PROJEKTS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. …/…

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar ko pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”), un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)	EEZ līguma II pielikums tika grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas … Lēmumu Nr. …/… (1).

(2)

EEZ līgumā jāiekļauj Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1274/2011 (2011. gada 7. decembris) par saskaņotu Eiropas Savienības daudzgadu kontroles programmu 2012., 2013. un 2014. gadam, lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās virsmas un novērtētu šo atlieku iedarbību uz patērētājiem (2).

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1213/2008 (2008. gada 5. decembris) par saskaņotu Kopienas daudzgadu kontroles programmu, kas paredzēta 2009., 2010. un 2011. gadam, lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās virsmas un novērtētu šo atlieku iedarbību uz patērētājiem (3), kas ir iekļauta EEZ līgumā, ir atcelta Eiropas Savienībā un tādēļ būtu jāatceļ saskaņā ar EEZ līgumu.

(4)

Šis lēmums attiecas uz tiesību aktiem par pārtikas produktiem. Tiesību akti par pārtikas produktiem neattiecas uz Lihtenšteinu, kamēr uz to attiecina Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kā tas ir precizēts EEZ līguma II pielikuma XII nodaļas ievadā. Līdz ar to šis lēmums nav piemērojams Lihtenšteinai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma II pielikuma XII nodaļu groza šādi:

1)	svītro 54. zzzzb punkta (Komisijas Regula (EK) Nr. 1213/2008) tekstu;

2)

aiz 65. punkta (Komisijas Regula (ES) Nr. 1171/2011) iekļauj šādu punktu: “66. 32011 R 1274: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1274/2011 (2011. gada 7. decembris) par saskaņotu Eiropas Savienības daudzgadu kontroles programmu 2012., 2013. un 2014. gadam, lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās virsmas un novērtētu šo atlieku iedarbību uz patērētājiem (OV L 325, 8.12.2011., 24. lpp.). Šā līguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi: 1. Regulas 1. pantā pievieno šādu tekstu: “Islande 2012., 2013. un 2014. gadā var turpināt noņemt paraugus un veikt analīzes attiecībā uz to pašu 61 pesticīdu, kas novērots tās tirgū esošajos pārtikas produktos 2011. gadā.” 2. II pielikuma 5. punktu papildina ar šādu tabulu: “IS 12 (*) 15 (**) NO 12 (*) 15 (**)” ”

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1274/2011 teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā …, ja EEZ Apvienotajai komitejai ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (4).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

---

(1)  OV L …

(2)  OV L 325, 8.12.2011., 24. lpp.

(3)  OV L 328, 6.12.2008., 9. lpp.

(4)  [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 415/2007 pielikumu groza šādi:

1)	satura rādītājā iekļauj nodaļas nosaukumu: “2.3.9. Tipa apstiprinājums”;

2)

“ATSAUCES” groza šādi. a) tabulas 10. un 11. rindu aizstāj ar: Dokumenta nosaukums Organizācija Publicēšanas datums “Ieteikums ITU-R M.1371 “Universālās kuģa automātiskās identifikācijas sistēmas tehniskās īpašības, izmantojot laikdales daudzpiekļuvi VHF jūras mobilajā joslā” ITU 2001 IEC 61993 starptautiskais standarts “Jūras navigācijas un radiosakaru iekārtas un sistēmas – Automātiskās identifikācijas sistēmas; 2. daļa. Uz kuģa novietota A klases universālas automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) iekārta” IEC 2002”; b) tabulu papildina ar šādu rindu: Dokumenta nosaukums Organizācija Publicēšanas datums “Iekšzemes AIS tehniskās vadlīnijas Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu ekspertu grupa”;

3)

pielikuma 2.2. nodaļā priekšpēdējo daļu aizstāj ar šādu: “Kuģiem, kas atrodas kustībā, dinamiskās informācijas atjaunināšanas intervāls taktiskajā līmenī var tikt pārslēgts starp SOLAS režīmu un iekšzemes ūdensceļu režīmu. Iekšzemes ūdensceļu režīmā to var palielināt līdz 2 sekundēm. Noenkurotiem kuģiem informācijas atjaunināšana ieteicama ar vairāku minūšu intervālu, vai arī tad, ja informācija mainās.”;

4)	pielikuma 2.3.1. nodaļu papildina ar šādu teikumu: “Iekšzemes AIS projektēšanā ņem vērā Iekšzemes AIS tehniskās vadlīnijas, kuras sagatavojusi un uztur kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu ekspertu grupa (1).

5)	pielikuma 2.3.2.1. nodaļas tabulā svītro pēdējo rindu;

6)	pielikuma 2.3.2.3. nodaļu groza šādi: a) tabulā svītro trešo rindu; b) tabulu papildina ar šādu rindu: “Kuģis ar kravu/bez kravas (Iekšzemes AIS paplašinājums)”;

7)	pielikuma 2.3.2.4. nodaļā pirmās tabulas “ETA slūžās/pie tilta/terminālā” ceturto rindu groza šādi: “Pašreizējais maksimālais statiskais virsūdens augstums (Iekšzemes AIS paplašinājums)”;

8)

pielikuma 2.3.3. nodaļu groza šādi: a) otro daļu aizstāj ar šādu: “Kuģiem, kas atrodas kustībā iekšzemes ūdensceļu zonā, dinamiskās informācijas pārraides intervālu var pārslēgt starp SOLAS režīmu un iekšzemes ūdensceļu režīmu. Iekšzemes ūdensceļu režīmā to var palielināt līdz 2 sekundēm. Jauktās satiksmes zonās, piemēram, jūras ostās, kompetentajai iestādei ir iespēja samazināt dinamiskās informācijas pārraides intervālu, lai nodrošinātu pārraides režīma līdzsvaru starp iekšzemes kuģiem un SOLAS kuģiem. Pārraides režīmam jābūt pārslēdzamam ar TDMA komandām no bāzes stacijas (automātiska pārslēgšana ar TDMA tālvadības komandu, izmantojot 23. ziņojumu) un ar komandām no uz kuģa novietotām sistēmām, piemēram, MKD, ECDIS vai datora, izmantojot, piemēram, saskarni IEC 61162 (automātiska pārslēgšana ar kuģa sistēmas komandu). Statisko informāciju un informāciju par reisu ieteicams pārraidīt ar vairāku minūšu intervālu, pēc pieprasījuma vai tad, ja informācija mainās.”; b) šīs nodaļas 2.1. tabulā devīto rindu aizstāj ar šādu: Dinamiskie kuģa apstākļi Nominālais pārraides intervāls “Kuģis darbojas iekšzemes ūdensceļu režīmā, atrodas kustībā (2) piešķirts no 2 sekundēm līdz 10 sekundēm” c) pievieno šādu teikumu: “Piezīme: iekšzemes AIS pārvietojamā stacija darbojas vai nu iekšzemes ūdensceļu režīmā (grupas uzdevums ar 23. ziņojumu), vai SOLAS režīmā (autonomais režīms, nav aktīva grupas uzdevuma).”;

9)	pielikuma 2.3.4. nodaļā pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Iekšzemes AIS tehniskais risinājums balstās uz tiem pašiem tehniskajiem standartiem kā IMO SOLAS AIS (Rekomendācija ITU-R M.1371, IEC 61993).”;

10)

pielikuma 2.3.5. nodaļu aizstāj ar šādu: “2.3.5.   Savietojamība ar IMO A klases uztvērējraidītājiem Iekšzemes AIS uztvērējraidītājiem jābūt savietojamiem ar IMO A klases uztvērējraidītājiem un tādējādi jāspēj uztvert un apstrādāt visus IMO AIS ziņojumus (saskaņā ar ITU-R M.1371 un IALA tehniskajiem skaidrojumiem par ITU-R M.1371), kā arī šo tehnisko specifikāciju 2.4. nodaļā minētos ziņojumus. Iekšzemes AIS uztvērējraidītājiem nav nepieciešama DSC pārraides (tx) un MKD nodrošināšanas spēja, bet ir nepieciešama MKD funkcionalitāte, kā arī DSC kanāla pārvaldības funkcionalitāte. Ražotāji A klases uztvērējraidītājos drīkst neiebūvēt attiecīgo aparatūru un programmatūru.”;

11)	iekļauj šādu nodaļu: “2.3.9.   Tipa apstiprinājums Iekšzemes AIS aprīkojumam veic tipa apstiprināšana, lai nodrošinātu atbilstību šīm tehniskajām specifikācijām.”;

12)	pielikuma 2.4.1. nodaļu groza šādi: a) pielikuma 2.4.1. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “2.4.1.   1., 2., 3. ziņojums “Pozīciju pārraide” (ITU-R 1371)”; b) pielikuma 2.2. tabulā priekšpēdējo rindu aizstāj ar šādu: Parametrs Bitu skaits Apraksts “Komunikācijas statuss 19 Skatīt ITU-R M.1371”;

13)	pielikuma 2.4.2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “2.4.2.   5. ziņojums “Statiskie kuģa dati un dati par reisiem” (ITU-R 1371)”;

14)

pielikuma 2.4.3. nodaļu groza šādi: a) pielikuma 2.4.3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “2.4.3.   23. ziņojums “Grupas uzdevuma komanda” (ITU-R M.1371)”; b) pirms 2.4. tabulas iekļauj šādu daļu: “Grupas uzdevuma komandu pārraida bāzes stacija, kad tā darbojas kā kontrolējošā struktūra. Ziņojums jāpiemēro pārvietojamai stacijai, kas atrodas noteiktajā reģionā un izvēlēta atbilstīgi “Kuģa un kravas veidam” vai “Stacijas veidam”. Saņēmējstacija ņem vērā visus sektora laukus vienlaikus. Tā kontrolē šādus pārvietojamas stacijas darbības parametrus: pārraides/uztveršanas režīms; pārraides intervāls un klusā laika ilgums.”; c) pielikuma 2.4. tabulā devīto un desmito rindu aizstāj ar šādām: Parametrs Bitu skaits Apraksts “Stacijas veids 4 0 = visu veidu pārvietojamās stacijas (noklusējums); 1 = tikai A klases pārvietojamā stacija; 2 = visu veidu B klases pārvietojamās stacijas; 3 = SAR aviācijas pārvietojamā stacija; 4 = tikai B klases “SO” pārvietojamās stacijas; 5 = B klases “CS” kuģa pārvietojamā stacija (tikai IEC62287); 6 = iekšzemes ūdensceļi; 7 līdz 9 = reģionālai izmantošanai; 10 līdz 15 = turpmākas izmantošanas vajadzībām Kuģa un kravas veids 8 0 = visi veidi (noklusējums) 1…99 skat. 50. tabulu ITU-R M.1371-3 8. pielikumā 100…199 rezervēts reģionālai izmantošanai 200…255 rezervēts turpmākas izmantošanas vajadzībām”; d) pielikuma 2.5. tabulā desmito, vienpadsmito un divpadsmito rindu aizstāj ar šādām: Pārraides intervāla lauka uzstādījums Pārraides intervāls 18. ziņojumam “9 Nākamais īsākais pārraides intervāls 10 Nākamais garākais pārraides intervāls 11 2 sekundes (nepiemēro B klases “CS”)”; e) pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Piezīme: ja pārraide duālā kanālā ir apturēta ar Tx/Rx režīma 1. vai 2. komandu, nepieciešamo pārraides intervālu saglabā, izmantojot atlikušo pārraides kanālu.”;

15)	pielikuma 2.4.4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “2.4.4.   Īpašu ziņojumu lietojums (ITU-R 1371)”;

16)	pielikuma 2.4.4.1. nodaļā pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “FI iekšzemes AIS nozarē sadala un izmanto, kā aprakstīts ITU-R M.1371.”;

17)

pielikuma 2.4.4.2. nodaļu groza šādi: a) pielikuma 2.7. tabulā septīto, astoto, devīto un vienpadsmito rindu aizstāj ar šādām:   Parametrs Bitu skaits Apraksts Binārie dati “Garums/karavāna 13 1–8 000 (pārējos neizmanto) kuģa/karavānas garums, norādīts 1/10 m; 0 = noklusējums Platums/karavāna 10 1–1 000 (pārējos neizmanto) kuģa/karavānas platums, norādīts 1/10 m; 0 = noklusējums Kuģa un karavānas veids 14 Ciparu ERI klasifikācija (KODI): kuģa un karavānas veids, kā aprakstīts E papildinājumā Pašreizējā maksimālā statiskā iegrime 11 1–2 000 (pārējos neizmanto) iegrime, norādīta 1/100 m; 0 = noklusējums = nav zināma”; b) pielikuma 2.8. tabulā sešpadsmito rindu aizstāj ar šādu:   Parametrs Biti Apraksts Binārie dati “Pašreizējais maksimālais statiskais virsūdens augstums 12 0–4 000 (pārējos neizmanto), norādīts 1/100 m, 0 = noklusējums = neizmanto”; c) pielikuma 2.15. tabulā astoto, desmito, divpadsmito un četrpadsmito rindu aizstāj ar šādām:   Parametrs Biti Apraksts Binārie dati “Ūdens līmenis 14 0. bits: 0 = negatīva vērtība, 1 = pozitīva vērtība 1.–13. bits: 0–8191, norādīts 1/100 m 0.–13. bits: 0 = nav zināms = noklusējums (2) Ūdens līmenis 14 0. bits: 0 = negatīva vērtība, 1 = pozitīva vērtība 1.–13. bits: 0–8191, norādīts 1/100 m 0.–13. bits: 0 = nav zināms = noklusējums (2) Ūdens līmenis 14 0. bits: 0 = negatīva vērtība, 1 = pozitīva vērtība 1.–13. bits: 0–8191, norādīts 1/100 m 0.–13. bits: 0 = nav zināms = noklusējums (2) Ūdens līmenis 14 0. bits: 0 = negatīva vērtība, 1 = pozitīva vērtība 1.–13. bits: 0–8191, norādīts 1/100 m 0.–13. bits: 0 = nav zināms = noklusējums (2)”;

18)

A papildinājumā definīcijas groza šādi: a) upju informācijas pakalpojumu definīciju aizstāj ar šādu: “Upju informācijas pakalpojumi (RIS) Eiropas koncepcija saskaņotiem informācijas pakalpojumiem, lai atbalstītu satiksmes un transporta vadību iekšzemes navigācijā, tostarp saskarnes ar citiem transporta veidiem.”; b) VTS apgabala definīciju aizstāj ar šādu: “VTS apgabals VTS apgabals ir norobežots un oficiāli apstiprināts VTS pakalpojumu apgabals. VTS apgabals var būt iedalīts apakšapgabalos vai sektoros. (Avots: IALA VTS vadlīnijas).”; c) navigācijas informācijas definīciju aizstāj ar šādu: “Navigācijas informācija Navigācijas informācija ir informācija, ko kuģa kapteinim nodrošina uz kuģa, lai palīdzētu uz kuģa pieņemt lēmumus. (Avots: IALA VTS vadlīnijas)”; d) taktiskās informācijas par satiksmi definīciju aizstāj ar šādu: “Taktiskā informācija par satiksmi (TTI) Taktiskā informācija par satiksmi ir informācija, kas ietekmē kapteiņa vai VTS operatora tūlītējus lēmumus saistībā ar navigāciju faktiskajā satiksmes situācijā un tuvākajā ģeogrāfiskajā vidē. Taktiskā satiksmes aina satur visu radiolokatora atklāto mērķu pozīcijas informāciju un īpašu informāciju par peldlīdzekli, un tā tiek atainota uz elektroniskas navigācijas kartes un – ja šāda funkcija ir pieejama – tiek papildināta ar ārēju satiksmes informāciju, piemēram, AIS sniegto informāciju. TTI var sniegt uz kuģa vai krastā, piemēram, VTS centrā. (Avots: RIS vadlīnijas)”; e) stratēģiskās informācijas par satiksmi definīciju aizstāj ar šādu: “Stratēģiska informācija par satiksmi (STI) Stratēģiskā informācija par satiksmi ir informācija, kas ietekmē RIS izmantotāju vidēja termiņa vai ilgtermiņa lēmumus. Stratēģiskais satiksmes attēls uzlabo lēmumu pieņemšanu drošam un efektīgam reisam. Stratēģisko satiksmes attēlu izveido RIS centrā un pēc pieprasījuma piegādā lietotājiem. Stratēģiskajā satiksmes attēlā ir redzami visi svarīgie kuģošanas līdzekļi RIS apgabalā, to īpašības, krava un pozīcija, kas ir pārraidīti VHF balss ziņojumos vai kuģu elektroniskajos ziņojumos, saglabāti datubāzē un apkopoti tabulā vai elektroniskajā kartē. Stratēģisko informāciju par satiksmi var sniegt RIS/VTS centrs vai birojs. (Avots: RIS vadlīnijas)”; f) kuģu satiksmes uzraudzības definīciju aizstāj ar šādu: “Kuģu satiksmes uzraudzība Kuģu satiksmes uzraudzība sniedz svarīgu informāciju par attiecīgu kuģu kustību RIS apgabalā. Tā ietver informāciju par kuģa identitāti, pozīciju, (kravas veidu) un galamērķa ostu.”; g) RIS operatora definīciju aizstāj ar šādu: “RIS operators Persona, kas veic vienu vai vairākus uzdevumus saistībā ar RIS pakalpojumiem.”; h) flotes vadītāja definīciju aizstāj ar šādu: “Flotes vadītājs Persona, kas plāno un novēro faktisko (navigācijas) stāvokli vairākiem kuģiem, kas virzās vai strādā vienā vadībā vai kam ir viens īpašnieks.”; i) katastrofu neatliekamās palīdzības centru operatora definīciju aizstāj ar šādu: “Katastrofu neatliekamās palīdzības centru operators Persona, kas novēro, kontrolē un organizē negadījumu, avāriju un katastrofu seku novēršanu drošā un saskaņotā veidā.”;

19)

D papildinājumu groza šādi: a) D.1. punktu aizstāj ar šādu: “D.1.   Ievades frāzes AIS seriālo ciparsaskarni atbalsta esošās IEC 61162 frāzes un jaunās IEC 61162 tipa frāzes. Ciparsaskarnes frāžu detalizēts apraksts ir pieejams IEC 61162 izdevumā. Šajā papildinājumā ietverta informācija, kas izmantota, lai izstrādātu iekšzemes AIS nolūkā ievadīt iekšzemes īpašos datus (skat. iekšzemes AIS protokola grozījumus) uz kuģa uzstādītā iekšzemes AIS iekārtā.”; b) D.2. punkta otrajā teikumā vārdu “iesaka” aizstāj ar “lieto”; c) D.3. punkta otrajā teikumā vārdu “iesaka” aizstāj ar “lieto”;

20)

E papildinājumu aizstāj ar šādu: “E papildinājums ERI KUĢU TIPI Šo tabulu izmanto, lai iekšzemes 10. ziņojumā minētos ANO kuģu tipus pārveidotu IMO 5. ziņojumā izmantotajos IMO kuģu tipos. LIETOŠANA V/C M Kods, apakšgrupa Nosaukums Nē 8 00 0 Kuģis, nezināma tipa V 8 01 0 Kravas motorkuģis V 8 02 0 Motorkuģis–tankkuģis V 8 02 1 Motorkuģis–tankkuģis, lejamkravas, N tips V 8 02 2 Motorkuģis–tankkuģis, lejamkravas, C tips V 8 02 3 Motorkuģis–tankkuģis, sauskravas V 8 03 0 Konteinerkuģis V 8 04 0 Gāzvedējs tankkuģis C 8 05 0 Kravas motorkuģis, velkonis C 8 06 0 Motorkuģis–tankkuģis, velkonis C 8 07 0 Kravas motorkuģis, kopā ar vienu vai vairākiem kuģiem C 8 08 0 Kravas motorkuģis ar tankkuģi C 8 09 0 Kravas motorkuģis, kas stumj vienu vai vairākus kravas kuģus C 8 10 0 Kravas motorkuģis, kas stumj vismaz vienu tankkuģi Nē 8 11 0 Velkonis, kravas kuģis Nē 8 12 0 Velkonis, tankkuģis C 8 13 0 Velkonis, kravas kuģis, sapāroti C 8 14 0 Velkonis, kravas kuģis/tankkuģis, sapāroti V 8 15 0 Kravas barža V 8 16 0 Cisternbarža V 8 16 1 Cisternbarža, lejamkravas, N tips V 8 16 2 Cisternbarža, lejamkravas, C tipa V 8 16 3 Cisternbarža, sauskravas V 8 17 0 Kravas barža ar konteineriem V 8 18 0 Cisternbarža, gāze C 8 21 0 Stūmējvilcējvelkonis, viena kravas barža C 8 22 0 Stūmējvilcējvelkonis, divas kravas baržas C 8 23 0 Stūmējvilcējvelkonis, trīs kravas baržas C 8 24 0 Stūmējvilcējvelkonis, četras kravas baržas C 8 25 0 Stūmējvilcējvelkonis, piecas kravas baržas C 8 26 0 Stūmējvilcējvelkonis, sešas kravas baržas C 8 27 0 Stūmējvilcējvelkonis, septiņas kravas baržas C 8 28 0 Stūmējvilcējvelkonis, astoņas kravas baržas C 8 29 0 Stūmējvilcējvelkonis, deviņas kravas baržas C 8 31 0 Stūmējvilcējvelkonis, viena gāzes barža/cisternbarža C 8 32 0 Stūmējvilcējvelkonis, divas baržas, vismaz viena ir cisternbarža vai gāzes barža C 8 33 0 Stūmējvilcējvelkonis, trīs baržas, vismaz viena ir cisternbarža vai gāzes barža C 8 34 0 Stūmējvilcējvelkonis, četras baržas, vismaz viena ir cisternbarža vai gāzes barža C 8 35 0 Stūmējvilcējvelkonis, piecas baržas, vismaz viena ir cisternbarža vai gāzes barža C 8 36 0 Stūmējvilcējvelkonis, sešas baržas, vismaz viena ir cisternbarža vai gāzes barža C 8 37 0 Stūmējvilcējvelkonis, septiņas baržas, vismaz viena ir cisternbarža vai gāzes barža C 8 38 0 Stūmējvilcējvelkonis, astoņas baržas, vismaz viena ir cisternbarža vai gāzes barža C 8 39 0 Stūmējvilcējvelkonis, deviņas vai vairāk baržas, vismaz viena ir cisternbarža vai gāzes barža V 8 40 0 Velkonis, atsevišķs Nē 8 41 0 Velkonis, viens vai vairāki velkamie objekti C 8 42 0 Velkonis, kas palīdz kuģim vai savienotai kombinācijai V 8 43 0 Stūmējkuģis, atsevišķs V 8 44 0 Pasažieru kuģis, prāmis, Sarkanā Krusta kuģis, kruīzu kuģis V 8 44 1 Prāmis V 8 44 2 Sarkanā Krusta kuģis V 8 44 3 Kruīzu kuģis V 8 44 4 Pasažieru kuģis bez kajītēm V 8 45 0 Dienesta kuģis, policijas patruļa, ostas dienesti V 8 46 0 Kuģis, remonta darbu kuģis, peldošais celtnis, kabeļu kuģis, boju izlikšanas kuģis, bagars C 8 47 0 Objekts, ko velk tauvā, sīkāk neprecizēts V 8 48 0 Zvejas kuģis V 8 49 0 Kuģis–bunkerētājs V 8 50 0 Barža, tankkuģis, ķīmiskas vielas C 8 51 0 Objekts, sīkāk neprecizēts Papildu kodi jūras transporta līdzekļiem V 1 50 0 Ģenerālkravas jūras kuģis V 1 51 0 Gabalkravu jūras kuģis V 1 52 0 Beramkravu jūras kuģis V 1 53 0 Tankkuģis V 1 54 0 Tankkuģis sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai V 1 85 0 Izpriecu kuģis, garāks par 20 metriem V 1 90 0 Ātrgaitas kuģis V 1 91 0 Kuģis ar zemūdens spārniem V 1 92 0 Ātrgaitas katamarāns”.

---

(1)  VTT-secretariat@risexpertgroups.org.”;

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	58,9
	XS	38,5
	ZZ	48,7
0707 00 05	MK	53,8
	TR	95,4
	ZZ	74,6
0709 93 10	TR	102,0
	ZZ	102,0
0805 50 10	AR	91,6
	TR	89,0
	UY	96,7
	ZA	100,7
	ZZ	94,5
0806 10 10	EG	187,3
	IL	187,9
	MA	254,8
	TR	162,6
	ZZ	198,2
0808 10 80	AR	197,0
	BR	95,0
	CL	104,3
	NZ	121,9
	US	123,1
	UY	52,1
	ZA	111,1
	ZZ	114,9
0808 30 90	AR	138,5
	CL	122,1
	NZ	175,8
	ZA	110,9
	ZZ	136,8
0809 10 00	AR	124,4
	TR	168,7
	ZZ	146,6
0809 29 00	TR	333,9
	ZZ	333,9
0809 30	TR	172,6
	ZZ	172,6
0809 40 05	BA	70,9
	IL	84,6
	ZZ	77,8

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2012. gada 28. jūlija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 12 10 (1)	42,50	0,00
1701 12 90 (1)	42,50	1,86
1701 13 10 (1)	42,50	0,00
1701 13 90 (1)	42,50	2,15
1701 14 10 (1)	42,50	0,00
1701 14 90 (1)	42,50	2,15
1701 91 00 (2)	50,30	2,38
1701 99 10 (2)	50,30	0,00
1701 99 90 (2)	50,30	0,00
1702 90 95 (3)	0,50	0,22

---

(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

“13.   Ar šo par Banka Slovenije ārējo revidentu laikposmam no 2012. līdz 2014. finanšu gadam apstiprina Deloitte revizija d.o.o.”

PIELIKUMS

PAMATPRINCIPI

Kritēriju noteikšanas mērķi

Kritēriju mērķis jo īpaši ir sekmēt resursu efektīvu izmantošanu, veicinot papīra otrreizēju pārstrādi, samazinot toksisku vai eitrofisku vielu ieplūdes ūdenī, samazinot kaitējumu videi vai riskus, kas saistīti ar enerģijas izmantošanu (globālā sasilšana, paskābināšanās, ozona slāņa noārdīšanās, neatjaunojamo resursu izsīkšana), ko var panākt, ja samazina enerģijas patēriņu un ar to saistītās emisijas gaisā, kā arī samazināt kaitējumu videi vai riskus, kas saistīti ar bīstamu ķīmisko vielu lietošanu, un piemērot ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus, lai aizsargātu mežus.

KRITĒRIJI

Kritēriji ir noteikti attiecībā uz katru no šādiem aspektiem:

1)	emisijas ūdenī un gaisā;

2)	enerģijas izmantošana;

3)	šķiedras: meža ilgtspējīga apsaimniekošana;

4)	bīstamas ķīmiskās vielas;

5)	atkritumu apsaimniekošana;

6)	piemērotība lietošanai;

7)	informācija ES ekomarķējumā.

Ekoloģiskie kritēriji attiecas uz celulozes ražošanu, tostarp visiem pakārtotajiem procesiem, sākot no brīža, kad jaunšķiedra/pārstrādātās izejvielas nonāk ražotnē, līdz brīdim, kad celulozi izved no celulozes rūpnīcas. Papīra ražošanas procesa ekoloģiskos kritērijus piemēro visiem pakārtotajiem procesiem no celulozes smalcināšanas (pārstrādātā papīra malšana) līdz papīra tīšanai ruļļos.

Minētajos kritērijos nav ietvertas šādas darbības:

1)	celulozes, papīra vai izejvielu transportēšana iepakošana;

2)	papīra pārstrāde.

Novērtēšanas un verifikācijas prasības

Konkrētas novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas katram kritērijam atsevišķi.

Ja pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, testēšanas pārskati vai citi pierādījumi par atbilstību kritērijiem, tos var sagatavot pats pieteikuma iesniedzējs un/vai tā piegādātāji, un/vai attiecīgi piegādātāju piegādātāji.

Vajadzības gadījumā visiem kritērijiem var izmantot šeit nenorādītas testēšanas metodes, ja kompetentā iestāde, kas izvērtē pieteikumu, tās atzīst par ekvivalentām.

Ja iespējams, testēšanu veic laboratorijās, kuras atbilst standarta EN ISO 17025 vai tam ekvivalenta standarta vispārīgajām prasībām.

Attiecīgos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt iesniegt apliecinošus dokumentus un var veikt neatkarīgu verifikāciju.

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

1. kritērijs.   Emisijas ūdenī un gaisā

a)   Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), sērs (S), slāpekļa oksīdi (NOx), fosfors (P)

Katram no šiem parametriem celulozes un papīra ražošanas procesa radītās emisijas gaisā un/vai ūdenī izsaka punktu veidā (PĶSP, PS, PNOx, Pp), kā sīkāk norādīts turpmāk.

Neviens no punktiem PĶSP, PS, PNOx, Pp atsevišķi nedrīkst nepārsniegt vērtību 1,5.

Visi punkti kopā (Pkop. = PĶSP + PS + PNOx + Pp) nedrīkst pārsniegt vērtību 4,0.

PĶSP aprēķina šādi (PS, PNOx, Pp aprēķina tieši tādā pašā veidā).

Katrai izmantotajai celulozei “i” ar to saistītās izmērītās ĶSP emisijas (ĶSPcel., i, kas izteikts kg uz gaissausa materiāla tonnu jeb ADT) nosaka atbilstīgi katras izmantotās celulozes proporcionālajam daudzumam (celuloze “i” attiecībā pret gaissausas celulozes tonnu) un saskaita. Pēc tam vidējās svērtās ĶSP emisijas, ko rada visu veidu celuloze, pieskaita tām izmērītajām ĶSP emisijām, kas rodas papīrražošanā, iegūstot kopējās ĶSP emisijas – ĶSPkop..

Celulozes ražošanai izmantojamo svērto ĶSP references vērtību aprēķina tādā pašā veidā – kā visu izmantoto celulozes veidu svērto references vērtību summu, kas, pieskaitīta papīra ražošanas references vērtībai, ir kopējā ĶSP references vērtība – ĶSPkop. ref.. Katra izmantotā celulozes veida references vērtība un papīrražošanas references vērtība ir norādīta 1. tabulā.

Kopējās ĶSP emisijas dala ar kopīgo ĶSP references vērtību:

1.   tabula

Dažādu celulozes veidu un papīrražošanas emisiju references vērtības

Celulozes/papīra kategorija	Emisijas (kg/gaissausa materiāla, ADT)*
	ĶSPref.	Sref.	NOx, ref.	Pref.
Balināta ķīmiskā celuloze (izņemot sulfītcelulozi)	18,0	0,6	1,6	0,045
Balināta ķīmiskā celuloze (sulfītceluloze)	25,0	0,6	1,6	0,045
Nebalināta ķīmiskā celuloze	10,0	0,6	1,6	0,04
Ar ķīmiski termomehānisko paņēmienu iegūta celuloze	15,0	0,2	0,3	0,01
Ar termomehānisko paņēmienu iegūta celuloze/mehāniskā koksnes masa	3,0	0,2	0,3	0,01
Pārstrādāta celulozes šķiedra	2,0	0,2	0,3	0,01
Papīrs (neintegrētas rūpnīcas, kurās izmanto tikai tirgū iepirktu celulozi)	1	0,3	0,8	0,01
Papīrs (citas rūpnīcas)	1	0,3	0,7	0,01

Atbrīvojumu attiecībā uz 1. tabulā norādīto balinātas ķīmiskās celulozes (izņemot sulfītcelulozi) Pref. vērtību līdz pat līmenim 0,1 piešķir, ja iespējams pierādīt, ka lielāks P daudzums ir skaidrojams ar koksnes celulozē dabiski esošo P.

Ja vienā uzņēmumā veic siltuma un elektroenerģijas koģenerāciju, S un NOx emisijas, kas rodas elektroenerģijas ražošanā, var atskaitīt no kopējā daudzuma. Lai aprēķinātu emisiju proporcionālo daudzumu, kas rodas elektroenerģijas ražošanā, var izmantot šādu vienādojumu:

2 × (MWh(elektroenerģija) / [2 × MWh(elektroenerģija) + MWh(siltumenerģija)]

Šajā aprēķinā elektroenerģija ir koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija.

Šajā aprēķinā siltums ir neto saražotais siltums, ko no spēkstacijas piegādā celulozes/papīra ražošanai.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz precīzus aprēķinus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus, tostarp testēšanas pārskatus, kas sagatavoti, izmantojot šādas testēšanas metodes: ĶSP: ISO 6060; NOx: ISO 11564; S(oks.): EPA Nr. 8; S(red.): EPA Nr. 16A; S saturs naftas produktos: ISO 8754; S saturs akmeņoglēs: ISO 351; P: EN ISO 6878, APAT IRSA CNR 4110 vai Dr. Lange LCK 349.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu biežumu un ĶSP, S un NOx punktu vērtības aprēķinus. Dokumentos iekļauj ziņas par visām S un NOx emisijām, kas rodas celulozes un papīra ražošanā, tostarp par tvaika ģenerāciju ārpus ražotnes, izņemot ar elektroenerģijas ražošanu saistītās emisijas. Mērījumus veic reģenerācijas katliem, kaļķu cepļiem, tvaika katliem un krāsnīm gāzu iznīcināšanai ar ļoti nepatīkamu aromātu. Ņem vērā difūzās emisijas. Paziņotajās S emisiju vērtībās gaisā iekļauj gan oksidētā, gan reducētā S emisijas (dimetilsulfīds, metilmerkaptāns, sērūdeņradis un līdzīgas emisijas). Ar siltumenerģijas ražošanu saistītās S emisijas, kas rodas, izmantojot naftas produktus, akmeņogles vai citus ārējos kurināmā avotus, kuriem ir zināms sēra saturs, var nemērīt, bet aprēķināt, un tās ņem vērā.

Emisijas ūdenī mēra nefiltrēta un nenostādināta ūdens paraugos pēc attīrīšanas uzņēmumā vai kopējās attīrīšanas iekārtās. Mērījumu periods atbilst 12 mēnešu ražošanas procesam. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā mērījumus veic, pamatojoties vismaz uz 45 secīgu dienu ilgu uzņēmuma stabilu darbību. Mērījumi ir attiecīgajam laikposmam reprezentatīvi.

Integrētu rūpnīcu gadījumā, ņemot vērā grūtības ar atsevišķu emisiju rādītāju iegūšanu par celulozi un papīru, ja ir pieejams tikai kombinēts rādītājs par celulozes un papīra ražošanu, emisiju vērtība celulozei ir nulle un rādītājā par papīra rūpnīcu iekļauj gan celulozes, gan papīra ražošanu.

b)   AOX (adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi)

—	Līdz 2013. gada 31. martamAOX emisijas, kas rodas katra izmantotā celulozes veida ražošanā, nedrīkst pārsniegt 0,20 kg/ADT.

—	No 2013. gada 1. aprīļa līdz šajā lēmumā noteikto kritēriju spēkā esamības beigām AOX emisijas, kas rodas katra izmantotā celulozes veida ražošanā, nedrīkst pārsniegt 0,17 kg/ADT.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas sagatavoti, AOX testēšanai izmantojot standartā ISO 9562 noteikto metodi, un sīkus aprēķinus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kā arī citus apliecinošos dokumentus.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu veikšanas biežumu. AOX mēra tikai tajos ražošanas procesos, kuros celulozes balināšanai izmanto hlora savienojumus. AOX nemēra notekūdeņos, kas rodas neintegrētā papīrražošanā, vai tādas celulozes ražošanas notekūdeņos, kurā neveic balināšanu vai balināšanā neizmanto hloru saturošas vielas.

Mērījumus veic nefiltrēta un nenostādināta ūdens paraugiem pēc attīrīšanas uzņēmumā vai kopējās attīrīšanas iekārtās. Mērījumu periods atbilst 12 mēnešu ražošanas procesam. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā mērījumus veic, pamatojoties vismaz uz 45 secīgu dienu ilgu uzņēmuma stabilu darbību. Mērījumi ir attiecīgajam laikposmam reprezentatīvi.

c)   CO2

Oglekļa dioksīda emisijas no neatjaunojamiem avotiem, tostarp elektroenerģijas ražošanas radītās emisijas (ražošanas objektā vai ārpus tā), nedrīkst pārsniegt 1 000 kg uz tonnu saražotā papīra. Attiecībā uz neintegrētām rūpnīcām (kurās izmanto tikai tirgū iepirktu celulozi) emisijas nedrīkst nepārsniegt 1 100 kg uz tonnu. Emisijas aprēķina kā celulozes un papīra ražošanas emisiju kopējo summu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīkus aprēķinus, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus par oglekļa dioksīda emisijām gaisā. Datos iekļauj informāciju par visiem neatjaunojamā kurināmā avotiem, kurus izmanto celulozes un papīra ražošanai, tostarp elektroenerģijas ražošanas emisijām (ražošanas objektā vai ārpus tā).

Aprēķinot kurināmā radītās CO2 emisijas, izmanto šādus emisijas koeficientus:

2.   tabula

Kurināmais	CO2 fosil. emisija	Mērvienība
Akmeņogles	96	g CO2 fosil./MJ
Jēlnafta	73	g CO2 fosil./MJ
Mazuts 1	74	g CO2 fosil./MJ
Mazuts 2-5	81	g CO2 fosil./MJ
Sašķidrināta naftas gāze	66	g CO2 fosil./MJ
Dabasgāze	56	g CO2 fosil./MJ
Elektroenerģija no tīkla	400	g CO2 fosil./kWh

Aprēķinu vai masas bilances laikposms atbilst 12 mēnešu ilgam ražošanas procesam. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā mērījumus veic, pamatojoties vismaz uz 45 secīgu dienu ilgu uzņēmuma stabilu darbību. Aprēķini ir attiecīgajam laikposmam reprezentatīvi.

Tīkla elektroenerģijai iepriekš tabulā norādīto vērtību (Eiropas vidējais standarts) izmanto tad, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz dokumentus, kuros ir norādīta viņa piegādātāju piegādātās elektroenerģijas vidējā vērtība (līgumslēdzējs piegādātājs vai vidējā vērtība valstī), ko pieteikuma iesniedzējs var izmantot tabulā norādītās vērtības vietā.

Enerģijas daudzums no atjaunojamiem energoresursiem (1), kas iegādāti un izmantoti ražošanas procesu vajadzībām, CO2 emisiju aprēķinos netiks ņemts vērā. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošu dokumentāciju, ka šāda veida enerģija faktiski tiek izmantota rūpnīcā vai iepirkta no ārējiem avotiem.

2. kritērijs.   Enerģijas izmantošana

a)   Elektroenerģija

Elektroenerģijas patēriņu saistībā ar celulozes un papīra ražošanu izsaka punktu veidā (PE), kā norādīts turpmāk.

PE punktu vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 1,5.

PE aprēķina šādi.

Celulozes ražošanā izmantojamie aprēķini. Ar katras izmantotās celulozes “i” ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Eceluloze, i, izteikts kWh/ADT) aprēķina šādi:

Eceluloze, i = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Papīra ražošanā izmantojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina ar papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epapīrs):

Epapīrs = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Visbeidzot, papīra un celulozes ražošanas punktu vērtības saskaita, lai iegūtu galīgo punktu vērtību (PE):

Integrētu rūpnīcu gadījumā, ņemot vērā grūtības ar atsevišķu elektroenerģijas rādītāju iegūšanu par celulozi un papīru, ja ir pieejams tikai kombinēts rādītājs par celulozes un papīra ražošanu, elektroenerģijas vērtība celulozei ir nulle un rādītājā par papīra rūpnīcu iekļauj gan celulozes, gan papīra ražošanu.

b)   Kurināmais (siltums)

Celulozes un papīra ražošanā patērēto kurināmo izsaka punktu veidā (PF), kā aprakstīts turpmāk.

PF punktu vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 1,5.

PF aprēķina šādi.

Celulozes ražošanā izmantojamie aprēķini. Ar katras izmantotās celulozes “i” ražošanu saistīto kurināmā patēriņu (Fceluloze, i, izteikts kWh/ADT) aprēķina šādi:

Fceluloze, i = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Piezīme

1.	Fceluloze, i (un tās ieguldījums PF, celuloze) nav jāaprēķina mehāniskajai celulozei, ja vien tā nav tirgum paredzēta gaissausa mehāniskā celuloze, kas satur vismaz 90 % sausnas.

2.	Kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai saražotu pārdoto siltumu, iepriekš minētajā vienādojumā pieskaita vērtībai “pārdotais kurināmais”.

Papīra ražošanā izmantojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina papīra ražošanā patērētā kurināmā (Fpapīrs, izteikts kWh/ADT) vērtību:

Fpapīrs = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Visbeidzot, papīra un celulozes ražošanas punktu vērtības saskaita, lai iegūtu galīgo punktu vērtību (PF):

3.   tabula

Elektroenerģijas un kurināmā references vērtības

Celulozes kategorija	Kurināmais kWh/ADT Freference		Elektroenerģija kWh/ADT Ereference
	Celuloze, kas nav tpgc	tpgc	Celuloze, kas nav tpgc	tpgc
Ķīmiskā celuloze	4 000	5 000	800	800
Ar termomehānisko paņēmienu iegūta celuloze	0	900	2 200	2 200
Mehāniskā koksnes masa (tostarp ar paaugstināta spiediena paņēmienu iegūta mehāniskā koksnes masa)	0	900	2 000	2 000
Ar ķīmiski termomehānisko paņēmienu iegūta celuloze	0	1 000	2 000	2 000
Pārstrādāta celulozes šķiedra	300	1 300	450	550
Papīra kategorija	Kurināmais	kWh/tonnā		Elektroenerģija kWh/tonnā
Avīžpapīra kategorija		1 800		700
Tpgc = tirgum paredzēta gaissausa celuloze.

Novērtēšana un verifikācija (par a) un b) punktu). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīkus aprēķinus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kā arī visus attiecīgos apliecinošos dokumentus. Tāpēc paziņotajā informācijā ietver datus par kopējo patērētās elektroenerģijas un kurināmā daudzumu.

Pieteikuma iesniedzējs aprēķina visu celulozes un papīra ražošanai patērētās enerģijas daudzumu, ko iedala siltuma/kurināmā un elektroenerģijas patēriņā, tostarp enerģijas daudzumu, kurš patērēts tipogrāfijas krāsas atdalīšanai no makulatūras, kas vajadzīga, lai ražotu pārstrādātu papīru. Enerģijas daudzums, kas izmantots pārvadājot, kā arī pārveidojot un iepakojot izejvielas, enerģijas patēriņa aprēķinos nav iekļauts.

Kopējā siltumenerģijas daudzumā ir iekļauts visu veidu iepirktais kurināmais. Tajā ietilpst arī siltumenerģija, kas reģenerēta, sadedzinot atsārmus un atkritumus, kuri rodas uz vietas notiekošajos procesos (piemēram, koksnes atliekas, zāģskaidas, atsārmus, makulatūru, papīra atgriezumus), kā arī siltums, kas reģenerēts, uz vietas ražojot elektroenerģiju. Tomēr, aprēķinot kopējo siltumenerģijas daudzumu, pieteikuma iesniedzējam jāņem vērā tikai 80 % no siltumenerģijas, kura iegūta no šādiem avotiem.

Elektroenerģija ir neto no tīkla saņemtā un uz vietas saražotā elektroenerģija, ko mēra kā elektrojaudu. Nav jāiekļauj notekūdeņu attīrīšanai patērētais elektroenerģijas daudzums.

Ja ūdens tvaiku ražošanā par siltuma avotu izmanto elektroenerģiju, tad aprēķina ūdens tvaika siltumenerģijas daudzumu, ko pēc tam izdala ar 0,8 un pieskaita kopējam patērētā kurināmā daudzumam.

Integrētu rūpnīcu gadījumā, ņemot vērā grūtības ar atsevišķu kurināmā (siltuma) rādītāju iegūšanu par celulozi un papīru, ja ir pieejams tikai kombinēts rādītājs par celulozes un papīra ražošanu, kurināmā (siltuma) vērtība celulozei ir nulle un rādītājā par papīra rūpnīcu iekļauj gan celulozes, gan papīra ražošanu.

3. kritērijs.   Šķiedras

Vismaz 70 % (no masas) no avīžpapīra ražošanā izmantoto šķiedru kopējā apjoma ir pārstrādātās šķiedras.

Visas izmantotās šķiedras, kas nav pārstrādātas, ir jaunšķiedras, uz ko attiecas derīgi ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un piegādes ķēdes sertifikāti, ko izdevusi neatkarīga sertifikācijas sistēma, piemēram, FSC, PEFC vai līdzvērtīga.

Tomēr, ja sertifikācijas sistēma ļauj vienā produktā vai produkta veidā vienlaicīgi izmantot sertificētu un nesertificētu materiālu, nesertificētā materiāla proporcionālais daudzums nedrīkst būt lielāks par 50 % no izmantoto jaunšķiedru kopējā apjoma. Šādam nesertificētam materiālam piemēro verifikācijas sistēmu, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst citām sertifikācijas sistēmas prasībām attiecībā uz nesertificēto materiālu.

Sertifikācijas iestādes, kas izdod meža apsaimniekošanas un/vai piegādes ķēdes sertifikātus, ir akreditējusi/atzinusi attiecīgā sertifikācijas sistēma.

Pārstrādāto šķiedru satura aprēķinā neietilpst to materiālu atkārtota izmantošana, kas ģenerēti procesa laikā un kurus iespējams izmantot tajā pašā procesā, kurā tie tika ģenerēti (rūpnīcā saražoti vai iepirkti papīra atgriezumi).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošu dokumentāciju, kurā norādīts celulozes un papīra ražošanā izmantotais šķiedru veids, daudzums un izcelsme.

Jaunšķiedru izmantošanas gadījumā uz produktu attiecas derīgi meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas un piegādes ķēdes sertifikāti, ko izdevusi neatkarīga sertifikācijas sistēma, piemēram, PEFC, FSC vai līdzvērtīga. Ja produktā vai produkta veidā izmanto nesertificētu materiālu, jāiesniedz pierādījums, ka izmantotais nesertificētā materiāla daudzums nav lielāks par 50 procentiem un ka nesertificētajam materiālam piemēro verifikācijas sistēmu, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst citām sertifikācijas sistēmas prasībām attiecībā uz nesertificēto materiālu.

Pārstrādāto šķiedru procentuālo daļu aprēķina kā attiecību starp patērēto pārstrādāto šķiedru un gala rezultātā saražoto papīru. Pārstrādātu šķiedru izmantošanas gadījumā pieteikumu iesniedzējs iesniedz deklarāciju, kurā norādīts vidējais produktā izmantotais dažādu kategoriju pārstrādāta papīra daudzums saskaņā ar standartu EN 643 (2) vai līdzvērtīgu standartu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju arī par to, ka pārstrādātā apjoma procentuālās daļas aprēķinā netika izmantoti papīra atgriezumi (rūpnīcā saražotie vai iegādātie).

4. kritērijs.   Aizliegtas vai ierobežotas vielas un maisījumi

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sarakstu, kurā ir norādīti ķīmiskie produkti, kas izmantoti celulozes un papīra ražošanā, kā arī atbilstošu dokumentāciju (piemēram, drošības datu lapas). Sarakstā iekļauj informāciju par visu ražošanas procesā izmantoto ķīmisko vielu daudzumu, funkcijām un to piegādātājiem.

a)   Bīstamās vielas un maisījumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktu produkts nedrīkst saturēt vielas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (3) 57. pantā, ne arī vielas vai maisījumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (4) vai Padomes Direktīvu 67/548/EK (5) atbilst kritērijiem, ko piemēro, lai vielas klasificētu atbilstīgi bīstamības apzīmējumiem vai riska apzīmējumiem, kuri norādīti tabulā turpmāk.

Bīstamības apzīmējumu un riska apzīmējumu saraksts:

Bīstamības apzīmējums (6)	Riska apzīmējums (7)
H300 Norijot iestājas nāve	R28
H301 Toksisks, ja norīts	R25
H304 Var izraisīt nāvi, ja norīts vai iekļūst elpvados	R65
H310 Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve	R27
H311 Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu	R24
H330 Ieelpojot iestājas nāve	R23/26
H331 Toksisks, ja ieelpo	R23
H340 Var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R46
H341 Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R68
H350 Var izraisīt vēzi	R45
H350i Var izraisīt vēzi ieelpojot	R49
H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi	R40
H360F Var negatīvi ietekmēt auglību	R60
H360D Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R61
H360FD Var negatīvi ietekmēt auglību. Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/61/60–61
H360Fd Var negatīvi ietekmēt auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/63
H360Df Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R61/62
H361f Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R62
H361d Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R63
H361fd Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam.	R62–63
H362 Var nodarīt kaitējumu ar krūti barotam bērnam	R64
H370 Izraisa orgānu bojājumus	R39/23/24/25/26/27/28
H371 Var izraisīt orgānu bojājumus	R68/20/21/22
H372 Izraisa orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā	R48/25/24/23
H373 Var izraisīt orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā	R48/20/21/22
H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
H410 Ļoti toksisks ūdens organismiem, ar ilgstošām sekām	R50–53
H411 Toksisks ūdens organismiem, ar ilgstošām sekām	R51–53
H412 Kaitīgs ūdens organismiem, ar ilgstošām sekām	R52–53
H413 Var radīt ilgstošas kaitīgas sekas ūdens organismiem	R53
EUH059 Bīstams ozona slānim	R59
EUH029 Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes	R29
EUH031 Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes	R31
EUH032 Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes	R32
EUH070 Toksisks saskarē ar acīm	R39–41
Komerciālas krāsvielas, krāsas, virsmas apdares vielas, papildu un pārklāšanas materiālus nedrīkst izmantot celulozei vai papīram, kam pieteikuma iesniegšanas laikā piešķirts vai var tikt piešķirts bīstamības apzīmējums H317: var izraisīt alerģisku ādas reakciju	R43

Minētā prasība neattiecas uz tādām vielām vai maisījumiem, kas pēc pārstrādes maina īpašības (piemēram, zaudē bioloģisko pieejamību, mainās ķīmiskais sastāvs) tādā veidā, ka tie vairs nerada konstatēto bīstamību.

Robežkoncentrācija vielām vai maisījumiem, kurām varētu tikt piešķirti vai ir piešķirti iepriekš uzskaitītie bīstamības apzīmējumi vai riska apzīmējumi vai kuras atbilst kritērijiem par klasifikāciju iepriekš tabulā uzskaitītajās bīstamības klasēs vai kategorijās, un robežkoncentrācija vielām, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a), b) vai c) punktā minētajiem kritērijiem, nedrīkst būt lielāka par vispārīgajām vai specifiskajām robežkoncentrācijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. pantu. Ja tiek noteikta specifiskā robežkoncentrācija, tai jābūt lielākai par vispārīgo robežkoncentrāciju.

Robežkoncentrācija vielām, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta d), e) vai f) punktā minētajiem kritērijiem, nedrīkst pārsniegt 0,1 % no masas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs atbilstību kritērijam pierāda, iesniedzot datus par procesā izmantoto vielu daudzumu (kg/ADT saražotā papīra) un apliecinot, ka šajā kritērijā minētās vielas galaproduktā nepārsniedz norādīto robežkoncentrāciju. Vielu un maisījumu koncentrāciju norāda drošības datu lapās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantu.

b)   Vielas, kas ietvertas sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu

No Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktā minētā aizlieguma atbrīvojumu nepiešķir vielām, kuras atzītas par tādām, kas rada ļoti lielas bažas un ir iekļautas sarakstā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantā, un kuras ir maisījumos, produktā vai jebkurā salikta produkta homogēnā daļā ar koncentrāciju, kas pārsniedz 0,1 %. Specifisko robežkoncentrāciju, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. pantu, piemēro tad, ja tā ir mazāka par 0,1 %.

Novērtēšana un verifikācija. To vielu saraksts, kuras identificētas par tādām, kas rada ļoti lielas bažas un ir iekļautas apzināmo vielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantu, ir pieejams šeit:

http://echa.europa.eu/chem_data/authorisation_process/candidate_list_table_en.asp

Pieteikuma iesniegšanas dienā jāsniedz atsauce uz šo sarakstu.

Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību kritērijam, iesniedzot datus par procesā izmantoto vielu daudzumu (kg/ADT saražotā papīra) un apliecinot, ka šajā kritērijā minētās vielas galaproduktā nepārsniedz norādīto robežkoncentrāciju. Koncentrāciju norāda drošības datu lapās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantu.

c)   Hlors

Par balinātāju nedrīkst izmantot gāzveida hloru vai citus hlora savienojumus. Šī prasība neattiecas uz gāzveida hloru, kas saistīts ar hlora dioksīda ražošanu un izmantošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz celulozes ražotāja(-u) izsniegtu deklarāciju, kas apliecina, ka balināšanā nav izmantots gāzveida hlors vai citi hlora savienojumi. Piezīme: kaut gan šī prasība attiecas arī uz pārstrādātu šķiedru balināšanu, pieļaujams, ka iepriekšējā aprites ciklā šķiedra ir balināta ar gāzveida hloru vai citiem hlora savienojumiem.

d)   APEO (alkilfenoletoksilāti)

Alkilfenoletoksilātus vai citus alkilfenolatvasinājumus nepievieno tīrīšanai vai tipogrāfijas krāsas atdalīšanai paredzētajām vielām, putu inhibitoriem vai disperģentiem. Alkilfenolatvasinājumi ir vielas, kas pēc noārdīšanās izdala alkilfenolus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ķīmisko vielu piegādātāja(-u) izsniegtu(-as) deklarāciju(-as), kas apliecina, ka alkilfenola etoksilāti vai citi alkifenola atvasinājumi nav pievienoti minētajiem produktiem.

e)   Atlikušie monomēri

To atlikušo monomēru (izņemot akrilamīdu) kopējais daudzums, kam var tikt piešķirti vai ir piešķirti turpmāk norādītie riska apzīmējumi (vai to kombinācijas) un kas ir pārklājumos, nostiprinošos līdzekļos, stiprinātājos, ūdens repelentos vai ķīmiskajās vielās, ko izmanto iekšējās un ārējās ūdens attīrīšanas iekārtās, nepārsniedz 100 ppm (aprēķina pēc cietās vielas satura).

Bīstamības apzīmējums (8)	Riska apzīmējums (9)
H340 Var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R46
H350 Var izraisīt vēzi	R45
H350i Var izraisīt vēzi ieelpojot	R49
H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi	R40
H360F Var negatīvi ietekmēt auglību	R60
H360D Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R61
H360FD Var negatīvi ietekmēt auglību. Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/61/60–61
H360Fd Var negatīvi ietekmēt auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/63
H360Df Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R61/62
H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50/50–53
H410 Ļoti toksisks ūdens organismiem, ar ilgstošām sekām	R50–53
H411 Toksisks ūdens organismiem, ar ilgstošām sekām	R51–53
H412 Kaitīgs ūdens organismiem, ar ilgstošām sekām	R52–53
H413 Var radīt ilgstošas kaitīgas sekas ūdens organismiem	R53

Pārklājumos, nostiprinošos līdzekļos, stiprinātājos, ūdens repelentos vai ķīmiskajās vielās, ko izmanto iekšējās un ārējās ūdens attīrīšanas iekārtās, akrilamīdu izmanto koncentrācijā, kas nepārsniedz 700 ppm (aprēķina pēc cietās vielas satura).

Kompetentā iestāde var atbrīvot pieteikuma iesniedzēju no minēto prasību ievērošanas attiecībā uz ķīmiskajām vielām, ko izmanto ārējās ūdens attīrīšanas iekārtās.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgu dokumentāciju (piemēram, drošības datu lapas).

f)   Virsmaktīvās vielas tipogrāfijas krāsas atdalīšanai

Visām virsmaktīvajām vielām tipogrāfijas krāsas atdalīšanai jābūt biodegradējamām (skatīt turpmāk testēšanas metodes un robežlielumus).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgās drošības datu lapas vai testēšanas pārskatus par katru virsmaktīvo vielu, norādot testēšanas metodi, robežvērtību un secinājumu. Deklarāciju sagatavošanā izmanto vienu no šādām testēšanas metodēm un robežlielumiem: ESAO 302 A-C (vai ekvivalents ISO standarts), ja noārdīšanās (tostarp adsorbcijas) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % attiecībā uz 302 A un B vai vismaz 60 % attiecībā uz 302 C.

g)   Biocīdi

Aktīvās sastāvdaļas biocīdos vai biostatiskās vielās, ko izmanto, lai apkarotu sārņus veidojošos organismus cirkulācijas ūdens sistēmās, kas satur šķiedru, nav potenciāli bioakumulatīvas. Biocīdu bioakumulācijas potenciālu raksturo log Pow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficienta logaritms) < 3,0 vai eksperimentāli noteiktais biokoncentrācijas koeficients (BCF) ≤ 100.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgā materiāla drošības datu lapu vai testēšanas pārskatu, kurā norādīta izmantotā testēšanas metode, robežvērtība un secinājums un kas sagatavots, izmantojot šādas testēšanas metodes: ESAO 107, 117 vai 305 A-E.

h)   Azokrāsvielas

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu neizmanto tādas azokrāsvielas, kurām sadaloties, rodas turpmāk norādītie aromātiskie amīni:

1. 4-aminobifenils	(92-67-1)
2. benzidīns	(92-87-5)
3. 4-hlor-o-toluidīns	(95-69-2)
4. 2-naftilamīns	(91-59-8)
5. o-aminoazotoluols	(97-56-3)
6. 2-amino-4-nitrotoluols	(99-55-8)
7. p-hloranilīns	(106-47-8)
8. 2,4-diaminoanizols	(615-05-4)
9. 4,4′-diaminodifenilmetāns	(101-77-9)
10. 3,3′-dihlorbenzidīns	(91-94-1)
11. 3,3′-dimetoksibenzidīns	(119-90-4)
12. 3,3′-dimetilbenzidīns	(119-93-7)
13. 3,3’-dimetil-4,4’- diaminodifenilmetāns	(838-88-0)
14. p-krezidīns	(120-71-8)
15. 4,4’-metilēn-bis-(2-hloranilīns)	(101-14-4)
16. 4,4′-oksidianilīns	(101-80-4)
17. 4,4′-tiodianilīns	(139-65-1)
18. o-toluidīns	(95-53-4)
19. 2,4-diaminotoluols	(95-80-7)
20. 2,4,5-trimetilanilīns	(137-17-7)
21. 4-aminoazobenzols	(60-09-3)
22. o-anizidīns	(90-04-0)

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

i)   Metālu kompleksu krāsvielas vai pigmenti

Nedrīkst izmantot krāsvielas vai pigmentus uz svina, vara, hroma, niķeļa vai alumīnija bāzes. Tomēr drīkst izmantot vara ftalocianīna krāsvielas vai pigmentus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju.

j)   Jonu piemaisījumi krāsvielās

Jonu piemaisījumu saturs izmantotajās krāsvielās nedrīkst pārsniegt: Ag 100 ppm; As 50 ppm; Ba 100 ppm; Cd 20 ppm; Co 500 ppm; Cr 100 ppm; Cu 250 ppm; Fe 2 500 ppm; Hg 4 ppm; Mn 1 000 ppm; Ni 200 ppm; Pb 100 ppm; Se 20 ppm; Sb 50 ppm; Sn 250 ppm; Zn 1 500 ppm.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju.

5. kritērijs.   Atkritumu apsaimniekošana

Visās celulozes un papīra ražotnēs ir ieviesta ekomarķējumu saņēmušo produktu izgatavošanas rezultātā radušos atkritumu un atlikumu apsaimniekošanas sistēma (kā to nosaka attiecīgās konkrēto celulozes un papīra ražotņu regulatīvās iestādes). Pieteikumā iekļauj ar sistēmu saistīto dokumentāciju vai skaidrojumus, kā arī informāciju vismaz par šādiem jautājumiem:

—	procedūras pārstrādei derīgo materiālu atdalīšanai no atkritumiem un izmantošanai,

—	procedūras, ko izmanto to materiālu reģenerācijai, kurus paredzēts izmantot citur, piemēram, sadedzināšanai, lai iegūtu ražošanā izmantojamu tvaiku vai siltumu, vai kurus paredzēts izmantot lauksaimniecībā,

—	procedūras, ko izmanto bīstamo atkritumu apsaimniekošanai (kā to nosaka attiecīgās konkrēto celulozes un papīra ražotņu regulatīvās iestādes).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētu aprakstu par katrā konkrētajā ražotnē ieviestās atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

6. kritērijs.   Piemērotība lietošanai

Produktam jābūt piemērotam paredzētajam nolūkam.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikumu iesniedzējs iesniedz atbilstošu dokumentāciju, kas pierāda atbilstību kritērija piemērošanas jomai. Produkts atbilst ilgizturības prasībām saskaņā ar piemērojamajiem standartiem. Lietošanas rokasgrāmatā ir sniegts to normu un standartu saraksts, ko izmanto ilgizturības novērtēšanai.

Kā alternatīvu iepriekš minēto metožu izmantošanai ražotāji savu produktu lietošanas piemērotību garantē, iesniedzot atbilstošu dokumentāciju, kas pierāda papīra kvalitāti saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17050-1:2004, kas nosaka vispārīgus kritērijus attiecībā uz piegādātāja deklarāciju par atbilstību normatīvajiem dokumentiem.

7. kritērijs.   Informācija ES ekomarķējumā

Fakultatīva uzlīme ar teksta logu ietver šādu tekstu:

“—	mazs gaisa un ūdens piesārņojums,

—	sertificētu šķiedru izmantošana UN/VAI pārstrādātu šķiedru izmantošana [atkarībā no konkrētā gadījuma],

—	ierobežots daudzums bīstamo vielu”.

Norādījumi fakultatīvo uzlīmju izmantošanai ar teksta logu ir atrodami sadaļā “Ekomarķējuma logotipu lietošanas vadlīnijas” (Guidelines for the use of the EU Ecolabel logo) tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/promo/pdf/logo%20guidelines.pdf

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz produkta iepakojuma paraugu, uz kura ir marķējums, un deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

---

(1)  Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(2)  Pārstrādāta papīra un kartona standartšķiru Eiropas saraksts, 2002. gada jūnijs.

(3)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(5)  OJ 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(6)  Kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

(7)  Kā paredzēts Direktīvā 67/548/EEK.

(8)  Kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

(9)  Kā paredzēts Direktīvā 67/548/EEK.