(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 435/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam. Pēc termiņa beigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2010 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu vēl uz pieciem gadiem. Pasākumi tika noteikti dempinga līmenī un ietver īpašus antidempinga maksājumus. Maksājuma likmes ĶTR svārstās no EUR 0 līdz EUR 0,11 par kilogramu atsevišķi minētiem Ķīnas ražotājiem ar atlikušo maksājuma likmi EUR 0,26 par kilogramu, ko piemēro citu ražotāju veiktajam importam (“pašreizējie maksājumi”).

(2)

Daļējas starpposma pārskatīšanas (“pašreizējā pārskatīšana”) pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu iesniedza Productos Aditivos S. A. – vienīgais nātrija ciklamāta ražotājs Savienībā un sūdzības iesniedzējs sākotnējā izmeklēšanā (“sūdzības iesniedzējs”). Pieprasījums attiecās tikai uz dempingu un uz uzņēmumu Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co., Ltd (“GT Enterprise” jeb “attiecīgais uzņēmums”) – Rainbow Rich grupas (“attiecīgā uzņēmumu grupa” jeb “Rainbow grupa”, jeb “Rainbow”) locekli, kas ir arī viens no sākotnējā izmeklēšanā atsevišķi minētajiem Ķīnas ražotājiem. GT Enterprise izgatavoto ražojumu importam piemērojamā antidempinga maksājuma likme ir EUR 0,11 par kilogramu, bet maksājuma likme, ko piemēro pārējo attiecīgās uzņēmumu grupas ražošanas uzņēmumu veiktajam importam (t. i., atlikusī maksājuma likme), ir EUR 0,26 par kilogramu.

(3)

Sūdzības iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus, ka esošie pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu kaitējumu radošo dempingu.

(4)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka pieprasījumā ir pietiekami daudz prima facie pierādījumu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanai, Komisija, 2011. gada 17. februārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu (4), paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu sāk daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas attiecas uz GT Enterprise.

(5)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāts, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00 (“attiecīgais ražojums”).

(6)

Arī šajā izmeklēšanā, gluži kā iepriekš, atklājās, ka attiecīgais ražojums, ko ražo ĶTR un pārdod Savienībai, fizikālo un ķīmisko īpašību un izmantošanas veidu ziņā ir identisks ražojumam, ko ražo un iekšzemes tirgū pārdod Indonēzijā, kura pašreizējā pārskatīšanā bija analogā valsts. Tādējādi tiek secināts, ka Indonēzijas iekšzemes tirgū pārdotie ražojumi un tie ražojumi, kurus attiecīgā uzņēmumu grupa pārdod Savienības tirgū, ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(7)

Komisija par pašreizējās pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējam, attiecīgajam uzņēmumam un attiecīgās valsts pārstāvjiem. Komisija par procedūras sākšanu informēja arī ražotājus Indonēzijā, jo šo valsti bija paredzēts izmantot kā iespējamu analogo valsti.

(8)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(9)

Lai saņemtu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, Komisija nosūtīja attiecīgajam uzņēmumam anketu un noteiktajā termiņā saņēma atbildes no pieciem Rainbow grupas uzņēmumiem. (Tā kā Rainbow grupā tagad ietilpst divi ražošanas uzņēmumi (viens no tiem ir GT Enterprise), viens izejmateriālu piegādātājs, viens uzņēmums, kas iepriekš bija saistīts ar attiecīgo ražojumu, bet patlaban nedarbojas, un tirgotājs Honkongā, pārskatīšana aptvēra visas grupas darbību.) Tāpat Komisija nosūtīja anketas ražotājiem Indonēzijā. Viens Indonēzijas ražotājs izrādīja vēlmi sniegt informāciju pašreizējā pārskatīšanā un sniedza daļēju atbildi uz anketas jautājumiem.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu tirgus ekonomikas režīma un individuālā režīma analīzei un dempinga noteikšanai. Tā veica pārbaudes apmeklējumus šādu attiecīgās uzņēmumu grupas locekļu telpās:

(11)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(12)

Veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu tiem ražotājiem, kurus atzīst par izpildījušiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā norādītos kritērijus, nosaka normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu. Īsumā un vienīgi atsauces labad turpmāk ir apkopoti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji, kas jāizpilda pieprasījuma iesniedzējiem:

(13)

Attiecīgā uzņēmumu grupa pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un iesniedza pieprasījuma veidlapas attiecībā uz četriem ražotājiem, kuri atrodas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija pieprasīja un uzņēmumu telpās pārbaudīja visu uzņēmumu pieprasījumos sniegto informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu.

(14)

Pašreizējā pārskatīšanā tika noskaidrots, ka attiecīgā uzņēmuma stāvoklis kopš sākotnējās izmeklēšanas ir mainījies. Tika konstatēts, ka GT Enterprise vairs neatbilst visiem TER kritērijiem. Turklāt salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu Rainbow grupa ir tikusi paplašināta un reorganizēta. Arī pārējie šīs grupas uzņēmumi, kuri iesniedza pieprasījuma veidlapas, nevarēja pierādīt, ka tie atbilst visiem TER kritērijiem.

(15)

Attiecībā uz 1. kritēriju par saimnieciskās darbības lēmumiem un valsts iejaukšanos tika konstatēts, ka vietējai pašvaldībai ir pilnvaras iejaukties lēmumos par personāla pieņemšanu un atlaišanu vienā no grupas uzņēmumiem. Turklāt vietējā pašvaldība ir nozīmīgs akcionārs uzņēmumā, kas ražo izejmateriālus. Pazīmes par ievērojamu valsts iejaukšanos tika atklātas attiecībā uz izejmateriālu (elektroenerģijas un ūdens) piegādi uzņēmumam un attiecībā uz šā uzņēmuma veiktajām piegādēm ar to saistītajiem uzņēmumiem, attiecībā uz darbaspēka izmaksām, kā arī attiecībā uz uzņēmuma darbību un lēmumu pieņemšanu tajā. Piemēram, valsts akcionārs aizdeva personālu izejmateriālu ražotājam ar tādiem noteikumiem, ko uzņēmums nespēja paskaidrot. Turklāt uzņēmums ir pastāvīgi strādājis ar zaudējumiem sakarā ar izejmateriālu pārdošanu saistītajiem uzņēmumiem par nesamērīgi zemām cenām, nesaņemot nekādu kompensāciju, piemēram, peļņas sadales veidā. Uzkrājot šos zaudējumus, valstij piederošais izejmateriālu ražotājs ietekmēja saistīto uzņēmumu lēmumus par izejmateriālu iepirkšanu nātrija ciklamāta ražošanai. Visbeidzot, vietējās pašvaldības aģentūras iejaukšanos un ietekmi varēja konstatēt cita grupas uzņēmuma lēmumos par finansēšanu un ieguldījumiem.

(16)

Attiecībā uz 2. kritēriju par grāmatvedību izmeklēšanā atklājās, ka visu uzņēmumu grupas locekļu grāmatvedības dokumenti neatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, jo tika konstatēta virkne būtisku grāmatvedības trūkumu un kļūdu, par kurām revidenti nebija ziņojuši.

(17)

Attiecībā uz 3. kritēriju tika konstatēts, ka no agrākās ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika, ir pārmantoti izkropļojumi, bez atlīdzības nodrošinot vienam grupas uzņēmumam ieguldījumus infrastruktūrā. Tas pats uzņēmums arī guva labumu no labvēlīgiem īres nosacījumiem par zemi, kuru tas izmanto. Pārējie grupas uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka tie būtu saņēmuši zemes lietošanas tiesības par atlīdzību un/vai ka šī atlīdzība būtu atbildusi tirgus vērtībai. Visbeidzot, viens uzņēmums nespēja pierādīt, ka daži tam nodoti aktīvi būtu nodoti par finansiālu atlīdzību vai citādi par cenu, kas atspoguļo tirgus vērtību.

(18)

Visbeidzot, attiecībā uz 4. un 5. kritēriju tika konstatēts, ka uzņēmumi atbilst kritērijiem, jo uz tiem attiecas bankrota un īpašumtiesību akti, kas nodrošina stabilitāti un juridisko noteiktību. Valūtas maiņa notika pēc Ķīnas Bankas publicētā oficiālā kursa.

(19)

Attiecīgajai uzņēmumu grupai un sūdzības iesniedzējam tika dota iespēja sniegt piezīmes par minētajiem konstatējumiem. Sūdzības iesniedzējam piezīmju nebija, taču attiecīgā uzņēmumu grupa izteica vairākus iebildumus. Dažas no šīm piezīmēm tika atkārtotas pēc to faktu un apsvērumu galīgās izpaušanas, pamatojoties uz kuriem tika ierosināts noteikt galīgos pasākumus. Vissvarīgākās saņemtās piezīmes ir izklāstītas turpmākajos apsvērumos.

(20)

Rainbow grupa vispirms paziņoja, ka Komisija ir nelikumīgi noteikusi prasību atkārtoti kvalificēties TER, jo grupai TER tika piešķirts sākotnējā izmeklēšanā un termiņa beigu pārskatīšanā, un tādējādi tika pārkāpts juridiskais pienākums pārskatīšanās piemērot to pašu metodi, kas izmantota sākotnējā izmeklēšanā. Tā norādīja – Komisija nav pierādījusi, ka šā uzņēmuma apstākļi būtu mainījušies tā, lai pamatotu no sākotnējās izmeklēšanas atšķirīgas metodes izmantošanu. Grupa uzskatīja, ka vairāki no Komisijas norādītajiem apstākļiem pastāvēja jau sākotnējās izmeklēšanas laikā, un tādējādi Komisijas jaunie konstatējumi neattiecas uz jauniem apstākļiem, bet ir tikai tādu pašu apstākļu atšķirīga interpretācija.

(21)

Būtu jānorāda, ka – pretēji grupas apgalvojumam – gan sākotnējā izmeklēšanā, gan pašreizējā pārskatīšanā tika izmantota viena un tā pati metode, tomēr pienācīgi ņemot vērā to, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas daži apstākļi ir mainījušies. Pat ja grupas argumenti varētu būt pareizi attiecībā uz dažiem faktiem, kuri patiešām bija vieni un tie paši gan sākotnējā, gan pašreizējā izmeklēšanā – proti, GT Enterprise zemes lietošanas tiesību līgums –, jānorāda turpmākais. Pašreizējā pārskatīšanā tika konstatēti citi papildu fakti, kurus, pat ja tie pastāvēja jau sākotnējās izmeklēšanas laikā, GT Enterprise toreiz neatklāja – piemēram, vietējās pašvaldības pilnvaras apstiprināt uzņēmuma personāla pieņemšanu un atlaišanu. Visbeidzot, uzņēmuma apstākļi kopš sākotnējās izmeklēšanas ir mainījušies arī attiecībā uz 2. kritēriju. Tas ir tādēļ, ka šajā pārskatīšanā tika konstatēts – PIP laikā GT Enterprise nebija skaidra grāmatvedības dokumentu kopuma, kuru pārbaudīja neatkarīgi revidenti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmantoja visiem nolūkiem.

(22)

Grupa vēlāk paskaidroja, ka tā uzskata, ka ir paziņojusi par vietējās pašvaldības pilnvarām apstiprināt personāla pieņemšanu un atlaišanu, sākotnējā izmeklēšanā iesniedzot tos pašus statūtus, ko pašreizējā pārskatīšanā. Tomēr šā dokumenta tulkojums, ko prasītājs iesniedza sākotnējā un pašreizējā izmeklēšanā, bija nepilnīgs, jo tajā nebija minētas pilnvaras, kuras ar statūtiem tiek piešķirtas vietējai pašvaldībai.

(23)

Rainbow grupa arī apgalvoja, ka TER ir ieviests valstīm ar pārejas ekonomiku, t. i., no bijušās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, uz tirgus ekonomiku. Tādēļ nebūtu loģiski pieprasīt uzņēmumam, kurš iepriekš jau kvalificējies TER, starpposma pārskatīšanā atkal iesniegt pietiekamus pierādījumus, ka tas joprojām atbilst TER kritērijiem. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka pamatregulā nav nekā tāda, kas pamatotu šādu interpretāciju un neļautu piemērot pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu pārskatīšanās, kuras sāk saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Tādēļ šis arguments tika noraidīts.

(24)

Rainbow grupa arī atsaucās uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto procesuālo prasību, ka lēmums par TER jāpieņem trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas. Grupa atzīst, ka šā termiņa pārsniegšana pati par sevi nav pietiekams pamats, lai apstrīdētu izmeklēšanas rezultātus, taču uzsver, ka brīdī, kad tika paziņoti konstatējumi par TER, Komisijas dienestu rīcībā jau bija visa dempinga starpības aprēķināšanai vajadzīgā informācija. Tomēr Rainbow grupa savos apsvērumos neņem vērā šādu faktu – pat ja Komisija patiešām administratīvās efektivitātes nolūkos vienlaikus pieprasīja attiecīgajai uzņēmumu grupai visu vajadzīgo informāciju un pārbaudīja to, tās rīcībā tomēr nebija informācijas par analogo valsti, kas būtu ļāvis tai noteikt dempinga starpību, ja TER iespēja tiktu noraidīta. Informācija par normālo vērtību analogajā valstī Komisijai bija pieejama tikai pēc tam, kad konstatējumi par TER bija paziņoti Rainbow grupai. Tādējādi TER noteikšanas laiks nekādi nevarēja ietekmēt šā lēmuma saturu. Ievērojot iepriekš minēto, šis iebildums tika noraidīts kā nepamatots.

(25)

Attiecībā uz 1. kritēriju tika iesniegta vispārēja piezīme, ka valsts ietekmes vai valsts kontroles teorētiska iespējamība pati par sevi automātiski nenozīmē, ka patiešām ir notikusi faktiska un ievērojama valsts iejaukšanās pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Rainbow atkārtoti citē Pirmās instances tiesas lēmumu (5), norādot, ka valsts kontrole nav pielīdzināma ievērojamai valsts iejaukšanās, jo tas “noved pie tā, ka valsts kontrolētām sabiedrībām principā tiek liegta iespēja saņemt MES neatkarīgi no faktiskā, tiesiskā un ekonomiskā konteksta, kādā tās darbojas”. Tāpat Rainbow grupa apgalvo, ka TER pieprasītājiem tiktu uzlikts nesamērīgs pierādīšanas slogs, ja tiem būtu jāpierāda, ka valstij nav iespējams iejaukties saimnieciskās darbības lēmumu pieņemšanā. Grupa arī norāda – lai uzņēmuma lēmumi nebūtu atbilstoši 1. kritērijam, valsts rīcībai būtu jāpadara tie par neatbilstošiem tirgus apstākļiem.

(26)

Pretēji iepriekš izklāstītajiem Rainbow grupas apgalvojumiem pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēta konkrēta un ievērojama valsts iejaukšanās vairāku grupas uzņēmumu darbībā. Tajā grupas uzņēmumā, kur personāla pieņemšanu un atlaišanu apstiprina vietējā pašvaldība, paša uzņēmuma iekšējās darbības noteikumos – statūtos – ir skaidri noteiktas valsts pilnvaras iejaukties uzņēmuma lēmumos par tā darbību. Citā grupas uzņēmumā tika konstatēts, ka valsts partnerim ir bijusi tāda veida ietekme uzņēmumā, kas nav saderīga ar tirgus apstākļiem. Pirmkārt, valsts partneris ir nodrošinājis šim uzņēmumam lielāko daļu kapitāla, bet tas nav atspoguļots šā uzņēmuma kapitāldaļu īpašumtiesībās. Otrkārt, uzņēmums vienmēr ir darbojies ar zaudējumiem, kas kaitējis galvenokārt valsts partnerim, ņemot vērā tā ieguldīto kapitālu. Treškārt, pats valsts partneris pastāvīgi ir cietis zaudējumus, piegādājot grupas uzņēmumam tādus materiālus kā ūdens un elektroenerģija zem tirgus cenām un bez pienācīga maksājuma saņemšanas.

(27)

Attiecībā uz secinājumu par valsts iejaukšanos cita attiecīgās uzņēmumu grupas locekļa lēmumos par finansēšanu un ieguldījumiem tika norādīts, ka Komisijas konstatējumi par aizdevumu un tā nosacījumiem nav pareizi. Tomēr Komisijas rīcībā ir pārbaudes laikā iegūti pierādījumi, kuri liecina, ka vietējās pašvaldības aģentūra uzņēmumam bija likusi ņemt aizdevumu, kas nav saistīts ar tā saimniecisko darbību. Uzņēmums norāda, ka lēmumi par finansēšanu tika pieņemti kā labvēlīgs žests šai pašvaldības aģentūrai un tas nav bijis pienākums un ka attiecīgais darījums nav bijis uzņēmumam riskants, jo to būtu bijis iespējams kompensēt, nemaksājot rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, ko tam izsniedz aģentūra. Komisijas savāktie pierādījumi liecina, ka uzņēmuma zemes lietošanas tiesības tiek netieši izmantotas kā garantija attiecīgajā finanšu darījumā, tādējādi uzņēmumam pastāv ievērojams risks. Zemes lietošanas tiesības tika iegūtas ar tās pašas pašvaldības aģentūras starpniecību, kurai uzņēmums esot izrādījis tikai labvēlīgu žestu. Apgalvojums par kompensācijas iespējamību, nemaksājot komunālos maksājumus, liecina par to, ka tiek pārprasti grāmatvedības pamatstandarti (ieskaits), un tas ir pretrunā uzņēmuma turpmākajam apgalvojumam, ka ietekme uz finanšu darbībām kā tāda nenozīmē ietekmi uz “uzņēmuma lēmumiem par cenām, izmaksām un ieguldījumiem”, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Turklāt pašvaldības aģentūra nepārprotami un ievērojami ietekmē lēmumus par ieguldījumiem, jo uzņēmuma zemes lietošanas tiesību līgumā ir iestrādātas konkrētajam uzņēmumam specifiskas prasības par veicamiem ieguldījumiem, un šīs prasības pārsniedz vietējos likumus par zonām pretēji tam, ko norādīja uzņēmums. Tādēļ tiek noraidīts apgalvojums, ka valsts iejaukšanās lēmumos par finansēšanu un ieguldījumiem nenozīmē ietekmi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(28)

Par grupas uzņēmumu, kurā ražo vienu no nātrija ciklamāta ražošanā izmantotajiem izejmateriāliem, tika apgalvots, ka trūkumiem attiecībā uz šā uzņēmuma lēmumu pieņemšanu un finansiālo stāvokli ir ļoti ierobežota ietekme, jo šā uzņēmuma saražotais izejmateriāls ir tikai apmēram 10 % no nātrija ciklamāta ražošanas izmaksām. Tā kā Komisija varēja aprēķināt starpību starp izejmateriāla rentablu pārdevumu cenu un faktisko pārdevumu cenu, uzņēmums norāda, ka būtu bijis pareizāk koriģēt lēta izejmateriāla izmaksas, nevis noraidīt TER piešķiršanu. Tomēr TER novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka ieguldījumi atbilst tirgus vērtībām un ka saimnieciskās darbības lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus informāciju. Būtu jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir skaidri noteikts – lai atbilstu TER piešķiršanas nosacījumiem, lielāko ieguldījumu izmaksām būtībā jāatspoguļo tirgus vērtības, nenorādot uz iespēju koriģēt lielāko ieguldījumu izkropļotās izmaksas. Tādēļ šis apgalvojums tiek noraidīts.

(29)

Uzņēmuma apgalvojums attiecībā uz neparasti zemajām par ūdeni un elektroenerģiju maksātajām cenām un darbaspēka izmaksām – ka tie nav klasificējami kā lielākie ieguldījumi, jo veido tikai aptuveni 14 % no izejmateriāla ražošanas kopējām izmaksām – tika noraidīts, jo tas gan atsevišķi, gan kumulatīvi tiek uzskatīts par pietiekami ievērojamu izmaksu elementu, kas ietekmē uzņēmuma kopējās izmaksas. Arī attiecībā uz darbaspēka izmaksām tiek norādīts, ka nebija iespējams pilnībā pārbaudīt šos elementus, jo uzņēmums nespēja uzrādīt līgumus vai citus dokumentus. Tādējādi nebija iespējams pārliecināties, ka šīs izmaksas atspoguļo tirgus vērtības.

(30)

Attiecībā uz 2. kritēriju tika apgalvots, ka Komisija neņem vērā būtiskuma principu, saskaņā ar kuru informācijas trūkums vai nepareizi sniegta informācija ir būtiska tikai tad, ja tā varētu ietekmēt saimnieciskās darbības lēmumus, ko lietotāji pieņem, pamatojoties uz finanšu pārskatiem, un ka arī revidentam nebūtu jāziņo par šādiem nebūtiskiem trūkumiem.

(31)

Pretēji tam, ko norāda grupa, uzņēmumu grāmatvedībā bija ievērojami trūkumi attiecībā uz grāmatvedības pamatprincipiem (sīkāka informācija iekļauta nākamajā punktā). Otrkārt, prasības pēc skaidri saprotamas grāmatvedības uzskaites TER piešķiršanas nolūkos mērķis ir vērsts nevis uz to, lai lietotājs pieņemtu saimnieciskus lēmumus, bet gan lai nodrošinātu, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ieņēmumiem, izmaksām utt. TER izmeklēšanas mērķis ir konstatēt, vai grāmatvedība tiek kārtota un finanšu pārskati tiek revidēti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(32)

Rainbow grupa apstrīdēja to, ka tās uzņēmumi pārkāpj IAS noteikumu un grāmatvedības prakses elementus, kas minēti TER novērtējumā, piemēram, uzkrājumu principu, godīgas darījumu atspoguļošanas principu un ieskaitu, komercdarbības turpināmības principu, bilances posteņu pareizu klasificēšanu, zaudējumu atzīšanu, vienīgi ar uzņēmējdarbību saistītu darījumu un ierakstu iekļaušanu grāmatvedības reģistros, izdevumu un amortizācijas izmaksu pareizu klasificēšanu, IAS un/vai Ķīnas GAAP noteikumu par aktīvu vērtības atzīšanu un nolietojumu ievērošanu. Šo starptautisko grāmatvedības standartu elementu neievērošana tika konstatēta no informācijas, ko grupa sniedza TER pieprasījuma veidlapā, un visi jautājumi tika pārbaudīti uzņēmumu telpās. Uzņēmumu apsvērumi, kurus tie par šiem jautājumiem iesniedza pēc TER konstatējumu publiskošanas, nebija pietiekami, lai pamatotu izmaiņas secinājumos par to, ka attiecībā uz šiem jautājumiem uzņēmumi neatbilst 2. kritērijam.

(33)

Attiecībā uz 3. kritēriju Rainbow grupa norāda, ka infrastruktūras ieguldījumu nodrošināšana vienam uzņēmumam bez atlīdzības ir parasta rīcība, kas notiek arī tirgus ekonomikās ar mērķi piesaistīt ieguldījumus, un ka šīs subsidēšanas ietekme uz uzņēmuma finansiālo stāvokli PIP laikā ir nebūtiska. Tomēr tas, ka uzņēmums varēja izvairīties no maksāšanas par infrastruktūras attīstību un vienlaikus gūt labumu no ļoti zemas īres maksas par to pašu zemi, nav parasta situācija tirgus ekonomikas apstākļos. No otras puses, šim ieguvumam bija tieša ietekme uz ražošanas uzņēmuma finanšu stāvokli un tā spēju pieņemt lēmumus, reaģējot uz tirgus informāciju.

(34)

Komisija pieņēma prasītāja argumentus par GT Enterprise zemes lietošanas tiesībām, kā paskaidrots 21. apsvērumā. Tomēr iesniegtie argumenti par pārējo uzņēmumu zemes lietošanas tiesībām nebija tādi, lai mainītu konstatējumus, jo vienā gadījumā pats uzņēmums atzīst, ka par zemes lietošanas tiesībām nav maksājis nolīgto summu. Attiecībā uz zemes lietošanas tiesībām vēl citā gadījumā Rainbow grupa apgalvo, ka zemes cenas attiecīgajā reģionā ir ievērojami cēlušās un tādēļ ir normāli, ka zeme dažus gadus pēc tās iegūšanas tika vērtēta ievērojami augstāk. Tomēr uzņēmuma sniegtie pierādījumi attiecās uz mājokļu cenu pieaugumu reģionā un tādēļ ir nebūtiski. Visbeidzot, Rainbow apgalvoja, ka Komisijas pieeja pieprasīt pierādījumus, ka uzņēmums ir maksājis tādu cenu, kas atspoguļo tirgus vērtību, nesamērīgi apgrūtina pierādīšanu. Tomēr pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir skaidri noteikts, ka tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas pieprasījumā jābūt “pietiekamiem pierādījumiem par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos”. Tādēļ šis arguments tika noraidīts.

(35)

Rainbow grupa apstrīd konstatējumu par aktīvu nodošanu vienam uzņēmumam bez finansiālas atlīdzības vai citādi par cenu, kas atspoguļo tirgus vērtību, norādot, ka šis uzņēmums ir pārtraucis ražošanu PIP laikā. Uzņēmums patiešām pārtrauca ražošanu. Tomēr tas joprojām pārdeva iepriekš izgatavotos ražojumus iekšzemes tirgū. Tādēļ arī šim uzņēmumam bija jāveic TER novērtējums, lai pārliecinātos, ka nav būtisku izkropļojumu, kas pārmantoti no bijušās ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika, un kas varētu ietekmēt cenas.

(36)

Tādēļ tiek uzskatīts, ka GT Enterprise neatbilst 1. un 2. TER kritērijam, Jintian Industrial (Nanjing) Ltd neatbilst 2. un 3. kritērijam, Golden Time Chemical (Jiangsu) Ltd neatbilst 1., 2. un 3. TER kritērijam, bet Nanjing Jinzhang Industrial Ltd neatbilst 1., 2. un 3. kritērijam. Ja viens saistītais uzņēmums, kas saistīts ar attiecīgā ražojuma izgatavošanu un pārdošanu, nekvalificējas TER, TER nevar piešķirt visai saistīto uzņēmumu grupai. Tā kā visi uzņēmumi, kuru atbilstība TER tika novērtēta, katrs atsevišķi neatbilda attiecīgajiem kritērijiem, tiek secināts, ka Rainbow grupai nevar piešķirt TER. Šādos apstākļos pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju attiecīgajai uzņēmumu grupai TER tika atteikts.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, nosaka valsts mēroga maksājumu, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem par IR piešķiršanu. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(38)

IR pieprasīja divi grupā esošie ražotāji eksportētāji, kas PIP laikā eksportēja nātrija ciklamātu. Pārējiem Rainbow grupas uzņēmumiem IR novērtējums nebija jāveic, jo tie nav attiecīgā ražojuma eksportētāji. Pamatojoties uz pieejamo un pārbaudes apmeklējumu laikā pārbaudīto informāciju, tika konstatēts, ka šie divi ražotāji eksportētāji atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta prasībām, un tādējādi tiem var piešķirt IR.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (analogā valsts).

(40)

Komisija paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu norādīja, ka tā plāno izmantot Indonēziju (analogo valsti sākotnējā izmeklēšanā) kā piemērotu analogo valsti normālās vērtības noteikšanai, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes.

(41)

Komisija nesaņēma nekādas piezīmes par analogās valsts izvēli.

(42)

Komisija aicināja Indonēzijas ražotājus sadarboties. Visiem zināmajiem uzņēmumiem tika nosūtītas vēstules un attiecīgas anketas. No vairākiem uzrunātajiem uzņēmumiem tikai viens ražotājs iesniedza normālās vērtības noteikšanai vajadzīgo informāciju un piekrita daļēji sadarboties pārskatīšanā. Tā kā uzņēmums nevarēja piekrist pārbaudes apmeklējumam tā telpās, Komisija analizēja, vai sniegtā informācija ir pilnīga un konsekventa. Tika konstatēts, ka informācija ir pietiekama un uzticama, lai noteiktu normālo vērtību, un Indonēzijas ražotājs vajadzības gadījumā sniedza Komisijas pieprasītos paskaidrojumus. Izmantotā informācija tika salīdzināta ar pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju.

(43)

Izmeklēšanā atklājās, ka līdzīgais ražojums konkurē Indonēzijas tirgū.

(44)

Tāpat izmeklēšanā atklājās, ka Indonēzijas ražotāja, kurš sadarbojās, ražošanas apjoms ir ievērojami lielāks par 5 % attiecīgā ražojuma eksporta apjoma no Ķīnas uz Savienību, tādēļ apjoma ziņā ražošana ir reprezentatīva. Attiecībā uz Indonēzijas līdzīgā ražojuma kvalitāti, tehniskajām specifikācijām un standartiem netika konstatētas būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar Ķīnas ražojumiem. Tāpēc Indonēzijas tirgus tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai.

(45)

Jānorāda, ka Komisijas rīcībā nav informācijas par citām ražošanas vietām pasaulē, izņemot zināmos ražotājus Spānijā, ĶTR un Indonēzijā.

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka Indonēzija ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotāja analogajā valstī, kā izklāstīts turpmāk. Jānorāda, ka izmeklēšana attiecībā uz Indonēzijas ražotāju tika veikta jau iepriekšējā izmeklēšanā par nātrija ciklamāta importu no Indonēzijas (6). Dati, ko uzņēmums sniedza, tagad atbildot uz anketas jautājumiem, tika atzīti par ticamiem un par stabilu pamatu, lai noteiktu normālo vērtību šajā izmeklēšanā. Vidējām pārdevumu cenām un vidējām ražošanas izmaksām patiešām bija līdzīga tendence, kas atbilda izejmateriālu vidējo izmaksu izmaiņām. Turklāt šo tendenci apstiprināja līdzīgas izejmateriālu vidējo izmaksu izmaiņas Savienības tirgū.

(48)

Tika konstatēts, ka Indonēzijas ražotāja līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi apjoma ziņā salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, kuru attiecīgā uzņēmumu grupa ĶTR eksportēja uz Savienību.

(49)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojumu veidus, ko ražotājs pārdod analogās valsts iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdod eksportam uz Savienību. Tika konstatēts, ka Indonēzijas ražotāja standarta ražojuma veids ir tieši salīdzināms.

(50)

Par standarta ražojuma veidu, ko analogās valsts ražotājs pārdod šīs valsts iekšzemes tirgū un kas ir tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētā nātrija ciklamāta veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja minētā veida pārdevumu kopapjoms iekšzemes tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma, ko attiecīgā uzņēmumu grupa eksportēja uz Savienību.

(51)

Tika arī pārbaudīts, vai pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, nosakot standarta ražojuma veida rentablo pārdevumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas laikā. Tā kā līdzīgā ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija vairāk nekā 80 % no minētā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai augstāka par tām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā visu šā ražojuma veida pārdevumu vidējo svērto cenu iekšzemes tirgū IP laikā neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(52)

Nosakot normālo vērtību ražojuma veidam, ko ražotājs analogajā valstī nepārdeva iekšzemes tirgū, tika izmantota visu standarta ražojuma veida pārdevumu vidējā svērtā pārdevumu cena, to koriģējot atbilstīgi atšķirībām starp abiem ražojumu veidiem.

(53)

Visi ražotāji eksportētāji attiecīgajā uzņēmumu grupā veic eksporta pārdevumus uz Savienību ar tās ārpus Savienības esoša saistīta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību. Eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenām, par kādām saistītais tirdzniecības uzņēmums pārdod ražojumu uz Savienību, t. i., neatkarīgam pircējam, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, izmantojot faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

(54)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tādējādi attiecīgā gadījumā tika izdarītas korekcijas transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un palīgizmaksās un kredītu izmaksās, ja tika sniegti pārbaudīti pierādījumi.

(55)

Dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu noteica, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu visiem ražotājiem eksportētājiem.

(56)

Šis salīdzinājums liecināja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 14,2 %.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika pārbaudīts, vai apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikta pašreizējā dempinga starpība, ir mainījušies un vai šādas izmaiņas ir uzskatāmas par ilglaicīgām.

(58)

Šābrīža konstatējumi pamatojas uz to, ka pieprasījums piešķirt tirgus ekonomikas režīmu attiecīgajai uzņēmumu grupai pašreizējā pārskatīšanā tika noraidīts, kamēr saistīto uzņēmumu grupas dalībniekam GT Enterprise sākotnējā izmeklēšanā TER tika piešķirts. Apstākļi, kas izraisīja atšķirīgu secinājumu, vispirms saistīti ar to, ka pašreizējā pārskatīšanā izmeklēšana tika veikta attiecībā uz četriem grupas uzņēmumiem, kamēr sākotnējā izmeklēšanā – tikai attiecībā uz GT Enterprise. Grupa tika nesen paplašināta un reorganizēta ar ievērojamiem ieguldījumiem, un nav nekādu norāžu, ka šis stāvoklis pārredzamā nākotnē varētu mainīties. Otrkārt, attiecībā uz GT Enterprise tika konstatēts, ka uzņēmuma prakse darboties bez skaidriem grāmatvedības dokumentiem, kurus revidē atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ir iedibināta prakse un nekas neliecina, ka nākotnē tas varētu mainīties. Arī tā statūti, kas pieļauj valsts iejaukšanos, ir spēkā jau ilgi, un nekas neliecina, ka nākotnē tos varētu grozīt. Šādos apstākļos tiek uzskatīts, ka grupas statuss, kas nav TER statuss, ir ilglaicīgs.

(59)

Turklāt attiecībā uz eksporta cenu izmeklēšanā atklājās zināma attiecīgās uzņēmumu grupas cenu politikas stabilitāte ilgākā laika posmā, jo attiecīgā ražojuma cena, kas noteikta Savienībai un citām trešām valstīm laikposmā no 2007. gada līdz PIP, būtiski neatšķīrās un sekoja vienai tendencei. Tas liek secināt, ka nesen aprēķinātā dempinga starpība, iespējams, būs ilglaicīga.

(60)

Tādēļ tika uzskatīts – izmeklēšana ir apliecinājusi, ka attiecīgās uzņēmumu grupas struktūra un rīcība, tostarp apstākļi, kas noteica pašreizējās pārskatīšanas sākšanu, pārredzamā nākotnē, visticamāk, nemainīsies tā, lai tas ietekmētu pašreizējās pārskatīšanas konstatējumus. Tādējādi tika secināts, ka jaunie apstākļi uzskatāmi par ilglaicīgiem un pasākuma piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav pietiekama, lai neitralizētu dempingu.

(61)

Ņemot vērā konstatējumus par dempinga palielināšanos un jauno apstākļu ilglaicīgumu, tiek uzskatīts, ka esošie pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu kaitējumu izraisošo dempingu. Tādēļ attiecībā uz GT Enterprise būtu jāgroza pasākumi, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2010 noteikti ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta importam, un tas pats maksājums būtu jānosaka otram grupas ražotājam eksportētājam, attiecīgi grozot minēto regulu.

(62)

Pašreizējā pārskatīšanā nevar noteikt individuālu kaitējuma starpību, jo tā attiecas vienīgi uz dempingu saistībā ar GT Enterprise un ar to saistītajiem grupas uzņēmumiem. Tāpēc pašreizejā pārskatīšanā noteiktā dempinga starpība tika salīdzināta ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto kaitējuma starpību. Tā kā kaitējuma starpība bija lielāka par pašreizējā izmeklēšanā konstatēto dempinga starpību, galīgais antidempinga maksājums attiecīgajai uzņēmumu grupai būtu jāpiemēro pašreizējā izmeklēšanā konstatētā dempinga starpības līmenī.

(63)

Attiecībā uz pasākuma veidu tika uzskatīts, ka grozītajam antidempinga maksājumam būtu jābūt tādam pašam kā maksājumiem, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2010. Lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti un novērstu manipulācijas ar cenām, tika uzskatīts par lietderīgu maksājumus noteikt kā konkrētu summu par kilogramu. Tādējādi antidempinga maksājumam, kas jāpiemēro attiecīgā ražojuma importam, kuru attiecīgā uzņēmumu grupa ražoja un pārdeva eksportam uz Savienību, to aprēķinot, pamatojoties uz dempinga starpību, kas noteikta šajā izmeklēšanā un kas izteikta kā konkrēta summa par kilogramu, būtu jābūt EUR 0,23 par kilogramu.

(64)

Attiecīgā uzņēmumu grupa un pārējās ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz ko tika plānots ierosināt grozīt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(65)

Rainbow grupa iesniedza piezīmes par galīgo izpaušanu. Šīs piezīmes galvenokārt attiecās uz sūdzības atsaukšanu patlaban notiekošajā izmeklēšanā par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta importu, kura attiecas vienīgi uz diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem – Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited (“Fang Da grupa”) (“paralēlā procedūra”) (7). Rainbow grupa apgalvoja, ka sūdzības atsaukšanai paralēlajā procedūrā loģiski un tiesiski būtu jāseko citiem ĶTR ražotājiem piemēroto antidempinga pasākumu izbeigšana vai vismaz pašreizējās pārskatīšanas izbeigšana attiecībā uz Rainbow grupu.

(66)

Grupa pieprasīja izbeigt ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2010 noteiktos antidempinga pasākumus, norādot – tā kā nav konstatēts, ka Fang Da imports nebija par dempinga cenām un/vai Fang Da veiktais imports neradīja kaitējumu, pamatregulas 9. panta 5. punktā ietvertais nediskriminācijas princips liek izbeigt noteiktos antidempinga pasākumus. Lai pamatotu šo argumentu, tā atsaucās uz iepriekšējām Padomes regulām, kad vienlaicīgas starpposma pārskatīšanas par importu no dažām valstīm tika izbeigtas, nenosakot pasākumus, pēc tam, kad pasākumi netika noteikti antidempinga izmeklēšanās par šo pašu ražojumu importu no citām valstīm (LAEK (8), plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi (9)). Tomēr būtu jāatzīmē, ka šajos gadījumos izmeklēšanas attiecās uz vairākām valstīm un nediskriminācijas princips tika piemērots importam no dažādām valstīm. Otrkārt, šajos gadījumos iemesls pasākumu izbeigšanai attiecībā uz dažām valstīm bija tāds, ka pasākumi citām valstīm netika noteikti, jo Padome priekšlikumu nepieņēma tiesību aktos noteiktajā termiņā (LAEK, plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi). Tādēļ pat tad, ja minētajos gadījumos patiešām tika uzskatīts par nepieciešamu izbeigt vienlaicīgās antidempinga pasākumu procedūras, lai ievērotu nediskriminācijas principu, tas neattiecas uz pašreizējo pārskatīšanu. Vēl viena atsauce uz pieeju, kas tika izmantota nātrija glutamāta lietā (10), attiecas uz gadījumu, kad sūdzības iesniedzējs grasījās atsaukt sūdzību par Brazīlijas importu, pat ja bija konstatēts, ka tas bija veikts par dempinga cenām. Minētajā gadījumā tika paredzēts nepieņemt sūdzības atsaukšanu, jo tika secināts, ka būtu diskriminējoši piemērot pasākumus pret pārējām valstīm, ja netiek piemēroti pasākumi pret Brazīliju.

(67)

Turklāt šīs divas situācijas ir samērā atšķirīgas. Paralēlajā procedūrā sūdzība tika atsaukta un tika secināts, ka pasākumu izbeigšana nav pretrunā Savienības interesēm. Pašreizējā pārskatīšanā pieprasījums tika uzturēts spēkā un tika konstatēts, ka Rainbow grupas veiktais dempings ir palielinājies. Tādēļ maksājuma likmes palielināšana šai grupai nerada diskrimināciju.

(68)

Rainbow grupa arī pieprasīja, lai sūdzības atsaukšanas rezultātā tiktu izbeigta pašreizējā pārskatīšana attiecībā uz Rainbow grupu, jo abas procedūras tika sāktas, pamatojoties uz vienu un to pašu procesuālo dokumentu, attiecas uz vienu un to pašu izmeklēšanas periodu un sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā praktisku iemeslu dēļ Fang Da grupu un Rainbow grupu izskatīja kopā.

(69)

Otrkārt, grupa norādīja – neraugoties uz to, ka izmeklēšana pret Fang Da grupu tika sākta saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, izmeklēšana par Fang Da grupas veikto importu un starpposma pārskatīšana par Rainbow grupas veikto importu juridiski un praktiski būtībā ir viena un tā pati procedūra. Visbeidzot, grupa norādīja, ka, nošķirot procedūras un izmeklēšanas, pamatregulas 9. panta 3. punkts patiesībā nozīmē, ka pat tad, ja Fang Da grupai pēc sākotnējās izmeklēšanas piemēroja nulles maksājumu, uz to joprojām attiecās procedūra. Šā iemesla dēļ Rainbow grupa uzskata, ka sūdzības par Fang Da grupas importu atsaukšanai vajadzētu nozīmēt arī pašreizējās pārskatīšanas izbeigšanu.

(70)

Attiecībā uz to būtu jāatzīmē, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtais dokuments bija uzskatāms gan par sūdzību antidempinga izmeklēšanas veikšanai, pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, gan arī par pieprasījumu pašreizējai starpposma pārskatīšanai, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu. Turklāt tajā tika sniegti pietiekami pierādījumi, lai abas procedūras sāktu atsevišķi. Komisija sāka 5. panta izmeklēšanu un starpposma pārskatīšanu ar diviem atsevišķiem paziņojumiem par procedūras sākšanu. Tādējādi antidempinga izmeklēšana, pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, un starpposma pārskatīšana, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu, ir divas dažādas procedūras.

(71)

Rainbow grupa iesniedza vēl dažus argumentus, kuros tā izteica minējumus par iespējamiem sūdzības atsaukšanas iemesliem. Tā kā šie argumenti ir hipotētiski un nebūtiski, tie nav izskatāmi un tāpēc tiek noraidīti.

(72)

Visbeidzot, Rainbow grupa paziņoja, ka Komisija ir acīmredzami pārkāpusi grupas tiesības iesniegt piezīmes par galīgo izpaušanu desmit dienu laikā, jo sūdzības atsaukšanas vēstules nekonfidenciālā versija grupai tika paziņota septiņas dienas pirms piezīmju iesniegšanas termiņa.

(73)

Kā paskaidrots 70. apsvērumā, 5. panta izmeklēšana, saskaņā ar kuru Rainbow grupa saņēma informācijas vēstuli par sūdzības atsaukšanu, ir no pašreizējās pārskatīšanas atsevišķa procedūra. Rainbow grupa bija ieinteresētā persona 5. panta pārskatīšanā, un tikai šā iemesla dēļ tai tika paziņots par sūdzības atsaukšanu. Šī paziņojuma vēstule nebija daļa no galīgās izpaušanas pašreizējā pārskatīšanā. Rainbow grupai bija 30 dienas, lai iesniegtu piezīmes par galīgo izpaušanu šajā procedūrā. Tādēļ tās tiesības uz pietiekami ilgu laiku piezīmju iesniegšanai netika pārkāptas.

(74)

Rezumējot, iesniegtās piezīmes neietekmēja iepriekš minēto secinājumu,

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2011. gada 12. augustā, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes alumīnija radiatoru importu Savienībā.

(2)

Šo procedūru sāka pēc tam, kad konsorcijs ar ierobežotu atbildību “Starptautiskā alumīnija radiatoru ražotāju asociācija” (“AIRAL S.c.r.l” — “sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no alumīnija radiatoru produkcijas Savienībā, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kurus uzskatīja par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ĶTR ražotājus eksportētājus, ražotājus analogajā valstī, importētājus, izplatītājus, citas zināmās iesaistītās personas un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(4)

Sūdzības iesniedzējs, citi Savienības ražotāji, ĶTR ražotāji eksportētāji, importētāji un izplatītāji paziņoja savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto Savienības ražotāju, importētāju un ražotāju eksportētāju iespējami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu nepieciešams veidot izlasi, un vajadzības gadījumā izlasi izveidot, importētāji un ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu (saskaņā ar turpmāk 3. iedaļā sniegto definīciju) par laiku no 2010. gada jūlija līdz 2011. gada jūnijam.

(6)

Lai ražotāji eksportētāji pēc pašu vēlēšanās varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai individuālu režīmu (“IR”), Komisija zināmajiem iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Pieteicās un TER pieprasīja tikai viena uzņēmumu grupa: Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd un Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd (“Sira Group”). AT pieprasīja Zhejiang Flyhigh Metal Products Co., Ltd. un Metal Group Co., Ltd.

(7)

Kā paskaidrots turpmāk 24. apsvērumā, astoņi Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēma no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, izveidoja izlasi, izvēloties četrus Savienības ražotājus pēc to pārdošanas/ražošanas apjoma, lieluma un atrašanās vietas Savienībā.

(8)

Kā paskaidrots turpmāk 27. apsvērumā, tikai trīs nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr divi no šiem importētājiem attiecīgo ražojumu neimportēja/neiepirka. Izlases veidošanu tādējādi vairs neuzskatīja par nepieciešamu, jo importētāju skaits bija ierobežots.

(9)

Kā paskaidrots turpmāk 28. apsvērumā, astoņpadsmit ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Balstoties uz šo personu sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību.

(10)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām iesaistītajām personām, kā arī visiem pārējiem uzņēmumiem, kas bija pieteikušies paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, proti, ražotājiem eksportētājiem ĶTR, četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, Savienības importētājiem, kuri sadarbojās, un Eiropas patērētāju organizācijai BEUC, tai lūdzot lietotāju aptaujas anketu nosūtīt ar organizāciju saistītiem uzņēmumiem.

(11)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no diviem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem un viena nesaistīta importētāja. Neviens lietotājs uz anketas jautājumiem neatbildēja.

(12)

Bez tam no vienas saistītu ražotāju eksportētāju grupas tika saņemts pieprasījums pēc atsevišķas pārbaudes saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Pagaidām izskatīt šīs prasības būtu pārāk apgrūtinoši. To, vai šīs uzņēmumu grupas atsevišķa pārbaude būtu veicama, lems izmeklēšanas noslēguma posmā.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.

(14)

Izmeklēšana par dempingu un kaitējumu attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2008. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Attiecīgais ražojums ir alumīnija radiatori un elementi vai sekcijas, no kuriem šāds radiators sastāv, neatkarīgi no tā, vai šie elementi ir samontēti blokos, izņemot elektriskos radiatorus un to elementus un sekcijas (“attiecīgais ražojums”). Šobrīd attiecīgo ražojumu klasificē ar KN kodiem 7615 10 10 , ex 7615 10 90 , ex 7616 99 10 un ex 7616 99 90 .

(16)

Ražojuma definīciju apstrīdēja Sira Group, atsaucoties uz it kā esošu atšķirību starp diviem ražošanas procesiem radiatoru ražošanā. Sira Group ir divi Ķīnas ražotāji eksportētāji, no kuriem viens izmantoja spiedliešanas tehnoloģiju, savukārt otrs uzņēmums – ekstrūziju. Sira Group apgalvoja, ka ekstrūzija no attiecīgā ražojuma definīcijas būtu jāizslēdz it kā esošo fizikālo un tehnisko pamatīpašību, izejmateriālu, ražošanas izmaksu un pārdošanas cenu atšķirību dēļ, kā arī tādēļ, ka ekstrūzija nav ierasta ražošanas tehnoloģija ES un ĶTR.

(17)

Pēc divām tehnoloģijām ražotu radiatoru izmaksu un cenu atšķirību sakarā šo jautājumu pieprasīja izskaidrot cita ieinteresētā persona no Ķīnas – Ķīnas Mehānismu un elektronikas importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME).

(18)

Ir skaidrs, ka radiatoriem, kas ražoti pēc abām metodēm, lai arī tiem ir minimālas atšķirības, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un pielietojums. Pēc abām metodēm ražoti radiatori ir ļoti viegli savstarpēji aizstājami. Minētās pamatīpašības pirmām kārtām ir vieglums, maza siltuma inerce un liela siltumvadītspēja. Izmaksu un cenu atšķirības, kā arī tas, ka ekstrūzijai var tikt izmantots nedaudz citādāks alumīnija sakausējums, minētās pamatīpašības nemaina. Attiecībā uz cenu salīdzinājumiem ražojuma veidu salīdzināšanas sistēmā, kas izmantota šajā izmeklēšanā (PCN sistēma), visas atšķirības ir pienācīgi ņemtas vērā; tātad tika salīdzināti līdzīgi ražojumi.

(19)

Turklāt būtu jāuzskata, ka alumīnija radiatori ir viens ražojums neatkarīgi no to ražošanas procesa, jo tos pārdod pa tiem pašiem tirdzniecības ceļiem un to galalietotājs un patērētājs uzskata, ka tie ir ražoti no alumīnija (un tiem ir labi zināmas īpašības, kas minētas iepriekš), nevis tos nošķir pēc ražošanas metodes. Tādēļ, ievērojot iepriekš minēto, šis apgalvojums tiek noraidīts.

(20)

CCCME izteica neapmierinātību arī par to, ka ražojuma definīcijā nav iekļautas tērauda plāksnes vai pat čuguna radiatori. Kaut arī šādus ražojumus izmanto līdzīgi, to fizikālās un tehniskās pamatīpašības tomēr atšķiras, jo pamatizejmateriāls (alumīnija sakausējums) ir aizstāts ar tēraudu vai dzelzi, kam svara, siltuma inerces un siltumvadītspējas ziņā ir atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(21)

CCCME vēl komentēja sūdzībā minēto pārdošanu, kas saistīta ar “konkursa procedūrām”. Minētie komentāri liecināja, ka CCCME uzskata, ka tas attiecas uz publisko iepirkumu. Taču sūdzībā norādītās konkursa procedūras ir saistītas ar parastu uzņēmējdarbības praksi, proti, pirms veikt pasūtījumu, ES radiatoru pircējs lūdz potenciālos piegādātājus paziņot cenas. Neviens no Ķīnas importa gadījumiem, ko izmantoja aprēķiniem, nebija saistīts ar publiskā iepirkuma procedūru.

(22)

CCCME arī komentēja sūdzībā pieminētos “dizaina radiatorus”, pieņemot, ka šādi radiatori no ražojuma definīcijas ir izslēgti. Arī minētie komentāri sniegti pārpratuma dēļ, jo ražojuma definīcija šādus radiatorus neizslēdz. Tāpēc abi minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(23)

Izmeklēšanā atklāja, ka alumīnija radiatoriem, kurus ražo ĶTR un eksportē no ĶTR, un alumīnija radiatoriem, kurus Savienības ražotāji izgatavo un pārdod Savienībā, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tāds pats pamatpielietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Ņemot vērā Savienības ražotāju nenoliedzami lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja atlasi, lai noteiktu kaitējumu.

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi. Šai izlasē ietilpa četri uzņēmumi no astoņiem Savienības ražotājiem, par ko bija zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu pirms izmeklēšanas sākšanas un kas tika atlasīti pēc pārdošanas apjoma, lieluma un atrašanās vietas Savienībā. Tie saražoja 66 % no aplēstās kopējās Savienības produkcijas IP laikā. Ieinteresētās personas tika aicinātas 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas iepazīties ar šo informāciju un sniegt piezīmes par izvēles piemērotību. Kāda ieinteresētā persona pieprasīja izlases veidošanā ņemt vērā arī ražošanas apjomu. Attiecīgām izlases izmaiņām tika piekrists. Neviena ieinteresētā persona neiebilda pret galīgo izlasi, kurā ietverti četri uzņēmumi.

(26)

Ņemot vērā procedūrā iesaistīto importētāju iespējamo lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(27)

Pieprasīto informāciju sniedza un sadarbībai piekrita tikai trīs nesaistītie importētāji. Tā kā divi no tiem par attiecīgā ražojuma importu vai iegādi neziņoja, uzskatīja, ka atlase vairs nav vajadzīga.

(28)

Astoņpadsmit ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē.Minētie uzņēmumi eksportēja 5 miljonus elementu (3), kas ir nedaudz vairāk par 50 % no ĶTR eksporta uz ES tirgu IP laikā. Komisija, balstoties uz informāciju, ko sniedza minētās personas, izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir vislielākais reprezentatīvais ražošanas, pārdošanas un eksporta apjoms, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Divi ražotāji eksportētāji, Zhejiang Flyhigh Metal Products Co., Ltd. un Metal Group Co., Ltd., veidoja apmēram 62 % no to 18 ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoma, kuri izlases veidošanas nolūkā bija snieguši ziņas.

(29)

Viena ražotāju eksportētāju grupa (Sira Group) apstrīdēja savu izslēgšanu no izlases, pamatojot, ka tā ražoja konkrētu radiatoru veidu (pēc ekstrūzijas ražošanas metodes) un, ja to izlasē iekļautu, palielinātos izlases reprezentativitāte. Tomēr iekļaut izlasē vēl vienu grupu nebija nepieciešams, jo sākotnēji izveidotajā izlasē jau ir pārstāvēti vairāk nekā 60 % no eksporta, par ko bija ziņojuši uzņēmumi, kuri sadarbojās. Turklāt nebija nepieciešams, ka izlasē būtu iekļauti visi attiecīgā ražojuma veidi. Tāpēc Sira Group pieprasījumu par iekļaušanu izlasē noraidīja un apstiprināja sākotnējo izlasi.

(30)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā normālo vērtību attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(31)

Tomēr abi atlasītie ražotāji eksportētāji pieprasīja tikai individuālo režīmu (IR). TER kritēriji tādējādi netika izmeklēti.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, ja vajadzīgs, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(33)

Abi atlasītie ražotāji eksportētāji pieprasīja IR. Abas prasības tika izskatītas. Izmeklēšanā atklāja, kas atlasītie uzņēmumi atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem.

(34)

Abiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem tādējādi piešķīra IR.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību kādā analogā valstī.

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Krieviju varētu izmantot kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu ĶTR ražojuma normālo vērtību, un uzaicināja ieinteresētās personas to komentēt.

(37)

Piezīmes par Krieviju kā analogo valsti netika saņemtas. Izmeklēšanas gaitā neviena no ieinteresētajām personām papildus sūdzībā minētajiem ražotājiem neierosināja citus līdzīgā ražojuma ražotājus analogā valstī.

(38)

Krievija nesadarbojās, kaut arī izmeklēšanas laikā visi zināmie Krievijas ražotāji bija vairākkārt aicināti sadarboties un tiem nosūtīja analogās valsts aptaujas anketas.

(39)

Komisija, veicot izpēti, centās atklāt vēl citus ražotājus trešās valstīs.

(40)

Vēstules un aptaujas anketas tādējādi tika nosūtītas visiem zināmajiem ražotājiem citās trešās valstīs (t. i., Turcijā, Irānā, Horvātijā, Indijā, Dienvidāfrikā un Šveicē). Tomēr arī ar pēcpasākumiem sadarbība netika panākta.

(41)

Kā paskaidrots 38., 39. un 40. apsvērumā, izmeklēšanā netika konstatēta cita tirgus ekonomikas trešā valsts, kuru šajā procedūrā varētu izmantot kā analogo valsti. Tādēļ, tā kā šādas tirgus ekonomikas trešās valsts nav, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika izdarīts pagaidu secinājums, ka noteikt atlasīto ražotāju normālo vērtību, balstoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī vai šādas trešās valsts cenu citās valstīs, ieskaitot Savienību, nebija iespējams un tādēļ normālā vērtība bija jānosaka pēc kāda cita pamatojuma, šai gadījumā pēc cenām, kas par līdzīgo ražojumu faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā. To uzskatīja par piemērotu ne tikai iepriekš minētā nepietiekamā sadarbības līmeņa dēļ, bet arī ES tirgus apmēra, importa esības un spēcīgās iekšējās konkurences dēļ šā ražojuma tirgū Eiropas Savienībā.

(42)

Tā kā abi atlasītie uzņēmumi TER nepieprasīja, kā paskaidrots iepriekš 41. apsvērumā, normālo vērtību visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem noteica, balstoties uz cenām, kas par līdzīgo ražojumu faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā. Kad izvēlējās samaksātās vai maksājamās cenas Savienībā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz iepriekš 13. apsvērumā minēto atlasīto Savienības ražotāju uzņēmumos pārbaudītiem datiem.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms ES neatkarīgiem patērētājiem bija reprezentatīvs. Konstatēja, ka Savienības ražotāju līdzīga ražojuma pārdošanas apjoms Savienībā bija reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, ko uz Savienību eksportēja atlasītie ražotāji eksportētāji.

(44)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablo ES pārdošanas apjomu īpatsvaru neatkarīgiem patērētājiem. ES pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai augstāka par tām. Tāpēc tika noteiktas ražošanas izmaksas Savienības tirgū izmeklēšanas periodā. Iepriekš minētā analīze atklāja, ka dažu ražojuma veidu ES pārdošanas apjomi bija rentabli, proti, vienības neto pārdošanas cena bija augstāka par aprēķinātās vienības ražošanas izmaksām.

(45)

Katra ražojuma veida normālo vērtību balstīja uz faktisko pārdošanas cenu (EXW) rentabliem pārdošanas apjomiem un salikto normālo vērtību nerentabliem pārdošanas apjomiem.

(46)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pievienojot ES ražošanas nozares ražošanas izmaksām tā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (SG&A) un peļņu. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punktam tika noteiktas SG&A izmaksas un peļņa 4,43 % apjomā, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par ES ražotāju līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē.

(47)

Tā kā atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem piešķīra IR un tie pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem patērētājiem Savienībā, eksporta cenas noteica, balstoties uz cenām, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu.

(48)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad to atzina par pieņemamu, precīzu un pamatotu ar pārbaudītiem pierādījumiem, izdarīja atbilstošas netiešo nodokļu, frakts, apdrošināšanas, iesaiņošanas, pārkraušanas izmaksu un kredītizmaksu korekcijas.

(49)

Par vienu ražotāju eksportētāju bija skaidrs, ka tas, izmantojot sistēmu, kā prasīts aptaujas anketā, attiecīgo ražojumu nebija klasificējis pareizi. Viena no attiecīgā ražojuma specifikācijām bija saistīta ar radiatoru siltumatdevi. Tomēr uzņēmumam nebija pierādījumu par siltumatdevi, ko tas bija norādījis saviem eksportētajiem modeļiem. Faktiski paziņotā siltumatdeve nebija pareiza un neatbilda pārējām specifikācijām, piemēram, svaram un izmēriem. Salīdzinājuma nolūkiem tādējādi bija jāizmanto tikai atlikušās specifikācijas.

(50)

Izmantojot PCN sistēmu ražojumu tipu klasificēšanai, vienam atlasītajam ražotājam eksportētājam bija augsts sakritības līmenis. Tomēr citam atlasītajam ražotājam eksportētājam izmantoja metodi, kas balstās uz līdzībām, jo tiešu sakritību nebija. Izmantojot metodi, kas balstās uz līdzībām, iesaistītajai personai tika sniegta detalizēta informācija.

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpība atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem tika noteikta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas.

(52)

Minēto divu dempinga starpību vidējais svērtais lielums tika aprēķināts neatlasītajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(53)

Ņemot vērā, ka ĶTR sadarbības līmenis bija ļoti zems (zem 50 %), uzskatīja, ka valsts mēroga dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, ir lietderīgi aprēķināt, izmantojot darījumus ar vislielāko dempingu ar to eksportētāju, kuri sadarbojās, kādu konkrētu klientu.

(54)

Šādi noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

1.   tabula

(55)

Lai noteiktu kopējo Savienības ražošanas apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, ieskaitot sūdzībā sniegto informāciju, datus, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un pārbaudītās atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(56)

IP laikā alumīnija radiatorus ražoja astoņi ražotāji Savienībā. Lai noteiktu kopējo Savienības ražošanas apjomu IP laikā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, ieskaitot sūdzībā sniegto informāciju un datus, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas.

(57)

Tādējādi aplēsa, ka IP laikā Savienības ražošanas kopējais apjoms bija apmēram 64 miljoni elementu. Tā kā Savienības ražotāji, kas atbalstīja sūdzību, veidoja Savienības ražošanas kopējo apjomu, tie ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un tos turpmāk dēvē par “Savienības ražošanas nozari”.

(58)

Izmeklēšanā nevarēja izmantot Eurostat statistikas datus par importu, jo KN kodi, kas attiecas uz alumīnija radiatoriem, attiecas arī uz citiem alumīnija ražojumiem, piemēram, elektriskajiem radiatoriem.

(59)

Savienības patēriņu tādējādi noteica, balstoties uz sūdzībā sniegtajiem datiem, kas saistīti īpaši ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā un ĶTR ražotāju eksportētāju importu. Šos datus pārbaudīja, salīdzinot ar atbildēm, kas sniegtas atlases aptaujas anketās, un ar datiem, kuruso ieguva un pārbaudīja atlasīto Savienības ražotāju un ĶTR ražotāju eksportētāju telpās.

(60)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

2.   tabula

(61)

Attiecīgajā periodā kopējais patēriņš ES tirgū samazinājās par 3,8 %. Sakrītot ar ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi, 2008.–2009. gadā samazinājums bija apmēram 12 %; pēc krīzes patēriņš samazinājās vēl par 3,7 %. Tomēr no 2010. gada līdz IP patēriņš uzlabojās, palielinoties par 13,5 %, taču tas nesasniedza 2008. gada sākotnējo līmeni. Iepriekšējā tabulā arī parādīts, ka no 2009. gada līdz IP patēriņš palielinājās par 9 %.

(62)

Attiecīgajā periodā imports no ĶTR uz Savienību attīstījās šādi.

3.   tabula

(63)

Neatkarīgi no patēriņa izmaiņām ĶTR importa apjoms attiecīgajā periodā būtiski palielinājās par 77 %. Kāpums bija nemitīgs, un no 2010. gada līdz IP tas bija visstraujākais (+ 33 %). Tāpat tika novērots, ka attiecīgajā periodā Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļa stabili palielinājās — no 13 % 2008. gadā līdz 24 % IP laikā. Šī attīstība jāaplūko kopsakarā ar vispārējo patēriņa kritumu par 3,8 % šai pašā periodā.

(64)

Iepriekšējā tabulā redzams, ka attiecīgajā periodā ĶTR importa vidējā cena nedaudz samazinājās. Pirmajā posmā 2008.–2009. gadā tā ievērojami samazinājās par 20 %, tad 2009.–2010. gadā palielinājās par 25 %. Attiecīgā perioda beigās tā atkal samazinājās.

(65)

Izmeklēšanā arī atklāja, ka attiecīgajā periodā ĶTR importa cenas bija nemainīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. 2009. gada cenu kritums sakrita ar straujo Ķīnas tirgus daļas pieaugumu no 13 % līdz 17,3 % no Savienības tirgus, un pastāvīgais cenu samazinājums izskaidro stabilo Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļas kāpumu, jo īpaši no 2009. gada līdz IP.

(66)

Lai noteiktu cenu samazinājumu IP, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar importa no Ķīnas ražotājiem, kas sadarbojās, atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam patērētājam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar spēkā esošajiem muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(67)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājumu izsakot procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā, Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija 6,1 %.

(68)

Kā minēts iepriekš 24. un 25. apsvērumā, lai pārbaudīto iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izmantoja atlasi. Jānorāda, ka viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem alumīnija radiatorus sāka ražot tikai 2009. gadā. Lai attiecīgā perioda tendenču izvērtējums būtu konsekvents, uzskatīja par lietderīgu kaitējuma analīzei par atskaites gadu izvēlēties 2009. gadu ar indeksu 100. Datu pilnības labad, balstoties uz pieejamiem datiem, noteica indeksu arī 2008. gadam.

(69)

Četru atlasīto ES ražotāju sniegtie un pārbaudītie dati tika izmantoti, lai noteikti tādus mikrorādītājus kā vienības cena, vienības izmaksas, rentabilitāte, skaidras naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un krājumi. 2008. gada indeksu noteica, balstoties uz datiem, kas pieejami par trim esošiem ražotājiem 2008. gadā un ko salīdzināja ar datiem par šiem pašiem trim ražotājiem 2009. gadā (indekss 100).

(70)

Par astoņiem ES alumīnija radiatoru ražotājiem sniegtos datus izmantoja, lai noteiktu tādus makrorādītājus kā Savienības ražošanas nozares ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un darba vietas. 2008. gada indeksu noteica, balstoties uz datiem, kas pieejami par septiņiem esošiem ražotājiem 2008. gadā un ko salīdzināja ar datiem, kuri pieejami par šiem pašiem septiņiem ražotājiem 2009. gadā (indekss 100).

(71)

Pamatregulas 3. panta 5. punkta kontekstā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pārbaude attiecīgajā periodā ietver visu minētajā pantā uzskaitīto ekonomikas faktoru izvērtējumu.

(72)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, ieskaitot sūdzībā sniegto informāciju, datus, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un pārbaudītās atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(73)

Iepriekšējā tabula liecina, ka attiecīgajā periodā ražošana samazinājās. Vienlaikus ar pieprasījuma kritumu strauji samazinājās ražošana 2009. gadā, bet pēc tam 2010. gadā un IP laikā tā atguvās. No 2009. gada līdz IP ražošana bija salīdzinoši stabila, kaut arī patēriņš palielinājās par 9 %. Ražošanas līmenis ir atkarīgs arī no Savienības ražošanas nozares eksporta darbības, kas attiecīgajā periodā saglabājās ievērojamā līmenī.

(74)

Lai gan patēriņa kritums bija ierobežots, jaudas izmantojums samazinājās no 70 % 2008. gadā līdz 60 % IP laikā. Tas bija salīdzinoši stabils no 2009. gada līdz IP.

(75)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 16 %, un tās tirgus daļa nepārtraukti samazinājās no 87 % 2008. gadā līdz 76 % IP laikā. 2009. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 16 %, tādējādi nozarei zaudējot vairāk nekā četrus procentu punktus savas tirgus daļas. 2010. gadā pārdošanas apjoms samazinājās vēl par 7 %, un nozares tirgus daļa saruka no 82,7 % līdz 79,5 %. IP laikā, patēriņam pieaugot (+ 13,5 %), Savienības ražošanas nozares tirgus daļa vēl samazinājās līdz 76 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja izmantot pieaugošo patēriņu un atgūt daļu no iepriekš zaudētās tirgus daļas.

(76)

Attiecīgajā periodā atklājās, ka Savienības patēriņš nedaudz samazinājās (par 3,8 %), savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa šai pašā periodā ievērojami samazinājās (attiecīgi par 15,9 % un 12,6 %). Vienlaikus attiecīgajā periodā imports no ĶTR ievērojami palielinājās par 76,9 %. Tādēļ tai pašā periodā samazinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa — par 11 procentu punktiem.

(77)

Attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās nodarbināto skaits, savukārt tādēļ samazinājās ražīgums. Jānorāda, ka nodarbinātības tendence tomēr bija augoša tāpēc, ka viens no atlasītajiem uzņēmumiem, kas ir arī mazākais, ražošanu sāka 2009. gadā. Citādi nodarbinātības tendence būtu bijusi negatīva.

(78)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās. Tas sasniedza viszemāko līmeni 2009. gadā, pēc tam sākot pieaugt līdz IP, nesasniedzot sākotnējos līmeņus. No 2009. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas apjoms palielinājās par 12 %.

(79)

Attiecīgajā periodā pārdošanas vidējo cenu attīstība uzrāda ievērojamu kritumu — par 6 %. No 2009. gada līdz IP, patēriņam pieaugot un tirgum atgūstoties, cenas palielinājās par 6 %, taču 2008. gada līmeni nesasniedza.

(80)

Vienlaikus attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas relatīvās izmaksas, tomēr tas Savienības ražošanas nozarei neļāva palikt rentablai 2010. gadā un IP laikā. 2009. gadā sakrita izmaksu samazinājums (11,5 %) ar pārdošanas cenu kritumu (11,5 %), 2010. gadā un IP laikā strauji palielinājās Savienības ražošanas nozares izmaksas, un papildu izmaksu segšanai tā savas cenas varēja palielināt tikai nedaudz. Tāpēc radās vēl lielāki rentabilitātes un tirgus daļas zaudējumi, jo Savienības ražošanas nozares cenas nepārtraukti bija augstākas par Ķīnas importa cenām.

(81)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā un arī no 2009. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares rentabilitāte strauji samazinājās un tikai ar grūtībām sasniedza tādu līmeni, kad tā strādāja bez zaudējumiem.

(82)

Skaidras naudas plūsmas attīstība, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, lielā mērā sekoja negatīvajai rentabilitātes attīstībai. Zemākais punkts tika sasniegts IP laikā. Tāpat ienākumi no ieguldījumiem samazinājās no 36 % 2008. gadā līdz 2 % IP laikā.

(83)

Attiecīgajā periodā rentabilitātes, skaidras naudas plūsmas un ienākumu no ieguldījumiem attīstība ierobežoja Savienības ražošanas nozares spēju ieguldīt savā darbībā un apgrūtināja tās attīstību. Savienības ražošanas nozare spēja veikt lielus ieguldījumus attiecīgā perioda sākumā un modernizēt savas iekārtas efektīvākai ražošanai, taču pēc tam, atlikušajā attiecīgā perioda laikā, ieguldījumi stabili samazinājās — par 64,7 %.

(84)

Atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju krājumi attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Krājumi perioda beigās 2009. gadā samazinājās par 27 %, bet pēc tam, 2010. gadā un IP, tie pieauga attiecīgi par 30,8 % un 128,4 %.

(85)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš dempinga sadaļā. Visas noteiktās starpības ievērojami pārsniedz minimālo līmeni. Turklāt, ņemot vērā ĶTR importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz ES tirgu nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(86)

Izmeklēšanā atklāja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju, kas skar Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, ir pasliktinājusies vai arī tie neattīstījās atbilstoši patēriņam attiecīgajā periodā. Šis novērojums īpaši attiecas uz periodu no 2009. gada līdz IP beigām.

(87)

Patēriņa sarukuma kontekstā attiecīgajā periodā ĶTR importa apjoms pakāpeniski un būtiski palielinājās. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms kopumā samazinājās par 16 %, tās tirgus daļa savukārt samazinājās no 87 % 2008. gadā līdz 76 % IP. Pat tad, kad patēriņš atguvās par 9 % no 2009. gada līdz IP, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa turpināja sarukt. Savienības ražošanas nozare nevarēja atgūt iepriekš zaudēto tirgus daļu, jo ĶTR imports par dempinga cenām ES tirgū ievērojami palielinājās. Importam par zemām dempinga cenām attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinoties, tā cenas pastāvīgi bija zem Savienības ražošanas nozares cenām.

(88)

Turklāt tika ievērojami ietekmēti tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finansiālo sniegumu, tas ir, skaidras naudas plūsma un rentabilitāte. Tas nozīmē, ka tika apdraudēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu un veikt investīcijas.

(89)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(90)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, ne tikai imports par dempinga cenām, kuri būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo faktoru izraisītais kaitējums nav saistīts ar importu par dempinga cenām.

(91)

Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 3,8 %, savukārt ĶTR importa par dempinga cenām apjoms ievērojami pieauga — par aptuveni 77 %; palielinājās arī šā importa tirgus daļa — no 13 % 2008. gadā līdz 24 % IP. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 16 %, un tirgus daļa saruka no 87 % 2008. gadā līdz 76 % IP.

(92)

No 2009. gada līdz IP Savienības patēriņš palielinājās par 9 %, tikmēr tās tirgus daļa atkal samazinājās, turpretim ĶTR imports par dempinga cenām minētajā periodā gadā palielinājās par 52 %.

(93)

Par spiedienu uz cenām jānorāda, ka 2009. gadā vidējās ĶTR importa cenas samazinājās par 20 %, piespiežot Savienības ražošanas nozari savas pārdošanas cenas būtiski samazināt — par apmēram 11,5 %. 2010. gadā un IP laikā izmaksu kāpuma dēļ Savienības ražošanas nozare centās savas cenas celt. Tādēļ tika vēl zaudēta tirgus daļa, jo Savienības ražošanas nozares cenas nepārtraukti bija augstākas par tām cenām, kādas bija ĶTR importam par dempinga cenām. Tādējādi būtiski samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, pārdošanas apjoms un tirgus daļa.

(94)

Attiecīgajā periodā samazinājās cenas ĶTR importam par dempinga cenām. Pat ja periodā no 2009. gadam līdz IP cenas ĶTR importam palielinājās par 23 %, tās visu laiku palika ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām attiecīgajā periodā un īpaši IP, tādējādi samazinot cenas Savienības tirgū.

(95)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka ievērojamam ĶTR importa par dempinga cenām pieaugumam ar tādām cenām, kas ir pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, bija noteicošā loma, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei; to konkrēti atspoguļo tās sliktais finansiālais stāvoklis, ievērojams pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājums, kā arī gandrīz visu kaitējuma rādītāju pasliktināšanās.

(96)

Kā paskaidrots iepriekš 58. apsvērumā, šajā izmeklēšanā Eurostat statistikas datus par importu izmantot nevarēja, jo KN kodi attiecībā uz alumīnija radiatoriem un to elementiem un sekcijām ietver dažādus alumīnija ražojumus. Citas ticamas informācijas nav, tāpēc, balstoties uz aptaujas anketu, secināja, ka, izņemot no ĶTR, nav nevienas citas valsts ārpus ES, kas attiecīgajā periodā būtu ražojusi un eksportējusi alumīnija radiatorus uz ES.

(97)

Ar ekonomikas krīzi var daļēji skaidrot Savienības patēriņa samazināšanos īpaši 2009. un 2010. gadā. Tomēr būtu piebilstams, ka, patēriņam sarūkot attiecīgajā periodā un tam palielinoties no 2009. gada līdz IP, apjoms ĶTR importam par dempinga cenām, kas bija zem Savienības ražošanas nozares cenām, Savienības tirgū turpināja palielināties.

(98)

Lētā importa par dempinga cenām rezultāti ļoti atšķīrās no Savienības ražošanas nozares rezultātiem. Izmeklēšanā atklāja, ka, pat ja no 2009. gada līdz IP Savienības patēriņš palielinājās vispārējās ekonomikas atveseļošanās kontekstā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa patiešām nemitīgi samazinājās. Pat ja ražošanas apjoms cēlās, radās pārpalikums, kas bija jānovirza uz krājumiem.

(99)

Normālos ekonomikas apstākļos un ja nebūtu spēcīga spiediena uz cenām un ražojumu par dempinga cenām importa pieplūduma, Savienības ražošanas nozarei, iespējams, būtu bijušas zināmas grūtības pārvarēt patēriņa kritumu un fiksēto vienības izmaksu kāpumu samazinātā jaudas izmantojuma dēļ. Tomēr no izmeklēšanas skaidri izriet, ka ĶTR imports par dempinga cenām ir pastiprinājis ekonomikas lejupslīdes ietekmi. Pat vispārējās ekonomikas atveseļošanās laikā Savienības ražošanas nozare nespēja atgūties un sasniegt attiecīgajā periodā zaudētos pārdošanas apjomus un tirgus daļu.

(100)

Tāpēc, lai gan ekonomikas krīze, iespējams, bija par iemeslu Savienības ražošanas nozares sliktajam darbības rezultātam, tomēr kopumā nevar uzskatīt, ka tās ietekmē tika pārtraukta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei īpaši IP laikā nodarīto kaitējumu.

(101)

Izmeklēšanā atklāja, ka alumīnija radiatoru ražošanas izmaksas ir tieši saistītas ar alumīnija, šā ražojuma galvenā izejmateriāla, cenas attīstību. Pat ja Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas 2009. gadā ievērojami samazinājās (sk. iepriekš 8. tabulu), tikpat ātri samazinājās pārdošanas cenas. 2010. gadā un IP laikā izmaksas palielinājās vairāk nekā pārdošanas cenas, tādējādi atgūšanās (īpaši Savienības ražošanas nozares rentabilitātes ziņā) nebija iespējama. Šāda situācija izveidojās, kad no ĶTR importēto ražojumu importa cena nepārtraukti bija zem Savienības ražošanas nozares cenas.

(102)

Tirgus ekonomikas apstākļos varētu gaidīt, ka tirgū cenas regulāri pielāgotos, atspoguļojot izmaiņas dažādos ražošanas izmaksu elementos. Taču tā nenotika. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka ĶTR imports par dempinga cenām, kas bija zem Savienības ražošanas nozares cenām, turpināja samazināt Savienības tirgus cenas, tādējādi liedzot Savienības ražošanas nozarei saglabāt savu tirgus daļu un pielāgot cenas, lai segtu savas izmaksas un sasniegtu samērīgu peļņas līmeni, īpaši IP laikā.

(103)

Izejmateriālu cenu kāpums tādējādi nebija tik liels, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, īpaši IP laikā.

(104)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta darbība veidoja būtisku tās saimnieciskās darbības daļu. Krievija un citas Austrumeiropas valstis bija Savienības ražošanas nozares galvenie eksporta tirgi, kur pārdeva salīdzinoši zemākas kvalitātes ražojumus, kas tādēļ salīdzinājumā ar Savienības tirgū pārdotajiem radiatoriem bija lētāki.

(105)

Iepriekšējā tabulā redzams, ka attiecīgajā periodā samazinājās Savienības ražošanas nozares eksporta apgrozījums. To daļēji izskaidro tas, ka saskaņā ar pieejamo informāciju arī minētajos eksporta tirgos nonāca arvien lielāks alumīnija radiatoru eksporta apjoms no ĶTR.

(106)

Tomēr ir skaidrs, ka Savienības eksports ļāva Savienības ražošanas nozarei gūt apjomradītus ietaupījumus un tādējādi samazināt savas ražošanas kopējās izmaksas. Tāpēc var pamatoti uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta darbība nevar būt bijusi par iespējamu iemeslu būtiskajam kaitējumam, kas tai tika nodarīts īpaši IP laikā. Lai arī kāda būtu bijusi eksporta pārdošanas apjoma krituma negatīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari, tā nevarēja būt tāda, kas pārtrauc cēloņsakarību starp kaitējumu un lēto importu par dempinga cenām no Ķīnas.

(107)

Iepriekšējais izvērtējums pierāda, ka attiecīgajā periodā (un no 2009. gada līdz IP) ievērojami palielinājās imports par dempinga cenām no ĶTR un tā tirgus daļa. Konstatēja, ka īpaši IP laikā minētais imports nepārtraukti bija par cenām zem Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū.

(108)

Lētā ĶTR importa par dempinga cenām apjoma un tirgus daļas pieaugums bija nepārtraukts un sakrita ar Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas negatīvo attīstību. Šī situācija pasliktinājās IP laikā, kad Savienības ražošanas nozare nevarēja atgūt zaudēto tirgus daļu un kad rentabilitāte un pārējie finanšu rādītāji (piemēram, skaidras naudas plūsma un ienākumi no ieguldījumiem) sasniedza zemāko punktu.

(109)

Pārējo zināmo faktoru, tostarp ekonomikas krīzes, izvērtējums atklāja, ka minēto faktoru negatīvā ietekme nevar būt tāda, kas pārtrauktu konstatēto cēloņsakarību starp ĶTR eksportu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto izvērtējumu, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nošķirta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR, provizoriski secināts, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz pagaidu secinājumu par kaitējumu izraisošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un attiecīgā ražojuma lietotāju intereses.

(112)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR. Jāatgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci. Ja pasākumi netiks veikti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis neizbēgami pasliktināsies vēl vairāk.

(113)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos reālos tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei pielāgot izmeklējamā ražojuma cenu atbilstīgi dažādo sastāvdaļu izmaksām un tirgus apstākļiem. Paredzams arī, ka šo pagaidu pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu, nākotnē labvēlīgi ietekmējot tās rentabilitāti un finanšu stāvokli kopumā.

(114)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu gaidāma turpmāka tirgus daļas samazināšanās un Savienības ražošanas nozare turpinātu darboties ar zaudējumiem. Šāds stāvoklis nevarētu turpināties vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ņemot vērā radušos zaudējumus un lielos ieguldījumus ražošanā attiecīgā perioda sākumā, paredzams, ka vairums Savienības ražotāju nespētu atpelnīt savus ieguldījumus, ja pasākumi netiktu noteikti.

(115)

Tādējādi provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(116)

Šajā izmeklēšanā lietotāji nesadarbojās.

(117)

Tikai viens importētājs, kas atrodas Polijā, šajā izmeklēšanā sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem un piekrītot pārbaudes apmeklējumam. IP laikā šim importētājam bija nelieli zaudējumi saistībā ar attiecīgo ražojumu. Tomēr šā uzņēmuma darījumi ar attiecīgo ražojumu ir salīdzinoši nelieli salīdzinājumā ar tā darbību kopumā. Tādēļ maz ticams, ka pasākumu noteikšana smagi skars tā kopējo peļņu.

(118)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pagaidām tiek secināts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgo ražojumu nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(119)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmākus zaudējumus, ko imports par dempinga cenām radīs Savienības ražošanas nozarei.

(120)

Šo pasākumu līmeņa noteikšanai ir ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma apjoms, kāds vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības.

(121)

Aprēķinot maksājuma summu, kas vajadzīga kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļauj Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozarei šajā sektorā ir iespējams gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Uzskata, ka peļņa, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, jābalsta uz to vidējo pirmsnodokļu peļņas normu, kas atlasītajiem Savienības ražotājiem bija 2008. gadā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka peļņas normu 7,4 % apjomā no apgrozījuma var uzskatīt par atbilstošu minimumu, ko Savienības ražošanas nozare būtu varējusi sasniegt, ja nebūtu bijis kaitējumu radošā dempinga.

(122)

Tādējādi tika aprēķināta Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas cena, kas nerada kaitējumu. To ieguva, izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenas koriģējot, ņemot vērā IP laikā gūto faktisko peļņu/zaudējumus un pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu.

(123)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenas paaugstinājums, pamatojoties uz ĶTR ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējās svērtās importa cenas, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķinos, salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares IP laikā Savienības tirgū pārdoto ražojumu cenu, kura nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās kopējās CIF importa vērtības.

(124)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu pasākumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis – saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(125)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājumu likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas starpību un dempinga starpību. Tādējādi ir ierosinātas šādas antidempinga maksājuma likmes.

(126)

Individuālās antidempinga maksājuma likmes uzņēmumiem šajā regulā noteiktas, ņemot vērā šajā izmeklēšanā konstatēto. Tāpēc tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēts izmeklēšanas laikā. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētie tiesību subjekti. Importētiem ražojumiem, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kā nosaukums un adrese nav konkrēti minēta šīs regulas rezolutīvajā daļā, un arī uzņēmumi, kuri saistīti ar šiem konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar piemērot šīs likmes, un tiem piemērojama maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(127)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) būtu tūlīt jānosūta Komisijai (4), pievienojot visu attiecīgo informāciju, sevišķi informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumu apjomiem iekšzemes tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Attiecīgā gadījumā tiks izdarīts attiecīgs grozījums regulā, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuālām maksājuma likmēm.

(128)

Labas pārvaldības labad ir jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās termiņā, kurš norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var izskatīt atkārtoti,