21.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/1

KOMISIJAS LĒMUMS

2011. gada 24. oktobris

par Valsts atbalstu SA 32600 (2011/C) – Francija – SNCF atbalsts uzņēmuma SeaFrance SA pārstrukturēšanā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 7808)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/397/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc aicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes saskaņā ar iepriekšminētajiem pantiem (1),

tā kā:

I. PROCEDŪRA

1.1. Vispārīgais procesuālais konteksts

(1)	Ar 2010. gada 18. augusta lēmumu (2) Komisija apstiprināja uzņēmuma SeaFrance SA (turpmāk – “SeaFrance”) glābšanas atbalstu (turpmāk – “glābšanas atbalsts”), ko Francija kopš tā laika īsteno. Šis atbalsts paredzēja tādu SNCF aizdevumu SeaFrance, kas nepārsniedz EUR [40-70] miljonus.

(2)

Francijas iestādes 2011. gada 18. februārī paziņoja par SeaFrance pārstrukturēšanas atbalstu (turpmāk – “pārstrukturēšanas atbalsts”) EUR 223 miljonu apmērā, tam pievienojot pārstrukturēšanas plānu. 2011. gada 29. marta vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju, ko Francijas iestādes sniedza 2011. gada 4. maijā.

(3)	SeaFrance konkurējošais uzņēmums P&O Ferries (turpmāk – “P&O”) 2011. gada 6. aprīlī Komisijai iesniedza sūdzību par pārstrukturēšanas atbalstu.

(4)	Komisija 2011. gada 22. jūnija vēstulē paziņoja Francijas Republikai savu lēmumu par LESD 108. panta 2. punktā paredzētās procedūras sākšanu (turpmāk – “lēmums par procedūras sākšanu”).

(5)	Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par šiem atbalsta pasākumiem (3). Tā saņēma piezīmes, kas detalizēti aprakstītas V sadaļā.

(6)	Francijas iestādes savas piezīmes iesniedza 2011. gada 14. jūlijā, atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, 2011. gada 22. jūlijā, atbildot uz P&O sūdzību, un 2011. gada 19. augustā, atbildot uz ieinteresēto personu piezīmēm attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(7)	Francijas iestādes 2011. gada 12. septembrī nosūtīja grozītu pārstrukturēšanas plānu.

(8)	Francijas iestādes 2011. gada 3. oktobrī atkārtoti grozīja pārstrukturēšanas plānu (turpmāk – “grozītais pārstrukturēšanas plāns”).

(9)	Komisija un Francijas iestādes tikās […]. Procedūras gaitā tika veiktas arī vairākkārtējas telefonsarunas (4) un nosūtītas elektroniskās vēstules. Francijas iestādes 2011. gada 18. oktobrī nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā bija apkopoti iepriekšējās sarunās izklāstītie argumenti.

1.2. Procesuālais konteksts valsts mērogā

(10)	Saskaņā ar 2010. gada 30. jūnijā uzsākto SeaFrance sanācijas procedūru Parīzes Tirdzniecības tiesai 2011. gada 25. oktobrī jāpieņem galīgais lēmums par SeaFrance likvidāciju vai darbības turpināšanu (5).

(11)

Turklāt kopš sanācijas procedūras uzsākšanas trešās personas administratoram varēja iesniegt piedāvājumus, kas ļautu turpināt uzņēmuma darbību, to pilnīgi vai daļēji pārdodot. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju tika iesniegti trīs pārpirkšanas piedāvājumi, no kuriem vienu kopīgi iesniedza Francijas uzņēmumu grupa Louis Dreyfus Armateurs un Dānijas uzņēmums DFDS A/S (turpmāk – “DFDS”) (turpmāk kopā saukti – “DFDS-LDA”), otru – arodbiedrība Confédération française démocratique du travail (turpmāk tekstā – “CFDT) “ un trešo – “SNC Being Bang Immaterial (turpmāk tekstā – “Being Bang”).

(12)

DFDS-LDA iesniedza simbolisku piedāvājumu SeaFrance aktīvus un personālu pārpirkt par trīs euro (6). DFDS-LDA informatīvos nolūkos Komisijai nosūtīja piedāvājuma kopiju. Saskaņā ar šo piedāvājumu DFDS-LDA paturētu tikai 460 darbiniekus (proti, par 200 mazāk nekā piedāvāts grozītajā pārstrukturēšanas plānā) un kravas kuģi Nord Pas-de-Calais (papildus kravas-pasažieru prāmjiem Berlioz un Rodin), taču nepaturētu kravas-pasažieru prāmi Molière (kaut arī grozītajā pārstrukturēšanas plānā paredzēts pārdot kravas kuģi Nord Pas-de-Calais un nevis atteikties no kravas-pasažieru prāmja Molière, bet gan to pārpirkt pirms termiņa).

(13)

Saskaņā ar paziņojumiem presē CFDT 24. augustā Parīzes Tirdzniecības tiesā iesniedza uzņēmuma pārpirkšanas piedāvājumu. CFDT vēlējās paturēt visus 1 100 esošos darbiniekus. Tādēļ tā paredz simboliski pārpirkt SeaFrance kuģus par vienu euro un nepārņemt uzņēmuma pasīvus. CFDT plāno bankās ņemt kredītu pret ķīlu vismaz EUR 50 miljonu apmērā, kā arī vietējām un reģionālām pašvaldībām lūgt papildu aizdevumu EUR 80 miljonu apmērā, lai varētu pārvarēt jaunu krīzi, ja tāda rastos.

(14)

Tāpat saskaņā ar paziņojumiem presē arī Being Bang iesniedza SeaFrance pārpirkšanas piedāvājumu, par kura nosacījumiem Komisijai nav informācijas. Being Bang Komisijai informatīvos nolūkos nosūtīja SeaFrance pārpirkšanas piedāvājumu. Minēto dokumentu Komisija saņēma pēc termiņa, kurā ieinteresētās personas varēja iesniegt piezīmes, proti, 15 dienas pēc lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas. Līdz ar to saskaņā ar judikatūru Komisija to nenosūtīja Francijas iestādēm un neņems vērā šā lēmuma vajadzībām (7).

(15)	Francija Komisijai nenosūtīja nevienu no 11. līdz 14. apsvērumā minētajiem piedāvājumiem. Tātad uz tiem šis lēmums neattiecas..

1.3. Lēmuma priekšmets

(16)	Šis lēmums attiecas tikai uz SeaFrance kapitāla palielināšanu, par ko Francija paziņoja, diviem uzņēmumam SeaFrance paredzētajiem aizdevumiem, kas attiecīgi ir EUR 99,8 miljoni un EUR [40-70] miljoni, kā arī glābšanas atbalstu, ko Komisija apstiprināja 2010. gada 18. augustā.

(17)

Šis lēmums neietver ne to naudas līdzekļu līguma pagarināšanu, ko SNCF piešķir SeaFrance (SA.31331-2011/NN), ne finansējumu, ko SNCF piešķir SeaFrance, lai īstenotu prāmja SeaFrance Berlioz pirkšanas tiesības (SA.31252-2010/NN). Komisija 2011. gada 22. jūnijā attiecībā uz šiem diviem pasākumiem arī sāka LESD 108. panta 2. punktā paredzētu procedūru.

(18)

Ņemot vērā sanācijas procedūras steidzamību, proti, to, ka Parīzes Tirdzniecības tiesai ir jāpieņem lēmums 2011. gada 25. oktobrī, šis lēmums attiecas tikai uz pārstrukturēšanas atbalstu, kas saskaņā ar grozīto pārstrukturēšanas plānu izpaužas kā rekapitalizācija un divi aizdevumi, kā arī uz glābšanas atbalstu, kas atļauts uz ierobežotu laika posmu. Tāpēc izmeklēšanas procedūra paliek atvērta attiecībā uz naudas līdzekļu līgumu (SA.31331-2011/NN) un Berlioz finansējumu (SA.31252-2010/NN).

II. ATBALSTA SAŅĒMĒJA APRAKSTS

(19)

SeaFrance ir akciju sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Francijas tiesībām un pilnībā pieder SNCF Participations S.A., kas arī ir akciju sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Francijas tiesībām, kura pārvalda SNCF grupai piederošās kapitāldaļas un kura pilnībā pieder valsts rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumam Société nationale des chemins de fer français (turpmāk – “SNCF”).

(20)

SeaFrance sniedz jūras transporta pakalpojumus (kravas un pasažieru pārvadājumi). Uzņēmums darbojas tikai maršrutā Kalē-Duvra. Tā tirgus daļas šajā maršrutā iedalās šādi:

	2007. g.	2010. g.
Pasažieri (8)	3 720	2 920
Krava (9)	770 550	550 884

(21)

2011. gada februārī, kad tika izziņots sākotnējais pārstrukturēšanas plāns, SeaFrance flotē bija šādi kuģi:

—	trīs kravas-pasažieru (vai “ro-pax”, no angļu valodas “roll-on-roll-off-passenger-ship”) prāmji, ar ko var pārvadāt gan pasažierus, gan kravu: Rodin, Molière un Berlioz;

—	kuģis, kas paredzēts tikai kravas pārvadājumiem: Nord Pas-de-Calais; un

—	divi kuģi, kas atradās dīkstāvē un bija paredzēti pārdošanai, proti, Cézanne un Renoir (šos kuģus pārdeva 2011. gada jūlijā).

(22)	SeaFrance 2009. gada decembrī bija 1 550 pastāvīgo darbinieku.

(23)	SeaFrance veic kravas (kravas automobiļi) un pasažieru (gājēji (līdz 2008. gada beigām), vieglie automobiļi, treileri, motocikli un autobusi) pārvadājumus, kā arī piedāvā arī tādus pakalpojumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība uz kuģa (10) un valūtas maiņa.

III. ATBALSTA PASĀKUMU APRAKSTS

(24)	Saskaņā ar 2011. gada februārī paziņoto sākotnējo pārstrukturēšanas plānu (turpmāk – “sākotnējais pārstrukturēšanas plāns”) pārstrukturēšanas atbalstam bija jāizpaužas kā SeaFrance kapitāla palielināšanai EUR 223 miljonu apmērā, ko paraksta tā vienīgais akcionārs – uzņēmums SNCF Participations SA.

(25)

Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns galvenokārt balstījās uz:

—	kapacitātes samazināšanu no 6 uz 4 kuģiem;

—	braucienu piedāvājuma pārstrukturēšanu, kuras rezultātā braucienu skaits gadā samazinātos par 29,4 % salīdzinājumā ar sākotnējo braucienu piedāvājumu;

—	725 pilnas slodzes ekvivalentu darbinieku atlaišanu, kas atbilst gandrīz pusei darbinieku skaita 2009. gada decembrī, lai tādējādi 2013. gadā atgūtu 26 % attiecību starp personāla izmaksām un apgrozījumu.

(26)

Plāns paredzēja arī uzlabot ražīgumu attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecību uz kuģa atkarībā no pasažieru skaita, veikt izmaiņas attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu klāstu, pārstrukturēt piedāvājumu “Croisière Bleu marine”, pārskatīt, kā tiek apsaimniekotas automobiļu novietnes, pārtraukt atsevišķu gājēju pārvadāšanu (pārvadāšana pārtraukta kopš 2008. gada beigām) un atcelt mono-destination braucienus, ar kuriem piedāvā tikai vienas konkrētas vietas apskati. Turklāt pārstrukturēšanas ietvaros tika paredzēts samazināt arī ārējos izdevumus: izveidot iepirkumu direkciju, lai iepirkumu procedūras padarītu racionālākas, un uzlabot iekšējo kontroli (datorizētas apkopes pārvaldības projekta realizēšana, uz kuģa un uz sauszemes esošās kravas centralizēta kontrole, sistemātiska konkursu izsludināšana Eiropas kuģu būvētavām attiecībā uz līgumu piešķiršanu par kuģu tehnisko apkopi, reklāmas izdevumu samazināšana).

(27)	Saskaņā ar 2011. gada 12. septembrī paziņoto pārstrukturēšanas plānu SNCF parakstīto SeaFrance kapitālu vajadzēja palielināt vairs tikai EUR 166,3 miljonu apmērā.

(28)

Kapitāls bija jāpalielina ar tādiem diviem aizdevumiem attiecīgi EUR 99,8 miljonu un EUR [40-70] miljonu apmērā, no kuriem pirmais paredzēts, lai finansētu SeaFrance pārstrukturēšanu kā tādu, un otrais –, lai segtu aizņēmumu par prāmi Molière, tādējādi šī prāmja pirkšanas tiesības īstenojot pirms termiņa ([…]. gada sākumā nevis […]. gada beigās). Šādi īstenojot pirkšanas tiesības pirms termiņa, SeaFrance […]. gada beigās bija jāiegūst pilnīgas īpašumtiesības uz kuģi, kurš novērtēts uz EUR […] miljoniem.

(29)	Šie divi aizdevumi bija jāizsniedz ar 6,05 % likmi uz 12 gadiem, kuru laikā jāveic regulāras kapitāla atmaksas.

(30)

Francijas iestādes šo 6,05 % likmi pamatoja ar:

1)	Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (11) (turpmāk – “paziņojums par atsauces likmi”), kas piemērots, ņemot vērā augsto nodrošinājuma līmeni CCC kredītreitinga kategorijā, proti, 400 bāzes punktu rezervi; un

“klasisku” metodi (12), ko SNCF pēc to pieprasījuma piemērojis un ar ko panāk procentu likmi [6,00-6,15] % līdz [6,00-6,15] % robežās (13). Tā ir balstīta uz:

—	12 mēnešu EURIBOR atsauces likmi (kas 2011. gada 1. augustā bija 2,18 %);

—

SeaFrance iekļaušanu BB- kredītreitinga kategorijā, ko SNCF tai piešķīris, balstoties uz 2011.-2019. gada finanšu prognozēm, ko veido seši attiecību rādītāji, proti, “leverage” (14), “gearing” (15), “equity ratio” (16), “interest coverage” (17), “liquidity” (18) un “profitability” (19), kuru rādītāji iekļaujas starp [0-5/20] un [15-20/20]; un

—	rezerves aprēķinu (šajā gadījumā [0-5] %), ko veido BB- novērtējums un zaudējuma noteiktā likme (vai “Loss Given Default”) [30-40] % līdz [40-50] % robežās.

(31)

Papildus sākotnējā pārstrukturēšanas plānā paziņotajiem pasākumiem un abiem minētajiem aizdevumiem 2011. gada 12. septembrī paziņotajā pārstrukturēšanas plānā tika piedāvāti arī papildu pasākumi, proti:

—	papildus abiem kuģiem – Cézanne un Renoir –, kas saskaņā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu pārdoti 2011. gada jūlijā, pārdot vēl vienu kuģi – kravas kuģi Nord Pas-de-Calais;

—	samazināt darbinieku skaitu par 922 darbiniekiem (salīdzinot ar 1 550 darbiniekiem 2009. gada decembrī, tas ir 60 % samazinājums), tādējādi panākot, ka attiecība starp algu apjomu un apgrozījumu 2013. gadā sasniegtu [20-25] % un 2019. gadā – [20-25] %;

—	braucienu skaitu gadā samazināt par 5 830 braucieniem (proti, salīdzinot ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, atcelt vēl 2 352 braucienus), kā rezultātā to skaits samazinātos par 37,6 % salīdzinājumā ar braucienu piedāvājumu 2007. gadā.

—

ietaupīt EUR [1-5] miljonus (likvidēt abas SeaFrance aģentūras Kalē un Parīzē, likvidēt zvanu centrāles Beļģijā un Vācijā, samazināt mārketinga izdevumus, uz 2013. gada beigām visus pakalpojumus pārcelt uz Kalē, atcelt kravas kuģa Nord Pas-de-Calais kvalitātes sertifikāciju un izveidot automatizētu iekāpšanas kontroles sistēmu).

(32)	Grozītajā pārstrukturēšanas plānā noteiktais pārstrukturēšanas periods ilgst 5 gadus, proti, no 2011. gada līdz 2015. gadam, taču sākotnējā pārstrukturēšanas plānā tas bija paredzēts līdz 2019. gadam.

(33)

Saskaņā ar grozīto pārstrukturēšanas plānu nosacījumi attiecībā uz abiem SNCF izsniegtajiem aizdevumiem ir šādi:

—	aizdevumus izsniedz ar fiksētu 8,55 % likmi; (20) ko Francija pamato ar paziņojumu par atsauces likmi, ņemot vērā parasto nodrošinājuma līmeni CCC kredītreitinga kategorijā. Līdz ar to noteiktā rezerve ir 650 bāzes punkti;

—	aizdevumus izsniedz uz 12 gadiem. EUR 99,7 miljonu aizdevumu var izņemt 4 piegājienos (21) un EUR [40-70] aizdevumu – vienā piegājienā; un

—	katrs aizņēmums jāatmaksā, ik gadu veicot vienādas iemaksas, līdz pilnīgai parāda atmaksai 2023. gadā.

2011. gada 12. septembrī paziņotajā pārstrukturēšanas plānā piedāvātie papildu pasākumi (skatīt 31. apsvērumu) tiek atkārtoti formulēti grozītajā pārstrukturēšanas plānā.

(34)

Plānots, ka grozītā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas nolūkos ir jāfinansē:

—	tās kredītlīnijas atmaksa, ko SNCF ir piešķīris SeaFrance (EUR [40-70] miljoni);

—	tā naudas līdzekļu līguma apmaksa, kas noslēgts starp SNCF un SeaFrance (EUR [40-70] miljoni);

—	turpmākās darbības plūsmas līdz 2017. gadam, izņemot nodarbinātības atbalsta plānu (turpmāk – “NAP”), investīcijas un esošie aizņēmumi (EUR […] miljoni);

—	NAP izmaksu segšana (EUR […] miljoni);

—	ar aizņēmumiem saistītie maksājumi, proti, aizņēmumi par prāmjiem Rodin, Berlioz un Molière (EUR […] miljoni);

—	ar investīcijām saistītie maksājumi, galvenokārt attiecībā uz skruberu tehnoloģijām (EUR […] miljoni);

—	ikgadējās prasības attiecībā uz apgrozāmo kapitālu vai darbības risku (EUR […] miljoni).

(35)

Plānotais grozītā pārstrukturēšanas plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir EUR […] miljoni (neskaitot pārdodamās preces):

(miljonos EUR)
	2011. g.	2012. g.	2013. g.	2014. g.	2015. g.	2016. g.	2017. g.	Kopā
Īstermiņa kredītu atmaksa	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)
Turpmākās darbības plūsmas (sākot no 2011. gada decembra)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)
NAP finansējums	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)
Ar aizņēmumiem saistītie maksājumi	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)
Ar investīcijām saistītie maksājumi	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)
Ikgadējās prasības attiecībā uz apgrozāmo kapitālu	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)
Kopējais nepieciešamais finansējums	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)	(…)

IV. FORMĀLAS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS IEMESLI

(36)

Komisija secināja, ka paziņotais pasākums ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un uzsāka padziļinātu izmeklēšanu, jo šaubījās par uzņēmuma izredzēm atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju pārstrukturēšanas plāna ietvaros un par uzņēmuma paša ieguldījuma līmeni. Komisijai arī radās jautājums par to, vai ar piedāvātajiem pasākumiem pietiek, lai ierobežotu atbalsta rezultātā radušos konkurences izkropļojumus.

V. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

5.1. To ieinteresēto personu piezīmes, kuras ir pret pārstrukturēšanas atbalstu

5.1.1. P&O sūdzība un piezīmes

(37)	P&O2011. gada 29. jūlijā, papildinot savu sūdzību, nosūtīja piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(38)	P&O piezīmes un sūdzībā izvirzītie argumenti ir šādi:

5.1.1.1. Par SeaFrance grūtībām

(39)	P&O uzskata, ka SeaFrance daļa attiecīgajā tirgū (22) ir samazinājusies no 21 % 2006. gadā līdz 17 % 2010. gadā un uzņēmuma transporta vietu noslodzes līmenis krities no 63 % 2008. gadā līdz 56 % 2009. gadā un 58 % 2010. gadā, sasniedzot līmeni, kurā uzņēmums nav dzīvotspējīgs.

(40)

P&O uzsver, ka jau vairākus gadus SeaFrance zaudējumi ievērojami pārsniedz ienākumus (EUR 120 miljonu neto zaudējumi attiecīgajā periodā), kas norāda uz to, ka SeaFrance tikai pēc ļoti ilga laika varētu saviem akcionāriem/investoriem nodrošināt peļņu no veiktajiem ieguldījumiem.

Gads	1996.	1997.	1998.	1999.	2000.	2001.	2002.	2003.	2004.	2005.	2006.	2007.	2008.	2009.	2010.
SeaFrance ienākumi/zaudējumi (23)	–16,8	–1,7	–2,8	2,6	–3,5	3,4	14,8	–2,4	–3,0	–19,0	7,9	7,27	–13,6	–57,7	–36,0
Avots:: P&O piezīmes.

(41)

Tā kā lielākā daļa SeaFrance kravas-pasažieru prāmju ir ro-pax tipa prāmji (prāmji, ar ko vienlaicīgi var pārvadāt gan pasažierus, gan kravu) un pasažieru aktivitāte ir ļoti sezonāla, ir būtiski, ka SeaFrance nezaudē kravas pārvadātāju klientūru, kurai droši jāzina, ka uzticami un pastāvīgi pakalpojumi būs pieejami visu gadu.

(42)

Taču, pamatojoties uz P&O sniegto informāciju par SeaFrance kravas pārvadājumu aktivitāti, uzņēmuma vērtība, reputācija un tirgus daļa ir ievērojami samazinājušās, kam par iemeslu ir bieži pārtraukumi pakalpojumu sniegšanā (streiki utt.) un tirgus rīcībā esošā informācija par SeaFrance grūtībām un kravas kuģa Nord Pas-de-Calais izņemšanu no ekspluatācijas (pēc P&O domām, uzturēt no ekspluatācijas izņemtu kuģi izmaksātu ļoti dārgi, turklāt kuģu Cézanne un Renoir izņemšanas no ekspluatācijas Dankerkas ostā izmaksātu vismaz EUR 1,09 miljonus vai pat EUR 2,4 miljonus).

5.1.1.2. Par atbalsta saderību

(43)

P&O sniedz skaitlisku informāciju, lai pierādītu, kas attiecīgajā tirgū ir ilglaicīgs strukturāls jaudas pārpalikums. Taču saskaņā ar 8. punktu Komisijas paziņojumā “Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (24) (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) “nav pamatoti mākslīgi uzturēt uzņēmumu kādā jomā ar ilgtermiņa strukturālo jaudas pārpalikumu vai ja uzņēmums var izdzīvot tikai ar atkārtotu valsts iejaukšanos”.

5.1.1.3. Par SeaFrance grūtību cēloņiem

(44)

SeaFrance grūtību iemesli ir šādi:

—	pārmērīgs darbinieku skaits, pārmērīgas algas, tirgum nepiemēroti kuģi;

—	vadība nav pietiekami neatkarīga no valsts un sociālās varas, lai pilnvērtīgi vadītu uzņēmumu saskaņā ar tirgu;

—	nespēja pielāgoties trīs jauniem tirgus elementiem: pieaugošajai degvielas cenai, tirgum, kas sliecas uz lejupslīdi, un Eurotunnel konkurences spiedienam.

(45)	Visbeidzot, pēc P&O domām, būtiski ir tas, ka, lai gan SeaFrance ir bijis pārdošanā ilgāk par trīs gadiem, tam nav atradies pircējs.

5.1.1.4. Par ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas grūtībām

(46)	Lai izskaidrotu grūtības saistībā ar SeaFrance ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, P&O būtībā atsaucas uz jau izklāstītajiem argumentiem, kas jo īpaši attiecas uz SeaFrance tirgus daļām, transporta vietu noslodzes līmeni un grūtībās nonākuša uzņēmuma statusu.

5.1.1.5. Par iekšējo pārstrukturēšanas pasākumu nepiemērotību

(47)

Vienīgais būtiskais pasākums, ko SeaFrance piedāvāja sākotnējā pārstrukturēšanas plānā, bija darbinieku skaita samazināšana, taču algas palika pārmērīgi augstas (SeaFrance attiecība starp algu apjomu un apgrozījumu bija 26 %, bet P&O gadījumā – 15 %). Pat tad, ja darbinieku skaitu samazinātu vēl par 200 darbiniekiem, šī attiecība svārstītos 22 % robežās.

(48)

Kuģu Manet, Cézanne un Renoir izņemšana no ekspluatācijas nekādā veidā neuzlaboja 2008., 2009. un 2010. gada rādītājus (zaudējumus), un plānotā kravas kuģa Nord Pas-de-Calais izņemšana no ekspluatācijas būtiski neuzlabotu SeaFrance situāciju, ņemot vērā no ekspluatācijas izņemta kuģa uzturēšanas izmaksas (EUR 1,8 miljoni gadā).

(49)

SeaFrance minētā braucienu skaita samazināšana ir maldinoša, jo tas samazinātos tikai par 10 %, kas rastos kuģu nomaiņas rezultātā (kuģi Cézanne un Renoir tiktu aizstāti ar prāmi Molière, kas ir lielāks). Kravas kuģa Nord Pas-de-Calais izņemšana no ekspluatācijas braucienu skaitu samazinātu tikai vēl par 7 %.

(50)	Piedāvājumi uzlabot pakalpojumu un preču tirdzniecību uz kuģa, restorānus, apakšlīgumu slēgšanu un reklāmas izdevumu kontroli ir tikai parasta uzņēmējdarbības prakse tāpat kā visu SeaFrance konkurentu gadījumā.

(51)	Neviens no piedāvātajiem pasākumiem nesader ar trīs jaunajiem tirgus elementiem (lejupslīde, degvielas cenas, Eurotunnel konkurence) un valūtas kursa svārstībām.

5.1.1.6. Par tirgus prognozēm, uz kurām pamatojas SeaFrance

(52)	P&O norāda, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu SeaFrance paredz iespaidīgu sava transporta vietu noslodzes līmeņa kāpumu (no 58 % uz 80 %) strauja pieprasījuma palielināšanās un/vai ievērojama uzņēmuma tirgus daļas pieauguma rezultātā.

(53)

Taču SeaFrance prognozes nepavisam neatbilst ne P&O prognozēm, ne arī tam, kā attīstās SeaFrance tirgus daļa, kas no 21 % 2006. gadā nokritās līdz 17 % 2010. gadā. Kravas kuģi Nord Pas-de-Calais izņemot no ekspluatācijas, cietīs kravas pārvadātājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte, un, ja SeaFrance nespēs nodrošināt pietiekamu jaudu klientu pieplūdes brīžos, daļa klientu varētu izvēlēties par labu Eurotunnel.

(54)

Tas, ka atbalsta pasākumi dos rezultātus tikai no 2016. gada un ļaus nodrošināt uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju tikai no 2019. gada, neatbilst pamatnostādņu 35. punktam, kas paredz, ka pārstrukturēšanas plāns “īstenojams pēc iespējas īsā laika posmā” un ka tam “pieņemamā termiņā jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja”. Kravas kuģi Nord Pas-de-Calais izņemot no ekspluatācijas un vēl vairāk samazinot darba vietu skaitu, SeaFrance situācija būtiski neuzlabosies: uzņēmums ietaupītu EUR 6 miljonus uz algu rēķina un EUR 7 miljonus uz izmaksām, kas ir saistītas ar kuģiem (proti, kopā EUR 13 miljonus). Tomēr P&O uzskata, ka tādējādi SeaFrance zaudētu 50 000 kravas vienību, proti, ienākumus EUR 5-6 miljonu apmērā no kravu pārvadājumiem, un ka kravas kuģa Nord Pas-de-Calais izņemšana no ekspluatācijas izmaksātu EUR 1,8 miljonus gadā, ja tam neuzrastos pircējs.

5.1.1.7. Par kompensācijas pasākumiem

(55)

Kompensācijas pasākumiem ir jāpapildina dzīvotspējas atjaunošanas pasākumi un līdz ar to no tiem jāatšķiras. Taču visi šķietamie kompensācijas pasākumi saskaņā ar Francijas iestādēm un lēmumu par procedūras sākšanu ir nepieciešami, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju. Līdz ar to P&O uzskata, ka nav neviena kompensācijas pasākuma.

5.1.1.8. Par uzņēmuma paša ieguldījumu

(56)

P&O uzskata, ka kuģa Manet izņemšanu no ekspluatācijas 2008. gadā, kā arī kuģu Cézanne un Renoir izņemšanu no ekspluatācijas nevar uzskatīt par ieguldījumu, jo tas noticis krietni pirms tika paziņots par pārstrukturēšanu un kuģu vērtība ir minimāla salīdzinājumā ar valsts piešķirto atbalstu, kas saskaņā ar P&O ir EUR 400 miljoni. Francijas iestādes nepiedāvā kravas kuģa Nord Pas-de-Calais pārdošanu uzskatīt par paša ieguldījumu, un tā vērtība, kas ir EUR 12 miljoni, ir niecīga salīdzinājumā ar valsts sniegto atbalstu.

(57)	P&O ierosina par paša ieguldījumu uzskatīt SeaFrance kuģu pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā (“sale and lease-back”).

5.1.1.9. Par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem

(58)

P&O ierosina, ka SeaFrance pārstrukturēšanas ietvaros, papildus izmaiņām, ar ko mazina norādītos trūkumus un problēmas, jāievēro šādi nosacījumi:

—	jāpārdod un jāsaņem atpakaļ nomā kravas-pasažieru prāmji, uz kuriem SeaFrance ir pilnas īpašumtiesības;

—	jānodrošina ar SeaFrance pamatlīdzekļiem saistīto izmaksu pārskatāmība (jo īpaši attiecībā uz prāmju iznomāšanu);

—

pārstrukturēšanas laikā:

—	jāapņemas nepārdot ar zaudējumiem;

—	jāapņemas nepalielināt kuģu skaitu (ne vairāk par trīs esošajiem kravas-pasažieru prāmjiem);

—	jāapņemas ierobežot kravas-pasažieru prāmju braucienu jaudu un biežumu;

—	Francijai/SNCF jāapņemas nepiešķirt papildu atbalstu;

—	Francijai/SNCF jāapņemas izveidot ziņojumu, kas uzskatāmi pierāda, ka SeaFrance ievēro pārstrukturēšanas plānu.

(59)	Visbeidzot P&O pieprasīja Komisijai neapstiprināt pārstrukturēšanas atbalstu.

5.1.2. Eurotunnel piezīmes

(60)	2011. gada 29. jūlijā kompānija Eurotunnel S.A. (turpmāk – “Eurotunnel”) Komisijai nosūtīja piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(61)

Eurotunnel apšauba SeaFrance plānotā transporta vietu noslodzes līmeņa pieauguma iespējamību. Eurotunnel uzskata, ka Lamanša šaurumā piedāvāto pārvadājumu jauda jau vairākus gadus ir pārāk liela. Lamanša tuneļa jauda tiek izmantota tikai par 57 %, un jūras pārvadājumu kompānijas ir investējušas ļoti augstas jaudas kuģos, tādējādi palielinot tāda piedāvājuma jaudu, kura jauda jau ir pārāk liela. Turklāt Eurotunnel uzskata, ka SeaFrance flotes samazināšana no 6 uz 4 kuģiem joprojām neļauj Lamanša šauruma pārvadājumu tirgum atgūt līdzsvaru. Jāpiebilst, ka no 2011. gada janvāra līdz februārim SeaFrance izmantoja tikai divus kuģus, taču kravas un pasažieru satiksme nesamazinājās. Līdz ar to 80 % liels transporta vietu noslodzes līmenis laika posmā no 2011. gada līdz 2019. gadam nav reāls. Saskaņā ar Eurotunnel aplēsēm SeaFrance kravas un pasažieru satiksmi vajadzētu palielināt par 25 %. Pamatojoties uz rakstiem presē “[…] lai atgūtu zaudēto pasažieru un kravas satiksmes apjomu mums nācās pazemināt cenas” (25), tāpēc Eurotunnel vaino SeaFrance par ilgstoša cenu kara kultivēšanu.

(62)	Visbeidzot Eurotunnel uzskata, ka nav nozīmes salīdzināt ro-pax tipa prāmju un Lamanša tuneļa vilcienu transporta vietu noslodzes līmeni, jo šie vilcieni nav paredzēti gan pasažieru, gan kravas pārvadājumiem un ļauj reāllaikā pielāgoties satiksmes pieprasījumam.

(63)

Attiecībā uz degvielas papildnodokļa ņemšanu vērā Eurotunnel apstiprina, ka SeaFrance saviem klientiem izrakstītajos rēķinos šo papildnodokli iekļauj tikai daļēji, proti, EUR 8,11 par braucienu, taču P&O tas ir EUR 11,62 un DFDS – EUR 14,73. Tādējādi SeaFrance peļņas zaudējumi kopš 2011. gada sākuma ir EUR 1,2 miljoni.

(64)	Attiecībā uz darba vietu samazināšanu par gandrīz 50 %, pēc Eurotunnel domām, jābūt piesardzīgiem, jo daļai darbinieku ir iespēja tikt uzņemtiem atpakaļ SNCF grupā, tādējādi ietekme uz darba tirgus apgabala neto bilanci būs neliela.

(65)	Visbeidzot Eurotunnel secina, ka pārstrukturēšanas plāns ir ne vien nepietiekams, bet arī neatbilst priekšstatam par pārdomātām investīcijām.

5.1.3. DFDS piezīmes

(66)	DFDS piezīmes Komisijai nosūtīja 2011. gada 29. jūlija vēstulē.

(67)	DFDS apšauba SeaFrance spēju atgūt ekonomisku stabilitāti, jo pārstrukturēšanas pasākumi ir nepietiekami uzņēmuma esošajā finansiālajā situācijā. DFDS pauž bažas par šo jauno atbalsta pasākumu ietekmi uz konkurenci attiecīgajā tirgū.

(68)	DFDS2011. gada 23. septembra elektroniskajā vēstulē Komisijai nosūtīja piezīmes par SeaFrance pārstrukturēšanas plānu.

(69)

Minēto dokumentu Komisija saņēma pēc termiņa, kurā ieinteresētās personas varēja iesniegt piezīmes, proti, 15 dienas pēc lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas. Turklāt tajā nebija ietverts neviens jauns fakts. Līdz ar to saskaņā ar judikatūru Komisija to nenosūtīja Francijas iestādēm un neņems vērā šā lēmuma vajadzībām (26).

5.1.4. CLdN piezīmes

(70)	CLdN grupa (turpmāk – “CLdN”) piezīmes Komisijai nosūtīja 2011. gada 29. jūlijā.

(71)	CLdN ir transporta uzņēmums, kas atrodas Luksemburgā un, izmantojot kravas kuģus (“roll-on/roll-off” vai “ro-ro” tipa kuģi) vai ro-pax tipa kuģus, sniedz kravas pārvadājumu pakalpojumus Lamanša jūras šaurumā un Ziemeļjūrā starp Beļģiju/Nīderlandi un Apvienoto Karalisti/Īriju/Zviedriju/Dāniju.

(72)	CLdN sevi uzskata par SeaFrance konkurentu, kas smagi ciestu no to pasākumu negatīvajām sekām, ko SNCF īsteno savas filiāles SeaFrance labā, jo CLdN izmantotās jūras satiksmes līnijas, proti, Ipsviča-Roterdama un Pērflīta-Zēbrige, atrodas ļoti tuvu.

(73)

CLdN būtībā uzskata, ka īstenotie pasākumi, ļoti iespējams, nodarīs kaitējumu konkurencei kravas pārvadājumu jomā ne tikai līnijā Kalē-Duvra, bet arī tuvumā esošajās līnijās starp Apvienoto Karalisti un Beļģiju. Uzņēmums uzskata, ka šo pasākumu negatīvā ietekme netiek pietiekami līdzsvarota ar pārstrukturēšanas plānā piedāvātajiem kompensācijas pasākumiem un paša ieguldījumu. Tieši pretēji – šie pasākumi tirgū tikai uzturētu pie dzīvības grūtībās nonākušu uzņēmumu, kas nav spējīgs samazināt savas pamatizmaksas, un ļautu tam palielināt savu jaudu tirgū, kurā pastāv strukturāla pārslodze.

(74)

CLdN uzskata, ka šie pasākumi samazinās esošo konkurentu dzīvotspēju, tirgū uzturot transporta jaudu, kurai normālos apstākļos būtu bijis jāpazūd. Ir naivi cerēt, ka SeaFrance varētu sasniegt 80 % lielu transporta vietu noslodzes līmeni, ja vien uzņēmums neizmantos sniegto atbalstu, lai spēji samazinātu cenas un konkurentiem atņemtu tirgus daļas. Turklāt šādu SeaFrance stratēģiju ekonomiskā ziņā nevar uzturēt vidējā termiņā vai ilgtermiņā, un tā būtu kaitīga tiešajiem konkurentiem, proti, P&O un Eurotunnel, kas arī darbojas līnijā Kalē-Duvra, turklāt ar laiku tā kaitētu arī CLdN.

(75)

Visbeidzot CLdN uzsver, ka ar pārstrukturēšanas plānā paredzēto darbinieku skaita samazināšanu nepietiks (tas nepavisam neļaus SeaFrance pietuvoties konkurentu rādītājiem attiecības personāla izmaksas/apgrozījums ziņā), un norāda, ka personāla atlaišanas izmaksas būs nelielas salīdzinājumā ar klasisku pārstrukturēšanas gadījumu, jo daudzus SeaFrance darbiniekus SNCF pieņems atpakaļ darbā.

(76)	Tāpēc CLdN iesaka Eiropas Komisijai pieņemt negatīvu lēmumu.

5.2. To ieinteresēto personu piezīmes, kuras ir par pārstrukturēšanas atbalstu

5.2.1. SNCF piezīmes

(77)	2011. gada 29. jūlijāSNCF Komisijai nosūtīja piezīmes, kas saskan ar Francijas iestāžu piezīmēm (skatīt VI sadaļu).

5.2.2. Kāda uzņēmēja piezīmes, kurš vēlējās palikt anonīms

(78)	2011. gada 30. jūlijā Komisijai piezīmes nosūtīja kāds uzņēmējs, kurš vēlējās palikt anonīms.

(79)

Pirmkārt, uzņēmējs atgādina par Lamanša tirgus galvenajām iezīmēm, secinot, ka pastiprinātā konkurence starp kuģu īpašniekiem un Eurotunnel, pieaugušās degvielas cenas un svārstīgais Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss ir radījuši grūtības SeaFrance, taču tāpat tie apdraud P&O un DFDS ilgtermiņa dzīvotspēju.

(80)	Uzņēmējs uzskata, ka SeaFrance grūtības galvenokārt ir strukturālas (pārāk augsts nodarbinātības līmenis un pārāk neelastīga organizācijas sistēma), taču SeaFrance rekapitalizācija apvienojumā ar pārstrukturēšanu un flote 4 kuģu sastāvā var nodrošināt uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju.

(81)	Tas uzskata, ka SeaFrance likvidēšana izraisītu Eurotunnel un P&O duopolu. Taču daudzi autopārvadātāji sadarbojas ar vismaz diviem kuģu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai tādējādi nodrošinātu elastīgu grafiku un kravas automobiļu rentabilitāti.

(82)

Pēc uzņēmēja domām, likvidējot SeaFrance, abu pārējo kuģu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju jauda nespētu nodrošināt satiksmi Lamanša šaurumā. Šis uzņēmējs, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka Eurotunnel ir gandrīz sasniedzis savu maksimālo jaudu un līdz ar to varētu absorbēt tikai mazu daļu SeaFrance satiksmes. “Šī brīža pārmērīgi lielā jauda Lamanša jūra šaurumā ir […] ļoti relatīva un tai nevajadzētu radīt nopietnas problēmas”, jo, līdzko kādam kuģu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam vai ostai rodas problēma, rodas sastrēgums Kalē, Duvras un Dankerkas ostā.

(83)	Turklāt viens vienīgs P&O īpašumā esošs kravas kuģis Lamanša šaurumā nespēs nodrošināt nepieciešamo pārvadājumu jaudu un kropļos tirgu par labu P&O, kam tādējādi būs monopols uz bīstamo kravu pārvadājumiem.

(84)	Anonīmais uzņēmējs apgalvo, ka cenu pazemināšanās pamatā ir P&O, un tic SeaFrance dzīvotspējai, jo šim uzņēmumam ir kvalitatīva pārvaldība (kvalitatīva sadarbība ar saviem darbiniekiem), moderna flote, ko var ekspluatēt vismaz 10 gadus, un ļoti motivēti darbinieki.

5.2.3. Autotransporta uzņēmumu piezīmes

(85)

2011. gada 26., 27. un 28. jūlija vēstulēs Komisijai piezīmes nosūtīja pieci autotransporta uzņēmumi un pārstāvju apvienības (LKW Walter Internationale Transportorganisation AG, Youngs Transportation & Logistics Ltd, Laser Transport International Limited, Carna Transport Ltd un Road Haulage association international group).

(86)

Šie pieci uzņēmumi un apvienības izsaka bažas par iespējamo SeaFrance likvidēšanu. Tie uzskata, ka, likvidējot SeaFrance, Lamanša pārvadājumu tirgū rastos oligopols, kā rezultātā samazinātos pakalpojumu kvalitāte un pieaugtu cenas, un pastāvētu risks attiecībā uz tirgū palikušo pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju spēju apkalpot kravas apjomu, jo īpaši gadījumos, ja vienam no pakalpojumu sniedzējiem rastos grūtības pakalpojumu sniegšanā.

(87)	Tāpat tie uztraucas, ka gadījumā, ja SeaFrance būs jāšķiras no sava kravas kuģa Nord Pas-de-Calais, varētu rasties P&O monopols uz bīstamo kravu pārvadājumiem, ko nevar veikt caur Lamanša tuneli vai ar kravas-pasažieru prāmi.

5.2.4. Tūrisma operatoru un ceļojumu aģentūru piezīmes

(88)

Vairākas ceļojumu aģentūras un tūrisma operatori ir pauduši bažas par iespējamo SeaFrance likvidēšanu (skatīt sarakstu šā apsvēruma tabulā):

Piezīmju iesniegšanas datums	Ieinteresēto pušu nosaukumi
26.07.2011.	Četras atsevišķias piezīmes: 1) R&T Tours; 2) Sports Tours Ltd; 3) TM Ski&Travel Ltd; 4) International Sport & Leisure
27.07.2011.	Piecas atsevišķas piezīmes: 1) Broadway Tours; 2) Gemini Travel; 3) DE Vere Travel Group; 4) Adaptable Travel; 5) Gower Tours Ltd
28.07.2011.	Divas atsevišķas piezīmes: Angling Lines Ltd; Acorn Ventures Ltd
29.07.2011.	Bartletts Battlefield Journeys Ltd

(89)

Tie uzskata, ka, likvidējot SeaFrance, Lamanša pārvadājumu tirgū rastos oligopols, kā rezultātā samazinātos pakalpojumu kvalitāte un pieaugtu cenas, un pastāvētu risks attiecībā uz tirgū palikušo pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju spēju apkalpot pasažieru apjomu, jo īpaši gadījumos, ja vienam no pakalpojumu sniedzējiem rastos grūtības pakalpojumu sniegšanā.

5.2.5. Kotdopālas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piezīmes

(90)

Kotdopālas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – “TRK”) piezīmes Komisijai nosūtīja 2011. gada 29. jūlija vēstulē. TRK precizē, ka ir valsts iestāde, kas atbild par uzņēmumu ekonomiskās attīstības, pievilcīguma un atbalsta veicināšanu Ziemeļu-Padekalē reģionā. TRK ir arī Kalē ostas koncesionārs un tādēļ ostu izmanto.

(91)

Pirmkārt, TRK atgādina par SeaFrance neaizstājamo lomu Kalē ostas attīstībā. 2008. gada beigās SeaFrance nodarbināja 1 600 darbiniekus, no kuriem vairākums dzīvoja Ziemeļu-Padekalē reģionā. Turklāt uzņēmums palielina ienākumus, ko Kalē osta gūst, sniedzot pakalpojumus kuģiem un preču pārvadātājiem. 2008. gadā SeaFrance bija arī pirmajā vietā pēc ar ostu nesaistītu preču/pakalpojumu iegādes, gada laikā par iekārtām, pakalpojumiem, palīgmateriāliem, remontu un apkopi iztērējot EUR 130 miljonus, no kuriem aptuveni 36 % tika iztērēti Ziemeļu-Padekalē reģionā. TRK piebilst, ka Kalē ostai ir svarīga loma Padekalē ekonomiskajā attīstībā.

(92)

TRK uzskata, ka SeaFrance likvidēšana ievērojami ietekmētu Kalē ostas attīstību, jo tiktu likvidētas darbavietas, kā arī uzņēmuma tiešie un netiešie ienākumi. Ziemeļu-Padekalē reģions ir arī apstiprinājis projekta “Port 2015” īstenošanu, ar ko paredz paplašināt ostu, izbūvēt jaunu baseinu un uzlabot esošās struktūras. Projekts ir balstīts uz darbības prognozēm, kuras varētu nopietni skart SeaFrance likvidēšana.

(93)	Turklāt TRK pauž bažas par to, ka, likvidējot SeaFrance, varētu rasties Eurotunnel-P&O duopols, kam būtu negatīva ietekme uz cenām un pakalpojumiem.

(94)	TRK secina, ka esošajos konkurences apstākļos SeaFrance darbība ir jāuztur, jo vairāk tāpēc, ka tiek prognozēta pārvadājumu pieprasījuma palielināšanās, jo īpaši attiecībā uz kravas pārvadājumiem.

5.2.6. Arodbiedrības CFDT piezīmes

(95)	Syndicat Maritime Nord (turpmāk – “SMN”), kas ietilpst CFDT, piezīmes Komisijai nosūtīja 2011. gada 29. jūlijā vēstulē.

(96)	Pirmkārt, SMN uzsver, ka kopš SeaFrance dibināšanas 1996. gadā to nekad nav rekapitalizējis tā vienīgais akcionārs – SNCF. Līdz ar to SeaFrance savas flotes atjaunošanu bija jāfinansē no uzņēmuma līdzekļiem, tādējādi ievērojami ietekmējot uzņēmuma finansiālo situāciju.

(97)

SMN arī atgādina par būtiskajām atšķirībām starp Apvienotās Karalistes sociālo likumdošanu un Francijas likumdošanu (Apvienotajā Karalistē ir lielāks darba stundu skaits, ko pilnībā nekompensē ekipāžas Francijā, kur to ir mazāk). Runājot par attiecību starp personāla izmaksām un apgrozījumu, SMN uzsver, ka SeaFrance netiecas īstenot zemu cenu politiku un to kompensē ar sniegto pakalpojumu kvalitāti. SMN arī atgādina, ka, ņemot vērā to, ka SeaFrance tirgus daļas atrodas tālu aiz tirgus līderu tirgus daļām, SeaFrance ir maza ietekme uz tarifu līmeņiem gan kravas, gan pasažieru pārvadājumu ziņā.

(98)	SMN norāda, ka Lielbritānijas sterliņu mārciņas kursa pazemināšanās negatīvās sekas arvien samazinās tāpēc, ka izdevumus, jo īpaši tehniskos izdevumus, pēc iespējas biežāk izsaka Lielbritānijas sterliņu mārciņās.

(99)

SMN uzskata, ka kopš 2009. gada SeaFrance jau ir ievērojami samazinājis braucienu skaitu un transporta jaudu (par 30 % mazāk braucienu un par 25 % mazāka jauda) un ka ar četriem kuģiem, kas šobrīd tiek izmantoti, SeaFrance ir sasniegusi minimālo atbilstīgo apjomu, kas uzņēmumam ļauj īstenot pietiekamu braucienu skaitu, lai tā darbība būtu ticama.

(100)

Visbeidzot SMN atgādina, ka SeaFrance darbinieki būtu neizpratnē, ja Komisija neņemtu vērā vairākkārtīgi veiktās pārstrukturēšanas sekas gan attiecībā uz darba apstākļiem, gan nodarbinātību SeaFrance, gan arī Kalē darba tirgu, kas ir viens no visvairāk cietušajiem Francijā.

VI. FRANCIJAS PIEZĪMES

6.1. Vispārīgas piezīmes par SeaFrance grūtību cēloņiem

(101)

Attiecībā uz SeaFrance grūtībām Francijas iestādes norāda, ka P&O sniegtie fakti ir ļoti maldinoši un ka pretēji informācijai, ko P&O sniedza par SeaFrance darbību un kas ir kļūdaina attiecībā uz 2002., 2004., 2005. un 2006. gadu (skatīt 40. apsvērumu), SeaFrance zaudējumi periodā no 1996. gada līdz 2010. gadam bija EUR 151,4 miljoni nevis EUR 169 miljoni. Francijas iestādes nosūtīja šo tabulu, ar ko labo kļūdas P&O sūdzībā esošajā tabulā:

Gads	1996.	1997.	1998.	1999.	2000.	2001.	2002.	2003.	2004.	2005.	2006.	2007.	2008.	2009.	2010.
SeaFrance ienākumi/zaudējumi (27)	–16,8	–1,7	–2,8	2,6	–3,5	3,4	26,2	–2,4	4,9	–9,3	7,9	15,4	–20,9	–57,7	–36,2

(102)

Francijas iestādes iebilst pret P&O minētajiem SeaFrance grūtību cēloņiem, proti, to, ka SeaFrance uzņēmuma vērtība, reputācija un tirgus daļa būtu ievērojami samazinājušās, kam par iemeslu ir bieži pārtraukumi pakalpojumu sniegšanā un tirgus rīcībā esošā informācija par SeaFrance grūtībām (skatīt 42. apsvērumu). Kā pretargumentu tās piedāvā SeaFrance klientu piezīmes, kurās tiek uzsvērta uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāte un pēdējos gados paveiktais attiecībā uz sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu (skatīt 85. līdz 89. apsvērumu).

(103)

Atbildot uz SeaFrance konkurentu argumentu par to, ka uzņēmumā ir pārāk liels darbinieku skaits, Francijas iestādes atgādina, ka SeaFrance ir veicis ievērojamu darbinieku skaita samazināšanu, kā rezultātā tika likvidētas 725 darba vietas, tādējādi ar šo radikālo soli radot iespēju 2013. gadā atgūt 26 % attiecību starp personāla izmaksām un apgrozījumu. Tomēr SeaFrance darbības īstenošana būtiski atšķirsies no tā, kā to paveiks Lamanša tuneļa pārvaldītājs, kura attiecība starp personāla izmaksām un apgrozījumu 2010. gadā bija 22,5 %, un nav iespējams, ka SeaFrance, kura kuģi kuģo zem Francijas karoga, attiecības ziņā nokristu tikpat zemu kā Irish Ferries, kura kuģi kuģo zem Kipras karoga. Francijas iestādes uzskata, ka, ņemot vērā SeaFrance ievērojamos centienus darbavietu skaita samazināšanas ziņā, 26 % attiecība starp personāla izmaksām un apgrozījumu ir pietiekama un ļauj SeaFrance palikt konkurētspējīgam. Tās precizē, ka SeaFrance izmaksāto algu apjoma pamatā ir Francijas sociālā likumdošana, kas paredz lielāku aizsardzības līmeni nekā likumdošana SeaFrance konkurentu valstīs, proti, Apvienotajā Karalistē, jo īpaši attiecībā uz minimālo algu.

(104)

Pārstrukturēšanas plānā definētā SeaFrance flote nav nepiemērota. Tieši pretēji – tā ir speciāli izveidota kuģošanai līnijā Kalē/Duvra, izņemot prāmi Molière, ko vajadzēja pārveidot, lai tas varētu veikt kravas pārvadājumus Ziemeļjūrā. Attiecībā uz P&O argumentu par to, ka SeaFrance vadība nav pietiekami neatkarīga no valsts un sociālās varas, lai pilnvērtīgi vadītu uzņēmumu, Francijas iestādes uzskata, ka runa ir par apgalvojumu, kas nav balstīts uz nekādiem šķietami ticamiem pierādījumiem.

6.2. Piezīmes par konkurenci Duvras/Kalē tirgū

(105)

Francijas iestādes iebilst pret P&O, Eurotunnel un CLdN apgalvojumiem par strukturālu jaudas pārpalikumu tirgū. Viņuprāt, konstatētais jaudas pārpalikums radās galvenokārt saimniecisku apstākļu dēļ (ekonomiskās krīzes dēļ samazinājās kravas pārvadājumu skaits un pacēlās Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss). Pamatojoties uz pirmskrīzes izaugsmes plānu, daži uzņēmēji būtu palielinājuši savu jaudu, taču cerēto pieaugumu neizdevās panākt ekonomiskās krīzes dēļ. Francijas iestādes atsaucas uz tirgus analīzēm, ko 2005. gadā (28) un 2008. gadā (29) īstenoja “Dover Harbour Board” un kas norāda uz kravas pārvadājumu skaita pieaugumu ilgtermiņā.

(106)

Francija uzskata, ka dažu SeaFrance klientu paustās bažas par iespējamo P&O monopolu uz bīstamo kravu pārvadājumiem līnijā Kalē/Duvra (skatīt 83. un 87. apsvērumu) nav pamatotas. Būtībā, ņemot vērā, ka nav tādu valsts vai starptautisku tiesību aktu, kas aizliegtu bīstamo kravu pārvadāšanu ar automašīnu prāmjiem, SeaFrance šādus pārvadājumus ar automašīnu prāmjiem varētu veikt reizēs, kad uz tiem ir niecīgs skaits pasažieru, piemēram, dažos nakts braucienos.

6.3. Piezīmes par pārstrukturēšanas atbalsta saderību

(107)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas plānā paziņoto pasākumu saderību Francijas iestādes, reaģējot uz Komisijas satraukumu par ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ko sagaida no pārstrukturēšanas plāna, pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršanu un SeaFrance paša ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā, sniedza tālāk minētās atbildes.

6.3.1. Par ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšanu un pārstrukturēšanas plānu

(108)

To, ka turpmākajos gados sagaidāmie transporta vietu noslodzes koeficienti ir lielāki par iepriekš konstatētajiem, Francijas iestādes pamato ar jaunu informācijas sistēmu, kas ieviesta kopš 2006. gada un ļauj optimizēt un racionalizēt šo kuģu noslodzi. Viņuprāt, šī sistēma ļāva fiksēt braucienus, kam bija zema rentabilitāte, un tos izņemt no SeaFrance piedāvāto pakalpojumu klāsta. Turklāt Francijas iestādes uzsver, ka no 2000. līdz 2007. gadam, kas ir Komisijas vērā ņemtais laika periods, SeaFrance operatīvā darbība izpaudās kā regulāri braucieni, ko veica neatkarīgi no pieprasījuma.

(109)

To, ka SeaFrance konkurentiem ir zemāks transporta vietu noslodzes līmenis, Francijas iestādes pamato ar šo konkurentu izvēlēto darbības veidu. Viņuprāt, P&O ir daudz kuģu, kas veic regulārus braucienus, tādējādi negatīvi ietekmējot noslodzes līmeni. Savukārt DFDS kuģu veids šīs kravas neļauj optimizēt pēc to individuālās rentabilitātes. Turklāt, ņemot vērā DFDS braucienu garumu, tas ir spiests ilgā laika posmā piedāvāt nestabilus pakalpojumus. Visbeidzot tā kuģu ievērojamā jauda automātiski samazina DFDS vidējo transporta vietu noslodzes līmeni, kam par iemeslu ir braucieni ar zemu pieprasījumu.

(110)

Turklāt Francijas iestādes reaģēja uz Komisijas šaubām un trešo personu piezīmēm par risku (degvielas izmaksas, Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtības samazināšanās) ievērošanu, kas ir nepieciešams pārstrukturēšanas plāna ticamības novērtēšanai. Pirmkārt, tās uzsver, ka, līdzko SeaFrance būs pabeigusi maksātnespējas procesu, uzņēmums atkal īstenos finanšu seguma politiku apmaiņas līgumu veidā. Otrkārt, tās paskaidro, ka uzņēmums īsteno “Bunker Adjustement Factor” (turpmāk tekstā – “BAF”), kas nosedz aptuveni 40 % papildizmaksu, kas rodas, degvielas cenām pārsniedzot EUR 285 par tonnu, un ka no 2015. gada papildus BAF būs vēl viens papildnodoklis, jo būs jāizmanto degviela, kurā sēra daudzums ir 0,1 %.

(111)

Attiecībā uz Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtības samazināšanos Francijas iestādes precizē, ka, līdzko sanācijas procedūra būs beigusies, uzņēmums atkal īstenos šī procesa dēļ pārtraukto seguma politiku, kuras ietvaros daļu mēneša bilances Lielbritānijas sterliņu mārciņās nosedz ar nākotnes darījumiem, pamatojoties uz budžetam piemērojamo kursu. […]

(112)

Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti lēmuma par procedūras sākšanu 96. apsvērumā, Francijas iestādes precizē, ka biznesa plānā šo pasākumu sekas nav ņemtas vērā, jo tās ir grūti izskaitļot. Tomēr šie pasākumi varētu samazināt izdevumus.

(113)

Visbeidzot Francijas iestādes atgādina, ka uzņēmuma attiecībai starp personāla izmaksām un apgrozījumu vajadzētu mainīties no [20-25] % 2012. gadā uz [20-25] % 2019. gadā, tādējādi pietuvojoties SeaFrance konkurentu rādītājiem.

6.3.2. Par pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršanu

(114)

Attiecībā uz pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršanu Francijas iestādes apliecina, ka prāmji Renoir un Cézanne tiešām tika pārdoti 2011. gada 7. jūlijā par USD [0-10] miljoniem (EUR [0-10] miljoniem).

6.3.3. Par SeaFrance paša ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā

(115)

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju pirmā daļa no SeaFrance paša ieguldījuma pārstrukturēšanas plānā tiks gūta no ieņēmumiem par prāmju Renoir un Cézanne, kā arī kuģa Nord Pas-de-Calais pārdošanu.

(116)

Francijas iestādes turklāt uzskata, ka 28. līdz 33. apsvērumā aprakstītie aizdevumi nav valsts atbalsts un ka EUR 99,8 miljonu aizdevumu jāuzskata par paša ieguldījumu. Francijas iestādes uzskata, ka, izvērtējot atbalsta esamību, Komisijai vajadzētu pamatoties vienīgi uz ziņojumu par atsauces likmēm. Tās uzsver, ka Komisija šo paziņojumu piemēroja lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz aizdevumu, ko ČSA – Czech Airlines piešķīra valsts iestāde Osinek (30), un lēmumā par aizdevumiem, ko Ungārijas Attīstības banka piešķīra Ungārijas mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmumam Péti Nitrogénmüvek (31). Francijas iestādes uzskata, ka 28. līdz 33. apsvērumā minēto iemeslu dēļ abi aizdevumi nav atbalsts.

VII. ATBALSTA PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

7.1. Atbalsta esība

(117)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(118)

Lai pasākumu varētu atzīt par valsts atbalstu, ir jāizpildās visiem turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem: 1) attiecīgais pasākums piešķir priekšrocības, 2) priekšrocības piešķir no valsts līdzekļiem, 3) šīs priekšrocības ir selektīvas, 4) attiecīgais pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm (32).

(119)

Šis lēmums ietver trīs atbalsta pasākumus: rekapitalizāciju un abus aizdevumus, kas aprakstīti 28. līdz 33. apsvērumā.

7.1.1. SeaFrance rekapitalizācija

(120)

Francijas iestādes savā paziņojumā uzskata, ka SeaFrance kapitāla palielināšana ir valsts atbalsts. Savā paziņojumā tās piekrīt, ka rekapitalizācijas pasākums ir piedēvējams valstij un ka tas vienīgi uzņēmumam SeaFrance piešķir selektīvas priekšrocības.

(121)

Attiecībā uz priekšrocības esību Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz 7.2.1. sadaļā izklāstītajiem iemesliem, SeaFrance atbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam. Ņemot vērā ļoti slikto SeaFrance situāciju un uzņēmuma sakarā uzsākto maksātnespējas procesu, tas nespētu īstenot pārstrukturēšanas plānu un izpildīt kases vajadzības. Šādos apstākļos privāts uzņēmējs neveiktu kapitālieguldījumus. Turklāt Francijas iestādes nav pat mēģinājušas pierādīt, ka paredzamā peļņa atbilst tam, ko pieprasītu privāts ieguldītājs. Līdz ar to pasākums ietver selektīvu priekšrocību, jo no tā labumu gūst tikai SeaFrance. Šo priekšrocību piešķir no valsts līdzekļiem, un SNCF ir valsts uzņēmums. Tā ir piedēvējama valstij.

(122)

Runājot par ietekmi uz konkurenci un ES iekšējo tirdzniecību, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, līdzko uzņēmums darbojas kādā nozarē vai efektīvi konkurē ar dažādu dalībvalstu ražotājiem, jebkāds atbalsts, ko tas saņem no valsts iestādēm, var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un apdraudēt konkurenci, jo šāda uzņēmuma uzturēšana tirgū neļauj konkurējošajiem uzņēmumiem palielināt savu tirgus daļu (33).

(123)

Šajā sakarā tas, ka Eiropas Savienībā tiek liberalizēta ekonomikas nozare, ir pierādījums, ka atbalsts var vai varētu ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm (34).

(124)

Šajā kontekstā jāatgādina, ka Padomes 1986. gada 22. decembra Regula (EEK) Nr. 4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (35), sākot ar 1993. gada 1 janvāri, pilnībā liberalizēja jūras pārvadājumus starp dalībvalstīm.

(125)

Šajā gadījumā, kā jau iepriekš konstatēts, pastāv zināma konkurence ar pārējiem kuģošanas nozares uzņēmējiem, kas darbojas liberalizētā nozarē, kā arī ar citu transporta pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši ar dzelzceļa transporta pakalpojumu sniedzējiem (36).

(126)

Komisija secina, ka rekapitalizācijas pasākums var nostiprināt uzņēmuma pozīcijas konkurentu vidū attiecībā uz tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz ar to pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un var izraisīt konkurences kropļojumus.

(127)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka minētais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

7.1.2. 8. līdz 33. apsvērumā aprakstītie aizdevumi

(128)

Francija uzskata, ka abi 28. līdz 33. apsvērumā aprakstītie aizdevumi tiek piešķirti, ievērojot tirgus apstākļus, un atbilst principam par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos (skatīt 116. apsvērumu).

(129)

Komisija šai analīzei nepiekrīt. Proti, šajā gadījumā SNCF uzņēmumam SeaFrance jau ir sniedzis glābšanas atbalstu un plāno sniegt atkārtotu atbalstu, proti, rekapitalizāciju. Aizdevumiem un pārējiem atbalsta pasākumiem ir viens un tas pats mērķis, proti, glābt un pārstrukturēt SeaFrance. Tos īstenos vienlaicīgi ar pārstrukturēšanas atbalsta pasākumiem un tad, kad SeaFrance būs grūtībās nonākuša uzņēmuma statusā. Tas ir pašsaprotami attiecībā uz EUR 99,7 miljonu aizdevumu, kura mērķis tāpat kā rekapitalizācijas gadījumā ir ļaut SeaFrance apmierināt esošās kapitāla vajadzības. Tomēr tas pats attiecas arī uz EUR [40-70] miljonu aizdevumu, kas paredzēts prāmja Molière līzinga līguma refinansēšanai un izpirkšanai pirms paredzētā termiņa. Proti, ražošanas līdzekļu, šajā gadījumā kuģa finansēšana ir cieši saistīta ar SeaFrance ikdienas darbu. Līzingu refinansējot un izpērkot pirms termiņa, SeaFrance plāno samazināt darbības izmaksas, ko paredz uzņēmuma pārstrukturēšanas ietvaros. Tādējādi EUR [40-70] miljonu aizdevums arī iekļaujas SeaFrance pārstrukturēšanā.

(130)

Ar savu spriedumu lietā BP Chemicals Tiesa paskaidroja, ka šādā situācijā aizdevumi ir jāanalizē kā valsts atbalsta pasākumi un nevis izolēti, bet gan visu veikto pasākumu kontekstā (37).

(131)

Saskaņā ar Tiesas spriedumu tikai tas vien, ka valsts uzņēmums jau ir veicis tādu kapitāla ieguldīšanu meitasuzņēmumā, kas klasificēts kā atbalsts, automātiski nenozīmē, ka turpmāku pasākumu nevarētu klasificēt kā darījumu, kas atbilst kritērijam par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Tomēr Tiesa uzskata, ka gadījumā, kas attiecas uz trim kapitāla ieguldījumiem, kurus viens ieguldītājs veicis divu gadu laikā un no kuriem divi nav devuši peļņu, Komisijai jānosaka, vai trešo ieguldījumu pamatoti varētu nodalīt no pirmajiem diviem un privāta ieguldītāja pārbaudes vajadzībām klasificēt kā neatkarīgu ieguldījumu.

(132)

Tiesa uzskata, ka faktori, kas ir būtiski, novērtējot, vai turpmāku pasākumu pamatoti varētu nodalīt no pirmajiem diviem un privāta ieguldītāja pārbaudes vajadzībām klasificēt kā neatkarīgu ieguldījumu, ir šādi: minēto kapitāla ieguldījumu hronoloģija, to mērķi un meitasuzņēmuma situācija tobrīd, kad tika pieņemts katrs lēmums par ieguldījuma veikšanu.

(133)

Francija neapstrīd to, ka rekapitalizācija ir atbalsts, jo tā nekādi nevar nest tādu peļņu, kas atbilstu tam, ko pieprasītu privāts ieguldītājs. Tas izriet arī no 35. apsvērumā attēlotās tabulas, kas norāda nepieciešamo finansējumu laikposmam no 2011. līdz 2017. gadam. Uzņēmums šajā laikposmā nevar izmaksāt dividendes. Ņemot vērā ievērojamās izmaksas, ko veido 28. līdz 33. apsvērumā aprakstīto aizdevumu procentu un pamatsummas maksājumi, un zemo peļņu, ko paredz pārstrukturēšanas plāns, šī situācija, ļoti iespējams, turpināsies ilgāk par 2017. gadu, līdz pat aizdevumu pilnīgai atmaksai 2023. gadā. Taču privāts ieguldītājs tradicionālajā rūpniecībā, piemēram, jūras transportā, nepiekristu uz divpadsmit gadiem ieguldīt EUR 166,3 miljonus, par to negūstot nekādu peļņu. Ņemot vērā to, ka abiem aizdevumiem un rekapitalizācijai ir viens un tas pats mērķis, proti, segt pārstrukturēšanas izmaksas, to, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir nemainīga (uzņēmums ir grūtībās), un to, ka aizdevumus piešķir vienlaicīgi ar rekapitalizāciju, šos aizdevumus nevar pamatoti nodalīt no glābšanas atbalsta un rekapitalizācijas.

(134)

Kopumā vērtējot, peļņa, ko gūst no glābšanas atbalsta, rekapitalizācijas un abiem aizdevumiem, ir zemāka par to, ko pieprasītu privāts ieguldītājs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Kā iepriekš paskaidrots, SNCF nevar gūt nekādu peļņu no rekapitalizācijas ātrāk kā 2023. gadā. Pat tad, ja, atsevišķi vērtējot, peļņa no abiem aizdevumiem atbilstu tirgus apstākļiem (quod non), ar to nepietiktu, lai pasākumi kopumā atbilstu principam par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Līdz ar to turpmākie apsvērumi tiek sniegti noteiktības dēļ.

(135)

Pamatojot atbalsta neesību abu aizdevumu kontekstā, Francijas iestādes atsaucas uz paziņojumu par atsauces likmi. Tās uzskata, ka, ņemot vērā uzņēmuma situāciju (CCC) un piedāvāto nodrošinājuma līmeni (parasts), likmei jābūt 8,55 %, proti, gada termiņa EURIBOR, kurā ietver rezervi 650 bāzes punktu apmērā. Francijas iestādes uzskata, ka runa ir par paziņojuma par atsauces likmi konservatīvu piemērošanu.

(136)

Pat tad, ja abus aizdevumus izvērtētu atsevišķi (quod non), Francijas iestādes nepierādītu, ka tie piešķirti, ievērojot tirgus likmi.

(137)

Šajā nolūkā Komisija vispirms vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar pirmo punktu paziņojumā par atsauces likmi “atsauces likmes un diskonta likmes izmanto kā aizstājējus tirgus likmei un, lai noteiktu atbalsta ekvivalentu, īpaši, ja to izmaksā vairākās daļās, un aprēķinātu atbalsta faktoru, kas izriet no aizņēmumu procentu subsīdiju programmām. Tās arī izmanto, lai pārbaudītu atbilstību de minimis noteikumam un grupu atbrīvojuma regulām” (38). Līdz ar to, piemērojot principu par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, paziņojums par atsauces likmi Komisijai nav saistošs, jo īpaši gadījumos, kad ir pieejami faktiski tirgus dati, kas acīmredzami atšķiras no datiem, kas izriet no minētajā paziņojumā noteiktās metodoloģijas.

(138)

Šajā gadījumā, ņemot vērā atbalsta piešķīrēja un aizdevuma izsniedzēja vienoto identitāti, Komisijai, pārliecinoties, ka piedāvātā atlīdzība faktiski atbilst tirgum, jāpamatojas uz tādiem tirgus dalībniekiem, kas nav atkarīgi no SNCF. Komisija ir vairākkārt lūgusi Francijas iestādēm sniegt neatkarīgas finanšu iestādes piedāvājuma paraugu. Šādu piedāvājumu tās nav sniegušas.

(139)

Turklāt Komisija ir veikusi arī tirgus izpēti. Pēc Komisijas aplēsēm lai aizdevuma likme parastā nodrošinājuma līmenī atbilstu tirgum, tai jāatrodas 14 % robežās (piecu gadu mijmaiņas darījumu likme 2,825 % apmērā (39) + kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu vidējais līmenis (40), kas atrodas zem B- (proti, CCC), 11,18 % apmērā + prēmija 0,2 % apmērā). Tas atbilst 2011. gada aprīlī, maijā un jūnijā apkopotajiem datiem. Turklāt, neraugoties uz Komisijas atkārtotajām prasībām (41), Francijas iestādes nav izteikušas tādu likmes piedāvājumu vai novērtējumu, ko būtu sniegusi privāta banka.

(140)

Komisija arī vairākkārt Francijas iestādēm ir pieprasījusi (42) apsvērt ārēja finansējuma piesaisti vai arī izteikt tādu likmes piedāvājumu vai novērtējumu, ko būtu sniegusi komercbanka. Šiem ieteikumiem nesekoja konkrēta rīcība.

(141)

Visbeidzot Francijas iestāžu argumenti, kas minēti 116. apsvērumā un saskaņā ar kuriem pēdējās divās procedūrās Komisija piemēroja paziņojumu par atsauces likmi, nav pieņemami. Šo divu procedūru, no kurām viena joprojām turpinās, problemātika bija dažāda. Attiecībā uz Péti Nitrogénmüvek visi izskatāmie pasākumi ir valsts atbalsts. Attiecībā uz Osinek Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu un brīdī, kad atbalsts tika piešķirts, nebija paziņots par nevienu atbalsta pasākumu.

(142)

Komisija secina, ka arī aizdevumi, ar ko finansē paša ieguldījumu un prāmja Molière pirkšanas tiesību īstenošanu pirms noteiktā termiņa, arī piešķir priekšrocības SeaFrance. Pamatojoties uz 121. līdz 126. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, pārējie trīs atbalsta esamības nosacījumi (selektīvas priekšrocības piešķiršana no valsts līdzekļiem, ietekme uz konkurenci un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm) arī izpildās. Līdz ar to šie aizdevumi ir valsts atbalsts.

7.1.3. Glābšanas atbalsts

(143)

Pamatojoties uz Komisijas 2010. gada 18. augusta lēmuma 30. līdz 47. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, aizdevums, ko SNCF kā glābšanas atbalstu piešķir SeaFrance, ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

7.2. Trīs atbalsta pasākumu saderība

(144)

Ņemot vērā minētās pārstrukturēšanas trīs atbalsta pasākumu mērķi, kā arī Francijas iestāžu paziņojumos izteiktos apgalvojumus, Komisija uzskata, ka šo atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu jāanalizē, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā arī pamatnostādnēm.

7.2.1. Atbilstības kritērijs: grūtībās nonācis uzņēmums

(145)

Lai uzņēmums būtu tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, tam jābūt uzskatāmam par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu 2.1. sadaļas izpratnē.

(146)

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka SeaFrance ir grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo ir zudusi vairāk nekā puse uzņēmuma statūtkapitāla, tam samazinoties no EUR 81,7 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 57,7 miljoniem 2008. gadā un EUR -0,69 miljoniem 2009. gadā (vairāk kā 100 % samazinājums, proti, EUR 82,4 miljonu samazinājums laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam), un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos, tam samazinoties no EUR 57,7 miljoniem 2008. gadā līdz EUR -0,69 miljoniem 2009. gadā.

(147)

Turklāt SeaFrance var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu arī pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunkta izpratnē, jo tam ir piemērojama kolektīvā maksātnespējas procedūra. Kā norādīts 10. apsvērumā, 2010. gada 30. jūnijā Parīzes Tirdzniecības tiesa uzsāka SeaFrance maksātnespējas procesu.

(148)

Turklāt SeaFrance atbilst arī pamatnostādņu 13. punkta nosacījumiem, jo, lai gan SeaFrance pieder SNCF grupai, uzņēmumam ir grūtības, ar kurām saskaras tikai tas un kuras nav saistītas ar patvaļīgu izmaksu sadalījumu grupas iekšienē.

7.2.2. Paša ieguldījums

(149)

Lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatnostādnēm SeaFrance paša ieguldījums pārstrukturēšanas nolūkā ir nepārliecinošs un nepietiekams.

(150)

Grozītajā pārstrukturēšanas plānā Francijas iestādes piedāvā tādu SeaFrance paša ieguldījumu EUR [80-130] miljonu apmērā, ko veido:

—	tāds EUR 99,7 miljonu aizdevums ar 8,55 % likmi, kas paredzēts SeaFrance pārstrukturēšanas finansēšanai;

—	kravas kuģa Nord Pas-de-Calais plānotā pārdošana (kuģa komerciālā vērtība, ko noteikuši divi neatkarīgi eksperti, atrodas EUR [0-10] miljonu robežās); un

—	kuģu Renoir un Cézanne pārdošana 2011. gadā par USD [0-10] miljoniem, kas ir aptuveni [0-10] EUR miljoni.

(151)

Saskaņā ar pamatnostādņu 43. punktu “atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram pārstrukturēšanas izmaksu minimumam, kas vajadzīgas, lai veiktu pārstrukturēšanu, ņemot vērā uzņēmuma, tā akcionāru vai grupas, kurā tas ietilpst, esošos finanšu resursus. Šajā novērtējumā ņem vērā katru iepriekš piešķirtu glābšanas atbalstu. Atbalsta saņēmējiem jādod ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem pašu resursiem, tostarp, to aktīvu pārdošanas, kas nav būtiski uzņēmuma izdzīvošanai, vai no ārējā finansējuma tirgus apstākļos. Šis ieguldījums apliecina ticību uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai. Šim ieguldījumam jābūt reālam, t. i., faktiskam, neņemot vērā visus nākotnē sagaidāmus ienākumus, piemēram, naudas plūsmas, un tam jābūt iespējami augstam” (43).

(152)

Savukārt pamatnostādņu 7. punkts precizē, ka “no jauna un vēl skaidrāk jāapstiprina princips, ka [atbalsta saņēmēja ievērojamajam ieguldījumam pārstrukturēšanā] jābūt reālam un ārpus atbalsta. Saņēmēja ieguldījumam ir divi mērķi: no vienas puses, tas parāda, ka tirgus (īpašnieki, kreditori) tic tam, ka pieņemamā laika posmā iespējams atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju. No otras puses, tas nodrošina, ka pārstrukturēšanas atbalsts nepārsniedz to minimumu, kas vajadzīgs uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai, vienlaikus ierobežojot konkurences kropļošanu. […]” (44).

(153)

Eiropas Savienības judikatūrā arī uzsvērts, ka paša ieguldījumam jāapliecina ticību uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai (45).

(154)

Francijas iestādes informēja Komisiju, ka kuģi Renoir un Cézanne par EUR 3,1 miljonu tika pārdoti 2011. gada 7. jūlijā

(155)

Plānotās kravas kuģa Nord Pas-de-Calais pārdošanas rezultātā SeaFrance paša ieguldījumam, kas iegūts, pārdodot kuģus, vajadzētu palielināties līdz EUR [10-20] miljoniem. Izziņojot sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, Francijas iestādes apņēmās panākt, ka SeaFrance pārdod kuģus Renoir un Cézanne. Abi kuģi tika pārdoti 2011. gada jūlijā. Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse ir noteikusi, ka turpmāk pārdotos aktīvus var uzskatīt par paša ieguldījumu, ja dalībvalsts to tirgus vērtību ir novērtējusi reālistiski (46). Šajā gadījumā Francijas iestādes sniedza divus kravas kuģa Nord Pas-de-Calais novērtējumus, ko bija īstenojuši divi neatkarīgi eksperti, un saskaņā ar katru no novērtējumiem kuģa tirgus vērtība bija aptuveni EUR [0-10] miljoni. Komisija atzīmē, ka viens no šiem ekspertiem 2011. gada aprīlī noteica, ka kuģu Renoir un Cézanne tirgus vērtība ir USD [0-10 000 000]. Šos kuģus 2011. gada jūlijā pārdeva par USD [0-10 000 000]. Līdz ar to Komisija uzskata, ka noteikto tirgus vērtību var uzskatīt par reālistisku un ka plānoto kravas kuģa Nord Pas-de-Calais pārdošanu var uzskatīt par paša ieguldījumu.

(156)

Vispirms Francijas iestādes precizēja, ka EUR [40-70] miljonu aizdevums, kas paredzēts, lai finansētu prāmja Molière pirkšanas tiesību īstenošanu, nav papildu paša ieguldījums. Proti, tas aizstāj ārpusbilances ieguldījumu, kas jau pastāv sakarā ar prāmja Molière līzinga līgumu. Tādēļ, aprēķinot kopējo paša ieguldījumu, to neņēma vērā. Taču, ja šis ieguldījums aizstāj jau esošu ieguldījumu, Komisijai jāpārliecinās, ka tas atbilst paša ieguldījuma saderības kritērijiem, jo īpaši atbalsta neesamības kritērijam.

(157)

Ja aizdevumus saskaņā ar pamatnostādņu 43. punktu piešķir SNCF, Komisijai jāpārliecinās, ka šos ieguldījumus nevar uzskatīt par atbalstu un ka tie “apliecina tirgus ticību uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai”. Šajā gadījumā tā nav trīs iemeslu dēļ un, lai to pamatotu, pietiktu ar vienu no iemesliem.

(158)

Pirmkārt, kā Komisija norādīja 7.1.2. sadaļā, no 129. līdz 142. apsvērumam, nosacījumi aizdevumu piešķiršanai neatbilst tirgus apstākļiem.

(159)

Pēc Komisijas aplēsēm, lai aizdevuma likme parastā nodrošinājuma līmenī atbilstu tirgum tai jāatrodas 14 % robežās (piecu gadu mijmaiņas darījumu likme 2,825 % apmērā (47) + kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu vidējais līmenis (48), kas atrodas zem B- (proti, CCC), 11,18 % apmērā + prēmija 0,2 % apmērā). Tas atbilst 2011. gada aprīlī, maijā un jūnijā apkopotajiem datiem. Turklāt, neraugoties uz Komisijas atkārtotajām prasībām (49), Francijas iestādes nav izteikušas tādu likmes piedāvājumu vai novērtējumu, ko būtu sniegusi privāta banka.

(160)

Otrkārt, kā norādīts 7.1.2. sadaļā no 129. līdz 142. apsvērumam, šie aizdevumi paši par sevi ir valsts atbalsts. Tādēļ saskaņā ar tās pamatnostādņu sadaļas nosaukumu, kurā ir ietverts 43. punkts, šos aizdevumus nevar traktēt kā paša ieguldījumu, kurā nav ietverts atbalsts.

(161)

Treškārt, jebkurā gadījumā saskaņā ar pamatnostādņu 7. un 43. punktu faktiskais ieguldījums parāda, ka tirgus tic tam, ka iespējams atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju (50). Tomēr šajā gadījumā iestāde, kas piešķir atbalstu, un mātes sabiedrība ir saplūdušas vienā juridiskā personā, proti, SNCF, un attiecīgie atbalsta pasākumi tiek sniegti vienlaicīgi. Minētajos apstākļos šādu mērķi nevar īstenot, jo nav reāla ieguldījuma, ko piešķir no SNCF neatkarīgs investors vai kreditors. Būtībā atbalsta piešķīrējas iestādes rīcība nekādā veidā nenorāda uz to, ka tirgus tic uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(162)

Kā norādīts 141. apsvērumā, Komisija uzskata, ka Francijas apsvērumos esošā atsauce attiecībā uz lēmumiem par valsts iestādes Osinek atbalstu par labu ČSA - Czech Airlines un attiecībā uz Ungārijas Attīstības bankas aizdevumiem par labu Ungārijas mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmumam Péti Nitrogénmüvek (skatīt 116. apsvērumu) nav atbilstīga, jo pirmajā gadījumā Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, bet otrais gadījums neattiecas uz pārstrukturēšanu.

(163)

Turklāt, kā iepriekš norādīts un neatkarīgi no tā, vai aizdevumos pastāv iespējams atbalsta elements, paša ieguldījumam jāapliecina tirgus ticību uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(164)

Šajā gadījumā SNCF ieguldījums to neapliecina. Proti, SNCF reizē sniedz gan atbalstu, gan paša ieguldījumu. Francijas iestādes nav sniegušas norādes, kas liecinātu par to, ka saprātīgs un neatkarīgs investors būtu negrozāmi apņēmies sniegt paša ieguldījumu un aizdevumu pirkšanas tiesību īstenošanai ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piedāvāja SNCF.

(165)

SeaFrance paša ieguldījums saskaņā ar pamatnostādņu 43. punktu, proti, ieguldījums, kas nesatur atbalsta elementus un pauž tirgus ticību uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai, ir tikai EUR [10-20] miljoni, kas ir [< 10] % pārstrukturēšanas izmaksu. Līdz ar to pamatnostādņu 44. punktā noteiktā 50 % robežvērtība nav sasniegta. Komisija uzskata, ka SeaFrance paša ieguldījums pārstrukturēšanas nolūkā saskaņā ar pamatnostādnēm joprojām ir nepietiekams.

(166)

Komisija arī norāda, ka Francija nav ne atsaukusies uz ārkārtas apstākļu klauzulu, ko paredz pamatnostādņu 44. punkts, ne sniegusi kaut mazāko pierādījumu par šādas ārkārtas situācijas esamību.

(167)

Līdz ar to Komisija secina, ka pamatnostādnēs paredzētā prasība attiecībā uz “reālu ieguldījumu bez atbalsta” nav izpildīta.

7.2.3. Ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana

(168)

Ņemot vērā, ka SeaFrance paša ieguldījums pārstrukturēšanas nolūkā saskaņā ar pamatnostādnēm joprojām ir nepietiekams, Komisija uzskata, ka nav jāizvērtē ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas apstākļi.

7.2.4. Pārmērīgu konkurences izkropļojumu novēršana (kompensācijas pasākumi)

(169)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Francijas iestāžu piedāvātie kompensācijas pasākumi ir nepietiekami. Savās piezīmēs attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu Francijas iestādes atzina (51), ka kompensācijas pasākumi tikpat kā nepastāv (52). Tās norādīja, ka šo problēmu atrisinās grozītā pārstrukturēšanas plāna ietvaros.

(170)

2011. gada 12. septembrī paziņotajā pārstrukturēšanas plānā tika piedāvāti papildu kompensācijas pasākumi, jo īpaši kravas kuģa Nord Pas-de-Calais plānotā pārdošana. Francijas iestādes arī min jau pārdotos kuģus Renoir un Cézanne, samazināto braucienu skaitu (par 5 830 braucieniem mazāk, kas ir par 37,6 % mazāk salīdzinājumā ar braucienu piedāvājumu 2007. gadā) un SeaFrance automašīnu pārvadājumu tirgus daļas samazinājumu laikposmā no 2012. līdz 2019. gadam ([10-15] % salīdzinājumā ar [15-20] % 2008. gadā).

(171)

Ņemot vērā, ka SeaFrance paša ieguldījums pārstrukturēšanas nolūkā saskaņā ar pamatnostādnēm joprojām ir nepietiekams, Komisija uzskata, ka nav jāizvērtē papildu kompensācijas pasākumi.

7.2.5. Pārstrukturēšanas atbalsta nesaderības ietekme uz glābšanas atbalstu

(172)

Pēc pārstrukturēšanas plāna paziņošanas, ko Francija veica 2011. gada 18. februārī, saskaņā ar pamatnostādņu 26. punktu sešu mēnešu termiņš aizdevuma atmaksāšanai tika pagarināts līdz brīdim, kamēr Komisija pieņem lēmumu par pārstrukturēšanas plānu. Tā kā Komisija uzskata, ka paziņotie pārstrukturēšanas atbalsta pasākumi neatbilst pamatnostādnēs paredzētajiem saderības nosacījumiem, jāizdara secinājumi par šo nesaderību. Līdz ar to aizdevuma atmaksas termiņu nevar pagarināt ilgāk par šā lēmumu paziņošanas brīdi, un tas ir jāatmaksā nekavējoties.

(173)

Atgūstamo summu veido glābšanai piešķirtā aizdevuma pamatsumma, kam pievieno līgumiskos procentus, kas vēl nav nomaksāti šā lēmuma paziņošanas dienā, un ko, sākot no šā lēmuma paziņošanas dienas, apliek ar procentiem, ko aprēķina saskaņā ar V nodaļu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (53).

VIII. SECINĀJUMS

(174)

Kapitāla palielināšana par EUR 166,3 miljoniem, EUR 99,7 miljonu aizdevums un EUR [40-70] miljonu aizdevums, ko SNCF plāno piešķirt SeaFrance, ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Šis atbalsts nesader ar iekšējo tirgu, tādēļ to nevar īstenot.

(175)

Aizdevums, ko Francija caur SNCF kā glābšanas atbalstu piešķīra uzņēmumam SeaFrance un ko Komisija apstiprināja ar 2010. gada 18. augusta lēmumu, kā arī līgumiskie procenti, kas vēl nav nomaksāti šā lēmuma paziņošanas dienā, ir jāatmaksā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kapitāla palielināšana EUR 166,3 miljonu apmērā un aizdevumi EUR 99,7 miljonu un EUR [40-70] miljonu apmērā, ko Francijas Republika caur SNCF plāno īstenot kā pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam SeaFrance, ir valsts atbalsta pasākumi LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un nav saderīgi ar iekšējo tirgu.

Līdz ar to šos atbalsta pasākumus nevar īstenot.

2. pants

Aizdevums, ko Francija caur SNCF kā glābšanas atbalstu ir piešķīrusi uzņēmumam SeaFrance un uz ko attiecas Komisijas 2010. gada 18. augusta lēmums, ir atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

3. pants

1. Francijai caur SNCF no atbalsta saņēmēja ir jāatgūst 2. pantā minētais atbalsts, kā arī līgumiskie procenti, kas vēl nav nomaksāti šā lēmuma paziņošanas dienā.

2. Atgūstamo summu apliek ar procentiem, sākot no šā lēmuma paziņošanas dienas līdz dienai, kad tā ir faktiski atgūta.

3. Procentus piemēro gan parāda pamatsummai, gan procentiem saskaņā ar V nodaļu Regulā (EK) Nr. 794/2004.

4. pants

1. 2. pantā minētais atbalsts jāatgūst nekavējoties un efektīvi.

2. Francijai jānodrošina šā lēmuma īstenošana četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas.

5. pants

1. Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Francija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	atbalsta pamatsummu, kas jāatgūst no saņēmēja un kas ietver aizdevuma summu un nenomaksātos aizdevuma procentus;

b)	procentu summu, kas jāatgūst no saņēmēja un jāaprēķina saskaņā ar 3. panta 3. punktā noteiktajiem principiem;

c)	detalizētu aprakstu par pasākumiem, kas jau ir veikti un tiek plānoti, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam; un

d)	pamatojuma dokumentus, kuros norādīts, ka saņēmējam likts atmaksāt atbalstu.

2. Francija informē Komisiju par to, kā virzās valsts veiktie pasākumi, īstenojot šo lēmumu, līdz 2. pantā minētais atbalsts ir pilnīgi atmaksāts. Pēc vienkārša Komisijas pieprasījuma saņemšanas tā nekavējoties iesniedz pilnīgu informāciju par pasākumiem, kas jau ir veikti un tiek plānoti, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam. Tā arī sniedz detalizētu informāciju par atbalsta summām, kas jau atgūtas no saņēmēja, un atmaksas procentiem.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2011. gada 24. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) OV C 208, 14.7.2011., 8. lpp.

(2) OV C 102, 2.4.2011., 2. lpp.

(3) Skatīt 1. piezīmi.

(4) […].

(5) Komerckodeksa L 622-1. panta 1. daļa.

(6) Viens euro par materiālajiem aktīviem (darbība, kuģi, laika nišas...), viens euro par nemateriālajiem aktīviem (datorsistēmas...) un viens euro par krājumiem.

(7) 2009. gada 9. septembra spriedums apvienotajās lietās T-227/01 līdz T-229/01, T-265/01, T-266/01 un T-270/01 Diputación Foral de Álava un Gobierno Vasco/Komisija (Krājums, II-3029. lpp., 259. līdz 272. punkts).

(8) Tūkstošos pasažieru

(9) Tūkstošos vienību

(10) Ēdināšanas pakalpojumi, preces līdzņemšanai, proti, alkohols, tabakas izstrādājumi un smaržas.

(11) OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(12) Šīs metodes piemērošanas process ir izklāstīts Francijas iestāžu 2011. gada 12. septembra apsvērumu 5. pielikumā, ar ko groza sākotnējo pārstrukturēšanas plānu.

(13) Divpadsmit mēnešu EURIBOR + rezerve + pārvaldības izmaksas = 2,18 % + [0-5] % + (no [0,00 -0,20] % līdz [0,10 – 0,20] %)

(14) Atbilst attiecībai “Kopējais parāds/EBITDA”. EBITDA (“Earning Before Interest, Tax, Depreciation and Amortisation”) var pielīdzināt bruto darbības rezultātam.

(15) Attiecība “Kopējais finansiālais parāds/Pašu kapitāls”.

(16) Attiecība “Pašu kapitāls/Kopējie aktīvi”.

(17) Attiecība “EBITDA/Tīrais finanšu slogs”.

(18) Attiecība “Neto līdzekļi x 360/Apgrozījums”.

(19) Attiecība “EBITDA/Apgrozījums”.

(20) EUR 99,7 miljonu aizdevuma nodrošinājums izpaužas kā pirmās kārtas ķīlas tiesības uz prāmi Rodin (saskaņā ar Francijas iestāžu informāciju tā tirgus vērtība ir EUR […] miljoni, un tas nav apķīlāts) un otrās kārtas ķīlas tiesības uz prāmi Berlioz (saskaņā ar Francijas iestāžu informāciju tā tirgus vērtība ir EUR […] miljoni), un EUR [40-70] miljonu aizdevuma nodrošinājums izpaužas kā hipotēka uz prāmi Molière (saskaņā ar Francijas varas iestāžu informāciju tā tirgus vērtība ir EUR […] miljoni).

(21) […]

(22) Saskaņā ar P&O sniegto informāciju attiecīgais tirgus ir īsā jūras braucienu līnija (starp Duvru un Franciju) pasažieru un kravas pārvadājumiem (“Short French Sea tourist and freight market”).

(23) Miljonos EUR.

Avots:: P&O piezīmes.

(24) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(25) Nord Littoral2010. gada 9. aprīļa izdevums (10. lpp.).

(26) 2009. gada 9. septembra spriedums apvienotajās lietās T-227/01 līdz T-229/01, T-265/01, T-266/01 un T-270/01 Diputación Foral de Álava un Gobierno Vasc/Komisija, Krājums, II-3029. lpp., 259. līdz 272. punkts.

(27) Miljonos EUR.

(28) http://www.doverport.co.uk/_assets/client/images/collateral/30%20year%20master%20plan%20zoning%20report.pdf

(29) http://www.doverport.co.uk/_assets/client/images/collateral/dover_consultation_web.pdf

(30) 2010. gada 24. februāra spriedums lietā NN 1/2010 (ex CP 371/2009) – Czech Republic ČSA – Czech Airlines – possible State aid implications of a loan provided by Osinek.

(31) 2010. gada 27. oktobra lēmums par valsts atbalstu C 14/09 (ex NN 17/09), ko Ungārija piešķīrusi uzņēmumam Péti Nitrogénmüvek Zrt (OV L 118, 6.5.2011, 9. lpp.).

(32) Skatīt, piemēram, Tiesas 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C-222/04 Ministero dell’Economia e delleFinanze/Cassa di Risparmio di Firenze (Krājums, 2006., I-289. lpp., 129. punkts).

(33) Jo īpaši skatīt Tiesas 1991. gada 21. marta spriedumu lietā C-305/89 Itālija/Komisija (Recueil, I-1603. lpp.).

(34) 2003. gada 13. februāra Tiesas spriedums lietā C-409/00 Spānija/Komisija (Recueil, 2003., I-1487. lpp.

(35) OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.).

(36) Jo īpaši ar dzelzceļa pasažieru un kravas transportu, ko nodrošina Eurotunnel.

(37) Tiesas 1998. gada 15. septembra spriedums lietā T-11/95 Chemicals/Komisija (Recueil, 1998., II-3235. lpp., 170. un 171. punkts).

(38) OV C 14/6, 19.1.2008.

(39) 2011. gada 1. jūlijā, Bloomberg EUSA5.

(40) Visas nozares kopā.

(41) […]

(42) Skatīt 9. apsvērumu.

(43) Pasvītrojums pievienots.

(44) Pasvītrojums pievienots.

(45) Tiesas 2010. gada 7. decembra spriedums lietā T-11/07 Frucona Košica/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 244. un 245. punkts).

(46) Lēmums N488/2009 Restrukturizācijas atbalsts POLFA“Tarchominskie Zakłady Farmaceutyczne”S.A, 47. apsvērums

(47) 2011. gada 1. jūlijā, Bloomberg EUSA5.

(48) Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu visu nozaru kopējais vidējais līmenis.

(49) […]

(50) Tiesas 2010. gada 7. decembra spriedums lietā T-11/07 Frucona Kosice/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 245. punkts).

(51) Skatīt Francijas iestāžu piezīmju 2.2. sadaļu (19. lpp. in fine un 20. lpp.).

(52) Saskaņā ar 2004. gada pamatnostādnēm par pārstrukturēšanas atbalstu kompensācijas pasākumi ir jāveic, lai pēc iespējas samazinātu negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, un tie var izpausties kā līdzekļu nodalīšana, jaudas samazināšana vai tirgus daļas samazināšana.

(53) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

21.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/19

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 9. marts)

par Valsts atbalstu SA.12522 (C 37/08) – Francija – Lēmuma “Sernam 2” piemērošana

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 1616)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/398/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes saskaņā ar iepriekšminētajiem pantiem (2),

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. VISPĀRĪGAIS PROCESUĀLAIS KONTEKSTS

(1)	Komisija 2001. gada 23. maijā apstiprināja atbalstu SCS Sernam (komandītsabiedrība) pārstrukturēšanai; 2001. gada decembrī SCS Sernam kļuva par Sernam SA (“lēmums Sernam”) (3).

(2)

Komisija 2004. gada 20. oktobrī pieņēma galīgo lēmumu, kurā tā apstiprina, ka ar lēmumu Sernam 1 apstiprinātais atbalsts 503 miljonu euro apmērā saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu (“lēmums Sernam 2”) (4). Šajā lēmumā min arī tādu papildu atbalstu 41 miljona euro apmērā, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu un Francijai ir jāatgūst.

(3)	Ar 2005. gada 24. jūnija vēstuli pirmā ieinteresētā persona (“pirmais sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību par to, ka lēmums Sernam 2 netiek pareizi piemērots (5).

(4)	2006. gada 22. februārī pirmais sūdzības iesniedzējs arī cēla prasību pret Komisiju sakarā ar bezdarbību, jo Komisija, saņemot tā sūdzību, nebija uz to reaģējusi.

(5)	Ar 2006. gada 10. aprīļa vēstuli otra ieinteresētā persona, sabiedrība Mory Group (“otrais sūdzības iesniedzējs”), arī iesniedza sūdzību Komisijai (6).

(6)	Abi sūdzības iesniedzēji būtībā uzskatīja, ka lēmums Sernam 2 ir piemērots nepareizi, un pieprasīja Komisijai uzsākt jaunu formālu izmeklēšanas procedūru par to, kā Francija piemēro lēmumu Sernam 2.

(7)

Ar 2008. gada 16. jūlija vēstuli Komisija paziņoja Francijai savu lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz to, kā Francija piemēro lēmumu Sernam 2 (“lēmums par procedūras sākšanu”). Komisija pauda šaubas par to, vai Francijas izvēlētie pasākumi lēmuma Sernam 2 piemērošanai ir saderīgi ar šo lēmumu, un pieļāva iespēju, ka šie pasākumi ietver jaunu valsts atbalstu.

(8)	Komisijas lēmumu par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7). Abu sūdzības iesniedzēju argumenti ir apkopoti minētā lēmuma 16. apsvērumā. Šajā pašā lēmumā Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par to, kā Francija piemēro lēmumu Sernam 2.

(9)	Francijas iestādes 2008. gada 8. oktobrī iesniedza apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(10)

Komisija no ieinteresētajām personām saņēma apsvērumus par šo jautājumu. Pirmais sūdzības iesniedzējs savus apsvērumus iesniedza 2008. gada 13. novembrī. Société nationale des chemins de fer (“SNCF”) apsvērumus iesniedza 2009. gada 6. februārī. Ieguldījumu fonds Butler Capital Partners (“BCP”) apsvērumus iesniedza 2009. gada 9. februārī. Komisija saņemtos apsvērumus 2009. gada 25. martā nosūtīja Francijai, sniedzot tai iespēju šos apsvērumus komentēt, un 2009. gada 7. maijā saņēma Francijas iestāžu komentārus par pirmā prasītāja apsvērumiem.

(11)

Otrais sūdzības iesniedzējs 2011. gada 15. martā brīdināja Komisiju, pieprasot veikt izmeklēšanas pasākumus, lai pārbaudītu lēmuma Sernam 2 piemērošanas nosacījumus. Komisija uz to atbildēja 2011. gada 18. maijā, norādot izmeklēšanas pasākumus, kas veikti kopš pieņemts lēmums par procedūras sākšanu.

(12)	Komisija 2009. gada 25. novembrī un 2011. gada 29. novembrī pieprasīja Francijas iestādēm sniegt informāciju. Atbildes tika saņemtas attiecīgi 2010. gada 15. janvārī un 2012. gada 25. janvārī.

1.2. PROCESUĀLAIS KONTEKSTS VALSTS MĒROGĀ

(13)

Sabiedrība Mory Group2007. gada 3. janvārī pieprasīja Francijas iestādēm izdot divus atgūšanas rīkojumus: 1) vienu Sernam SA attiecībā uz 41 miljona euro atbalstu, kurš saskaņā ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un kuru, kā Mory Group apgalvo, Francija nav efektīvi atguvusi, un 2) otru tā Sernam SA pārstrukturēšanas atbalsta saņēmējam (nav norādīts), ko Francija iespējami piešķīrusi Sernam SA aktīvu nodošanas darījumam (detalizētu informāciju par šo darījumu skatīt šā lēmuma 2.4. sadaļā).

(14)

Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrs vēstulē noraidīja otrā sūdzības iesniedzēja prasības. Sabiedrība Mory Group Parīzes Administratīvajā tiesā cēla prasību šo noraidošo lēmumu atzīt par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šo strīdu joprojām izskata.

(15)

Turklāt 2012. gada 31. janvārī tika uzsākta uzņēmuma Sernam Xpress (“Sernam Xpress”) sanācijas procedūra. Sernam Xpress ir uzņēmums, kas Sernam SA aktīvu nodošanas darījuma ietvaros saņēma Sernam SA nefinanšu aktīvus un pasīvus (detalizētu informāciju par šo darījumu skatīt 2.4. sadaļā). Nantēras Tirdzniecības tiesa noteica sešu mēnešu novērošanas periodu un jaunu tiesas sēdi 2012. gada 27. martā.

2. APRAKSTS

2.1. UZŅĒMUMS SERNAM

(16)	Uzņēmums Sernam darbojas paku un palešu tradicionālo sūtījumu un ekspressūtījumu jomā kopš 1970. gada, kad SNCF to dibināja kā savu iekšējo dienestu (8).

(17)

Sernam2000. gada 1. februārī pilnībā pārveidoja par filiāli, un tādējādi izveidojās SCS Sernam (komandītsabiedrība). SCS Sernam2001. gada 21. decembrī pārveidoja par akciju sabiedrību (Sernam SA). Sernam SA 2005. gadā bija 10 meitassabiedrības, kā arī filiāle ceļu pakalpojumu jomā – Sernam Transport Route.

(18)	Sernam Xpress2005. gada 17. oktobrī saņēma Sernam SA nefinanšu aktīvus un pasīvus sakarā ar Sernam SA darbības nodošanu Financière Sernam (detalizētu informāciju par šo darījumu skatīt 2.4. sadaļā). Tolaik Sernam Xpress pilnībā piederēja Financière Sernam.

(19)	2006. gadā BCP iesaistījās Sernam Xpress kapitālā 51,8 % apmērā. Vienlaikus Sernam Xpress ieguva Limožā esošo transporta uzņēmumu Coulonge.

(20)	2011. gada laikā uzņēmumi Financière Sernam un Sernam Xpress konstatēja, ka līdz finanšu gada beigām tiem jāatjauno pašu kapitāls. Tā kā BCP neieguldīja vajadzīgo kapitālu, tika veikti divi darījumi.

(21)	Pirmkārt, 2011. gada maijā Sernam zīmola nodošanas ietvaros Sernam Xpress veica aktīvu pārvedumu par labu savai meitassabiedrībai Sernam Services (šo ieguldījumu novērtēja 15 miljonu euro apmērā).

(22)	Otrkārt, 2011. gada 30. jūnijā uzņēmums Sernam Xpress izbeidza savu darbību, un uzņēmums Financière Sernam, vienīgais īpašnieks, pārņēma tā aktīvus (darbība, ko sauc par “vispārēju aktīvu pāreju”).

(23)

Tādējādi Sernam grupa šobrīd sastāv no Financière Sernam un darbību izbeigušā Sernam Xpress filiālēm – iepriekšminētās Sernam Services un Aster (“Aster”). Aster ir esošais filiāles Sernam Transport Route nosaukums. Sernam Xpress šo filiāli pārdeva 2005. gada decembrī un pircējam sniedza garantiju attiecībā uz apgrozījumu. Sernam Xpress 2008. gada martā to atpirka, taču pa šo laiku filiāles nosaukums bija mainīts uz Aster. Atpērkot ASTER, Sernam Xpress tās norēķinu kontā ieskaitīja 5 miljonus euro. Valdes sanāksmē, kas notika jūlijā, no šīs norēķinu kontā esošās summas nolēma atteikties par labu ASTER. 2011. gada decembrī Financière Sernam, kas pa šo laiku bija pārņēmis Sernam Xpress (skatīt 22. apsvērumu), rekapitalizēja filiāli ASTER, tai par labu atsakoties no tās norēķinu kontā esošajiem 5 599 998 euro.

(24)

Tā kā Sernam grupas finansiālā situācija turpināja pasliktināties, 2011. gada 31. janvārī tika uzsākta uzņēmuma Financière Sernam un meitassabiedrības Sernam Services sanācijas procedūra. 2011. gada 3. februārī tika uzsākta filiāles Aster likvidācijas procedūra, uz pagaidu laiku atļaujot turpināt tās darbību. Nantēras Tirdzniecības tiesa noteica sešu mēnešu novērošanas periodu un jaunu tiesas sēdi 2012. gada 27. martā.

2.2. 2001. GADA 23. MAIJA LĒMUMS SERNAM 1

(25)

Komisija lēmumā Sernam 1 atļāva atbalstu 503 miljonu euro apmērā SCS Sernam pārstrukturēšanai. Šo atbalstu atļāva ar nosacījumu, ka Francija apņemas nodrošināt uzņēmuma pārdošanu. Būtībā 60 % SCS Sernam kapitāla bija jāpārņem sabiedrībai Géodis SA (9) – transporta un loģistikas komercsabiedrībai, kas ir kotēta Parīzes Biržas otrajā sarakstā (second marché). Tādā veidā Géodis SA bija jāuzņemas pilnīga un neierobežota (10) atbildība par SCS Sernam parādiem un jāsedz pārstrukturēšanas papildu izmaksas 67 miljonu euro apmērā. Savukārt SCS Sernam no 1999. līdz 2004. gadam apņēmās samazināt uzņēmuma telpu skaitu no 107 uz 72, par 18 % samazināt apgrozījumu, samazināt darbinieku skaitu un veikt pārstrukturēšanu ar iepriekš minēto budžetu un paredzētajā laikā, proti, līdz 2004. gada sākumam.

2.3. 2004. GADA 20. OKTOBRA LĒMUMS SERNAM 2

(26)

Komisija lēmumā Sernam 2 konstatēja, ka ar lēmumu Sernam 1 apstiprinātais atbalsts 503 miljonu euro apmērā ir izmaksāts saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no lēmuma Sernam 1 nosacījumiem, jo īpaši tāpēc, ka Géodis pārņēma 15 % SCS Sernam daļu (paredzēto 60 % vietā). Turklāt Géodis atteicās no saviem līdzekļiem novirzīt 67 miljonus euro uzņēmuma pārstrukturēšanai.

(27)

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija paredzēja nosacījumus attiecībā uz Sernam SA pārstrukturēšanai piešķirtā 503 miljonu euro atbalsta atļaušanu. 3. pants lēmumā Sernam 2, kas ietver šos nosacījumus, paredz, ka:

“3. pants

1. Atbilstīgi 2. punktam ir jāievēro šādi nosacījumi.

a)	Sernam var attīstīt tikai sūtījumu pārvadājumus pa dzelzceļu saskaņā ar Train Bloc Express (TBE) koncepciju. Šajā nolūkā SNCF garantēja sniegt jebkuram citam uzņēmējam, kas izsaka šādu lūgumu, tādus pašus nosacījumus, kādi izvirzīti Sernam TBE kravas dzelzceļa transporta attīstībai.

Savukārt uzņēmumam Sernam nākamo divu gadu laikā, sākot no šā lēmuma paziņošanas datuma, ir pilnībā jāaizvieto savi autotransporta līdzekļi un pakalpojumi ar tāda uzņēmuma vai vairāku uzņēmumu autotransporta līdzekļiem un pakalpojumiem, kuri ir juridiski un ekonomiski neatkarīgi no SNCF un kuri ir izvēlēti, ievērojot atklātu, pārskatāmu un nediskriminējošu procedūru.

Par Sernam autotransporta līdzekļiem un pakalpojumiem tiek uzskatīti visi autotransporta līdzekļi, kas ir uzņēmuma Sernam privātīpašumā vai līzingā/nomā.

Uzņēmumiem, kas pārņems Sernam darbību uz autoceļiem, būs jānodrošina ar pašu līdzekļiem visi autotransporta pakalpojumi.

2. Ja līdz 2005. gada 30. jūnijam Sernam pilnībā pārdos savus aktīvus par tirgus cenu uzņēmumam, kas nav juridiski saistīts ar SNCF, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, 1. punkta nosacījumus nepiemēro.”

(28)	Komisija lēmumā Sernam 2 arī atzīmēja, ka Francijas iestādes ir izmaksājušas Sernam papildu atbalstu 41 miljona euro apmērā. Komisija uzskatīja, ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un pieprasīja Francijai to atgūt.

2.4. SERNAM SA DARBĪBAS NODOŠANA FINANCIÈRE SERNAM

(29)

Francija apgalvo, ka, izpildot lēmumu Sernam 2, ir ievērojusi 3. panta 2. punktā paredzēto nosacījumu. Tā paskaidro, ka SNCF paziņojumā presei (11) uzaicināja visas ieinteresētās personas sazināties ar banku ABN AMRO. 34 rūpniecības un finanšu grupas vai konsorciji pieprasīja dokumentus, lai ar tiem iepazītos. Uzaicinājuma vēstulēs, ar kurām uzaicināja uz pirmo konkursa kārtu un kuras ABN AMRO bija nosūtījusi personām, kas pieprasīja dokumentus, bija uzaicinājums iesniegt pārpirkšanas piedāvājumus attiecībā uz Sernam SA aktīviem (vēstule bija angļu valodā, tāpēc tajā izmantots termins assets) kopumā.

(30)

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju Sernam ekonomiskās situācijas dēļ neizdevās saņemt piedāvājumus ar pozitīvu cenu. Visi piedāvājumi, kas tika izteikti šīs procedūras ietvaros, bija izteikti negatīvi:

—	[1. kandidāts] (sākotnējais piedāvājums): -120 miljoni euro;

—	[2. kandidāts] (sākotnējais piedāvājums): -90,4 miljoni euro;

—	[3. kandidāts] (sākotnējais piedāvājums): -90,4 miljoni euro;

—	[4. kandidāts] (otrās kārtas piedāvājums): -65,2 miljoni euro;

—	[5. kandidāts] (otrās kārtas piedāvājums): -56,4 miljoni euro.

(31)	Ņemot vērā konkrēta piedāvājuma neesamību, Sernam SA vadība, izmantojot vēl dibināmu uzņēmumu ar sākotnējo nosaukumu Bidco, izteica pārpirkšanas piedāvājumu.

2.4.1. Faktiskais datums, kurā veica darījumus, ar kuriem Sernam darbību nodeva Financière Sernam

(32)

Šo piedāvājumu 2005. gada 30. jūnijā iesniedza SNCF, un SNCF vadība to principā pieņēma tajā pašā dienā. Tomēr, lai starp visām iesaistītajām pusēm oficiāli noslēgtu saprašanās memorandu, bija jāveic formalitātes. Saprašanās memorandu starp SNCF, Sernam SA, Sernam Xpress (viena no 10 Sernam S.A. pilnīgā īpašumā esošajām filiālēm, kura ir dibināta 2002. gadā) un vēl nenodibinātā uzņēmuma Financière Sernam vadītājiem parakstīja 2005. gada 21. jūlijā (turpmāk tekstā – “2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands”). Financière Sernam komercreģistrā reģistrēja 2005. gada 14. oktobrī. Darījumus, ar kuriem Sernam darbību nodeva Financière Sernam un kuri ir sīki aprakstīti turpmākajos apsvērumos, veica 2005. gada 17. oktobrī.

2.4.2. Darījumi, ar kuriem Sernam darbību nodeva Financière Sernam

(33)

Francijas iestādes norādīja, ka Sernam darbības nodošana Financière Sernam norisinājās četros posmos:

a)	SNCF rekapitalizēja sev pilnībā piederošo filiāli Sernam SA 57 miljonu euro apmērā;

Sernam SA par labu sev pilnībā piederošajai filiālei Sernam Xpress veica iemaksu 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz visiem Sernam aktīviem, tostarp attiecībā uz a) apakšpunktā aprakstītās rekapitalizācijas 57 miljoniem euro, un pasīviem, izņemot tā saucamos “finanšu” pasīvus (peļņas līdzdalības aizdevums, ko sabiedrība Sernam SA saņēma no SNCF grupas, pasīvs, kas attiecas uz līguma “IBM – GPS” laušanu) (12). Sernam SA par veikto iemaksu saņēma vienu Sernam Xpress daļu ar nominālvērtību 100 euro;

c)	Pēc tam Sernam Xpress palielināja kapitālu par 2 miljoniem euro, ko pilnībā parakstīja SNCF. Pēc šī darījuma SNCF piederēja vairākums Sernam Xpress daļu;

d)	Uzņēmumi Sernam SA un SNCF par 2 miljoniem euro pārdeva Financière Sernam visas tiem piederošās Sernam Xpress daļas, tādējādi Financière Sernam pārstāv visu Sernam Xpress kapitālu.

(34)	Sernam SA likvidēja tiesas ceļā 2005. gada 15. decembrī. Šīs likvidācijas pasīvos tika iekļauts 41 miljons euro, kas saskaņā ar lēmumu Sernam 2 atmaksājams SNCF (13).

(35)	Veiktie darījumi ir atspoguļoti zemāk esošajā tabulā:

(36)

Papildus SNCF īstenotajai Sernam SA rekapitalizācijai 57 miljonu euro apmērā un Sernam Xpress rekapitalizācijai 2 miljonu euro apmērā 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands paredzēja arī SNCF garantijas Financière Sernam (garantijas ir aprakstītas no 72. līdz 85. apsvērumam lēmumā par procedūras uzsākšanu) un noteikumu par līgumsaistību izbeigšanu gadījumā, ja piecu gadu laikā pēc saprašanās memoranda noslēgšanas Komisija pieņem negatīvu lēmumu (šis noteikums ir aprakstīts 117. apsvērumā lēmumā par procedūras sākšanu).

2.5. PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(37)

Komisija 2008. gada 16. decembra lēmumā vēlējās pārbaudīt, vai Francija ir ievērojusi 3. panta 2. punktu lēmumā Sernam 2, kā tā apgalvoja, un vai Francijas izvēlētā metode nesaderīgā 41 miljona euro atbalsta atgūšanai, proti, valsts prasījuma iekļaušana Sernam SA bankrota pasīvos, ļauj novērst šā atbalsta radīto konkurences kropļojumu. Turklāt Komisija vēlējās pārbaudīt, vai Sernam SA aktīvu nodošanas darījums nav pamatā jaunam valsts atbalstam, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2.6. IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

2.6.1. Sūdzības iesniedzēju apsvērumi

(38)	Pirmkārt, pirmais sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav ievēroti lēmuma Sernam 2 nosacījumi attiecībā uz Sernam SA aktīvu pārdošanu.

(39)	Lēmumā Sernam 2 noteiktais nodošanas termiņš, proti, 2005. gada 30. jūnijs nav ievērots, jo uzņēmuma nodošanas darījumus apstiprināja un tā daļas nodeva tikai 2005. gada 17. oktobrī.

(40)

Attiecībā uz nodošanas cenu pirmais sūdzības iesniedzējs uzskata, ka to noteica, pamatojoties tikai uz Financière Sernam izteikto pārpirkšanas piedāvājumu. Šis piedāvājums bija nelikumīgs savā būtībā, jo ietvēra jaunu atbalstu, proti, Sernam SA rekapitalizāciju. Pirmais sūdzības iesniedzējs uzsver, ka saskaņā ar pierādījumiem, ko Komisija sniedz lēmumā par procedūras sākšanu, Sernam Xpress nebija no Sernam SA neatkarīgs uzņēmums.

(41)	Turklāt nodošanas darījumi patiesībā bija daļu pārdošanas darījums (share deal), proti, saņēmēja uzņēmuma uzturēšana tirgū, nomainot tā īpašnieku.

(42)

Tāpat sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārkāpts nosacījums par pārskatāmu un atklātu pārdošanas procedūru. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pēc Sernam SA un Sernam Xpress rekapitalizācijas nodot sabiedriskai apspriešanai drīzāk vajadzēja Sernam Xpress, nevis Sernam SA pārdošanu, kā arī uzaicinājumam iesniegt pārpirkšanas piedāvājumus drīzāk vajadzēja attiekties uz Sernam Xpress, nevis Sernam SA pārdošanu.

(43)	Otrkārt, pirmais sūdzības iesniedzējs norāda uz manipulācijām, kas veiktas attiecībā uz nodoto aktīvu un pasīvu novērtēšanu un pārdotā uzņēmuma vērtības pazemināšanu.

(44)

Treškārt, pirmais sūdzības iesniedzējs uzskaita vairākus pasākumus, kas, pēc viņa domām, ietver jaunu atbalstu: rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā, nelikumīgā 41 miljona euro atbalsta neatgūšana, atteikšanās no SNCF finanšu prasījumiem attiecībā uz Sernam SA. Minētie pasākumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu.

(45)

Ceturtkārt, pirmais sūdzības iesniedzējs uzsver, ka Sernam SA drīzāk vajadzēja likvidēt, nevis pārdot. Sūdzības iesniedzējs piekrīt Komisijas paustajām šaubām par dažu izmaksu iekļaušanu likvidācijas aprēķinā un uzskata, ka nekur nav minēts, ka Sernam pārstrukturēšanas patiesās izmaksas bija mazākas par likvidācijas izmaksām.

(46)	Pirmais sūdzības iesniedzējs secina, ka Francijas iestādes ir ne vien izvairījušās no pienākuma atgūt par nesaderīgu atzīto 41 miljona euro atbalstu, bet arī piešķīrušas jaunu atbalstu vismaz 95 miljonu euro apmērā, papildus dažādiem atbalstiem, kas piešķirti kā garantijas.

(47)	Savukārt otrais sūdzības iesniedzējs neiesniedza apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

2.6.2. To ieinteresēto personu apsvērumi, kas uzskata, ka lēmums Sernam 2 ir ticis ievērots

2.6.2.1. SNCF apsvērumi

(48)	Uzņēmums SNCF uzskata, ka ir ievērojis 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2 paredzēto nosacījumu. Tas apgalvo, ka līdz 2005. gada 30. jūnijam, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, “vienā partijā” pārdeva visus Sernam aktīvus par tirgus cenu uzņēmumam, kas nav juridiski saistīts ar SNCF.

(49)	SNCF apgalvo, ka nodošanas darījumi ir neatdalāmi un vienlaicīgi. Līdz ar to Komisija nevar tos mākslīgi nodalīt vienu no otra.

(50)	SNCF uzskata, ka negatīvas cenas gadījumā princips par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, tiek ievērots, ja pārdošanas izmaksas ir zemākas par likvidācijas izmaksām, kas būtu jāsedz valstij kā akcionāram, un iesniedz sīkus apsvērumus, lai to pierādītu.

(51)	Visbeidzot, SNCF uzsver, ka pienākums atmaksāt 41 miljona euro atbalstu ir iekļauts Sernam SA likvidācijas pasīvos.

2.6.2.2. Butler Capital Partners apsvērumi

(52)	Pirmkārt, BCP sniedz precizējumus par savu iesaistīšanos Sernam Xpress kapitālā.

(53)	Otrkārt, BCP precizē uzņēmuma Coulonge pārpirkšanas mērķi.

(54)	Treškārt, BCP apstrīd to, ka pēc veiktajām rekapitalizācijām 57 miljonu un 2 miljonu euro apmērā Sernam Xpress bija skaidras naudas pārpalikums. BCP bija jāiemaksā kasē 6 miljoni euro, lai kases atlikumu atjaunotu pieņemamā līmenī, ņemot vērā finansējamo zaudējumu apmēru.

(55)

Ceturtkārt, BCP apstrīd, ka 41 miljona euro atbalsts tika nodots Sernam Xpress. BCP uzskata, ka šāda situācija būtu iespējama tikai tad, ja pierādītu, ka Sernam SA darbība nav nodota par tirgus cenu. Taču BCP apgalvo, ka nodošanu veica, ievērojot atvērtu, pārskatāmu un nediskriminējošu procedūru. BCP arī atgādina, ka nodošanas procesam veica ekspertīzi.

(56)	Visbeidzot, attiecībā uz Sernam kontroles pārņemšanas sekām BCP analizē kapitāla palielināšanu kā pārdošanu un uzskata, ka saskaņā ar spriedumiem lietās Banks (14) un SMI (15) hipotētiska atbalsta atgūšana neattiecas uz Financière Sernam vai tā filiāli Sernam Xpress.

2.7. FRANCIJAS APSVĒRUMI

2.7.1. Attiecībā uz lēmuma Sernam 2 ievērošanu

2.7.1.1. Par pārdošanas termiņa ievērošanu

(57)	Francijas iestādes uzskata, ka konkrētu un pircējam juridiski saistošu pārpirkšanas piedāvājumu iesniedza 2005. gada 30. jūnijā, un SNCF to pieņēma tajā pašā dienā, tādējādi saskaņā ar Francijas tiesību aktiem līgumtiesību jomā vienošanās vairs nebija atsaucama

2.7.1.2. Par pārdošanas cenu

(58)	Francijas iestādes uzskata, ka lēmums Sernam 2 neaizliedz pārdot par negatīvu cenu un ka tiesu praksē šāda cena var būt tirgus cena.

(59)

Aktīvus pārdeva par negatīvu cenu 57 miljonus euro apmērā, kas atbilst SNCF veiktās Sernam SA rekapitalizācijas summai. Šī cena bija labāka par sākotnējiem orientējošajiem piedāvājumiem un bija vienīgais konkrētais tirgus piedāvājums SNCF. To apstiprināja vairāki neatkarīgie eksperti (ABN Amro, Oddo Corporate Finance/Paul Hastings un Commission des Participations et Transferts).

(60)

Francijas iestādes apgalvo, ka SNCF iepriekš veiktā rekapitalizācija ir tikai īstenošanas pasākums. Līdz ar to Komisija nevar atsaukties uz šo rekapitalizāciju, lai apstrīdētu Sernam aktīvu tirgus vērtību, neatkarīgi no tā, ka tirgus cenas esamība izslēdz iespēju, ka negatīvo cenu kvalificē kā valsts atbalstu.

2.7.1.3. Par aktīvu pārdošanu

(61)

Atbildot uz Komisijas veikto analīzi, saskaņā ar kuru Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam sastāv no diviem secīgiem darījumiem, proti, 1) visu Sernam SA aktīvu nodošanas “vienā partijā”Sernam Xpress (šajā brīdī Sernam Xpress pilnībā piederēja Sernam SA) grupas iekšienē un pēc tam 2) Sernam Xpress pārdošanas Financière Sernam, kas izpaudās kā daļu pārdošanas darījums (share deal), nevis aktīvu pārdošana, Francijas iestādes uzskata, ka šāda darbības nodošanas procedūras sadalīšana ir mākslīga un nepamatota.

(62)

Pirmkārt, nodošanas darījumi atbilst “nodošanas-pārdošanas darījumam” (opération d’apport-cession), ko īstenoja, izmantojot rekapitalizāciju, proti, nesadalāmam darījumam, ko īstenoja divu iemeslu dēļ: 1) Francijas tiesību akti nepieļauj aktīvu pārdošanu par negatīvu cenu, un 2) bija jānodrošina, ka pārņēmējam nav juridisku saistību ar SNCF.

(63)	Ņemot vērā ilgstoši slikto ekonomisko situāciju (zaudējumi pēdējos četros pārskata periodos pirms pārdošanas bija 309,2 miljoni euro), Sernam SA aktīvu kopējā vērtība bija negatīva.

(64)

Lai ievērotu Francijas tiesību aktos paredzēto aizliegumu pārdot par negatīvu cenu un nodrošinātu to, ka pārdošanas darījums no ekonomiskā viedokļa ir neitrāls gadījumā, ja pārdodamo aktīvu vērtība ir negatīva, praksē paredz: 1) ka cena, ko maksā pircējs, ir simboliska; un 2) izveidot sistēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu kompensāciju pircējam (pārdevēja līdzdalība kapitāla palielināšanā pirms pārdošanas vai pārdevēja atteikšanās no prasījumiem, kas tam būtu attiecībā uz pārdoto uzņēmumu).

(65)	Turklāt, lai izvairītos no tā, ka Sernam SA kreditori apstrīd darījuma spēkā esamību vai izmanto savas tiesības iebilst, “vienā partijā” nodotajiem aktīviem bija jāpievieno Sernam darbības turpināšanai nepieciešamie pasīvi. Vienkārši pārdodot aktīvus, šos pasīvus nevarēja pievienot.

(66)

Līdz ar to bija jāveic daļēja aktīvu nodošana, uz ko attiecas sadalīšanas noteikumi, kas minēti L.236-16. līdz L.236-21. pantā Francijas Tirdzniecības kodeksā. Šajā sakarā Francijas iestādes precizē, ka nodošana ir pielīdzināma pārdošanai, jo arī tā ietver īpašuma nodošanu, par to saņemot nodotā īpašuma saņēmēja uzņēmuma daļas.

(67)

Ņemot vērā, ka saskaņā ar 3. panta 2. punktu lēmumā Sernam 2 saņēmējs uzņēmums nevarēja būt juridiski saistīts ar SNCF, nebija iespējams visus aktīvus “vienā partijā” tiešā veidā nodot Financière Sernam, jo tādā gadījumā nodošanas darījuma dēļ Sernam SA automātiski būtu kļuvis par Financière Sernam akcionāru. Tas izskaidro, kādēļ sākotnēji veica daļēju aktīvu nodošanu Sernam Xpress, bet pēc tam Sernam Xpress pārdeva Financière Sernam.

(68)

Francijas iestādes apgalvo, ka daļējā aktīvu nodošana Sernam Xpress nekādā gadījumā nav līdzekļu nodošana grupas iekšienē, jo Sernam Xpress ir īpašiem nolūkiem izveidota sabiedrība, ko izmanto “vienā partijā” nodoto Sernam SA aktīvu izvietošanai tikai tādēļ, lai tos varētu vienlaicīgi pārdot pircējam uzņēmumam – Financière Sernam, nevis Sernam Xpress mātessabiedrības darbības turpināšanai. Šos aktīvus izvietoja un nodeva Sernam Xpress par to tirgus cenu, lai varētu veikt darījumu. Katrā ziņā aktīvu nodošana ietvēra īpašuma nodošanu, par ko Sernam Xpress pretī izsniedza vienu daļu ar nominālvērtību 100 euro. Francijas iestādes apgalvo, ka šī daļa atspoguļo nodoto aktīvu un pasīvu reālo vērtību pēc rekapitalizācijas 57 miljonu euro apmērā.

(69)

Francijas iestādes, atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, saviem apsvērumiem pievienoja tiesību zinātņu profesora Nikolā Molfesī (Nicolas Molfessis) atzinumu, kurā minēts, ka “saskaņā ar Francijas tiesību aktiem […] SNCF nevarēja tiešā veidā Sernam aktīvus “vienā partijā” nodot Financière Sernam; saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām SNCF bija jāveic nodošanas-pārdošanas darījums, lai ievērotu Komisijas noteiktos ierobežojumus:

—	Francijas tiesību akti neatzīst pārdošanu par negatīvu cenu, tāpēc darījumu nevarēja veikt par Komisijas noteikto tirgus cenu bez iepriekšējas rekapitalizācijas;

—

Francijas tiesību akti neatzīst atteikšanos no parādprasības par labu citai personai un paredz, ka līguma nodošana ir atkarīga no visu darījumā iesaistīto līgumslēdzēju pušu iepriekšējas vienošanās, ko praksē nav iespējams panākt, tāpēc, lai darbības turpināšanai nepieciešamos pamatdarbības pasīvus varētu nodot, bija jāveic daļēja aktīvu nodošana, lai pārvarētu minēto šķērsli. Lai varētu veikt daļēju aktīvu nodošanu, darījums bija jāveic caur citu uzņēmumu, proti, Sernam Xpress, lai tādējādi ievērotu Komisijas noteikto nosacījumu par juridisku saistību neesamību starp personu, kas nodod īpašumtiesību, un personu, kas tās pārņem.

Sernam izveidoto shēmu jāpielīdzina aktīvu pārdošanai “vienā partijā”

—	Kasācijas tiesa praksē labi zināmo nodošanas-pārdošanas darījumu pielīdzina aktīvu pārdošanas darījumam, ja rādītāji liecina par šo divu darījumu, kas in fine paredzēti aktīvu nodošanai, nedalāmību.

—

Šajā gadījumā ir rādītāji, kas neapšaubāmi apliecina minētās nedalāmības esamību, jo nolīgumos, kas parakstīti starp pusēm, ir acīmredzams, ka šīs puses vēlas, lai šos darījumus uzskatītu par savstarpēji atkarīgiem un tādiem, kas tikai un vienīgi paredzēti Sernam aktīvu pārdošanai Financière Sernam.”

(70)

Francijas iestādes apgalvo, ka Sernam SA aktīvus “vienā partijā” un par negatīvu cenu, kas atbilst tirgus cenai, pārdeva sabiedrībai, kam nav juridisku saistību ar SNCF, un šo darījumu veica pēc sarunām par pārdošanu, ko saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz 3. panta 2. punkts lēmums Sernam 2, rīkoja atklātas, pārskatāmas, beznosacījumu un nediskriminējošas konkursa procedūras ietvaros.

2.7.1.4. Par atlases procedūras atklātību un pārskatāmību

(71)

Francijas iestādes uzskata, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru potenciālajiem Sernam SA aktīvu pircējiem nosūtītie dokumenti atsaucas nevis uz Sernam Xpress pārdošanu, bet gan uz Sernam SA aktīvu pārdošanu, ir nepareizs pēc būtības. Turklāt prasība ievērot atklātu, pārskatāmu un nediskriminējošu konkursa procedūru neietver to, ka pēc rekapitalizācijas jāizsludina jauns konkurss, jo rekapitalizācija ir konkursa un no tā izrietošās negatīvās cenas tiešais rezultāts.

2.7.1.5. Par tiesisko paļāvību

(72)

Francijas iestādes uzskata, ka lēmums Sernam 2, skaidri paredzot iespēju Sernam aktīvus pārdot “vienā partijā”, SNCF un Francijas iestādēm devis pamatotas cerības, ka tā drīkst rīkoties. Tādējādi, uzsākot valsts atbalsta pārbaudes procedūru, netiek neatzīta Francijas iestāžu tiesiskā paļāvība attiecībā uz lēmumu Sernam 2 un vēl jo vairāk tas, ka Francijas iestādes nodrošinājušas, ka to rīcība Komisijai ir pilnībā pārskatāma, sniedzot tai attiecīgos paskaidrojumus par šā pārdošanas darījuma nosacījumiem.

2.7.2. Par manipulācijām, kuras, kā apgalvots, tikušas veiktas, novērtējot aktīvus un pasīvus, ko Sernam SA nodeva Sernam Xpress

(73)

Attiecībā uz manipulācijām, ko, kā apgalvots, veica attiecībā uz novērtēšanu, Francijas iestādes, pirmkārt, noraida diskontu 22 miljonu euro apmērā attiecībā uz aktīvu novērtēšanu. Būtībā, ņemot vērā, ka runa ir par daļēju aktīvu nodošanu, pēc kuras veic pārdošanas darījumu, saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem grāmatvedības jomā novērtēšana būtu jāveic, nevis pamatojoties uz nodoto aktīvu un pasīvu neto uzskaites vērtību, kā to apgalvo pirmais prasītājs, bet gan uz to faktisko vērtību. Faktisko vērtību nosaka, pamatojoties uz tirgus cenu vai neatkarīgām ekspertīzēm. Spēkā esošos tiesību aktus grāmatvedības jomā piemēroja arī atlikto nodokļu kredītu novērtēšanā. Savukārt zīmolu portfeļa novērtējums ir balstīts Eiropas Komisijas 2001. gada 23. maija novērtējumā, ko veica nodošanas darījuma, ko SNCF īstenoja par labu SCS Sernam, ietvaros.

(74)	Attiecībā uz pasīvu novērtējumu Francijas iestādes uzskata, ka nodoti tika tikai tie pasīvi, kas bija vajadzīgi saņēmējas sabiedrības darbības turpināšanai. Turklāt badwill vērtība atbilst tikai grāmatvedības uzskaitē reģistrētajai negatīvajai tirgus vērtībai 57 miljonu euro apmērā.

2.7.3. Par Sernam Xpress piešķirtā atbalsta 41 miljona euro apmērā atgūšanas pienākuma neesamību

(75)	Francijas iestādes uzsver, ka tam nodalījumam starp daļu pārdošanas darījumu (share deal) un aktīvu pārdošanas darījumu (asset deal), kas ir pamatā argumentiem, ko Komisija izvirzīja attiecībā uz lietām SMI (16) un CDA (17), šajā gadījumā nav nozīmes.

2.7.3.1. Par darījuma sadalīšanu tādā darījumā, ko veic grupas iekšienē, un daļu pārdošanas darījumā (share deal)

(76)

Ņemot vērā iemeslus, kas aprakstīti no 61. līdz 70. apsvērumam, Francijas iestādes uzskata, ka darījumi, ar ko Sernam SA darbību nodeva Financière Sernam, neizpaužas kā nodošanas darījums grupas iekšienē, pēc kura veic daļu pārdošanas darījumu (share deal), bet gan aktīvu pārdošana trešajai personai.

(77)

Tam pakārtoti, Francijas iestādes uzsver, ka Sernam Xpress tirgus cenā noteikti ņemtu vērā 41 miljona euro parāda esību, ja atbalsts tiktu nodots. Šādā gadījumā negatīvā cena būtu 98 (57 + 41) miljoni euro. Taču uzņēmuma Financière Sernam“samaksātā” (faktiski saņemtā) negatīvā cena bija tikai 57 miljoni euro. Līdz ar to pārdevējs ietaupīja 41 miljonu euro un tādējādi saglabāja atbalsta sniegtās ekonomiskās priekšrocības. Šajā kontekstā Francijas iestādes atsaucas uz spriedumu lietā Banks (18).

2.7.3.2. Par to nosacījumu ievērošanu, ko paredz spriedumos lietās CDA un SMI

(78)	Francijas iestādes uzsver, ka spriedumā lietā CDA Tiesa uzskatīja, ka tas, ka CDA turpināja īstenot atbalstu saņēmušu uzņēmumu darbību, pats par sevi nepierāda, ka šajā gadījumā pastāvēja nodoms izvairīties no atgūšanas rīkojuma izpildes (19).

(79)	Tiesa precizēja, ka nav bijis nodoma izvairīties no atgūšanas rīkojuma izpildes, jo CDA samaksāja tirgus cenu par sabiedrības LCA aktīvu pārņemšanu. (20)

(80)

Francijas iestādes apgalvo, ka Sernam Xpress iegādājās Sernam SA aktīvus un daļu pasīvu par to tirgus cenu, un tādējādi šī darījuma rezultātā Sernam Xpress nepārņēma priekšrocību, kas radās, piešķirot atbalstu 41 miljona euro apmērā. Turklāt Komisija nevar atsaukties uz to, ka pēc īstenotās aktīvu pārpirkšanas no Sernam SA paliek tikai tukša čaula, no kuras nav iespējams saņemt par nesaderīgu atzītā atbalsta atmaksu. Šādu argumentu jau izvirzīja spriedumā lietā CDA, un Tiesa to noraidīja (21).

(81)

Francijas iestādes uzsver, ka Sernam SA aktīvu pārdošana “vienā partijā” bija iespēja, ko Komisija bija skaidri paredzējusi. Līdz ar to SNCF īstenoto darījumu, ar kuru tas citam uzņēmumam par tirgus cenu “vienā partijā” pārdeva Sernam aktīvus, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, nekādā gadījumā nevar uzskatīt par šīs iespējas apiešanu.

(82)

To nevar uzskatīt par apiešanu vēl jo vairāk tāpēc, ka pati Komisija atzina, ka šādas apiešanas iespējamība ir izslēgta “tad, ja papildus noteiktajai tirgus cenai atbalsta saņēmējas sabiedrības visa īpašuma kopumā cesiju veic beznosacījumu procedūras ietvaros, kas pieejama visiem šīs sabiedrības konkurentiem” (22).

(83)

Attiecībā uz Komisijas argumentu (23), saskaņā ar kuru darījums ļāva ne vien pasargāt aktīvus, kā to atļauj spriedums lietā CDA, bet arī izveidot struktūru, kas ļauj finansēt jaunas investīcijas, piemēram, sabiedrības Coulonge pārpirkšanu, pietiktu noteikt, ka darījums, ar ko Sernam Xpress iegādājās sabiedrību Coulonge Services, notika vienlaikus ar darījumu, ar ko BCP ieguva kontroli pār Sernam Xpress, un ka Sernam Xpress varēja izmantot BCP iesaistīšanos tā kapitālā un tādējādi jauniegūtos līdzekļus, lai iegādātos sabiedrību Coulonge.

(84)	Tādējādi, pretēji Komisijas paustajām šaubām, būtu ievērots arī tas, ko Francijas iestādes atzīst par sprieduma lietā CDA“trešo kritēriju”.

2.7.4. Par jauno atbalstu Sernam Xpress un/vai Financière Sernam

(85)

Attiecībā uz jauna atbalsta esību 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā (SNCF īstenotā Sernam SA rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā; SNCF īstenotā Sernam Xpress rekapitalizācija 2 miljonu euro apmērā; SNCF garantijas Financière Sernam; noteikums par līgumsaistību izbeigšanu) Francijas iestādes uzskata, ka, ja pēc atklātas un pārskatāmas konkursa procedūras pārdod par tirgus cenu, kas ir zemāka par likvidācijas izmaksām, pārdošanas darījums neietver atbalsta elementus.

(86)	Turklāt Financière Sernam piedāvātā negatīvā cena atbilst neatkarīgo ekspertu novērtējumam.

(87)

Francijas iestādes precizē, ka noteikumu par līgumsaistību izbeigšanu 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā iekļāva pēc uzņēmuma Financière Sernam lūguma un tikai tādēļ, lai to pasargātu gadījumā, ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu. Francijas iestādes uzskata, ka pārdošanas darījums nebūtu iespējams bez šāda veida noteikuma, un apgalvo, ka Komisija šo noteikumu nav apšaubījusi nevienā no iepriekšējām lietām. (24)

3. KOMISIJAS NOVĒRTĒJUMS

3.1. ATGĀDINĀJUMS PAR 3. PANTA PAMATOJUMU LĒMUMĀ SERNAM 2

(88)

Vispirms Komisija atgādina, ka šo procedūru sāka saskaņā ar 16. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (25), jo Komisijai bija pamats uzskatīt, ka pēc tam, kad Francija bija nelikumīgi izmantojusi atbalstu, ko, ievērojot nosacījumus, atļāva saskaņā ar lēmumu Sernam 1, tā arī nelikumīgi izmantoja atbalstu, ko, ievērojot nosacījumus, atļāva saskaņā ar lēmumu Sernam 2.

(89)

Komisija uzskata, ka jāatgādina iemesli, kuru dēļ tā izvirzīja nosacījumus, kas paredzēti 3. pantā lēmumā Sernam 2 (26):

“[…] lai attaisnotos minētā atbalsta daļas piešķiršana, ņemot vērā atbalsta nelikumīgu izmantošanu, kas konstatēta iepriekš, un pārstrukturēšanas plāna paildzināšanu, Komisija uzskata, ka Sernam jāsniedz īpaša kompensācija, ilgstoši atkāpjoties no būtiski pārslogotām tirgus nozarēm.

Piešķirot valsts atbalstu tirgos, kas atrodas strukturālas pārslodzes, pat norieta stāvoklī, uzņēmums, kam būtu bijis jāpārtrauc darbība pēc paziņotajām grūtībām, var nekavējoties mākslīgi aizņemt ārkārtīgi pieprasītu tirgu daļas, kaitējot konkurējošiem un finansiāli veseliem uzņēmumiem. Jāizvairās arī no tā, ka atbalsts varētu nevēlami padzīt no pieprasīta tirgus finansiāli veselus uzņēmumus par labu tādiem, kas izrādās nespējīgi izdzīvot paši ar saviem līdzekļiem.

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka Sernam ilgstoši jāatsakās no darbības pārslogotās tirgus nozarēs, šajā gadījumā no darbības komplektēšanas/tradicionālo sūtījumu tirgus nozarē, ko nodrošina, izmantojot pārvadājumus pa ceļiem.

Lai arī Sernam jau ir uzsācis šo atkāpšanos, Komisija uzskata, ka tā nav pietiekama un tai ir ilgstoši jāturpinās. Šī iemesla dēļ tā uzskata par nepieciešamu izvirzīt nosacījumus, kas i) ļaus Sernam turpināt attīstību dažādošanās virzienā tirgus nozarē, kura jāattīsta (kurā nav pārslodzes) un ii) pārslogotajās, inertajās vai norietošajās tirgus nozarēs Sernam pakalpojumus ļaus aizstāt ar citu uzņēmēju pakalpojumiem (ar mērķi atbrīvot Sernam tirgus daļas šajās nozarēs).

(…)

Komisija arī atgādina, ka Sernam pilnīgas (aktīvu un pasīvu) pārdošanas gadījumā, ko plānojušas Francijas iestādes, jebkurā gadījumā jāpiemēro lēmuma nosacījumi (citiem uzņēmumiem jāpārņem Sernam darbība uz ceļa un jāmaina Sernam darbība uz kravas dzelzceļa transportu). Turpretī, ja Sernam aktīvus pārdod “vienā partijā”, Komisija atgādina, ka divus iepriekšminētos nosacījumus, kas attiecas uz uzņēmuma pārstrukturēšanu, nepiemēro, zinot, ka Sernam vairs nedarbosies pašreizējā juridiskajā formā un būs atbrīvojis savas tirgus daļas par labu neatkarīgajam pircējam (kurš varēs de facto turpināt savu darbību ar Sernam aktīviem).”

(90)

Līdz ar to lēmumā Sernam 2 paredz divus dažādus Sernam SA pārdošanas scenārijus: pilnībā pārdot Sernam SA (aktīvus un pasīvus) vai pārdot tikai aktīvus. Pirmajā gadījumā uzņēmumam, kas pārņem aktīvus un pasīvus, piemēro nosacījumus, kas minēti 3. panta 1. punktā lēmumā Sernam 2, bet otrajā gadījumā tam šos nosacījumus nepiemēro.

(91)	Līdz ar to ir jāatgādina apstākļi, uz ko attiecas Komisijas lēmumi Sernam 1 un Sernam 2. Uzņēmums Sernam SA, kam pastāvīgi bija budžeta deficīts, saņēma valsts atbalstu, kuru tam izmaksāja mātessabiedrība – SNCF – un kurš bija nepieciešamas uzņēmuma tālākai pastāvēšanai.

(92)

Bija jāizbeidz mākslīga uzņēmuma pastāvēšana, kā rezultātā uzņēmums nepamatoti aizņēma tirgus daļas, kaut arī nebija konkurētspējīgs. Līdz ar to, no vienas puses, beidzās sabiedrības Sernam regulārais finansiālā atbalsta process, ko īstenoja valsts, un, no otras puses, šā atbalsta radītajiem konkurences kropļojumiem bija jāpazūd vai jātiek aizstātiem ar kompensācijas pasākumiem. Tātad bija jāatgūst nelikumīgais un nesaderīgais 41 miljona euro atbalsts, ko sabiedrībai Sernam piešķīra laika posmā no 2001. gada līdz 2004. gadam, un jāpieņem kompensācijas pasākumi, ar ko atbrīvo tirgus daļas apmaiņā pret saņemto 503 miljonu euro atbalstu pārstrukturēšanai.

(93)

Komisija uzreiz secina, ka veids, kādā Francija īstenoja 2004. gada lēmumu, ir pretrunā tajā noteiktajiem mērķiem. Francijas iestādes šā lēmuma īstenošanas aizsegā faktiski turpināja piešķirt operatīvo atbalstu un centās saglabāt uzņēmuma saimniecisko pēctecību, neatbrīvojot uzņēmuma tirgus daļas un, tieši pretēji, mēģinot stiprināt tā konkurētspēju.

(94)	Šajā stadijā ir jāveic sistemātiska pārbaude par līdzekļiem, ko Francijas iestādes izmantojušas savu mērķu sasniegšanai.

3.2. AR LĒMUMU SERNAM 2 ATĻAUTĀ ATBALSTA NELIKUMĪGA IZMANTOŠANA

(95)

Francijas iestādes apstiprina, ka nosacījumi, kas minēti 3. panta 1. punktā lēmumā Sernam 2, nav ievēroti. Līdz ar to Komisijai tikai jāpārbauda, vai Francija ir ievērojusi nosacījumus, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2. Atgādinājumam – minētais punkts ir formulēts šādi:

“Ja līdz 2005. gada 30. jūnijam Sernam pilnībā pārdos savus aktīvus par tirgus cenu uzņēmumam, kas nav juridiski saistīts ar SNCF, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, 1. punkta nosacījumus nepiemēro.”

(96)	Kā pierādīts turpmāk tekstā, Francija nav izpildījusi šos nosacījumus.

3.2.1. Darbība netika nodota 2005. gada 30. jūnijā

(97)

Saskaņā ar Francijas iestāžu un pirmā prasītāja apsvērumiem SNCF vadība 2005. gada 30. jūnijā tikai principā pieņēma Financière Sernam konkrēto piedāvājumu. Saprašanās memorandu, kas saista visas darījuma puses, parakstīja tikai 2005. gada 21. jūlijā un dažādos nodošanas darījumus veica tikai 2005. gada 17. oktobrī.

(98)	Komisija secina, ka Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam nenotika līdz 2005. gada 30. jūnijam, kā to pieprasīja lēmumā Sernam 2. Ar šo iemeslu pietiktu, lai secinātu, ka Francija ir nelikumīgi izmantojusi atbalstu, ko ar zināmiem nosacījumiem atļāva ar lēmumu Sernam 2.

3.2.2. Darbības nodošana nav pārdošana (27)

(99)	Pārdošanas līgums Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību sistēmās ir balstīts principos, kā pamatā ir romiešu tiesības (emptio venditio). Pārdošana sastāv no īpašumtiesību nodošanas, par to saņemot samaksu. Šai cenai, kā to saskaņā ar Francijas tiesībām uzsver Francijas valdība, ir jābūt pozitīvai.

(100)

Darījums, ar kuru persona, kas vēlas nodot savas tiesības uz vienu vai vairākiem īpašumiem, piedāvā naudu personai, kas šīs īpašumtiesības pārņem, nav pārdošana, bet cita veida nolīgums.

(101)

Šajā gadījumā SNCF samaksāja 59 miljonus euro, veicot Sernam SA rekapitalizāciju 57 miljonu euro apmērā un Sernam Xpress rekapitalizāciju 2 miljonu euro apmērā, un piešķīra Financière Sernam dažādas garantijas. Maksājums 2 miljonu euro apmērā, ko Financière Sernam veica par labu SNCF, nosedz Sernam Xpress rekapitalizāciju, taču nenosedz pārējos darījuma elementus. Līdz ar to līgumu, kas noslēgts starp SNCF un Financière Sernam, nevar atzīt par pārdošanas līgumu. Turklāt Francijas iestādes šo faktu neapstrīd un paskaidro, ka dažādie darījumi, ar kuriem Sernam SA darbību nodod Financière Sernam, neietver pārdošanu, jo saskaņā ar Francijas tiesībām tās nevarēja īstenot pārdošanas darījumu, kas būtu novedis pie šāda rezultāta.

(102)

Komisija secina, ka līgums, kas noslēgts starp SNCF un Financière Sernam, neietver pārdošanu. Arī tādēļ 3. panta 2. punkts lēmumā Sernam 2 nav ievērots, jo nav noticis pārdošanas darījums. Līdz ar to Francija ir nelikumīgi izmantojusi atbalstu, ko ar zināmiem nosacījumiem atļāva ar lēmumu Sernam 2.

3.2.3. Darbības nodošana nav Sernam SA aktīvu pārdošana, bet gan tā (aktīvu un pasīvu) pilnīga nodošana

(103)

Pat, ja pieņem, ka Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam ir pārdošanas darījums, 3. panta 2. punkts lēmumā Sernam 2ir ievērots, ja šis pārdošanas darījums attiecas tikai uz Sernam SA aktīviem, nevis uzņēmumu kopumā (aktīviem un pasīviem). Tas izriet no 217. apsvēruma lēmumā Sernam 2, kas ir minēts šā lēmuma 89. apsvērumā.

(104)

Kā izklāstīts 2.4. sadaļā, SNCF īstenotā Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam ir balstīta uz to, ka Sernam SA izmantoja sev pilnībā piederošo filiāli Sernam Xpress, kurai nodeva savus aktīvus, kā arī pasīvus, izņemot dažus parādus pret mātessabiedrību SNCF. Pirms šīs nodošanas SNCF rekapitalizēja Sernam SA 57 miljonu euro apmērā, un šos jauniegūtos līdzekļus iekļāva nodotajos aktīvos. Pēc nodošanas SNCF rekapitalizēja Sernam Xpress 2 miljonu euro apmērā. Sernam Xpress daļas pārdeva Financière Sernam par tādu pašu summu (2 miljoniem euro).

(105)

Kā norādīts 2.7.1.3. sadaļā, Francijas iestādes šo darījumu pamato ar divkāršu slogu, jo ir jāievēro gan prasības, kas izriet no Francijas tiesībām, gan tās, kas izriet no lēmuma Sernam 2.

(106)

Tās uzsver, ka darījuma kopējais rezultāts sakrīt ar aktīvu pārdošanas rezultātu. Līdz ar to darījumu vajadzētu pielīdzināt visu Sernam SA aktīvu pārdošanai “vienā partijā” 3. panta 2. punkta izpratnē lēmumā Sernam 2.

(107)

Komisijas secinājumi atšķiras divu iemeslu dēļ:

3.2.3.1. Nodošana izpaužas kā aktīvu un pasīvu nodošana “vienā partijā” grupas iekšienē, pēc kā to saņēmēja filiāle veic daļu pārdošanas darījumu (share deal).

(108)

SNCF īstenotais darījums ļāva Financière Sernam iegūt Sernam Xpress daļas, proti, veikt daļu pārdošanas darījumu (share deal).

(109)

Protams, SNCF vispirms veica darījumu, kurš, kā apgalvo Francijas iestādes, ir atzīts Francijas tiesībās, proti, daļēju aktīvu (faktiski aktīvu un pasīvu) nodošanu. Tomēr pat, ja šo darījumu analizē neatkarīgi no pārējā, to nevar atzīt par “aktīvu pārdošanu trešajai personai”. To veica par negatīvu cenu 57 miljonu euro apmērā, un līdz ar to tas nav pārdošanas darījums (skatīt 3.2.2. sadaļu). Turklāt darījums neattiecas tikai uz aktīviem, bet arī uz visiem pasīviem, izņemot dažus Sernam SA parādus pret mātessabiedrību SNCF. Līdz ar to darījums ietvēra Sernam SA pilnīgu (aktīvu un pasīvu) nodošanu, nevis tikai aktīvu pārdošanu (skatīt arī 3.2.3.2. sadaļu).

(110)

Visbeidzot, līdzekļus nodeva filiālei, kas pilnībā pieder uzņēmumam, kas līdzekļus nodeva, proti, filiālei Sernam Xpress, kas ir īpašiem nolūkiem dibināts uzņēmums, kas paredzēts Sernam SA aktīvu un pasīvu saņemšanai tikai tādēļ, lai to tālāk pārdotu Financière Sernam. Līdz ar to šos līdzekļus nenodeva trešajam uzņēmumam, kas ir neatkarīgs no SNCF.

(111)

Otrkārt, Sernam Xpress daļas pārdeva Financière Sernam, kas arī nav aktīvu pārdošana trešajai personai, bet daļu nodošana vai share deal (un līdz ar to uzņēmuma pilnīga nodošana).

(112)

Līdz ar to neviens no SNCF īstenotajiem darījumiem nav Sernam SA aktīvu pārdošana “vienā partijā” uzņēmumam, kam nav juridisku saistību ar SNCF, un nosacījumi, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, nav ievēroti.

3.2.3.2. Nodošana neietvēra tikai Sernam SA aktīvus, bet uzņēmumu kopumā (aktīvus un pasīvus)

(113)

Šā lēmuma 89. apsvērumā minētais 217. apsvērums lēmumā Sernam 2 skaidri nodala Sernam SA aktīvu pārdošanu no uzņēmuma pilnīgas (aktīvu un pasīvu) pārdošanas. No šā apsvēruma acīmredzami izriet, ka, ja Francijas iestādes, kā tās paredzēja lēmuma Sernam 2 pieņemšanas brīdī, pilnībā pārdod Sernam SA (aktīvus un pasīvus), tām jāievēro nosacījumi, kas minēti 3. panta 1. punktā lēmumā Sernam 2.

(114)

Dažādo nodošanas darījumu rezultātā lēmuma Sernam 2 pieņemšanas brīdī Financière Sernam, pārņemot Sernam Xpress, pilnībā pārņēma visus Sernam SA aktīvus un pasīvus ar šādiem izņēmumiem: no vienas puses, aktīvus palielināja, veicot iemaksu 57 miljonu euro apmērā par labu Sernam SA un 2 miljonu euro apmērā par labu Sernam Xpress (skatīt arī šā lēmuma 3.2.4. sadaļu), un, no otras puses, pasīvus samazināja par summu, kas ietver peļņas līdzdalības aizdevumu, ko sabiedrība Sernam SA saņēma no SNCF grupas, pasīvu, kas attiecas uz līguma “IBM – GPS” laušanu, un nesaderīgā 41 miljona euro atbalsta atmaksas pienākumu.

(115)

Taču šie apstākļi nevar apslēpt to, ka Sernam SA aktīvu un pasīvu lielāko daļu vispirms nodeva Sernam Xpress, bet pēc tam – Financière Sernam.

(116)

Darbības nodošana nav Sernam SA aktīvu pārdošana, bet gan tā (aktīvu un pasīvu) pilnīga nodošana ar dažiem izņēmumiem. Līdz ar to arī šā iemesla dēļ nosacījumi, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, nav ievēroti.

3.2.4. Nodošana neietver tikai aktīvus, kas lēmuma Sernam 2 pieņemšanas brīdī piederēja Sernam SA, bet papildu ieguldījumu 59 miljonu euro apmērā

(117)

Attiecībā uz aktīviem Komisija atzīmē arī to, ka 59 miljonus euro iepludināja, veicot Sernam SA un Sernam Xpress rekapitalizāciju, un, raugoties no ekonomiskā viedokļa un ņemot vērā Financière Sernam maksājumu 2 miljonu euro apmērā, iepludinātā summa ir 57 miljoni euro. Šāda aktīvu palielināšana nav atļauta 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2.

3.2.5. Darbība nav tikusi nodota, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru

(118)

Sākumā Francijas iestādes īstenoja pārskatāmu un atklātu procedūru. Tomēr, tai beidzoties, SNCF nebija saņēmis nevienu saistošu piedāvājumu.

(119)

Ņemot vērā, ka pārskatāmā un atklātā procedūra bija neveiksmīga, līgumu par Sernam SA darbības dažādajiem nodošanas darījumiem noslēdza ar Financière Sernam. Ņemot vērā, ka SNCF atsevišķi un neatkarīgi nepiedalījās pārskatāmajā un atklātajā procedūrā, darbības nodošana nenotika, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru.

(120)

Arī šā iemesla dēļ nosacījumi, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, nav ievēroti.

3.2.6. Aktīvu pārdošanas mērķis nav ievērots

(121)

Aktīvu pārdošanas mērķis 217. apsvērumā lēmumā Sernam 2 ir izskaidrots šādi:

“Sernam […] būs atbrīvojis savas tirgus daļas par labu neatkarīgajam pircējam (kurš varēs de facto turpināt savu darbību ar Sernam aktīviem).”

(122)

Līdz ar to aktīvu pārdošanas mērķis ir atbrīvot Sernam SA tirgus daļas un aktīvus, kā arī ļaut trešajai personai izmantot šos aktīvus. Tātad aktīvu pārdošana bija paredzēta Sernam SA saimnieciskās darbības pārtraukšanai.

(123)

Taču šajā gadījumā sabiedrību Sernam SA pilnībā pārņēma tās vadības struktūra, ko atjaunoja vēlāk dibinātajā Financière Sernam. Saimnieciskā pēctecība ir pilnīga, turklāt uzņēmums atbrīvojās no ievērojamas parāda daļas un ieguva papildu kapitālu 59 miljonu euro apmērā, no kuriem 57 miljoni euro, raugoties no ekonomiskā viedokļa, jāsedz SNCF. Līdz ar to papildus tam, ka īstenotais darījums neievēro nosacījumus, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, tas arī neļauj sasniegt šā lēmuma mērķus. Tas, tieši pretēji, stiprina uzņēmējdarbības vienību, kas var palielināt konkurences kropļojumus, ko mēģināja samazināt ar lēmumā noteiktajiem pasākumiem.

3.2.7. Francijas sniegtie argumenti nepierāda, ka ir ievērots 3. panta 2. punkts lēmumā Sernam 2

(124)

Francijas argumentu, saskaņā ar kuru veiktie darījumi kopumā būtu pielīdzināmi aktīvu pārdošanai “vienā partijā”, nevar pieņemt. Būtībā galvenā īpašība, kas raksturo aktīvu pārdošanu “vienā partijā”, ir nebalstīties daļu pārdošanā. Līdz ar to Komisija nevar piekrist argumentam, saskaņā ar kuru vairākas dažādas juridiskās darbības (daļēja aktīvu un pasīvu nodošana, pēc tam daļu pārdošana (share deal)) būtu pielīdzināmas vienai konkrētai juridiskai darbībai (aktīvu pārdošana), jo, ja faktiski īsteno vienu no juridiskajām darbībām, tā izslēdz pārējās.

(125)

Tāpat nevar piekrist argumentam, saskaņā ar kuru Francijas tiesības nepieļauj Sernam SA aktīvu tiešu pārdošanu Financière Sernam. Pirmkārt, jāatgādina, ka lēmums Sernam 2 Francijai paredzēja divus alternatīvus veidus, kā šo lēmumu īstenot. Pieņemot, ka nebija iespējams pārdot aktīvus, Francijas iestādes varēja lēmumu īstenot saskaņā ar iespēju, ko paredz 3. panta 1. punkts lēmumā Sernam 2 (ierobežot Sernam SA darbību, tā ziņā atstājot tikai sūtījumu pārvadājumus pa dzelzceļu un darbību uz autoceļiem nododot apakšuzņēmējam). Otrkārt, ja kreditori – trešās personas – patiešām iebilda pret pārdošanu par negatīvu cenu, Sernam SA varēja uzsākt maksātnespējas procedūru, lai tādējādi aktīvus pārdotu šīs procedūras ietvaros.

(126)

Visbeidzot, ja Francijas iestādēm bija grūtības īstenot lēmumu Sernam 2, tām vajadzēja vērsties pie Komisijas un ar Komisiju vienoties par risinājumu, kā pamatā ir cita shēma, saskaņā ar lojālas sadarbības principu, ko paredz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā. Lai gan Francijas iestādes 2004. gada 24. novembrī ieradās Komisijā, kā arī 2004. gada 21. decembrī tai nosūtīja oficiālu vēstuli, informējot par izvēli pārdot aktīvus “vienā partijā”, bet neaprakstot pārdošanas darījuma būtiskos elementus, jāatzīmē, ka Francija nekad nav paziņojusi Komisijai grozījumus pārstrukturēšanas plānā, kuru Komisija ar zināmiem nosacījumiem apstiprināja lēmumā Sernam 2. Taču 3.2.3. sadaļa Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (28) apstiprina, ka dalībvalsts nevar novirzīties no pārstrukturēšanas plāna, par to neinformējot Komisiju un nesaņemot tās iepriekšēju piekrišanu.

(127)

Taču Komisija nekad nav devusi piekrišanu Francijas īstenotajai Sernam SA aktīvu nodošanai Financière Sernam.

3.2.8. Secinājumi: Francija nav ievērojusi 3. pantu lēmumā Sernam 2 un ir nelikumīgi izmantojusi 503 miljonu euro atbalstu

(128)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka 3. pants lēmumā Sernam 2 nav ievērots. Līdz ar to pārstrukturēšanas atbalsts 503 miljonu euro apmērā, ko ar zināmiem nosacījumiem atļāva ar lēmumu Sernam 2, ir izmantots nelikumīgi.

3.2.9. 503 miljonu euro atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu

(129)

Ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējs šo 503 miljonu euro atbalstu izmantoja, pārkāpjot lēmumu Sernam 2, atbalsts saskaņā ar šo lēmumu nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(130)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstij ir pienākums pamatot atbalsta saderību. Ņemot vērā, ka Francija neminēja nevienu saderības iemeslu, Komisija secināja, ka 503 miljonu euro atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ir jāatgūst gan atbalsta pamatsumma, gan procenti, ko aprēķina no atbalsta piešķiršanas dienas.

(131)

Atbalsts ir jāatgūst no uzņēmuma Financière Sernam, kā arī tā filiālēm, proti, Sernam Services un Aster, kas šobrīd veic saimniecisko darbību, kurai piešķīra atbalstu un kuru iepriekš veica sabiedrība Sernam SA (šobrīd likvidēta) un vēlāk – Sernam Xpress (pēc vispārējas aktīvu pārejas Sernam Xpress darbību pārņēma Financière Sernam). Būtībā vispirms ir jāuzskata, ka, veicot darījumu grupas iekšienē, Sernam Xpress pārņēma visus Sernam SA aktīvus un daļu pasīvu. Līdz ar to Sernam Xpress turpināja Sernam SA saimniecisko darbību (skatīt arī detalizēto pierādījumu 3.3. nodaļā). Pēc tam vispārējās aktīvu pārejas rezultātā Financière Sernam kļuva par Sernam Xpress tiesību un pienākumu pārņēmēju. Visbeidzot, uzņēmums Financière Sernam, kā arī tā filiāles, proti, Sernam Services un Aster, turpina Sernam SA un Sernam Xpress darbību un līdz ar to turpina gūt labumu no 503 miljonu atbalsta, ko sākotnēji piešķīra Sernam SA.

3.3. 41 MILJONA EURO ATBALSTA ATGŪŠANA

(132)

Valsts atbalsts 41 miljona euro apmērā, ko Francijai saskaņā ar lēmumu Sernam 2 bija jāatgūst no atbalsta saņēmēja, tika iekļauts sabiedrības Sernam SA likvidācijas pasīvos.

(133)

Francijas iestādes uzskata, ka saskaņā ar 4. pantu lēmumā Sernam 2, ja Sernam SA darbību nodod Financière Sernam, ievērojot procedūru, ko Francijas iestādes atzīst kā pārskatāmu un atklātu, pienākums atmaksāt atbalstu attiecas tikai uz sabiedrību Sernam SA.

(134)

Lēmuma Sernam 2 4. pants ir šādā redakcijā:

“Jebkurai daļējai vai pilnīgai Sernam pārdošanai jānotiek par tirgus cenu, attiecībā uz visiem konkurentiem ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru. Šādos apstākļos uzņēmumam Sernam, ja tas turpina pastāvēt, jāatmaksā atbalsts 41 miljona euro apmērā.”

(135)

Lēmuma 4. pantā nošķir to, vai Sernam saimnieciskā darbība ir vai nav tikusi pārtraukta. Ja šī darbība ir tikusi pārtraukta, no uzņēmumiem, kas aktīvus saņēma par tirgus cenu pārskatāmas un atklātas procedūras ietvaros, atbalsts nav jāatgūst.

(136)

Turklāt Komisija piezīmē, ka Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā šiem faktoriem ir izšķiroša nozīme.

(137)

Spriedums lietā SMI (29) nodala divus gadījumus attiecībā uz tādas darbības pārdošanu, kas ir saņēmusi atbalstu, proti, uzņēmuma kapitāla daļu pārdošanu, kā rezultātā uzņēmums, kas ir saņēmis atbalstu, saglabā savu juridiskās personas statusu (daļu pārdošanas darījums (share deal)), un pilnīgu vai daļēju viena uzņēmuma aktīvu pārdošanu otram uzņēmumam, kā rezultātā saimniecisko darbību, kas ir saņēmusi atbalstu, vairs neveic tā pati juridiskā persona (aktīvu pārdošanas darījums (asset deal)).

(138)

Attiecībā uz daļu pārdošanas darījumu (share deal) Tiesa ir nolēmusi, ka: (30)

“[…] ja uzņēmumu, kas ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu, pārpērk par tirgus cenu, proti, lielāko cenu, ko privāts ieguldītājs, kas darbojas parastos konkurences apstākļos, bija gatavs maksāt par šo uzņēmumu, ņemot vērā uzņēmuma situāciju, proti, pēc valsts atbalsta saņemšanas, atbalsta elementu novērtē kā tirgus cenu un iekļauj pirkuma summā. Šādā situācijā nevar uzskatīt, ka pircējs ir guvis priekšrocību attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem (šajā ziņā skatīt 2001. gada 20. septembra spriedumu lietā C-390/98 Banks, Krājums, I-6117. lpp., 77. punkts).

Šajā konkrētajā gadījumā uzņēmums, kam piešķīra nelikumīgu valsts atbalstu, saglabā savu juridiskās personas statusu un turpina savām vajadzībām īstenot darbību, ko finansē no valsts atbalsta. Līdz ar to šis parasti ir uzņēmums, kurš saglabā konkurences priekšrocību, kas ir saistīta ar minēto atbalstu, un kuram ir jāatmaksā summa, kas ir vienāda ar minēto atbalstu. […]”

(139)

Attiecībā uz aktīvu pārdošanas darījumu (asset deal) Tiesa secināja šādi: (31)

“gadījumā, ja tiek radīti jauni uzņēmumi, tos atdalot no atbalstu saņēmuša maksātnespējīga uzņēmuma nolūkā turpināt tā darbību, šādiem uzņēmumiem noteikti var prasīt atmaksāt attiecīgo atbalstu, ja tiek konstatēts, ka atbalsts šiem uzņēmumiem sniedzis konkurences priekšrocības. Tā varētu rīkoties, jo īpaši tad, ja šie jaunie uzņēmumi iegūst likvidējamā uzņēmuma aktīvus, par to nesamaksājot tirgus nosacījumiem atbilstīgu summu, vai ja secina, ka šie uzņēmumi ir izveidoti, lai apietu pienākumu atmaksāt minēto atbalstu.”

(140)

Tāds pats nodalījums ir spriedumā lietā Seleco (32). Šajā spriedumā Tiesa apstiprina, ka, ja dažas nodošanas darījuma sastāvdaļas ļauj konstatēt saimniecisko pēctecību starp diviem uzņēmumiem, Komisija var būt spiesta pieprasīt, ka atbalsts jāatgūst ne vien no sākotnējā atbalsta saņēmēja uzņēmuma, bet arī no uzņēmuma, kas nodrošina tā pēctecību, izmantojot tam nodotos ražošanas līdzekļus. Lai noteiktu, vai pastāv saimnieciskā pēctecība, Tiesa ir atzinusi par būtiskiem šādus rādītājus: nodošanas nolūku (aktīvi un pasīvi, darbaspēka nepārtrauktība, apkopoti aktīvi), nodošanas cenu, pārņemošā uzņēmuma un sākotnējā uzņēmuma akcionāru vai īpašnieku identitāti, nodošanas laiku (pēc izmeklēšanas sākuma, pēc procedūras sākuma vai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas) un, visbeidzot, darījuma saimniecisko pamatotību (33).

(141)

Svarīgi atzīmēt arī, ka lietās SMI un Seleco aktīvus pārdeva tiesneša uzraudzībā maksātnespējas procedūras ietvaros. Tajā pārdeva tikai daļu to uzņēmumu aktīvu, attiecībā uz kuriem bija uzsākta maksātnespējas procedūra. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts, ka šie pārdošanas darījumi neatbilstu tirgus apstākļiem.

(142)

Vispārējā tiesa izanalizēja aktīvu pārdošanas darījumu (asset deal) spriedumā lietā CDA (34) un jo īpaši pārbaudīja, vai attiecīgajā gadījumā ir norādes, kas ļauj secināt, ka, veicot daļēju aktīvu pārdošanu, tiek apiets atbalsta atgūšanas rīkojums. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka attiecīgajā gadījumā Komisija šādu nodomu nav konstatējusi un CDA nav konkurences priekšrocību saistībā ar piešķirto atbalstu. Savus uzskatus Vispārējā tiesa balstīja divos faktos: pārdošanas darījums ietvēra tikai daļu aktīvu, ko pārdeva “vienā partijā”, un šāda rīcība (pārdošana “vienā partijā”) ļāva iegūt lielāku summu nekā tad, ja šie aktīvi būtu pārdoti pa daļām.

(143)

Līdz ar to, ņemot vērā Tiesas un Vispārējās tiesas noteiktos kritērijus, ir jāpārbauda Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam, lai noteiktu, vai ir jāpieprasa Financière Sernam un tā filiālēm – Sernam Services un Aster – atmaksāt atbalstu.

(144)

Attiecībā uz visu Sernam SA aktīvu un pasīvu, izņemot trīs finanšu pasīvus (peļņas līdzdalības aizdevums, ko sabiedrība Sernam SA saņēma no SNCF grupas; pasīvs, kas attiecas uz līguma “IBM – GPS” laušanu; pienākums atmaksāt nesaderīgo atbalstu 41 miljona euro apmērā), pilnīgu nodošanu Sernam Xpress, Komisija atzīmē, ka šis nodošanas darījums attiecās uz uzņēmumu kopumā (skatīt 3.2.3. sadaļu). Līdz ar to starp Sernam SA un Sernam Xpress ir saimnieciskā pēctecība. Tas šo gadījumu atšķir no faktiem, kas bija pamatā spriedumiem lietās SMI, Seleco un CDA, kas attiecas tikai uz daļēju aktīvu pārdošanu. Turklāt nodošanu veica grupas iekšienē. To veica pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi galīgo lēmumu, ar ko noteica pienākumu atgūt atbalstu, un tās vienīgais ekonomiskais pamatojums ir ļaut turpināt Sernam 2 darbību, neievērojot nosacījumus, ko paredz 3. pants lēmumā Sernam 2. Līdz ar to ir spēkā visi kritēriji, kas pierāda saimniecisko pēctecību lēmuma un sprieduma lietā Seleco izpratnē.

(145)

Komisija turklāt norāda, ka nodošana Sernam Xpress neatbilst tirgus apstākļiem. Līdzekļus uzņēmumam Sernam Xpress nodeva par negatīvu cenu, neievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru (skatīt 3.2.5. sadaļu). Papildus negatīvajai cenai 57 miljonu euro apmērā, ko paredzēja kā darbības atbalstu, lai segtu Sernam Xpress zaudējumus laika posmā no 2005. gada līdz 2008. gadam (35), jāpievieno atteikšanās no SNCF prasījuma tiesībām 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz Sernam SA (skatīt 27. apsvērumu). Visbeidzot, Komisija norāda arī, ka Sernam SA pasīvi ir parādi pret trešajām personām, nevis pret SNCF. Veicot kapitālieguldījumu 57 miljonu euro apmērā, SNCF ļāva Sernam Xpress pilnībā nokārtot visas parādsaistības vismaz attiecībā uz laikposmu no 2005. gada līdz 2008. gadam. Ja turpretī SNCF būtu pārdevusi tikai aktīvus par pozitīvu cenu, Sernam SA parādsaistības pret trešajām personām tiktu nokārtotas tikai tādā apjomā, kādu nodrošinātu pārdošanas ienākumi. Šis ir vēl viens pierādījums tam, ka līgumiskais līdzsvars starp SNCF un Financière Sernam neatbilst tirgus apstākļiem.

(146)

Jānorāda arī tas, ka negatīvā cena 57 miljonu euro apmērā ir lielāka nekā labākais piedāvājums, ko saņēma neveiksmīgā konkursa ietvaros,– negatīva cena 56,4 miljonu apmērā (otrās kārtas piedāvājums [5. kandidāts]).

(147)

Nodošanas rezultātā Sernam Xpress izvairījās no 41 miljona euro atgūšanas rīkojuma, kas bija saistošs Sernam SA, un varēja turpināt Sernam SA darbību, neatmaksājot minēto atbalstu un neievērojot nosacījumus, ko paredz 3. pants lēmumā Sernam 2.

(148)

Tādēļ Komisija secina, ka, pēc tam, kad Sernam SA bija nodevis savu darbību Sernam Xpress, Sernam Xpress saglabāja konkurences priekšrocību saistībā ar piešķirto atbalstu. Starp abiem uzņēmumiem ir saimnieciskā pēctecība, un nodošanas darījums ir izvairīšanās no atgūšanas rīkojuma, kas bija saistošs Sernam SA.

(149)

Kā paskaidrots spriedumos lietās SMI un Seleco, nelikumīga atbalsta saņēmējas sabiedrības akcionāram šīs sabiedrības daļas pārdodot trešajai personai, netiek ietekmēts pienākums atbalstu atgūt no saņēmējas sabiedrības. Tādējādi, pārdodot Sernam Xpress kapitāla daļas Financière Sernam, Sernam Xpress netiek atbrīvots no pienākuma atmaksāt atbalstu 41 miljona euro apmērā.

(150)

Pēc Sernam Xpress un Financière Sernam apvienošanās pienākums atmaksāt atbalstu kļuva saistošs Financière Sernam. Turklāt uzņēmums Financière Sernam un tā filiāles, proti, Sernam Services un Aster, turpina Sernam SA un Sernam Xpress darbību un līdz ar to turpina gūt labumu no 41 miljona euro atbalsta, ko sākotnēji piešķīra Sernam SA.

(151)

Jāpiebilst, ka, pamatojoties uz iemesliem, kas minēti 3.4. sadaļā, Francijas iestāžu argumenti, kas attiecas uz privāta ieguldītāja, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, principa piemērošanu, ir jānoraida.

3.4. PAR SERNAM XPRESS PIEŠĶIRTO JAUNO ATBALSTU

(152)

2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands paredz vairākus pasākumus, ko var uzskatīt par jaunu atbalstu (sk. 36. apsvērumu). Komisijai ir jāpārbauda, vai šie pasākumi ir uzskatāmi par jaunu atbalstu un, ja vajadzīgs, jāpārbauda, vai šādu atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(153)

Francijas iestādes apgalvo, ka visi šie pasākumi atbilst principam par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. SNCF nodeva Sernam SA darbību uzņēmumam, kas pārskatāmas un atklātas konkursa procedūras ietvaros izteica vislabāko piedāvājumu, un, pat ja šis piedāvājums bija par negatīvu cenu, tas valstij kā akcionāram izmaksātu mazāk nekā Sernam likvidācija.

(154)

Komisija uzskata, ka atbalsta atgūšanas kontekstā nav jāpiemēro princips par privātu ieguldītāju. Valstij atgūstot atbalstu, tā rīkojas saskaņā ar pienākumiem, ko tai uzliek Savienības tiesību normas, un nevis kā valsts – akcionārs.

(155)

Turklāt Komisija norāda, ka 3. panta 2. punkts lēmumā Sernam 2 nosaka, ka aktīvu pārdošana ir līdzvērtīga kompensācijas pasākumiem, ko paredz 3. panta 1. punkts lēmumā Sernam 2. Saskaņā ar 40. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (36) zaudējumus nesošas darbības nodošanu nevar uzskatīt par kompensācijas pasākumu. Negatīvā cena, par ko vienojās SNCF un Financière Sernam, norāda uz zaudējumus nesošas darbības nodošanu, kas nevar būt līdzvērtīgi kompensācijas pasākumam. Šajā gadījumā negatīvā cena atbilst uzņēmumam sniegtam operatīvam atbalstam, kas līdz ar to pēc būtības neder konkurences kropļojumu mazināšanai.

(156)

Turklāt, ja pieņemtu Francijas nostāju, Francija varētu izvairīties no sava pienākuma atgūt no uzņēmuma Sernam SA un jebkura cita uzņēmuma, kas turpina tā saimniecisko darbību, nesaderīgo 41 miljona euro atbalstu, ko par nesaderīgu atzīst saskaņā ar lēmumu Sernam 2, kā arī nelikumīgi izmantoto atbalstu 503 miljonu euro apmērā. Šāds iznākums būtu klajā pretrunā ar Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru dalībvalstij ir nekavējoties jāatgūst atbalsts, izmantojot visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp arī konfiscējot uzņēmuma aktīvus un, ja vajadzīgs, likvidējot uzņēmumu, ja tas nespēj atmaksāt attiecīgo atbalstu. (37)

(157)

Tāpat, pieņemot Francijas nostāju, pastāvētu diskriminācija starp privātā un valsts sektora uzņēmumu. Valsts varētu turpināt līdzekļu atgūšanu no privāta uzņēmuma, ja nepieciešams, līdz pat tā likvidācijai, taču valsts uzņēmums no šāda iznākuma varētu izvairīties, ja vien valstij būtu lētāk šo uzņēmumu pārdot par negatīvu cenu, nevis atgūt nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu, ko tas ir saņēmis.

(158)

Tādēļ Komisija uzskata, ka Francija nevar atsaukties uz principu par privātu ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, lai uz atbalsta pasākumiem, ko paredz 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands, neattiecinātu valsts atbalsta jēdzienu.

(159)

Tāpēc jānosaka, vai attiecīgie pasākumi ir snieguši priekšrocību Sernam Xpress vai Financière Sernam. Ņemot vērā, ka šie divi uzņēmumi vēlāk apvienojās, nav jāizdala vienam vai otram uzņēmumam piešķirtais atbalsts. Pārējie trīs kritēriji, kas nosaka atbalsta esību, ir izpildīti: atbalsta pasākumus īsteno par valsts uzņēmuma – SNCF – līdzekļiem, SNCF ir sabiedriska iestāde (EPIC – valsts rūpniecības un tirdzniecības iestāde), ko cieši uzrauga valsts, tādējādi priekšrocības piešķiršana ir attiecināma arī uz valsti. Ņemot vērā, ka Sernam Xpress/Financière Sernam veic darbību autotransporta jomā, kurā var brīvi konkurēt Eiropas Savienības robežās, minētā priekšrocība var radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

3.4.1. Par SNCF veikto Sernam SA rekapitalizāciju 57 miljonu euro apmērā

(160)

SNCF veicot Sernam SA rekapitalizāciju 57 miljonu euro apmērā, uzņēmums Sernam SA saņēma ievērojamu finansiālu priekšrocību, kādas nav tā konkurentiem. Pēc tam šo priekšrocību līdz ar citiem aktīviem un pasīviem nodeva Sernam Xpress.

3.4.2. Par SNCF veikto Sernam Xpress rekapitalizāciju 2 miljonu euro apmērā

(161)

SNCF veicot Sernam Xpress rekapitalizāciju 2 miljonu euro apmērā, uzņēmums Sernam Xpress saņēma ievērojamu finansiālu priekšrocību, kādas nav tā konkurentiem. Tomēr Komisija atzīmē, ka SNCF no Financière Sernam saņēma maksājumu 2 miljonu euro apmērā, kas nosedz rekapitalizāciju 2 miljonu euro apmērā, un līdz ar to šī rekapitalizācija nav sniegusi priekšrocību.

3.4.3. Par atteikšanos no SNCF prasījuma tiesībām attiecībā uz Sernam SA

(162)

Kā paskaidrots 33. apsvērumā, Sernam SA darbības nodošana Financière Sernam neietver divus SNCF prasījumus 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz Sernam SA. Atsakoties no šiem prasījumiem, SNCF piešķir priekšrocības Sernam Xpress/Financière Sernam tādā pašā apmērā.

3.4.4. Par SNCF sniegtajām garantijām

(163)

Sernam SA darbību nododot Financière Sernam, SNCF sniedza šādas garantijas:

—	SNCF apņēmās konkrētā termiņā pabeigt iekārtot īpašas telpas (Valenton), kas ir nepieciešamas TBE apsaimniekošanai, kavējuma gadījumā apņemoties maksāt soda naudu 1 miljona euro apmērā;

—	SNCF apņēmās segt jauno darbības telpu īres iespējamo pieaugumu tādā apmērā, par kādu šī īre ir pieaugusi, nosakot šāda seguma maksimālo summu 3 miljonu euro apmērā;

—	SNCF par trīs gadiem pagarināja […] dzelzceļa strādnieku, kas tika norīkoti Sernam, tiesības tikt atjaunotiem darbā SNCF;

—	SNCF par trīs gadiem pagarināja sociālo protokolu, ar ko […] Sernam darbiniekiem, ja (Sernam) tos atlaiž, nodrošina pārkvalificēšanās iespēju SNCF;

—	SNCF garantēja “Train Bloc Express (TBE) pēctecību” (38) un pieeju TBE (39). Šajā nolūkā SNCF samaksāja Sernam Xpress 3 miljonus euro.

(164)

Attiecībā uz divām pirmajām garantijām ir acīmredzami, ka tās sniedz priekšrocību Sernam Xpress/Financière Sernam. Ja šo divu garantiju nebūtu, Sernam Xpress/Financière Sernam attiecīgās izmaksas būtu jāsedz no saviem līdzekļiem.

(165)

Attiecībā uz TBE garantijām Komisija uzskata, ka tās ievērojami samazina Sernam Xpress/Financière Sernam risku. Līdz ar to tās sniedz priekšrocību Sernam Xpress/Financière Sernam.

(166)

Francija uzskata, ka patieso labumu no dzelzceļa darbiniekiem piešķirtās garantijas gūst SNCF. Proti, SNCF zināmu skaitu dzelzceļa strādnieku norīkoja Sernam SA. Šiem dzelzceļa strādniekiem, kuru izmaksas sedza Sernam SA, bija tiesības atgriezties SNCF uz vienkārša pieteikuma pamata. Ņemot vēra bažas, ko varēja izraisīt privatizācija, SNCF pagarināja periodu, kurā dzelzceļa darbinieki varēja izmantot šīs tiesības, lai tādējādi izvairītos no šo darbinieku masveida atgriešanās, kas SNCF izmaksātu dārgāk.

(167)

Komisija uzskata, ka, ja šādas garantijas nebūtu, dzelzceļa darbinieki darbības nodošanas brīdī visticamāk būtu pieprasījuši atjaunošanu darbā SNCF. Sernam Xpress tos būtu bijis jāaizstāj ar jauniem darbiniekiem, uz kuriem attiektos privātā sektora tiesības. Komisija uzskata, ka šādā gadījumā, iespējams, jauno darbinieku algas būtu bijušas zemākas par dzelzceļa darbinieku algām un tādējādi kompensētu Sernam Xpress papildizmaksas sakarā ar šo jauno darbinieku ne tik lielo pieredzi vai arī grūtībām, kas saistītas ar liela jaunu darbinieku skaita pieņemšanu ļoti īsā laika posmā.

(168)

Attiecībā uz pārkvalificēšanas garantijas pagarināšanu par trīs gadiem Francija uzskata, ka šis pasākums ietver individuālas tiesības, ko SNCF ir piešķīris konkrētiem darbiniekiem. Ne Financière Sernam, ne Sernam Xpress nav saistības ar šo vienošanos.

(169)

Komisija šai analīzei nepiekrīt. Proti, šīs garantijas rezultātā attiecīgajā periodā ir izdevīgāk palikt nodarbinātam Sernam Xpress, kam šajā sakarā nerodas nekādas papildizmaksas.

(170)

Komisija secina, ka garantijas, ko SNCF paredzēja 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā, izņemot garantiju dzelzceļa strādniekiem, sniedz priekšrocību Sernam Xpress/Financière Sernam.

(171)

Pirmo trīs garantiju vērtību ir viegli aprēķināt (attiecīgi 1 miljons euro, 3 miljoni euro un 3 miljoni euro), taču darbinieku pārkvalificēšanas garantiju ir grūti izteikt skaitļos. Francijai būtu jānosaka apjoms, par kādu palielinātos alga, ko Sernam Xpress/Financière Sernam būtu jāizmaksā darbiniekiem, lai sasniegtu šo pašu mērķi bez minētās garantijas.

3.4.5. Par pārdošanas cenu

(172)

Lēmuma par procedūras uzsākšanu 164. apsvērumā Komisija izteica šaubas par to, vai negatīvā cena, ko “samaksāja” uzņēmums Financière Sernam, atbilst tirgus vērtībai. Šajā sakarā Komisija norāda, ka pa šo laiku uzņēmumi Sernam Xpress un Financière Sernam ir apvienojušies un ka iespējamais atbalsts Financière Sernam pārāk augstas negatīvas cenas izteiksmē nepārsniedz atbalstu 57 miljonu euro apmērā, ko Sernam Xpress saņēma kā jaunu atbalstu. Līdz ar to vairs nav nepieciešams lemt par to, vai pircējs ir saņēmis atbalstu.

3.4.6. Secinājums par jauna atbalsta esību

(173)

2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā paredzētie pasākumi, ko apraksta šā lēmuma 3.4. sadaļā, veido jaunu atbalstu Sernam Xpress/Financière Sernam.

3.4.7. Atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu un atbalsta atgūšana

(174)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstij ir pienākums pamatot atbalsta saderību. Tā kā Francija nebija minējusi nevienu saderības iemeslu, Komisija secināja, ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ir jāatgūst gan atbalsta pamatsumma, gan procenti.

(175)

Atbalsts ir jāatgūst no uzņēmuma Financière Sernam, kā arī tā filiālēm, proti, Sernam Services un Aster, kas šobrīd veic saimniecisko darbību, kuras īstenošanai tika piešķirts atbalsts un kuru iepriekš veica sabiedrība Sernam Xpress (tā pievienojās Financière Sernam).

3.5. PAR NOTEIKUMU PAR LĪGUMSAISTĪBU IZBEIGŠANU

(176)

2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā ir ietverts noteikums par līgumsaistību izbeigšanu gadījumā, ja piecu gadu laikā pēc tā noslēgšanas Komisija pieņem negatīvu lēmumu. Šis noteikums varētu arī ietvert jaunu atbalstu. Tomēr tādā gadījumā risinājums būtu šo noteikumu nepiemērot. Ņemot vērā, ka to faktiski nepiemēroja, tika panākts vajadzīgais rezultāts. Tādēļ nav nepieciešams sīkāk apskatīt šo noteikumu.

3.6. PAR TIESISKO PAĻĀVĪBU

(177)

Francijas iestāžu minēto argumentu, saskaņā ar kuru pasākumi (piemēram, Francijas iestāžu 2004. gada 24. novembra vizīte Komisijā un 2004. gada 21. decembra vēstule), ko Francijas iestādes, ievērojot pienākumu sadarboties, labticīgi veica Komisijā, radīja tiesisko paļāvību attiecībā uz Sernam SA darbības nodošanas Financière Sernam atbilstību lēmumam Sernam 2 un Savienības tiesību normām, nevar ņemt vērā.

(178)

Faktiski Francija informēja Komisiju tikai par savu izvēli pārdot aktīvus “vienā partijā”, bet neaprakstīja Sernam SA aktīvu nodošanas darījuma būtiskos elementus. Jo īpaši 2004. gada 21. decembra informatīvajā paziņojumā Komisijai bija norādīti tikai daži elementi attiecībā uz to, kā tiek organizēta aktīvu nodošanas procedūra un nodrošināta tās atklātība un pārskatāmība, lai līdz 2005. gada 30. jūnijam pārdotu aktīvus par tirgus cenu.

(179)

Tātad Komisija netika informēta par šādiem elementiem:

1)	to, ka plānotais nodošanas darījums izpaudīsies kā aktīvu un pasīvu nodošana citai juridiskai personai (Sernam Xpress) grupas iekšienē, pēc tam pārdodot šo juridisko personu (daļu pārdošanas darījums (share deal));

2)	to, ka līdz ar aktīviem nodos arī daļu pasīvu un ka Sernam SA pasīvos paliks tikai 41 miljona euro atbalsta atgūšanas rīkojums un SNCF prasījumi 38,5 miljonu euro apmērā;

3)	to, ka negatīva pārpirkšanas piedāvājuma gadījumā Francija ir gatava rekapitalizēt Sernam SA un Sernam Xpress.

(180)

Tā kā Komisijai nebija informācijas par šiem elementiem, tā nevarēja paredzēt, kā Francija galu galā ir īstenojusi lēmumu Sernam 2. Gluži pretēji – 2004. gada 21. decembra paziņojums ļauj noprast, ka pārdošanas darījumā pasīvus nenodala un darījumu veic par pozitīvu cenu, jo paziņojumā ir norādīts, ka “līdzko pārdošanas darījums ir noticis, iegūtos līdzekļus izmanto, lai saskaņā ar ierastajām valsts procedūrām segtu juridiskās personas Sernam saistības, tostarp nesaderīgo atbalstu”.

(181)

Ja par iespējamo rekapitalizāciju (3. elements), ņemot vērā negatīvās cenas, ko piedāvāja par Sernam SA aktīviem, uzzināja tikai piedāvājumu saņemšanas brīdī, tad vismaz par to, ka aktīvus pārdos līdz ar daļu pasīvu (2. elements), Francijai vajadzēja zināt jau tad, kad tā sagatavoja savu 2004. gada 21. decembra paziņojumu. Jebkurā gadījumā Francijas iestādes nevar pieprasīt tiesisko paļāvību, jo tās 2004. gada 21. decembrī vai vēlāk brīvprātīgi neinformēja Komisiju par šiem būtiskajiem elementiem.

(182)

Visbeidzot un galvenokārt, ja Francijas iestādēm bija grūtības īstenot lēmumu Sernam 2, tām vajadzēja vērsties pie Komisijas un ar Komisiju vienoties par tādu risinājumu, kura pamatā ir cita shēma, saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā. Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (40) 3.2.3. sadaļā ir apstiprināts, ka saskaņā ar šo vispārējo principu dalībvalsts nevar novirzīties no pārstrukturēšanas plāna, par to neinformējot Komisiju un nesaņemot tās iepriekšēju piekrišanu.

(183)

Turklāt Komisija nekad nav devusi piekrišanu Francijas īstenotajai Sernam SA aktīvu nodošanai Financière Sernam.

(184)

Līdz ar to Komisija secina, ka ne Francija, ne atbalsta saņēmēji nevar pamatoties uz nekādu tiesisko paļāvību.

4. ATBALSTA ATGŪŠANA

(185)

Komisija secināja, ka lēmuma Sernam 2 nosacījumi nav ievēroti. Tādēļ atbalsta pasākumi, ko atļāva ar lēmumu Sernam 2, ir nelikumīgi īstenoti Regulas Nr. 659/1999 16. panta izpratnē. Ņemot vērā, ka Francija nepamatoja minēto atbalsta pasākumu saderību, tie nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Līdz ar to Francijai ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai atgūtu minētā atbalsta pamatsummu un procentus.

(186)

Minēto atbalstu pasākumu summa ir 503 miljoni euro. To daļēji veido vairāki pārstrukturēšanas atbalsta pasākumi 2 938 miljonu franku jeb 448 miljonu euro apmērā. Šie atbalsta pasākumi ir atspoguļoti 2003. gada 30. aprīļa lēmuma 3. tabulā, kuras galvenie elementi ir apkopoti turpmāk tabulā:

(Miljonos Francijas franku)
Sākumkapitāls	44
2000. gada zaudējumu finansēšana	698
2001. gada zaudējumu finansēšana	252
Atbalsts pārstrukturēšanai: SNCF finansējums	1 300
Atbalsts pārstrukturēšanai: peļņas līdzdalības aizdevums no SNCF	250
Dzelzceļa strādnieku papildizmaksas	394
Pārstrukturēšanas atbalsts kopā	2 938

(187)

Lai sasniegtu 503 miljonus euro, jāpievieno atbalsts 34 miljonu euro apmērā, ko piešķīra attiecībā uz līgumiem par bagāžas un preses pārvadājumiem, un atbalsts 21 miljona euro apmērā, ko piešķīra attiecībā uz piegādes līgumiem.

(188)

Sīkāku informāciju skatīt 2001. gada 23. maija lēmumā Sernam 1.

(189)

Lai atbalstu atgūtu nekavējoties un efektīvi, Francijas iestādēm jāpaziņo datums, kurā katru atbalstu piešķīra tā saņēmējam (41). Katra atbalsta atmaksas procentus, ko piemēro gan pamatsummai, gan procentiem, aprēķina, sākot no šī datuma un saskaņā ar V nodaļu Regulā (EK) Nr. 794/2004 (42).

(190)

Jāatgūst ir arī atbalsts 41 miljona euro apmērā, kas lēmumā Sernam 2 jau ir atzīts par nesaderīgu, šim atbalstam piemērojot procentus, ko aprēķina ar to pašu metodi.

(191)

Visbeidzot, rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā, SNCF atteikšanās no prasījuma tiesībām 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz Sernam SA un garantijas, ko SNCF sniedza brīdī, kad Sernam SA darbību nodeva Financière Sernam, izņemot dzelzceļa darbiniekiem sniegto garantiju, arī ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Jāatgūst gan šī jaunā atbalsta pamatsumma, gan tai piemērotie procenti, ko aprēķina ar to pašu metodi. Attiecībā uz atgūstamās summas aprēķina metodi Komisija atsaucas uz šā lēmuma 171. un 189. apsvērumu.

(192)

Nosakot atgūstamā atbalsta apmēru, Francija var ņemt vērā summas, kas SNCF ir atmaksātas sabiedrības Sernam SA likvidācijas ietvaros attiecībā uz 41 miljona euro atbalstu, ieskaitot procentus, un/vai peļņas līdzdalības aizdevumu, ieskaitot procentus.

(193)

Ja par labu uzņēmumam SNCF ir veikts viens kopējs maksājums attiecībā uz visiem tā prasījumiem, Francija var ņemt vērā summas, ko SNCF ir atguvis pēc Sernam SA likvidācijas, tikai proporcionāli abu Sernam SA pasīvos reģistrēto atbalsta pasākumu summas attiecībai pret Sernam SA pasīvos iekļauto prasījumu kopsummu.

(194)

Līdzekļi, tostarp atbalsts, ko sākotnēji piešķīra Sernam SA un Sernam Xpress, ir jāatgūst no uzņēmuma Financière Sernam, kā arī tā filiālēm, proti, Sernam Services un Aster, kas šobrīd veic saimniecisko darbību, kurai piešķīra atbalstu un kuru iepriekš veica sabiedrība Sernam Xpress (tā apvienojās ar Financière Sernam), bet vēl pirms tam – Sernam SA.

(195)

Ir skaidrs, ka sabiedrība Sernam Xpress un tās meitassabiedrības Sernam Services un Aster turpināja Sernam SA saimniecisko darbību, jo Francijas īstenotajai Sernam SA darbības nodošanai Financière Sernam bija tieši šāds nolūks. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka Sernam Xpress, Sernam Services un Aster, izmantojot Sernam SA biznesa plānu un to pašu personālu, turpināja veikt darbību, kas bija saņēmusi atbalstu. Pēc tam, 2011. gada 30. jūnijā, Financière Sernam, vienīgais īpašnieks, pārtrauca sabiedrības Sernam Xpress darbību un pārņēma tās aktīvus. Līdz ar to Financière Sernam ir Sernam Xpress tiesību un pienākumu, kā arī saimnieciskās darbības pārņēmējs, jo šobrīd Financière Sernam īpašumā un tiešā pārvaldībā ir meitassabiedrības Sernam Services un Aster. Turklāt Financière Sernam un tās meitassabiedrības, proti, Sernam Services un Aster, turpina Sernam SA un Sernam Xpress darbību un līdz ar to turpina gūt labumu no atbalsta. Jāpiemin arī, ka 2011. gada maijā Sernam zīmola nodošanas ietvaros Sernam Services saņēma aktīvu pārvedumu, kuru novērtēja 15 miljonu euro apmērā un par kuru Sernam Services nesniedza pienācīgu kompensāciju. Savukārt Aster 2008. gada martā savā norēķinu kontā saņēma 5 miljonus euro, no kuriem tai par labu atteicās 2008. gada jūlijā, bet 2011. gada decembrī Aster rekapitalizēja, atsakoties no tās norēķinu kontā esošajiem 5 599 998 euro. Līdz ar to abas meitassabiedrības guva labumu no atbalsta, ko sākotnēji piešķīra uzņēmumiem Sernam SA un Sernam Xpress, ne vien tādēļ, ka tās pieder pie grupas un turpina šo uzņēmumu darbību, bet arī tādēļ, ka tām par labu tika nodoti aktīvi vai veikti rekapitalizācijas pasākumi.

(196)

Jāprecizē, ka Sernam SA radās, Sernam SCS pārveidojot par akciju sabiedrību 2001. gada beigās (šajā sakarā skatīt 11. apsvērumu lēmumā Sernam 2). Tādējādi Sernam SCS bija dažu šo atbalstu sākotnējais saņēmējs.

(197)

Ņemot vērā, ka 2012. gada 31. janvārī tika uzsākta sabiedrības Financière Sernam, kā arī tās filiāles Sernam Services sanācijas procedūra, un 2012. gada 3. februārī tika uzsākts Financière Sernam filiāles Aster likvidācijas process, Francijas iestādām ir jānosaka atgūstamā atbalsta pamatsumma, kā arī tai piemērojamie procenti, lai to pēc iespējas ātrāk varētu iekļaut šo uzņēmumu pasīvos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Valsts atbalsts 503 miljonu euro apmērā, ko Francija piešķīra sabiedrībai Sernam SCS (kas kļuva par Sernam SA) un ko Komisija apstiprināja ar 2004. gada 20. oktobra Lēmumu 2006/367/EK (43), ir īstenots nelikumīgi. Tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Sernam Xpress, kā arī sabiedrība Financière Sernam un tās meitassabiedrības – Sernam Services un Aster – arī guva labumu no minētā atbalsta.

2. Valsts atbalsts 41 miljona euro apmērā, kuru Francija piešķīra Sernam SCS un kurš saskaņā ar lēmumu Sernam 2 ir atzīts par nesaderīgu, arī sniedza labumu gan Sernam Xpress, gan sabiedrībai Financière Sernam un tās meitassabiedrībām – Sernam Services un Aster.

3. SNCF īstenotā Sernam SA rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā, SNCF atteikšanās no prasījuma tiesībām 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz Sernam SA un garantijas, ko SNCF sniedza brīdī, kad Sernam SA darbību nodeva Financière Sernam, izņemot dzelzceļa darbiniekiem sniegto garantiju, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2. pants

1. Francijai ir pienākums panākt, lai Financière Sernam un tās meitassabiedrības – Sernam Services un Aster – tai atmaksā 1. pantā minēto atbalstu.

2. Atgūstamo summu apliek ar procentiem, sākot no dienas, kad to izsniedza saņēmējam, līdz dienai, kad tā ir faktiski atgūta.

3. Procentus piemēro gan parāda pamatsummai, gan procentiem saskaņā ar V nodaļu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004.

3. pants

1. 1. pantā minētais atbalsts jāatgūst nekavējoties un efektīvi.

2. Francijai jānodrošina šā lēmuma īstenošana četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas.

3. Īstenojot šo lēmumu, Francija var ņemt vērā summas, ko SNCF ir atguvis pēc sabiedrības Sernam SA likvidācijas, ievērojot iepriekšminētos nosacījumus.

4. pants

1. Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Francija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	datumu, kurā katru atbalstu piešķīra saņēmējam, un katra atbalsta kopējo summu (pamatsumma un procenti), kas jāatgūst no saņēmēja;

b)	detalizētu aprakstu par pasākumiem, kas jau ir veikti un tiek plānoti, lai izpildītu šo lēmumu;

c)	pamatojuma dokumentus, kas pierāda, ka saņēmējs ir brīdināts par atbalsta atmaksāšanu.

2. Francija pastāvīgi informē Komisiju par to, kā tiek īstenoti valsts veiktie pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu šo lēmumu līdz 1. pantā minētā atbalsta pilnīgai atgūšanai. Tā pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties nosūta visu informāciju par jau veiktajiem un paredzētajiem pasākumiem šā lēmuma izpildei. Tā sniedz arī detalizētu informāciju par atbalsta un procentu summām, kas jau atgūtas no saņēmēja.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2012. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) No 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants kļuva attiecīgi par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu. Šie divi noteikumu kopumi pēc būtības ir identiski. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu pēc vajadzības jāsaprot kā atsauces uz attiecīgi EK līguma 87. un 88. pantu.

(2) OV C 208, 14.7.2011., 8. lpp.

(3) 2001. gada 23. maija lēmums par valsts atbalstu NN 122/00 (ex NJ 140/00), OV C 268, 22.9.2001., 15. lpp.

(4) 2004. gada 20. oktobra lēmums, OV L 140, 29.5.2006., 1. lpp.

(5) Papildinformācija attiecībā uz šo prasību ir sniegta 2005. gada 13. jūlija, 25. augusta, 6. septembra, 5. oktobra, 25. oktobra un 16. decembra vēstulēs.

(6) 6 Papildinformācija attiecībā uz šo sūdzību ir sniegta 2007. gada 23. aprīļa vēstulē.

(7) OV C 4, 9.1.2009., 5. lpp.

(8) Detalizētāks uzņēmuma Sernam darbības apraksts ir pieejams 12. līdz 31. apsvērumā lēmumā Sernam 2 un 8. un 9. apsvērumā lēmumā par procedūras sākšanu.

(9) Atgādinājumam – Géodis bija jāpārņem 60 % Sernam daļu, par to veicot simbolisku samaksu 1 euro apmērā (skatīt 51. apsvērumu lēmumā Sernam 1).

(10) Komandītsabiedrību biedru atbildība nav ierobežota.

(11) 2004. gada 24. novembra paziņojums presei.

(12) Sernam SA līdzekļu nodošanu Sernam Xpress veica saskaņā ar Francijas tiesību sistēmā paredzēto juridisko procesu, ko sauc par “daļēju aktīvu nodošanu”.

(13) Francijas iestāžu 2008. gada 7. maija vēstule, 77. punkts.

(14) Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā Banks (C-390/98, Recueil, 2001., I-6117. lpp.).

(15) Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā Vācija/Komisija (C-277/00, Recueil, 2004., I-3925. lpp.).

(16) Spriedums lietā Vācija/Komisija, minēts 15. zemsvītras piezīmē.

(17) Vispārējās tiesas 2005. gada 19. oktobra spriedums lietā CDA Datenträger Albrechts/Komisija (T-324/00, Krājums, 2005., II-4309. lpp.).

(18) Spriedums lietā CDA Datenträger Albrechts/Komisija, minēts 17. zemsvītras piezīmē, 78. punkts.

(19) Spriedums lietā CDA Datenträger Albrechts/Komisija, minēts 17. zemsvītras piezīmē, 98. punkts.

(20) Spriedums lietā CDA Datenträger Albrechts/Komisija, minēts 17. zemsvītras piezīmē, 99. punkts.

(21) Spriedums lietā CDA Datenträger Albrechts/Komisija, minēts 17. zemsvītras piezīmē, 100. punkts.

(22) Spriedums lietā Vācija/Komisija, minēts 15. zemsvītras piezīmē, 70. punkts; spriedums lietā CDA Datenträger Albrechts/Komisija, minēts 17. zemsvītras piezīmē, 73. punkts.

(23) 128. apsvērums lēmumā par procedūras sākšanu.

(24) 2008. gada 8. jūlija Lēmums par pasākumiem, ko Francija veikusi par labu Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM), OV L 225, 2009. gada 27. augusts, 180. lpp.

(25) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(26) 208. līdz 217. apsvērums lēmumā Sernam 2.

(27) Komisija uzsver, ka tas, vai līgumu var atzīt par pārdošanas darījumu, nav saistīts ar to, vai līguma noslēgšana atbilst tam, kā rīkotos privāts uzņēmējs.

(28) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(29) Spriedums lietā Vācija/Komisija, minēts 15. zemsvītras piezīmē.

(30) Spriedums lietā Vācija/Komisija, minēts 15. zemsvītras piezīmē, 80. un 81. punkts.

(31) Spriedums lietā Vācija/Komisija, minēts 15. zemsvītras piezīmē, 86. punkts.

(32) Attiecībā uz share deal skatīt Tiesas 2003. gada 8. maija spriedumu apvienotajās lietās C-328/99 un C-399/00 Itālija un SIM 2 Multimedia/Komisija, Krājums, 2003., I-4035. lpp., 83. punkts: “ir pareizi, ka, nelikumīga atbalsta saņēmējas sabiedrības akcionāram šīs sabiedrības daļas pārdodot trešajai personai, netiek ietekmēts pienākums atbalstu atmaksāt”; attiecībā uz asset deal skatīt šī paša sprieduma 66. līdz 85. punktu.

(33) Spriedums lietā Itālija un SIM 2 Multimedia/Komisija, minēts 32. zemsvītras piezīmē, 77. un 78. punkts.

(34) Spriedums lietā CDA Datenträger Albrechts/Komisija, minēts 17. zemsvītras piezīmē.

(35) Sk. ABN Amro ziņojumu, kuru nosūtīja Francijas iestādes un kurš ir aprakstīts 2.5.8.2. sadaļā lēmumā par procedūras sākšanu, 47. lpp.

(36) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(37) Spriedums lietā Itālija un SIM 2 Multimedia/Komisija, minēts 32. zemsvītras piezīmē, 69. punkts.

(38) 72. līdz 74. apsvērums lēmumā par procedūras sākšanu.

(39) 75. līdz 77. apsvērums lēmumā par procedūras sākšanu.

(40) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(41) Šajā lēmumā norādītie skaitļi ir noapaļoti līdz tuvākajam miljonam. Turpretī procenti ir jāaprēķina, ņemot vērā katra atbalsta precīzo summu.

(42) OV L 140, 30.4.2004, lpp. 1.

(43) OV L 140, 29.5.2006, lpp. 1.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.195.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 195

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 21. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
		2012/397/ES
	*	Komisijas Lēmums 2011. gada 24. oktobris par Valsts atbalstu SA 32600 (2011/C) – Francija – SNCF atbalsts uzņēmuma SeaFrance SA pārstrukturēšanā (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 7808) ( 1 )	1
		2012/398/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 9. marts) par Valsts atbalstu SA.12522 (C 37/08) – Francija – Lēmuma Sernam 2 piemērošana (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 1616) ( 1 )	19


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ