21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/1

(1)

Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Komisijas 2011. gada 5. maija Regulā (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (2) Eiropas Dzelzceļa aģentūra ir īstenojusi minētās regulas III pielikumā norādīto tehnisko dokumentu izmaiņu pārvaldības procesu. Rezultātā 2011. gada 20. decembrī Eiropas Dzelzceļa aģentūra iesniedza ieteikumu atjaunināt Regulas (ES) Nr. 454/2011 III pielikumu, lai minētu tehniskos dokumentus, kas grozīti saskaņā ar izmaiņu pārvaldības procesu.

(2)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 454/2011.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/3

(1)

Komisijas 2009. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (3), izklāstīti vienoti noteikumi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai informāciju un ziņo par dokumentiem. Šajos noteikumos jo īpaši ir ietverts dalībvalstu pienākums izmantot informācijas sistēmas, kuras Komisija nodevusi to rīcībā, un to iestāžu un privātpersonu piekļuves tiesību validēšana, kam atļauts sūtīt paziņojumus. Turklāt minētajā regulā noteikti kopīgi principi, kas attiecas uz informācijas sistēmām, lai tās garantētu dokumentu autentiskumu, integritāti un salasāmību ilgtermiņā un nodrošinātu personas datu aizsardzību.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 792/2009 pienākums izmantot informācijas sistēmas saskaņā ar minēto regulu ir jāparedz regulās, ar kurām nosaka konkrētu paziņošanas pienākumu.

(3)

Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējā darba procedūrā, gan attiecībās ar iestādēm, kas iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā.

(4)

Tiek uzskatīts, ka vairākus paziņošanas pienākumus var izpildīt, izmantojot minēto sistēmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009, jo īpaši tos, kas paredzēti Komisijas 2004. gada 8. decembra Regulā (EK) Nr. 2092/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus importa tarifu kvotas piemērošanai Šveices izcelsmes žāvētai atkaulotai liellopu gaļai (4), 2006. gada 12. aprīļa Regulā (EK) Nr. 793/2006, ar kuru paredz atsevišķus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (5), 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1914/2006, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (6), 2009. gada 29. oktobra Regulā (EK) Nr. 1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (7), 2009. gada 29. oktobra Regulā (EK) Nr. 1121/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem (8), 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (9), 2010. gada 16. septembra Regulā (ES) Nr. 817/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā (10) un 2010. gada 22. decembra Regulā (ES) Nr. 1255/2010, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemēro importa tarifa kvotas “baby beef” produktiem, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Melnkalnē un Serbijā (11).

(5)

Efektīvas administratīvās pārvaldības labad un ņemot vērā pieredzi, dažus paziņojumus vajadzētu vai nu vienkāršot un norādīt, vai dzēst to saturu minētajās regulās.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2092/2004, (EK) Nr. 793/2006, (EK) Nr. 1914/2006, (EK) Nr. 1120/2009, (EK) Nr. 1121/2009, (EK) Nr. 1122/2009, (ES) Nr. 817/2010 un (ES) Nr. 1255/2010.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

regulas 7.a panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds ir laists brīvā apgrozībā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sagatavo saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (12) un izmanto produktu kategorijas, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

(2)

regulas IV, V un VI pielikumu svītro.

(1)

regulas 47. pantā pievieno šādu 3. punktu:

"3.   Šajā pantā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (13).

(2)

regulas 48. pantā pievieno šādu 3. punktu:

"3.   Regulas (EK) Nr. 247/2006 28. panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus un ziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009."

(1)

regulas 32. pantā pievieno šādu 3. punktu:

"3.   Šajā pantā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (14).

(2)

regulas 33. pantā pievieno šādu 3. punktu:

"3.   Regulas (EK) Nr. 1405/2006 17. panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus un ziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009."

(1)

regulas 4. panta 1. punktu groza šādi:

(2)

iekļauj šādu 94.a pantu:

“94.a pants

Šajā regulā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (16).

(1)

regulas 8. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds ir laists brīvā apgrozībā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sagatavo saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (19) un izmanto produktu kategorijas, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

(2)

regulas VIII, IX un X pielikumu svītro.

21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/6

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/8

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 616/2007 (3) ir atvērtas tarifa kvotas Brazīlijas, Taizemes un citu trešo valstu izcelsmes mājputnu gaļas importēšanai.

(2)

Daudzumi, kas minēti importa licenču pieteikumos, kuri 2012. gada jūlija pirmajās septiņās dienās attiecībā uz 1., 2., 4., 6., 7. un 8. grupu iesniegti par apakšperiodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro prasītajiem daudzumiem.

(3)

Daudzumi, kas minēti importēšanas tiesību pieteikumos, kuri 2012. gada jūlija pirmajās septiņās dienās attiecībā uz 5. grupu iesniegti par apakšperiodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu ievešanas tiesības var piešķirt, paredzot piešķīruma koeficientu, ko piemēros pieprasītajiem daudzumiem,

21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/10

(1)

Daudzumi, uz kuriem attiecas importa licenču pieteikumi, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 891/2009 iesniegti kompetentajām iestādēm no 2012. gada 1. līdz 7. jūlijam, pārsniedz daudzumu, kas pieejams atbilstīgi kārtas numuram 09.4321.

(2)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006 jānosaka piešķīruma koeficients licencēm, kas izdodamas attiecībā uz kārtas numuru 09.4321. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 891/2009 līdz tirdzniecības gada beigām jāpārtrauc turpmāka licenču pieteikumu iesniegšana attiecībā uz licencēm ar minēto kārtas numuru,

21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/12

(1)

Komisijas 2006. gada 4. janvāra Lēmuma 2006/168/EK, ar ko izveido dzīvnieku veselības un veterinārās sertifikācijas prasības attiecībā uz liellopu embriju ievešanu Kopienā un atceļ Lēmumu 2005/217/EK (2), I pielikumā ir iekļauts to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstīm ir jāatļauj importēt liellopu sugu mājdzīvnieku embrijus (“embriji”). Minētajā lēmumā ir paredzētas arī tādas papildu garantijas attiecībā uz atsevišķām dzīvnieku slimībām, kas jāsniedz konkrētām trešajām valstīm, kuras iekļautas minētajā pielikumā.

(2)

Lēmumā 2006/168/EK ir arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jāatļauj tādu embriju imports, kas atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kuras izklāstītas minētā lēmuma II, III un IV pielikumā iekļautajos veterināro sertifikātu paraugos.

(3)

Lēmuma 2006/168/EK II, III un IV pielikumā iekļautajos veterināro sertifikātu paraugos paredzētās dzīvnieku veselības prasības saistībā ar infekciozo katarālo drudzi balstās uz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 8.3. nodaļas ieteikumiem par infekciozo katarālo drudzi. Minētajā nodaļā ir ieteikti vairāki risku mazinoši pasākumi, kuru mērķis ir vai nu zīdītāju saimniekorganismu aizsardzība pret saskari ar infekciozu vektoru, vai vīrusu inaktivēšana ar antivielām.

(4)

Turklāt OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā ir iekļauta nodaļa par tādu posmkāju uzraudzību, kas ir dzīvnieku slimību vektori. Minētajos ieteikumos nav iekļauta atgremotāju pārraudzība attiecībā uz antivielām pret tādiem Simbu serogrupas vīrusiem kā Bunyaviridae dzimtas Akabane un Aino vīrusi, ko agrāk uzskatīja par saimnieciski izdevīgu paņēmienu, kā noteikt infekciozā katarālā drudža vektoru sadalījumu, līdz kļūst pieejama plašāka informācija par minēto slimību izplatību.

(5)

Turklāt OIE arī nav iekļāvusi Akabane slimību un Aino slimību Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā. Attiecīgi no Lēmuma 2006/168/EK I pielikuma un no minētā lēmuma II, III un IV pielikumā iekļautajiem veterināro sertifikātu paraugiem būtu jāsvītro prasība katru gadu veikt testēšanu attiecībā uz minētajām slimībām, lai pierādītu vektora klātbūtnes neesamību.

(6)

Turklāt starp Savienību un atsevišķām trešajām valstīm ir noslēgti divpusēji nolīgumi, kuros iekļauti konkrēti nosacījumi embriju importam Savienībā. Tāpēc, ja minētajos divpusējos nolīgumos ir paredzēti konkrēti nosacījumi un veterināro sertifikātu paraugi importam, konsekvences labad būtu jāizmanto minētie nosacījumi un paraugi, nevis Lēmumā 2006/168/EK iekļautie nosacījumi un paraugi.

(7)

Dzīvnieku veselības statuss Šveicē ir līdzvērtīgs šim statusam dalībvalstīs. Tāpēc ir lietderīgi, ka embrijiem, kas iegūti in vivo un in vitro un importēti Savienībā no minētās trešās valsts, ir pievienots veterinārais sertifikāts, kas sagatavots pēc iekšējās tirdzniecības sertifikāta parauga, kuru izmanto liellopu sugu mājdzīvnieku embriju tirdzniecībai Savienībā un kurš iekļauts Direktīvas 89/556/EEK C pielikumā. Minētajā sertifikātā būtu jāņem vērā pielāgojumi, kas izklāstīti 11. pielikuma 2. papildinājuma VI(B) nodaļas 2. punktā Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, kas apstiprināts ar Padomes un attiecībā uz nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmumu 2002/309/EK, Euratom par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (3).

(8)

Pamatojoties uz Direktīvu 89/556/EEK, Jaunzēlande arī tika atzīta par trešo valsti ar dzīvnieku veselības statusu, kas līdzvērtīgs šim statusam dalībvalstīs attiecībā uz in vivo iegūtu embriju importu.

(9)

Tāpēc ir lietderīgi, ka in vivo iegūtiem embrijiem, kas savākti Jaunzēlandē un importēti Savienībā no šīs trešās valsts, pievieno vienkāršotu sertifikātu, kurš sagatavots pēc atbilstošā veselības sertifikāta parauga, kas iekļauts IV pielikumā Komisijas 2003. gada 24. janvāra Lēmumā 2003/56/EK par veselības sertifikātiem dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importam no Jaunzēlandes (4), kurš pieņemts saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi attiecībā uz tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem (5), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 97/132/EK (6).

(10)

Komisijas Lēmumā 2007/240/EK (7) ir noteikts, ka dažādajiem veterinārajiem, sabiedrības un dzīvnieku veselības sertifikātiem, kas nepieciešami dzīvu dzīvnieku, spermas, embriju, olšūnu un dzīvnieku izcelsmes produktu importam Savienībā, jāizmanto veterināro sertifikātu standarta paraugi, kuri iekļauti minētā lēmuma I pielikumā. Konsekvences un Savienības tiesību aktu vienkāršošanas labad Lēmuma 2006/168/EK II, III un IV pielikumā iekļauto veterināro sertifikātu paraugos būtu jāņem vērā Lēmuma 2007/240/EK noteikumi.

(11)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2006/168/EK I–IV pielikums.

(12)

Lai novērstu tirdzniecības traucējumus, pārejas periodā, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāatļauj izmantot veterināros sertifikātus, kuri izdoti saskaņā ar Lēmuma 2006/168/EK redakciju, kas bija spēkā pirms grozījumu izdarīšanas atbilstīgi šim lēmumam.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/26

(1)

Ar Komisijas 2011. gada 20. septembra Īstenošanas lēmumu 2011/630/ES par mājas liellopu spermas importu Savienībā (2) tiek noteikts to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstīm jāatļauj importēt mājas liellopu spermu, un tādas papildu garantijas attiecībā uz konkrētām dzīvnieku slimībām, kas jāsniedz konkrētām trešām valstīm, kuras uzskaitītas minētā lēmuma I pielikumā. Šajā lēmumā noteiktas arī sertifikācijas prasības šādas spermas importam uz Savienību.

(2)

Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES II pielikuma 1. daļas A iedaļā sniegtajā veterinārā sertifikāta paraugā ietilpst dzīvnieku veselības prasības, kuras attiecas uz tādas mājas liellopu spermas importu Savienībā, kas savākta, apstrādāta un uzglabāta saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2003/43/EK (3).

(3)

Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES II pielikuma 1. daļas A iedaļā veterinārā sertifikāta paraugā izklāstītās dzīvnieku veselības prasības, kas ir spēkā attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi, paredz, ka dzīvniekiem jāatbilst liellopu spermas importēšanas nosacījumiem, kuri noteikti Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa nodaļā par infekciozo katarālo drudzi. Minētajā nodaļā ir ieteikti vairāki riska mazināšanas pasākumi, kuru mērķis ir vai nu zīdītāju – saimniekorganismu – aizsargāt no infekcijas vektora iedarbības, vai vīrusu ar antivielu starpniecību inaktivēt. Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi, lai atkarībā no epidemioloģiskās situācijas veterinārā sertifikāta paraugā būtu nepārprotami izklāstītas attiecīgās prasības un garantijas, kas jāsniedz eksportētājai trešai valstij.

(4)

Turklāt OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā ir veltījusi atsevišķu nodaļu dzīvnieku slimību vektoru posmkāju uzraudzībai. Šajos ieteikumos neietilpst tāds pasākums kā atgremotājdzīvnieku pārraudzība attiecībā uz Simbu serotipa vīrusiem, piemēram, Bunyaviridae dzimtas Akabane un Aino vīrusiem, ko agrāk uzskatīja par saimnieciski izdevīgu paņēmienu, kā noteikt infekciozā katarālā drudža iespējamo pārnēsātāju sadalījumu, līdz kļūst pieejama plašāka informācija par šo slimību izplatību.

(5)

Turklāt OIE arī nav minējusi Akabane slimību un Aino slimību Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā. Attiecīgi no Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES I pielikuma un no minētā lēmuma II pielikuma 1. daļas A iedaļā sniegtā veterinārā sertifikāta parauga būtu jāsvītro prasība katru gadu veikt testēšanu attiecībā uz minētajām slimībām, lai pierādītu vektora klātbūtnes neesamību.

(6)

Tāpēc Īstenošanas lēmums 2011/630/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem, pārejas posmā, piemērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāatļauj izmantot veterināros sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2011/630/ES redakcijā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo lēmumu.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/33

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B nodaļas IV iedaļas 1. punktā paredzēts, ka cūku liemeņu klasificēšanas nolūkā muskuļaudu daudzums jānovērtē, izmantojot Komisijas atļautas klasificēšanas metodes. Apstiprināt drīkst tikai statistiski pierādītas novērtēšanas metodes, kuru pamatā ir cūkas liemeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu fiziska izmērīšana. Klasificēšanas metodes atļauj izmantot, ja statistiskā kļūda novērtējumā nepārsniedz maksimālo pielaidi. Minētā pielaide ir noteikta 23. panta 3. punktā Komisijas 2008. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību (2).

(2)

Komisija ar Lēmumu 97/107/EK (3) apstiprināja piecu metožu izmantošanu cūku liemeņu klasificēšanai Beļģijā.

(3)

Sakarā ar izmaiņām cūku populācijā formulas, kuras pašlaik izmanto šajās metodēs, neadekvāti zemu novērtē liesās gaļas saturu. Tādēļ ir jākoriģē atļauto metožu formula, kā arī jāievieš un jāizmanto trīs jaunas klasificēšanas metodes.

(4)

Tāpēc Beļģija lūdz Komisiju apstiprināt astoņas metodes cūku liemeņu klasificēšanai Beļģijas teritorijā un ar protokolu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1249/2008 23. panta 4. punktā, ir iesniegusi sadalīšanas procesa sīku aprakstu, norādot principus, uz kuriem šīs metodes pamatojas, sadalīšanas procesa rezultātus, kā arī vienādojumus, ko izmanto, lai novērtētu liesās gaļas procentuālo saturu.

(5)

Pārbaudot šo lūgumu, tika secināts, ka minēto klasificēšanas metožu apstiprināšanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šīs klasificēšanas metodes Beļģijā būtu jāapstiprina.

(6)

Aparātu vai klasificēšanas metožu izmaiņas nebūtu jāatļauj, ja vien tās nav skaidri apstiprinātas ar Komisijas īstenošanas lēmumu.

(7)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Lēmums 97/107/EK būtu jāatceļ.

(8)

Ņemot vērā tehniskos apstākļus, vienlaikus ar jaunu ierīču un vienādojumu ieviešanu līdz 2012. gada 30. septembrim būtu jāturpina piemērot ar Lēmumu 97/107/EK apstiprinātās metodes cūku liemeņu klasificēšanai.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

aparātu Capteur Gras/Maigre – Sydel (CGM) un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 1. daļā;

b)

aparātu Giralda Choirometer Pork Grader (PG 200) un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 2. daļā;

c)

aparātu Hennessy Grading Probe (HGP 4) un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 3. daļā;

d)

aparātu Fat-O-Meat’er (FOM II) un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 4. daļā;

e)

aparātu OptiScan TP un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 5. daļā;

f)

aparātu CSB Image-Meater un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 6. daļā;

g)

aparātu VCS 2000 un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 7. daļā;

h)

aparātu AutoFOM III un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 8. daļā.

21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/39

(1)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020” (1) kā prioritāte ir izvirzīta uz zināšanām un inovāciju balstīta ekonomikas attīstība.

(2)

Stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie mērķi ir sīkāk izklāstīti pamatiniciatīvās “Digitālā programma Eiropai” (2) un “Inovācijas savienība” (3). Starp darbībām, kas īstenojamas saskaņā ar digitalizācijas programmu, publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultāti būtu plaši jāizplata atklāti pieejamās zinātnisko datu un rakstu publikācijās. Iniciatīva “Inovācijas savienība” aicina veidot Eiropas Pētniecības telpas (EPT) sistēmu, kas palīdzētu novērst šķēršļus mobilitātei un pārrobežu sadarbībai. Tajā noteikts, ka būtu jāveicina atklāta piekļuve publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības publikācijām un rezultātiem un ka piekļuve publikācijām būtu jāpadara par vispārēju principu saistībā ar projektiem, kas finansēti no ES pētniecības pamatprogrammām.

(3)

Komisija 2007. gada 14. februārī pieņēma Paziņojumu par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā: piekļuve, izplatīšana un saglabāšana (4), kuram pievienots Komisijas dienestu darba dokuments. Tajā sniegts pārskats par situāciju Eiropā attiecībā uz zinātnisko izdevējdarbību un pētniecības rezultātu saglabāšanu, izvērtējot ar to saistītos organizatoriskos, juridiskos, tehniskos un finanšu jautājumus.

(4)

Paziņojumam 2007. gada novembrī sekoja Padomes secinājumi par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā: piekļuve, izplatīšana un saglabāšana. Secinājumos Komisija tika aicināta eksperimentāli izmēģināt atklātu piekļuvi no ES pētniecības pamatprogrammu līdzekļiem finansēto projektu zinātniskajām publikācijām, un tajos bija iekļauts dalībvalstīm īstenojamo darbību kopums. Dažās jomās, kas bija aplūkotas secinājumos, ir gūti panākumi, taču ne visi mērķi ir sasniegti, un dažādās dalībvalstīs ir gūti atšķirīgi panākumi. Ir nepieciešama ES rīcība, lai varētu izmantot lielāko daļu Eiropas pētniecības potenciāla.

(5)

Atklātās piekļuves politikas mērķis ir nodrošināt lasītājiem bezmaksas piekļuvi zinātniski recenzētām publikācijām un pētījumu datiem iespējami agri izplatīšanas procesā un nodrošināt zinātnisko pētījumu rezultātu izmantošanas un atkalizmantošanas iespēju. Šāda politika būtu jāievieš, ņemot vērā ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus problēmjautājumus.

(6)

Politika par atklātu piekļuvi zinātniskās pētniecības rezultātiem būtu jāattiecina uz visu pētniecību, kas saņem publiskā sektora līdzekļus. Šādai politikai vajadzētu uzlabot pētnieciskā darba veikšanas apstākļus, mazinot centienu dublēšanos un saīsinot laiku, kas patērēts, meklējot informāciju un piekļūstot tai. Tas paātrinās zinātnes progresu un atvieglos sadarbību ES un aiz tās robežām. Šī politika būs arī atbilde uz zinātnieku kopienas aicinājumiem pavērt plašāku piekļuvi zinātniskajai informācijai.

(7)

Ļaujot sabiedrības dalībniekiem sadarboties pētniecības ciklā, tiek uzlabota inovācijas rezultātu kvalitāte, svarīgums, pieņemamība un ilgtspēja, saskaņojot sabiedrības vēlmes, vajadzības, intereses un vērtības. Atklāta piekļuve ir dalībvalstu atbildīgas pētniecības un inovācijas politikas svarīgākā iezīme, jo tādējādi pētniecības rezultāti tiek padarīti visiem pieejami un tiek veicināta sabiedrības iesaistīšanās.

(8)

No plašākas piekļuves zinātniskās pētniecības rezultātiem labumu gūs arī uzņēmēji. Jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi uzlabos savu inovācijas spēju. Tādēļ politikai attiecībā uz piekļuvi zinātniskajai informācijai būtu jāveicina arī privātu uzņēmumu piekļuve zinātniskai informācijai.

(9)

Internets zinātnes un pētniecības pasauli ir mainījis pašos pamatos. Piemēram, pētnieku aprindas ir izmēģinājušas jaunus veidus, kā reģistrēt, sertificēt, izplatīt un saglabāt zinātniskās publikācijas. Pētniecības un finansēšanas politikai ir jāpielāgojas šai jaunajai videi. Būtu jāiesaka dalībvalstīm pielāgot un veidot savu politiku attiecībā uz atklātu piekļuvi zinātniskajām publikācijām.

(10)

Atklāta piekļuve zinātniskās pētniecības datiem uzlabo datu kvalitāti, mazina nepieciešamību dublēt pētījumus, paātrina zinātnes progresu un palīdz apkarot zinātnisko krāpniecību. Savā galīgajā ziņojumā “Riding the wave: How Europe can gain from the rising tide of scientific data” (5) 2010. gada oktobrī augsta līmeņa ekspertu grupa zinātnisko datu jautājumos uzsvēra to, cik būtiski ir kopīgot un saglabāt ticamus datus, kas radīti zinātniskā procesa laikā. Tādēļ politiska rīcība saistībā ar piekļuvi datiem ir steidzama un būtu jāiesaka dalībvalstīm to īstenot.

(11)

Zinātniskās pētniecības rezultātu saglabāšana ir sabiedrības interesēs. Parasti šis uzdevums ir uzticēts bibliotēkām, jo īpaši nacionālajām bibliotēkām, kurās glabājas obligātie eksemplāri. Radīto pētniecības rezultātu apjoms strauji palielinās. Lai būtu iespējams ilglaicīgi saglabāt pētniecības rezultātus digitālā formātā, būtu jāievieš mehānismi, infrastruktūras un programmatūru risinājumi. Saglabāšanai ļoti būtisks ir ilgtspējīgs finansējums, jo digitalizēta satura pārzināšanas izmaksas joprojām ir samērā augstas. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pētījumu rezultātus saglabāt turpmākai lietošanai, būtu jāiesaka dalībvalstīm izstrādāt vai nostiprināt politiku šajā jomā.

(12)

Politika, kas jāizstrādā dalībvalstīm, būtu jāveido valsts vai reģionālā mērogā atkarībā no konstitucionālās situācijas un pienākumu sadalījuma pētniecības politikas veidošanā.

(13)

Stabila e-infrastruktūra kā zinātniskās informācijas sistēmas pamats uzlabos piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās ilgtermiņa saglabāšanu. Tas varētu veicināt kopīgu pētniecību. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “IST infrastruktūras e-zinātnei” (6) e-infrastruktūra ir “vide, kurā ir iespējams viegli koplietot pētniecības resursus (aparatūru, programmatūru un saturu) un piekļūt tiem, kad vien tas nepieciešams, lai veicinātu labāku un efektīvāku pētniecību”. Tādēļ būtu jāiesaka šādas infrastruktūras turpmāk pilnveidot un savstarpēji savienot Eiropas līmenī.

(14)

Virzība uz atklātu pieeju notiek visā pasaulē, ko apliecina “Pārskatītā stratēģija saistībā ar UNESCO ieguldījumu, veicinot atklātu piekļuvi zinātniskajai informācijai un pētījumiem” (7) un “ESAO deklarācija par publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības datiem” (8). Dalībvalstīm būtu jāpiedalās šajos globālajos centienos un jākļūst par paraugu, veicinot atklātu un sadarbīgu pētniecības vidi, kas balstīta uz savstarpības principu.

(15)

Ņemot vērā to, ka izdevējdarbības nozarē notiek pāreja, ieinteresētajām personām būtu jāsanāk kopā, lai iesaistītos pārejas procesā un meklētu ilgtspējīgus zinātnisko publikāciju izdošanas risinājumus.

(16)

Komisija 2011. gada 12. decembrī pieņēma tiesību aktu kopumu, kuru veido paziņojums par atklātiem datiem, priekšlikums direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (9), un jaunie Komisijas noteikumi par tās rīcībā esošajiem dokumentiem. Šis tiesību aktu kopums Komisijas stratēģiju atklāto datu jomā parādīja vienotā, saskanīgā sistēmā, kurā ir ietvertas dažādas darbības, arī šis ieteikums.

(17)

Šim ieteikumam ir pievienots paziņojums, kurā Komisija formulē savu politiku un redzējumu saistībā ar atklātu piekļuvi pētniecības rezultātiem. Tajā norādītas darbības, kuras Komisija īstenos kā iestāde, nodrošinot zinātniskajai pētniecībai finansējumu no Savienības budžeta.

(18)

Līdz ar ieteikumu un tam pievienoto paziņojumu Komisija pieņem paziņojumu “Stiprāka Eiropas Pētniecības telpas partnerība izcilībai un izaugsmei”, kurā tā izklāsta galvenās prioritātes Eiropas Pētniecības telpas izveides pabeigšanai, no kurām viena ir zinātnisko zināšanu optimāla aprite, piekļuve tām un to nodošana,

1.

Noteikt skaidru politiku attiecībā uz publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultātā radušos zinātnisko publikāciju izplatīšanu un atklātu piekļuvi tām. Šajā politikā būtu jāparedz:

Nodrošināt to, ka šīs politikas rezultātā:

2.

Nodrošināt to, lai pētniecības finansēšanas institūcijas, kas atbildīgas par pētniecības publisko finansējumu, un akadēmiskās institūcijas, kas saņem publisko finansējumu, īstenotu politiku:

3.

Noteikt skaidru politiku attiecībā uz publiskiem līdzekļiem finansētā pētniecībā iegūtu datu izplatīšanu un atklātu piekļuvi tiem. Šajā politikā būtu jāparedz:

Nodrošināt to, ka šīs politikas rezultātā:

4.

Nostiprināt zinātniskās informācijas saglabāšanu:

5.

Turpināt izstrādāt e–infrastruktūru, kas ir zinātniskās informācijas izplatīšanas sistēmas pamatā:

6.

Nodrošināt valstu e-infrastruktūru sinerģiju Eiropas un pasaules līmenī:

7.

Piedalīties daudzu ieinteresēto personu valsts, Eiropas un/vai starptautiskā līmeņa dialogā par to, kā veicināt atklātu piekļuvi zinātniskajai informācijai un kā šo informāciju saglabāt. Dalībniekiem jo īpaši būtu jāaplūko:

8.

Līdz gada beigām norīkot valsts kontaktpunktu, kura uzdevumi būs:

9.

Informēt Komisiju 18 mēnešus pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc tam ik pēc diviem gadiem par darbībām, kas veiktas saistībā ar šā ieteikuma dažādajiem aspektiem, saskaņā ar kārtību, kura vēl jānosaka un par kuru jāvienojas. Uz šā pamata Komisija izvērtēs progresu, kas panākts visā ES, lai konstatētu, vai šajā ieteikumā izklāstīto mērķu sasniegšanai ir vajadzīgas papildu darbības.