20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 660/2012

(2012. gada 19. jūlijs)

par konkrētiem tirgus atbalsta pasākumiem mājputnu gaļas sektorā Itālijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 44. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Sakarā ar putnu gripas uzliesmojumu vairākos ražošanas reģionos Itālijā laikā no 1999. gada decembra līdz 2000. gada aprīlim, no 2000. gada augusta līdz oktobrim un no 2002. gada oktobra līdz 2003. gada septembrim Itālijas iestādes pieņēma veterinārus un tirdzniecības ierobežojumus, pamatojoties uz Padomes 1992. gada 19. maija Direktīvu 92/40/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (2). Tādēļ Itālijas teritorijā vai to apgabalu robežās, kurus ir tieši skāris slimības uzliesmojums, uz laiku tika aizliegts pārvadāt un tirgot perēšanai paredzētas olas un diennakti vecus cāļus.

(2)	Ierobežojumi, kas noteikti perēšanai paredzētu olu un diennakti vecu cāļu brīvai apritei un kas izriet no veterināro pasākumu piemērošanas, varēja būtiski ietekmēt perēšanai paredzētu olu un diennakti vecu cāļu tirgus darbību Itālijā.

(3)

Komisija 2004. gada 9. decembrī pieņēma 2004. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 2102/2004 par atsevišķiem tirgus atbalsta ārkārtas pasākumiem olu nozarē Itālijā (3) saskaņā ar 14. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopīgo organizāciju (4). Komisija nepieņēma līdzīgu regulu saskaņā ar 14. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (5), lai paredzētu salīdzināmus ārkārtas tirgus atbalsta pasākumus attiecībā uz diennakti veciem cāļiem.

(4)

Itālija 2007. gada 19. aprīlī uzsāka tiesvedību Pirmās instances tiesā (6), lai panāktu lēmuma anulēšanu, ka norādīts Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2007. gada 7. februāra vēstulē, ar kuru tika noraidīta Itālijas iestāžu prasība pieņemt ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu Itālijas mājputnu gaļas tirgu Regulas (EEK) Nr. 2777/75 14. panta izpratnē, ciktāl tas attiecas uz cāļiem, kas iznīcināti putnu gripas skartajos apgabalos, un ņemot vērā veterināros pasākumus, ar kuriem ierobežo apriti laikā no 1999. gada decembra līdz 2003. gada septembrim ieskaitot (7).

(5)

Vispārējā tiesa (Septītā palāta) 2012. gada 17. janvārī ar spriedumu lietā T-135/2007 (8) anulēja 2007. gada 7. februāra lēmumu, ar kuru noraidīja Itālijas iestāžu prasību pieņemt ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu Itālijas mājputnu gaļas tirgu Regulas (EEK) Nr. 2777/75 14. panta izpratnē. Komisija nepārsūdzēja Vispārējās tiesas lēmumu.

(6)	Saskaņā ar Līguma 266. pantu iestādei, kuras tiesību akts ir pasludināts par spēkā neesošu, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Saskaņā ar Līguma 254. pantu minēto pantu arī piemēro Vispārējās tiesas spriedumiem.

(7)

No Vispārējās tiesas sprieduma izriet, ka Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2777/75 14. pantu būtu vajadzējis pieņemt regulu, lai pieņemtu ārkārtas pasākumus ar nolūku atbalstīt Itālijas mājputnu gaļas tirgu, ciktāl tas attiecas uz cāļiem, kas nogalināti un likvidēti putnu gripas skartajos apgabalos, uz kuriem attiecas veterinārie pasākumi, ar kuriem ierobežo diennakti vecu cāļu apriti un aizliedz to laišanu tirgū laikā no 1999. gada decembra līdz 2003. gada septembrim ieskaitot. Ņemot vērā, ka Regula (EEK) Nr. 2777/75 vairs nav spēkā, lai ievērotu Vispārējās tiesas spriedumu, Komisijai vajadzētu pieņemt regulu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 44. pantu.

(8)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 46. pantu attiecībā uz tās 44. pantā minētajiem ārkārtas pasākumiem Savienība nodrošina daļēju finansējumu, kas līdzvērtīgs 50 % izdevumu, kas radušies dalībvalstij.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. To cāļu nogalināšanu un likvidēšanu, kas atbilst KN kodam 0105 11 19 un 0105 12, laikā no 1999. gada 17. decembrim līdz 2000. gada 14. aprīlim, laikā no 2000. gada 14. augusta līdz 16. oktobrim un laikā no 2002. gada 11. oktobra līdz 2003. gada 30. septembrim Itālijā pēc valsts veterināro pasākumu piemērošanas jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 92/40/EEK uzskata par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 44. pantam.

2. Savienība nodrošina daļēju finansējumu, kas līdzvērtīgs 50 % izdevumu, kuri Itālijai radušies attiecībā uz 1. punktā minēto pasākumu. Savienības daļējā finansējuma summa ir šāda:

—	EUR 0,1344 par vienu vīriešu vai sieviešu kārtas rūpnieciskai ražošanai paredzētu (atšķirīgs svara pieaugums) diennakti vecu Gallus domesticus cāli ar KN kodu 0105 11 19 piešķir kopskaitā maksimāli 3 647 277 diennakti veciem cāļiem,

—	EUR 0,1548 par vienu nešķirotu (lauku ražošanai paredzētu gan vīriešu, gan sieviešu kārtas) diennakti vecu Gallus domesticus cāli ar KN kodu 0105 11 19 piešķir kopskaitā maksimāli 3 768 800 diennakti veciem cāļiem,

—	EUR 0,5064 par vienu nešķirotu (gan vīriešu, gan sieviešu kārtas) diennakti vecu Meleagridis gallopavo cāli ar KN kodu 0105 12 piešķir kopskaitā maksimāli 680 730 diennakti veciem cāļiem,

—	EUR 0,744 par vienu šķirotu vīriešu kārtas diennakti vecu Meleagridis gallopavo cāli ar KN kodu 0105 12 piešķir kopskaitā maksimāli 193 140 diennakti veciem cāļiem,

—	EUR 0,2688 par vienu šķirotu sieviešu kārtas diennakti vecu Meleagridis gallopavo cāli ar KN kodu 0105 12 piešķir kopskaitā maksimāli 535 960 diennakti veciem cāļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp.

(3) OV L 365, 10.12.2004., 10. lpp.

(4) OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. No 2008. gada 1. jūlija regula atcelta un aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(5) OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. No 2008. gada 1. jūlija regula atcelta un aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(6) No 2009. gada 1. decembra Eiropas Savienības Vispārējā tiesa.

(7) OV C 140, 23.6.2007., 38. lpp. (Lieta T-135/07 – Itālija/Komisija).

(8) OV C 58, 25.2.2012., 7. lpp.

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/4

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 662/2012

(2012. gada 19. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	41,0
0702 00 00	ZZ	41,0
0707 00 05	TR	95,4
0707 00 05	ZZ	95,4
0709 93 10	TR	96,1
0709 93 10	ZZ	96,1
0805 50 10	AR	90,6
	BO	97,8
	TR	52,0
	UY	90,0
	ZA	90,2
	ZZ	84,1
0808 10 80	AR	138,3
	BR	89,2
	CL	112,0
	CN	126,4
	NZ	132,9
	US	146,3
	UY	52,1
	ZA	98,4
	ZZ	112,0
0808 30 90	AR	137,1
	CL	117,7
	ZA	103,6
	ZZ	119,5
0809 10 00	TR	166,6
0809 10 00	ZZ	166,6
0809 29 00	TR	385,1
0809 29 00	ZZ	385,1
0809 30	TR	177,2
0809 30	ZZ	177,2
0809 40 05	BA	81,6
0809 40 05	ZZ	81,6

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/6

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 663/2012

(2012. gada 19. jūlijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Savienības tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli mājputnu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167. un 169. pantā.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši – ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensāciju vajadzētu piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Savienībā un kuriem ir identifikācijas marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 par īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Tāpat šiem produktiem būtu jāatbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3).

(5)	Pašreiz piemērojamās kompensācijas ir noteiktas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 341/2012 (4). Tā kā ir jānosaka jaunas kompensācijas, minētā regula būtu jāatceļ.

(6)	Lai nepieļautu novirzes no tirgus pašreizējā stāvokļa, tirgū novērstu spekulācijas un nodrošinātu efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā, piešķir par šīs regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem saskaņā ar šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā, un Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā noteiktajām prasībām par identifikācijas marķējumu.

2. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 341/2012 atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(4) OV L 108, 20.4.2012., 21. lpp.

PIELIKUMS

No 2012. gada 20. jūlija piemērojamās eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0105 11 11 9000

A02

EUR/100 pcs

0,00

0105 11 19 9000

A02

EUR/100 pcs

0,00

0105 11 91 9000

A02

EUR/100 pcs

0,00

0105 11 99 9000

A02

EUR/100 pcs

0,00

0105 12 00 9000

A02

EUR/100 pcs

0,00

0105 14 00 9000

A02

EUR/100 pcs

0,00

0207 12 10 9900

V03

EUR/100 kg

32,50

0207 12 90 9190

V03

EUR/100 kg

32,50

0207 12 90 9990

V03

EUR/100 kg

32,50

NB! Produktu kodi un “A sērijas” galamērķu kodi ir noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

V03

A24, Angola, Saūda Arābija, Kuveita, Bahreina, Katara, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Jordānija, Jemena, Libāna, Irāka, Irāna.

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 664/2012

(2012. gada 19. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 614/2009 par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (2) un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)	Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)	Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc laboto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 181, 14.7.2009., 8. lpp.

(3) OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods	Preču apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums (EUR/100 kg)	Izcelsme (1)
0207 12 10	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”	123,8	0	AR
0207 12 10	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”	127,9	0	BR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	133,5	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	128,1	0	BR
0207 14 10	Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali	285,2	4	AR
		242,7	17	BR
		323,9	0	CL
0207 27 10	Atkauloti, saldēti tītaru gabali	347,7	0	BR
0207 27 10	Atkauloti, saldēti tītaru gabali	375,7	0	CL
0408 91 80	Žāvētas olas bez čaumalām	455,4	0	AR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	288,3	0	BR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	350,8	0	CL
3502 11 90	Žāvēts olu albumīns	543,5	0	AR

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/11

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 4. jūlijs)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (EGF/2012/000 TA 2012 – tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)

(2012/408/ES)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (2) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)	Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā.

(3)	Regulā (EK) Nr. 1927/2006 ir noteikts, ka pēc Komisijas iniciatīvas katru gadu 0,35 % no ikgadējās maksimālās summas var izmantot tehniskajai palīdzībai. Budžeta lēmējinstitūcija ierosina izmantot summu EUR 730 000 apmērā.

(4)	Tādēļ būtu jāizmanto EGF līdzekļi, lai pēc Komisijas iniciatīvas sniegtu tehnisko palīdzību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu summu EUR 730 000 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2012. gada 4. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/12

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 10. jūlijs),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

(2012/409/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES (2) 3. panta 9. punktu Komisija sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ceturto reizi ir veikusi pārskatīšanu attiecībā uz Portugāles iestāžu progresu pieņemto pasākumu īstenošanā saskaņā ar ekonomikas un finanšu korekciju programmu (programma), kā arī saistībā ar to efektivitāti un to ekonomisko un sociālo ietekmi.

(2)

Pārskatā ir konstatēts, ka 2012. gada pirmajā ceturksnī Portugāles atbilstība nosacījumiem bija apmierinoša. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā bija 4,2 % no IKP. Īstermiņa fiskālo mērķi 2012. gadam – 4,5 % no IKP – joprojām ir iespējams sasniegt. Ekonomikas līdzsvara atjaunošana ir turpinājusies ātrā tempā, un eksports ir pārsniedzis gaidītos rezultātus un ir vairāk nekā atsvēris vājāku iekšzemes pieprasījumu. Tomēr, izaugsmes struktūrai spēcīgāk pārorientējoties no iekšzemes pieprasījuma uz neto eksportu un ņemot vērā darba tirgus situācijas ievērojamu pasliktināšanos, ir sākuši materializēties riski attiecībā uz ilgtermiņa fiskālajiem mērķiem, kas saistīti ar makroekonomiskajām izredzēm. Ir jāturpina progress darba tirgus reformu īstenošanā. Atlaišanas pabalsti būtu jāsaskaņo ar Savienības vidējiem atlaišanas pabalstiem, un būtu jāizveido fonds daļējai atlaišanas pabalstu finansēšanai. Tiek gatavots priekšlikums pārskatīt mehānismu koplīgumu darbības jomas paplašināšanai. Turpinās politiskie centieni atbalstīt finanšu sistēmas stabilitāti. Banco Português de Negócios (BPN) pārdošana ir noslēgta, un būtu jāuzlabo īpašam nolūkam dibināto sabiedrību pārvaldība, lai maksimāli īstenotu BPN nodoto līdzekļu atgūšanu.

Parādsaistību samazināšana finanšu sektorā attīstās pienācīgi. Banku sistēmas rekapitalizācija tuvojas mērķim, lai 2012. gada jūnijā nodrošinātu minimālo 1. līmeņa pamata kapitāla rādītāju 9 % apmērā, ieskaitot Eiropas Banku iestādes noteiktās prasības un kapitāla vajadzības saistībā ar pensiju fondu daļēju nodošanu un īpašām pārbaudēm uz vietas. Savlaicīgas iejaukšanās, noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas sistēma ir nostiprināta, un Portugāles iestādēm tiek lūgts sagatavot īstenošanas pasākumus. Preču tirgus reformas, jo īpaši konkurences neietekmētu pakalpojumu jomā, ir būtiskas, lai atjaunotu konkurētspēju un veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Portugāles valdība pašlaik īsteno valsts uzņēmumu (VU) pārstrukturēšanas stratēģiju, lai samazinātu to parādsaistības un nodrošinātu labākus apstākļus tirgus finansējumam. Starptautisks revīzijas uzņēmums pašlaik gatavo izvērtējuma pētījumu par izmaksām un ieguvumiem, kas rodas, pārskatot publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) vai koncesijas līgumus nolūkā samazināt valdības finanšu saistības. Portugāles valdība ir apņēmusies nodrošināt efektīvu konkurences izpildes režīmu. Mājokļu tirgus regulējums tiek modernizēts, lai veicinātu ģeogrāfisko mobilitāti, un tiesu sistēmas reforma tiek īstenota ar panākumiem. Privatizācijas programma tiek īstenota saskaņā ar jauno pamata tiesību aktu.

(3)	Ņemot vērā šo attīstību, Īstenošanas lēmums 2011/344/ES būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. pantu groza šādi:

panta 6. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 4,5 % no IKP 2012. gadā. Papildus pasākumiem, kas noteikti 2012. gada budžetā un martā apstiprinātajos budžeta papildinājumos, 2012. gadā veic turpmākus pasākumus, jo īpaši saistībā ar izdevumiem, lai novērstu jebkādu iespējamu neatbilstību.”;

punkta d), e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“d)

Portugāle pieņem pasākumus, kas vērsti uz publisko finanšu pārvaldības nostiprināšanu. Portugāle īsteno pasākumus, kas paredzēti jaunajā Budžeta programmas likumā, tostarp izstrādā vidēja termiņa budžeta programmu. Vietējo un reģionālo budžeta programmu ievērojami pastiprina, jo īpaši pielāgojot attiecīgos finanšu likumus Budžeta programmas likuma prasībām. Portugāle intensificē pārskatu sniegšanu par publiskām finansēm un pārraudzību, kā arī stiprina budžeta izpildes noteikumus un procedūras. Portugāles valdība īsteno parādu apstiprināšanas un norēķinu stratēģiju. Minētā stratēģijā tiek izklāstīti prioritātes noteikšanas kritēriji maksājumu kreditoriem, kā arī pārvaldības noteikumi, lai nodrošinātu godīgu un pārredzamu nomaksas procesu visās nozarēs. Portugāle īsteno jauno tiesisko un institucionālo PPP sistēmu. Pamatojoties uz pētījumu par PPP pārskatīšanu, Portugāles valdība pārskatīs attiecīgos līgumus. Portugāle pieņem tiesību aktu, ar ko regulē VU izveidi un darbību centrālā, reģionālā un vietējā līmenī;

e)	Portugāle pārstrukturizē un būtiski samazina vietējo pašvaldību struktūru skaitu. Šīs izmaiņas stājas spēkā, sākot ar nākamo vietējo pašvaldību vēlēšanu ciklu;

f)	Portugāle modernizē ieņēmumu pārvaldi, pabeidzot Autoridade Tributária e Aduaneira īstenošanu, nostiprinot saiknes ar sociālā nodrošinājuma sistēmas ieņēmumu iekasēšanas vienībām, samazinot reģionālo iestāžu skaitu un novēršot atlikušās problēmas nodokļu lēmumu pārsūdzības sistēmā;”;

punkta h) un i) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“h)

Portugāle pieņem pasākumus, lai uzlabotu VU efektivitāti un ilgtspēju centrālā, reģionālā un vietējā līmenī. Portugāle īsteno stratēģiju, lai pārstrukturētu un samazinātu VU – arī Parpública – parādsaistības un nodrošinātu labākus apstākļus tirgus finansējumam. Portugāle īsteno šo stratēģiju, lai 2012. gada beigās sasniegtu darbības līdzsvaru nozaru līmenī;

Portugāle turpina īstenot privatizācijas programmu. Caixa Seguros, Caixa Geral de Depósitos (CGD) apdrošināšanas sektora tieša pārdošana notiek 2012. gadā. Valsts gaisa pārvadātāja (TAP), lidostas operatora ANA – Aeroportos de Portugal, CP Carga, kas ir CP – Comboios de Portugal kravu pārvadājumu filiāle, un CTT – Correiros de Portugal privatizācija sākas 2012. gadā ar mērķi to pabeigt 2013. gadā;”;

d)	punkta j) apakšpunktu svītro;

punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“k)	Portugāles valdība iesniedz tiesību akta projektu Portugāles parlamentam, lai saskaņotu atlaišanas pabalstus ar Savienības vidējām 8–12 dienām par darba gadu un izveidotu kompensāciju fondu atlaišanas pabalstiem;”;

f)	punkta l) apakšpunktu svītro;

punkta o) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“o)	Portugāle īsteno pasākumus, kas izklāstīti tās darbības plānā, vidējās izglītības un profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai;”;

punkta p) un r) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“p)	tiek uzlabota tiesu sistēmas darbība, īstenojot pasākumus, kas ierosināti tiesu reformu plānā, un piemērojot mērķtiecīgus pasākumus pakāpeniskai neizskatīto lietu uzkrājumu samazināšanai un alternatīvas strīdu izšķiršanas sekmēšanai;

tiek uzlabots konkurences un tiesiskais regulējums. Portugāle pastiprina galveno valsts regulējošo iestāžu neatkarību un resursus, īsteno konkurences likumu nolūkā uzlabot konkurences noteikumu piemērošanas ātrumu un efektivitāti, pārrauga jaunu lietu pieplūdumu un ziņo par specializētās Konkurences, regulēšanas un uzraudzības tiesas darbību;”;

i)	punkta u) un v) apakšpunktu svītro;

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Nolūkā atgūt uzticību finanšu nozarei Portugāle atbilstīgi pārstrukturē savu banku sektoru un nodrošina sakārtotu parādsaistību samazināšanas procesu. Šajā nolūkā, lai uzturētu finanšu stabilitāti, Portugāle īsteno stratēģiju Portugāles banku sektoram, par ko vienojas ar Komisiju, ECB un SVF. Konkrēti, Portugāle:

a)	iesaka bankām ilgtspējīgā veidā stiprināt to nodrošinājumu garantijas un pārraudzīt valdības garantētu bankas obligāciju emisiju, kas saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem atļauta līdz EUR 35 miljardu apmēram;

nodrošina to, ka bankas sasniedz programmas mērķi 1. līmeņa pamata kapitāla rādītāju 10 % apmērā vēlākais līdz 2012. gada beigām. Kapitāla prasības, kas izriet no valsts parāda novērtējuma, balstoties uz tirgus cenām saskaņā ar Savienības mēroga rekapitalizācijas pasākumiem, ko koordinē Eiropas Banku iestāde, tiek izpildītas 2012. gada jūnijā kopā ar kapitāla saistībām, kas izriet no īpašo pārbaužu uz vietas programmas, un banku pensiju fondu nodošanu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai. Ja bankas nevar sasniegt kapitāla prasību robežvērtību noteiktajos termiņos, būtu jādara pieejams banku maksātspējas atbalsta mehānisms EUR 12 miljardu apjomā, kas izveidots saskaņā ar programmu;

nodrošina līdzsvarotu un sakārtotu parādsaistību samazināšanu banku sektorā, kas joprojām ir ļoti būtisks uzdevums, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību. Banku finansējuma plāni vērsti uz aizdevumu un noguldījumu attiecības samazinājumu līdz programmas beigām par orientējoši aptuveni 120 % un ar laiku – uz atkarības no Eurosistēmas finansējuma samazināšanu visā programmas darbības laikposmā. Minētos finansējuma plānus pārskata reizi ceturksnī;

nodrošina, ka valsts īpašumā esošā CGD tiek modernizēta tā, lai palielinātu tās bankas pakalpojumu pamatdarbības kapitāla bāzi vajadzīgajā apjomā. Tās apdrošināšanas un veselības sektora pārdošana notiek ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām, bet stratēģiski nenozīmīga pašu kapitāla daļu pārdošana notiek pastāvīgi. Ciktāl šīs vajadzības nevar apmierināt no grupas iekšējiem avotiem līdz 2012. gada jūnija beigām, CGD tiek nodrošināts valdības kapitāla atbalsts ārpus bankas maksātspējas atbalsta mehānisma;

optimizē līdzekļu atgūšanas procesu, ko BPN nodevusi trīs īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas atrodas valsts īpašumā, uzticot līdzekļu pārvaldību kā ārpakalpojumu profesionālai trešai pusei ar pilnvarām pakāpeniski laika gaitā atgūt līdzekļus. Portugāles valdība izraugās pusi līdzekļu pārvaldīšanai, izmantojot konkursa procedūru, un pilnvarās iekļauj atbilstīgus stimulus līdzekļu atgūšanas optimizēšanai;

f)	līdz 2012. gada jūlija beigām pabeidz priekšlikumu par finansējuma alternatīvu daudzveidības veicināšanu uzņēmējdarbības sektorā;

īsteno pasākumus noregulējuma fonda izveides noslēgšanai, lai nodrošinātu tā pilnīgu darbību, sākot ar 2012. gada jūliju; līdz 2012. gada jūlija beigām pieņem uzraudzības paziņojumus par noregulējuma plāniem; līdz 2012. gada oktobra beigām pieņem noregulējuma plānu regulējumu; un līdz 2012. gada septembra beigām pieņem tādus noteikumus, kas piemērojami pagaidu banku izveidei un darbībai saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem. Priekšroka tiek dota sistēmiski svarīgu banku atveseļošanas un turpmāko noregulējuma plānu pārskatīšanai;

h)	finanšu iestādēm izveido ārpustiesas sistēmu, lai pārstrukturētu mājsaimniecību un MVU parādus.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2012. gada 10. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. SHIARLY

(1) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2) OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/15

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 16. jūlijs),

ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienībai jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ģenerālpadomē par Filipīnu lūgumu piešķirt PTO atbrīvojumu attiecībā uz rīsiem piemērojamā īpašā režīma pagarināšanu

(2012/410/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Filipīnām tika piešķirts rīsiem piemērojamais īpašais režīms uz desmit gadu laikposmu, kad stājās spēkā Marrākešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līgums”) un jo īpaši Līgums par lauksaimniecību (LL).

(2)	Saskaņā ar LL Filipīnām pēc tam tika piešķirts rīsiem piemērojamā īpašā režīma pagarinājums no 2005. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam, grozot grafiku LXXV.

(3)	Rīsiem piemērojamā īpašā režīma turpināšana pēc 2012. gada 30. jūnija bija atkarīga no Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu rezultātiem, paredzot alternatīvu īpašu mehānismu. Tomēr DAP sarunas vēl nav noslēgušās.

(4)	Filipīnas 2011. gada 22. novembrī paziņoja PTO Lauksaimniecības komitejai par savu nodomu sākt sarunas ar PTO dalībniekiem, kuriem ir būtiskas intereses saistībā ar attiecīgajiem ražojumiem, lai turpinātu rīsiem piemērojamo īpašo režīmu.

(5)	PTO līguma IX panta 3. un 4. punktā noteiktas procedūras, saskaņā ar kurām piešķir atbrīvojumus saistībā ar daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem.

(6)	Pamatojoties uz minēto, Filipīnas 2012. gada 20. martā lūdza PTO piešķirt atbrīvojumu no to saistībām saskaņā ar LL 4. panta 2. punktu un 5. pielikuma B iedaļu, lai saņemtu rīsiem piemērojamo īpašo režīmu no 2012. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam.

(7)	Savienība ir rīsu neto importētāja. Tādēļ šā atbrīvojuma piešķiršana Savienībai būtu ar nelielu ekonomisku un tirdzniecisku nozīmi.

(8)	Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienībai jāieņem PTO Ģenerālpadomē attiecībā uz šo atbrīvojuma lūgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienībai jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ģenerālpadomē, ir atbalstīt Filipīnu lūgumu piešķirt atbrīvojumu attiecībā uz rīsiem piemērojamā īpašā režīma pagarināšanu no 2012. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam saskaņā ar šā atbrīvojuma lūguma noteikumiem.

Šo nostāju pauž Komisija.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 16. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. ALETRARIS

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 17. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2010/472/ES par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz Simbu vīrusiem un epizootisko hemorāģisko slimību

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 4831)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/411/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 18. panta 1. punkta pirmo ievilkumu un 19. panta ievadteikumu un b) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2010. gada 26. augusta Lēmumu 2010/472/ES par aitu un kazu spermas, olšūnu un embriju importu Eiropas Savienībā (2) izveido trešo valstu vai to daļu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj importēt Savienībā aitu un kazu spermas, olšūnu un embriju sūtījumus. Ar to attiecībā uz specifiskām dzīvnieku slimībām nosaka arī papildu garantijas, kuras jānodrošina attiecīgajām trešām valstīm vai to daļām, kas minētas lēmuma I un III pielikumā, un šādam importam izveido veselības sertifikāta paraugus, kas minēti lēmuma II un IV pielikuma 2. daļā.

(2)

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi veselības sertifikātu paraugos, kas iekļauti Lēmuma 2010/472/ES II un IV pielikuma 2. daļā, pamatojas uz ieteikumiem, kas izklāstīti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 8.3. nodaļā, kas attiecas uz šo slimību. Minētajā nodaļā ir ieteikti vairāki pasākumi, lai mazinātu risku, vai nu pasargājot zīdītāju saimniekorganismus no infekcijas vektora, vai inaktivējot vīrusu, izmantojot antivielas.

(3)

Turklāt OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā ir iekļāvusi nodaļu par dzīvnieku slimību vektoru posmkāju uzraudzību. Šajos ieteikumos neietilpst atgremotājdzīvnieku pārraudzība attiecībā uz Simbu vīrusiem, piemēram, Bunyaviridae dzimtas Akabane un Aino vīrusiem, ko agrāk uzskatīja par saimnieciski izdevīgu paņēmienu, kā noteikt infekciozā katarālā drudža pārnēsātāju sadalījumu, līdz kļūst pieejama plašāka informācija par šo slimību izplatību.

(4)

Turklāt Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā OIE nav minējusi Akabane slimību un Aino slimību. Attiecīgi no Lēmuma 2010/472/ES I un III pielikuma un no minētā lēmuma II un IV pielikuma 2. daļā sniegtajiem veselības sertifikātu paraugiem būtu jāsvītro prasība katru gadu veikt testēšanu attiecībā uz minētajām slimībām, lai pierādītu vektora klātbūtnes neesamību.

(5)

Turklāt dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz epizootisko hemorāģisko slimību veselības sertifikātu paraugos, kas iekļauti Lēmuma 2010/472/ES II un IV pielikuma 2. daļā, pilnībā neatbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas 2011. gada 20. septembra Īstenošanas lēmumā 2011/630/ES par mājas liellopu spermas importu Savienībā (3), un OIE izdotās “Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas” ieteikumiem. Tādēļ šie veselības sertifikātu paraugi būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Īstenošanas lēmumā 2011/630/ES un rokasgrāmatā minētās prasības.

(6)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2010/472/ES pielikumi.

(7)	Lai novērstu tirdzniecības traucējumus, pārejas posmā, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāatļauj izmantot veselības sertifikātus, kuri izsniegti saskaņā ar Lēmumu 2010/472/ES pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo lēmumu.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2010/472/ES pielikumus groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Pārejas posmā līdz 2013. gada 30. jūnijam dalībvalstis atļauj šādu preču sūtījumu importu no trešām valstīm:

a)	aitu un kazu spermas sūtījumi, kuriem pievienots veselības sertifikāts, kas izdots ne vēlāk kā 2013. gada 31. maijā un atbilst veselības sertifikāta paraugam, kurš sniegts Lēmuma 2010/472/ES II pielikuma 2. daļas A iedaļā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo lēmumu;

b)	aitu un kazu olšūnu un embriju sūtījumi, kuriem pievienots veselības sertifikāts, kas izdots ne vēlāk kā 2013. gada 31. maijā un atbilst veselības sertifikāta paraugam, kurš sniegts Lēmuma 2010/472/ES IV pielikuma 2. daļā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo lēmumu.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2) OV L 228, 31.8.2010., 74. lpp.

(3) OV L 247, 24.9.2011., 32. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2010/472/ES pielikumus groza šādi:

lēmuma I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

Trešo valstu un to daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj importēt aitu un kazu spermas sūtījumus

ISO kods	Trešās valsts nosaukums	Piezīmes
ISO kods	Trešās valsts nosaukums	Teritorijas apraksts (vajadzības gadījumā)	Papildu garantijas
AU	Austrālija		Papildu garantija attiecībā uz testiem, kas norādīta II pielikuma 2. daļas A iedaļā iekļautā veselības sertifikāta parauga II.4.9.1. punktā, ir obligāta.
CA	Kanāda		Papildu garantija attiecībā uz testiem, kas norādīta II pielikuma 2. daļas A iedaļā iekļautā veselības sertifikāta parauga II.4.9.1. punktā, ir obligāta.
CH	Šveice (1)
CL	Čīle
GL	Grenlande
HR	Horvātija
IS	Islande
NZ	Jaunzēlande
PM	Senpjēra un Mikelona
US	Amerikas Savienotās Valstis		Papildu garantija attiecībā uz testiem, kas norādīta II pielikuma 2. daļas A iedaļā iekļautā veselības sertifikāta parauga II.4.9.1. punktā, ir obligāta.

2)	lēmuma II pielikuma 2. daļas A iedaļu aizstāj ar šādu: “A iedaļa 1. paraugs – Veselības sertifikāts spermai, ko nosūta no apstiprināta spermas savākšanas centra, kurā sperma savākta

lēmuma III pielikumu aizstāj ar šādu:

“III PIELIKUMS

Trešo valstu un to daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj importēt aitu un kazu olšūnu un embriju sūtījumus

ISO kods	Trešās valsts nosaukums	Piezīmes
ISO kods	Trešās valsts nosaukums	Teritorijas apraksts (vajadzības gadījumā)	Papildu garantijas
AU	Austrālija		Papildu garantija attiecībā uz testiem, kas norādīti IV pielikuma 2. daļā iekļautā veselības sertifikāta II.2.6.1. punktā, ir obligāta.
CA	Kanāda		Papildu garantija attiecībā uz testiem, kas norādīti IV pielikuma 2. daļā iekļautā veselības sertifikāta II.2.6.1. punktā, ir obligāta.
CH	Šveice (2)
CL	Čīle
GL	Grenlande
HR	Horvātija
IS	Islande
NZ	Jaunzēlande
PM	Senpjēra un Mikelona
US	Amerikas Savienotās Valstis		Papildu garantija attiecībā uz testiem, kas norādīti IV pielikuma 2. daļā iekļautā veselības sertifikāta II.2.6.1. punktā, ir obligāta.

4)	lēmuma IV pielikuma 2. daļu aizstāj ar šādu: “2. DAĻA Veselības sertifikāta paraugs aitu un kazu olšūnu un embriju sūtījumu importam

(1) Sertifikāti atbilstoši Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, kas apstiprināts ar Padomes un attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmumu 2002/309/EK, Euratom attiecībā uz septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.).”

(2) Sertifikāti atbilstoši Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, kas apstiprināts ar Lēmumu 2002/309/EK, Euratom.”;

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/29

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 19. jūlijs),

ar ko groza Padomes Direktīvas 94/80/EK, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, pielikumā iekļauto “pašvaldības pamatvienību” sarakstu

(2012/412/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 22. panta 1. punktu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 19. decembra Direktīvu 94/80/EK, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīvas 94/80/EK pielikumā ir uzskaitītas “pašvaldības pamatvienības”, kas nosaka direktīvas darbības jomu.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 94/80/EK 2. panta 2. punktu dalībvalsts paziņo Komisijai, ja kādu no direktīvas pielikumā minētajām pašvaldības vienībām valsts tiesību aktu izmaiņu rezultātā aizstāj cita vienība vai ja šādu izmaiņu dēļ kādu no vienībām likvidē vai izveido jaunas vienības. Komisija pielāgo pielikumu, veicot atbilstīgu aizstāšanu, svītrojumus vai papildinājumus, un šo pārstrādāto pielikumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3)	Dānija, Grieķija, Īrija, Latvija un Lietuva ir informējušas Komisiju, ka pēc grozījumiem valstu tiesību aktos šo valstu “pašvaldības pamatvienības” ir mainītas. Šie tiesību akti ir oficiāli paziņoti Komisijai.

(4)	Attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 94/80/EK pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 94/80/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 368, 31.12.1994., 38. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 94/80/EK pielikumā “pašvaldības pamatvienību” sarakstu aizstāj ar šādu:

““Pašvaldības pamatvienība” šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir:

—	Austrijā: Gemeinden, Bezirke in der Stadt Wien,

—	Beļģijā: commune/gemeente/Gemeinde,

—	Bulgārijā: община/кметство/Общината е основната административно-териториална единица, в която се осъществява местното самоуправление,

—	Kiprā: δήμος, κοινότητα,

—	Čehijas Republikā: obec, městský obvod nebo městská část územně členěného statutárního města, městská část hlavního města Prahy,

—	Dānijā: kommune, region,

—	Igaunijā: vald, linn,

—	Somijā: kunta, kommun, kommun på Åland,

—	Francijā: commune, arrondissement dans les villes déterminées par la législation interne, section de commune,

—	Vācijā: kreisfreie Stadt bzw. Stadtkreis; Kreis; Gemeinde, Bezirk in der Freien und Hansestadt Hamburg und im Land Berlin; Stadtgemeinde Bremen in der Freien Hansestadt Bremen, Stadt-, Gemeinde-, oder Ortsbezirke bzw. Ortschaften,

—	Grieķijā: δήμος,

—	Ungārijā: települési önkormányzat; község, nagyközség, város, megyei jogú város, főváros, főváros kerületei; területi önkormányzat; megye,

—	Īrijā: City Council, County Council, Borough Council, Town Council,

—	Itālijā: comune, circoscrizione,

—	Latvijā: novads, republikas pilsēta,

—	Lietuvā: Savivaldybė,

—	Luksemburgā: commune,

—	Maltā: Kunsill Lokali,

—	Nīderlandē: gemeente, deelgemeente,

—	Polijā: gmina,

—	Portugālē: município, freguesia,

—	Rumānijā: comuna, orașul, municipiul, sectorul (numai în municipiul București) și județul,

—	Slovākijā: samospráva obce: obec, mesto, hlavné mesto Slovenskej republiky Bratislava, mesto Košice, mestská časť hlavného mesta Slovenskej republiky Bratislavy, mestská časť mesta Košice; samospráva vyššieho územného celku: samosprávny kraj,

—	Slovēnijā: občina,

—	Spānijā: municipio, entidad de ámbito territorial inferior al municipal,

—	Zviedrijā: kommuner, landsting,

—	Apvienotajā Karalistē: counties in England; counties, county boroughs and communities in Wales; regions and Islands in Scotland; districts in England, Scotland and Northern Ireland; London boroughs; parishes in England; the City of London in relation to ward elections for common councilmen.”

20.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/32

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 19. jūlijs)

par gada prioritāšu sarakstu izveidošanu tīkla kodeksu un pamatnostādņu izstrādāšanai 2013. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/413/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (2) un jo īpaši to 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Trešā direktīvu un regulu pakete (turpmāk “trešā pakete”) tika pieņemta 2009. gadā un stājās spēkā 2011. gada 3. martā. Vienlaikus stājās spēkā tajā paredzētā jaunā sistēma, kuras ietvaros tiek izstrādāti saistoši Eiropas mēroga tīkla kodeksi.

(2)

Saistošu Eiropas mēroga tīkla kodeksu sagatavošanā pirmais posms ir gada prioritāšu saraksti, kuros nosaka tīkla kodeksu izstrādē iekļaujamās jomas un ko sagatavo Eiropas Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 (“Elektroenerģijas regula”) 6. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 (“Gāzes regula”) 6. panta 1. punktu. Nosakot prioritātes, Eiropas Komisijai jāapspriežas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (“ACER”), attiecīgo Pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (“ENTSO”) un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šajā lēmumā ir noteiktas prioritātes, ko nolēmusi Komisija, pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

(3)

2011. gada 4. februārī Eiropadome noteica mērķi – elektroenerģijas un gāzes iekšējais tirgus jāpabeidz līdz 2014. gadam. Trešā pakete ir svarīgs posms virzībā uz šo mērķi. Tomēr, lai gāze un elektroenerģija varētu brīvi plūst visā Eiropā, vēl ir daudz darāmā. Trešajā paketē paredzētie tīkla kodeksi un pamatnostādnes nodrošinās tālākai attīstībai vajadzīgos noteikumus.

(4)

Resursu plānošanas labad ir svarīgi ik gadu noteikt svarīgākās jomas, kas iekļaujamas tīkla kodeksu un pamatnostādņu izstrādē. Kad joma pirmo reizi ir noteikta kā svarīga, jāsāk tās precizēšanas un apzināšanas darbs, lai saprastu, ciktāl ir nepieciešama harmonizācija. Tiks turpinātas un pabeigtas svarīgākās jomas, kurās jau ir uzsākts darbs pie tīkla kodeksiem un pamatnostādnēm.

(5)

Sabiedriskā apspriešana, ko paredz Elektroenerģijas regulas un Gāzes regulas 6. panta 1. punkts, norisinājās no 2012. gada 8. marta līdz 16. aprīlim. Komisija saņēma 18 atbildes (3), tostarp vienu atbildi no pašvaldības un atbildes un gāzes un elektroenerģijas ENTSO. Pārējās atbildes galvenokārt nāca no Eiropas enerģētikas jomas organizācijām, bet sabiedriskajā apspriešanā piedalījās arī vairāki atsevišķi uzņēmumi.

(6)

Sabiedriskajā apspriešanā tika sniegti šādi galvenie vispārējie komentāri:

sabiedriskā apspriešana skaidri apliecināja, ka ieinteresētās personas atbalsta Komisijas mērķorientēto pieeju, tas ir, darba prioritāšu noteikšanu, lai tiktu panākti svarīgākie elementi, kas vajadzīgi, lai pabeigtu iekšējo enerģijas tirgu līdz 2014. gadam, attiecībā uz tīkla kodeksu un pamatnostādņu izstrādi gan elektroenerģijas, gan gāzes nozarē. Ieinteresētās personas uzskata, ka Komisija apspriešanā ir norādījusi svarīgākos uzdevumus, kas jāveic, lai ciešāk integrētu iekšējo enerģijas tirgu;

vairākas ieinteresētās personas kā svarīgu aspektu norādīja to, ka labāk būtu visus Elektroenerģijas regulas un Gāzes regulas 8. panta 6. punktā minētos jautājumus ietvert galveno pamatnostādņu / tīkla kodeksu procesā, nevis izmantot tiešas komiteju procedūras pamatnostādnes, lai šajās jomās pieņemtu saistošus noteikumus. Šajā sakarā vairāki respondenti uzsvēra: svarīgi, lai process būtu pārredzams, efektīvs un loģisks un lai tajā būtu iespēja laikus iesaistīties ieinteresētajām personām un sadales sistēmu operatoriem. Tāpat tika pieminēta nepieciešamība atvēlēt atbilstošus termiņus stabilu tīkla kodeksu izstrādei, paredzot pietiekamu laiku apspriedēm ar attiecīgajām iesaistītajām grupām;

vairāki atbilžu sniedzēji uzskata, ka galveno pamatnostādņu un tīklu kodeksu priekšlikumu projektiem jāpievieno ietekmes novērtējums, kurā tiktu izklāstīti galvenie politikas varianti un plaši analizētas to izmaksas un ieguvumi. Turklāt arī par ietekmes novērtējumu vajadzētu rīkot atsevišķu sabiedrisko apspriešanu. Ietekmes novērtējuma sagatavošana pēc sabiedriskās apspriešanas, kā tas notika “pilotkodeksa” gadījumā, nav pieņemama;

d)	vairākas ieinteresētās personas atbildēs minēja, ka daži tīkla kodeksi ir pārāk plaši un pārsniedz regulās paredzēto ietveramo jautājumu loku, t. i., pārrobežu jautājumus. Šajā sakarā tika arī uzsvērts, ka tīkla kodeksi nedrīkst būt pārlieku reglamentējoši.

(7)

Par gada prioritāšu sarakstu attiecībā uz elektrotīkla noteikumiem sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti šādi galvenie komentāri:

vairāki respondenti uztraucās par iespējamo nekonsekvenci starp tīkla kodeksiem. Daži ierosināja izstrādāt tikai vienu tīkla kodeksu saskaņā ar vienām galvenajām pamatnostādnēm, bet citi uzsvēra, ka vismaz daži tīkla kodeksi jāizstrādā vienlaikus, piemēram, tīkla kodeksi par ģeneratora pieslēgumu un pieprasījuma pieslēgumu, tīkla kodeksi par tīkla savienojumu un sistēmas ekspluatāciju, tīkla kodeksi par savienojumu un pārslodzes novēršanas vadību un “pārvaldības” komiteju procedūras pamatnostādnes;

vairākas ieinteresētās personas atbalsta noteikumu izstrādi par harmonizētu pārvades tarifu struktūru un/vai investīciju stimuliem. Elektroenerģijas ENTSO uzskata, ka tarifu struktūru un investīciju stimulu jautājumi kopumā nav saistīti, tāpēc ieteica tos risināt atsevišķi, prioritāri skatot noteikumus, kas attiecas uz investīciju stimuliem;

c)	elektroenerģijas ENTSO izteica viedokli, ka 2013. gada prioritāšu sarakstā jāiekļauj noteikumi par ilgāka termiņa jaudas sadali (uz priekšu) un noteikumi par augstsprieguma līdzstrāvas pārvades sistēmas pieslēgumu.

(8)

Par gada prioritāšu sarakstu attiecībā uz gāzes tīkla noteikumiem sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti šādi galvenie komentāri:

galvenais uzskats, ko pauda respondenti – tiek atbalstīti harmonizēti noteikumi par pārvades tarifu struktūrām, bet šos noteikumus labāk izstrādāt tīkla kodeksa procesā, nevis izmantojot tiešas komiteju procedūras pamatnostādnes. Vairāki atbilžu iesniedzēji ierosināja noteikt šauru ietveramo jautājumu loku;

b)	dažas ieinteresētās personas uztraucās par konsekvenci starp jaudas sadales tīkla kodeksu un pārslodzes novēršanas procedūru noteikumiem, tāpēc ieteica komiteju procedūru par abiem šiem jautājumiem veikt saskaņoti.

(9)

Par tīkla kodeksu un pamatnostādņu iespējamo saturu un vajadzību pēc 2013. gada sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti šādi galvenie komentāri attiecībā uz elektrotīkla noteikumiem: daži respondenti uzskata, ka attiecībā uz elektrotīkliem trešās personas piekļuves noteikumi jāizstrādā pirms energoefektivitātes noteikumiem, lai tādējādi visiem iekšējā tirgus dalībniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences noteikumus.

(10)

Par tīkla kodeksu un pamatnostādņu iespējamo saturu un vajadzību pēc 2013. gada sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti šādi galvenie komentāri attiecībā uz gāzes tīkla noteikumiem:

vairāki respondenti vēlētos, lai tiktu risināts pakāpeniska jaudas palielinājuma jautājums, un ierosināja izstrādāt šos noteikumus tīkla kodeksā par trešās personas piekļuvi. Citi uzskatīja, ka šis jautājums jārisina, izstrādājot noteikumus par harmonizētām pārvades tarifa struktūrām. Vairāki atbilžu sniedzēji uzskata, ka tirdzniecības noteikumi saistībā ar tīkla piekļuves pakalpojumu un sistēmas balansa tehniskajiem un operatīvajiem noteikumiem jau ir iekļauti noteikumos par jaudas sadali un balansēšanu. Tomēr ieinteresētās personas aicināja izstrādāt tirdzniecības noteikumus, īpašu uzmanību pievēršot likvīda tirgus sekmēšanai sekundārajā jaudas tirdzniecībā;

b)	attiecībā uz tīkla drošuma un uzticamības noteikumiem tika pausts šāds viedoklis: ja šis jautājums jārisina, vislabāk to būtu darīt, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem (4);

c)	daži respondenti bažījās, vai no tīkla kodeksu un pamatnostādņu izstrādes par operatīvajām procedūrām ārkārtas situācijās būs kāds ieguvums, un apšaubīja šo noteikumu harmonizāciju.

(11)	Ņemot vērā ieinteresēto personu atbildes, Komisija nosaka darba prioritātes, lai izpildītu svarīgākos elementus, kas vajadzīgi, lai līdz 2014. gadam pabeigtu iekšējo enerģijas tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Tā kā ir paredzēts, ka komitejas procedūra par harmonizētajiem pārredzamības noteikumiem notiks 2012. gadā, Komisija harmonizētu elektroenerģijas noteikumu izstrādei paredz šādu gada prioritāšu sarakstu 2013. gadam:

—	jaudas sadale un pārslodzes novēršanas noteikumi, tostarp pārvaldība attiecībā uz nākamās dienas un tās pašas dienas tirgiem, ieskaitot jaudas aprēķinu (pieņemšana komiteju procedūrā),

—	noteikumi ilgāka termiņa (uz priekšu) jaudas sadalei (tīkla kodeksa izstrāde),

—

tīkla pieslēguma noteikumi:

—	tīkla noteikumi par ģeneratora pieslēgumu tīklam (pieņemšana komiteju procedūrā),

—	tīkla kodekss par pārvades sistēmas operatora un rūpnieciskās slodzes pieslēgumu (pabeigt tīkla kodeksu un sākt komiteju procedūru),

—	tīkla kodekss par augstsprieguma līdzstrāvas pārvades sistēmas pieslēgumu,

—	sistēmas darbība (pabeigt tīkla kodeksus par operatīvo drošību, operatīvo plānošanu un laika grafika sastādīšanu un par slodzes/frekvences kontroli un rezervēm un sākt pieņemšanas procesu (5)),

—	balansēšanas noteikumi, tostarp ar tīklu saistītās rezerves jaudas noteikumi (pabeigt tīkla kodeksu par balansēšanu),

—	noteikumi par harmonizētām pārvades tarifu struktūrām un/vai investīciju stimuliem.

2. pants

Tā kā ir paredzēts, ka komitejas procedūra par harmonizētajiem pārslodzes novēršanas noteikumiem notiks 2012. gadā, Komisija harmonizētu gāzes noteikumu izstrādei paredz šādu gada prioritāšu sarakstu 2013. gadam:

—	jaudas sadale (pieņemšana komiteju procedūrā),

—	balansēšanas noteikumi, tostarp ar tīklu saistītie noteikumi par nominēšanas procedūru, noteikumi par balansa maksām un noteikumi par operatīvo balansēšanu starp pārvades sistēmu operatoru sistēmām (pabeigt tīkla kodeksus un sākt pieņemšanas procesu),

—	savstarpējās savietojamības un datu apmaiņas noteikumi,

—	noteikumi par harmonizētām pārvades tarifu struktūrām.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

(2) OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(3) Atbildes ir publicētas:

http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/consultations/20120416_network_codes_en.htm.

(4) OV L 295, 12.11.2010., 1. lpp.

(5) Pēc tam sekos tīkla kodeksi par operatīvajām mācībām un par prasībām un operatīvajām procedūrām ārkārtas situācijās.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.192.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 192

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 20. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 660/2012 (2012. gada 19. jūlijs) par konkrētiem tirgus atbalsta pasākumiem mājputnu gaļas sektorā Itālijā	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 661/2012 (2012. gada 19. jūlijs), ar kuru labo slovēņu valodas versiju Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm	3
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 662/2012 (2012. gada 19. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	4
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 663/2012 (2012. gada 19. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu	6
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 664/2012 (2012. gada 19. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam	9
		LĒMUMI
		2012/408/ES
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (2012. gada 4. jūlijs) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (EGF/2012/000 TA 2012 – tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)	11
		2012/409/ES
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (2012. gada 10. jūlijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei	12
		2012/410/ES
	*	Padomes Lēmums (2012. gada 16. jūlijs), ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienībai jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ģenerālpadomē par Filipīnu lūgumu piešķirt PTO atbrīvojumu attiecībā uz rīsiem piemērojamā īpašā režīma pagarināšanu	15
		2012/411/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 17. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2010/472/ES par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz Simbu vīrusiem un epizootisko hemorāģisko slimību (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 4831) ( 1 )	16
		2012/412/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 19. jūlijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 94/80/EK, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, pielikumā iekļauto pašvaldības pamatvienību sarakstu	29
		2012/413/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 19. jūlijs) par gada prioritāšu sarakstu izveidošanu tīkla kodeksu un pamatnostādņu izstrādāšanai 2013. gadam ( 1 )	32


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ