13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/1

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 12. jūlijs)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu

(2012/192/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74., 77. un 79. pantu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Pēc Komisijai 2006. gada 15. maijā piešķirtās pilnvaras ir noslēgtas sarunas ar Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

(2)

Ņemot vērā tās noslēgšanu, Vienošanās starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu (“Vienošanās”), kas tika parafēta 2009. gada 30. jūnijā, būtu jāparaksta un jāapstiprina pievienotā kopīgā deklarācija.

(3)

Šis lēmums neietekmē Apvienotās Karalistes nostāju saskaņā ar Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (1).

(4)

Šis lēmums neietekmē Īrijas nostāju saskaņā ar Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2).

(5)	Šis lēmums neietekmē Dānijas nostāju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Vienošanās starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu (“Vienošanās”), parakstīšana, ņemot vērā tās noslēgšanu.

Vienošanās teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta šim lēmumam pievienotā kopīgā deklarācija.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt Vienošanos, ņemot vērā tās noslēgšanu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

S. LAURELLE

(1) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(2) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/3

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 13. marts)

par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu

(2012/193/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74., 77. un 79. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Pēc Komisijai 2006. gada 15. maijā piešķirtā pilnvarojuma ir noslēgtas sarunas ar Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/192/ES (1) un ņemot vērā tās noslēgšanu vēlāk, Vienošanās starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, (“Vienošanās”) Eiropas Savienības vārdā ir parakstīta 2011. gada 22. septembrī.

(3)	Šī Vienošanās būtu jānoslēdz.

(4)

(5)

(6)	Šis lēmums neietekmē Dānijas nostāju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Vienošanās starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, (“Vienošanās”) un tai pievienotā kopīgā deklarācija.

Vienošanās teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā deponēt Vienošanās 7. panta 4. punktā paredzēto apstiprinājuma dokumentu, lai paustu Savienības piekrišanu atzīt to par saistošu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 13. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. VESTAGER

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(2) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(3) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

VIENOŠANĀS

starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu

EIROPAS SAVIENĪBA,

kā arī

ĪSLANDES REPUBLIKA,

turpmāk – “Īslande”,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

turpmāk – “Lihtenšteina”,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

turpmāk – “Norvēģija”, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

turpmāk – “Šveice”,

kopā turpmāk “asociētās valstis”,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu, ko Eiropas Savienības Padome 1999. gada 18. maijā noslēdza ar Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – “Asociācijas nolīgums ar Īslandi un Norvēģiju”),

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 2004. gada 26. oktobrī parakstīto Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – “Asociācijas nolīgums ar Šveici”),

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes 2008. gada 28. februārī parakstīto Protokolu par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – “Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu”),

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas 1999. gada 18. maijā noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas 2004. gada 26. oktobrī parakstīts starp Eiropas Savienības Padomi un Šveices Konfederāciju par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,

ŅEMOT VĒRĀ deklarāciju, kas pievienota 2008. gada 28. februārī parakstītajam Asociācijas protokolam ar Lihtenšteinu par līdzdalību komitejās, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,

IEVĒROJOT to, ka jaunos Šengenas acquis tiesību aktus vai pasākumus, ko, īstenojot izpildvaru, ir pieņēmusi Eiropas Komisija, turpmāk – “Komisija”, un attiecībā uz ko ir piemērotas šajā Vienošanās paredzētās procedūras, piemēro vienlaicīgi Eiropas Savienībā un tās attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī asociētajās valstīs,

IEVĒROJOT vajadzību nodrošināt jauno Šengenas acquis tiesību aktu vai pasākumu piemērošanu un vienotu īstenošanu, kam nepieciešama asociēto valstu līdzdalība to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, ja tiek pieņemti lēmumi par tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pilnveido Šengenas acquis,

TĀ KĀ asociācijas nolīgumos nav skarti sīki izstrādāti noteikumi par asociēto valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, ja tiek pieņemti lēmumi par tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pilnveido Šengenas acquis,

TĀ KĀ Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes līdzdalība komitejā, kas palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1), pašreiz ir paredzēta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, bet Šveices Konfederācijas līdzdalība šajā komitejā ir paredzēta vēstuļu apmaiņā, kas pievienota Asociācijas nolīgumam ar Šveici,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Šī Vienošanās ir piemērojama tiesību aktiem vai pasākumiem, ar kuriem groza vai kuru pamatā ir Šengenas acquis un kurus pieņēmusi Komisija, īstenojot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

2. pants

1. Asociētās valstis tiek asociētas kā darba novērotājas komitejās, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, turpmāk – “Šengenas komitoloģijas komitejas”, un kuras minētas šīs Vienošanās pielikumā.

2. Ja ar jaunu tiesību aktu, ar kuru groza vai kura pamatā ir Šengenas acquis, tiek izveidota jauna komiteja, kas palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, asociētās valstis asociē šīs komitejas darbā no brīža, kad tiesību akts, ar kuru komiteju izveido, ir stājies spēkā.

3. Komisija regulāri atjaunina Šengenas komitoloģijas komiteju sarakstu un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

1. Asociēto valstu pārstāvjus asociē Šengenas komitoloģijas komiteju darbā atbilstoši šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Šengenas komitoloģijas komitejās asociētajām valstīm ir iespēja:

—	izskaidrot problēmas, ar kurām tās saskaras saistībā ar konkrētu tiesību aktu vai pasākumu par Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu vai pilnveidošanu, vai reaģēt uz tām problēmām, ar kurām saskaras citas delegācijas,

—	paust savu viedokli par jebkuru jautājumu attiecībā uz to noteikumu izstrādi un pilnveidošanu, kas tām ir svarīgi, vai šo noteikumu īstenošanu.

3. Asociētajām valstīm ir tiesības iesniegt ierosinājumus Šengenas komitoloģijas komitejās. Pēc apspriešanās Komisija var izskatīt šādus ierosinājumus ar mērķi sagatavot priekšlikumu vai uzņemties iniciatīvu.

4. Asociētās valstis nepiedalās Šengenas komitoloģijas komiteju balsošanā un pamet sanāksmi komitejas balsošanas laikā.

5. Ja tiek sasauktas Šengenas komitoloģijas komiteju sanāksmes, asociētās valstis vienlaikus ar ES dalībvalstīm saņem darba kārtību, pasākumu projektu, par kuriem tām tiek lūgts sniegt atzinumu, un jebkurus citus attiecīgos darba dokumentus.

6. Šengenas komitoloģijas komiteju dokumentu publiskuma principi un nosacījumi ir tādi paši, kādi tiek piemēroti Komisijas dokumentiem (2).

7. Šīs Vienošanās piemērošanai un nosakot Šengenas komitoloģijas komiteju procesuālos aspektus, jāatsaucas uz šo pantu.

4. pants

Izstrādājot projektus priekšlikumiem, ar kuriem groza vai kuru pamatā ir Šengenas acquis, Komisija neoficiāli apkopo asociēto valstu ekspertu padomus tādā pašā veidā, kā tā apkopo Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu, turpmāk – “dalībvalstis”, padomus savu priekšlikumu izstrādei.

5. pants

1. Tādu jaunu tiesību aktu vai pasākumu pieņemšana, kas pilnveido Šengenas acquis, paliek Eiropas Savienības kompetento iestāžu ziņā (3).

Ievērojot 3. punktu:

—	šādi tiesību akti vai pasākumi stājas spēkā vienlaicīgi Eiropas Savienībā un tās attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī asociētajās valstīs, ja vien šajos tiesību aktos vai pasākumos nav skaidri noteikts citādi,

—	tiesību aktu pieņemšana no katras asociētās valsts puses rada tiesības un pienākumus starp minēto asociēto valsti, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kurām šie tiesību akti un pasākumi ir saistoši, no otras puses.

2. Par to tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, kas minēti 1. punktā un kuriem piemērotas šajā Vienošanās noteiktās procedūras, paziņo asociētajām valstīm.

Komisijas Ģenerālsekretariāts, atsaucoties uz šo pantu, paziņo asociētajām valstīm par to tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, kuri minēti 1. punktā, ja par šo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu tiek paziņots dalībvalstīm.

Ja Komisijas Ģenerālsekretariāts dalībvalstīm nepaziņo par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, tad par šo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu asociētajām valstīm, atsaucoties uz šo pantu, paziņo tas Komisijas ģenerāldirektorāts, kas ir atbildīgs par attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu.

3. Katra asociētā valsts neatkarīgi izlemj par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu satura pieņemšanu un to ieviešanu savā iekšējā tiesību sistēmā. Šos lēmumus paziņo Komisijai 30 dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi par attiecīgajiem tiesību aktiem vai pasākumiem.

Saistībā ar 1. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu pieņemšanu no asociēto valstu puses un sekām par šo tiesību aktu un pasākumu nepieņemšanu ir piemērojami šādi noteikumi:

—	Īslande un Norvēģija – 8. pants Asociācijas nolīgumā ar Īslandi un Norvēģiju,

—	Šveice – 7. pants Asociācijas nolīgumā ar Šveici,

—	Lihtenšteina – 5. pants Asociācijas protokolā ar Lihtenšteinu.

6. pants

1. Attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar šīs Vienošanās īstenošanu, asociētās valstis Eiropas Savienības vispārējā budžetā veic ikgadēju iemaksu saskaņā ar savu valstu iekšzemes kopprodukta procentuālo daļu attiecībā pret visu iesaistīto valstu iekšzemes kopproduktu EUR 500 000 apmērā, ievērojot ikgadēju korekciju atkarībā no inflācijas līmeņa Eiropas Savienībā.

Summu EUR 500 000 pielāgo, izmantojot vēstuļu apmaiņu, ja tas nepieciešams to Šengenas komitoloģijas komiteju, kurās piedalās asociētās valstis, skaita vai sanāksmju biežuma izmaiņu dēļ.

2. Pārstāvjiem, kas piedalās Šengenas komitoloģijas komiteju darbā, ceļošanas izmaksas netiek atlīdzinātas.

7. pants

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šīs Vienošanās depozitārijs.

2. Eiropas Savienība un asociētās valstis apstiprina šo Vienošanos atbilstīgi savām procedūrām.

3. Lai šī Vienošanās stātos spēkā, tā ir jāapstiprina Eiropas Savienībai un vismaz vienai asociētajai valstij.

4. Šī Vienošanās stājas spēkā starp Eiropas Savienību un attiecīgo asociēto valsti otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad attiecīgais apstiprinājuma vai ratifikācijas dokuments ir nodots depozitārijam.

5. Lihtenšteinas gadījumā šī Vienošanās stājas spēkā tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu.

8. pants

1. Norvēģijas un Īslandes gadījumā šo Vienošanos izbeidz, ja attiecīgais Asociācijas nolīgums ar Īslandi vai Norvēģiju tiek izbeigts.

2. Šveices gadījumā šo Vienošanos izbeidz, ja Asociācijas nolīgums ar Šveici tiek izbeigts.

3. Lihtenšteinas gadījumā šo Vienošanos izbeidz, ja Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu tiek izbeigts.

4. Par izbeigšanu paziņo depozitārijam.

9. pants

Šī Vienošanās un kopīgā deklarācija ir sagatavota vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, īslandiešu un norvēģu valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на двадесет и втори септември две хиляди и единадесета година.

Hecho en Bruselas, el veintidós de septiembre de dos mil once.

V Bruselu dne dvacátého druhého září dva tisíce jedenáct.

Udfærdiget i Bruxelles den toogtyvende september to tusind og elleve.

Geschehen zu Brüssel am zweiundzwanzigsten September zweitausendelf.

Kahe tuhande üheteistkümnenda aasta septembrikuu kahekümne teisel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι δύο Σεπτεμβρίου δύο χιλιάδες έντεκα.

Done at Brussels on the twenty-second day of September in the year two thousand and eleven.

Fait à Bruxelles, le vingt-deux septembre deux mille onze.

Fatto a Bruxelles, addì ventidue settembre duemilaundici.

Briselē, divi tūkstoši vienpadsmitā gada divdesmit otrajā septembrī.

Priimta du tūkstančiai vienuoliktų metų rugsėjo dvidešimt antrą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenegyedik év szeptember huszonkettedik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tnejn u għoxrin jum ta' Settembru tas-sena elfejn u ħdax.

Gedaan te Brussel, de tweeëntwintigste september tweeduizend elf.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego drugiego września roku dwa tysiące jedenastego.

Feito em Bruxelas, em vinte e dois de setembro de dois mil e onze.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci și doi septembrie două mii unsprezece.

V Bruseli dňa dvadsiateho druhého septembra dvetisícjedenásť.

V Bruslju, dne dvaindvajsetega septembra leta dva tisoč enajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenätoisena päivänä syyskuuta vuonna kaksituhattayksitoista.

Som skedde i Bryssel den tjugoandra september tjugohundraelva.

Gjört í Brussel þann tuttugasta og annan september árið tvö þúsund og ellefu.

Utferdiget i Brussel den tjueandre september to tusen og elleve.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Fyrir hönd lýðveldisins Íslands

Für das Fürstentum Liechtenstein

For Kongeriket Norge

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

(1) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(3) Šīs Vienošanās parakstīšanas laikā minētos aktus vai pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.), vai arī saskaņā ar 5.a pantu Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/512/EK (2006. gada 17. jūlijs) (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

PIELIKUMS

Pašreiz pastāvošo komiteju saraksts, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu:

—	Komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (1),

—

Komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (2) un ar Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (3); šī komiteja palīdz Eiropas Komisijai arī šādu juridisko instrumentu piemērošanā:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (4),

—	Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008 (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (5),

—	Padomes Lēmums 2008/839/TI (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (6),

—

Komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/201/TI (2004. gada 19. februāris) par kārtību, kādā groza Sirene rokasgrāmatu (7), un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 378/2004 (2004. gada 19. februāris) par kārtību, kādā groza Sirene rokasgrāmatu (8), – lai palīdzētu Eiropas Komisijai veikt grozījumus Sirene rokasgrāmatā,

—	Komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2005/267/EK (2005. gada 16. marts), ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (9),

—	Komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (10), – lai palīdzētu Eiropas Komisijai ārējo robežu jautājumos,

—

Komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (11),

—	Komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (12), – “Vīzu komiteja”.

(1) OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.

(2) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(3) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(4) OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(5) OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.

(6) OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.

(7) OV L 64, 2.3.2004., 45. lpp.

(8) OV L 64, 2.3.2004., 5. lpp.

(9) OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp.

(10) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(11) OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

(12) OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ĪPAŠU ASOCIĒŠANU ŠENGENAS ACQUIS ĪSTENOŠANĀ, PIEMĒROŠANĀ UN PILNVEIDOŠANĀ

Līgumslēdzējas puses kopīgi deklarē, ka Īslandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Šveices Konfederācijas īpašā asociēšana Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā netiek uzskatīta par juridisku vai politisku precedentu jebkurā citā Eiropas Savienības un šo valstu sadarbības jomā.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/11

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 310/2012

(2011. gada 21. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1569/2007, ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (1) un jo īpaši tās 20. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (2) un jo īpaši tās 23. panta 4. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punktā ir paredzēts, ka Komisijai ir jāizveido mehānisms, lai noteiktu līdzvērtīgumu ar minēto direktīvu prasītajai informācijai. Komisijai ir jāpieņem pasākumi, lai izstrādātu vispārīgos ekvivalences kritērijus grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts emitentiem. Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punktā ir arī noteikts, ka Komisija pieņem lēmumus attiecībā uz to grāmatvedības standartu līdzvērtību, ko izmanto trešās valsts emitenti, un pilnvaro Komisiju atļaut izmantot trešās valsts grāmatvedības standartus atbilstīga pārejas perioda laikā. Ņemot vērā ciešo saistību starp informāciju, kas ir prasīta ar Direktīvu 2004/109/EK, un informāciju, kas ir prasīta ar Direktīvu 2003/71/EK, ir lietderīgi, piemērojot abas direktīvas, līdzvērtības noteikšanā izmantot vienus un tos pašus kritērijus.

(2)	Attiecīgi ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1569/2007 (3) ir paredzēti nosacījumi trešās valsts grāmatvedības standartu atzīšanai uz ierobežotu laiku – līdz 2011. gada 31. decembrim.

(3)

Komisija izvērtēja līdzvērtības mehānisma lietderību un darbību un secināja, ka tā darbības periods jāpagarina par trim gadiem līdz 2014. gada 31. decembrim. Laikposms, kuram Komisija bija noteikusi nosacījumus trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu (VPGP) atzīšanai par līdzvērtīgiem, beidzas 2011. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra. Tas vajadzīgs, lai attiecīgo trešo valstu emitentiem, kas kotējas Savienībā, sniegtu tiesisko noteiktību un izvairītos no situācijas, kad tiem savi finanšu pārskati jāsalāgo ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Retrospektīvā piemērošana attiecīgajiem emitentiem tādējādi mazina iespējamo papildu slogu.

(4)

Lai nodrošinātu to, ka trešo valstu grāmatvedības standartu līdzvērtība ir noteikta visos gadījumos, kas ir svarīgi Savienības tirgiem, Komisijai jānovērtē trešo valstu grāmatvedības standartu līdzvērtība vai nu pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma, vai pēc trešās valsts tās iestādes pieprasījuma, kas atbildīga par grāmatvedības standartiem vai tirgus uzraudzību, vai arī pēc savas ierosmes. Par attiecīgo grāmatvedības standartu līdzvērtības izvērtēšanas tehniskajiem aspektiem Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādi (EVTI). Savienības emitentiem arī jāļauj attiecīgajā trešā valstī izmantot SFPS, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (4).

(5)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1569/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1569/2007 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Nosacījumi trešās valsts grāmatvedības standartu atzīšanai uz ierobežotu laiku

1. Lai panāktu atbilstību Direktīvas 2004/109/EK prasībām un, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 809/2004 35. panta 5. punkta, iesniegtu iepriekšējo periodu finanšu informāciju atbilstīgi minētajai regulai, trešās valsts emitentiem turpmāk minētajos gadījumos var atļaut izmantot finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar trešās valsts grāmatvedības standartiem, par laikposmu, kas sākas jebkad pēc 2008. gada 31. decembra un beidzas ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī:

trešās valsts iestāde, kas ir atbildīga par attiecīgajiem valsts grāmatvedības standartiem, ir paudusi apņemšanos vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošināt šo standartu konverģenci ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

i)	trešās valsts iestāde, kas ir atbildīga par attiecīgās valsts grāmatvedības standartiem, ir noteikusi visaptverošu konverģences programmu, ko iespējams izpildīt līdz 2014. gada 31. decembrim;

ii)	konverģences programmu pašreiz ievieš, nenotiek kavēšanās, un tās izpildei ir iedalīti pienācīgi resursi;

trešās valsts iestāde, kas ir atbildīga par attiecīgajiem valsts grāmatvedības standartiem, ir paudusi apņemšanos līdz 2014. gada 31. decembrim pieņemt Starptautiskos finanšu pārskatu standartus, un trešā valstī tiek veikti efektīvi pasākumi, lai līdz minētajam termiņam nodrošinātu to savlaicīgu un pilnīgu īstenošanu.

2. Lēmumu, ar kuru atbilstīgi 1. punktam var atļaut arī turpmāk pieņemt finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar trešās valsts grāmatvedības standartiem, pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 2003/71/EK 24. pantā un Direktīvas 2004/109/EK 27. panta 2. punktā.

3. Ja Komisija arī turpmāk atļauj pieņemt finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar trešās valsts grāmatvedības standartiem, ievērojot 1. punktu, tā regulāri pārbauda, vai attiecīgā gadījumā joprojām tiek ievēroti a) vai b) apakšpunktā minētie nosacījumi, un attiecīgi sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.

4. Ja 1. punkta a) vai b) apakšpunkta nosacījumi vairs netiek ievēroti, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 2003/71/EK 24. pantā un Direktīvas 2004/109/EK 27. panta 2. punktā, pieņem lēmumu, ar ko groza tās atbilstīgi 1. punktam pieņemto lēmumu attiecībā uz minētajiem grāmatvedības standartiem.

5. Izpildot šā panta prasības, Komisija par konverģences programmu vai attiecīgā gadījumā par SFPS pieņemšanas gaitu vispirms apspriežas ar EVRK.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(2) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(3) OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.

(4) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/13

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 311/2012

(2011. gada 21. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz elementiem, kas saistīti ar prospektiem un reklāmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 809/2004 (2) noteikta prasība trešo valstu emitentiem, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, prospektos iekļaujamo vēsturisko finanšu informāciju sagatavot saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) vai trešās valsts attiecīgajiem valsts grāmatvedības standartiem, ja tie ir līdzvērtīgi iepriekšminētajiem.

(2)

Lai novērtētu trešās valsts vispārpieņemto grāmatvedības principu līdzvērtību pieņemtiem SFPS, Komisijas Regulā (EK) Nr. 1569/2007 (3) sniegta līdzvērtības definīcija un paredzēts mehānisms trešo valstu VPGP līdzvērtības noteikšanai. Saskaņā ar līdzvērtības noteikšanas mehānismu trešās valsts emitentiem pārejas periodā, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī, var atļaut izmantot to trešo valstu VPGP, kurās jau bija uzsākta konverģence vai kuras bija apņēmušās pieņemt SFPS. Ir svarīgi izvērtēt to valstu centienus, kuras veikušas pasākumus savu grāmatvedības standartu konverģencei ar SFPS vai to pieņemšanai. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1569/2007 tika grozīta, lai pagarinātu šo pārejas periodu līdz 2014. gada 31. decembrim. Komisija ņēma vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (EVTI) 2010. gada novembra ziņojumu attiecībā uz Ķīnu, Kanādu, Indiju un Dienvidkoreju, kurām bija noteikts pārejas periods ar Komisijas 2008. gada 12. decembra Lēmumu 2008/961/EK par noteiktu trešo valstu grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ko izmanto trešo valstu vērtspapīru emitenti, lai sagatavotu konsolidētos finanšu pārskatus (4), un Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1289/2008, ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz elementiem, kas saistīti ar prospektiem un reklāmu (5), kā arī 2011. gada aprīlī atjaunināto informāciju attiecībā uz Ķīnu un Indiju

(3)

Ķīnas Finanšu ministrija 2010. gada aprīlī izdeva “Ceļvedi biznesa uzņēmumu Grāmatvedības standartu konverģencei ar SFPS” (BUGS), kurā atkārtoti pausta Ķīnas apņemšanās turpināt konverģenci ar SFPS. Kopš 2010. gada oktobra Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotie standarti un interpretācijas ir ieviestas BUGS. EVTI konverģences pakāpi atzina par apmierinošu, un atšķirības nerada neatbilstību SFPS. Tāpēc ir lietderīgi no 2012. gada 1. janvāra uzskatīt Ķīnas BUGS par līdzvērtīgiem pieņemtiem SFPS.

(4)

Kanādas Grāmatvedības standartu padome 2006. gada janvārī publiski apņēmās pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim. Tā apstiprināja SFPS iestrādāšanu Kanādas Sertificēto grāmatvežu institūta rokasgrāmatā kā Kanādas VPGS, kas attiecas uz visiem uz peļņu orientētiem uzņēmumiem, kam jāsniedz publiski pārskati, sākot no 2011. gada. Tāpēc ir lietderīgi no 2012. gada 1. janvāra uzskatīt Kanādas VPGS par līdzvērtīgiem pieņemtiem SFPS.

(5)

Korejas Finanšu uzraudzības komisija un Korejas Grāmatvedības institūts 2007. gada martā publiski apņēmās pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim. Korejas Grāmatvedības standartu padome ir pieņēmusi SFPS kā Korejas SFPS (K-SFPS). K-SFPS ir identiski SFPS, un kopš 2011. gada tie attiecas uz visiem kotētiem uzņēmumiem Dienvidkorejā. Arī nekotētām finanšu institūcijām un valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem ir jāpiemēro K-SFPS. Citi nekotēti uzņēmumi tos var piemērot brīvprātīgi. Tāpēc ir lietderīgi no 2012. gada 1. janvāra uzskatīt Dienvidkorejas VPGS par līdzvērtīgiem pieņemtiem SFPS.

(6)

Indijas valdība un Indijas Sertificēto grāmatvežu institūts 2007. gada jūlijā publiski apņēmās pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim nolūkā līdz programmas beigām panākt Indijas VPGP pilnīgu atbilstību SFPS. Tomēr pēc izpētes uz vietas 2011. gada janvārī EVTI konstatēja, ka Indijas VPGP varētu būt vairākas atšķirības no SFPS, kas praksē varētu izrādīties būtiskas. Joprojām nav skaidrības par SFPS atbilstīgas pārskatu sistēmas īstenošanas grafiku. Tā kā Indijā nav emitentu, kas būtu izmantojuši brīvprātīgās agrīnās SFPS piemērošanas priekšrocības, nav arī pieredzes par SFPS izpildes nodrošināšanu.

(7)	Attiecīgi ir lietderīgi pagarināt pārejas periodu uz laiku līdz trim gadiem, proti, līdz 2014. gada 31. decembrim, lai ļautu trešo valstu emitentiem Savienībā sagatavot savus gada un pusgada finanšu pārskatus saskaņā ar Indijas VPGP.

(8)

Pārejas periods, kurā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 809/2004 Ķīnas, Kanādas Dienvidkorejas un Indijas VPGP bija noteikts līdzvērtības statuss, beidzas 2011. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra. Tas vajadzīgs, lai minēto trešo valstu emitentiem, kas kotējas Savienībā, sniegtu tiesisko noteiktību un izvairītos no situācijas, kad tiem savi finanšu pārskati jāsalāgo ar SFPS. Retrospektīvā piemērošana attiecīgajiem emitentiem tādējādi mazina iespējamo papildu slogu.

(9)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 809/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 809/2004 35. pantu groza šādi:

panta 5. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Papildus pirmajā daļā minētajiem standartiem no 2012. gada 1. janvāra trešo valstu emitenti var sniegt vēsturisko finansiālo informāciju saskaņā ar šādiem standartiem:

a)	Ķīnas Tautas Republikas vispārpieņemtie grāmatvedības principi;

b)	Kanādas vispārpieņemtie grāmatvedības principi;

c)	Korejas Republikas vispārpieņemtie grāmatvedības principi.”;

panta 5.a punktu aizstāj ar šādu:

“5.a Uz trešo valstu emitentiem neattiecina prasību saskaņā ar I pielikuma 20.1. punktu, IV pielikuma 13.1. punktu, VII pielikuma 8.2. punktu, X pielikuma 20.1. punktu vai XI pielikuma 11.1. punktu sniegt atkārtotu pārskatu par vēsturisko finansiālo informāciju, kas iekļauta prospektā un attiecas uz finanšu gadiem pirms finanšu gadiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai prasību saskaņā ar VII pielikuma 8.2.a punktu, IX pielikuma 11.1. punktu vai X pielikuma 20.1.a punktu sniegt izvērstu aprakstu par atšķirībām starp SFPS, kas pieņemti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1606/2002, un grāmatvedības standartiem, saskaņā ar kuriem šādu informāciju gatavo attiecībā uz finanšu gadiem pirms finanšu gadiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk, ja vēsturiskā finanšu informācija ir sagatavota saskaņā ar Indijas Republikas vispārpieņemtajiem grāmatvedības standartiem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(2) OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.

(4) OV L 340, 19.12.2008., 112. lpp.

(5) OV L 340, 19.12.2008., 17. lpp.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/15

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 312/2012

(2012. gada 9. janvāris),

ar kuru groza Padomes Regulu (ES) Nr. 973/2010, ar ko uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Azoru un Madeiras salu autonomajos apgabalos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 973/2010, ar ko uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Azoru un Madeiras salu autonomajos apgabalos (1), un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 973/2010 uz laiku tika atlikta ievedmuitas piemērošana dažu rūpniecības ražojumu importam Azoru salās un Madeirā. Tie ražojumi lauksaimnieciskai, komerciālai vai rūpnieciskai izmantošanai, uz kuriem attiecas ievedmuitas piemērošanas atlikšana, ir uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 973/2010 I pielikumā. Izejmateriāli, rezerves daļas un komponenti, ko izmanto lauksaimniecībā, rūpnieciskai pārveidošanai vai tehniskajai apkopei un uz ko attiecas ievedmuitas piemērošanas atlikšana, ir uzskaitīti minētās regulas II pielikumā. Šie ražojumi ir uzskaitīti pielikumos, izmantojot 2009. gadā piemērojamos kombinētās nomenklatūras kodus, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1031/2008 (2).

(2)

Kombinētā nomenklatūra ir aizstāta ar Komisijas 2010. gada 5. oktobra Regulu (ES) Nr. 861/2010, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (3), un ar Komisijas 2011. gada 27. septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1006/2011, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (4). Šo grozījumu rezultātā būtu jāveic daži Regulas (ES) Nr. 973/2010 I un II pielikumā uzskaitīto KN kodu tehniski pielāgojumi.

(3)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 973/2010.

(4)	Tā kā daži grozījumi KN kodos ir piemērojami no 2011. gada 1. janvāra, attiecīgie grozījumi Regulā (ES) Nr. 973/2010 būtu jāpiemēro no šā datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 973/2010 groza šādi:

regulas I pielikumu groza šādi:

tabulas 1. ailē norādītos KN kodus aizstāj ar 2. ailē norādītajiem KN kodiem:

1	2
KN kods	KN kods
7612 90 98	7612 90 90
8442 50 23	8442 50 20
8442 50 29	8442 50 20
8451 21 90	8451 21 00
8465 99 90	8465 99 00
8504 32 80	8504 32 00
8515 80 91	8515 80 90
9017 30 10	9017 30 00

tabulas 1. ailē norādītos KN kodus aizstāj ar 2. ailē norādītajiem KN kodiem:

1	2
KN kods	KN kods
7321 81 90	7321 81 00
7323 93 90	7323 93 00
7326 20 80	7326 20 00
9008 10 00	9008 50 00

2)	regulas II pielikumā KN kodu 7323 99 99 aizstāj ar KN kodu 7323 99 00 .

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Tomēr tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 9. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 285, 30.10.2010., 4. lpp.

(2) OV L 291, 31.10.2008., 1. lpp.

(3) OV L 284, 29.10.2010., 1. lpp.

(4) OV L 282, 28.10.2011., 1. lpp.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 313/2012

(2012. gada 12. aprīlis),

ar kuru groza IV un VIII pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 40. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 VIII pielikumā katrai dalībvalstij ir noteikts visu tiesību uz maksājumu maksimālais apjoms, ko var piešķirt kalendārajā gadā. Saskaņā ar 40. panta 1. punkta otro daļu VIII pielikums ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā dalībvalstu paziņojumus, kas saistībā ar vīna nozari sniegti atbilstīgi 188.a panta 3. punktam Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (2).

(2)

Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Austrija, Portugāle un Slovēnija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 188.a panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 73/2009 40. panta 1. punkta otro daļu ir paziņojušas Komisijai izartās platības un piešķirto tiesību reģionālo vidējo vērtību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma B punktā.

(3)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV pielikumā katrai dalībvalstij ir noteikts maksimālais apjoms, kuru nedrīkst pārsniegt kopējās tiešo maksājumu summas (pēc modulācijas piemērošanas), ko attiecīgajā dalībvalstī var piešķirt attiecībā uz kalendāro gadu.

(4)

Ņemot vērā dalībvalstu paziņojumus, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 188.a panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 73/2009 40. panta 1. punkta otro daļu, ir jāpalielina maksimālās kopējās tiešo maksājumu summas, kuras var piešķirt. Tādēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu būtu jāpārskata minētās regulas IV pielikumā noteiktie maksimālie apjomi.

(5)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un VIII pielikums.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 12. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(2) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un VIII pielikumu groza šādi:

IV pielikumu aizstāj ar šādu:

“IV PIELIKUMS

(miljonos EUR)
Kalendārais gads	2009	2010	2011	2012
Beļģija	583,2	575,4	570,8	569,0
Čehija				825,9
Dānija	987,4	974,9	966,5	964,3
Vācija	5 524,8	5 402,6	5 357,1	5 329,6
Igaunija				92,0
Īrija	1 283,1	1 272,4	1 263,8	1 255,5
Grieķija	2 561,4	2 365,4	2 359,4	2 344,5
Spānija	5 043,7	5 066,4	5 037,4	5 055,3
Francija	8 064,4	7 946,1	7 880,7	7 853,0
Itālija	4 345,9	4 151,6	4 128,2	4 127,8
Kipra				49,1
Latvija				133,9
Lietuva				346,7
Luksemburga	35,6	35,2	35,1	34,7
Ungārija				1 204,5
Malta				5,1
Nīderlande	836,9	829,1	822,5	830,6
Austrija	727,6	721,7	718,2	715,7
Polija				2 787,1
Portugāle	590,5	574,3	570,5	566,6
Slovēnija				131,6
Slovākija				357,9
Somija	550,0	544,5	541,1	539,2
Zviedrija	733,1	717,7	712,3	708,5
Apvienotā Karaliste	3 373,1	3 345,4	3 339,4	3 336,1 ”

VIII pielikumu aizstāj ar šādu:

“VIII PIELIKUMS

Valstij noteiktais maksimālais apjoms, kas minēts 40. pantā

1. tabula

(EUR 1000)
Dalībvalsts	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016. gads un turpmākie gadi
Beļģija	614 179	611 817	611 817	614 855	614 855	614 855	614 855	614 855
Dānija	1 030 478	1 031 321	1 031 321	1 049 002	1 049 002	1 049 002	1 049 002	1 049 002
Vācija	5 770 254	5 771 981	5 771 994	5 852 938	5 852 938	5 852 938	5 852 938	5 852 938
Īrija	1 342 268	1 340 521	1 340 521	1 340 869	1 340 869	1 340 869	1 340 869	1 340 869
Grieķija	2 380 713	2 228 588	2 231 798	2 233 227	2 217 227	2 217 227	2 217 227	2 217 227
Spānija	4 858 043	5 119 045	5 125 032	5 304 642	5 161 893	5 161 893	5 161 893	5 161 893
Francija	8 407 555	8 423 196	8 425 326	8 527 494	8 527 494	8 527 494	8 527 494	8 527 494
Itālija	4 143 175	4 210 875	4 234 364	4 379 985	4 379 985	4 379 985	4 379 985	4 379 985
Luksemburga	37 518	37 569	37 679	37 671	37 084	37 084	37 084	37 084
Nīderlande	853 090	853 169	853 169	897 751	897 751	897 751	897 751	897 751
Austrija	745 561	747 344	747 425	751 788	751 788	751 788	751 788	751 788
Portugāle	608 751	589 811	589 991	606 551	606 551	606 551	606 551	606 551
Somija	566 801	565 520	565 823	570 548	570 548	570 548	570 548	570 548
Zviedrija	763 082	765 229	765 229	770 906	770 906	770 906	770 906	770 906
Apvienotā Karaliste	3 985 895	3 976 425	3 976 482	3 988 042	3 987 922	3 987 922	3 987 922	3 987 922

2. tabula (*1)

(EUR 1000)
Dalībvalsts	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016. gads un turpmākie gadi
Bulgārija	287 399	336 041	416 372	499 327	580 087	660 848	741 606	814 295
Čehija	559 622	654 241	739 941	832 144	909 313	909 313	909 313	909 313
Igaunija	60 500	71 603	81 703	92 042	101 165	101 165	101 165	101 165
Kipra	31 670	38 928	43 749	49 146	53 499	53 499	53 499	53 499
Latvija	90 016	105 368	119 268	133 978	146 479	146 479	146 479	146 479
Lietuva	230 560	271 029	307 729	346 958	380 109	380 109	380 109	380 109
Ungārija	807 366	947 114	1 073 824	1 205 037	1 318 975	1 318 975	1 318 975	1 318 975
Malta	3 752	4 231	4 726	5 137	5 102	5 102	5 102	5 102
Polija	1 877 107	2 192 294	2 477 294	2 788 247	3 044 518	3 044 518	3 044 518	3 044 518
Rumānija	623 399	729 863	907 473	1 086 608	1 264 472	1 442 335	1 620 201	1 780 406
Slovēnija	87 942	103 394	117 423	131 575	144 274	144 274	144 274	144 274
Slovākija	240 014	280 364	316 964	355 242	388 176	388 176	388 176	388 176 ”

(*1) Maksimālais apjoms aprēķināts, ņemot vērā 121. pantā paredzēto pieaugumu shēmu.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 314/2012

(2012. gada 12. aprīlis),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 555/2008 un Regulu (EK) Nr. 436/2009 attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta pirmās daļas k) un m) punktu, 185.a pantu, 185.c panta 3. punktu un 192. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (2), paredz V sadaļā un jo īpaši 82. pantā, ka, ja dalībvalsts izraugās vairākas kompetentās iestādes, kas pārbauda atbilstību noteikumiem, kuri reglamentē vīna nozari, tā koordinē minēto iestāžu darbu. Šis noteikums neļauj pilnībā apmierināt koordinācijas vajadzības starp dažādām kontroles iestādēm akcīzes preču apritē vīnkopībā, jo vīna nozarē izmanto dokumentus, kas ieviesti saskaņā ar Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (3). Jo īpaši ir jāprecizē pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai vīnkopības regulēšanā kompetentajām kontroles iestādēm nodrošinātu piekļuvi informācijai par akcīzes preču apriti, ko īsteno saskaņā ar Direktīvu 2008/118/EK un Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (4). Proti, ir jāņem vērā EMCS sistēma (akcīzes preču aprites un kontroles datorizētā sistēma), kas ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmumu Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (5).

(2)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 555/2008, paredzot jaunu noteikumu pakāpenisku piemērošanu un ņemot vērā laiku, kas dalībvalstu administrācijām vajadzīgs pasākumu veikšanai saistībā ar kontroles koordinēšanu un informācijas iegūšanu.

(3)

Komisijas 2009. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (6), paredz III sadaļā un jo īpaši 21.–31. pantā, kādi pavaddokumenti pieļaujami vīna produktu pārvadāšanā, noteikumus, ko piemēro šo dokumentu izmantošanā valstu un Savienības līmenī, kā arī eksportā, un izcelsmes sertifikātu apstiprināšanas noteikumus vīniem ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN). Šie noteikumi pašlaik ir daļēji novecojuši vai arī attiecīgajos jautājumos neņem vērā visas izmaiņas Savienības tiesību aktos, kas pieņemtas pēc Regulas (EK) Nr. 436/2009 stāšanās spēkā. Tas jo īpaši attiecas uz Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 1. punktā minētā elektroniskā administratīvā dokumenta izmantošanu pēc 2011. gada 1. janvāra, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 684/2009, uz grozījumiem noteikumos par kontroles pasākumiem produktiem, ko izved no Savienības teritorijas pēc tam, kad Savienības muitas iestādes ir pārbaudījušas elektroniskās procedūras, un, visbeidzot, uz grozījumiem noteikumos, ko piemēro ACVN, AĢIN un norādēm par ražas gadu vai vīna vīnogu šķirni, saskaņā ar vīna nozares reformām, kas notikušas pēc 2009. gada 1. janvāra. Tādējādi ir nepieciešami grozījumi minētajos pantos, tostarp attiecībā uz dažām novecojušām definīcijām, kas jāsvītro.

(4)

Šajā saistībā veiktajiem grozījumiem būtu jādara iespējama tādu pavaddokumentu izmantošana, kas attiecībā uz vīna produktiem ir atzīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 436/2009, lai apliecinātu ACVN vai AĢIN statusu vai ražas gadu, vai vīna vīnogu šķirni, tostarp gadījumos, kad šos dokumentus sagatavojis nosūtītājs. Šim nolūkam ir jāparedz nosacījumi, ar kādiem šie pavaddokumenti uzskatāmi par autentiskiem.

(5)

Laikā kopš Regulas (EK) Nr. 436/2009 pieņemšanas ir mainījušās prasības par produktu izvešanu no Savienības muitas teritorijas. Tās pieņemtas, ievērojot jaunos noteikumus, kas definēti Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7). Tādēļ saskaņā ar šiem jaunajiem noteikumiem ir jāparedz procedūras, ko piemēro eksportēšanai un vīna produktu faktiskai izvešanai no Savienības muitas teritorijas, jo īpaši precizējot ekspeditora vai viņa pārstāvja pienākumus.

(6)	Ņemot vērā to, ka dalībvalstis ir ieviesušas informācijas sistēmas, kas ļauj automātiski apmainīties ar informāciju, attiecībā uz nefasētu vīna produktu pārvadājumiem ir jāvienkāršo Regulas (EK) Nr. 436/2009 29. pantā paredzētie pienākumi.

(7)

Attiecībā uz to vīna produktu pārvadājumiem Savienības muitas teritorijā, kas atkarībā no gadījuma deklarēti kā trešās valsts izcelsmes produkti vai kā Savienības izcelsmes produkti un kas sākotnēji nosūtīti uz kādu trešo valsti vai Direktīvas 2008/118/EK 5. panta 2. un 3. punktā noteiktu teritoriju, noteikumi, kas ļautu kontrolēt produktu izcelsmi, nav precizēti. Lai nodrošinātu produktu izcelsmes kontroli, ir nepieciešams noteikt, kāda informācija jānorāda pavaddokumentā.

(8)

Skaidrības labad un lai mazinātu administratīvo slogu, ir jānosaka vai jāprecizē saturs dažiem pienākumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 436/2009, un jāvienkāršo procedūras attiecībā uz apstiprinājumiem, kas vajadzīgi pavaddokumentiem un to apliecinošajiem dokumentiem, kā arī dokumentiem, kas operatoriem jāiesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un struktūrām un attiecīgā gadījumā – trešām valstīm, un jo īpaši tas attiecas uz ACVN un AĢIN apliecinājumiem un to vīnu un vīna produktu sertifikātiem, ko tirgo ar ražas gada un vīna vīnogu šķirnes norādi; turklāt, lai uzlabotu pārskatāmību un izsekojamību, ir jāņem vērā atsauces uz šīm norādēm “E-Bacchus reģistrā”, ko Komisija izveidojusi un atjaunina saskaņā ar 18. pantu Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regulā (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (8).

(9)	Lai mazinātu administratīvo slogu, ir jāatceļ Regulas (EK) Nr. 436/2009 41. pantā paredzētais pienākums norādīt reģistrā sulfītu pievienošanu, jo sulfīti tiek pievienoti dažādos vīna ražošanas un apstrādes posmos, tāpēc galīgais saturs neatbilst norādīto sulfītu summai.

(10)	Tāpat, lai uzlabotu administratīvo vadību un ņemtu vērā pieredzi, kas iegūta, izmantojot Komisijas izveidotās informācijas sistēmas, jāvienkāršo un jāuzlabo arī vadības veids un tas, kā Komisija sniedz noteiktu informāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 436/2009.

(11)	Tādēļ ir jāgroza Regula (EK) Nr. 436/2009, paredzot tomēr dažu noteikumu atšķirīgu piemērošanu, lai ņemtu vērā laiku, kas dalībvalstīm vajadzīgs pasākumu ieviešanai saistībā ar pavaddokumentu un sertifikātu izmantošanu atbilstīgi šīs regulas noteikumiem.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 555/2008

Regulas (EK) Nr. 555/2008 V sadaļas V nodaļai pievieno šādu 95.a pantu:

“95.a pants

Kontroles pasākumu un informācijas pieejamības koordinācija

Attiecībā uz pārvadājumu kontroles pasākumiem, kurus veic, izmantojot pavaddokumentus, kas paredzēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 436/2009 (*1) 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, dalībvalstis vēlākais līdz 2014. gada 1. martam veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saskaņā ar šīs regulas 82. panta 1. punktu izraudzītajām kompetentajām iestādēm piekļuvi informācijai, kas iekļauta Padomes Direktīvas 2008/118/EK (*2) 21. pantā paredzētajā datorizētajā sistēmā un attiecas uz to vīna produktu apriti, kuru pārvadāšanas režīmu reglamentē minētās direktīvas IV nodaļa.

Attiecībā uz kontroles pasākumiem saistībā ar pārvadājumiem, ko veic, izmantojot pavaddokumentus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 436/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā, dalībvalstis vēlākais līdz 2014. gada 1. martam veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šīs regulas 82. panta 1. punktu, piekļuvi informācijai, kas iekļauta informācijas sistēmās, kuras izveidotas, lai kontrolētu citu vīna produktu apriti, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā.

Šīs regulas nolūkiem informāciju, kas iegūta saskaņā ar pirmo un otro daļu, drīkst izmantot tikai konkrētiem kontroles pasākumiem, kas paredzēti vīna nozares tiesību aktos.

(*1) OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp."

(*2) OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.” "

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 436/2009

Regulu (EK) Nr. 436/2009 groza šādi:

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Mērķis un darbības joma

1. Šī sadaļa paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 185.c pantu attiecībā uz vīna produktiem, kas paredzēti minētās regulas I pielikuma XII daļā (turpmāk “vīna produkti”).

2. Šī sadaļa paredz noteikumus, lai:

a)	izdotu un izmantotu vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentus; turpmāk “pavaddokuments”;

b)	izdotu izcelsmes sertifikātus vīniem un rūgstošai misai ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) un sertificētu tos vīnus un vīna produktus, uz kuriem neattiecas ACVN vai AĢIN un kurus tirgo ar ražas gada vai vīna vīnogu šķirnes(-ņu) norādi;

c)	personas, kas, pildot profesionālos pienākumus, glabā vīna nozares produktus, kārtotu attiecīgus reģistrus.”;

2)	regulas 22. panta d), e) un f) apakšpunktu svītro;

regulas 23. un 24. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Vispārīgie noteikumi

Visas fiziskās vai juridiskās personas vai personu grupas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Savienības muitas teritorijā un kuri pārvadā vai liek pārvadāt vīna produktus savā uzdevumā, nodrošina, lai šim pārvadājumam pievienotu pavaddokumentu.

Pavaddokumentu drīkst izmantot tikai vienam pārvadājumam.

Šis pavaddokuments jāuzrāda kompetentajām iestādēm vai struktūrām pēc to pieprasījuma jebkurā pārvadājuma posmā.

24. pants

Atzītie pavaddokumenti

1. Šajā pantā un VI pielikumā paredzētajos apstākļos par pavaddokumentiem atzīst šādus dokumentus:

vīna produktiem, kurus nosūta dalībvalsts iekšienē vai starp dalībvalstīm, neskarot b) apakšpunktu:

i)	vienu no dokumentiem, kas minēts Padomes Direktīvas 2008/118/EK (*3) 21. panta 6. punktā vai 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz akcīzes precēm, ko Savienības teritorijā pārvadā, piemērojot akcīzes nodokļa atlikšanas režīmu;

ii)	vienkāršotu pavaddokumentu, kas minēts Direktīvas 2008/118/EK 34. panta 1. punktā un izdots un izmantots saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3649/92 (*4), attiecībā uz akcīzes precēm, kuras Savienības teritorijā pārvadā pēc nodošanas patēriņam tās dalībvalsts teritorijā, kurā pārvadājums sākas;

iii)

vienu no šādiem dokumentiem, kas izdots nosūtīšanas dalībvalsts noteiktos apstākļos, attiecībā uz produktiem, kas nav akcīzes preces, un akcīzes precēm, ko nosūta mazie ražotāji saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 40. pantu:

—	kad dalībvalsts izmanto informācijas sistēmu – attiecīga elektroniska dokumenta izdruku vai jebkuru citu komercdokumentu, kurā skaidri saprotamā veidā norādīts konkrētais administratīvais atsauces kods (“MVV kods”), ko piešķir minētā sistēma,

—	kad dalībvalsts neizmanto informācijas sistēmu – administratīvu dokumentu vai komercdokumentu ar MVV kodu, ko piešķir kompetentā iestāde vai ekspeditors;

b)	vīna produktiem, ko nosūta uz trešām valstīm vai uz teritoriju, kura noteikta Direktīvas 2008/118/EK 5. panta 2. un 3. punktā, vienu no dokumentiem, kas minēti šā punkta a) apakšpunkta i) vai iii) punktā.

2. Pavaddokumentos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, jāiekļauj informācija, kas norādīta VI pielikuma C daļā, vai arī tiem jāļauj kompetentajām iestādēm iegūt piekļuvi šai informācijai.

Kad šajos dokumentos ir iekļauts administratīvās atsauces kods, ko piešķīrusi vai nu Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 2. punktā minētā datorizētā sistēma, vai informācijas sistēma, ko izveidojusi nosūtīšanas dalībvalsts, izmantotajā sistēmā jāiekļauj šīs regulas VI pielikuma C daļā minētā informācija.

3. Pavaddokumentos, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, jāiekļauj VI pielikuma C daļā norādītā informācija.

4. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minēto pavaddokumentu galvenē jāiekļauj Savienības logotips, norāde “Eiropas Savienība”, nosūtīšanas dalībvalsts nosaukums un zīme vai logotips, kas identificē nosūtīšanas dalībvalsti.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajos pavaddokumentos var būt iekļauti šā punkta pirmajā daļā minētie elementi.

5. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis var atzīt citus pavaddokumentus, tostarp dokumentus, kas iegūti, izmantojot vienkāršotu datorizētu procedūru, attiecībā uz vīna produktu apriti, kas notiek tikai šo valstu teritorijā.

(*3) OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp."

(*4) OV L 369, 18.12.1992., 17. lpp.”;"

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Pavaddokumenta autentiskums

Pavaddokumentu uzskata par autentisku šādos apstākļos:

a)	ja izmanto vienu no dokumentiem, kas minēti Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 6. punktā un šīs regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta pirmajā ievilkumā – izdodot attiecīgo elektronisko administratīvo dokumentu saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem;

b)	ja izmanto Direktīvas 2008/118/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto dokumentu – gadījumā, kad ekspeditors atbilst iepriekšminētā 1. punkta noteikumiem;

ja šīs regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētā dokumenta sagatavošanai izmanto dokumentu, kas izdots datorizētā procedūrā, kuru ieviesusi nosūtīšanas dalībvalsts, vai vienkāršotu procedūru saskaņā ar 24. panta 5. punktu – ja attiecīgais elektroniskais dokuments sagatavots saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem;

citos gadījumos – pirms produktu pārvadāšanas pavaddokumenta oriģinālu un tā kopiju apstiprina:

i)	ar datumu, atbildīgās amatpersonas parakstu un kompetentās iestādes spiedogu; vai

ii)

ar datumu, ekspeditora parakstu un atkarībā no gadījuma:

—	ar īpašu spiedogu, kas atbilst VIII pielikumā norādītajam paraugam un ko uzspiež ekspeditors,

—	ar zīmi, ko noteikušas kompetentās iestādes un ko uzlīmē ekspeditors, vai

—	ar zīmogošanas automāta nospiedumu, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes un ko uzspiež ekspeditors.

Pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktā minēto īpašo spiedogu vai noteikto zīmi var iepriekš iespiest uz veidlapām, uzticot iespiešanu šim nolūkam apstiprinātai spiestuvei.”;

regulas 27. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu svītro;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Kad vīna produktu apritei izmanto vienu no 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajiem dokumentiem, pierādījums par produktu izvešanu no Savienības muitas teritorijas ir Direktīvas 2008/118/EK 25. pantā minētais eksporta ziņojums, ko saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (*5) 796.e pantā aprakstītajiem pierādījumiem sagatavo eksporta muitas iestāde.

Kad vīna produktu apritei izmanto 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minēto dokumentu, pierādījumu par produktu izvešanu no Savienības muitas teritorijas sagatavo saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 796.e pantu. Šajā gadījumā ekspeditors vai viņa pārstāvis uzraksta uz pavaddokumenta eksporta pavaddokumenta atsauces numuru, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 796.a pantā, turpmāk “EAD”, kuru izdevusi eksportējošā muitas pārvalde, izmantojot vienu no šīs regulas IX pielikumā iekļautajām norādēm.

(*5) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.”;"

c)	panta 4. punktu svītro.

6)	regulas 28. pantu svītro;

regulas 29., 30. un 31. pantu aizstāj ar šādiem:

“29. pants

Nefasētu vīna produktu pārvadāšana

Pārvadājot nefasētus vīnkopības produktus un neizmantojot datorizēto sistēmu vai informācijas sistēmu, kas minēta 24. panta 2. punkta otrajā daļā, vai ja šī sistēma neļauj informēt kompetento iestādi par izkraušanas vietu, ekspeditors vēlākais attiecīgā transportlīdzekļa aizbraukšanas brīdī iesniedz pavaddokumenta kopiju par iekraušanu teritoriāli atbildīgajai kompetentajai iestādei, un tā savukārt informē par izkraušanu teritoriāli atbildīgo kompetento iestādi.

Pirmā daļa attiecas uz šādiem vīnkopības produktiem:

Savienības izcelsmes produkti, kuru daudzums pārsniedz 60 litrus:

i)	vīns, kas paredzēts pārstrādāšanai ACVN vai AĢIN vīnā vai vienas šķirnes vīnogu vīnā, vai attiecīgā vīnogu ražas gada vīnā, vai vīns, kas paredzēts fasēšanai, lai to pārdotu tādu, kāds tas ir;

ii)	rūgstoša vīnogu misa;

iii)	rektificēta vai nerektificēta koncentrēta vīnogu misa;

iv)	svaigu vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu;

v)	vīnogu sula;

vi)	koncentrēta vīnogu sula;

ārpus Savienības izcelsmes produkti, kuru daudzums pārsniedz 60 litrus:

i)	svaigās vīnogas, izņemot galda vīnogas;

ii)	vīnogu misa;

iii)	koncentrēta vīnogu misa;

iv)	rūgstoša vīnogu misa;

v)	rektificēta vai nerektificēta koncentrēta vīnogu misa;

vi)	svaigu vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu;

vii)	vīnogu sula;

viii)

koncentrēta vīnogu sula;

ix)	deserta vīns, lai izgatavotu produktus, uz kuriem neattiecas KN kods 2204 .

produkti neatkarīgi no to izcelsmes un pārvadājamā daudzuma, neskarot 25. pantā norādītos atbrīvojumus:

i)	vīna nogulsnes;

ii)	vīnogu čagas, kas paredzētas destilācijai vai citai rūpnieciskas apstrādes darbībai;

iii)	čagu vīns;

iv)	destilācijai spirtots vīns;

v)	vīns no vīnogu šķirnēm, kuras dalībvalstu izstrādātajā klasifikācijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.a pantu nav uzskaitītas kā vīna vīnogu šķirnes tajā administratīvajā vienībā, kurā vīnogas novāktas;

vi)	produkti, kurus nevar piedāvāt vai piegādāt tiešam patēriņam pārtikā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var noteikt dažādus termiņus attiecībā uz vīnkopības produktu pārvadāšanu, kas notiek tikai un vienīgi to teritorijā.

30. pants

Brīvā apgrozībā laistu trešo valstu produktu pārvadājumi

1. Brīvā apgrozībā laistu trešo valstu vīna produktu pavaddokuments visiem pārvadājumiem Savienības muitas teritorijā ietver šādu informāciju vai ļauj kompetentām iestādēm to iegūt:

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 555/2008 43. pantu izdota VI 1 dokumenta numuru vai atsauces uz līdzvērtīgu dokumentu, ko apstiprinājušas izcelsmes valsts kompetentās iestādes apstākļos, kuri paredzēti minētās regulas 45. pantā un atzīti ar Savienības un izcelsmes valsts divpusēju vienošanos, un kas pavada šo pārvadājumu;

b)	tās trešās valsts iestādes nosaukumu un adresi, kas aizpildījusi dokumentu vai atļāvusi aizpildīt to ražotājam;

c)	dokumenta aizpildes datumu.

2. Savienības izcelsmes vīnkopības produktu, ko sākotnēji nosūta uz trešām valstīm vai uz teritorijām, kuras norādītas Direktīvas 2008/118/EK 5. panta 2. un 3. punktā, pavaddokuments visiem pārvadājumiem Savienības muitas teritorijā ietver šādu informāciju vai ļauj kompetentajām iestādēm to iegūt:

a)	atsauci uz pavaddokumentu, kas minēts šīs regulas 24. panta 1. punkta b) apakšpunktā un izdots sākotnējās nosūtīšanas laikā; vai

b)	atsauces uz citiem apliecinošiem dokumentiem, ko izdevis importētājs un ko kompetentā iestāde atzīst par pietiekamiem, lai pierādītu produkta izcelsmi, kad to laiž brīvā apgrozībā Savienības teritorijā.

3. Ja izmanto datorizētu sistēmu, kas minēta Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 2. punktā, vai nosūtīšanas dalībvalsts izveidoto informācijas sistēmu, šā panta 1. un 2. punktā norādīto informāciju iekļauj izmantotajā sistēmā.

31. pants

Apliecinājums aizsargātam cilmes vietas nosaukumam, aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ražas gada sertifikātam vai vīna vīnogu šķirnes sertifikātam

1. Pavaddokumentu uzskata par apliecinājumu ACVN, AĢIN vai vīna sertifikātam ar norādi par ražas gadu vai vīna vīnogu šķirni apstākļos, kas paredzēti no 2. līdz 6. punktam.

2. Attiecībā uz vīna produktiem, ko nosūta dalībvalsts iekšpusē vai starp dalībvalstīm, pavaddokumentā iekļauj attiecīgu informāciju, kas paredzēta IX.a pielikuma A daļā, vai ļauj kompetentajām iestādēm to iegūt. Šim nolūkam izmanto vienu no IX.a pielikuma B daļā minētajām norādēm.

Ja izmanto datorizēto sistēmu, kas minēta Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 2. punktā, vai nosūtīšanas dalībvalsts izveidoto informācijas sistēmu, šā punkta pirmajā daļā norādīto informāciju iekļauj izmantotajā sistēmā.

3. Attiecībā uz vīna produktiem, ko eksportē uz trešām valstīm, pavaddokumentā iekļauj attiecīgu informāciju, kas paredzēta IX.a pielikuma A daļā. Šim nolūkam izmanto vienu no IX.a pielikuma B daļā minētajām norādēm. Šo dokumentu, kā arī apliecinošos dokumentus vai sertifikātus pēc pirmā pieprasījuma uzrāda galamērķa dalībvalstu vai trešo valstu kompetentajām iestādēm un struktūrām.

4. Attiecībā uz vīna produktiem, kas importēti no trešām valstīm, pavaddokumentā iekļauj atsauci uz izcelsmes valstī izdotu apliecinājumu vai sertifikātu. Šo apliecinājumu vai sertifikātu iespējams uzrādīt dalībvalstu kompetentajām iestādēm un struktūrām pēc to pirmā pieprasījuma jebkurā pārvadājuma posmā.

5. Ja dalībvalstis kā obligātu prasību attiecībā uz šo valstu teritorijā ražotiem vīna produktiem ir noteikušas ACVN vai AĢIN apliecinājumu, ko izdod šim nolūkam izraudzīta kontroles iestāde, pavaddokumentā iekļauj atsauci uz šo apliecinājumu un kontroles iestādes nosaukumu, kā arī attiecīgā gadījumā – elektronisko adresi. Šī informācija papildina saskaņā ar 2. vai 3. punktu lietoto norādi.

6. Ekspeditors apliecina 2.–5. punktā noteikto norāžu pareizību, pamatojoties uz savu uzskaiti vai informāciju, ko apliecina attiecīgā produkta iepriekšējo pārvadājumu pavaddokumenti.”;

regulas 39. panta 1. punktu groza šādi:

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	katru vīna vīnogu šķirnes vīnu, uz kuru neattiecas ACVN vai AĢIN, un produktiem, kas paredzēti pārstrādei šādos vīnos vai fasēšanai, ar atsauci uz klasifikāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.a pantu,”;

punktam pievieno šādu jaunu e) apakšpunktu:

“e)	katru vīnu, uz kuru neattiecas ACVN vai AĢIN, un produktiem, kas paredzēti pārstrādei vai fasēšanai ar norādi uz ražas gadu.”;

9)	regulas 41. panta 1. punktā svītro u) apakšpunktu;

10)	regulas 49. pantam pievieno šādu punktu: “4. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim paziņo Komisijai, kādus nosacījumus tās piemērojušas, lai izdotu 24. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pavaddokumentu”;

11)

regulas 50. pantā iekļauj šādu jaunu 5. punktu:

“5. Komisija paziņo un izplata informāciju iestādēm, struktūrām un personām, uz ko attiecas šī regula, un vajadzības gadījumā – sabiedrībai, izmantojot Komisijas izveidotās informācijas sistēmas.

Praktiskā informācija par piekļuvi informācijas sistēmām ir iekļauta IX.b pielikumā.”;

12)	regulas VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

13)	regulas VII pielikumu svītro;

14)	regulas VIII un IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumā minēto tekstu;

15)	regulā iekļauj jaunu IX.a un jaunu IX.b pielikumu, kuru teksts minēts šīs regulas III pielikumā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas (EK) Nr. 436/2009 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 31. pantu, kas grozīti ar šīs regulas 2. pantu, piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Līdz 2013. gada 1. augustam drīkst turpināt izmantot pavaddokumentus, kuri sagatavoti atbilstīgi nosacījumiem, ko dalībvalstis paredzējušas līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 12. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.

(3) OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.

(4) OV L 197, 29.7.2009., 24. lpp.

(5) OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

(6) OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.

(7) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(8) OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 436/2009 VI pielikumu groza šādi:

1)	nosaukumu aizstāj ar šādu: “ Norādījumi pavaddokumentu izdošanai ”;

A daļu groza šādi:

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	pavaddokumentā nedrīkst būt neviena dzēsta vai labota vārda.”;

b)	4. un 5. punktu svītro;

C daļu aizstāj ar šādu:

“C. Informācija, kas vajadzīga saskaņā ar 24. panta 2. un 3. punktu

Vajadzīgā informācija ir sniegta kā datu elementi, kas iekļauti turpmāk dotās tabulas 1. ailē.

Lai varētu aizpildīt pavaddokumentus, kas minēti 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktā, šie datu elementi ir apzīmēti ar numuriem un burtiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 684/2009 I pielikuma tabulu A un B ailē (turpmāk dotās tabulas 2. ailē).

Lai varētu aizpildīt pavaddokumentus, kas minēti 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, šie datu elementi ir apzīmēti ar numuriem un burtiem, kas norādīti Regulā (EEK) Nr. 3649/92 (turpmāk dotās tabulas 3. ailē).

Datu elementu kārtību un izkārtojumu nosaka dalībvalstis, pamatojoties uz šā pielikuma B daļā paredzētajām prasībām.

Atsauces numurs: katrs sūtījums jāapzīmē ar atsauces numuru, kas ļauj to identificēt ekspeditora uzskaites sistēmā. Atkarībā no konkrētā gadījuma šis numurs ir vienotais administratīvās atsauces kods, MVV kods vai vienkāršotā pavaddokumenta atsauces numurs, kas piešķirts administratīvajam vai tirdzniecības pavaddokumentam.

Nr. 1d

Nr. 2

Ekspeditors: pilns nosaukums un pilna adrese, tostarp pasta indekss (akcīzes numurs (SEED (1)) vajadzības gadījumā )

Nr. 2

Nr. 1

Nosūtīšanas vieta: faktiskā nosūtīšanas vieta, ja preces nenosūta no ekspeditora adreses

Nr. 3

Nr. 1

Saņēmējs: pilns nosaukums un adrese, tostarp pasta indekss ( akcīzes numurs (SEED) vajadzības gadījumā )

Nr. 5

Nr. 4

Piegādes vieta: faktiskā piegādes vieta, ja preces nepiegādā saņēmēja adresē

Nr. 7

Nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes: kompetentās iestādes nosaukums un adrese, kura atbild par pavaddokumenta izdošanas kontroli nosūtīšanas vietā. Šī norāde ir obligāta tikai sūtījumiem uz citu dalībvalsti vai eksporta gadījumā.

Nr. 10

A aile

Pārvadātājs: tās personas nosaukums un adrese, kura atbild par pirmā pārvadājuma organizēšanu (ja tā nav ekspeditors)

Nr. 15

Nr. 5

Citas norādes par pārvadājumu:

a)	transportlīdzekļa veids (kravas automobilis, autofurgons, autocisterna, vieglais automobilis, vagons, dzelzceļa cisterna, lidmašīna);

b)	reģistrācijas numurs vai – kuģiem – nosaukums (neobligāta informācija).

Ja transportlīdzeklis mainās, par produktu atbildīgais pārvadātājs dokumenta otrajā pusē norāda:

—	sūtījuma nosūtīšanas datumu,

—	transportlīdzekļa veidu un reģistrācijas numuru automobiļiem un nosaukumu kuģiem,

—	savu uzvārdu, vārdu vai uzņēmuma nosaukumu, kā arī pasta adresi, tostarp pasta indeksu.

Ja piegādes vieta ir mainīta: faktiskā piegādes vieta

Nr. 16

Nr. 5

KN kods

Nr. 17 c

Nr. 9

Produkta apzīmējums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, kā arī spēkā esošajām valsts prasībām, jo īpaši obligātās norādes

Nr. 17 p

Nr. 8

Preču iepakojuma apraksts: iepakojuma identifikācijas numuri un skaits, iesaiņojumu skaits iepakojuma iekšpusē. Attiecībā uz pavaddokumentiem, kas nav minēti 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, aprakstu var sniegt uz atsevišķas lapas, ko pievieno katram eksemplāram. Šim nolūkam var izmantot specifikāciju uz iesaiņojuma.

Nr. 17.1

Nefasētiem produktiem norāda:

—	vīniem – izmērīto faktisko spirta saturu,

—	neraudzētiem produktiem – refrakcijas koeficientu vai tilpummasu,

—	produktiem raudzēšanas procesā – kopējo spirta saturu,

—	vīniem, kuru atlieku cukura saturs pārsniedz 4 gramus uz litru, papildus izmērītajam faktiskajam spirta saturam norāda arī kopējo spirta saturu.

Nr. 17g un o

Fakultatīvas norādes attiecībā uz nefasētu produktu pārvadājumiem: attiecībā uz to nefasētu vīnu pārvadājumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XI.b pielikuma 1.–9., 15. un 16. punktā, – produkta aprakstā iekļautās fakultatīvās norādes, kas paredzētas minētās regulas 118.z pantā, ja vien tās ir vai būs iekļautas marķējumā

Nr. 17p

Daudzums:

—	nefasētiem produktiem norāda kopējo neto daudzumu,

—	fasētiem produktiem norāda tvertņu skaitu un nominālo tilpumu, kurās iepildīts produkts

Nr. 17d, e un f un Nr. 17.1

Apliecinājumi: ACVN apliecinājums, AĢIN apliecinājums vai vīna sertifikāta apliecinājums ar norādi par ražas gadu vai vīna vīnogu šķirni(-ēm) – skatīt 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 31. pantu

Nr. 17l

Nr. 14

Vīnkopības produktu kategorija

Nr. 17.2a

Nr. 8

Vīnogu audzēšanas zonas kods

Nr. 17.2b

Ar vīnu veikto darbību kods

Nr. 17.2.1a

Eksporta kontroles sertifikāts, ja tāds ir

Nr. 18

Pārvadājuma sākuma datums un, ja to prasa dalībvalsts, kuras teritorijā pārvadājums sākas, arī izbraukšanas laiks

Nr. 18

Nr. 15

Nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes apstiprinājums pavaddokumentiem, kas nav minēti 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, (ja vajadzīgs)

Nr. 18

Nr. 15

(1) SEED (Sistēma akcīzes datu apmaiņai)”

II PIELIKUMS

“VIII PIELIKUMS

Regulas 26. panta pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā minētais īpašais spiedogs

“IX PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 27. panta 2. punktā

—	Bulgāru valodā	:	И3HECEHO
—	Spāņu valodā	:	EXPORTADO
—	Čehu valodā	:	VYVEZENO
—	Dāņu valodā	:	»UDFØRSEL: EAD-nr.: … af [dato]«
—	Vācu valodā	:	Ausgeführt: EAD Nr. … vom [Datum]
—	Igauņu valodā	:	„Eksporditud: EAD nr …, … [kuupäev]”
—	Grieķu valodā	:	ΕΞΑΧΘΕΝ
—	Angļu valodā	:	“Exported: EAD No … of [date]”
—	Franču valodā	:	“Exporté: EAD no … du [date]”
—	Itāļu valodā	:	“Esportato: DAE n. … del [data]”
—	Latviešu valodā	:	“Eksportēts: [datums] EAD Nr. …”
—	Lietuviešu valodā	:	EKSPORTUOTA
—	Ungāru valodā	:	»Exportálva: EAD sz.: …, [dátum]«
—	Maltiešu valodā	:	“Esportat: EAD Nru … ta’ [data]”
—	Holandiešu valodā	:	UITGEVOERD: UGD nr. … van [datum]
—	Poļu valodā	:	WYWIEZIONO
—	Portugāļu valodā	:	EXPORTADO
—	Rumāņu valodā	:	EXPORTAT
—	Slovāku valodā	:	VYVEZENÉ
—	Slovēņu valodā	:	IZVOŽENO
—	Somu valodā	:	VIETY
—	Zviedru valodā	:	EXPORTERAD

”

III PIELIKUMS

‘IX.a PIELIKUMS

A. Informācija, kas minēta 31. panta 2. un 3. punktā

Informācijā, kas minēta 31. panta 2. un 3. punktā, jāiekļauj šādi elementi:

a) vīniem ar ACVN– deklarācija, ka pavaddokumentu uzskata par apliecinājumu aizsargātam cilmes vietas nosaukumam, kurai seko ACVN reģistrācijas numurs E-Bacchus reģistrā, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 18. pantu;

b) vīniem ar AĢIN– deklarācija, ka pavaddokumentu uzskata par apliecinājumu aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kurai seko AĢIN reģistrācijas numurs E-Bacchus reģistrā, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 18. pantu;

c) vīniem, uz kuriem neattiecas ACVN vai AĢIN un kurus tirgo ar ražas gada norādi,– deklarācija, ka pavaddokumentu uzskata par sertifikātu ražas gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.z pantu;

d) vīniem, uz kuriem neattiecas ACVN vai AĢIN un kurus tirgo ar norādi par vīna vīnogu šķirni(-ēm),– deklarācija, ka pavaddokumentu uzskata par sertifikātu vīna (“šķirnes vīna”) vīnogu šķirnei(-ēm) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.z pantu;

e) vīniem, uz kuriem neattiecas ACVN vai AĢIN un kurus tirgo ar tirgo ar ražas gada norādi un norādi par vīna vīnogu šķirni(-ēm),– deklarācija, ka pavaddokumentu uzskata par sertifikātu ražas gadam un vīna (“šķirnes vīna”) vīnogu šķirnei(-ēm) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.z pantu.

B. Norādes, kas minētas 31. panta 2. un 3. punktā

—

Bulgāru valodā:

а) за вината със ЗНП: „Настоящият документ удостоверява защитеното наименование за произход“, „№ […, …] в електронния регистър E-Bacchus“;

б) за вината със ЗГУ: „Настоящият документ удостоверява защитеното географско указание“,: „№ […, …] в електронния регистър E-Bacchus“;

в) за вината без ЗНП или ЗГУ, продавани с обозначение на годината на производство: „Настоящият документ удостоверява годината на производство в съответствие с член 118щ от Регламент (ЕО) № 1234/2007“;

г) за вината без ЗНП или ЗГУ, продавани с обозначение на винения сорт (винените сортове) лоза: „Настоящият документ удостоверява винения сорт (винените сортове) лоза („сортово вино“) в съответствие с член 118щ от Регламент (ЕО) № 1234/2007“;

д) за вината без ЗНП или ЗГУ, продавани с обозначение на годината на производство и обозначение на винения сорт (винените сортове) лоза: „Настоящият документ удостоверява годината на производство и винения сорт (винените сортове) лоза („сортово вино“) в съответствие с член 118щ от Регламент (ЕО) № 1234/2007“.

—

Spāņu valodā:

a) Vinos con DOP: "El presente documento tiene valor de certificado de denominación de origen protegida", "No […, …] del registro E-Bacchus".

b) Vinos con IGP: «El presente documento tiene valor de certificado de indicación geográfica protegida», «No […, …] del registro E-Bacchus».

c) Vinos no amparados por una DOP ni una IGP comercializados con indicación del año de cosecha: "El presente documento tiene valor de certificación del año de cosecha, de conformidad con el artículo 118 septvicies del Reglamento (CE) no 1234/2007".

d) Vinos no amparados por una DOP ni una IGP comercializados con indicación de la variedad o las variedades de uva de vinificación: "El presente documento tiene valor de certificación de la variedad o las variedades de uvas de vinificación (‧vino varietal‧), de conformidad con el artículo 118 septvicies del Reglamento (CE) no 1234/2007".

e) Vinos no amparados por una DOP ni una IGP comercializados con indicación del año de cosecha y de la variedad o las variedades de uva de vinificación: "El presente documento tiene valor de certificación del año de cosecha y de la variedad o las variedades de uvas de vinificación (‧vino varietal‧), de conformidad con el artículo 118 septvicies del Reglamento (CE) no 1234/2007".

—

Čehu valodā:

a) u vína s CHOP: „Tento doklad slouží jako osvědčení o chráněném označení původu“, „č. […, …] v registru E-Bacchus“;

b) u vína s CHZO: „Tento doklad slouží jako osvědčení o chráněném zeměpisném označení,“: „č. […, …] v registru E-Bacchus“;

c) u vína bez CHOP nebo CHZO uváděného na trh s označením roku sklizně: „Tento doklad slouží jako certifikace roku sklizně podle článku 118z nařízení (ES) č. 1234/2007“;

d) u vína bez CHOP nebo CHZO uváděného na trh s označením moštové odrůdy nebo moštových odrůd: „Tento doklad slouží jako certifikace moštové odrůdy nebo moštových odrůd („odrůdové víno“) podle článku 118z nařízení (ES) č. 1234/2007“;

e) u vína bez CHOP nebo CHZO uváděného na trh s označením roku sklizně a s označením moštové odrůdy nebo moštových odrůd: „Tento doklad slouží jako certifikace roku sklizně a moštové odrůdy nebo moštových odrůd („odrůdové víno“) podle článku 118z nařízení (ES) č. 1234/2007“.

—

Dāņu valodā:

a) for vine med BOB: »Dette dokument attesterer rigtigheden af den beskyttede oprindelsesbetegnelse«, »nr. […, …] i E-Bacchus-databasen«

b) for vine med BGB: »Dette dokument attesterer rigtigheden af den beskyttede geografiske betegnelse«, »nr. […, …] i E-Bacchus-databasen«

c) for vine uden BOB eller BGB, som markedsføres med angivelse af høstår: »Dette dokument attesterer rigtigheden af høståret, jf. artikel 118z i forordning (EF) nr. 1234/2007«

d) for vine uden BOB eller BGB, som markedsføres med angivelse af den (eller de) anvendte druesort(er) til vinfremstilling: »Dette dokument attesterer rigtigheden af den (eller de) anvendte druesort(er) til vinfremstilling (»enkeltdruevin«), jf. artikel 118z i forordning (EF) nr. 1234/2007«

e) for vine uden BOB eller BGB, som markedsføres med angivelse af høstår og med angivelse af den (eller de) anvendte druesort(er) til vinfremstilling: »Dette dokument attesterer rigtigheden af høståret og den (eller de) anvendte druesort(er) til vinfremstilling (»enkeltdruevin«), jf. artikel 118z i forordning (EF) nr. 1234/2007«.

—

Vācu valodā:

a) für Weine mit g.U.: „Dieses Dokument gilt als Bescheinigung der geschützten Ursprungsbezeichnung“, „Nr. […, …] des E-Bacchus-Registers“

b) für Weine mit g.g.A.: „Dieses Dokument gilt als Bescheinigung der geschützten geografischen Angabe“, „Nr. […, …] des E-Bacchus-Registers“

c) für Weine ohne g.U. oder g.g.A., die mit Angabe des Erntejahres vermarktet werden: „Dieses Dokument gilt als Zertifizierungsnachweis des Erntejahres gemäß Artikel 118z der Verordnung (EG) Nr. 1234/2007“

d) für Weine ohne g.U. oder g.g.A., die mit Angabe der Keltertraubensorte(n) vermarktet werden: „Dieses Dokument gilt als Zertifizierungsnachweis der Keltertraubensorte(n) („Rebsortenwein“) gemäß Artikel 118z der Verordnung (EG) Nr. 1234/2007“

e) für Weine ohne g.U. oder g.g.A., die mit Angabe des Erntejahres und der Keltertraubensorte(n) vermarktet werden: „Dieses Dokument gilt als Zertifizierungsnachweis des Erntejahres und der Keltertraubensorte(n) („Rebsortenwein“) gemäß Artikel 118z der Verordnung (EG) Nr. 1234/2007“

—

Igauņu valodā:

a) kaitstud päritolunimetusega veinide puhul: „Käesolev dokument toimib kaitstud päritolunimetust tõendava dokumendina”, „Registri E-Bacchus nr […, …]”;

b) kaitstud geograafilise tähisega veinide puhul märge: „Käesolev dokument toimib kaitstud geograafilist tähist tõendava dokumendina”, „Registri E-Bacchus nr […, …]”;

c) viinamarjade koristamise aastaga ilma kaitstud päritolunimetuse või kaitstud geograafilise tähiseta veinide puhul: „Käesolev dokument toimib määruse (EÜ) nr 1234/2007 artikli 118z kohase viinamarjade koristamise aasta sertifikaadina“;

d) veiniviinamarjasordi (-sortide) tähisega ilma kaitstud päritolunimetuse või kaitstud geograafilise tähiseta veinide puhul: „Käesolev dokument toimib määruse (EÜ) nr 1234/2007 artikli 118z kohase veiniviinamarjasordi (-sortide) (nn sordiveinid vin de cépage) sertifikaadina”;

e) viinamarjade koristamise aastaga ja veiniviinamarjasordi (-sortide) tähisega ilma kaitstud päritolunimetuse või kaitstud geograafilise tähiseta veinide puhul: „Käesolev dokument toimib määruse (EÜ) nr 1234/2007 artikli 118z kohase viinamarjade koristamise aastat ja sordiveinide veiniviinamarjasorti (-sorte) (nn sordiveinid vin de cépage) sertifikaadina”

—

Grieķu valodā:

α) για τους οίνους με ΠΟΠ: «Το παρόν έγγραφο ισοδυναμεί με βεβαίωση προστατευόμενης ονομασίας προέλευσης», «Αριθ. […, …] του μητρώου E-Bacchus»

β) για τους οίνους με ΠΓΕ: «Το παρόν έγγραφο ισοδυναμεί με βεβαίωση προστατευόμενης γεωγραφικής ένδειξης»,: «Αριθ.[…, …] του μητρώου E-Bacchus»

γ) για τους οίνους χωρίς ΠΟΠ ή ΠΓΕ που διατίθενται στην αγορά με ένδειξη του έτους συγκομιδής: «Το παρόν έγγραφο ισοδυναμεί με πιστοποίηση του έτους συγκομιδής, σύμφωνα με το άρθρο 118κθ του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 1234/2007»

δ) για τους οίνους χωρίς ΠΟΠ ή ΠΓΕ που διατίθενται στην αγορά με ένδειξη της (των) οινοποιήσιμης(-ων) ποικιλίας(-ιών) αμπέλου: «Το παρόν έγγραφο ισοδυναμεί με πιστοποίηση της (των) οινοποιήσιμης(-ων) ποικιλίας(-ιών) αμπέλου («μονοποικιλιακός οίνος»), σύμφωνα με το άρθρο 118κθ του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 1234/2007».

ε) για τους οίνους χωρίς ΠΟΠ ή ΠΓΕ που διατίθενται στην αγορά με ένδειξη του έτους συγκομιδής και με ένδειξη της (των) οινοποιήσιμης(-ων) ποικιλίας(-ιών) αμπέλου: Το παρόν έγγραφο ισοδυναμεί με πιστοποίηση του έτους συγκομιδής και της (των) οινοποιήσιμης(-ων) ποικιλίας(-ιών) αμπέλου («μονοποικιλιακός οίνος»), σύμφωνα με το άρθρο 118κθ του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 1234/2007.

—

Angļu valodā:

(a) for wines with a PDO: “This document certifies the protected designation of origin”, “No […, …] of the E-Bacchus register”;

(b) for wines with a PGI: “This document certifies the protected geographical indication”, “No […, …] of the E-Bacchus register”;

(c) for wines not covered by a PDO or PGI marketed with the indication of the vintage year: “This document certifies the vintage year, in accordance with Article 118z of Regulation (EC) No 1234/2007”;

(d) for wines not covered by a PDO or PGI marketed with the indication of the wine-grape variety(ies): “This document certifies the wine-grape variety(ies) (‘varietal wines’), in accordance with Article 118z of Regulation (EC) No 1234/2007”;

(e) for wines not covered by a PDO or PGI marketed with the indication of the vintage year and the wine-grape variety(ies): “This document certifies the vintage year and the wine-grape variety(ies) (‘varietal wines’), in accordance with Article 118z of Regulation (EC) No 1234/2007”.

—

Franču valodā:

a) pour les vins avec AOP: “Le présent document vaut attestation d’appellation d’origine protégée”, “No […, …] du registre E-Bacchus.”

b) pour les vins avec IGP: “Le présent document vaut attestation d’indication géographique protégée.”, “No […, …] du registre E-Bacchus.”

c) pour les vins ne bénéficiant pas d’une AOP ou d’une IGP commercialisés avec indication de l’année de récolte: “Le présent document vaut certification de l’année de récolte, conformément à l’article 118 septvicies du règlement (CE) no 1234/2007.”

d) pour les vins ne bénéficiant pas d’une AOP ou d’une IGP commercialisés avec l’indication de la (des) variété(s) à raisins de cuve: “Le présent document vaut certification de la (des) variété(s) à raisins de cuve (‘vin de cépage’), conformément à l’article 118 septvicies du règlement (CE) no 1234/2007.”

e) pour les vins ne bénéficiant pas d’une AOP ou d’une IGP commercialisés avec indication de l’année de récolte et l’indication de la (des) variété(s) à raisins de cuve: “Le présent document vaut certification de l’année de récolte et la (des) variété(s) à raisins de cuve (‘vin de cépage’), conformément à l’article 118 septvicies du règlement (CE) no 1234/2007.”:

—

Itāļu valodā:

a) per i vini DOP: “Il presente documento vale quale attestato di denominazione di origine protetta”, “N. […, …] del registro E-Bacchus”

b) per i vini IGP: “Il presente documento vale quale attestato di indicazione geografica protetta”, “N. […, …] del registro E-Bacchus”

c) per i vini senza DOP e senza IGP commercializzati con indicazione dell’annata di raccolta: “Il presente documento vale quale certificazione dell’annata di raccolta, a norma dell’articolo 118 septvicies del regolamento (CE) n. 1234/2007”

d) per i vini senza DOP e senza IGP commercializzati con indicazione della (delle) varietà di uve da vino: “Il presente documento vale quale certificazione della (delle) varietà di uve da vino (‘vino varietale’), a norma dell’articolo 118 septvicies del regolamento (CE) n. 1234/2007”

e) per i vini senza DOP e senza IGP commercializzati con indicazione dell’annata di raccolta e con indicazione della (delle) varietà di uve da vino: “Il presente documento vale quale certificazione dell’annata di raccolta e della (delle) varietà di uve da vino (‘vino varietale’), a norma dell’articolo 118 septvicies del regolamento (CE) n. 1234/2007”

—

Latviešu valodā:

a) vīniem ar ACVN: “Šo dokumentu uzskata par apliecinājumu aizsargātam cilmes vietas nosaukumam”, “Nr. […, …] E-Bacchus reģistrā”;

b) vīniem ar AĢIN: “Šo dokumentu uzskata par apliecinājumu aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei”, “Nr. […, …] E-Bacchus reģistrā”;

c) vīniem, uz kuriem neattiecas ACVN vai AĢIN un kurus tirgo ar ražas gada norādi: “Šo dokumentu uzskata par sertifikātu ražas gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.z pantu”;

d) vīniem, uz kuriem neattiecas ACVN vai AĢIN un kurus tirgo ar norādi par vīna vīnogu šķirni(-ēm): “Šo dokumentu uzskata par sertifikātu vīna (“šķirnes vīna”) vīnogu šķirnei(-ēm) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.z pantu”;

e) vīniem, uz kuriem neattiecas ACVN vai AĢIN un kurus tirgo ar ražas gada norādi un norādi par vīna vīnogu šķirni(-ēm): “Šo dokumentu uzskata par sertifikātu ražas gadam un vīna (“šķirnes vīna”) vīnogu šķirnei(-ēm) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.z pantu”.

—

Lietuviešu valodā:

a) vynams, kuriems suteikta SKVN: „Šiuo dokumentu patvirtinama saugoma kilmės vietos nuoroda“, „E-Bacchus“ registro Nr. […, …]

b) vynams, kuriems suteikta SGN: „Šiuo dokumentu patvirtinama saugoma geografinė nuoroda“, „E-Bacchus“ registro Nr. […, …]

c) vynams, kuriems nesuteikta SKVN nei SGN, kurių derliaus metai nurodomi: „Šiuo dokumentu patvirtinami derliaus metai pagal Tarybos reglamento (EB) Nr. 1234/2007 118z straipsnį“

d) vynams, kuriems nesuteikta SKVN nei SGN, su naudotos vynuogių veislės pavadinimo nuoroda: „Šiuo dokumentu patvirtinama naudotos vynuogių veislės („rūšinio vyno“) pavadinimo nuoroda pagal Tarybos reglamento (EB) Nr. 1234/2007 118z straipsnį“.

e) vynams, kuriems nesuteikta SKVN nei SGN, kuris parduodamas su nurodytais derliaus metais ir su nurodytais rūšinių vynų su naudotos vynuogių veislės pavadinimais: „Šiuo dokumentu patvirtinami derliaus metai ir naudotos vynuogių veislės („rūšinio vyno“) pavadinimo (-ų) nuoroda pagal Tarybos reglamento (EB) Nr. 1234/2007 118z straipsnį.“

—

Ungāru valodā:

a) az oltalom alatt álló eredetmegjelöléssel (OEM) ellátott borok esetében: »Ez az okmány az oltalom alatt álló eredetmegjelölést tanúsító okmánynak minősül«, »Nyilvántartási szám az E-Bacchus nyilvántartásban: […, …]«;

b) az oltalom alatt álló földrajzi jelzéssel (OFJ) ellátott borok esetében: »Ez az okmány az oltalom alatt álló földrajzi jelzést tanúsító okmánynak minősül«, »Nyilvántartási szám az E-Bacchus nyilvántartásban: […, …]«;

c) az oltalom alatt álló eredetmegjelöléssel, illetve oltalom alatt álló földrajzi jelzéssel nem rendelkező, a szüret évének feltüntetésével forgalmazott borok esetében: »Ez az okmány a szüret évét igazoló okmánynak minősül az 1234/2007/EK rendelet 118z. cikkének megfelelően«;

d) az oltalom alatt álló eredetmegjelöléssel, illetve oltalom alatt álló földrajzi jelzéssel nem rendelkező, a borszőlőfajta (borszőlőfajták) feltüntetésével forgalmazott fajtaborok esetében: »Ez az okmány a borszőlőfajtát vagy borszőlőfajtákat (’fajtabor’) igazoló okmánynak minősül az 1234/2007/EK rendelet 118z. cikkének megfelelően«;

e) az oltalom alatt álló eredetmegjelöléssel, illetve oltalom alatt álló földrajzi jelzéssel nem rendelkező, a szüret évének és a borszőlőfajtá(k)nak a feltüntetésével forgalmazott borok esetében: »Ez az okmány a szüret évét és a borszőlőfajtát vagy borszőlőfajtákat (’fajtabor’) igazoló okmánynak minősül az 1234/2007/EK rendelet 118z. cikkének megfelelően«.

—

Maltiešu valodā:

(a) għall-inbejjed DPO: “Dan id-dokument jgħodd bħala attestazzjoni tad-Denominazzjoni Protetta tal-Oriġini”, “Nru […, …] tar-reġistru E-Bacchus”

(b) għall-inbejjed IĠP: “Dan id-dokument jgħodd bħala attestazzjoni tal-Indikazzjoni Ġeografika Protetta”, “Nru […, …] tar-reġistru E-Bacchus”

(c) għall-inbejjed bla DPO jew IĠP, ikkummerċjalizzati bl-indikazzjoni tas-sena tal-ħsad: “Dan id-dokument jgħodd bħala ċertifikazzjoni tas-sena tal-ħsad, skont l-Artikolu 118f tar-Regolament (KE) Nru 1234/2007”

(d) għall-inbejjed bla DPO jew IĠP, ikkummerċjalizzati bl-indikazzjoni tal-varjetà(jiet) tal-għeneb: “Dan id-dokument jgħodd bħala ċertifikazzjoni tal-varjetà(jiet) tal-għeneb, skont l-Artikolu 118f tar-Regolament (KE) Nru 1234/2007”

(e) għall-inbejjed bla DPO jew IĠP, ikkummerċjalizzati bl-indikazzjoni tas-sena tal-ħsad kif ukoll tal-varjetà(jiet) tal-għeneb: “Dan id-dokument jgħodd bħala ċertifikazzjoni tas-sena tal-ħsad u tal-varjetà(jiet) tal-għeneb, skont l-Artikolu 118f tar-Regolament (KE) Nru 1234/2007”.

—

Holandiešu valodā:

a) voor wijnen met een BOB: „Dit document geldt als bevestiging van een beschermde oorsprongsbenaming”, „Nr. […, …] van het e-Bacchusregister”

b) voor wijnen met een BGA: „Dit document geldt als bevestiging van een beschermde geografische aanduiding”,: „Nr. […, …] van het e-Bacchusregister”

c) voor wijnen zonder BOB of BGA die in de handel worden gebracht met vermelding van het oogstjaar: „Dit document geldt als certificatie van het oogstjaar, overeenkomstig artikel 118 septvicies van Verordening (EG) nr. 1234/2007”

d) voor wijnen zonder BOB of BGA die in de handel worden gebracht met vermelding van het wijndruivenras of de wijndruivenrassen: „Dit document geldt als certificatie van het wijndruivenras of de wijndruivenrassen („cépagewijn”), overeenkomstig artikel 118 septvicies van Verordening (EG) nr. 1234/2007”

e) voor wijnen zonder BOB of BGA die in de handel worden gebracht met vermelding van het oogstjaar en van het wijndruivenras of de wijndruivenrassen: „Dit document geldt als certificatie van het oogstjaar en van het wijndruivenras of de wijndruivenrassen („cépagewijn”), overeenkomstig artikel 118 septvicies van Verordening (EG) nr. 1234/2007”

—

Poļu valodā:

a) w przypadku win posiadających ChNP: »Niniejszy dokument jest równoważny z poświadczeniem chronionej nazwy pochodzenia«, »Nr […, …] w rejestrze E-Bacchus«

b) w przypadku win posiadających ChOG: »Niniejszy dokument jest równoważny z poświadczeniem chronionego oznaczenia geograficznego«: »Nr […, …] w rejestrze E-Bacchus«

c) w przypadku win posiadających wskazanie roku zbiorów: »Niniejszy dokument jest równoważny z certyfikacją roku zbiorów, zgodnie z art. 118z rozporządzenia (WE) nr 1234/2007«

d) w przypadku win szczepowych ze wskazaniem odmiany (odmian) winorośli: »Niniejszy dokument jest równoważny z certyfikacją odmiany (odmian) winorośli (wino szczepowe), zgodnie z art. 118z rozporządzenia (WE) nr 1234/2007«

e) w przypadku win nieposiadających ChNP i ChOG wprowadzanych do obrotu ze wskazaniem roku zbiorów i odmiany (odmian) winorośli: »Niniejszy dokument jest równoważny z certyfikacją roku zbiorów i odmiany (odmian) winorośli (wino szczepowe), zgodnie z art. 118z rozporządzenia (WE) nr 1234/2007«

—

Portugāļu valodā:

a) Relativamente aos vinhos com DOP: «Le présent document vaut attestation d’appellation d’origine protégée», «N.o […, …] du registre E-Bacchus»;

b) Relativamente aos vinhos com IGP: «Le présent document vaut attestation d’indication géographique protégée», «N.o […, …] du registre E-Bacchus»;

c) Relativamente aos vinhos sem DOP nem IGP comercializados com indicação do ano de colheita: «Le présent document vaut certification de l’année de récolte, conformément à l’article 118 septvicies du règlement (CE) n.o 1234/2007»;

d) Relativamente aos vinhos sem DOP nem IGP comercializados com indicação das castas de uva de vinho: «Le présent document vaut certification de la (des) variété(s) à raisins de cuve («vin de cépage»), conformément à l’article 118 septvicies du règlement (CE) n.o 1234/2007»;

e) Relativamente aos vinhos sem DOP nem IGP comercializados com indicação do ano de colheita e das castas de uva de vinho: «Le présent document vaut certification de l’année de récolte et la (des) variété(s) à raisins de cuve («vin de cépage»), conformément à l’article 118 septvicies du règlement (CE) n.o 1234/2007».

—

Rumāņu valodā:

(a) pentru vinurile cu DOP: «Prezentul document reprezintă certificarea denumirii de origine protejate», «Nr. […, …] din registrul E-Bacchus»;

(b) pentru vinurile cu IGP: «Prezentul document reprezintă certificarea indicației geografice protejate»,: «Nr. […, …] din registrul E-Bacchus»;

(c) pentru vinurile fără DOP sau IGP, comercializate cu mențiunea anului de recoltă: «Prezentul document reprezintă certificarea anului de recoltă, în conformitate cu articolul 118z din Regulamentul (CE) nr. 1234/2007»;

(d) pentru vinurile fără DOP sau IGP, comercializate cu mențiunea soiului (soiurilor) de struguri de vinificație: «Prezentul document reprezintă certificarea soiului (soiurilor) de struguri de vinificație („vin de soiuri”), în conformitate cu articolul 118z din Regulamentul (CE) nr. 1234/2007»;

(e) pentru vinurile fără DOP sau IGP, comercializate cu mențiunea anului de recoltă și cu mențiunea soiului (soiurilor) de struguri de vinificație: «Prezentul document reprezintă certificarea anului de recoltă și a soiului (soiurilor) de struguri de vinificație („vin de soiuri”), în conformitate cu articolul 118z din Regulamentul (CE) nr. 1234/2007»;

—

Slovāku valodā:

a) pre vína s CHOP: ‚Tento doklad osvedčuje chránené označenie pôvodu‘, ‚č. […, …] v registri E-Bacchus‘;

b) pre vína s CHZO: ‚Tento doklad osvedčuje chránené zemepisné označenie‘,: ‚č. […, …] v registri E-Bacchus‘;

c) pre vína bez CHOP alebo CHZO uvádzané na trh s označením ročníka zberu: ‚Tento doklad predstavuje certifikáciu ročníka zberu, v súlade s článkom 118z nariadenia (ES) č. 1234/2007‘;

d) pre vína bez CHOP alebo CHZO uvádzané na trh s označením odrody (odrôd) muštového hrozna: ‚Tento doklad predstavuje certifikáciu odrody(odrôd) muštového hrozna («odrodové víno»), v súlade s článkom 118z nariadenia (ES) č. 1234/2007‘;

e) pre vína bez CHOP alebo CHZO uvádzané na trh s označením ročníka zberu a odrody (odrôd) muštového hrozna: ‚Tento doklad predstavuje certifikáciu odrody(odrôd) muštového hrozna («odrodové víno»), v súlade s článkom 118z nariadenia (ES) č. 1234/2007‘.

—

Slovēņu valodā:

(a) za vina z ZOP: „Ta dokument potrjuje zaščiteno označbo porekla“, „Št. […, …] v registru E-Bacchus“

(b) za vina z ZGO: „Ta dokument potrjuje zaščiteno geografsko označbo“, „Št. […, …] v registru E-Bacchus“

(c) za vina brez ZOP ali ZGO, ki se tržijo z navedbo letnika trgatve: „Ta dokument potrjuje certificiranje letnika trgatve v skladu s členom 118z Uredbe (ES) št. 1234/2007“

(d) za vina brez ZOP ali ZGO, ki se tržijo z navedbo sort(-e) vinske trte: „Ta dokument potrjuje certificiranje sort(-e) vinske trte (‚sortno vino‘) v skladu s členom 118z Uredbe (ES) št. 1234/2007“

(e) za vina brez ZOP ali ZGO, ki se tržijo z navedbo letnika trgatve in navedbo sort(-e) vinske trte: „Ta dokument potrjuje certificiranje letnika trgatve in sort(-e) vinske trte (‚sortno vino‘) v skladu s členom 118z Uredbe (ES) št. 1234/2007“

—

Somu valodā:

a) SAN-viinit: ”Tämä asiakirja todistaa suojatun alkuperänimityksen.”, ”Numero […] E-Bacchus-rekisterissä”

b) SMM-viinit: ”Tämä asiakirja todistaa suojatun maantieteellisen merkinnän.”, ”Numero […] E-Bacchus-rekisterissä”

c) viinit, joilla ei ole SAN-/SMM-merkintää ja jotka pidetään kaupan satovuotta koskevalla merkinnällä varustettuina: ”Tämä asiakirja todistaa satovuoden sertifioinnin asetuksen (EY) N:o 1234/2007 118 z artiklan mukaisesti.”

d) viinit, joilla ei ole SAN-/SMM-merkintää ja jotka pidetään kaupan rypälelajiketta koskevalla merkinnällä varustettuina: ”Tämä asiakirja todistaa rypälelajikkeen/rypälelajikkeiden sertifioinnin (”rypälelajikeviinit”) asetuksen (EY) N:o 1234/2007 118 z artiklan mukaisesti.”

e) viinit, joilla ei ole SAN-/SMM-merkintää ja jotka pidetään kaupan satovuotta ja rypälelajiketta koskevalla merkinnällä varustettuina: ”Tämä asiakirja todistaa satovuoden ja rypälelajikkeen/rypälelajikkeiden sertifioinnin (”rypälelajikeviinit”) asetuksen (EY) N:o 1234/2007 118 z artiklan mukaisesti.”

—

Zviedru valodā:

a) För vin med SUB: ”Detta dokument gäller som attestering för den skyddade ursprungsbeteckningen xxx med nr […, …] i E-Bacchus-registret.”

b) För vin med SGB: ”Detta dokument gäller som attestering för den skyddade geografiska beteckningen xxx med nr […, …] i E-Bacchus-registret.”

c) För vin som inte omfattas av SUB eller SGB och som saluförs med uppgift om skördeår: ”Detta dokument gäller som intyg för skördeåret i enlighet med artikel 118z i förordning (EG) nr 1234/2007.”

d) För vin som inte omfattas av SUB eller SGB och som saluförs med uppgift om druvsort eller druvsorter: ”Detta dokument gäller som intyg för druvsorten eller druvsorterna i enlighet med artikel 118z i förordning (EG) nr 1234/2007.”

e) För vin som inte omfattas av SUB eller SGB och som saluförs med uppgift om skördeår eller med uppgift om druvsort eller druvsorter: ”Detta dokument gäller som intyg för skördeåret eller för druvsorten eller druvsorterna i enlighet med artikel 118z i förordning (EG) nr 1234/2007.”

‘IX.b PIELIKUMS

Praktiskā metodes attiecībā uz 50. panta 5. punktā minēto paraugu un metožu paziņošanu un izplatīšanu

Paraugi, kas minēti 49. panta 4. punktā, ir brīvi pieejami elektroniskajā datubāzē “ E-Bacchus ”, ko Komisija izveidojusi ar savu informācijas sistēmu starpniecību:

http://ec.europa.eu/agriculture/markets/wine/e-bacchus/.

Lai iegūtu informāciju par praktiskajām metodēm, kuras piemēro piekļuvei informācijas sistēmām, informācijas paziņošanai un izplatīšanai, iestādes un personas, uz kurām attiecas šī regula, vēršas pie Komisijas, rakstot uz šādu adresi:

funkcionālā pastkastīte: AGRI-CONTACT-EBACCHUS@ec.europa.eu.

’

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/38

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 315/2012

(2012. gada 12. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 606/2009 (2) 3. pantu atļautās vīndarības metodes ir noteiktas minētās regulas I pielikumā. Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija (OIV) ir grozījusi konkrētu vīndarības metožu izmantošanas nosacījumus; minētās vīndarības metodes jau ir atļautas Savienībā. Lai ievērotu šajā jomā spēkā esošos starptautiskos standartus un sniegtu Savienības ražotājiem tādas pašas iespējas, kādas pavērtas trešo valstu ražotājiem, Savienībā šo vīndarības metožu izmantošanas nosacījumi būtu jāgroza, pamatojoties uz OIV noteiktajiem izmantošanas nosacījumiem.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 606/2009 ir atļauta polivinilimidazola/polivinilpirolidona (PVI/PVP) kopolimēru izmantošana, lai samazinātu vara, dzelzs un smago metālu saturu, ar nosacījumu, ka kopolimēri atbilst OIV publicētā Starptautiskā vīndarības kodeksa prasībām, jo īpaši attiecībā uz pieļaujamo monomēru saturu. Ņemot vērā to, ka OIV vēl nav pieņēmusi šādas prasības, juridiskās skaidrības labad šī metode, kas minēta Regulas (EK) Nr. 606/2009 I pielikumā, būtu jāsvītro.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 606/2009 ir atļauta sēņu izcelsmes hitozāna un hitīna–glikāna izmantošana. Savienībā šo produktus patlaban iegūst tikai no sēnes Aspergillus niger. Tāpēc, ņemot vērā to, ka OIV ir apstiprinājusi minētos produktus un ka tās publicētajā Starptautiskajā vīndarības kodeksā ir precizēts, ka šos produktus iegūst no sēnes Aspergillus niger, Regulā (EK) Nr. 606/2009 būtu iekļauj šis precizējums.

(4)

Vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Douro un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Duriense ar apzīmējumu colheita tardia, tiek piemērota atkāpe no pieļaujamā sēra dioksīda satura. Portugāle ir lūgusi piemērot šo atkāpi arī visiem tiem Portugāles vīniem, kuriem ir tādas pašas īpašības kā minētajiem vīniem un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar apzīmējumu colheita tardia. Attiecībā uz šiem vīniem būtu jānosaka, ka pieļaujamais sēra dioksīda saturs tajos ir 400 mg/l.

(5)	Ņemot vērā to, ka tradicionālo īpašo apzīmējumu vino generoso vairs nepiemēro tikai un vienīgi desertvīniem, būtu jāpieņem attiecīgs noteikums par šā Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B daļas 8. punktā minētā apzīmējuma izmantošanu.

(6)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 606/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniedza regulatīvā komiteja, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 3. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 606/2009 groza šādi:

a)	IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

b)	IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

c)	III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 12. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikumu groza šādi:

pielikuma tabulu groza šādi:

10. rindas pirmās slejas desmito un vienpadsmito ievilkumu aizstāj ar šādiem:

“—	no Aspergillus niger iegūts hitozāns,

—	no Aspergillus niger iegūts hitīns–glikāns”;

b)	31. rindas trešo sleju aizstāj ar šādu: “Izmantošanas robeža ir 1 g/hl ar nosacījumu, ka vara saturs šādi apstrādātā produktā nav lielāks par 1 mg/l, izņemot desertvīnus, kuri izgatavoti no nefermentētas vai viegli fermentētas vīnogu misas un kuros vara saturs nedrīkst pārsniegt 2 mg/l”;

c)	41. rindu svītro;

d)	44. rindas pirmo sleju aizstāj ar šādu: “Apstrāde ar hitozānu, kas iegūts no Aspergillus niger ”;

e)	45. rindas pirmo sleju aizstāj ar šādu: “Apstrāde ar hitīnu–glikānu, kas iegūts no Aspergillus niger ”;

pielikuma 6. papildinājumu aizstāj ar šādu:

“6. papildinājums

Prasības attiecībā uz dimetildikarbonātu

PIEMĒROŠANAS JOMA

Dimetildikarbonātu var pievienot vīnam šādā nolūkā vai šādos nolūkos:

a)	lai nodrošinātu mikrobioloģisko stabilitāti pudelē iepildītam vīnam, kas satur fermentējamus cukurus;

b)	lai novērstu nevēlamu raugu un pienskābes baktēriju veidošanos;

c)	lai saldajos, pussaldajos un pussausajos vīnos apturētu fermentācijas procesu.

PRASĪBAS

—	Attiecībā uz a) punktā minēto mērķi – pievienošanai jānotiek tikai neilgu laiku pirms iepildīšanas pudelē,

—	izmantotajai vielai jāatbilst tīrības kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2008/84/EK,

—	šī apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 185.c panta 2. punktā.”;

3)	pielikuma 11. papildinājumu svītro;

pielikuma 12. papildinājuma daļas “Prasības” 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	Vīnu vispirms var atdzesēt.”;

5)	pielikuma 13. papildinājuma virsrakstu aizstāj ar šādu: “ Prasības vīna apstrādei ar hitozānu, kas iegūts no Aspergillus niger, un vīna apstrādei ar hitīnu–glikānu, kas iegūts no Aspergillus niger ”.

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 606/2009 IB pielikuma A daļas 2. punkta e) apakšpunkta 9. ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	Portugāles vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā arī apzīmējumu colheita tardia”.

III PIELIKUMS

III pielikuma B daļas 8. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Desertvīnu gadījumā tradicionālais īpašais apzīmējums vino generoso ir paredzēts tādiem sausajiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri pilnīgi vai daļēji attīstīti zem rauga kārtas un:”.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/42

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 316/2012

(2012. gada 12. aprīlis),

ar ko 168. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2012. gada 20. martā nolēma grozīt divpadsmit ierakstus to personu, grupu un organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Sankciju komiteja 2012. gada 2. aprīlī nolēma svītrot no saraksta vienu fizisko personu, pēc tam, kad tā bija izskatījusi šīs personas iesniegto pieprasījumu svītrot to no saraksta un Ombuda vispusīgu ziņojumu, kas sagatavots Ombuda birojā, kurš izveidots saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1904(2009).

(3)	Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(4)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 12. aprīlī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs

(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:

(1)

sadaļā “Fiziskās personas” svītro šādu ierakstu:

„ Mondher Ben Mohsen Ben Ali Al-Baazaoui (alias a) Manza Mondher, b) Hanza Mondher, c) Al Yamani Noman, d) Hamza, e) Abdellah). Adrese: 17 Boulevard Soustre, 04000 Digne-les-Bains, Francija. Dzimšanas datums: a) 18.3.1967., b) 18.8.1968., 28.5.1961. Dzimšanas vieta: Kairuana, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: K602878 (Tunisijas pase, izdota 5.11.1993., derīga līdz 9.6.2001.). Papildu informācija: izdots no Itālijas Francijai 4.9.2003. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 25.6.2003. ”;

(2)

ierakstu „Al-Qaida (alias a) "The Base", b) Al Qaeda, c) Islamic Salvation Foundation, d) The Group for the Preservation of the Holy Sites, e) The Islamic Army for the Liberation of Holy Places, f) The World Islamic Front for Jihad Against Jews and Crusaders, g) Usama Bin Laden Network, h) Usama Bin Laden Organisation, i) Al Qa’ida, j) Islamic Army). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.10.2001.” sadaļā „Juridiskas personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Qaida (alias a) " The Base ", b) Al Qaeda, c) Islamic Salvation Foundation, d) The Group for the Preservation of the Holy Sites, e) The Islamic Army for the Liberation of Holy Places, f) The World Islamic Front for Jihad Against Jews and Crusaders, g) Usama Bin Laden Network, h) Usama Bin Laden Organisation, i) Al Qa’ida, j) Islamic ArmyNetwork, h) Usama Bin Laden Organisation, i) Al Qa’ida, j) Al Qa’ida/Islamic Army). Papildu informācija: Agrāk saukta par Al Qa’ida/Islamic Army. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.10.2001. ”;

(3)

ierakstu „Wafa Humanitarian Organisation (arī Al Wafa, Al Wafa Organisation, Wafa Al-Igatha Al-Islamia) Jordan house No 125, Street 54, Phase II. Hayatabad, Peshawar, Pakistan; biroji Saūda Arābijā, Kuveitā un Apvienotajos Arābu Emirātos” sadaļā „Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Wafa Humanitarian Organisation (alias a) Al Wafa, b) Al Wafa Organisation, c) Wafa Al-Igatha Al-Islamia). Adrese: a) Jordan house No 125, Street 54, Phase II. Hayatabad, Peshawar, Pakistan (ieraksta izdarīšanas brīdī); b) Saūda Arābija (ieraksta izdarīšanas brīdī); c) Kuveita (ieraksta izdarīšanas brīdī); d) Apvienotie Arābu Emirāti (ieraksta izdarīšanas brīdī); e) Afganistāna (ieraksta izdarīšanas brīdī). Papildu informācija: 2001. gadā galvenā mītne Kandaharā, Afganistānā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.10.2001. ”;

(4)

ierakstu „ RABITA TRUST, Room 9A, Second Floor, Wahdat Road, Education Town, Lahore, Pakistan; Wares Colony, Lahore, Pakistan” sadaļā „Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Rabita Trust. Adrese: a) Room 9A, Second Floor, Wahdat Road, Education Town, Lahore, Pakistan; b) Wares Colony, Lahore, Pakistan (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001. ”;

(5)

ierakstu „Al-Haramain Foundation (Indonēzija) (pazīstams arī kā Yayasan Al-Manahil-Indonesia), Jalan Laut Sulawesi Block DII/4, Kavling Angkatan Laut Duren Sawit, Jakarta Timur 13440, Indonēzija. Papildu informācija: tālrunis 021-86611265 un 021-86611266; fakss: 021-8620174.’ sadaļā „Juridiskas personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramain Foundation (Indonēzija) (alias Yayasan Al-Manahil-Indonesia). Adrese: Jalan Laut Sulawesi Block DII/4, Kavling Angkatan Laut Duren Sawit, Jakarta Timur 13440, Indonēzija (ieraksta izdarīšanas brīdī). Papildu informācija: a) tālrunis 021-86611265 un 021-86611266; b) fakss: 021-8620174. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 26.1.2004. ”;

(6)

ierakstu „Al-Haramain Foundation (Pakistāna), House No 279, Nazimuddin Road, F-10/1, Islamabad, Pakistan;” sadaļā „Juridiskas personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramain Foundation (Pakistāna). Adrese: House No 279, Nazimuddin Road, F-10/1, Islamabad, Pakistan (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 26.1.2004. ”;

(7)

ierakstu „Al-Haramayn Foundation (Kenija), a) Nairobi, Kenija, b) Garisa, Kenija, c) Dadaab, Kenija;” sadaļā „Juridiskas personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramayn Foundation (Kenija). Adrese: a) Nairobi, Kenija (ieraksta izdarīšanas brīdī); b) Garisa, Kenija (ieraksta izdarīšanas brīdī); c) Dadaab, Kenija (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 26.1.2004. ”;

(8)

ierakstu „Al-Haramayn Foundation (Tanzānija), a) PO box 3616, Dar es Salaam, Tanzania, b) Tanga, c) Singida.” sadaļā „Juridiskas personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramayn Foundation (Tanzānija). Adrese: a) PO box 3616, Dar es Salaam, Tanzania (ieraksta izdarīšanas brīdī), b) Tanga (ieraksta izdarīšanas brīdī); c) Singida (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 26.1.2004. ”;

(9)

ierakstu „Al-Haramain (Afganistānas nodaļa). Adrese: Afganistāna.” sadaļā "Juridiskās personas, grupas un organizācijas" aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramain (Afganistānas nodaļa). Adrese: Afganistāna (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.7.2004. ”;

(10)

ierakstu „Al-Haramain (Albānijas nodaļa). Adrese: Irfan Tomini Street 58, Tirana, Albānija” sadaļā „Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramain (Albānijas nodaļa). Adrese: Irfan Tomini Street 58, Tirana, Albānija (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.7.2004. ”;

(11)

ierakstu „Al-Haramain (Bangladešas nodaļa). Adrese: House 1, Road 1, S-6, Uttara, Dhaka, Bangladeša." sadaļā „Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramain (Bangladešas nodaļa). Adrese: House 1, Road 1, S-6, Uttara, Dhaka, Bangladeša (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.7.2004. ”;

(12)

ierakstu „Al-Haramain (Etiopijas nodaļa). Adrese: Woreda District 24 Kebele Section 13, Addis Ababa, Etiopija.” sadaļā „Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramain (Etiopijas nodaļa). Adrese: Woreda District 24 Kebele Section 13, Addis Ababa, Etiopija (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.7.2004. ”;

(13)

ierakstu „Al-Haramain Foundation (Komoru salas). Adrese: B/P: 1652 Moroni, Union of the Comoros.” sadaļā „Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„ Al-Haramain Foundation (Komoru salas). Adrese: B/P: 1652 Moroni, Union of the Comoros (ieraksta izdarīšanas brīdī). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 28.9.2004. ”.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/45

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 317/2012

(2012. gada 12. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 12. aprīlī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	49,6
	TN	107,6
	TR	116,0
	ZZ	91,1
0707 00 05	TR	155,7
0707 00 05	ZZ	155,7
0709 91 00	EG	66,1
0709 91 00	ZZ	66,1
0709 93 10	MA	80,0
	TR	119,5
	ZZ	99,8
0805 10 20	EG	52,3
	IL	92,6
	MA	47,6
	TN	54,7
	TR	61,6
	ZA	34,5
	ZZ	57,2
0805 50 10	TR	57,2
0805 50 10	ZZ	57,2
0808 10 80	AR	92,1
	BR	84,7
	CA	121,8
	CL	105,5
	CN	112,5
	MK	31,8
	US	179,8
	ZA	156,2
	ZZ	110,6
0808 30 90	AR	91,8
	CL	121,5
	CN	77,5
	US	107,0
	UY	67,7
	ZA	113,4
	ZZ	96,5

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “cita izcelsme”.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/47

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 318/2012

(2012. gada 12. aprīlis),

ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2011./2012. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 306/2012 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)	Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 12. aprīlī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 254, 30.9.2011., 12. lpp.

(4) OV L 101, 11.4.2012., 3. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2012. gada 13. aprīļa piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 12 10 (1)	43,14	0,00
1701 12 90 (1)	43,14	1,67
1701 13 10 (1)	43,14	0,00
1701 13 90 (1)	43,14	1,96
1701 14 10 (1)	43,14	0,00
1701 14 90 (1)	43,14	1,96
1701 91 00 (2)	47,94	3,09
1701 99 10 (2)	47,94	0,00
1701 99 90 (2)	47,94	0,00
1702 90 95 (3)	0,48	0,23

(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/49

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 11. aprīlis),

ar ko groza Lēmumu 2008/961/EK par noteiktu trešo valstu grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ko izmanto trešo valstu vērtspapīru emitenti, lai sagatavotu konsolidētos finanšu pārskatus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 2256)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/194/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (1) un jo īpaši tās 23. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. pantu trešo valstu emitenti var tikt atbrīvoti no prasības sagatavot konsolidētos pārskatus saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ja attiecīgās trešās valsts vispārpieņemtie grāmatvedības principi paredz līdzvērtīgas prasības. Lai novērtētu trešās valsts vispārpieņemto grāmatvedības principu līdzvērtību pieņemtajiem SFPS, Komisijas Regulā (EK) Nr. 1569/2007 (2) paredzēta līdzvērtības definīcija un izveidots mehānisms trešās valsts vispārpieņemto grāmatvedības principu līdzvērtības noteikšanai.

(2)	Ir svarīgi novērtēt to valstu centienus, kuras ir veikušas pasākumus, lai saskaņotu savus grāmatvedības standartus ar SFPS vai pieņemtu SFPS. Tādēļ ir grozīta Regula (EK) Nr. 1569/2007, lai periodu, kurā ir spēkā atzītā pagaidu līdzvērtība, pagarinātu līdz 2014. gada 31. decembrim.

(3)

Komisijas Lēmumā 2008/961/EK (3) ir noteikts, ka trešo valstu emitenti no 2009. gada 1. janvāra var sagatavot savus konsolidētos pārskatus arī saskaņā ar SFPS. Saskaņā ar minēto lēmumu līdz finanšu gadam, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk, trešās valsts emitenti drīkst sagatavot gada un pusgada konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas, Kanādas, Korejas Republikas vai Indijas Republikas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

(4)

2010. gadā Komisija toreizējai Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (CESR), ko aizstāja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (4), pieprasīja veikt tehnisko novērtējumu un atjaunināt informāciju par notikumu attīstību saistībā ar pāreju uz SFPS Ķīnā, Kanādā, Dienvidkorejā un Indijā. Komisija ir pilnībā ņēmusi vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 2010. gada novembrī sniegto ziņojumu un informāciju par Ķīnu un Indiju, ko tā saņēma no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2011. gada maijā pēc 2011. gada janvārī klātienē veiktās pārbaudes.

(5)

Ķīnas finanšu ministrija 2010. gada aprīlī izdeva “Ceļvedi Uzņēmumu grāmatvedības standartu nepārtrauktai konverģencei ar SFPS”, kurā atkārtoti apliecināja Ķīnas apņemšanos turpināt tuvināšanos SFPS. No 2010. gada oktobra visi pašreizēji standarti un interpretācijas, ko izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome, ir integrēti Ķīnas Uzņēmumu grāmatvedības standartos. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir ziņojusi, ka konverģences pakāpe ir apmierinoša un saskaņošana ar Savienības emitentiem, kas sagatavo savus finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nav vajadzīga. Tāpēc ir lietderīgi no 2012. gada 1. janvāra uzskatīt Ķīnas Uzņēmumu grāmatvedības standartus par līdzvērtīgiem pieņemtajiem SFPS.

(6)

Kanādas Grāmatvedības standartu padome 2006. gada janvārī publiski pauda apņemšanos pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim. Tā ir apstiprinājusi, ka SFPS sākot no 2011. gada ir integrēti Kanādas Zvērināto grāmatvežu institūta rokasgrāmatā kā Kanādas vispārpieņemtie grāmatvedības principi visiem publiski atbildīgiem uz peļņu orientētiem uzņēmumiem. Tāpēc ir lietderīgi no 2012. gada 1. janvāra uzskatīt Kanādas vispārpieņemtos grāmatvedības principus par līdzvērtīgiem pieņemtajiem SFPS.

(7)

Korejas Finanšu uzraudzības komisija un Korejas Grāmatvedības institūts 2007. gada martā publiski pauda apņemšanos pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim. Korejas Grāmatvedības standartu padome ir pieņēmusi SFPS kā Korejas SFPS. Korejas SFPS ir identiski Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem SFPS, un Dienvidkorejā tie ir jāpiemēro visiem biržas sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem no 2011. gada. Biržas sarakstos neiekļautām finanšu iestādēm un valsts uzņēmumiem arī ir jāpiemēro Korejas SFPS. Citi biržas sarakstos neiekļautie uzņēmumi var izvēlēties, vai to darīt. Tāpēc ir lietderīgi no 2012. gada 1. janvāra uzskatīt Dienvidkorejas vispārpieņemtos grāmatvedības principus par līdzvērtīgiem pieņemtajiem SFPS.

(8)

Indijas valdība un Indijas Sertificētu grāmatvežu institūts 2007. gada jūlijā publiski pauda apņemšanos pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim, lai Indijas vispārpieņemtie grāmatvedības principi līdz programmas darbības beigām būtu pilnībā atbilstīgi SFPS. Pēc pārbaudes klātienē 2011. gada janvārī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde konstatēja, ka Indijas grāmatvedības standartos ir vairākas atšķirības salīdzinājumā ar SFPS. Joprojām pastāv neskaidrības par SFPS atbilstīgas ziņošanas sistēmas ieviešanas grafiku.

(9)	Tādējādi ir lietderīgi pagarināt pārejas laiku ne vairāk kā par trim gadiem, līdz 2014. gada 31. decembrim, lai ļautu trešo valstu emitentiem Eiropas Savienībā sagatavot to gada un pusgada finanšu pārskatus atbilstīgi Indijas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

(10)	Tā kā pārejas periods, kurā ar Lēmumu 2008/961/EK Dienvidkorejas, Kanādas, Ķīnas un Indijas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem tika atzīta līdzvērtība, beidzas 2011. gada 31. decembrī, ir lietderīgi šo lēmumu piemērot no 2012. gada 1. janvāra, lai nodrošinātu juridisko noteiktību.

(11)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2008/961/EK.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2008/961/EEK 1. pantu groza šādi:

otro daļu aizstāj ar šādu:

“No 2012. gada 1. janvāra attiecībā uz gada konsolidētajiem finanšu pārskatiem un pusgada konsolidētajiem finanšu pārskatiem par līdzvērtīgiem SFPS, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, uzskata šādus standartus:

a)	Ķīnas Tautas Republikas vispārpieņemtie grāmatvedības principi;

b)	Kanādas vispārpieņemtie grāmatvedības principi;

c)	Korejas Republikas vispārpieņemtie grāmatvedības principi.”;

2)	pievieno šādu trešo daļu: “Trešo valstu emitentiem ir atļauts sagatavot gada konsolidētos finanšu pārskatus un pusgada konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar Indijas Republikas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem par finanšu gadiem, kas sākas pirms 2015. gada 1. janvāra.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Šo lēmumu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Briselē, 2012. gada 11. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Michel BARNIER

(1) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(2) OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.

(3) OV L 340, 19.12.2008., 112. lpp.

(4) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

13.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/51

LĒMUMS Nr. 1/2012, KO PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOMITEJA, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, PAR PERSONU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS

(2012. gada 31. marts),

ar ko aizstāj minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju

(2012/195/ES)

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (1) (turpmāk “Nolīgums”) un jo īpaši tā 18. pantu,

tā kā:

(1)	Nolīgums tika parakstīts 1999. gada 21. jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

Nolīguma II pielikumā par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju jaunākie grozījumi tika izdarīti ar ES un Šveices Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 1/2006 (2), un tagad tas būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības jaunos tiesību aktus, kas šajā laikā stājušies spēkā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (3) un minētās regulas īstenošanai pieņemtos pasākumus.

(3)	Regula (EK) Nr. 883/2004 ir aizstājusi Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (4).

(4)	Skaidrības un lietderības nolūkā Nolīguma II pielikums un minētajam pielikumam pievienotais protokols būtu jākonsolidē juridiski saistošā versijā.

(5)	Nolīguma II pielikums būtu regulāri jāatjaunina, ievērojot attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu attīstību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “Nolīgums”) II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

3. pants

Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2012. gada 31. martā

Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Mario GATTIKER

(1) OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.

(2) OV L 270, 29.9.2006., 67. lpp.

(3) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(4) OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA SISTĒMU KOORDINĀCIJA

1. pants

1. Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka tās savā starpā piemēro Eiropas Savienības tiesību aktus, uz kuriem sniegtas atsauces un kuros izdarīti grozījumi šā pielikuma A iedaļā, vai šādiem tiesību aktiem līdzvērtīgus noteikumus.

2. Šā pielikuma A iedaļā minētajos tiesību aktos lietoto terminu “dalībvalsts(-is)” saprot tādējādi, ka papildus valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības attiecīgie tiesību akti, tajā ir ietverta arī Šveice.

2. pants

1. Piemērojot šā pielikuma noteikumus, līgumslēdzējas puses pienācīgi ņem vērā šā pielikuma B iedaļā minētos Eiropas Savienības tiesību aktus.

2. Piemērojot šā pielikuma noteikumus, līgumslēdzējas puses pieņem zināšanai šā pielikuma C iedaļā minētos Eiropas Savienības tiesību aktus.

3. pants

1. Šim pielikumam pievienotajā protokolā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz pārejas pasākumiem, kas attiecas uz tādu dažu Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo bezdarba apdrošināšanu, kuru uzturēšanās atļaujas Šveicē ir derīgas mazāk nekā vienu gadu, attiecībā uz Šveices pabalstiem bezpalīdzīgām personām un attiecībā uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem.

2. Protokols ir šā pielikuma sastāvdaļa.

A IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 988/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un ar ko nosaka tās pielikumu saturu (2).

Piemērojot šo nolīgumu, Regulu (EK) Nr. 883/2004 pielāgo šādi:

a)	regulas I pielikuma I iedaļā pievieno šādu tekstu: “ Šveice Kantonu tiesību akti, kas attiecas uz uztura maksājumu avansiem, pamatojoties uz Federālā civillikuma 131. panta 2. punktu un 293. panta 2. punktu.”;

b)	regulas I pielikuma II iedaļā pievieno šādu tekstu: “ Šveice Bērna piedzimšanas un adopcijas pabalsti saskaņā ar attiecīgajiem kantonu tiesību aktiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktu Federālajā likumā par ģimenes pabalstiem.”;

regulas II pielikumā pievieno šādu tekstu:

“ Vācija un Šveice

1964. gada 25. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencija, kas grozīta ar 1975. gada 9. septembra 1. papildkonvenciju un 1989. gada 2. marta 2. papildkonvenciju:

i)	Nobeiguma protokola 9.b punkta 1. apakšpunkta 1.–4. punkts (Vācijas Bīzingenas eksklāva iedzīvotājiem piemērojamie tiesību akti un tiesības uz slimības pabalstiem natūrā);

ii)	Nobeiguma protokola 9.e punkta 1. apakšpunkta b) punkta pirmais, otrais un ceturtais teikums (piekļuve Vācijas slimības brīvprātīgās apdrošināšanas shēmai, atgriežoties Vācijā);

1982. gada 20. oktobra Bezdarba apdrošināšanas konvencija, kas grozīta ar 1992. gada 22. decembra Papildprotokolu:

i)	8. panta 5. punkts; Vācija (Bīzingenas apgabals) iemaksā summu, kas ir līdzvērtīga Šveices tiesību aktos noteiktajām kantonu iemaksām, lai darba ņēmējiem, uz kuriem šis noteikums attiecas, segtu nodarbinātības veicināšanas pasākumu faktisko vietu izmaksas.

Spānija un Šveice

Nobeiguma protokola 17. punkts 1969. gada 13. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1982. gada 11. jūnija Papildkonvenciju; saskaņā ar šo noteikumu personas, kas ir apdrošinātas saskaņā ar Spānijas shēmu, ir atbrīvotas no prasības iesaistīties Šveices slimības apdrošināšanas shēmā.

Itālija un Šveice

9. panta 1. punkts 1962. gada 14. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1963. gada 18. decembra 1. papildkonvenciju, 1969. gada 4. jūlija Papildnolīgumu, 1974. gada 25. februāra Papildprotokolu un 1980. gada 2. aprīļa 2. papildnolīgumu.”;

d)	regulas IV pielikumā pievieno šādu tekstu: “ Šveice ”;

regulas VIII pielikuma 1. daļā pievieno šādu tekstu:

“ Šveice

Visi pieprasījumi, kas attiecas uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar pamatshēmu (Federālais likums par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu un Federālais likums par invaliditātes apdrošināšanu) un tiesību aktos paredzētajām vecuma pensijām saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

regulas VIII pielikuma 2. daļā pievieno šādu tekstu:

“ Šveice

Vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

regulas IX pielikuma II daļā pievieno šādu tekstu:

“ Šveice

Apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

regulas X pielikumā pievieno šādu tekstu:

“ Šveice

Papildu pabalsti (1965. gada 19. marta Federālais likums par papildu pabalstiem) un kantonu tiesību aktos paredzēti līdzīgi pabalsti.

Invaliditātes apdrošināšanas pensijas grūtībās nonākušām personām (28. panta 1.a apakšpunkts 1959. gada 19. jūnija Federālajā invaliditātes apdrošināšanas likumā, kas grozīts 1994. gada 7. oktobrī).

Kantonu tiesību aktos paredzēti jaukti no iemaksām neatkarīgi bezdarba pabalsti.

No iemaksām neatkarīgas ārkārtas pensijas invalīdiem (1959. gada 19. jūnija Federālā invaliditātes apdrošināšanas likuma 39. pants), uz kuriem pirms darba nespējas rašanās nav attiekušies Šveices tiesību akti, pamatojoties uz šo personu darbību nodarbinātu vai pašnodarbinātu personu statusā.”;

regulas XI pielikumā pievieno šādu tekstu:

“ Šveice

Personām, kas dzīvo ārpus Šveices un ir to pārējo valstu valstspiederīgie, uz kurām attiecas šis nolīgums, kā arī bēgļiem un bezvalstniekiem, kas dzīvo šo valstu teritorijā, ja šīs personas iesaistās brīvprātīgās apdrošināšanas shēmā vēlākais vienu gadu no dienas, kad uz tām vairs neattiecas apdrošināšana saskaņā ar vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu, un iepriekš ir bijušas nepārtraukti apdrošinātas vismaz piecus gadus, piemēro Federālā likuma par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu 2. pantu un Federālā likuma par invaliditātes apdrošināšanu 1. pantu, kas reglamentē to Šveices valstspiederīgo, kuri dzīvo valstīs, uz kurām neattiecas šis nolīgums, brīvprātīgo apdrošināšanu šajās apdrošināšanas nozarēs.

Ikvienai personai, kura vairs nav apdrošināta saskaņā ar Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu un iepriekš ir bijusi nepārtraukti apdrošināta vismaz piecus gadus, ar darba devēja piekrišanu ir tiesības uz tālākapdrošināšanu, ja šo personu nodarbina Šveices darba devējs valstī, uz kuru šis nolīgums neattiecas, un šī persona ir iesniegusi attiecīgu pieteikumu sešos mēnešos no dienas, kad beigusies apdrošināšana.

Obligātā apdrošināšana saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu un iespējamie atbrīvojumi:

Šveices tiesību normas, kas reglamentē obligāto slimības apdrošināšanu, piemēro šādām personām, kuras nedzīvo Šveicē:

i)	personām, uz kurām saskaņā ar regulas II sadaļu attiecas Šveices tiesību normas;

ii)	personām, kuru pabalstu izmaksas saskaņā ar regulas 24., 25. un 26. pantu sedz Šveice;

iii)	personām, kas saņem Šveices bezdarba apdrošināšanas pabalstus;

iv)

šā apakšpunkta i) un iii) punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī tādu nodarbinātu un pašnodarbinātu personu ģimenes locekļiem, kuras dzīvo Šveicē un ir apdrošinātas saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu, ja šie ģimenes locekļi nedzīvo kādā no šīm valstīm: Dānijā, Spānijā, Ungārijā, Portugālē, Zviedrijā vai Apvienotajā Karalistē;

v)	šā apakšpunkta ii) punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī tādu pensionāru ģimenes locekļiem, kas dzīvo Šveicē un ir apdrošināti saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu, ja šie ģimenes locekļi nedzīvo kādā no šīm valstīm: Dānijā, Portugālē, Zviedrijā vai Apvienotajā Karalistē.

Par ģimenes locekļiem uzskata personas, kas atbilst ģimenes locekļu definīcijai dzīvesvietas valsts tiesību aktos;

šā punkta a) apakšpunktā minētās personas pēc to pieprasījuma var atbrīvot no obligātās apdrošināšanas, ja un kamēr šīs personas dzīvo kādā no šīm valstīm un var pierādīt, ka tām ir tiesības uz apdrošināšanas segumu slimības gadījumā: Vācijā, Francijā, Itālijā, Austrijā un – attiecībā uz a) apakšpunkta iv) un v) punktā minētajām personām – Somijā, un – attiecībā uz a) apakšpunkta ii) punktā minētajām personām – Portugālē.

Šis pieprasījums:

aa)	jāiesniedz trīs mēnešos no dienas, kad stājas spēkā pienākums apdrošināties Šveicē; ja pamatotos gadījumos pieprasījumu iesniedz pēc šā termiņa, atbrīvojums stājas spēkā no apdrošināšanās pienākuma sākuma dienas;

bb)	attiecas uz visiem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tajā pašā valstī.

Ja uz personām, uz kurām saskaņā ar regulas II sadaļu attiecas Šveices tiesību normas, piemērojot 3. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz slimības apdrošināšanu attiecas kādas citas šā nolīguma valsts tiesību normas, izmaksas par pabalstiem natūrā attiecībā uz negadījumiem ārpus darba savā starpā vienādi sadala Šveices apdrošinātājs, kas veic negadījumu darbā un ārpus darba un arodslimību apdrošināšanu, un kompetentā slimības apdrošināšanas iestāde, ja personai ir tiesības uz pabalstiem natūrā no abām iestādēm. Šveices apdrošinātājs, kas veic negadījumu darbā un ārpus darba un arodslimību apdrošināšanu, sedz visas ar negadījumiem darbā, negadījumiem ceļā uz darbu un arodslimībām saistītās izmaksas arī tad, ja personai ir tiesības uz dzīvesvietas valsts slimības apdrošināšanas iestādes pabalstiem.

Uzturēšanās laikā Šveicē regulas 19. pantā paredzētās priekšrocības var izmantot personas, kas strādā Šveicē, bet tur nedzīvo un kam saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu ir tiesību aktos paredzēts apdrošināšanas segums dzīvesvietas valstī, kā arī šo personu ģimenes locekļi.

Piemērojot regulas 18., 19., 20. un 27. pantu Šveicē, visas rēķinos uzrādītās izmaksas sedz kompetentais apdrošinātājs.

Dienas naudas apdrošināšanas periodus, kas uzkrāti saskaņā ar kādas citas šā nolīguma valsts apdrošināšanas shēmu, ņem vērā, lai samazinātu vai atceltu iespējamus dienas naudas apdrošināšanas ierobežojumus maternitātes vai slimības gadījumā, ja attiecīgā persona trīs mēnešos no dienas, kad tā vairs nav apdrošināta citā valstī, apdrošinās pie Šveices apdrošinātāja.

Ja persona, kas Šveicē ir strādājusi algotu darbu vai bijusi pašnodarbināta un apmierinājusi savas vitālās vajadzības, negadījuma vai slimības dēļ bijusi spiesta pārtraukt attiecīgo darbību un uz to vairs neattiecas Šveices tiesību akti par invaliditātes apdrošināšanu, uzskata, ka šai personai ir minētā apdrošināšana, kas dod tai tiesības līdz invaliditātes pensijas saņemšanai izmantot rehabilitācijas pasākumus, kā arī šo pasākumu izmantošanas laikā, ja šī persona nav sākusi jaunu darbību ārpus Šveices.”

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (3).

Piemērojot šo nolīgumu, Regulu (EK) Nr. 987/2009 pielāgo šādi:

regulas 1. pielikumā pievieno šādu tekstu:

“Šveices un Francijas 2004. gada 26. oktobra nolīgums, ar ko nosaka īpašas veselības aprūpes pabalstu atlīdzināšanas procedūras

Šveices un Itālijas 2005. gada 20. decembra nolīgums, ar ko nosaka īpašas veselības aprūpes pabalstu atlīdzināšanas procedūras”.

Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (4), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 592/2008 (5) un kuru piemēro starp Šveici un dalībvalstīm pirms šā lēmuma stāšanās spēkā un gadījumos, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ir atsauces uz šo regulu, kā arī attiecībā uz vēsturiskiem gadījumiem.

Padomes Regula (EEK) Nr. 574/72 (1972. gada 21. marts), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā (6), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 120/2009 (7) un kuru piemēro starp Šveici un dalībvalstīm pirms šā lēmuma stāšanās spēkā un gadījumos, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ir atsauces uz šo regulu, kā arī attiecībā uz vēsturiskiem gadījumiem.

Padomes Direktīva 98/49/EK (1998. gada 29. jūnijs) par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (8).

B IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ŅEM VĒRĀ

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. A1 par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu (9).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. A2 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu par tiesību aktiem, ko piemēro darbā ārpus kompetentās valsts uz laiku norīkotiem darba ņēmējiem un personām, kuras veic darbību pašnodarbinātas personas statusā (10).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 17. decembra Lēmums Nr. A3 par uzkrāto nepārtraukto darbā norīkošanas periodu summēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (11).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. E1 par praktiskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. pantā minētās datu elektroniskās apmaiņas pārejas periodu (12).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. F1 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu attiecībā uz prioritāriem tiesību aktiem, ko piemēro gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas (13).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. H1 par pamatu pārejai no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par to, kā piemērot sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus (14).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. H2 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas Datu apstrādes tehniskās komisijas darba metodēm un sastāvu (15).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 15. oktobra Lēmums Nr. H3 par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 90. pantā (16).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. H4 par Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Revīzijas padomes sastāvu un darba metodēm (17).

10.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2010. gada 18. marta Lēmums Nr. H5 par sadarbību krāpšanas gadījumu un kļūdu novēršanā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (18).

11.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. P1 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 4. punktu, 58. pantu un 87. panta 5. punktu attiecībā uz invaliditātes pensiju, vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pabalstu (19).

12.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S1 par Eiropas veselības apdrošināšanas karti (20).

13.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S2 par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehnisko specifikāciju (21).

14.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. S3, ar ko nosaka pabalstus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punkts un 27. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) daļas 3. punkts (22).

15.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 2. oktobra Lēmums Nr. S4 par atmaksāšanas procedūrām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. panta īstenošanai (23).

16.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 2. oktobra Lēmums Nr. S5 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta va) punktā paredzētā jēdziena “pabalsti natūrā” interpretāciju, kurus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 17., 19., 20., 22. pantu, 24. panta 1. punktu, 25., 26. pantu, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 28., 34. pantu un 36. panta 1. un 2. punktu izmaksā slimības vai maternitātes gadījumā, un par to summu aprēķināšanu, kas jāatmaksā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 62., 63. un 64. pantu (24).

17.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. S6 par reģistrēšanos dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 24. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta 4. punktā paredzēto sarakstu izveidi (25).

18.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 22. decembra Lēmums Nr. S7 par pāreju no Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par atlīdzināšanas procedūru piemērošanu (26).

19.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U1 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2004 54. panta 3. punktu saistībā ar bezdarbnieka pabalstu palielināšanu par apgādībā esošiem ģimenes locekļiem (27).

20.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U2 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 2. punkta darbības jomu attiecībā uz tādu pilnīgu bezdarbnieku tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstus, kuri nav pierobežas darba ņēmēji, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts (28).

21.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. U3 par jēdziena “daļējs bezdarbs” piemērošanas jomu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 1. punktā minētajiem bezdarbniekiem (29).

C IEDAĻA. TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES PIEŅEM ZINĀŠANAI

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Ieteikums Nr. U1 par tiesību aktiem, kas piemērojami bezdarbniekiem, kuri iesaistās nepilnas slodzes profesionālās vai aroda darbībās dalībvalstī, kas nav šo personu dzīvesvietas valsts (30).

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Ieteikums Nr. U2 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu bezdarbniekiem, kuri pavada dzīvesbiedru vai partneri, kurš veic profesionālo vai aroda darbību dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts (31).

Nolīguma II pielikuma

PROTOKOLS

I. Apdrošināšana bezdarba gadījumā

Darba ņēmējiem, kas ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas valstspiederīgie, līdz 2011. gada 30. aprīlim un darba ņēmējiem, kuri ir Bulgārijas Republikas un Rumānijas valstspiederīgie, līdz 2016. gada 31. maijam piemēro šādu režīmu:

Attiecībā uz tādu darba ņēmēju apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kuru uzturēšanās atļauju derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu, piemēro šādus noteikumus:

1.1.

Tiesības saņemt bezdarba apdrošināšanas pabalstu saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem ir tikai darba ņēmējiem, kas Šveicē ir veikuši iemaksas par minimālo iemaksu periodu, kā noteikts Federālajā likumā par obligāto bezdarba apdrošināšanu un maksātnespējas apdrošināšanu (Loi fédérale sur l’assurance-chômage obligatoire et l’indemnité en cas d’insolvabilité – LACI) (32), un atbilst pārējiem bezdarba pabalsta saņemšanas nosacījumiem.

1.2.

Daļu no to par darba ņēmējiem veiktajām iemaksām, kuru iemaksu veikšanas periods ir pārāk īss, lai saskaņā ar 1.1. apakšpunktu dotu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Šveicē, saskaņā ar 1.3. apakšpunkta noteikumiem atmaksā šo darba ņēmēju izcelsmes valstīm viņu pabalstu izmaksu segšanai pilnīga bezdarba gadījumā; līdz ar to pilnīga bezdarba gadījumā Šveicē šiem darba ņēmējiem nav tiesību saņemt pabalstu. Tomēr viņiem ir tiesības uz pabalstiem sakarā ar sliktiem laika apstākļiem vai darba devēja maksātnespēju. Pabalstus pilnīga bezdarba gadījumā maksā izcelsmes valsts, ja attiecīgie darba ņēmēji aktīvi meklē darbu. Šveicē uzkrātos apdrošināšanas periodus ņem vērā tā, it kā tie būtu uzkrāti izcelsmes valstī.

1.3.

Šā punkta 1.2. apakšpunktā minēto par darba ņēmējiem veikto iemaksu daļu atmaksā katru gadu šādā kārtībā:

a)	šo darba ņēmēju veikto iemaksu kopējo summu sadalījumā pa valstīm aprēķina, pamatojoties uz gadā nodarbināto darba ņēmēju skaitu un par katru darba ņēmēju veikto iemaksu vidējo apmēru gadā (ņem vērā darba devēja un darba ņēmēja iemaksas);

b)	šādi aprēķinātās summas daļu, kas ir procentuāla visu 1.2. apakšpunktā minēto pabalstu daļa un atbilst relatīvajai bezdarba pabalstu daļai, atmaksā darba ņēmēju izcelsmes valstij, bet daļu atstāj Šveicē kā rezervi turpmākajiem pabalstiem (33);

c)	Šveice katru gadu sagatavo paziņojumu par atmaksātajām iemaksām. Pēc izcelsmes valstu pieprasījuma tajā norāda aprēķinu pamatojumu un atmaksātās summas. Izcelsmes valstis katru gadu informē Šveici par 1.2. apakšpunktā minēto bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaitu.

Ja dalībvalstij, uz kuru attiecas šis režīms, rodas ar iemaksu atmaksas izbeigšanu saistīti sarežģījumi vai Šveicei rodas ar iemaksu periodu summēšanu saistīti sarežģījumi, līgumslēdzējas puses var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

II. Pabalsti bezpalīdzīgām personām

Pabalstus bezpalīdzīgām personām, ko piešķir saskaņā ar Šveices 1959. gada 19. jūnija Federālo invaliditātes apdrošināšanas likumu (LAI) un 1946. gada 20. decembra Federālo likumu par vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām (LAVS), kas grozīts 1999. gada 8. oktobrī, piešķir tikai tad, ja attiecīgā persona dzīvo Šveicē.

III. Vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem

Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 1408/71 10. panta 2. punkta nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras gatavojas pamest Šveici uz visiem laikiem un uz kurām saskaņā ar regulas II sadaļu vairs neattieksies Šveices tiesību akti, pēc viņu pieprasījuma izmaksā pabalstus, kas tām pienākas saskaņā ar 1993. gada 17. decembra Federālo likumu par arodnodrošinājuma plānu vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai neierobežotu maiņu (Loi fédérale sur le libre passage dans la prévoyance professionnelle vieillesse, survivants et invalidité), ja minētās personas pamet Šveici piecos gados no šā nolīguma stāšanās spēkā.

”

(1) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 284, 30.10.2009., 43. lpp.

(3) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(4) OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

(5) OV L 177, 4.7.2008., 1. lpp.

(6) OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.

(7) OV L 39, 10.2.2009., 29. lpp.

(8) OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.

(9) OV C 106, 24.4.2010., 1. lpp.

(10) OV C 106, 24.4.2010., 5. lpp.

(11) OV C 149, 8.6.2010., 3. lpp.

(12) OV C 106, 24.4.2010., 9. lpp.

(13) OV C 106, 24.4.2010., 11. lpp.

(14) OV C 106, 24.4.2010., 13. lpp.

(15) OV C 106, 24.4.2010., 17. lpp.

(16) OV C 106, 24.4.2010., 56. lpp.

(17) OV C 107, 27.4.2010., 3. lpp.

(18) OV L 149, 8.6.2010., 5. lpp.

(19) OV C 106, 24.4.2010., 21. lpp.

(20) OV C 106, 24.4.2010., 23. lpp.

(21) OV C 106, 24.4.2010., 26. lpp.

(22) OV C 106, 24.4.2010., 40. lpp.

(23) OV C 106, 24.4.2010., 52. lpp.

(24) OV C 106, 24.4.2010., 54. lpp.

(25) OV C 107, 27.4.2010., 6. lpp.

(26) OV C 107, 27.4.2010., 8. lpp.

(27) OV C 106, 24.4.2010., 42. lpp.

(28) OV C 106, 24.4.2010., 43. lpp.

(29) OV C 106, 24.4.2010., 45. lpp.

(30) OV C 106, 24.4.2010., 49. lpp.

(31) OV C 106, 24.4.2010., 51. lpp.

(32) Pašlaik 12 mēneši.

(33) Atmaksātās iemaksas darbiniekiem, kas izmanto tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstus Šveicē pēc tam, kad divos gados vismaz 12 mēnešus ir veikuši iemaksas (vairākos uzturēšanās periodos).

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.103.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 103

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. gadagājums 2012. gada 13. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2012/192/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 12. jūlijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu	1
		2012/193/ES
	*	Padomes Lēmums (2012. gada 13. marts) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu	3
		Vienošanās starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu	4
		Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija par īpašu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā	10
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 310/2012 (2011. gada 21. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1569/2007, ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti ( 1 )	11
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 311/2012 (2011. gada 21. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz elementiem, kas saistīti ar prospektiem un reklāmu ( 1 )	13
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 312/2012 (2012. gada 9. janvāris), ar kuru groza Padomes Regulu (ES) Nr. 973/2010, ar ko uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Azoru un Madeiras salu autonomajos apgabalos	15
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 313/2012 (2012. gada 12. aprīlis), ar kuru groza IV un VIII pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem	17
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 314/2012 (2012. gada 12. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 555/2008 un Regulu (EK) Nr. 436/2009 attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju	21
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 315/2012 (2012. gada 12. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem	38
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 316/2012 (2012. gada 12. aprīlis), ar ko 168. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu	42
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 317/2012 (2012. gada 12. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	45
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 318/2012 (2012. gada 12. aprīlis), ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	47
		LĒMUMI
		2012/194/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 11. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2008/961/EK par noteiktu trešo valstu grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ko izmanto trešo valstu vērtspapīru emitenti, lai sagatavotu konsolidētos finanšu pārskatus (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 2256) ( 1 )	49
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2012/195/ES
	*	Lēmums Nr. 1/2012, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (2012. gada 31. marts), ar ko aizstāj minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju	51


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ