27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/1

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 23. aprīlis)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses

(2012/338/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (1) (turpmāk “ Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums”), tika parakstīts 1995. gada 20. novembrī.

(2)

Padome 2005. gada 14. novembrī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas, lai panāktu lauksaimniecības produktu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu un zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju ar dažām Vidusjūras reģiona valstīm. Sarunas ar Izraēlu sekmīgi noslēdzās 2008. gada 18. jūlijā. Šo sarunu rezultāti ir iekļauti Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, 1. un 2. protokola un šo protokolu pielikumu aizstāšanu un grozījumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas valsti, no otras puses (2) (turpmāk “2010. gada nolīgums”), kurš stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.

(3)

Pēc 2010. gada nolīguma stāšanās spēkā Eiropas Komisijai un Izraēlai bija dažas tehniskas sanāksmes saistībā ar tā īstenošanu. Minētās sanāksmes liecināja, ka vajadzīgi daži tehniski pielāgojumi Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā, lai ievērotu to iepriekšējo nolīgumu saistības, kuri ir noslēgti starp Eiropas Kopienām un Izraēlas Valsti un ir stājušies spēkā 2000. un 2006. gadā. Komisija un Izraēla 2011. gada 19. septembrī noslēdza sarunas par vajadzīgajiem tehniskajiem pielāgojumiem, kuri iekļauti jaunajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (turpmāk “nolīgums”).

(4)	Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek atļauts parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu (3).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Luksemburgā, 2012. gada 23. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 147, 21.6.2000., 3. lpp.

(2) OV L 313, 28.11.2009., 83. lpp.

(3) Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/3

PADOMES REGULA (ES) Nr. 551/2012

(2012. gada 21. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 7/2010, ar ko atsevišķiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem ievieš autonomas Savienības tarifa kvotas un nosaka to pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu dažu Savienībā nepietiekamā daudzumā ražotu preču pietiekamu un nepārtrauktu piegādi un nepieļautu nekādus tirgus traucējumus, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 7/2010 (1) dažiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem ir ieviestas autonomas tarifa kvotas, kuru robežās šos produktus var importēt ar pazeminātu vai nulles nodokļa likmi. Šo pašu iemeslu dēļ zināmiem divu ražojumu daudzumiem ir jāievieš jauna tarifa kvota ar nulles nodokļa likmi, kas būtu spēkā no 2012. gada 1. jūlija.

(2)	Iepriekš noteiktie kvotu apjomi Savienības autonomajām tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.2638, 09.2814 un 09.2889 nav pietiekami, lai apmierinātu Savienības rūpniecības vajadzības. Tāpēc minētie kvotu apjomi no 2012. gada 1. janvāra būtu jāpalielina.

(3)	Turklāt būtu jāpielāgo ražojuma apraksts autonomajai Savienības tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.2633.

(4)	Turklāt attiecībā uz kvotu ar kārtas numuru 09.2767 Savienības interesēs vairs nav turpināt piešķirt tarifa kvotu 2012. gada otrajā pusgadā. Tāpēc minētā tarifa kvota būtu jāslēdz no 2012. gada 1. jūlija un būtu jāsvītro attiecīgā rinda Regulas (ES) Nr. 7/2010 pielikumā.

(5)	Ņemot vērā, ka dažiem no šajā regulā paredzētajiem pasākumiem vajadzētu būt spēkā no 2012. gada 1. janvāra un citiem – no 2012. gada 1. jūlija, šī regula būtu jāpiemēro no tiem pašiem datumiem, un tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(6)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 7/2010,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (ES) Nr. 7/2010 pielikumu groza šādi:

1)	iekļauj šīs regulas I pielikumā noteiktās rindas ar kārtas numuriem 09.2644 un 09.2645;

2)	rindas ar tarifa kvotu kārtas numuriem 09.2638, 09.2814 un 09.2889 aizstāj ar šīs regulas II pielikumā noteiktajām rindām;

3)	rindu ar tarifa kvotas kārtas numuru 09.2633 aizstāj ar šīs regulas I pielikumā noteikto rindu;

4)	svītro tarifa kvotas rindu ar kārtas numuru 09.2767.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. jūlija.

Tomēr regulas 1. panta 2. punktu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2012. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. FREDERIKSEN

(1) OV L 3, 7.1.2010., 1. lpp.

I PIELIKUMS

1. panta 1. punktā un 1. panta 3. punktā minētās tarifa kvotas

Kārtas Nr.

KN kods

TARIC

Apraksts

Kvotas ilgums

Kvotas lielums

Kvotas nodevas likme (%)

09.2644

ex 3824 90 97

Preparāts, kura sastāvā ir:

—	55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 78 % dimetilglutarāta,

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 28 % dimetiladipāta un

—	ne vairāk kā 25 % dimetilsukcināta

1.7.–31.12.

7 500 tonnu

0 %

09.2645

ex 3921 14 00

Reģenerētas celulozes šūnu bloks, piesūcināts ar magnija hlorīda un četrvērtīgā amonija savienojumu saturošu ūdeni, izmēri: 100 cm (± 10 cm) × 100 cm (± 10 cm) × 40 cm (± 5 cm)

1.7.–31.12.

650 tonnu

0 %

09.2633

ex 8504 40 82

Elektriskais taisngriezis, kura jauda nepārsniedz 1 kVA un kuru paredzēts izmantot epilācijas aparātu ražošanā (1)

1.1.–31.12.

4 500 000 vienību

0 %

(1) Uz šīs apakšpozīcijas ierakstu attiecas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291.–300. pants (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

Regulas 1. panta 2. punktā minētās tarifa kvotas

Kārtas Nr.	KN kods	TARIC	Apraksts	Kvotas ilgums	Kvotas lielums	Kvotas nodevas likme (%)
09.2638	ex 2915 21 00	10	Etiķskābe ar tīrības pakāpi 99 % vai augstāku (CAS RN 64-19-7)	1.1.–31.12.	1 000 000 tonnu	0 %
09.2889	3805 10 90		Sulfātterpentīns	1.1.–31.12.	25 000 tonnu	0 %
09.2814	ex 3815 90 90	76	Katalizators, kas sastāv no titāna dioksīda un volframa trioksīda	1.1.–31.12.	3 000 tonnu	0 %

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/7

PADOMES REGULA (ES) Nr. 552/2012

(2012. gada 21. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1344/2011, ar ko atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem lauksaimniecības, zvejniecības un rūpniecības produktiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Savienības interesēs ir pilnībā apturēt kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažiem ražojumiem, kuri patlaban nav uzskaitīti Padomes Regulas (ES) Nr. 1344/2011 (1) pielikumā.

(2)

Seši ražojumi ar Taric kodiem 2914390020, 2918300050, 3206110020, 3815120020, 3815120030 un 8302420080, kas šobrīd uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā, būtu jāsvītro, jo kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas apturēšana attiecībā uz šiem ražojumiem vairs nav Savienības interesēs.

(3)

Lai ņemtu vērā ražojumu tehnisko attīstību un ekonomikas tendences tirgū, Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā ir jāizdara izmaiņas aprakstos ražojumam ar KN kodu 2819 10 00 un ražojumiem ar Taric kodu 2914199040, 2914700050, 2922498510, 3815199010, 3919900051, 3920102891, 3920510030, 3920910093, 8529909250 un 9401908010. Turklāt būtu jāmaina esošie Taric kodi 2009419270, 2009897992 un 8505199031. Papildus tam tiek uzskatīts, ka ražojumam ar Taric kodu 3904400091 ir nepieciešama dubulta klasifikācija.

(4)

Tie ražojumi, attiecībā uz kuriem apturēta autonomo nodokļu piemērošana un kuriem nepieciešamas tehniskas izmaiņas, būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā ietvertā piemērošanas apturēšanas saraksta un būtu jāiekļauj minētajā sarakstā ar jauniem ražojumu aprakstiem vai jauniem KN vai Taric kodiem.

(5)

Ņemot vērā piemērošanas apturēšanas pagaidu raksturu, I pielikumā uzskaitītie ražojumi, attiecībā uz kuriem apturēta autonomo nodokļu piemērošana, būtu sistemātiski jāpārskata, vēlākais piecus gadus pēc apturēšanas piemērošanas vai atjaunošanas. Turklāt būtu jāgarantē iespēja jebkurā laikā dažiem ražojumiem pārtraukt nodokļa piemērošanas apturēšanu, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, kas pamatojas uz pārskatu, kurš veikts pēc Komisijas ierosinājuma vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, ja piemērošanas apturēšana vairs nav Savienības interesēs vai ja iemesls ir ražojumu tehniskā attīstība, apstākļu izmaiņas vai ekonomiskās tendences tirgū.

(6)	Ņemot vērā, ka šajā regulā paredzētajai nodokļu piemērošanas apturēšanai būtu jāstājas spēkā 2012. gada 1. jūlijā, šī regula būtu jāpiemēro no minētās dienas, un tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1344/2011,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumu groza šādi:

1)	iekļauj šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ražojumu rindas;

2)	svītro to ražojumu rindas, kuru KN un Taric kodi ir uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2012. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. FREDERIKSEN

(1) OV L 349, 31.12.2011., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Ražojumi, kas minēti 1. panta 1. punktā

KN kods

Taric

Apraksts

Autonomā muitas nodokļa likme

Obligātās pārskatīšanas datums

ex 2009 41 92

Ananasu sula:

8 %

31.12.2015.

ex 2009 41 99

—	nav izgatavota no koncentrāta,

—	iegūta no Ananas ģints augu augļiem,

—	Briksa grādos izteiktais cukuru saturs sulā ir no 11 līdz 16;

izmanto dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

ex 2009 89 79

Saldēts boizeņu sulas koncentrāts ar Briksa skaitli no 61 līdz 67, ar 50 l vai lielāku tilpumu

0 %

31.12.2016.

ex 2811 19 80

Ūdeņraža jodīds (CAS RN 10034-85-2)

0 %

31.12.2016.

2819 10 00

Hroma trioksīds (CAS RN 1333-82-0)

0 %

31.12.2016.

ex 2819 90 90

Dihroma trioksīds metalurģijas vajadzībām (CAS RN 1308-38-9) (1)

0 %

31.12.2016.

ex 2826 90 80

Litija heksafluorfosfāts (CAS RN 21324-40-3)

0 %

31.12.2016.

ex 2850 00 20

Germānija tetrahidrīds (CAS RN 7782-65-2)

0 %

31.12.2016.

ex 2903 39 90

Perfluor(4-metil-2-pentēns), (CAS RN 84650-68-0)

0 %

31.12.2016.

ex 2903 89 90

Heksabromciklododekāns

0 %

31.12.2016.

ex 2907 29 00

2,3,5-Trimetilhidrohinons (CAS RN 700-13-0)

0 %

31.12.2016.

ex 2907 29 00

2-Metilhidrohinons (CAS RN 95-71-6)

0 %

31.12.2016.

ex 2909 20 00

8-Metoksicedrāns (CAS RN 19870-74-7)

0 %

31.12.2016.

ex 2909 30 38

1,1’-Propān-2,2-diil-bis[3,5-dibrom-4-(2,3-dibrompropoksi)benzols], (CAS RN 21850-44-2)

0 %

31.12.2016.

ex 2910 90 00

Alilglicidilēteris (CAS RN 106-92-3)

0 %

31.12.2016.

ex 2914 19 90

Pentān-2-ons (CAS RN 107-87-9)

0 %

31.12.2012.

ex 2914 29 00

trans-β-Damaskons (CAS RN 23726-91-2)

0 %

31.12.2016.

ex 2914 50 00

4-(4-Hidroksifenil)butān-2-ons (CAS RN 5471-51-2)

0 %

31.12.2016.

ex 2914 69 90

p-Benzohinons (CAS RN 106-51-4)

0 %

31.12.2016.

ex 2914 70 00

3’-Hlorpropionfenons (CAS RN 34841-35-5)

0 %

31.12.2013.

ex 2916 12 00

2-Hidroksietilakrilāts ar 97 % (masas) tīrības pakāpi vai augstāku (CAS RN 818-61-1)

0 %

31.12.2016.

ex 2916 31 00

Benzilbenzoāts (CAS RN 120-51-4)

0 %

31.12.2016.

ex 2918 99 90

Nātrija 5-[2-hlor-4-(trifluormetil)fenoksi]-2-nitrobenzoāts, (CAS RN 62476-59-9)

0 %

31.12.2016.

ex 2919 90 00

Trietilfosfāts (CAS RN 78-40-0)

0 %

31.12.2016.

ex 2922 49 85

Ornitīna aspartāts (INNM), (CAS RN 3230-94-2)

0 %

31.12.2013.

ex 2924 29 98

N-Etil-2-(izopropil)-5-metilcikloheksānkarboksamīds (CAS RN 39711-79-0)

0 %

31.12.2016.

ex 2928 00 90

N-Izopropilhidroksilamīns (CAS RN 5080-22-8)

0 %

31.12.2016.

ex 2930 90 99

Merkaptamīna hidrohlorīds (CAS RN 156-57-0)

0 %

31.12.2016.

ex 2930 90 99

1-Metil-5-[3-metil-4-[4-[(trifluormetil)tio]fenoksi]fenil]biurets, (CAS RN 106310-17-2)

0 %

31.12.2016.

ex 2931 90 90

Trioktilfosfīna oksīds (CAS RN 78-50-2)

0 %

31.12.2016.

ex 2932 99 00

Etil-2-metil-1,3-dioksolān-2-acetāts (CAS RN 6413-10-1)

0 %

31.12.2016.

ex 2933 29 90

Ciazofamīds (ISO), (CAS RN 120116-88-3)

0 %

31.12.2016.

ex 2933 39 99

2,3-Dihlor-5-triflurometilpiridīns, (CAS RN 69045-84-7)

0 %

31.12.2016.

ex 2933 39 99

5,6-Dimetoksi-2-[(4-piperidīnil)metil]indān-1-ons, (CAS RN 120014-30-4)

0 %

31.12.2016.

ex 2933 59 95

Triacetilganciklovirs (CAS RN 86357-14-4)

0 %

31.12.2016.

ex 2933 69 80

Dietilheksilbutamidotriazons (INCI), (CAS RN 154702-15-5)

0 %

31.12.2016.

ex 2933 99 80

Kandesartāna etilesteris (INNM), (CAS RN 139481-58-6)

0 %

31.12.2016.

ex 2934 99 90

Klopidogrelskābes hidrohlorīds (CAS RN 144750-42-5)

0 %

31.12.2016.

ex 2934 99 90

Propān-2-ol – 2-metil-4-(4-metilpiperazīn-1-il)-10H-tiēn[2,3-b][1,5]benzodiazepīna (1:2) dihidrāts, (CAS RN 864743-41-9)

0 %

31.12.2016.

ex 2935 00 90

(3R,5S,6E)-7-[4-(4-Fluorfenil)-2-[metil(metilsulfonil)amino]-6-(propān-2-il)pirimidīn-5-il]-3,5-dihidroksihept-6-ēnskābes – 1-[(R)-(4-hlorfenil)(fenil)metil]piperazīns (1:1), (CAS RN 1235588-99-4)

0 %

31.12.2016.

ex 3204 12 00

Dzeltenais C.I. Acid Blue 9

0 %

31.12.2016.

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Green 7

0 %

31.12.2016.

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Blue 15:3

0 %

31.12.2016.

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Yellow 14

0 %

31.12.2016.

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Red 202

0 %

31.12.2016.

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Violet 27

0 %

31.12.2016.

ex 3204 20 00

Dzeltenais C.I. Fluorescent Brightener 71

0 %

31.12.2016.

ex 3204 20 00

Dzeltenais C.I. Fluorescent Brightener 351

0 %

31.12.2016.

ex 3205 00 00

Dzeltenais C.I. Carbon Black 7 Lake

0 %

31.12.2016.

ex 3206 19 00

Preparāts, kurā pēc masas ir

—	72 % (± 2 %) vizlas un

—	28 % (± 2 %) titāna dioksīda

0 %

31.12.2016.

ex 3801 90 00

Izplešams grafīts (CAS RN 90387-90-9 un CAS RN 12777-87-6)

0 %

31.12.2016.

ex 3812 30 80

UV starojuma stabilizators, kurā ietilpst:

—	2-(4,6-bis(2,4-dimetilfenil)-1,3,5-triazīn-2-il)-5-(oktiloksi)-fenols (CAS RN 2725-22-6) un

—	vai nu N,N’-bis(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidīnil)-1,6-heksanediamīna polimērs ar 2,4- dihlor-6-(4-morfolīnil)-1,3,5-triazīnu (CAS RN 193098-40-7), vai

—	N,N’-bis(2,2,6,6-tetrametil-4-piperidīnil)-1,6- heksanediamīna polimērs ar 2,4- dihlor-6-(4-morfolīnil)-1,3,5-triazīnu (CAS RN 82451-48-7)

0 %

31.12.2016.

ex 3812 30 80

Gaismas stabilizators, kas veidots no 3-(2H-benzotriazolil)-5-(1,1-di-metiletil)-4-hidroksi-benzolpropānskābes sazarotas un lineāras molekulas alkilesteriem (CAS RN 127519-17-9)

0 %

31.12.2016.

ex 3812 30 80

Plastmasas materiālu stabilizētājs, kurā ietilpst:

—	2-etilheksil 10-etil-4,4-dimetil-7-okso-8-oksa-3,5-ditia-4-stannāttradekanoāts, (CASRN57583-35-4),

—	2-etilheksil 10-etil-4-[[2-[(2-etilheksil)oksi]-2-oksoetil]tio]-4-metil-7-okso-8-oksa-3,5-ditia-4-stannāttradekanoāts (CASRN57583-34-3) un

—	2-etilheksil merkaptoacetāts (CAS RN 7659-86-1)

0 %

31.12.2016.

ex 3812 30 80

Gaismas stabilizētājs, kas satur:

—	3-(2H-benzotriazolil)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksibenzolpropānskābes sazarotas un lineāras molekulas alkilesterus (CAS RN 127519-17-9) un

—	1-metoksi-2-propilacetātu (CAS RN 108-65-6)

0 %

31.12.2016.

ex 3815 19 90

Katalizators, kas sastāv no hroma trioksīda vai dihroma trioksīda, vai hroma metālorganiskajiem savienojumiem, kas atrodas uz silikona dioksīda pamatnes, ar poru tilpumu, kas noteikts ar slāpekļa absorbcijas metodi, 2 cm3/g vai vairāk

0 %

31.12.2016.

ex 3815 19 90

Katods, ruļļos, cinka-gaisa podziņelementiem (dzirdes aparātu baterijas) (1)

0 %

31.12.2016.

ex 8506 90 00

ex 3817 00 80

Jaukti alkilnaftalīni, kas modificēti ar alifātiskajām ķēdēm, ar ķēdes garumu no 12 līdz 56 oglekļa atomiem

0 %

31.12.2016.

ex 3824 90 97

Ūdens dispersija, kas pēc masas satur:

—	76 % (± 0,5 %) silīcija karbīda (CAS RN 409-21-2),

—	4,6 % (± 0,05 %) alumīnija oksīda (CAS RN 1344-28-1) un

—	2,4 % (± 0,05 %) itrija oksīda (CAS RN 1314-36-9)

0 %

31.12.2016.

ex 3824 90 97

Maisījums, kas pēc masas satur:

—	70 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 80 % bis(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidil)sebakāta (CAS RN 41556-26-7) un

—	20 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % metil-1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidilsebakāta (CAS RN 82919-37-7)

0 %

31.12.2016.

ex 3824 90 97

Maisījums no:

—	vienkāršā cirkonija karbonāta (CAS RN 57219-64-4) un

—	cerija karbonāta (CAS RN 537-01-9)

0 %

31.12.2016.

ex 3824 90 97

Preparāts, kurā ietilpst:

—	trioktilfosfīna oksīds (CAS RN 78-50-2),

—	dioktilheksilfosfīna oksīds (CAS RN 31160-66-4),

—	oktildiheksilfosfīna oksīds (CAS RN 31160-64-2) un

—	triheksilfosfīna oksīds (CAS RN 597-50-2)

0 %

31.12.2016.

ex 3903 90 90

Pārslveida vai pulverveida stirola un maleīnskābes anhidrīda kopolimērs, daļēji esterificēts vai ķīmiski pilnīgi modificēts, ar vidējo molekulmasu, kas nepārsniedz 4 500

0 %

31.12.2016.

ex 3911 90 99

ex 3904 30 00

Vinila hlorīda kopolimērs ar vinila acetātu un vinila alkoholu, satur:

0 %

31.12.2013.

ex 3904 40 00

—	87 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 92 % vinila hlorīda,

—	2 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 % vinila acetāta, un

—	1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 8 % vinila alkohola

vienā no formām, kas minētas 39. nodaļas 6 (a) vai 6 (b) piezīmē, 3215 vai 8523 pozīcijā minēto preču ražošanai vai izmantošanai konteineru un tvertņu pārklājumu ražošanā, ko lieto pārtikas un dzērienu uzglabāšanai (1)

ex 3907 20 11

[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-hidroksipoli(okso-1,2-etanediils) (CAS RN 104810-48-2)

0 %

31.12.2016.

ex 3907 20 11

Preparāts, ko veido

—	α-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-ω-hidroksipoli(okso-1,2-etanediils) (CAS RN 104810-48-2) un

—	α-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-ω-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropoksi]poli(oksi-1,2-etanediils) (CAS RN 104810-47-1)

0 %

31.12.2016.

ex 3912 20 11

Nitroceluloze

0 %

31.12.2016.

ex 3919 10 80

Akrila lentas ruļļi:

0 %

31.12.2016.

ex 3919 90 00

—	pašlīmējoša/pašadhezīva abās pusēs,

—	ar kopējo biezumu 0,04 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 1,25 mm,

—	ar kopējo platumu 5 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 1 205 mm

izmantošanai 8521 un 8528 pozīcijas produktu izgatavošanā (1)

ex 3919 90 00

Biaksiāli orientēta poli(metilmetakrilāta) plēve, kuras biezums ir 50 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 90 μm, un kuras viena puse ir vai nav pārklāta ar adhezīvu slāni un atdalāmu aizsargslāni

0 %

31.12.2013.

ex 3919 90 00

Daudzslāņu poli(metilmetakrilāta) plēve un metalizēti sudraba un vara slāņi:

—	ar minimālo atstarojumu 93,5 % atbilstīgi standartam ASTM G173-03,

—	vienā pusē ar atdalāmu/noņemamu polietilēna pārklājumu,

—	otrā pusē ar spiedienjutīgu akrila adhezīvu un silikonizētu poliestera aizsargslāni

0 %

31.12.2016.

ex 3919 90 00

Caurspīdīga pašlīmējoša plēve, kuras gaismas caurlaidība ir lielāka par 90 % un aptumšojums mazāks par 3 % (atbilstīgi standartam ASTM D1003) un kuru veido vairāki slāņi, tostarp:

—	adhezīva slānis no akrila, kura biezums ir 20 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 70 μm,

—	slānis uz poliuretāna bāzes, kura biezums ir 100 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 300 μm

0 %

31.12.2016.

ex 3920 10 28

Poli(etilēna) plēve, apdrukāta ar grafiskiem zīmējumiem, kas sastāv no četrām dažādām tintes pamatkrāsām un speciālas krāsas vairāku tintes krāsu radīšanai vienā plēves pusē un no vienas krāsas otrā pusē; grafiskajam zīmējumam piemīt arī šādas īpašības:

—	tas vienādā attālumā atkārtojas plēves garenvirzienā,

—	tas ir vienādi un redzami izlīdzināts, skatoties gan no apakšpuses, gan virspuses

0 %

31.12.2013.

ex 3920 20 21

Biaksiāli orientētas polipropilēna plēves loksnes:

—	kuru biezums ir lielāks par 0,1mm un

—	kuru abas puses apdrukātas ar īpašu pārklājumu, kas paredzēts banknošu pretviltošanas elementiem

0 %

31.12.2016.

ex 3920 20 29

Polipropilēna loksnes rullis ar šādiem izmēriem:

0 %

31.12.2016.

ex 8507 90 30

—	biezums līdz 30 μm,

—	platums līdz 210 mm,

—	atbilstošs ASTM D882,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru separatoru ražošanai (1)

ex 3920 51 00

Biaksiāli orientēta poli(metilmetakrilāta) plēve, kuras biezums ir 50 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 90 μm

0 %

31.12.2013.

ex 3920 91 00

Poli(etilēntereftalāta) plēve, arī vienā vai abās pusēs metalizēta, vai laminēta poli(etilēntereftalāta) plēve, metalizēta tikai no ārpuses, ar šādām īpašībām:

—	redzamās gaismas caurlaidība 50 % vai vairāk,

—	pārklāta vienā vai abās pusēs ar poli(vinilbutirāla) slāni, taču nepārklāta ar adhezīvu vai citu materiālu, kas nav poli(vinilbutirāls),

—	ar kopējo biezumu ne vairāk 0,2 mm, neņemot vērā poli(vinilbutirālu), un poli(vinilbutirāla) biezumu lielāku par 0,2 mm,

izmantošanai siltumatstarojoša vai dekoratīva laminēta stikla ražošanā (1)

0 %

31.12.2013.

ex 3921 90 90

Polimēra-metāla lamināta rullis ar šādu sastāvu:

0 %

31.12.2016.

ex 8507 90 80

—	poli(etilēnteraftalāta) slānis,

—	alumīnija slānis,

—	polipropilēna slānis,

—	platums līdz 275 mm,

—	kopējais biezums līdz 165 μm,

—	atbilstošs ASTM D1701-91 un ASTM D882-95A,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1)

ex 3923 10 00

Fotomasku ietvari:

—	kas sastāv no antistatiskiem materiāliem vai termoplastisku materiālu maisījumiem ar specifiskām elektrostatiskās izlādes (ESD) un gāzizlādes īpašībām,

—	kam ir neporaina, abrazīvizturīga vai triecienizturīga virsma,

—	kas aprīkota ar īpašas konstrukcijas aiztures sistēmu, kura pasargā fotomasku no virspusējiem vai estētiskiem bojājumiem, un

—	kas ir vai nav aprīkoti ar blīvējumu;

izmantošanai fotolitogrāfiju ražošanā fotošablonu ievietošanai

0 %

31.12.2016.

ex 3926 90 97

Automobiļu radio priekšējo paneļu daļas

—	no akrilnitrilbutadiēnstirola ar vai bez polikarbonāta,

—	ar vara, niķeļa un hroma pārklājumu,

—	pārklājuma kopējais biezums 5,54 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 22,3 μm

0 %

31.12.2016.

ex 7318 14 99

Enkurskrūve

0 %

31.12.2016.

ex 7318 14 99

—	pašvītņotājskrūves veidā,

—	kuras garums ir 300 mm vai lielāks,

ko izmanto raktuvju balstiem

ex 7326 90 98

Televizora statīvs ar metāla augšdaļu televizora fiksēšanai un stabilizācijai

0 %

31.12.2016.

ex 8529 90 49

ex 8529 90 92

ex 7410 11 00

Grafīta un vara lamināta folijas rullis ar:

0 %

31.12.2016.

ex 8507 90 80

—	platumu no 610 mm līdz 620 mm,

ex 8545 90 90

—	diametru no 690 mm līdz 710 mm,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1)

ex 7410 22 00

No ar niķeli pārklātas vara folijas izgriezta plāksne ar:

0 %

31.12.2016.

ex 8507 90 80

—	platumu 70 mm (± 5 mm),

—	biezumu 0,4 mm (± 0,2 mm),

—	garumu līdz 55 mm,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1)

ex 7607 11 90

Alumīnija folija ruļļos:

—	kuras tīrība ir 99,99 % pēc masas,

—	kuras biezums ir 0,021 mm vai lielāks, bet ne lielāks par 0,2 mm,

—	kuras platums ir 500 mm,

—	ar oksidētu virsmas pārklājumu 3 līdz 4 nm biezumā un

—	ar kubisku tekstūru vairāk par 95 %

0 %

31.12.2016.

ex 7607 19 90

Sarullēta loksne, kas sastāv no alumīnijam piesaistīta litija un mangāna lamināta:

0 %

31.12.2016.

ex 8507 90 80

—	ar platumu 595 mm līdz 605 mm,

—	ar diametru no 690 mm līdz 710 mm,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru katodu ražošanai (1)

ex 7616 99 90

Savienojoši komponenti helikopteru astes rotora vārpstu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016.

ex 8482 80 00

ex 8803 30 00

ex 8108 90 30

Titāna sakausējuma stieple ar

—	vanādija masas saturu 22 % (± 3 %) un

—	alumīnija masas saturu 4 % (± 0,5 %)

0 %

31.12.2016.

ex 8108 90 50

Titāna sakausējuma sloksnes, kurās pēc masas satura ir:

—	15 % (± 1 %) vanādija,

—	3 % (± 0,5 %) hroma,

—	3 % (± 0,5 %) alvas un

—	3 % (± 0,5 %) alumīnija

0 %

31.12.2016.

ex 8108 90 50

Titāna sakausējuma plāksnes, loksnes, sloksnes un folijas, kurās pēc masas satura ir:

—	vismaz 0,3 %, bet ne vairāk kā 0,7 % alumīnija un

—	vismaz 0,25 % bet ne vairāk kā 0,6 % silīcija

0 %

31.12.2016.

ex 8108 90 50

Auksti velmēta titāna sakausējuma plāksnes, loksnes, sloksnes un folijas, kurās pēc masas satura ir ne vairāk kā:

—	0,25 % dzelzs,

—	0,20 % skābekļa,

—	0,08 % oglekļa,

—	0,03 % slāpekļa un

—	0,013 % ūdeņraža

0 %

31.12.2016.

ex 8108 90 90

Titāna sakausējuma briļļu ietvaru daļas un stiprinājumi, tostarp tāda veida skrūves, kādas izmanto briļļu ietvaru daļām un stiprinājumiem

0 %

31.12.2016.

ex 9003 90 00

ex 8113 00 20

Metālkeramikas bloki, kas pēc masas satur 60 % vai vairāk alumīnija un 5 % vai vairāk bora karbīda

0 %

31.12.2016.

ex 8409 91 00

Izplūdes kolektori, kas atbilst standartam DIN EN 13835, ar turbīnas apvalku vai bez tā, ar četriem ieplūdes kanāliem, paredzēti tādu izplūdes kolektoru ražošanai, kas ir apvirpoti, slīpēti, ar caururbumiem un/vai apstrādāti ar citiem līdzekļiem (1)

0 %

31.12.2016.

ex 8409 99 00

ex 8414 59 80

Šķērsplūsmas ventilators,

0 %

31.12.2016.

ex 8414 90 00

—	kura augstums ir vismaz 575 mm (± 1,0 mm), bet nepārsniedz 850 mm (± 1,0 mm),

—	kura diametrs ir 95 mm (± 0,6 mm) vai 102 mm (± 0,6 mm),

—	kurš izgatavots no antistatiskas, antibakteriālas un siltumizturīgas plastmasas ar 30 % stiklašķiedru pastiprinājumu un minimālo siltumizturību 70 °C (± 5 °C),

izmantojams divbloku gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošanai iekštelpām (1)

ex 8501 31 00

Bezsuku līdzstrāvas motors, kas var griezties pretēji pulksteņrādītāja virzienam (CCW), ar:

—	ieejas spriegumu no 264 V līdz 391 V,

—	ārējo diametru no 81 mm (± 2,5 mm) līdz 150 mm (± 0,8 mm),

—	izejas jaudu, kas nav lielāka par 125 W,

—	E vai B klases tinuma izolāciju,

lietošanai dalīta tipa gaisa kondicionēšanas iekārtu iekštelpas un ārtelpas vienību ražošanā (1)

0 %

31.12.2016.

ex 8504 40 82

Iespiedshēmas plate, kas aprīkota ar tiltaslēguma taisngrieža shēmu un citiem aktīviem un pasīviem elementiem:

—	ar diviem izejas savienotājiem,

—	ar diviem ieejas savienotājiem, kas ir pieejami un izmantojami paralēli,

—	kuru var pārslēgt starp gaišas un aptumšotas darbības režīmu,

—	ar ieejas spriegumu 40 V (+ 25 % – 15 %) vai 42 V (+ 25 % – 15 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas spriegumu 30 V (± 4 V) aptumšotas darbības režīmā, vai

—	ar ieejas spriegumu 230 V (+ 20 % – 15 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas strāvu 160 V (± 15 %) aptumšotas darbības režīmā, vai

—	ar ieejas spriegumu 120 V (+ 15 % – 35 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas spriegumu 60 V (± 20 %) aptumšotas darbības režīmā, vai

—	ar ieejas strāvu, kas sasniedz 80 % no tās nominālās vērtības 20 ms laikā,

—	ar ieejas frekvenci 45 Hz vai vairāk, bet ne vairāk par 65 Hz 42 V un 230 V versijai un 45–70 Hz 120 V versijai,

—	ar maksimālo izsitienstrāvas uzsitumu ne vairāk kā 250 % no ieejas strāvas,

—	ar izsitienstrāvas uzsituma laiku ne vairāk kā 100 ms,

—	ar ieejas strāvas iesitumu ne mazāk kā 50 % no ieejas strāvas,

—	ar izsitienstrāvas iesituma laiku ne vairāk kā 20 ms,

—	ar iestatāmu izejas strāvu,

—	ar izejas strāvu, kas sasniedz 90 % no tās nominālās iestatītās vērtības 50 ms laikā,

—	ar izejas strāvu, kas sasniedz nulli 30 ms laikā pēc ieejas sprieguma noņemšanas,

—	ar noteiktu atteices statusu gadījumā, kad nav slodzes vai ir pārāk liela slodze (nolietotības funkciju)

0 %

31.12.2012.

ex 8505 11 00

Pastāvīgais magnēts, kura paliekošā magnetizācija ir 455 mT (± 15 mT)

0 %

31.12.2013.

ex 8505 11 00

Neodīma dzelzs gredzens ar ārējo diametru ne vairāk kā 13 mm, ar iekšējo diametru ne vairāk kā 9 mm

0 %

31.12.2013.

ex 8507 60 00

Cilindriska litija jonu baterija ar:

—	3,5 līdz 3,8 VDC,

—	300 līdz 900 mAh un

—	10,0 līdz 14,5 mm diametru

0 %

31.12.2016.

ex 8507 60 00

Taisnstūrveida litija jonu akumulators ar:

—	metāla karkasu,

—	garumu 173 mm (± 0,15 mm),

—	platumu 21 mm (± 0,1 mm),

—	augstumu 91 mm (± 0,15 mm),

—	nominālais spriegumu 3,3 V un

—	nominālo jaudu 21 Ah vai vairāk

0 %

31.12.2016.

ex 8529 90 92

Krāsu LCD displeja panelis, kas paredzēts pozīcijas 8528 LCD monitoriem:

—	ar ekrāna diagonāli 14,48 cm vai vairāk, bet ne vairāk kā 31,24 cm,

—	ar fona apgaismojumu, mikroregulatoru,

—	ar CAN (Controller area network) regulatoru ar LVDS (Low-voltage differential signaling) saskarni un CAN/strāvas rozeti vai ar APIX (Automotive Pixel Link) regulatoru ar APIX saskarni,

—	iebūvēts korpusā ar vai bez radiatora korpusa aizmugurē,

—	bez signālapstrādes moduļa,

lietošanai 87. nodaļas transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015.

ex 8708 80 99

Virzuļa stienis amortizatoriem, ko izmanto transportlīdzekļu balstiekārtās:

—	ar diametru platākajā punktā 12,4 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 28 mm,

—	ar garumu 236,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 563,5 mm

0 %

31.12.2016.

ex 8803 30 00

Iepriekš sagatavotas helikopteru rotoru vārpstas

—	ar apļveida šķērsgriezumu,

—	ar garumu 1 249,68 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 496,06 mm,

—	ar ārējo diametru 81,356 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 82,2198 mm,

—	abos galos sašaurinātas līdz ārējam diametram 63,8683 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 66,802 mm,

—	termiski apstrādātas saskaņā ar standartu MIL-H-6088, AMS 2770 vai AMS 2772

0 %

31.12.2016.

ex 9001 10 90

Polimēra optiskā šķiedra

—	ar polimetilmetakrilāta dzīslu,

—	ar fluorpolimēra apvalku,

—	diametrā ne vairāk kā 3,0 mm un

—	garumā vairāk par 150 m,

izmantošanai polimēra šķiedras kabeļu izgatavošanā

0 %

31.12.2016.

ex 9401 90 80

Sprūdrata diski, ko izmanto nolaižamu autosēdekļu ražošanā

0 %

31.12.2015.

(1) Uz nodokļu atlikšanu attiecas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291.–300. pants (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

Ražojumi, kas minēti 1. panta 2. punktā

KN kods	Taric
2009 41 92	70
2009 41 99	70
2009 89 79	92
2819 10 00
2914 19 90	40
2914 39 00	20
2914 70 00	50
2918 30 00	50
2922 49 85	10
3206 11 00	20
3815 19 90	10
3815 12 00	20
3815 12 00	30
3904 40 00	91
3919 90 00	51
3920 10 28	91
3920 51 00	30
3920 91 00	93
8302 42 00	80
8505 19 90	31
8529 90 92	50
9401 90 80	10

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 553/2012

(2012. gada 19. jūnijs)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)	Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 19. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Tērauda (izņemot nerūsošo tēraudu) bezvītnes izstrādājums ar sešstūrveida galvu, stiepes izturību 1 040 MPa un šādiem izmēriem: garums 160 mm, galvas izmērs 32 mm un kāta diametrs 16 mm.

Pēc uzrādīšanas no tā paredzēts izgatavot pozīcijas 7318 izstrādājumus..

7318 15 89

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1., 2.a un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 7318, 7318 15 un 7318 15 89 formulējumu.

Izstrādājums nav paredzēts tūlītējai lietošanai, tam ir gatavam izstrādājumam līdzīga forma un to var izmantot tikai pozīcijā 7318 klasificēta gatava izstrādājuma iegūšanai, tāpēc to uzskata par negatavu izstrādājumu vispārīgā interpretācijas noteikuma (VIN) 2.a) nozīmē, jo tā ir sagatave (sk. arī HS skaidrojumus par VIN 2.a), II punkts, un par pozīciju 7318, A daļa, piektā rindkopa).

Ņemot vērā izstrādājuma objektīvās īpašības, proti, formu, sešstūrveida galvu un stiepes izturību, to uzskata par negatavu izstrādājumu ar KN kodu 7318 15 89.

Tāpēc izstrādājums ir jāklasificē ar KN kodu 7318 15 89.

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/20

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 554/2012

(2012. gada 19. jūnijs)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 19. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Dekoratīvs zars, kas sastāv no mākslīgiem ziediem (puansētijām), lapām un augļiem (skujām un ogām). Tas ir izgatavots no brokāta, plastmasas un metāla stieples.

Izstrādājums izmantojams par sveces rotājumu. To uzrāda bez sveces un svečtura.

(1) Sk. attēlu.

6702 90 00

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 6702 un 6702 90 00 formulējumu.

Zars nav uzskatāms par pozīcijas 9505 svētku izstrādājumu, jo tas nav konstruēts un izgatavots tikai kā svētku izstrādājums un netiek par tādu atzīts. Tam nav apdrukas, rotājumu, simbolu un gravējumu, un līdz ar to tas nav paredzēts lietošanai konkrētos svētkos (sk. arī KN skaidrojumus par pozīciju 9505).

Tādējādi to nav iespējams klasificēt pozīcijā 9505 pie svētku izstrādājumiem.

Tāpēc tas ir klasificējams ar KN kodu 6702 90 00 kā no mākslīgiem ziediem, lapām un augļiem izgatavots izstrādājums no citiem materiāliem.

(1) Attēls pievienots tikai informācijai.

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/22

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 555/2012

(2012. gada 22. jūnijs),

ar ko attiecībā uz datu prasību un definīciju atjaunināšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (1) un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 184/2005 tika izveidota kopēja sistēma sistemātiskai Savienības statistikas apkopošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(2)

Ņemot vērā pārmaiņas ekonomikas un tehnikas jomā, ir jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 184/2005 datu prasības un definīcijas, saskaņojot tās ar starptautiskajiem standartiem, kuros paredzēti vispārējie noteikumi statistikas sagatavošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Maksājumu bilances komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 184/2005 pielikumus aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 22. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 5, 8.2.2005., 23. lpp.

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

1. tabula.

Mēneša Maksājumu Bilance

Termiņš:

44. kalendārā diena pēc pārskata perioda beigām

Periodiskums:

reizi mēnesī

Pirmais pārskata periods:

2014. gada aprīlis

	Kredīts	Debets	Saldo
1. Tekošais konts
Preces	Geo 3	Geo 3
Pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Sākotnējie ienākumi
Atlīdzība nodarbinātajiem	Geo 3	Geo 3
Investīciju ienākumi
Tiešās investīcijas
Pašu kapitāls	Geo 3	Geo 3
t.sk.: reinvestētā peļņa atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Parāda instrumenti	Geo 3	Geo 3
Portfeļieguldījumi
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 3	Geo 1
Parāda vērtspapīri	Geo 3	Geo 1
Citi ieguldījumi	Geo 3	Geo 3
t.sk.: procenti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Rezerves aktīvi	Geo 3	Geo 3
t.sk.: procenti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Citi sākotnējie ienākumi	Geo 3	Geo 3
Otrreizējie ienākumi	Geo 3	Geo 3
2. Kapitāla konts
Kapitāla konts	Geo 3	Geo 3
	Finanšu aktīvu neto iegāde	Neto radušās saistības	Neto
3. Finanšu konts
Tiešās investīcijas
Pašu kapitāls atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Parāda instrumenti atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Portfeļieguldījumi
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)
Ilgtermiņa
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi			Geo 2 (1)
Citi ieguldījumi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
t.sk.: nauda un noguldījumi	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Rezerves aktīvi
Monetārais zelts
Zelts	Geo 1 (1)
Neasignēta zelta konti	Geo 1 (1)
Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR)	Geo 1 (1)
Rezerves pozīcija Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF)	Geo 1 (1)
Citi rezerves aktīvi
Nauda un noguldījumi
Prasības pret monetārajām iestādēm, SVF un Starptautisko norēķinu banku (SNB)	Geo 1 (1)
Prasības pret citām iestādēm (bankām)	Geo 1 (1)
Vērtspapīri
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa	Geo 1 (1)
Ilgtermiņa	Geo 1 (1)
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 1 (1)
Atvasinātie finanšu instrumenti (neto)	Geo 1 (1)
Pārējās prasības	Geo 1 (1)

2. tabula.

Ceturkšņa maksājumu bilance un starptautisko investīciju bilance

Periodiskums:

reizi ceturksnī

Pirmais pārskata periods:

2014. gada pirmais ceturksnis

Termiņš:

T+85 no 2014. līdz 2016. gadam; T+82 no 2017. līdz 2018. gadam (3) ; T+80 no 2019. gada (3)

	Kredīts	Debets	Saldo
A. Tekošais konts
Preces	Geo 4	Geo 4
Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances principu	Geo 3	Geo 3
Preču tirdzniecības starpniecības apstākļos neto eksports	Geo 3
Tirdzniecības starpniecības darījumos iegūtās preces (negatīvais kredīts)	Geo 3
Tirdzniecības starpniecības darījumos pārdotās preces	Geo 3
Nemonetārais zelts	Geo 3	Geo 3
Ar zīmolradi saistītā kvazitranzīttirdzniecības korekcija	Geo 4	Geo 4
Pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus	Geo 4	Geo 4
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Pārvadājumi	Geo 4	Geo 4
Braucieni	Geo 4	Geo 4
Būvniecība	Geo 4	Geo 4
Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Finanšu pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP)	Geo 3	Geo 3
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu	Geo 4	Geo 4
Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Pētniecības un attīstības pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Sākotnējie ienākumi
Atlīdzība nodarbinātajiem	Geo 4	Geo 4
Investīciju ienākumi
Ienākumi no tiešajām investīcijām
Pašu kapitāls	Geo 4	Geo 4
Dividendes un izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 3	Geo 3
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 3	Geo 3
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Reinvestētā peļņa	Geo 4	Geo 4
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Parāda instrumenti	Geo 4	Geo 4
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 3	Geo 3
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 3	Geo 3
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 3	Geo 3
t.sk.: procenti
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Ienākumi no portfeļieguldījumiem
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 4	Geo 1
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri
Dividendes
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)
Ieguldījumu fondu daļas
Dividendes
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)
Reinvestētā peļņa
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa	Geo 4	Geo 1
Procenti
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)
Ilgtermiņa	Geo 4	Geo 1
Procenti
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)
Citi ienākumi no ieguldījumiem	Geo 4	Geo 4
Izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem	Geo 3	Geo 3
Procenti	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
t.sk.: procenti par speciālajām aizņēmuma tiesībām (SDR)		Geo 1
t.sk.: procenti pirms NIFSP	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Ienākumi no rezerves aktīviem	Geo 3
t.sk.: procenti	Geo 3
Citi sākotnējie ienākumi	Geo 4	Geo 4
Valdība	Geo 3	Geo 3
Ražošanas un importa nodokļi	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Nodokļi par precēm	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Citi ražošanas nodokļi	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Subsīdijas	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Subsīdijas par precēm	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Pārējās ražošanas subsīdijas	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Rente	Geo 3	Geo 3
Citi sektori	Geo 3	Geo 3
Ražošanas un importa nodokļi	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Nodokļi par precēm	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Citi ražošanas nodokļi	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Subsīdijas	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Subsīdijas par precēm	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Pārējās ražošanas subsīdijas	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Rente	Geo 3	Geo 3
Otrreizējie ienākumi	Geo 4	Geo 4
Valdība	Geo 3	Geo 3
Ienākuma, īpašuma u.c. nodokļi	Geo 3	Geo 3
Sociālās iemaksas	Geo 3	Geo 3
Sociālie pabalsti	Geo 3	Geo 3
Pašreizējā starptautiskā sadarbība (D74)	Geo 3	Geo 3
t.sk.: ar Savienības iestādēm (izņemot ECB)	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Dažādi kārtējie pārvedumi (D75)	Geo 3	Geo 3
Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma Savienības pašu resursi (D76)	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Citi sektori	Geo 3	Geo 3
Ienākumu, īpašuma u.c. nodokļi	Geo 3	Geo 3
Sociālās iemaksas	Geo 3	Geo 3
Sociālie pabalsti	Geo 3	Geo 3
Neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas	Geo 3	Geo 3
Neto nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības	Geo 3	Geo 3
Dažādi kārtējie pārvedumi (D75)	Geo 3	Geo 3
t.sk.: personiskie pārvedumi (starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām)	Geo 3	Geo 3
t.sk.: nodarbināto naudas pārvedumi	Geo 4	Geo 4
Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija	Geo 3	Geo 3
B. Kapitāla konts
Kapitāla konts	Geo 4	Geo 4
Neproducēto nefinanšu aktīvu bruto iegāde/realizācija	Geo 3	Geo 3
Kapitāla pārvedumi	Geo 3	Geo 3
Valdība	Geo 3	Geo 3
Kapitāla nodokļi	Geo 3	Geo 3
Ieguldījumu pārvedumi	Geo 3	Geo 3
Citi kapitāla pārvedumi	Geo 3	Geo 3
t.sk.: parādu atlaišana	Geo 3	Geo 3
Citi sektori	Geo 3	Geo 3
Kapitāla nodokļi	Geo 3	Geo 3
Ieguldījumu pārvedumi	Geo 3	Geo 3
Citi kapitāla pārvedumi	Geo 3	Geo 3
t.sk.: parādu atlaišana	Geo 3	Geo 3

	Finanšu aktīvu neto iegāde	Neto radušās saistības	Neto
C. Finanšu konts
Finanšu konts	Geo 1	Geo 1
Tiešās investīcijas	Geo 4	Geo 4
Pašu kapitāls	Geo 4	Geo 4
Pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 3	Geo 3
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 3	Geo 3
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Biržā kotēti	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Biržā nekotēti	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Pārējais (piemēram, nekustamais īpašums)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Reinvestētā peļņa	Geo 4	Geo 4
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Parāda instrumenti	Geo 4	Geo 4
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 3	Geo 3
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 3	Geo 3
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Portfeļieguldījumi	Geo 4	Geo 1
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 4	Geo 1
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
Biržā kotēti	Geo 2 (2)	Geo 1 (2)
Biržā nekotēti	Geo 2 (2)	Geo 1 (2)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)
Biržā kotēti	Geo 2 (2)
Biržā nekotēti	Geo 2 (2)
Ieguldījumu fondu daļas
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
t.sk.: reinvestētā peļņa	Geo 3	Geo 1 (5)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)
t.sk.: reinvestētā peļņa	Geo 2 (2)
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa	Geo 4	Geo 1
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)
Ilgtermiņa	Geo 4	Geo 1
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (5)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)			Geo 3
Citi ieguldījumi	Geo 4	Geo 4
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 4	Geo 4
Cits kapitāls	Geo 3	Geo 3
Nauda un noguldījumi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3	Geo 3
Ilgtermiņa	Geo 3	Geo 3
Aizņēmumi/aizdevumi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3, SVF	Geo 3, SVF
Ilgtermiņa	Geo 3, SVF	Geo 3, SVF
Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 3
Tirdzniecības kredīti un avansi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3	Geo 3
Ilgtermiņa	Geo 3	Geo 3
Citi aktīvi/pasīvi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3	Geo 3
Ilgtermiņa	Geo 3	Geo 3
Speciālās aizņēmuma tiesības		Geo 1
Rezerves aktīvi	Geo 3
D. Balansposteņi
Preču un pakalpojumu bilance			Geo 4
Tekošā konta bilance			Geo 1
Neto kreditēšana (+)/neto aizņemšanās (–) (tekošā un kapitāla konta bilance)			Geo 1
Neto kreditēšana (+)/neto aizņemšanās (–) (no finanšu konta)			Geo 1
Neto novirze			Geo 1

	Aktīvi			Pasīvi
	Pozīcijas	Pārvērtēšana atbilstoši valūtas kursa svārstībām	Pārvērtēšana atbilstoši citām pārmaiņām un cenu pārmaiņām	Pozīcijas	Pārvērtēšana atbilstoši valūtas kursa svārstībām	Pārvērtēšana atbilstoši citām pārmaiņām un cenu pārmaiņām
E. Starptautisko investīciju bilance
Finanšu konts	Geo 1			Geo 1
Tiešās investīcijas	Geo 4 (4)			Geo 4 (4)
Pašu kapitāls	Geo 4 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 4 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Biržā kotēti	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Biržā nekotēti	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Pārējais (piemēram, nekustamais īpašums)	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Parāda instrumenti	Geo 4 (4)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 4 (4)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Portfeļieguldījumi	Geo 4 (4)			Geo 1
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 4 (4)			Geo 1
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3 (4)			Geo 1 (5)
Biržā kotēti	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 1 (2)	Geo 1 (2)	Geo 1 (2)
Biržā nekotēti	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 1 (2)	Geo 1 (2)	Geo 1 (2)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)
Biržā kotēti	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Biržā nekotēti	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Ieguldījumu fondu daļas
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 1 (2)	Geo 1 (2)	Geo 1 (2)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa	Geo 4 (4)			Geo 1
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3 (4)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 1 (5)	Geo 1 (2)	Geo 1 (2)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Valūtu dalījumā:
Euro	Geo 2 (2)			Geo 1 (2)
ASV dolārs	Geo 2 (2)			Geo 1 (2)
Citas valūtas	Geo 2 (2)			Geo 1 (2)
Ilgtermiņa	Geo 4 (4)			Geo 1
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3 (4)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 1 (5)	Geo 1 (2)	Geo 1 (2)
Ar dzēšanas termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)				Geo 1 (2)
Ar dzēšanas termiņu ilgāku par 1 gadu				Geo 1 (2)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Ar dzēšanas termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)	Geo 2 (2)
Ar dzēšanas termiņu ilgāku par 1 gadu	Geo 2 (2)
Valūtu dalījumā
Euro	Geo 2 (2)			Geo 1 (2)
ASV dolārs	Geo 2 (2)			Geo 1 (2)
Citas valūtas	Geo 2 (2)			Geo 1 (2)
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi	Geo 4 (4)			Geo 4 (4)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (2)		Geo 2 (2)	Geo 2 (2)		Geo 2 (2)
Citi ieguldījumi	Geo 4 (4)			Geo 4 (4)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 4 (4)			Geo 4 (4)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)		Geo 2 (2)	Geo 2 (2)		Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Cits kapitāls	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Nauda un noguldījumi	Geo 4 (4)	Geo 2 (2)		Geo 4 (4)	Geo 2 (2)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3 (4)			Geo 3 (4)
Ilgtermiņa	Geo 3 (4)			Geo 3 (4)
Aizņēmumi/aizdevumi	Geo 4 (4)	Geo 2 (2)		Geo 4 (4)	Geo 2 (2)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3 (4), SVF			Geo 3 (4), SVF
Ilgtermiņa	Geo 3 (4), SVF			Geo 3 (4), SVF
Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas		Geo 2 (2)	Geo 2 (2)		Geo 2 (2)	Geo 2 (2)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3 (4)			Geo 3 (4)
Tirdzniecības kredīti un avansi	Geo 4 (4)	Geo 2 (2)		Geo 4 (4)	Geo 2 (2)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3 (4)			Geo 3 (4)
Ilgtermiņa	Geo 3 (4)			Geo 3 (4)
Citi aktīvi/pasīvi		Geo 2 (2)			Geo 2 (2)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3 (4)			Geo 3 (4)
Ilgtermiņa	Geo 3 (4)			Geo 3 (4)
Speciālās aizņēmuma tiesības				Geo 1	Geo 1 (2)

3. tabula.

Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība

Termiņš:

T + 9 mēneši

Periodiskums:

reizi gadā

Pirmais pārskata periods:

2013. gads

	Kredīts	Debets	Saldo
Atlīdzība nodarbinātajiem	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Personiskie pārvedumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Nodarbināto naudas pārvedumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
PAKALPOJUMI	Geo 6	Geo 6	Geo 6
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Jūras pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Jūras pasažieru pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Jūras kravu pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Aviopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pasažieru aviopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kravu aviopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi pārvadājumu veidi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pasažieru	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kravas	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
“Citu pārvadājumu veidu” plašāka klasifikācija ir šāda
Kosmosa pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Dzelzceļa pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Dzelzceļa kravu pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Autopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pasažieru autopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kravu autopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Iekšējo ūdensceļu pasažieru pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Iekšējo ūdensceļu kravu pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Cauruļvadu transports	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Elektroenerģijas pārvade	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi atbalsta un pārvadājumu papildpakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pasta un kurjeru pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Braucieni
Darījumu braucieni	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi darījumu braucieni	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Personiskie braucieni	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Ar veselību saistītie izdevumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Ar izglītību saistītie izdevumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi personiskie braucieni	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Būvniecība	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Būvniecība ārvalstīs	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Būvniecība ekonomikā, par kuru ziņo	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešā apdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Dzīvības apdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kravu apdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Cita veida tiešā apdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pārapdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Apdrošināšanas papildpakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pensiju un standartizētie garantiju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pensiju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Standartizētie garantiju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Finanšu pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP)	Geo 3	Geo 3	Geo 3
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Telekomunikāciju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Datorpakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Informācijas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Ziņu aģentūru pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi informācijas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pētniecības un attīstības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Sistemātisks darbs, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Juridiskie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpēte	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Arhitektūras pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Inženiertehniskie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Atkritumu pārstrāde un attīrīšana, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: atkritumu pārstrāde un attīrīšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Operatīvās nomas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citur neiekļautie saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Audiovizuālie un ar tiem saistītie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Veselības aprūpes pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Izglītības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kultūras mantojuma un atpūtas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi individuālie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citur neiekļautās valdības preces un pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Vēstniecības un konsulāti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Militārās vienības un aģentūras	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citas valdības preces un pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5

4. tabula.

Ārvalstu tiešo investīciju darījumi (ieskaitot ienākumus)

4.1. tabula. Ārvalstu tiešo investīciju darījumi

Termiņš:

T + 9 mēneši

Periodiskums

reizi gadā

Pirmais pārskata periods

2013. gads

	Neto	Finanšu aktīvu neto iegāde	Neto radušās saistības
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Darījumi	Geo 6	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA reinvestētā peļņa	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Darījumi	Geo 6	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
DIRE reinvestētā peļņa	Geo 5		Geo 5
DIRE parāda instrumenti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Darījumi (6)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Darījumi (6)	Geo 5	Geo 5	Geo 5

4.2. tabula. Ienākumi no tiešajām investīcijām

Termiņš:

T + 9 mēneši

Periodiskums:

reizi gadā

Pirmais pārskata periods:

2013. gads

	Saldo	Kredīts	Debets
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Ienākumi	Geo 6	Geo 5	Geo 5
DIA Dividendes	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA dividendes (izņemot dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA reinvestētā peļņa	Geo 5	Geo 5
DIA ienākumi no parāda	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA ienākumi no parāda (izņemot ienākumus no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA ienākumi no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Ienākumi	Geo 6	Geo 5	Geo 5
DIRE dividendes	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE dividendes (izņemot dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
DIRE reinvestētā peļņa	Geo 5		Geo 5
DIRE ienākumi no parāda	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE ienākumi no parāda (izņemot ienākumus no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE ienākumi no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Ienākumi (7)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Ienākumi (7)	Geo 5	Geo 5	Geo 5

4.3. tabula. Darbību un ģeogrāfiskais iedalījums

Termiņš:

T + 21 mēneši

Periodiskums:

reizi gadā

Pirmais pārskata periods:

2013. gads

	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Darbību iedalījums NACE 2 red.
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto	Geo 4	2. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto	Geo 4	2. līmenis
Ienākumi no tiešajām investīcijām	Kredīts, debets, saldo	Geo 5	1. līmenis
Ienākumi no tiešajām investīcijām	Kredīts, debets, saldo	Geo 4	2. līmenis
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) (8)	Neto	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) (8)	Neto	Geo 5	1. līmenis
Ienākumi no tiešajām investīcijām (8)	Kredīts, debets, saldo	Geo 5	1. līmenis

5. tabula.

Ārvalstu tiešo investīciju pozīcijas

5.1. tabula. Tiešo investīciju pozīcijas

Termiņš:

T + 9 mēneši

Periodiskums:

reizi gadā

Pirmais pārskata periods:

2013. gads

	Neto	Aktīvi	Pasīvi
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Geo 6	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Geo 6	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
DIRE parāda instrumenti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Geo 5	Geo 5	Geo 5

5.2. tabula. Tiešo investīciju pozīcijas: darbību un ģeogrāfiskais iedalījums

Termiņš:

T + 21 mēneši

Periodiskums:

reizi gadā

Pirmais pārskata periods:

2013. gads

	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Ģeogrāfiskais iedalījums NACE 2. RED.
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto pozīcijas	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto pozīcijas	Geo 4	2. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto pozīcijas	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto pozīcijas	Geo 4	2. līmenis
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto pozīcijas	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto pozīcijas	Geo 5	1. līmenis

6. tabula.

Ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņi

GEO 1	GEO 2	GEO 3
PĀRĒJĀ PASAULE	PĀRĒJĀ PASAULE	PĀRĒJĀ PASAULE
	Euro zonā	SAVIENĪBĀ
	Ārpus euro zonas	ĀRPUS SAVIENĪBAS
		Euro zonā
		Ārpus euro zonas

GEO 4	GEO 5	GEO 6
PĀRĒJĀ PASAULE	PĀRĒJĀ PASAULE	PĀRĒJĀ PASAULE
	EIROPA	EIROPA
Savienības dalībvalstis ārpus euro zonas (9)	Beļģija	Beļģija
	Bulgārija	Bulgārija
	Čehija	Čehija
	Dānija	Dānija
	Vācija	Vācija
	Igaunija	Igaunija
	Īrija	Īrija
	Grieķija	Grieķija
	Spānija	Spānija
	Francija	Francija
	Itālija	Itālija
	Kipra	Kipra
	Latvija	Latvija
	Lietuva	Lietuva
	Luksemburga	Luksemburga
	Ungārija	Ungārija
	Malta	Malta
	Nīderlande	Nīderlande
	Austrija	Austrija
	Polija	Polija
	Portugāle	Portugāle
	Rumānija	Rumānija
	Slovēnija	Slovēnija
	Slovākija	Slovākija
	Somija	Somija
	Zviedrija	Zviedrija
	Apvienotā Karaliste	Apvienotā Karaliste
	Islande	Islande
	Lihtenšteina	Lihtenšteina
	Norvēģija	Norvēģija
Šveice	Šveice	Šveice
	CITAS EIROPAS VALSTIS	CITAS EIROPAS VALSTIS
		Albānija
		Andora
		Baltkrievija
		Bosnija un Hercegovina
	Horvātija	Horvātija
		Farēru salas
		Gibraltārs
		Gērnsija
		Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts)
		Menas sala
		Džersija
		Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika
		Moldova
		Melnkalne
Krievija	Krievija	Krievija
		Serbija
		Sanmarīno
	Turcija	Turcija
		Ukraina
	ĀFRIKA	ĀFRIKA
	ZIEMEĻĀFRIKA	ZIEMEĻĀFRIKA
		Alžīrija
	Ēģipte	Ēģipte
		Lībija
	Maroka	Maroka
		Tunisija
	CITAS ĀFRIKAS VALSTIS	CITAS ĀFRIKAS VALSTIS
		Angola
		Benina
		Botsvāna
		Britu Indijas okeāna teritorija
		Burkinafaso
		Burundi
		Kamerūna
		Kaboverde
		Centrālāfrikas Republika
		Čada
		Komoru salas
		Kongo
		Kotdivuāra
		Kongo Demokrātiskā Republika
		Džibutija
		Ekvatoriālā Gvineja
		Eritreja
		Etiopija
		Gabona
		Gambija
		Gana
		Gvineja
		Gvineja-Bisava
		Kenija
		Lesoto
		Libērija
		Madagaskara
		Malāvija
		Mali
		Mauritānija
		Maurīcija
		Mozambika
		Namībija
		Nigēra
	Nigērija	Nigērija
	Dienvidāfrika	Dienvidāfrika
		Ruanda
		Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala, Tristana da Kuņjas salas
		Santome un Prinsipi
		Senegāla
		Seišelas
		Sjerraleone
		Somālija
		Sudāna
		Dienvidsudāna
		Svazilenda
		Tanzānija
		Togo
		Uganda
		Zambija
		Zimbabve
	AMERIKA	AMERIKA
	ZIEMEĻAMERIKAS VALSTIS	ZIEMEĻAMERIKAS VALSTIS
Kanāda	Kanāda	Kanāda
		Grenlande
Amerikas Savienotās Valstis	Amerikas Savienotās Valstis	Amerikas Savienotās Valstis
	CENTRĀLAMERIKAS VALSTIS	CENTRĀLAMERIKAS VALSTIS
		Angilja
		Antigva un Barbuda
		Aruba
		Bahamu salas
		Barbadosa
		Beliza
		Bermudu salas
		Bonaire, Sintestatiusa un Saba
		Britu Virdžīnu salas
		Kaimanu salas
		Kostarika
		Kuba
		Kirasao
		Dominika
		Dominikānas Republika
		Salvadora
		Grenāda
		Gvatemala
		Haiti
		Hondurasa
		Jamaika
	Meksika	Meksika
		Montserrata
		Nikaragva
		Panama
		Sentkitsa un Nevisa
		Sentlūsija
		Senmartīna
		Sentvinsenta un Grenadīnas
		Trinidāda un Tobāgo
		Tērksas un Kaikosas salas
		ASV Virdžīnu salas
	DIENVIDAMERIKAS VALSTIS	DIENVIDAMERIKAS VALSTIS
	Argentīna	Argentīna
		Bolīvija
Brazīlija	Brazīlija	Brazīlija
	Čīle	Čīle
		Kolumbija
		Ekvadora
		Folklenda salas
		Gajāna
		Paragvaja
		Peru
		Surinama
	Urugvaja	Urugvaja
	Venecuēla	Venecuēla
	ĀZIJA	ĀZIJA
	TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS	TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS
	PERSIJAS LĪČA ARĀBU VALSTIS	PERSIJAS LĪČA ARĀBU VALSTIS
		Bahreina
		Irāka
		Kuveita
		Omāna
		Katara
		Saūda Arābija
		Apvienotie Arābu Emirāti
		Jemena
	CITAS TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS	CITAS TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS
		Armēnija
		Azerbaidžāna
		Gruzija
		Izraēla
		Jordānija
		Libāna
		Palestīnas teritorija
		Sīrija
	CITAS ĀZIJAS VALSTIS	CITAS ĀZIJAS VALSTIS
		Afganistāna
		Bangladeša
		Butāna
		Bruneja
		Birma/Mjanma
		Kambodža
Ķīna	Ķīna	Ķīna
Honkonga	Honkonga	Honkonga
Indija	Indija	Indija
	Indonēzija	Indonēzija
		Irāna
Japāna	Japāna	Japāna
		Kazahstāna
		Kirgizstāna
		Laosa
		Makao
	Malaizija	Malaizija
		Maldivu salas
		Mongolija
		Nepāla
		Ziemeļkoreja
		Pakistāna
	Filipīnas	Filipīnas
	Singapūra	Singapūra
	Dienvidkoreja	Dienvidkoreja
		Šrilanka
	Taivāna	Taivāna
		Tadžikistāna
	Taizeme	Taizeme
		Austrumtimora
		Turkmenistāna
		Uzbekistāna
		Vjetnama
	OKEĀNIJA UN POLĀRIE REĢIONI	OKEĀNIJA UN POLĀRIE REĢIONI
		ASV Samoa
		Guama
		ASV mazās aizjūras teritorijas
	Austrālija	Austrālija
		Kokosu (Kīlinga) salas
		Ziemsvētku sala
		Hērda sala un Makdonalda salas
		Norfolkas sala
		Fidži
		Francijas Polinēzija
		Kiribati
		Māršala salas
		Mikronēzija
		Nauru
		Jaunkaledonija
	Jaunzēlande	Jaunzēlande
		Kuka salas
		Niue
		Tokelau
		Ziemeļu Marianas salas
		Palau
		Papua-Jaungvineja
		Pitkērna
		Antarktika
		Buvē sala
		Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas
		Francijas Dienvidjūru teritorija
		Zālamana salas
		Tonga
		Tuvalu
		Vanuatu
		Samoa
		Volisa un Futunas salas
SAVIENĪBĀ	SAVIENĪBĀ	SAVIENĪBĀ
ĀRPUS SAVIENĪBAS	ĀRPUS SAVIENĪBAS	ĀRPUS SAVIENĪBAS
Euro zonā	Euro zonā	Euro zonā
Ārpus euro zonas	Ārpus euro zonas	Ārpus euro zonas
Savienības iestādes (izņemot ECB)	Savienības iestādes (izņemot ECB)	Savienības iestādes (izņemot ECB)
Eiropas Investīciju banka	Eiropas Investīciju banka	Eiropas Investīciju banka
	Eiropas Centrālā banka (ECB)	Eiropas Centrālā banka (ECB)
	SAVIENĪBĀ NAV IEDALĪJUMA	SAVIENĪBĀ NAV IEDALĪJUMA
	ĀRPUS SAVIENĪBAS NAV IEDALĪJUMA	ĀRPUS SAVIENĪBAS NAV IEDALĪJUMA
Ārzonu finanšu centri	Ārzonu finanšu centri	Ārzonu finanšu centri
Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes)	Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes)	Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes)
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)	Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)	Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)

7. tabula.

Institucionālo sektoru iedalījuma līmeņi

Sec 1	Sec 2
Centrālā banka (S.121)	Centrālā banka (S.121)
Citas monetārās finanšu iestādes (citas MFI)	Citas monetārās finanšu iestādes (citas MFI)
Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)	Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)
Naudas tirgus fondi (S.123)	Naudas tirgus fondi (S.123)
Valdība (S.13)	Valdība (S.13)
Citi sektori	Citi sektori
	Finanšu sabiedrības, kas nav MFI (S.124+S.125+S.126+S.127+S.128+S.129)
	Nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības, mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.11+S.14+S.15)

8. tabula.

Ekonomisko darbību iedalījuma līmeņi

1. līmenis	2. līmenis	NACE 2. red.
	LAUKSAIMNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA	A sadaļa
IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE	IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE	B sadaļa
	Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve un ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības	06., 09. nodaļa
RŪPNIECĪBA	RŪPNIECĪBA	C sadaļa
	Pārtikas produkti, dzērieni un tabakas izstrādājumi	10., 11., 12. nodaļa
	Tekstilpreces un koksnes darbības nozare KOPĀ	13., 14., 16., 17., 18. nodaļa
	Tekstilizstrādājumi un apģērbi	13., 14. nodaļa
	Koksne, papīrs, poligrāfija un ierakstu reproducēšana	16., 17., 18. nodaļa
Nafta, ķīmiskās vielas, farmaceitiskie preparāti, gumijas un plastmasas izstrādājumi	Nafta, ķīmiskās vielas, farmaceitiskie preparāti, gumijas un plastmasas izstrādājumi KOPĀ	19., 20., 21., 22. nodaļa
	Kokss un naftas pārstrādes produkti	19. nodaļa
	Ķīmiskas vielas un ķīmiskie produkti	20. nodaļa
	Gumijas un plastmasas izstrādājumi	22. nodaļa
Datori, elektroniskās un optiskās ierīces	Metāli un mašīnas KOPĀ	24., 25., 26. un 28. nodaļa
	Metāli un gatavie metālizstrādājumi	24., 25. nodaļa
	Datori, elektroniskās un optiskās ierīces	26. nodaļa
	Citur neklasificēti mehānismi un iekārtas	28. nodaļa
Automobiļi un citi transportlīdzekļi	Automobiļi un citi transportlīdzekļi KOPĀ	29., 30. nodaļa
	Automobiļi, piekabes un puspiekabes	29. nodaļa
	Citi transportlīdzekļi	30. nodaļa
	Cita rūpniecība KOPĀ	15., 23., 27., 31., 32., 33. nodaļa
ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA	ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA	D sadaļa
ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA	ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA	E sadaļa
	Notekūdeņu savākšana, attīrīšana un apgāde	36. nodaļa
	Notekūdeņu savākšana un attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana, sanitārija	37., 38., 39. nodaļa
BŪVNIECĪBA	BŪVNIECĪBA	F sadaļa
PAKALPOJUMI KOPĀ	PAKALPOJUMI KOPĀ	G, H, I, J, K, L, M, N O, P, Q, R, S, T, U sadaļa
VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS	VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS	G sadaļa
	Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts	45. nodaļa
	Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	46. nodaļa
	Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	47. nodaļa
PĀRVADĀJUMI UN UZGLABĀŠANA	PĀRVADĀJUMI UN UZGLABĀŠANA	H sadaļa
	Pārvadājumi un uzglabāšana KOPĀ	49., 50., 51., 52. nodaļa
	Sauszemes pārvadājumi un cauruļvadu transports	49. nodaļa
	Ūdens pārvadājumi	50. nodaļa
	Aviopārvadājumi	51. nodaļa
	Uzglabāšanas un pārvadājumu palīgdarbības	52. nodaļa
	Pasta un kurjeru darbība	53. nodaļa
IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI	IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI	I sadaļa
INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA	INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA	J sadaļa
	Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu producēšana, citas izklaides darbības	59., 60. nodaļa
	Telekomunikācijas	61. nodaļa
	Citas informācijas un komunikācijas darbības	58., 62., 63. nodaļa
FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS	FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS	K sadaļa
	Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu	64. nodaļa
	Holdingkompāniju darbība	64.2 grupa
	Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu	65. nodaļa
	Citas finanšu darbības	66. nodaļa
	OPERĀCIJAS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU	L sadaļa
PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI	PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI	M sadaļa
	Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi	69. nodaļa
	Juridiskie pakalpojumi	69.1 grupa
	Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos	69.2 grupa
	Centrālo biroju darbība; vadības konsultāciju pakalpojumi	70. nodaļa
	Centrālo biroju darbība	70.1 grupa
	Vadības konsultāciju pakalpojumi	70.2 grupa
	Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze	71. nodaļa
Zinātniskās pētniecības darbs	Zinātniskās pētniecības darbs	72. nodaļa
	Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi	73. nodaļa
	Reklāma	73.1 grupa
	Tirgus un sabiedriskās domas izpēte	73.2 grupa
	Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, veterinārie pakalpojumi	74., 75. nodaļa
	ADMINISTRATĪVO UN APKALPOJOŠO DIENESTU DARBĪBA	N sadaļa
	Iznomāšana un ekspluatācijas līzings	77. nodaļa
	Citi administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumi	78., 79., 80., 81., 82. nodaļa
	IZGLĪTĪBA	P sadaļa
	VESELĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE	Q sadaļa
MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA	MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA	R sadaļa
	Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības	90. nodaļa
	Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība	91. nodaļa
	Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbības; azartspēles un derības	92., 93. nodaļa
	CIT PAKALPOJUMI	S sadaļa
	Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība	94. nodaļa
	Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts, citi individuālie pakalpojumi	95., 96. nodaļa
	Nav iedalījuma
	Privāti nekustamā īpašuma pirkumi un pārdevumi
KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA	KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA

II PIELIKUMS

10. pantā minētās DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētās definīcijas balstās uz IMF Balance of Payments and International Investment Positions Manual, Sixth Edition (SVF rokasgrāmata par maksājumu bilanci un starptautisko ieguldījumu posteņiem, sestais izdevums) (BPM6), Eiropas kontu sistēmu, Manual on Statistics on International Trade in Services 2010 (Starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistikas rokasgrāmata), OECD Benchmark Definition of Foreign Direct Investment (BD4) (ESAO Ārvalstu tiešo investīciju etalondefinīcija (BD4).

A. TEKOŠAIS KONTS

Tekošais konts uzrāda preču, pakalpojumu, sākotnējo un otrreizējo ienākumu plūsmas rezidentu un nerezidentu starpā.

1. PRECES

Šis komponents ietver pārvietojamas preces, attiecībā uz kurām notiek īpašumtiesību maiņa rezidentu un nerezidentu starpā.

1.1. Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances principu

Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances (MB) principu ietver preces, attiecībā uz kurām notiek ekonomisko īpašumtiesību maiņa rezidenta un nerezidenta starpā un kuras nav iekļautas citās specifiskās kategorijās, piemēram, preces tirdzniecības starpniecības apstākļos (sk. 1.2.) vai nemonetārais zelts (sk. 1.3.), vai ir daļa no pakalpojuma. Vispārējās nozīmes preces uzskaita tirgus vērtībā franko uz kuģa klāja (FOB) cenās. Valstīm sniedzot datus Savienības agregātu sagatavošanai, iekļauj preču kvazitranzīta tirdzniecības importu un eksportu un attiecībā uz tirdzniecību Savienībā partnervalsti nosaka saskaņā ar sūtījuma vietas principu.

1.2. Preču tirdzniecības starpniecības apstākļos neto eksports

Tirdzniecības starpniecību definē kā preču iegādi, ko veic rezidents (ekonomikā, par kuru apkopo datus) no nerezidenta, ja tās pašas preces vēlāk tiek tālāk pārdotas citam nerezidentam bez šo preču klātbūtnes ekonomikā, par kuru apkopo datus. Preču neto eksports tirdzniecības starpniecības rezultātā ir tirdzniecības starpniecībai nopirkto un pārdoto preču starpība. Šis postenis ietver tirgotāja peļņu, turējumu peļņu un zaudējumus un tirdzniecības starpniecības preču krājumu pārmaiņas.

1.2.1. Tirdzniecības starpniecības rezultātā iegūtās preces uzrāda kā tirdzniecības starpnieka valsts negatīvu eksportu/kredītu.

1.2.2. Preču pārdošanu uzrāda kā preces, kas pārdotas tirdzniecības starpniecības apstākļos, parādot kā attiecīgā tirgotāja ekonomikas pozitīvu eksportu/kredītu.

1.3. Nemonetārais zelts

Nemonetārais zelts ietver visu zeltu, kas nav monetārais zelts. Monetārais zelts ir monetāro iestāžu īpašumā un tiek turēts kā rezerves aktīvs (sk. 6.5.1.). Nemonetārais zelts var būt stieņu veidā (t.i. monētas vai stieņi, kuru tīrība ir vismaz 995 daļas no 1 000, t.sk. zelts, kas tiek turēts asignētā zelta kontos), tas var būt zelta pulveris, ka arī zelts citā nekaltā vai daļēji apstrādātā veidā.

1.4. Ar zīmolradi saistītā kvazitranzīttirdzniecības korekcija

Kvazitranzīttirdzniecība ir termins, kas apzīmē preču importu dalībvalstī, tās atmuitojot brīvai apritei Savienībā (un pakļaujot ievedmuitai), ko veic struktūra, kas netiek uzskatīta par rezidentu institucionālu vienību, un vēlāku šo preču nosūtīšanu uz citu dalībvalsti. Zīmolradi uzrāda dalībvalstis, ko skar “kvazitranzīttirdzniecība”, lai sniegtu pārskatu par starpību starp vispārējās nozīmes preču vērtību, ko deklarēja, preces sākotnēji importējot no trešās valsts, un to vērtību, preces nosūtot uz citu dalībvalsti. Ģeogrāfisko iedalījumu sagatavo, pamatojoties uz mātesuzņēmuma rezidences valsti, kurš kontrolē uzņēmumu, kas valstī, par kuru ziņo, nodrošina muitas procedūru saistībā ar šīm precēm.

2. PAKALPOJUMI

Pakalpojumi ir tādas ražošanas darbības rezultāts, kas groza patērētāju vienību darbības apstākļus vai veicina preču vai finanšu aktīvu maiņu. Pakalpojumi parasti nav patstāvīgi objekti, kam var noteikt īpašumtiesības, un tos parasti nevar nošķirt no to sniegšanas darbības.

2.1. Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus

Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus, ietver apstrādi, montāžu, marķēšanu, saiņošanu utt., ko veic uzņēmumi, kam attiecīgās preces nepieder. Ražošanu veic struktūra, kas saņem atlīdzību no īpašnieka. Tā kā preču īpašnieks nemainās, netiek uzrādīts vispārējās nozīmes preču darījums starp apstrādes veicēju un īpašnieku. Atlīdzības apjoms par citiem piederošu izejmateriālu apstrādi ne vienmēr ir vienāds ar apstrādei nosūtīto preču vērtības un preču pēcapstrādes vērtības starpību. Neiekļauj iepriekš izgatavotu būvniecības objektu montāžu (iekļauts būvniecībā) un marķēšanu un saiņošanu, kas saistīta ar preču pārvadājumiem (iekļautas pārvadājumos).

2.2. Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi

Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi ietver rezidentu veiktos apkopes un remonta darbus attiecībā uz precēm, kas pieder nerezidentiem (un otrādi). Remontu var veikt remonta veicēja telpās vai citā vietā. Apkopes un remonta vērtība ietver detaļas un materiālus, ko nodrošina remonta veicējs un ko iekļauj maksā par remontu. Detaļas un materiālus, par kuriem maksā atsevišķi, iekļauj vispārējās nozīmes precēs. Šajā postenī iekļauj apkopi un remontu, ko veic uz kuģiem, lidmašīnām un citiem transportlīdzekļiem. Transporta aprīkojuma tīrīšanu neiekļauj, jo tā ir iekļauta pārvadājumu pakalpojumos. Būvniecības objektu apkopi un remontu neiekļauj, jo tas ir iekļauts būvniecībā. Datoru apkopi un remontu neiekļauj, jo tas ir iekļauts datorpakalpojumos.

2.3. Pārvadājumi

Pārvadājumi ir cilvēku un priekšmetu pārvadāšanas no vienas vietas uz otru process, kā arī saistītie atbalsta un papildu pakalpojumi. Pārvadājumi ietver arī pasta un kurjera pakalpojumus. Pārvadājumu pakalpojumus maksājumu bilancē iekļauj tad, ja tos vienas valsts rezidenti sniedz citas valsts rezidentiem. Pārvadājumus var klasificēt:

a)	pēc pārvadājumu veida, t.i., jūras, aviopārvadājumi vai citi. “Citus” turpmāk var iedalīt dzelzceļa, auto, iekšējo ūdensceļu, cauruļvadu un kosmosa pārvadājumos, kā arī elektroenerģijas pārvadē;

b)	pēc tā, kas tiek pārvadāts, t.i., pasažieri vai kravas vai cits (aptver atbalsta un palīgpakalpojumus, piemēram, konteineru uzkraušanu un izkraušanu, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, saiņošanu un pārsaiņošanu, transporta aprīkojuma tīrīšanu, ko veic ostās un lidostās).

2.3.1. Jūras pārvadājumi

Ietver visus jūras pārvadājumu pakalpojumus. Ir vajadzīgs iedalījums jūras pasažieru pārvadājumos, jūras kravu pārvadājumos un citos jūras pārvadājumos.

2.3.2. Aviopārvadājumi

Ietver visus aviopārvadājumu pakalpojumus. Ir vajadzīgs iedalījums pasažieru aviopārvadājumos, kravu aviopārvadājumos un citos aviopārvadājumos.

2.3.3. Citi pārvadājumu veidi

Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kas nav jūras vai aviopārvadājumi. Ir vajadzīgs iedalījums pasažieru, kravu un citos pārvadājumos Citu pārvadājumu plašāka klasifikācija ir šāda:

2.3.3.1.

Kosmosa pārvadājumi ietver satelītu palaišanu, ko veic komercuzņēmumi pēc satelītu īpašnieku pasūtījuma (piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi), un citas darbības, ko veic kosmosa iekārtu operatori, piemēram, preču un cilvēku pārvadājumi zinātnisko eksperimentu nolūkos. Šajā kategorijā ietverti arī kosmosa pasažieru pārvadājumi un valsts veikti maksājumi, lai tās rezidenti tiktu iekļauti citas valsts kosmosa transportlīdzekļa komandā.

2.3.3.2.

Dzelzceļa pārvadājumi ietver pārvadājumus ar vilcieniem. Ir vajadzīgs apakšiedalījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, dzelzceļa kravu pārvadājumos un citos pārvadājumos.

2.3.3.3.

Autopārvadājumi ietver pārvadājumus ar kravas automobiļiem, smagkravas automobiļiem un autobusiem. Ir vajadzīgs apakšiedalījums pasažieru autopārvadājumos, kravu autopārvadājumos un citos autopārvadājumos.

2.3.3.4.

Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi ietver starptautiskos pārvadājumus pa upēm, kanāliem un ezeriem. Šajā kategorijā ietilpst arī ūdensceļi, kas atrodas vienā valstī, un ūdensceļi, kurus savā starpā dala divas vai vairāk valstis. Ir vajadzīgs apakšiedalījums iekšējo ūdensceļu pasažieru pārvadājumos, iekšējo ūdensceļu kravu pārvadājumos un citos iekšējo ūdensceļu pārvadājumos.

2.3.3.5.

Cauruļvadu transports aptver preču starptautisko transportēšanu cauruļvados, piemēram, naftas un saistīto produktu, ūdens un gāzes transportēšanu. Nav iekļauti izplatīšanas pakalpojumi, kurus patērētājiem parasti nodrošina ar apakšstacijām (tie ir iekļauti kategorijā citi citur neiekļauti saimnieciskās darbības pakalpojumi), un transportēto preču vērtība (iekļauta kategorijā vispārējās nozīmes preces).

2.3.3.6.

Elektroenerģijas pārvade ietver elektroenerģijas pārvades pakalpojumus pie augsta sprieguma, izmantojot starpsavienotās elektrolīniju grupas un saistīto aprīkojumu starp piegādes punktiem un punktiem, kuros notiek transformēšana zemā spriegumā, lai nodrošinātu patērētāju apgādi vai citu elektroenerģijas sistēmu apgādi. Šajā kategorijā iekļauta maksa par elektroenerģijas pārvadi, ja tā tiek veikta atsevišķi no ražošanas un izplatīšanas procesa. Pati apgāde ar elektroenerģiju te neietilpst. Nav iekļauti arī elektroenerģijas izplatīšanas pakalpojumi (ietverti kategorijā citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, citur neiekļauti saimnieciskās darbības pakalpojumi).

2.3.3.7.

Citi atbalsta un pārvadājumu papildpakalpojumi ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kurus nevar klasificēt kādā no minētajām pārvadājumu pakalpojumu kategorijām.

2.3.4. Pasta un kurjeru pakalpojumi

Pasta un kurjeru pakalpojumi ietver vēstuļu, avīžu, periodisko izdevumu, brošūru, citu drukāto materiālu, sīkpaku un paku savākšanu, transportēšanu un piegādi, ieskaitot pasta nodaļu pakalpojumus un pastkastīšu nomu.

2.4. Braucieni

Braucienu kredīts ietver preces un pakalpojumus, ko personīgai lietošanai vai kā dāvanas nerezidenti iegādājas kādā valstī, atrodoties vizītē šajā valstī. Braucienu debets ietver preces un pakalpojumus, ko personīgai lietošanai vai kā dāvanas rezidenti iegādājas kādā citā valstī, atrodoties vizītē šajā citā valstī. Braucieni ietver vietējos pārvadājumus (t.i., pārvadājumus apmeklētās valsts iekšienē, ko nodrošina šīs valsts rezidenti), bet neietver starptautiskos pārvadājumus (ko iekļauj pasažieru pārvadājumos). Tāpat neiekļauj preces, ko ceļotājs iegādājies tālākai pārdošanai savā valstī vai kādā citā valstī. Braucienu kategorija ir iedalīta divās galvenajās apakškategorijās: darījumu braucieni un personiskie braucieni.

2.4.1. Darījumu braucieni

Darījumu braucieni ietver preču un pakalpojumu iegādi, ko veic darījumu ceļotājs. Iekļauta arī preču un pakalpojumu iegāde personiskai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu un citi nodarbinātie, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti. Darījumu braucienu kategoriju iedala apakškategorijās pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie ar īstermiņa līgumiem, un citi darījumu braucieni.

2.4.1.1. Kategorijā pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie ar īstermiņa līgumiem iekļauta arī preču un pakalpojumu iegāde personiskai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu un citi nodarbinātie, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti, un kuru darba devējs ir šīs valsts rezidents.

2.4.1.2. Citi darījumu braucieni ietver visus darījumu braucienu izdevumus, kas nav radušies pārrobežu, sezonāliem vai citiem nodarbinātajiem ar īstermiņa līgumiem.

2.4.2. Personiskie braucieni

Personiskie braucieni ietver preces un pakalpojumus, ko pērk ceļotāji, kas dodas uz ārvalstīm tādos nolūkos, kas nav saistīti ar darījumiem, piemēram, brīvdienas, dalība atpūtas un kultūras pasākumos, draugu un radinieku apciemošana, svētceļojumi, kā arī izglītības iegūšana vai veselības uzlabošana. Personiskie braucienu kategorija ir iedalīta trijās apakškategorijās: ar veselību saistītie izdevumi, ar izglītību saistītie izdevumi un citi personiskie braucieni.

2.4.2.1. Ar veselību saistītie izdevumi ir kopējie to cilvēku izdevumi, kas ceļo veselības uzlabošanas nolūkos.

2.4.2.2. Ar izglītību saistītie izdevumi ir kopējie studējošo izdevumi.

2.4.2.3. Citi personiskie braucieni ietver visus personiskos braucienus, kas nav iekļauti ar veselības saistītos izdevumos vai ar izglītību saistītos izdevumos.

2.5. Būvniecība

Būvniecība ietver pamatlīdzekļu radīšanu, renovāciju, remontu vai paplašināšanu ēku, inženiertehniska rakstura teritorijas uzlabojumu un citu inženiertehnisku konstrukciju veidā (t.sk. ceļi, tilti, aizsprosti utt.). Tā ietver instalācijas un montāžas darbus, būvlaukuma sagatavošanu un vispārējo būvniecību, specializētos pakalpojumus, piemēram, krāsošanu, santehnikas darbus un nojaukšanu, kā arī būvniecības projektu vadību. Būvniecības līgumi, kas ietverti starptautiskajā pakalpojumu tirdzniecībā, parasti ir īstermiņa. Liela apjoma būvniecības projekts, par ko līgumu noslēdzis uzņēmums nerezidents un kura pabeigšanai nepieciešams gads vai ilgāk, parasti ir iemesls rezidējošas filiāles nodibināšanai.

Būvniecību var iedalīt būvniecībā ārvalstīs un būvniecībā ekonomikā, par kuru apkopo datus.

2.5.1. Būvniecība ārvalstīs

Būvniecība ārvalstīs ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentiem sniedz uzņēmumi, kas ir rezidenti valstī, par kuru apkopo datus (kredīts/eksports), un preces un pakalpojumus, ko šie uzņēmumi pērk uzņēmējā valstī (debets/imports).

2.5.2. Būvniecība ekonomikā, par kuru apkopo datus

Būvniecība ekonomikā, par kuru apkopo datus, ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentu būvniecības uzņēmumi sniedz tās valsts rezidentiem, par kuru apkopo datus (debets), un preces un pakalpojumus, ko šie nerezidentu uzņēmumi pērk valstī, par kuru apkopo datus (kredīts).

2.6. Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi

Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi ietver: tiešo apdrošināšanu, pārapdrošināšanu, apdrošināšanas papildpakalpojumus, pensiju un standartizēto garantiju pakalpojumus. Tiešo apdrošināšanu iedala dzīvības, kravu un cita veida tiešajā apdrošināšanā. Pensijas un standartizētās garantijas turpmāk iedala pensiju un standartizēto garantiju pakalpojumos. Šo pakalpojumu vērtību aplēš vai novērtē, ņemot vērā kopējā prēmijā iekļautos maksājumus, nevis prēmijas kopējo vērtību.

2.6.1. Dzīvības apdrošināšana

Dzīvības apdrošināšanas polišu turētāji veic regulārus maksājumus apdrošinātājiem (var būt arī tikai viens maksājums), kā rezultātā apdrošinātājs garantē maksāt apdrošināšanas polises turētājam minimālo summu, par kuru ir vienošanās, vai anuitātes summu noteiktajā datumā vai apdrošināšanas polises turētāja nāves gadījumā, ja tas notiek pirms noteiktā datuma. Termiņa dzīvības apdrošināšana, kur pabalsts tiek izsniegts tikai nāves gadījumā, bet ne citos apstākļos, netiek ietverts šajā kategorijā un tiek iekļauts cita veida tiešajā apdrošināšanā.

2.6.2. Kravu apdrošināšana

Kravu apdrošināšanas pakalpojumi attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti, veicot preču importu vai eksportu, un ir saskaņā ar preču novērtēšanu FOB cenās un kravu pārvadājumu novērtēšanu.

2.6.3. Cita veida tiešā apdrošināšana

Cita veida tiešā apdrošināšana ietver visus citus nelaimes gadījumu apdrošināšanas veidus. Ietverta ir termiņa dzīvības apdrošināšana; apdrošināšana pret negadījumiem un veselības apdrošināšana (ja vien tās nav paredzētas kā valdības sociālā nodrošināšanas shēmas sastāvdaļas); jūras, aviācijas un citu pārvadājumu veidu apdrošināšana; īpašuma apdrošināšana pret ugunsgrēka un citu nelaimes gadījumu radītiem zaudējumiem; finanšu zaudējumu apdrošināšana; vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; un citi apdrošināšanas veidi, tādi kā ceļojumu apdrošināšana un apdrošināšana, kas saistīta ar aizdevumiem un kredītkartēm.

2.6.4. Pārapdrošināšana

Pārapdrošināšana ir apdrošināšanas riska sadalīšana daļās, jo īpaši, nododot to specializētiem operatoriem par samērīgu daļu no prēmijas ienākumiem. Pārapdrošināšanas darījumi var attiekties uz dažādu veidu riskiem.

2.6.5. Apdrošināšanas papildpakalpojumi

Ietver darījumus, kas cieši saistīti ar apdrošināšanas un pensiju fondu finansēšanu. Šajā kategorijā ietilpst aģentu komisijas, apdrošināšanas brokeru un aģentu pakalpojumi, apdrošināšanas un pensiju konsultācijas pakalpojumi, novērtēšanas un saskaņošanas pakalpojumi, aktuāru pakalpojumi, glābšanas pārvaldības pakalpojumi un kompensāciju izmaksas un piedziņas regulēšanas un pārraudzības pakalpojumi.

2.6.6. Pensiju pakalpojumi

Pensiju pakalpojumi ietver pakalpojumus, kurus sniedz fondi, kas izveidoti, lai valdība vai apdrošināšanas sabiedrības nodarbināto vārdā noteiktām nodarbināto grupām nodrošinātu ienākumus pensijā un izmaksātu pabalstus nāves vai invaliditātes gadījumā.

2.6.7. Standartizētie garantiju pakalpojumi

Standartizētie garantiju pakalpojumi ir pakalpojumi, kas saistīti ar standartizētajām garantiju shēmām. Tās ir saistības, kad viena puse (garantētājs) apņemas segt zaudējumus aizdevējam, ja aizņēmējs nepilda kredītsaistības. Kā piemērus var minēt eksporta kredītu garantijas un studiju kredītu garantijas.

2.7. Finanšu pakalpojumi

Finanšu pakalpojumi ietver starpniecības un papildu pakalpojumus, izņemot apdrošināšanu un pensijas fondu pakalpojumus, ko parasti sniedz bankas un citas finanšu sabiedrības.

2.7.1. Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi

Daudzu finanšu pakalpojumu gadījumā par tiem tiek maksāts tieši, un īpaši aprēķini nav vajadzīgi. Tas ietver maksu par noguldījumu pieņemšanu un kreditēšanu, maksu par vienreizēju garantiju, maksu vai naudas sodu par ātrāku vai vēlāku atmaksu, maksu par kontu, maksu saistībā ar akreditīvu, kredītkaršu pakalpojumiem, komisijas maksu un maksu saistībā ar finanšu līzingu, faktoringu, riska parakstīšanu un maksājumu klīringu. Iekļauti ir arī finanšu konsultāciju pakalpojumi, finanšu aktīvu vai zelta stieņu glabāšana, finanšu aktīvu pārvaldīšana, uzraudzības pakalpojumi, likviditātes nodrošināšanas pakalpojumi, riska uzņemšanās pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu), apvienošanās un pārņemšanas pakalpojumi, kredītreitinga pakalpojumi, biržas pakalpojumi un trasta pakalpojumi. Finanšu instrumentu dīleri maksu par saviem pakalpojumiem var pilnībā vai daļēji noteikt, kā pirkšanas un pārdošanas cenu starpību. Pirkšanas un pārdošanas darījumu cenu starpību iekļauj pakalpojumos, par kuriem maksā tieši, un pārējos finanšu pakalpojumos.

2.7.2. Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP)

Var uzskatīt, ka faktiskie procenti ietver gan ienākumu elementu, gan maksu par pakalpojumu. Aizdevēji un noguldījumu pieņēmēji saviem noguldītājiem nosaka procentu likmes, kas ir zemākas par likmēm, ko tie prasa aizņēmējiem. No tā izrietošo procentu likmju starpību finanšu sabiedrības izmanto savu izdevumu segšanai un ienesas gūšanai. Parasti šī netiešā maksa saistībā ar procentiem attiecas tikai uz kredītiem un noguldījumiem un tikai tad, ja šos kredītus vai noguldījumus sniedz vai nogulda finanšu sabiedrībās.

2.8. Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu

Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu ietver:

a)	maksu par īpašumtiesību izmantošanu (piemēram, patenti, prečzīmes, autortiesības, ražošanas procesi un dizaini, kas ietver tirdzniecības noslēpumus un franšīzes). Šīs tiesības var rasties pētniecības un attīstības rezultātā, kā arī marketinga rezultātā; un

maksu par licencēm reproducēt vai izplatīt intelektuālo īpašumu, kas ietverts izstrādātajos oriģinālos vai prototipos (piemēram, autortiesības uz grāmatām vai manuskriptiem, programmatūru, kinematogrāfiskajiem darbiem un skaņu ierakstiem), un saistītās tiesības (piemēram, attiecībā uz uzstāšanos nepastarpināti un televīzijas, kabeļtelevīzijas un satelīta pārraidēm).

2.9. Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

Telekomunikāciju pakalpojumus un datorpakalpojumus definē, izmantojot pakalpojumu veidus, nevis sniegšanas metodes.

2.9.1. Telekomunikāciju pakalpojumi

Telekomunikāciju pakalpojumi ietver skaņas, attēlu vai citas informācijas pārraidi, izmantojot telefonu, teleksu, telegrāfu, radio un televīzijas kabeļu apraidi un virszemes apraidi, satelītsakarus, elektronisko pastu, faksimila pakalpojumus utt., t.sk. komerciālo tīklu pakalpojumus, telekonferenču organizēšanas un atbalsta pakalpojumus. To vērtība neietver pārvietojamās informācijas vērtību. Iekļauti ir arī mobilie telekomunikāciju pakalpojumi, interneta infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi un tiešsaistes piekļuves pakalpojumi, t.sk. interneta piekļuves nodrošināšanas pakalpojumi. Netiek ietverti telefona tīkla aprīkojuma ierīkošanas pakalpojumi, jo tie ir iekļauti būvniecībā, un datubāzu pakalpojumi (ietverti informācijas pakalpojumos).

2.9.2. Datorpakalpojumi

Ietver ar aparatūru un/vai programmatūru saistītus pakalpojumus, kā arī datu apstrādes pakalpojumus. Iekļauti ir arī aparatūras un programmatūras konsultāciju un ieviešanas pakalpojumi, datoru un perifēro ierīču apkope un remonts, negadījumu seku novēršanas pakalpojumi, konsultāciju un palīdzības sniegšana jautājumos, kas saistīti ar datoru resursu pārvaldību, lietošanai gatavo sistēmu analīze, izstrāde un programmēšana (t.sk. tīmekļa vietņu izveidošana un dizainu), kā arī ar programmnodrošinājumu saistītās tehniskās konsultācijas, licences nespecializēta programmnodrošinājuma izmantošanai, specializēta programmnodrošinājuma izstrāde, sagatavošana, piegāde un dokumentācija, t.sk. operētājsistēmas, kas pēc pasūtījuma izstrādātas konkrētam lietotājam, sistēmu uzturēšana un citi atbalsta pakalpojumi, piemēram, konsultāciju ietvarā sniegta apmācība, datu apstrādes pakalpojumi, piemēram, datu ievade, tabulācija un apstrāde ar laikdalības palīdzību, tīmekļa vietņu mitināšanas pakalpojumi (t.i. servera vietas nodrošināšana internetā, lai mitinātu klienta tīmekļa vietnes), un datoru telpu pārvaldība. Neiekļauj maksu par licencēm reproducēt un/vai izplatīt programmatūru, kas iekļauta maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Datoru noma, nenodrošinot operatoru, tiek iekļauta operatīvajā nomā.

2.9.3. Informācijas pakalpojumi

Ietverti ziņu aģentūru pakalpojumi un citi informācijas pakalpojumi.

2.9.3.1. Ziņu aģentūru pakalpojumi ietver ziņu, fotogrāfiju un pamatrakstu sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem.

2.9.3.2. Citi informācijas pakalpojumi ietver datubāzu pakalpojumus (datubāzu izveide, datu glabāšana un datu un datubāzu, t.sk. direktoriju un adresātu sarakstu, izplatīšana) gan tiešsaistē, gan izmantojot magnētiskos, optiskos vai drukātos medijus, kā arī tīmekļa meklēšanas portālus (meklētājprogrammu pakalpojumi, kas atrod interneta adreses klientiem, kuri ievada atslēgvārdus). Tāpat iekļauj tiešus, neliela apjoma avīžu un periodisko izdevumu abonentus pa pastu, elektroniski vai citādi, citus tiešsaistes satura sniegšanas pakalpojumus un bibliotēku un arhīvu pakalpojumus. Avīzes un periodiskie izdevumi vairumā tiek iekļauti vispārējās nozīmes precēs. Lejupielādēto saturu, kas nav programmatūra (iekļauj datorpakalpojumos) vai audio un video datnes (audiovizuālie un ar tiem saistītie pakalpojumi), iekļauj informācijas pakalpojumos.

2.10. Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

Tie ietver: pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

2.10.1. Pētniecības un attīstības pakalpojumi

Pētniecības un attīstības pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas saistīti ar fundamentālajiem pētījumiem, lietišķajiem pētījumiem un jaunu produktu un procesu eksperimentālo izstrādi. Parasti šajā kategorijā iekļauj minētās aktivitātes dabaszinātnēs, sabiedriskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs, t.sk. operētājsistēmu izstrādi, kas reprezentē tehnikas progresu. Tiek iekļauti arī komerciālie pētījumi, kas saistīti ar elektroniku, farmāciju un biotehnoloģiju.

Tas ietver: 1) sistemātisku darbu, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas, un 2) citus pētniecības un attīstības pakalpojumus.

2.10.1.1. Sistemātisks darbs, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas ietver: a) pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšanu un b) pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošanu.

2.10.1.1.a

Pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšana ietver pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšanu, izņemot īpašumtiesību pārdošanu (ietverta 2.10.1.1.b) un pārdevumus saistībā ar licencēm reproducēt vai izmantot intelektuālo īpašumu (ietverti citur neiekļautajā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu).

2.10.1.1.b

Pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošana ietver patentus, pētniecībā un attīstībā iegūtās autortiesības, ražošanas procesus un izstrādi (ietver tirdzniecības noslēpumus).

2.10.1.2. Citi pētniecības un attīstības pakalpojumi ietver citas produktu/procesu izstrādes darbības.

2.10.2. Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi

Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi ietver: 1) juridiskos, grāmatvedības, vadībzinību, vadības un sabiedrisko attiecību pakalpojumus un 2) reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumus.

2.10.2.1. Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumi ietver:

a) juridiskos, b) grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumus un konsultācijas nodokļu jomā; c) konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumus.

2.10.2.1.a

Juridiskie pakalpojumi ietver juridiskā padomdevēja un pārstāvības pakalpojumus jebkurā juridiskā, tiesvedības un ar tiesību aktiem noteiktajā procedūrā; juridisku dokumentu un instrumentu sagatavošanas pakalpojumus; sertificēšanas konsultācijas un glabāšanas un izlīgšanas pakalpojumus.

2.10.2.1.b

Grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā ietver komerciālo darījumu ierakstu veikšanu uzņēmumiem un citiem; grāmatvedības ierakstu un finanšu pārskatu pārbaudi, uzņēmējdarbības nodokļu plānošanu, konsultācijas par nodokļiem un nodokļu pārskatu sagatavošanu.

2.10.2.1.c

Konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi ietver konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas tiek sniegti uzņēmumiem attiecībā uz to uzņēmējdarbības politiku un stratēģiju, organizācijas vispārējo plānošanu, tās struktūras izveidi un kontroli. Šajā kategorijā ietver vadības maksu, vadības auditu, tirgus, cilvēkresursu, ražošanas un projektu vadības konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas saistīti ar klienta tēla pilnveidošanu un tā attiecībām ar sabiedrību un citām organizācijām.

2.10.2.2. Reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpēte ietver reklāmas dizainu, izstrādi un tirgvedības pakalpojumus, ko veic reklāmas aģentūras; reklāmas ievietošanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp reklāmas vietas pirkšanu un pārdošanu; tirdzniecības izstāžu pakalpojumus; produktu popularizēšanu ārvalstīs; tirgus izpēti; telemārketingu un sabiedriskās domas izpēti par dažādiem jautājumiem.

2.10.3. Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

Tie ietver: 1) arhitektūras, inženierzinības, zinātniskos un citus tehniskos pakalpojumus, 2) atkritumu pārstrādāšanas un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves nozares pakalpojumus, 3) operatīvā līzinga pakalpojumus, 4) ar tirdzniecību saistītos pakalpojumus un 5) citus citur neiekļautus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

2.10.3.1 Arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi

Ietver: a) arhitektūras pakalpojumus, b) inženiertehniskos pakalpojumus, c) zinātniskos un citus tehniskos pakalpojumus.

2.10.3.1.a

Arhitektūras pakalpojumi ietver darījumus, kas saistīti ar būvju projektēšanu.

2.10.3.1.b

Inženiertehniskie pakalpojumi ietver mašīnu, materiālu, instrumentu, struktūru, procesu un sistēmu projektēšanu, izstrādi un izmantošanu. Šādi pakalpojumi ietver projektēšanu, plānošanu un pētījumus, kas saistīti ar inženiertehniskajiem projektiem. Inženiertehniskos pakalpojumus ieguves rūpniecībā neiekļauj (iekļauti pakalpojumos, kas ir saistīti ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi).

2.10.3.1.c

Zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi ietver zemes mērīšanu, kartogrāfijas pakalpojumus, produktu testēšanu un sertificēšanu; un tehnisko inspekciju veikšanu.

2.10.3.2. Atkritumu pārstrāde un attīrīšana, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi

Ietver: a) atkritumu pārstrādi un attīrīšanu, b) pakalpojumus, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, c) pakalpojumus, kas ir saistīti ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi.

2.10.3.2.a

Atkritumu pārstrāde un attīrīšana ietver atkritumu savākšanu un apglabāšanu, sanāciju, sanitāriju un citus vides aizsardzības pakalpojumus. Tie arī ietver vides pakalpojumus, piemēram, oglekļa emisiju nodarītā kaitējuma kompensēšanu vai oglekļa sekvestrāciju, kas nav klasificēti specifiskākā kategorijā.

2.10.3.2.b

Pakalpojumi, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, ietver lauksaimniecības pakalpojumus, kas ir saistīti ar lauksaimniecības darbiem, piemēram, lauksaimniecības tehnikas nodrošināšana ar apkalpi, labības novākšana, augkopības kultūru apstrāde, kaitēkļu apkarošana, dzīvnieku uzturēšana, dzīvnieku kopšana un audzēšana. Medniecības, slazdošanas, mežniecības, mežistrādes un zvejniecības pakalpojumi arī ietverti šajā kategorijā, tāpat veterinārie pakalpojumi.

2.10.3.2.c

Pakalpojumi, kas ir saistīti ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi, ietver ieguves rūpniecības pakalpojumus, kas tiek nodrošināti naftas un gāzes atradnēs, ieskaitot urbšanas, urbjtorņa būvēšanas, remonta un demontāžas pakalpojumus, kā arī naftas un gāzes dziļurbumu bloka cementēšanas pakalpojumus. Pakalpojumi, kas ir saistīti ar derīgo izrakteņu izlūkošanu un izpēti, kā arī tehniskie pētījumi ieguves rūpniecībā un ģeoloģiskā izpēte, arī ir iekļauti šajā kategorijā.

2.10.3.3. Operatīvās nomas pakalpojumi

Operatīvā noma ir darbība, kas ir saistīta ar ražoto aktīvu iznomāšanu saskaņā ar vienošanos, kas paredz materiālo aktīvu izmantošanas nodrošināšanu nomniekam, bet neietver risku un īpašumtiesību atlīdzības nodošanu nomniekam. Operatīvo nomu var saukt par īri saistībā ar būvēm un aprīkojumu. Operatīvās nomas pakalpojumi ietver kuģu, lidmašīnu un transporta aprīkojuma nomu (īri) un fraktēšanu bez apkalpes. Iekļauti ir arī operatīvās nomas maksājumi saistībā ar citiem aprīkojuma veidiem bez operatora, ieskaitot datoru un telekomunikāciju iekārtas. Licences maksājumus par nemateriālo aktīvu izmantošanas tiesībām, piemēram programmatūru, intelektuālo īpašumu utml. ietver specifiskos posteņos (datorpakalpojumi, citur neiekļautā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu utt.), nevis operatīvajā nomā. Operatīvajā nomā neietver telekomunikāciju līnijas vai pārraides kapacitāti (ietverti telekomunikāciju pakalpojumos); kuģu un lidmašīnu īre ar apkalpi (ietverta pārvadājumu pakalpojumos); un īri, kas saistīta ar braucieniem (iekļauta braucienos).

2.10.3.4. Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi

Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi ietver tādas komisijas par preču un pakalpojumu darījumiem, kas maksājamas tirdzniecības starpniekiem, preču brokeriem, dīleriem, ūtrupniekiem un komisijas aģentiem. Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi neietver franšīzes maksas (ietver citur neiekļautajā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu); finanšu instrumentu brokeru pakalpojumus (ietverta finanšu pakalpojumos); apdrošināšanas brokeru pakalpojumus (ietverta apdrošināšanas papildpakalpojumos) un ar pārvadājumiem saistītās maksas, piemēram, aģenta komisijas (ietverta pārvadājumos).

2.10.3.5. Citur neiekļautie saimnieciskās darbības pakalpojumi

Citur neiekļautie saimnieciskās darbības pakalpojumi ietver ūdens, siltumapgādes, gāzes un citu naftas produktu izplatīšanu, gaisa kondicionēšanas nodrošināšanu, ja to nošķir no izplatīšanas pakalpojumiem, personāla izvietošanu, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumus, rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, fotografēšanas pakalpojumus, izdevējdarbību, ēku uzkopšanas pakalpojumus, ar nekustamo īpašumu saistītos pakalpojumus.

2.11. Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

Tie ietver audiovizuālos un ar tiem saistītos pakalpojumus un citus individuālos, kultūras un atpūtas pakalpojumus.

2.11.1. Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi

Var iedalīt audiovizuālos un ar mākslu saistītos pakalpojumos. Ietver pakalpojumus un attiecīgās maksas, kas saistītas ar filmu (uz filmas vai video), radio un televīzijas programmu (tiešajā ēterā vai ierakstītu) un mūzikas ierakstu izgatavošanu. Tiek iekļauta audiovizuālo un saistīto preču noma un piekļuve šifrētajiem televīzijas kanāliem (piemēram, kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas pakalpojumiem), tādu audiovizuālo produktu masveida ražošana, kas tiek pirkti vai pārdoti vairākkārtējai lietošanai un tiek piegādāti elektroniski (lejupielādēti), tēlotājmākslas mākslinieku (aktieru, mūziķu, dejotāju), autoru, komponistu u.c. honorāri. Netiek iekļautas maksas vai licences reproducēt un/vai izplatīt audiovizuālos produktus (tiek iekļauti citur neiekļautā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu).

2.11.2. Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

Iekļauti: a) izglītības pakalpojumi, b) veselības pakalpojumi, c) kultūrvēstures un atpūtas pakalpojumi, d) citi individuālie pakalpojumi.

2.11.2.a

Izglītības pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas tiek nodrošināti starp rezidentiem un nerezidentiem saistībā ar izglītības iegūšanu, tādus kā tālmācības kursi un apmācība, izmantojot televīziju vai internetu, kā arī pasniedzēju nodrošināta apmācība, kad pakalpojumi tiek sniegti tieši uzņēmējā valstī.

2.11.2.b

Veselības aprūpes pakalpojumi ietver pakalpojumus, ko nodrošina ārsti, medicīnas māsas un vidējais medicīniskais personāls, un līdzīgus pakalpojumus, kā arī laboratoriju un līdzīgus pakalpojumus, kas var tikt sniegti gan no attāluma, gan uz vietas. Šajā kategorijā neietilpst visi ceļotāju izdevumi ar izglītības iegūšanu un ar veselības uzlabošanu saistītu braucienu laikā (ietverti braucienos).

2.11.2.c

Kultūras mantojuma un atpūtas pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas ir saistīti ar muzejiem un citām kultūras, sporta, azartspēļu un atpūtas darbībām, izņemot tos pakalpojumus, kas ietver personas ārpus viņu rezidences valsts (ietverti braucienos).

2.11.2.d

Citi individuālie pakalpojumi ietver sociālos un mājas pakalpojumus utt.

2.12. Citur neklasificēti valdības pakalpojumi

Šī ir atlikuma kategorija, ka ietver valdības (t.sk. starptautisko organizāciju) darījumus ar precēm un pakalpojumiem, ko nav iespējams klasificēt citos posteņos. Iekļauj visus anklāvu, piemēram, vēstniecību, konsulātu, militāro bāzu un starptautisko organizāciju darījumus (ar precēm un pakalpojumiem) ar to valstu rezidentiem, kurās atrodas šie anklāvi. Neiekļauj anklāvu darījumus ar piederības valsts rezidentiem. Atkarībā no valdības vienības, kura veic darījumu, šo posteni turpmāk var iedalīt precēs un pakalpojumos, par kuriem noslēgti darījumi ar vēstniecībām un konsulātiem, militārajām vienībām un aģentūrām un citām valdības precēm un pakalpojumiem.

3. SĀKOTNĒJIE IENĀKUMI

Sākotnējie ienākumi ir peļņa, kas institucionālajām vienībām uzkrājas par to investīciju ražošanas procesā vai finanšu aktīvu nodrošināšanu, vai dabas resursu iznomāšanu citām institucionālajām vienībām. Tā ietver atlīdzību nodarbinātajiem, ieguldījumu ienākumus un citus sākotnējos ienākumus.

3.1. Atlīdzība nodarbinātajiem (D1)

Atlīdzību nodarbinātajiem ieraksta, ja darba devējs (ražojošā vienība) un nodarbinātais ir dažādu valstu rezidenti. Valstij, kurā rezidē ražojošās vienības, atlīdzība nodarbinātajiem ir kopējā atlīdzība (t.sk. darba devēju iemaksas sociālās nodrošināšanas shēmās vai privātos apdrošināšanas vai pensiju fondos) naudā vai natūrā, ko rezidējošie uzņēmumi maksā nerezidējošiem nodarbinātajiem par darbu, ko tie paveikuši uzskaites periodā. Valstij, kurā rezidē nodarbinātie, atlīdzība ir kopējā atlīdzība naudā vai natūrā, ko nodarbinātie saņem no nerezidējošiem uzņēmumiem par uzskaites periodā paveikto darbu. Ir svarīgi noteikt vai pastāv darba devēja un nodarbinātā darba attiecības; pretējā gadījumā maksājumu uzskata par pakalpojumu pirkšanu.

3.2. Ieguldījumu ienākumi

Ieguldījumu ienākumi tiek gūti no rezidenta īpašumā esoša ārējā finanšu aktīva (kredīts) un, attiecīgi, nerezidenta īpašumā esoša vietējā finanšu aktīva (debets). Ieguldījumu ienākumi ietver ienākumus no pašu kapitāla (dividendes, izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem, reinvestēto peļņu) un parāda (procenti), un ieguldījumu ienākumiem, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās.

Maksājumu bilancē ieguldījumu ienākumus saskaņā ar to pamatā esošo investīciju funkciju klasificē arī kā tiešās investīcijas, portfeļieguldījumus, citus ieguldījumus un rezerves aktīvus, sadalot tos sīkāk saskaņā ar investīciju veidu. Definīcijas investīciju dalījumam atbilstoši funkcijām sk. finanšu kontu.

Ja peļņa un zaudējumi no (kapitāla) turējuma ir atsevišķi identificējami, tos neklasificē kā ieguldījumu ienākumus, bet kā investīciju vērtības pārmaiņas tirgus cenas attīstības dēļ. Neto plūsmas, kas saistītas ar procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, uzrāda tikai finanšu kontā pie “atvasinātajiem finanšu instrumentiem”.

3.2.1. Procenti (D41)

Procenti ir ieguldījumu ienākumi, ko dažu finanšu aktīvu īpašnieki, proti, noguldījumu (AF2), parāda vērtspapīru (AF3), aizņēmumu/aizdevumu (AF4) un citu aktīvu īpašnieki (AF8), saņem par finanšu aktīvu nodošanu citas institucionālās vienības rīcībā. Procentos iekļauj arī ienākumu no speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) turējumiem un SDR sadales. Sākotnējo ienākumu kontā uzrāda “tīros procentus”, no “faktiskajiem procentiem” atskaitot NNFSP komponenti. Procentu ienākumus uzrāda saskaņā ar uzkrājumu principu.

3.2.2. Sabiedrību sadalītais ienākums (D42)

3.2.2.1. Dividendes (D421)

Dividendes ir sadalītā peļņa, kas līdzdalību apstiprinošo vērtspapīru īpašniekiem (AF5) piešķirta par līdzekļu nodošanu sabiedrību rīcībā. Dividendes uzrāda brīdī, kad akcijas kļūst par akcijām bez dividendēm.

3.2.2.2. Izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem (D422)

Izmaksas no kvazisabiedrību (uzņēmumu bez neatkarīga juridiska statusa, kas rīkojas tā, it kā tie būtu sabiedrības, piemēram, filiāļu, nosacīto rezidenšu vienību zemes un citu dabas resursu iegādei, kuras pieder nerezidentiem, kopuzņēmumu, trastu utt.) ienākumiem ir summas, ko kvazisabiedrību īpašnieki savai lietošanai izmaksā no tiem piederošo kvazisabiedrību peļņas. Izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem uzrāda atbilstoši to faktiskās veikšanas brīdim.

3.2.3. Reinvestētā peļņa no ārvalstu tiešajām investīcijām (D43)

Reinvestētā peļņa (RP) ir tiešo investoru daļa, ņemot vērā viņu īpašumā esošo pašu kapitālu, no peļņas, ko ārvalstu meitasuzņēmumi, saistītie uzņēmumi un filiāles nav sadalījušas kā dividendes. To definē kā tiešā investora daļu kopējā konsolidētajā peļņā, ko nopelnījis tiešo investīciju uzņēmums attiecīgajā pārskata periodā (pēc nodokļu, procentu un amortizācijas atskaitīšanas) mīnus dividendes, kas jāmaksā pārskata periodā, pat ja minētās dividendes attiecas uz peļņu, kas nopelnīta iepriekšējos periodos.

Reinvestēto peļņu uzrāda tajā periodā, kurā nesadalītā peļņa tiek uzkrāta.

3.2.4. Investīciju fondu daļu ienākumi (D443)

Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar kolektīvo ieguldījumu fondu, t.sk. kopieguldījumu fondu un trastu, daļu īpašniekiem sastāv no diviem posteņiem: dividendes (D4431) un reinvestētā peļņa (D4432).

Investīciju fondu peļņu var uzskatīt par tādu, kas tiek nodota tālāk to akcionāriem (vai apliecību turētajiem), jo tā tiek nopelnīta pašu kapitāla ieguldījumu ienākumu veidā. Investīciju fondi gūst ienākumus, ieguldot no akcionāriem saņemtos līdzekļus. Akcionāru ienākumu no investīciju fondiem definē kā ieguldījumu ienākumu, kas par fonda investīciju portfeli nopelnīts pēc darbības izdevumu atskaitīšanas. Investīciju fondu tīrā peļņa pēc darbības izdevumu atskaitīšanas pieder akcionāriem. Ja akcionāriem kā dividendes tiek sadalīta tikai daļa no neto peļņas, atlikušo peļņu uzskata par tādu, kas tika sadalīta akcionāriem un tad reinvestēta.

3.2.5. Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās

Lai definētu šo pozīciju, mēs atsevišķi aplūkojam tās sastāvdaļas; tās neietilpst MB datu prasībās.

3.2.5.1. Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar apdrošināšanas polišu turētājiem (D441), atbilst kopējiem sākotnējiem ienākumiem, kas saņemti no apdrošināšanas tehnisko rezervju ieguldīšanas. Rezerves ir tās, attiecībā uz kurām apdrošināšanas sabiedrība atzīst atbilstošo saistību pret polišu turētajiem.

3.2.5.2. Pensiju tiesību turētāju ieguldījumu ienākumi (D442)

Pensiju tiesības rodas ar definētu iemaksu sistēmu vai definētu pabalstu sistēmu palīdzību.

3.3. Citi sākotnējie ienākumi

Tiek klasificēti saskaņā ar datu sagatavošanas valsts institucionālo sektoru (valdība vai citi sektori), un ietver šādas sastāvdaļas: ražošanas un importa nodokļi, subsīdijas un rente.

3.3.1. Ražošanas un importa nodokļi (D2)

Ietver šādas sastāvdaļas:

3.3.1.1.

Nodokļus par precēm (D21) maksā par preces vai pakalpojuma vienību, kas izgatavota vai tiek tirgota pāri robežām. Piemēram, PVN, importa nodevas, akcīzes nodevas un patēriņa nodokļi.

3.3.1.2.

Citus ražošanas nodokļus (D29) veido visi nodokļi, ko uzņēmumiem rada iesaistīšanās ražošanā, un nodokļi, ko maksā par uzņēmējdarbības un profesionālajām licencēm.

3.3.2. Subsīdijas (D3)

Tās veido šādas sastāvdaļas:

3.3.2.1.

Subsīdijas par precēm (D31) ir subsīdijas, kuras maksā par saražoto preces vai pakalpojuma vienību.

3.3.2.2.

Pārējās ražošanas subsīdijas (D39) veido subsīdijas, izņemot preču subsīdijas, kuras rezidentražotāju vienības var saņemt tāpēc, ka iesaistās ražošanā.

3.3.3. Rente (D45)

Rente ietver ienākumus, ko saņem par dabas resursu nodošanu nerezidenta institucionālās vienības rīcībā. Rentes piemēri ietver summas, kas jāmaksā par zemes izmantošanu izrakteņu un citu pazemes aktīvu iegūšanai, ka arī makšķerēšanu, mežsaimniecību un ganībām. Dabas resursu, piemēram, pazemes aktīvu nomātāju regulārie maksājumi bieži tiek raksturoti kā honorāri, bet tie tomēr ir rente.

4. OTRREIZĒJIE IENĀKUMI

Otrreizējo ienākumu konts uzrāda kārtējos pārvedumus rezidentu un nerezidentu starpā. Pārvedums ir ieraksts, kas atbilst preču, pakalpojumu, finanšu aktīvu vai citu neražotu aktīvu nodošanai no vienas institucionālās vienības otrai institucionālajai vienībai, ja nenotiek atbilstoša cita objekta ar ekonomisku vērtību nodošana. Kārtējie pārvedumi ir visi pārvedumi, kas nav kapitāla pārvedumi.

Kārtējos pārvedumus klasificē saskaņā ar institucionālo sektoru, kas veic vai saņem pārvedumu pārskata sniedzējā valstī (valdība vai citi sektori).

Valdības kārtējie pārvedumi ietver ienākuma, īpašuma u.c. nodokļus, sociālās iemaksas, sociālos pabalstus, kārtējo starptautisko sadarbību, dažādus kārtējos pārvedumus, pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma pašu resursus.

Citu sektoru kārtējie pārvedumi ietver ienākuma, īpašuma u.c. nodokļus, sociālās iemaksas, sociālos pabalstus, neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas, nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības un pensiju tiesību pārmaiņu korekcijas. Dažādi kārtējie pārvedumi (D75) ietver personiskos pārvedumus starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām (t.sk. strādājošo naudas pārvedumus).

4.1. Ienākuma, īpašuma u.c. nodokļi (D5)

Ienākuma, īpašuma u.c. nodokļi starptautiskajos kontos galvenokārt ietver nodokļus, kas uzlikti ienākumiem, ko nerezidenti guvuši no sava darba vai finanšu aktīviem. Nodokļi kapitāla pieaugumam, kas rodas no nerezidentu aktīviem, arī tiek iekļauti. Nodokļus par ienākumu un finanšu aktīvu kapitāla pieaugumu parasti maksā citi sektori (indivīdi, sabiedrības un bezpeļņas iestādes) un saņem valdība.

4.2. Sociālās iemaksas (D61)

Sociālās iemaksas ir faktiskās vai netieši noteiktās iemaksas, ko mājsaimniecības veic sociālās apdrošināšanas sistēmās, lai veiktu uzkrājumus izmaksājamiem sociālajiem pabalstiem.

4.3. Sociālie pabalsti (D62+D63)

Sociālie pabalsti ietver pabalstus, ko izmaksā no sociālās nodrošināšanas un pensiju shēmām. Tie ietver pensijas un nepensiju pabalstus tādos gadījumos kā slimība, bezdarbs, mājoklis un izglītība, un tie var būt naudā vai natūrā.

4.4. Neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas (D71)

Nedzīvības apdrošināšanas prēmijas ietver gan bruto prēmijas, ko uzskaites periodā maksā polišu turētāji, lai iegūtu apdrošināšanu (saņemtās prēmijas) un prēmiju piemaksas, ko izmaksā no uz apdrošināšanas polišu turētājiem attiecināmiem ieguldījumu ienākumiem pēc tam, kad atskaitītas apdrošināšanu nokārtojušo uzņēmumu apkalpošanas maksas. Apkalpošanas maksas ir pakalpojuma pirkšana, ko veic polišu turētāji, un tās uzrāda kā apdrošināšanu. Neto prēmijas par standartizētām garantijām tiek iekļautas šajā postenī.

4.5. Nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības (D72)

Nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības ir summas, ko izmaksā, norēķinoties par prasībām, kuru termiņš pienācis kārtējā uzskaites perioda laikā. Prasību termiņš pienāk brīdī, kad notiek notikums, kas dod pamatu spēkā esošai prasībai. Atlīdzības, ko maksā saskaņā ar standartizētām garantijām, tiek iekļautas šajā postenī

4.6. Pašreizējā starptautiskā sadarbība (D74)

Pašreizējā starptautiskā sadarbība ietver kārtējos pārvedumus naudā vai natūrā dažādu valstu valdību starpā vai valdību un starptautisko organizāciju starpā. Daļa no starptautiskās sadarbības notiek ar Savienības iestādēm.

4.7. Dažādi kārtējie pārvedumi (D75)

Dažādi kārtējie pārvedumi naudā vai natūrā ietver: kārtējos pārvedumus mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas iestādēm (D751), kārtējos pārvedumus mājsaimniecību starpā (D752), citus dažādus kārtējos pārvedumus (D759), t.sk. naudas sodus, daļu no maksājumiem par loterijas biļetēm un azartspēlēm, kompensāciju izmaksas un citus.

4.7.1. Personiskie pārvedumi starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām

Personiskie pārvedumi starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām ietver visus kārtējos pārvedumus naudā vai natūrā, ko rezidentu mājsaimniecības veic uz vai no nerezidentu mājsaimniecībām. Personiskie pārvedumi ietver “t.sk.”strādājošo naudas pārvedumus.

4.7.1.1. Strādājošo naudas pārvedumi

Strādājošo naudas pārvedumi ietver personiskos pārvedumus, ko veic migrējušie rezidenti, kas jaunajās valstīs strādā nerezidentu mājsaimniecībās. Personas, kas jaunajās valstīs strādā un uzturas mazāk par vienu gadu, tiek uzskatītas par nerezidentiem, un to atlīdzība tiek uzrādīta nodarbināto atlīdzībā.

4.8. Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma Savienības pašu resursi (D76)

Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma Savienības trešie un ceturtie pašu resursi ir kārtējie pārvedumi, ko katras dalībvalsts valdība maksā Savienības iestādēm.

4.9. Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija (D8)

Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija ir nepieciešama, lai izskaidrotu pensiju uzskaiti pie kārtējiem pārvedumiem ar pensijas tiesību uzskaiti pie finanšu aktīviem. Pēc korekcijas tekošā konta bilance ir tāda pati, kāda tā būtu bijusi, ja sociālās iemaksas un pensiju saņemšana netiktu uzskaitīta kā kārtējie pārvedumi.

B. KAPITĀLA KONTS

Kapitāla konts ietver neražoto nefinanšu aktīvu iegādi/realizāciju un kapitāla pārvedumus.

5.1. Neproducēto nefinanšu aktīvu bruto iegāde un realizācija

Neproducētie nefinanšu aktīvi ietver: a) dabas resursus, b) līgumus, nomas līgumus un licences, un c) marketinga aktīvus (zīmolus, tirdzniecības zīmes) un nemateriālo vērtību. Neproducēto nefinanšu aktīvu iegādi un realizāciju uzrāda atsevišķi, bruto nevis neto. Šajā kapitāla konta postenī ir jāreģistrē tikai attiecīgo aktīvu iegādāšanās/pārdošana, bet ne to izmantošana.

5.2. Kapitāla pārvedumi (D99)

Kapitāla pārvedumi sastāv no i) pamatlīdzekļu īpašumtiesību tālāknodošanas; ii) līdzekļu tālāknodošanas, kas ir saistīta ar pamatlīdzekļu iegādāšanos vai realizāciju vai ir no tās atkarīga; un iii) kreditoru veiktas saistību dzēšanas, nesaņemot pretī nekādu atlīdzību. Kapitāla pārvedumi var būt naudā vai natūrā (tādi kā parāda atlaišana). Atšķirība starp kārtējiem pārvedumiem un kapitāla pārvedumiem praksē ir atkarīga no tā, kā pārvedumu izmanto saņēmēja valsts. Kārtējos pārvedumus klasificē saskaņā ar institucionālo sektoru, kas veic vai saņem pārvedumu pārskata sniedzējā valstī (valdība vai citi sektori).

Kapitāla pārvedumi ietver: kapitāla nodokļus, investīciju grantus un citus kapitāla pārvedumus.

5.2.1. Kapitāla nodokļi (D91)

Kapitāla nodokļi ietver nodokļus, ko neregulāri un reti uzliek institucionālām vienībām piederošo aktīvu vērtībai vai neto īpašumam, vai iestāžu starpā pārvesto aktīvu vērtībai. Tie ietver mantojuma nodokļus un nodokļus dāvanām personu starpā, ko uzliek labuma saņēmēja kapitālam.

5.2.2. Ieguldījumu pārvedumi(D92)

Ieguldījumu pārvedumi ietver kapitāla pārvedumus naudā vai natūrā, ko veic lai pilnībā vai daļēji finansētu pamatlīdzekļu iegādes izmaksas. Saņēmējiem ir pienākums naudā saņemtos ieguldījumu pārvedumus izmantot bruto pamatlīdzekļu veidošanai, un granti bieži ir saistīti ar konkrētiem investīciju projektiem, piemēram, lieliem būvniecības projektiem.

5.2.3. Citi kapitāla pārvedumi (D99)

Tie ietver lielus vienreizējus maksājumus, kas kompensē plašus postījumus vai smagus ievainojumus, ko nesedz apdrošināšanas polises, lielas dāvanas, mantojumus un ziedojumus, t.sk. bezpeļņas iestādēm. Šajā kategorijā iekļauj parādu atlaišanu.

5.2.3.1. Parādu atlaišana

Parādu atlaišana ir brīvprātīga visu parādsaistību vai to daļas atcelšana kreditora un debitora līguma ietvaros.

C. FINANŠU KONTS UN STARPTAUTISKO INVESTĪCIJU BILANCE

Parasti finanšu kontā uzrāda darījumus, kas saistīti ar finanšu aktīviem un pasīviem un kas notiek rezidentu un nerezidentu starpā. Finanšu kontā darījumus uzrāda neto: finanšu aktīvu neto iegāde atbilst aktīvu iegādes un aktīvu samazinājuma starpībai.

Starptautisko investīciju bilance (SIB) katra ceturkšņa beigās atspoguļo rezidentu finanšu aktīvus, kas ir prasības pret nerezidentiem, un rezidentu saistības pret nerezidentiem, kā arī zeltu, kas tiek turēts kā rezerves aktīvs. Aktīvu un pasīvu starpība ir SIB neto pozīcija, un tā uzrāda neto prasību vai neto saistību pret pārējo pasauli.

SIB vērtība perioda beigās izriet no pozīcijām iepriekšējā perioda beigās, darījumiem kārtējā periodā un citām pārmaiņām, kas rodas no rezidentu un nerezidentu darījumiem atšķirīgu iemeslu dēļ un kas var būt saistītas ar citām apjoma pārmaiņām un pārmaiņām (valūtas kursa svārstību vai cenu pārmaiņu dēļ).

Atbilstoši funkcionālajam dalījumam pārrobežu finanšu darījumi un pozīcijas tiek klasificētas kā tiešās investīcijas, portfeļieguldījumi, atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi, citi ieguldījumi un rezerves aktīvi. Pārrobežu finanšu darījumus un pozīcijas klasificē arī pēc instrumenta veida un institucionālā sektora, kā definēts 7. tabulā.

Darījumu un pozīciju novērtēšanas pamatā ir tirgus cenas. Novērtēšana atbilstoši nominālvērtībai tiek izmantota netirgojamu instrumentu pozīcijās, proti, aizdevumiem, noguldījumiem un citiem aktīviem/pasīviem. Tomēr jebkādi darījumi ar šiem instrumentiem tiek vērtēti pēc tirgus cenas. Lai ņemtu vērā darījumu novērtēšanas pēc tirgus cenas un pozīciju novērtēšanas pēc nominālvērtības neatbilstību, pārdevējs ieraksta citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas pārdošanas periodā, kas atbilst nominālvērtības un darījuma vērtības starpībai, bet pircējs ieraksta pretēju summu kā citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas.

Maksājumu bilances finanšu konts un starptautisko investīciju pozīcija ietver kompensējošos ierakstus uzkrātajiem procentiem par attiecīgajās funkcionālajās kategorijās klasificētajiem instrumentiem.

6.1. Tiešās investīcijas

Tiešās investīcijas ir saistītas ar kādas valsts rezidentu (tiešo investoru), kurš kontrolē vai ievērojami ietekmē tāda uzņēmuma pārvaldību, kas ir rezidents citā valstī (tiešo investīciju uzņēmums). Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem šādas attiecības apliecina tas, ka investoram, kas ir rezidents vienā valstī, uzņēmumā, kas ir rezidents citā valstī, tieši vai netieši pieder 10 % vai vairāk balsstiesību. Pamatojoties uz šo kritēriju, tiešo investīciju sakarība var pastāvēt starp vairākiem radniecīgiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai saistība iekļauj vienu ķēdi vai vairākas ķēdes. Tā var paplašināties un attiekties uz tiešajām investīcijām uzņēmuma filiālēs, apakšfiliālēs un saistītajos uzņēmumos. Ja tiešās investīcijas ir noteiktas, visas turpmākās finanšu pārmaiņas/turējumus starp saistītajām vienībām reģistrē kā tiešo investīciju darījumus/pozīcijas.

Pašu kapitāls iekļauj pašu kapitālu meitasuzņēmumos, kā arī visas kapitāla daļas filiālēs un saistītajos uzņēmumos. Reinvestētā peļņa sastāv no kompensējoša ieraksta tiešā investora peļņas daļā, ko filiāles vai saistītie uzņēmumi nav sadalījuši kā dividendes, un meitasuzņēmumu peļņas, kas nav pārskaitīta tiešajam investoram un kas ir reģistrēta kā ieguldījumu ienākumi (sk. 3.2.3.).

Tiešo investīciju pašu kapitāls un parāda instrumenti tiek tālāk sadalīti atbilstoši attiecībām iestāžu starpā, kā arī saskaņā ar investīciju virzību. Tiek nošķirti trīs tiešo investīciju attiecību veidi:

a)	tiešo investoru investīcijas tiešo investīciju uzņēmumos. Šajā kategorijā iekļauj investīciju plūsmas (un uzkrātos lielumus) no tiešā investora uz tā tiešo investīciju uzņēmumiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši vai netieši kontrolēti vai ietekmēti);

b)	reversais ieguldījums. Šis attiecību veids attiecas uz investīciju plūsmām (un uzkrātajiem lielumiem) no tiešo investīciju uzņēmumiem uz tiešo investoru;

c)	starp saistītajiem uzņēmumiem. Tas attiecas uz plūsmām (un uzkrātajiem lielumiem) tādu uzņēmumu starpā, kas nekontrolē un neietekmē viens otru, bet kas abi ir viena tiešā investora kontrolē vai ietekmē.

6.2. Portfeļieguldījumi

Portfeļieguldījumi ietver pozīcijas un darījumus ar parāda vērtspapīriem vai līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem, izņemot tiešajās investīcijās vai rezerves aktīvos iekļautos vērtspapīrus. Portfeļieguldījumi ietver līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus, ieguldījumu fondu daļas un parāda vērtspapīrus, kas nav klasificēti kā tiešās investīcijas vai rezerves aktīvi. Portfeļieguldījumos neiekļauj darījumus, kas ir repo līgumi un vērtspapīru aizdošana.

6.2.1. Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri (F51/AF51)

Līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus veido visi instrumenti, kas apliecina tiesības uz sabiedrību vai kvazisabiedrību atlikušo vērtību, kad apmierinātas visas kreditoru prasības. Atšķirībā no parāda vērtspapīriem līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri parasti nenodrošina īpašniekam tiesības uz iepriekš noteiktu summu vai summu, ko nosaka, izmantojot noteiktu formulu. Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri ir kotētās akcijas un nekotētās akcijas.

Kotētās akcijas (F511/AF511) ir līdzdalību apstiprinoši vērtspapīri, kas tiek kotēti atzītā fondu biržā vai cita veida otrreizējā tirgū. Nekotētās akcijas (F512/AF512) ir līdzdalību apstiprinoši vērtspapīri, kas netiek kotēti fondu biržā.

6.2.2. Ieguldījumu fondu daļas (F52/AF52)

Ieguldījumu fondu daļas emitē ieguldījumu fondi. Ja fonds ir trasta fonds, tās sauc par “apliecībām”. Ieguldījumu fondi ir kolektīvo investīciju uzņēmumi, ar kuru palīdzību investori apkopo līdzekļus ieguldīšanai finanšu un/vai nefinanšu aktīvos. Ieguldījumu fondu daļām ir īpaša loma finanšu starpniecībā, jo tās ir sava veida kolektīva investīcija citos aktīvos, un tādēļ tās norāda atsevišķi no citiem līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem. Turklāt atšķiras arī no tām gūtā ienākuma uzskaite, jo reinvestētā peļņa ir jānosaka netieši.

6.2.3. Parāda vērtspapīri (F3/AF3)

Parāda vērtspapīri ir tirgojami instrumenti, kas ir parāda apliecinājums. Tās ir vekseļi, obligācijas, parādzīmes, tirgojami noguldījumu sertifikāti, īstermiņa parāda vērtspapīri, nenodrošinātas parādzīmes, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, kā arī līdzīgi instrumenti, kas parasti tiek tirgoti finanšu tirgos. Parāda vērtspapīru darījumus un pozīcijas atbilstoši to sākotnējam termiņam iedala īstermiņa un ilgtermiņa vērtspapīros.

6.2.3.1. Īstermiņa parāda vērtspapīri (F31/AF31)

Īstermiņa parāda vērtspapīri ir tādi, kas jāatmaksā pēc pieprasījuma, vai arī tie tiek emitēti ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot). Tie parasti turētājam dod beznosacījumu tiesības saņemt noteiktu nemainīgu naudas summu norādītā datumā. Minētie instrumenti parasti ir tirgojami ar atlaidi organizētos tirgos; atlaide ir atkarīga no procentu likmes un laika, kas palicis līdz maksājuma termiņam.

6.2.3.2. Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F32/AF32)

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri tiek emitēti ar sākotnējo termiņu ilgāku par vienu gadu vai bez noteikta termiņa (izņemot vērtspapīrus ar atmaksu pēc pieprasījuma, kuri iekļauti īstermiņa vērtspapīros). Tie parasti turētājam dod a) beznosacījumu tiesības saņemt nemainīgu monetāro ienākumu vai līgumā noteiktu mainīgu monetāro ienākumu (procentu maksai esot neatkarīgai no debitora peļņas), un b) beznosacījumu tiesības norādītā datumā vai datumos saņemt nemainīgu naudas summu, kas ir pamatsummas atmaksa.

Darījumu reģistrācija maksājumu bilancē notiek, kad kreditori un debitori ierakstījuši prasību vai saistību. Darījumu reģistrē ar faktisko saņemto vai samaksāto cenu, atņemot komisijas naudu un izdevumus. Tātad vērtspapīru ar kuponu gadījumā iekļauj pēc pēdējās procentu izmaksas uzkrātos procentus, un ar diskontu emitēto vērtspapīru gadījumā iekļauj kopš emisijas uzkrātos procentus. Uzkrāto procentu iekļaušana ir nepieciešama maksājumu bilances un starptautisko investīciju pozīcijas finanšu kontā; šiem ierakstiem vajag kompensējošus ierakstus attiecīgajos ienākumu kontos.

6.3. Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi (F7/AF7)

Atvasināto finanšu instrumentu līgums ir finanšu instruments, kas saistīts ar citu konkrētu finanšu instrumentu, rādītāju, vai preci un ar kura palīdzību konkrēti finanšu riski (piemēram, procentu likmes risks, valūtas risks, kapitāla un preču cenu risks, kredītrisks utt.) var finanšu tirgos tikt tirgots atsevišķi. Šī kategorija tiek norādīta atsevišķi no citām kategorijām, jo tā saistīta ar riska nodošanu, nevis līdzekļu vai citu resursu nodrošināšanu. Atšķirībā no citām funkcionālajām kategorijām no atvasinātajiem finanšu instrumentiem negūst sākotnējo ienākumu. Neto plūsmas, kas saistītas ar procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, ieraksta kā atvasinātos finanšu instrumentus nevis kā ieguldījumu ienākumus. Atvasināto finanšu instrumentu darījumi un pozīcijas tiek uzskaitītas atsevišķi no ar šiem instrumentiem saistīto pamatā esošo aktīvu vērtības. Iespējas līgumu gadījumā ieraksta pilnu prēmiju (t.i., iespējas līgumu pirkšanas/pārdošanas cenu un iekļauto maksu par pakalpojumu). Atmaksājamās drošības iemaksas ir nauda vai cits nodrošinājums, kas tiek noguldīts, lai aizsargātu darījuma partneri pret saistību neizpildes risku. Tās kā noguldījumi tiek klasificētas pie citiem ieguldījumiem (ja debitora saistības tiek iekļautas plašajā naudā) vai citos aktīvos/pasīvos. Neatmaksājamās drošības iemaksas (sauktas arī par starpību līdz tirgus vērtībai) samazina ar atvasināto instrumentu radīto finansiālo saistību;. tādēļ tās klasificē kā darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Darbinieku akciju iespējas līgumi ir iespējas līgumi iegādāties uzņēmuma pašu kapitālu, kas uzņēmuma darbiniekiem tiek piedāvāti kā atlīdzība. Ja darbiniekiem piešķirtais akciju iespējas līgums var tikt tirgots bez ierobežojumiem finanšu tirgos, to klasificē kā atvasināto finanšu instrumentu.

6.4. Citi ieguldījumi

Citi ieguldījumi ir atlikuma kategorija, kurā iekļauj pozīcijas un darījumus, ko neiekļauj tiešajās investīcijās, portfeļieguldījumos, atvasinātajos finanšu instrumentos un darbinieku akciju iespējas līgumos vai rezerves aktīvos. Ciktāl šādas finanšu aktīvu un pasīvu klases nav iekļautas tiešajās investīcijās vai rezerves aktīvos, citi ieguldījumi ir: a) cits kapitāls; b) nauda un noguldījumi; c) aizņēmumi/aizdevumi (ieskaitot SVF kredīta un SVF aizdevumu izmantošanu); d) apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas; e) tirdzniecības kredīti un avansi; f) citi aktīvi/pasīvi; un g) SDR sadale (SDR turējumi ir iekļauti rezerves aktīvos).

Attiecībā uz aizņēmumiem/aizdevumiem, noguldījumiem un citiem aktīviem/pasīviem, kas pārdoti ar diskontu, finanšu kontā uzrādītās darījumu vērtības var atšķirties no SIB uzrādītajām nominālvērtībām. Šādas atšķirības ieraksta kā citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas.

6.4.1. Cits kapitāls (F519/AF519)

Cits kapitāls ietver pašu kapitālu, kas nav vērtspapīru veidā, un tādēļ nav iekļauts portfeļieguldījumos. Dalība dažu starptautisko organizāciju kapitālā nav vērtspapīru veidā un tādēļ tiek klasificēta kā cits kapitāls.

6.4.2. Nauda un noguldījumi (F2/AF2)

Nauda un noguldījumi ietver naudu apgrozībā un noguldījumus. Noguldījumi ir standartizēti, netirgojami līgumi, ko parasti piedāvā noguldījumu pieņēmējas iestādes, kas kreditoram ļauj noguldīt un vēlāk izņemt mainīgu naudas daudzumu. Noguldījumi parasti ir saistīti ar debitora garantiju atdot ieguldītājam pamatsummu.

Atšķirība starp aizņēmumiem/aizdevumiem un valūtu un noguldījumiem pamatojas uz to, kas ir aizdevējs. Tas nozīmē to, ka aktīvu pusē nauda, ko rezidentu naudas tirgus sektors piešķīris nerezidentu bankām, jāklasificē kā noguldījumi, bet nauda, ko rezidentu naudas tirgus sektors piešķīris nerezidentu nebankām (proti, institucionālajām vienībām, kas nav bankas), jāklasificē kā aizņēmumi/aizdevumi. Pasīvu pusē nauda, ko saņēmušas rezidentu nebankas, proti, nemonetārās finanšu iestādes (nemonetārās FI), vienmēr jāklasificē kā aizņēmumi/aizdevumi. Šī atšķirība nozīmē to, ka visi darījumi, kuros iesaistītas rezidentu MFI un nerezidentu bankas, jāklasificē kā noguldījumi.

6.4.3. Aizņēmumi/aizdevumi (F4/AF4)

Aizņēmumi/aizdevumi ir finanšu aktīvi, kas a) rodas, kreditoram aizdodot līdzekļus tieši debitoram, un ko b) apliecina dokumenti, kas nav tirgojami. Šī kategorija ietver visus aizņēmumus/aizdevumu, t.sk. hipotēkas, finanšu līzingu un repo veida darījumus. Ar visiem repo veida darījumiem, t.i., pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem, pārdošanas/atpirkšanas darījumiem un vērtspapīru aizdošanu (ar naudu kā nodrošinājumu), rīkojas kā ar nodrošinātiem aizdevumiem, nevis kā ar tiešu vērtspapīru pirkšanu/pārdošanu, un tos ieraksta pozīcijā citi ieguldījumi rezidenta sektorā, kas veic darījumu. Šāda rīcība, kas arī atbilst banku un citu finanšu sabiedrību praksei, ir paredzēta, lai precīzāk atspoguļotu aiz šiem finanšu instrumentiem esošos ekonomiskos motīvus.

6.4.4. Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas (F6/AF6)

Tas ietver: a) nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (F61); b) tiesības, kas izriet no dzīvības apdrošināšanas līgumiem un anuitātēm (F62) c) tiesības uz pensiju, pensiju fondu prasības pensiju pārvaldītājiem un tiesības uz nepensiju fondiem (F63+F64+F65); un f) rezerves prasībām saskaņā ar standarta garantijām (F66).

6.4.5. Tirdzniecības kredīti un avansi (F81/AF81)

Tirdzniecības kredīti un avansi ir finanšu prasības, kas rodas preču un pakalpojumu sniedzējiem izsniedzot kredītu saviem klientiem tieši, un avansi par vēl nepabeigtu vai vēl neuzsāktu darbu, klientiem veicot priekšapmaksu par precēm un pakalpojumiem, kas vēl nav sniegti. Tirdzniecības kredīti un avansi rodas, ja samaksa par precēm un pakalpojumiem netiek veikta reizē ar preces īpašumtiesību maiņu vai pakalpojuma sniegšanu.

6.4.6. Citi aktīvi/pasīvi (F89/AF89)

Šajā kategorijā ir aktīvi vai pasīvi, kas netiek iekļauti tirdzniecības kredītos un avansos vai citos instrumentos. Tā ietver finanšu aktīvus un pasīvus, kas atbilstošie posteņi darījumos, kuros atšķiras darījumu noslēgšanas un attiecīgo maksājumu veikšanas laiks. Tas ietver nodokļu saistības, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, vērtspapīru aizdošanas maksu, zelta aizdevumu maksu, darba samaksu, dividendes, uzkrātās, bet vēl nesamaksātās sociālās iemaksas.

6.4.7. Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) sadale (F12/AF12)

SDR sadali SVF dalībvalstīm kā saņēmēja saistības uzrāda pie SDR citos ieguldījumos ar atbilstošo ierakstu pie SDR rezerves aktīvos.

6.5. Rezerves aktīvi

Rezerves aktīvi ir ārējie aktīvi, ko kontrolē monetārās iestādes un kas tām viegli pieejami, lai nodrošinātu maksājumu bilances finansēšanas vajadzības, intervences valūtas tirgū kursa pārvaldības nolūkā un citiem mērķiem (piemēram, stiprinātu uzticību valūtai un tautsaimniecībai, vai būtu par pamatu ārvalstu aizņēmumiem). Rezerves aktīviem jābūt aktīviem ārvalstu valūtā, prasībām pret nerezidentiem un tiem jābūt reāli esošiem aktīviem. Rezerves aktīvos neietver iespējamos aktīvus. Rezerves aktīvu jēdziena pamatā ir tas, ka monetārās iestādes tos “kontrolē” un ka tie šīm iestādēm “ir viegli pieejami”.

6.5.1. Monetārais zelts (F11/AF11)

Monetārais zelts ir zelts, attiecībā uz kuru monetārajām iestādēm (vai citām iestādēm, kuras pakļautas monetāro iestāžu efektīvai kontrolei) ir īpašumtiesības, un kas tiek uzglabāts kā rezerves aktīvs. Tas ietver zeltu un nerezidentu neasignētā zelta kontus, kas dod tiesības pieprasīt zelta piegādi.

6.5.1.1. Zelts var būt monētu, stieņu vai lietņu formā, un tā tīrība ir vismaz 995 daļas no 1 000, tostarp tāds zelts, ko tur asignēta zelta kontos.

6.5.1.2. Neasignēta zelta konti atspoguļo prasību konta operatoram piegādāt zeltu. Attiecībā uz šiem kontiem konta nodrošinātājam ir īpašumtiesības uz (asignētā) materiālā zelta rezervju bāzi, un tas kontu turētājiem piešķir zeltā denominētas prasījuma tiesības. Neasignētā zelta kontus, kas nav klasificēti kā monetārais zelts, iekļauj kā naudu un noguldījumus citos ieguldījumos.

6.5.2. Speciālās aizņēmuma tiesības (F12/AF12)

Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) ir SVF radīti starptautiski rezerves aktīvi, ko tas piešķīris saviem dalībniekiem esošo rezerves aktīvu papildināšanai. SDR turējumi ir tikai SVF dalībvalstu monetārajām iestādēm un ierobežotam skaitam starptautisko finanšu iestāžu, kas ir SDR pilnvarotās turētājas.

6.5.3. Rezerves pozīcija SVF

Šeit iekļauta a) “rezerves kvota”, t.i., ārvalstu valūtas, t.sk. SDR, summas, ko dalībvalsts var īsā laikā saņemt no SVF; un b) SVF parādi saskaņā Vispārējo resursu konta kredīta līgumu, kas brīvi pieejami dalībvalstij.

6.5.4. Citi rezerves aktīvi

Tie ietver: naudu un noguldījumus, vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus un pārējās prasības. Noguldījumi ir noguldījumi, kas pieejami pēc pieprasījuma. Vērtspapīri ietver nerezidentu emitētas likvīdas un tirgojamas akcijas un parāda vērtspapīrus, t.sk. ieguldījumu fondu daļas vai apliecības. Atvasinātos finanšu instrumentus rezerves aktīvos iekļauj tikai tad, ja rezerves aktīvu pārvaldību saistītie atvasinātie instrumenti ir šādu aktīvu novērtēšanas neatņemama sastāvdaļa. Pārējās prasības ir kredīti nerezidentu nebankām, ilgtermiņa aizdevumi SVF Trasta kontam un citi finanšu aktīvi, kas nav iekļauti iepriekšējos posteņos, bet kas atbilst rezerves aktīvu definīcijai.

”

(1) Nav obligāti dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

(2) Nav obligāti dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

(3) Pāreja uz T+82 un T+80 nav obligāta dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

(4) Ģeogrāfiskais iedalījums ir obligāts dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā, no 2019. gada.

(5) Institucionālo sektoru iedalījums 1. līmenī (Sec 1), nevis Sec 2, ir obligāts dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

(6) Obligāti no 2015. pārskata gada.

(7) Obligāti no 2015. pārskata gada.

(8) Obligāti no 2015. pārskata gada.

(9) Savienības dalībvalstis ārpus euro zonas: iedalījums pa atsevišķām valstīm.

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/67

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 556/2012

(2012. gada 26. jūnijs),

ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem spinosada atlieku līmeņiem avenēs vai uz tām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 18. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Spinosada maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi (MAL) ir noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā.

(2)

Saskaņā ar 53. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (2), Francija 2012. gada 11. maijā informēja Komisiju par to, ka tādas negaidīti straujas Drosophila suzukii savairošanās dēļ, kuras bīstamību nebija iespējams paredzēt un citādā veidā ierobežot, uz laiku ir atļauts lietot augu aizsardzības līdzekļus, kas satur darbīgo vielu spinosadu. Tāpēc Francija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 4. punktu ir informējusi arī pārējās dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk “iestāde”) par to, ka tās teritorijā ir atļauts laist tirgū avenes, kurās vai uz kurām pesticīda atlieku līmenis pārsniedz attiecīgo MAL. Šobrīd attiecīgais MAL ir noteikts 0,3 mg/kg.

(3)	Francija iesniedza Komisijai atbilstīgu patērētāju riska novērtējumu un ierosināja uz tā pamata noteikt pagaidu MAL.

(4)	Iestāde novērtēja iesniegtos datus un nāca klajā ar paziņojumu (3) par ierosināto pagaidu MAL nekaitīgumu.

(5)	Iestāde secināja, ka, izmantojot spinosadu uz avenēm, kā tas atļauts Francijā, iedarbība uz patērētājiem visticamāk nepārsniegs toksikoloģisko etalonvērtību un tāpēc nav paredzams, ka tā lietošana apdraudēs sabiedrības veselību.

(6)	Pamatojoties uz iestādes paziņojumu un ņemot vērā ar aplūkojamo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 4. punkta prasībām.

(7)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)	Ņemot vērā to, ka Francija jau ir atļāvusi spinosadu saturošu augu aizsardzības līdzekļu ārkārtas izmantošanu un ka tādēļ steidzami ir jānodrošina patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, ir lietderīgi noteikt MAL, piemērojot Regulas (EK) Nr. 396/2005 45. panta 5. punktā paredzēto procedūru.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 26. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(3) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde; Statement on the modification of the existing MRL for spinosad in raspberries. EFSA Journal 2012;10(5) [26 pp.] doi:10.2903/j.efsa.2012.2751. Pieejams tiešsaistē: http://www.efsa.europa.eu/efsajournal.htm.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā aili “spinosads” aizstāj ar šādu:

“Pesticīdu atliekas un maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu paraugi, uz ko attiecas MAL (1)

Spinosads (spinosina A un spinosina D summa, izteikta kā spinosads) (F)

(1)

(2)

(3)

0100000

1.	SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; RIEKSTI

0110000

i)	citrusaugļi

0,3

0110010

Greipfrūti (Pampelmūzes, pampelmūzes un greipfrūta hibrīdi (izņemot mineolas), mandarīna un greipfrūta hibrīdi, pārējie hibrīdi)

0110020

Apelsīni (Bergamotes, pomerances, činoto un pārējie hibrīdi)

0110030

Citroni (Dažādi citroni)

0110040

Laimi

0110050

Mandarīni (Klementīni, tanžerīni, mineolas un pārējie hibrīdi)

0110990

Pārējie

0120000

ii)	koku rieksti (lobīti vai nelobīti)

0120010

Mandeles

0120020

Brazīlijas rieksti

0,05

0120030

Indijas rieksti

0,05

0120040

Ēdamie kastaņi

0,05

0120050

Kokosrieksti

0,05

0120060

Lazdu rieksti (Dižlazdu rieksti)

0,05

0120070

Makadāmijas rieksti

0,05

0120080

Pekanrieksti

0,05

0120090

Ciedru rieksti

0,05

0120100

Pistācijas

0,05

0120110

Valrieksti

0,05

0120990

Pārējie

0,05

0130000

iii)

sēkleņi

0130010

Āboli (Mežāboli)

0130020

Bumbieri (Bumbierāboli)

0130030

Cidonijas

0,5

0130040

Mespili

0,5

0130050

Eriobotrijas

0,5

0130990

Pārējie

0,5

0140000

iv)

kauleņi

0140010

Aprikozes

0140020

Ķirši (Saldie ķirši, skābie ķirši)

0140030

Persiki (Nektarīni un tiem līdzīgi hibrīdi)

0140040

Plūmes (Damsonplūmes, renklodes, mirabeles, ērkšķu plūmes)

0140990

Pārējie

0150000

v)	ogas un sīkie augļi

0151000

a)	galda vīnogas un vīnogas pārstrādei

0,5

0151010

Galda vīnogas

0151020

Vīnogas pārstrādei

0152000

zemenes

0,3

0153000

c)	ogas uz dzinumiem

0153010

Kazenes

0,3

0153020

Zilganās kazenes (Kazeņavenes, boizenes un lācenes)

0,02 (2)

0153030

Avenes (Japānas avenes, ziemeļu kaulenes/avenes (Rubus arcticus), kauleņavene (Rubus arcticus x idaeus))

0,9 (+)

0153990

Pārējie

0,02 (2)

0154000

d)	pārējie sīkie augļi un ogas

0154010

Vairogu zilenes (Mellenes)

0,3

0154020

Dzērvenes (Brūklenes)

0,02 (2)

0154030

Jāņogas (sarkanās un baltās) un upenes

0,3

0154040

Ērkšķogas (Arī citu jāņogu ģints sugu hibrīdi)

0,3

0154050

Mežrožu paaugļi

0,3

0154060

Zīdkoka ogas (Lielaugļu zemeņkoka augļi)

0,02 (2)

0154070

Vilkābeles ogas (Kiviogas (Actinidia arguta))

0,3

0154080

Plūškoka ogas (Aronijas, pīlādžogas, smiltsērkšķa ogas, paērkšķa ogas un citas koku ogas)

0,3

0154990

Pārējie

0,02 (2)

0160000

vi)	dažādi augļi

0161000

a)	ar ēdamu mizu

0161010

Dateles

0,02 (2)

0161020

Vīģes

0,02 (2)

0161030

Galda olīvas

0,02 (2)

0161040

Kumkvati (Marumi kumkvati, Nagami kumkvati, laimkvati (Citrus aurantifolia x Fortunella spp.))

0,02 (2)

0161050

Karambolas (Bilimbi)

0,02 (2)

0161060

Hurmas

0,05

0161070

Javas salas plūmes (Javas salas āboli, pomeraki, Malabāras plūmes, pitangas (grumichama Eugenia uniflora))

0,02 (2)

0161990

Pārējie

0,02 (2)

0162000

b)	mazi, ar neēdamu mizu

0162010

Kivi

0,2

0162020

Ličī (Pulasāna un rambutāna koka augļi, mangostāni)

0,02 (2)

0162030

Pasifloras

0,5

0162040

Opuncijas

0,02 (2)

0162050

Hrizofilas

0,02 (2)

0162060

Amerikas hurmas (Sapotes (melnās, baltās, zaļās, dzeltenās un meimija sapotes))

0,02 (2)

0162990

Pārējie

0,02 (2)

0163000

c)	lieli, ar neēdamu mizu

0163010

Avokado

0,02 (2)

0163020

Banāni (Pundurbanāni, miltu banāni, ābolbanāni)

0163030

Mango

0,02 (2)

0163040

Papaijas

0,5

0163050

Granātāboli

0,02 (2)

0163060

Čerimojas (Anonas, ilamas un pārējie vidēji lielie anonu dzimtas augu augļi)

0,02 (2)

0163070

Gvajaves (Sarkanā pitaija jeb pūķauglis (Hylocereus undatus))

0,02 (2)

0163080

Ananāsi

0,02 (2)

0163090

Maizeskoka augļi (Džekfrūti)

0,02 (2)

0163100

Duriana augļi

0,02 (2)

0163110

Guanabanas

0,02 (2)

0163990

Pārējie

0,02 (2)

0200000

2.	SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0210000

i)	sakņu un bumbuļu dārzeņi

0211000

kartupeļi

0,02 (2)

0212000

b)	tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,02 (2)

0212010

Manioka (Kolokāzijas, tannijas)

0212020

Batātes

0212030

Jamsi (Jamsa pupas, Meksikas jamsa pupas)

0212040

Marantas

0212990

Pārējie

0213000

c)	pārējie sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0213010

Galda bietes

0,02 (2)

0213020

Burkāni

0,02 (2)

0213030

Sakņu selerijas

0,02 (2)

0213040

Mārrutki (Zirdzenes saknes, ārstniecības lupstāja saknes, genciāna saknes)

0,02 (2)

0213050

Topinambūri

0,02 (2)

0213060

Pastinaki

0,02 (2)

0213070

Sakņu pētersīļi

0,02 (2)

0213080

Redīsi (Melnie redīsi, Japānas redīsi, mazie redīsi un tiem līdzīgās pasugas, zemes mandeles (Cyperus esculentus))

0,3

0213090

Plostbārži (Melnie plostbārži, Spānijas plostbārži)

0,02 (2)

0213100

Kāļi

0,02 (2)

0213110

Rāceņi

0,02 (2)

0213990

Pārējie

0,02 (2)

0220000

ii)	sīpolu dārzeņi

0220010

Ķiploki

0,1

0220020

Sīpoli (Sīpoli konservēšanai)

0,2

0220030

Šalotes

0,1

0220040

Vasaras sīpoli (Velsas sīpoli un tiem līdzīgas pasugas)

0,2

0220990

Pārējie

0,1

0230000

iii)	augļu dārzeņi

0231000

a)	nakteņu dzimtas augi

0231010

Tomāti (Ķiršveida tomāti, tamarillo, fizāļi, parastās līcijas ogas (goji), Ķīnas līcijas ogas (Lycium barbarum un L. chinense))

0231020

Pipari (Čilli pipari)

0231030

Baklažāni (Pepino)

0231040

Okra, „Dāmu pirkstiņi”

0231990

Pārējie

0232000

b)	ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0232010

Garaugļu gurķi

0232020

Īsaugļu gurķi

0,2

0232030

Cukini (Kabači, patisoni)

0,2

0232990

Pārējie

0,2

0233000

c)	ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0233010

Melones (Kivano)

0233020

Lielaugļu ķirbji (Vēlie ķirbji)

0233030

Arbūzi

0233990

Pārējie

0234000

d)	cukurkukurūza

0,02 (2)

0239000

e)	pārējie augļu dārzeņi

0,02 (2)

0240000

iv)	krustziežu dārzeņi

0241000

a)	ziedošie krustzieži

0241010

Brokoļi (sparģeļkāposti) (Kalabrijas, Ķīnas brokoļi, pavasara brokoļi)

0241020

Ziedkāposti

0241990

Pārējie

0242000

b)	galviņu krustzieži

0242010

Rožkāposti (Briseles kāposti)

0242020

Galviņkāposti (Smailie kāposti, sarkanie kāposti, Savojas kāposti, baltie kāposti)

0242990

Pārējie

0243000

c)	lapu krustzieži

0243010

Ķīnas kāposti (Sareptas sinepes, pak choi, Ķīnas plakanie kāposti, Ķīnas kāposti, Pekinas kāposti)

0243020

Lapu kāposti (Kroklapu kāposti, kolardi, Portugāles lapu kāposti, Portugāles galviņkāposti, lopbarības kāposti)

0243990

Pārējie

0244000

kolrābji

0250000

v)	lapu dārzeņi un svaigi garšaugi

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0251010

Salātu baldriņi (Dūnaugļu baldriņi)

0251020

Salāti (Galviņsalāti, Lollo rosso salāti, ledus salāti, romiešu salāti)

0251030

Platlapu cigoriņi (endīvijas) (Savvaļas cigoriņi, sarkanlapu cigoriņi, Itālijas cigoriņi, kroklapu endīvijas, salātgalvas cigoriņi)

0251040

Kressalāti

0251050

Barbarejas

0251060

Sējas pazvērītes, rukola salāti (Šaurlapu divsēkle)

0251070

Brūnās sinepes

0251080

Brassica spp. lapas un dzinumi (Mizuna, zirņu un redīsu lapas, kā arī citu krustziežu dzimtas augu jaunās lapiņas (augi, ko novāc līdz īsto lapu 8. fāzei))

0251990

Pārējie

0252000

b)	spināti un tiem līdzīgie (lapas)

0252010

Spināti (Jaunzēlandes spināti, amaranta spināti)

0252020

Portulaki (Ziemas portulaki, dārza portulaki, parastie portulaki, skābenes, salikornijas, agretti (Salsola soda))

0252030

Lapu bietes (Galda biešu lapas)

0252990

Pārējie

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0254000

d)	ūdenskreses

0255000

e)	lapu cigoriņi

0256000

garšaugi

0256010

Kārveles

0256020

Maurloki

0256030

Lapu selerijas (Fenheļa lapas, koriandra lapas, diļļu zariņi, ķimeņu lapas, ārstniecības lupstājs, zirdzene, mirres un citu čemurziežu dzimtas augu lapas)

0256040

Pētersīļi

0256050

Salvija (Kalnumētras)

0256060

Rozmarīns

0256070

Timiāns (Majorāns, raudene)

0256080

Baziliks (Melisa, mētras, piparmētra)

0256090

Lauru lapas

0256100

Estragons (Izops)

0256990

Pārējie (Ēdamie ziedi)

0260000

(vi)	pākšaugu dārzeņi (svaigi)

0260010

Pupas (ar pākstīm) (Zaļās pupiņas, turku pupas, baltās pupiņas, sparģeļpupiņas)

0,5

0260020

Pupas (bez pākstīm) (Lauka pupas, kāršu pupas, kanavālijas, sviesta pupas, lopbarības pupas)

0,3

0260030

Zirņi (ar pākstīm) (Cukurzirņi, sējas zirņi)

0,5

0260040

Zirņi (bez pākstīm) (Dārza zirņi, zaļie zirņi, aunazirņi)

0,3

0260050

Lēcas

0,3

0260990

Pārējie

0,3

0270000

vii)	stublāju dārzeņi (svaigi)

0270010

Sparģeļi

0,2

0270020

Lapu artišoki

0,2

0270030

Selerijas

0270040

Fenhelis

0,2

0270050

Artišoki

0,2

0270060

Puravi

0,5

0270070

Rabarberi

0,2

0270080

Bambusa dzinumi

0,2

0270090

Palmas sirds

0,2

0270990

Pārējie

0,2

0280000

viii)

sēnes

0,02 (2)

0280010

Kultivētas sēnes (Šampinjoni (atmatenes), austersēnes, šitaki sēnes)

0280020

Meža sēnes (Gailenes, trifeles, lāčpurni, baravikas)

0280990

Pārējie

0290000

ix)	jūras zāles

0,02 (2)

0300000

3.	PĀKŠAUGI, ŽĀVĒTI

0,02 (2)

0300010

Pupas (Cūku pupas, baltās pupiņas, kāršu pupas, kanavālijas, sviesta pupas, lauka pupas, lopbarības pupas)

0300020

Lēcas

0300030

Zirņi (Aunazirņi, lauka zirņi, sējas dedestiņa)

0300040

Lupīna

0300990

Pārējie

0400000

4.	EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,02 (2)

0401000

i)	eļļas augu sēklas

0401010

Linsēklas

0401020

Zemesrieksti

0401030

Magoņu sēklas

0401040

Sezama sēklas

0401050

Saulespuķu sēklas

0401060

Rapša sēklas (Ripša sēklas, ripsis)

0401070

Sojas pupas

0401080

Sinepju sēklas

0401090

Kokvilnas sēklas

0401100

Ķirbju sēklas (Citu ķirbju dzimtas augu sēklas)

0401110

Saflora sēklas

0401120

Gurķenes sēklas

0401130

Sējas idras sēklas

0401140

Kaņepju sēklas

0401150

Rīcinaugs

0401990

Pārējie

0402000

ii)	eļļas augu augļi

0402010

Olīvas pārstrādei eļļā

0402020

Eļļas palmas rieksti (kodoli)

0402030

Eļļas palmas augļi

0402040

Kapoka sēklas

0402990

Pārējie

0500000

LABĪBA

0500010

Mieži

0500020

Griķi (Amarants, kvinoja)

0500030

Kukurūza

0500040

Prosa (Itālijas sarene, tefa)

0500050

Auzas

0500060

Rīsi

0500070

Rudzi

0500080

Sorgo

0500090

Kvieši (Speltas kvieši, tritikāle)

0500990

Pārējie

0600000

6.	TĒJA, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS UN KAKAO

0610000

i)	tēja (fermentētas vai citādi apstrādātas žāvētas Camellia sinensis lapas un stiebri)

0,05 (2)

0620000

ii)	kafijas pupiņas

0,02 (2)

0630000

iii)	zāļu tējas (žāvētas)

0,05 (2)

0631000

ziedi

0631010

Kumelīšu ziedi

0631020

Hibiska ziedi

0631030

Rožu ziedlapiņas

0631040

Jasmīna ziedi (Plūškoka ziedi (Sambucus nigra).)

0631050

Liepu ziedi

0631990

Pārējie

0632000

lapas

0632010

Zemeņu lapas

0632020

Roibosa krūma lapas (Ginko lapas)

0632030

Mate

0632990

Pārējie5

0633000

saknes

0633010

Baldriāna sakne

0633020

Žeņšeņa sakne

0633990

Pārējie

0639000

d)	pārējās zāļu tējas

0640000

iv)	kakao (fermentētas pupiņas)

0,02 (2)

0650000

v)	ceratonijas augļi

0,02 (2)

0700000

7.	APIŅI (žāvēti), tostarp apiņu rogas un nekoncentrēts pulveris

0800000

8.	GARŠVIELAS

0810000

sēklas

0,02 (2)

0810010

Anīsa sēklas

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

0810030

Selerijas sēklas (Ārstniecības lupstāja sēklas)

0810040

Koriandra sēklas

0810050

Ķimeņu sēklas

0810060

Diļļu sēklas

0810070

Fenheļa sēklas

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090

Muskatrieksts

0810990

Pārējie

0820000

ii)	augļi un ogas

0,02 (2)

0820010

Jamaikas pipari

0820020

Anīsa (Japānas) pipari

0820030

Pļavas ķimenes

0820040

Kardamons

0820050

Kadiķogas

0820060

Pipari (melnie un baltie) (Garie pipari, sārtie pipari)

0820070

Vaniļas pākstis

0820080

Tamarinda augļi

0820990

Pārējie

0830000

iii)

miza

0,02 (2)

0830010

Kanēļkoka miza (Kasijas koka miza)

0830990

Pārējie

0840000

iv)	saknes vai sakneņi

0,02 (2)

0840010

Lakricas sakne

0840020

Ingvera saknenis

0840030

Kurkumas sakne

0840040

Mārrutka sakne

0840990

Pārējie

0850000

pumpuri

0850010

Krustnagliņas

0,02 (2)

0850020

Kaperi

0,4

0850990

Pārējie

0,02 (2)

0860000

vi)	zieda drīksna

0,02 (2)

0860010

Safrāns

0860990

Pārējie

0870000

vii)

sēklsedze

0,02 (2)

0870010

Muskatrieksta miza, žāvēta

0870990

Pārējie

0900000

9.	AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,05

0900010

Cukurbietes (sakne)

0900020

Cukurniedres

0900030

Cigoriņu saknes

0900990

Pārējie

1000000

10.	DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

1010000

i)	gaļa, gaļas izstrādājumi, subprodukti, asinis, dzīvnieku tauki, svaigi, dzesināti vai saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti vai pārstrādāti miltos vai rupja maluma miltos citi pārstrādes produkti, kā desas un pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes

1011000

cūku

1011010

Gaļa

0,05

1011020

Tauki bez liesuma

1011030

Aknas

0,5

1011040

Nieres

0,3

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti

0,5

1011990

Pārējie

1012000

liellopu

1012010

Gaļa

0,3

1012020

Tauki

1012030

Aknas

1012040

Nieres

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti

0,5

1012990

Pārējie

1013000

aitu

1013010

Gaļa

0,05

1013020

Tauki

1013030

Aknas

0,5

1013040

Nieres

0,5

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti

0,5

1013990

Pārējie

1014000

kazu

1014010

Gaļa

0,05

1014020

Tauki

1014030

Aknas

0,5

1014040

Nieres

0,5

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti

0,5

1014990

Pārējie

1015000

e)	zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu

1015010

Gaļa

0,05

1015020

Tauki

1015030

Aknas

0,5

1015040

Nieres

0,5

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti

0,5

1015990

Pārējie

1016000

f)	mājputnu – vistu, zosu, pīļu, tītaru un pērļu vistiņu – strausu, baložu

1016010

Gaļa

0,2

1016020

Tauki

1016030

Aknas

0,2

1016040

Nieres

0,2

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti

0,2

1016990

Pārējie

1017000

g)	citu lauksaimniecības dzīvnieku (Truši, ķenguri)

0,02 (2)

1017010

Gaļa

1017020

Tauki

1017030

Aknas

1017040

Nieres

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti

1017990

Pārējie

1020000

ii)	piens un krējums, neiebiezināts, bez cukura vai cita saldinātāja piedevas, sviests un citi tauki, kas iegūti no piena, siera un rūgušpiena biezmasas

0,5

1020010

Liellopu

1020020

Aitu

1020030

Kazu

1020040

Zirgu

1020990

Pārējie

1030000

iii)	putnu olas, svaigas, konservētas vai pagatavotas putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

0,2

1030010

Vistu

1030020

Pīļu

1030030

Zosu

1030040

Paipalu

1030990

Pārējie

1040000

iv)	medus (Peru pieniņš, ziedputekšņi)

0,01 (2)

1050000

v)	abinieki un rāpuļi (Varžu kājiņas, krokodili)

0,01 (2)

1060000

vi)

gliemeži

0,01 (2)

1070000

vii)	citi sauszemes dzīvnieku produkti

0,01 (2)

(F)= šķīst taukos.

Spinosads (spinosina A un spinosina D summa, izteikta kā spinosads) (F)

(+)

Šāds MAL piemērojams līdz 2014. gada 31. decembrim, pēc minētā datuma MAL būs 0,3, ja vien nav izdarīti grozījumi ar regulu.

0153030

Avenes (Japānas avenes, ziemeļu kaulenes/avenes (Rubus arcticus), kauleņavene (Rubus arcticus x idaeus))”

(1) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

(2) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(F)= šķīst taukos.

Spinosads (spinosina A un spinosina D summa, izteikta kā spinosads) (F)

(+)

Šāds MAL piemērojams līdz 2014. gada 31. decembrim, pēc minētā datuma MAL būs 0,3, ja vien nav izdarīti grozījumi ar regulu.

0153030

Avenes (Japānas avenes, ziemeļu kaulenes/avenes (Rubus arcticus), kauleņavene (Rubus arcticus x idaeus))”

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/81

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 557/2012

(2012. gada 26. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 26. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	TR	62,0
0702 00 00	ZZ	62,0
0707 00 05	MK	18,0
	TR	95,4
	ZZ	56,7
0709 93 10	TR	103,0
0709 93 10	ZZ	103,0
0805 50 10	AR	74,0
	UY	81,1
	ZA	95,6
	ZZ	83,6
0808 10 80	AR	138,3
	BR	90,1
	CH	68,9
	CL	103,3
	NZ	128,9
	US	121,2
	UY	57,1
	ZA	108,4
	ZZ	102,0
0809 10 00	TR	199,1
0809 10 00	ZZ	199,1
0809 29 00	TR	375,9
0809 29 00	ZZ	375,9

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/83

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 13. jūlijs)

par valsts atbalstu SA.26117 – C 2/10 (ex NN 62/09), ko Grieķija piešķīrusi Aluminium of Greece SA

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4916)

(Autentisks ir tikai teksts grieķu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/339/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā minēto procedūru (1),

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt piezīmes saskaņā ar minētajiem noteikumiem un ņemot vērā iesniegtās piezīmes,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2008. gada jūlijā saņēma divas sūdzības par iespējamu atbalstu par labu uzņēmumam Aluminium of Greece un uzņēmumam Aluminium SA, kas 2007. gada jūlijā pilnībā pārņēma Aluminium of Greece veikto alumīnija ražošanas darbību (turpmāk abi kopā “AoG”). Sūdzības attiecās uz diviem iespējamiem valsts atbalsta pasākumiem: labvēlīgāku elektroenerģijas tarifu un gāzes cauruļvada būvniecību AoG savienošanai ar galveno sadales tīklu.

(2)	Komisija 2010. gada 27. janvāra vēstulē informēja Grieķiju par savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz pasākumiem.

(3)	Grieķija 2010. gada 31. martā iesniedza piezīmes par Komisijas lēmumu sākt procedūru.

(4)	Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pasākumiem.

(5)

Komisija saņēma piezīmes no divām ieinteresētajām personām: no AoG2010. gada 12. maijā un 2011. gada 4. maijā un no Public Power Corporation (turpmāk “PPC”) 2010. gada 17. maijā; PPC ir valstij piederošs uzņēmums, un tas piemēroja vienu no iespējamiem pasākumiem (noteica labvēlīgāku elektroenerģijas tarifu). Piezīmes tika pārsūtītas Grieķijai, un valstij tika dota iespēja izteikt savas piezīmes; tās tika saņemtas 2010. gada 16. jūlijā un 6. augustā un 2011. gada 16. maijā.

(6)	Komisija 2010. gada 1. decembrī lūdza Grieķijas valsts iestādes sniegt papildinformāciju, un Grieķija attiecīgi sniedza atbildi savā 2011. gada 11. februāra vēstulē.

II. IESPĒJAMĀ ATBALSTA SĪKĀKS APRAKSTS

II. a) ATBALSTA SAŅĒMĒJS

(7)

AoG ir liels uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas Viotijas apgabalā Grieķijā. Uzņēmums aktīvi darbojas alumīnija kā izejmateriāla ražošanā. Pēc nozaru sadalīšanas 2007. gada jūlijā AoG tika sadalīts divos jaunizveidotos uzņēmumos: a) Aluminium SA un b) Endessa Hellas SA. Uzņēmums Aluminium pārņēma alumīnija ražošanu, un Endessa Hellas pārņēma elektroenerģijas ražošanu (pirms pāris gadiem AoG bija saņēmis atļauju ražot elektroenerģiju). Tādējādi Aluminium pilnībā pārņēma AoG veikto alumīnija ražošanu. AoG arī pieder trīs elektroenerģijas ražošanas vienības, kas atrodas blakus alumīnija ražotnei. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija EUR 427,3 miljoni (no šīs summas peļņa pirms nodokļiem bija EUR 34,4 miljoni) un tajā strādāja 960 darbinieku. 2006. gadā (gadu pirms pārbaudāmajiem atbalsta pasākumiem) apgrozījums bija EUR 470,9 miljoni (pieaugums par 23 % kopš 2005. gada), peļņa pirms nodokļiem bija EUR 102,5 miljoni (pieaugums par 39 % kopš 2005. gada) un darbinieku skaits bija 1 047. Uzņēmums kopš 2005. gada pieder privātuzņēmumu grupai Mitilineos SA.

II. b) PIRMAIS PASĀKUMS: LABVĒLĪGĀKS ELEKTROENERĢIJAS TARIFS

(8)

AoG ir dibināts 1960. gadā, un Grieķijas valsts tam piešķīrusi vairākas privilēģijas, tostarp elektroenerģijas piegādi par zemākām cenām. Saskaņā ar statūtiem, kuros noteikta privilēģiju piešķiršana, elektroenerģijas piegāde par zemākām cenām beidzas 2006. gada martā, ja PPC attiecīgi informē AoG divus gadus iepriekš. PPC2004. gada 26. februārī (t. i., vairāk nekā divus gadus pirms privilēģiju izbeigšanas) attiecīgi informēja AoG un 2006. gada marta beigās pārtrauca piemērot labvēlīgāku tarifu.

(9)	Attiecīgi no 2006. gada marta līdz 2007. gada janvārim AoG maksāja lieliem rūpnieciskiem patērētājiem noteikto elektroenerģijas standarta tarifu.

(10)

Tomēr AoG tiesā apstrīdēja labvēlīgāka tarifa izbeigšanu, un 2007. gada janvārī vispārējā tiesa pieņēma lēmumu par pagaidu pasākumu, saskaņā ar kuru labvēlīgāks tarifs jāatjauno līdz sprieduma pieņemšanai šajā lietā. Savukārt PPC iesniedza apelāciju pret šo pagaidu lēmumu, un lēmums tika atcelts 2008. gada martā (joprojām tiek gaidīts spriedums šajā lietā).

(11)

Tiesas lēmuma praktiskās sekas bija labvēlīgāka tarifa atkārtota piemērošana AoG, sākot no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada martam. Šajā periodā saskaņā ar Grieķijas valsts iestāžu datiem AoG samaksāja par EUR 17,4 miljoniem mazāk, nekā uzņēmums būtu maksājis saskaņā ar lieliem rūpnieciskiem patērētājiem noteikto “standarta” tarifu.

II. c) OTRAIS PASĀKUMS: GĀZES SADALES TĪKLA PAPLAŠINĀŠANA, PIEVIENOJOT AoG

(12)

Grieķijā valsts gāzes sadales sistēma var tikt paplašināta, saņemot (potenciāla) klienta pieprasījumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—	jāsaņem Elektroenerģiju regulējošās iestādes (turpmāk “RAE”), Grieķijas energoregulatora, labvēlīgs atzinums,

—	tīkla operatoram jāpārliecinās, ka tas laika gaitā varēs atgūt ar tīkla paplašināšanu saistītās izmaksas, izmantojot ar tīklu saistīto tarifu ieņēmumus.

(13)	Pēc tam, kad 2005. gada 15. aprīlī tika saņemts labvēlīgs RAE atzinums un 2005. gada 13. jūnijā – sadales sistēmas operatora piekrišana (3), valsts tīkls tika paplašināts, izbūvējot 29,5 km garu cauruļvadu, lai tīklam pievienotu AoG. Gāzes cauruļvads tika nodots ekspluatācijā 2008. gada 16. maijā.

(14)	Paplašinājuma kopējās būvizmaksas bija EUR 12,64 miljoni. No šīs summas EUR 9,04 miljonus sedza National Gas System Operator (turpmāk “NGSO”), EUR 3,3 miljonus sedza AoG un EUR 3,6 miljoni tika segti, izmantojot Kopienas atbalsta pamatnostādnes 2000.–2006. gadam (4).

III. PAMATS FORMĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAI

(15)

Komisija savā 2010. gada 27. janvāra lēmumā sākt procedūru apšaubīja, vai labvēlīgāks elektroenerģijas tarifs, ko AoG maksāja PPC pēc 2006. gada marta, bija vienāds visiem lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Komisijas šaubas izraisīja tas, ka labvēlīgāka tarifa piemērošana beidzas 2006. gada martā un tas ir noteikts AoG dibināšanas statūtos, kuros noteikta privilēģiju piešķiršana. Tika norādīts, ka PPC attiecīgi mēģināja izbeigt privilēģijas piemērošanu, tomēr ar tiesas lēmumu privilēģijas termiņš tika pagarināts.

(16)

Attiecībā uz pasākumu valsts gāzes sadales sistēmas paplašināšanai, pievienojot AoG, Komisija 2010. gada 27. janvāra lēmumā sākt procedūru pauda neizpratni par to, kāpēc cauruļvada būvizmaksas galvenokārt sedza valsts, nevis AoG. Šīs šaubas radās, jo, neraugoties uz Komisijas vairākkārtējiem pieprasījumiem, Grieķija nebija sniegusi sīkāku informāciju, un šā paša iemesla dēļ lēmumā sākt procedūru bija ietverts izpildraksts Grieķijai.

IV. GRIEĶIJAS UN IEINTERESĒTO PERSONU IESNIEGTĀS PIEZĪMES

IV. a) GRIEĶIJAS UN ATBALSTA SAŅĒMĒJA PIEZĪMES

Pirmais pasākums: labvēlīgāks elektroenerģijas tarifs

(17)	Grieķija atzīst, ka laikposmā starp abiem tiesas lēmumiem (no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada martam) AoG samaksāja EUR 131,4 miljonus saskaņā ar labvēlīgāku tarifu, nevis EUR 148,8 miljonus, ko tā maksātu saskaņā ar “standarta” tarifu lieliem rūpnieciskiem patērētājiem.

(18)	Tomēr Grieķija norāda, ka, pat ja AoG noteikto labvēlīgāko cenu uzskata par atbalstu, tas būtu esošs atbalsts.

(19)	Saistībā ar šo AoG norāda, ka Grieķijas tiesas 2007. gada janvārī pieņemtais lēmums nenozīmēja ievērojami grozīt sākotnējo vienošanos, un tiesa tikai nolēma “apturēt” paziņojumu par labvēlīgāka tarifa piemērošanas izbeigšanu un atlikt tiesas lēmumu saistībā ar AoG un PPC nesaskaņām.

Otrais pasākums: gāzes sadales tīkla paplašināšana, pievienojot AoG

(20)

Grieķija noliedz, ka AoG saņēma selektīvu priekšrocību, kas izpaudās kā gāzes cauruļvada būvizmaksu subsidēšana. Īpaši Grieķija norādīja, ka valsts noteikumi, uz kuru pamata tika pieņemts lēmums paplašināt sadales tīklu, vienādā mērā piemērojami visiem gāzes tiešajiem lietotājiem, tādēļ AoG netika piešķirta selektīva priekšrocība.

(21)

Turklāt Grieķija norāda, ka attiecīgais cauruļvads nav domāts AoG, bet ir pieejams citiem apgabala tiešajiem lietotājiem, kas ir rūpnieciski patērētāji un mājsaimniecības. Tas veicina valsts gāzes sadales sistēmas jaudu un ir NGSO īpašums. Turklāt tā jauda pārsniedz AoG gada patēriņu (1,7 miljardi Nm3/gadā salīdzinājumā ar 0,7 miljardiem Nm3/gadā).

(22)

AoG norādīja, ka tā līgumā noteiktais gāzes patēriņš gadā ir 13,5 % no kopējā valsts patēriņa un ka tā faktiskais gāzes patēriņš gadā ir 10,5 % no kopējā valsts patēriņa. AoG arī uzsver, ka ieguldījuma radītie tarifu ieņēmumi sadales tīkla operatoram ir EUR 11,6 miljoni gadā, tādēļ ieguldījums ir ļoti pievilcīgs un rentabls sadales tīkla operatoram. Grieķijas valsts iestādes apstiprināja šos skaitļus.

IV. b) PPC PIEZĪMES

(23)	PPC atbalsta Komisijas veikto izmeklēšanu par elektroenerģijas tarifu pasākumu. PPC apstiprina, ka AoG gūtā priekšrocība būtu EUR 17,4 miljoni.

V. ATBALSTA VĒRTĒJUMS

(24)

Pamatojoties uz minētajiem faktiem un Grieķijas un citu trešo personu norādīto, šajā iedaļā sniegts Komisijas vērtējums par attiecīgajiem pasākumiem. Pirmkārt, Komisija izvērtēs atbalstu pārbaudāmajā pasākumā, lai nonāktu pie secinājuma par atbalsta esību vai neesību (V iedaļas a) apakšiedaļa). Otrkārt, ja pasākumā patiešām ir ietverts atbalsts, Komisija izvērtēs tā saderību ar iekšējo tirgu (V iedaļas b) apakšiedaļa).

V. a) ATBALSTA ESĪBA LESD 107. PANTA 1. PUNKTA NOZĪMĒ

(25)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(26)	Ņemot vērā šo noteikumu, Komisija attiecīgi izvērtēs, vai apstrīdētais pasākums par labu AoG ir valsts atbalsts.

Pirmais pasākums: labvēlīgāks elektroenerģijas tarifs

a) Priekšrocība

(27)

Komisija konstatējusi, ka AoG maksātais tarifs ir zemāks nekā citu lielo rūpniecisko patērētāju maksātais standarta tarifs. Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas pārdevējs nepiekristu bez īpaša pamatojuma piemērot samazinātu ikmēneša tarifu. Saistībā ar šo Grieķija nav iesniegusi pārliecinošus argumentus, lai pamatotu secinājumu, ka labvēlīgāks tarifs bija tirgus tarifs, kaut gan Komisija oficiāli uzdevusi šādu jautājumu savās vēstulēs. Gluži pretēji, ir divi nozīmīgi faktori, kuri norāda, ka AoG maksāto tarifu nevar uzskatīt par tirgus noteiktu cenu:

pirmkārt, PPC uzvedība. Tiklīdz vairs nebija saistoši juridiskie ierobežojumi 1960. gada statūtos, kuros noteikta privilēģiju piešķiršana AoG, PPC pieņēma lēmumu nekavējoties atcelt labvēlīgāku tarifu un sākt piemērot standarta tarifu lieliem rūpnieciskiem klientiem. Tas parādās paziņojumā, ko PPC nosūtīja AoG 2004. gada februārī (skatīt 8. apsvērumu). Komisija uzskata, ka šī ir pietiekama norāde, ka 1960. gada statūtos noteiktais tarifs neatspoguļo tirgus cenu no PPC viedokļa;

otrkārt, iepriekšējie Komisijas lēmumi. Komisija 2002. gada 16. oktobrī apstiprināja subsīdiju ne vairāk kā EUR 178 miljonu apmērā, ko Grieķija gatavojās piešķirt PPC (lieta N133/01 (5)). Subsīdijas mērķis bija ļaut PPC saņemt kompensāciju par balasta izmaksām, kas tai radās saistībā ar 1960. gadā noteikto labvēlīgāko tarifu par labu AoG, kurš pastāvēja līdz tā termiņa beigām 2006. gada martā. Subsīdija tika apstiprināta ne kā valsts atbalsts PPC, jo uzskatīja, ka tā bija tikai kompensācija par tam radītiem zaudējumiem. Lēmumā arī bija piezīme par to, ka, ja subsīdiju uzskatītu par atbalstu, tas būtu par labu AoG, nevis PPC. Secinājums: minētajā lēmumā atzīts, ka PPC bija jāpiemēro labvēlīgāks tarifs par labu AoG, un šādu tarifu tas nepiemērotu parastos tirgus apstākļos. Tādējādi Komisija uzskata, ka priekšrocību AoG veido starpība starp standarta tarifu lieliem rūpnieciskiem patērētājiem (ko AoG maksātu, ja tai netiktu piemērots īpašais “labvēlīgais” tarifs) un AoG maksāto tarifu laikā no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada martam.

b) Valsts līdzekļi

(28)

Zemāku cenu noteikšana samazināja PPC ieņēmumus. PPC SA ir valsts kontrolēts uzņēmums. Grieķijas valstij uzņēmumā ir akcijas 51 % apmērā, un uzņēmumu uzrauga Grieķijas Vides, enerģijas un klimata pārmaiņu ministrija (Finanšu ministrija līdz 2009. gadam). Grieķijas valsts var iecelt vairākumu uzņēmuma valdes locekļu, un tā ir tieši pārstāvēta kopsapulcē Grieķijas vides, enerģijas un klimata pārmaiņu ministra personā (finanšu ministra līdz 2009. gadam). Tādējādi šajā gadījumā ir iesaistīti valsts līdzekļi. Turklāt Komisija atzīmē, ka lēmums par pagarināšanu attiecas uz Grieķijas valsti, jo to pieņēma Grieķijas tiesa, kas ir valsts struktūra.

(29)	Tādējādi pasākums atbilst kritērijam par valsts līdzekļiem.

c) Selektīvs labums

(30)	Labvēlīgāks tarifs tika piemērots tikai AoG, tādēļ pasākums tam dod selektīvu labumu. Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums ir selektīvs.

d) Konkurences kropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(31)

AoG aktīvi darbojas nozarēs, kurās saražotais tiek plaši tirgots starp dalībvalstīm. Alumīniju ražo ne tikai Grieķijā, bet vēl deviņās dalībvalstīs: Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Spānijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē (6). Elektroenerģijas ražošana kā liberalizēta ekonomikas darbība tiek veikta visās dalībvalstīs. Kad valsts atbalsts spēcina uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir tirdzniecības konkurenti dažādās dalībvalstīs, uzskata, ka šādus uzņēmumus ietekmē atbalsts. Tādēļ pasākums atbilst kritērijiem par konkurences kropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(32)	Ne Grieķija, ne atbalsta saņēmējs nav apstrīdējis šo punktu.

e) Secinājumi par atbalsta esību pirmajā pasākumā

(33)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija secināja, ka labvēlīgāks elektroenerģijas tarifs AoG ir valsts atbalsts par labu minētajam uzņēmumam LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Atbalsta apjoms ir EUR 17,4 miljoni, kas ir starpība starp šādām summām: a) PPC ieņēmumiem no standarta tarifa, kuru vajadzēja piemērot laikā no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada martam, kas ir EUR 148,8 miljoni; un b) PPC ieņēmumiem no tarifa, kuru faktiski piemēroja minētajā laikā, kas ir EUR 131,4 miljoni.

f) Pirmais pasākums ir nelikumīgs atbalsts

(34)

AoG norāda, ka ar 2007. gada janvārī pieņemto pirmo tiesas lēmumu sākotnējā labvēlīgā vienošanās netika būtiski grozīta (skatīt 16. apsvērumu). Tādēļ saskaņā ar AoG teikto lēmums nenozīmēja piešķirt uzņēmumam jaunu atbalstu un pasākums par labvēlīgākas elektroenerģijas cenas noteikšanu bija esošs atbalsts.

(35)

Komisija nevar pieņemt AoG argumentus. Saskaņā ar sākotnējiem nosacījumiem par labvēlīgāka tarifa piešķiršanu – kas bija esošs atbalsts – atbalstam bija jābeidzas 2006. gada martā ar noteikumu, ka PPC sniedz attiecīgu paziņojumu. Saņemot paziņojumu, esošais atbalsts beidz pastāvēt, kā noteikts sākotnējos nosacījumos par labvēlīgāka tarifa piešķiršanu. Samazināta elektroenerģijas tarifa piešķiršana, kas atbilst valsts atbalsta definīcijai (kā tas notika šajā gadījumā), nozīmē jaunu atbalstu neatkarīgi no tā, ka jaunā atbalsta nosacījumi var būt līdzīgi iepriekšējā atbalsta pasākumam. Tiesas judikatūrā ir skaidri pateikts, ka esoša atbalsta pagarināšana ir jauns atbalsts un par to jāziņo (7). A foritori, tas arī attiecas uz gadījumiem, kad esošs izbeigts atbalsts tiek atjaunots pēc vairākiem mēnešiem.

(36)	Tā kā par šo jauno atbalstu Komisijai netika paziņots saskaņā ar LESD 108. pantu, tas ir nelikumīgs.

Otrais pasākums: gāzes sadales tīkla paplašināšana, pievienojot AoG

a) Priekšrocība

(37)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka, pieņemot lēmumu paplašināt sadales tīklu, NGSO ieņēmumi saistībā ar lietotāju maksām ievērojami palielinājās. Tādiem klientiem kā AoG jāmaksā NGSO par tīkla izmantošanu. Komisija konstatēja, ka pasākums, t. i., cauruļvada būvniecība, bija ekonomiski izdevīga sadales tīkla operatoram un attiecīgi nenozīmēja priekšrocību AoG. Arī privāts sadales tīkla operators būtu veicis tādu pašu ieguldījumu.

(38)

Saskaņā ar Grieķijas valsts iestāžu iesniegto informāciju Komisija konstatējusi, ka attiecīgā ieguldījuma radītie NGSO ieņēmumi saistībā ar lietotāju maksām ir EUR 11,6 miljoni gadā. Komisija salīdzinājusi šo summu ar ieguldījuma izmaksām (vienreizējs ieguldījums) un darbības izmaksām (gada griezumā) saistībā ar cauruļvadu, lai pārliecinātos, vai ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, t. i., vai tas dod atbilstīgu atdevi ieguldītājam.

(39)

Saskaņā ar Grieķijas valsts iestāžu iesniegto informāciju AoG cauruļvada kopējās ieguldījuma izmaksas bija EUR 12,64 miljoni (EUR 9,04 miljonus maksāja NGSO, un EUR 3,6 miljonus finansēja no Kopienas atbalsta, kā aprakstīts 14. apsvērumā). Papildus vienreizējām ieguldījuma izmaksām aplēstie darbības izdevumi gadā bija EUR 0,933 miljoni. Tādēļ ir skaidrs, ka NGSO ieņēmumi, kas ir EUR 11,6 miljoni gadā, nodrošina uzņēmumam ļoti augstu atdevi. Ieguldījuma atmaksas periods (tostarp Kopienas atbalsta finansētās daļas atmaksai) ir mazāks par 15 mēnešiem. Hipotētiski pieņemot, ka gāzes cauruļvada savienojuma ekspluatācijas periods ir 20 gadi, ieguldījuma atdeve (iekšējā atdeves likme jeb IRR) ir 84 %. Ņemot vērā augsto atdeves līmeni, Komisija ir pārliecināta, ka atdeve būtu pietiekams motīvs privātam ieguldītājam veikt tādu pašu ieguldījumu (8). Tādēļ Komisija uzskata, ka valsts lēmums paplašināt gāzes sadales tīklu nepiešķīra AoG priekšrocību, kādu tas nevarētu saņemt saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(40)	Tādēļ pasākums neatbilst kritērijam par priekšrocību. Attiecīgi vairs nav jāvērtē citi kritēriji, kuriem pasākumam jāatbilst, lai tas būtu valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

b) Secinājums par valsts atbalsta esību otrajā pasākumā

(41)	Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija secinājusi, ka gāzes sadales tīkla paplašināšana nav valsts atbalsts par labu AoG LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

V. b) ATBALSTA SADERĪBA AR IEKŠĒJO TIRGU

(42)	Ciktāl pirmais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jāvērtē tā saderība, ņemot vērā 107. panta 2. un 3. punktā minētos izņēmumus.

(43)	LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteikti izņēmumi 107. panta 1. punktā minētajam vispārīgajam noteikumam, ka valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(44)

LESD 107. panta 2. punktā noteiktos izņēmumus nepiemēro šajā gadījumā, jo šis nav sociāla rakstura pasākums, tas netiek piešķirts individuāliem patērētājiem, tas nav veidots, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, un nav piešķirts tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana.

(45)	Papildu izņēmumi noteikti LESD 107. panta 3. punktā. LESD 107. panta 3. punkta b), d) un e) apakšpunktu noteikti nepiemēro, un Grieķijas valsts iestādes uz tiem nenorāda. Turpmāk šajā apakšiedaļā Komisija izvērtēs pirmā pasākuma potenciālo saderību ar 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu.

(46)

LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka “atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs”, var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. AoG atrodas apgabalā, kas ir tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un attiecīgi tas ir potenciāli tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu.

(47)	Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes, kuras piemēroja labvēlīgāka tarifa piemērošanas laikā, t. i., 2007. gada janvārī (Valstu reģionālā atbalsta 2006. gada pamatnostādnes (9)), paredz reģionālā ieguldījumu atbalsta saņemšanas nosacījumus.

(48)

Valstu reģionālā atbalsta 2006. gada pamatnostādnes nosaka, ka darbības atbalsta mērķis ir samazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus. Saskaņā ar pamatnostādnēm darbības atbalstu var piešķirt reģioniem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto izņēmumu, ja: i) to attaisno šā atbalsta devums reģiona attīstībai un veids; un ii) tā apjoms ir proporcionāls trūkumiem, ko ar šo atbalstu paredzēts mazināt, un to piešķir dalībvalstij, kas var pierādīt, ka trūkumi pastāv, kā arī novērtēt to nozīmi (pamatnostādņu 76. punkts).

(49)

Komisija atzīmē, ka kārtējie izdevumi nav kapitāla izdevumi, bet parasti ir periodiski izdevumi, kas nepieciešami uzņēmuma darbībai. Ņemot to vērā, labvēlīgāks elektroenerģijas tarifs AoG samazināja tā kārtējos izdevumus. Tādējādi tas ir darbības atbalsts, kas nav atļauts saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta 2006. gada pamatnostādnēm. Grieķijas valsts iestādes nedz sniedza pierādījumus, lai pierādītu, ka samazināts elektroenerģijas tarifs bija attaisnots kā devums reģiona attīstībai vai sava veida dēļ, nedz arī parādīja, ka atbalsts bija proporcionāls trūkumiem, ko ar šo atbalstu paredzēts mazināt. Tāpat Grieķijas valsts iestādes nesniedza nekādus mērījumus vai aprēķinus par trūkumiem apgabalā un atbalsta apjomu, lai pierādītu, ka atbalsts ir proporcionāls trūkumiem.

(50)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secinājusi, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta 2006. gada pamatnostādnēm.

(51)

Attiecībā uz atbalsta saderību ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot LESD 107. un 108. pantu (10), Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz Grieķijas valsts iestāžu sniegtajiem finanšu rādītājiem, AoG ir liels uzņēmums, kā parādīts 7. apsvērumā. Saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas 1. panta 5. punktu regulu nepiemēro ad hoc atbalstam, ko piešķir lieliem uzņēmumiem.

(52)

Tāpat saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas 8. panta 3. punktu, ja atbalstu, uz ko attiecas minētā regula, piešķir lielam uzņēmumam, dalībvalstīm vajadzētu apstiprināt atbalsta ievērojamo stimulējošo ietekmi, pamatojoties uz dokumentiem, kuros tiek analizēta saņēmēja projekta vai darbības dzīvotspēja gan ar atbalstu, gan bez tā. Komisijai netika iesniegti šādi pierādījumi.

(53)	Secinājums: uzņēmumam AoG piešķirtais atbalsts nav saderīgs saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu.

(54)

LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(55)

Komisija uzskata, ka 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktais izņēmums neattiecas uz šo gadījumu. Attiecībā uz noteiktu ekonomikas apgabalu attīstību AoG atrodas apgabalā, kas ir tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, nevis šā paša panta 3. punkta c) apakšpunktu (11). Attiecībā uz konkrētu saimniecisko darbību attīstību Komisija norāda, ka alumīnija ražošanas nozare nav pakļauta īpašiem valsts atbalsta noteikumiem, kurus varētu piemērot saņēmējam. Citi valsts atbalsta noteikumi, kurus pieņem, pamatojoties uz 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, noteikti nav piemērojami. Tas nozīmē, ka AoG nav tiesīgs saņemt atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un/vai pārstrukturēšanai. Atbalsta laikā AoG patiešām nebija grūtībās nonācis uzņēmums, jo tas neatbilda nevienam kritērijam, kas noteikti 9.–11. punktā 1999. gada Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12), kuras tika piemērotas labvēlīgāka tarifa piemērošanas laikā. Tāpat pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršana ir atkarīga no stabila pārstrukturēšanas plāna. Grieķija neiesniedza šādu pārstrukturēšanas plānu. Secinājums: uzņēmumam AoG piešķirtais atbalsts nav saderīgs saskaņā ar noteikumiem par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(56)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secinājusi, ka attiecīgais atbalsta pasākums nav saderīgs ar LESD. Īpaši Komisija uzskata, ka starpība starp a) PPC ieņēmumiem no standarta tarifa, ko vajadzēja piemērot AoG laikā no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada martam; un b) PPC ieņēmumiem no tarifa, kādu faktiski piemēroja AoG minētajā laikā, ir nesaderīgs atbalsts par labu AoG.

VI. SECINĀJUMS

(57)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secinājusi, ka pirmais pasākums ir valsts atbalsts un nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Komisija arī secinājusi, ka valsts gāzes sadales tīkla paplašināšana nav valsts atbalsts.

(58)	Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (13) 14. pantā noteikts: “Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja.”

(59)

Tādējādi, tā kā attiecīgais pasākums ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts, jāatgūst atbalsta apjoms, lai atjaunotu situāciju, kāda pastāvēja tirgū pirms minētā atbalsta piešķiršanas. Uzskata, ka atgūšana sākas līdz ar priekšrocības piešķiršanu saņēmējam, t. i., līdz ar atbalsta nodošanu saņēmēja rīcībā, un saņēmējam jāmaksā procenti par atgūšanu līdz atbalsta summas faktiskai atgūšanai.

(60)

Nesaderīgais atbalsta elements minētajā pasākumā ir starpība starp a) PPC ieņēmumiem no standarta tarifa, ko vajadzēja piemērot AoG laikā no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada martam; un b) PPC ieņēmumiem no tarifa, kādu faktiski piemēroja AoG minētajā laikā. Tādējādi uzņēmumam AoG piešķirtais valsts atbalsts minētajā laikā ir EUR 17,4 miljoni,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Valsts atbalsts EUR 17,4 miljonu apmērā, ko Grieķija nelikumīgi piešķīrusi Aluminium of Greece SA un tā pārņēmējam Aluminium SA, ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta pārkāpums, jo labvēlīgāks elektroenerģijas tarifs nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2. Valsts gāzes sadales tīkla paplašināšana nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

1. Grieķijai jāatgūst no saņēmēja 1. panta 1. punktā minētais atbalsts.

2. Atgūstamā summa ietver procentus, sākot no dienas, kurā atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz atbalsta faktiskās atgūšanas dienai.

3. Procentus aprēķina gan pamatsummai, gan procentiem saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (14) V nodaļu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 271/2008 (15), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 794/2004.

4. Grieķija anulē neveiktos 1. panta 1. punktā minētā atbalsta maksājumus, un šis norādījums ir spēkā, sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

3. pants

1. Šā lēmuma 1. panta 1. punktā minētā atbalsta atgūšana tiek veikta nekavējoties un efektīvi.

2. Grieķija nodrošina, ka šis lēmums tiek īstenots četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas.

4. pants

1. Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Grieķija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	kopējo summu (pamatsummu un procentus par atgūšanu), kas atgūstama no saņēmēja;

b)	sīku aprakstu par jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam;

c)	dokumentus, kas parāda, ka saņēmējam pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2. Grieķija informēs Komisiju par to, kā virzās valsts veiktie pasākumi šā lēmuma īstenošanai līdz 1. panta 1. punktā minētā atbalsta pilnīgai atgūšanai. Pēc Komisijas pieprasījuma Grieķija nekavējoties sniedz tai informāciju par jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam. Grieķija arī sniedz sīkāku informāciju par atbalsta apjomu un procentiem par atgūšanu, kas jau atgūti no saņēmēja.

5. pants

Šis lēmums adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2011. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) OV C 96, 16.4.2010., 7. lpp.

(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Šajā laikā sadales sistēmas operators bija uzņēmums Public Gas Corporation (turpmāk “PGC”), kurā valstij pieder 65 %. Vēlāk valsts gāzes sadales sistēma (tostarp AoG pieslēgums) tika nodots uzņēmumam National Gas System Operator (turpmāk “NGSO”), kas tika izveidots 2007. gada 30. martā un bija PGC pilnībā piederošs meitasuzņēmums.

(4) Konkrēti, darbības programmas “Konkurētspēja” 7. ass “Enerģētika un ilgtspējīga attīstība” 7.1. pasākums “Dabasgāzes pastiprināta izmantošana iekšzemes un terciārajā nozarē, rūpnieciskiem patērētājiem un transporta nozarē”.

(5) OV C 9, 15.1.2003., 6. lpp.

(6) Avots: Eiropas Alumīnija ražošanas asociācijas dokuments “Aluminium use in Europe, country profiles, 2005–2008” (Alumīnija izmantošana Eiropā dažādās valstīs, 2005.–2008. gads), http://www.eaa.net.

(7) Lieta 70/72, Komisija pret Vāciju (1973), Recueil, 813. lpp., 14. punkts, un spriedums lietā C-197/99 P, Beļģija pret Komisiju (2003), Recueil, I-8461. lpp., 109. punkts.

(8) Par atdevi gāzes sadales nozarē skatīt Komisijas lēmumu N 594/09 – Atbalsts Gaz-System SA gāzes sadales tīkliem Polijā, īpaši tā 17. punktu, saskaņā ar kuru kapitāla atdeve, ko piemēro Gaz-System, sākot no 2009. gada 1. jūnija, ir 10,8 %.

(9) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(10) OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.

(11) Turklāt saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu reģionālais darbības atbalsts nav atļauts.

(12) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(13) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(14) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

(15) OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp.

27.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/90

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 25. jūnijs)

par īslaicīga eksperimenta organizēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktu lauku pārbaudi bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 4169)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/340/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 13.a pantu,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (2) un jo īpaši tās 13.a pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību (3) un jo īpaši tās 19. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (4) un jo īpaši tās 33. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (5) un jo īpaši tās 16. pantu,

tā kā:

(1)	Oficiālas kultūraugu lauka pārbaudes ir bāzes sēklu un sēklu, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, sertificēšanas nosacījums. Tomēr attiecībā uz sertificētām sēklām pirms kāda laika ir ieviesta iespēja izvēlēties starp oficiālām lauka pārbaudēm un oficiālā uzraudzībā veiktām lauka pārbaudēm.

(2)

Iespēja izvēlēties starp oficiālām lauka pārbaudēm un oficiālā uzraudzībā veiktām lauka pārbaudēm attiecībā uz bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, var arī būt labāka alternatīva oficiālas lauka pārbaudes pieprasīšanai. Lai novērtētu šo alternatīvu, būtu jāorganizē īslaicīgs eksperiments.

(3)

Ņemot vērā attiecībā uz sertificētām sēklām gūto pieredzi saistībā ar oficiālā uzraudzībā veiktām lauka pārbaudēm, ir lietderīgi veikt eksperimentu, piemērojot tos pašus noteikumus, ko piemēro sertificētām sēklām, lai novērtētu, vai attiecīgie noteikumi ir piemēroti bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām.

(4)	Eksperimentā iesaistītās dalībvalstis ir jāatbrīvo no Direktīvā 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK paredzētajiem pienākumiem attiecībā uz oficiālām lauka pārbaudēm.

(5)	Eksperimentā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāiesniedz ikgadēji ziņojumi.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Savienības mērogā organizē īslaicīgu eksperimentu un tā laikā novērtē, vai attiecībā uz bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, iespēja izvēlēties starp oficiālām lauka pārbaudēm un oficiālā uzraudzībā veiktām lauka pārbaudēm, kuras veic saskaņā ar 2. un 3. pantu, varētu būt labāka alternatīva oficiālām lauka pārbaudēm un vai bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, ir piemērojami tie paši noteikumi, ko piemēro sertificētu sēklu sertificēšanai.

Minētā eksperimenta mērķis ir noskaidrot, vai attiecībā uz bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, prasību par oficiālu lauka pārbaužu veikšanu var aizstāt ar prasību veikt vai nu oficiālas lauka pārbaudes, vai pārbaudes oficiālā uzraudzībā attiecībā uz šādiem noteikumiem:

a)	Direktīvas 66/401/EEK 2. panta 1. punkta B daļas 1. punkta d) apakšpunktu, 14.a panta a) apakšpunktu un I pielikuma 6. punktu;

Direktīvas 66/402/EEK 2. panta 1. punkta C daļas d) apakšpunktu, 2. panta 1. punkta Ca daļas c) punktu, 2. panta 1. punkta D daļas 1. punkta d) apakšpunktu, 2. panta 1. punkta D daļas 2. punkta b) apakšpunktu, 2. panta 1. punkta D daļas 3. punkta c) apakšpunktu, 14.a panta a) punktu un I pielikuma 7. punktu;

c)	Direktīvas 2002/54/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu, 21. panta a) punktu un I pielikuma A daļas 4. punktu;

d)	Direktīvas 2002/55/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu, 35. panta a) punktu un I pielikuma 2. punktu;

e)	Direktīvas 2002/57/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu, 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta 1. punkta ii) apakšpunktu, 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta 2. punkta iii) apakšpunktu, 18. panta a) punktu un I pielikuma 5. punktu.

2. pants

Inspektori, kas veic pārbaudes oficiālā uzraudzībā

Dalībvalstis nodrošina, ka inspektori, kas veic pārbaudes oficiālā uzraudzībā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	ir ieguvuši vajadzīgo tehnisko kvalifikāciju;

b)	negūst personisku labumu saistībā ar pārbaužu veikšanu;

c)	ir ieguvuši oficiālas licences, ko izsniegusi attiecīgās dalībvalsts sēklu sertificēšanas iestāde pārbaužu veikšanai oficiālā uzraudzībā, un šī licencēšana ietver inspektoru zvērināšanu vai to parakstu uz rakstiska paziņojuma par apņemšanos ievērot noteikumus, kas attiecas uz oficiālām pārbaudēm;

d)	veic pārbaudes kompetentās sēklu sertificēšanas iestādes uzraudzībā.

3. pants

Kultūras un novākto sēklu pārbaudes

1. Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka kultūras un novākto sēklu pārbaudes atbilst 2. līdz 5. punkta prasībām.

2. Pārbaudāmā kultūra ir audzēta no sēklām, kam ir veikta oficiāla pēckontrole, kuras rezultāti atbilst prasībām, kas paredzētas I pielikumā Direktīvai 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK.

3. Attiecībā uz tām dārzeņu kultūrām, uz kurām attiecas Direktīva 2002/55/EK, kompetentā iestāde pārbauda vismaz 20 % no kopējā daudzuma. Attiecībā uz pārējām kultūrām pārbauda vismaz 5 % no kopējā daudzuma. Atbilstoša pārbaudes testu līmeņa noteikšanai bāzes sēklu un sēklu, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, kategorijām izmanto šādas dažādas procentuālās daļas: 5 %, 10 %, 15 % un 20 %.

4. Oficiālai pēckontrolei un, ja vajadzīgs, oficiālai sēklu pārbaudei laboratorijā attiecībā uz šķirņu identitāti un tīrību ņem procentuālu daļu no sēklu partijām, kas ievāktas no kultūrām. Dalībvalstis norāda, kurām sēklu partijām ir veiktas lauka pārbaudes oficiālā uzraudzībā.

5. Eksperimentā iesaistītās dalībvalstis salīdzina vienā un tajā pašā laukā veiktas oficiālās pārbaudes un oficiālā uzraudzībā veiktas pārbaudes rezultātus.

4. pants

Dalībvalstu līdzdalība

Eksperimentā drīkst piedalīties jebkura dalībvalsts.

Dalībvalstis, kas nolemj piedalīties eksperimentā (turpmāk “eksperimentā iesaistītās dalībvalstis”), informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par sugām, šķirnēm un reģioniem, uz kuriem attiecas attiecīgās dalībvalsts līdzdalība, un par visiem ierobežojumiem.

Dalībvalstis jebkurā brīdī var izstāties no eksperimenta, par to attiecīgi informējot Komisiju.

5. pants

Atbrīvojums

Eksperimenta nolūkā iesaistītās dalībvalstis attiecībā uz lauku oficiālajām pārbaudēm bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, atbrīvo no pienākumiem, kas paredzēti Direktīvas 66/401/EEK 2. panta 1. punkta B daļas 1. punkta d) apakšpunktā, 14.a panta a) punktā un I pielikuma 6. punktā, Direktīvas 66/402/EEK 2. panta 1. punkta C daļas d) apakšpunktā, 2. panta 1. punkta Ca daļas c) punktā, 2. panta 1. punkta D daļas 1. punkta d) apakšpunktā, 2. panta 1. punkta D daļas 2. punkta b) apakšpunktā, 2. panta 1. punkta D daļas 3. punkta c) apakšpunktā, 14.a panta a) punktā un I pielikuma 7. punktā, Direktīvas 2002/54/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktā, 21. panta a) punktā un I pielikuma A daļas 4. punktā, Direktīvas 2002/55/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktā, 35. panta a) punktā un I pielikuma 2. punktā, Direktīvas 2002/57/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktā, 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta 1. punkta ii) apakšpunktā, 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta 2. punkta iii) apakšpunktā, 18. panta a) punktā un I pielikuma 5. punktā.

6. pants

Ziņošanas pienākumi

1. Iesaistītās dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņojumu par saskaņā ar 2. un 3. pantu veiktā eksperimenta rezultātiem par iepriekšējo gadu.

2. Eksperimenta beigās un izstāšanās gadījumā iesaistītās dalībvalstis līdz nākamā gada 31. martam iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņojumu par saskaņā ar 2. un 3. pantu veiktā eksperimenta rezultātiem.

Ziņojumā papildus var norādīt informāciju, ko dalībvalstis uzskata par noderīgu eksperimenta mērķiem.

7. pants

Laikposms

Eksperiments sākas 2013. gada 1. janvārī un beidzas 2017. gada 31. decembrī.

8. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV 125, 11.7.1966., 2298./66. lpp.

(2) OV 125, 11.7.1966., 2309./66. lpp.

(3) OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp.

(4) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

(5) OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.166.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 166

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 27. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2012/338/ES
	*	Padomes Lēmums (2012. gada 23. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses	1
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 551/2012 (2012. gada 21. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 7/2010, ar ko atsevišķiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem ievieš autonomas Savienības tarifa kvotas un nosaka to pārvaldību	3
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 552/2012 (2012. gada 21. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1344/2011, ar ko atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem lauksaimniecības, zvejniecības un rūpniecības produktiem	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 553/2012 (2012. gada 19. jūnijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	18
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 554/2012 (2012. gada 19. jūnijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	20
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 555/2012 (2012. gada 22. jūnijs), ar ko attiecībā uz datu prasību un definīciju atjaunināšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem	22
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 556/2012 (2012. gada 26. jūnijs), ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem spinosada atlieku līmeņiem avenēs vai uz tām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikumu ( 1 )	67
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 557/2012 (2012. gada 26. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	81
		LĒMUMI
		2012/339/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 13. jūlijs) par valsts atbalstu SA.26117 – C 2/10 (ex NN 62/09), ko Grieķija piešķīrusi Aluminium of Greece SA (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4916) ( 1 )	83
		2012/340/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 25. jūnijs) par īslaicīga eksperimenta organizēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktu lauku pārbaudi bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 4169) ( 1 )	90


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ