(1)

Nolīguma sarunu konference, kas ir izveidota Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences paspārnē, 2010. gada 25. jūnijā apstiprināja 2010. gada Starptautiskā kakao nolīguma (“nolīgums”) tekstu.

(2)

Tika panākta vienošanās par šo nolīgumu, lai ar to aizstātu 2001. gada Starptautisko kakao nolīgumu (“2001. gada nolīgums”), kas bija pagarināts līdz 2012. gada 30. septembrim.

(3)

Termiņš nolīguma parakstīšanai ir no 2010. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim, un ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumentus var deponēt tajā pašā laikā.

(4)

Nolīguma mērķi ir attiecināmi uz kopējo tirdzniecības politiku.

(5)

Eiropas Savienība ir pagarinātā 2001. gada nolīguma līgumslēdzēja puse, un nolīguma parakstīšana un tā pagaidu piemērošanas dokumenta deponēšana jau ir atļauta ar Padomes Lēmumu 2011/634/ES (1). Tādēļ Savienības interesēs ir noslēgt nolīgumu,

(1)

Dalībvalstu pieteikumiem vai Komisijas iniciatīvai Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā aizliegt, ierobežot vai noteikt Savienības iestāžu pārbaudes vielai, kas nav vitamīni vai minerālviela, vai arī sastāvdaļai, kuras sastāvā ir vielas, kas nav minerālvielas vai vitamīni, kuras pievieno pārtikas produktiem vai lieto pārtikas produktu ražošanā, būtu jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, un būtu jānosaka vienoti noteikumi, lai uzraudzītu šo nosacījumu ievērošanu. Viens no Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 1. punkta nosacījumiem ir tas, ka attiecīgās vielas patēriņa daudzums ievērojami pārsniedz normālu patēriņa daudzumu, kuru uzņemtu ar līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu, un tas rada iespējamas briesmas patērētājiem, ko apliecina attiecīgi zinātniskie dati. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 1. punktā paredzēts, ka minētā kārtība būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad viela rada iespējamas briesmas patērētājiem arī tad, ja to neuzņem ievērojami palielinātā daudzumā. Tāpat Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 1. punktā paredzēts, ka attiecīgajai vielai būtu jābūt pievienotai pārtikas produktiem vai tā būtu jāizmanto pārtikas produktu ražošanā.

(2)

Lai piemērotu iepriekš minēto nosacījumu, ar uzturu uzņemtas attiecīgās vielas patēriņam, kas ievērojami pārsniedz tās patēriņu normālos apstākļos ar līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu, būtu jāparāda faktiskais vielas patēriņš, nevis jābūt tikai pieņēmumam par patēriņu, un tas katrā konkrētā gadījumā būtu jānovērtē atsevišķi, salīdzinot to ar vielas vidējo patēriņu pieaugušo vidū vai citas iedzīvotāju grupas pārstāvju vidū, attiecībā uz kuriem konstatētas iespējamas briesmas.

(3)

Dalībvalstij, kas iesniedz pieteikumu, būtu jāiesniedz vajadzīgā informācija, kas apliecina, ka ir izpildīti Regulā (EK) Nr. 1925/2006 paredzētie nosacījumi. Attiecīgajā informācijā būtu jāiekļauj ziņas par tādu pārtikas produktu laišanu tirgū, kas satur attiecīgo vielu, un pieejamie un būtiskie vispārpieņemtie zinātniskie pierādījumi tam, ka viela rada iespējamas briesmas patērētājiem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) būtu jāsūta tikai tie pieteikumi, kas novērtēti par pilnīgiem, lai tā novērtētu nekaitīgumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Iestādei noteiktā termiņā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2) 29. panta 3. punktā, būtu jāsniedz atzinums par vielas nekaitīgumu. Ieinteresētajām personām būtu jāatļauj pēc iestādes atzinuma publicēšanas iesniegt piezīmes Komisijai.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 4. punktā paredzēts, ka pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji vai jebkuras citas ieinteresētās personas jebkurā laikā iestādei novērtēšanai var iesniegt zinātniskus datus, kas apliecina, ka minētās regulas III pielikuma C daļā iekļauta viela ir nekaitīga, to izmantojot kāda pārtikas produkta vai pārtikas produktu kategorijas ražošanā, un kas izskaidro šīs lietošanas mērķi. Visiem datiem, ko iesniedz pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji vai ieinteresētās personas, būtu jāpamatojas uz vadlīnijām, ko pieņēmusi vai apstiprinājusi iestāde, piemēram, vadlīnijām par pieteikumu tādu uzturvielu vai citu sastāvdaļu avota nekaitīguma novērtēšanai, kuras ieteiktas lietošanai pārtikas produktu ražošanā, vai šādu vadlīniju turpmākām pārskatītām versijām.

(5)

Lai Komisija noteiktajā termiņā varētu pieņemt lēmumu par Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma C daļā iekļautu vielu, vērā ņem tikai tos datus, kas iesniegti 18 mēnešu laikā pēc attiecīgās vielas iekļaušanas minētajā pielikumā. Turklāt, lai Komisija lēmumu varētu pieņemt noteiktajā termiņā, iestādei atzinums par vielas nekaitīgumu būtu jāsniedz deviņu mēnešu laikā pēc tādu datu iesniegšanas, kas saskaņā ar iestādes pieņemtajām vai apstiprinātajām vadlīnijām uzskatāmi par derīgiem un pilnīgiem.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 1. un 2. punktā minētās kārtības piemērošanas nosacījumiem; un

b)

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 4. un 5. punktā minētās kārtības piemērošanu vielām, kas uzskaitītas minētās regulas III pielikuma C daļā.

a)

“pieteikums” ir informācija, tostarp zinātniskie dati, ko Komisijai iesniedz dalībvalsts, lai sāktu procedūru Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 2. punktā paredzētajā kārtībā;

b)

“dati” ir Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 4. un 5. punktā minētie dati, ko pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs vai ieinteresētā persona iesniedz iestādei;

c)

“laišana tirgū” definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 8. punktā.

(1)

Amerikas Savienotās Valstis nav pielāgojušas savām saistībām, kuras izriet no PTO nolīgumiem, Likumu par ilgstošu dempinga un pretsubsīdijas kompensāciju (CDSOA), tādēļ ar Regulu (EK) Nr. 673/2005 ir noteikts 15 % procentuālais papildu muitas nodoklis, ko no 2005. gada 1. maija piemēro dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar PTO atļauju pārtraukt koncesiju piemērošanu Amerikas Savienotajām Valstīm Komisijai katru gadu jāpielāgo šis koncesiju pārtraukšanas apjoms tādam priekšrocību zaudējuma vai samazinājuma apjomam, kādu CDSOA attiecīgajā periodā ir radījis Eiropas Savienībai.

(2)

CDSOA maksājumi par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati, saistīti ar 2011. fiskālajā gadā (no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim) iekasēto antidempinga un kompensācijas maksājumu sadali. Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežaizsardzības iestādes publicētajiem datiem, aprēķināts, ka Savienībai radītais priekšrocību zaudējuma vai samazinājuma apjoms ir USD 3 241 000.

(3)

Priekšrocību zaudējuma vai samazinājuma apjoms un līdz ar to arī koncesiju pārtraukšanas apjoms ir samazinājies. Tomēr koncesiju pārtraukšanas apjomu nevar pielāgot priekšrocību zaudējuma vai samazinājuma apjomam, pievienojot vai svītrojot preces sarakstā Regulas (EK) Nr. 673/2005 I pielikumā. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Komisijai I pielikuma preču saraksts būtu jāsaglabā nemainīgs un jāgroza papildu nodokļa likme, lai pielāgotu koncesiju pārtraukšanas apjomu priekšrocību zaudējuma vai samazinājuma apjomam. Tādēļ trīs I pielikumā uzskaitītās preces būtu jāsaglabā sarakstā un būtu jāgroza papildu importa nodoklis, nosakot to 6 % apmērā.

(4)

Šā 6 % procentuālā papildu importa nodokļa ietekme uz I pielikumā uzskaitīto preču importu no Amerikas Savienotajām Valstīm viena gada laikā atbilst tirdzniecības vērtībai, kas nepārsniedz USD 3 241 000.

(5)

Lai izvairītos no kavējumiem grozītās papildu importa nodokļa likmes piemērošanā, šai īstenošanas regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(6)

Šajā īstenošanas regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tirdzniecības pretpasākumu komitejas atzinumu,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Komisija 2008. gada 17. jūlijā pieņēma Lēmumu 2008/603/EK (2), ar ko piešķīra pagaidu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Maurīcijas īpašo situāciju attiecībā uz konservētām tunzivīm un tunzivju filejām. Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/377/ES (3) minētā pagaidu atkāpe tika pagarināta līdz 2011. gada 31. decembrim. Maurīcija 2011. gada 6. oktobrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu lūdza piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Maurīcijas, neapstrādātu tunzivju nozveja joprojām ir neierasti zema, pat salīdzinājumā ar parastajām sezonālajām svārstībām. Smagā situācija, kas tiek novērota kopš 2008. gada, nav mainījusies, un problēmas rada pirāti Indijas okeānā, tāpēc būtu jāpiešķir jauna atkāpe, kas stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī.

(2)

Komisija 2008. gada 14. augustā pieņēma Lēmumu 2008/691/EK (4), ar ko piešķīra pagaidu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Seišelu salu īpašo situāciju attiecībā uz konservētām tunzivīm. Ar Īstenošanas lēmumu 2011/377/ES minētā pagaidu atkāpe tika pagarināta līdz 2011. gada 31. decembrim. Seišelu salas 2011. gada 17. novembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu lūdza piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. Saskaņā ar Seišelu salu iesniegto informāciju neapstrādātu tunzivju nozveja joprojām ir ļoti zema, pat salīdzinājumā ar parastajām sezonālajām svārstībām. Turklāt pirātu radītā apdraudējuma dēļ samazinājies zvejā pavadīto dienu skaits ienesīgos, bet ļoti bīstamos apgabalos. Smagā situācija, kas tiek novērota kopš 2008. gada, nav mainījusies, tāpēc būtu jāpiešķir jauna atkāpe, kas stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī.

(3)

Komisija 2008. gada 18. septembrī pieņēma Lēmumu 2008/751/EK (5), ar ko piešķīra pagaidu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Madagaskaras īpašo situāciju attiecībā uz konservētām tunzivīm un tunzivju filejām. Ar Īstenošanas lēmumu 2011/377/ES minētā pagaidu atkāpe tika pagarināta līdz 2011. gada 31. decembrim. Madagaskara 2011. gada 25. oktobrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu lūdza piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. Saskaņā ar šo informāciju noteiktas izcelsmes neapstrādātu tunzivju ieguve joprojām ir sarežģīta, jo problēmas rada pirāti Indijas okeānā. Smagā situācija, kas tiek novērota kopš 2008. gada, nav mainījusies, tāpēc būtu jāpiešķir jauna atkāpe, kas stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī.

(4)

Lēmumu 2008/603/EK, 2008/691/EK un 2008/751/EK piemēroja līdz 2011. gada 31. decembrim. Ir vajadzīgs, lai imports no ĀKK valstīm uz Savienību ir nepārtraukts, un sekmīgi jāpāriet uz Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (ADĀ un ES pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums). Tādēļ Lēmuma 2008/603/EK, 2008/691/EK un 2008/751/EK piemērošana būtu jāpagarina no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

(5)

Nebūtu piemēroti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu piešķirt atkāpes, kuras pārsniedz gada kvotu, kas piešķirta Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģionam saskaņā ar ADĀ un ES pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Līdz ar to kvotu apjomi 2012. gadam jānosaka 3 000 tonnu konservētu tunzivju un 600 tonnu tunzivju fileju apmērā Maurīcijai, 3 000 tonnu konservētu tunzivju un 600 tonnu tunzivju fileju apmērā Seišelu salām un 2 000 tonnu konservētu tunzivju un 500 tonnu tunzivju fileju apmērā Madagaskarai.

(6)

Skaidrības labad vajadzētu skaidri noteikt: lai konservētām tunzivīm un tunzivju filejām varētu piemērot atkāpi, vienīgās nenoteiktas izcelsmes izejvielas, ko var izmantot konservētu tunzivju un tunzivju fileju ražošanā ar KN kodu 1604 14 16 , ir tunzivis HS pozīcijās 0302 vai 0303.

(7)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2008/603/EK, 2008/691/EK un 2008/751/EK.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

4)

pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikuma tekstu.

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

4)

pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikuma tekstu.

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

4)

pielikumu aizstāj ar šā lēmuma III pielikuma tekstu.

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Direktīvu 91/414/EEK turpina piemērot darbīgajām vielām, par kurām pirms 2011. gada 14. jūnija ticis pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 3. punktu.

(2)

Apvienotā Karaliste 2006. gada martā saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu no Nissan Chemical Europe SARL saņēma pieteikumu par darbīgās vielas amizulbroma iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2007/669/EK (3) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(3)

Īrija 2007. gada februārī saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu no DuPont International Operations SARL saņēma pieteikumu par darbīgās vielas hlorantraniliprola iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2007/560/EK (4) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(4)

Apvienotā Karaliste 2005. gada augustā saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu no Dow Agrosciences saņēma pieteikumu par darbīgās vielas meptildinokapa iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2006/589/EK (5) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(5)

Apvienotā Karaliste 2004. gada martā saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu no Syngenta Ltd saņēma pieteikumu par darbīgās vielas pinoksadēna iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2005/459/EK (6) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(6)

Nīderlande 2003. gada janvārī saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu no Enhold B.V. saņēma pieteikumu par darbīgās vielas sudraba tiosulfāta iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2003/850/EK (7) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(7)

Austrija 2005. gada novembrī saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu no Bayer CropScience AG saņēma pieteikumu par darbīgās vielas tembotriona iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2006/586/EK (8) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(8)

Apstiprinājums par to, ka dokumentācija ir pilnīga, bija vajadzīgs, lai dokumentus varētu rūpīgi pārbaudīt un lai dalībvalstis uz laikposmu līdz trim gadiem varētu piešķirt pagaidu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir attiecīgās darbīgās vielas, ja Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 1. punkta nosacījumi, un jo īpaši nosacījumi par darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļu detalizētu novērtējumu, ir izpildīti, ņemot vērā minētajā direktīvā noteiktās prasības.

(9)

Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja piedāvātajiem izmantošanas veidiem šo darbīgo vielu iedarbība uz cilvēka veselību un vidi novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punktu. Ziņotājas dalībvalstis Komisijai 2008. gada 15. jūlijā attiecīgi iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu par amizulbromu, 2009. gada 11. februārī – par hlorantraniliprolu, 2006. gada 25. oktobrī – par meptildinokapu, 2005. gada 30. novembrī – par pinoksadēnu, 2005. gada 9. novembrī – par sudraba tiosulfātu un 2007. gada 2. februārī – par tembotrionu.

(10)

Pēc tam, kad ziņotājas dalībvalstis bija iesniegušas novērtējuma ziņojumu projektus, tika konstatēts, ka no pieteikumu iesniedzējiem jāpieprasa papildu informācija un ka ziņotājām dalībvalstīm šī informācija jāpārbauda un jāiesniedz tās novērtējums. Tāpēc dokumentācija joprojām tiek pārbaudīta un šo novērtēšanu nebūs iespējams pabeigt termiņā, kas paredzēts Direktīvā 91/414/EEK, ko lasa kopā ar Komisijas Lēmumu 2010/353/ES (9) (par amizulbromu, hlorantraniliprolu, meptildinokapu un pinoksadēnu) un ar Komisijas Lēmumu 2010/149/ES (10) (par sudraba tiosulfātu un tembotrionu).

(11)

Pagaidām novērtējumā nav konstatēts, ka būtu iemesls tūlītējām bažām, tādēļ saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. pantu dalībvalstīm būtu jādod iespēja par 24 mēnešiem pagarināt pagaidu atļaujas, kas izsniegtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir attiecīgās darbīgās vielas, lai varētu turpināt dokumentācijas pārbaudi. Sagaidāms, ka novērtējumu pabeigs un lēmumu par amizulbroma, hlorantraniliprola, meptildinokapa, pinoksadēna, sudraba tiosulfāta un tembotriona iespējamu apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu pieņems 24 mēnešu laikā.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,