19.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/2

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 514/2012

(2012. gada 18. jūnijs),

ar kuru groza I pielikumu Regulai (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 669/2009 (2) iekļauti noteikumi par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāpiemēro, importējot tās I pielikumā minēto barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (“saraksts”), ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)	Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka sarakstu pārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ņemot vērā vismaz tos informācijas avotus, kas norādīti minētajā pantā.

(3)

Kā liecina pārtikas incidentu biežums un nozīmīgums ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF), konstatējumi, kas gūti, Pārtikas un veterinārajam birojam apmeklējot trešās valstis, kā arī tie ceturkšņa ziņojumi par pārtikas un barības, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, sūtījumiem, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegušas dalībvalstis, minētais saraksts būtu jāgroza.

(4)	Konkrēti, saraksts būtu jāgroza, samazinot oficiālo kontroļu biežumu precēm, par kurām informācijas avotos norādīts, ka kopumā uzlabojusies to atbilstība attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, un kurām tāpēc vairs nav pamata veikt oficiālo kontroli esošajā līmenī.

(5)	Saraksts būtu jāgroza, arī lai palielinātu oficiālo kontroļu biežumu precēm, kurām iepriekšminētajos informācijas avotos norādīta lielāka neatbilstība attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas tādējādi nodrošina pastiprinātās oficiālās kontroles ieviešanu.

(6)	Turklāt sarakstā būtu jāiekļauj dažas citas preces, par kurām informācijas avotos norādīts, ka tās neatbilst attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām drošuma prasībām, tādējādi liecinot, ka vajadzīga pastiprināta oficiālā kontrole.

(7)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza ieraksti sarakstā attiecībā uz importu no Indijas un dažām citām precēm, kas importētas no Dominikānas Republikas. Turklāt sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par muskatriekstu un muskatriekstu mizu sūtījumiem no Indonēzijas.

(8)

Grozījumi sarakstā, kas saistīti ar oficiālo kontroļu biežuma samazināšanu sparģeļpupiņām, balzambumbierim, pipariem un baklažāniem no Dominikānas Republikas, būtu jāpiemēro iespējami drīz, jo sākotnējās bažas par nekaitīgumu ir daļēji novērstas. Tādējādi sarakstā veiktie grozījumi attiecībā uz ierakstu par minēto trešo valsti būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(9)	Ņemot vērā, cik daudz grozījumu jāizdara Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā, ir lietderīgi to aizstāt ar šīs regulas pielikuma tekstu.

(10)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 669/2009.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. jūlija.

Tomēr grozījumi Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā attiecībā uz identitātes un fizisko kontroļu biežuma samazināšanu sparģeļpupiņām, balzambumbierim, pipariem un baklažāniem no Dominikānas Republikas piemēro dienā, kad stājas spēkā šī regula.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

Barība un pārtika, kas nav dzīvnieku izcelsmes un kuru izraudzītajā ievešanas vietā pārbauda pastiprinātā oficiālā kontrolē

Barība un pārtika

(paredzētais izmantojums)

KN kods (1)

Izcelsmes valsts

Risks

Fiziskās kontroles un identitātes kontroles biežums

(%)

Lazdu rieksti

(nelobīti vai lobīti)

0802 21 00; 0802 22 00

Azerbaidžāna (AZ)

Aflatoksīni

(Barība un pārtika)

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Brazīlija (BR)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

—	Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—	2008 11 91; 2008 11 96; 2008 11 98

(Barība un pārtika)

Kaltētas nūdeles

ex 1902

Ķīna (CN)

Alumīnijs

(Pārtika)

Pomelo

ex 0805 40 00

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (11)

(Pārtika – svaiga)

Tēja, arī aromatizēta

0902

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (10)

(Pārtika)

—	Sparģeļpupiņas (Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

—	ex 0708 20 00; ex 0710 22 00

Dominikānas Republika (DO)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (3)

—	Balzambumbieris (Momordica charantia)

—	ex 0709 99 90; ex 0710 80 95

—	Pipari (saldie un citi) (Capsicum spp.)

—	0709 60 10; ex 0709 60 99; 0710 80 51; ex 0710 80 59

—

Baklažāni

—	0709 30 00; ex 0710 80 95

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

—	Apelsīni (svaigi vai žāvēti)

—	0805 10 20; 0805 10 80

Ēģipte (EG)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (7)

—	Persiki (izņemot nektarīnus)

—	0809 30 90

—	Granātāboli

—	ex 0810 90 75

—

Zemenes

—	0810 10 00

(Pārtika – svaigi augļi un dārzeņi)

Pipari (saldie un citi) (Capsicum spp.)

0709 60 10; ex 0709 60 99; 0710 80 51; ex 0710 80 59

Ēģipte (EG)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (12)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Gana (GH)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

(Barība un pārtika)

Karija lapas (Bergera/Murraya koenigii)

ex 1211 90 85

Indija (IN)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (5)

(Pārtika – svaigi garšaugi)

—	Capsicum annuum, veseli

—	0904 21 10

Indija (IN)

Aflatoksīni

—	Capsicum annuum, grūsti vai malti

—	ex 0904 22 00

—	Žāvēti Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, veseli, izņemot saldos piparus (Capsicum annuum)

—	0904 21 90

—	Karijs (čilli izstrādājumi)

—	0910 91 05

—	Muskatrieksts (Myristica fragrans)

—	0908 11 00, 0908 12 00

—	Muskatriekstu mizas (Myristica fragrans)

—	0908 21 00, 0908 22 00

—	Ingvers (Zingiber officinale)

—	0910 11 00, 0910 12 00

—	Curcuma longa (garā kurkuma)

—	0910 30 00

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Indija (IN)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

—	Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—	2008 11 91; 2008 11 96; 2008 11 98

(Barība un pārtika)

Barības piedevas un premiksi

ex 2309; 2917 19 90; ex 2817 00 00; ex 2820 90 10; ex 2820 90 90; ex 2821 10 00; ex 2825 50 00; ex 2833 21 00; ex 2833 25 00; ex 2833 29 20; ex 2833 29 80; ex 2835; ex 2836; ex 2839; 2936

Indija (IN)

Kadmijs un svins

(Barība)

Okras

ex 0709 99 90

Indija (IN)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (2)

(Pārtika – svaiga)

Muskatrieksts

(Myristica fragrans)

—	0908 11 00, 0908 12 00

Indonēzija (ID)

Aflatoksīni

Muskatriekstu mizas

(Myristica fragrans)

—	0908 21 00, 0908 22 00

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

Arbūzu (egusi, Citrullus lanatus) sēklas un no tām iegūtie produkti

ex 1207 70 00; ex 1106 30 90; ex 2008 99 99

Nigērija (NG)

Aflatoksīni

(Pārtika)

—	Capsicum annuum, veseli

—	0904 21 10

Peru (PE)

Aflatoksīni un ohratoksīns A

—	Capsicum annuum, grūsti vai malti

—	ex 0904 22 00

—	Žāvēti Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, veseli, izņemot saldos piparus (Capsicum annuum)

—	0904 21 90

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

Pipari (izņemot saldos) (Capsicum spp.)

ex 0709 60 99

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (9)

(Pārtika – svaiga)

—	Koriandra lapas

—	ex 0709 99 90

Taizeme (TH)

Salmonella (6)

—	Baziliks (svētais, saldais)

—	ex 1211 90 85

—	Piparmētra

—	ex 1211 90 85

(Pārtika – svaigi garšaugi)

—	Koriandra lapas

—	ex 0709 99 90

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (4)

—	Baziliks (svētais, saldais)

—	ex 1211 90 85

(Pārtika – svaigi garšaugi)

—	Sparģeļpupiņas (Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

—	ex 0708 20 00; ex 0710 22 00

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (4)

—

Baklažāni

—	0709 30 00; ex 0710 80 95

—	Krustziežu dzimtas dārzeņi

—	0704; ex 0710 80 95

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

—	Saldie pipari (Capsicum annuum)

—	0709 60 10; 0710 80 51

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas, kuras analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (8)

—

Tomāti

—	0702 00 00; 0710 80 70

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

Žāvētas vīnogas

0806 20

Uzbekistāna (UZ)

Ohratoksīns A

(Pārtika)

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Dienvidāfrika (ZA)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

—	Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—	2008 11 91; 2008 11 96; 2008 11 98

(Barība un pārtika)

(1) Ja jāpārbauda tikai daži ar kādu KN kodu klasificēti produkti un preču nomenklatūrā šim kodam nav atsevišķas apakšnodaļas, tad KN kodu marķē ar “ex” (piemēram, ex 1006 30: attiecas tikai uz basmati rīsiem, kas paredzēti tiešam patēriņam cilvēku uzturā).

(2) Jo īpaši šādu vielu atliekas: acefāts, metamidofoss, triazofoss, endosulfāns, monokrotofoss, metomils, tiodikarbs, diafentuirons, tiametoksāms, fipronils, oksamils, acetamipirīds, indoksakarbs, mandipropamīds.

(3) Jo īpaši šādu vielu atliekas: amitrazs, acefāts, aldikarbs, benomils, karbendazims, hlorfenapirs, hlorpirifoss, CS2 (ditiokarbamāti), diafentiurons, diazinons, dihlorvoss, dikofols, dimetoāts, endosulfāns, fenamidons, imidakloprīds, malations, metamidofoss, metiokarbs, metomils, monokrotofoss, ometoāts, oksamils, profenofoss, propikonazols, tiabendazols, tiakloprīds.

(4) Jo īpaši šādu vielu atliekas: acefāts, karbarils, karbendazims, karbofurāns, hlorpirifoss, hlorpirifosmetils, dimetoāts, etions, malations, metalaksils, metamidofoss, metomils, monokrotofoss, ometoāts, profenofoss, protiofoss, hinalfoss, triadimefons, triazofoss, dikrotofoss, EPN, triforīns.

(5) Jo īpaši šādu vielu atliekas: triazofoss, oksidemetonmetils, hlorpirifoss, acetamiprīds, tiametoksams, klotianidīns, metamidofoss, acefāts, propargīts, monokrotofoss.

(6) Atsauces metode EN/ISO 6579 vai metode, kas validēta attiecībā pret to, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.) 5. pantā.

(7) Jo īpaši šādu vielu atliekas: karbendazims, ciflutrīns, ciprodinils, diazinons, dimetoāts, etions, fenitrotions, fenpropatrīns, fludioksonils, heksaflumurons, lambda-cihalotrīns, metiokarbs, metomils, ometoāts, oksamils, fentoāts, tiofanātmetils.

(8) Jo īpaši šādu vielu atliekas: metomils, oksamils, karbendazims, klofentezīns, diafentiurons, dimetoāts, formetanāts, malations, procimidons, tetradifons, tiofanātmetils.

(9) Jo īpaši šādu vielu atliekas: karbofurāns, metomils, ometoāts, dimetoāts, triazofoss, malations, profenofoss, protiofoss, etions, karbendazīms, triforīns, procimidons, formetanāts.

(10) Jo īpaši šādu vielu atliekas: buprofezīns, imidakloprīds, fenvalerāts un esfenvalerāts (RS un SR izomēru summa), profenofoss, trifluralīns, triazofoss, triadimefons un triadimenols (triadimefona un triadimenola summa), cipermetrīns (cipermetrīns, tostarp pārējo sastāvā esošo izomēru maisījumi (izomēru summa)).

(11) Jo īpaši šādu vielu atliekas: triazofoss, triadimefons un triadimenols (triadimefona un triadimenola summa), parationmetils, fentoāts, metidations.

(12) Jo īpaši šādu vielu atliekas: karbofurāns (summa), hlorpirifoss, cipermetrīns (summa), ciprokonazols, dikofols (summa), difenokonazols, dinotefurāns, etions, flusilazols, folpets, prohlorāzs, profenofoss, propikonazols, tiofanāta-metils un triforīns.”

19.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 515/2012

(2012. gada 18. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	45,6
	TR	33,3
	ZZ	39,5
0707 00 05	MK	19,0
	TR	119,6
	ZZ	69,3
0709 93 10	TR	98,9
0709 93 10	ZZ	98,9
0805 50 10	AR	71,2
	BO	105,1
	TR	100,8
	UY	109,5
	ZA	101,0
	ZZ	97,5
0808 10 80	AR	112,7
	BR	88,6
	CH	68,9
	CL	89,5
	NZ	134,1
	US	153,4
	ZA	109,2
	ZZ	108,1
0809 10 00	IL	705,0
	TR	229,1
	ZZ	467,1
0809 29 00	TR	361,9
0809 29 00	ZZ	361,9
0809 40 05	ZA	249,8
0809 40 05	ZZ	249,8

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

19.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/17

PADOMES LĒMUMS 2012/312/KĀDP

(2012. gada 18. jūnijs)

par Eiropas Savienības aviācijas drošības KDAP misiju Dienvidsudānā

(EUAVSEC Dienvidsudāna)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā 1996 (2011), ko tā pieņēma 2011. gada 8. jūlijā, pausts gandarījums par Dienvidsudānas Republikas izveidošanu 2011. gada 9. jūlijā, kad tā tika proklamēta par neatkarīgu valsti, kā arī uzsvērts, ka ir jāveido stiprākas un labi izstrādātas partnerības starp ANO, attīstības aģentūrām, divpusējiem partneriem un citiem attiecīgiem iesaistītajiem dalībniekiem, reģionālām un subreģionālām iestādēm un starptautiskām finanšu iestādēm, lai īstenotu valsts stratēģijas, kas vērstas uz efektīvu iestāžu veidošanu, kuru pamatā būtu valsts atbildība, rezultātu sasniegšana un savstarpēja līdzatbildība.

(2)

Padome 2011. gada 20. jūnijā vienojās attiecībā uz Sudānu un Dienvidsudānu ievērot visaptverošu pieeju, lai inter alia palīdzētu Dienvidsudānai kļūt par dzīvotspējīgu, stabilu un plaukstošu valsti. Visaptverošajā pieejā kā iespējama īstermiņa rīcība paredzēta iespēja nosūtīt civilo kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju, lai stiprinātu lidostu drošību, un kā iespējama vidēja termiņa rīcība – sniegt ieguldījumu plašākā robežu pārvaldībā Dienvidsudānā.

(3)

Dienvidsudānas transporta un ceļu ministrs 2011. gada 19. jūlijā Dienvidsudānas valdības vārdā nosūtīja Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vēstuli, kurā pauda gandarījumu par Savienības piedāvājumu nosūtīt KDAP misiju, lai sniegtu ieguldījumu Džūbas starptautiskās lidostas drošības nostiprināšanā un tādā veidā ieviestu tajā starptautiski atzītus standartus.

(4)	Padome 2012. gada 23. janvārī apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju Eiropas Savienības aviācijas drošības KDAP misijai Dienvidsudānā (EUAVSEC Dienvidsudāna).

(5)	EUAVSEC Dienvidsudāna vajadzībām būtu jāaktivizē Informācijas analīzes un sakaru centrs.

(6)	EUAVSEC Dienvidsudāna tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Misija

Ar šo Savienība izveido Eiropas Savienības aviācijas drošības KDAP misiju Dienvidsudānā (EUAVSEC Dienvidsudāna).

2. pants

Mērķi

1. EUAVSEC Dienvidsudāna stratēģiskais mērķis ir sniegt ieguldījumu Džūbas starptautiskās lidostas noturīgā un efektīvā darbībā, lai atbilstīgi starptautiskajiem standartiem un piemērojamai paraugpraksei nodrošinātu pieņemamus valsts drošības spēkus.

2. Jo īpaši EUAVSEC Dienvidsudāna sniedz ieguldījumu, lai sabiedrības pārraudzībā un saskaņā ar cilvēktiesību standartiem Džūbas starptautiskajā lidostā stiprinātu aviācijas drošību, robežkontroli un tiesībaizsardzību.

3. pants

Uzdevumi

1. Lai sasniegtu 2. pantā paredzētos mērķus, EUAVSEC Dienvidsudāna:

a)	sniedz palīdzību un ieteikumus Dienvidsudānas valdībai un citiem attiecīgiem Dienvidsudānas dienestiem aviācijas drošības organizācijas izveidē Transporta ministrijā un Džūbas starptautiskajā lidostā;

sniedz palīdzību un ieteikumus Dienvidsudānas valdībai un citiem attiecīgiem Dienvidsudānas dienestiem šādu pasākumu izstrādē, pieņemšanā un īstenošanā:

—	Dienvidsudānas civilās aviācijas iestādes aviācijas drošības programmas un plāni,

—	aviācijas drošības programmas, plāni un attiecīgās standarta operāciju procedūras Džūbas starptautiskajā lidostā;

c)	izmantojot mācības, darbaudzināšanu, pārraudzību, ieteikumus, palīdzību un koordināciju, uzlabo aviācijas drošības operācijās iesaistīto amatpersonu darbību atbilstīgi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem un ieteiktajām procedūrām;

d)	veicina Dienvidsudānas sasniegumu ilgtspējību un ilgtermiņa dzīvotspēju, darbojoties kopā ar citām Savienības un starptautiskām ieinteresētām personām;

e)	atbalsta to, lai tiktu veicināta Džūbas starptautiskajā lidostā darbojošos komerciālo un privāto struktūru informētība par drošības jautājumiem.

2. EUAVSEC Dienvidsudāna neveic nekādas izpildfunkcijas.

4. pants

Komandķēde un struktūra

1. EUAVSEC Dienvidsudāna kā krīzes pārvarēšanas operācijas struktūrai ir vienota komandķēde.

2. EUAVSEC Dienvidsudāna štābs ir Džūbā.

3. EUAVSEC Dienvidsudāna sagatavošanās posmā misijas vadītājam palīdz plānošanas grupa, kurā ir nepieciešamais personāls, lai nodrošinātu misijas sagatavošanas vajadzības.

4. Īstenošanas posmā EUAVSEC Dienvidsudāna struktūra ir šāda:

a)	misijas vadītājs;

b)	plānošanas un operāciju komponente, kurā ietilpst mācību centrs;

c)	misijas atbalsta komponente;

d)	ziņošanas, drošības un politisko padomdevēju / sabiedrības informēšanas elementi.

5. pants

Civilais operāciju komandieris

1. Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪP) direktors ir EUAVSEC Dienvidsudāna civilais operāciju komandieris.

2. Civilais operāciju komandieris īsteno EUAVSEC Dienvidsudāna vadību un kontroli stratēģiskā līmenī, darbojoties Politikas un drošības komitejas (PDK) politiskā kontrolē saskaņā ar tās stratēģiskajām norādēm un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vispārējā pakļautībā.

3. Attiecībā uz operāciju norisi civilais operāciju komandieris nodrošina Padomes un PDK lēmumu pienācīgu un efektīvu īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā dodot stratēģiskus norādījumus misijas vadītājam un sniedzot viņam ieteikumus un tehnisku atbalstu.

4. Civilais operāciju komandieris ar AP starpniecību sniedz ziņojumus Padomei.

5. Norīkotais personāls turpina darboties norīkotājas valsts iestāžu vai attiecīgās Savienības iestādes pilnīgā pakļautībā. Valstu iestādes nodod sava personāla, grupu un vienību darbības kontroli (OPCON) civilajam operāciju komandierim.

6. Civilajam operāciju komandierim ir vispārēja atbildība par to, lai nodrošinātu, ka Savienības pienākums rūpēties par personālu tiek pienācīgi izpildīts.

7. Civilais operāciju komandieris, Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Sudānā un Dienvidsudānā (ESĪP) un Savienības delegācijas Dienvidsudānā vadītājs vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

6. pants

Misijas vadītājs

1. Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUAVSEC Dienvidsudāna vadību un kontroli misijas norises vietā un ir tieši pakļauts civilajam operāciju komandierim.

2. Misijas vadītājs pēc civilā operāciju komandiera norādījumiem īsteno finansētāju valstu personāla, grupu un vienību vadību un kontroli, kā arī atbild par administratīviem un apgādes jautājumiem, tostarp par EUAVSEC Dienvidsudāna rīcībā nodotiem aktīviem, līdzekļiem un informāciju.

3. Misijas vadītājs dod norādes visam EUAVSEC Dienvidsudāna personālam par EUAVSEC Dienvidsudāna efektīvu norisi operācijas vietā, uzņemoties tās koordināciju un ikdienas vadību un ievērojot civilā operāciju komandiera stratēģiskos norādījumus.

4. Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUAVSEC Dienvidsudāna budžeta izpildi. Šajā nolūkā misijas vadītājs paraksta līgumu ar Komisiju.

5. Misijas vadītājs ir atbildīgs par personāla disciplināru kontroli. Norīkotā personāla disciplināro uzraudzību īsteno attiecīgā valsts iestāde vai Savienības iestāde.

6. Misijas vadītājs pārstāv EUAVSEC Dienvidsudāna operācijas teritorijā un nodrošina EUAVSEC Dienvidsudāna pienācīgu pamanāmību.

7. Misijas vadītājs vajadzības gadījumā saskaņo rīcību ar citiem Savienības darbību veicējiem, kas darbojas uz vietas. Neskarot komandķēdi, misijas vadītājs saņem vietējas politiskas norādes no ESĪP ciešā koordinācijā ar Savienības delegācijas Dienvidsudānā vadītāju.

7. pants

Personāls

1. EUAVSEC Dienvidsudāna galvenokārt veido personāls, ko norīkojušas dalībvalstis, Savienības iestādes vai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD). Katra dalībvalsts vai Savienības iestāde, vai EĀDD sedz ar tās norīkoto personālu saistītās izmaksas, tostarp ceļa izdevumus uz dislokācijas vietu un no tās, algas, medicīniskās aprūpes izdevumus un pabalstus, izņemot attiecīgas dienasnaudas.

2. Valsts vai Savienības iestāde, vai EĀDD, kas ir norīkojusi personāla locekli, ir atbildīga par to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar norīkojumu un ko iesniedz personāla loceklis vai kas iesniegtas par viņu, kā arī par lietas ierosināšanu pret norīkoto personu.

3. Ja dalībvalstu norīkotais personāls nenodrošina vajadzīgās funkcijas, EUAVSEC Dienvidsudāna uz līguma pamata pieņem darbā starptautisku un vietēju personālu. Izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos, ja no dalībvalstīm nav pieteikušās kvalificētas personas, pēc vajadzības var uz līguma pamata pieņemt darbā iesaistīto trešo valstu valstspiederīgos.

4. Nodarbināšanas kārtību un starptautiskā un vietējā personāla tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko misijas vadītājs noslēdz ar personāla locekļiem.

8. pants

EUAVSEC Dienvidsudāna un tās personāla statuss

EUAVSEC Dienvidsudāna un tās personāla statusu, tostarp attiecīgā gadījumā privilēģijas, imunitāti un citas garantijas, kas vajadzīgas EUAVSEC Dienvidsudāna izpildei un sekmīgai darbībai, paredz nolīgumā, ko slēdz saskaņā ar LES 37. pantu un ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā noteikto procedūru.

9. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā vadība

1. PDK, darbojoties Padomes un AP pakļautībā, veic EUAVSEC Dienvidsudāna politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar LES 38. panta trešo daļu. Šis pilnvarojums ietver tiesības pēc AP priekšlikuma iecelt amatā misijas vadītāju un grozīt operācijas koncepciju (CONOPS) un operācijas plānu (OPLAN). Padome saglabā pilnvaras pieņemt lēmumus par EUAVSEC Dienvidsudāna mērķiem un izbeigšanu.

2. PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.

3. PDK regulāri un pēc vajadzības saņem civilā operāciju komandiera un misijas vadītāja ziņojumus par jautājumiem, kas ir viņu kompetencē.

10. pants

Trešo valstu dalība

1. Neskarot Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu, trešās valstis var tikt uzaicinātas piedalīties EUAVSEC Dienvidsudāna ar nosacījumu, ka tās sedz ar savu norīkoto personālu saistītās izmaksas, tostarp algas, visu risku apdrošināšanu, dienasnaudas un ceļa izdevumus uz Dienvidsudānu un no tās, kā arī pēc vajadzības piedalās EUAVSEC Dienvidsudāna darbības izmaksu segšanā.

2. Trešām valstīm, kas piedalās EUAVSEC Dienvidsudāna, EUAVSEC Dienvidsudāna ikdienas vadībā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā dalībvalstīm.

3. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus par dalības piedāvājumu pieņemšanu un izveidot Palīdzības sniedzēju komiteju.

4. Sīki izstrādātus noteikumus par trešo valstu dalību paredz nolīgumos, ko slēdz saskaņā ar LES 37. pantu, un vajadzības gadījumā papildu tehniskos noteikumos. Ja Savienība un kāda trešā valsts noslēdz nolīgumu, kurā paredz sistēmu attiecīgās trešās valsts dalībai Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās, minētā nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar EUAVSEC Dienvidsudāna.

11. pants

Drošība

1. Civilais operāciju komandieris vada drošības pasākumu plānošanu, ko veic misijas vadītājs, un nodrošina, lai EUAVSEC Dienvidsudāna tos pareizi un efektīvi īstenotu saskaņā ar 5. pantu.

2. Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUAVSEC Dienvidsudāna drošību un par EUAVSEC Dienvidsudāna piemērojamo minimālo drošības prasību ievērošanu saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, ko izvieto ārpus Savienības, lai veiktu operācijas saskaņā ar LES V sadaļu un instrumentiem, kas to papildina.

3. Misijas vadītājam palīdz misijas drošības amatpersona, kas ir pakļauta misijas vadītājam un uztur ciešas darba attiecības arī ar EĀDD.

4. Pirms pienākumu izpildes sākšanas EUAVSEC Dienvidsudāna personāls saskaņā ar OPLAN piedalās obligātās drošības apmācībās. Personālam regulāri nodrošina arī prasmes nostiprinošas mācības operācijas vietā, kuras organizē misijas drošības amatpersona.

5. Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (1).

12. pants

Informācijas analīzes un sakaru centrs

EUAVSEC Dienvidsudāna vajadzībām aktivizē Informācijas analīzes un sakaru centru.

13. pants

Finanšu noteikumi

1. Finanšu atsauces summa ar EUAVSEC Dienvidsudāna saistīto izdevumu segšanai ir EUR 12 500 000.

2. Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Iepirkuma līgumu konkursos var piedalīties misijā iesaistīto trešo valstu, uzņēmējvalsts un tās kaimiņvalstu valstspiederīgie. Ja saņemts Komisijas apstiprinājums, misijas vadītājs var slēgt tehniskus nolīgumus ar dalībvalstīm, misijā iesaistītajām trešām valstīm un citiem starptautiskiem dalībniekiem par iekārtu, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu EUAVSEC Dienvidsudāna.

4. Finanšu noteikumos ņem vērā EUAVSEC Dienvidsudāna operatīvās vajadzības, tostarp ierīču savietojamību un grupu sadarbspēju.

5. Attiecībā uz darbībām, kas veiktas saistībā ar tā līgumu, misijas vadītājs ir Komisijas uzraudzībā un sniedz tai pilnīgu pārskatu par tām.

6. Ar EUAVSEC Dienvidsudāna saistītie izdevumi ir atļauti no dienas, kad misijas vadītājs tiek iecelts amatā.

14. pants

Savienības reakcijas un koordinācijas saskaņotība

1. AP nodrošina šā lēmuma īstenošanas saskaņotību ar Savienības ārējo darbību kopumā, tostarp ar Savienības attīstības programmām.

2. Neskarot komandķēdi, misijas vadītājs cieši koordinē darbības ar Savienības delegāciju Džūbā, lai nodrošinātu, ka Savienības darbība Dienvidsudānā ir saskaņota.

3. Misijas vadītājs cieši koordinē darbības ar dalībvalstīm, kas ir pārstāvētas Dienvidsudānā.

15. pants

Informācijas izpaušana

1. AP ir pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2011/292/ES attiecīgos gadījumos un atbilstīgi EUAVSEC Dienvidsudāna vajadzībām nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm EUAVSEC Dienvidsudāna vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju ar klasifikācijas pakāpi līdz “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL”.

2. AP ir arī pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2011/292/ES atbilstīgi EUAVSEC Dienvidsudāna operatīvajām vajadzībām Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un ICAO nodot EUAVSEC Dienvidsudāna vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju ar klasifikācijas pakāpi līdz “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”. Šajā nolūkā sagatavo vienošanos starp AP un kompetentām ANO un ICAO iestādēm.

3. Konkrētu un steidzamu operatīvu vajadzību gadījumā AP ir arī pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2011/292/ES nodot uzņēmējvalstij EUAVSEC Dienvidsudāna vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju ar klasifikācijas pakāpi līdz “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”. Šajā nolūkā sagatavo vienošanos starp AP un kompetentām uzņēmējvalsts iestādēm.

4. AP ir pilnvarots nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm ES neklasificētus dokumentus, kuri saistīti ar Padomes apspriedēm attiecībā uz EUAVSEC Dienvidsudāna un uz kuriem saskaņā ar Padomes Reglamenta (2) 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

5. Pilnvaras, kas minētas 1. līdz 4. punktā, kā arī pilnvaras noslēgt 2. un 3. punktā minētās vienošanās AP var deleģēt savā pakļautībā esošām personām, civilajam operāciju komandierim un/vai misijas vadītājam.

16. pants

Stāšanās spēkā un darbības ilgums

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro 19 mēnešus.

Luksemburgā, 2012. gada 18. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. GJERSKOV

(1) OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

19.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/21

ES UN MELNKALNES STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2012

(2011. gada 21. jūnijs),

ar kuru groza Lēmumu Nr. 1/2010, ar ko pieņem Stabilizācijas un asociācijas padomes reglamentu, lai izveidotu Apvienoto konsultatīvo komiteju starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Apvienoto konsultatīvo komiteju starp Eiropas Savienības Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm

(2012/313/ES)

STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tā 124. pantu,

tā kā:

(1)	Dialogs un sadarbība starp sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī reģionālām un vietējām iestādēm Eiropas Savienībā un Melnkalnē var sniegt būtisku ieguldījumu to attiecību attīstībā un Eiropas integrācijā.

(2)

Šķiet atbilstoši, ka šādu sadarbību organizē, izveidojot divas apvienotās konsultatīvās komitejas: vienu komiteju starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, no vienas puses, un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, no otras puses; otru komiteju – starp Eiropas Savienības Reģionu komiteju, no vienas puses, un Melnkalnes vietējo un reģionālo iestāžu vēlētajiem pārstāvjiem, no otras puses.

(3)	Līdz ar to ir attiecīgi jāgroza Stabilizācijas un asociācijas padomes reglaments, kas pieņemts ar Lēmumu Nr. 1/2010 (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumam Nr. 1/2010 pievieno šādus pantus:

“14. pants

Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām

1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, uzticot tai uzdevumu palīdzēt Stabilizācijas un asociācijas padomei, lai sekmētu dialogu un sadarbību starp sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā un Melnkalnē. Šāds dialogs un sadarbība ietver visus Eiropas Savienības un Melnkalnes attiecību nozīmīgos aspektus, ja tādi rodas saistībā ar nolīguma īstenošanu. Šāda dialoga un sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a)	sagatavot Melnkalnes darba devēju un darba ņēmēju organizācijas un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbībām saistībā ar nākotnes dalību Eiropas Savienībā;

b)	sagatavot Melnkalnes darba devēju un darba ņēmēju organizācijas un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas to līdzdalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbā pēc Melnkalnes pievienošanās;

c)	apmainīties ar informāciju par savstarpēji interesējošiem jautājumiem, jo īpaši par atjauninātu situācijas raksturojumu par pievienošanās procesu, kā arī Melnkalnes darba devēju un darba ņēmēju organizāciju un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju sagatavošanu šim procesam;

rosināt pieredzes apmaiņu un strukturētu dialogu starp a) Melnkalnes darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un b) dalībvalstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp izmantojot tīklu veidošanu konkrētās jomās, kurās tieši kontakti un sadarbība var būt visefektīvākais veids konkrētu problēmu risināšanai;

e)	apspriest jebkurus citus būtiskus jautājumus pēc kādas puses ierosinājuma, ja tādi rodas saistībā ar nolīguma īstenošanu un pirmspievienošanās stratēģiju.

2. Apvienotajā konsultatīvajā komitejā starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir seši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji un seši Melnkalnes sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Var aicināt piedalīties novērotājus.

3. Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām veic savus uzdevumus, balstoties uz Stabilizācijas un asociācijas padomes konsultācijām vai attiecībā uz dialoga veicināšanu starp ekonomiskajām un sociālajām aprindām – uz pašas iniciatīvu.

4. Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām var sniegt ieteikumus Stabilizācijas un asociācijas padomei.

5. Dalībniekus izvēlas, lai nodrošinātu, ka Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām pēc iespējas labāk atspoguļo dažādos sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan Eiropas Savienībā, gan Melnkalnē. Melnkalnes dalībnieku oficiālās nominācijas iesniedz Melnkalnes valdība, pamatojoties uz sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšlikumiem. Šie priekšlikumi ir balstīti uz iekļaujošām un pārredzamām atlases procedūrām sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpā.

6. Apvienoto konsultatīvo komiteju starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām kopīgi vada Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas dalībnieks un Melnkalnes sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvis.

7. Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām pieņem savu reglamentu.

8. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, no vienas puses, un Melnkalnes valdība, no otras puses, katra sedz izmaksas, kas tām rodas, to delegātiem piedaloties Apvienotās konsultatīvās komitejas starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tās darbagrupu sanāksmēs attiecībā uz personāla, ceļošanas un uzturēšanās izdevumiem.

9. Sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksām izklāsta Apvienotās konsultatīvās komitejas starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām reglamentā. Citus izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu sedz sanāksmes rīkotāja puse.

15. pants

Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm

1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm ar uzdevumu palīdzēt Stabilizācijas un asociācijas padomei, lai sekmētu dialogu un sadarbību starp vietējām un reģionālajām iestādēm Eiropas Savienībā un Melnkalnē. Šāda dialoga un sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a)	sagatavot Melnkalnes vietējās un reģionālās iestādes darbībām saistībā ar nākotnes dalību Eiropas Savienībā;

b)	sagatavot Melnkalnes vietējās un reģionālās iestādes to līdzdalībai Reģionu komitejas darbā pēc Melnkalnes pievienošanās;

c)	apmainīties ar informāciju par savstarpēji interesējošiem aktuāliem jautājumiem, jo īpaši par atjauninātu situācijas raksturojumu par Eiropas reģionālo politiku un pievienošanās procesu, kā arī Melnkalnes vietējo un reģionālo iestāžu sagatavošanu šai politikai;

rosināt daudzpusēju strukturētu dialogu starp a) Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm un b) dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm, tostarp izmantojot tīklu veidošanu konkrētās jomās, kurās tieši kontakti un sadarbība starp Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm un dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm var būt visefektīvākais veids konkrētu savstarpēji interesējošu jautājumu risināšanai;

e)	nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu par starpreģionālo sadarbību starp Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm un dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm;

rosināt pieredzes un zināšanu apmaiņu reģionālās politikas un strukturālo intervenču jomā starp a) Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm un b) dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm, jo īpaši apmaiņu ar zinātību un metodēm attiecībā uz vietējo un reģionālo attīstības plānu vai stratēģiju izstrādāšanu un pirmspievienošanās un struktūrfondu lietderīgāku izmantošanu;

g)	palīdzēt Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm, apmainoties ar informāciju par subsidiaritātes principa praktisko īstenošanu visos dzīves aspektos vietējā un reģionālā līmenī;

h)	apspriest jebkurus citus būtiskus jautājumus pēc kādas puses ierosinājuma, ja tādi rodas saistībā ar nolīguma īstenošanu un pirmspievienošanās stratēģiju.

2. Apvienotajā konsultatīvajā komitejā starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm ir astoņi Reģionu komitejas pārstāvji, no vienas puses, un astoņi Melnkalnes vietējo un reģionālo iestāžu vēlēti pārstāvji, no otras puses. Ieceļ tādu pašu skaitu dalībnieku aizstājējus.

3. Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm veic savas darbības, balstoties uz Stabilizācijas un asociācijas padomes konsultācijām vai attiecībā uz dialoga veicināšanu starp vietējām un reģionālajām iestādēm – uz pašas iniciatīvu.

4. Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm var sniegt ieteikumus Stabilizācijas un asociācijas padomei.

5. Dalībniekus izvēlas, lai nodrošinātu, ka Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm pēc iespējas patiesi atspoguļo dažādos vietējo un reģionālo iestāžu līmeņus gan Eiropas Savienībā, gan Melnkalnē. Melnkalnes dalībnieku oficiālās nominācijas iesniedz Melnkalnes valdība, pamatojoties uz to organizāciju priekšlikumiem, kuras pārstāv vietējās un reģionālās iestādes Melnkalnē. Šie priekšlikumi ir balstīti uz iekļaujošām un pārredzamām atlases procedūrām to pārstāvju starpā, kuriem ir vietējo vai reģionālo iestāžu vēlētas iestādes mandāts.

6. Apvienotā konsultatīvā komiteja starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm pieņem savu reglamentu.

7. Apvienoto konsultatīvo komiteju starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm kopīgi vada Reģionu komitejas dalībnieks un Melnkalnes vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvis.

8. Reģionu komiteja, no vienas puses, un Melnkalnes valdība, no otras puses, katra sedz izmaksas, kas tām rodas, to delegātiem un atbalsta personālam piedaloties Apvienotās konsultatīvās komitejas starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm sanāksmēs, jo īpaši attiecībā uz ceļošanas un uzturēšanās izdevumiem.

9. Sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksām izklāsta Apvienotās konsultatīvās komitejas starp Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm reglamentā. Citus izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu sedz sanāksmes rīkotāja puse.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Luksemburgā, 2011. gada 21. jūnijā

Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROĆEN

(1) OV L 108, 29.4.2010., 3. lpp.

(2) OV L 179, 14.7.2010., 11. lpp.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.158.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 158

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 19. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2012/311/ES
	*	Padomes Lēmums (2012. gada 7. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Pārtikas atbalsta komitejā attiecībā uz 1999. gada Pārtikas atbalsta konvencijas pagarināšanu	1
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 514/2012 (2012. gada 18. jūnijs), ar kuru groza I pielikumu Regulai (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli ( 1 )	2
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 515/2012 (2012. gada 18. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	9
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 516/2012 (2012. gada 18. jūnijs) par mājputnu gaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2012. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 533/2007	11
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 517/2012 (2012. gada 18. jūnijs) par konkrētu olu un olu albumīna produktu importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2012. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 539/2007	13
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 518/2012 (2012. gada 18. jūnijs) par mājputnu gaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2012. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 1385/2007	15
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2012/312/KĀDP (2012. gada 18. jūnijs) par Eiropas Savienības aviācijas drošības KDAP misiju Dienvidsudānā (EUAVSEC Dienvidsudāna)	17
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2012/313/ES
	*	ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2012 (2011. gada 21. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu Nr. 1/2010, ar ko pieņem Stabilizācijas un asociācijas padomes reglamentu, lai izveidotu Apvienoto konsultatīvo komiteju starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Melnkalnes sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Apvienoto konsultatīvo komiteju starp Eiropas Savienības Reģionu komiteju un Melnkalnes vietējām un reģionālajām iestādēm	21
		2012/314/ES
	*	Kopienas un Šveices Iekšzemes transporta komitejas Lēmums Nr. 1/2012 (2012. gada 16. maijs) par to, lai EURO VI emisiju klases transportlīdzekļiem piešķirtu smagajiem kravas automobiļiem noteiktā un uz ekoloģiskajiem rādītājiem balstītā nodokļa atlaidi	24

Grupas Nr.	Kārtas Nr.	Piešķīruma koeficients importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.7.2012-30.9.2012 (%)
P1	09.4067	2,249919
P2	09.4068	83,471245
P3	09.4069	0,421587

Grupas nr.	Kārtas nr.	Piešķīruma koeficients importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.7.2012-30.9.2012 (%)
1	09.4410	0,321235
2	09.4411	0,452557
3	09.4412	0,357018
4	09.4420	0,487807
6	09.4422	0,477106

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010.)	25


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ