27.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/12/ES

(2012. gada 19. aprīlis),

ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai aizsargātu patērētāju intereses un veicinātu augļu sulu un dažu līdzīgu produktu brīvu apriti Savienībā, Padomes Direktīvā 2001/112/EK (3) paredzēti īpaši noteikumi par attiecīgo produktu ražošanu, sastāvu un marķējumu. Minētie noteikumi būtu jāpielāgo tehnikas attīstībai, un tajos pēc iespējas būtu jāņem vērā attiecīgo starptautisko standartu jaunākās prasības, jo īpaši Augļu sulu un nektāru vispārējo standartu kodekss (Codex Stan 247-2005), kuru pieņēma Pārtikas kodeksa komisija savā 28. sesijā, kas notika no 2005. gada 4. jūlija līdz 9. jūlijam (“Standartu kodekss”). Standartu kodeksā jo īpaši noteikti augļu sulām un līdzīgiem produktiem piemērojami kvalitātes faktori un prasības attiecībā uz marķēšanu.

(2)

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (4), ir jāgroza Direktīvas 2001/112/EK īpašie noteikumi par augļu sulu un līdzīgu produktu marķēšanu, lai atspoguļotu jaunos noteikumus par atļautām sastāvdaļām, piemēram, tos noteikumus, kas attiecas uz cukuru pievienošanu augļu sulām, kas vairs nav atļauta. Attiecībā uz citiem produktiem pievienotie cukuri būtu jāturpina marķēt saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK.

(3)

Pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (5) minēto uzturvērtības norādi “bez pievienota cukura” attiecībā uz augļu sulām izmanto jau ilgu laiku. Ņemot vērā šajā direktīvā noteiktās jaunās prasības attiecībā uz augļu sulu sastāvu, šādas norādes pazušana drīz pēc pārejas laika beigām varētu neļaut uzreiz skaidri nodalīt augļu sulas un citus dzērienus, kuriem pievienoti cukuri, un tos, kuriem cukuri nav pievienoti, kas var kaitēt augļu sulu nozarei. Lai ļautu ražotājiem pienācīgi informēt patērētājus, vajadzētu būt iespējai uz noteiktu laiku lietot norādi par to, ka augļu sulās cukuri nav pievienoti.

(4)

Lai Direktīvas 2001/112/EK pielikumus pielāgotu attiecīgo starptautisko standartu jaunākajām prasībām un ņemtu vērā tehnikas attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minēto pielikumu grozīšanu, izņemot I pielikuma I daļu un II pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(5)	Lai dalībvalstis varētu pieņemt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, būtu jānosaka 18 mēnešu transponēšanas laikposms. Šajā laikposmā būtu jāturpina piemērot Direktīvas 2001/112/EK prasības bez grozījumiem, kas izdarīti ar šo direktīvu.

(6)

Lai ņemtu vērā to uzņēmēju intereses, kuri savus produktus laiž tirgū vai marķē saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas pirms tādu valsts noteikumu piemērošanas, ar kuriem tiek transponēta šī direktīva, ir jānosaka atbilstīgi pārejas pasākumi. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz, ka minēto produktu pārdošanu var turpināt noteiktu laiku pēc transponēšanas laikposma.

(7)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, pielāgot Direktīvu 2001/112/EK tehnikas attīstībai, vienlaikus ņemot vērā Standartu kodeksu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(8)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2001/112/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi direktīvā 2001/112/EK

Direktīvu 2001/112/EK groza šādi:

direktīvas 1. pantam pievieno šādu punktu:

“Uz I pielikumā definētajiem produktiem attiecas Savienības tiesību akti, kurus piemēro pārtikai, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (*1), ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.

(*1) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. ”;"

2)	direktīvas 2. pantu svītro;

direktīvas 3. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Attiecībā uz produktiem, kas ražoti no divu vai vairāku veidu augļiem, izņemot gadījumus, kad citronu un/vai laimu sulu izmanto saskaņā ar I pielikuma II daļas 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, produkta nosaukumu veido izmantoto augļu saraksts dilstošā secībā pēc iekļauto augļu sulu vai biezeņu tilpuma, kā norādīts sastāvdaļu sarakstā. Tomēr attiecībā uz produktiem, kas ražoti no trīs vai vairāku veidu augļiem, norādi par izmantoto augļu veidiem var aizstāt ar vārdiem “vairāku veidu augļi” vai tamlīdzīgu formulējumu vai norādīt, cik daudz veidu augļi izmantoti.”;

b)	panta 4. punktu svītro;

direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Uz tādas koncentrētas augļu sulas etiķetējuma, kura minēta I pielikuma I daļas 2. punktā un nav paredzēta piegādei galapatērētājam, norāda pievienotās citrona sulas, laima sulas vai skābo aģentu klātbūtni un daudzumu, kas atļauts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (*2). Šai norādei jābūt vai nu uz:

—	iepakojuma, vai

—	etiķetes, kas piestiprināta pie iepakojuma, vai

—	pavaddokumentā.

(*2) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp. ”;"

5)	direktīvas 5. pantam pievieno šādu daļu: “Šo direktīvu piemēro I pielikumā definētajiem produktiem, kas tiek laisti tirgū Savienībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002.”;

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Lai šīs direktīvas pielikumus pielāgotu attiecīgo starptautisko standartu jaunākajām prasībām un lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu un grozīt šīs direktīvas pielikumus, izņemot I pielikuma I daļu un II pielikumu.”;

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 7. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 28. oktobra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 7. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

8)	direktīvas 8. pantu svītro;

9)	pielikumus aizstāj ar tekstu šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2013. gada 28. oktobrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minētos noteikumus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2013. gada 28. oktobra.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Pārejas pasākumi

1. Produktus, kuri laisti tirgū vai etiķetēti pirms 2013. gada 28. oktobra, saskaņā ar Direktīvu 2001/112/EK var turpināt tirgot līdz 2015. gada 28. aprīlim.

2. Norāde “no 2015. gada 28. oktobra augļu sulām nav pievienoti cukuri” uz etiķetes var atrasties tajā pašā redzamības laukā, kurā atrodas I pielikuma I daļas 1. līdz 4. punktā minēto produktu nosaukumi, līdz 2016. gada 28. oktobrim.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2012. gada 19. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BØDSKOV

(1) OV C 84, 17.3.2011., 45. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 8. marta lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) OV L 10, 12.1.2002., 58. lpp.

(4) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(5) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

PRODUKTU NOSAUKUMI, DEFINĪCIJAS UN ĪPAŠĪBAS

I. DEFINĪCIJAS

a) Augļu sula

Raudzējams, bet neraudzēts produkts, kas iegūts no viena vai vairāku veidu kopā sajauktu veselu un gatavu, svaigu, ar dzesināšanu vai sasaldēšanu saglabātu augļu ēdamās daļas ar īpašo krāsu, aromātu un garšu, kas raksturīga tā augļa sulai, no kura šis produkts iegūts.

Aromātu, mīkstumu un šūnas, ko izdala ar piemērotiem fizikāliem paņēmieniem no tās pašas sugas augļiem, var pēc tam atkal pievienot sulai.

Citrusaugļu sula jāiegūst no endokarpa. Tomēr laima sulu var iegūt no veseliem augļiem.

Ja sulu iegūst no augļiem ar kauliņiem, sēklām un mizu, šo kauliņu, sēklu un mizas daļas vai sastāvdaļas sulā neiejauc. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad kauliņu, sēklu un mizas daļas vai sastāvdaļas nav iespējams atdalīt, izmantojot labu ražošanas praksi.

Augļu sulas ražošanā ir atļauta augļu sulas sajaukšana ar augļu biezeni.

b) No koncentrāta iegūta augļu sula

Produkts, ko iegūst, rekonstituējot koncentrētu augļu sulu, kas definēta 2. punktā, ar dzeramo ūdeni, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (1).

Šķīstošo cieto daļiņu saturam gatavā produktā jāatbilst rekonstituētās sulas minimālajai Briksa grādu vērtībai, kas norādīta V pielikumā.

Ja no koncentrāta iegūta sula ir ražota no augļiem, kuri nav minēti V pielikumā, rekonstituētās sulas minimālā Briksa grādu vērtība ir līdzvērtīga tās sulas Briksa grādu vērtībai, kas ekstrahēta no koncentrāta pagatavošanai izmantotajiem augļiem.

Aromātu, mīkstumu un šūnas, ko izdala ar piemērotiem fizikāliem paņēmieniem no tās pašas sugas augļiem, var pēc tam atkal pievienot no koncentrāta iegūtai augļu sulai.

No koncentrāta iegūtu augļu sulu gatavo, izmantojot piemērotus procesus, kuri saglabā tādas parasta veida sulas būtiskās fizikālās, ķīmiskās, organoleptiskās un uzturvērtības īpašības, kura iegūta no tāda paša veida augļiem.

No koncentrāta iegūtas augļu sulas ražošanā ir atļauta augļu sulas un/vai koncentrētas augļu sulas sajaukšana ar augļu biezeni un/vai koncentrētu augļu biezeni.

2. Koncentrēta augļu sula

Produkts, ko iegūst no viena vai vairāku augļu sugu augļu sulas, fizikāli atdalot no tās noteiktu ūdens satura daļu. Ja produkts ir paredzēts tiešai lietošanai pārtikā, atdala vismaz 50 % ūdens satura.

Aromātu, mīkstumu un šūnas, ko izdala ar piemērotiem fizikāliem paņēmieniem no tās pašas sugas augļiem, var pēc tam atkal pievienot koncentrētai augļu sulai.

3. Augļu sula, no kuras ekstrahēts ūdens

Produkts, kas iegūts ar ūdens difūzijas paņēmienu no:

—	mīkstiem veseliem augļiem, kuru sulu nav iespējams ekstrahēt ar fizikāliem paņēmieniem, vai

—	sausiem veseliem augļiem.

4. Sausā/pulverveida augļu sula

Produkts, ko iegūst no vienas vai vairāku augļu sugu augļu sulas, fizikāli atdalot no tās gandrīz visu ūdens saturu.

5. Augļu nektārs

Raudzējams, bet neraudzēts produkts, kas:

—	iegūts, pievienojot ūdeni ar vai bez cukuru un/vai medus pievienošanas produktiem, kuri definēti 1. līdz 4. punktā, augļu biezenim un/vai koncentrētam augļu biezenim, un/vai minēto produktu maisījumam, un

—	atbilst IV pielikuma prasībām.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (2), ja ražo augļu nektārus bez pievienotiem cukuriem vai ar pazeminātu enerģētisko vērtību, cukurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008 var pilnībā vai daļēji aizstāt ar saldinātājiem.

Aromātu, mīkstumu un šūnas, ko izdala ar piemērotiem fizikāliem paņēmieniem no tās pašas sugas augļiem, var pēc tam atkal pievienot augļu nektāram.

II. ATĻAUTĀS SASTĀVDAĻAS, APSTRĀDE UN VIELAS

1. Sastāvs

Augļu sugas, kuras atbilst V pielikumā minētajam botāniskajam nosaukumam, izmanto, gatavojot augļu sulas, augļu biezeņus un augļu nektārus ar attiecīgā augļa produkta nosaukumu vai vispārpieņemto produkta nosaukumu. Tām augļu sugām, kuras nav ietvertas V pielikumā, lieto pareizu botānisko vai vispārpieņemto nosaukumu.

Nosakot augļu sulām Briksa grādos izteikto vērtību, ņem vērā sulu, kas iegūta no augļiem un nav modificēta, izņemot gadījumus, kad tā tiek sajaukta ar sulu no tās pašas sugas augļiem.

Rekonstituētai augļu sulai un rekonstituētam augļu biezenim V pielikumā noteiktajā minimālajā Briksa grādu vērtībā neieskaita to sastāvdaļu un piedevu šķīstošās cietās daļiņas, kuru pievienošana nav obligāta.

2. Atļautās sastāvdaļas

I daļā minētajiem produktiem drīkst pievienot tikai šādas sastāvdaļas:

—	vitamīnus un minerālvielas, kas atļautas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (3),

—	pārtikas piedevas, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008,

un papildus:

—	augļu sulai, no koncentrāta iegūtām augļu sulām un koncentrētām augļu sulām – atjaunotu aromātu, mīkstumu un šūnas,

—	vīnogu sulai – atjaunotus vīnskābes sāļus,

—

augļu nektāriem – atjaunotu aromātu, mīkstumu un šūnas, cukurus un/vai medu, nepārsniedzot 20 % no gatavā produkta kopējās masas, un/vai saldinātājus.

Norādi, ka augļu nektāram nav pievienoti cukuri, un jebkādu citu patērētājiem domātu norādi ar līdzīgu nozīmi drīkst izmantot tikai tad, ja produkts nesatur monosaharīdu vai disaharīdu piejaukumu vai citus pārtikas produktus, kurus izmanto to saldinošo īpašību dēļ, tostarp Regulā (EK) Nr. 1333/2008 definētos saldinātājus. Ja cukuri ir augļu nektāra dabīga sastāvdaļa, uz etiķetes vajadzētu būt norādei “satur dabīgu cukuru”,

—	III pielikuma a) apakšpunktā, b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, c) apakšpunktā, e) apakšpunkta otrajā ievilkumā un h) apakšpunktā minētajiem produktiem –, cukurus un/vai medu,

—	produktiem, kas definēti I daļas 1. līdz 5. punktā, lai regulētu skābuma garšu – līdz 3 g uz litru citronu sulas un/vai laima sulas, un/vai koncentrētas citronu sulas un/vai laima sulas, kas izteikta kā bezūdens citronskābe,

—	tomātu sulai un no koncentrāta iegūtai tomātu sulai – sāli, garšvielas un aromātiskos garšaugus.

3. Atļautā apstrāde un vielas

I daļā minētos produktus drīkst pakļaut tikai šādai apstrādei un tiem drīkst pievienot tikai šādas vielas:

—	mehāniski ekstrahēšanas procesi,

—	parastie fizikālie procesi, tostarp augļu, izņemot vīnogas, ēdamās daļas in-line ūdens ekstrakcija (difūzija) koncentrēto augļu sulu ražošanai, ar noteikumu, ka šādi iegūtas augļu sulas atbilst I daļas 1. punkta prasībām,

—	attiecībā uz vīnogu sulu, ja izmanto vīnogu sulfitēšanu ar sēra dioksīdu, ir atļauta desulfitēšana ar fizikāliem paņēmieniem ar noteikumu, ka kopējais SO2 daudzums gatavā produktā nepārsniedz 10 mg/l,

—	fermentu preparāti: pektināzes (pektīna sašķelšanai), proteināzes (olbaltumvielu sašķelšanai) un amilāzes (cietes sašķelšanai), kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem (4) prasībām,

—	pārtikas želatīns,

—

tanīni,

—	koloidāls silīcija dioksīds,

—

kokogle,

—	slāpeklis,

—	bentonīts kā adsorbējošs māls,

—

ķīmiski inertas filtrācijas palīgvielas un izgulsnēšanās aģenti (tostarp perlīts, skalots diatomīts, celuloze, nešķīstošs poliamīds, polivinilpolipirolidons, polistirols), kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (5),

—	ķīmiski inertas adsorbcijas palīgvielas, kuras atbilst Regulai (EK) Nr. 1935/2004 un kuras izmanto, lai samazinātu citrusaugļu sulas limonoīdu un naringīnu saturu, būtiski neietekmējot limonoīdo glikozīdu, skābes, cukuru (tostarp oligosaharīdu) vai minerālvielu saturu.

“II PIELIKUMS

IZEJVIELU DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

1. Augļi

Visi augļi. Šajā direktīvā tomātus arī uzskata par augļiem.

Augļi ir nebojāti, pietiekami gatavi un svaigi vai saglabāti, izmantojot fizikālus paņēmienus vai citādi tos apstrādājot, tostarp pēc novākšanas, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2. Augļu biezenis

Raudzējams, bet neraudzēts produkts, ko iegūst ar piemērotiem fizikāliem procesiem, piemēram, sijājot, maļot, izlaižot caur sietu vesela vai nomizota augļa ēdamo daļu, neatdalot sulu.

3. Koncentrēts augļu biezenis

Produkts, ko iegūst no augļu biezeņa, fizikāli atdalot no tā zināmu ūdens satura daļu.

Koncentrētam augļu biezenim var atjaunot aromātu, ko panāk ar piemērotiem fizikāliem paņēmieniem, kā noteikts I pielikuma II daļas 3. punktā, pie kam šajā procesā jāizmanto tās pašas sugas augļi.

4. Aromāts

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā (6), pievienojamos aromātus izdala, apstrādājot augļus ar piemērotiem fizikāliem procesiem. Lai paturētu, saglabātu vai stabilizētu aromāta kvalitāti, var piemērot minētos fizikālos procesus un jo īpaši spiešanu, ekstrakciju, destilēšanu, filtrēšanu, adsorbciju, tvaicēšanu, frakcionēšanu un koncentrāciju.

Aromātu iegūst no augļu ēdamās daļas, tomēr var izmantot arī aukstā spieduma eļļu no citrusaugļu mizām un kauliņu maisījumus.

5. Cukuri

—	cukuri, kā definēts Padomes Direktīvā 2001/111/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu cukuru, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (7),

—	fruktozes sīrups,

—	no augļiem iegūti cukuri.

6. Medus

Produkts, kas definēts Padomes Direktīvā 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (8).

7. Mīkstums vai šūnas

Produkti, ko iegūst no tās pašas sugas augļu ēdamās daļas, neatdalot sulu. Turklāt attiecībā uz citrusaugļiem mīkstums vai šūnas ir sulas pūslīši, kas iegūti no endokarpa.

“III PIELIKUMS

ĪPAŠI APZĪMĒJUMI DAŽIEM PRODUKTIEM, KAS UZSKAITĪTI I PIELIKUMĀ

a)	“vruchtendrank” – augļu nektāram;

“Süßmost”

Apzīmējumu “ Süßmost ” drīkst izmantot tikai kopā ar produktu nosaukumiem “ Fruchtsaft ” vai “ Fruchtnektar ”:

—	augļu nektāram, ko iegūst tikai no augļu sulām, koncentrētām augļu sulām vai šo produktu maisījuma, kam lielā dabīgā skābuma dēļ dabīgā veidā ir nepatīkama garša,

—	augļu sulai, ko iegūst no āboliem vai bumbieriem, vajadzības gadījumā pievienojot ābolus, bet nepievienojot cukuru;

c)	“succo e polpa” vai “sumo e polpa” – augļu nektāram, ko iegūst tikai no augļu biezeņa un/vai koncentrēta augļu biezeņa;

d)	“æblemost” – ābolu sulai, kam nav pievienots cukurs;

—	“ sur … saft ” kopā ar izmantotā augļa nosaukumu (dāņu valodā) – sulām, kam nav pievienots cukurs un kas ir iegūtas no upenēm, ķiršiem, sarkanajām jāņogām, baltajām jāņogām, avenēm, zemenēm vai plūškoka augļiem,

—	“ sød … saft ” vai “ sødet … saft ” kopā ar izmantotā augļa nosaukumu (dāņu valodā) – sulām, kas iegūtas no šī augļa un kam pievienots vairāk nekā 200 g cukura uz litru;

f)	“äppelmust/äpplemust” – ābolu sulai, kam nav pievienots cukurs;

g)	“mosto” – sinonīms vīnogu sulai;

h)	“smiltsērkšķu sula ar cukuru” vai “astelpaju mahl suhkruga” vai “słodzony sok z rokitnika” – sulai, kura iegūta no smiltsērkšķu ogām, ar pievienotu cukuru, kas nepārsniedz 140 g uz vienu litru.

“IV PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ AUGĻU NEKTĀRU

Augļu nektārs, kas ražots	Minimālais sulas un/vai biezeņa saturs (% no gatavā produkta tilpuma)
I. No augļiem ar skābu sulu, kam dabīgā veidā ir nepatīkama garša
Pasifloru augļi	25
Quito naranjillos	25
Upenes	25
Baltās jāņogas	25
Sarkanās jāņogas	25
Ērkšķogas	30
Smiltsērkšķu ogas	25
Dzeloņplūmes	30
Plūmes	30
Cvečes	30
Pīlādžogas	30
Mežrožu augļi	40
Skābie ķirši	35
Citi ķirši	40
Mellenes	40
Plūškoka augļi	50
Avenes	40
Aprikozes	40
Zemenes	40
Zīdkoka ogas/kazenes	40
Dzērvenes	30
Cidonijas	50
Citroni un laimi	25
Citi augļi, kas pieder pie šīs kategorijas	25
II. No tādiem augļiem ar zemu skābes saturu, mīkstiem augļiem vai augļiem ar izteiktu aromātu, kuru sulai dabīgā veidā ir nepatīkama garša
Mango	25
Banāni	25
Gvajaves	25
Papaijas	25
Ličī	25
Crataegus azarolus	25
Annona muricata	25
Annona reticulata	25
Annona squamosa	25
Granātāboli	25
Kešjukoka augļi	25
Spondias purpurea	25
Spondias tuberosa	25
Citi augļi, kas pieder pie šīs kategorijas	25
III. No augļiem, kuru sulai dabīgā veidā ir patīkama garša
Āboli	50
Bumbieri	50
Persiki	50
Citrusaugļi, izņemot citronus un laimus	50
Ananāsi	50
Tomāti	50
Citi augļi, kas pieder pie šīs kategorijas	50

“V PIELIKUMS

REKONSTITUĒTAS AUGĻU SULAS UN REKONSTITUĒTA AUGĻU BIEZEŅA MINIMĀLĀS BRIKSA GRĀDU VĒRTĪBAS

Augļa vispārpieņemtais nosaukums	Botāniskais nosaukums	Minimālās Briksa grādu vērtības
Āboli (*)	Malus domestica Borkh.	11,2
Aprikozes (**)	Prunus armeniaca L.	11,2
Banāni (**)	Musa x paradisiacal L. (izņemot miltu banānus)	21,0
Upenes (*)	Ribes nigrum L.	11,0
Vīnogas (*)	Vitis vinifera L. vai tās hibrīdi Vitis labrusca L. vai tās hibrīdi	15,9
Greipfrūti (*)	Citrus x paradisi Macfad.	10,0
Gvajaves (**)	Psidium guajava L.	8,5
Citroni (*)	Citrus limon (L.) Burm.f.	8,0
Mango (**)	Mangifera indica L.	13,5
Apelsīni (*)	Citrus sinensis (L.) Osbeck	11,2
Pasifloru augļi (*)	Passiflora edulis Sims	12,0
Persiki (**)	Prunus persica (L.) Batsch var. persica	10,0
Bumbieri (**)	Pyrus communis L.	11,9
Ananāsi (*)	Ananas comosus (L.) Merr.	12,8
Avenes (*)	Rubus idaeus L.	7,0
Skābie ķirši (*)	Prunus cerasus L.	13,5
Zemenes (*)	Fragaria x ananassa Duch.	7,0
Tomāti (*)	Lycopersicon esculentum, Mill.	5,0
Mandarīni (*)	Citrus reticulata Blanco	11,2
Ar zvaigznīti () apzīmētajiem produktiem, no kuriem ražota sula, minimālo relatīvo blīvumu nosaka attiecībā pret ūdeni 20/20 °C temperatūrā. Ar divām zvaigznītēm (*) atzīmētajiem produktiem, no kuriem ražots biezenis, nosaka tikai minimālo nekoriģēto rādījumu Briksa grādos (bez skābes korekcijas).

”.

(1) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

(2) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(3) OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(4) OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.

(5) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

(6) OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.

(7) OV L 10, 12.1.2002., 53. lpp.

(8) OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

27.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/12

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 363/2012

(2012. gada 23. februāris)

par pārraudzības organizāciju atzīšanas un atzīšanas atsaukšanas procedūras noteikumiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (1), un jo īpaši tās 8. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 995/2010 galvenais mērķis ir samazināt risku, ka iekšējā tirgū tiek laisti nelikumīgi iegūti kokmateriāli un no šādiem kokmateriāliem ražoti izstrādājumi. Pārraudzības organizācijām būtu jāpalīdz tirgus dalībniekiem izpildīt attiecīgās regulas prasības. Šim nolūkam tām būtu jāizstrādā likumības pārbaužu sistēma, jāpiešķir tirgus dalībniekiem tiesības to izmantot un jāpārliecinās par tās pareizu izmantošanu.

(2)

Procedūrai, saskaņā ar kuru Komisija atzīst pārraudzības organizācijas, vajadzētu būt taisnīgai, pārredzamai un neatkarīgai. Tādēļ pieteikuma iesniedzēji būtu jāizvērtē pēc tam, kad notikusi apspriešanās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un savākta pietiekama informācija par pieteikuma iesniedzēju. Vajadzības gadījumā informācijas vākšanā būtu jāiekļauj apmeklējumi pieteikuma iesniedzēja telpās.

(3)

Ir jānorāda atbilstošās speciālās zināšanas un spējas, kādām vajadzētu būt pārraudzības organizācijām, lai noteiktu kokmateriālu atbilstību attiecīgajiem ieguves valsts tiesību aktiem un ierosinātu pasākumus, ar kuriem novērtē nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un no šādiem kokmateriāliem ražotu izstrādājumu tirgū laišanas risku. Ja konstatētais risks nav nenozīmīgs, pārraudzības organizācijai būtu jāspēj arī ierosināt atbilstošus pasākumus šāda riska efektīvai mazināšanai.

(4)	Būtu jānodrošina tas, ka pārraudzības organizācijas veic savas funkcijas pārredzami un neatkarīgi, novēršot no to funkcijām izrietošus interešu konfliktus un nepieļaujot diskrimināciju pakalpojumu sniegšanā tirgus dalībniekiem.

(5)

Komisijai būtu jālemj par atzīšanas atsaukšanu, ievērojot procedūru, kas ir taisnīga, pārredzama un neatkarīga. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm un jāsavāc pietiekama informācija, vajadzības gadījumā arī veicot apmeklējumus uz vietas. Attiecīgajai pārraudzības organizācijai būtu jādod iespēja iesniegt komentārus pirms lēmuma pieņemšanas.

(6)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu Komisijai būtu jāspēj atsaukt atzīšanu uz laiku un/vai ar konkrētiem nosacījumiem, vai galīgi, kā tas var būt vajadzīgs atkarībā no atklāto trūkumu pakāpes, ja pārraudzības organizācija vairs nepilda savas funkcijas vai neatbilst Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. pantā noteiktajām prasībām.

(7)

Ir jānodrošina, lai personu aizsardzības līmenis attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas darbības jomā, jo īpaši attiecībā uz pārraudzības organizācijas atzīšanas pieteikumos iekļauto personas datu apstrādi, atbilstu prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 995/2010 2. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“attiecīgās kompetentās iestādes” ir to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās pārraudzības organizācija vai pārraudzības organizācijas atzīšanas pieteikuma iesniedzējs ir likumīgi izveidots vai sniedz pakalpojumus, vai plāno sniegt pakalpojumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (4) nozīmē;

2)	“kvalifikāciju apliecinoši dokumenti” ir diplomi, sertifikāti un citi apliecinoši dokumenti, kurus valstī izdevusi kāda iestāde, kas iecelta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, un kuri apliecina sekmīgi pabeigtu profesionālo apmācību;

3)	“profesionālā pieredze” ir faktiska un likumīga strādāšana attiecīgajā profesijā.

2. pants

Atzīšanas pieteikums

1. Ikviens publisko vai privāto tiesību subjekts, kas ir Savienībā likumīgi izveidota sabiedrība, korporācija, firma, uzņēmums, institūcija vai iestāde, var iesniegt Komisijai pieteikumu tā atzīšanai par pārraudzības organizāciju.

Tiesību subjekts iesniedz pieteikumu kopā ar pielikumā norādītajiem dokumentiem jebkurā no Savienības oficiālajām valodām.

2. Lai pieteikuma iesniedzēju atzītu par pārraudzības organizāciju, tam jāpierāda, ka tas atbilst visām Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 2. punkta un šīs regulas 5.–8. panta prasībām.

3. Komisija 10 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas datuma apstiprina pieteikuma saņemšanu un piešķir pieteikuma iesniedzējam identifikācijas numuru.

Turklāt tā paziņo pieteikuma iesniedzējam provizorisku termiņu, kurā tā pieņems lēmumu par pieteikumu. Komisija informē pieteikuma iesniedzēju vienmēr, kad tā pārskata provizorisko termiņu, jo pieteikuma izvērtēšanai nepieciešama papildu informācija vai dokumenti.

4. Ja kopš pieteikuma saņemšanas vai Komisijas pēdējā rakstiskā paziņojuma pieteikuma iesniedzējam, atkarībā no tā, kas bijis vēlāk, ir pagājuši trīs mēneši un Komisija nav pieņēmusi atzīšanas lēmumu vai noraidījusi pieteikumu, Komisija rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par pieteikuma izvērtēšanas gaitu.

Viena pieteikuma izskatīšanā šā punkta pirmo daļu var piemērot vairāk nekā vienu reizi.

5. Komisija nosūta pieteikuma un apliecinošo dokumentu kopiju attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kuras viena mēneša laikā no nosūtīšanas datuma var sniegt komentārus par pieteikumu.

3. pants

Papildu dokumenti un piekļuve telpām

1. Pēc Komisijas lūguma pieteikuma iesniedzējs vai attiecīgās kompetentās iestādes noteiktā termiņā sniedz Komisijai visu vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentus.

2. Pieteikuma iesniedzējs nodrošina Komisijai piekļuvi savām telpām, lai tā pārbaudītu, vai tiek ievērotas Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. pantā un šīs regulas 5.–8. pantā paredzētās prasības. Komisija iepriekš informē pieteikuma iesniedzēju par apmeklējumu. Attiecīgās kompetentās iestādes var piedalīties apmeklējumā.

Pieteikuma iesniedzējs piedāvā visu šādu apmeklējumu atvieglošanai nepieciešamo palīdzību.

4. pants

Lēmums par atzīšanu

Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atzīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 3. punktu, tā 10 darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas datuma paziņo par to attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam.

Turklāt Komisija nekavējoties izdod pieteikuma iesniedzējam atzīšanas apliecinājumu un pirmajā daļā minētajā termiņā paziņo savu lēmumu visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 3. punkta otro daļu.

5. pants

Juridiskas personas statuss un likumīga izveidošana Savienībā

1. Ja pieteikuma iesniedzējs ir likumīgi izveidots vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas sniedz informāciju par savu juridisko adresi, galveno administrāciju vai galveno darbības vietu Savienībā, kā arī par visām savām aģentūrām, filiālēm vai meitasuzņēmumiem, kas izveidoti kādas dalībvalsts teritorijā. Pieteikuma iesniedzējs arī paziņo, kurās dalībvalstīs tas plāno sniegt pakalpojumus.

2. Pieteikuma iesniedzējam, kas ir kādas dalībvalsts iestāde vai tās daļa, juridiskas personas statuss un likumīga izveidošana Savienībā nav jāpierāda.

6. pants

Atbilstošas speciālās zināšanas

1. Lai nodrošinātu pārraudzības organizācijas funkciju pareizu izpildi, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pieteikuma iesniedzēja tehniski kompetentais personāls atbilst šādam kritēriju minimumam, ko pierāda kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un profesionālā pieredze:

a)	oficiāla profesionālā apmācība ar pārraudzības organizācijas funkcijām saistītā disciplīnā;

b)	vismaz piecu gadu profesionāla pieredze ar pārraudzības organizācijas funkcijām saistīta amata pienākuma veikšanā personām, kuras ieņem vadošu tehnisko amatu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām par atbilstošām disciplīnām uzskata ar mežsaimniecību, vidi, tiesību zinātnēm, uzņēmējdarbības vadību, riska pārvaldību, tirdzniecību, revīziju, finanšu kontroli vai piegādes ķēdes vadību saistītas disciplīnas.

2. Pieteikuma iesniedzējs kārto pierakstus, kas dokumentē tā personāla pienākumus un atbildību. Pieteikuma iesniedzējam ir izveidotas personāla darba rezultātu un tehniskās kompetences pārraudzības procedūras.

7. pants

Spēja veikt pārraudzības organizācijas funkcijas

1. Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka ir ieviesis visus turpmāk norādītos elementus:

a)	organizatorisku struktūru, kas nodrošina pareizu pārraudzības organizācijas funkciju veikšanu;

b)	likumības pārbaužu sistēmu, kas jādara pieejama un jāizmanto tirgus dalībniekiem;

c)	stratēģijas un procedūras, kas dod iespēju novērtēt un pilnveidot likumības pārbaužu sistēmu;

d)	procedūras un procesus, lai pārliecinātos par to, vai tirgus dalībnieki pareizi izmanto likumības pārbaužu sistēmu;

e)	kārtību, kādā korektīvas darbības veicamas gadījumā, ja tirgus dalībnieks likumības pārbaužu sistēmu neizmanto pareizi.

2. Papildus 1. punkta prasībām pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka tam ir finansiālas un tehniskas spējas veikt pārraudzības organizācijas funkcijas.

8. pants

Interešu konflikta neesamība

1. Pieteikuma iesniedzējs ir organizēts tā, lai aizsargātu savu darbību objektivitāti un neitralitāti.

2. Pieteikuma iesniedzējs nosaka, analizē un uztur pierakstus, kuros dokumentē interešu konflikta risku, kas izriet no pārraudzības organizācijas funkciju veikšanas, tostarp konfliktus, kas izriet no tā attiecībām ar attiecīgajām iestādēm vai apakšuzņēmējiem.

3. Ja konstatēts interešu konflikta risks, pieteikuma iesniedzējs izmanto ieviestās rakstiskās stratēģijas un procedūras, lai novērstu interešu konfliktu organizācijas un individuālā līmenī. Rakstiskās stratēģijas un procedūras tiek uzturētas un praktiski īstenotas. Šādas stratēģijas un procedūras var ietvert trešo personu veiktas revīzijas.

9. pants

Informācija par turpmākām izmaiņām

1. Pārraudzības organizācija nekavējoties informē Komisiju, ja pēc pārraudzības organizācijas atzīšanas rodas kāda no šīm situācijām:

a)	pēc pārraudzības organizācijas atzīšanas ir notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt tās spēju izpildīt 5.–8. panta prasības;

b)	pārraudzības organizācija Savienībā izveido aģentūras, filiāles vai meitasuzņēmumus, kas nav deklarēti tās pieteikumā;

c)	pārraudzības organizācija nolemj sniegt pakalpojumus dalībvalstīs, kas nav deklarētas tās pieteikumā, vai dalībvalstī, attiecībā uz kuru tā paziņojusi par pakalpojumu sniegšanas izbeigšanu saskaņā ar d) apakšpunktu;

d)	pārraudzības organizācija izbeidz pakalpojumu sniegšanu kādā dalībvalstī.

2. Visu saskaņā ar 1. punktu iegūto informāciju Komisija paziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

10. pants

Atzīšanas lēmuma pārskatīšana

1. Komisija jebkurā laikā var pārskatīt lēmumu par pārraudzības organizācijas atzīšanu.

Komisija šādu pārskatīšanu veic jebkurā no turpmāk minētajām situācijām:

attiecīgā kompetentā iestāde informē Komisiju par to, ka tā ir konstatējusi, ka pārraudzības organizācija vairs nepilda Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 1. punktā noteiktās funkcijas vai vairs neatbilst Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, kā paredzēts šīs regulas 5.–8. pantā;

b)	Komisijas rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp pamatotas trešo personu bažas par to, ka pārraudzības organizācija vairs neatbilst Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 1. un 2. punktā un šīs regulas 5.–8. pantā noteiktajām prasībām;

c)	pārraudzības organizācija ir informējusi Komisiju par šīs regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām izmaiņām.

2. Ja ir uzsākta pārskatīšana, pārskatītāju grupa palīdz Komisijai vadīt pārskatīšanu un veikt pārbaudes.

3. Pieteikuma iesniedzējs nodrošina pārskatītāju grupai piekļuvi savām telpām, lai tā pārbaudītu, vai tiek ievērotas visas Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. pantā un šīs regulas 5.–8. pantā paredzētās prasības. Attiecīgās kompetentās iestādes var piedalīties šajā apmeklējumā.

Pieteikuma iesniedzējs piedāvā visu šādu apmeklējumu atvieglošanai nepieciešamo palīdzību.

4. Pārskatītāju grupa sagatavo ziņojuma projektu, kurā norāda savus konstatējumus. Pārskata ziņojumam pievieno apliecinošus pierādījumus.

Pārskata ziņojumā iekļauj ieteikumu par to, vai pārraudzības organizācijas atzīšana būtu jāatsauc.

Pārskatītāju grupa pārskatīšanas ziņojumu nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Šīs iestādes var sniegt komentārus trīs nedēļu laikā no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

Pārskatītāju grupa iesniedz attiecīgajai pārraudzības organizācijai ziņojuma rezultātu un secinājumu kopsavilkumu. Trīs nedēļu laikā no kopsavilkuma nosūtīšanas datuma organizācija var sniegt pārskatītāju grupai komentārus par ziņojumu.

5. Pārskatītāju grupa savā pārskatīšanas ziņojumā iesaka atsaukt atzīšanu uz laiku un/vai ar konkrētiem nosacījumiem vai galīgi, kā tas var būt vajadzīgs atkarībā no atklāto trūkumu pakāpes, ja tā konstatē, ka pārraudzības organizācija vairs nepilda savas funkcijas vai neatbilst Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. pantā noteiktajām prasībām.

Tā vietā pārskatītāju grupa var ieteikt Komisijai izdot paziņojumu par koriģējošām darbībām vai oficiālu brīdinājumu vai ieteikt Komisijai neveikt turpmākas darbības.

11. pants

Lēmums par atzīšanas atsaukšanu

1. Komisija, ņemot vērā 10. pantā minēto pārskatīšanas ziņojumu, nolemj, vai pārraudzības organizācijas atzīšana tiek atsaukta uz laiku un/vai ar konkrētiem nosacījumiem vai galīgi.

2. Komisija var izdot paziņojumu par koriģējošām darbībām vai oficiālu brīdinājumu, ja atklāto trūkumu pakāpe nedod iemeslu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 6. punktu konstatēt, ka šī pārraudzības organizācija vairs nepilda minētās regulas 8. panta 2. punktā noteiktās funkcijas vai neatbilst tās prasībām.

3. Par lēmumu atsaukt pārraudzības organizācijas atzīšanu, kā arī par paziņojumu vai brīdinājumu saskaņā ar 2. punktu 10 darbdienu laikā no tā pieņemšanas informē attiecīgo pārraudzības organizāciju un paziņo visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 8. panta 6. punktu.

12. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētos noteikumus par personas datu apstrādi.

13. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 23. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.

(2) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(3) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(4) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

PIELIKUMS

Apliecinošo dokumentu saraksts

Juridiskas personas statuss; likumīga izveidošana; pakalpojumu sniegšana:

—	attiecīgajos valsts tiesību aktos paredzēto pierādījumu apliecinātas kopijas,

—	to dalībvalstu saraksts, kurās pieteikuma iesniedzējs plāno sniegt pakalpojumus.

Atbilstošas speciālas zināšanas:

—	tiesību subjekta organizācijas un struktūras apraksts,

—	tehniski kompetentā personāla saraksts un dzīves apraksta (curriculum vitae) kopijas,

—	pienākumu un atbildības un to sadalījuma apraksts,

—	tehniski kompetentā personāla darba rezultātu un speciālo zināšanu pārraudzības procedūru sīks apraksts.

Spēja veikt pārraudzības organizācijas funkcijas:

sīks šādu jautājumu apraksts:

—	likumības pārbaužu sistēma,

—	likumības pārbaužu sistēmas novērtēšanas un pilnveidošanas stratēģijas un procedūras,

—	tirgus dalībnieku vai trešo personu sūdzību izskatīšanas stratēģijas un procedūras,

—	procedūras un procesi, ar kādiem pārliecinās par to, vai tirgus dalībnieki pareizi izmanto likumības pārbaužu sistēmu,

—	korektīvo darbību procedūras, kas veicamas gadījumā, ja kāds tirgus dalībnieks likumības pārbaužu sistēmu neizmanto pareizi,

—	lietvedības sistēma.

Finansiālās spējas:

—	pēdējā finanšu gada finanšu pārskatu kopijas vai

—	paziņojums par realizācijas apgrozījumu, vai

—	citi pamatojoši dokumenti, ja pieteikuma iesniedzējs pamatotu iemeslu dēļ nevar sniegt iepriekš norādītos dokumentus,

—	atbildības apdrošināšanas pierādījums.

Interešu konflikta neesamība:

—	deklarācija par interešu konflikta neesamību,

—	apraksts par rakstiskām stratēģijām un procedūrām, ko izmanto interešu konflikta novēršanai organizācijas un individuālajā līmenī, var ietvert trešo personu veiktas revīzijas.

Apakšuzņēmuma līgumi:

—	ar apakšuzņēmuma līgumu uzticēto uzdevumu apraksts,

—	pierādījums tam, ka visi apakšuzņēmēji vai to meitasuzņēmumi, ja tādi izveidoti, atbilst attiecīgajām iepriekš minētajām prasībām.

27.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/21

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 29. marts),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

(2012/224/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES (2) 3. panta 9. punktu Komisija sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir veikusi trešo pārskatīšanu attiecībā uz Portugāles iestāžu progresu pieņemto pasākumu īstenošanā saskaņā ar ekonomikas un finanšu korekciju programmu (programma), kā arī saistībā ar to efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi.

(2)

Pārskatā ir konstatēts, ka 2011. gada ceturtajā ceturksnī Portugāles atbilstība nosacījumiem bija apmierinoša. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā samazinājās zem mērķa 5,9 % no IKP, un tagad to lēš ap 4 % no IKP, tomēr tikai tāpēc, ka banku pensiju fondi apmēram EUR 6 miljardu apjomā (aptuveni 3½ % no IKP) tika nodoti valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai. 2012. gada budžets atbilst budžeta deficīta mērķim 4½ % no IKP, kas ir saskaņā ar programmu. Politiskie centieni atbalstīt finanšu sistēmas stabilitāti turpinās. Portugāles bankas strādā, lai izpildītu augstākas kapitāla prasības, nekā prasīts programmā, ņemot vērā arī sekas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes prasības pēc jaunas pagaidu kapitāla rezerves tiešajam valsts parādam, īpašās pārbaudes programmas uz vietas un banku pensiju fondu nodošanu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai. Turpinās arī darba un produktu tirgus reformas: tika panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem par plašu un vērienīgu darba tirgus reformu, un Parlamentam ir iesniegta būtiski pārskatīts konkurences tiesību regulējums, kas radīs apstākļus efektīvam konkurences izpildes režīmam. Privatizācijas programma tiek īstenota saskaņā ar jauno pamatlikumu. Enerģētikas uzņēmums (EDP) un enerģētikas tīklu uzņēmums (REN) ir pārdoti. Tiek īstenota valsts uzņēmumu (VU) pārstrukturēšanas stratēģija. Publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums tiek uzlabots, un mājokļu tirgus tiesiskā regulējuma modernizācija ir sākusies. Tiesu sistēmas reforma gūst labus panākumus.

(3)	Ņemot vērā šo attīstību, Īstenošanas lēmums 2011/344/ES būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. pantu groza šādi:

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2012. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

pasākumi, kuri noteikti b) un c) apakšpunktā un kuri sasniedz vismaz EUR 9,8 miljardus, tiek iekļauti 2012. gada budžetā. Turpmākos pasākumus, īpaši saistībā ar izdevumiem, veic, lai novērstu jebkādu iespējamu neatbilstību mērķiem, ko varētu radīt budžeta attīstība 2012. gadā. Valdība martā pieņem budžeta grozījumus, kur būs ietverti dažādi elementi, piemēram, banku pensiju fondu pārskaitīšanas uz valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu ietekme, finanšu nolīgums ar RAM, ekonomikas perspektīvu pasliktināšanās fiskālās sekas, zemāki procentu maksājumi un parādu nomaksas stratēģija. Budžeta grozījumi nemaina 2012. gada mērķi attiecībā uz vispārējās valdības budžeta deficītu (atbilst 4½ % no IKP);

Portugāle tiecas 2012. gadā samazināt izdevumus vismaz par EUR 6,8 miljardiem, tostarp samazinot publiskā sektora algas un nodarbinātību, samazinot pensijas, veicot pilnīgu centrālās administrācijas reorganizāciju, novēršot dublēšanu un citas neefektīvas parādības, samazinot transfertus VU, samazinot novadu un pagastu skaitu, samazinot izglītības un veselības aprūpes izdevumus; samazinot transfertus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī kapitālizdevumus un citus izdevumus, kā noteikts programmā;

attiecībā uz ieņēmumiem Portugāle īsteno ieņēmumu pasākumus par kopējo summu aptuveni EUR 3 miljardi, tostarp izmantojot PVN bāzes paplašināšanu, ko veic, samazinot atbrīvojumus un pārkārtojot to preču un pakalpojumu sarakstus, uz ko attiecas samazinātas, starpposma un augstākas likmes, palielina akcīzes nodokli, paplašina uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, samazinot nodokļu atlaides un īpašos režīmus, nodrošina pensijām un darba algai piemērojamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumu tuvināšanu un veic izmaiņas nodokļu uzlikšanā īpašumiem, samazinot atbrīvojumu skaitu. Šos pasākumus papildina darbības, kas vērstas pret izvairīšanos no nodokļiem, krāpniecību un nedokumentētiem darījumiem;

Portugāle pieņem pasākumus, kas vērsti uz valsts finanšu pārvaldības nostiprināšanu. Portugāle īsteno pasākumus, kas paredzēti jaunajā Budžeta struktūras likumā, tostarp izstrādā vidēja termiņa budžeta struktūru. Budžeta struktūru vietējā un reģionālā līmenī ievērojami pastiprina, jo īpaši izvirzot pamatiespējas, kā pielāgot attiecīgos finanšu likumus Budžeta struktūras likuma prasībām. Portugāle intensificē pārskatu sniegšanu par valsts finansēm un pārraudzību, kā arī stiprina budžeta izpildes noteikumus un procedūras. Portugāles valdība sagatavo parādu apstiprināšanas un norēķinu stratēģiju. Stratēģijā tiek izklāstīti maksājumu kreditoriem prioritātes noteikšanas kritēriji, kā arī pārvaldības noteikumi, lai nodrošinātu godīgu un pārredzamu nomaksas procesu visās nozarēs. Portugāle nosaka stingrāku tiesisko un iestāžu sistēmu fiskālo risku novērtēšanai pirms PPP līguma noslēgšanas. Turklāt Portugāle pieņem tiesību aktu, ar ko regulē VU izveidošanu un darbību centrālā, reģionālā un vietējo pašvaldību līmenī. Portugāle neslēdz nevienu jaunu PPP līgumu vai neveido VU, pirms nav veikts novērtējums un izveidots jaunais tiesiskais regulējums;

e)	pašlaik vietējo pašvaldību pārvaldē ir 308 novadi un 4 259 pagasti. Portugāle izstrādā konsolidācijas plānu, lai pārstrukturizētu un būtiski samazinātu šādu administratīvo vienību skaitu. Šīs izmaiņas stāsies spēkā, sākot ar nākamo vietējo pašvaldību vēlēšanu ciklu;

f)	Portugāle modernizē ieņēmumu pārvaldi, izveidojot vienotu struktūru, samazinot reģionālo iestāžu skaitu un novēršot atlikušās problēmas nodokļu lēmumu pārsūdzības sistēmā;

g)	Portugāle īsteno finansiālu vienošanos ar RAM;

Portugāle pieņem pasākumus, lai uzlabotu VU efektivitāti un ilgtspēju centrālajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Portugāle īsteno stratēģiju, lai pārstrukturētu un samazinātu VU parādsaistības, un nodrošinātu labākus apstākļus tirgus finansējumam. Portugāle īsteno šo stratēģiju, lai 2012. gada beigās sasniegtu darbības līdzsvaru nozaru līmenī;

Portugāle turpina īstenot privatizācijas programmu. Konkrēti, 2012. gadā tiek pārdotas GALP, TAP un ANA publiskā sektora akcijas un tiek uzsākta kravu pārvadājumu nozares Comboios de Portugal, Correios de Portugal, kā arī vairāku mazāku uzņēmumu privatizācija. Tiek sagatavota Parpublica stratēģija, apsverot tās likvidāciju vai apvienošanu ar vispārējo valdību;

Portugāle īsteno tiesību aktus, lai reformētu bezdarba apdrošināšanas sistēmu, tostarp samazinātu maksimālo bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku, noteiktu maksimālo bezdarbnieka pabalsta apmēru, ko iegūst, sociālā pabalsta indeksu reizinot ar 2,5, samazinātu bezdarbnieka pabalsta apmēru bezdarba laikposmā, noteiktu īsāku minimālo laikposmu bezdarba apdrošināšanas maksājumu saņemšanai un attiecinātu bezdarba apdrošināšanu uz noteiktām pašnodarbināto kategorijām;

k)	Portugāles valdība sagatavo priekšlikumu koriģēt atlaišanas pabalstu maksājumus un samazināt to līmeni līdz ES vidējam, kas ir 8–12 dienas par darba gadu, un izveidot kompensāciju fondu maksājumiem par atlaišanu;

l)	atvieglo noteikumus par virsstundu apmaksu un palielina darba laika noteikumu elastību;

Portugāle veicina tādas atalgojuma sistēmas attīstību, kas atbilst mērķim radīt jaunas darba vietas un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, lai koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Programmas darbības laikposmā jebkurš minimālās algas palielinājums tiek noteikts tikai gadījumā, ja to pamato ekonomikas un darba tirgus attīstība. Tiek veikti pasākumi, lai novērstu trūkumus pašreizējās algu noteikšanas shēmās, tostarp pieņemot tiesību aktus, lai pārskatītu koplīgumu pagarināšanas kritērijus un kārtību un sekmētu uzņēmuma līgumu noslēgšanu. Līdz tam pagarinājumu pieteikumi tiek apturēti;

n)	aktīvā darba tirgus politiku stiprina pēc līdzšinējās prakses pārskatīšanas un apstiprināta darbības plāna izstrādes;

o)	sagatavo darbības plānu vidējās izglītības un profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai;

p)	uzlabo tiesu sistēmas darbību, īstenojot pasākumus, kas ierosināti Tiesu reformu plānā, kā arī izskatot un revidējot neizskatītās lietas, lai izvēlētos pasākumus neizskatīto lietu uzkrāšanās samazināšanai un sekmētu strīdu alternatīvu atrisināšanu;

Portugāle turpina atvērt savu ekonomiku konkurencei. Portugāles valdība veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar tās rīcību netiks izveidoti šķēršļi brīvai kapitāla apritei, un jo īpaši – ka Portugāles valsts vai jebkura publiska iestāde akcionāru statusā neslēdz nolīgumus, kas varētu traucēt kapitāla brīvai apritei vai ietekmēt uzņēmumu pārvaldības kontroli. Tiek liberalizēts profesionālo pakalpojumu tirgus, uzlabojot profesionālo kvalifikāciju regulējumu un likvidējot ierobežojumus attiecībā uz regulētajām profesijām. Būvniecībā un darbībās ar nekustamo īpašumu Portugāle pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem padara prasības mazāk apgrūtinošas un pārskata šķēršļus pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības veikšanai;

konkurence un tiesiskais regulējums tiek uzlaboti. Portugāle pastiprina galveno valsts regulatoru iestāžu neatkarību un resursus, īsteno konkurences likuma projektu nolūkā uzlabot ātrumu un konkurences noteikumu piemērošanas efektivitāti, kā arī uzsāk specializētās Konkurences, regulēšanas un uzraudzības tiesas darbību;

enerģētikas nozarē Portugāle veic pasākumus, lai atvieglotu ienākšanu tirgū un sekmētu Pireneju pussalas gāzes tirgus izveidi, un veic turpmākus pasākumus, lai pilnībā transponētu trešo ES tiesību aktu paketi enerģētikas jomā. Portugāle veic pasākumus, lai pārskatītu elektroenerģijas ražošanas atbalsta un kompensāciju shēmas. Portugāle veic pasākumus, lai līdz 2020. gadam samazinātu pārmērīgi augstus procentus un novērstu tarifu parādu, koncentrējoties uz elektroenerģijas garantijas kompensācijas shēmām un īpašiem režīmiem (atjaunojamie energoresursi – izņemot tos, kas piešķirti saskaņā ar konkursa mehānismiem, – un koģenerācija), un parastajiem režīmiem (“CMEC”un “CAE”);

t)	citās tīkla nozarēs, jo īpaši transportā, telesakaros un pasta pakalpojumos, Portugāle pieņem papildu pasākumus, kas veicina konkurenci un elastību;

u)	Portugāle pieņem pārskatīto publiskā iepirkuma kodeksu, tādējādi veidojot konkurētspējīgāku darījumdarbības vidi un nodrošinot efektīvāku publiskā sektora līdzekļu izmantošanu;

v)	Portugāle īsteno tiesību aktus par mājokļu īres tirgu, īrnieku un mājokļu īpašnieku turpmākās bilances saistības, lai palielinātu stimulus renovācijai un padarītu tirgu elastīgāku un dinamiskāku.”;

panta 8. punktu groza šādi:

punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

uzmanīgi seko banku iesniegtajiem plāniem, lai sasniegtu 1. līmeņa pamata kapitāla rādītāju 10 % apmērā ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām. Prasības kapitālam, kas izriet no valsts parāda novērtējuma, ko Eiropas Banku iestāde veic, balstoties uz tirgus cenām, tiek izpildītas 2012. gada jūnijā kopā ar kapitāla saistībām, kas izriet no īpašo pārbaužu uz vietas programmas, un banku pensiju fondu nodošanu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai. Ja bankas nevar savlaicīgi sasniegt kapitāla prasību robežvērtību, tās varētu pieprasīt pagaidu kapitāla nodrošinājumu no valsts, kas privātām bankām ir pieejams, izmantojot banku maksātspējas atbalsta mehānismu EUR 12 miljardu apjomā, kurš izveidots saskaņā ar programmu;

nodrošina līdzsvarotu un sakārtotu parādsaistību samazināšanu banku sektorā, kas joprojām ir ļoti būtisks uzdevums, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību. Banku finansējuma plāni vērsti uz aizdevumu un noguldījumu attiecības samazinājumu līdz programmas beigām par orientējoši aptuveni 120 % un ar laiku – uz atkarības no Eurosistēmas finansējuma samazināšanu visā programmas darbības laikā. Šos finansēšanas plānus pārskata reizi ceturksnī;”;

punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e)

nodrošina, ka valsts īpašumā esošā Caixa Geral de Depósitos (CGD) tiek modernizēta tā, lai palielinātu tās bankas pakalpojumu pamatdarbības kapitāla bāzi vajadzīgajā apjomā. Paredzams, ka tās apdrošināšanas nozares pārdošana notiks 2012. gadā tieši galapircējam un palīdzēs apmierināt attiecīgā gada papildu kapitāla vajadzības, bet CDG turpinās nodalīt sevi no nestratēģiskajiem aktīviem. Ciktāl šīs vajadzības nevar apmierināt no grupas iekšējiem avotiem līdz 2012. gada jūnija beigām, CGD tiek nodrošināts valdības kapitāla atbalsts ārpus bankas maksātspējas atbalsta mehānisma;

nodrošina, ka ieņēmumi, kas saistīti ar banku pensiju fondu daļēju nodošanu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, tiek izmantoti, ievērojot Savienības valsts atbalsta noteikumus. Ievērojot stingrus atbilstības kritērijus, Portugāles valdība veic bankas kredīta līdz EUR 3 miljardu apjomā piešķiršanu vispārējai valdībai, vienlaikus saglabājot parādnieka līgumsaistības;”;

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)	izstrādā un īsteno efektīvāku grūtībās nonākušu īpaša nolūka aktīvu atgūšanas stratēģiju, lai saprātīgā termiņā palielinātu peļņu nodokļu maksātājam;”;

punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)	nodrošina, ka bankas ir iekļāvušas īpašo pārbaužu uz vietas programmas stresa testa pieejamos rezultātus 6 % 1. līmeņa pamata kapitāla robežvērtībā.”;

e)	punkta j) apakšpunktu svītro.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2012. gada 29. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. WAMMEN

(1) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2) OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.

27.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/27

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 23. aprīlis)

par dzelzceļa sistēmas kopīgo drošības mērķu otro kopumu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 2084)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/226/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisija saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK pilnvaroja Eiropas Dzelzceļa aģentūru (“aģentūra”) sagatavot kopīgo drošības mērķu projektu un ar tiem saistīto kopīgo drošības metožu projektu laikposmam no 2011. gada līdz 2015. gadam. Aģentūra iesniedza Komisijai savu ieteikumu par kopīgo drošības mērķu otrā kopuma projektu. Aģentūras ieteikums ir šā lēmuma pamatā.

(2)

Saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta ar Komisijas 2009. gada 5. jūnija Lēmumu 2009/460/EK par kopīgas drošības metodes pieņemšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. pantā minēto drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanai (2), un lai izstrādātu kopīgo drošības mērķu pirmo un otro kopumu saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, ir nepieciešams, izmantojot nacionālās atsauces vērtības, kvantitatīvi raksturot dalībvalstu dzelzceļa sistēmu pašreizējo drošību. Lēmumā 2009/460/EK nacionālā atsauces vērtība ir definēta kā atsauces vērtība, kas attiecīgajai dalībvalstij norāda maksimāli pieļaujamo dzelzceļa riska kategorijas līmeni. Tomēr, ja nacionālā atsauces vērtība ir lielāka par attiecīgo kopīgo drošības mērķi, kas aprēķināts, pamatojoties uz metodiku, maksimālais pieļaujamais riska līmenis dalībvalstī ir attiecīgais kopīgais drošības mērķis, kas noteikts, izmantojot nacionālās atsauces vērtības, saskaņā ar Lēmuma 2009/460/EK pielikuma 2.2. punktā izklāstīto metodiku.

(3)	Kopīgo drošības mērķu pirmā kopuma vērtības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz datiem par 2004.-2007. gadu, tika noteiktas Komisijas 2010. gada 19. jūlija Lēmumā 2010/409/ES par kopīgiem drošības mērķiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 7. pantam (3).

(4)

Direktīvā 2004/49/EK paredzēts kopīgo drošības mērķu otrais kopums, kuram jāpamatojas uz pieredzi, kas gūta no kopīgo drošības mērķu pirmā kopuma un to īstenošanas. Tam būtu jāatspoguļo visas prioritāšu jomas, kurās drošība vēl jāpaaugstina. Kopīgo drošības mērķu otrā kopuma vērtības aprēķinātas, pamatojoties uz datiem par 2004.-2009. gadu, kurus dalībvalstis iesniegušas Eurostat saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku (4). Tās aprēķinātas, izmantojot Lēmuma 2009/460/EK pielikuma 2.1.1. un 2.3.1. punktā izklāstīto metodiku.

(5)

Kopīgo drošības mērķu pirmais kopums tika publicēts 2010. gada jūlijā, tādējādi nav pieticis laika gūt pienācīgi plašu pieredzi, kas dotu pamatu mainīt riska kategorijas. Tāpēc riska kategorijas paliek tās pašas kā drošības mērķu pirmajā kopumā. Tomēr, spriežot pēc negadījumu un nāves gadījumu skaita dzelzceļa satiksmē, var secināt, ka divas galvenās riska kategorijas ir dzelzceļa teritorijā nepiederošas personas (60 % nāves gadījumu) un pārbrauktuvju lietotāji (29 % nāves gadījumu).

(6)

Kopīgo drošības mērķu otrā kopuma vērtības attiecas uz visu Savienības dzelzceļa sistēmu kopumā. Nav pieejami dati, lai varētu aprēķināt kopīgos drošības mērķus dažādām dzelzceļa sistēmas daļām, kā noteikts Direktīvas 2004/49/EK 3. panta e) punktā. Minētajā punktā kopīgie drošības mērķi definēti kā drošības līmeņi, kas, mazākais, jāsasniedz dažādām dzelzceļa sistēmas daļām (piemēram, parasto dzelzceļu sistēmai, ātrgaitas dzelzceļu sistēmai, gariem dzelzceļa tuneļiem vai dzelzceļa līnijām, ko izmanto tikai kravu transportam) un sistēmai kopumā un ko izsaka ar pieņemama riska kritērijiem. Kopīgo drošības mērķu izveide šīm dzelzceļa sistēmas daļām patlaban nav iespējama, jo nav saskaņotu un ticamu datu par to dzelzceļa sistēmas daļu drošību, kuras izmanto dalībvalstīs. Tomēr ir lietderīgi pieņemt kopīgo drošības mērķu otro kopumu.

(7)	Tādēļ Lēmums 2010/409/ES būtu jāaizstāj ar šo lēmumu.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2004/49/EK 27. panta 1. punktā minētā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un definīcijas

Ar šo lēmumu izveido dzelzceļa sistēmas kopīgo drošības mērķu otro kopumu saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK un Lēmumu 2009/460/EK.

Šajā lēmumā piemēro Direktīvas 2004/49/EK, Regulas (EK) Nr. 91/2003 un Lēmuma 2009/460/EK definīcijas.

2. pants

Nacionālās atsauces vērtības

Nacionālās atsauces vērtības, ko izmanto kopīgo drošības mērķu aprēķināšanai, dalībvalstīm dažādās riska kategorijās ir noteiktas pielikuma 1. daļā.

3. pants

Kopīgie drošības mērķi

Kopīgo drošības mērķu otrā kopuma vērtības, kas attiecas uz dzelzceļa sistēmu kopumā, dažādās riska kategorijās ir noteiktas pielikuma 2. daļā.

4. pants

Atcelšana

Lēmumu 2010/409/ES atceļ.

5. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS

(1) OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.

(2) OV L 150, 13.6.2009., 11. lpp.

(3) OV L 189, 22.7.2010., 19. lpp.

(4) OV L 14, 21.1.2003., 1. lpp.

PIELIKUMS

1. Nacionālās atsauces vērtības (NRV)

1.1. Pasažieru riska NRV (NRV 1.1 un NRV 1.2)

Dalībvalsts	NRV 1.1 (× 10–9) (*1)	NRV 1.2 (× 10–9) (*2)
Beļģija (BE)	37,30	0,318
Bulgārija (BG)	170,00	1,65
Čehija (CZ)	46,50	0,817
Dānija (DK)	9,04	0,11
Vācija (DE)	8,13	0,081
Igaunija (EE)	78,20	0,665
Īrija (IE)	2,74	0,0276
Grieķija (EL)	54,70	0,503
Spānija (ES)	29,20	0,27
Francija (FR)	22,50	0,11
Itālija (IT)	38,10	0,257
Latvija (LV)	78,20	0,665
Lietuva (LT)	97,20	0,757
Luksemburga (LU)	23,80	0,176
Ungārija (HU)	170,00	1,65
Nīderlande (NL)	7,43	0,0889
Austrija (AT)	26,30	0,292
Polija (PL)	116,10	0,849
Portugāle (PT)	41,80	0,309
Rumānija (RO)	170,00	1,65
Slovēnija (SI)	25,30	0,362
Slovākija (SK)	35,80	0,513
Somija (FI)	9,04	0,11
Zviedrija (SE)	3,54	0,0329
Apvienotā Karaliste (UK)	2,73	0,0276
Piezīmē () un (*) minētie FWSI definēti Lēmuma 2009/460/EK 3. panta d) punktā.

1.2. Darbinieku riska NRV (NRV 2)

Dalībvalsts	NRV 2 (× 10–9) (*3)
Beļģija (BE)	24,60
Bulgārija (BG)	21,20
Čehija (CZ)	16,50
Dānija (DK)	9,10
Vācija (DE)	12,60
Igaunija (EE)	64,80
Īrija (IE)	5,22
Grieķija (EL)	77,90
Spānija (ES)	8,81
Francija (FR)	6,06
Itālija (IT)	18,90
Latvija (LV)	64,80
Lietuva (LT)	41,00
Luksemburga (LU)	12,00
Ungārija (HU)	9,31
Nīderlande (NL)	5,97
Austrija (AT)	20,30
Polija (PL)	17,20
Portugāle (PT)	53,10
Rumānija (RO)	21,2
Slovēnija (SI)	40,90
Slovākija (SK)	1,36
Somija (FI)	9,21
Zviedrija (SE)	2,86
Apvienotā Karaliste (UK)	5,17
Šeit minētie FWSI definēti Lēmuma 2009/460/EK 3. panta d) punktā.

1.3. Pārbrauktuvju lietotāju riska NRV (NRV 3.1 un NRV 3.2)

Dalībvalsts	NRV 3.1 (× 10–9) (*4)	NRV 3.2 (*5)
Beļģija (BE)	138,0	nepiemēro
Bulgārija (BG)	341,0	nepiemēro
Čehija (CZ)	238,0	nepiemēro
Dānija (DK)	65,4	nepiemēro
Vācija (DE)	67,8	nepiemēro
Igaunija (EE)	400,0	nepiemēro
Īrija (IE)	23,6	nepiemēro
Grieķija (EL)	710,0	nepiemēro
Spānija (ES)	109,0	nepiemēro
Francija (FR)	78,7	nepiemēro
Itālija (IT)	42,9	nepiemēro
Latvija (LV)	239,0	nepiemēro
Lietuva (LT)	522,0	nepiemēro
Luksemburga (LU)	95,9	nepiemēro
Ungārija (HU)	274,0	nepiemēro
Nīderlande (NL)	127,0	nepiemēro
Austrija (AT)	160,0	nepiemēro
Polija (PL)	277,0	nepiemēro
Portugāle (PT)	461,0	nepiemēro
Rumānija (RO)	341,0	nepiemēro
Slovēnija (SI)	364,0	nepiemēro
Slovākija (SK)	309,0	nepiemēro
Somija (FI)	164,0	nepiemēro
Zviedrija (SE)	64,0	nepiemēro
Apvienotā Karaliste (UK)	23,5	nepiemēro
Piezīmē () un (*) minētie FWSI definēti Lēmuma 2009/460/EK 3. panta d) punktā.

1.4. “Citu” personu riska NRV (NRV 4)

Dalībvalsts	NRV 4 (× 10–9) (*6)
Beļģija (BE)	2,86
Bulgārija (BG)	4,51
Čehija (CZ)	2,41
Dānija (DK)	14,20
Vācija (DE)	3,05
Igaunija (EE)	11,60
Īrija (IE)	7,00
Grieķija (EL)	4,51
Spānija (ES)	5,54
Francija (FR)	7,71
Itālija (IT)	6,70
Latvija (LV)	11,60
Lietuva (LT)	11,60
Luksemburga (LU)	5,47
Ungārija (HU)	4,51
Nīderlande (NL)	4,70
Austrija (AT)	11,10
Polija (PL)	11,60
Portugāle (PT)	5,54
Rumānija (RO)	4,51
Slovēnija (SI)	14,50
Slovākija (SK)	2,41
Somija (FI)	14,20
Zviedrija (SE)	14,20
Apvienotā Karaliste (UK)	7,00
Šeit minētie FWSI definēti Lēmuma 2009/460/EK 3. panta d) punktā.

1.5. Dzelzceļa teritorijā nepiederošu personu riska NRV (NRV 5)

Dalībvalsts	NRV 5 (× 10–9) (*7)
Beļģija (BE)	72,6
Bulgārija (BG)	829,0
Čehija (CZ)	301,0
Dānija (DK)	116,0
Vācija (DE)	113,0
Igaunija (EE)	1 550,0
Īrija (IE)	85,2
Grieķija (EL)	723,0
Spānija (ES)	168,0
Francija (FR)	67,2
Itālija (IT)	119,0
Latvija (LV)	1 310,0
Lietuva (LT)	2 050,0
Luksemburga (LU)	79,9
Ungārija (HU)	588,0
Nīderlande (NL)	15,9
Austrija (AT)	119,0
Polija (PL)	1 210,0
Portugāle (PT)	834,0
Rumānija (RO)	829,0
Slovēnija (SI)	236,0
Slovākija (SK)	779,0
Somija (FI)	249,0
Zviedrija (SE)	94,8
Apvienotā Karaliste (UK)	84,5
Šeit minētie FWSI definēti Lēmuma 2009/460/EK 3. panta d) punktā.

1.6. Sabiedrības riska NRV (NRV 6)

Dalībvalsts	NRV 6 (× 10–9) (*8)
Beļģija (BE)	275,0
Bulgārija (BG)	1 240,0
Čehija (CZ)	519,0
Dānija (DK)	218,0
Vācija (DE)	203,0
Igaunija (EE)	2 110,0
Īrija (IE)	114,0
Grieķija (EL)	1 540,0
Spānija (ES)	323,0
Francija (FR)	180,0
Itālija (IT)	231,0
Latvija (LV)	1 660,0
Lietuva (LT)	2 590,0
Luksemburga (LU)	210,0
Ungārija (HU)	1 020,0
Nīderlande (NL)	148,0
Austrija (AT)	329,0
Polija (PL)	1 590,0
Portugāle (PT)	1 360,0
Rumānija (RO)	1 240,0
Slovēnija (SI)	698,0
Slovākija (SK)	1 130,0
Somija (FI)	417,0
Zviedrija (SE)	169,0
Apvienotā Karaliste (UK)	120,0
FWSI kopskaits šeit ir visu pārējo NRV aprēķināšanai izmantoto FWSI summa.

2. Kopīgo drošības mērķu (CST) otrajam kopumam piešķirtās vērtības

Riska kategorija	CST vērtība (× 10–6)		Mērvienības
Pasažieru risks	CST 1.1	0,17	Pasažieru FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / pasažieru vilcienkilometru skaits gadā
Pasažieru risks	CST 1.2	0,00165	Pasažieru FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / pasažierkilometru skaits gadā
Darbinieku risks	CST 2	0,0779	Darbinieku FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā
Pārbrauktuvju lietotāju risks	CST 3.1	0,710	Pārbrauktuvju lietotāju FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā
Pārbrauktuvju lietotāju risks	CST 3.2	nepiemēro (*9)	Pārbrauktuvju lietotāju FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / [(vilcienkilometru skaits gadā × pārbrauktuvju skaits) / sliežu ceļa kilometri]
“Citu” risks	CST 4	0,0145	Kategorijai “citi” piederošu personu FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā
Dzelzceļa teritorijā nepiederošu personu risks	CST 5	2,05	Dzelzceļa teritorijā nepiederošu personu FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā
Sabiedrības risks kopumā	CST 6	2,59	FWSI kopskaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā

(*1) NRV 1.1 ir izteiktas kā: pasažieru nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu (FWSI) skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / pasažieru vilcienkilometru skaits gadā. Pasažieru vilcienkilometrs šeit ir satiksmes mērvienība, kas attiecas tikai uz pasažieru vilcieniem.

(*2) NRV 1.2 ir izteiktas kā: pasažieru FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / pasažierkilometru skaits gadā.

(*3) NRV 2 ir izteiktas kā: darbinieku FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā.

(*4) NRV 3.1 ir izteiktas kā: pārbrauktuvju lietotāju FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā.

(*5) NRV 3.2 ir izteiktas kā: pārbrauktuvju lietotāju FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / [(vilcienkilometru skaits gadā × pārbrauktuvju skaits) / sliežu ceļa kilometri]. Dati par pārbrauktuvju skaitu un sliežu ceļa kilometriem datu iegūšanas brīdī nebija pietiekami ticami (vairums dalībvalstu sliežu ceļa kilometru vietā iesniedza kopīgos datus par līniju kilometriem).

(*6) NRV 4 ir izteiktas kā: kategorijai “citi” piederošu personu FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā.

(*7) NRV 5 ir izteiktas kā: dzelzceļa teritorijā nepiederošu personu FWSI skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā.

(*8) NRV 6 ir izteiktas kā: FWSI kopskaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā / vilcienkilometru skaits gadā.

(*9) Dati par pārbrauktuvju skaitu un sliežu ceļa kilometriem, kas ir vajadzīgi šā CST aprēķināšanai, datu iegūšanas brīdī nebija pietiekami ticami (piemēram, vairums dalībvalstu sliežu ceļa kilometru vietā ziņoja par līniju kilometriem).

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.115.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 115

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. gadagājums 2012. gada 27. aprīlis

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/12/ES (2012. gada 19. aprīlis), ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 363/2012 (2012. gada 23. februāris) par pārraudzības organizāciju atzīšanas un atzīšanas atsaukšanas procedūras noteikumiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus ( 1 )	12
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 364/2012 (2012. gada 26. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	17
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 365/2012 (2012. gada 26. aprīlis) par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 atvērtas 2012. gada aprīļa apakšperiodam	19
	LĒMUMI
	2012/224/ES
*	Padomes Īstenošanas lēmums (2012. gada 29. marts), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei	21
*	Padomes Lēmums 2012/225/KĀDP (2012. gada 26. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2010/232/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu	25
	2012/226/ES
*	Komisijas Lēmums (2012. gada 23. aprīlis) par dzelzceļa sistēmas kopīgo drošības mērķu otro kopumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 2084) ( 1 )	27

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	JO	98,8
	MA	60,4
	TN	124,7
	TR	115,6
	ZZ	99,9
0707 00 05	JO	216,8
	TR	133,3
	ZZ	175,1
0709 93 10	MA	29,9
	TR	107,1
	ZZ	68,5
0805 10 20	CL	48,2
	EG	58,6
	IL	73,9
	MA	50,7
	TR	50,5
	ZZ	56,4
0805 50 10	TR	55,4
	ZA	63,9
	ZZ	59,7
0808 10 80	AR	94,2
	BR	79,9
	CA	117,0
	CL	96,0
	CN	117,5
	MK	31,8
	NZ	126,1
	US	151,5
	ZA	85,6
	ZZ	100,0
0808 30 90	AR	110,3
	CL	108,7
	CN	88,0
	US	107,0
	ZA	115,4
	ZZ	105,9

Izcelsme	Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients 2012. gada aprīļa apakšperiodā	2012. gada jūlija apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums (kg)
Amerikas Savienotās Valstis	09.4127	(1)	27 865 684
Taizeme	09.4128	(1)	8 627 076
Austrālija	09.4129	(1)	916 000
Citas valstis	09.4130	0,988521 %	0


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ