7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/1

(1)

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kopš tās dibināšanas 1991. gadā ir palīdzējusi Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pāriet uz atvērtu tirgus ekonomiku un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu. Lai veicinātu līdzīgus mērķus, ERAB darbības ģeogrāfiskais apgabals būtu jāpaplašina, aptverot arī Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu. Reaģējot uz ekonomisko un politisko situāciju Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstīs, ERAB ir izstrādājusi pakāpenisku pieeju savas darbības sākšanai, kas ļaus ņemt vērā reģiona īpatnības.

(2)

Saskaņā ar ERAB Direktoru padomes ziņojumu valdei par bankas darbības ģeogrāfiskā apgabala paplašināšanu, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu, Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā ietilpst valstis, kuras atrodas Vidusjūras krastā, kā arī Jordānija, kas ir cieši integrēta minētajā reģionā.

(3)

Reaģējot uz 2011. gada notikumiem Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā, Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. martā iesniedza kopīgu paziņojumu “Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”, paužot stingru Savienības politisko un ekonomisko atbalstu reģionam. Kopīgais paziņojums ietvēra iespēju paplašināt ERAB pilnvaras, lai aptvertu dienvidu kaimiņvalstis, balstoties uz ERAB pieredzi pēdējo 20 gadu laikā. Minētais kopīgais paziņojums guva plašu atbalstu 2011. gada 24. un 25. marta Eiropadomē. Eiropas Parlaments 2011. gada 7. aprīļa rezolūcijā par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu aicināja ERAB grozīt tās statūtus, lai piedalītos finanšu palīdzības procesā.

(4)

2011. gada maijā G8 līderi sāka Dovilas partnerību, lai palīdzētu Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstīm pāriet uz brīvu, demokrātisku un tolerantu sabiedrību, un aicināja ERAB paplašināt tās darbības ģeogrāfisko apgabalu, lai izmantotu tās pieredzi un atbalstītu minēto valstu pāreju uz daudzpartiju demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principiem.

(5)

ERAB darbības paplašināšana, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu, atspoguļo Savienības un starptautiskās sabiedrības atbalstu “arābu pavasara” raisītajām cerībām saistībā ar minētā reģiona pāreju uz tirgus ekonomiku un plurālistisku un demokrātisku sabiedrību.

(6)

Ņemot vērā ekonomikas nestabilitāti jaunajās ERAB darbības valstīs un sociālo nevienlīdzību, kas bija viens no “arābu pavasara” nemieru galvenajiem iemesliem, Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB likt lielāku uzsvaru uz privātā sektora attīstību, lai, izmantojot savu finansējumu, tā palīdzētu veidot sociāli taisnīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu sabiedrību, kā paredzēts attiecīgajos Tūkstošgades attīstības mērķos un atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktam un 21. pantam. Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās jo īpaši būtu jāveicina ERAB ieguldījums pārejā uz energoefektīvu, sociāli iekļaujošu un atvērtu tirgus ekonomiku, vienlaikus ņemot vērā sociālo, nabadzības, pilsonisko un cilvēktiesību kontekstu.

(7)

Ar Rezolūciju Nr. 137 un Nr. 138, kas pieņemtas 2011. gada 30. septembrī, ERAB valde nobalsoja par ERAB dibināšanas nolīguma (“Nolīgums”) vajadzīgajiem grozījumiem, kas ļauj paplašināt ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu, vienlaikus saglabājot tās saistības attiecībā uz pašreizējām darbības valstīm. Attiecībā uz minētajiem grozījumiem “par” nobalsoja visi ERAB ES pilnvarnieki, tostarp pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību.

(8)

Ar Rezolūciju Nr. 134, kas pieņemta 2011. gada 21. maijā, ERAB valde uzsvēra, ka plānotā ERAB pilnvaru paplašināšana būtu jānodrošina, neprasot tās kapitāla daļu turētājiem veikt papildu kapitāla ieguldījumus.

(9)

Saskaņā ar Nolīguma 56. pantu ERAB valdei ir jājautā visiem dalībniekiem, vai tie piekrīt ierosinātajiem grozījumiem.

(10)

Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jādara viss iespējamais, lai mudinātu ERAB cieši uzraudzīt savas darbības, īpaši valstīs, kurās trūkst politiskās atbildības, kurās tiek pārkāptas pilsoniskās tiesības un cilvēktiesības vai ir augsts korupcijas līmenis. Turklāt Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāpieliek maksimālas pūles, lai nodrošinātu, ka ERAB darbībās jaunajās darbības valstīs tiek ņemti vērā principi par piesardzīgu praksi banku pakalpojumu jomā, pārredzamību un krāpšanas apkarošanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1219/2011/ES (2011. gada 16. novembris) par Eiropas Savienības parakstīšanos uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) papildu kapitāla daļām sakarā ar lēmumu par kapitāla palielināšanu (2).

(11)

Veicot savu darbību Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā, Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB turpināt ciešu sadarbību ar Savienību un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, kā arī turpināt attīstīt tās ciešo sadarbību ar Eiropas Investīciju banku un citām Eiropas un starptautiskajām publiskajām finanšu iestādēm, lai pilnībā izmantotu to salīdzinošās priekšrocības. ERAB būtu arī jāizvairās no šādu citu publisko finanšu iestāžu darbības dublēšanas.

(12)

Pirms ERAB apstiprina kādu potenciālu jauno darbības valsti, tai būtu jāveic detalizēti tehniskie novērtējumi par attiecīgajā valstī pastāvošajiem ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, tostarp novērtējums par to, kā minētā valsts ievēro daudzpartiju demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus, kas noteikti Nolīguma 1. pantā, novērtējums par pārejas posma trūkumiem un pārskats par citu starptautisku finanšu iestāžu darbību minētajā valstī un par prioritātēm, saistībā ar kurām ERAB varētu vislabāk izmantot savas unikālās zināšanas un prasmes. Apspriežot minētos novērtējumus, Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB pilnībā ņemt vērā Savienības uzskatus.

(13)

Ziņojumā, ko Komisija ir aicināta iesniegt saskaņā ar Lēmumu Nr. 1219/2011/ES līdz kapitāla resursu ceturtās pārskatīšanas laikposmam no 2011. līdz 2015. gadam beigām, Komisijai būtu jāņem vērā ERAB darba paplašināšana, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu.

(14)

Attiecībā uz ERAB ieguldījumu Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona potenciālo darbības valstu pārejā uz labi funkcionējošu, ilgtspējīgu un modernu tirgus ekonomiku, Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāaicina ERAB katru gadu ziņot par savu darbību un pirms piecgades kapitāla resursu pārskatīšanas veikt visaptverošu novērtējumu par tās ietekmi uz šādas ekonomikas izveidi.

(15)

Tādēļ Nolīguma grozījumi būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/5

(1)

Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 764/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem (2).

(2)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (3).

(3)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (4).

(4)

Lēmums Nr. 768/2008/EK nosaka kopējus principus un atsauces noteikumus turpmākiem tiesību aktiem, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus, un tas ir atsauces teksts esošajiem tiesību aktiem.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 764/2008 atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 3052/95/EK (1995. gada 13. decembris), ar ko nosaka informācijas apmaiņas procedūru par valsts pasākumiem, atkāpjoties no preču brīvas aprites principa Kopienā (5), kurš ir iekļauts EEZ līgumā. Tādēļ būtu jāgroza EEZ līgums, lai ņemtu vērā Regulu (EK) Nr. 764/2008.

(6)

Ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 339/93 (1993. gada 8. februāris) par tādu produktu pārbaudēm attiecībā uz atbilstību produktu drošības noteikumiem, kurus importē no trešām valstīm (6), kura ir iekļauta EEZ līgumā. Tādēļ būtu jāgroza EEZ līgums, lai ņemtu vērā Regulu (EK) Nr. 765/2008.

(7)

Ar Lēmumu Nr. 768/2008/EK atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās (7), kurš ir iekļauts EEZ līgumā. Tādēļ būtu jāgroza EEZ līgums, lai ņemtu vērā Lēmumu Nr. 768/2008/EK.

(8)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza EEZ līguma II pielikums.

(9)

Tādēļ Savienības nostājai EEZ Apvienotajā komitejā būtu jāpamatojas uz pievienoto lēmuma projektu,

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/9

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1236/2010 Savienības tiesību aktos iekļauj tādas kontroles un noteikumu izpildes shēmas (“shēma”) noteikumus, kas izveidota ar ieteikumu, kuru pieņēmusi Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) tās gadskārtējā sanāksmē 2006. gada 15. novembrī, un kas turpmāk grozīta ar vairākiem ieteikumiem gadskārtējās sanāksmēs 2007., 2008. un 2009. gada novembrī.

(2)

NEAFC gadskārtējā sanāksmē 2011. gada novembrī pieņēma Ieteikumu 9:2012, ar ko groza shēmas 14. pantu par ziņojumu un paziņojumu iesniegšanu NEAFC sekretāram.

(3)

Saskaņā ar 12. un 15. pantu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK (2), minētais ieteikums stājās spēkā 2012. gada 3. februārī,

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/10

(1)

Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 44/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/12

(1)

Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 44/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets, ir noteikts, kādu daudzumu zilo tunzivju 2012. gadā drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā.

(2)

Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (2) ir noteikts, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija attiecībā uz kuģiem, kas īsāki par 24 metriem, un zivju krātiņveida lamatām par piešķirto kvotu tām ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar līdzīgiem rīkiem.

(3)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zvejniecības dzīvotspēju ilgtermiņā, saskaņā ar piesardzības pieeju ilgtspējīgā veidā izmantojot ūdeņu dzīvos resursus.

(4)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 36. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju vai citu tās rīcībā esošo informāciju, konstatē, ka Eiropas Savienībai, dalībvalstij vai dalībvalstu grupai pieejamās zvejas iespējas var uzskatīt par pilnībā izmantotām attiecībā uz vienu vai vairākiem zvejas rīkiem vai flotēm, Komisija informē par to attiecīgās dalībvalstis un aizliedz zvejas darbības attiecībā uz konkrēto apgabalu, zvejas rīku, krājumu, krājumu grupu vai konkrētajās zvejas darbībās iesaistīto floti.

(5)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka zvejas iespējas, kas zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā iedalītas zivju krātiņveida lamatām, kas reģistrētas Spānijā, ir uzskatāmas par pilnībā apgūtām 20. jūnijā. Komisija par to ir informējusi Spāniju.

(6)

Spānija 7., 14. un 21. jūnijā informēja Komisiju par to, ka ir aizliegusi veikt zvejas darbības ar četrām zivju krātiņveida lamatām, kuras 2012. gadā aktīvi darbojās zilo tunzivju zvejā; divām zivju krātiņveida lamatām aizliegumu piemēroja no 8. jūnija, vienām — no 14. jūnija un atlikušajām vienām — no 21. jūnija, tādējādi no 2012. gada 21. jūnija plkst. 14.00 tika aizliegts veikt visas darbības.

(7)

Neskarot augstākminētos Spānijas pasākumus, nepieciešams, lai Komisija apstiprinātu aizliegumu no 21. jūnija ar zivju krātiņveida lamatām, kas reģistrētas Spānijā, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā,

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/14

(1)

Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 44/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets, ir noteikts, kādu daudzumu zilo tunzivju 2012. gadā drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā.

(2)

Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (2) ir noteikts, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par individuālajām kvotām, kas iedalītas to kuģiem, kuri garāki par 24 metriem, un attiecībā uz kuģiem, kas īsāki par 24 metriem, un zivju krātiņveida lamatām – vismaz piešķirto kvotu tām ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar līdzīgiem rīkiem.

(3)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zvejniecības dzīvotspēju ilgtermiņā, saskaņā ar piesardzības pieeju ilgtspējīgā veidā izmantojot ūdeņu dzīvos resursus.

(4)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 36. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju vai citu tās rīcībā esošo informāciju, konstatē, ka Eiropas Savienībai, dalībvalstij vai dalībvalstu grupai pieejamās zvejas iespējas var uzskatīt par pilnībā izmantotām attiecībā uz vienu vai vairākiem zvejas rīkiem vai flotēm, Komisija informē par to attiecīgās dalībvalstis un aizliedz zvejas darbības attiecībā uz konkrēto apgabalu, zvejas rīku, krājumu, krājumu grupu vai konkrētajās zvejas darbībās iesaistīto floti.

(5)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka zvejas iespējas, kas zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā iedalītas ar zivju krātiņveida lamatām un āķu jedām zvejojošiem Itālijas karoga kuģiem vai kuģiem, kas reģistrēti Itālijā, var uzskatīt par pilnībā izmantotām.

(6)

Itālija 2012. gada 20. jūnijā informēja Komisiju par to, ka ir aizliegusi veikt zvejas darbības ar zivju krātiņveida lamatām un āķu jedām zvejojošiem kuģiem, kuri 2012. gadā aktīvi darbojās zilo tunzivju zvejā, ar āķu jedām zvejojošiem kuģiem aizliegumu piemērojot no 20. jūnija plkst. 13.00 un ar zivju krātiņveida lamatām zvejojošiem kuģiem – no 22. jūnija plkst. 17.00.

(7)

Neskarot augstākminētos Itālijas veiktos pasākumus, nepieciešams, lai Komisija apstiprinātu aizliegumu no 2012. gada 20. jūnija plkst. 13.00 ar āķu jedām zvejojošiem Itālijas karoga kuģiem vai kuģiem, kas reģistrēti Itālijā un no 2012. gada 22. jūnija plkst. 17.00 ar zivju krātiņveida lamatām, kas reģistrētas Itālijā, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā,

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/16

(1)

Regulā (ES) Nr. 995/2010 tirgus dalībniekiem noteikts pienākums izmantot procedūru un pasākumu sistēmu (turpmāk – “likumības pārbaužu sistēma”), lai mazinātu risku, ka iekšējā tirgū tiek laisti nelikumīgi iegūti kokmateriāli un izstrādājumi, kas ražoti no nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem.

(2)

Ir jāprecizē gadījumi, kuros jāsniedz informācija par koka sugas pilnu zinātnisko nosaukumu, precīzu ieguves valsts reģionu un mežizstrādes koncesiju.

(3)

Ir jāprecizē pārbaužu biežums un veids, kuras kompetentajām iestādēm jāveic attiecībā uz pārraudzības organizācijām.

(4)

Uz personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu un jo īpaši saistībā ar pārbaudēs iegūto personas datu apstrādi attiecas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja pārvaldībai, tirdzniecībai un tiesību aktu izpildei meža nozarē,

a)

ar to palīdzību ir izveidota publiski pieejama prasību sistēma, kuru var izmantot trešās personas un kura aptver vismaz visas attiecīgās piemērojamo tiesību aktu prasības;

b)

saskaņā ar tām atbilstošās pārbaudes, tostarp apmeklējumus uz vietas, veic trešā persona ar regulāriem intervāliem, kas nav ilgāki par 12 mēnešiem, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti piemērojamie tiesību akti;

c)

tās sevī ietver trešās personas pārbaudītus līdzekļus, lai izsekotu kokmateriālus, kas iegūti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, un no šādiem kokmateriāliem izgatavotus koka izstrādājumus jebkurā piegādes ķēdes punktā, pirms šādus kokmateriālus vai koka izstrādājumus laiž tirgū;

d)

tās ietver trešās personas verificētas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdē neiekļūst nezināmas izcelsmes kokmateriāli vai koka izstrādājumi vai arī kokmateriāli vai koka izstrādājumi, kas nav iegūti atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem.

a)

ja kāda kompetentā iestāde, veicot pārbaudes par tirgus dalībniekiem, ir atklājusi trūkumus saistībā ar kādas pārraudzības organizācijas izveidotās likumības pārbaužu sistēmas efektivitāti vai saistībā ar to, kā to īsteno tirgus dalībnieki;

b)

ja Komisija ir informējusi kompetentās iestādes, ka kāda pārraudzības organizācija ir veikusi turpmākas izmaiņas, kā paredzēts 9. panta 2. punktā Komisijas 2012. gada 23. februāra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 363/2012 par pārraudzības organizāciju atzīšanas un atzīšanas atsaukšanas procedūras noteikumiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (4).

a)

pārbaudes uz vietas, tostarp revīzijas uz vietas;

b)

pārraudzības organizāciju dokumentācijas un datu pārbaudes;

c)

pārrunas ar pārraudzības organizācijas vadību un personālu;

d)

pārrunas ar tirgus dalībniekiem un tirgotājiem vai jebkuru citu attiecīgu personu;

e)

tirgus dalībnieku dokumentācijas un datu pārbaudes;

f)

tirgus dalībnieku piegādes paraugu pārbaudes, izmantojot attiecīgās pārraudzības organizācijas likumības pārbaužu sistēmu.

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/19

(1)

Darbīgās vielas denatonija benzoāts, metilnonilketons un augu eļļas/krūzmētras eļļa ar Komisijas Direktīvu 2008/127/EK (2) tika iekļautas Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 24.b pantā Komisijas 2004. gada 3. decembra Regulā (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK (4) 8. panta 2. punktā. Kopš Direktīva 91/414/EEK ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, uzskata, ka šīs vielas ir apstiprinātas atbilstoši minētajai regulai un ir uzskaitītas pielikuma A daļā Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz apstiprināto darbīgo vielu sarakstu (5).

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, turpmāk “iestāde”, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 25.a pantu 2011. gada 2. decembrī iesniedza Komisijai secinājumus attiecībā uz pārskata ziņojumu projektiem par denatonija benzoātu (6), metilnonilketonu (7) un 2011. gada 16. decembrī par augu eļļām/krūzmētras eļļu (8). Dalībvalstis un Komisija izskatīja pārskata ziņojumu projektus un iestādes secinājumus Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2012. gada 1. jūnijā tie tika pabeigti kā Komisijas pārskata ziņojumi par denatonija benzoātu, metilnonilketonu un augu eļļām/krūzmētras eļļu.

(3)

Iestāde pieteikumu iesniedzējiem paziņoja secinājumus par denatonija benzoātu, metilnonilketonu un augu eļļām/krūzmētras eļļu, un Komisija aicināja pieteikumu iesniedzējus iesniegt piezīmes par pārskata ziņojumiem.

(4)

Apstiprināts, ka darbīgās vielas – denatonija benzoāts, metilnonilketons un augu eļļas/krūzmētras eļļa – ir uzskatāmas par apstiprinātām atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1107/2009.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu, saistībā ar tās 6. pantu, un ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, ir jāgroza apstiprināšanas nosacījumi denatonija benzoātam, metilnonilketonam un augu eļļām/krūzmētras eļļai. Ir jo īpaši lietderīgi pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju par metilnonilketonu. Augu eļļas/krūzmētras eļļa būtu jālieto kartupeļu apstrādei pēc ražas novākšanas.

(6)

Pirms šīs regulas piemērošanas būtu jāatvēl atbilstīgs laikposms, lai dalībvalstis, pieteikumu iesniedzēji un augu aizsardzības līdzekļu atļauju turētāji varētu izpildīt prasības, kas izriet no apstiprināšanas nosacījumu grozījumiem.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/23

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/25

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Flufenoksurons ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 flufenoksurons novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai koksnes konservantos, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 8. produktu veids.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Francija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2009. gada 17. martā iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Ziņojumā ietvertos konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2011. gada 22. septembrī ir iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(5)

Veikto novērtējumu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur flufenoksuronu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc, neraugoties uz to, ka flufenoksurons nav apstiprināts lietošanai dažās citās jomās, kurās lietojumspecifiskais riska novērtējums nebija labvēlīgs (3), ir lietderīgi minētās direktīvas I pielikumā iekļaut flufenoksuronu, paredzot tā izmantošanu 8. veida produktos.

(6)

Ņemot vērā flufenoksurona īpašības, kas to padara noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku (PBT), kā arī ļoti noturīgu un ļoti bioakumulatīvu (vPvB), atbilstīgi XIII pielikuma kritērijiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (4), flufenoksurons I pielikumā būtu iekļaujams tikai uz trim gadiem, un, pirms to no jauna iekļaut I pielikumā, šai vielai būtu jāpiemēro prasība par salīdzinošu riska novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 5. punkta i) apakšpunkta otro daļu.

(7)

Riska novērtējums, ko attiecībā uz koksnes konservantos izmantoto flufenoksuronu veica Savienības līmenī, bija tikai par tādas koksnes apstrādi, kuru paredzēts izmantot iekštelpās (1. un 2. lietojuma klase saskaņā ar ESAO definīciju (5)) vai ārā, kur koksne nav pārsegta, nav saskarē ar zemi un ir pastāvīgi pakļauta laikapstākļu iedarbībai vai arī ir aizsargāta no laikapstākļu iedarbības, toties bieži samirkst vai ir saskarē ar saldūdeni (3. lietojuma klase saskaņā ar ESAO definīciju (6)), un kuru neizmantos dzīvnieku novietnēs, un kura nenonāks saskarē ar pārtiku vai dzīvnieku barību. Gadījumā ar koksnes in situ apstrādi ārā, kā arī dažādos gadījumos ar apstrādātas koksnes āra lietojumiem tika konstatēts nepieļaujami liels vides apdraudējums. Ņemot vērā flufenoksurona īpašības, ir lietderīgi atļaut tikai tādus lietojumus un iedarbības scenārijus, kuri ir reprezentatīvā veidā izvērtēti Savienības līmenī veiktajā riska novērtējumā un kuru gadījumā nav konstatēts nepieļaujami liels risks.

(8)

Ņemot vērā cilvēka veselības apdraudējumu rūpniecisku un profesionālu lietojumu gadījumā, ir lietderīgi prasīt, lai šādiem lietojumiem atļautos produktus izmantotu, ievērojot drošas darba metodes un izmantojot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus, ja vien pieteikumā par atļauju izmantot produktu nav uzskatāmi parādīts, ka ir citi līdzekļi, ar kuriem apdraudējumu rūpnieciskiem vai profesionāliem lietotājiem var samazināt līdz pieņemamam līmenim.

(9)

Ņemot vērā videi identificētos riskus ūdens un zemes segmentā, ir lietderīgi prasīt, lai šo segmentu aizsardzībai tiktu veikti atbilstīgi riska mazināšanas pasākumi, nodrošinot, ka tikko apstrādāta koksne pēc apstrādes tiek glabāta nojumē un/vai uz stingras ūdensnecaurlaidīgas pamatnes un ka nopilējušie vai notecējušie produkti, ko izmanto kā koksnes konservantus un kas satur flufenoksuronu, tiek savākti atkārtotai izmantošanai vai iznīcināšanai.

(10)

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret Savienības tirgū esošajiem 8. produktu veida biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur flufenoksuronu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(11)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kurš saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(12)

Pēc iekļaušanas dalībvalstīm būtu jādod pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai.

(13)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(14)

Komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 98/8/EK 28. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu par pasākumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, un tādēļ Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par pasākumiem un nosūtīja to Eiropas Parlamentam. Padome nav rīkojusies divu mēnešu laikā, kā paredzēts 5.a pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7), un tāpēc Komisija bez kavēšanās ir iesniegusi priekšlikumu Eiropas Parlamentam. Parlaments četru mēnešu laikā pēc minētās nosūtīšanas neiebilda pret pasākumu,