(1)

Komisija paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu” (2) norādīja, ka ir jāsamazina dzīvsudraba līmenis vidē un draudi cilvēku veselībai, un ierosināja noteikt mērķus – cita starpā samazināt dzīvsudraba lietošanu sabiedrībā, samazinot piedāvājumu un pieprasījumu, samazināt dzīvsudraba emisijas un palielināt aizsardzību pret dzīvsudraba iedarbību.

(2)

Šī stratēģija tika pārskatīta 2010. gadā Komisijas Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Kopienas stratēģijas pārskatīšanu attiecībā uz dzīvsudrabu (3), kurā Komisija apstiprināja, ka tiks turpināts darbs, lai pastāvošos tirdzniecības ierobežojumus atsevišķām mērierīcēm, kas satur dzīvsudrabu, attiecinātu arī uz citām ierīcēm, kuras izmanto veselības aprūpes sektorā, jo īpaši uz sfigmomanometriem un citām profesionāla un rūpnieciska lietojuma ierīcēm.

(3)

Padome vairākkārt ir apstiprinājusi apņemšanos īstenot vispārējo mērķi par cilvēku veselības un vides aizsardzību no dzīvsudraba un tā savienojumu emisijām, visā pasaulē līdz minimumam samazinot un, ja vien iespējams, pavisam novēršot antropogēnās dzīvsudraba emisijas gaisā, ūdenī un augsnē. Šajā saistībā Padome uzsvēra, ka, lai sasniegtu mērķi par visu dzīvsudrabu saturošo ražojumu izņemšanu no aprites, dzīvsudrabu saturošie ražojumi, kuriem ir pieejamas alternatīvas, būtu pēc iespējas ātrāk un pilnīgāk jāizņem no aprites, attiecīgi ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apstākļus un nepieciešamību veikt zinātnisko izpēti un nodrošināt attīstību (4).

(4)

Dzīvsudrabs un tā savienojumi cilvēkiem, ekosistēmām un dzīvajai dabai ir ļoti toksiski. Lielās devās dzīvsudrabs cilvēkam var būt nāvējošs, bet arī salīdzinoši mazas devas var radīt nopietnu un nelabvēlīgu ietekmi uz neiroloģisko attīstību, kā arī ir pierādīta dzīvsudraba kaitīgā ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu un reproduktīvo sistēmu. Dzīvsudrabs tiek uzskatīts par noturīgu globālu piesārņotāju, kas dažādās formās cirkulē starp gaisu, ūdeni, nogulumiežiem, augsni, kā arī floru un faunu. Vidē tas var pārveidoties metildzīvsudrabā, kas ir tā toksiskākā forma. Metildzīvsudrabs var bioloģiski uzkrāties ūdenī esošajā barības ķēdē, tādējādi īpaši apdraudot cilvēkus un savvaļas dzīvniekus, kas patērē daudz zivju un jūras produktu. Metildzīvsudrabs viegli pārvar gan placentas, gan asins – smadzeņu barjeru, kā rezultātā var tikt kavēta prāta spēju attīstība pat pirms dzimšanas, tādējādi vislielākās bažas radot par iedarbību uz sievietēm reproduktīvā vecumā un bērniem. Dzīvsudrabs un tā noārdīšanās produkti, galvenokārt metildzīvsudrabs, rada līdzīgas bažas kā noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas (PBT), un tas var izplatīties lielos attālumos.

(5)

Dzīvsudraba mērierīces tiek plaši izmantotas visā Eiropā, kas palielina iespējamību, ka dzīvsudrabs var nonākt vidē jebkurā šo ierīču aprites cikla posmā, kā arī palielina dzīvsudraba emisiju kopējo apjomu, tādējādi veicinot arī tā iedarbību uz cilvēkiem un citām sugām vidē.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 18.a ierakstā ir paredzēts aizliegums laist tirgū ķermeņa temperatūras termometrus, kuri satur dzīvsudrabu, kā arī citas dzīvsudrabu saturošas mērierīces, kuras paredzētas pārdošanai plašam patērētāju lokam, un noteikts, ka Komisija pārbauda, vai ir pieejamas uzticamas drošākas alternatīvas, kuras ir tehniski un ekonomiski iespējams ieviest lietošanā dzīvsudrabu saturošu sfigmomanometru un citu veselības aprūpē izmantoto mērierīču, kā arī citu profesionāla un rūpnieciska lietojuma ierīču vietā. Pamatojoties uz šo pārbaudi vai tiklīdz ir pieejama jauna informācija par uzticamām drošākām alternatīvām sfigmomanometriem un citām dzīvsudrabu saturošām mērierīcēm, Komisijai vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai minētajā ierakstā paredzētos ierobežojumus attiecinātu arī uz sfigmomanometriem un citām veselības aprūpē izmantotām mērierīcēm, un uz citām profesionāla un rūpnieciska lietojuma ierīcēm, lai pakāpeniski pārstātu lietot dzīvsudrabu saturošas mērierīces, līdzko tas būs tehniski un ekonomiski īstenojams.

(7)

Pamatojoties uz nozīmīgo jaunās iegūtās informācijas apjomu, Komisija nosūtīja Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (turpmāk “aģentūra”) pārskata ziņojumu un lūdza tai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. pantam sagatavot dokumentāciju, kas atbilst minētās regulas XV pielikuma prasībām.

(8)

Aģentūra ir sagatavojusi dokumentāciju, ierosinot ierobežot dzīvsudraba izmantošanu turpmāk minētajās rūpnieciska un profesionāla lietojuma (tostarp veselības aprūpes lietojuma) mērierīcēs: dzīvsudrabu saturošos barometros, hidrometros, manometros, sfigmomanometros, spriedzes mērinstrumentos, ko izmanto kopā ar pletizmogrāfiem, tenzometros, termometros un citās neelektriskās ierīcēs, ar kurām mēra temperatūru, kā arī dzīvsudraba mērierīcēs, ar kurām nosaka mīkstināšanās punktu, un dzīvsudraba piknometros. Dokumentācija liecina, ka tā apdraudējuma novēršanai, ko cilvēku veselībai un videi rada dzīvsudraba izmantošana minētajās mērierīcēs, ir vajadzīga Savienības mēroga rīcība.

(9)

Ir kļuvušas pieejamas alternatīvas dzīvsudrabu nesaturošas mērierīces, kuras rada ievērojami mazāku apdraudējumu veselībai un videi nekā dzīvsudraba mērierīces.

(10)

Patlaban notiekošajos epidemioloģiskajos pētījumos, kuros izmanto dzīvsudraba sfigmomanometrus, mērījumu metode nebūtu jāmaina, un tāpēc līdz šo pētījumu pabeigšanai tiem būtu jāpiemēro izņēmums. Attiecībā uz sfigmomanometriem, kurus izmanto kā atsauces standartu dzīvsudrabu nesaturošu ierīču apstiprināšanā, nebija iespējams noteikt laiku, kāds vajadzīgs dzīvsudrabu nesaturošu alternatīvu izstrādāšanai un atzīšanai, tāpēc šīm ierīcēm būtu jāpiemēro izņēmums, nenosakot termiņu.

(11)

Attiecībā uz termometriem, kurus paredzēts izmantot vienīgi testos, kuros saskaņā ar standartiem jāizmanto dzīvsudraba termometri, ir vajadzīgs laiks šo standartu grozīšanai, tāpēc izņēmums būtu jāpiemēro piecus gadus. Tā kā dzīvsudrabs ir vajadzīgs kā atsauces punkts 1990. gada Starptautiskajā temperatūru skalā, izņēmums, nenosakot termiņu, būtu jāpiemēro arī dzīvsudraba trīskāršā punkta kamerām, kuras izmanto platīna pretestības termometru kalibrēšanai.

(12)

Porozimetru, dzīvsudraba elektrodu, ko izmanto voltamperometrijā, un kapacitatīvā sprieguma mērījumos izmantojamo dzīvsudraba taustu gadījumā piemērotas alternatīvas vēl nav pieejamas, tāpēc ierobežojumi šīm mērierīcēm netiek noteikti.

(13)

Būtu jāpiemēro izņēmums, lai būtu atļauts pirkt un pārdot vecas, vēsturiski vērtīgas dzīvsudraba mērierīces, kuras var uzskatīt par antikvāriem vai kultūras priekšmetiem. Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 18.a ierakstā ir atļauts laist tirgū dzīvsudrabu saturošas mērierīces, kuras paredzētas pārdošanai plašam patērētāju lokam, izņemot ķermeņa temperatūras termometrus, ja šīs mērierīces 2007. gada 3. oktobrī ir vairāk nekā 50 gadus vecas. Skaidrības nolūkā tādi paši kritēriji būtu jāparedz arī attiecībā uz izņēmumu, ko piemēro vecām rūpnieciska un profesionāla lietojuma (tostarp veselības aprūpes lietojuma) mērierīcēm.

(14)

Izņēmums būtu jāpiemēro arī mērierīcēm, kuras izstāda kultūras un vēstures priekšmetu izstādēs, tostarp tādām mērierīcēm, kas 2007. gada 3. oktobrī vēl nebija 50 gadus vecas, bet kurām tomēr ir vēsturiska un kulturāla vērtība.

(15)

Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja 2011. gada 8. jūnijā pieņēma atzinumu par ierosināto ierobežojumu, kuru tā uzskatīja par efektivitātes ziņā vispiemērotāko Savienības mēroga pasākumu noteikto apdraudējumu mazināšanai.

(16)

Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 2011. gada 15. septembrī pieņēma atzinumu par ierosināto ierobežojumu, kuru tā uzskatīja par sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izdevumu proporcionalitātes ziņā vispiemērotāko Savienības mēroga pasākumu noteikto apdraudējumu mazināšanai.

(17)

Aģentūra Komisijai ir iesniegusi Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus.

(18)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(19)

Ir lietderīgi noteikt pamatotu termiņu, lai attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt pasākumus, kas vajadzīgi šajā regulā noteikto pasākumu ievērošanai.

(20)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

(1)

Komisija savā ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu (2) ir norādījusi, ka jāsamazina dzīvsudraba līmenis apkārtējā vidē un iedarbība uz cilvēkiem, un cita starpā noteikusi šādus mērķus – samazināt dzīvsudraba lietošanu sabiedrībā, samazinot piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī samazināt dzīvsudraba emisijas un aizsargāt pret dzīvsudraba iedarbību. Minēto paziņojumu pārskatīja 2010. gadā (3).

(2)

Padome vairākkārt atkārtoti ir apstiprinājusi savu apņemšanos īstenot vispārējo mērķi aizsargāt cilvēku veselību un vidi no dzīvsudraba un tā savienojumu emisijām, visā pasaulē samazinot un, kad vien iespējams, pavisam likvidējot antropogēnas dzīvsudraba emisijas gaisā, ūdenī un augsnē. Šajā sakarā Padome uzsvēra, ka gadījumos, kad ir pieejamas piemērotas alternatīvas, pēc iespējas ātrāk un lielākā apmērā no aprites būtu jāizņem dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi; galīgais mērķis ir izņemt no aprites visus dzīvsudrabu saturošos izstrādājumus, pienācīgi ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apstākļus un vajadzību pēc zinātniskās izpētes un tehnoloģiju izstrādes (4).

(3)

Dzīvsudrabs un tā savienojumi cilvēkiem, ekosistēmām un dzīvajai dabai ir ļoti toksiski. Lielās devās cilvēkam dzīvsudrabs var būt nāvējošs, bet arī salīdzinoši mazas devas var radīt nopietnu un nelabvēlīgu ietekmi uz organisma neiroloģisko attīstību, turklāt ir pierādīta dzīvsudraba kaitīgā ietekme uz sirds un asinsvadu, imūno un reproduktīvo sistēmu. Dzīvsudrabs ir noturīgs globāla mēroga piesārņotājs, kas dažādās formās cirkulē gaisā, ūdenī, nogulumiežos, augsnē un dzīvos organismos un vidē var pārvērsties tā vistoksiskākajā savienojumā – metildzīvsudrabā.

(4)

Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzēts, ka tad, ja dalībvalsts uzskata, ka vielu, to maisījumu vai izstrādājumu ražošana, laišana tirgū vai lietošana cilvēku veselībai vai videi rada tādus draudus, ko pienācīgi nekontrolē un kam jāpievērš uzmanība, tā sagatavo dokumentāciju, vispirms informējot Eiropas Ķimikāliju aģentūru (turpmāk “aģentūra”) par šādu nodomu.

(5)

Saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas 2008. gada 14. marta Lēmumu Nr. 25/2008, ar ko groza EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) (5), Regulu (EK) Nr. 1907/2006 iekļāva Eiropas Ekonomikas zona līgumā.

(6)

Norvēģija ir sagatavojusi dokumentāciju par pieciem fenildzīvsudraba savienojumiem, proti, fenildzīvsudraba acetātu, fenildzīvsudraba propionātu, fenildzīvsudraba 2-etilheksanoātu, fenildzīvsudraba oktanoātu un fenildzīvsudraba neodekanoātu, kas pierāda, ka ir vajadzīga Savienības mēroga rīcība, lai novērstu tādus draudus cilvēku veselībai, kurus rada šādu vielu, to maisījumu vai šādas vielas saturošu izstrādājumu ražošana, lietošana vai laišana tirgū. Attiecīgo dokumentāciju iesniedza aģentūrai, lai sāktu ierobežošanas procedūru.

(7)

Pieci minētie fenildzīvsudraba savienojumi ir zināmi ar to, ka tos jo īpaši izmanto kā katalizatorus poliuretāna sistēmās, kuras izmanto pārklājumos, līmvielās, hermētiķos un elastomēros. Dzīvsudraba katalizatori ir iekļauti polimēru struktūrā, un tie saglabājas galaizstrādājumā, no kura dzīvsudraba vai fenildzīvsudraba savienojumi netiek atbrīvoti ar nodomu. Par citiem fenildzīvsudraba savienojumiem nav zināms, ka tos izmantotu kā katalizatorus poliuretāna sistēmās, un tāpēc tie netika iekļauti novērtējumā, ko veica saistībā ar šo dokumentāciju.

(8)

Fenildzīvsudraba savienojumu dzīves cikls izraisa ievērojama daudzuma dzīvsudraba nokļūšanu vidē un palielina kopējo dzīvsudraba emisiju. Jo īpaši fenildzīvsudraba savienojumi noārdās vidē, radot noārdīšanās produktus, ieskaitot metildzīvsudrabu, par kuriem ir līdzīgas bažas kā par noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (turpmāk “PBT vielas”). Fenildzīvsudraba savienojumu metabolītu savstarpējā konversija rada spēju izplatīties lielos attālumos. Tāpēc, ņemot vērā to, ka tiek radīti transformācijas/noārdīšanās produkti, kam piemīt tādas pašas īpašības kā PBT vielām, fenildzīvsudraba savienojumi attiecībā uz emisijas un iedarbības kontroli ir uzskatāmi par PBT vielām. Tādēļ cik vien iespējams būtu jāsamazina iedarbība uz cilvēkiem un emisija vidē.

(9)

Iedarbība uz cilvēku caur vidi galvenokārt var notikt ar pārtikas produktiem, kas var saturēt fenildzīvsudraba savienojumu noārdīšanās produktus, ieskaitot metildzīvsudrabu. Metildzīvsudrabs jo īpaši spēj uzkrāties ūdenī esošajā pārtikas ķēdē, tādējādi īpaši apdraudot tos iedzīvotājus un savvaļas dzīvniekus, kas pārtikā lieto daudz zivju un jūras dzīvnieku un augu. Metildzīvsudrabs viegli pārvar gan placentas barjeru, gan asins – smadzeņu barjeru, kā rezultātā var tikt kavēta prāta spēju attīstība pat pirms dzimšanas, tādējādi vislielākās bažas radot par iedarbību uz sievietēm reproduktīvā vecumā un bērniem.

(10)

Aģentūras riska novērtēšanas komiteja (turpmāk “RAC”) 2011. gada 10. jūnijā pieņēma atzinumu par ierosināto ierobežošanu, tajā ņemot vērā to, cik efektīvi šāda ierobežošana palīdzēs samazināt draudus cilvēku veselībai un videi. Turklāt RAC konstatēja, ka polimēru ražošanā kā katalizatorus varētu izmantot citus dzīvsudraborganiskos savienojumus. Tomēr šīs vielas nebija iekļautas novērtējumā, ko veica saistībā ar šo dokumentāciju.

(11)

Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 2011. gada 15. septembrī pieņēma atzinumu par ierosināto ierobežošanu, tajā ņemot vērā šādas ierobežošanas efektivitāti sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izdevumu proporcionalitātes ziņā attiecībā uz apzinātajiem riskiem.

(12)

Aģentūra Komisijai iesniedza Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus.

(13)

Ir lietderīgi noteikt pamatotu termiņu, lai attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt pasākumus, kas vajadzīgi šajā regulā noteikto pasākumu ievērošanai.

(14)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātam. Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā paredzētās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju lietot citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu kā barības piedevu gaļas cāļiem, dējējvistām, visiem retāk audzētu sugu gaļas putniem un dējējputniem un visām retāk audzētām (atšķirtu) cūku sugām un paredz to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1117/2010 (2) citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu desmit gadus atļāva lietot kā barības piedevu atšķirtiem sivēniem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 25. maija atzinumā (3) secināja, ka pielikumā norādītajam citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātam ierosinātajos lietošanas apstākļos nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka šī piedeva var uzlabot mērķsugu rādītājus. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(6)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 533/2007 ir atvērtas tarifa kvotas mājputnu gaļas produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas ir norādīti importa licenču pieteikumos, kuri iesniegti 2012. gada septembra pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro pieprasītajiem daudzumiem,

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 539/2007 ir atvērtas tarifa kvotas olu un olu albumīna produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas ir norādīti importa licenču pieteikumos, kuri iesniegti 2012. gada septembra pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro pieprasītajiem daudzumiem,

(1)

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2010. gada 16. septembrī pieņēma Lēmumu ECB/2010/14 par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā (1), ar ko nosaka kopējus noteikumu un procedūras euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa integritātes aizsardzībai.

(2)

Jo īpaši jāgroza Lēmuma ECB/2010/14 piemērošanas joma, lai tā aptvertu pašreizējās un turpmākās euro banknošu sērijas, nodrošinot, ka apgrozībā esošās euro banknotes ir īstas un derīgas un ka iespējamās viltotās euro banknotes tiek atklātas un nodotas kompetentajām nacionālajām iestādēm. Šajā nolūkā jāveic virkne tehnisku grozījumu Lēmuma ECB/2010/14 pielikumos.

(3)

Lēmuma ECB/2010/14 IIIa pielikumā izklāstītie automatizētas euro banknošu derīguma pārbaudes minimālie standarti ir prasības, ko piemēro banknošu apstrādes iekārtu darbībai. Tie tādēļ attiecas tikai uz banknošu apstrādes iekārtu ražotājiem un neietekmē Lēmumā ECB/2010/14 noteiktās autentiskuma un derīguma pārbaudes procedūras, kas jāievēro skaidrās naudas apstrādes iestādēm. Tā kā automatizētas derīguma pārbaudes minimālie standarti neietilpst Lēmuma ECB/2010/14 piemērošanas jomā, tie jāiekļauj banknošu apstrādes iekārtu testēšanas, datu vākšanas un kontroles noteikumos un procedūrās.

(4)

Ņemot vērā saistībā ar Lēmumu ECB/2010/14 gūto pieredzi, daži noteikumi un procedūras jāuzlabo lielākas skaidrības un efektivitātes dēļ.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2010/14,

1)

lēmuma 2. pantu papildina ar šādu definīciju:

(*1)   OV L 78, 25.3.2003., 16. lpp.”;"

2)

lēmuma 3. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

4)

lēmuma 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

5)

lēmuma 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

6)

lēmuma 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

7)

lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu:

8)

saskaņā ar šā lēmuma pielikumu groza I, IIa, IIb, IIIa, IIIb un IV pielikumu.