24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/1

(1)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu 62,9 % apmērā konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, ko veic visi uzņēmumi, kuri nav norādīti minētās regulas 1. panta 2. punktā un I pielikumā. Šie pasākumi turpmāk minēti kā “spēkā esošie pasākumi”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, turpmāk minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2011. gada 27. septembrī saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kuri noteikti konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, un attiecināt reģistrāciju uz konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu, ko nosūta no Malaizijas, deklarējot vai nedeklarējot Malaizijas izcelsmi.

(3)

Pieprasījumu iesniedza četri stikla šķiedras sieta audumu ražotāji Savienībā: Saint Gobain Adfors CZ s.r.o., Tolnatext Fonalfeldolgozó és Műszakiszövet-gyártó Bt., AS “Valmieras stikla šķiedra” un Vitrulan Technical Textiles GmbH.

(4)

Pieprasījumā bija pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas ievērojami mainījās tirdzniecības modelis eksportam no ĶTR un Malaizijas uz Savienību un tam nebija cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien spēkā esošo pasākumu noteikšana. Tika apgalvots, ka šā tirdzniecības modeļa pārmaiņu pamatā ir konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu pārsūtīšana caur Malaiziju.

(5)

Turklāt pierādījumi liecināja par to, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tika mazināta gan daudzuma, gan cenas izteiksmē. Pierādījumi liecināja, ka šo palielināto importa daudzumu no Malaizijas pārdeva par cenām, kuras bija zemākas nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā cena, kas nerada kaitējumu.

(6)

Visbeidzot, bija pierādījumi tam, ka no Malaizijas nosūtītu konkrētu stikla šķiedras sieta audumu imports tika pārdots par dempinga cenām salīdzinājumā ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto attiecīgā ražojuma normālo vērtību.

(7)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu, ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, Komisija sāka izmeklēšanu ar Regulu (ES) Nr. 1135/2011 (3) (“izmeklēšanas sākšanas regula”). Komisija, ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, ar izmeklēšanas sākšanas regulu arī muitas dienestiem uzdeva reģistrēt no Malaizijas nosūtītu konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu.

(8)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR un Malaizijas iestādēm, minēto valstu ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Anketas tika nosūtītas ražotājiem eksportētājiem ĶTR un Malaizijā, kuri Komisijai bija zināmi vai kuri bija paziņojuši par sevi izmeklēšanas sākšanas regulas 14. apsvērumā noteiktajā termiņā. Anketas tika nosūtītas arī importētājiem Savienībā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Trīs ražotāji eksportētāji Malaizijā un trīs nesaistīti importētāji Savienībā paziņoja par sevi un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(10)

Uz anketas jautājumiem atbildēja turpmāk minētie ražotāji eksportētāji, kuru telpās pēc tam tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

Ražotāji eksportētāji Malaizijā:

(11)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. septembrim (“IP”). Informācija par IP tika vākta, lai inter alia izmeklētu tirdzniecības modeļa iespējamās pārmaiņas. Par ziņošanas periodu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (“ZP”) tika vākta detalizētāka informācija, lai noteiktu spēkā esošo pasākumu koriģējošās ietekmes iespējamo mazināšanos un dempinga esību.

(12)

Lai novērtētu, vai pasākumi tiek apieti, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu secīgi analizēja, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Malaiziju un Savienību; vai šīs pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana; vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta, ņemot vērā līdzīgā ražojuma cenas un/vai daudzumus; un – vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu – vai ir pierādījumi par dempingu saistībā ar līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

(13)

Attiecīgais ražojums ir ražojums, kas definēts sākotnējā izmeklēšanā – ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumi, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm, kas sver vairāk nekā 35 g/m2, izņemot stikla šķiedras diskus, un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00.

(14)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējā apsvērumā definētais ražojums, taču tiek sūtīts no Malaizijas, deklarējot vai nedeklarējot Malaizijas izcelsmi.

(15)

Izmeklēšanā atklājās, ka iepriekš definētajiem stikla šķiedras sieta audumiem, kurus uz Savienību eksportēja no ĶTR, un tiem, kurus uz Savienību nosūtīja no Malaizijas, ir vienas un tās pašas fizikālās īpašības, tehniskie parametri un lietošanas veids un tādējādi tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Kā minēts 10. apsvērumā, atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza trīs ražotāji eksportētāji Malaizijā.

(17)

Šo trīs ražotāju eksportētāju telpās pēc tam tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(18)

Minētie trīs Malaizijas ražotāji eksportētāji saskaņā ar Comext  (4) sniegtajām ziņām ZP veica 75 % no izmeklējamā ražojuma kopējā Malaizijas eksporta uz Savienību. Kopējā eksporta apjoma rādītāja pamatā ir Comext dati.

(19)

Viens no šiem trim Malaizijas ražotājiem eksportētājiem pārtrauca sadarboties pēc pārbaudes apmeklējuma pirmās dienas, tādēļ tika piemērots pamatregulas 18. pants.

(20)

Arī attiecībā uz abiem pārējiem Malaizijas uzņēmumiem tika atzīts, ka, pamatojoties uz 34. un 52. līdz 59. apsvērumā izskaidrotajiem iemesliem, ir attaisnota pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošana.

(21)

ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumus par konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu Savienībā no ĶTR un par attiecīgā ražojuma eksportu no ĶTR uz Malaiziju daļēji nācās izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu kopējo importa apjomu no ĶTR uz Savienību, tika izmantoti Comext dati. Lai noteiktu kopējo eksporta apjomu no ĶTR uz Malaiziju, tika izmantoti ĶTR un Malaizijas valsts statistikas dati. Dati tika arī salīdzināti ar detalizētajiem datiem par importu un eksportu, kurus sniedza Malaizijas muitas iestādes.

(22)

Malaizijas un ĶTR statistikā norādītais importa apjoms aptvēra lielāku ražojumu grupu nekā attiecīgais ražojums vai izmeklējamais ražojums. Tomēr, ņemot vērā Comext datus un trīs minēto Malaizijas ražotāju eksportētāju sniegtos datus, varēja noteikt, ka ievērojamu daļu no šā importa apjoma veidoja attiecīgais ražojums. Šos datus attiecīgi varēja izmantot, lai konstatētu tirdzniecības modeļa pārmaiņas.

(23)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 2011. gada februārī (5) un galīgo pasākumu noteikšanas 2011. gada augustā (ievērojot sākotnējo regulu) attiecīgā ražojuma imports Savienībā no ĶTR ievērojami samazinājās.

(24)

Savukārt 2011. gadā ievērojami palielinājās izmeklējamā ražojuma kopējais eksporta apjoms no Malaizijas uz Savienību. Balstoties uz Comext datiem, eksports no Malaizijas uz Savienību strauji pieauga pēdējā gada laikā, lai gan iepriekšējos gados tas bija neievērojams. Šo tendenci apstiprina arī attiecīgā Malaizijas statistika par stikla šķiedras sieta audumu eksportu no Malaizijas uz Savienību.

(25)

Konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importa apjoms Savienībā no ĶTR un Malaizijas no 2008. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. septembrim parādīts 1. tabulā.

(26)

Iepriekšminētie dati skaidri liecina, ka imports Savienībā no Malaizijas laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam bija neievērojams. Tomēr 2011. gadā pēc pasākumu noteikšanas imports pēkšņi ievērojami pieauga un zināmā mērā pēc apjoma aizstāja ĶTR eksportu uz Savienību. Turklāt pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas imports Savienībā no Ķīnas ievērojami samazinājās (par 26 %).

(27)

Tajā pašā laikposmā vērojams arī ievērojams pieaugums stikla šķiedras sieta audumu eksportam no ĶTR uz Malaiziju. No salīdzinoši neliela apjoma 2008. gadā (4,65 miljoni m2) eksports pieauga līdz 32,78 miljoniem m2 ZP. Šo tendenci apstiprina arī attiecīgā Malaizijas statistika par stikla šķiedras sieta audumu importu Malaizijā no ĶTR.

2.   tabula

Stikla šķiedras sieta audumu eksports no ĶTR uz Malaiziju no 2008. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. septembrim

(28)

Lai noteiktu tendenci konkrētu stikla šķiedras sieta audumu tirdzniecības plūsmai no ĶTR uz Malaiziju, tika ņemti vērā gan Malaizijas, gan ĶTR statistikas dati. Abu valstu dati ir pieejami vienīgi par lielāku ražojumu grupu, kas pārsniedz attiecīgo ražojumu. Tomēr, ņemot vērā Comext datus un trīs minēto Malaizijas ražotāju eksportētāju, kuri sākotnēji sadarbojās, sniegtos datus, varēja noteikt, ka ievērojamu daļu tur veidoja attiecīgais ražojums. Tādēļ šos datus varēja izmantot.

(29)

Iepriekš 1. un 2. tabulā skaidri redzams – pēc ievērojama samazinājuma ĶTR stikla šķiedras sieta audumu eksportā uz Savienību seko ievērojams pieaugums ĶTR stikla šķiedras sieta audumu eksportā uz Malaiziju, kam savukārt seko ievērojams pieaugums Malaizijas stikla šķiedras sieta audumu eksportā uz Savienību IP laikā. Tāpat izmeklēšanā atklājās, ka vēl zināms daudzums stikla šķiedras sieta audumu no ĶTR uz Malaiziju tika kļūdaini deklarēts importa brīdī ar citiem kodiem, nevis ar tiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana. Saskaņā ar muitas importa deklarācijām šie papildu apjomi tika deklarēti ar kodiem 7019 11 000 un 7019 40 000.

(30)

Trīs minētie uzņēmumi, kas sākotnēji sadarbojās, tika izveidoti laikā no 2010. gada novembra līdz 2011. gada martam un sāka ražošanu un eksportu uz Savienību tikai pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 2011. gada februārī. Pirms 2011. gada februāra Malaizijā stikla šķiedras sieta audumu ražošana nenotika.

(31)

Kopējais samazinājums ĶTR eksporta apjomam uz Savienību un vienlaicīgais pieaugums eksporta apjomam no Malaizijas uz Savienību un no ĶTR uz Malaiziju pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 2011. gada februārī un pēc galīgo pasākumu noteikšanas 2011. gada augustā veidoja tirdzniecības modeļa pārmaiņas starp minētajām valstīm, no vienas puses, un Savienību, no otras puses.

(32)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisa prakse, process vai darbs un ka tām nedrīkst būt cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana. Prakse, process vai darbs inter alia var būt ražojuma, uz kuru attiecas pasākumi, nosūtīšana caur trešām valstīm un detaļu salikšana montāžas darbībā Savienībā vai kādā trešā valstī. Šim nolūkam tika noskaidrots, vai notiek montāžas darbības saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu.

(33)

Malaizijas uzņēmumu, kuri sākotnēji sadarbojās, deklarētais eksports veidoja apmēram 75 % no visa Malaizijas eksporta uz Savienību. Pārējo eksportu var piedēvēt Malaizijas ražotājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, vai uzskatīt, ka tas noticis pārsūtīšanas ceļā. Viens no Savienības importētājiem, kas sadarbojās, ieguva stikla šķiedras sieta audumu no Malaizijas eksportētāja, kurš šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(34)

Kā sīkāk izklāstīts 52. līdz 59. apsvērumā, trīs minētie uzņēmumi, kas sākotnēji sadarbojās, uzreiz tika informēti, ka tiem varētu piemērot pamatregulas 18. pantu, jo tika atklāts, ka tie ir snieguši maldinošu informāciju. Pierādījumi jo īpaši liecināja, ka divi no ražotājiem eksportētājiem, kas sākotnēji sadarbojās, nebija informējuši par to savstarpējo saistību. Tāpat uzņēmumi manipulēja ar tādiem dokumentiem kā bankas pārskati un tos pārveidoja. Turklāt pastāv šaubas par to, vai daži no to pirkuma rēķiniem un bankas maksājuma dokumentiem ir īsti. Divi no šiem uzņēmumiem arī nenorādīja izcelsmi izejmateriāliem, kas tika izmantoti uz Savienību eksportēto stikla šķiedras sieta audumu ražošanā. Visbeidzot, balstoties uz informāciju, kuru ieguva Malaizijas iestādes, preces varēja eksporta brīdī kvalificēties izcelsmes sertifikāta iegūšanai, ja importētajiem un ražošanas procesā izmantotajiem izejmateriāliem un eksportētajām gatavajām precēm bija dažādi klasifikācijas kodi. Pārbaudes apmeklējumos redzētais liecināja, ka zināms daudzums stikla šķiedras sieta audumu no ĶTR, tos importējot Malaizijā, tika kļūdaini deklarēts ar tādiem kodiem, uz kuriem izmeklēšana neattiecās, kamēr, tos eksportējot uz Savienību, tie tika klasificēti ar tiem abiem KN kodiem, uz ko izmeklēšana attiecās. Tas izskaidro stikla šķiedras sieta audumu papildu apjomus, kas eksportēti no Malaizijas uz Savienību, kā apliecina konstatējumi attiecībā uz tirdzniecības modeļa pārmaiņām 29. apsvērumā.

(35)

Tādējādi tiek apstiprināts fakts, ka ĶTR izcelsmes ražojumus pārsūta caur Malaiziju.

(36)

Tā kā visiem trim uzņēmumiem, kas sākotnēji sadarbojās, tika piemērots pamatregulas 18. pants, nebija iespējams noteikt, vai tie veic montāžas darbības.

(37)

Izmeklēšanā netika konstatēti citi pamatoti iemesli vai ekonomisks izskaidrojums, kas pamatotu pārsūtīšanu, kā vien izvairīšanās no spēkā esošajiem pasākumiem, kuri noteikti dažu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam. Izņemot maksājumu, nekonstatēja citus elementus, ko varētu uzskatīt par kompensāciju attiecīgā ražojuma pārsūtīšanas izmaksām no ĶTR caur Malaiziju, jo īpaši transportēšanas un pārkraušanas izmaksām.

(38)

Lai novērtētu, vai importētie ražojumi daudzuma un cenu ziņā mazina to spēkā esošo pasākumu ietekmi, kas noteikti konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, izmantoja Comext datus, jo tie bija labākie pieejamie dati par to trīs ražotāju eksportētāju eksporta daudzumu un cenām, kuri sākotnēji sadarbojās, ja tika piemērots pamatregulas 18. pants, kā arī par to uzņēmumu, kuri nesadarbojās, eksporta daudzumu un cenām. Šādi iegūtās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības ražotājiem ir noteikts sākotnējās regulas 74. apsvērumā.

(39)

Importa pieaugums no Malaizijas Savienībā no 20 000 m2 2010. gadā līdz 76 miljoniem m2 laikposmā no 2011. gada aprīļa līdz septembrim tika uzskatīts par ievērojamu daudzuma ziņā.

(40)

Salīdzinot sākotnējā izmeklēšanā noteikto kaitējuma novēršanas līmeni un vidējo svērto eksporta cenu (to koriģējot atbilstīgi pēcimportēšanas izmaksām un kvalitātes pielāgojumiem, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā), tika konstatēta tirdzniecība par ievērojami zemāku cenu. Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme ir mazināta gan daudzuma, gan cenas ziņā.

(41)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu tika pārbaudīts, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgajiem ražojumiem iepriekš noteikto normālo vērtību.

(42)

Sākotnējā regulā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām Kanādā, kas minētajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analogo valsti ĶTR. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika uzskatīts par lietderīgu izmantot iepriekš sākotnējā izmeklēšanā noteikto normālo vērtību.

(43)

Eksporta cenas no Malaizijas tika balstītas uz pieejamajiem faktiem, t. i., uz vidējās konkrētu stikla šķiedras sieta audumu eksporta cenas ZP, kas norādīta Comext. Tas tika darīts tādēļ, ka visiem trim ražotājiem eksportētājiem, kas sākotnēji sadarbojās, tika piemērots pamatregulas 18. pants, un tāpēc to datus nevarēja izmantot eksporta cenu noteikšanai.

(44)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgi tika veiktas korekcijas saistībā ar atšķirībām transporta un apdrošināšanas un papildu izmaksās, iepakošanas izmaksās un banku izmaksās. Tā kā pamatregulas 18. pants tika piemērots visiem trim ražotājiem eksportētājiem, kas sākotnēji sadarbojās, korekcijas bija jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tādējādi korekcijas balstījās uz procentuālo daudzumu, kas tika aprēķināts kā starpība starp kopējo CIF vērtību un kopējo EXW vērtību visiem darījumiem ZP, par ko informēja trīs minētie Malaizijas ražotāji.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot sākotnējā regulā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar šīs izmeklēšanas ZP noteiktajām vidējām svērtajām eksporta cenām, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(46)

Šādi salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

(47)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam noteiktais galīgais antidempinga maksājums ir apiets ar pārsūtījumu no Malaizijas, ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punktu.

(48)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, būtu jāattiecina uz šā paša ražojuma importu, ko nosūta no Malaizijas, deklarējot vai nedeklarējot Malaizijas izcelsmi.

(49)

Ņemot vērā nesadarbošanos šajā izmeklēšanā, attiecināmajiem pasākumiem būtu jābūt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 791/2011 1. panta 2. punktā noteiktajiem pasākumiem “visiem pārējiem uzņēmumiem”, t. i., galīgajam antidempinga maksājumam 62,9 % apmērā, kuru piemēro neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas.

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi attiecinātie pasākumi būtu jāattiecina uz importu, kurš nonāk Savienībā, ievērojot ar izmeklēšanas sākšanas regulu noteikto prasību par reģistrāciju, maksājumi būtu jāiekasē par to reģistrēto konkrēto stikla šķiedras sieta audumu importu, kas nosūtīts no Malaizijas.

(51)

Visi trīs Malaizijas uzņēmumi, kas iesniedza aizpildītas anketas, pieprasīja tos atbrīvot no iespējamajiem attiecinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(52)

Kā minēts 19. apsvērumā, viens no uzņēmumiem pēc pirmās pārbaudes apmeklējuma dienas pārtrauca sadarbību. Pat tajā vienā pārbaudes dienā sadarbība nebija pietiekama. Jo īpaši uzņēmums nesniedza lielāko daļu no prasītajiem apliecinošajiem dokumentiem, piemēram, tā datus par ražošanu un krājumiem un enerģijas rēķinus. Uzņēmuma ražotnē esošais izejmateriālu daudzums bija ļoti neliels, kas neatbilst deklarētajiem ražošanas daudzumiem, un noliktavā nebija nekādu gatavo preču. Turklāt iesniegtajiem pirkumu rēķiniem bija tāds pats formāts kā rēķinu paketei ar iepriekš uzdrukātiem numuriem, kas tika atrasts uzņēmuma telpās. Šī līdzība aicināja domāt, ka uzņēmuma pirkšanas rēķini varētu nebūt īsti. Turklāt pierādījumi liecināja, ka uzņēmums nav paziņojis par savu saistību ar citu Malaizijas eksportētāju, kurš arī sadarbojās izmeklēšanā. Konkrētāk – pirmā uzņēmuma telpās tika atrasti dokumenti saistībā ar otru Malaizijas ražotāju, kurš sākotnēji sadarbojās, taču uzņēmumi šo saistību nenorādīja.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu uzņēmumu informēja par nodomu neņemt vērā tā iesniegto informāciju un noteica tam termiņu, kurā sniegt piezīmes. Uzņēmums piezīmes nesniedza, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par šo uzņēmumu pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(54)

Otrā uzņēmuma sadarbība pārbaudes apmeklējuma laikā nebija pietiekama. Uzņēmums vairākas reizes liedza piekļuvi tādiem būtiski svarīgiem datiem kā ziņojumi par ražošanu un krājumu informācija. Uzņēmuma ražotnē esošais izejmateriālu daudzums bija ļoti neliels salīdzinājumā ar deklarētajiem ražošanas daudzumiem un noliktavā esošo gatavo preču krājumiem. Tāpat uzņēmums arī nesniedza pierādījumus par to izejmateriālu izcelsmi, kas tika izmantoti uz Savienību eksportēto stikla šķiedras sieta audumu ražošanā.

(55)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu uzņēmumu informēja par nodomu neņemt vērā tā iesniegto informāciju un noteica tam termiņu, kurā sniegt piezīmes. Uzņēmums piezīmēs apgalvoja, ka plānotās trīs pārbaudes apmeklējuma dienas bija īss laiks un tas nebija pietiekams, lai uzņēmums varētu sniegt visus datus un dokumentus, ko pieprasīja izmeklētāji. Uzņēmums arī atzina, ka tas ir izmeklētājiem vairākas reizes liedzis piekļuvi datiem, un turklāt apliecināja, ka personām, kuras pārstāvēja uzņēmumu pārbaudes apmeklējumu laikā, lielākoties bija jāsaņem atļauja no direktoriem, lai tie izmeklētājiem varētu sniegt piekļuvi datiem. Tāpat uzņēmums atzina, ka uzņēmuma pārstāvji nav saistījušies ar grāmatvedības departamentu, kā arī norādīja, ka direktori nepiedalījās, jo esot bijuši aizņemti.

(56)

Uzņēmuma paskaidrojumi apliecina secinājumu, ka uzņēmums nopietni kavēja izmeklēšanu. Uzņēmums par pārbaudes apmeklējuma datumiem tika informēts krietni iepriekš un tiem piekrita. Eksports uz Savienību ir uzņēmuma galvenā darbība, un tomēr tā direktoru nebija klāt. Pārbaudes apmeklējuma laikā bija vērojami tīša un nepamatota kavēšanās sniegt vajadzīgos datus un dokumentus, un piekļuves liegšana datiem radīja turpmākas kavēšanās un traucēkļus, lai izmeklēšanu varētu pabeigt noteiktajā termiņā. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par šo uzņēmumu pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(57)

Trešā uzņēmuma sadarbība pārbaudes apmeklējuma laikā nebija pietiekama, turklāt tas sniedza maldinošu informāciju. Tika atklāts, ka uzņēmums ir manipulējis ar bankas pārskatiem, jo tas nespēja pierādīt, ka tā bankas maksājuma dokumenti ir īsti. Tā grāmatvedības dokumenti tika uzskatīti par neuzticamiem, jo tajos bija vairākas nopietnas nesakritības saistībā ar sākuma un tālāk pārnestajiem beigu atlikumiem. Uzņēmuma izejmateriālu krājumi bija nelieli salīdzinājumā ar deklarētajiem ražošanas daudzumiem un noliktavā esošo gatavo preču krājumiem. Tāpat uzņēmums arī nesniedza pierādījumus par to izejmateriālu izcelsmi, kas tika izmantoti uz Savienību eksportēto stikla šķiedras sieta audumu ražošanā. Pierādījumi arī liecināja, ka uzņēmums nav atklājis savu saistību ar pirmo Malaizijas eksportētāju, jo pirmā uzņēmuma telpās tika atklāti daži dokumenti, kas pieder trešajam uzņēmumam.

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu arī šo uzņēmumu informēja par nodomu neņemt vērā tā iesniegto informāciju un noteica tam termiņu, kurā sniegt piezīmes. Uzņēmums piezīmēs apgalvoja, ka tam nav nekādas pieredzes ar šādiem pārbaudes apmeklējumiem un tas izskaidrojot atklātos trūkumus. Tas arī apgalvoja, ka tas ar pieprasītajiem un izmeklētājiem sniegtajiem dokumentiem, jo īpaši ar bankas pārskatiem un maksājuma apliecinājumiem, ir rīkojies piesardzīgi, jo Malaizijas iestādes tam nav oficiāli apliecinājušas izmeklētāju identitāti. Uzņēmums tomēr atzina, ka tā darbinieki ir izmainījuši bankas pārskatu saturu, taču tas esot veikts tādēļ, ka uzņēmums bijis ļoti noraizējies par tā dokumentu iespējamu noplūdi, sabotāžu un datu konfidencialitāti.

(59)

Uzņēmuma sniegtie papildu paskaidrojumi nebija tādi, kas liktu mainīt secinājumu, ka uzņēmums izmeklēšanas gaitā ir sniedzis maldinošu informāciju. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par šo uzņēmumu pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(60)

Ņemot vērā konstatējumus par pārmaiņām tirgus modelī un pārsūtīšanu, kā izklāstīts 31. un 35. apsvērumā, un ņemot vērā maldinošās informācijas raksturu, kā izklāstīts 52. līdz 59. apsvērumā, šiem trim uzņēmumiem nevarēja piešķirt to pieprasītos atbrīvojumus saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(61)

Neskarot pamatregulas 11. panta 3. punktu, citiem Malaizijas ražotājiem, kuri nepieteicās šajā procedūrā un ZP uz Savienību neeksportēja izmeklējamo ražojumu, bet apsver iespēju iesniegt pieprasījumu par atbrīvojumu no attiecinātā antidempinga maksājuma, ievērojot pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu, būs jāaizpilda anketa, lai Komisija var izvērtēt, vai pieprasījums ir pamatots. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, novērtējot attiecīgā ražojuma tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, iepirkumu un pārdošanas apjomu, kā arī iespējamību, ka turpināsies darbības, kurām nav pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā izskaidrojuma, un pierādījumus par dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uzņēmumu telpās. Pieprasījums būtu jānosūta tieši Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanas apjomiem.

(62)

Ja atbrīvojums tiek atzīts par pamatotu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju attiecīgi ierosinās veikt attiecināto spēkā esošo pasākumu grozījumus. Pēc tam visus piešķirtos atbrīvojumus kontrolēs, lai nodrošinātu paredzēto nosacījumu izpildi.

(63)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekšminēto secinājumu pamatā, un tās bija aicinātas izteikt piezīmes. Tika izskatītas personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes. Neviens no minētajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus.

(64)

Viens importētājs, kas sadarbojās, jautāja, vai varētu tikt apsvērts piemērot dažādas maksājuma likmes reģistrētam stikla šķiedras sieta audumu importam, kuru veic tādi importētāji, kas procedūrā sadarbojās, un tādi importētāji, kas procedūrā nesadarbojās. Prasība tika noraidīta, jo pamatregulā šādai atšķirībai nav tiesiska pamata,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 04/92

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss: +32 22956505

24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/8

(1)

Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012.

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā un saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2012/424/KĀDP (2012. gada 23. jūlijs), ar ko īsteno Padomes Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (2), Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā iekļautais to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts, kam piemēro ierobežojošus pasākumus, būtu jāpapildina ar jaunām personām un vienībām,

24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/12

(1)

Lai Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIA pielikumā iekļautu dažus atkritumu maisījumus, to grozīja ar Komisijas 2011. gada 11. jūlija Regulu (ES) Nr. 664/2011 par atkritumu sūtījumiem (2). Tādēļ atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1013/2006 37. pantam Komisija ir nosūtījusi rakstisku pieprasījumu katrai valstij, kurā nepiemēro ESAO lēmumu (3), lūdzot sniegt rakstisku apstiprinājumu, ka šie atkritumu maisījumi, kuru eksports nav aizliegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1013/2006 36. pantu, var tikt eksportēti no Eiropas Savienības, lai tos reģenerētu attiecīgajā valstī, un norādi par to, kura kontroles procedūra (ja tā vispār būtu piemērojama) būtu piemērojama galamērķa valstī. Lai ņemtu vērā saņemtās atbildes, būtu jāgroza pielikums Komisijas 2007. gada 29. novembra Regulai (EK) Nr. 1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (4).

(2)

Komisija no vairākām valstīm ir arī saņēmusi papildu informāciju par citiem Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītajiem atkritumiem. Tāpēc, lai to ņemtu vērā, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1418/2007 pielikums,