13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/1

(1)

Padome 2006. gadā ar Regulu (EK) Nr. 130/2006 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie antidempinga pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes vīnskābes importam. Šī regula tika grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 150/2008 (3). Padome 2012. gadā grozīja pasākumus ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 332/2012 (4) un pagarināja to piemērošanas termiņu par pieciem gadiem ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 349/2012 (5).

(2)

Pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza šādi Savienības ražotāji: Distillerie Bonollo SpA, Industria Chimica Valenzana SpA, Distillerie Mazzari SpA, Caviro Distillerie Srl un Comercial Quimica Sarasa s.l. (“pieprasījuma iesniedzēji”).

(3)

Pārskatīšanas pieprasījums bija tikai par dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar divus ĶTR ražotājus eksportētājus, proti, Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd, Changzhou un Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai. Pieprasījumā tika apgalvots – lai dempingu novērstu, pasākumu piemērošana pašreizējā līmenī, kas bija balstīts uz iepriekš noteikta dempinga līmeņa, šķiet, vairs nebūs pietiekama, ņemot vērā to, ka abiem uzņēmumiem tirgus ekonomikas režīms (“TER”) nebūtu jāpiešķir.

(4)

Komisija, noteikusi, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi starpposma pārskatīšanas sākšanai, un apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, ar 2011. gada 29. jūlijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) publicēto paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par tādas starpposma pārskatīšanas sākšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu, kura attiecas tikai uz dempingu.

(5)

Dempinga izmeklēšana notika par periodu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Par starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja abus ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī un attiecīgās valsts iestādes.

(7)

Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(8)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas abiem pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem ražotājiem eksportētājiem un ražotājiem analogajā valstī (Argentīnā).

(9)

Aptaujas anketas tika saņemtas no abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kā arī no analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās.

(10)

Lai abi atlasītie ražotāji eksportētāji Ķīnā varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuāla režīma (“IR”) piemērošanu, ja tie to vēlētos, Komisija tiem nosūtīja pieprasījuma veidlapas. TER piemērošanas pieprasījumus vai IR pieprasījumus (ja izmeklēšanā konstatētu, ka šie ražotāji eksportētāji neatbilst TER nosacījumiem) saņēma no abiem ražotājiem eksportētājiem.

(11)

Komisija savāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(12)

Šī pārskatīšana, tāpat kā sākotnējā izmeklēšana, attiecas uz tādu ĶTR izcelsmes vīnskābi, izņemot D-(-)-vīnskābi ar negatīvu optisko rotāciju, kas ir vismaz 12,0 grādu, izdarot mērījumu ūdens šķīdumā pēc Eiropas farmakopejā aprakstītās metodes, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2918 12 00 (“attiecīgais ražojums”).

(13)

Attiecīgo ražojumu izmanto vīnā, dzērienu un pārtikas piedevās, kā nedegošu vielu ģipsī un daudzos citos izstrādājumos. To var iegūt vai nu no vīna ražošanas blakusproduktiem, kā to dara Savienības ražotāji, vai ķīmiskās sintēzes ceļā – no petroķīmiskiem savienojumiem, kā to dara ĶTR ražotāji eksportētāji. Tikai L(+)-vīnskābe ir ražota no vīna ražošanas blakusproduktiem. Ražošana sintēzes ceļā ļauj iegūt gan L(+)-vīnskābi, gan DL-vīnskābi. Abi ražojuma veidi ir attiecīgais ražojums, un to lietojums pārklājas.

(14)

Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, uzskatīja, ka vīnskābei, ko ražo ĶTR un eksportē uz ES, vīnskābei, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū analogajā valstī Argentīnā, un vīnskābei, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienādi pamatlietojuma veidi. Tāpēc tos uzskatīja par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(15)

Abi pārskatīšanas pieprasījumā minētie uzņēmumi pieprasīja tiem piemērot tirgus ekonomikas režīmu. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes importu normālā vērtība saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu jānosaka tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(16)

Informācijai turpmāk īss TER kritēriju kopsavilkums:

(17)

Abi ĶTR ražotāji eksportētāji ir pieprasījuši piešķirt TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam. Katru TER pieteikumu izvērtēja un veica pārbaudes šo uzņēmumu, kas sadarbojās, telpās.

(18)

Abu uzņēmumu TER pieprasījumu noraidīja saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritēriju, balstoties uz pierādījumiem par to, ka pamatizejvielas, benzola, cena bija izkropļota. Salīdzinot ĶTR iekšzemes cenas, kā avotu izmantojot viena ražotāja, kas sadarbojās, pirkšanas cenas, ar cenām citās tirgus ekonomikas valstīs, tika atklāta 19–51 % liela cenu atšķirība izmeklēšanas periodā. ĶTR benzolam ir noteikusi importa tarifu 40 % apmērā (kaut arī tas PIP laikā nebija spēkā), un tā nekompensē 17 % PVN, ar ko aplikts tās eksports. Konstatēts, ka bija izkropļotas arī cenas starpizejvielai, maleīnanhidrīdam, ko iepirka cits ražotājs, kurš sadarbojās, tā pirkumus izmantojot kā avotu.

(19)

Viena uzņēmuma TER pieprasījums tika noraidīts arī saskaņā ar 2. un 3. kritēriju, jo bija pierādījumi par samazinātām zemes izmantošanas tiesību cenām un uzņēmuma aktīvu pārvērtēšanu ar mērķi garantēt aizdevumu no valsts īpašumā esošas bankas.

(20)

Abi uzņēmumi apstrīdēja Komisijas konstatējumus, kad tie uzņēmumiem tika atklāti. Tomēr neviens no tiem nevarēja izskaidrot benzola zemo cenu ĶTR tirgū. Nolūkā apstrīdēt Komisijas konstatējumus par zemes izmantošanas tiesību cenām un uzņēmumu aktīvu vērtības noteikšanu 19. apsvērumā minētais uzņēmums iesniedza dažus dokumentus. Tomēr, tā kā minētie dokumenti tika pieprasīti pārbaudes laikā, taču iesniegti netika, tika nolemts, ka šo informāciju pārbaudīt nevarēja vai tā nebija ticama.

(21)

Tādēļ abu uzņēmumu TER pieprasījums tika noraidīts.

(22)

Tomēr abi uzņēmumi atbilda pamatregulas 9. panta 5. punkta prasībām, un tādēļ, izmantojot abu uzņēmumu eksporta cenas, tiem var noteikt individuālo antidempinga maksājumu.

(23)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstīgā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu analogā valsts pārdod preces citām valstīm, tostarp Savienībai, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu samērīgu pamatu, ieskaitot Eiropas Savienībā par līdzīgu ražojumu faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas normu.

(24)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, arī paziņojumā par procedūras sākšanu Argentīna tika ierosināta kā piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai, ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas tika atrasts viens uzņēmums Indijā un viens uzņēmums Austrālijā kā alternatīvie iespējamie ražotāji tirgus ekonomikas trešjā valstī. Tomēr neviens no abiem uzņēmumiem neatbildēja uz tiem nosūtītajām anketām.

(25)

Viens vīnskābes ražotājs Argentīnā izmeklēšanā sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Argentīnas vīnskābes tirgus ir konkurences tirgus, kurā ir divi vietējie konkurējošie ražotāji un trešo valstu imports. Ražošanas apjomu Argentīnā veido vairāk nekā 20 % no ĶTR attiecīgā ražojuma eksporta apjoma uz Savienību. Tāpēc Argentīnas tirgus tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR.

(26)

Tādējādi tiek secināts, ka, tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Argentīna ir uzskatāma par atbilstīgu analogo valsti.

(27)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz to informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās. Lai gan analogās valsts ražotājs bija pārdevis attiecīgo ražojumu iekšzemes tirgū, Argentīnas un ĶTR atšķirīgās ražošanas metodes dēļ, kura ievērojami ietekmēja cenas un izmaksas, tika nolemts normālo vērtību aprēķināt, nevis izmantot minētās pārdošanas cenas iekšzemes tirgū. Argentīnā izejvielu izmaksas tika aizstātas ar benzola vidējo tirgus cenu, un tika izdarītas pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu korekcijas Argentīnā, lai labāk atspoguļotu situāciju ĶTR iekšējā tirgū.

(28)

Normālo vērtību L(+)-vīnskābei, ko ražojis Argentīnas ražotājs, tādējādi aprēķināja, izmantojot L(+)-vīnskābes ražošanas izmaksas Argentīnā, ņemot vērā ražošanas metožu atšķirības starp Argentīnu un ĶTR.

(29)

Argentīnas ražotājs DL-vīnskābi neražoja, tāpēc arī normālo vērtību aprēķināja, izmantojot cenas atšķirību, kas konstatēta starp diviem ražojuma veidiem.

(30)

Eksporta cenas noteica, balstoties uz cenu, ko neatkarīgs pircējs Savienībā faktiski samaksājis vai kas maksājama abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(31)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas attiecībā uz konkrētām transporta, apdrošināšanas un netiešo nodokļu atšķirībām, ja bija pierādīts, ka tās ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu salīdzināja abu uzņēmumu vidējo svērto normālo vērtību katram ražojumam ar vidējo svērto eksporta cenu tam pašam ražojuma veidam.

(33)

Uz šā pamata vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(34)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika apgalvots, ka abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem TER vairs nebūtu piešķirams un ka jaunie apstākļi esot ilglaicīgi. Ņemot vērā TER noraidījuma iemeslus, var uzskatīt, ka šīs pārskatīšanas secinājumi drīzumā nemainīsies. Saskaņā ar pierādījumiem ĶTR benzola cenas bija izkropļotas jau pirms PIP, un nekas neparāda, ka ĶTR valdība šādus izkropļojumus ir novērsusi vai novērsīs.

(35)

19. apsvērumā izklāstīto uzņēmumam raksturīgo iemeslu dēļ šie izkropļojumi arī ir ilglaicīgi, jo tie ietekmē uzņēmuma izmaksas un lēmumus par ievērojamu laika periodu. Tās nebija epizodes, kas būtu ietekmējušas sākotnējo izmeklēšanu, kurā minētajam uzņēmumam tika piešķirts TER.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka pašreizējā antidempinga pasākumu pārskatīšanā būtu jāgroza to spēkā esošo pasākumu līmenis, kas noteikti vīnskābes importam no ĶTR.

(37)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru dēļ bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu grozīšanu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc šīs informācijas atklāšanas varēja iesniegt paskaidrojumus.

(38)

Viens ĶTR uzņēmums pēc informācijas atklāšanas atbildēja, atkal apstrīdot konstatējumus attiecībā uz atteikumu piešķirt TER sakarā ar to, ka galvenās izejvielas cenas bija izkropļotas. Tomēr tas neiesniedza jaunus pierādījumus, lai savus pieņēmumus pamatotu, tāpēc tā apgalvojumi tika noraidīti. Tas arī pieprasīja sīkākas ziņas par 27. apsvērumā minētajām korekcijām; šis pieprasījums bija jānoraida, jo sniegt sīkākas ziņas nebija iespējams, neatklājot informāciju par vienīgā ražotāja Argentīnā ražošanas metodēm un izmaksām.

(39)

Savienības ražošanas nozare pēc informācijas atklāšanas atbildēja, apstrīdot to, ka tika izmantotas nevis iekšzemes pārdošanas cenas analogajā valstī, bet gan saliktā normālā vērtība, un apstrīdot iepriekš minētās saliktās normālās vērtības korekcijas, kas tika izdarītas, lai ņemtu vērā izejvielu un ražošanas procesu atšķirības starp Argentīnu un ĶTR.

(40)

Tas, ka izmanto salikto normālo vērtību, nevis Argentīnas cenas, atbilstīgi pamatregulas 11. panta 9. punktam nenozīmē, kas tiek izmantotas citas metodes. Sākotnējā izmeklēšanā abiem ĶTR uzņēmumiem piešķīra TER, tāpēc normālo vērtību ieguva, izmantojot to cenas iekšzemes tirgū. Tagad, kad TER ir atteikts abiem uzņēmumiem, tās pašas metodes izmantot nevar.

(41)

Savienības ražošanas nozare turklāt apgalvoja, ka, lai aprēķinātu individuālo starpību abiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, Komisijai būtu bijis jāizmanto sākotnējā izmeklēšanā noteiktā metodoloģija, ar ko aprēķina atlikušo maksājumu attiecībā uz ĶTR. Šis apgalvojums tika noraidīts, jo atlikušais maksājums bija aprēķināts uzņēmumiem, kuri sākotnējā izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ tas nav salīdzināms ar individuālā maksājuma aprēķināšanu eksportētājam, kas sadarbojās un kam atteica TER.

(42)

Attiecībā uz izdarītajām normālās vērtības korekcijām, kas minētas iepriekš, tās bija vajadzīgas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp sintēzes ceļā ražotas vīnskābes eksporta cenu un normālo vērtību, kura balstīta uz dabisku ražošanas procesu. Ja tos pašus aprēķinus izdarītu, izmantojot pārdošanas cenas Argentīnas iekšzemes tirgū, un tad atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam koriģētu normālo vērtību un/vai eksporta cenu, taisnīgs salīdzinājums nebūtu nodrošināts. Tāpēc minētos apgalvojumus noraidīja.

(43)

Viens ražotājs eksportētājs ĶTR piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Eksporta cenas svārstību dēļ attiecīgais ražojums nav piemērots tam, lai uzņemtos saistības nodrošināt nemainīgu cenu. Lai šo problēmu novērstu, ražotājs eksportētājs piedāvāja iekļaut punktu par indeksāciju, taču neprecizējot, kā šādu indeksāciju aprēķinātu. Tas arī piedāvāja indeksāciju, balstoties uz izkropļoto benzola cenu ĶTR iekšzemes tirgū, kas nebija pieņemami.

(44)

Turklāt minētais ražotājs eksportētājs ražo dažādus citus ķīmiskos produktus un var pārdot minētos ražojumus tiem pašiem patērētājiem Eiropas Savienībā ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Tādējādi rastos nopietns šķērskompensācijas risks, un tas ārkārtīgi sarežģītu efektīvu uzraudzību.

(45)

Bez tam ir vairāki attiecīgā ražojuma veidi, kurus atšķirt nav viegli, un to cenas ievērojami atšķiras. Atšķirīgās minimālās cenas, ko ierosināja ražotājs eksportētājs, tādējādi padarītu uzraudzību neiespējamu. Balstoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka saistību piedāvājumus nevar pieņemt,

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/6

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1425/2006 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam.

(2)

Pēc tam minēto regulu grozīja ar Padomes Regulām (EK) Nr. 1356/2007 (3), (EK) Nr. 249/2008 (4) un (EK) Nr. 189/2009 (5) un ar Padomes Īstenošanas regulām (ES) Nr. 474/2011 (6) un (ES) Nr. 475/2011 (7).

(3)

Komisija 2010. gada 18. maijā saņēma konkrētu plastikāta maisu un maisiņu ražotāja eksportētāja Greenwood Houseware (Zhuhai) Ltd. (“pieprasījuma iesniedzējs”) pieprasījumu par Regulas (EK) Nr. 1425/2006 daļēju starpposma pārskatīšanu.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, Komisija 2011. gada 30. jūnijā saņēma pieprasījumu sākt termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pieprasījumu kopā iesniedza 44 Savienības ražotāji, pārstāvot aptuveni 30 % kopējā lēstā konkrētu Savienības plastikāta maisu un maisiņu ražošanas apjoma.

(6)

Pieprasījums bija pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos, ja tā tiktu pieļauta.

(7)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi daļējas starpposma pārskatīšanas un termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai, ar attiecīgi 2010. gada 21. septembrī un 2011. gada 27. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu.

(8)

Termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšana par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un nodarīto kaitējumu attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izvērtējumam būtiskās tendences tika analizētas par laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Daļējās starpposma pārskatīšanas, kurā aprobežojās ar dempinga pārbaudi attiecībā uz Greenwood Houseware (Zhuhai) Ltd., izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(10)

Ražojums, uz ko attiecas abas pārskatīšanas, ir ĶTR un Taizemes izcelsmes plastikāta maisi un maisiņi, kuros pēc svara ir vismaz 20 % polietilēna un kuru biezums sloksnēs nepārsniedz 100 mikrometru (μm) (“attiecīgais ražojums”), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3923 21 00, ex 3923 29 10 un ex 3923 29 90.

(11)

Attiecībā uz Savienības tirgū ražoto un pārdoto ražojumu nevarēja iegūt pārliecinošus konstatējumus, ņemot vērā pamatregulas 1. panta 4. punktu, jo Savienības ražošanas nozare pietiekami nesadarbojās termiņa beigu pārskatīšanā (skatīt B sadaļu).

(12)

Attiecībā uz starpposma pārskatīšanā iesaistītā pieprasījuma iesniedzēja iekšzemes tirgū ražoto un pārdoto ražojumu, kā arī ražojumu, kas ražots un pārdots potenciālā analogā valstī saistībā ar starpposma pārskatīšanu, jānorāda, ka izmeklēšanā neguva nekādus secinājumus, jo abas pašreizējās izmeklēšanas tika izbeigtas un pastāvošie pasākumi atcelti (skatīt B sadaļu).

(13)

Komisija oficiāli informēja Greenwood Houseware (Zhuhai) Ltd. un ĶTR pārstāvjus, ka tiek sākta daļēja starpposma pārskatīšana, kas aprobežojas ar dempinga pārbaudi. Abām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa.

(14)

Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja Savienības ražotājus, kuri iesniedza pieprasījumu par termiņa beigu pārskatīšanu, citus zināmos Savienības ražotājus un Savienības ražotāju savienības, ražotājus eksportētājus, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to apvienības. Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu informēja arī ražotājus iespējamajās analogajās valstīs, piemēram, Indijā, Indonēzijā, Malaizijā, Turcijā un ASV, kā arī ĶTR un Taizemes pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa.

(15)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(16)

Ņemot vērā termiņa beigu izmeklēšanā iesaistīto Savienības ražotāju lielo skaitu, attiecīgajā paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta atlase.

(17)

Plastikāta maisu un maisiņu ražošanas nozare Savienībā ir ļoti sadrumstalota, un tajā darbojas daudz dažāda lieluma ražošanas uzņēmumu, tāpat tajā ir liels daudzums tādu mazu ražotāju, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs.

(18)

Pieprasījumā procedūras sākšanas posmā sniegtā informācija liecina, ka lieli un vidēji uzņēmumi veidoja aptuveni 25 % no ražotājiem, kuri sadarbojās, un aptuveni 70 % no to Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, ražošanas apjoma. Attiecīgi mazie uzņēmumi veidoja aptuveni 75 % no ražotājiem, kuri sadarbojās, un apmēram 30 % no to ražošanas apjoma.

(19)

Turklāt informācija liecina, ka Savienībā ražošana notiek vairākās dalībvalstīs, tomēr lielākoties tā koncentrēta Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā.

(20)

Pamatregulas 3. panta 2. punktā teikts, ka kaitējuma noteikšanas pamatā ir tieši pierādījumi un ir objektīvi jāpārbauda inter alia importa par dempinga cenām ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Tāpēc jebkādiem konstatējumiem par kaitējumu un šim nolūkam savāktajai informācijai jābūt reprezentatīvai attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari.

(21)

Līdz ar to atlases veidošanā bija jāņem vērā plastikāta maisu un maisiņu ražošanas nozares ievērojamā sadrumstalotība. Lai varētu izdarīt secinājumus, kas būtu reprezentatīvi visai Savienības ražošanas nozarei, tika uzskatīts, ka jānodrošina pienācīgs mazo uzņēmumu situācijas atspoguļojums.

(22)

Tāpēc, lai izveidotu reprezentatīvu Savienības ražotāju atlasi, Savienības ražotājus, kuri sadarbojās, pēc viņu gada ražošanas apjoma sadalīja šādos divos segmentos: lielie un vidējie uzņēmumi ar ražošanas apjomu vairāk nekā 15 000 tonnu, no vienas puses, un mazie uzņēmumi ar ražošanas apjomu mazāk nekā 15 000 tonnu, no otras puses. Bija paredzēts iekļaut atlasē katra segmenta lielākos uzņēmumus.

(23)

Turklāt, kā aprakstīts 19. apsvērumā, tika ņemta vērā arī ražotāju atrašanās vieta dalībvalstīs.

(24)

Savienības ražotāju atlasei vajadzīgās informācijas iegūšanas procedūras pamatā bija sākotnējā posmā iegūtā informācija. Turklāt ar attiecīgo paziņojumu par procedūras sākšanu visi citi ražotāji tika uzaicināti informēt par sevi, ja tie vēlētos, lai tos iekļauj atlasē. Pēc tam, ka bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, Komisijā nepieteicās neviens uzņēmums, pieprasot iekļaušanu atlasē.

(25)

Pamatojoties uz 20. līdz 23. apsvērumā izskaidrotajiem kritērijiem, iekļaušanai atlasē izraudzījās piecus Savienības ražotājus, kas darbojās četrās dalībvalstīs. Tie bija lielākie uzņēmumi abos segmentos, ņemot vērā lielumu un atrašanās vietu. Trīs atlasītie uzņēmumi bija no lielo un vidējo uzņēmumu segmenta, savukārt divi – no mazo uzņēmumu segmenta.

(26)

Atlasītie uzņēmumi, ņemot vērā to ražošanas apjomu, atspoguļoja arī uzņēmumu atrašanās vietu dalībvalstīs, jo Vācija un Francija pārstāvēja uzņēmumus, kuri darbojās lielo un vidējo uzņēmumu segmentā, savukārt Spānija un Itālija – uzņēmumus, kuri darbojās mazo uzņēmumu segmentā.

(27)

Tādējādi atlasē bija pārstāvēti 22,5 % no plastikāta maisu un maisiņu kopējā ražošanas apjoma, ko saražoja ražotāji, kuri sadarbojās, un 12,3 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma, pamatojoties uz kopējiem Savienības ražošanas apjoma rādītājiem, kas minēti pieprasījumā.

(28)

Sākotnējā posmā visi zināmie Savienības ražotāji tika informēti par pagaidu atlases sastāvu un tie varēja iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(29)

Jāatgādina, ka kaitējuma noteikšanā izmanto izvērtējumu, kura pamatā ir pierādījumi par importa par dempinga cenu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(30)

Tāpēc atlasē bija jāņem vērā nozares sadrumstalotība un anketas, kurās bija prasīti vispārīgi dati lielākoties attiecībā uz dalībvalstu makroekonomiskajiem rādītājiem, tika papildus nosūtītas visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.

(31)

Savienības ražotāju atlases reprezentativitātes pakāpi ievērojami ietekmēja tas, ka nozīmīgākais atlasītais ražotājs lielo un vidējo uzņēmumu segmentā un viens mazo uzņēmumu segmenta ražotājs informēja Komisiju, ka tie nevēlas aizpildīt anketu. Tas nozīmēja, ka tikai trīs no atlasītajiem pieciem uzņēmumiem turpināja sadarbību un ka par noteiktajiem segmentiem un ražojošajām dalībvalstīm nevarēs iegūt informāciju vai varēs iegūt tikai daļēju informāciju.

(32)

Tāpēc vairākkārt mēģināja izveidot jaunu reprezentatīvu atlasi, kurā būtu ievērota 17. līdz 28. apsvērumā izklāstītā atlases metodoloģija.

(33)

Tādējādi kopumā vēl seši Savienības ražotāji, kas vēlējās, lai tos iekļauj atlasē, tika izraudzīti kā iespējamie to divu uzņēmumu aizstājēji, kuri atteicās sadarboties atlasē. Pie šiem sešiem uzņēmumiem vērsās ar piedāvājumu sadarboties, aicinot aizpildīt Savienības ražotāju anketu.

(34)

No šiem sešiem uzaicinātajiem Savienības ražotājiem tikai viens ražotājs, kas pārstāvēja lielo un vidējo uzņēmumu segmentu, galu galā piekrita sadarboties. Netika atrasts aizstājējs, kas pārstāvētu ražošanu Vācijā, kas ir viena no lielākajām plastikāta maisu un maisiņu ražotājām dalībvalstīm.

(35)

Tāpēc nevarēja izveidot jaunu atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu, jo nevarēja izpildīt kritēriju par reprezentativitāti saistībā ar noteiktajiem segmentiem un ražojošajām dalībvalstīm.

(36)

Atlasītie Savienības ražotāji neizrādīja lielu vēlmi sadarboties, tāpēc nebija iespējams izdarīt pienācīgus secinājumus par to, vai uzņēmumu, kuri sadarbojās, sniegtie dati atspoguļo stāvokli visā Savienības ražošanas nozarē, un tādējādi nevarēja pienācīgi izvērtēt, vai ir ievēroti pamatregulas 3. panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi.

(37)

Pēc mēģinājumiem izveidot jaunu atlasi, viena ražotāju grupa apliecināja apņemšanos aktīvi piedalīties termiņa beigu pārskatīšanā, atkārtoti norādot, cik svarīgi Savienības ražošanas nozarei ir saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Šī ražotāju grupa pauda nožēlu, ka tikai vienu šīs grupas ražotāju Komisija uzaicināja aizpildīt anketu. Šajā sakarā jānorāda, ka šo uzņēmumu vēlme sadarboties pilnībā tika ievērota un tos visus iekļāva to uzņēmumu grupā, kurus uzaicināja, veidojot jauno atlasi. Tomēr jāatgādina, ka, lai nodrošinātu vajadzīgo reprezentativitāti, atlases metode, kas aprakstīta 17. līdz 28. apsvērumā, bija jāņem vērā arī jaunajā atlasē. Tikai viens šīs grupas uzņēmums izpildīja iepriekš minētos kritērijus, tāpēc tikai minēto uzņēmumu varēja aicināt atlasē. Pārējie uzņēmumi bija tāda lieluma vai atradās tādās dalībvalstīs, kas jau bija pietiekami pārstāvētas atlasē.

(38)

Konkrētu informāciju par valstī saražoto produkciju, pārdošanas rādītājiem un citiem galvenajiem makrorādītājiem saņēma no Nīderlandes, Spānijas, Itālijas un daļēji arī Francijas ražotāju apvienībām. Tomēr Eiropas plastikāta izstrādājumu ražošanas apvienība (EuPC) nesniedza informāciju, kas bija prasīta īpašā tai nosūtītā anketā, tāpēc nevarēja savākt pārliecinošus Savienības mēroga datus makroekonomiskā līmenī.

(39)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. punktu, būtu jāizbeidz termiņa beigu pārskatīšana attiecībā uz ĶTR un Taizemes plastmasas maisu un maisiņu importu.

(40)

Nepietiekamā Savienības ražotāju sadarbības līmeņa un reprezentatīvas atlases trūkuma dēļ Komisija nevarēja novērtēt, vai ievēroti pamatregulas 3. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā minētie nosacījumi. Tāpēc nevar izdarīt secinājumus, vai spēkā esošo pasākumu beigšanās nozīmētu, ka kaitējums turpināsies vai atkārtosies, un tāpēc izmeklēšana būtu jāizbeidz.

(41)

Iepriekš minētais liecina, ka starpposma pārskatīšana nav vajadzīga un arī tā būtu jāizbeidz.

(42)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānots ieteikt izbeigt abas izmeklēšanas. Tām arī bija noteikts laikposms, kurā tās pēc šīs informācijas atklāšanas varēja iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās tika ņemtas vērā.

(43)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja – tā kā tika ierosināts izbeigt pārskatīšanu Savienības ražotāju sadarbības trūkuma dēļ, antidempinga pasākumi būtu jāatceļ ar atpakaļejošu spēku, t. i., ar 2011. gada 30. septembri, kad spēkā esošajiem pasākumiem sākotnēji vajadzēja beigties.

(44)

Šajā sakarā jāatgādina, ka pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulu iesniedza Savienības ražotāji, kuri pārstāv vairāk nekā 30 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Turklāt pamatregulas 11. panta 2. punktā skaidri teikts, ka pasākumi paliek spēkā, līdz tiek pabeigta pārskatīšana. Konstatējumi, kas minēti 40. apsvērumā, neietekmēja pārskatīšanas sākšanas likumību kā tādu, kas nozīmē, ka turpina piemērot 11. panta 2. punktā minētos noteikumus, kuros paredzēts, ka pasākumi paliek spēkā, līdz tiks pabeigta pārskatīšana. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(45)

Virkne Savienības ražotāju reaģēja uz informācijas izpaušanu, norādot, ka tie atsauc pieteikumu kā sūdzības iesniedzēji. Tomēr, tā kā citi Savienības ražotāji saglabāja savu nostāju un tā kā pārskatīšanas sākšanas brīdī tika izpildīti 5. apsvērumā aprakstītie nosacījumi, tas procedūru neietekmē.

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, netika saņemtas piezīmes, kas liktu mainīt iepriekšminētos secinājumus. Tāpēc tiek secināts, ka būtu jāizbeidz antidempinga procedūra attiecībā uz konkrētu ĶTR un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importu Savienībā un pasākumi būtu jāatceļ. Līdz ar to vienlaikus ar šo termiņa beigu pārskatīšanu tiks izbeigta 3. apsvērumā minētā notiekošā starpposma pārskatīšana,

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/10

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Vācijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu „Rheinisches Zuckerrübenkraut / Rheinischer Zuckerrübensirup / Rheinisches Rübenkraut” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/12

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Itālijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu „Nostrano Valtrompia” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/14

(1)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „Eiropas tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu stratēģija” (2) atzīst, ka ir liels tehnoloģiju klāsts (elektrība, ūdeņradis, biogāze un šķidrās biodegvielas), kas varētu dot būtisku ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā — uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība (gudra izaugsme) un resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana (ilgtspējīga izaugsme).

(2)

Iekšdedzes dzinēji visticamāk arī turpmāk būs galvenie sauszemes transportlīdzekļu dzinēji īsa un vidēja termiņa perspektīvā; pielāgojot iekšdedzes dzinējus tīrajām degvielām, piemēram, ūdeņradim (H2) vai ūdeņraža un dabasgāzes (H2NG) maisījumiem, varētu sekmēt netraucētu pāreju no iekšdedzes dzinēja uz citiem spēka piedziņas bloku veidiem (elektroakumulators, kurināmā elements).

(3)

Ņemot vērā neskaidrību par nākotnes spēka piedziņas bloka tehnoloģiju, un iespējamību, ka jaunās tehnoloģijas ieņems arvien lielāku tirgus daļu, Eiropas spēkā esošie tipa apstiprinājuma tiesību akti jāpielāgo minētajām tehnoloģijām.

(4)

Patlaban H2 un H2NG nav ietverti kā aplūkojamie degvielas tipi Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (3). Tādējādi ir lietderīgi paplašināt šajā regulā paredzēto tipa apstiprinājuma procedūru, lai aptvertu minētās degvielas.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 79/2009, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (4), noteica mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma prasības attiecībā uz ūdeņraža piedziņu. Turklāt ir jānodrošina vides aizsardzība, jo slāpekļa oksīda emisijas no ūdeņraža, ko izmanto kā degvielu iekšdedzes dzinējos, var ietekmēt vidi°.

(6)

Ar H2NG maisījumiem atmosfērā nokļūst zināms piesārņotāju daudzums, galvenokārt ogļūdeņraži, oglekļa monoksīdi, slāpekļa oksīdi un cietās daļiņas; ar šīm emisijām saistītie jautājumi jārisina.

(7)

Atšķirīgās formulas un parametri, kurus izmanto emisijas testu rezultātu noteikšanai, būtu jāpielāgo konkrētiem gadījumiem saistībā ar H2 un H2NG izmantošanu iekšdedzes dzinējos, jo šīs formulas un parametri ir lielā mērā atkarīgi no izmantotās degvielas tipa un īpašībām.

(8)

Lai ietvertu attiecīgo informāciju par H2, H2NG un elektriskajiem transportlīdzekļiem, būtu jāatjaunina dokumenti, kurus ražotājs iesniedz valsts apstiprināšanas iestādēm.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 692/2008.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

1.

2. pantu groza šādi.

2.

Pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/27

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1295/2008 (2) I pielikumā ir sniegts saraksts, kurā uzskaitītas trešo valstu iestādes, kas pilnvarotas izdot apliecinājumus, kurus pievieno no šīm valstīm importētajiem apiņu produktiem. Šādus apliecinājumus atzīst par līdzvērtīgiem Regulas (EK) Nr. 1234/2007 117. pantā noteiktajam sertifikātam.

(2)

Argentīna pirmo reizi paziņoja, kādas divas iestādes ir pilnvarotas izdot līdzvērtības apliecinājumus. Šīs iestādes būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1295/2008 I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1295/2008 ir attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/31

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2012. gada 2. jūlijā nolēma svītrot astoņas fiziskās personas no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/33

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/35

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2011./2012. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 616/2012 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)

Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/37

(1)

Pamatojoties uz Īrijas lūgumu, Padome ar Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES (2) tai piešķīra finanšu palīdzību, lai atbalstītu stingru ekonomikas un finanšu reformu programmu (“programma”), kuras mērķis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikā atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finanšu stabilitāti Īrijā, eurozonā un Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2011/77/ES 3. panta 9. punktu Komisija kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir sesto reizi pārskatījusi Īrijas iestāžu progresu pieņemto pasākumu īstenošanā, kā arī minēto pasākumu efektivitāti un to ekonomisko un sociālo ietekmi.

(3)

Īrijas iestādes 2011. gada septembrī Parlamentam iesniedza tiesību aktus, kas paredzēti, lai uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, kā paredzēts programmā. Parlaments līdz iepriekš minētā sestā ceturkšņa pārskata beigām nepieņēma vairākus paredzētās reformas elementus, jo īpaši attiecībā uz valsts dienesta jauno darbinieku pensijas tiesībām, tostarp priekšlaicīgas pensionēšanās pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu kategoriju valsts dienesta darbiniekiem un pensiju indeksēšanu atbilstoši patēriņa cenām, un pensiju maksājumu piesaistīšanu vidējai izpeļņai karjeras laikā, un pensionēšanās vecuma piesaistīšanu valsts pensiju saņēmēju pensionēšanās vecumam. Iestādes ir apņēmušās nodrošināt, ka šie noteikumi tiks apstiprināti līdz 2012. gada beigām.

(4)

Ņemot vērā, ka ES mēroga stresa tests, ko veic Eiropas Banku iestādes uzraudzībā, ir atlikts līdz 2013. gadam, tiek uzskatīts par lietderīgu nākamo Īrijas vietējo banku stresa testu atlikt līdz 2013. gadam. Tikmēr iestādes ir noteikušas galvenos sagatavošanās darba virzienus, kas tiks pabeigti 2012. gadā.

(5)

Īrijas iestādes ir identificējušas papildu pasākumus, ko tās veiks 2012. gadā, lai samazinātu bezdarbu un atbalstītu programmas mērķu sasniegšanu. Konkrētāk, tās veiks pasākumus, lai palielinātu darba tirgus aktivizēšanas un apmācības politikas efektivitāti un mazinātu iespējas, ka sociālie maksājumi kavē darbspējīgos iedzīvotājus iesaistīties darba tirgū, vienlaikus aizsargājot tos iedzīvotājus, kam visvairāk nepieciešama palīdzība.

(6)

Ņemot vērā šīs izmaiņas un apsvērumus, Īstenošanas lēmums 2011/77/ES būtu jāgroza,

1)

panta 7. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

panta 8. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

3)

pantam pievieno šādu punktu:

“10.   Īrija saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem 2013. gadā veic stresa pārbaudes bankās, kas tika iekļautas 2011. gada PCAR. Stresa testu saskaņo ar Eiropas Banku iestādes (EBI) veikto testu, un tā pamatā ir 2011. gada PCAR rezultāti un 2012. gada finanšu pasākumu programma. Stresa tests ir stingrs, un to turpina balstīt uz stabilām prognozēm par aizdevumu zaudējumiem un augstu pārredzamības līmeni. Rezultātu publicēšana notiks reizē ar nākamo EBI testu.”

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/39

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc María Isabel NIETO FERNÁNDEZ kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

—

Enrique BARRASA SÁNCHEZ kungs, Director General de Inversiones y Acción Exterior Junta de Extremadura.

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/40

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Nicola BEER kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

—

Dr. Zsuzsa BREIER kundze, Staatssekretärin für Europaangelegenheiten.

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/41

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Francisco DE LA TORRE PRADO kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

—

Fernando MARTÍNEZ MAILLO kungs, Presidente de la Diputación de Zamora.

13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/42

(1)

Horvātija izteica vēlmi pievienoties 1987. gada 20. maija Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru (“Konvencija”) un ir uzaicināta pievienoties ar Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar Konvenciju, 2012. gada 19. janvāra lēmumu.

(2)

Tādējādi Konvencijā atbilstīgā secībā būtu jāiekļauj tajā izmantoto norāžu horvātu valodas versijas.

(3)

Šis lēmums piemērojams dienā, kad Horvātija pievienojas Konvencijai.

(4)

Lai varētu lietot galvojuma veidlapas, kas iespiestas saskaņā ar kritērijiem, kuri ir spēkā pirms dienas, kad Horvātija pievienojas Konvencijai, būtu jānosaka pārejas laiks, kurā ar dažiem pielāgojumiem varētu turpināt izmantot iespiestās veidlapas.

(5)

Tādēļ Konvencija būtu attiecīgi jāgroza,