18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/1

---

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 24. septembris)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās

(2012/643/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Savienībai un Kanādai būtu jāpaplašina to muitas sadarbība, aptverot ar piegādes ķēdes drošību saistītas lietas un saistītā riska pārvaldību, lai uzlabotu piegādes ķēdes drošību visos tās posmos un līdztekus veicinātu likumīgu tirdzniecību.

(2)	Šajā nolūkā Padome 2009. gada 26. novembrī pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar Kanādu. Komisija Savienības vārdā risināja sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās (“nolīgums”).

(3)

Par nostāju, kas Savienībai jāpieņem ES un Kanādas Apvienotajā muitas sadarbības komitejā (JCCC), kad tā tiek aicināta pieņemt aktus ar tiesiskām sekām, būtu jālemj saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktā noteikto procedūru. Vajadzības gadījumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. pantu Padomei būtu jānosaka citas nostājas, kas Savienībai jāieņem JCCC.

(4)	Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās, ņemot vērā tā noslēgšanu (1).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/2

---

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 24. septembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai

(2012/644/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Bulgārijas Republikai un Rumānijai pievienojoties Eiropas Savienībai, Padome 2007. gada 29. janvārī pilnvaroja Komisiju saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu uzsākt sarunas ar dažām citām Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm.

(2)	Komisija ir risinājusi sarunas, ievērojot Padomes pieņemtās sarunu norādes.

(3)

Šīs sarunas ir pabeigtas, un 2011. gada 21. decembrī Eiropas Savienības pārstāvis un 2012. gada 17. februārī Amerikas Savienoto Valstu pārstāvis parafēja Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (“nolīgums”).

(4)	Nolīgums būtu jāparaksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (“nolīgums”), ņemot vērā tā noslēgšanu (1).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/3

---

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 10. oktobris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

(2012/645/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. un 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Padome 2009. gada 16. novembrī pilnvaroja Komisiju Savienības vārdā risināt sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību (“nolīgums”). Tas tika parafēts 2010. gada 14. oktobrī.

(2)	Nolīgumu parakstīja 2012. gada 19. martā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, un to provizoriski piemēro kopš tā parakstīšanas dienas saskaņā ar Līguma 218. panta 5. punktu.

(3)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību (1).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 7. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu (2).

3. pants

Eiropas Komisija pieņem Savienības nostāju, kas jāieņem ar nolīguma 4. panta 2. punktu izveidotajā Apvienotajā komitejā attiecībā uz tehniskiem grozījumiem, kurus minētajā nolīgumā izdara saskaņā ar tā 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  Nolīgums ir publicēts OV L 99, 5.4.2012., 2. lpp., kopā ar lēmumu par parakstīšanu.

(2)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Oficiālajā Vēstnesī.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/4

---

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 10. oktobris)

par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā

(2012/646/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Ar Lēmumu 2005/781/EK (1) Padome apstiprināja Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (“nolīgums”) noslēgšanu.

(2)	Nolīguma XII panta 2. punktā noteikts: “Šis nolīgums sākotnēji ir spēkā piecus gadus, un to var atjaunot ar savstarpēju nolīgumu starp Pusēm pēc novērtēšanas katra sekojošā atjaunošanas laikposma priekšpēdējā gadā.”

(3)	Koordinācijas komitejas, kas izveidota ar nolīguma VI panta 2. punktu, piektajā sanāksmē, kura notika Brazīlijā 2011. gada 22. novembrī, abas Puses apstiprināja savu ieinteresētību atjaunot minēto nolīgumu vēl uz pieciem gadiem.

(4)	Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(5)	Savienības vārdā būtu jāapstiprina nolīguma pagarināšana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts, ka Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā atjauno vēl uz pieciem gadiem.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz paziņojumu Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai, ka Savienība ir pabeigusi vajadzīgās iekšējās procedūras, lai atjaunotu nolīgumu saskaņā ar nolīguma XII panta 2. punktu.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz šādu paziņojumu:

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 295, 11.11.2005., 37. lpp.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/5

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 957/2012

(2012. gada 17. oktobris),

ar ko groza Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikumu attiecībā uz ieraksta par Nīderlandes Antiļām svītrošanu no to trešo valstu saraksta, no kurām ir atļauta svaigpiena un piena produktu sūtījumu ievešana Savienībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 8. panta ievadfrāzi, 8. panta 1. punkta pirmo daļu un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (2), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. Tajā jo īpaši paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes produktus importē tikai no tām trešām valstīm vai trešo valstu daļām, kuras iekļautas sarakstā, kas sagatavots un atjaunināts saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir arī paredzēts, ka, veidojot un atjauninot šādus sarakstus, jāņem vērā Savienības veiktās kontroles trešās valstīs un trešo valstu kompetento iestāžu sniegtās garantijas attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtību Savienības dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības noteikumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3).

(3)

Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regulas (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena un piena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (4), I pielikumā ir uzskaitītas tās trešās valstis, no kurām atļauta svaigpiena un piena produktu sūtījumu ievešana Savienībā.

(4)	Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikuma sarakstā pašlaik ir iekļauta Nīderlandes Antiļu autonomā zeme.

(5)

Pēc Nīderlandes Karalistes iekšējās reformas, kas stājās spēkā 2010. gada 10. oktobrī, Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt kā autonoma minētās karalistes zeme. Tajā pašā datumā Kirasao un Sintmartēna ieguva autonomu zemju statusu Nīderlandes Karalistes sastāvā, bet Bonaire, Sintestatiusa un Saba kļuva par īpašām Nīderlandes Karalistes Eiropas daļas pašvaldībām. Tāpēc pienākas svītrot ierakstu par Nīderlandes Antiļām no saraksta, kas ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikumā.

(6)	Kirasao un Sintmartēna nav izteikušas interesi turpināt eksportēt uz Savienību svaigpienu un piena produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā. Tāpēc nav lietderīgi tās iekļaut sarakstā, kas dots Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikumā.

(7)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 605/2010.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikumā svītro ierakstu par Nīderlandes Antiļām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(3)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/7

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 958/2012

(2012. gada 17. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

---

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/9

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 959/2012

(2012. gada 17. oktobris)

par ķiploku importa licenču izdošanu apakšperiodā no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 28. februārim

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 341/2007 (3) atver tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu, kā arī ievieš importa licenču un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem un citiem lauksaimniecības produktiem, kurus importē no trešām valstīm.

(2)

Produktu daudzumi, par kuriem tradicionālie importētāji un jaunie importētāji atbilstoši Regulas (EK) Nr. 341/2007 10. panta 1. punktam ir iesnieguši pieteikumus “A” licencēm 2012. gada oktobra pirmajās septiņās dienās, pārsniedz to produktu pieejamos daudzumus, kuru izcelsme ir Ķīna, Argentīna un visas citas trešās valstis, izņemot Ķīnu un Argentīnu.

(3)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu ir jānosaka, kādā apjomā var apmierināt pieteikumus “A” licenču saņemšanai, kas nosūtīti Komisijai līdz 2012. gada 14. oktobrim, piemērojot Regulas (EK) Nr. 341/2007 12. pantu.

(4)	Lai nodrošinātu efektīvu importa licenču izdošanas procedūras pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

“A” importa licenču pieteikumus, kuri saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 341/2007 10. panta 1. punktu iesniegti 2012. gada oktobra pirmajās septiņās dienās un nosūtīti Komisijai līdz 2012. gada 14. oktobrim, apmierina atbilstoši pieprasīto daudzumu procentuālajai daļai, kas norādīta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(3)  OV L 90, 30.3.2007., 12. lpp.

---

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/11

---

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 16. oktobris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli no Vācijas

(2012/647/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Petra ROTH kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa amatā tiek iecelta:

—	Dagmar MÜHLENFELD kundze, Oberbürgermeisterin der Stadt Mülheim an der Ruhr.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/12

---

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 16. oktobris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Beļģijas

(2012/648/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Beļģijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Paul FICHEROULLE kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)	Pēc Marc HENDRICKX kunga iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā būs atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

a)	par locekli: — Marc HENDRICKX, kungs, Vlaams Volksvertegenwoordiger; un

b)	par locekļa aizstājēju: — Karim VAN OVERMEIRE kungs, Vlaams Volksvertegenwoordiger.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/13

---

ES UN JORDĀNIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES IETEIKUMS

(2012. gada 3. oktobris)

par ES un Jordānijas EKP rīcības plāna īstenošanu

ES UN JORDĀNIJAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (1) (“nolīgums”), un jo īpaši tā 91. pantu,

tā kā:

(1)	Nolīguma 91. pantā noteikts, ka ES un Jordānijas Asociācijas padomes kompetencē ir sniegt piemērotus ieteikumus, lai sasniegtu nolīguma mērķus.

(2)	Nolīguma 101. pantā paredzēts, ka Pusēm jāveic vispārēji vai īpaši pasākumi, kuri vajadzīgi, lai izpildītu tām nolīgumā noteiktās saistības, un jānodrošina, ka tiek sasniegti nolīgumā izklāstītie mērķi.

(3)	Nolīguma Puses ir vienojušās par ES un Jordānijas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plāna (“EKP rīcības plāns”) tekstu.

(4)	EKP rīcības plāns atbalstīs nolīguma īstenošanu, Pusēm izstrādājot konkrētus pasākumus un vienojoties par tiem, tādējādi sniedzot praktiskas norādes šādai īstenošanai.

(5)

EKP rīcības plānam ir divkāršs mērķis: noteikt konkrētus pasākumus, ar kuriem Puses izpilda savas saistības, kas noteiktas nolīgumā, un nodrošināt plašāku satvaru turpmākai ES un Jordānijas attiecību nostiprināšanai, lai iesaistītu būtisku ekonomikas integrācijas pakāpi un padziļinātu politisko sadarbību saskaņā ar nolīguma vispārējiem mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Vienīgais pants

Asociācijas padome iesaka Pusēm īstenot EKP rīcības plānu (2), ja šādas īstenošanas nolūks ir nolīguma mērķu sasniegšana.

---

(1)  OV L 129, 15.5.2002., 3. lpp.

(2)  Skatīt dokumentu 3302/12: http://register.consilium.europa.eu

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/14

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 204/11/COL

(2011. gada 29. jūnijs)

par iespējamu valsts atbalstu, kas piešķirts Norsk Film group piederošajiem uzņēmumiem (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (TURPMĀK „IESTĀDE”),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk „EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61. un 62. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk „Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīgums”) un jo īpaši tā 24. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokolu (turpmāk „3. protokols”) un jo īpaši tā I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 4. panta 4. punktu un 7. panta 1. punktu,

AICINOT ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes saskaņā ar 3. protokola II daļas 6. panta 1. punktu (1),

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Vairāki Norvēģijas filmu producēšanas uzņēmumi (2) ar 2006. gada 23. marta vēstuli (dokuments Nr. 368163) iesniedza sūdzību par Norvēģijas iestāžu piešķirtajiem ikgadējiem dotāciju maksājumiem uzņēmumiem Norsk FilmStudio AS/ Filmparken AS laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam.

Pēc vēstuļu apmaiņas Iestāde pieņēma Lēmumu Nr. 491/09/COL par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un EEZ papildinājumā (3). Iestāde aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes. Iestāde nesaņēma nekādas piezīmes no ieinteresētajām personām.

Norvēģijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2010. gada 2. februāra vēstulē (dokuments Nr. 545244).

2.   Norsk Film group

Uzņēmumu Norsk Film AS 1932. gadā izveidoja pašvaldības kinoteātru asociācija. Uzņēmuma filmu studija tika atklāta 1935. gadā. Norvēģijas valdība attiecībā uz 1947. gada valsts budžetu nolēma uzņemties lielāku atbildību par filmu producēšanu. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Norsk Film AS saskārās ar finanšu grūtībām, tādēļ valdība piešķīra uzņēmumam dotācijas tā turpmākās pastāvēšanas garantēšanai. Pēc tam, kad uzņēmums sešdesmito gadu beigās tika pasludināts par bankrotējušu, valdība nolēma uzņemties pilnu atbildību par uzņēmuma nākotni. No 1974. gada valsts īpašumā bija 77,6 % no uzņēmuma akcijām. Norsk Film AS bija divi darbības mērķi: nodrošināt Norvēģijas mākslas filmu producēšanai nepieciešamās producēšanas iekārtas un producēt Norvēģijas filmas.

Uzņēmumu ScanCam AS 1986. gadā izveidoja Norsk Film AS un laikraksts VG (Verdens Gang), par pamatu izmantojot jau pastāvošo uzņēmuma Norsk Film AS kino nodaļu. Vēlāk uzņēmumi Norsk Film AS un Schibsted ASA katrs iegādājās pa 50 % no uzņēmuma ScanCam AS akcijām. 1998. gada 31. decembrīSchibsted ASA pārdeva savu ieguldījumu uzņēmumiem Norsk Film AS un ScanCamAS, un no 1999. gada turpināja savu darbību kā 100 % uzņēmuma Norsk FilmStudio AS meitasuzņēmums.

Uzņēmums Norsk FilmStudio AS, kas tika dibināts 1989. gadā, bija uzņēmumam Norsk Film AS pilnībā piederošs meitasuzņēmums. Līdz 1989. gadam studija un tehniskās iekārtas bija uzņēmuma Norsk Film AS neatņemama nodaļa. Uzņēmums Norsk FilmStudio AS tika dibināts ar mērķi skaidri nodalīt uzņēmuma kā producenta lomu no filmu producēšanai (studijas un tehniskās iekārtas) paredzētās infrastruktūras uzturēšanas lomas.

Norvēģijas valdība 2001. gadā reformēja savu filmu politiku un stingrāk nodalīja valsts atbildības jomas no privātā sektora atbildības. Privātajiem producēšanas uzņēmumiem būtu jāatbild par filmu producēšanu. Tādēļ tika ierosināts pārdot uzņēmuma Norsk Film AS akcijas. Valsts saglabātu savu atbildību par studijām, jo šī producēšanas procesa daļa netika uzskatīta par ilgtspējīgu tirgus apstākļos. 2001. gadā uzņēmumu Norsk Film AS sadalīja divos atsevišķos uzņēmumos: filmu producēšanas uzņēmumā ar nosaukumu Norsk Film AS un par infrastruktūru atbildīgā uzņēmumā ar nosaukumu Filmparken AS. Atlikušie uzņēmuma Norsk Film AS aktīvi palika uzņēmumā Filmparken AS. Norsk FilmStudio AS turpināja darbību kā uzņēmumam Filmparken AS pilnībā piederošs meitasuzņēmums. 2001. gada 25. jūnijāNorsk FilmStudio AS apvienojās ar Filmparken AS. 2002. gada 4. janvārī valsts pārdeva tai piederošās akcijas producēšanas uzņēmumā Norsk Film AS privātam producēšanas uzņēmumam ar nosaukumu Diopter AS.

2002. gadā Filmparken AS atkal pārdēvēja par Norsk FilmStudio AS.

2004. gadā ScanCam AS apvienojās ar Norsk FilmStudio AS.

2009. gadā Norsk FilmStudio AS un Chimney Pot AS apvienojās, izveidojot uzņēmumu Storyline Studios AS. Pēc apvienošanās Filmparken AS pieder 60 % no uzņēmējdarbības, un pārējie 40 % pieder agrākā uzņēmuma Chimney Pot AS akcionāriem.

Storyline Studios AS ir pilna spektra aprīkojuma un pakalpojumu piegādātājs filmu nozarei, kas piedāvā filmu studijas, statīvus un apgaismojumu, kameras, pēcproducēšanas pakalpojumus, kostīmus, finansējumu, biroja aprīkojumu, filmēšanas organizēšanas pakalpojumus un filmu katalogus.

3.   Izmeklēto pasākumu apraksts

Iestāde izmeklēja divus atšķirīgus pasākumus: dotācijas maksājumu NOK 36 miljonu apmērā (skatīt 3.1. iedaļu) un atvieglotu nodokļu režīmu, kas bija izdevīgs dažiem Norsk Film group piederošajiem uzņēmumiem (skatīt 3.2. iedaļu).

3.1.    Dotācijas maksājums NOK 36 miljonu apmērā

Laikā no 20. gadsimta 70. gadiem līdz 2006. gadam tika izmaksātas ikgadējas dotācijas dažādām Norsk Film group piederošām struktūrām. Gada budžetos par 1971. un 1972. gadu ir atsauce uz „esošu atbalsta shēmu”. Dotācijas izmaksāja Kultūras un baznīcas lietu ministrija.

Iestāde savā Lēmumā Nr. 491/09/COL pauž uzskatu, ka ikgadējie maksājumi, ko kopš 20. gadsimta 70. gadiem Norvēģijas valsts veica dažādām Norsk Film group piederošām struktūrām mākslas filmu producēšanai un filmu producēšanai nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanai, bija balstīti uz esošo atbalsta shēmu.

Norvēģijas iestādes norādīja, ka Norvēģijas parlaments 1997. gadā nolēma piešķirt Norsk Film AS dotāciju NOK 36 miljonu apmērā „Filmparken” producēšanas iekārtu atjaunināšanas, modernizēšanas un attīstības vajadzībām. Dotācija tika piešķirta, izmantojot valsts kultūras ēku dotācijām paredzēto valsts budžeta sadaļu. Minēto summu piešķīra divu gadu laikposmam, izmaksājot NOK 10 miljonus 1998. gadā un pārējos NOK 26 miljonus — 1999. gadā. Dotācija daļēji sedza studijas iekārtu modernizēšanas un atjaunināšanas un jaunu administrācijas telpu ierīkošanas izmaksas.

Iestāde savā Lēmumā Nr. 491/09/COL uzskata, ka, tā kā dotācijas maksājums NOK 36 miljonu apmērā tika veikts, izmantojot citu budžeta sadaļu, un tā kā konkrētā summa tika nodalīta īpašam mērķim (studijas teritorijas renovēšanai), to varētu uzskatīt par jaunu atbalstu. Iestāde pauda šaubas par to, vai šis ieguldījums bija daļa no esošās atbalsta shēmas, vai arī tas ir uzskatāms par jaunu atbalsta pasākumu.

3.2.    Atvieglots nodokļu režīms

Sākot ar 1995. gadu Norsk Film AS un Norsk FilmStudio AS guva labumu no nodokļu atbrīvojuma. Minēto atbrīvojumu piemēroja, pamatojoties uz 26. panta pirmā punkta k) apakšpunktu iepriekšējā 1911. gada 18. augusta Nodokļu likumā Nr. 8, ko aizstāja ar 1999. gada 26. marta Nodokļu likumu Nr. 14 (4).

Saskaņā ar Norvēģijas Nodokļu likuma 2-32. iedaļu pašreizējie atvieglotā nodokļu režīma noteikumi paredz organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja tie veic bezpeļņas darbību.

To, vai iestāde vai uzņēmums ir uzskatāmi par bezpeļņas iestādi vai uzņēmumu saskaņā ar likuma 2-32. iedaļu, nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuru izšķirošais faktors ir uzņēmuma mērķis. Tādējādi darbība ar labdarības mērķi liecina par bezpeļņas organizācijas klātbūtni. Lai noteiktu uzņēmuma mērķi, nodokļu pārvaldes cita starpā ņem vērā tā statūtus, tostarp tā statūtos noteikto mērķi un faktiski veikto darbību. Tāpat iestāde ņem vērā to, vai organizācija ir iesaistīta konkurējošās darbībās. Fakts, ka uzņēmums veic saimnieciskas darbības vai komercdarbību un konkurē ar uzņēmumiem, kuriem piemēro peļņas nodokli, norāda uz tā nodokļa maksātāja statusu. Cits vērā ņemams aspekts ir uzņēmuma finansējuma veids. Fakts, ka uzņēmuma finansējumu veido privāti dāvinājumi vai citi ieguldījumi, liecina par tā bezpeļņas mērķiem.

Ja organizācija tiek uzskatīta par bezpeļņas organizāciju, tā ir atbrīvota no uzņēmumu ienākuma nodokļa par ienākumiem, kas gūti no tās darbībām ar bezpeļņas mērķi. No komercdarbībām gūtajam ienākumam piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli ar zināmiem nosacījumiem (5).

To, vai uzņēmumam vai organizācijai ir piemērojams likuma 2.–32. pants, nosaka nodokļu pārvaldes parastajā ikgadējā novērtējuma procesā. Vietējās nodokļu pārvaldes pieņem lēmumu par piemērojamo nodokļu režīmu, pamatojoties uz nodokļa maksātāja sniegto informāciju nodokļu deklarācijā un uz citu pieejamo informāciju.

Uzņēmumiem Norsk Film AS, Norsk FilmStudio AS un ScanCam AS tika piešķirts nodokļu atbrīvojums, pamatojoties uz šo uzņēmumu bezpeļņas darbības mērķi. Līdz 1995. gadam Norsk Film AS un Norsk FilmStudio AS nebija iesnieguši pieteikumus īpašā režīma piemērošanai. Minētie uzņēmumi guva labumu no šāda režīma pēc pieteikumu iesniegšanas laikā no 1995. gada līdz 2001. gadam.

Uzņēmums Norsk Film AS 2001. gadā tika sadalīts divos atsevišķos uzņēmumos. filmu producēšanas uzņēmumā ar nosaukumu Norsk Film AS un par infrastruktūru atbildīgā uzņēmumā ar nosaukumu Filmparken AS. No 2002. gada uzņēmumu finansējumu vairs nenodrošināja valsts dotācijas, un tie veica parastu uzņēmējdarbību. Tāpēc tos uzskatīja par parastiem peļņas uzņēmumiem, kuriem attiecīgi piemērojams standarta uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Līdz 1998. gadam uzņēmumiem Norsk Film AS un Schibsted ASA katram piederēja 50 % no ScanCam AS akcijām. Tādēļ ScanCam AS netika uzskatīts par Norsk Film AS uzņēmējdarbības integrēto daļu. No 1998. gada decembra ScanCam AS pilnībā piederēja Norsk Film AS un no 1999. gada — Norsk FilmStudio AS (kas pilnībā piederēja tā mātesuzņēmumam Norsk Film AS). Pēc šīm izmaiņām nodokļu pārvaldes uzskatīja, ka ScanCam AS ir uzņēmuma Norsk Film AS darbības integrēta sastāvdaļa un ka tādēļ tas varēja gūt labumu no tā paša nodokļu režīma laikā no 1998. līdz 2000. gadam. ScanCam AS guva peļņu 1998., 1999., 2000. un 2001. gadā (6).

Savā novērtējumā nodokļu pārvaldes pauda viedokli, ka uzņēmumi varēja gūt labumu no bezpeļņas organizācijas statusa, pamatojoties uz šādiem aspektiem: Norsk Film AS statūtos paredzēto uzņēmuma bezpeļņas darbības mērķi, faktu, ka 97,7 % akciju piederēja valstij un pašvaldības iestādēm, un faktu, ka uzņēmuma finansējumu pamatā nodrošināja valsts dotācijas.

Nodokļu pārvaldes turklāt norādīja, ka nodokļu atbrīvojums tika piemērots ar nosacījumu, ka iespējamā peļņa būtu pilnībā jāizmanto uzņēmuma vajadzībām, veicot savu bezpeļņas uzņēmējdarbību. Meitasuzņēmums Norsk FilmStudio AS tika uzskatīts par Norsk Film AS darbības integrētu daļu, un tam piemēroja to pašu nodokļa atbrīvojumu. Norvēģijas iestādes norādīja, ka Norsk FilmStudio AS neguva peļņu laikā no 1995. līdz 2001. gadam, tādēļ piemērotajam labvēlīgajam nodokļu režīmam nebija nekādas ietekmes.

Tagad visiem uzņēmumiem piemēro standarta uzņēmumu ienākuma nodokli.

Iestāde savā Lēmumā Nr. 491/09/COL pauž šaubas par to, ka Norsk Film group piederošajiem uzņēmumiem var piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojumu, pamatojoties uz bezpeļņas organizāciju nodokļu atbrīvojuma loģiku.

Atbalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojuma veidā ir darbības atbalsts. Šāds atbalsts ir atļauts tikai īpašos apstākļos un jo īpaši situācijās, kad ir izpildīti Iestādes vadlīnijās noteiktie kritēriji (piemēram, attiecībā uz noteikta veida vides vai reģionālo atbalstu). Tādēļ Iestāde pauda šaubas, ka īpašos nodokļu noteikumus, kas tika piemēroti dažiem Norsk Film group piederošajiem uzņēmumiem, var pamatot ar EEZ līguma noteikumiem attiecībā uz valsts atbalstu.

4.   Norvēģijas iestāžu piezīmes

4.1.    Dotācijas maksājums NOK 36 miljonu apmērā

4.1.1.   Dotācijas maksājums nav valsts atbalsts

Norvēģijas iestādes argumentē, ka veiktais maksājums NOK 36 miljonu apmērā nav valsts atbalsts.

Piemērojot uz iedarbību balstītu principu, Norvēģijas iestādes iebilst, ka no apspriežamās dotācijas saņēmējs faktiski neguva nekādu ekonomisko labumu.

Norvēģijas iestādes uzskata, ka neviens no uzņēmumiem neguva nekādas ekonomiskās priekšrocības no Filmparken atjaunināšanai un modernizēšanai paredzētās dotācijas. Norsk FilmStudio AS bija atbildīga par iekārtu iznomāšanu visiem producēšanas uzņēmumiem Norvēģijā. Uzņēmumā Norsk Film group filmu producēšanas darbības bija skaidri juridiski nodalītas no producēšanas iekārtu iznomāšanas pakalpojumiem. Producēšanas iekārtas bija pieejamas un tika piedāvātas visiem Norvēģijas producēšanas uzņēmumiem (tostarp Norsk Film AS) ar vienādiem noteikumiem un nosacījumiem. Iznomāšanas pakalpojumi nebija ienesīgi un radīja iztrūkumus uzņēmumam Norsk FilmStudio AS.

Norvēģijas iestādes iebilst, ka nevar uzskatīt, ka minētais pasākums uzņēmumam Norsk Film group bija ekonomiski izdevīgs, jo skaidri redzams, ka piešķirtā dotācija to nenodrošināja. Pasākuma mērķis un rezultāts drīzāk bija Norvēģijas filmu producentiem nodrošināt piekļuvi producēšanas iekārtām. Iestādes uzsver, ka tikai tirgus nepilnību dēļ Norsk FilmStudio AS bija vienīgais uzņēmums, kas piedāvāja nomāt studijas iekārtas, kurās varētu producēt filmas ar noteiktu ilgumu un kvalitāti. Uzņēmums šādi rīkojās visu producentu labā un neguva nekādu ekonomisko labumu.

4.1.2.   Pasākums jebkurā gadījumā būtu uzskatāms par esošu atbalstu

Norvēģijas iestādes iebilst, ka pat tad, ja dotācija NOK 36 miljonu apmērā būtu bijis valsts atbalsts, tas jebkurā gadījumā būtu uzskatāms par esošu atbalstu.

Proti, Norvēģijas iestādes uzskata, ka NOK 36 miljonu apmērā izmaksātā dotācija bija daļa no esošas atbalsta shēmas, ko veidoja ikgadēju dotāciju maksājumi.

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka fakts, ka dotāciju izmaksāja, izmantojot citu budžetu, nevis ikgadējām dotācijām izmantoto budžeta sadaļu, nav pietiekama pazīme tam, ka pati dotācija ir uzskatāma par atsevišķu un jaunu pasākumu. Tās skaidro, ka fakts, ka dotācija 1998.–1999. gadā tika piešķirta no cita budžeta posteņa, bija „tikai sagadīšanās un tehniska rakstura jautājums, un maksājumu NOK 36 miljonu vērtībā varēja piešķirt arī no filmu finansēšanas budžeta sadaļas un sadalīt desmit gadu laikposmam, un tādējādi tas būtu „saplūdis” ar ikgadējiem maksājumiem Norsk Film AS vajadzībām, ko veidoja gan darbības, gan ieguldījumu atbalsts. Fakts, ka 1998.–1999. gadā dotācija tika piešķirta, izmantojot citu budžeta posteni, ir saistīts ar ieguldījumiem valsts ēku būvniecībā paredzētās [valsts] budžeta sadaļas jauno organizēšanas veidu”. Turklāt Norvēģijas iestādes bilst, ka būtiski ir tas, ka maksājums bija daļa no sistemātiskas un nepārtrauktas maksājumu ķēdes vienam un tam pašam saņēmējam un ka atbalsta raksturs paliek nemainīgs. Tās norāda, ka minēto shēmu vienmēr veidoja ieguldījumu un darbības atbalsta maksājumu daļa.

Atjaunināšanas un modernizēšanas process bija iesācies jau kādu laiku iepriekš, un ar to saistītās izmaksas laikposmā līdz 1998.–1999. gadam tika aplēstas NOK 13 miljonu apmērā. Šī summa ietvēra Norvēģijas valsts piešķirto ieguldījumu, izmantojot esošo atbalsta shēmu, kas pastāvēja jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem. Tomēr 1997. gadā kļuva skaidrs, ka ar NOK 13 miljoniem nepietiks, lai pabeigtu darbus, tādēļ tika nolemts piešķirt papildu finansējumu NOK 36 miljonu apmērā atjaunināšanas darbu pabeigšanai.

Norvēģijas iestādes sniedza Iestādei datus, kas pierādīja, ka tās arī agrāk iedalīja un piešķīra līdzekļus, lai atjauninātu un modernizētu infrastruktūras, kuras nepieciešamas filmu producēšanai vajadzīgo apstākļu uzturēšanai.

Visbeidzot Norvēģijas iestādes bilst, ka fakts, ka dotācijas summa bija daudz lielāka par līdzšinējiem ikgadējiem maksājumiem, neliecina par jauna atbalsta piešķiršanu. Tās atsaucas uz Tiesas spriedumu Namur-Les-Assurances lietā (7): „jaunu atbalstu vai izmaiņas pastāvošā atbalstā nevar novērtēt pēc atbalsta apjoma vai jo īpaši pēc tā apmēra finansiālā izteiksmē uzņēmuma darbības laikā, ja atbalstu sniedz saskaņā ar agrākiem tiesību aktu noteikumiem, kuri nav grozīti”.

4.1.3.   Jauns atbalsts jebkurā gadījumā būtu saderīgs

Norvēģijas iestādes argumentē, ka tad, ja Iestāde secinātu, ka pasākums uzskatāms par jaunu atbalstu, tas jebkurā gadījumā būtu saderīgs ar EEZ līguma darbību. Proti, tās uzskata, ka pasākums būtu saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo dotācijas mērķis bija kultūras mantojuma saglabāšana, un minētais pasākums bija nepieciešams un samērīgs šāda mērķa sasniegšanai.

Norvēģijas iestādes apliecina, ka filmu producēšana ir svarīga kultūras izpausme un veido daļu no tautas mantojuma. Ja nebūtu piemērotu producēšanas iekārtu, filmu producēšana nenotiktu. Turklāt tirgus nepilnību dēļ dotācija bija nepieciešams pasākums. Norvēģijas iestādes arī uzsver, ka Iestāde apstiprināja audiovizuālās nozares atbalsta shēmas pasākumus, kuriem nebūtu nekādas iedarbības, ja nebūtu izveidota audiovizuālo darbu producēšanai nepieciešamā infrastruktūra.

4.2.    Atvieglots nodokļu režīms

4.2.1.   Atvieglota nodokļu režīma piemērošana nav uzskatāma par valsts atbalstu

Pirmkārt, Norvēģijas iestādes uzsver, ka Iestāde savā Lēmumā Nr. 491/09/COL nepauda šaubas par faktisko nodokļu režīmu bezpeļņas uzņēmumu atbrīvošanai no uzņēmumu ienākuma nodokļa, bet pētīja šāda režīma piemērošanu konkrētiem uzņēmumiem, kas pieder Norsk Film group. Tādēļ tiek pārskatīta nodokļu režīma faktiska piemērošana vai nepareiza piemērošana konkrētiem uzņēmumiem.

Otrkārt, Norvēģijas iestādes argumentē, ka tās nav pašas apsvērušas, vai Nodokļu likuma 2.–32. pants tika pareizi piemērots Norsk Film group piederošajiem uzņēmumiem, jo tās nav iestādes, kas veic nodokļu pārskatīšanu.

Tomēr tās norādīja, ka „nodokļu pārvalžu iespējami nepareizi piemērotais vispārīgais nodokļu noteikums par labu nodokļu maksātājam nav uzskatāms par valsts atbalstu. (..) Valsts nodokļu noteikuma nepareiza piemērošana galvenokārt būtu jālabo nodokļu pārvaldēm vai tiesām saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. (..) Ja valsts nodokļu noteikumu nepareizas piemērošanas rezultātā konkrēts nodokļu maksātājs gūtu nepamatotu priekšrocību, tas radītu darbam nepiemērotu situāciju”.

Norvēģijas iestādes uzsver: tā kā nelikumīgai aplikšanai ar nodokli var būt dažādas sekas, ja vien runa nav par pastāvīgi nepareizu piemērošanu, koriģējoša darbība būtu jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nevis pārskatot EEZ paredzētos valsts atbalsta noteikumus.

4.2.2   Atvieglota nodokļu režīma piemērošana jebkurā gadījumā pamatojās uz esošo atbalsta shēmu

Turklāt Norvēģijas iestādes argumentē, ka tāda nodokļu noteikuma piemērošana, kas tika noteikts pirms EEZ līguma stāšanās spēkā, jebkurā gadījumā nebūtu uzskatāma par jaunu atbalstu, bet gan drīzāk par esošās atbalsta shēmas piemērošanu.

Tās uzskata, ka „vispārēja noteikuma parastu piemērošanu un tā piemērotības vai nepiemērotības novērtējumu īpašā gadījumā katrā ziņā nevar uzskatīt par jaunu atbalstu, un tāpēc nebija nepieciešams par to informēt Iestādi. Proti, ja esošās atbalsta shēmas individuālie pieteikumi būtu uzskatāmi par jaunu atbalstu, tas nepamatoti paplašinātu par jaunu uzskatītā atbalsta darbības jomu, kā arī saderīga atbalsta darbības jomu attiecībā uz esošo atbalstu valsts atbalsta noteikumu izpratnē”.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Valsts atbalsta esība

EEZ līguma 61. panta 1. punkts paredz:

1.1.    Valsts līdzekļu klātbūtne

Pasākumu piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem.

1.1.1.   Dotācijas maksājums NOK 36 miljonu apmērā

Dotācijas NOK 36 miljonu apmērā tika izmaksātas no valsts budžeta sadaļas, kas paredzēta dotācijām valsts kultūras ēku vajadzībām.

Tādēļ Iestāde uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi par valsts līdzekļu iesaistīšanu.

1.1.2.   Atvieglots nodokļu režīms

Norsk Film AS un tā meitasuzņēmumam Norsk FilmStudio AS tika piešķirts nodokļa atbrīvojums laikposmam no 1995. līdz 2001. gadam. Baerum nodokļu birojs savā 1996. gada 18. marta vēstulē apstiprināja nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu 1995. finanšu gadam ar nosacījumu, ka iespējamā peļņa būtu pilnībā jāizmanto uzņēmuma vajadzībām, veicot savu bezpeļņas uzņēmējdarbību.

Uzņēmumam ScanCam AS (meitasuzņēmums, kas iznomā kinokameras) tika piešķirts nodokļa atbrīvojums laikā no 1998. līdz 2001. gadam, pamatojoties uz tiem pašiem argumentiem.

Labvēlīgā nodokļu režīma dēļ valsts atteicās no nodokļu ieņēmumiem, ko tā parastos apstākļos būtu saņēmusi no attiecīgajiem uzņēmumiem. Šo naudas līdzekļu iztrūkuma dēļ tika radīts apgrūtinājums valsts līdzekļiem, ņemot vērā maksu, ko iesaistītie uzņēmumi parasti sedz no sava budžeta (8).

Fakts, ka novērtējumu veica vietējās nodokļu pārvaldes, neietekmē atzinumu par valsts līdzekļu iesaistīšanu (9).

1.2.    Konkrētu uzņēmumu vai konkrētu preču ražošanas atbalstīšana

1.2.1.   Dotācijas maksājums NOK 36 miljonu apmērā

Pirmkārt, pasākuma rezultātā uzņēmumi Norsk FilmStudio AS/ Filmparken AS guva priekšrocības, saņemot atbrīvojumu no maksājumiem, ko tie parasti sedz no sava budžeta. Dotācija NOK 36 miljonu apmērā nodrošināja tās saņēmējiem mantisku vērtību, ko tie nebūtu guvuši, veicot ikdienas darījumus. Tādējādi minētais pasākums stiprināja uzņēmumu Norsk FilmStudio AS/ Filmparken AS finansiālo stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar filmu producēšanu EEZ.

Otrkārt, atbalsta pasākums ir selektīvs, jo tas atbalsta „konkrētus uzņēmumus vai konkrētu preču ražošanu”.

Iestāde uzskata, ka studijas iekārtu atjaunināšanai paredzētais maksājums NOK 36 miljonu vērtībā ir selektīvs, jo tika skaidri norādīts atbalsta saņēmējs.

1.2.2.   Atvieglots nodokļu režīms

Daži Norsk Film group piederošie uzņēmumi tika atbrīvoti no parasti piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas un tādējādi arī no maksām, ko parasti sedz no uzņēmuma budžeta. Šī priekšrocība minētajiem uzņēmumiem netiktu piešķirta, veicot ikdienas darījumus.

Tomēr Iestāde atzīst Tiesas un EBTA Tiesas konsekventi pausto viedokli, ka pasākumi, piešķirot priekšrocības konkrētiem saņēmējiem, nav selektīvi, ja tos var pamatot ar tās sistēmas raksturu un vispārējo plānu, kuras daļa tie ir.

Turklāt Iestādes vadlīnijas par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai, īpaši paredz, ka „peļņas nodokli acīmredzot nevar iekasēt, ja nav gūta peļņa. Tādējādi ar nodokļu sistēmas būtību var pamatot īpašo atbrīvojumu no peļņas nodokļiem, ko piemēro bezpeļņas uzņēmumiem, piemēram, fondiem vai asociācijām, ja tie faktiski nevar gūt nekādu peļņu.”

Iestāde savā Lēmumā Nr. 491/09/COL neapstrīdēja faktu, ka atviegloto nodokļu režīmu kā tādu var pamatot ar sistēmas būtību un loģiku. Iestāde lēmumā pauda šaubas par nodokļu režīma piemērošanu attiecīgajiem uzņēmumiem. Šiem uzņēmumiem piešķīra atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, pamatojoties uz 26. panta pirmā punkta k) apakšpunktu iepriekšējā 1911. gada 18. augusta Nodokļu likumā Nr. 8, ko aizstāja ar 1999. gada 26. marta Nodokļu likumu Nr. 14. Ar šā režīma piemērošanu tiek paredzēts atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa tām organizācijām, kas izpilda konkrētus kritērijus, kuri ir galvenokārt saistīti ar to bezpeļņas mērķi.

Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu sniegto informāciju uzņēmumiem Norsk Film AS, Norsk FilmStudio AS un ScanCam AS tika piešķirts nodokļa atbrīvojums, ņemot vērā faktu, ka šo uzņēmumu mērķis ir bezpeļņas darbības veikšana. Iestāde savā novērtējumā pati nevar aizstāt Norvēģijas vietējās nodokļu pārvaldes. Pamatojoties uz tai sniegto informāciju, Iestāde neuzskata, ka tai ir pietiekami pierādījumi, ka atvieglotais režīms tika nepareizi piemērots attiecībā uz minētajiem trim uzņēmumiem un ka tāpēc pasākums ir uzskatāms par selektīvu.

Šā iemesla dēļ Iestāde nevar secināt, ka atvieglotā nodokļu režīma piemērošana uzņēmumiem Norsk FilmStudio AS/ Filmparken AS/ ScanCam AS, pamatojoties uz 1911. gada Nodokļu likumā sākotnēji noteiktajiem kritērijiem, ir uzskatāms par valsts atbalstu.

1.3.    Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm

Valsts atbalsts konkrētiem uzņēmumiem tiek uzskatīts par konkurences kropļošanu un tirdzniecības ietekmēšanu starp līgumslēdzējām pusēm, ja saņēmējs veic saimniecisku darbību, kas ietver tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. Kinoteātru filmas var producēt alternatīvās filmēšanas vietās EEZ robežās. Pēc tam tās tirgo starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm. Tādēļ atbalsts uzņēmumam, kurš producē mākslas filmas un piedāvā studijas pakalpojumus, var ietekmēt pastāvošo konkurenci starp dažādām filmēšanas vietām attiecībā uz filmu tirdzniecību. Tādējādi var uzskatīt, ka pasākums, uz ko attiecas rūpīga pārbaude, kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

1.4.    Secinājums

Pamatojoties uz iepriekš izskatītajiem aspektiem, Iestāde secina, ka maksājums NOK 36 miljonu apmērā ir uzskatāms par valsts atbalstu un ka uzņēmumiem Norsk FilmStudio AS/ Filmparken AS/ ScanCam AS piemērotais labvēlīgais nodokļu režīms nav uzskatāms par valsts atbalstu.

Tādēļ Iestāde turpmāk analizēs tikai dotācijas maksājumu NOK 36 miljonu apmērā.

2.   Procedūra

Jauna atbalsta procedūra ir noteikta 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā. Ja Iestāde apšauba šāda atbalsta pasākuma saderību, tā uzsāk formālu izmeklēšanas procedūru, ko paredz 3. protokola I daļas 1. panta 2. punkts un 3. protokola II daļas 4. panta 4. punkts.

Atsevišķa procedūra saistībā ar esošu atbalstu ir noteikta 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktā. Saskaņā ar minēto nosacījumu Iestāde, sadarbojoties ar EBTA valstīm, nepārtraukti pārskata visas šajās valstīs esošās atbalsta shēmas. Tā iesaka šīm valstīm attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi EEZ līguma pakāpeniskai attīstībai vai darbībai.

Jebkāds vērtējums, ko ietver lēmums par formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu, attiecībā uz to, vai iespējamais atbalsta pasākums ir uzskatāms par jaunu vai jau esošu atbalstu, ir tikai provizorisks. Pat tad, ja Iestāde, pamatojoties uz tolaik sniegto informāciju, būtu nolēmusi sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. un 2. punktu, tā joprojām var paust viedokli savā lēmumā, kas noslēdz minēto procedūru, ka pasākums faktiski ir uzskatāms par esošu atbalstu (10). Ja ir iesaistīts esošs atbalsts, Iestādei jāņem vērā esošā atbalsta procedūra (11). Attiecīgi šādā gadījumā Iestādei būtu jāslēdz formālā izmeklēšanas procedūra un vajadzības gadījumā jāuzsāk esošā atbalsta procedūra, ko paredz 3. protokola II daļas 17.–19. pants (12) .

Informācija, kas Iestādei tika sniegta laikā, kad tā nolēma sākt formālu izmeklēšanas procedūru, nebija pietiekama, lai pamatotu sākotnējo secinājumu, ka jebkāds iesaistītais atbalsts ir esošais atbalsts, un tāpēc Iestāde aplūkoja šos pasākumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz jaunu atbalstu.

Iestāde izdarīs secinājumus par jauna atbalsta pasākumu klātbūtni un piemērotību formālajā izmeklēšanas procedūrā. Ja ir iesaistīts esošais atbalsts un tā kā divi izmeklējamie pasākumi tagad ir beigušies, tā slēgs formālo izmeklēšanas procedūru, neuzsākot procedūru attiecībā uz esošu atbalstu, jo šādai procedūra nebūtu pamatojuma.

3.   Dotācijas maksājums NOK 36 miljonu apmērā — esošais atbalsts

Saskaņā ar 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta i) apakšpunktu esošais atbalsts ir: „jebkurš atbalsts, kas pastāvēja pirms EEZ līguma stāšanās spēkā attiecīgajās EBTA valstīs, tas ir, atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas tika piešķirts pirms un kas ir joprojām piemērojams pēc EEZ līguma stāšanās spēkā”. Saskaņā ar 1. panta c) punktu šāda atbalsta grozījumi ir uzskatāmi par jaunu atbalstu.

Norvēģijas iestādes iesniedza papildu informāciju saistībā ar savām piezīmēm par Lēmumu Nr. 491/09/COL (skatīt iepriekš 4.1.2. iedaļu).

Iestāde savā Lēmumā Nr. 491/09/COL pauž uzskatu, ka kopš 20. gadsimta 70. gadiem Norvēģijas valsts veiktie ikgadējie maksājumi Norsk FilmStudio AS/ Filmparken AS mākslas filmu producēšanas un filmu producēšanai nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanas vajadzībām balstījās uz esošu atbalsta shēmu.

Iestāde uzskata, ka maksājums NOK 36 miljonu apmērā tika veikts saistībā ar esošo atbalsta shēmu.

Pirmkārt, izrādās, ka vairāku gadu garumā veiktie ikgadējie maksājumi vienmēr ietvēra ieguldījumu atbalsta daļu un darbības atbalsta daļu (13). Tādējādi Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka atjaunināšanas un modernizēšanas process jau bija uzsākts un tā vērtība līdz 1998.–1999. gadam tika aplēsta NOK 13 miljonu apmērā, ko sedza ikgadējās dotācijas. Norvēģijas iestādes uzrādīja budžeta priekšlikumu fragmentus, kas atklāja, ka uzņēmumam Norsk Film AS vairākas reizes tika piešķirtas ievērojamas summas filmu producēšanai nepieciešamās infrastruktūras atjaunināšanai un modernizēšanai (14). Tādēļ fakts, ka īpaša dotācija tika atvēlēta studijas teritorijas renovēšanai, nebūtu jāuzskata par esošas atbalsta shēmas grozījumu.

Otrkārt, fakts, ka dotācijas maksājums tika veikts no cita budžeta, nevis no ikgadējām dotācijām izmantotās budžeta sadaļas, esošās lietas apstākļos nav būtisks. Proti, tas ir saistīts tikai ar budžeta izmantošanas metodi un ar budžeta jauno organizēšanas veidu.

Visbeidzot, fakts, ka dotācijas apmērs bija daudz lielāks nekā veikto ikgadējo maksājumu apmērs, nenozīmē to, ka šī dotācija ir uzskatāma par jaunu atbalstu. Tiesa ir lēmusi, ka: „jaunu atbalstu vai izmaiņas pastāvošā atbalstā nevar novērtēt pēc atbalsta apjoma vai jo īpaši pēc tā apmēra finansiālā izteiksmē uzņēmuma darbības laikā, ja atbalstu sniedz saskaņā ar agrākiem tiesību aktu noteikumiem, kuri nav grozīti” (15).

Tādēļ Iestāde secina, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, maksājums NOK 36 miljonu apmērā bija daļa no esošās atbalsta shēmas, kas beidzās 2006. gadā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka dotācija NOK 36 miljonu apmērā bija daļa no esošas atbalsta shēmas. Tādēļ jaunam atbalstam piemērojamā formālā izmeklēšanas procedūra ir slēgta.

2. pants

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka atvieglota nodokļu režīma piemērošana uzņēmumiem Norsk Film AS, Norsk FilmStudio AS un ScanCam AS nav uzskatāma par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

4. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

---

(1)  OV C 174, 1.7.2010. un EEZ papildinājums Nr. 34, 1.7.2010.

(2)  The Chimney Pot Oslo AS, Dagslys AS, Egg & Bacon AS, Grip Teknikk AS, Bob Aas Carho ENK, Kamerautleien AS, Lydhodene AS, Megaphon AS un Krypton Film AS.

(3)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(4)  Šis režīms paredz atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa tā dēvētajām „ideālajām organizācijām”.

(5)  Norvēģijas Nodokļu likuma 2-32. iedaļas 2. punkts paredz, ka ieņēmumiem piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli, ja komercdarbību gada apgrozījums pārsniedz NOK 70 000 vai NOK 140 000 atkarībā no apstākļiem.

(6)  Skatīt Norvēģijas iestāžu 2006. gada 11. augusta vēstuli (dokuments Nr. 383774).

(7)  Lieta C-44/93, Namur-Les Assurances du Crédit SA pret Office National du Ducroire un Beļģijas valsti [1994], Recueil, I-3829. lpp., 28. punkts.

(8)  Lieta C-156/98, Vācija pret Komisiju [2000], Recueil, I-6857. lpp., 26. punkts.

(9)  Lieta C-248/84, Vācija pret Komisiju [1987], Recueil, I-4013. lpp., 17. punkts.

(10)  Lieta C-400/99, Itālija pret Komisiju, [2005], Krājums, I-3657. lpp., 47., 54.–55. punkts.

(11)  Lieta T-190/93, Regione Siciliana pret Komisiju, [2003], Recueil, II-5015. lpp, 48. punkts.

(12)  Lieta C-312/90 Spānija pret Komisiju [1992], Recueil I-4117.lpp., 14.-17. punkts un C-47/91 Itālija pret Komisiju [1992], Recueil, I-4145. lpp., 22.-25. punkts.

(13)  Skatīt Norvēģijas iestāžu komentārus par EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru lietā Nr. 67377 par iespējamu valsts atbalstu Norsk Film Group piederošajiem uzņēmumiem (dokuments Nr. 545244).

(14)  Skatīt St.prp. nr. 1 (1976.–1977. gads): NOK 1 313 000, St.prp. nr. 1 (1977.–1978. gads): NOK 4 miljoni, St.prp. nr. 1 (1978.–1978. gads): NOK 3,9 miljoni.

(15)  Lieta C-44/93, Namur-Les Assurances du Crédit SA pret Office National du Ducroire un Beļģijas valsti [1994], Recueil, I-3829. lpp., 28. punkts.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/21

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 189/12/COL

(2012. gada 22. maijs),

ar kuru elektroenerģijas ražošanai un vairumtirdzniecībai Norvēģijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVI pielikuma 4. punktā minēto tiesību aktu, ar ko koordinē valsts pasūtījuma līgumus komunālo pakalpojumu nozarē (Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1)) (“Direktīva 2004/17/EK”), un jo īpaši tās 30. pantu,

ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 1. protokola 1. un 3. pantu,

ņemot vērā prasību, ko Iestādei 2012. gada 24. janvārī iesniedza Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS (“prasītāji”),

ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes (“Iestāde”) 2012. gada 19. aprīļa lēmumu, kas dalībvalstīm paredz īpašu atbildību lēmumu pieņemšanā valsts pasūtījuma līgumu jautājumos (Lēmums Nr. 138/12/COL),

pēc apspriešanās ar EBTA Valsts iepirkumu komiteju, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

tā kā:

I.   FAKTI

(1)

2012. gada 24. janvārī Iestāde no Akershus Energi Vannkraft AS, E-CO Energi AS, EB Kraftproduksjon AS un Østfold Energi AS saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu saņēma prasību apstiprināt Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērojamību hidroelektroenerģijas ražošanai un vairumpiegādei Norvēģijā. Savās 2012. gada 17. februāra vēstulēs Iestāde pieprasīja papildu informāciju no Norvēģijas (pasākums Nr. 624270) un no prasītājiem (pasākums Nr. 624258). Uz šo pieprasījumu Iestāde saņēma atbildi 2012. gada 20. marta vēstulē no Norvēģijas un 2012. gada 22. marta vēstulē no prasītājiem.

(2)	Prasītāju, kas Direktīvas 2004/17/EK nozīmē ir publiski uzņēmumi, prasība ir par hidroelektroenerģijas ražošanu un vairumpiegādi, tā kā tas ir aprakstīts prasībā.

II.   TIESISKAIS PAMATS

(3)	Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts paredz, ka Direktīva 2004/17/EK neattiecas uz līgumiem, kas piešķir tiesības veikt kādu no 3.–7. pantā minētajām darbībām, ja EBTA valstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktu līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt prasību novērtēt 30. panta 1. punkta piemērojamību, ja attiecīgās EEZ valsts tiesību akti paredz tādu iespēju. Saskaņā ar 2006. gada 7. aprīļa Noteikumu Nr. 403 par valsts pasūtījuma līgumiem komunālo pakalpojumu nozarē 15.-1. iedaļas 2. punktu (Forskrift nr. 403 av 7. April 2006 om innkjøp i forsyningssektorene) līgumslēdzējas iestādes drīkst iesniegt Iestādei prasību piemērot Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu ar noteikumu, ka tās ir saņēmušas atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes.

(5)	Prasītāji 2011. gada 16. martā saņēma atzinumu no Norvēģijas Konkurences iestādes, kurā Norvēģijas Konkurences iestāde secina, ka uz konkrētajām darbībām attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi.

(6)

Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā valsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos EEZ tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kas attiecībā uz elektroenerģijas nozari atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2). Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (3) (“Direktīva 2003/54/EK”), kas ir iekļauta EEZ līguma IV pielikuma 22. punktā. Tādējādi piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja Norvēģijas valsts ir īstenojusi un pienācīgi piemērojusi Direktīvu 2003/54/EK.

(7)

Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. Attiecībā uz tirgiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, viens no vērā ņemamajiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. Vēl viens kritērijs ir koncentrācijas līmenis attiecīgajos tirgos. Ievērojot attiecīgo tirgu īpašās iezīmes, būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, balansēšanas tirgus darbība, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu maina piegādātāju.

III.   NOVĒRTĒJUMS

(8)	Attiecīgais produkta tirgus ir elektroenerģijas ražošana un vairumpiegāde (4). Tādējādi tirgus ietver elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās un elektroenerģijas importu caur starpsavienojumiem tiešai tālākpārdošanai lieliem industriāliem klientiem vai elektroenerģijas mazumtirgotājiem.

(9)

Norvēģijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus lielā mērā ir integrēts ziemeļvalstu (Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas) elektroenerģijas tirgū. Liela daļa no ziemeļvalstu reģionā ražotās elektroenerģijas tiek tirgota ar kopīgās ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot AS (Nord Pool) starpniecību, noslēdzot līgumus par fizisku elektroenerģijas piegādi. Nord Pool ziemeļvalstu elektroenerģijas birža ietver Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas vairumpiegādes tirgus.

(10)

Nord Pool darbojas divos elektroenerģijas fiziskās vairumpiegādes tirgos: nākamās dienas (day-ahead) tirgū Elspot, kur ik dienu tiek tirgoti elektroenerģijas līgumi, kas paredz fizisku piegādi nākamās dienas 24 stundu periodā un Elbas pārrobežu diennakts (intra-day) tirgū, kur izmaiņas nākamās dienas darījumos tiek veiktas līdz pat vienu stundu pirms piegādes. Kopā abi tirgi 2010. gadā veidoja 74 % no ziemeļvalstu elektroenerģijas patēriņa, sasniedzot 307 TWh apjomu. Pārējais apjoms tiek pārdots divpusējās sarunās starp piegādātāju un patērētāju.

(11)

Ziemeļvalstu tirgus ir sadalīts dažās izsoles zonās, kas ir savienotas ar starpsavienojumiem. Elspot tirdzniecības cena balstās uz solīšanu un piedāvājumiem no visiem tirgus dalībniekiem un ir noteikta tā, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū ik stundu 24 stundu laikā. Elspot cenu mehānisms pielāgo elektroenerģijas plūsmu caur starpsavienojumiem atbilstoši ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatoru noteiktajai pieejamajai tirdzniecības jaudai.

(12)

Pārvades jaudas ierobežojumi ziemeļvalstu tirgū var radīt īslaicīgu pārslodzi, tādējādi ģeogrāfiski sadalot ziemeļvalstu teritoriju mazākos tirgos. Cenu mehānismi ziemeļvalstu starpsavienojumos un Norvēģijā tiek izmantoti, lai mazinātu tīkla pārslodzi, ieviešot atšķirīgas Elspot zonas cenas. Lai zonā līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu, cenu zonās cenas var atšķirties.

(13)	Tā rezultātā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var atšķirties no stundas uz stundu. Pārslodzes gadījumā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir šaurāks nekā ziemeļvalstu teritorija un var atbilst iekšzemes izsoles zonai.

(14)	Pašlaik Norvēģijā ir piecas izsoles zonas (5).

(15)

Stundu daudzums, kuru laikā ziemeļvalstu reģiona dažādās zonās ir cenu atšķirības, ir ierobežots: Cenu zona Stundas izolācijā, % NO 1 – Oslo 1,4 % NO 2 – Kristiansand 16,4 % NO 3 – Trondheim 6,2 % NO 4 – Tromsø 6,6 % NO 5 – Bergen 4,1 % 15.3.2010.–11.3.2011. Lielākoties cenas ir saistītas: Cenu zonu kombinācija Stundas sasaistē, % NO 1 – NO 2 77,7 % NO 1 – NO 3 48,0 % NO 1 – NO 5 94,9 % NO 2 – NO 5 76,6 % NO 3 – NO 4 89,9 % NO 1 – NO 2 – NO 5 75,7 % NO 3 – NO 4 – Zviedrija 76,3 % 15.3.2010.–11.3.2011. Norvēģijas cenu zonas pārsvarā ir integrētas Zviedrijā.

(16)

Iespēja, ka radīsies pārslodzes gadījumi var nozīmēt, ka pagaidu pārslodzi izmanto, lai palielinātu vietējā tirgus varu. Ņemot vērā šo problēmu, Norvēģijas konkurences iestādes ir definējušas attiecīgo ģeogrāfisko tirgu kā ziemeļvalstu tirgu stundās, kad nav pārslodžu, un kā mazāku tirgu pārslodžu stundās (6).

(17)	Jautājums par to, vai tirgus ir definējams kā ziemeļvalstu reģiona vai šaurāka mēroga, netiks atbildēts, jo analīzes rezultāts nemainītos no tā, vai izmantotu šauru vai plašāku definīciju.

(18)	Ņemot vērā pašreizējos nolūkus un patlaban pieejamo informāciju, jāsecina, ka Norvēģija ir pilnībā īstenojusi un piemērojusi Direktīvu 2003/54/EK. Attiecīgi un saskaņā ar 30. panta 3. punkta pirmo daļu piekļuvi tirgum Norvēģijas teritorijā uzskata par neierobežotu.

(19)	Iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi (7) izvērtēs triju galveno ražotāju tirgus daļas, koncentrācijas pakāpi tirgū un tirgus likviditātes pakāpi.

(20)	Eiropas Komisija uzskata, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu “viens no rādītājiem par konkurences pakāpi valstu tirgos ir triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa” (8).

(21)	Ziemeļvalstu tirgus triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa ražošanas jaudas izteiksmē 2010. gadā bija 45,1 % (Vattenfall: 18,8 %, Statkraft: 13,3 % un Fortum: 13 %), kas ir pieņemams līmenis.

(22)	Mērot pēc Hirschman-Herfindahl indeksa (HHI), koncentrācijas pakāpe Norvēģijā pēc jaudas 2008. gadā bija 1 826 (9).

(23)

Ziemeļvalstu elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus ir jāuzskata par konkurētspējīgu. Pāreja uz brīvo tirgu ziemeļvalstu reģionā ir bijusi ļoti veiksmīga. Kopš Norvēģijas un Zviedrijas kopīga tirgus atvēršanas brīža 1996. gadā vēlāk tirgū tika integrētas pārējās ziemeļvalstis: 1998. gadā Somija, 1999./2000. gadā Dānija un 2010. gadā Igaunija. Biržā 2010. gadā tika tirgoti aptuveni 74 % no ziemeļvalstu reģiona elektroenerģijas patēriņa. Biržā ir vairāk nekā 300 reģistrētu tirgotāju.

(24)

Kā tas norādīts iepriekš, jaudas trūkums pārslodzes dēļ notiek reti un tas pēc dabas ir īslaicīgs. Tādēļ pastāv pastāvīgs konkurences spiediens, ko izraisa iespēja iegūt elektroenerģiju ārpus Norvēģijas teritorijas. Ziemeļvalstu starpā netiek iekasēta maksa par pārvadi. Reti pārslogotās līnijas starp Norvēģiju un citām cenu zonām nodrošina to, ka ieguldījumus elektroenerģijas nozarē Norvēģijas teritorijā nevar veikt, neņemot vērā citus ražotājus ziemeļvalstu tirgū. Turklāt vairumtirdzniecības cenas nosaka Nord Pool, kas vada augstas likviditātes tirdzniecības platformu.

(25)

Arī balansēšanas elektroenerģijas tirgu darbība jāuzskata par rādītāju ne vien attiecībā uz ražošanu, bet arī uz vairumtirdzniecību. Faktiski jebkuram tirgus dalībniekam, kurš nespēj savu produkcijas piedāvājumu pielāgot savu klientu specifikai, var nākties saskarties ar starpību, kas veidojas starp cenu, par kādu pārvades sistēmas operators (PSO) pārdos izlīdzinošo elektroenerģiju, un cenu, par kādu tas atpirks pārprodukciju. Šīs cenas pārvades sistēmas operatoram var vai nu tieši noteikt regulators, vai arī cenu noteikšanā tiek izmantots uz tirgu balstīts mehānisms, kurā cenu nosaka citu ražotāju piedāvājumi, kuri vēlas savu ražošanu regulēt, to paaugstinot vai samazinot. Ziemeļvalstu reģionā ir gandrīz pilnībā integrēts balansēšanas elektroenerģijas tirgus balansēšanas elektroenerģijas piegādei, un tā galvenās pazīmes – uz tirgu pamatota cenu veidošana un nelielā starpība starp iepirkšanas cenu no PSO un pārdošanas cenu – jāuzskata par norādi uz to, ka ir tieša konkurence.

(26)	Šie faktori tādēļ ir jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību konkrētajā tirgū neatkarīgi no tā, vai tirgus ģeogrāfiskās robežas aptver ziemeļvalstu reģionu kopumā vai tirgus ir šaurāks.

IV.   SECINĀJUMI

(27)

Ņemot vērā iepriekš minētās norādes, uzskatāms, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētais nosacījums par tiešu konkurenci attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu Norvēģijā ir izpildīts. Turklāt, kā minēts 18. apsvērumā, nosacījums par brīvu piekļuvi uzskatāms par izpildītu. Tādējādi Direktīva 2004/17/EK nav piemērojama ne gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības ražot elektroenerģiju un nodrošināt tās vairumpiegādi šajos ģeogrāfiskajos apgabalos, ne arī tad, kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai šajos apgabalos.

(28)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija 2012. gada 24. janvārī, kā tā ir atspoguļota prasītāja iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti.

(29)	Šis lēmums ir pieņemts vienīgi ar nolūku piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam, un tas nekādā veidā neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(30)	Šis lēmums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību Norvēģijā, bet tas neattiecas uz elektroenerģijas pārvadi, sadali un piegādi mazumtirdzniecībā Norvēģijā.

(31)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi EBTA Valsts iepirkumu komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVI pielikuma 4. punktā minētais tiesību akts, ar ko koordinē valsts pasūtījuma līgumus komunālo pakalpojumu nozarē (Direktīva 2004/17/EK), neattiecas uz līgumiem, ko piešķir līgumslēdzējas iestādes un kas piešķir tiesības darboties elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības jomā Norvēģijā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

---

(1)  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

(3)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. Direktīva 2003/54/EK tika iekļauta EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas 2005. gada 2. decembra Lēmumu Nr. 146/2005 (OV L 53, 23.2.2006., 43. lpp.) un attiecībā uz EBTA valstīm stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā.

(4)  Skatīt Eiropas Komisijas 2011. gada 26. janvāra lēmumu lietā COMP/M.5978 – GDF Suez/International Power, 2008. gada 22. decembra lēmumu lietā COMP/M.5224 – EDF/British Energy, 2006. gada 14. novembra lēmumu lietā COMP/M.4180 – Gaz de France/Suez, 2004. gada 9. decembra lēmumu lietā M.3440 – EDP/ENI/GDP. Skatīt arī Komisijas lēmumus, ar kuriem elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Zviedrijā un Somijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17/EK: 2006. gada 19. jūnija lēmumu, ar kuru nosaka, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts ir piemērojams elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Somijā, izņemot Ālandu salas, un 2007. gada 29. oktobra lēmumu, ar kuru elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17/EK piemērošanas.

(5)  Oslo – NO 1, Kristiansand – NO 2, Trondheim – NO 3, Tromsø – NO 4 un Bergen – NO 5. Sakarā ar to, ka ekpluatācijā tika nodots jauns savienojuma punkts, robeža starp izsoles zonām NO 2 un NO 52011. gada 5. septembrī tika pārvietota ziemeļu virzienā. Prasībā sniegtajā informācijā šīs pārmaiņas nav ņemtas vērā.

(6)  Skatīt Valsts pārvaldes ministrijas 2002. gada 14. oktobra lēmumu Statkraft – Agder Energi un 2003. gada 7. februāra lēmumu Statkraft – Trondheim Energiverk.

(7)  2006. gada 19. jūnija lēmums, ar kuru nosaka, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts ir piemērojams elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Somijā, izņemot Ālandu salas, un 2007. gada 29. oktobra lēmums, ar kuru elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17/EK, 7.–13. punkts.

(8)  Skatīt pārskatu par progresu iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē, COM(2005) 568 galīgā redakcija, 15.11.2005., un 2007. gada 29. oktobra lēmumu, ar kuru elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17/EK.

(9)  Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu, tehnisko pielikumu Komisijas paziņojumam Padomei un Eiropas Parlamentam – Ziņojums par panākumiem iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē COM(2010) 84 galīgā redakcija, 12. lpp.

---

18.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/25

---

Labojums Komisijas Regulā (ES) Nr. 771/2012 (2012. gada 23. augusts), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes bioetanola imports, piemērojot 24. panta 5. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 229, 2012. gada 24. augusts )

21. lappusē 1. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

---