13.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/1

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

13.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/3

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

13.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/5

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Vytas APUTIS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta. Pēc Gintautas BABRAVIČIUS kunga un Viktor TROFIMOV kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas.

a)

par locekli:

un

b)

par locekļu aizstājējiem:

13.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/6

(1)

Lēmumā 2009/470/EK paredzētas procedūras, ar ko reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmām.

(2)

Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Lēmumā 2008/341/EK, ar ko nosaka, kādiem Kopienas kritērijiem atbilst valsts programmas par atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu apkarošanu, kontroli un uzraudzību (2), paredzēts, ka dalībvalstu iesniegtās dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmas var apstiprināt kā Savienības finanšu pasākumus, ja tās atbilst vismaz minētā lēmuma pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Portugāle ir iesniegusi grozītu infekciozā katarālā drudža uzraudzības un izskaušanas programmu, Grieķija ir iesniegusi grozītu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzraudzības un govju sūkļveida encefalopātijas (BSE) un skrepi slimības izskaušanas programmu, un Bulgārija ir iesniegusi grozītu trakumsērgas izskaušanas programmu.

(4)

Komisija ir izvērtējusi minētās grozītās programmas gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tās tika atzītas par atbilstošām attiecīgiem Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā, un jo īpaši Lēmuma 2008/341/EK pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc minēto dalībvalstu iesniegtās grozītās programmas būtu jāapstiprina.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (3), ir paredzēti noteikumi dzīvnieku TSE profilaksei, kontrolei un izskaušanai. Minētās regulas VII pielikumā ir paredzēti izskaušanas pasākumi, kas veicami pēc apstiprinājuma saņemšanas par TSE uzliesmojumu liellopiem, aitām un kazām.

(6)

Minētā pielikuma A nodaļas 2.3. punkta d) apakšpunktā, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 727/2007 (4), noteikts, ka dalībvalstis aitu un kazu izkaušanu vai pilnīgu iznīcināšanu saimniecībā, kurā konstatēts TSE, var nolemt aizstāt ar to nokaušanu lietošanai pārtikā, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(7)

Francija 2007. gada 17. jūlijā lietā T-257/07 Vispārējā tiesā iesniedza prasību pret Eiropas Komisiju, pieprasot daļēji atcelt atsevišķus noteikumus Regulā (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, jo īpaši minētās regulas VII pielikuma A nodaļas 2.3. punkta d) apakšpunktu.

(8)

Vispārējā tiesa 2007. gada 28. septembra rīkojumā (5) apturēja Regulas (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, VII pielikuma A nodaļas 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punkta, 2.3. punkta d) apakšpunkta un 4. punkta piemērošanu, līdz būs pieņemts spriedums pamata tiesvedībā. Minētajā rīkojumā Vispārējā tiesa apšaubīja Komisijas veikto novērtējumu attiecībā uz pieejamiem zinātniskajiem datiem par iespējamiem riskiem.

(9)

Pēc tam Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) palīdzību, lai precizētu galvenos priekšnoteikumus, kas bija Regulas (EK) Nr. 727/2007 pamatā. Ņemot vērā EFSA precizējumus, Regula (EK) Nr. 999/2001 tika grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 746/2008 (6), kurā tika pārformulēti noteikumi, kuru piemērošanu Vispārējā tiesa bija apturējusi.

(10)

Vispārējā tiesa 2008. gada 30. oktobra rīkojumā (7) apturēja Regulas (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 746/2008, VII pielikuma A nodaļas 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punkta, 2.3. punkta d) apakšpunkta un 4. punkta piemērošanu, līdz būs pieņemts spriedums pamata tiesvedībā lietā T-257/07.

(11)

Vispārējā tiesa 2011. gada 9. septembra spriedumā (8) noraidīja Francijas prasību. Ņemot vērā iepriekš minēto spriedumu, Regulas (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 746/2008, VII pielikuma A nodaļas 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punkta, 2.3. punkta d) apakšpunkta un 4. punkta piemērošana vairs nav apturēta.

(12)

Komisijas 2011. gada 30. novembra Īstenošanas lēmumā 2011/807/ES, ar ko apstiprina atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības gada un daudzgadu programmas, kuras dalībvalstis iesniegušas 2012. gadam un turpmākajiem gadiem, un Savienības finansiālo ieguldījumu (9), apstiprinātas atsevišķas valstu programmas un noteikta Savienības finansiālā ieguldījuma likme un maksimālais apmērs katrai programmai, ko iesniegušas dalībvalstis, kā arī noteikumi attiecināmo summu izmaksai.

(13)

Atsevišķas dalībvalstis ir paudušas nodomu tādu savu programmu ietvaros, kas apstiprinātas atbilstoši Īstenošanas lēmumam 2011/807/ES, izmantot iespēju aitu un kazu izkaušanu un pilnīgu iznīcināšanu aizstāt ar nokaušanu lietošanai pārtikā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma A nodaļas 2.3. punkta d) apakšpunktā.

(14)

Īstenošanas lēmumā 2011/807/ES noteiktais Savienības finanšu ieguldījums skrepi slimības izskaušanas programmās pašreiz nesedz kompensācijas, ko izmaksā piespiedu kārtā nokauto aitu un kazu īpašniekiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma A nodaļas 2.3. punkta d) apakšpunktu.

(15)

Tāpēc ir lietderīgi atļaut finansēt aitu un kazu piespiedu kaušanas programmas kā alternatīvu izbrāķēšanai un iznīcināšanai skrepi slimības izskaušanas programmu ietvaros. Lai to nodrošinātu, nav jāpalielina summas, kas ar Īstenošanas lēmumu 2011/807/ES piešķirtas dalībvalstu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzības un izskaušanas programmām.

(16)

Turklāt Īstenošanas lēmumā 2011/807/ES ir noteikts, ka līdzfinansējumu Savienības finansiālā ieguldījuma izteiksmē var saņemt tikai tādu izmaksu segšanai, kas radušās, īstenojot apstiprinātās gada vai daudzgadu programmas, un kas samaksātas pirms dalībvalstu nobeiguma ziņojuma iesniegšanas. Tomēr par atsevišķām izmaksām Komisijai pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ir jāizmaksā avansa maksājums, kas nepārsniedz 60 % no norādītās maksimālās summas. Minētā iespēja saņemt avansa maksājumu pilnībā neattiecas uz perorālās vakcinācijas kampaņām pret trakumsērgu.

(17)

Dalībvalstu programmas trakumsērgas izskaušanai ar perorālo vakcināciju iepriekšējos gados ir bijušas veiksmīgas un lielā Savienības teritorijas daļā sekmējušas minētās slimības izskaušanu. Tāpēc šādas programmas vajadzētu turpināt īstenot Savienības daļās, kur trakumsērga ir endēmiska.

(18)

Atsevišķas dalībvalstis ir informējušas Komisiju, ka tām radušās grūtības ar iepriekšēja finansējuma nodrošināšanu perorālās vakcinācijas kampaņām pret trakumsērgu. Pēdējo gadu laikā iepriekšēja finansējuma trūkuma dēļ atsevišķos gadījumos nācies atcelt plānotās kampaņas teritorijās, kur konstatēta inficēšanās ar trakumsērgu.

(19)

Tas, ka tiek traucēta trakumsērgas vakcinācijas kampaņu regulāra īstenošana, negatīvi ietekmē programmu efektivitāti un paildzina laiku, kas nepieciešams minētās slimības pilnīgai izskaušanai.

(20)

Tāpēc iespēju saņemt avansa maksājumu ir lietderīgi attiecināt arī uz visām izmaksām, kas dalībvalstīm radušās, īstenojot ar Īstenošanas lēmumu 2011/807/ES apstiprinātās programmas trakumsērgas izskaušanai.

(21)

Īstenošanas lēmuma 2011/807/ES pielikums būtu jāgroza attiecībā uz tādu attaisnoto izmaksu definīciju, par kurām nokauto dzīvnieku īpašnieki var saņemt kompensāciju, lai skrepi slimības izskaušanas programmu tvērumā tiktu iekļauta arī nokaušana piespiedu kārtā.

(22)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/807/ES.

(23)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 9. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem Komisija par 10. un 11. pantā minētajām programmām pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas izmaksā avansa maksājumu, kas nepārsniedz 60 % no norādītās summas.”;

4)

lēmuma pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

13.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/9

(1)

Viedie tīkli iezīmē jaunu attīstību virzībā uz patērētāju iespēju palielināšanu, atjaunojamās enerģijas avotu lielāku integrēšanu tīklā un lielāku energoefektivitāti un dod ievērojamu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā un darbvietu radīšanā, kā arī tehnoloģiju attīstībā Eiropas Savienībā.

(2)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvai 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvai 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (2) dalībvalstīm jānodrošina viedo mērierīču sistēmu ieviešana, kas atbalsta patērētāju aktīvu līdzdalību elektropiegādes un gāzes piegādes tirgū, un šādai mērierīču sistēmu ieviešanai var veikt ekonomisku novērtējumu par visām ilgtermiņa izmaksām un ieguvumiem gan tirgum, gan individuāliem patērētājiem vai arī par to, kāda veida viedo mērierīču sistēma ir ekonomiski pamatota un izmaksu ziņā izdevīga un kāds grafiks būtu piemērots to ieviešanai.

(3)

Komisija 2011. gada 12. aprīļa paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Viedie tīkli. No inovācijas līdz ieviešanai” (3) nosauc vairākus pasākumus, tostarp dalībvalstu virzības uzraudzību, pamatnostādņu par svarīgākajiem izpildes rādītājiem izstrādāšanu, kā arī pamatnostādņu izstrādāšanu, kurās noteiks dalībvalstu viedo mērierīču sistēmu ieviešanas plānu metodiku un izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku.

(4)

Eiropas Digitālajā programmā dots atbilstīgo pasākumu kopuma saraksts, proti, par datu aizsardzību Eiropas Savienībā, par tīkla un informācijas drošību, par kiberuzbrukumiem un par viedo tīklu un mērierīču funkcionalitātēm. Dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozari, Komisiju un citām ieinteresētajām personām, jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju.

(5)

Viens no galvenajiem viedo mērierīču sistēmu izmantošanas uzdevumiem un priekšnosacījumiem ir atrast atbilstīgus tehniskus un tiesiskus risinājumus, kas garantē personas datu aizsardzību kā vienu no pamattiesībām saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu. Dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, it sevišķi viedo mērierīču izvēršanas sākotnējā posmā, jānodrošina viedo mērierīču sistēmu lietojumprogrammu uzraudzība un personu pamattiesību un brīvību ievērošana.

(6)

Viedo mērierīču sistēmas pieļauj datu, tostarp galvenokārt personas datu, apstrādi. Turklāt ar viedo tīklu un viedo mērierīču sistēmu ieviešanu piegādātājiem un tīkla operatoriem jāgūst iespēja no vispārēja skata par enerģijas patēriņu pāriet pie sīki izstrādātas informācijas par individuālu galapatērētāju enerģijas patēriņa paradumiem.

(7)

Tiesības un pienākumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu tiesību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātuma aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (5), ir pilnībā piemērojami viedo mērierīču sistēmām, kas apstrādā personas datus, it sevišķi, izmantojot publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus līgumtiesiskās un komerciālās attiecībās ar klientiem.

(8)

Atzinumos, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu izveidotā Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, doti norādījumi par “labāko pieejamo metožu” noteikšanu un izstrādi, lai garantētu datu drošību, apstrādājot datus viedo mērierīču sistēmās un viedajos tīklos.

(9)

Ņemot vērā viedo tīklu ieviešanas potenciālu, īpaša vērība veltījama viedo mērierīču sistēmās apstrādāto personas datu drošībai un aizsardzībai. Šajā ziņā datu aizsardzības ietekmes novērtējumiem jau viedā tīkla izstrādes sākumā jārada iespēja noteikt datu aizsardzības riskus.

(10)

Datu aizsardzības un informācijas drošības elementiem ir jābūt integrētiem viedo mērierīču sistēmās, pirms tās tiek plaši ieviestas un lietotas. Šādi elementi var efektīvi uzlabot patērētāju kontroli pār personas datu apstrādi.

(11)

Dalībvalstīm jāsadarbojas ar ražotājiem un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, it īpaši ar valsts datu aizsardzības iestādēm, lai stimulētu un atbalstītu “integrētas drošības un datu aizsardzības” principa ieviešanu viedo tīklu izstrādes agrīnā stadijā, īpaši izvēršot viedo mērierīču sistēmas.

(12)

Katram, kas apstrādā personas datus saistībā ar viedo mērierīču sistēmām, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dati ne ar kādiem līdzekļiem, kurus varētu izmantot tīkla operators vai jebkāda trešā persona, nav izsekojami līdz identificētai vai identificējamai fiziskai personai, ja vien datus neapstrādā saskaņā ar piemērojamajiem principiem un juridiskajiem noteikumiem par datu aizsardzību.

(13)

Komisijas 2007. gada 2. maija paziņojumā “Datu aizsardzības veicināšana, izmantojot privātumu pastiprinošas tehnoloģijas (PET)” (6) noteikti skaidri pasākumi, lai sasniegtu mērķi mazināt personas datu apstrādi un anonīmu datu vai neīstu datu izmantošanu visos iespējamos gadījumos, atbalstot PET izstrādi, un lai tos lietotu kā par datu apstrādi atbildīgie, tā arī fiziskas personas.

(14)

Eiropas Savienības līmenī izstrādātā veidlapa datu aizsardzības ietekmes novērtējuma veikšanai nodrošinās šā ieteikuma noteikumu saskaņotu izpildi visās dalībvalstīs.

(15)

Datu aizsardzības ietekmes novērtējums, ko veic operators un ieinteresētās personas pirms viedo mērierīču sistēmu izvēršanas, sniegs informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu atbilstīgus aizsargpasākumus. Šādi pasākumi jāuzrauga un jāpārskata visā viedo mērierīču darbmūža laikā.

(16)

Atbilstīgi Direktīvai 2009/72/EK ir paredzēts, ka dalībvalstis līdz 2012. gada 3. septembrim pabeigs viedo mērierīču sistēmu izvēršanas izmaksu un ieguvumu novērtējumu. Kā izriet no Komisijas 2011. gada 12. aprīļa paziņojuma, Komisija uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt kritērijus, veidlapu un plašākas pamatnostādnes, kas uzlabos veikto analīžu dziļumu un salīdzināmību. Kā ierosinājusi Viedo tīklu darba grupa (7), par kritērijiem jāizmanto skaitliski aprēķināmi rādītāji.

(17)

Dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozares uzņēmumiem, Komisiju un citām ieinteresētajām personām, jāveic atbilstīgi pasākumi, lai izplatītu informāciju un veidotu izpratni par iespējamajiem ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar viedo mērierīču tehnoloģiju.

(18)

Saistībā ar to dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības apvienībām un citām ieinteresētām personām, jāatrod un jāizplata paraugprakses piemēri par viedo mērierīču piemērošanu un jāveic atbilstīgi pasākumi – piemēram, lielapjoma eksperimentāli projekti, – lai vairotu sabiedrības izpratni kā priekšnosacījumu šīs tehnoloģijas plašākai apguvei.

(19)

Ieteicamo funkcionālo prasību kopuma izveide ļautu dalībvalstīm vieglāk un aptuveni vienlaikus sasniegt izmaksu efektivitātes optimālo līmeni savos izvēršanas plānos. Vienādu prasību noteikšana sniegtu arī regulatoriem, mērierīču nozares uzņēmumiem, tīkla operatoriem un piegādātājiem noteiktas norādes par pieejām, kas, iespējams, tiks pieņemtas šajā nozarē.

(20)

Pamatojoties uz paraugprakses pamatnostādnēm, ko definējusi Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa (turpmāk – “ERGEG”) (8), un uz pirmajiem izmaksu un ieguvumu novērtējumiem, par kuriem paziņojušas dalībvalstis, Komisija uzskata, ka ir noderīgi ieteikt dalībvalstīm un regulatoriem kopēju obligātu funkcionalitātes kopumu attiecībā uz viedajām mērierīcēm.

(21)

Pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

1.

Šajā iedaļā ir sniegti norādījumi dalībvalstīm par viedo tīklu un viedo mērierīču sistēmu izstrādi un darbību, kas nodrošina personas datu aizsardzības pamattiesības.

2.

Šajā iedaļā ir arī sniegti norādījumi par veicamajiem pasākumiem saistībā ar viedo mērierīču izmantošanas izvēršanu, lai nodrošinātu, ka attiecīgos gadījumos, ieviešot šādas tehnoloģijas, tiek ievēroti valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

3.

Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā šādas definīcijas:

4.

Datu aizsardzības ietekmes novērtējumā apraksta paredzētās apstrādes darbības, risku novērtējumu attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām, paredzētos pasākumus šo risku novēršanai, aizsardzības pasākumus, drošības pasākumus un mehānismus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un apliecinātu atbilstību Direktīvai 95/46/EK, ņemot vērā datu subjektu un attiecīgo personu tiesības un likumīgās intereses.

5.

Lai garantētu personas datu aizsardzību visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīm ir jāpieņem un jāpiemēro datu aizsardzības ietekmes novērtējuma veidlapa, ko izstrādās Komisija un iesniegs Darba grupai personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, lai tā divpadsmit mēnešu laikā pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī sniegtu savu atzinumu.

6.

Ieviešot šo veidlapu, dalībvalstīm ir jāņem vērā padoms, ko dod Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi.

7.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tīkla operatori un viedo mērierīču sistēmu operatori saskaņā ar citiem saviem Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem pienākumiem veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību.

8.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka struktūra, kas veic personas datu apstrādi, pirms apstrādes apspriež datu aizsardzības ietekmes novērtējumu ar Datu aizsardzības uzraudzības iestādi, kura minēta Direktīvas 95/46/EK 28. pantā. Tas ļautu minētajai iestādei novērtēt apstrādes atbilstību un jo īpaši riskus datu subjekta personas datu aizsardzībai un ar tiem saistītos drošības pasākumus.

9.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pēc tam, kad ir pieņemta 5. punktā norādītā datu aizsardzības ietekmes novērtējumu veidlapa, tīkla operatori īsteno 7. un 8. punktu saskaņā ar to.

10.

Dalībvalstīm ir stingri jāmudina tīkla operatori viedo tīklu un viedo mērierīču ieviešanā iekļaut integrētas datu aizsardzības un automātiskas datu aizsardzības iestatījumus.

11.

Integrētas datu aizsardzības un automātiskas datu aizsardzības iestatījumi ir jāietver viedo tīklu izstrādē iesaistīto pušu metodikā, ja tiek apstrādāti personas dati.

12.

Integrēta datu aizsardzība ir jāīsteno tiesību aktu līmenī (izmantojot tiesību aktus, kuriem jāatbilst tiesību normām datu aizsardzības jomā), tehniskajā līmenī (nosakot atbilstīgas prasības attiecībā uz viedo tīklu standartiem, lai nodrošinātu infrastruktūras pilnīgu atbilstību normatīvajiem aktiem datu aizsardzības jomā) un organizatoriskajā līmenī (saistībā ar apstrādi).

13.

Automātiska datu aizsardzība ir jāīsteno tā, lai no datu aizsardzības viedokļa vislabvēlīgākā izvēle klientam tiek nodrošināta automātiskas konfigurācijas veidā.

14.

Dalībvalstīm ir jāmudina Eiropas standartizācijas organizācijas dot priekšroku viedo tīklu atsauces struktūrai, kas pamatojas uz integrētu datu aizsardzību un uz automātisku datu aizsardzību.

15.

Lai optimizētu pārredzamību un fizisku personu uzticēšanos, dalībvalstīm ir jāveicina, ka tiek izmantoti piemēroti privātuma sertifikācijas mehānismi un datu aizsardzības zīmogi un marķējumi, ko nodrošina neatkarīgas personas.

16.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta 2. punktā ir noteikta prasība par jebkura tiesību uz personas datu aizsardzību aizskāruma pamatošanu. Šo tiesību aizskaršanas likumība ir jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar likumības, nepieciešamības, leģitimitātes un proporcionalitātes kumulatīvajiem kritērijiem. Tādējādi ikvienai personas datu apstrādei, kura skar pamattiesības uz personas datu aizsardzību viedo tīklu un viedo mērierīču sistēmā, ir jābūt nepieciešamai un proporcionālai, lai tā būtu uzskatāma par pilnīgi atbilstošu minētajai hartai.

17.

Lai mazinātu riskus attiecībā uz personas datiem un drošību, dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozari, Komisiju un citām ieinteresētajām personām, jāatbalsta labāko pieejamo metožu noteikšana katrai kopīgajai obligātajai funkcionālajai prasībai, kas minēta šā ieteikuma 42. punktā.

18.

Lemjot par informācijas apjomu, ko būtu atļauts apstrādāt viedajos tīklos, dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai pēc iespējas plašāk ieviestu nosacījumu, ka anonīmi sniegti dati tiek izmantoti tā, lai fiziska persona vairs nav identificējama. Gadījumos, kad ir jāvāc, jāapstrādā un jāuzglabā personas dati, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šie dati būtu atbilstīgi un svarīgi. Datu vākšana ir jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams tiem nolūkiem, kuru dēļ dati tiek apstrādāti, un dati ir jāuzglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams tiem nolūkiem, kuru dēļ personas dati tiek apstrādāti.

19.

Personas datu apstrādei, ko veic viedo mērierīču sistēma vai kas tiek veikta šādā sistēmā, ir jābūt likumīgai, pamatojoties uz vienu vai vairākiem Direktīvas 95/46/EK 7. pantā minētajiem iemesliem. Ir jāņem vērā Darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi atzinums par viedām mērierīcēm (11).

20.

Personas datu apstrādei, ko veic trešās personas, kuras piedāvā pievienotas vērtības energopakalpojumus, arī ir jābūt likumīgai un jāpamatojas uz vienu vai vairākiem no Direktīvas 95/46/EK 7. pantā minētajiem sešiem likumīgas apstrādes iemesliem. Ja par pamatu apstrādei izvēlas piekrišanu, datu subjekta piekrišanai ir jābūt sniegtai labprātīgi, konkrēti, informēti un precīzi, un piekrišana ir jāsniedz atsevišķi par katru pievienotas vērtības pakalpojumu. Datu subjektam ir jābūt tiesībām jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu. Piekrišanas atsaukšana nedrīkst ietekmēt tās apstrādes likumību, kura pamatojas uz pirms atsaukšanas sniegto piekrišanu.

21.

Dalībvalstīm ir skaidri jānosaka par datu apstrādi atbildīgo personu un datu apstrādātāju pienākumi un atbildības jomas. Tām ir jābūt saskaņotām ar viņu attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti Direktīvā 95/46/EK.

22.

Dalībvalstīm pirms apstrādes darbību sākšanas ir jāveic analīze, lai noteiktu, kādā apmērā piegādātājiem un tīkla operatoriem ir jāuzglabā personas dati viedā tīkla uzturēšanas un tā darbības nolūkos, kā arī norēķiniem. Šai analīzei ir jāļauj dalībvalstīm, inter alia, noteikt, vai personas datu uzglabāšanas laikposmi, kas pašreiz ir noteikti valsts tiesību aktos, nepārsniedz viedo tīklu darbībai nepieciešamo uzglabāšanas ilgumu. Analīzē ir jāietver mehānismi, lai nodrošinātu to termiņu ievērošanu, kas noteikti personas datu dzēšanai un personas datu saglabāšanas vajadzības periodiskai pārskatīšanai.

23.

Šajā analīzē katrai dalībvalstij ir īpaši jāņem vērā šādi principi: datu minimizācijas princips, pārredzamības princips, nodrošinot, ka galapatērētājs lietotājam draudzīgā un saprotamā veidā, skaidros un vienkāršos vārdos tiek informēts par personas datu apstrādes mērķiem, termiņiem, apstākļiem, vākšanu, uzglabāšanu un visiem citiem apstrādes veidiem, kā arī personas iespēju palielināšanas princips, nodrošinot, ka veiktie pasākumi aizsargā personas tiesības.

24.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka datu drošība tiek integrēta agrīnā posmā kā tīkla struktūras sastāvdaļa, kas iekļaujas integrētas datu aizsardzības procesā. Ir jāietver pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušiem datu zudumiem un novērst jebkurus nelikumīgus apstrādes veidus, jo īpaši personas datu jebkuru neatļautu izpaušanu, izplatīšanu, piekļuvi šiem datiem vai to pārveidi.

25.

Ir ieteicams izmantot kodētus kanālus, jo tie ir viens no efektīvākajiem tehniskajiem līdzekļiem pret ļaunprātīgu izmantošanu.

26.

Dalībvalstīm ir jāņem vērā, ka visām pašreizējām un turpmākajām viedo tīklu sastāvdaļām ir jāatbilst visiem “drošībai svarīgiem” standartiem, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas organizācijas, tostarp Komisijas standartizācijas pilnvarojumā M/490 ietvertajām viedo tīklu informācijas drošības pamatprasībām. Ir jāņem vērā arī starptautiskie drošības standarti, jo īpaši ISO/IEC 27000 sērija (“ISMS saimes standarti”).

27.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tīkla operatori nosaka drošības riskus un piemērotus drošības pasākumus nolūkā garantēt atbilstīgu drošības līmeni un viedo mērierīču sistēmu elastīgumu. Šajā sakarībā tīkla operatoriem, sadarbojoties ar valsts kompetentajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ir jāpiemēro pašreizējie standarti, pamatnostādnes un sistēmas un, ja tādas nav pieejamas, jāizstrādā jaunas. Ir jāņem vērā arī attiecīgās pamatnostādnes, ko publicējusi Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).

28.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 4. pantu personas datu pārkāpuma gadījumā par apstrādi atbildīgā persona bez nepamatotas kavēšanās (vēlams ne vēlāk kā 24 stundas pēc pārkāpuma konstatēšanas) par to paziņo uzraudzības iestādei un datu subjektam, ja šis pārkāpums var negatīvi ietekmēt viņa personas datu aizsardzību.

29.

Neskarot par datu apstrādi atbildīgo personu pienākumus, kas noteikti Direktīvā 95/46/EK, dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai tīkla operatori sagatavo un publicē precīzu un skaidru informācijas kopsavilkumu par katru savu lietojumprogrammu. Minētajā kopsavilkumā iekļaujami vismaz tie punkti, kuri minēti Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantā.

Ja tiek ievākti personas dati, kas attiecas uz datu subjektu, par datu apstrādi atbildīgajai personai jāsniedz arī datu subjektam vismaz šāda informācija:

30.

Šajā iedaļā dalībvalstīm līdztekus pamatnostādnēm ir sniegti norādījumi par izmaksu un ieguvumu analīzi kā pamatu viedo mērierīču izvēršanas ilgtermiņa izdevumu un ieguvumu konsekventa, ticama un pārredzama ekonomiskā novērtējuma veikšanai.

31.

Veicot ekonomisko novērtēšanu, jārīkojas saskaņā ar pamatnostādnēm, kas dotas pielikumā, un vienmēr jāietver šādi četri posmi:

32.

Veicot viedo mērierīču izvēršanas ekonomisko novērtēšanu, dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jāpārbauda un, ja iespējams, jāņem vērā attiecīgas eksperimentālas programmas, kurās jau ir ieviestas viedo mērierīču sistēmas. Tām arī jāpievēršas datiem par faktiskajiem darbības rezultātiem, ja tādi ir, un attiecīgai “reālās dzīves” pieredzei, lai precizētu savus pieņēmumus par tehnoloģijas izvēles iespējām un optimizētu ar tām saistītās izmaksas un ieguvumus, kā arī patērētāju iesaisti gan attiecībā uz sabiedrības izpratni, gan viedo mērierīču sistēmu lietošanu.

33.

Lai veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tiek izskatīti ne mazāk kā divi prognozes scenāriji, no kuriem viens ir “parasta darbība” (“neko nedara, un nekas nenotiek”). Ja runa ir par elektroenerģiju, otrajā scenārijā jāievēro pienākums, kas noteikts Direktīvā 2009/72/EK par to, ka līdz 2020. gadam viedajām mērierīcēm jābūt izvērstām 80 % apmērā, un jāņem vērā kopējais obligāto funkcionalitāšu kopums, kurš noteikts šā ieteikuma III iedaļā. Ieteicams pētīt papildu alternatīvus scenārijus. Šādos scenārijos jāņem vērā arī sinerģija starp pašlaik un turpmāk veicamajiem energotaupības pasākumiem, ietverot citus atgriezeniskās saites veidus un padomus patērētājiem, piemēram, ieviest biežu rēķinu vai izmaksu deklarāciju sagatavošanu, pamatojoties uz faktisko patēriņu, nevis vienotām likmēm vai aptuvenu patēriņa aprēķinu. Dalībvalstīm savos alternatīvajos scenārijos jāapsver pozitīvā ietekme, kādu viedo mērierīču izvēršanā var radīt skaidra informācija un cenas pārredzamība patērētājam, kā arī ražotāju un pakalpojuma sniedzēju konkurence.

34.

Izklāstot nosacījumus un lemjot par dažādu iespējamo scenāriju īstenošanas hipotēzēm, dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina laikus veikta apspriešanās par šo tematu ar valsts regulatīvajām iestādēm un viedo mērierīču attīstītājiem un izvēršanas izpildītājiem – kas lielākajā daļā dalībvalstu ir sadales sistēmas operatori –, un ar attiecīgo eksperimentālo projektu īpašniekiem, ja tas ir iespējams.

35.

Attiecībā uz pamatnosacījumu noteikšanas procesu, kā arī tā norises laikā dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā visas atbilstīgās komunikācijas infrastruktūras tehnoloģijas, struktūra un pasākumi, kas vajadzīgi sadarbspējas un pieejamo Eiropas Savienības vai starptautisko standartu un paraugprakses garantēšanai. Turklāt dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka pieņēmumi, kas likti analīzes pamatā, ir pielāgoti vietējiem apstākļiem, pievēršoties tādiem parametriem kā ģeogrāfiskais pārklājums, elektroenerģijas pieprasījums, maksimālā slodze, kā arī mikroekonomikas un makroekonomikas nosacījumi. Šā ieteikuma pielikuma 2. iedaļas sarakstā ir doti parametri, kas dalībvalstīm jānodrošina darbībā.

36.

Dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka, veicot IIA, ņem vērā pakāpenību, kas izklāstīta šā ieteikuma pielikumā ietvertajās apliecinošajās norādēs un metodikas pamatnostādnē (“IIA septiņi posmi”). Turklāt dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina saprātīgs, pārredzams un precīzi dokumentēts visu gaidāmo izmaksu un ieguvumu aprēķins atbilstīgi procesa loģiskajai secībai, kuru ierosināts izvērtēt. Iespējamās izmaksas, kas patērētājam varētu rasties saistībā ar viedo mērierīču sistēmas izvēršanu, skaidri jānorāda IIA un jāuzrāda salīdzinājumā ar iespējamiem ilgtermiņa ieguvumiem patērētājiem. I pielikuma 4. un 5. tabulā sniegts papildināms to elementu saraksts, kuri jāietver IIA.

37.

Dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jākonstatē jutīguma analīzei kritiski svarīgie mainīgie lielumi un jāziņo par veiktajās jutīguma analīzēs iegūtajām mainīgo lielumu diapazona robežvērtībām (noteikto kritiski svarīgo mainīgo lielumu minimālajām un maksimālajām vērtībām), lai izvēršanas nosacījumi būtu pozitīvi, kad ieguvumi pārsniedz izmaksas. Turklāt analīzē varētu ietvert arī reakciju uz svārstībām un iespējamos kontroles pasākumus, lai noturētu mainīgā lieluma vērtību vēlamajā diapazonā.

38.

Novērtējot ieviešanas priekšrocības, ārējās ietekmes (piemēram, uz vidi vai veselību), sabiedrības politikas pasākumu ietekmi un sociālos labumus, ko sagaida no viedo mērierīču izvēršanas, dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tiek ņemti vērā atbilstīgi svarīgi faktori, kas papildina IIA iepriekšējo posmu kvantitatīvos rezultātus.

Šā ieteikuma pielikumā sniegts saraksts ar atsaucēm uz citiem saistītiem ieguvumiem.

39.

Šīs iedaļas pamatā ir paraugprakse, kas iegūta agrīnā elektroenerģijas viedo mērierīču IIA, ko veica 11 dalībvalstīs. Tajā sniedz norādes par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pienācīgi izmanto atbilstīgu sadarbspēju un standartus viedo mērierīču sistēmām, kas pašlaik tiek izstrādātas saskaņā ar pilnvarojumiem M/441, M/468 un M/490 un paraugpraksi.

40.

Dalībvalstīm ir sniegtas norādes par kopējo obligāto funkcionālo prasību kopumu elektroenerģijas viedajām mērierīcēm, tādējādi ļaujot tām noteikt kopīgus veidus, kā panākt izvēršanas plānu rentabilitāti. Savukārt dalībvalstīm, mērierīču piegādātājiem un tīkla operatoriem tas varētu derēt kā kopējs pamats pašiem savu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai un ieguldījumiem, lai sekmētu iepirkumus saistībā ar izvēršanu un sniegtu regulatoriem atsauces uz Eiropas definīcijām.

41.

Šajā iedaļā arī sniegtas norādes par noteikumiem ieguvumu nodrošināšanai patērētājiem un lielākas energoefektivitātes veicināšanai. Tādējādi tiks veicināta viedo mērierīču sistēmu sasaiste ar standartizētām saskarnēm, kas aprīkotas ar patērētājiem ērtiem rīkiem, kuros dati par patēriņu apvienoti ar informāciju par izmaksām, rosinot patērētāju ieinteresētību par energotaupīšanas pasākumiem un reakciju uz pieprasījumu. Šī pieeja jāņem vērā pilnā mērā, analizējot elektroenerģijas viedo mērierīču izvēršanas izmaksas un ieguvumus atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

42.

Katrai elektroenerģijas viedajai mērierīcei jāpiedāvā vismaz visi turpmāk minētie funkcionalitāšu aspekti.

43.

Dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai pildītu šo ieteikumu un pievērstu tam visu ieinteresēto personu uzmanību, kuras iesaistītas viedo tīklu lietojumprogrammu projektēšanā un darbībā Eiropas Savienībā.

44.

Dalībvalstīm līdz 2012. gada 3. septembrim jāpaziņo Komisijai izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti par viedo mērierīču sistēmu izvēršanu, kā arī pasākumiem un plāniem, ko tās ir pieņēmušas saistībā ar šo ieteikumu.

45.

Komisija gatavojas izvērtēt saistībā ar šo ieteikumu paziņotos ekonomiskos vērtējumus par viedo mērierīču izvēršanu.

46.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un visām to izraudzītajām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas viedo mērierīču sistēmu ekonomiskajā novērtēšanā.

13.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/23