—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu (COM(2011) 473 – C7-0257/2011) (2),

—

ņemot vērā pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments, 2010. finanšu gads (3),

—

ņemot vērā iekšējā revidenta 2010. finanšu gada pārskatu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (4),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (5), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā 13. pantu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (7),

—

ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Eiropas Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm – I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa (8),

—

ņemot vērā 2009. gada 5. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2010. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (9),

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0120/2012),

A.

tā kā Revīzijas palātas veiktā revīzija ir apliecinājusi, ka attiecībā uz 2010. gada administratīvajiem izdevumiem visas iestādes ir apmierinoši īstenojušas Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas un 93 % no 58 pārbaudītajiem maksājumiem būtisku kļūdu nav bijis;

B.

tā kā ģenerālsekretārs 2011. gada 16. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.

tā kā daži jautājumi, kas Budžeta kontroles komitejā tika izskatīti diskusijās par 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, nebija tieši saistīti ar 2010. gadu un komiteja tos iekļāva kā plaša spektra jautājumus, šajā rezolūcijā galvenā uzmanība pievērsta 2010. finanšu gada budžeta izpildei un tās apstiprināšanai, vienlaikus atzīstot, ka budžeta jautājumu risināšana ir pelnījusi plašāku apspriešanu, jo īpaši darba grupā, kas izveidota, lai izvērtētu Parlamenta izmaksas un iespējamos ietaupījumus un saskaņā ar 2012. gada 8. februārī pieņemtajām 2013. gada budžeta pamatnostādnēm censtos panākt ilgtermiņa ietaupījumus, veicot neatkarīgu Eiropas Parlamenta budžeta izvērtēšanu, kuras rezultātā līdz 2012. gada beigām tiktu iesniegti priekšlikumi un tie nekavējoties tiktu īstenoti,

1.

norāda, ka budžeta izpilde 2010. gadā bija problemātiska, jo tas bija pirmais pilnais darbības gads pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā un šajā laikā Savienībā turpinājās finansiālas problēmas;

2.

norāda, ka Parlamenta budžets (galīgo apropriāciju kopsumma – EUR 1 616 760 399, 2009. gadā – EUR 1 529 970 930) bija tikai nedaudz mazāks par piekto daļu (19,99 %; 2009. gadā – 19,67 %, tāpēc mazāk nekā ierastie 20 %) no V izdevumu kategorijas (administratīvie izdevumi) Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžetā;

3.

norāda uz Parlamenta ģenerālsekretariāta sniegto atbildi, ka Parlamenta darba vieta Strasbūrā 2010. gadā izmaksāja precīzi EUR 51 500 000, no kuriem EUR 33 500 000 bija infrastruktūras izmaksas un EUR 18 000 000 – darbības izmaksas saistībā ar 12 ikmēneša sesijām; norāda, ka šie oficiālie skaitļi ir daudz zemāki nekā iepriekš iesniegtās aplēses, kuru amplitūda sniedzās no EUR 169 000 000 līdz EUR 203 000 000; tomēr norāda, ka aplēsēs par 2006. gadu administrācija aprēķināja ikgadējo ietaupījumu, ko rada viena darba vieta, EUR 204 miljonu apmērā un par 2010. gadu EUR 180 miljonu apmērā, summai samazinoties Strasbūrā esošo ēku iegādes un tehnoloģisku uzlabojumu dēļ, kā arī atgādina, ka aplēsēs par 2013. gadu Parlaments ar 429 balsīm “par” un 184 “pret” nobalsoja par vienu darba vietu, lai ietaupītu līdzekļus;

4.

norāda, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā paplašināja Parlamenta pilnvaras, veicamos pasākumus un likumdošanas darba slodzi un tā dēļ bija jāveic nozīmīgas izmaiņas iestādes struktūrā un darba metodēs, lai saglabātu izcilību likumdošanas jomā un turpinātu gatavoties Savienības paplašināšanai, uzņemot Horvātiju; norāda arī to – atbildot uz jaunajiem izaicinājumiem, tika veikti izmaksu efektivitāti veicinoši pasākumi, proti, palielināta produktivitāte, pārcelti darbinieki un uzlabotas darba metodes;

5.

norāda, ka budžeta grozījums (Nr. 1/2010, pieņemts 2010. gada 19. maijā) EUR 9 397 164 apmērā bija nepieciešams, lai finansētu papildu izdevumus, kuri bija tieši saistīti ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā; norāda arī to, ka šis budžeta grozījums jo īpaši papildināja divus budžeta posteņus (1200. posteni “Atalgojums un piemaksas” un 4220/01. posteni “Parlamentārā palīdzība: vietējie palīgi”), lai pastiprinātu atbalstu, ko deputātiem sniedz viņu paplašināto likumdošanas pienākumu veikšanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka šo budžeta pieaugumu ievērojami nesamazināja, veicot lielākus ietaupījumus;

6.

norāda, ka šajā atskaites gadā tika veikta konsolidācija un turpinājās administrācijas modernizācija, lielāku uzmanību pievēršot pamatdarbībai, dienestu restrukturizācijai, moderno tehnoloģiju labākai izmantošanai un ciešākai iestāžu sadarbībai;

7.

norāda, ka 2010. gads bija pirmais gads, kurā pilnībā tika īstenots jaunais Deputātu nolikums un Deputātu palīgu nolikums (abi stājās spēkā 2009. gada 14. jūlijā), stājoties spēkā novērtēšanas pagaidu darba grupas ierosinātajām izmaiņām abu nolikumu īstenošanas noteikumos, un tas nozīmēja Parlamenta administrācijas uzdevumu vērā ņemamu pieaugumu;

8.

norāda, ka Prezidijs 2010. gada 24. martā pieņēma vidēja termiņa IKT stratēģiju (jo īpaši zināšanu pārvaldības sistēmu (KMS), kas ir daļa no tās) un vidēja termiņa nekustamā īpašuma politiku un ka abi šie lēmumi ievērojami ietekmē budžetu;

9.

konstatē, ka 2010. gadā Parlamenta ieņēmumi bija EUR 243 094 204 (2009. gadā – EUR 141 250 059), kas ietvēra arī piešķirtos ieņēmumus EUR 110 298 523 apmērā;

10.

pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2010. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

11.

norāda, ka 2010. gadā galīgās apropriācijas tika izlietotas 96 % apmērā (2009. gadā – 93 %), atcelto apropriāciju īpatsvaram sasniedzot 4 % (2009. gadā – 6,7 %), kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

12.

tomēr norāda uz ievērojamiem līdzekļu pārnesumiem uz 2010. gadu (EUR 190 365 823 (10)), ko izraisīja 2009. gada kā vēlēšanu gada īpatnības, un prasa uzlabot izdevumu plānošanu un ņemt to vērā, gatavojoties turpmākajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

13.

norāda, ka kopumā augsto izpildi daļēji nosaka divu mērķpārvietojumu veikšana pirms 2010. finanšu gada beigām (EUR 9 240 000 Eiropas nama iegādei Sofijā un EUR 10 923 000 četriem svarīgākajiem IT projektiem); atzinīgi vērtē to, ka jau otro reizi netika veikts vispārējs pārvietojums, šoreiz pārejā no 2010. uz 2011. gadu; tomēr mudina administrāciju turpināt darbu, lai uzlabotu budžeta plānošanu un padarītu to skaidrāku, kā arī lai uzlabotu budžeta disciplīnu, un norāda, ka ēku, IT un jebkādu citu nozīmīgu izdevumu iekļaušana budžetā nodrošinātu pilnīgu finansiālu skaidrību; uzskata, ka visi nozīmīgie izdevumi būtu pilnībā jāieplāno ikgadējā budžetā un tie nebūtu jāievieš tikai tāpēc, ka ir jāpārvieto neizlietoti līdzekļi;

14.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2011. gada 16. jūnija paziņojumu, kurā viņš kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs attiecībā uz kredītrīkotāju gada darbības pārskatiem par 2010. gadu apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

15.

norāda, ka centrālie dienesti, pamatojoties uz apstiprinājumu sniedzošo nodaļu sniegto informāciju, sagatavoja budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu (11) par 2010. gadā piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām un ka visu 2009. un 2010. gadā piešķirto līgumslēgšanas tiesību sadalījums ir šāds:

(2010. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 5. lpp.)

16.

norāda, ka 2010. un 2009. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

(2010. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 6.–7. lpp.)

17.

atzinīgi vērtē to, ka, sākot ar 2010. gadu, visi ģenerāldirektori savu gada darbības pārskatu pielikumā sniedz informāciju par līgumslēgšanas tiesībām, kas piešķirtas, izmantojot ārkārtas pārrunu procedūru, norāda šīs procedūras izmantošanas iemeslus, kā arī sniedz citu informāciju, kas prasīta 50. punktā 2010. gada 5. maija rezolūcijā (12) par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments;

18.

apstiprina, ka saistībā ar visiem līgumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 25 000, 2010. gadā ir pozitīvi mainījusies tendence attiecībā uz ārkārtas pārrunu procedūru skaitu (13) (salīdzinājumā ar 2009. gadu un iepriekšējiem gadiem), un tas redzams tabulā ietvertajā sadalījumā:

(2010. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 11. lpp.)

19.

aicina ģenerāldirektorātus, kuru skaitļi joprojām ir augsti, jo īpaši DG INLO, vēl vairāk samazināt šādu procedūru skaitu un/vai īpatsvaru; mudina administrāciju turpināt stingri pārbaudīt šīs procedūras, jo īpaši ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, un piemērot pastiprinātas un preventīvas sankcijas gadījumos, kad tiek atklāti pārkāpumi; prasa, lai ģenerālsekretārs reizi sešos mēnešos ziņotu Budžeta kontroles komitejai par sasniegtajiem rezultātiem;

20.

atzinīgi vērtē DG PRES izveidoto iepirkuma apakšnodaļu Plānošanas, budžeta pārvaldības un līgumu nodaļā, jo tas veicinās publiskā iepirkuma procedūru pārredzamību;

21.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka maksājumos kopumā būtisku kļūdu nav bijis un ka Revīzijas palāta nekonstatēja būtiskus trūkumus, novērtējot pārraudzības un kontroles sistēmu atbilstību Finanšu regulai;

22.

norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, ka saskaņā ar 2010. gadā spēkā esošajām procedūrām netika izvirzīta prasība uzrādīt apliecinājumu par faktiskajiem ceļa izdevumiem un grupu vadītājiem tika izmaksāta skaidra nauda, kas radīja pārmaksāšanas risku un ierobežoja iespējas veikt šādu maksājumu iekšējas pārbaudes, un pieņem zināšanai nesen veiktās izmaiņas šajā sistēmā; tomēr norāda, ka deputātiem joprojām ir iespēja pieprasīt, lai maksājumus apmeklētāju grupām veiktu skaidrā naudā; prasa, lai ģenerālsekretārs aicinātu Revīzijas palātu sniegt atzinumu par grozītajiem noteikumiem;

23.

ar nožēlu norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka četros no pieciem, t. i., ne mazāk kā 80 % no revidētajiem gadījumiem dokumentācija par pieteikumu izskatīšanu, interviju norisi un lēmumiem attiecībā uz konkrēto līgumdarbinieku izraudzīšanos nebija pilnīga, bet tas nekādi neietekmēja attiecīgos darbiniekus un līdz ar to nesekmēja situācijas uzlabošanu; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, ka iekšējās kontroles nolūkiem turpmāk ir jānodrošina pilnīga dokumentācija;

24.

pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta atklāja kļūdas, nekonsekvenci un citus trūkumus revidētajās Parlamenta iepirkuma procedūrās; norāda, ka nesen ir veikti šo procedūru uzlabošanas pasākumi, un mudina administrāciju vēl vairāk uzlabot darbu šajā jomā; atzinīgi vērtē IT instrumenta Webcontracts izstrādi, kas tika ieviests 2010. gadā un ļauj darbu ar līgumiem veikt tiešsaistē;

25.

aicina Prezidiju atkārtoti izskatīt visus publiskā iepirkuma kontroles mehānismus, lai garantētu piedāvāto pakalpojumu un preču viskonkurētspējīgākās cenas;

26.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz politisko grupu pārnestajām neizlietotajām apropriācijām un Eiropas Parlamenta vēlēšanu gada sadalīšanu divos pusgados to līdzekļu aprēķināšanai, kurus atļauts pārnest uz nākamo gadu; uzskata – lai turpmāk novērstu tādu grūtību atkārtošanos, kādas radās 2010. gada sākumā, par pamatu pārnesamo līdzekļu aprēķiniem tām politiskajām grupām, kuras turpina pastāvēt pēc vēlēšanām, ir jāņem pilns attiecīgais vēlēšanu gads;

27.

norāda – tiek apgalvots, ka atbildes uz sabiedrības uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem tiek sniegtas divu nedēļu laikā, bet pašlaik nav sistēmas, kas nodrošinātu, ka jautājumi, kurus deputāti uzdod priekšsēdētājam vai ģenerālsekretāram, tiek atbildēti tādā pašā termiņā;

28.

ar gandarījumu norāda, ka rakstiskas atbildes saistībā ar 2009. gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu Budžeta kontroles komitejai tika sniegtas ļoti drīz, proti, 2011. gada 6. oktobrī, un bija izsmeļošas un ka viedokļu apmaiņa starp ģenerālsekretāru un Budžeta kontroles komiteju 2011. gada 11. oktobrī par pasākumiem, kas veicami saistībā ar 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, bija ļoti augstvērtīga;

29.

atzinīgi vērtē dažādās atbildes uz vairākām prasībām, kas izvirzītas iepriekš minētajā rezolūcijā, un nepacietīgi gaida, kad tiks pabeigti pasākumi saistībā ar šādām rezolūcijā izvirzītajām prasībām:

30.

prasa, lai ģenerālsekretārs ne vēlāk kā 2012. gada 31. oktobrī informētu Parlamenta atbildīgo komiteju par veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem;

31.

atzinīgi vērtē to, ka ārējās revīzijas uzņēmums ir apstiprinājis, ka Iekšējās revīzijas dienests visaugstākajā mērā atbilst iekšējo revīziju profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem;

32.

norāda, ka atbildīgās komitejas 2012. gada 24. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu 2011. gada 15. jūlijā parakstīto gada pārskatu un paskaidroja, ka 2010. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

33.

pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli, ka nepieciešams:

34.

norāda uz savām iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu iekļautajām piezīmēm attiecībā uz iekšējās revīzijas pārskatiem; atzīst, ka iekšējās revīzijas pārskats ir sistēmu un darbības rezultātu uzlabošanas instruments un to var pienācīgi interpretēt tikai tad, kad, pamatojoties uz tajos sniegtajiem ieteikumiem, ir veiktas izmaiņas un sasniegti rezultāti; tomēr norāda, ka pašreiz notiekošajā Finanšu regulas pārskatīšanā tiek risināts jautājums par šo ziņojumu pieejamību pēc pieprasījuma, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu šajā jautājumā;

35.

ar gandarījumu konstatē, ka visi ģenerāldirektori attiecībā uz viņu dienestu 2010. gada budžeta izpildi spēja sniegt ticamības deklarāciju bez atrunām; apzinās, ka darbības pārskati ir iekšējs pārvaldības instruments, kura galvenais mērķis ir sniegt ģenerālsekretāram skaidru pārskatu par administrācijas darbu, un jo īpaši par iespējamiem trūkumiem;

36.

ar gandarījumu norāda, ka riska pārvaldītājs sāka darbu 2010. gada 1. jūnijā un ka šī amatpersona ir tieši pakļauta ģenerālsekretāram; atzinīgi vērtē 2011. gada 16. decembrī publicēto riska pārvaldības rokasgrāmatu un atkārtoti prasa, lai atbildīgā komiteja saņemtu riska pārvaldītāja 2010. gada darbības pārskatu un informāciju par jaunās Parlamenta riska pārvaldības politikas īstenošanas gaitu;

37.

prasa līdz 2012. gada septembra beigām informēt atbildīgo komiteju par pieeju un pasākumiem, kas veikti sensitīvu štata vietu noteikšanai un pārvaldībai;

38.

norāda, ka drošībai paredzētais budžets ir nedaudz samazināts, proti, 2009. gadā tas bija EUR 45 980 000, bet 2010. gadā – EUR 45 590 000; atzinīgi vērtē to, ka 2011. gada budžetā salīdzinājumā ar 2010. gadu izdevumi ir turpinājuši samazināties (galīgās apropriācijas – EUR 42 830 000), kā arī to, ka Prezidijs 2011. gada jūlijā pieņēma vispārējās drošības koncepciju, tādējādi modernizējot un efektivizējot Parlamenta drošības sistēmu;

39.

atkārtoti prasa, lai ģenerālsekretārs ieviestu obligātu prasību deputātiem uzrādīt caurlaides, ienākot vai izejot no Parlamenta telpām; ierosina deputātu caurlaides pārbaudīt arī elektroniski;

40.

uzstāj, ka Parlamenta ēku un to tuvākās apkārtnes drošības pastiprināšana ir jāuzskata par vissvarīgāko prioritāti; šajā sakarā prasa uzlabot drošību autostāvvietās un kontrolēt piekļuvi tām Parlamenta ēku daļām, kurās atrodas deputātu biroji;

41.

uzsver, ka zādzības notika aizslēgtos deputātu birojos, un tas apliecina, ka biroju drošība ir zemā līmenī; aicina ģenerālsekretāru nekavējoties veikt pasākumus situācijas uzlabošanai;

42.

pauž bažas par zemo drošības līmeni Parlamenta autostāvvietās; norāda, ka autostāvvietā Briselē vairākām automašīnām ir tīši nodarīti bojājumi; aicina Prezidiju veikt atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu situāciju;

43.

atkārtoti prasa, lai ģenerālsekretārs līdz 2012. gada 30. jūnijam nāktu klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz efektīvāku, drošāku un pret krāpšanu aizsargātu parakstīšanās sistēmu (izskatot arī iespēju noteikt konkrētu parakstīšanās laiku), un jo īpaši par deputātu elektroniskā paraksta sistēmas iespējamu ieviešanu gan attiecībā uz dokumentu (piemēram, grozījumu) parakstīšanu, gan savas klātbūtnes apliecināšanu ar digitālu parakstu, lai gan apzinās, ka izmaksas vai ietaupīšanas iespējas tas ietekmēs pavisam nedaudz;

44.

ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Prezidija 2010. gada 5. jūlija lēmumu reģistrācijas pakalpojumu nodošana iekšējiem darbiniekiem ir iegājusi beigu fāzē; sagaida, ka jaunā reģistrācijas sistēma ļaus šo pakalpojumu sniegt labāk un efektīvāk; uzskata, ka Parlamenta drošības sistēmu ir jāturpina uzlabot un modernizēt un šajā nolūkā tā ir atbilstošā veidā jāpadara profesionālāka, galvenokārt izmantojot īpašas atlases un darbā pieņemšanas procedūras, kā arī nodrošinot strādājošajiem vajadzīgo apmācību, kvalifikācijas celšanu un profesionālo prasmju pilnveidi; ar interesi gaida jaunās vispārējās drošības koncepcijas izstrādi, un jo īpaši dažādu “zonu” nošķiršanu, jo tas nodrošinās ievērojamus uzlabojumus, tostarp arī saistībā ar deputātu biroju drošības problēmām;

45.

norāda, ka 2010. gadā notika DG PRES ievērojama restrukturizācija; atzinīgi vērtē finanšu funkciju, iepirkumu plānošanas un pārvaldības un drošības jautājumu centralizēšanu Resursu direktorātā, kuru izveidoja 2010. gada martā;

46.

atgādina delegāciju politisko nozīmību Parlamenta darbā Savienības robežās un ārpus tām; tomēr norāda uz acīmredzami lielo atšķirību viena deputāta vienas dienas izmaksās (no EUR 1 400 līdz EUR 5 300) dažādās delegācijās, jo īpaši tajās, kas darbojas ārpus Savienības robežām; aicina Prezidiju sadarbībā ar visiem iesaistītajiem ģenerāldirektorātiem izstrādāt ekonomiskākas un vienotākas izmaksu sistēmas principus delegāciju veiktajiem apmeklējumiem, jo īpaši ņemot vērā to politisko nozīmību un ilgumu, kā arī optimālo deputātu un darbinieku skaita attiecību; prasa izstrādāt IT sistēmu budžeta konsolidēšanai, kas sniegtu sīku informāciju par katras delegācijas budžetu un uzlabotu izdevumu pārvaldību; prasa turpmāk delegāciju komandējumu gadījumos iesniegt detalizētu izmaksu deklarāciju par visiem komandējuma dalībniekiem;

47.

pauž bažas par to, ka budžeta 3242. pozīcija (Publikācijas, informēšana un dalība publiskos pasākumos), izņemot vienīgi Likumdošanas observatorijas izmaksas, nav pietiekami pārredzama; uzskata, ka izdevumiem, kas iekļauti 3242/01. apakšpostenī, būtu jāizveido atsevišķs postenis, lai uzlabotu pārredzamību nākamajos atskaites gados;

48.

norāda, ka 3243. postenī “Apmeklētāju centrs” uzņemto saistību apjoms ievērojami palielinājās (+ 227 %) pretstatā nepilnīgajam apropriāciju izlietojumam 2009. gadā un sasniedza EUR 12 725 985; norāda, ka lielākās problēmas radīja dekoratīvo griestu drošība, tas 2010. gadā aizkavēja projektu un administrācijai nācās atcelt EUR 1 000 000, kas pēc tam tika automātiski pārnesti no 2009. gada uz 2010. gadu; norāda, ka kopējās aptuvenās izmaksas ir EUR 20 530 000, proti, par 15,3 % vairāk nekā 2007. gadā; aicina sniegt garantijas tam, ka citus daudzus miljonus euro vērtus plānus neskars līdzīgi palielinājumi;

49.

atzinīgi vērtē Apmeklētāju centra atklāšanu 2011. gada 14. oktobrī (sākotnēji tā bija plānota saistībā ar 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām); pauž nožēlu par šā projekta ievērojamo aizkavēšanos un plānoto izmaksu pārsniegšanu; prasa veikt Apmeklētāju centra pārbaudi, kad tas būs darbojies pilnus 12 mēnešus, lai novērtētu sabiedrības reakciju, tā stiprās un vājās puses, kā arī izmaksu un ieguvumu attiecību, tādējādi pārliecinoties, ka visi izdevumi ir lietderīgi;

50.

norāda, ka 2010. gada 5. jūlijā Prezidijs pieņēma atjaunināto Parlamenta komunikācijas stratēģiju, kura ietvēra Eiropas vēstures nama projektu, un ka 2010. gada septembrī starptautiska žūrija izskatīja šo projektu; norāda arī to, ka šim projektam netika izmantota budžeta 106. nodaļa “Rezerve prioritāriem projektiem sagatavošanas posmā”, jo visas minētās nodaļas apropriācijas (EUR 5 000 000) tika pārvietotas uz 210. pantu “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas”; uzstāj, ka būtu jādara zināma projekta kopējā finansiālā ietekme, īpaši ņemot vērā sarežģījumus, ko rada Mālbekas upes pazemes daļa, kas plūst zem ēkas pamatiem; atkārtoti pauž cerību, ka tiks stingri ievērots uzņēmējdarbības plānā ietvertais izmaksu plāns;

51.

pauž nožēlu, ka Prezidija un citu struktūru lēmumu par Eiropas vēstures namu pamatā nebija pilnībā darbotiesspējīga projekta izveidei nepieciešamās kopējās aptuvenās galīgās izmaksas; uzskata, ka Prezidijam un kvestoriem turpmāk nevajadzētu apstiprināt nevienu projektu vai iniciatīvu, par kuru nav iesniegta kopējo tiešo un netiešo izmaksu tāme;

52.

atzīst apmeklētāju programmas nozīmību izpratnes veicināšanā par Parlamentu un tā likumdošanas darbu; pieņem zināšanai nesen veiktās izmaiņas 2010. gadā ieviestajā apmeklētāju grupām paredzēto maksājumu sistēmā un prasa novērtēt jauno maksājumu sistēmu un atlīdzināšanas sistēmu, norādot izmaksu dinamiku un to, cik lielā mērā maksājumi atspoguļo grupu faktiskās izmaksas; ierosina Revīzijas palātai veikt pārbaudi šajā jomā un nepacietīgi gaida iekšējā revidenta piezīmes par jaunās sistēmas īstenošanu;

53.

mudina Parlamenta administrāciju ziņot Parlamentam par vispārējo pieredzi, kas gūta saistībā ar grozītajiem noteikumiem par oficiālo apmeklētāju grupu lielumu, un jo īpaši par šo noteikumu ietekmi uz organizatoriskajiem aspektiem un pieejamo resursu izmantošanu;

54.

acīmredzamu drošības apsvērumu dēļ un saistībā ar Parlamenta tēlu pauž bažas par to, ka iestāde grupu vadītājiem izmaksā lielas summas skaidrā naudā;

55.

pauž nožēlu par to, ka EuroparlTV nav uzskatāms par veiksmes stāstu, ņemot vērā ļoti nelielo tiešo individuālo lietotāju skaitu (14) (tas neietver skatītājus, kas piesaistīti, izmantojot partnerības nolīgumus ar reģionālajām televīzijām), lai gan 2010. gadā šis projekts saņēma ievērojamus līdzekļus – aptuveni EUR 9 000 000 (3246. postenis); atzinīgi vērtē centienus 2011. un turpmākajos gados samazināt projekta budžetu par 14 % (līdz EUR 8 000 000); tomēr ar nožēlu atzīst, ka nav pamata turpināt maksāt subsīdiju, un aicina ģenerālsekretāru iesniegt atbildīgajai komitejai priekšlikumus par tā darbības pārtraukšanu;

56.

norāda, ka ar LUX balvu 2010. gadā saistītās izmaksas bija EUR 380 666,18; pauž bažas par to, ka pasākuma izmaksas 2011. gadā pieauga līdz EUR 573 722,08 (vairāk nekā par 50 %), un cer, ka 2012. gadā un turpmāk šī tendence būtiski mainīsies; īpaši prasa, lai izmaksu mazināšanas nolūkā tiktu ierobežoti šādi pasākumi:

57.

norāda, ka izdevumi par balvām laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam bija šādi:

58.

uzskata, ka balvu izdevumu palielinājums par 89 % laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam prasīja līdzekļus, kurus būtu bijis iespējams labāk izmantot citur; prasa, lai turpmākie izdevumi par balvām tiktu samazināti līdz 2009. gada līmenim;

59.

norāda, ka izmaksas, kas saistītas ar balvu žurnālistikā, 2010. gadā bija EUR 118 059 jeb par 18 % lielākas nekā 2009. gadā; pauž bažas par to, ka šā pasākuma izmaksas 2011. gadā pieauga vairāk nekā par ceturtdaļu, un tagad, kad balvas piešķiršana ir pārtraukta, prasa veikt visaptverošu izmaksu un ieguvumu analīzi, pirms tiek izstrādātas alternatīvas iniciatīvas attiecībām ar presi vai jebkurā citā jomā;

60.

neuzskata, ka balvu piešķiršana būtu viens no Parlamenta pamatdarbības veidiem, un, ņemot vērā to, ka daudzās dalībvalstīs joprojām pasliktinās finansiālais un ekonomiskais stāvoklis, prasa pirms jaunu balvu iniciatīvu izstrādes veikt izmaksu un ieguvumu analīzi;

61.

norāda, ka 2010. gadā ģenerāldirektorātā ir izveidots Resursu direktorāts, kura darba uzdevumos cita starpā ietilpst publisko iepirkumu centralizēta koordinēšana, un tādējādi decentralizētie informācijas biroji mazāk cietīs no tā, ka tiek pārcelti vadoši darbinieki sensitīvās amata vietās;

62.

norāda, ka 978 komandējumi no Parlamenta 32 informācijas birojiem uz Briseli un Strasbūru kopumā izmaksāja EUR 944 330 jeb vidēji EUR 701 par komandējumu uz Briseli un EUR 1 064 par komandējumu uz Strasbūru; norāda, ka komandējums no Luksemburgas uz Briseli izmaksā vidēji EUR 250 un komandējums no Luksemburgas uz Strasbūru – vidēji EUR 630; prasa, lai turpmāk tiktu iesniegta informācija arī par komandējumu vidējām izmaksām (uz anketas jautājumiem sniegto atbilžu 68. lpp.);

63.

norāda, ka 2010. gada aprīlī tika atklāts EP sadarbības birojs Vašingtonā (EPLO) un ka 2010. gada oktobrī tika ieviesta sistēma četru ierēdņu viena gada komandējumiem; norāda – lai gan Vašingtonas biroja izveides dēļ nav veidotas jaunas darba vietas, nenoliedzami ir radušās citas izmaksas; vēlas saņemt informāciju par šo izmaksu līmeni 2011. un 2012. gadā; prasa pārskatīt tā struktūru, darbību un izmaksas un iesniegt šo informāciju Prezidijam, kopijas nosūtot attiecīgajām atbildīgajām komitejām;

64.

atzinīgi vērtē to, ka šis ģenerāldirektorāts spēja uzlabot darbības rādītājus, atsevišķu funkciju veikšanu (piemēram, silīšu pārvaldību) uzticot ārējām struktūrām un darbinieku dokumentu pārvaldībā vairāk izmantojot informācijas tehnoloģijas; atzinīgi vērtē IT lietojumprogrammas Streamline ieviešanu;

65.

norāda uz ietekmi, kādu radīja Padomes 2009. gada decembra lēmums noteikt algu ikgadējo korekciju tikai 1,85 %, nevis 3,7 % apmērā, kā bija norādījusi un ierosinājusi Komisija, un kas noveda pie saistību apropriāciju pārpalikuma (nedaudz mazāk par EUR 6 000 000 jeb 1,4 %) 1200. postenī “Atalgojums un piemaksas”;

66.

konstatē, ka Parlamenta štatu sarakstā kopumā tika iekļautas 6 285 štata vietas: 5 348 (jeb 85,1 %) štata vietas Parlamenta Ģenerālsekretariātā un 937 (jeb 14,9 %) štata vietas politiskajām grupām, kas nozīmē pieaugumu laikposmā no 2009. gada līdz 2010. gadam par 3,35 % (papildus 204 štata vietas), ko lielā mērā izraisīja Parlamenta pienākumu paplašināšanās, jo 2009. gada 1. decembrī spēkā stājās Lisabonas līgums;

67.

pieņem zināšanai Prezidija 2009. gadā pieņemtās Ģenerālsekretariāta struktūras izmaiņas, kuras stājās spēkā 2010. gada sākumā un bija saistītas ar gatavošanos Parlamenta jaunajam pilnvaru termiņam, jo īpaši ar mērķi uzlabot deputātiem sniegtos pakalpojumus; konstatē, ka tieši šo izmaiņu dēļ tika restrukturēts DG PRES, DG PERS un DG INLO, kā arī izveidots jauns resursu direktorāts četros ģenerāldirektorātos, kuriem ir lielākoties politiskas funkcijas, proti, DG PRES, DG IPOL, DG EXPO un DG COMM;

68.

norāda, ka 2010. gada 31. decembrī Ģenerālsekretariāta darbinieku lielākā daļa bija sievietes (58,4 %) un tas attiecas arī uz administratoru funkcijas grupu (51,7 %); atzinīgi vērtē to, ka vidējā un augstākā vadības līmenī ģenerāldirektora amatu ieņemošo sieviešu īpatsvars 2010. gadā palielinājās (līdz 36,4 %, t. i., četras no 11), palielinājās arī nodaļu vadītāju amatus ieņemošo sieviešu īpatsvars (līdz 26,2 %);

69.

norāda uz grūtībām pieņemt darbā ierēdņus vai līgumdarbiniekus no tādām valstīm kā Vācija, Apvienotā Karaliste, Austrija vai Nīderlande, kuru Parlamenta Ģenerālsekretariātā strādājošo valstspiederīgo skaits ir ievērojami mazāks nekā šo valstu demogrāfiskais svars Savienības mērogā (15), un konstatē, ka salīdzinoši liela ir Beļģijas valstspiederīgo darbinieku daļa (13,6 %) vai Luksemburgas valstspiederīgo daļa (2,3 %), kas ir skaidrojams ar Parlamenta darba vietu ģeogrāfisko izvietojumu; prasa Prezidijam pārskatīt darbā pieņemšanas procedūras un prasības, lai pārliecinātos par to, cik lielā mērā tās varētu radīt grūtības attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā;

70.

norāda, ka 2010. gadā notika 33 200 komandējumu (oficiālie braucieni), kuru kopējais ilgums bija 98 629 komandējuma dienas, no kurām lielākā daļa bija pārbraucieni starp Parlamenta trim darba vietām; atkārtoti pauž nepieciešamību novērst nevajadzīgus komandējumus starp trim darba vietām un to radītās izmaksas, regulārāk pieprasot dokumentāri pamatot šo braucienu nepieciešamību un uzlabojot uzraudzību; prasa ģenerālsekretāram, īstenojot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, informēt par visiem papildu racionalizācijas rezultātā panāktajiem ietaupījumiem un īstenotajām vai plānotajām iniciatīvām, kuru rezultātā samazināsies komandējumu skaits; turklāt pauž viedokli, ka vispār Strasbūrā nebūtu jānotiek nevienai komitejas sanāksmei, izņemot to komiteju sanāksmes, kuru darba kārtība ir tieši saistīta ar attiecīgās nedēļas sesijas darba kārtībā iekļautajiem ziņojumiem vai apspriešanos; mudina Revīzijas palātu turpināt analizēt pašreizējās komandējumu procedūras un sniegt ieteikumus attiecībā uz to efektivitātes uzlabošanu; prasa ģenerālsekretāram īpaši pārskatīt situāciju saistībā ar personālu, kurš tiek nodarbināts ārpus Briseles, jo īpaši saistībā ar darbiniekiem, kuri atkārtoti tiek nosūtīti komandējumos uz Briseli, lai pārliecinātos, vai šie darbinieki nav jāpārceļ; norāda, ka varētu vajadzēt pārskatīt vienošanos ar Luksemburgas iestādēm, kurā noteikts Luksemburgā strādājošo Parlamenta darbinieku skaits, neņemot vērā Parlamenta mainīgās vajadzības;

71.

ar gandarījumu konstatē, ka pāreja uz šo jauno nodarbinātības sistēmu, kurā aptuveni 15 darbinieki pārzina aptuveni 1 400 palīgu nodarbināšanu, tikpat kā nav ietekmējusi budžetu, un cer saņemt ziņojuma kopiju par šīs jaunās nodarbinātības sistēmas īstenošanu, tās kopējām netiešām un tiešām izmaksām, tostarp Komisijas izmaksātajiem bezdarbnieka pabalstiem;

72.

norāda, ka trūkumi, ko Revīzijas palāta konstatējusi saistībā ar palīgu komandējumu dokumentāciju un izmaksu izsekojamību gadījumos, kad tiek izmantotas personīgās automašīnas, vēl nav novērsti; mudina Parlamenta administrāciju pēc iespējas drīzāk rast risinājumu pārredzamības un izsekojamības nodrošināšanai šajā jautājumā;

73.

pieņem zināšanai vidēja termiņa un ilgtermiņa nekustamā īpašuma politiku (ēku stratēģiju), ko Prezidijs pieņēma 2010. gada 24. martā, un tās galvenos principus:

74.

norāda, ka Eiropadome, pamatoti prasot Parlamentam īstenot stingrus taupības pasākumus, tomēr turpina liegt tam iespēju veikt ievērojamus ietaupījumus, kas rastos, beidzot rīkot sanāksmes Strasbūrā;

75.

norāda, ka ēku apkopes, uzturēšanas, ekspluatācijas un tīrīšanas izmaksas visās trijās darba vietās pieauga no EUR 33 700 000 kopsummas 2009. gadā līdz EUR 38 700 000, kas tika izlietoti 2010. gadā, un ka saskaņā ar prognozēm 2011.-2013. gadā ir gaidāms turpmāks izmaksu pieaugums, izņemot nelielu izmaksu samazināšanos Luksemburgā 2013. gadā; turklāt norāda, ka tajā pašā laika posmā pastāvīgi, lai arī ne tik strauji, pieaugs enerģijas un komunālo pakalpojumu patēriņš;

76.

ņem vērā, ka 2010. gadā ir ievērojami samazinājušās īres maksas (EUR 5 700 000 salīdzinājumā ar EUR 58 600 000, kas tika izlietoti 2008. gadā un kas bija vislielākā pēdējos gados iztērētā summa), ņem vērā, ka īres izmaksu svārstības vairs nav tik krasas (EUR 25 300 000 2010. gadā salīdzinājumā ar maksimālo līmeni EUR 31 200 000 apmērā 2006. gadā un minimālo līmeni EUR 19 900 000 apmērā 2007. gadā), un ņem vērā arī dažādās summas, kas tika iztērētas par ēkām, sākot ar EUR 165 900 000 lielo maksimālo summu 2006. gadā un beidzot ar nulli 2009. gadā un EUR 20 200 000 2010. gadā;

77.

ar gandarījumu konstatē, ka saskaņā ar atbildēm uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā uzdotajiem jautājumiem aplēses norāda uz to, ka, iestādei īrējot visas ēkas, 2010. gada budžetā būtu bijis jāparedz papildu EUR 163 000 000, kas ir līdzvērtīgi 10 % no tās kopējā budžeta; tādēļ atbalsta šādu iegādes, nevis īres, politiku, ko Revīzijas palāta stingri ieteikusi vairākus gadus un pēdējo reizi Īpašajā ziņojumā Nr. 2/2007 attiecībā uz izdevumiem par ēkām;

78.

ņem vērā, ka lielāko daļu no izdevumiem par azbesta likvidāciju trijās ēkās Strasbūrā, kas tika veikta 2010. gadā un kas izmaksāja EUR 2 464 701, sedza Strasbūras pilsēta, iemaksājot EUR 2 015 000;

79.

ņem vērā, ka 2010. gada 27. janvārī Beļģija atmaksāja Parlamentam EUR 85 987 000 saistībā ar izmaksu segšanu par zemi Willy Brandt un József Antall ēkas būvlaukumam un izstrādes izmaksu segšanu par jumtu Luksemburgas stacijai Briselē; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulu šie līdzekļi ir iegrāmatoti kā piešķirtie ieņēmumi un izlietoti, lai finansētu ar nekustamo īpašumu saistītus projektus;

80.

ņem vērā, ka 2010. gadā ir nopirkta REMARD ēka Briselē (EUR 11 000 000) un pieņemts lēmums par Eiropas nama iegādi Sofijā (EUR 9 240 000); pauž nožēlu par to, ka ierobežotā tirgus dēļ uzturēšanas, remonta un iegādes izdevumi ir nepamatoti augsti un ir grūti nodrošināt sarunu konfidencialitāti; uzskata, ka ierosinājums saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu iekļaut tajā prasību, lai iestādes publiskotu savus turpmākos plānus attiecībā uz ēkām vairākus gadus uz priekšu, radītu ievērojamas izmaksas gan iestādēm, gan nodokļu maksātājiem;

81.

konstatē, ka, paredzot pārskatītajā Finanšu regulā iespēju izmantot tiešu finansējumu ēkām, tiktu radīta pozitīva ietekme, jo tas ļautu Parlamentam ņemt aizdevumus, nepiesaistot trešās puses, un tādējādi vienlaikus tiktu mazinātas izmaksas un palielināta pārredzamība; norāda, ka šādi tika finansēta KAD ēkas būvniecība Luksemburgā, saistībā ar kuru tika noslēgts partnerības līgums ar Eiropas Investīciju banku, kas nodrošināja 50 % līdzekļu;

82.

šajā sakarā prasa iesniegt detalizētu finanšu pārskatu par jau esošajiem un turpmākajos 20 gados plānotajiem izdevumiem saistībā ar KAD ēku Luksemburgā un uzstāj, ka būtu jāpublisko detalizēta informācija par gaidāmajām kopējām būvniecības izmaksām, aplēstajām ekspluatācijas izmaksām un citiem izdevumiem, kas saistīti ar šīs ēkas būvniecību un ekspluatāciju;

83.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra apliecinājumu, ka lobistiem vai fondiem vairs netiek piešķirtas biroju telpas, bet norāda, ka līdz 2011. gada 31. decembrim fonda Pegasus un organizācijas Kangaroo Group rīcībā bija biroju telpas Parlamenta ēkās;

84.

pauž nožēlu par to, ka reģistrētām lobistu organizācijām 2010. gadā tika atvēlētas biroju telpas, tādējādi par ES nodokļu maksātāju naudu nodrošinot šīm organizācijām atvieglojumus;

85.

atkārtoti prasa dažādot sabiedriskās ēdināšanas iespējas Parlamenta ēkās, pārtraucot piešķirt monopolu vienam sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam tad, kad beigsies pašreiz spēkā esošo līgumu termiņi;

86.

norāda, ka 2010. gadā kopumā tika iztulkota 1 721 191 lappuse (no tām 1 033 176 lappuses jeb 60 % tika iztulkotas Parlamentā), un atzinīgi vērtē to, ka DG TRAD ievēroja nodošanas termiņus visiem dokumentiem, par kuriem notika balsošana, un kopumā termiņā tika nodoti 90 % tulkojumu, lai gan 65 % no visiem tulkojumu pieprasījumiem tika iesniegti ar novēlošanos (t. i., neievērojot desmit darbdienu termiņu, kas noteikts Rīcības kodeksā attiecībā uz daudzvalodību);

87.

ar gandarījumu konstatē, ka aizvien pieaug DG TRAD produktivitāte un tiek efektīvāk izmantots tā budžets, vienlaikus nodrošinot daudzvalodības saglabāšanu; šajā sakarā uzsver, ka iekšējā tulkošanas produktivitāte vienam darbiniekam ir palielinājusies no 1 500 uz 1 800 lappusēm gadā; atzinīgi vērtētu to, ka produktivitātes rādītāji tiktu publiskoti atsevišķi par katru valodas nodaļu;

88.

tomēr norāda, ka pēc tam, kad Rīcības kodeksa attiecībā uz daudzvalodību ievērošanas īpatsvars laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam (kodeksa pirmajā īstenošanas gadā) bija palielinājies vairāk nekā par 10 %, laikā no 2009. gada līdz 2010. gadam šis ievērošanas īpatsvars samazinājās (16); aicina komitejas, delegācijas un politiskās grupas stingri ievērot rīcības kodeksā noteiktos termiņus;

89.

atzinīgi vērtē jauno pakalpojumu – tulkošana ad personam –, ko DG INTE piedāvā deputātiem un kas tika ieviests pēc 2010. gadā sāktā izmēģinājuma projekta;

90.

ar gandarījumu konstatē, ka 2010. gadā rēķinu apmaksas termiņš samazinājās vidēji līdz 21 dienai;

91.

norāda, ka 2010. gadā deputātu un darbinieku ceļa izdevumi bija aptuveni EUR 107 000 000 (17) (jeb 6,6 % no visu galīgo apropriāciju kopsummas) un ka pašlaik ir jāpanāk 5 % samazinājums; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja vēl vairāk samazināt izdevumus, izmantojot par notikušajiem lidojumiem uzkrātās atlaides; prasa 300. panta analīzi veikt pārskatam pievienotā piezīmē par ceļojumu vidējām izmaksām sešos maršrutos: no Briseles uz Luksemburgu; no Luksemburgas uz Briseli; no Luksemburgas uz Strasbūru; no Strasbūras uz Luksemburgu; no Briseles uz Strasbūru; no Strasbūras uz Briseli;

92.

norāda, ka ceļojumu aģentūrai 2010. gadā paredzētās galīgās apropriācijas bija EUR 1 438 000 un to izlietojuma līmenis bija augsts (94 %); norāda arī to, ka ceļojumu aģentūra sarunu ceļā vienojās ar lidsabiedrībām, kas nozīmēja, ka par mērenu cenu bija iespējams saņemt vislabāko pakalpojumu; tomēr uzsver – tas nenozīmē, ka biļeti konkrētam datumam vai braucienam nav iespējams iegādāties lētāk, to rezervējot tieši no transporta pakalpojumu sniedzēja; prasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai veiktu ceļojumu aģentūras, tās struktūras un darbības izpildījuma novērtēšanu; aicina ceļojumu aģentūru, ar kuru pašreiz ir noslēgts līgums, pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka deputātiem un darbiniekiem vienmēr tiek piedāvātas lētākās ceļošanas iespējas; turklāt aicina attiecīgo direktorātu uzraudzīt ceļojumu aģentūras sniegto pakalpojumu līmeni;

93.

pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos ceļojumu aģentūra nepiedāvā labākās cenas salīdzinājumā ar cenām, ko tiešsaistē un birojos piedāvā citas ceļojumu aģentūras; prasa Finanšu ģenerāldirektorātam izstrādāt atbilstīgu kontroles mehānismu, kas nodrošinās vislabāko kvalitātes un cenas attiecību;

94.

uzskata, ka ir jāiegūst salīdzināmi dati par aviobiļešu cenām, lai noteiktu labāko cenu jebkuram lidojumam;

95.

uzskata, ka Parlamentam, kad vien iespējams, būtu jāpārtrauc slēgt līgumus par monopola pakalpojumu sniegšanu un ka, izmantojot vairākas ceļojumu aģentūras, deputātiem un darbiniekiem tiktu nodrošinātas mazākas izmaksas un labāki pakalpojumi;

96.

atzinīgi vērtē to, ka 2010. finanšu gada beigās netika izmantota vispārēja pārvietojuma procedūra, kā to pēdējos gados bija prasījusi Budžeta kontroles komiteja, un tādējādi neradās ievērojama atšķirība starp plānoto gada budžetu un tā izpildi, kā tas notika iepriekšējos gados, un uzskata, ka visas Savienības iestādes varētu atvieglot pārbaužu veikšanu un budžeta izpildes apstiprināšanu turpmākajos gados, pārredzami plānojot ar ēkām saistītos izdevumus budžeta procedūras laikā;

97.

norāda – lai gan 2010. gadā brīvprātīgā pensiju fonda aktīvu vērtība pieauga par 13,3 %, jo ieguldījumu tirgi turpināja atgūties no pasaules finanšu krīzes 2008. gadā, 2010. gada 31. decembrī brīvprātīgā pensiju fonda deficīts bija EUR 178 960 000, kas rada bažas par fonda izsmelšanu; atgādina, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu visiem bijušajiem un dažiem esošajiem šā brīvprātīgā pensiju fonda biedriem gadījumā, ja šis fonds nespēj pildīt savas saistības; vēlas saņemt informāciju par to, kā un ar kādas budžeta pozīcijas palīdzību Parlaments šādā gadījumā pildīs minētās saistības;

98.

ņem vērā, ka divas trešdaļas fonda iemaksu veica Parlaments, nevis atsevišķi fonda biedri; atgādina fonda biedriem, ka viņi savas iemaksas veica brīvprātīgi, un uzstāj uz to, ka Parlamentam nebūtu turpmāk jāveic finansiāli ieguldījumi, lai nodrošinātu fonda maksājumu izpildi vai deficīta samazināšanu, ņemot vērā to, ka fonds jau no tā izveides brīža nav bijis pienācīgi strukturēts;

99.

konstatē arī to, ka, pamatojoties uz Noteikumiem par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām (PEAM noteikumi), apgādnieka zaudējuma pensijas un invaliditātes pensijas (II pielikums) ir izmaksātas EUR 28 950 000 apmērā; norāda, ka summas, kas izmaksātas gadījumos, kad ir atšķīrušies dalībvalsts un Eiropas Parlamenta noteikumi par pensijām (III pielikums) – galvenokārt saistībā ar Itālijas un Francijas deputātiem –, sasniedza EUR 195 640 000, un summas, ko izmaksāja nesen pieņemto statūtu dēļ, sasniedza EUR 152 210 000 (šī pēdējā summa ar katru gadu palielināsies); vērš uzmanību uz to, ka šādu izdevumu segšanai nav līdzekļu;

100.

pieņem zināšanai Prezidija 2009. gada 17. jūnija lēmumu un 2010. gada 18. oktobra lēmumu paplašināt bezvadu tīkla piekļuves (WiFi) zonu Parlamentā, lai tā ietvertu plenārsēžu zāli, komiteju telpas, deputātu birojus un sabiedriskās telpas gan Briselē, gan Strasbūrā (projekta 1. posms – EUR 7 878 000); prasa Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātam radīt iespēju atsevišķiem deputātiem iesniegt pieteikumu, lai informētu, ka viņi turpmāk nevēlas saņemt dokumentus papīra formātā uz tām komiteju sanāksmēm, kurās tiek izmantota e-komitejas programma; uzskata, ka tādējādi varētu ātrāk gūt panākumus šā projekta īstenošanā;

101.

atzinīgi vērtē EP tīmekļa vietnes grafiskā dizaina maiņu, pamatojoties uz Prezidija 2010. gada 22. novembra lēmumu par stratēģiju attiecībā uz Eiropas Parlamenta darbības turpmāko atspoguļojumu tiešsaistē – EP tīmekļa vietnes pārstrādāšana; prasa uzlabot tīmekļa vietnes tehnisko atbalstu, jo īpaši veicot regulāras pārbaudes;

102.

atzinīgi vērtē 2010. gadā ieviesto AT4AM sistēmu, kas atvieglo deputātiem darbu, izdarot grozījumus leģislatīvo un neleģislatīvo aktu priekšlikumos;

103.

ir gandarīts par uzlabojumiem, kas IT jomā notikuši, sākot ar 2010. gadu, un devuši šādus rezultātus: lielāka spēja svarīgākās darbības veikt ar iekšēju speciālistu palīdzību, pakāpeniska pāreja uz iestādes iekšienē veiktiem pasākumiem, svarīgāko korporatīvās vadības struktūru izveide (IKT inovāciju stratēģijas komiteja un IKT inovāciju koordinācijas komiteja), IT plānošanas funkcijas un sistēmas izveide, lai sniegtu ziņojumus par IT izstrādes projektu virzību, kā arī pārredzamas īstermiņa plānošanas metodoloģijas izstrāde; atzinīgi vērtē to, ka šis ģenerāldirektorāts plaši izmanto darbības rādītājus; pauž nemieru par augošo risku saistībā ar nelikumīgu piekļuvi Parlamenta IKT sistēmām un nelikumīgu darbību veikšanu tajā, un uzskata, ka ir ārkārtīgi steidzami jāizstrādā efektīva ilgtermiņa stratēģija to aizsardzībai; prasa ģenerālsekretāram regulāri sniegt informāciju par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem;

104.

sagaida, ka tiks iesniegts pilnīgs ziņojums par to, kā ir pilnveidoti Parlamenta brīvās programmatūras projekti attiecībā uz šīs programmatūras lietošanu un lietotājiem Parlamentā, pilsoņu savstarpēju saziņu un publiskā iepirkuma darbībām; ierosina izvērtēt Reglamenta 103. pantā paredzētos Parlamenta pienākumus attiecībā uz brīvu programmatūru un atvērtiem standartiem;

105.

mudina DG ITEC pielikt vairāk pūļu, lai labāk sagatavotu iepirkuma procedūras, jo īpaši bieži vien sarežģīto pamatlīgumu gadījumā, paredzot, ka līgumos jāiekļauj noteikumi par sasniedzamajiem rezultātiem, nevis tikai piegādājamo produktu, un labāk definējot Parlamenta vajadzības un mērķus; ierosina Parlamentam nevis izmantot līgumsoda klauzulas, bet gan pieprasīt kompensāciju no preču vai pakalpojumu piegādātāja, kas nepilda savus pienākumus, vai arī – pamatlīgumu gadījumos – brīdināt, ka tiks pārtraukta pakalpojumu iepirkšana;

106.

norāda, ka jaunās balsošanas iekārtas plenārsēžu zālē izmaksāja EUR 2 135 623 un tās pilnībā finansēja no 2010. gada apropriācijām; norāda arī to, ka balsošanas iekārtu uzturēšana un tehniskā apkalpošana 2010. gadā ir izmaksājusi EUR 147 149;

107.

norāda, ka 2010. gadā budžeta 4000. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

108.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pārskatā minēto Parlamenta administrācijas apņemšanos pāriet uz pilna kalendārā gada, nevis divu atsevišķu pusgadu izmantošanu, aprēķinot līdzekļus, kurus politiskajām grupām vēlēšanu gada beigās ir tiesības pārnest; atzinīgi vērtē neapšaubāmos uzlabojumus finanšu prognozēs, ko apliecina tas, ka politiskajām grupām nebija neizlietotu 2010. gada apropriāciju, kuras būtu jāatmaksā;

109.

norāda, ka 2010. gadā budžeta 4020. un 4030. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (20):

110.

norāda uz 2010. gadā izdarītajām izmaiņām, tostarp vadības apmeklējumiem, kad izlases kārtā tiek veiktas pārbaudes par budžeta, darbā pieņemšanas, konkursu rīkošanas un citām sistēmām;

111.

norāda uz Prezidija 2010. gadā pieņemto rīcības plānu CO2 jomā; atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta darba vietā Strasbūrā ir ievērojami samazinājies enerģijas patēriņš, kas laikā no 2006. gada līdz 2010. gadam saruka par 74 %; tomēr pauž nožēlu, ka Parlamenta darba vietas Strasbūrā oglekļa dioksīda emisijas ietekme, rēķinot no 2010. gadā patērētā enerģijas daudzuma, bija 1 533 tonnas CO2;

112.

uzskata, ka būtu jāapsver iespēja veikt gan uzlabojumus videi draudzīgas darbības jomā, gan ietaupījumus Parlamenta budžetā, izmantojot dažādas darba metodes, kas ir videi draudzīgākas un lētākas, bet nekavē Parlamenta darbu, tostarp telekonferences;

113.

atzinīgi vērtē 2010. gada decembrī ieviesto dotēšanas sistēmu NMBS/SNCB  (23) gada braukšanas kartēm Briselē, saskaņā ar kuru Parlaments saviem darbiniekiem sedz 50 % izmaksu par individuālu gada braukšanas karti; mudina administrāciju veikt vajadzīgos pasākumus, lai kompensētu izmaksas darbiniekiem, kuriem nākas izmantot gan dzelzceļa, gan pilsētas transportu; uzskata, ka tas varētu vēl vairāk veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu un samazināt Parlamenta oglekļa dioksīda emisijas ietekmi;

114.

atzinīgi vērtē 2010. gadā īstenotos izmēģinājuma projektus loģistikas jomā (t. i., zemu emisiju transportlīdzekļu (EURO 5 standarts) iegādi, apmācības rīkošanu šoferiem un Pārvietošanas dienesta darbiniekiem par videi saudzīgu autovadīšanu, koferu kopīgu izmantošanu darba dokumentu pārvadāšanai, tādējādi samazinot CO2 emisiju šajā jomā aptuveni par 33 %), kas bija daļa no EMAS rīcības plāna;

115.

atzinīgi vērtē Prezidija 2010. gada 10. novembrī pieņemto Ēku, transporta un videi draudzīga Parlamenta darba grupas priekšlikumu pārskatīt noteikumus, kuri reglamentē dienesta automašīnu lietošanu deputātu vajadzībām, jo tas Parlamentam ir ļāvis modernizēt autoparku, izvēloties automašīnas, kas rada mazāku piesārņojumu, un organizēt grupu transportu ar paaugstināta komforta mikroautobusiem uz lidostām Briselē un Strasbūrā;

116.

aicina Priekšsēdētāju konferenci debates par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu ieplānot citā laikā, nevis kopā ar pārējiem ziņojumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu, lai deputāti varētu tām pievērst īpašu uzmanību, kādu ir pelnījusi tās iestādes budžeta izpildes apstiprināšana, kurā viņi strādā;

117.

ierosina, lai Prezidijs pēc tam, kad rezolūcija par budžeta izpildes apstiprināšanu būs pieņemta plenārsēdē, savā darba kārtībā iekļautu diskusiju par šo rezolūciju.

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu (COM(2011) 473 – C7-0258/2011) (2),

—

ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra / Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Lēmumu Nr. 31/2008 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7),

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0095/2012),

1.

īstenojot savas pilnvaras izmantot divus termiņus budžeta izpildes apstiprināšanas grafikā, lai šajā gadījumā apsvērtu iespēju panākt vienošanos ar prezidentvalsti, atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Padomes 2010. finanšu gada budžeta izpildi;

2.

norāda, ka Revīzijas palātas 2010. gada pārskatā, pamatojoties uz veikto revīziju, ir izdarīts secinājums, ka kopumā iestāžu un pārējo struktūru maksājumos administratīvo un citu izdevumu jomā 2010. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā būtisku kļūdu nav; uzsver, ka sadaļā “Administratīvie izdevumi” iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 0,4 % (7.9. un 7.10. punkts);

3.

apliecina vairāku dokumentu saņemšanu saistībā ar 2010. gada budžeta apstiprināšanas procedūru (galīgos finanšu pārskatus par 2010. gadu, tostarp kontu pārskatus, finanšu darbības pārskatu un 2010. gada iekšējo revīziju kopsavilkumu); joprojām gaida visus budžeta izpildes apstiprināšanai vajadzīgos dokumentus (jo īpaši 2010. gadā veiktās pilnās iekšējās revīzijas rezultātus);

4.

pauž cerību, ka Parlaments saņems pilnu gada darbības pārskatu; pieprasa, lai gada darbības pārskatā būtu ietverta arī detalizēta tabula, kurā apkopoti dati par visiem Padomes rīcībā esošajiem cilvēkresursiem, sadalot tos pēc amata kategorijas, pakāpes, dzimuma, piedalīšanās profesionālajā izglītībā un valstspiederības;

5.

uzsver, ka Revīzijas palātas 2010. gada pārskatā avansa maksājumu dēļ ir pausta kritika par Residence Palace ēkas projekta finansēšanu (7.19. punkts); norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam Padomes avansa maksājumu kopējā summa ir sasniegusi EUR 235 000 000; konstatē, ka šīs summas ir izmaksātas no budžeta pozīcijām, kurās ir zems līdzekļu izlietojuma līmenis; uzsver, ka “zems līdzekļu izlietojuma līmenis” ir “pārāk liela finansējuma” politiski korekts apzīmējums; uzsver, ka 2010. gadā Padome par EUR 40 000 000 palielināja budžeta pozīciju “Nekustamo īpašumu iegāde”;

6.

pieņem zināšanai Padomes skaidrojumus par to, ka šīs apropriācijas kļuvušas pieejamas, ar budžeta lēmējinstitūcijas atļauju veicot budžeta pārvietojumus atbilstīgi Finanšu regulas 22. un 24. pantā paredzētajām procedūrām;

7.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka, neraugoties uz īres maksas ietaupījumiem, šāda procedūra ir pretrunā budžeta precizitātes principam;

8.

pieņem zināšanai Padomes atbildi, ka summām, kas iekļautas ar mutisko tulkošanu un delegāciju ceļa izdevumiem saistītajās budžeta pozīcijās, vajadzētu vairāk atbilst reālajam izlietojumam, un aicina uzlabot budžeta plānošanu, lai turpmāk nepieļautu pašreizējo praksi;

9.

atgādina Revīzijas palātai par Parlamenta prasību padziļināti novērtēt Padomes uzraudzības un kontroles sistēmas, līdzīgi novērtēšanai, ko Revīzijas palāta veica Tiesā, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iestādē, gatavojot gada pārskatu par 2010. finanšu gadu;

10.

pauž nožēlu par grūtībām 2007., 2008. un 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanas gaitā, kas izskaidrojamas ar Padomes nevēlēšanos iesaistīties atklātā un oficiālā dialogā ar Budžeta kontroles komiteju un sniegt atbildes uz komitejas jautājumiem; atgādina, ka Parlaments nesniedza Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi to iemeslu dēļ, kuri minēti 2011. gada 10. maija (8) un 2011. gada 25. oktobra rezolūcijā (9);

11.

atkārtoti pauž uzskatu, ka Eiropas nodokļu maksātājiem ir visas tiesības sagaidīt, ka kopējais Savienības budžets, cita starpā visi līdzekļi, ko autonomi pārvalda atsevišķas iestādes un aģentūras, ir pilnībā nododams atklātībai;

12.

pauž nožēlu, ka Padome – vienīgā no Eiropas Savienības iestādēm – uzskata, ka tai nav jāatskaitās par tās rīcībā esošo līdzekļu izlietojumu;

13.

norāda uz Padomes kļūdaino argumentāciju, jo apstiprinājuma sniegšana Komisijai par budžeta izpildi vēl nenozīmē visa Savienības budžeta, arī Padomes izmantoto budžeta daļu, izpildes apstiprināšanu, par ko liecina tās pretrunīgā nostāja, ka Komisijai vajadzētu liegt pilnvaras uzraudzīt un pārvaldīt Padomes budžetu; uzskata, ka šā konflikta vienīgais loģiskais risinājums būtu Padomei aicināt Komisiju pārņemt savā kontrolē tās finanses vai pilnībā iesaistīties ierastajā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, kurai mutatis mutandis noteikti jāatbilst pilnvērtīgajai procedūrai, ko ievēro pārējās Eiropas Savienības iestādes;

14.

atgādina, ka Parlaments joprojām nav saņēmis Padomes atbildi attiecībā uz darbībām un dokumentu pieprasījumu, kas ir norādīts divās iepriekš minētajās rezolūcijās; aicina Padomes ģenerālsekretāru sniegt Parlamenta komitejai, kura atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, izsmeļošas rakstiskas atbildes uz šādiem jautājumiem:

15.

pieņem zināšanai Komisijas 2011. gada 25. novembra atbildi uz Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja vēstuli, kurā Komisija aicina Parlamentu arī turpmāk sniegt, atlikt vai atteikt pārējām iestādēm apstiprinājumu par budžeta izpildi tāpat kā līdz šim;

16.

atgādina, ka Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājs 2012. gada 31. janvārī nosūtīja vēstuli Eiropadomes prezidentvalstij, tajā uzsverot vēlmi uzsākt politisko dialogu un pievienojot tai Parlamenta komitejas papildu jautājumus saistībā ar Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu; tālab pauž cerību, ka Padome vēl līdz plenārsēdes debatēm nosūtīs par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgajai komitejai atbildes uz jautājumiem, kuri pievienoti komitejas priekšsēdētāja vēstulei;

17.

tomēr pauž nožēlu, ka Padome atteicās apmeklēt Budžeta kontroles komitejas oficiālās sanāksmes, kas veltītas Padomes budžeta izpildes apstiprināšanai;

18.

uzsver, ka Parlamentam ir tiesības, pamatojoties uz Padomes ieteikumu, sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēto procedūru, kas ir jāinterpretē atbilstoši tās kontekstam un mērķim, proti, pakļaut visa Eiropas Savienības budžeta izpildi Parlamenta kontrolei un uzraudzībai, nepieļaujot nekādus izņēmumus, un sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi autonomi ne tikai attiecībā uz tām budžeta iedaļām, ko izpilda Komisija, bet arī citu Finanšu regulas 1. pantā minēto iestāžu izpildāmajām budžeta iedaļām;

19.

norāda, ka Padomei kā Eiropas Savienības iestādei ir jānodrošina pārredzamība un pilnībā jāatskaitās Eiropas pilsoņu priekšā par tai uzticēto līdzekļu izlietojumu; uzsver – tas nozīmē, ka Padomei pilnībā un godprātīgi jāiesaistās gada budžeta izpildes apstiprināšanas procesā:

20.

uzskata, ka iestāžu sadarbībai starp Parlamentu un Padomi ir ārkārtīgi svarīga nozīme Savienības budžeta izpildes uzraudzībā; tālab prasa Padomei sniegt atbildes uz Parlamenta iesniegtajiem jautājumiem;

21.

pieprasa Padomei apspriest ikgadējo Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu Padomes sanāksmes publiskajā daļā.

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu (COM(2011) 473 – C7-0256/2011) (2),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2011) 736) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2011) 1350 un SEC(2011) 1351)), kas pievienoti šim ziņojumam,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 1. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2010. gadā” (COM(2011) 323),

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2011) 643) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2011) 1189), kurš pievienots šim ziņojumam,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (turpmāk “Gada pārskats”) (3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi attiecībā uz 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (06081/1/2012 – C7-0053/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (5) un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (6), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0098/2012),

A.

tā kā Eiropā pašlaik valda nopietna fiskālā un finanšu krīze, kas var novest pie uzticības krīzes Savienībā, un tā kā ir ļoti svarīgi, lai Savienība ar Komisijas kā Savienības budžeta izpildītājas palīdzību rādītu piemēru pareizas publiskā sektora pārvaldības jomā; tā kā pareiza publisko finanšu pārvaldība ir nepieciešama, lai Savienība saglabātu savu AAA reitingu, kas ir svarīgs, it īpaši tāpēc, ka Savienība jāpilda saistības nodrošināt garantijas EUR 60 000 000 000 apmērā Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam;

B.

tā kā 2010. gads bija pirmais pilnais finanšu gads, kad tika īstenoti Lisabonas līguma noteikumi, tika ieviestas jaunas budžeta procedūras, izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Eiropadomes prezidentūra pastāvēja līdzās rotējošajai Padomes prezidentūrai; tā kā tas bija arī jaunās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas pirmais gads;

C.

tā kā labas pārvaldības nodrošināšanai nepieciešams, lai politikas mērķi tiktu noteikti pirms šo mērķu sasniegšanai paredzēto tiesību instrumentu pieņemšanas, un tā kā ir jāgroza tie spēkā esošie tiesiskie instrumenti, kuri pilnībā neatbilst politikas mērķiem;

D.

tā kā gadījumos, kad uz spēles ir likti publiskie līdzekļi, ir jānodrošina atbilstoši pārredzamības, publiskās atbildības un publiskās revīzijas pasākumi; tā kā Revīzijas palāta jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par Savienības budžetu;

E.

tā kā LESD 287. panta 1. punkta otrajā daļā Revīzijas palātai noteikts pienākums iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību un paredzēts, ka šai deklarācijai var pievienot īpašus izvērtējumus par katru no Savienības galvenajām darbības jomām;

F.

tā kā vairāk nekā 90 % no visām kļūdām ir konstatētas nevis Komisijas, bet dalībvalstu iestāžu un galasaņēmēju līmenī (Gada pārskats, 1.22. punkts);

G.

tā kā vairākumā gadījumu, kad tika konstatētas kļūdas kohēzijas jomā, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai šīs kļūdas atklātu un izlabotu pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai (Gada pārskats, 4.25. punkts);

H.

tā kā, lai novērstu papildu slogu visām dalībvalstīm, ir jānošķir tās dalībvalstu iestādes, kas ir izveidojušas labi funkcionējošas uzraudzības un kontroles sistēmas, un tās dalībvalstu iestādes, kas nodrošinājušas tikai daļēji efektīvas sistēmas;

I.

tā kā iemesls tam, ka dalībvalstīm trūkst nopietnas intereses par budžeta apstiprināšanas procedūru, varētu būt Komisijas nepietiekamie centieni publiski, skaidri, nepārprotami un sniedzot pamatojumu identificēt tās dalībvalstis, reģionus un programmas, kurās netiek sasniegti pietiekami labi darbības rezultāti Savienības līdzekļu pārvaldībā;

J.

tā kā obligātās dalībvalstu pārvaldības deklarācijas, ko sagatavo un paraksta ministriju līmenī un ko pienācīgi pārbauda neatkarīgs revidents, ir nepieciešamas, lai pretdarbotos dažu dalībvalstu iestāžu atbildības trūkumam attiecībā uz Savienības līdzekļu izlietošanu un pārvaldību;

K.

tā kā tas, ka Komisija aizvien vairāk izmanto priekšfinansēšanu, ietekmē Revīzijas palātas veiktās revīzijas, un tā kā Revīzijas palāta savu metodoloģiju varētu pielāgot jaunajiem apstākļiem, lai nodrošinātu savas informācijas noderīgumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

L.

tā kā Savienībai vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešama stipra, neatkarīga un efektīva patiesi ārēja revīzijas institūcija, kas – izrādot cieņu nodokļu maksātājiem –, protams, nozīmē, ka Revīzijas palātas locekļi amatā vienmēr būtu jāieceļ, pamatojoties tikai uz profesionāliem, nevis politiskiem apsvērumiem;

M.

tā kā inovatīvu un sarežģītu finanšu instrumentu izmantošana jālīdzsvaro ar pilnīgu pārredzamību, tostarp publicējot visaptverošus datus par visiem galasaņēmējiem, un skaidriem noteikumiem par informācijas sniegšanu, lai novērstu jebkādu apdraudējumu Savienības budžetam un reputācijai;

N.

tā kā dalībvalstīm jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

O.

tā kā dalībvalstis, pat ja to struktūra ir federāla, ir atbildīgas pārējo pasaules valstu un Savienības priekšā;

P.

tā kā, lai nostiprinātu Savienības leģitimitāti, ir jārisina gan noteikumu ievērošanas, gan darbības rezultativitātes jautājumi;

Q.

tā kā Revīzijas palātas sagatavotās ticamības deklarācijas nepārtraukta pilnveidošana gadu gaitā ir palīdzējusi identificēt tās jomas, kurās ir jāuzlabo dalībvalstu un Komisijas īstenotā pārvaldība,

R.

tā kā Revīzijas palāta diemžēl atkal nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par maksājumu likumību un pareizību,

1.

aicina Komisiju iesniegt Parlamentam rīcības plānu šādu prioritāru darbību veikšanai:

2.

norāda, ka Savienības 2010. finanšu gada pārskati visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo tās finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī un tās darījumus un naudas plūsmas gadā, kurš beidzās minētajā datumā;

3.

norāda uz īpašo uzsvaru uz izmaiņām Komisijas grāmatvedības politikā attiecībā uz FVI, kas liecina – neraugoties uz to, ka kopš 2007. gada par pārskatiem ir saņemts negrozīts atzinums, saglabājas būtisku neatbilstību risks; aicina Komisiju reizi gadā pārbaudīt, vai jaunā pieeja patiesi atspoguļo reālo situāciju;

4.

ar gandarījumu norāda, ka 2010. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

5.

ar gandarījumu norāda, ka 2010. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

6.

pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos vēl joprojām tiek konstatēts daudz kļūdu;

7.

pieņem, ka Revīzijas palātas negatīvā atzinuma pamatā ir konstatējums, ka uzraudzības un kontroles sistēmas vēl joprojām ir tikai daļēji efektīvas un ka tāpēc iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars tiek lēsts 3,7 % apmērā;

8.

atgādina, ka iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars 2009. finanšu gadā tika lēsts 3,3 % apmērā;

9.

pauž bažas par šo pieaugumu, jo tas maina pēdējo gadu pozitīvo tendenci; aicina Komisiju panākt to, lai kļūdu īpatsvars konsekventi samazinātos, kā prasīts iepriekšējos ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu;

10.

skaidro šīs izmaiņas galvenokārt ar iespējamākā kļūdu īpatsvara būtisko pieaugumu kohēzijas, enerģētikas un transporta jomā, kurās tas sasniedza 7,7 %;

11.

atgādina, ka Komisija atbalsta FVI pastiprinātu izmantošanu attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu (7), neraugoties uz to, ka tā uzskata – FVI izmantošana saistīta ar augstu risku (8); apzinās, ka FVI drīzāk papildina nevis aizstāj pašreizējo dotāciju piešķiršanas sistēmu un ka tiem piemīt potenciāla vairākkārtējas izmantošanas priekšrocība;

12.

pauž nopietnas bažas par to, ka trūkst informācijas par pašreizējo FVI izmantošanu, kas, šķiet, ietekmē visas politikas jomas (Gada pārskats, 1.31. un 1.33. punkts);

13.

pauž nožēlu par to, ka nav noteiktas oficiālas ziņošanas prasības, un atzinīgi vērtē Komisijas centienus no dalībvalstīm iegūt informāciju par FVI pašreizējo izmantošanu saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF); atzinīgi vērtē Komisijas ievāktās informācijas kopsavilkuma ziņojumu “Finansēšanas vadības instrumentu izveide dalībvalstīs, izmantojot ERAF finansējumu, – stāvoklis 2010. gada 31. decembrī” (kopsavilkuma ziņojums par FVI), ko Komisija iesniegusi Parlamenta Budžeta kontroles komitejai; norāda, ka FVI tika izveidoti, tiem kopumā paredzot saistības aptuveni EUR 8 100 000 000 apmērā, un ka līdz 2010. gada beigām no 2007.–2013. gada darbības programmām tiem bija izmaksāti aptuveni EUR 5 200 000 000 (Gada pārskats, 4.32. punkts);

14.

pauž nožēlu par to, ka Komisija ir saņēmusi informāciju tikai par aptuveni 75 % no to saistību kopapjoma, kuras piešķirtas uzņēmumiem paredzētajiem FVI (9); pauž satraukumu par to, ka no dalībvalstīm saņemtā informācija atšķīrās pilnīguma un precizitātes ziņā un ka dažas dalībvalstis un reģioni nenodrošināja atgriezenisko saikni vai neaizpildīja uzraudzības ziņošanas veidlapas; pieņem, ka tādēļ Komisija nevar izvērtēt visus FVI pēc stāvokļa 2010. gada 31. decembrī;

15.

uzsver, ka:

16.

norāda uz Revīzijas palātas galvenokārt kohēzijas jomā veiktajiem konstatējumiem, piemēram, nesamērīgi lielu līdzekļu piešķiršanu FVI, kā rezultātā tika apiets n + 2 noteikums (Gada pārskats, 4.4. piemēra a) apakšpunkts), aizkavēšanos un FVI lēnu īstenošanu (Gada pārskats, 4.4. piemēra b) apakšpunkts), nepareiziem likvidācijas noteikumiem (Gada pārskats, 4.4. piemēra c) apakšpunkts), to, ka maksājumi fondiem tika veikti avansa veidā, tiklīdz bija noteikta FVI juridiskā struktūra (Gada pārskats, 4.34. punkts), kā arī problēmām FVI pienācīgas revīzijas nodrošināšanā (Gada pārskats, 4.35. un 4.36. punkts), un pauž nožēlu par šiem konstatējumiem;

17.

uzskata, ka šo konstatējumu iemesls ir trūkumi FVI juridiskajā pamatā; pauž bažas par to, ka FVI piemērojamie noteikumi neparedz atbilstošus stimulus FVI efektīvai izmantošanai; pauž bažas arī par to, ka šie noteikumi dalībvalstīm paredz pārāk lielu rīcības brīvību; tomēr atzinīgi vērtē nesenos uzlabojumus FVI juridiskā pamatā izstrādē; uzsver šādus svarīgākos juridiskā pamata – tolaik Padomes regulas (13) – trūkumus:

18.

piekrīt Revīzijas palātas atzinumam, ka līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos, vai ieņēmumus no šiem finanšu instrumentiem nevajadzētu novirzīt citur pirms darbības programmas slēgšanas, bet tie būtu jāiemaksā atpakaļ attiecīgajā finanšu instrumentā (Revīzijas palātas Atzinums Nr. 7/2011 (14), 11. lpp.); sagaida, ka šis ieteikums tiks nopietni ņemts vērā likumdošanas procedūrā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par strukturālajiem instrumentiem (COM(2011) 615 – 2011/0276(COD));

19.

pauž gandarījumu, ka priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010) 815 – 2010/0395(COD)), 130. un 131. pants ļaus noteikt finanšu instrumentu darbības ilgumu; prasa Komisijai sniegt kopsavilkumu par pasākumiem, kuri varētu novērst risku, ko FVI rada Savienības budžetam;

20.

norāda, ka FVI tiek izmantoti arī citās politikas jomās; uzskata, ka šo instrumentu pārklāšanās un nekonsekventa izmantošana bez atbilstošas koordinēšanas ir riskanta; tādēļ aicina Revīzijas palātu veikt FVI horizontālu pārbaudi, aptverot visas politikas jomas;

21.

aicina Komisiju noteikt FVI izmantošanas ciešu uzraudzību par prioritāru darbību, cita starpā:

22.

atgādina, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi; uzsver, ka saskaņā ar Finanšu regulas 53.b pantu gadījumos, kad Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu pārvaldību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm;

23.

atkārtoti uzsver (15), ka līdz ar to Komisija ir galvenā atbildīgā par attiecīgo Savienības līdzekļu pārvaldību un ka tādēļ tai ir pienākums veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt likumību un pareizību, kā arī pareizu finanšu pārvaldību;

24.

uzsver, ka Komisija nevar nodot savu finansiālo atbildību dalībvalstīm pat gadījumos, kad dalībvalstu līmenī tiek konstatēti trūkumi vai pārkāpumi pārvaldībā;

25.

uzskata, ka jēdziena “dalīta pārvaldība” pareizai izmantošanai jābalstās uz pamatprincipu, kas paredz, ka Savienība dažas no savām pilnvarām deleģē dalībvalstīm un ka dalībvalstu pienākums ir savu darba daļu veikt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; aicina pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (16) 44. punktu; uzskata, ka gada kopsavilkumiem par pieejamām revīzijām un deklarācijām jābūt publiskiem, lai sniegtu ieguldījumu Savienības budžeta pārvaldības uzlabošanā;

26.

norāda uz ciešo saikni starp Komisijas galīgo atbildību par budžeta izpildi un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras nozīmīgumu; uzsver, ka Komisijas galīgā atbildība par budžeta izpildi attiecas arī uz trūkumiem dalībvalstu īstenotajā Savienības līdzekļu pārvaldībā un kontroles sistēmās;

27.

uzsver, ka finansiālā atbildība ir un paliek nedalāma, un atgādina par Finanšu regulas 53.b panta 4. punktu, kas paredz: “Lai nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu koriģēšanas mehānismus, kas tai ļauj uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi” (autora izcēlums);

28.

šajā sakarībā uzsver Komisijas vadības apliecinājumu nozīmīgumu; tomēr norāda uz Revīzijas palātas vispārējiem konstatējumiem attiecībā uz Komisijas gada darbības pārskatiem, proti, to, ka tajos nav norādījumu atlikušo kļūdu īpatsvara vai atlikušā riska aprēķināšanai; turklāt norāda uz šo elementu nozīmi, nosakot to, vai ir nepieciešama atruna (Gada pārskats, 1.19. un 1.20. punkts); pauž bažas, ka tas varētu radīt nekonsekvenci starp ģenerāldirektorātiem piemērošanas ziņā;

29.

turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz šādiem konkrētiem gada darbības pārskatiem:

30.

atgādina Komisijai, ka visas atrunas ir iekļautas Komisijas kopsavilkuma pārskata pielikumā, un uzsver, ka, “pieņemot šo kopsavilkuma pārskatu, Komisija uzņemas vispārēju politisko atbildību par vadības darbu, ko veic tās ģenerāldirektori un dienestu vadītāji, pamatojoties uz ticamības deklarācijām un atrunām, ko tie izteikuši savos gada darbības pārskatos (GDP)” (17);

31.

uzsver, ka tādējādi kolēģija un komisāri uzņemas galīgo atbildību par to atrunu ticamību un pilnīgumu, kuras ģenerāldirektori un nodaļu vadītāji izdarījuši deleģēto kredītrīkotāju statusā, un uzsver, ka deleģēšanas fakts nekādā gadījumā neatbrīvo kolēģiju un komisārus no galīgās atbildības;

32.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz iekšējā revidenta vispārējo atzinumu; uzskata, ka bez būtiskas pārskatīšanas, atrisinot problēmas, par kurām Revīzijas palāta paudusi bažas, vispārējā atzinuma lietderīgums arī turpmāk būs visai neliels;

33.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz gada darbības pārskatiem un kopsavilkuma pārskatu (Gada pārskats, 1.17.–1.25. punkts); uzskata, ka konstatētās problēmas nekavējoties jānovērš, lai saglabātu šo dokumentu kā pārskatatbildības instrumentu nozīmīgumu; tomēr atzīst, ka atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšana ir tikai viena no metodēm, kuras Komisija izmanto riska pakāpes novērtēšanai; aicina Komisiju nodrošināt konsekventas pamatnostādnes, kas būtu jāīsteno visiem ģenerāldirektorātiem;

34.

norāda uz Komisijas Zaļo grāmatu par ES korporatīvās vadības satvaru (18) attiecībā uz privāto sektoru; norāda, ka Komisija ir panākusi būtisku progresu atbilstošas korporatīvās vadības ziņā, ņemot vērā notikumus, kas noveda pie Ž. Santēra vadītās Komisijas atkāpšanās 1999. gadā;

35.

norāda uz Komisijas 2007. gada 30. maijā pieņemto paziņojumu par Eiropas Komisijas pārvaldību, kurā skatīts jautājums par Komisijas iekšējo darbību un skaidrots, kā šī darbība tiek vadīta un kontrolēta un kā tā tiek saistīta ar ieinteresētajām personām; mudina Komisiju vēl vairāk uzlabot savu korporatīvo vadību un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par darbībām un pasākumiem, kas veikti:

36.

aicina Komisiju par prioritāru darbību uzskatīt atbildības ķēdes uzlabošanu un pastiprināšanu, cita starpā:

37.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Eiropas skolām paredzētajiem būtiskajiem budžeta līdzekļiem, tās joprojām nespēj izpildīt savu galveno uzdevumu – nodrošināt pietiekami daudz vietu apmācībai prasītajās valodās ierēdņu darba vietas vai dzīvesvietas tuvumā, toties ir paplašinājušas savu darbību, tajā iekļaujot citas izglītības jomas;

38.

atzīst, ka būtiska problēma ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu un Eiropas skolu konvencijas struktūru finansēšanu; tādēļ prasa Komisijai kopā ar dalībvalstīm apsvērt iespēju pārskatīt šo konvenciju un līdz 2012. gada 31. decembrim ziņot par šajā jomā sasniegto progresu; starplaikā aicina Komisiju pielikt vairāk pūļu, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, atbilstīgāk izmantojot piešķirtos budžeta līdzekļus;

39.

aicina Komisiju precizēt savus pārvietošanas plānus, ar to saistītās izmaksas, atbrīvoto un papildus iegūto biroja telpu skaitu, kā arī to darbinieku skaitu katrā no ģenerāldirektorātiem, kurus skars šī pārvietošana;

40.

prasa Komisijai nekavējoties izbeigt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai darbinieku darba līgumu uz noteiktu laiku pārkvalifikāciju uz līgumiem uz nenoteiktu laiku, par ko paziņoja komisārs M. Šefčovič, atbildot uz jautājumiem saistībā ar pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru (19);

41.

norāda, ka 2010. gadā elastīgā darba laika un pēc brīvprātības principa izmantojamā kompensējošā atvaļinājuma apstiprināšanas procedūras laikā Komisija saviem darbiniekiem apstiprināja aptuveni 90 000 papildu atvaļinājuma dienas, kas pielīdzināms 445 darbavietām, neraugoties uz to, ka Civildienesta 56. pantā noteikts, ka AD 5/AST 5 darbinieku nostrādātās virsstundas netiek kompensētas; prasa precizēt kompensējošā atvaļinājuma kopējās izmaksas, kas jāsedz nodokļu maksātājiem;

42.

atgādina, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija gan uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi, tomēr sadarbojas šajā jomā ar dalībvalstīm;

43.

uzsver, ka abās politikas jomās, kurās parasti ir visaugstākais kļūdu īpatsvars, proti, “Kohēzija, transports un enerģētika” un “Lauksaimniecība un dabas resursi”, budžetu izpilda dalītā pārvaldībā, un pauž nožēlu par to, ka aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars tajās ir attiecīgi 7,7 % un 2,3 %;

44.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas dokumentu, kurā analizētas kļūdas, par kurām Revīzijas palāta ziņojusi attiecībā uz laikposmu no 2006. līdz 2009. finanšu gadam, un norāda uz šajā analīzē pirmoreiz uzsvērto faktu, ka ERAF un Kohēzijas fonda jomā trīs dalībvalstīs (Spānijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē) konstatētās kļūdas veido 59 % no šajā laikposmā konstatēto skaitliski izmērāmo kļūdu kopējā apjoma un ESF jomā četrās dalībvalstīs (Spānijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā) pieļautās kļūdas veido 68 % no kopējā to skaitliski izmērāmo kļūdu apjoma, kuras šajā periodā konstatētas kohēzijas politikas jomā (20); norāda, ka ERAF un Kohēzijas fonda jomā visvairāk no Itālijā konstatētajām kļūdām pieļautas Kalabrijā, Kampānijā un Apūlijā un ka no Spānijā konstatēto kļūdu kopējā apjoma 75 % veido kļūdas, kas pieļautas neliela skaita darbības programmu īstenošanā Andalūzijas, Valensijas un Kastīlijas-Lamančas reģionā (21); apzinās, ka Spānijā un Itālijā konstatētās kļūdas arī veido būtisku daļu no 2010. finanšu gada vispārējā kļūdu līmeņa;

45.

norāda, ka Itālijā konstatētās problēmas attiecībā uz ERAF “ir saistītas ar sistēmiskiem trūkumiem, kas identificēti revīzijas un pārvaldības iestāžu līmenī,” un “ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu un projektu atlasi, tostarp retrospektīvo projektu atbilstību kritērijiem” (22); turklāt norāda, ka Spānijā attiecīgo problēmu iemesls ir sarežģītā pārvaldības un kontroles sistēma, kas “praksē var novest pie neskaidra atbildības sadalījuma, kā arī efektīvas uzraudzības trūkuma no pārvaldības iestādes puses” (23);

46.

atgādina, ka Grieķijas, Itālijas un Spānijas finanšu ministri tika uzaicināti uz viedokļu apmaiņu Parlamenta Budžeta kontroles komitejā; pauž nožēlu, ka neviens no uzaicinātajiem ministriem neieradās, lai ar komitejas locekļiem apspriestu Revīzijas palātas konstatējumus nolūkā uzlabot struktūrfondu pārvaldību un vajadzības gadījumā arī juridisko pamatu; aicina Parlamenta priekšsēdētāju nākamajā valstu vadītāju sanāksmē pievērsties tam, ka minēto valstu finanšu ministri ir atteikušies atklāti apspriest šos svarīgos jautājumus ar Parlamenta atbildīgo komiteju;

47.

atgādina Komisijai izteiktos vairākkārtējos aicinājumus saskaņā ar savu galīgo un vispārējo atbildību par Savienības budžeta izpildi iesniegt priekšlikumu par dalībvalstu obligāto pārvaldības deklarāciju ieviešanu, kuras sagatavotu, publiskotu un pienācīgi pārbaudītu atbildīgā revīzijas iestāde; norāda, ka dalībvalstu obligātajās pārvaldības deklarācijās būtu jāiekļauj pilnīga informācija par Savienības līdzekļu izlietojumu;

48.

ierosina noteikt, ka ģenerāldirektorātu līmenī parakstītām dalībvalstu deklarācijām ir jāatbilst starptautiskiem revīzijas standartiem, ka šīs deklarācijas Revīzijas palātai jāizmanto savā revīzijas darbā un ka tām cita starpā jābalstās uz to iestāžu deklarācijām, kurām ir deleģētas pārvaldības pilnvaras;

49.

norāda uz būtiskajām atšķirībām dalībvalstu administratīvās darbības rezultātos ieņēmumu un izdevumu jomā, īstenojot dalīto pārvaldību, it īpaši pārkāpumu, krāpšanas gadījumu un kļūdu atklāšanā un finanšu pārraudzībā gan muitas jomā, gan Savienības līdzekļu izlietošanā; uzskata – ja dalībvalstis pienācīgi veiktu savus pienākumus tikai muitas jomā vien, Savienība savā budžetā varētu ieplānot papildu (neto) ieņēmumus vismaz EUR 100 000 000 apmērā; norāda, ka Komisija administratīvās darbības rezultātus uzrauga, vien reaģējot uz notiekošo, turklāt tikai uz katru atsevišķo gadījumu, un līdz ar to neveic pietiekamu tendenču analīzi, lai identificētu riska jomas; aicina Komisiju piemērot tendenču analīzes metodi, lai identificētu finanšu risku, un veikt pasākumus dalībvalstu administratīvās darbības rezultātu uzlabošanai;

50.

ar dziļām bažām norāda uz Komisijas starpposma ziņojumu par Bulgārijas progresu, kas sasniegts sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros; pauž bažas par joprojām nestabilo Bulgārijas tiesību sistēmas stāvokli; norāda, ka pašlaik notiek tiesas procesi 27 krimināllietās, kas ierosinātas pret 28 tiesnešiem; prasa paskaidrojumus par virkni iespējamu krāpšanas gadījumu saistībā ar Savienības līdzekļu izmantošanu Bulgārijā, kuru dēļ tika apturēti maksājumi 2008. gadā, bet attiecībā uz kuriem prokuratūra pārtraukusi izmeklēšanu, lai gan citās dalībvalstīs līdzīgos gadījumos un pamatojoties uz tādiem pašiem faktiem izmeklēšana turpinās; pauž pārsteigumu, ka visos krāpšanas gadījumos, kuros iesaistīti Savienības līdzekļi un par kuriem tika ierosināta lieta tiesā, kriminālvajāšana tika aizstāta ar administratīvu sodu un ka svarīgā krāpšanas lietā, kurā bija iesaistīti Savienības līdzekļi, apelācijas sūdzības izskatīšana tiesā tika novilcināta vairāk nekā 18 mēnešus; turklāt pauž nožēlu par to, ka tika ignorēts Komisijas ieteikums nesniegt atļauju Valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikācijas un konfiskācijas komitejai sākt vecāko amatpersonu un politiķu līdzekļu proaktīvu pārbaudi; pauž bažas par to, ka Bulgārijā par normu nav noteikta vienota, ātra un sistemātiska pilnu spriedumu publicēšana; aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz attiecīgajām tiesu iestādēm, lai tās palielinātu pūliņus reformu veikšanā un Komisijas ieteikumu pēc iespējas drīzākā īstenošanā; šajā sakarībā aicina Komisiju atklāt informāciju par to, cik liels finansējums Bulgārijai piešķirts reformu atbalstīšanai, un novērtēt, cik lielā mērā šie maksājumi palīdzējuši sasniegt solītos rezultātus; sagaida nopietnus uzlabojumus nākamajā gadā, Komisijai sadarbībā ar Bulgārijas valdību izdarot turpmākus apsvērumus un izstrādājot virkni pasākumu Bulgārijas tiesību sistēmas objektivitātes atjaunošanai;

51.

ar bažām norāda uz Komisijas starpposma ziņojumu par Rumānijas progresu, kas sasniegts sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros; tomēr ar gandarījumu norāda uz pozitīvo augšupejošo tendenci Valsts Objektivitātes aģentūras (VOA) reģistrā attiecībā uz negodīgas iedzīvošanās gadījumu izmeklēšanu un interešu konfliktu identificēšanu; norāda, ka VOA saņēma Savienības finansējumu; tomēr pauž bažas par to, ka netiek veikti vienoti pasākumi, reaģējot uz VOA konstatētajiem gadījumiem, un ka atbildes reakcija bieži vien ir novēlota; atzinīgi vērtē to, ka Valsts Pretkorupcijas direktorāts (VPD) turpināja darboties kā efektīvs prokuratūras dienests augsta līmeņa korupcijas lietās; norāda, ka 2011. gadā palielinājās apsūdzību, tiesu nolēmumu un notiesājošu spriedumu skaits un paātrinājās lietu izskatīšana Augstākajā kasācijas instancē un tiesā, par ko liecina VPD lietās pieņemto galīgo tiesas nolēmumu skaita pieaugums par 85 % salīdzinājumā ar 2010. gadu (24); pauž bažas par augsta līmeņa korupcijas lietās tiesas pasludināto spriedumu analīzes rezultātiem, kas liecina, ka 60 % gadījumu sprieduma izpilde ir atlikta un ka sods bieži vien ir minimālais likumā paredzētais; pauž izbrīnu par neapmierinošo praksi attiecībā uz pienākumu savlaicīgi publicēt pilnus spriedumus, jo dažās augsta līmeņa korupcijas lietās pilnu spriedumu aizkavētas izstrādes dēļ pagarinās arī pārsūdzības termiņš, kas veicina noilguma iestāšanās risku; aicina Komisiju atklāt informāciju par to, cik liels finansējums Rumānijai piešķirts tiesu sistēmas reformas īstenošanai; sagaida turpmākus uzlabojumus nākamajā gadā; aicina Komisiju palielināt spiedienu uz Rumānijas valdību, lai tā īstenotu Komisijas ieteikumus; sagaida, ka Komisija katrā ziņā aicinās Rumānijas valdību nodrošināt, ka tiek pastiprināti tās centieni konsekventas tiesu prakses iedibināšanā attiecībā uz lietu izskatīšanu publiskā iepirkuma jomā; aicina Komisiju sarunās ar Rumānijas valdību nelokāmi un stingri uzstāt uz to, lai tiktu izpildīti Komisijas ieteikumi un tiktu izstrādāts skaidrāks un plašāks īstenošanas plāns nolūkā sagatavoties Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa noteikumu īstenošanai; sagaida, ka Rumānija pastiprinās centienus kriminālās darbībās iegūtu līdzekļu konfiskācijas jomā; sagaida arī, ka Komisija sadarbībā ar Rumānijas valdību pieņems virkni pasākumu Rumānijas tiesību sistēmas objektivitātes palielināšanai;