21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/1

(1)

Padomes Direktīvā 2000/75/EK (2000. gada 20. novembris), ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (3), ir paredzēti īpaši kontroles noteikumi un pasākumi, lai apkarotu un novērstu infekciozo katarālo drudzi, ietverot noteikumus par aizsardzības un uzraudzības zonu izveidošanu un par to, kā izmantot vakcīnas pret infekciozo katarālo drudzi.

(2)

Agrāk Savienībā tika konstatēti vienīgi dažu serotipu infekciozā katarālā drudža vīrusa sporādiski uzliesmojumi. Šie uzliesmojumi bija galvenokārt Savienības dienvidos. Tomēr kopš Direktīvas 2000/75/EK pieņemšanas un jo īpaši pēc tam, kad Savienībā 2006. un 2007. gadā bija parādījušies infekciozā katarālā drudža 1. un 8. serotips, infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatība Savienībā bija vēl plašāka, turklāt dažos apgabalos tas varēja kļūt endēmisks. Tāpēc sarežģījās minētā vīrusa izplatības kontrole.

(3)

Direktīvā 2000/75/EK paredzētie noteikumi par vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi ir balstīti uz pieredzi, kas gūta saistībā ar tā dēvētajām “dzīvām modificētām vakcīnām” vai “dzīvām novājinātām vakcīnām”, kuras minētās direktīvas pieņemšanas laikā bija vienīgās pieejamās vakcīnas. Minēto vakcīnu izmantošana var radīt vakcīnas vīrusa nevēlamu cirkulāciju nevakcinētu dzīvnieku vidū.

(4)

Pēdējos gados, ieviešot jaunu tehnoloģiju, ir kļuvušas pieejamas tādas “inaktivētās vakcīnas” pret infekciozo katarālo drudzi, kuras nerada vakcīnas vīrusa nevēlamas cirkulācijas risku nevakcinētu dzīvnieku vidū. Šādu vakcīnu plaša izmantošana vakcinācijas kampaņās 2008. un 2009. gadā ir radījusi slimības situācijas ievērojamu uzlabošanos. Lielā mērā ir vienprātība par to, ka vakcinācija ar inaktivētām vakcīnām Savienībā ir atzīta par vislabāko infekciozā katarālā drudža kontroles un klīniskās saslimšanas profilakses līdzekli.

(5)

Lai nodrošinātu infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatības labāku kontroli un mazinātu minētās slimības radīto slogu lauksaimniecības nozarei, un nolūkā ņemt vērā jaunākās tehnoloģijas attīstību vakcīnas ražošanā, ir lietderīgi grozīt pašreizējos noteikumus par vakcināciju, kas paredzēti Direktīvā 2000/75/EK.

(6)

Lai jaunie noteikumi dotu labumu jau 2012. gada vakcinācijas sezonā, šai direktīvai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)

Ar šajā direktīvā paredzētajiem grozījumiem būtu jāpadara elastīgāki noteikumi par vakcināciju un jāņem vērā tas, ka pašlaik ir pieejamas inaktivētās vakcīnas, ko iespējams veiksmīgi izmantot arī ārpus apgabaliem, uz kuriem attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi.

(8)

Ar nosacījumu, ka tiek veikti atbilstīgi piesardzības pasākumi, papildus tam nebūtu jāatsakās no dzīvu novājinātu vakcīnu izmantošanas, jo to izmantošana varētu būt nepieciešama zināmos apstākļos, piemēram, pēc infekciozā katarālā drudža vīrusa jauna serotipa ieviešanas, pret kuru, iespējams, inaktivētās vakcīnas vairs nebūtu pieejamas.

(9)

Tāpēc Direktīva 2000/75/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu:

“j)   “dzīvas novājinātas vakcīnas”: vakcīnas, kuras izgatavo, adaptējot infekciozā katarālā drudža vīrusa izolātus, izmantojot sērijas pasāžas audu kultūrā vai vistu embrijos.”;

2)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt dot atļauju izmantot vakcīnas pret infekciozo katarālo drudzi ar noteikumu, ka:

2.   Kad vien tiek izmantotas dzīvas novājinātas vakcīnas, dalībvalstis nodrošina, lai kompetentā iestāde noteiktu robežas:

3)

direktīvas 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

4)

direktīvas 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

5)

direktīvas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/3

(1)

Eiropadome 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka administratīvā sloga samazināšana ir būtiska, lai stimulētu Eiropas ekonomiku, un ir jāpieliek kopīgas pūles, lai mazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienībā.

(2)

Grāmatvedība ir atzīta par vienu no svarīgākajām jomām, kurā ir iespējams samazināt administratīvo slogu Savienības sabiedrībām.

(3)

Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (3) ir definēti mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr, apspriežoties ar dalībvalstīm, ir konstatēts, ka grāmatvedībā minētajā ieteikumā paredzētie apjoma kritēriji attiecībā uz mikrouzņēmumiem varētu būt pārāk augsti. Tāpēc būtu jāievieš mikrouzņēmumu apakšgrupa, tā sauktās “saimnieciskās mikrovienības”, lai iekļautu sabiedrības ar tādiem bilances kopsummas un neto apgrozījuma apjoma kritērijiem, kas ir mazāki par mikrouzņēmumiem noteiktajiem kritērijiem.

(4)

Saimnieciskās mikrovienības lielākoties ir iesaistītas uzņēmējdarbībā vietējā vai reģionālā līmenī, un tās neveic pārrobežu darbības, vai arī šīs darbības ir ierobežotas. Turklāt tām ir svarīga loma, radot jaunas darbavietas, sekmējot pētniecību un attīstību, kā arī radot jaunas ekonomiskās darbības.

(5)

Saimniecisko mikrovienību resursi apjomīgo regulatīvo prasību izpildei ir ierobežoti. Tomēr uz saimnieciskām mikrovienībām nereti attiecas tie paši finanšu pārskatu sniegšanas noteikumi, kas attiecas uz lielākām sabiedrībām. Minētie noteikumi saimnieciskajām mikrovienībām rada slogu, kurš nav samērīgs ar to lielumu, tādēļ tas ir nesamērīgi liels mazākajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar lielākajiem. Tādēļ būtu jāparedz iespēja saimnieciskās mikrovienības atbrīvot no dažiem pienākumiem, kuri tām var radīt nevajadzīgi apgrūtinošu administratīvo slogu. Tomēr uz saimnieciskajām mikrovienībām joprojām būtu jāattiecas attiecīgajā valstī noteiktiem pienākumiem kārtot saimniecisko darījumu un finanšu stāvokļa uzskaiti.

(6)

Ņemot vērā to, ka dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķirsies to sabiedrību skaits, uz kurām attieksies šajā direktīvā paredzētie apjoma kritēriji, un to, ka saimniecisko mikrovienību darbības neietekmē vai tikai nedaudz ietekmē pārrobežu tirdzniecību vai iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm, īstenojot šo direktīvu valstu līmenī, būtu jāņem vērā minēto kritēriju atšķirīgā ietekme.

(7)

Pieņemot lēmumus par to, kā un vai Padomes Direktīvas 78/660/EEK (4) kontekstā ieviest saimniecisko mikrovienību režīmu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava tirgus īpašie apstākļi un vajadzības.

(8)

Saimnieciskajām mikrovienībām ir jāņem vērā ieņēmumi un izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no dienas, kad tās saņem šādus ieņēmumus vai veic šādas izmaksas. Tomēr priekšapmaksas un uzkrāto ieņēmumu un uzkrāto maksājumu un nākamo periodu ieņēmumu aprēķināšana mikrovienībām var būt apgrūtinoša. Attiecīgi dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam saimnieciskās mikrovienības atbrīvot no šādu posteņu aprēķināšanas un atspoguļošanas vienīgi tiktāl, ciktāl šāds atbrīvojums attiecas uz izmaksām, kas nav izejmateriālu un palīgmateriālu izmaksas, vērtības korekcijas, personāla izmaksas un nodokļi. Tādējādi varētu samazināt administratīvo slogu saistībā ar relatīvi mazu bilanču sagatavošanu.

(9)

Gada pārskatu publicēšana var apgrūtināt mikrovienības. Vienlaikus dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek pildīta šī direktīva. Attiecīgi dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam saimnieciskās mikrovienības atbrīvot no vispārējā pienākuma publicēt gada pārskatu ar noteikumu, ka bilances informācija ir pienācīgi iesniegta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vismaz vienā norīkotajā kompetentajā iestādē un ka šī informācija ir nosūtīta komercreģistram, lai pēc pieprasījuma būtu iegūstama tās kopija. Šādos gadījumos nebūtu jāpiemēro Direktīvas 78/660/EEK 47. pantā noteiktais pienākums publicēt uzskaites dokumentu saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK (5) 3. panta 5. punktu.

(10)

Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju dalībvalstīm radīt saimnieciskām mikrovienībām ļoti vienkāršu finanšu pārskatu sniegšanas vidi. Patieso vērtību izmantošanas rezultātā var rasties vajadzība paskaidrot, pamatojoties uz ko tiek noteikta dažu posteņu patiesā vērtība. Ņemot vērā to, ka saimniecisko mikrovienību režīmā paredzēta ļoti ierobežota informācijas atspoguļošana pārskatu pielikumā, saimniecisko mikrovienību pārskatu lietotāji nezinātu, vai summās, kas atspoguļotas bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā, ir iekļautas patiesās vērtības. Attiecīgi, lai šajā sakarā šādiem pārskatu lietotājiem būtu pārliecība par konsekvenci, dalībvalstīm nevajadzētu atļaut vai prasīt, lai saimnieciskās mikrovienības, kas izmanto jebkurus saskaņā ar šo direktīvu pieejamos atbrīvojumus, pārskatu sagatavošanā izmantotu patiesās vērtības uzskaites bāzi. Saimnieciskās mikrovienības, kas vēlas vai kam vajag izmantot patiesās vērtības, to varēs darīt, izmantojot citus režīmus saskaņā ar šo direktīvu, ja dalībvalsts atļauj vai prasa šādu izmantošanu.

(11)

Pieņemot lēmumus par to, kā un vai Direktīvas 78/660/EEK darbības jomā ieviest saimniecisko mikrovienību režīmu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka mikrovienības, kas jākonsolidē saskaņā ar Padomes Direktīvu 83/349/EEK (6) par konsolidētajiem pārskatiem, izmanto šim mērķim pietiekami detalizētus grāmatvedības datus un ka šajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi neskar pienākumu sagatavot konsolidētos pārskatus saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, mazināt administratīvo slogu saimnieciskajām mikrovienībām – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 78/660/EEK,

1)

iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

1.   Saskaņā ar 2. un 3. punktu dalībvalstis var paredzēt atbrīvojumus no dažiem šajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem attiecībā uz sabiedrībām, kas bilances datumā nepārsniedz divus no trim turpmāk norādītajiem kritērijiem (saimnieciskās mikrovienības):

2.   Dalībvalstis var atbrīvot 1. punktā minētās sabiedrības no kāda vai visiem šādiem pienākumiem:

3.   Dalībvalstis var atļaut 1. punktā minētajām sabiedrībām:

4.   Dalībvalstis neatļauj vai neprasa 7.a iedaļas piemērošanu nevienai saimnieciskajai mikrovienībai, kas izmanto 2. un 3. punktā paredzētos atbrīvojumus.

5.   Attiecībā uz 1. punktā minētajām sabiedrībām ir uzskatāms, ka gada pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, sniedz skaidru un patiesu priekšstatu, kā noteikts 2. panta 3. punktā, un līdz ar to 2. panta 4. un 5. punktu šādiem pārskatiem nepiemēro.

6.   Ja bilances datumā sabiedrība pārsniedz vai pārstāj pārsniegt divus no trim 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, šis fakts ietekmē 2., 3. un 4. punktā paredzētās atkāpes piemērošanu tikai tad, ja tas notiek gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā.

7.   Dalībvalstīm, kuras vēl nav ieviesušas euro, summu valsts valūtā, kura līdzvērtīga 1. punktā norādītajām summām, aprēķina, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā, kad stājas spēkā direktīva, kas nosaka minētos apmērus.

8.   Bilances kopsummu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, veido vai nu 9. panta A līdz E daļā “Aktīvi” minētie līdzekļi, vai 10. panta A līdz E daļā minētie līdzekļi. Ja piemērojams 2. punkta a) apakšpunkts, bilances kopsummu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, veido vai nu 9. panta A līdz D daļā “Aktīvi” minētie līdzekļi, vai 10. panta A līdz D daļā minētie līdzekļi.

2)

direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis var noteikt īpašas shēmas investīciju sabiedrību un finanšu kontrolakciju sabiedrību gada pārskatiem ar noteikumu, ka minētās shēmas sniedz priekšstatu par šīm sabiedrībām atbilstoši 2. panta 3. punkta noteikumiem. Dalībvalstis 1.a pantā noteiktos atbrīvojumus nedara pieejamus attiecībā uz investīciju sabiedrībām vai finanšu kontrolakciju sabiedrībām.”;

3)

direktīvas 53.a pantu aizstāj ar šādu:

“53.a pants

Dalībvalstis 1.a, 11. un 27. pantā, 43. panta 1. punkta 7.a) un 7.b) apakšpunktā, 46., 47. un 51. pantā paredzētos atbrīvojumus nedara pieejamus attiecībā uz sabiedrībām, kuru vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē.”

21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/7

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (3) Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi. Minētajās programmās būtu jāizklāsta politikas ievirzes un mērķi attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem. Minētajām politikas ievirzēm un mērķiem būtu jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Ar radiofrekvenču spektra politikas programmu (turpmāk “programma”) būtu jāatbalsta mērķi un galvenās darbības, kas paredzētas Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā par stratēģiju “Eiropa 2020” un Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” un kas ir iekļautas Komisijas 2010. gada 11. novembra paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” kā viena no 50 prioritārajām darbībām.

(2)

Šim lēmumam nebūtu jāskar spēkā esošie Savienības tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (6), Direktīva 2002/21/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (7). Šim lēmumam nebūtu arī jāskar pasākumi, kuri atbilstīgi Savienības tiesību aktiem tiek veikti valsts līmenī, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.

(3)

Radiofrekvenču spektrs ir nozīmīgs sabiedriskais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai un tādiem lietojumiem kā signalizācija, tālvadība, dzirdes aparāti, mikrofoni un medicīniskas iekārtas. Tas ir vajadzīgs sabiedriskiem pakalpojumiem, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumiem, tostarp civilajai aizsardzībai, kā arī zinātniskām darbībām, piemēram, meteoroloģijai, Zemes novērošanai, radioastronomijai un kosmosa pētniecībai. Viegla piekļuve spektram ir arī nozīmīga, nodrošinot elektroniskos sakarus, jo īpaši tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas attālākajos un mazapdzīvotos rajonos, piemēram, lauku apvidos vai uz salām. Tāpēc spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālo, vides un tehnisko jomu.

(4)

Būtu jāpieņem atjaunināta ekonomiska un sociāla pieeja attiecībā uz radiofrekvenču spektra pārvaldību, piešķiršanu un izmantošanu. Minētajai pieejai būtu jāpievērš īpaša uzmanība spektra politikai, lai nodrošinātu lielāku spektra efektivitāti, labāku frekvenču plānošanu un aizsardzību pret konkurences pārkāpumiem.

(5)

Spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī būtu jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu iekšējais tirgus, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un darba vietu radīšanai un līdztekus veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību.

(6)

Atbilstīga spektra izmantošanas saskaņošana arī var veicināt pakalpojumu kvalitāti, kas sniegti, izmantojot elektroniskos sakarus, un tas ir būtiski, lai gūtu darbības mēroga radītus ietaupījumus un tādējādi pazeminātu gan bezvadu tīklu izvēršanas izmaksas, gan patērētāju izdevumus par bezvadu ierīcēm. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar radiofrekvenču spektra izmantošanu, piemēram, elektronisko sakaru, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un kosmosa, kā arī satiksmes, enerģētikas un audiovizuālās politikas jomās.

(7)

Ar programmu būtu jāveicina konkurence un jāpalīdz izveidot pamatu vienotam digitālam tirgum.

(8)

Ar programmu jo īpaši būtu jāatbalsta stratēģija “Eiropa 2020”, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku, attīstīt un palīdzēt nozarēm, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas, un pārvarēt digitālo plaisu. Īpaši audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu un tiešsaistes satura izmantošanas pieaugums vairo pieprasījumu pēc lielāka ātruma un pārklājuma. Tās ir arī galvenās darbības Digitālajā programmā Eiropai, kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu un zināšanām balstīta ekonomika, ar tālejošu mērķi nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu. Pēc iespējas augstāka kabeļu un bezvadu platjoslas ātruma un jaudas nodrošināšana palīdz sasniegt mērķi – lai līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem būtu piekļuve platjoslas pieslēgumam ar ātrumu vismaz 30 Mb/s un vismaz pusei Savienības mājsaimniecību būtu piekļuve platjoslas pieslēgumam ar ātrumu vismaz 100 Mb/s –, un tā ir svarīga, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju pasaulē, kā arī ir nepieciešama, lai gūtu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no vienotā digitālā tirgus. Tai būtu arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem. Tā kā bezvadu lietojumi ir svarīgi inovācijām, programma ir arī nozīmīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības politiku inovāciju jomā.

(9)

Ar programmu būtu jānosaka pamats attīstībai, lai Savienība varētu iegūt līderpozīcijas bezvadu platjoslu ātruma, mobilitātes, pārklājuma un jaudas ziņā. Šāda līderpozīcija ir būtiska, lai veidotu konkurētspējīgu un vienotu digitālo tirgu, kas atvērtu iekšējo tirgu visiem Savienības iedzīvotājiem.

(10)

Ar programmu būtu jānosaka pamatprincipi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan radiofrekvenču spektra pārvaldība joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā būtu jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un tādējādi, lai varētu realizēt Savienības politiku.

(11)

Programmā būtu jāņem vērā arī Lēmums Nr. 676/2002/EK un Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (turpmāk “CEPT”) īpašās tehniskās zināšanas, lai Savienības politiku, kura ir saistīta ar radiofrekvenču spektru un par kuru vienojušies Eiropas Parlaments un Padome, var īstenot ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, norādot, ka šādus pasākumus var veikt, kad vien nepieciešams, lai īstenotu jau esošo Savienības politiku.

(12)

Vieglai piekļuvei spektram var būt vajadzīgi inovatīvi atļauju veidi, piemēram, par spektra kolektīvu izmantošanu vai infrastruktūras koplietošanu, kuru piemērošanu Savienībā varētu veicināt, apzinot paraugpraksi un mudinot apmainīties ar informāciju, kā arī konkrēti definējot kopīgus vai konverģējošus spektra izmantošanas nosacījumus. Tur, kur interferences izraisīti traucējumi neapdraud citu pakalpojumu attīstību, īpaši interesantas ir vispārīgas atļaujas, kas ir vismazāk apgrūtinošais atļauju veids.

(13)

Jau tagad būtu padziļināti jāizpēta tā sauktās kognitīvās tehnoloģijas, kaut arī tās vēl ir attīstības stadijā, – tostarp veicinot koplietošanu, kas pamatotos uz atrašanās vietas noteikšanu.

(14)

Spektra tirdzniecības tiesības apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem varētu būtiski sekmēt ekonomikas izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, būtu nekavējoties jāatver tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK. Paraugprakses apmaiņa par šādu joslu atļauju piešķiršanas nosacījumiem un procedūrām, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra frekvenču uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī šādu tiesību nepamatotu neizmantošanu, veicinātu šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglotu informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā. Atbilstošos gadījumos, neskarot noteikumus Direktīvā 2002/20/EK attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, būtu jāveicina kolektīva spektra izmantošana (vai kopīga izmantošana), ko veic nenoteikts skaits neatkarīgu lietotāju un/vai ierīču, lai atbilstoši skaidri definētiem noteikumiem vienlaikus vienā konkrētā teritorijā piekļūtu spektram vienā un tajā pašā frekvenču diapazonā.

(15)

Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un piekļuvi lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši – ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavēt inovāciju un konkurenci. Jaunu spektra izmantošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra nodošanu, iznomāšanu vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, esošo tiesību grozīšana, aizliegums iegūt noteiktas spektra izmantošanas tiesības, nosacījumu uzlikšana par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu – piemēram, kā minēts Direktīvā 2002/21/EK, lai ierobežotu spektra apjomu, kas pieejams katram uzņēmumam, vai lai novērstu pārmērīgu spektra izmantošanas tiesību uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvai 2002/20/EK un Padomes Direktīvai 87/372/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (8) (GSM direktīva).

(16)

Esošās spektra izmantošanas uzskaites izveide, kā arī tehnoloģiju tendenču, nākotnes vajadzību un spektra pieprasījumu analīze, jo īpaši 400 MHz un 6 GHz joslā, vajadzētu dot iespēju apzināt frekvenču joslas, kurās efektivitāti varētu uzlabot, un spektra kopīgas izmantošanas iespējas, kas sniegtu labumu gan komerciālajā, gan publiskajā sektorā. Spektra pašreizējās izmantošanas uzskaites izveides un uzturēšanas metodoloģijā būtu pienācīgi jāņem vērā pārvaldes iestādēm radītais administratīvais slogs un būtu jācenšas samazināt minēto slogu. Tādēļ, izstrādājot spektra pašreizējās izmantošanas uzskaites izveides metodoloģiju, būtu pilnībā jāņem vērā dalībvalstu sniegtā informācija saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/344/EK (2007. gada 16. maijs) par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā (9).

(17)

Radiofrekvenču spektra efektīvai izmantošanai svarīgi ir saskaņotie standarti atbilstīgi Direktīvai 1999/5/EK, un šajos standartos būtu jāņem vērā juridiski noteikti kopīgas izmantošanas nosacījumi. Arī Eiropas standartos attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām un tīkliem, kas nav saistīti ar radio, būtu jāizvairās no traucējumiem radiofrekvenču spektra izmantošanā. Bezvadu ierīču un lietojumu arvien pieaugošais apjoms un blīvums apvienojumā ar radiofrekvenču spektra izmantošanas daudzveidību rada problēmas pašreizējai interferences pārvaldības pieejai. Šī pieeja būtu jāizskata un atkārtoti jāizvērtē, tostarp arī uztvērēju raksturlielumi un sarežģītāki interferences novēršanas mehānismi.

(18)

Atbilstošos gadījumos dalībvalstīm būtu jāatļauj ieviest kompensējošus pasākumus, lai segtu pārejas izmaksas.

(19)

Saskaņā ar Digitālās programmas Eiropai mērķiem bezvadu platjosla varētu ievērojami sekmēt ekonomikas atlabšanu un izaugsmi, ja tiktu darīts pieejams pietiekams radiofrekvenču spektrs, tiktu ātri piešķirtas spektra izmantošanas tiesības un tirdzniecībai ļautu pielāgoties tirgus attīstībai. Digitālajā programmā Eiropai paredzēts, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam vajadzētu būt piekļuvei platjoslas pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Tādēļ spektrs, uz ko jau attiecas esošie Komisijas lēmumi, būtu jādara pieejams saskaņā ar minētajos lēmumos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Atkarībā no tirgus pieprasījuma atļauju piešķiršanas process virszemes sakariem būtu jāveic saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK līdz 2012. gada 31. decembrim, lai visiem nodrošinātu vieglu piekļuvi bezvadu platjoslai, jo īpaši frekvenču joslās, kas piešķirtas ar Komisijas Lēmumiem 2008/411/EK (10), 2008/477/EK (11) un 2009/766/EK (12). Lai papildinātu virszemes platjoslas pakalpojumus un nodrošinātu pārklājumu visattālākajiem Savienības apgabaliem, ātrs un īstenojams risinājums var būt piekļuve satelīta platjoslai.

(20)

Attiecīgos gadījumos būtu jāievieš elastīgāki spektra izmantošanas noteikumi, lai veicinātu inovāciju un ātrdarbīgus platjoslas savienojumus, kas ļautu uzņēmumiem samazināt izmaksas un palielināt konkurētspēju un sniegtu iespēju izstrādāt jaunus interaktīvus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, izglītības, veselības aprūpes un vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā.

(21)

Ja ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums būtu pieejams gandrīz 500 miljoniem cilvēku Eiropā, tas palīdzētu attīstīt iekšējo tirgu, veidojot pasaules mērogā unikālu lietotāju nepieciešamo skaitu, visos reģionos piedāvājot jaunas iespējas un katram lietotājam nodrošinot lielāku ieguvumu, un dotu Savienībai potenciālu kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku. Tādēļ strauja platjoslas izvēršana ir izšķiroša Eiropas produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni un mazi uzņēmumi, kas varētu ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs.

(22)

Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU) 2006. gadā aprēķināja, ka, lai attīstītu Starptautisko mobilo telesakaru – 2000 (IMT-2000) un IMT progresīvās (IMT-advanced) sistēmas (proti, 3G un 4G mobilos sakarus), nākotnes platjoslu spektra vajadzības 2020. gadā būtu starp 1 280 un 1 720 MHz komerciālās mobilās rūpniecības vajadzībām katram ITU reģionam, tostarp Eiropai. Jāatzīmē, ka mazākais skaitlis (1 280 MHz) ir lielāks nekā prasības dažās valstīs. Turklāt ir dažas valstis, attiecībā uz kurām prasības ir augstākas par lielāko skaitli (1 720 MHz). Abi šie skaitļi ietver spektru, kuru jau izmanto vai plāno izmantot Pre-IMT sistēmās, IMT-2000 un tās uzlabojumos. Ja nepieciešamais spektrs netiks atbrīvots, vislabāk to darot saskaņoti starptautiskā līmenī, mobilo tīklu ierobežotās jaudas dēļ tiks kavēti jauni pakalpojumi un ekonomikas izaugsme.

(23)

Lielu platību pārklājumam ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem optimāla ir frekvenču josla 800 MHz (790–862 MHz). Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam par digitālās dividendes atbrīvošanas veicināšanu Eiropas Savienībā (13), kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un ņemot vērā straujās norises valstu regulējuma jomā, minētā josla principā būtu jādara pieejama elektronisko sakaru pakalpojumiem Savienībā līdz 2013. gadam. Ilgākā laikposmā varētu paredzēt arī papildu spektru, ievērojot tehnoloģiju tendenču, nākotnes vajadzību un spektra pieprasījuma analīzes rezultātus. Ņemot vērā to, ka 800 MHz josla pieļauj datu pārraidi lielos apgabalos, attiecīgos gadījumos tās izmantošanas tiesības varētu saistīt ar pārklājuma nodrošināšanas pienākumu.

(24)

Palielinātas bezvadu platjoslas iespējas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu jaunas izplatīšanas platformas kultūras jomai, tādējādi paverot iespēju minētās nozares sekmīgai turpmākai attīstībai.

(25)

Bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp vietējās piekļuves radiotīkli, var pāraugt savus līdz šim piešķirtos apjomus, kas saņemti bez licences. Attiecībā uz pašreizējās frekvenču izmantošanas un jaunu frekvenču spektra vajadzību uzskaiti un atkarībā no spektra izmantošanas citiem nolūkiem būtu jāizvērtē, cik lietderīgi un nepieciešami ir plašāk piešķirt nelicencētu spektru bezvadu piekļuves sistēmām, tostarp vietējiem radiotīkliem 2,4 GHz un 5 GHz joslās.

(26)

Kaut gan apraide arī turpmāk būs svarīga satura izplatīšanas platforma, jo tā joprojām ir visekonomiskākā plašsaziņas līdzekļu platforma, kabeļu un bezvadu platjosla un citi jauni pakalpojumi kultūras jomai sniedz jaunas iespējas dažādot informācijas izplatīšanu, piedāvāt pakalpojumus pēc pieprasījuma un izmantot lielā datu pārraides pieauguma ekonomisko potenciālu.

(27)

Lai pievērstu galveno uzmanību šīs daudzgadu programmas prioritātēm, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai atbalstītu un sasniegtu mērķi – nodrošināt Savienības līderpozīcijas bezvadu elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu jomā, šiem pakalpojumiem atbrīvojot pietiekama apjoma spektru rentablās joslās, lai minētie pakalpojumi būtu plaši pieejami.

(28)

Tā kā kopēja pieeja un darbības mēroga radīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, vajadzētu noteikt paraugpraksi atsevišķi atļauju nosacījumiem un procedūrām saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Šādi nosacījumi un procedūras varētu ietvert saistības attiecībā uz pārklājumu, spektra bloka izmēru, tiesību piešķiršanas laiku, piekļuvi mobilajiem virtuālajiem tīkla operatoriem un spektra izmantošanas tiesību ilgumu. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi, lai palielinātu spektra efektīvu izmantošanu un attīstītu bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējo tirgu, minētie nosacījumi un procedūras būtu jāpiemēro tām frekvenču joslām, ko piešķir bezvadu sakariem un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt.

(29)

Papildu spektrs varētu būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un izstrādē, e-veselībā, e-iekļaušanā un, vajadzības gadījumā, sabiedrības aizsardzībai un palīdzībai katastrofu seku likvidēšanai (SAKSL), ņemot vērā tajās aizvien plašāku video un datu pārraides izmantošanu, lai pakalpojumus varētu sniegt ātri un efektīvi. Sinerģiju optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un izstrādes darbībām un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pamatprogrammu (2007.–2013. gadam) liek izpētīt vajadzību pēc spektra projektiem, kuriem varētu būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz MVU, piemēram, kognitīvais radio vai e-veselība. Atbilstoša aizsardzība pret kaitīgiem traucējumiem būtu jānodrošina arī tāpēc, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi un zinātnisko darbību.

(30)

Stratēģija “Eiropa 2020” nosaka vides aizsardzības mērķus attiecībā uz ilgtspējīgu, energoefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, piemēram, uzlabojot energoefektivitāti par 20 % līdz 2020. gadam. Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, liela nozīme ir informācijas un sakaru tehnoloģiju nozarei. Ierosinātie pasākumi ietver Savienības mēroga automatizēto enerģijas pārvaldības sistēmu (viedtīklu un viedmērierīču) izvēršanas paātrināšanu, kurās izmanto sazināšanās funkciju, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un automatizēto transporta sistēmu, un automatizētās satiksmes pārvaldības attīstību, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē. Spektra tehnoloģiju efektīvāka izmantošana var arī palīdzēt samazināt radioiekārtu enerģijas patēriņu un ierobežot ietekmi uz vidi lauku apvidos un attālos apgabalos.

(31)

Saskaņotai pieejai spektra atļaujām Savienībā būtu pilnībā jāņem vērā sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem, kas ir būtiska iedzīvotāju labklājībai. Ievērojot Padomes Ieteikumu 1999/519/EK (1999. gada 12. jūlijs) par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku iedarbībai (0 Hz līdz 300 GHz) (14), ir svarīgi nodrošināt spektra izmantošanas jonizējošās un nejonizējošās ietekmes uz veselību pastāvīgu uzraudzību, tostarp uzraudzīt, kādu kumulatīvo ietekmi reālos apstākļos atstāj arvien vairāk veidu iekārtu izmantošana dažādās spektra frekvencēs.

(32)

Būtiskiem vispārējas nozīmes mērķiem, piemēram, cilvēku drošībai, nepieciešams koordinēts tehniskais risinājums drošības un avārijas dienestu sadarbībai starp dalībvalstīm. Drošības pakalpojumu, ierīču un novatorisku Eiropas mēroga vai savietojamu drošības un ārkārtas risinājumu izstrādei un brīvai apritei uz saskaņota pamata būtu jādara pieejams pietiekams radiofrekvenču spektrs. Pētījumi liecina, ka ir nepieciešams papildu saskaņots spektrs zem 1 GHz, lai nākamajos piecos līdz desmit gados sniegtu mobilos platjoslas pakalpojumus sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku novēršanai visā Savienībā.

(33)

Ņemot vērā radioviļņu izplatīšanās īpatnības, to, ka radioviļņu izmantošanas pakalpojumu tirgi ir starptautiski, kā arī to, ka jāizvairās no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm, radiofrekvenču spektra regulējumam ir spēcīgs pārrobežu vai starptautisks aspekts.

(34)

Saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības tiesas judikatūru gadījumos, kad starptautiska nolīguma priekšmets ir daļēji Savienības kompetencē un daļēji dalībvalstu kompetencē, ir ļoti būtiski nodrošināt ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm. Minētais pienākums sadarboties, kā tas ir izskaidrots vispāratzītā judikatūrā, izriet no Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās pārstāvības vienotības principa.

(35)

Tāpat dalībvalstīm varētu būt nepieciešams atbalsts frekvenču koordinēšanai divpusējās sarunās ar Savienības kaimiņvalstīm, tostarp kandidātvalstīm un valstīm, kas pievienojas, lai tās izpildītu Savienības tiesību aktos par frekvenču koordinācijas jautājumiem noteiktos pienākumus. Tam arī būtu jāpalīdz izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un uzlabot spektra efektivitāti un spektra izmantošanas konverģenci pat ārpus Savienības robežām.

(36)

Lai sasniegtu šā lēmuma mērķus, ir svarīgi uzlabot pašreizējo institucionālo struktūru spektra politikas koordinācijai un pārvaldei Savienības līmenī, tostarp jautājumos, kas tieši skar divas vai vairāk dalībvalstis, vienlaikus pilnībā ņemot vērā kompetenci un valsts pārvaldes iestāžu zināšanas. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai starp standartizācijas iestādēm, pētniecības iestādēm un CEPT pastāvētu sadarbība un koordinācija.

(37)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (15).

(38)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, izveidot daudzgadu radio spektra politikas programmu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(39)

Komisijai reizi gadā būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību.

(40)

Izstrādājot priekšlikumu, Komisija ir īpaši ņēmusi vērā ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK (16) izveidotās Radiofrekvenču spektra politikas grupas atzinumu,

a)

vispiemērotākās un vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai maksimāli palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti. Šāda atļauju sistēma pamatojas uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem;

b)

iekšējā tirgus attīstības veicināšana, sekmējot nākotnes Savienības līmeņa digitālo pakalpojumu rašanos un veicinot efektīvu konkurenci;

c)

konkurences un inovāciju veicināšana, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu tehnisko kvalitāti, lai veicinātu platjoslas pakalpojumu pieejamību un efektīvi reaģētu uz pieaugošo bezvadu datu plūsmu;

d)

nosakot tehniskās prasības spektra izmantošanai, pilnībā ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp ierobežojumu pakļaut plašāku sabiedrību elektromagnētiskiem laukiem;

e)

ja iespējams, tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes veicināšana attiecībā uz spektra izmantošanas tiesībām.

a)

tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana attiecībā uz spektra izmantošanas tiesībām elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, kā arī radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanai vai iznomāšanai;

b)

radiofrekvenču izmantošanas saskaņošanas veicināšana visā Savienībā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to rezultatīvu un efektīvu izmantošanu;

c)

pieaugošo bezvadu datu pārraižu un platjoslas pakalpojumu vienkāršošana, jo īpaši veicinot elastību, un inovācijas sekmēšana, ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut kaitīgus traucējumus un nodrošināt pakalpojumu tehnisko kvalitāti.

a)

veicināt spektra efektīvu pārvaldību un izmantošanu, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas, kurš norāda uz spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību;

b)

tiekties laicīgi piešķirt pietiekamu un piemērotu spektru, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus un vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu bezvadu pārraidēm, tādējādi ļaujot attīstīties komerciālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, vienlaikus ņemot vērā svarīgus vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, kultūras daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos; šajā nolūkā būtu jāpieliek visas pūles, lai, pamatojoties uz uzskaiti, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu, līdz 2015. gadam apzinātu vismaz 1 200 MHz piemērota spektra. Šajā skaitlī ir ietverts spektrs, kuru jau izmanto;

c)

pārvarēt digitālo plaisu un veicināt Digitālās programmas Eiropai mērķus, līdz 2020. gadam sekmējot visiem Savienības iedzīvotājiem piekļuvi platjoslai ar ātrumu vismaz 30 Mb/s un nodrošinot, lai Savienībā varētu būt visaugstākais iespējamais platjoslas ātrums un jauda;

d)

nodrošināt Savienības līderpozīcijas bezvadu elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu jomā, minētajiem pakalpojumiem atbrīvojot pietiekama apjoma spektru rentablās joslās, lai minētie pakalpojumi būtu plaši pieejami;

e)

nodrošināt iespējas komercsektoram un sabiedriskajam sektoram, palielinot mobilās platjoslas jaudu;

f)

veicināt inovācijas un ieguldījumus, palielinot spektra izmantošanas elastīgumu, konsekventi visā Savienībā piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principus starp tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas var tikt pieņemti, un nodrošinot regulatīvo prognozējamību, kā noteikts inter alia elektronisko sakaru tiesiskajā regulējumā, atbrīvojot saskaņotu spektru jaunām progresīvām tehnoloģijām, kā arī nodrošinot spektra izmantošanas tiesību tirdzniecības iespējas, tādējādi radot iespējas Savienības līmeņa nākotnes digitālo pakalpojumu izstrādei;

g)

atvieglināt pieeju spektram, izmantojot priekšrocības, ko sniedz vispārējās atļaujas elektroniskajiem sakariem saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. pantu;

h)

mudināt pasīvu infrastruktūras kopīgu izmantošanu, ja tas ir samērīgi un nediskriminējoši, kā to paredz Direktīvas 2002/21/EK 12. pants;

i)

saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, cenšoties izvairīties no ex ante pasākumiem vai ex post aizsardzības līdzekļiem, pārmērīgas radiofrekvenču izmantošanas tiesību uzkrāšanās atsevišķiem uzņēmumiem, kas rada būtisku kaitējumu konkurencei;

j)

mazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību un pilnībā izmantot tā potenciālu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un darbības mēroga radītus ietaupījumus Savienības līmenī, attiecīgi uzlabojot koordināciju un spektra izmantošanas un pieejamības tehnisko nosacījumu saskaņošanu;

k)

novērst citu radio vai ar radio nesaistītu ierīču radītus kaitīgus traucējumus vai darbības traucējumus, inter alia veicinot tādu standartu izstrādi, kas veicina spektra efektīvu izmantošanu, un palielināt uztvērēju noturību pret traucējumiem, jo īpaši ņemot vērā pieaugošā radio ierīču un lietojumu apjoma un blīvuma kumulatīvo ietekmi;

l)

sekmēt jaunu patēriņa produktu un tehnoloģiju pieejamību, lai nodrošinātu atbalstu patērētājiem pārejai uz digitālo tehnoloģiju, un nodrošināt efektīvu digitālās dividendes izmantošanu;

m)

samazināt Savienības oglekļa emisijas ietekmi, palielinot bezvadu sakaru tīklu un iekārtu tehnisko efektivitāti un energoefektivitāti.

a)

lai ierobežotu spektra apjomu, kura izmantošanas tiesības piešķir jebkuram uzņēmumam, vai lai šādām izmantošanas tiesībām noteiktu nosacījumus, piemēram, vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšanu, valsts līmeņa vai reģionālo viesabonēšanu atsevišķās joslās vai konkrētās joslu grupās ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, joslās zem 1 GHz, kas piešķirtas elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šādus papildnoteikumus var noteikt tikai valsts kompetentā iestāde;

b)

ja tas ir piemēroti situācijai valsts tirgū, lai rezervētu konkrētu daļu frekvenču joslu vai joslu grupu piešķiršanai jauniem tirgus dalībniekiem;

c)

lai atteiktos piešķirt jaunas spektra izmantošanas tiesības vai atļautu jaunu spektra izmantošanu konkrētās joslās, vai noteiktu nosacījumus jauno spektra izmantošanas tiesību piešķīrumam vai jauna spektra izmantošanas atļaujai, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, kas radušies izmantošanas tiesību piešķiršanas, nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā;

d)

lai aizliegtu vai noteiktu nosacījumus tādai spektra izmantošanas tiesību nodošanai, kas nav pakļauta valsts vai Savienības apvienošanās kontrolei, ja šāda nodošana varētu būtiski kaitēt konkurencei;

e)

lai grozītu esošās tiesības saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex post konkurences izkropļojumus, kas radušies radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā.

a)

dot iespēju apzināt frekvenču joslas, kurās esošā spektra izmantošanas efektivitāti varētu uzlabot;

b)

palīdzēt apzināt frekvenču joslas, kas varētu būt piemērotas pārdalei un spektra kopīgas izmantošanas iespējām, lai atbalstītu šajā lēmumā izklāstītās Savienības politikas jomas, vienlaikus ņemot vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, pamatojoties inter alia uz patērētāju un operatoru pieprasījumu, kā arī iespēju šādas vajadzības apmierināt;

c)

palīdzēt analizēt gan privāto, gan publisko lietotāju dažādus spektra izmantošanas veidus;

d)

palīdzēt apzināt frekvenču joslas, ko varētu piešķirt vai pārdalīt, lai uzlabotu to efektīvu izmantošanu, veicināt inovāciju un uzlabot konkurenci iekšējā tirgū, lai izpētītu jaunus spektra kopīgas izmantošanas veidus gan privāto, gan publisko lietotāju interesēs, vienlaikus ņemot vērā šādas joslu un blakusjoslu piešķiršanas un pārdalīšanas iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pašreizējiem lietotājiem.

a)

izstrādāt praktiskos aspektus un vienotus formātus tādu datu par spektra pašreizējo izmantošanu vākšanai un sniegšanai, ko dalībvalstis vāc un sniedz Komisijai, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Lēmuma Nr. 676/2002/EK 8. pantā noteiktie uzņēmējdarbības konfidencialitātes noteikumi un dalībvalstu tiesības neizpaust konfidenciālu informāciju, ņemot vērā mērķi samazināt dalībvalstu administratīvo slogu un esošos pienākumus, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz pienākumu sniegt konkrētu informāciju;

b)

izstrādāt analīzes metodiku tehnoloģiju tendencēm, nākotnes vajadzībām un spektra pieprasījumam Savienības politikas jomās, uz ko attiecas šis lēmums, jo īpaši tiem pakalpojumiem, kas varētu darboties frekvenču diapazonā no 400 MHz līdz 6 GHz, lai apzinātu topošos un potenciālos spektra nozīmīgus izmantošanas gadījumus.

a)

ja starptautisko sarunu priekšmets ir Savienības kompetencē, Savienības nostāju nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)

ja starptautisko sarunu priekšmets ir daļēji Savienības kompetencē un daļēji dalībvalstu kompetencē, Savienība un dalībvalstis cenšas noteikt kopēju nostāju saskaņā ar patiesas sadarbības principa prasībām.

21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/18

(1)

Direktīvā 2010/31/ES noteikts, ka Komisijai ar deleģētu tiesību aktu jānosaka salīdzinošās metodoloģijas sistēma izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem.

(2)

Dalībvalstu pienākums ir noteikt minimālās energoefektivitātes prasības ēkām un būves elementiem. Prasības jānosaka nolūkā sasniegt izmaksu ziņā optimālus līmeņus. Dalībvalstu ziņā ir pieņemt lēmumu par to, vai valsts etalons, ko izmanto kā izmaksu optimalitātes aprēķinu galīgo rezultātu, ir iegūts, veicot aprēķinus no makroekonomikas viedokļa (ņemot vērā energoefektivitātes ieguldījumu izmaksas un ieguvumus sabiedrībai kopumā) vai tikai no finanšu viedokļa (ņemot vērā tikai ieguldījumu). Valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām nevajadzētu būt vairāk kā par 15 % zemākām nekā izmaksu optimalitātes rezultāts, ko iegūst ar aprēķinu, kas pieņemts par valsts etalonu. Izmaksu ziņā optimāls līmenis ir viens no energoefektivitātes līmeņiem, kam raksturīga pozitīva izmaksu un ieguvumu attiecība ēkas kalpošanas laikā.

(3)

Direktīva 2010/31/ES veicina enerģijas patēriņa samazinājumu apbūvētā vidē, kā arī tajā uzsvērts, ka būvniecības nozare ir viens no galvenajiem oglekļa dioksīda emisiju avotiem.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (2), paredz minimālo energoefektivitātes prasību noteikšanu šādiem ražojumiem. Nosakot valstu prasības attiecībā uz ēkas inženiertehniskajām sistēmām, dalībvalstīm jāņem vērā īstenošanas pasākumi, kas noteikti minētajā direktīvā. To būvizstrādājumu energoefektivitāte, kas jāizmanto aprēķiniem saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (3).

(5)

Mērķis rast rentablus vai izmaksu ziņā optimālus energoefektivitātes līmeņus dažos apstākļos var attaisnot to, ka dalībvalstis nosaka rentablas vai izmaksu ziņā optimālas energoefektivitātes prasības būves elementiem, kas praksē var radīt šķēršļus dažu ēku konstrukcijas vai tehniskajiem risinājumiem, kā arī stimulēt izmantot ar enerģiju saistītus ražojumus ar labāku energoefektivitāti.

(6)

Pasākumi, kas veido salīdzinošās metodoloģijas sistēmu, ir noteikti Direktīvas 2010/31/ES III pielikumā un ietver references ēku noteikšanu, to energoefektivitātes pasākumu noteikšanu, kas piemērojami šīm references ēkām, šo pasākumu primārā enerģijas pieprasījuma novērtējumu un šo pasākumu izmaksu (t. i., neto pašreizējās vērtības) aprēķinu.

(7)

Direktīvas 2010/31/ES I pielikumā noteiktais kopējais vispārīgais regulējums energoefektivitātes aprēķinam attiecas arī uz visiem izmaksu ziņā optimālas metodoloģijas sistēmas pasākumiem, jo īpaši uz ēku un būves elementu energoefektivitātes aprēķināšanu.

(8)

Nolūkā pielāgot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu valstu apstākļiem dalībvalstīm vajadzētu noteikt aplēsto ēkas un/vai būves elementu kalpošanas ilgumu, piemērotas izmaksas par energonesējiem, ražojumiem, sistēmām, apkopi, ekspluatācijas un darbaspēka izmaksām, primārās enerģijas konversijas koeficientus un enerģijas cenu attīstību, patlaban aplēšot to kurināmajam, ko attiecīgās valsts kontekstā izmanto ēkās lietotās enerģijas iegūšanai, ņemot vērā Komisijas sniegto informāciju. Dalībvalstīm būtu jānosaka arī diskonta likme, kas izmantojama gan makroekonomikas, gan finanšu aprēķinos pēc tam, kad veikta jutīguma analīze vismaz divām procentu likmēm katram aprēķinam.

(9)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis salīdzinošās metodoloģijas piemērošanai izmanto kopīgu pieeju, ir lietderīgi, ka Komisija nosaka galvenos sistēmas nosacījumus, kas nepieciešami neto pašreizējās vērtības aprēķiniem, piemēram, aprēķinu sākuma gadu, vērā ņemamās izmaksu kategorijas un izmantojamo aprēķinu periodu.

(10)

Kopīga aprēķinu perioda noteikšana nav pretrunā ar dalībvalstu tiesībām noteikt ēku un/vai būves elementu aplēsto kalpošanas laiku, jo tas var būt gan ilgāks, gan īsāks nekā noteiktais aprēķinu periods. Ēkas vai būves elementa aplēstajam kalpošanas ilgumam ir tikai ierobežota ietekme uz aprēķinu periodu, jo to drīzāk nosaka atkarībā no ēkas atjaunošanas cikla, kas ir laikposms, pēc kura ēka tiek ievērojami atjaunota.

(11)

Izmaksu aprēķiniem un prognozēm ar daudziem pieņēmumiem un neskaidrībām, tostarp, piemēram, par enerģijas cenu attīstību laika gaitā, parasti pievieno jutīguma analīzi, lai izvērtētu galveno ievaddatu ticamību. Lai aprēķinātu izmaksu optimalitāti, jutīguma analīzē vajadzētu ietvert vismaz enerģijas cenu attīstību un diskonta likmi, un ideālā gadījumā jutīguma analīzē būtu jāietver arī jauno tehnoloģiju cenu attīstība, lai to varētu izmantot aprēķinu pārskatīšanai.

(12)

Salīdzinošās metodoloģijas sistēmai vajadzētu būt tādai, lai dalībvalstis varētu izmaksu optimalitātes aprēķinu rezultātus salīdzināt ar spēkā esošajām minimālās energoefektivitātes prasībām un izmantot salīdzinājuma rezultātu, lai nodrošinātu, ka minimālās energoefektivitātes prasības tiek noteiktas nolūkā sasniegt izmaksu ziņā optimālus līmeņus. Dalībvalstīm būtu jāapsver arī minimālās energoefektivitātes prasību noteikšana izmaksu ziņā optimālā līmenī tām ēku kategorijām, attiecībā uz kurām līdz šim nav bijušas nekādas minimālās energoefektivitātes prasības.

(13)

Izmaksu optimalitātes metodoloģija ir tehnoloģiski neitrāla un nedod priekšrocības nevienam tehnoloģiskam risinājumam. Tā nodrošina pasākumu / pasākumu kopumu / variantu konkurenci aplēstajā ēkas vai būves elementa kalpošanas laikā.

(14)

Aprēķinu rezultāti un ievaddati, kā arī pieņēmumi jāziņo Komisijai, kā noteikts Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktā. Šiem ziņojumiem vajadzētu ļaut Komisijai novērtēt un ziņot par to, kā dalībvalstis virzās uz izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni.

(15)

Lai ierobežotu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai samazināt aprēķinu skaitu, nosakot tādas references ēkas, kas ir reprezentatīvas vairākām ēku kategorijām, tomēr neietekmējot dalībvalstu Direktīvā 2010/31/ES paredzēto pienākumu noteikt minimālās energoefektivitātes prasības noteiktām ēku kategorijām,

1)

vispārējās izmaksas ir sākotnējo ieguldījumu izmaksu pašreizējās vērtības summa, kārtējo izmaksu summa un aizstāšanas izmaksas (attiecībā uz sākuma gadu), kā arī, ja piemērojams, likvidācijas izmaksas. Aprēķinam makroekonomikas līmenī ievieš izmaksu papildu kategoriju – siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas;

2)

sākotnējās ieguldījumu izmaksas ir visas izmaksas līdz brīdim, kad ēka vai būves elements ir gatavs izmantošanai un nodots klientam. Šajās izmaksās ietilpst projektēšanas izmaksas, būves elementu iegāde, pieslēgšanas piegādātājiem, uzstādīšanas un nodošanas ekspluatācijā process;

3)

enerģijas izmaksas ir gada izmaksas un fiksētas un maksimālās maksas par enerģiju, tostarp valsts nodokļi;

4)

ekspluatācijas izmaksas ir visas izmaksas, kas saistītas ar ēkas ekspluatāciju, tostarp gada maksa par apdrošināšanu, komunālo pakalpojumu maksājumi un citi pastāvīgie maksājumi un nodokļi;

5)

uzturēšanas izmaksas ir gada izmaksas par pasākumiem, lai saglabātu un atjaunotu ēkas vai būves elementa vēlamo kvalitāti. Tās ietver gada izmaksas par pārbaudi, tīrīšanu, regulēšanu, remontu un izlietotajiem materiāliem;

6)

kārtējās izmaksas ir ikgadējas uzturēšanas, ekspluatācijas un enerģijas izmaksas;

7)

likvidācijas izmaksas ir izmaksas par ēkas vai būves elementa nojaukšanu tā kalpošanas laika beigās, un tajās ietilpst nojaukšana, to būves elementu, kuru kalpošanas laiks vēl nav beidzies, aizvākšana, transportēšana un otrreizēja pārstrāde;

8)

gada izmaksas ir summa, ko veido kārtējās izmaksas un periodiskās izmaksas vai aizstāšanas izmaksas, kas maksātas konkrētajā gadā;

9)

aizstāšanas izmaksas ir ieguldījums būves elementā atbilstoši aplēstajam kalpošanas laikam aprēķina periodā;

10)

siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir naudas izteiksmē izteikts kaitējums, ko videi nodarījušas CO2 emisijas saistībā ar ēku patērēto enerģiju;

11)

references ēka ir hipotētiska vai reāla references ēka, kurai ir tipiska ēkas ģeometrija un inženiertehniskās sistēmas, tipiska energoefektivitāte gan ēkas norobežojošajām konstrukcijām, gan inženiertehniskām sistēmām, tipiska funkcionalitāte un tipiska izmaksu struktūra konkrētajā dalībvalstī un kurai ir raksturīgi klimatiskie apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums;

12)

diskonta likme ir noteikta vērtība naudas vērtības salīdzināšanai dažādos laikos reālā izteiksmē;

13)

diskonta koeficients ir reizinātājs, ko izmanto, lai naudas plūsmu kādā konkrētā laikā pārvērstu tās ekvivalentajā vērtībā sākuma brīdī. To iegūst no diskonta likmes;

14)

sākuma gads ir gads, uz kuru pamatojas visi aprēķini un sākot ar kuru tiek noteikts aprēķinu periods;

15)

aprēķinu periods ir laikposms, ko izmanto aprēķināšanai, un parasti to izsaka gados;

16)

ēkas atlikusī vērtība ir ēkas un būves elementu atlikušās vērtības summa aprēķinu perioda beigās;

17)

cenu attīstība ir enerģijas, ražojumu, celtniecības sistēmu, pakalpojumu, apkopes cenu un citu izmaksu izmaiņas laika gaitā, un tās var atšķirties no inflācijas līmeņa;

18)

energoefektivitātes pasākums ir ēkā veiktas izmaiņas, kuru rezultātā samazinās ēkas primārās enerģijas vajadzības;

19)

pasākumu kopums ir energoefektivitātes pasākumu un/vai uz atjaunojamiem energoavotiem balstītu pasākumu kopums, ko piemēro references ēkai;

20)

variants ir ēkai piemērota pilna pasākumu kompleksa / pasākumu kopumu vispārīgais rezultāts un apraksts, un tas var sastāvēt no pasākumu kombinācijas attiecībā uz norobežojošajām konstrukcijām, pasīviem (nemehāniskiem) paņēmieniem, pasākumiem attiecībā uz ēku sistēmām un/vai pasākumiem, kas pamatojas uz atjaunojamiem energoavotiem;

21)

ēku apakškategorijas ir ēku tipu kategorijas, kas ir sīkāk iedalītas atkarībā no izmēra, vecuma, būvmateriāliem, lietojuma veida, klimatiskās zonas un citiem kritērijiem papildus tiem, kas noteikti Direktīvas 2010/31/ES I pielikuma 5. punktā. References ēkas parasti nosaka šajās apakškategorijās;

22)

piegādātā enerģija ir enerģija, izteikta energonesējos, kas piegādāta ēkas inženiertehniskajām sistēmām caur sistēmas robežu, lai apmierinātu vērā ņemtās vajadzības (apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, sadzīves karstā ūdens sagatavošanai, apgaismojumam, iekārtām u. c.) vai ražotu elektroenerģiju;

23)

apkurei un dzesēšanai nepieciešamā enerģija nozīmē siltumu, kas jāpiegādā kondicionētai telpai vai no tās jāizvada, lai uzturētu paredzētos temperatūras parametrus konkrētā laikposmā;

24)

eksportēta enerģija ir enerģija, izteikta energonesējos, kas, izmantojot ēkas inženiertehnisko sistēmu, piegādāta sistēmas robežās un ko izmanto ārpus sistēmas robežas;

25)

kondicionēta telpa ir telpa, kurā noteiktus vides parametrus, piemēram, temperatūru, mitrumu u. c., regulē ar tehniskiem līdzekļiem, piemēram, apkuri un dzesēšanu u. c.;

26)

no atjaunojamajiem energoavotiem iegūta enerģija ir enerģija no atjaunojamiem nefosiliem avotiem, proti, vēja, saules, aerotermāliem, ģeotermāliem, hidrotermāliem resursiem un jūras enerģijas, hidroenerģijas, biomasas, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzēm.

a)

par aprēķinu sākuma gadu izmanto gadu, kad tiek veikts aprēķins;

b)

izmanto šīs regulas I pielikumā noteikto aprēķinu periodu;

c)

izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktās izmaksu kategorijas;

d)

kā oglekļa dioksīda izmaksu minimālo zemāko robežvērtību izmanto prognozētās ETS oglekļa cenas, kas norādītas II pielikumā.

a)

ēkas un/vai būves elementa aplēsto kalpošanas ilgumu;

b)

diskonta likmi;

c)

energonesēju, ražojumu, sistēmu, apkopes, ekspluatācijas un darbaspēka izmaksas;

d)

primārās enerģijas koeficientus;

e)

enerģijas cenu attīstību, ko pieņem visiem energonesējiem, ņemot vērā šīs regulas II pielikumā iekļauto informāciju.

21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/37

(1)

Ar 27. pantu Komisijas 2009. gada 27. novembra Regulā (EK) Nr. 1187/2009, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (2), ir noteikts, ka saskaņā ar kvotu, kas atvērta, lai uz Dominikānas Republiku eksportētu piena pulveri, prioritāte tiek piešķirta produktiem, kas atbilst konkrētiem eksporta kompensāciju nomenklatūras kodiem. Šo ierobežojumu ieviesa, lai nepieļautu, ka tiek iesniegts pārāk daudz licences pieteikumu, kas varētu izraisīt tirgus sadrumstalošanos un radīt Savienības eksportētājiem risku zaudēt tirgus daļu.

(2)

Daudzumi, par kuriem tika iesniegti pieteikumi 2011./2012. kvotas gadā, pirmo reizi bija zemāki par pieejamajiem kvotas daudzumiem. Ja paliek pāri neizmantoti daudzumi, tie jāpiešķir pieteikumu iesniedzējiem, kuri sākotnēji bija ieinteresēti saņemt lielāku daudzumu par pieprasīto, ar nosacījumu, ka attiecīgi tiek palielināta drošības nauda.

(3)

Lai optimizētu kvotas izmantojumu turpmākajos gados, ir jāpaplašina licences pieteikumu izmantošanas tvērums, to attiecinot uz visiem produktiem, uz kuriem attiecas tarifa kvota, kā noteikts Ekonomikas partnerattiecību nolīgumā starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (3), kura parakstīšanu un provizorisku piemērošanu apstiprināja ar Padomes Lēmumu 2008/805/EK (4). Turklāt attiecībā uz eksporta licenču derīgumu Regulas (EK) Nr. 1187/2009 6. panta 2. punktā paredzēto atkāpi nedrīkstētu ierobežot, attiecinot to tikai uz tiem produktiem, kas ietilpst vienā produktu kategorijā, kā teikts minētās regulas I pielikumā, bet šīs atkāpes piemērošanas joma ir jāpaplašina, attiecinot to uz visiem produktiem, uz kuriem attiecas tarifa kvota.

(4)

Tā kā kopš 2008. gada eksporta kompensācijas ir noteiktas 0 apmērā, eksporta licenču pieteikumos un licencēs būtu jāatspoguļo kombinētās nomenklatūras kodi, nevis eksporta kompensāciju nomenklatūras kodi. Attiecīgie noteikumi būtu atbilstoši jāpielāgo.

(5)

Labas pārvaldības praksei daudzumi, par kuriem licences ir izdotas, ir jāpaziņo Komisijai agrāk par 31. augustu. Attiecīgi noteikums sniegt paziņojumu par piešķirtajiem daudzumiem ir lieks, un to var atcelt.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1187/2009 28. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka eksporta licences pieteikumu var pieņemt tikai tad, ja pieteikuma iesniedzēji iemaksā drošības naudu saskaņā ar minētās regulas 9. pantu. Tādējādi 33. panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums no minētās regulas 9. panta piemērošanas nav adekvāts.

(7)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1187/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

regulas 27. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Licences pieteikumus var iesniegt par visiem produktiem, kas atbilst KM kodiem 0402 10, 0402 21 un 0402 29.”;

2)

regulas 28. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Lai eksporta licences pieteikumu pieņemtu, par katru kombinētās nomenklatūras produkta kodu var iesniegt tikai vienu eksporta licences pieteikumu, un visi pieteikumi vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāiesniedz vienlaikus.”;

3)

regulas 31. pantu groza šādi:

4)

regulas 32. pantu groza šādi:

5)

regulas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Piemēro II nodaļu, izņemot 7. un 10. pantu.”.

21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/39

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/41

(1)

Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 620/2009, ar ko paredz importa tarifa kvotu pārvaldību augstas kvalitātes liellopu gaļai (3), ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi importa licenču iesniegšanai un izdošanai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā paredzēts, ka gadījumos, kad licenču pieteikumos pieprasītie daudzumi pārsniedz attiecīgajā kvotas periodā pieejamos daudzumus, jānosaka piešķīruma koeficienti attiecībā uz katrā licences pieteikumā norādītajiem daudzumiem. Daudzumi, kas pieprasīti importa licenču pieteikumos, kuri laikposmā no 2012. gada 1. marta līdz 7. martam iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 620/2009 3. pantu, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tādējādi jānosaka, par kādu apjomu var izdot importa licences, nosakot piešķīruma koeficientu,

21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/42

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 891/2009 importa licenču pieteikumu pieņemšana attiecībā uz kārtas numuru 09.4318 tika apturēta no 2012. gada 19. janvāra ar Komisijas 2012. gada 18. janvāra Regulu Īstenošanas (ES) Nr. 41/2012, ar ko pārtrauc importa licenču pieteikumu iesniegšanu cukura nozares produktiem atbilstīgi dažām tarifa kvotām (3).

(2)

Atbilstīgi paziņojumiem par neizmantotu un/vai daļēji izmantotu licenču daudzumu ir pieejamas licences ar šo kārtas numuru. Tādēļ pieteikumu pieņemšanas apturēšana ir jāatsauc,

21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/43

1)

Terminu “Eiropas izpildu rīkojums” visā tekstā aizstāj ar terminu “Eiropas izpildes rīkojums” attiecīgā locījumā;

2)

terminu “minimālās normas” visā tekstā aizstāj ar terminu “minimālie standarti” attiecīgā locījumā;

3)

terminu “obligātās normas” visā tekstā aizstāj ar terminu “minimālie standarti” attiecīgā locījumā;

4)

terminu “minimālās procesuālās normas” visā tekstā aizstāj ar terminu “minimālie procesuālie standarti” attiecīgā locījumā;

5)

terminu “obligātās procesuālās normas” visā tekstā aizstāj ar terminu “minimālie procesuālie standarti” attiecīgā locījumā;

6)

terminu “procedūras noteikumi” visā tekstā aizstāj ar terminu “procesuālie noteikumi” attiecīgā locījumā;

7)

terminu “dokuments par tiesvedības uzsākšanu” visā tekstā aizstāj ar terminu “dokuments, ar ko celta prasība” attiecīgā locījumā;

8)

terminu “piegāde” visā tekstā aizstāj ar terminu “izsniegšana” attiecīgā locījumā;

9)

terminu “piegādātais dokuments” visā tekstā aizstāj ar terminu “izsniegtais dokuments” attiecīgā locījumā;

10)

terminu “piegādāt” visā tekstā aizstāj ar terminu “izsniegt” attiecīgā locījumā;

11)

terminu “nogādāt” visā tekstā aizstāj ar terminu “izsniegt” attiecīgā locījumā;

12)

38. lappusē 8. apsvēruma pirmajā teikumā:

13)

38. lappusē 8. apsvēruma otrajā teikumā:

14)

38. lappusē 8. apsvēruma trešajā teikumā:

15)

39. lappusē 17. apsvērumā:

16)

39. lappusē 20. apsvērumā:

17)

40. lappusē 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā:

18)

40. lappusē 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

19)

40. lappusē 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā:

20)

40. lappusē 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā:

21)

41. lappusē 4. panta 1. punktā:

22)

41. lappusē 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā:

23)

41. lappusē 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā:

24)

41. lappusē 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā:

25)

41. lappusē 4. panta 4. punktā:

26)

41. lappusē 4. panta 5. punktā:

27)

41. lappusē 6. panta 1. punktā:

28)

41. lappusē 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā:

29)

42. lappusē 9. panta 2. punktā:

30)

42. lappusē 11. pantā:

31)

43. lappusē 13. panta 2. punktā:

32)

43. lappusē 14. panta 1. punktā:

33)

43. lappusē 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā:

34)

44. lappusē 17. pantā:

35)

44. lappusē 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

36)

44. lappusē 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā:

37)

45. lappusē 20. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmajā teikumā:

38)

45. lappusē 21. panta 1. punktā:

39)

45. lappusē 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

40)

45. lappusē 21. panta 2. punktā:

41)

45. lappusē 23. panta virsrakstā:

42)

45. lappusē 23. pantā tekstā aiz otrā ievilkuma:

43)

45. lappusē 23. panta a) punktā:

44)

45. lappusē 23. panta b) punktā:

45)

45. lappusē 23. panta c) punktā:

46)

46. lappusē 25. panta 2. punktā:

47)

46. lappusē 30. panta virsrakstā: