4.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/1

(1)

Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums 12,3 % līdz 25,7 % apmērā, ko piemēro importam no atsevišķi minētiem ražotājiem eksportētājiem Ukrainā, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem Ukrainā piemēro atlikušo maksājuma likmi 25,7 % apmērā. Galīgais antidempinga maksājums, ko piemēro eksportētājam, uz kuru attiecas šī pārskatīšanas izmeklēšana, proti, CJSC Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant, ko tagad sauc LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “Interpipe”), ir 25,1 %.

(2)

Pēc Interpipe pieprasījuma atcelt Regulu (EK) Nr. 954/2006 Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa 2009. gada 10. martā anulēja minētās regulas 1. pantu, ciktāl antidempinga maksājums, kas noteikts Interpipe, pārsniedza to maksājumu, kurš būtu piemērojams, ja eksporta cena nebūtu koriģēta, ņemot vērā komisijas maksu tajos gadījumos, kad pārdošana notika, izmantojot saistītā tirgotāja starpnieku Sepco SA  (3). Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 16. februārī atstāja spēkā Pirmās instances tiesas spriedumu (4).

(3)

Pēc šiem spriedumiem Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2012 (5) grozīja Regulu (EK) Nr. 954/2006, lai labotu Interpipe noteikto antidempinga maksājumu, ciktāl tas bija noteikts kļūdaini. Tādējādi spēkā esošais antidempinga maksājums, kas noteikts Interpipe, patlaban ir 17,7 %.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012 (6) saglabāja pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 bija noteikti Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam (“termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana”).

(5)

Tādējādi patlaban spēkā esošie pasākumi ir tie, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012, t. i., no 24,1 % līdz 35,8 % importam no Krievijas un no 12,3 % līdz 25,7 % importam no Ukrainas, bet Interpipe noteiktais antidempinga maksājums ir 17,7 %.

(6)

Komisija 2011. gada 29. jūlijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (7) informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

(7)

Šī pārskatīšana, kas attiecās vienīgi uz dempinga izpēti, tika sākta pēc Interpipe iesniegta pamatota pieprasījuma. Interpipe pieprasījumā sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākumu turpmāka piemērošana pašreizējā apmērā, lai neitralizētu kaitējumu radošu dempingu, vairs nav vajadzīga.

(8)

Izmeklēšana par dempinga līmeni aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(9)

Par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam, kas noteiktajā termiņā sniedza atbildi.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga līmeni. Tika veikti pārbaudes apmeklējumi pieprasījuma iesniedzēja un tā saistīto tirdzniecības uzņēmumu LLC Interpipe Ukraine un Interpipe Europe SA telpās.

(12)

Attiecīgais ražojums ir tāds pats, kā definēts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 585/2012, ar kuru tika noteikti patlaban spēkā esošie pasākumi, proti, konkrēti Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi vai caurules (BCC), kā apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalentā vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā Metināšanas institūta (IIW) formulu un ķīmisko analīzi (8) un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (“attiecīgais ražojums”).

(13)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, arī pašreizējā izmeklēšana apstiprināja, ka Ukrainā ražotajam un uz Savienību eksportētajam ražojumam, Ukrainas iekšējā tirgū ražotajam un pārdotajam ražojumam un Savienības ražotāju ražotajam un Savienībā pārdotajam ražojumam ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojums. Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(14)

Interpipe pilnībā pieder un tās kontrolē atrodas divi ražotāji eksportētāji – LLC Interpipe Niko Tube (Niko Tube) un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (Interpipe NTRP). Saskaņā ar Savienības iestāžu parasto praksi abiem ražotājiem eksportētājiem tika aprēķināta viena kopīga dempinga starpība. Dempinga apjoms vispirms tika aprēķināts katram ražotājam eksportētājam, un tad tika noteikta vienota vidējā svērtā likme abiem uzņēmumiem.

(15)

Tomēr šī metode atšķīrās no sākotnējā izmeklēšanā piemērotās metodes, kurā kopējo dempinga starpību aprēķināja, grupējot visus abu ražotāju datus par ražošanu, rentabilitāti un pārdošanas apjomu Savienībā. Metodes maiņas pamatā ir ievērojamās izmaiņas grupas korporatīvajā struktūrā, dodot iespēju identificēt attiecīgā ražošanas uzņēmuma pārdošanas un ražošanas apjomu, kas sākotnējā izmeklēšanā nebija iespējams.

(16)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 5. punktam tika veikta korekcija attiecībā uz Interpipe enerģijas izmaksām, lai pienācīgi atspoguļotu ar elektroenerģijas un gāzes ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas Ukrainā. Šī korekcija tika uzskatīta par nepieciešamu tādēļ, ka Ukrainas gāzes un elektroenerģijas cenas tobrīd bija ievērojami zemākas nekā vidējā cena Savienībā un neatspoguļoja starptautiskās tirgus cenas. Minētā korekcija balstījās uz vidējām cenām Rumānijā, kas tobrīd bija iesaistīta izmeklēšanā.

(17)

Tomēr pretēji sākotnējai izmeklēšanai tiek uzskatīts, ka šajā starpposma pārskatīšanā korekcija attiecībā uz enerģiju nav nepieciešama. Izmeklēšana liecina, ka enerģijas vidējās cenas Ukrainā kopš sākotnējās izmeklēšanas ir pastāvīgi pieaugušas daudz straujāk nekā vidējās cenas Eiropas Savienībā, tādējādi pakāpeniski samazinot minēto starpību. Tādējādi ievērojamā enerģijas izmaksu starpība, kas tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanā un kā dēļ tika veikta korekcija, šobrīd vairs nepastāv.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā starpposma pārskatīšanā netiek uzskatīts par lietderīgu veikt korekciju attiecībā uz enerģiju.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem klientiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots eksportam uz Savienību. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka abiem ražotājiem eksportētājiem iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi.

(20)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai katrs līdzīgā ražojuma veids, ko ražotāji eksportētāji pārdeva iekšzemes tirgū, ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja PIP laikā kopējais attiecīgā veida ražojumu apjoms, ko pieprasījuma iesniedzējs pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no tā kopējā uz Savienību eksportētā salīdzināmā ražojuma veida pārdošanas apjoma.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu pēc tam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida, kas pārdots reprezentatīvā apjomā, iekšzemes pārdošana ir uzskatāma par notikušu parastos tirdzniecības apstākļos. To pārbaudīja, katram eksportētā attiecīgā ražojuma veidam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nosakot rentablo iekšzemes pārdošanas darījumu īpatsvaru ar neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(22)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza to izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienas vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā to, vai minētā pārdošana bijusi rentabla.

(23)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienas vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu, ņemot vērā tikai rentablos iekšzemes pārdošanas apjomus PIP attiecīgajam ražojuma veidam.

(24)

Normālā vērtība nereprezentatīvajiem ražojuma veidiem (t. i., tiem veidiem, kuru iekšzemes pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 5 % no eksporta pārdevumiem uz Savienību vai kurus iekšzemes tirgū vispār nepārdeva) tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam, pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Ja pārdošana iekšzemes tirgū bija notikusi, attiecīgajiem ražojuma veidiem tika izmantota peļņa no darījumiem parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū pa ražojuma veidiem. Ja ražojums iekšējā tirgū netika pārdots, tika izmantota vidējā peļņa. Šī metode tika mainīta tādēļ, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas PTO ekspertu grupa izstrādāja un PTO Strīdu izšķiršanas padome pieņēma ziņojumu lietā Eiropas Kopienas – antidempinga pasākumi attiecībā uz saimniecībās audzētiem lašiem no Norvēģijas  (9), kurā noteikts, ka nevar neņemt vērā faktisko peļņas normu, kas noteikta darījumiem parastā tirdzniecības apritē attiecīgajiem ražojuma veidiem, kuriem jāaprēķina normālā vērtība.

(25)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma kopējās ražošanas izmaksās PIP laikā nevajadzēja iekļaut dīkstāves izdevumus, jo tādējādi tiek pārkāpts antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punkts un tas esot arī pretunā grāmatvedības principiem, kuri izklāstīti starptautiskajos grāmatvedības standartos (IAS), un jo īpaši IAS 2. Attiecībā uz pamatregulas 2. panta 5. punktu būtu jāpiemin, ka saskaņā ar minēto pantu – ja tiek uzskatīts, ka ar attiecīgā ražojuma ražošanu saistītās izmaksas nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās personas grāmatvedībā, tās koriģē. Tas, ka uzņēmums nedarbojās ar pilnu jaudu, nozīmē, ka izmaksas tomēr radās. Šīs izmaksas abu eksportētāju ieņēmumu pārskatā patiešām tika reģistrētas kā izmaksas, un tās bija tieši saistāmas ar līdzīgo ražojumu. Turklāt tika konstatēts, ka atsauce uz IAS 2 šajā gadījumā nav pamatota, jo IAS 2 mērķis ir noteikt grāmatvedības principus attiecībā uz inventāru, un tur nav noteikts, kas būtu uzskatāms par ražošanas izmaksām. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(26)

Tie paši ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka nevajadzēja ņemt vērā konkrētus finansiālus izdevumus saistībā ar aizņēmumiem, kas tika iekļauti tirdzniecības, vispārējās un administratīvajās izmaksās. Viņi apgalvoja, ka šie aizņēmumi tika ņemti, lai izpildītu uzņēmuma likviditātes un īstermiņa finansēšanas prasības, un nav saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka procentu izmaksas bija galvenokārt saistītas ar apgrozāmā kapitāla finansēšanu. Tādēļ procentu izmaksas attiecās uz visiem ražojumiem. Ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt, ka procentu izmaksas bija īpaši saistītas ar citiem mērķiem, nevis ar apgrozāmā kapitāla finansēšanu. Abi ražotāji eksportētāji arī nevarēja sniegt nekādus citus pierādījumus savam apgalvojumam, tādēļ tas tika noraidīts.

(27)

Viss attiecīgā ražojuma eksports, ko uz Savienību veica abi ražotāji eksportētāji, notika ar Šveicē esoša saistīta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādēļ eksporta cenas pamatā bija eksporta cenas, kas ir faktiski samaksātas vai kas ir maksājamas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(28)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā tika veikta eksporta cenas korekcija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, ja pārdošana notika ar saistītu tirgotāju starpniecību. Tomēr saskaņā ar 2. apsvērumā minēto Tiesas spriedumu, kurā tika nolemts, ka korekcija nebija pamatota, šajā starpposma pārskatīšanā šāda korekcija netika veikta.

(29)

Abu ražotāju eksportētāju normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, par pamatu ņemot ražotāja cenu (EXW). Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām, atlaidēm un rabatiem, komisijas maksām un kredītu izmaksām.

(30)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktam katram no abiem ražotājiem eksportētājiem katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu (EXW). Kā minēts 14. apsvērumā, pēc tam Interpipe tiek noteikta viena kopēja dempinga starpība, aprēķinot vienotu vidējo svērto dempinga likmi abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri ietilpst Interpipe.

(31)

Tādējādi dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, ir 13,8 %.

(32)

Daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka pārmaiņas korporatīvajā struktūrā un ražošanas organizēšanā un pārdošanas pārstrukturēšana gan iekšzemes, gan eksporta tirgū ir ietekmējusi tā izmaksu struktūru un ka tādēļ esošais antidempinga maksājuma līmenis kaitējumu izraisošā dempinga neitralizēšanai vairs nav vajadzīgs.

(33)

Tādēļ tika pārbaudīts, vai ir pamats uzskatīt, ka pārmaiņas, kuru rezultātā tika uzsākta šī starpposma pārskatīšana, un to iznākums ir ilglaicīgs.

(34)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka galvenie faktori, kuru dēļ pastāv šajā pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētā zemākā dempinga starpība, ir izmaiņas korporatīvajā struktūrā, kas ietver divu ražošanas uzņēmumu apvienošanos un pārdošanas pārstrukturēšanu, to racionalizējot. Šīs pārmaiņas, kas ir ietekmējušas pieprasījuma iesniedzēja izmaksu struktūru, ražojot un pārdodot attiecīgo ražojumu, ir strukturālas, un tādēļ nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā stāvoklis varētu mainīties. Turklāt nav nekādu norāžu par pieprasījuma iesniedzēja cenu ievērojamu nestabilitāti.

(35)

Tādējādi tika secināts, ka apstākļu pārmaiņas uzskatāmas par ilglaicīgām un ka spēkā esošo pasākumu piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav vajadzīga,

4.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/5

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1136/2006 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu 27,1 % līdz 47,4 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes piespiešanas mehānismu (“PM”) importam.

(2)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija 2011. gada 26. aprīlī saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pieprasījumu iesniedza LAMMA (Piespiešanas mehānismu ražotāju apvienība) to trīs Savienības ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no piespiešanas mehānismu produkcijas Savienībā (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(3)

Pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka pēc ĶTR izcelsmes PM importam uzlikto pasākumu beigšanās dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2011. gada 23. jūlijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Izmeklēšana par iespējamu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus, nesaistītus importētājus, lietotājus Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, kā arī tās valsts pārstāvjus, uz kuru attiecas termiņbeigu pārskatīšanas sākšana.

(7)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(9)

Lai Komisija attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem un nesaistītiem importētājiem varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par pārskatīšanas sākšanu publicēšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tā kā neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nepieteicās un nesniedza Komisijai paziņojuma par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju un pieteicās vienīgi viens nesaistīts importētājs, kurš arī nesniedza Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju, uzskatīja, ka jebkurā gadījumā atlase nav vajadzīga.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi. Izlasē ietilpa divi uzņēmumi no sešiem Savienības ražotājiem, kuri bija zināmi pirms izmeklēšanas sākšanas, atlasīti pēc attiecīgā ražojuma pārdevumu un ražošanas apjoma 2010. gadā, kā arī pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā. Izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 50 % no Savienības aplēstā produkcijas un pārdevumu kopapjoma PIP laikā. Ieinteresētās personas tika aicinātas 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas iepazīties ar šo informāciju un sniegt komentārus par izvēles piemērotību. Neviena no ieinteresētajām personām neiebilda pret ierosināto izlasi.

(11)

Komisija nosūtīja anketas diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, importētājam, kas pieteicās, un visiem attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem.

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un diviem lietotājiem. Regulas 9. apsvērumā minētais nesaistītais importētājs, kurš pieteicās, neatbildēja ne uz atlases, ne uz anketas jautājumiem.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

(14)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tāds pats kā sākotnējā regulā, proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes piespiešanas mehānismi, kurus parasti lieto lapu un citu dokumentu arhivēšanai iešuvējos vai mapēs un kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00 (Taric kods 8305100050) (“attiecīgais ražojums”). Šie piespiešanas mehānismi sastāv no izliektiem un (parasti diviem) izturīgiem metāla elementiem, kas atrodas uz aizmugurējās plāksnes, un tiem ir vismaz viena atvēršanas ierīce, kas lapas un citus dokumentus ļauj ievietot un iešūt vākos. Riņķu ātršuvēju mehānismi, ko arī klasificē ar to pašu KN kodu, šajā izmeklēšanā neietilpst attiecīgā ražojuma jomā.

(15)

Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, ko Savienības ražotāji izgatavo Savienībā, ir vienas un tās pašas tehniskās un fizikālās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pēc spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(17)

Kā minēts 9. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem sākumā sazinājās, izmeklēšanā nesadarbojās. Ķīnas iestādes tika informētas par šo faktu, kā arī par iespējamu pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu, un tām tika dota iespēja iesniegt komentārus. Par šo jautājumu komentāri nav saņemti.

(18)

Tāpēc un saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi attiecībā uz dempinga iespējamu turpināšanos vai atkārtošanos bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem, jo īpaši ar publiskā telpā pieejamo informāciju, piemēram, oficiālajās uzņēmumu tīmekļa vietnēs un ražojumu meklētājprogrammās, pārskatīšanas pieprasījumā un uz informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no sadarbībā iesaistītajām ieinteresētajām personām (proti, no pieprasījuma iesniedzējiem un no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem).

(19)

Normālās vērtības noteikšanas nolūkā paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta analogās valsts iesaistīšana.

(20)

Attiecībā uz eksporta cenu abu ĶTR ražotāju eksportētāju un nesaistīto Savienības importētāju nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja noteikt eksporta pārdevumu apjomus vai cenas, pamatojoties uz darījumiem. Tādēļ Komisija apsvēra alternatīvas iespējas eksporta cenas noteikšanai.

(21)

Pirmkārt, apsvēra iespēju kā alternatīvu metodi eksporta cenu noteikšanai izmantot Eurostat datus, tos salīdzinot ar citiem pieejamiem datiem. Konstatēja, ka minētie dati nav derīgi, jo viens no datu avotiem aptvēra ne tikai attiecīgā ražojuma, bet arī tādu ražojumu importu, kas nav attiecīgais ražojums, un citi datu avoti nedeva iespēju veikt eksporta cenu salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares cenām pa konkrētiem preču veidiem.

(22)

Otrkārt, Komisija arī apsvēra iespēju izmantot pārskatīšanas pieprasījumā minētās eksporta cenas. Jāatgādina, ka šāda metode tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā un tā ļauj veikt konkrētu preču veidu salīdzinājumu. Diemžēl pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajos rēķinos norādītās cenas attiecās uz eksportu uz citām trešām valstīm.

(23)

Attiecīgi nebija iespējams veikt dempinga aprēķinus, pamatojoties uz eksporta cenām uz Savienību, kā arī gūt apstiprinājumu dempinga pastāvēšanai. Tādēļ izmeklēšanā galveno uzmanību pievērsa dempinga atkārtošanās iespējamībai.

(24)

Izmeklējot dempinga atkārtošanās iespējamību, tika izvērtēti šādi aspekti: attiecība starp normālo vērtību un eksporta cenām uz trešām valstīm, ražošanas jauda, ražošanas apjoms un atlikusī jauda ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgums importam no ĶTR.

(25)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, normālo vērtību salīdzināja ar ĶTR eksporta cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(26)

Tā kā ĶTR ekonomika ir pārejas ekonomika, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstīgā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu šī analogā valsts pārdod preces uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu pamatu, tostarp cenu, kāda Savienībā ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par līdzīgo ražojumu, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu saprātīgu peļņas normu.

(27)

Savienības ražošanas nozares pārskatīšanas pieprasījumā minēti vairāki ražotāji citās tirgus ekonomikas valstīs ārpus Savienības (proti, Indijā, Irānā un Taizemē). Sākot pārskatīšanas procedūru, Komisija sazinājās ar šiem ražotājiem, kā arī ar citiem potenciālajiem šādu valstu ražotājiem, ko varēja identificēt publiski pieejamos avotos.

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu bija norādīts, ka gadījumā, ja citu tirgus ekonomikas valstu, kas ir ārpus Savienības, ražotāji nesadarbosies, Komisija normālās vērtības noteikšanai par pamatu plāno izmantot Savienībā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas. Un arī sākotnējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai par pamatu tika izmantotas Savienībā samaksātās vai maksājamās cenas.

(29)

Neviena no ieinteresētajām personām nesniedza komentārus par iepriekšminētās normālās vērtības noteikšanas metodes piemērotību.

(30)

Šajā pārskatīšanā nesadarbojās neviens no tiem ražotājiem citās tirgus ekonomikas valstīs, kas ir ārpus Savienības, ar kuriem Komisija sazinājās.

(31)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisijai nebija citas iespējas kā vien par pamatu normālās vērtības noteikšanai izmantot Savienībā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu un kā paskaidrots iepriekš 26. līdz 31. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta, izmantojot par līdzīgu ražojumu Savienībā parastā tirdzniecības apritē samaksātu vai maksājamu cenu.

(33)

Rezultātā par normālo vērtību noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo svērto iekšzemes tirgus pārdevumu cenu nesaistītiem pircējiem.

(34)

Vispirms tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji iekšzemes tirgū pārdevuši neatkarīgiem pircējiem, pārdevumu apjoms ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai tas veido vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā pārdevumu apjoma, kas tiek eksportēts uz Savienību. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kopējā pārdevumu apjoma, kas eksportēts uz Savienību, noteikšanai bija jāizmanto pieejamā informācija. Kā minēts 21. apsvērumā, Eurostat un citus statistikas datus uzskatīja par nederīgiem dempinga turpināšanās noteikšanai, bet tos var izmantot Savienībā importētā apjoma noteikšanai (nepieciešams, lai noteiktu kopējo no ĶTR eksportēto apjomu). Tādējādi izlasē iekļauto Savienības ražotāju iekšzemes pārdevumi PIP laikā tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem. ĶTR eksportētāju nesadarbošanās dēļ konkrētu preču veidu reprezentativitāti nebija iespējams noteikt.

(35)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdevumi iekšzemes tirgū ir veikti parastā tirdzniecības apritē, proti, vai izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās tirdzniecības cenas ir vienādas vai lielākas par vidējām ražošanas izmaksām un tādējādi rentablas.

(36)

Tādā veidā konstatēja, ka Savienības ražotāju pārdevumu vidējie rādītāji ir rentabli, un tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām pārdevumu cenām.

(37)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, vispiemērotākais pamats šķita pārskatīšanas pieprasījumā ietvertā informācija par ĶTR eksporta cenām uz trešām valstīm.

(38)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumam izmantoja EXW cenu. Šis salīdzinājums liecināja, ka pārskatīšanas pieprasījumā minētā eksporta cena uz trešām valstīm bija ievērojami mazāka nekā normālā vērtība (vairāk nekā 30 %). Tas norāda, ka, importējot Savienībā, tās visdrīzāk būtu dempinga cenas, ja pasākumi tiktu atcelti.

(39)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, par pamatu turpmākiem secinājumiem izmantota vienīgi pārskatīšanas pieprasījumā ietvertā informācija, to pēc iespējas salīdzinot ar publiskā telpā pieejamo informāciju.

(40)

Tādējādi, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares informāciju, konstatēja, ka ĶTR PM aplēstā ražošanas jauda ir vismaz robežās no 600 miljoniem līdz 700 miljoniem gabalu.

(41)

Turklāt izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka lielāka pieprasījuma gadījumā PM ražošanas jaudu ĶTR var bez pūlēm palielināt, inter alia, pieņemot darbā papildu darbaspēku un veicot nelielus ieguldījumus darbarīkos.

(42)

Citi komentāri un/vai informācija saistībā ar ražošanas jaudu ĶTR no ieinteresētajām personām nav saņemti.

(43)

Tātad ražošanas jauda ĶTR ir apmēram par 170–350 % lielāka nekā Savienības patēriņš un ievērojami lielāka par Savienības ražošanas apjomu.

(44)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, informācija par faktisko ražošanas apjomu un neizmantoto jaudu iegūta galvenokārt no pārskatīšanas pieprasījumā ietvertajiem datiem, tos pēc iespējas salīdzinot ar publiskā telpā pieejamo informāciju.

(45)

Pārskatīšanas pieprasījumā minētā PM ražošanas apjoma aplēse bija 200–400 miljoni gabalu un neizmantotās jaudas aplēse bija 200–500 miljoni gabalu. Šī neizmantotā jauda aptuveni atbilst Savienības patēriņam.

(46)

Iesniegto aplēšu salīdzinājums ar publiskā telpā pieejamo informāciju, ko veica, kad vien tas bija iespējams, liecināja par aplēšu pamatotību.

(47)

Attiecībā uz neizmantoto jaudu, kā minēts 41. apsvērumā, izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka palielināta pieprasījuma gadījumā PM ražošanas jaudu ĶTR var bez pūlēm palielināt, inter alia, pieņemot darbā papildu darbaspēku un veicot nelielus ieguldījumus darbarīkos.

(48)

Tātad var loģiski secināt, ka ĶTR pastāv ievērojama neizmantotā jauda. Kā paskaidrots 49. līdz 55. apsvērumā, pastāv liela iespējamība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā šī neizmantotā jauda tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(49)

Šīs pārskatīšanas laikā savāktā informācija liecina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības tirgus būtu pievilcīgs PM importam no ĶTR. Jāatgādina, ka pirms pasākumu ieviešanas Savienības patēriņš bija nozīmīgs un sasniedza gandrīz 400 miljonus gabalu. Vienlaikus imports no ĶTR bija vairāk nekā 200 miljoni gabalu, kas ir vairāk nekā 50 % no Savienības kopējā patēriņa.

(50)

Izmeklēšana liecināja, ka PM pieprasījums Savienībā joprojām ir nozīmīgs. Kā minēts 63.–64. un 98. apsvērumā, Savienības patēriņš attiecīgajā periodā ir samazinājies pavisam nedaudz, un Savienības tirgus ir joprojām pasaulē lielākais PM tirgus, kas veido vairāk nekā 50 % no pasaules tirgus.

(51)

Turklāt pastāv arī daži citi PM tirgi, par kuriem nav domājams, ka tie varētu uzņemt pārpalikušo ĶTR jaudu.

(52)

Turklāt, kā minēts 38. apsvērumā, salīdzinājums starp ĶTR izcelsmes importa tālākā eksporta uz trešām valstīm cenām un Savienības tirgus cenām liecina, ka Savienības tirgus būtu pievilcīgs šādam mazcenas importam gadījumā, ja pasākumus atceltu. Iepriekšminēto pamato arī fakts, ka Savienības tirgū dominējošās cenas pārsvarā ir augstākas nekā citos eksporta tirgos.

(53)

Ievērojot minētos apsvērumus, pastāv liela varbūtība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR eksports tiktu novirzīts uz Savienības tirgu.

(54)

Publiskā telpā pieejamā informācija par ĶTR ražotājiem liecina, ka šādi uzņēmumi bieži savus pārdevumus novirza galvenokārt vai vienīgi uz eksporta tirgu.

(55)

Visbeidzot, būtu jāpiezīmē, ka kopš galīgo pasākumu noteikšanas ir novēroti vairāki gadījumi, kad PM imports klasificēts nepareizi, lielus atsevišķu PM un vāku daudzumus deklarējot kā veselas dokumentu mapes. Tādējādi par šādu importu netika veikti maksājumi. Šāda nepareiza klasificēšana Muitas kodeksa komiteju (2010. gada novembrī) rosināja izdot paziņojumu, kurā paskaidrots, ka šādā veidā importēti PM jādeklarē atsevišķi. Vēl ir par agru noteikt, vai šāds paziņojums ir devis gaidīto rezultātu, un Komisija plāno cieši uzraudzīt situāciju. Tomēr šāda prakse ir vēl viens apliecinājums tam, ka, neskatoties uz pasākumiem, ĶTR ražotājiem eksportētājiem Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs.

(56)

Kā minēts 38. apsvērumā, pārskatīšanas pieprasījumā iekļautais salīdzinājums starp eksporta cenām uz citām trešām valstīm un Savienības tirgus cenām liecina, ka dempinga atkārtošanās varbūtība ir liela.

(57)

Turklāt, ievērojot nozīmīgo ĶTR pieejamo ražošanas jaudu, Ķīnas ražotāju spēju strauji palielināt savus ražošanas apjomus un novirzīt tos eksportam, šāda eksporta iespējamās zemās cenas un Savienības tirgus pievilcīgumu šādam eksportam, var loģiski secināt, ka pasākumu atcelšanas rezultātā pieaugtu PM eksporta par dempinga cenām apjoms no ĶTR uz Savienību.

(58)

PIP laikā Savienībā bija seši zināmi PM ražotāji, no kuriem trīs šajā gadījumā ir pieteikuma iesniedzēji. Citi uzņēmumi šīs izmeklēšanas laikā nav pieteikušies kā Savienības ražotāji. Tāpēc var uzskatīt, ka šie seši ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē (turpmāk “Savienības ražošanas nozare”).

(59)

Kaitējuma izvērtēšanai nepieciešamos datus ņēma no Eurostat statistikas un citiem Komisijai pieejamiem statistikas avotiem, no pārskatīšanas pieprasījuma, atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumu laikā iegūtās informācijas.

(60)

Makroekonomikas rādītāju, proti, ražošanas apjoma, ražošanas jaudas, jaudas izmantojuma, pārdevumu Savienībā un trešo valstu tirgos, tirgus daļas, izaugsmes, nodarbinātības un ražīguma, faktiskās dempinga starpības lieluma un atgūšanās no iepriekšējā dempinga pamatā ir Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati. Šajā kontekstā atbildes uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, papildināja ar visu citu Savienības ražotāju sniegto informāciju.

(61)

Mikroekonomikas rādītāji, proti, krājumi, algas, pārdevumu cenas, rentabilitāte, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, balstīti uz divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju iesniegtajiem datiem. Tā kā izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējā aplēstā Savienības ražošanas un pārdevumu apjoma, izlasē iekļautie Savienības ražotāji šīs izmeklēšanas mērķiem ir uzskatāmi par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem. Datus par abiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem var sniegt vienīgi indeksētā veidā, lai saglabātu uzņēmējdarbībai svarīgas informācijas konfidencialitāti, ievērojot pamatregulas 19. pantu.

(62)

Ķīnas ražotāju eksportētāju un nesaistītu importētāju nesadarbošanās dēļ importa cenu un cenu dempinga izmaiņu informācijai pamatā ir tādi alternatīvi avoti kā pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat un citi Komisijai pieejami konfidenciāli statistikas dati, kā arī pārbaudes apmeklējumu laikā iegūtā informācija. Importa datu pamatā ir pārskatīšanas pieprasījums, kurā izmantoti Eurostat dati. Ievērojot to, ka minētie dati aptver arī citu ražojumu, ne tikai attiecīgā ražojuma importu, tos salīdzināja ar citiem Komisijai pieejamu konfidenciālu statistikas avotu datiem un pienācīgi koriģēja. Tādēļ daži skaitļi turpmākajās tabulās ir indeksēti vai grupēti, lai saglabātu statistikas konfidencialitāti.

(63)

Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomiem Savienības tirgū un importiem. Konstatētais patēriņš PIP laikā bija robežās no 200 līdz 350 miljoniem gabalu.

(64)

Attiecīgajā periodā PM patēriņš Savienībā samazinājās par 12 %. Tam par iemeslu daļēji varētu būt ekonomikas krīze, kā arī patēriņa tendenču izmaiņas (piemēram, dabai draudzīgas biroja prakses veicināšana, vispārējais administratīvā darba samazinājums).

1.   tabula

Patēriņš

(65)

Kā minēts turpmāk 2. tabulā, attiecīgajā periodā tirgus daļa samazinājās par 54 %.

(66)

Turklāt kopš antidempinga maksājumu ieviešanas 2006. gadā imports no Ķīnas ievērojami samazinājās no tirgus daļas 51 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 7–15 % PIP laikā. Importa no ĶTR apjomi attiecīgā perioda laikā joprojām bija nelieli spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ. Tomēr Ķīna joprojām bija Savienībā importētā kopapjoma lielākais avots (no 85 līdz 95 % PIP laikā), jo citas trešās valstis PM eksportēja nelielos daudzumos. Attiecīgajā periodā imports samazinājās par 59 %.

2.   tabula

Imports no ĶTR

(67)

Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ un alternatīvu avotu trūkuma dēļ nebija iespējams noteikt precīzu importa cenu. Kā paskaidrots 21. apvērumā, tā notika tāpēc, ka statistikas datus uzskatīja par nederīgiem, jo viens no datu avotiem aptvēra ne tikai attiecīgā ražojuma, bet arī citu ražojumu importu un citi datu avoti nedeva iespēju veikt eksporta cenu salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares cenām pa konkrētu preču veidiem.

(68)

Tomēr var secināt, ka pārējie Komisijai pieejamie konfidenciālās statistikas avoti bija piemēroti, lai parādītu vispārējās importa no ĶTR cenu tendences. Importa cenu tendences liecina par cenu pieaugumu attiecīgajā periodā.

3.   tabula

Attiecīgā ražojuma importa cenas

(69)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un trūka alternatīvu datu avotu, par pamatu dempinga aprēķiniem 37. apsvērumā minēto iemeslu dēļ izmantoja pārskatīšanas pieprasījumā norādītās eksporta uz trešām valstīm cenas. Orientējoši noteiktā dempinga starpība ir apmēram 20 %.

(70)

Pasaules nozīmīgākie PM ražotāji atrodas Savienībā un ĶTR. Importa apjoms no citām trešām valstīm, piemēram, no Indijas, bija nenozīmīgs, mazāks par 1 %.

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(72)

Ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā daudz nemainījās, izņemot 2009. gadu. Samazinājums 2009. gadā, kam par iemeslu daļēji bija pasaules ekonomikas krīze, tika kompensēts ar pieaugumu 2010. gadā.

(73)

Neraugoties uz pārdevumu apjoma samazināšanos Savienībā, kā paskaidrots 75. līdz 77. apsvērumā, Savienības ražotāji attiecīgajā periodā ražošanas apjomus varēja saglabāt tādēļ, ka bija spējīgi palielināt eksporta apjomus uz trešo valstu tirgiem, kā paskaidrots 78. apsvērumā.

4.   tabula

Kopējais Savienības ražošanas apjoms

(74)

Ražošanas jauda nedaudz palielinājās, jo tika veikti ieguldījumi jaudas palielinājumam un attiecīgajā periodā Savienības ražotāji uzsāka modernizāciju. Jaudas izmantojums bija diezgan nemainīgs, un 2009. gadā tas mazliet samazinājās. Šā nelielā samazinājuma galvenais iemesls ir pasaules ekonomikas krīzes ietekme konkrētajā gadā.

5.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(75)

Turpmāk minētie skaitļi raksturo Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomu neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū.

6.   tabula

Pārdevumi nesaistītiem pircējiem

(76)

Attiecīgajā periodā pārdevumu apjoms Savienībā samazinājās par 4 %.

(77)

Pārdevumu apjoms 2009. gadā samazinājās par 11 %. Par šā samazinājuma iemeslu uzskatāma pasaules ekonomikas krīze. Turpmākajos gados pārdevumu apjoms uzlabojās, un PIP laikā tas bija tuvu 2008. gada skaitļiem.

(78)

Turpmāk minētie skaitļi raksturo Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomus uz trešo valstu tirgiem un parāda strauju pārdevumu apjoma pieaugumu attiecīgajā periodā.

7.   tabula

Pārdevumi trešām valstīm

(79)

Neraugoties uz pārdevumu apjoma samazināšanos Savienībā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 9 % un PIP laikā sasniedza 80 līdz 93 %. Savienības tirgus daļas pieaugums ir Savienības patēriņa samazinājuma un importa no ĶTR tirgus daļas samazinājuma rezultāts.

8.   tabula

Savienības tirgus daļa

(80)

Laikā no 2008. gada līdz PIP patēriņš Savienībā samazinājās par 12 %. Savienības ražotāju pārdevumu apjoms Savienības tirgū samazinājās par 4 %. Savienības ražotāju tirgus daļa pieauga par 9 %.

(81)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās. Šis samazinājums bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares uzsākto ražošanas procesa modernizāciju un mehanizāciju.

9.   tabula

Nodarbinātība Savienībā

(82)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīguma rādītājs, ko mēra kā vienas nodarbinātās personas saražoto apjomu gadā, attiecīgajā periodā uzlabojās, bet 2010. gadā un PIP laikā nemainījās.

(83)

Šis ražīguma uzlabojums bija saistīts ar uzsākto modernizācijas procesu, kurš aprakstīts 93. apsvērumā.

10.   tabula

Ražīgums

(84)

Jāatgādina, ka 19. līdz 23. apsvērumā minēto apstākļu dēļ dempinga aprēķinu nebija iespējams veikt. Tomēr dempinga atkārtošanās iespējamība tika konstatēta, izmantojot salīdzinājumu starp normālo vērtību, kuras noteikšanā par pamatu ņemtas vidējās Savienības ražošanas nozares pārdevumu cenas, un eksporta cenu, kuras noteikšanā par pamatu ņemtas pārdevumu uz trešām valstīm cenas.

(85)

Izvērtējums liecina, ka Savienības ražošanas nozares rādītāji pēc pasākumu ieviešanas pret importu par dempinga cenām ir lielā mērā uzlabojušies un spēkā esošie pasākumi ir iedarbīgi.

(86)

Šajā tabulā norādītie skaitļi raksturo krājumu apjomu katra laikposma beigās.

11.   tabula

Krājumi laikposma beigās

(87)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozares krājumi nav atbilstīgs rādītājs Savienības ekonomiskās situācijas noteikšanai, jo krājumu daudzums mainās atkarībā no sezonas.

(88)

Attiecīgajā periodā darbinieka vidējā alga palielinājās par 33 %.

12.   tabula

Algas (izmaksas uz vienu darbinieku)

(89)

PM vidējās cenas Savienībā laikā no 2008. gada līdz PIP nedaudz palielinājās. Relatīvais samazinājums 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu ir saistīts ar izejmateriālu cenu svārstībām.

13.   tabula

Vienības cena Savienības tirgū

(90)

Turpmāk redzamie rentabilitātes rādītāji ir aprēķināti, izsakot Savienības ražošanas nozares gūtos finanšu rezultātus procentos no Savienības tirgus kopējā apgrozījuma.

14.   tabula

Rentabilitāte

(91)

Pirms galīgo pasākumu noteikšanas 2006. gadā Savienības ražošanas nozare cieta lielus zaudējumus. Pēc tam PM ražošanas nozares ekonomiskā situācija attiecīgajā periodā uzlabojās, bet rentabilitāte PIP laikā joprojām bija zem sākotnējā izmeklēšanā noteiktā 5 % rentabilitātes mērķa.

(92)

Ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas tendences redzamas nākamajā tabulā.

15.   tabula

Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

(93)

Atgūstoties pēc pasākumu ieviešanas 2006. gadā, ražošanas nozare veica būtiskus ieguldījumus ražošanas iekārtu modernizēšanā un paplašināšanā, jo īpaši 2008. un 2009. gadā. Par uzlaboto rentabilitāti liecina arī uzlabotais naudas plūsmas rādītājs.

(94)

Izmeklēšanas gaitā neatklājās nekādas problēmas saistībā ar Savienības spēju piesaistīt kapitālu.

(95)

Pamatojoties uz iepriekšminēto izvērtējumu, redzams, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir uzlabojies un ražošanas nozare pēc pasākumu ieviešanas 2006. gadā spēj pastāvēt. Tomēr, ievērojot to, ka iepriekšminētās labvēlīgās pārmaiņas ir notikušas tikai pēc pasākumu ieviešanas, nodarbinātība samazinās un rentabilitāte joprojām ir mazāka par noteikto mērķa radītāju, uzskatāms, ka ražošanas nozares stāvoklis ir nedrošs un nestabils. Tādēļ var secināt, ka saskaņā ar pierādījumiem kaitējuma likvidēšanas daļējais vai pilnīgais iemesls ir ieviestie pasākumi.

(96)

Kopš spēkā esošo pasākumu ieviešanas stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ir būtiski uzlabojies. Tomēr šā izvērtējuma rezultāti liecina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nedrošs un nestabils.

(97)

Šādos apstākļos ir atbilstīgi izvērtēt būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamību, lai noskaidrotu, vai pasākumu atcelšanas gadījumā prognozētās ĶTR izcelsmes ražojumu importa apjomu un cenu izmaiņas turpinātu pasliktināt pašreizējo stāvokli, kā sīkāk paskaidrots turpmāk 98. līdz 106. apsvērumā.

(98)

Pasaulē ir divi galvenie PM ražotāji – ĶTR un Savienība. Savienība ir pasaulē lielākais PM tirgus, kam seko Dienvidamerika un Krievija. Citās valstīs, piemēram, Indijā, ir nelieli ražotāji, kas pārsvarā apgādā iekšzemes tirgu. ASV un Kanādā izmanto cita veida dokumentu iesiešanas sistēmas.

(99)

Jāatgādina, ka ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda un ka PM ražošanas apjomu ĶTR varētu bez grūtībām palielināt, kā paskaidrots 45. līdz 48. apsvērumā.

(100)

Vēl jāatgādina tas, ka ĶTR pieejamā neizmantotā jauda aptuveni atbilst Savienības patēriņam (skatīt 45. apsvērumu).

(101)

Vēl ir konstatēts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR PM papildu ražošanas apjoms, visticamāk, tiktu eksportēts uz Savienību (skatīt 53. apsvērumu). Tam par pamatu ir fakts, ka Savienības tirgus joprojām ir pasaulē lielākais PM tirgus, kam raksturīgs samērā stabils patēriņš, jo Savienības tirgū dominējošās cenas pārsvarā ir augstākas nekā citos eksporta tirgos (skatīt 52. apsvērumu). Būtu arī jāņem vērā, ka bez Savienības un ĶTR ir arī citas nozīmīgas eksportētājvalstis, kas ražo PM.

(102)

Turklāt, kā minēts 41. apsvērumā, ražošanas jaudu ĶTR bez grūtībām var palielināt, nodrošinot papildu darbaspēku. Tādēļ Savienības patēriņa pieprasījuma pieaugumu varētu kompensēt ĶTR eksports. Ņemot vērā Ķīnas importa iespējamo zemo cenu, par kuru liecina salīdzinājums ar tās eksporta cenām uz trešo valstu tirgiem, un šķietami neierobežotās iespējas piegādāt par zemām cenām, Savienības ražošanas nozare, visticamāk, nespētu izmantot pieprasījuma pieaugumu savā labā, un tas izraisītu būtisku tirgus daļas sarukumu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(103)

Tādējādi domājams, ka, nākotnē būtiski pieaugot PM importa no ĶTR apjomam Savienībā, varētu rasties ļoti nelabvēlīga ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Kā minēts iepriekš, pasākumu atcelšanas gadījumā paredzams, ka no ĶTR importēto PM apjoms būs ievērojams. Turklāt šāds imports, visticamāk, Savienības tirgū un tādējādi arī Savienības ražošanas nozarē radīs nozīmīgu cenu spiedienu, ko apliecina dati par cenu līmeni trešo valstu tirgos. Patiesi, saskaņā ar pieejamajiem datiem ir aplēsts, ka Ķīnas cenas pašlaik ir par 20 % zemākas nekā Savienības cenas, kā aprakstīts 69. apsvērumā, un tas liecina par lielu varbūtību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā importa no Ķīnas cenas būs daudz zemākas par Savienības cenām.

(104)

Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas eksportētājiem pierāda arī mēģinājumi nepareizi klasificēt preces, lai izvairītos no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem (skatīt 55. apsvērumu).

(105)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir ticams, ka, izbeidzot antidempinga pasākumus attiecībā uz ĶTR izcelsmes PM importu, Savienībā strauji pieaugtu šīs valsts importa apjoms par ļoti zemām cenām, kas, visticamāk, būtu krietni zemākas par Savienības cenām. Tas radītu būtisku kaitējumu, un ražošanas nozares pēdējos gados veiktie ieguldījumi un centieni atgūties būtu bijuši veltīgi.

(106)

Tādējādi tika secināts, ka pēc spēkā esošo ĶTR izcelsmes PM importam noteikto pasākumu atcelšanas kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, atkārtotos.

(107)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(108)

Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot dažādās iesaistīto personu intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(109)

Sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, tādējādi tiek izvērtēta situācija, kurā ir spēkā antidempinga pasākumi.

(110)

Tāpēc tika pārbaudīts, vai pastāv nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, neraugoties uz konstatējumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ka šajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Savienības interesēs.

(111)

Antidempinga pasākumu turpināšana attiecībā uz importu no attiecīgās valsts dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei sasniegt pienācīgu rentabilitātes līmeni, jo tas palīdzētu izvairīties no situācijas, ka Savienības ražošanas nozare tiek izstumta no tirgus ievērojama ĶTR importa apjoma dēļ.

(112)

Nepārprotami pastāv iespējamība, ka atkārtotos dempings, kurš izraisītu kaitējumu un ar kuru Savienības ražošanas nozare nespētu cīnīties. Tādēļ Savienības ražošanas nozare arī turpmāk gūtu labumu no pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanas.

(113)

Tādējādi tiek secināts, ka pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(114)

Kā norādīts iepriekš, neviens no zināmajiem nesaistītajiem importētājiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. PM importētāji parasti ir vienlaikus arī attiecīgā ražojuma lietotāji, jo tie to izmanto dokumentu mapju (“DM”) ražošanā.

(115)

Vairāki lietotāji, proti, DM ražotāji, pieteicās izmeklēšanas laikā. Tikai viens lietotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un šajās atbildēs norādītos datus pārbaudes apmeklējuma laikā varēja pārbaudīt tikai daļēji.

(116)

Viens lietotājs, kuru apmeklēja pārbaudes nolūkā, iebilda, ka pasākumi būtu jāattiecina arī uz DM importu no ĶTR. Taču šie iebildumi nebija pamatoti ar pierādījumiem.

(117)

Divi lietotāji iebilda pret pasākumu turpināšanu. Taču viņu apgalvojumiem nebija pamatojuma.

(118)

No otras puses, izvērtējums arī parādīja, ka gadījumā, ja Ķīna pasākumu atcelšanas rezultātā kļūtu par vienīgo PM piegādātāju, tiktu apdraudēta arī mapju ražotāju pastāvēšana, jo pasaules PM tirgū izzustu konkurence. Tādēļ uzskatīja, ka spēkā esošie pasākumi pasaules PM tirgū veicina piegāžu avotu dažādību un konkurenci, kas noteikti ir lietotāju interesēs.

(119)

Pārējo trīs piegādātāju, kuri izmanto vienīgi Savienībā ražotus PM, nostāja bija neitrāla, un viens no tiem atbalstīja pasākumu turpināšanu.

(120)

Ņemot vērā to, ka PM izmaksas ir neliela procentuāla daļa no DM mazumtirdzniecības cenas, pasākumiem nav gandrīz nekādas ietekmes uz galīgā ražojuma (DM) cenu un tādējādi – uz galapatērētājiem.

(121)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, ir secināms, ka nav nepārvaramu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(122)

Visas personas saņēma informāciju par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem ir plānots ieteikt pasākumu saglabāšanu. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Iesniegtā informācija un komentāri tika izvērtēti, taču tie nemainīja būtiskos faktus un apsvērumus, kas pamatoja lēmumu saglabāt antidempinga pasākumus.

(123)

No iepriekšminētā var secināt, ka būtu jāsaglabā ĶTR izcelsmes piespiešanas mehānismu importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 2. punktā,

4.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/16

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,