(1)

Padomes 2011. gada 30. novembra Regulā (ES) Nr. 1256/2011, ar ko 2012. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 1124/2010 (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Darbīgā viela kālija hidrogēnkarbonāts ar Komisijas Direktīvu 2008/127/EK (2) tika iekļauta Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 24.b pantā Komisijas 2004. gada 3. decembra Regulā (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK (4) 8. panta 2. punktā. Kopš Direktīva 91/414/EEK ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, uzskata, ka šī viela ir apstiprināta atbilstoši minētajai regulai, un tā ir iekļauta Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (5), pielikuma A daļā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 25.a pantu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”) 2011. gada 16. decembrī iesniedza Komisijai savus secinājumus attiecībā uz pārskata ziņojuma projektiem par kālija hidrogēnkarbonātu (6). Minēto pārskata ziņojuma projektu un iestādes secinājumus dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā un 2012. gada 13. jūlijā tos pabeidza kā Komisijas pārskata ziņojumu par kālija hidrogēnkarbonātu.

(3)

Iestāde pieteikuma iesniedzējam paziņoja savus secinājumus par kālija hidrogēnkarbonātu, un Komisija uzaicināja pieteikuma iesniedzēju iesniegt piezīmes par minēto pārskata ziņojumu.

(4)

Ir apstiprināts, ka darbīgā viela kālija hidrogēnkarbonāts ir uzskatāma par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(5)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, ir jāgroza kālija hidrogēnkarbonāta apstiprināšanas nosacījumi. Ņemot vērā to, ka Beļģija ir novērtējusi kālija hidrogēnkarbonāta lietošanu kā insekticīdu un novērtējumā netika atklāti papildu riski, ir lietderīgi papildus vielas lietošanai kā fungicīdu to atļaut lietot arī kā insekticīdu.

(6)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums.

(7)

Pirms šīs regulas piemērošanas būtu jāatvēl atbilstīgs laika posms, lai ļautu dalībvalstīm, pieteikuma iesniedzējam un kālija hidrogēnkarbonātu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļauju turētājiem izpildīt prasības, kas izriet no apstiprināšanas nosacījumu grozījumiem.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1670/2006 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka kompensāciju piemēro labības daudzumiem, kas ir nodoti kontrolei un destilēti un kam piemēro koeficientu, kuru reizi gadā nosaka katrai attiecīgajai dalībvalstij. Šis koeficients izsaka attiecību starp kopējo eksportēto daudzumu un attiecīgā alkoholiskā dzēriena kopējo pārdoto daudzumu, ņemot vērā konstatētās minēto daudzumu izmaiņas vairāku gadu garumā, kas atbilst šā alkoholiskā dzēriena vidējam nogatavināšanas laikam.

(2)

Pamatojoties uz Īrijas iesniegto informāciju, kas attiecas uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, 2011. gadā vidējais īru viskija nogatavināšanas laikposms bija pieci gadi.

(3)

Komisijas 2011. gada 7. septembra Īstenošanas regulai (ES) Nr. 899/2011, ar kuru 2011./2012. gadam nosaka piemērojamos koeficientus labībai, ko eksportē īru viskija veidā (3), vairs nav ietekmes, jo tā attiecas uz koeficientiem, kas piemērojami 2011./2012. gadam. Tāpēc ir jānosaka koeficienti laikposmam no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim.

(4)

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 3. protokola 10. pants nepieļauj kompensāciju piešķiršanu par eksportu uz Lihtenšteinu, Islandi un Norvēģiju. Turklāt Savienība ir noslēgusi nolīgumus ar atsevišķām trešām valstīm, kuros paredzēta eksporta kompensāciju atcelšana. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1670/2006 7. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā tas jāņem vērā, aprēķinot koeficientus 2012./2013. gadam,

(1)

Saskaņā ar Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) kopējai zivsaimniecības politikai jānodrošina saskaņoti pasākumi attiecībā uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, tostarp konkrēti pasākumi, lai samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un zvejas blakussugām.

(2)

Regulas (EK) Nr. 850/98 45. panta 1. punktā ir paredzēts, ka tad, ja jūras organismu krājumu saglabāšanas nolūkā ir jārīkojas nekavējoties, Komisija, izmantojot minēto regulu kā papildu pasākumu vai atkāpjoties no tās, var paredzēt visus vajadzīgos pasākumus.

(3)

Ieteikumi, kas 2011. gada jūnijā saņemti no Starptautiskās Jūras izpētes padomes (turpmāk “ICES”), liecina, ka Ķeltu jūrā izmetumu apjoms, jo īpaši attiecībā uz pikšu un merlangu mazuļiem, ir augsts un turpina palielināties. Dzimumgatavību nesasniegušu zivju izmešana samazina potenciālās turpmāko gadu nozvejas un tādējādi apdraud krājumu ilgtspējību.

(4)

Zvejas rīku zemās selektivitātes dēļ gan Norvēģijas omāra zvejniecībā, gan jaukta tipa zvejniecībās, kurās izmanto grunts traļus un zvejas vadus, rodas lieli pikšu un merlangu izmetumi. ICES turklāt konstatē, ka mencu krājumu apjoms ir ļoti atkarīgs no krājuma papildinājuma apjoma un ka būtu jāatbalsta tādi tehniskie pasākumi, kuru mērķis ir izmetumu samazināšana. Tā kā pēdējā laikā gan pikšu, gan merlangu krājuma papildinājums Ķeltu jūrā ir liels, sagaidāms, ka šogad izmetumu problēma saasināsies vēl vairāk. Tāpēc ICES iesaka steidzami ieviest tehniskos pasākumus, kuru mērķis ir selektivitātes palielināšana un pikšu, merlangu un mencu izmetumu samazināšana.

(5)

Tālab ir jāievieš prasība par kvadrātveida acu linuma plātņu izmantošanu, lai uzlabotu zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru un aizsargātu krājumu papildinošos zivju mazuļus, vienlaikus saglabājot iespējami augstas mērķsugu nozvejas. Praksē pierādījies, ka kvadrātveida acu linuma plātnes ievērojami samazina zvejas izraisīto mirstību, ļaujot mazām zivīm izkļūt no tīkla, un tas ir pasākums, ko var ieviest nekavējoties.

(6)

Ziemeļrietumu ūdeņu reģionālās konsultatīvās padomes (NWWRAC) 2011. gada oktobra ieteikumā norādīts, ka pašreizējie tehniskie pasākumi Ķeltu jūrā būtu jāpilnveido, lai – jo sevišķi pikšu un merlangu gadījumā – samazinātu izmetumu apjomu, izmantojot pienācīgi izvietotu kvadrātveida acu linuma plātni, kuras izmērs būtu atkarīgs no zvejas rīku tipa un kuģa dzinēja jaudas.

(7)

Tāpēc, lai saglabātu pikšu un merlangu krājumus Ķeltu jūrā, ir jārīkojas tūlīt.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2011./2012. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 732/2012 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)

Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 19 00 , 1001 11 00 , ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00 , 1002 90 00 , 1005 10 90 , 1005 90 00 , 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka šā panta 1. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas attiecīgajiem produktiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu produktiem ar KN kodu 1001 19 00 , 1001 11 00 , ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00 , 1002 90 00 , 1005 10 90 , 1005 90 00 , 1007 10 90 un 1007 90 00 cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts minētās regulas 5. pantā.

(4)

Laikposmam no 2012. gada 16. augustā jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. panta 1. un 2. punktu dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visi zvejas produkti izkraušanas laikā pirms zvejas produktu uzglabāšanas, transportēšanas vai pārdošanas ir nosvērti uz kontroles iestāžu apstiprinātiem svariem, ja vien tās nav pieņēmušas Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu, pamatojoties uz riska izvērtējuma metodiku, kā noteikts 76. panta 1. punktā Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (2), saistībā ar tās pašas regulas XIX pielikumu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. panta 3. punktu dalībvalstis var atļaut svērt zvejas produktus uz zvejas kuģa, atkāpjoties no vispārējā svēršanas pienākuma, kas noteikts 60. panta 1. punktā, ja dalībvalsts ir pieņēmusi paraugu ņemšanas plānu, kā minēts 60. panta 1. punktā, ko apstiprinājusi Komisija un kas pamatojas uz riska izvērtējuma metodiku, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 76. panta 2. punktā saistībā ar tās pašas regulas XX pielikumu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 61. panta 1. punktu dalībvalstis var atļaut svērt zvejas produktus pēc transportēšanas no izkraušanas vietas, ja tos transportē uz galamērķi attiecīgajā dalībvalstī un ja minētā dalībvalsts ir pieņēmusi Komisijas apstiprinātu kontroles plānu, pamatojoties uz riska izvērtējuma metodiku, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 77. panta 1. punktā saistībā ar tās pašas regulas XXI pielikumu.

(4)

Vācijas (14.11.2011.), Īrijas (7.11.2011.), Lietuvas (11.1.2012.), Nīderlandes (18.1.2012.), Polijas (5.3.2012.), Somijas (7.11.2011.) un Apvienotās Karalistes (15.12.2011.) paraugu ņemšanas plāns un Vācijas (14.11.2011.), Igaunijas (15.12.2011.), Īrijas (7.11.2011.), Polijas (5.3.2012.), Somijas (7.11.2011.) un Apvienotās Karalistes (15.12.2011.) kontroles plāns ir iesniegts Komisijā apstiprināšanai. Tie ir saskaņā ar attiecīgām riska izvērtējuma metodikām. Tādēļ tie būtu jāapstiprina.

(5)

Šis lēmums ir apstiprinājuma lēmums Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. panta 1. un 3. punkta un 61. panta 1. punkta nozīmē.

(6)

Komisijai ir jāpārrauga paraugu ņemšanas un kontroles plāna piemērošana gan attiecībā uz to efektīvu darbību, gan uz to regulāru pārbaudi attiecīgās dalībvalstīs. Šī iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par šo plānu piemērošanu,

(1)

2011. gada 14. decembra Lēmums ECB/2011/25 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (1) jāaizvieto ar 2012. gada 2. augusta Pamatnostādni ECB/2012/18 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (2), lai atļautu nacionālajām centrālajām bankām īstenot pastiprinātā kreditēšanas atbalsta pasākumus līgumiskā un likumiskā regulējuma ietvaros, kas tiek piemērots to darījumu partneriem.

(2)

Lēmums ECB/2011/25 ir jāatceļ.

(1)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Vispārīgie nosacījumi, ar kādiem ECB un NCB ir gatavas veikt kredītoperācijas, tostarp kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas kredītoperāciju mērķiem, noteikti 2011. gada 20. septembra Pamatnostādnes ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) I pielikumā.

(2)

2011. gada 8. decembrī un 2012. gada 20. jūnijā Padome pieņēma lēmumu par papildu pastiprinātā kreditēšanas atbalsta pasākumiem, lai veicinātu banku kreditēšanu un likviditāti eurozonas naudas tirgū, tostarp par 2011. gada 14. decembra Lēmumā ECB/2011/25 minētajiem papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (2). Turklāt atsauces uz rezervju normu 2007. gada 1. augusta Pamatnostādnē ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (3) jāsaskaņo ar grozījumiem Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulā (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (4), kas ieviesta ar Regulu (ES) Nr. 1358/2011 (5).

(3)

NCB nebūtu jāuzliek pienākums pieņemt kā nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijās atbilstošas banku obligācijas, ko garantē dalībvalsts, kura īsteno Eiropas Savienības / Starptautiskā Valūtas fonda programmu, vai dalībvalsts, kuras kredītnovērtējums neatbilst Eurosistēmas etalonam, nosakot augstu kredītstandartu prasību minimumu, kā norādīts Lēmumā ECB/2011/25.

(4)

Lēmumā ECB/2011/25 tika pārskatīts Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.2.3.2. sadaļā minētais atbrīvojums no ciešu saikņu aizlieguma attiecībā uz valdības garantētām banku obligācijām, ko par nodrošinājumu izmanto darījuma partneri.

(5)

Darījuma partneriem, kas piedalās Eurosistēmas kredītoperācijās, jāatļauj palielināt valdības garantētu banku obligāciju izmantošanas līmeni, kāds tām ir bijis 2012. gada 3. jūlijā, ja to ārkārtas gadījumos iepriekš atļāvusi ECB Padome. ECB Padomei iesniegtajiem iepriekšēja apstiprinājuma lūgumiem jāpievieno finansējuma plāns.

(6)

Lēmums ECB/2011/25 jāaizstāj ar šo pamatnostādni, kuru NCB ievieš savos attiecīgos līgumiskos vai regulējošos nosacījumos.

(7)

Papildu pasākumi, kas noteikti šajā pamatnostādnē, jāpiemēro pagaidām, līdz brīdim, kad Padome nolems, ka tie vairs nav nepieciešami piemērota monetārās politikas transmisijas mehānisma nodrošināšanai,