ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.072.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
10.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 28. februāris)
par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas saskaņoto Protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē
(2012/145/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1) |
Padome 2008. gada 17. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 241/2008 par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku (1). |
(2) |
Eiropas Savienība risināja sarunas ar Gvinejas-Bisavas Republiku par jaunu protokolu, ar kuru ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Gvinejas-Bisavas suverenitātē vai jurisdikcijā (turpmāk “protokols”). |
(3) |
Šo sarunu rezultātā 2011. gada 15. jūnijā protokols tika parafēts. |
(4) |
Šis protokols ir parakstīts saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/885/ES (2), un to provizoriski piemēro no 2011. gada 16. jūnija. |
(5) |
Minētais protokols būtu jānoslēdz, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas saskaņotais Protokols, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Eiropas Kopienas un Gvinejas-Bisavas Republikas Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (turpmāk “protokols”) (3).
2. pants
Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 14. pantā paredzēto paziņojumu, lai izteiktu Savienības piekrišanu uzņemties šā protokola saistības (4).
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2012. gada 28. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
N. WAMMEN
(1) OV L 75, 18.3.2008., 49. lpp.
(2) OV L 344, 28.12.2011., 1. lpp.
(3) Protokols ir publicēts OV L 344, 28.12.2011., 1. lpp., kopā ar lēmumu par parakstīšanu.
(4) Protokola spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
REGULAS
10.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72/2 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 205/2012
(2012. gada 6. janvāris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumu attiecībā uz datu avotu un datu parametriem, kas jāpaziņo dalībvalstīm
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (1) un jo īpaši tās 8. panta 9. punkta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (2), proti, tās 18. un 26. pantu, ražotājam jānodrošina, ka katram jaunam vieglajam kravas automobilim, ko laiž tirgū Savienībā, ir izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts, un dalībvalsts nedrīkst reģistrēt šādu transportlīdzekli, ja tam nav izsniegts šāds sertifikāts. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumu datiem, kurus dalībvalsts apkopojusi, lai uzraudzītu to, kā ražotājs ievēro minētās regulas 4. un 11. punktu, jābūt saskaņotiem ar atbilstības sertifikātu un balstītiem tikai uz šo dokumentu. |
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (3), paredz, ka dalībvalstīm ir jāizmanto atbilstības sertifikāts kā datu avots, taču tā atļauj izmantot citus dokumentus, kuri nodrošina līdzvērtīgu precizitāti vieglo automobiļu CO2 emisiju monitoringam un paziņošanai. Lai nodrošinātu izmaksu ziņā izdevīgu un precīzu monitoringu un ziņošanu saistībā ar vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju datiem, Regulai (ES) Nr. 510/2011 atbilstīga monitoringa un paziņošanas nolūkā ir lietderīgi īstermiņā atļaut dalībvalstīm izmantot tādu pašu procedūru un datu avotus, kas izmantota ziņošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumam pamatotos gadījumos būtu jāatļauj izmantot citus datu avotus, kas CO2 emisiju monitoringa un ziņošanas nolūkā nodrošina līdzvērtīgu precizitāti. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai monitoringa procedūrā nodrošinātu pienācīgu precizitāti. |
(3) |
Balstoties uz vieglo automobiļu CO2 emisiju monitoringā gūto pieredzi un ar mērķi uzlabot iespējas pārbaudīt datu precizitāti, ir lietderīgi pievienot tipa apstiprinājuma numuru kā detalizēto datu parametru, kas jāpaziņo dalībvalstīm. Turklāt ir kļuvis skaidrs, ka nav vajadzīgs parametrs “tirdzniecības nosaukums”, tāpēc tas būtu jāsvītro no detalizētajiem monitoringa datiem. |
(4) |
Lai nodrošinātu skaidrību un precizitāti dalībvalstu veiktajā monitoringā un paziņošanā, ir vajadzīgs arī nodrošināt konsekvenci starp dažādajām prasībām, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumā. Detalizēto datu prasības ir norādītas ziņošanas formātos II pielikuma C daļā. Tāpēc būtu jāpielāgo minētā pielikuma A un B daļa, lai pareizi atspoguļotu šīs detalizēto datu prasības. |
(5) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 6. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.
(2) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(3) OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma A daļu groza šādi:
|
2) |
pielikuma B daļā svītro 2., 3., 5. un 6. punktu; |
3) |
pielikuma C daļā 2. iedaļu par detalizētajiem monitoringa datiem aizstāj ar šādu: “2. iedaļa. Detalizēti monitoringa dati
|
10.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72/7 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 206/2012
(2012. gada 6. marts),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,
apspriedusies ar Ekodizaina apspriežu forumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuru pārdošanas un tirdzniecības apjoms ir ievērojams, kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi iespējams būtiski samazināt bez pārmērīgām izmaksām, veicot konstruktīvus uzlabojumus. |
(2) |
Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un pēc apspriešanās ar Ekodizaina apspriežu forumu Komisija vajadzības gadījumā ievieš tādus īstenošanas pasākumus, kam piemīt augsts potenciāls racionālā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, ražojumiem sildīšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās. |
(3) |
Komisija ir veikusi priekšizpēti, lai analizētu mājsaimniecībās un nelielos tirdzniecības uzņēmumos parasti izmantotu gaisa kondicionētāju un komforta ventilatoru tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti. |
(4) |
Attiecīgo ražojumu galvenie vides aspekti, kuri konstatēti kā būtiski šīs regulas vajadzībām, ir enerģijas patēriņš lietošanas posmā un akustiskās jaudas līmenis. Priekšizpētē noskaidrojās arī, ka būtisks vides aspekts ir aukstumaģenta iespējama noplūde tiešu siltumnīcefekta gāzu emisiju veidā, radot vidēji 10–20 % no kopējām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. |
(5) |
Kā noskaidrots priekšzpētē un apstiprinājies ietekmes novērtējumā, trūkst informācijas par komforta ventilatoru efektivitāti. Tomēr, lai sniegtu tirgus uzraudzības iestādēm svarīgu informāciju un ļautu tām veikt tirgus efektīvu monitoringu nolūkā nākotnē noteikt minimālās energoefektivitātes prasības, prasības norādīt komforta ventilatoriem informāciju par ražojumu ļaus panākt, ka iekārtas efektivitāte un izmantotā mērījumu metode uz ražojuma ir norādīta labi redzamā veidā. Turklāt komforta ventilatoriem tiek noteiktas gaidstāves un izslēgta režīma prasības. |
(6) |
Aplēsts, ka to ražojumu elektroenerģijas patēriņš, uz kuriem attiecas šī regula, Eiropas Savienībā 2005. gadā ir bijis 30 TWh. Ja vien netiks veikti īpaši pasākumi, paredzams, ka elektroenerģijas patēriņš 2020. gadā paaugstināsies līdz 74 TWh gadā. Priekšizpēte liecina, ka iespējams ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu ražojumiem, uz kuru attiecas šī regula. |
(7) |
Priekšizpēte liecina, ka nav vajadzīgas prasības attiecībā uz citiem ekodizaina parametriem, kas minēti I pielikuma 1. daļā Direktīvā 2009/125/EK, jo svarīgākais vides aspekts ir gaisa kondicionētāju elektroenerģijas patēriņš un akustiskās jaudas līmenis lietošanas posmā. |
(8) |
Tā kā uz aukstumaģentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (2), šajā regulā nekādas īpašas prasības attiecībā uz aukstumaģentiem nav noteiktas. Tomēr saskaņā ar ekodizaina prasībām ir ierosināti veicināšanas pasākumi, lai virzītu tirgu uz tādu aukstumaģentu izmantošanu, kuriem ir mazāka kaitīgā ietekme uz vidi. Minētie veicināšanas pasākumi nozīmēs zemākas minimālās energoefektivitātes prasības iekārtām, kurās izmanto zema globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aukstumaģentus. |
(9) |
Gaisa kondicionētāji var būt ēkās uzstādītu sistēmu daļa. Valstu tiesību aktos, kas cita starpā balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (3), var būt noteiktas jaunas, stingrākas prasības attiecībā uz šādām gaisa kondicionēšanas sistēmām, izmantojot aprēķinu un mērījumu metodes, kas attiecībā uz gaisa kondicionētāja efektivitāti noteiktas šajā regulā. |
(10) |
Gaidstāves un izslēgta režīma funkcijas var patērēt ievērojamu daļu no šādu iekārtu kopējā enerģijas patēriņa. Gaisa kondicionētājiem, izņemot divkanālu un vienkanāla gaisa kondicionētājus, šo funkciju enerģijas patēriņš ir daļa no minimālajām energopatēriņa prasībām un sezonas efektivitātes mērījumu metodes. Prasības divkanālu un vienkanāla gaisa kondicionētājiem gaidstāves un izslēgtā režīmā ir noteiktas, pamatojoties uz ekodizaina prasībām Komisijas Regulā (EK) Nr. 1275/2008 (4). |
(11) |
Sagaidāms, ka ekodizaina prasības, kas noteiktas šajā Regulā un Komisijas 2011. gada 4. maija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 626/2011, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz gaisa kondicionētāju energomarķējumu (5), ļaus līdz 2020. gadam gadā ietaupīt 11 TWh salīdzinājumā ar situāciju, ja nekādi pasākumi netiktu veikti. |
(12) |
Jāuzlabo to ražojumu energoefektivitāte, uz kuriem attiecas šī regula, šajā nolūkā izmantojot esošas nepatentētas, izmaksu ziņā efektīvas tehnoloģijas, ar kurām iespējams samazināt šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas. |
(13) |
Ekodizaina prasības nedrīkst ietekmēt ražojuma funkcionalitāti no lietotāja viedokļa un nelabvēlīgi ietekmēt veselību, drošību vai vidi. Jo īpaši – ieguvumam no mazāka elektroenerģijas patēriņa ražojuma lietošanas posmā ir jābūt lielākam nekā tā ražošanas laikā radītā iespējamā papildu ietekme uz vidi. |
(14) |
Ekodizaina prasības jāievieš pakāpeniski, lai ražotājiem būtu pietiekami daudz laika mainīt to ražojumu konstrukciju, uz kuriem attiecas šī regula. Šis laikposms ir jānosaka tā, lai nepasliktinātu tirgū pieejamo iekārtu funkcionalitāti un ņemtu vērā ietekmi uz galalietotāju un ražotāju izmaksām, jo īpaši uz mazo un vidējo uzņēmumu izmaksām, vienlaikus nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu. |
(15) |
Ražojumu attiecīgo parametru mērījumi jāveic, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp, ja tādi ir pieejami, harmonizētos standartus, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras norādītas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūnija Direktīvā 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (6). |
(16) |
Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu ar šo regulu nosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras. |
(17) |
Atbilstības pārbaužu vienkāršošanai ražotājiem jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā norādītā informācija, ciktāl šī informācija attiecināma uz šajā regulā ietvertajām prasībām. |
(18) |
Papildus šajā regulā noteiktajām juridiski saistošajām prasībām jānosaka arī labāko pieejamo tehnoloģiju indikatīvie kritēriji, lai nodrošinātu, ka informācija par šajā regulā aplūkoto ražojumu ekoloģiskajiem rādītājiem visā to aprites ciklā ir plaši un viegli pieejama. |
(19) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu nosaka ekodizaina prasības tādu no elektrotīkla darbināmu elektrisku gaisa kondicionētāju laišanai tirgū, kuru nominālā dzesēšanas jauda vai sildīšanas jauda, ja ražojumam nav dzesēšanas funkcijas, ≤ 12 kW, un tādu komforta ventilatoru laišanai tirgū, kuru ieejas jauda ≤ 125 W.
2. Šī regula neattiecas uz:
a) |
iekārtām, kurās izmantoti neelektriski enerģijas avoti; |
b) |
gaisa kondicionētājiem, kuros kā siltumnesējs kondensatora pusē vai iztvaicētāja pusē, vai abās netiek izmantots gaiss. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK 2. pantā noteiktās definīcijas.
Papildus izmanto šādas definīcijas:
1. |
“gaisa kondicionētājs” ir ierīce ar elektriskās piedziņas kompresoru, ar kuru iespējams dzesēt un/vai sildīt telpas gaisu, izmantojot tvaika kompresijas ciklu, tostarp gaisa kondicionētāji ar papildu funkcijām, piemēram, gaisa sausināšanas, gaisa attīrīšanas, ventilēšanas vai gaisa papildu sildīšanas funkciju, izmantojot kontaktsildīšanu, un ierīces, kuru kondensatora dzesēšanai var izmantot ūdeni (vai nu kondensātu, kas rodas iztvaicētājā, vai ārēji pievadītu ūdeni), ar noteikumu, ka ierīce spēj darboties arī bez papildu ūdens pievadīšanas, izmantojot tikai gaisu; |
2. |
“divkanālu gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kas pilnīgi novietots netālu no sienas tās telpas iekšpusē, kur kondicionē gaisu, un kam dzesēšanas vai sildīšanas laikā kondensatora vai iztvaicētāja ieplūdes gaisu pievada no ārvides pa vienu kanālu un izvada ārvidē pa otru kanālu; |
3. |
“vienkanāla kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kam dzesēšanas vai sildīšanas laikā kondensatora vai iztvaicētāja ieplūdes gaisu pievada no telpas, kurā ierīce atrodas, un izvada ārpus šīs telpas; |
4. |
“nominālā jauda” (Prated) ir ražotāja deklarētā tvaika kompresijas cikla dzesēšanas vai sildīšanas jauda, ja ierīcei nav dzesēšanas funkcijas, pie nominālajiem standartapstākļiem; |
5. |
“komforta ventilators” ir ierīce, kuras galvenā funkcija ir personas komfortam radīt gaisa plūsmu ap cilvēka ķermeni vai kādu tā daļu, tostarp komforta ventilatori ar papildu funkcijām, piemēram apgaismojumu; |
6. |
“ventilatora ieejas jauda” (PF) ir komforta ventilatora elektriskā ieejas jauda vatos (W), kad tas darbojas deklarētajā maksimālas plūsmas režīmā un ir iedarbināts oscilācijas mehānisms (ja/kad tāds ir). |
Papildu definīcijas pielikumos izmantotajiem terminiem ir iekļautas I pielikumā.
3. pants
Ekodizaina prasības un termiņi
1. Ekodizaina prasības gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem ir noteiktas I pielikumā.
2. Ekodizaina prasības piemēro šādos termiņos:
|
No 2013. gada 1. janvāra: vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji atbilst I pielikuma 2.a punktā noteiktajām prasībām. |
|
No 2013. gada 1. janvāra:
|
|
No 2014. gada 1. janvāra:
|
3. Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām.
4. pants
Atbilstības novērtēšana
1. Direktīvas 2009/125/EK 8. pantā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra ir minētās direktīvas IV pielikumā noteiktā iekšējās dizaina kontroles jeb konstrukcijas iekšējās kontroles sistēma vai direktīvas V pielikumā noteiktā vadības sistēma.
2. Atbilstības novērtēšanas vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šīs regulas II pielikumā noteikto aprēķinu rezultātus.
5. pants
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā
Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes attiecībā uz šīs regulas I pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstu iestādes piemēro šīs regulas III pielikumā izklāstīto verifikācijas procedūru.
6. pants
Indikatīvie kritēriji
Šīs regulas IV pielikumā norādīti indikatīvie kritēriji šīs regulas spēkā stāšanās laikā tirgū pieejamiem gaisa kondicionētājiem ar labākajiem raksturlielumiem.
7. pants
Pārskatīšana
Komisija, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pārskata šo regulu un pārskatīšanas rezultātus iesniedz Ekodizaina apspriežu forumam ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pārskatīšanā jo īpaši novērtē efektivitātes un akustiskās jaudas līmeņa prasības, metodes zema globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aukstumaģentu izmantošanas veicināšanai, un gaisa kondicionētāju regulas jomu un iespējamas ierīču tipu tirgus daļas izmaiņas, arī gaisa kondicionētājiem ar nominālo jaudu, kas ir lielāka par 12 kW. Veicot pārskatīšanu, novērtē arī gaidstāves un izslēgta režīma prasību un sezonas aprēķina un mērījumu metodes piemērotību, tostarp apsver iespēju izstrādāt sezonas aprēķinu un mērījumu metodi dzesēšanas un sildīšanas sezonām visiem gaisa kondicionētājiem, uz kuriem regula attiecas.
8. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 6. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.
(2) OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.
(3) OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.
(4) OV L 339, 18.12.2008., 45. lpp.
(5) OV L 178, 6.7.2011., 1. lpp.
(6) OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.
I PIELIKUMS
Ekodizaina prasības
1. PIELIKUMOS PIEMĒROJAMĀS DEFINĪCIJAS
1) |
“Reversīvs gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kas spēj darboties gan dzesēšanas, gan sildīšanas režīmā. |
2) |
“Nominālie standartapstākļi” ir iekštelpas (Tin) un ārvides (Tj) temperatūras kombinācija, kas raksturo ekspluatācijas apstākļus, nosakot akustiskās jaudas līmeni, nominālo jaudu, nominālo gaisa plūsmas ātrumu, īpatnējo energoefektivitātes koeficientu (EERrated ) un/vai īpatnējo efektivitātes koeficientu (COPrated ), kā noteikts II pielikuma 2. tabulā. |
3) |
“Iekštelpas temperatūra” (Tin) ir ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra telpās (°C) (relatīvo mitrumu norāda ar atbilstošu mitrā termometra temperatūru). |
4) |
“Ārvides temperatūra” (Tj) ir ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra ārpus telpām (°C) (relatīvo mitrumu norādot ar atbilstošu mitrā termometra temperatūru). |
5) |
“Īpatnējās energoefektivitātes koeficients” (EER rated ) ir ierīces deklarētās dzesēšanas jaudas (kW) un nominālās ieejas dzesēšanas jaudas (kW) attiecība pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanas režīmā. |
6) |
“Īpatnējās efektivitātes koeficients” (COP rated ) ir ierīces deklarētās sildīšanas jaudas (kW) un nominālās ieejas sildīšanas jaudas (kW) attiecība pie nominālajiem standartapstākļiem sildīšanas režīmā. |
7) |
“Globālās sasilšanas potenciāls” (GSP) ir 1 kg aukstumaģenta, ko izmanto tvaika kompresijas ciklā, globālās sasilšanas veicināšanas potenciāls 100 gados, un to izsaka kilogramos CO2 ekvivalenta. Izmantoto tās GSP vērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 842/2006 I. pielikumā. Fluoru saturošiem aukstumaģentiem GSP vērtības ir tās, kas publicētas trešajā novērtējuma ziņojumā (TNZ), kuru pieņēma Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (KPSP) (1) (2001. gadā KPSP noteiktās GSP vērtības 100 gadu periodam). Gāzēm, kuras nesatur fluoru, GSP vērtības ir tās, kas publicētas pirmajā KPSP novērtējumā (2) 100 gadu periodam. GSP vērtības aukstumaģentu maisījumiem aprēķina pēc Regulas (EK) Nr. 842/2006 I pielikumā norādītās formulas. Attiecībā uz aukstumaģentiem, kurus neaptver iepriekšējās norādes, kā atsauci izmanto KPSP/UNEP 2010. gada ziņojumu par dzesēšanu, gaisa kondicionēšanu un siltumsūkņiem, datētu ar 2011. gada februāri, vai jaunāku. |
8) |
“Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad gaisa kondicionētājs vai komforta ventilators ir pieslēgts elektrotīklam, bet netiek darbināts. Par izslēgtu režīmu uzskata arī stāvokli, kas tikai norāda uz izslēgta režīma stāvokli, kā arī stāvokļus, kuros nodrošinātas tikai tās funkcijas, ar ko paredzēts nodrošināt elektromagnētisko savietojamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EC (3). |
9) |
“Gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad iekārta (gaisa kondicionētājs vai komforta ventilators) ir pieslēgta elektrotīklam, ir atkarīga no strāvas avota pievadītās enerģijas, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija ar/bez ieslēgta reaktivācijas funkcijas indikatora un/vai informācijas vai statusa rādījums. |
10) |
“Reaktivācijas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadības pulti, iebūvētu sensoru vai taimeri, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp pamatfunkcijas. |
11) |
“Informācijas vai statusa rādījumi” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp pulksteņa laiku. |
12) |
“Akustiskās jaudas līmenis” ir A-svērtais iekštelpas un/vai āra elementu akustiskās jaudas līmenis (dB(A)), ko mēra pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanas režīmā (vai sildīšanas režīmā, ja ražojumam nav dzesēšanas funkcijas). |
13) |
“Aprēķina references apstākļi” ir aprēķina references temperatūras, maksimālās bivalentās temperatūras un maksimālās ekspluatācijas robežas temperatūras prasību kombinācija saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu. |
14) |
“Aprēķina references temperatūra” ir ārvides temperatūra (°C) dzesēšanas (Tdesignc) vai sildīšanas (Tdesignh) režīmā saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu, kurā nepilnās slodzes koeficients ir 1 un kura mainās atkarībā no paredzētās dzesēšanas vai sildīšanas sezonas. |
15) |
“Nepilnās slodzes koeficients” (pl(Tj)) dzesēšanas vai sildīšanas režīmā ir ārvides temperatūra, no kuras atņem 16 °C, dalīta ar aprēķina references temperatūru, no kuras atņem 16 °C. |
16) |
“Sezona” ir viens no četriem ekspluatācijas apstākļu kopumiem (četrām sezonām, no kurām viena ir dzesēšanas sezona, bet trīs sildīšanas sezonas – vidējā/vēsākā/siltākā), kas sadalījumā pa biniem raksturo ārvides temperatūru kombinācijā ar stundu skaitu, kad šī temperatūra ir katrā sezonā, kurai iekārta deklarēta kā atbilstoša. |
17) |
“Bins” (ar indeksu j) ir ārvides temperatūras (Tj) un binstundu (hj) kombinācija, kā norādīts II pielikuma 1. tabulā. |
18) |
“Binstundas” ir katra bina ārvides temperatūras stundu skaits sezonā (hj), kā norādīts II pielikuma 1. tabulā. |
19) |
“Sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEER) ir iekārtas kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks visai dzesēšanas sezonai un ko aprēķina kā references gada dzesēšanas pieprasījuma un dzesēšanai gadā patērētās elektroenerģijas attiecību. |
20) |
“References gada dzesēšanas pieprasījums” (Qc) ir references dzesēšanas pieprasījums (kWh/gadā), kurš ir pamatā SEER aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesignc) un ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ). |
21) |
“Ekvivalentais aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaits” (H CE ) ir pieņemtais stundu skaits gadā (h/gadā), kad iekārtai jānodrošina aprēķina dzesēšanas slodze (Pdesignc), lai izpildītu references gada dzesēšanas pieprasījumu, kā noteikts II pielikuma 4. tabulā. |
22) |
“Gada elektroenerģijas patēriņš dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai” (QCE ) ir elektroenerģijas patēriņš (kWh/gadā), kas nepieciešams, lai izpildītu references gada dzesēšanas pieprasījumu, un to aprēķina, dalot references gada dzesēšanas pieprasījumu ar aktīvā režīma energoefektivitātes koeficientu (SEERon) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanas sezonā izslēgta termostata režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā. |
23) |
“Aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients” (SEERon) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai, un to iegūst no nepilnās slodzes un binu energoefektivitātes koeficientiem (EERbin(Tj)), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis. |
24) |
“Nepilna slodze” ir dzesēšanas slodze (Pc(Tj)) vai sildīšanas slodze (Ph(Tj)) (kW) pie konkrētas ārvides temperatūras Tj, un to aprēķina reizinot aprēķina slodzi ar nepilnās slodzes koeficientu. |
25) |
“Bina energoefektivitātes koeficients” (EERbin(Tj)) ir energoefektivitātes koeficients, kas noteikts katram binam j ar ārvides temperatūru Tj sezonā, un to konkrētiem biniem (j) iegūst no nepilnās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERd(Tj)), un citiem biniem aprēķina, izmantojot interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, izmantojot pazeminājuma koeficientu. |
26) |
“Sezonas efektivitātes koeficients” (SCOP) ir iekārtas kopējais efektivitātes koeficients, kas ir tipisks visai paredzētajai sildīšanas sezonai (SCOP vērtība attiecas uz paredzēto sildīšanas sezonu), un to aprēķina kā references gada sildīšanas pieprasījumu un sildīšanai gadā patērētās elektroenerģijas attiecību. |
27) |
“References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir references sildīšanas pieprasījums (kWh/gadā), kas attiecas uz noteiktu sildīšanas sezonu un ir pamatā SCOP aprēķinam, un to aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi (Pdesignh) un sezonas ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ). |
28) |
“Ekvivalentais aktīvā sildīšanas režīma stundu skaits” (HHE ) ir uzdotais stundu skaits gadā (h/gadā), kad iekārtai jānodrošina aprēķina slodze (Pdesignh), lai nodrošinātu references gada sildīšanas pieprasījumu, kā noteikts II pielikuma 4. tabulā. |
29) |
“Gada elektroenerģijas patēriņš sildīšanas funkcijas nodrošināšanai” (QHE ) ir elektroenerģijas patēriņš (kWh/gadā), kas nepieciešams, lai izpildītu norādīto references gada sildīšanas pieprasījumu; tas attiecas uz noteiktu sildīšanas sezonu. To aprēķina, dalot references gada sildīšanas pieprasījumu ar aktīvā režīma efektivitātes koeficientu (SCOPon) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu sildīšanas sezonā izslēgta termostata režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā. |
30) |
“Aktīvā režīma efektivitātes koeficients” (SCOPon) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma efektivitātes koeficients attiecīgajai sildīšanas sezonai, un to iegūst no nepilnās slodzes, elektriskā rezerves sildītāja jaudas (attiecīgos gadījumos) un konkrēto binu efektivitātes koeficientiem (COPbin(Tj), un pēc binstundu skaita vidējo svērto attiecīgo binu efektivitātes koeficienta. |
31) |
“Elektriskā rezerves sildītāja jauda” (elbu(Tj)) ir faktiskā vai uzdotā elektriskā rezerves sildītāja, kura COP = 1, jauda (kW), kas papildina deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh(Tj)), lai pie ārvides temperatūras Tj nodrošinātu nepilno sildīšanas slodzi (Ph(Tj)) gadījumā, ja Pdh(Tj) ir mazāka nekā Ph(Tj). |
32) |
“Bina efektivitātes koeficients” (COPbin(Tj)) ir katra bina j efektivitātes koeficients ārvides temperatūru Tj sezonā, un konkrētiem biniem (j) to iegūst no nepilnās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā efektivitātes koeficienta (COPd(Tj)) un citiem biniem aprēķina ar interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, korekcijai izmantojot pazeminājuma koeficientu. |
33) |
“Deklarētā jauda” (kW) ir ražotāja deklarētā iekārtas tvaika kompresijas cikla jauda dzesēšanas (Pdc(Tj)) vai sildīšanas (Pdh(Tj)) režīmā pie ārvides temperatūras Tj un iekštelpas temperatūras (Tin). |
34) |
“Īpatnējais ražīgums” (SV) ((m3/min)/W) komforta ventilatoriem ir ventilatora maksimālās plūsmas (m3/min) un ventilatora ieejas jaudas (W) attiecība. |
35) |
“Jaudas regulēšana” ir iekārtas spēja mainīt jaudu, tādējādi mainot plūsmas ātrumu. Iekārtām jānorāda, ka tās ir “fiksētas” jaudas, ja iekārtai nevar izmainīt gaisa plūsmu, ar “pakāpjveida” regulēšanu, ja gaisa plūsmas ātrumu maina vai variē, izmantojot ne vairāk kā divus iestatījumus, vai “maināmas” jaudas, ja gaisa plūsmu maina vai variē ar trim vai vairāk iestatījumiem. |
36) |
“Funkcija” ir norāde, vai iekārta spēj dzesēt vai sildīt gaisu telpās vai nodrošināt abas funkcijas. |
37) |
“Aprēķina slodze” ir deklarētā dzesēšanas slodze (Pdesignc) un/vai deklarētā sildīšanas slodze (Pdesignh) (kW) pie aprēķina references temperatūras, kad dzesēšanas režīmā Pdesignc ir vienāda ar deklarēto dzesēšanas jaudu, ja Tj ir vienāda ar Tdesignc; sildīšanas režīmā Pdesignh ir līdzvērtīga nepilnajai slodzei, ja Tj ir vienāda ar Tdesignh. |
38) |
“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERd(Tj)) ir ražotāja deklarētais energoefektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārvides temperatūras (Tj). |
39) |
“Deklarētais efektivitātes koeficients” (COPd(Tj)) ir ražotāja deklarētais efektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārvides temperatūras (Tj). |
40) |
“Bivalentā temperatūra” (Tbiv) attiecas uz sildīšanas režīmu un ir ražotāja deklarētā ārvides temperatūra (Tj) (°C), kurā deklarētā jauda ir vienāda ar nepilno slodzi un kurai pazeminoties deklarētā jauda jāpapildina ar elektriskā rezerves sildītāja jaudu, lai nodrošinātu nepilno sildīšanas slodzi. |
41) |
“Ekspluatācijas robežtemperatūra” (Tol) ir ārvides temperatūra (°C), ko ražotājs deklarējis sildīšanai, zem kuras gaisa kondicionētājs vairs nespēj nodrošināt sildīšanu. Ja temperatūra ir zemāka par šo temperatūru, deklarētā jauda ir vienāda ar nulli. |
42) |
“Ciklisko intervālu jauda” (kW) ir (laikā svērtā) vidējā deklarētās jaudas vērtība ciklisko testu intervālā dzesēšanai (Pcycc) vai sildīšanai (Pcych). |
43) |
“Ciklisko intervālu efektivitāte dzesēšanai” (EERcyc) ir vidējais energoefektivitātes koeficients ciklisko testu intervālā (kompresors ieslēdzas un izslēdzas), ko aprēķina, kopējo dzesēšanas enerģiju intervāla laikā (kWh) dalot ar kopējo kompresora dzinēja patērēto elektroenerģiju tajā pašā intervālā (kWh). |
44) |
“Ciklisko intervālu efektivitāte sildīšanai” (COPcyc) ir vidējais efektivitātes koeficients ciklisko testu intervālā (kompresors ieslēdzas un izslēdzas), ko aprēķina, kopējo sildīšanas enerģiju intervāla laikā (kWh) dalot ar kopējo kompresora patērēto elektroenerģiju tajā pašā intervālā (kWh). |
45) |
“Pasliktinājuma koeficients” ir cikliskuma radītā efektivitātes zuduma mērs (kompresors ieslēdzas/izslēdzas aktīvajā režīmā) lielums, kas noteikts dzesēšanai (Cdc), sildīšanai (Cdh) vai kuram piešķirta standarta vērtība 0,25. |
46) |
“Aktīvais režīms” ir režīms, kurš atbilst ēkas dzesēšanas vai sildīšanas slodzes stundu skaitam un kurā ir aktivizēta ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija. Šis stāvoklis var būt saistīts ar ierīces ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu, lai sasniegtu vai uzturētu vajadzīgo telpas gaisa temperatūru. |
47) |
“Izslēgta termostata režīms” ir režīms, kurš atbilst stundu skaitam bez dzesēšanas vai sildīšanas slodzes un kurā ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija ir ieslēgta, bet iekārta netiek izmantota, jo nav dzesēšanas vai sildīšanas slodzes. Tāpēc šis stāvoklis ir saistīts ar ārvides temperatūru, nevis telpu slodzi. Ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu aktīvajā režīmā neuzskata par režīmu ar izslēgtu termostatu. |
48) |
“Režīms ar ieslēgtu kartera sildītāju” ir stāvoklis, kad iekārta ir aktivizējusi kompresora kartera sildītāju, lai novērstu aukstumaģenta nonākšanu kompresorā un kompresora palaišanas brīdī samazinātu aukstumaģenta koncentrāciju kompresora eļļā. |
49) |
“Elektroenerģijas patēriņš izslēgta termostata režīmā” (PTO ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas izslēgta termostata režīmā. |
50) |
“Elektroenerģijas patēriņš gaidstāves režīmā” (PSB ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas gaidstāves režīmā. |
51) |
“Elektroenerģijas patēriņš izslēgtā režīmā” (POFF ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas izslēgtā režīmā. |
52) |
“Elektroenerģijas patēriņš režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju” (P CK ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju. |
53) |
“Darbības stundu skaits izslēgta termostata režīmā” (H TO ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta darbojas izslēgta termostata režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas. |
54) |
“Darbības stundu skaits gaidstāves režīmā” (HSB ) ir stundu skaits gada (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta darbojas gaidstāves režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas. |
55) |
“Darbības stundu skaits izslēgtā režīmā” (HOFF ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta atrodas izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas. |
56) |
“Darbības stundu skaits režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju” (HCK ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta atrodas režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas. |
57) |
“Nominālais gaisa plūsmas ātrums” ir gaisa plūsmas ātrums (m3/h), ko mēra pie gaisa kondicionētāju telpās un/vai ārpus telpām izvietotu bloku gaisa izplūdes atverēm pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanai (vai sildīšanai, ja produktam nav dzesēšanas funkcijas). |
58) |
“Nominālā elektriskā jauda dzesēšanai” (PEER ) ir iekārtai pievadītā elektriskā jauda (kW), kad tā nodrošina dzesēšanu pie nominālajiem standartapstākļiem. |
59) |
“Nominālā sildīšanas ieejas jauda” (PCOP) ir iekārtai pievadītā elektriskā jauda (kW), kad tā nodrošina sildīšanu pie nominālajiem standartapstākļiem. |
60) |
“Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju elektroenerģijas patēriņš” (attiecīgi QSD un QDD ) ir vienkanāla vai divkanālu gaisa kondicionētāju elektroenerģijas patēriņš dzesēšanas un/vai sildīšanas režīmā (atkarībā no izmantotā) (vienkanāla gaisa kondicionētājiem kWh/h, divkanālu gaisa kondicionētājiem kWh/gadā). |
61) |
“Jaudas attiecība” ir visu darbojošos telpās izvietoto bloku kopējās uzrādītās dzesēšanas vai sildīšanas jaudas attiecība pret āra bloka uzrādīto dzesēšanas vai sildīšanas jaudu pie nominālajiem apstākļiem. |
62) |
“Maksimālā ventilācijas plūsma” (F) ir komforta ventilatora radītā gaisa plūsma pie maksimāla iestatījuma (m3/min), ko mēra pie ventilatora izvada ar izslēgtu oscilācijas mehānismu (ja tāds ir). |
63) |
“Oscilācijas mehānisms” ir komforta ventilatora spēja automātiski mainīt gaisa plūsmas virzienu ventilatora darbības laikā. |
64) |
“Ventilatora akustiskās jaudas līmenis” ir komforta ventilatora akustiskās jaudas līmeņa A-svērtā vērtība, kad ventilators nodrošina maksimālu ventilācijas plūsmu, ko mēra pie gaisa izvada. |
65) |
“Ventilatora aktīvā režīma stundas” (HCE ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka komforta ventilators tajās nodrošina maksimālu ventilācijas plūsmu, kā aprakstīts II pielikuma 4. tabulā. |
2. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MINIMĀLO ENERGOEFEKTIVITĀTI, MAKSIMĀLO ENERGOPATĒRIŅU IZSLĒGTĀ REŽĪMĀ UN GAIDSTĀVES REŽĪMĀ, UN MAKSIMĀLO AKUSTISKĀS JAUDAS LĪMENI
a) |
Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji atbilst prasībām, kas iekļautas 1., 2. un 3. tabulā un aprēķinātas saskaņā ar II pielikumu. Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji un komforta ventilatori atbilst gaidstāves un izslēgta režīma prasībām, kas norādītas 2. tabulā. Prasības par minimālo energoefektivitāti un maksimālo akustisko jaudu attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā. 1. tabula Energoefektivitātes minimālās prasības
2. tabula Prasības attiecībā uz vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju un komforta ventilatoru maksimālo enerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā
3. tabula Prasības par maksimālo akustiskās jaudas līmeni Akustiskās jaudas līmenis telpās, dB(A) 65 |
b) |
Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētāji, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, atbilst minimālās energoefektivitātes un maksimālā akustiskās jaudas līmeņa prasībām, kā norādīts 4. un 5. tabulā un aprēķināts saskaņā ar II pielikumu. Energoefektivitātes prasībām ievēro aprēķina references nosacījumus, kas noteikti II pielikuma 3. tabulā, ja nepieciešams, izmantojot “vidējo” sildīšanas sezonu. Prasības par akustisko jaudu attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā. 4. tabula Energoefektivitātes minimālās prasības
5. tabula Prasības attiecībā uz akustiskās jaudas līmeni
|
c) |
Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētāji atbilst prasībām, kas norādītas tabulā un aprēķinātas saskaņā ar II pielikumu. Energoefektivitātes prasības gaisa kondicionētājiem, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, attiecas uz aprēķina references nosacījumiem, kas noteikti II pielikuma 3. tabulā, ja nepieciešams, izmantojot “vidējo” sildīšanas sezonu. Prasības attiecībā uz vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju minimālo energoefektivitāti attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā. 6. tabula Energoefektivitātes minimālās prasības
|
d) |
Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji un komforta ventilatori atbilst noteikumiem, kas norādīti 7. tabulā un aprēķināti saskaņā ar II pielikumu. 7. tabula Prasības par maksimālo enerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā
|
3. INFORMĀCIJAS PAR RAŽOJUMU PRASĪBAS
a) |
Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem šādās vietās sniedz saskaņā ar II pielikumu aprēķināto un turpmākajos punktos noteikto informāciju, ko norāda šādās vietās:
|
b) |
Gaisa kondicionētāju un komforta ventilatoru ražotājs pēc pieprasījuma sniedz laboratorijām, kas veic tirgus uzraudzības pārbaudes, nepieciešamo informāciju par iekārtas iestatījumiem, kas izmantoti, lai noteiktu deklarētās jaudas, SEER/EER, SCOP/COP vērtības un īpatnējos ražīgumus , un sniedz kontaktinformāciju šādas informācijas saņemšanai; |
c) |
Informācijas par ražojumu prasības gaisa kondicionētājiem, izņemot divkanālu un vienkanāla gaisa kondicionētājus. 1. tabula Prasības par sniedzamo informāciju (4) (ciparu skaits aiz komata tabulas ailēs norāda sniedzamās informācijas precizitāti) Informācija tā modeļa(-u) norādīšanai, uz kuriem informācija attiecas:
Atbilstoši attiecīgajai funkcionalitātei ražotājs sniedz 1. tabulā norādīto informāciju ražojuma tehniskajā dokumentācijā. Iekārtām, kurām jaudas regulēšana atzīmēta kā “pakāpjveida”, katrā ailē sadaļā “Deklarētā jauda” deklarē divas ar slīpsvītru (“/”) atdalītas vērtības – augstāko un zemāko (“hi/lo”). |
d) |
Informācijas prasības attiecībā uz vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājiem Vienkanāla gaisa kondicionētājus uz iepakojuma un elektroniskā vai papīra dokumentācijā, un reklāmas materiālos dēvē par “lokāliem gaisa kondicionētājiem”. Ražotājs sniedz turpmāk tabulā norādīto informāciju. 2. tabula Prasības par sniedzamo informāciju
|
e) |
Informācijas prasības attiecībā uz ko ventilatoriem. Ražotājs sniedz turpmākajā tabulā norādīto informāciju. 3. tabula Prasības par sniedzamo informāciju
|
(1) IPCC Third Assessment Climate Change 2001. A Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change: http://www.ipcc.ch/publications_and_data/publications_and_data_reports.shtml.
(2) Climate Change, The IPCC Scientific Assessment, J.T Houghton, G.J.Jenkins, J.J. Ephraums (ed.) Cambridge University Press, Cambridge (UK) 1990.
(3) OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.
(4) Daudzkomponentu sistēmām datus norāda pie jaudas koeficienta 1.
(5) Pakāpjveida jaudas iekārtām katrā sadaļas “Iekārtas deklarētā jauda” un “uzrādītā EER/COP” ailē deklarē divas ar slīpsvītru (“/”) atdalītas vērtības.
(6) Ja ir izmantots standarta Cd = 0,25, tad cikliskie testi (to rezultāti) nav nepieciešami. Pretējā gadījumā ir nepieciešams vai nu sildīšanas vai dzesēšanas cikliskuma tests.
II PIELIKUMS
Mērījumi un aprēķini
1. |
Atbilstības nodrošināšanai un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijai, mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citu ticamu, precīzu un reproducējamu mērīšanas metodi, kas ir mūsdienīga un vispāratzīta un ar kuru iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu. Tie atbilst visiem turpmāk norādītajiem tehniskajiem parametriem. |
2. |
Nosakot sezonas enerģijas patēriņu un sezonas energoefektivitātes koeficientu (SEER) un sezonas efektivitātes koeficientu (SCOP), ņem vērā:
|
3. |
Ja informācija, kas attiecas uz konkrētu modeli, kas sastāv no telpās un ārpus telpām uzstādīta bloka(-iem), ir iegūta ar aprēķiniem, pamatojoties uz konstrukciju un/vai ekstrapolāciju no citām kombinācijām, tad dokumentācijā ir iekļaujamas ziņas par šādiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām, un testiem, kas veikti, lai verificētu veikto aprēķinu pareizību (tostarp ziņas par šādu kombināciju darbības efektivitātes aprēķina matemātisko modeli un par mērījumiem, kas izdarīti, lai verificētu šo modeli). |
4. |
Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju īpatnējo energoefektivitātes koeficientu (EERrated) un, attiecīgos gadījumos, īpatnējo efektivitātes koeficientu (COPrated) nosaka pie nominālajiem standartapstākļiem, kā noteikts turpmākajā 2. tabulā. |
5. |
Aprēķinot sezonas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanai (un/vai sildīšanai), ņem vērā elektroenerģijas patēriņu visos attiecīgajos ekspluatācijas režīmos, kā noteikts turpmākajā 3. tabulā, izmantojot ekspluatācijas stundas, kā noteikts turpmākajā 4. tabulā. |
6. |
Komforta ventilatoru efektivitāti nosaka, pamatojoties uz iekārtas nominālo gaisa plūsmas ātrumu, kas dalīts ar iekārtai pievadīto nominālo elektroenerģiju. |
1. tabula
Dzesēšanas un sildīšanas sezonas bini (j = bina indekss, Tj = ārvides temperatūra, hj = stundas gadā katrā binā), kur “db” = sausā termometra temperatūra
DZESĒŠANAS SEZONA |
||
j # |
Tj °C db |
hj h/gadā |
1 |
17 |
205 |
2 |
18 |
227 |
3 |
19 |
225 |
4 |
20 |
225 |
5 |
21 |
216 |
6 |
22 |
215 |
7 |
23 |
218 |
8 |
24 |
197 |
9 |
25 |
178 |
10 |
26 |
158 |
11 |
27 |
137 |
12 |
28 |
109 |
13 |
29 |
88 |
14 |
30 |
63 |
15 |
31 |
39 |
16 |
32 |
31 |
17 |
33 |
24 |
18 |
34 |
17 |
19 |
35 |
13 |
20 |
36 |
9 |
21 |
37 |
4 |
22 |
38 |
3 |
23 |
39 |
1 |
24 |
40 |
0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā stundas |
2 602 |
SILDĪŠANAS SEZONA |
||||
j # |
Tj °C hj |
hj h/gadā |
||
Vidējs |
Siltāks |
Aukstāks |
||
1 līdz 8 |
– 30 līdz – 23 |
0 |
0 |
0 |
9 |
–22 |
0 |
0 |
1 |
10 |
–21 |
0 |
0 |
6 |
11 |
–20 |
0 |
0 |
13 |
12 |
–19 |
0 |
0 |
17 |
13 |
–18 |
0 |
0 |
19 |
14 |
–17 |
0 |
0 |
26 |
15 |
–16 |
0 |
0 |
39 |
16 |
–15 |
0 |
0 |
41 |
17 |
–14 |
0 |
0 |
35 |
18 |
–13 |
0 |
0 |
52 |
19 |
–12 |
0 |
0 |
37 |
20 |
–11 |
0 |
0 |
41 |
21 |
–10 |
1 |
0 |
43 |
22 |
–9 |
25 |
0 |
54 |
23 |
–8 |
23 |
0 |
90 |
24 |
–7 |
24 |
0 |
125 |
25 |
–6 |
27 |
0 |
169 |
26 |
–5 |
68 |
0 |
195 |
27 |
–4 |
91 |
0 |
278 |
28 |
–3 |
89 |
0 |
306 |
29 |
–2 |
165 |
0 |
454 |
30 |
–1 |
173 |
0 |
385 |
31 |
0 |
240 |
0 |
490 |
32 |
1 |
280 |
0 |
533 |
33 |
2 |
320 |
3 |
380 |
34 |
3 |
357 |
22 |
228 |
35 |
4 |
356 |
63 |
261 |
36 |
5 |
303 |
63 |
279 |
37 |
6 |
330 |
175 |
229 |
38 |
7 |
326 |
162 |
269 |
39 |
8 |
348 |
259 |
233 |
40 |
9 |
335 |
360 |
230 |
41 |
10 |
315 |
428 |
243 |
42 |
11 |
215 |
430 |
191 |
43 |
12 |
169 |
503 |
146 |
44 |
13 |
151 |
444 |
150 |
45 |
14 |
105 |
384 |
97 |
46 |
15 |
74 |
294 |
61 |
Kopā stundas |
4 910 |
3 590 |
6 446 |
2. tabula
Nominālie standartapstākļi, temperatūra, kas norādīta kā “sausā termometra” gaisa temperatūra
(“mitrā termometra” temperatūra norādīta iekavās)
Ierīce |
Funkcija |
Gaisa temperatūra telpā (°C) |
Gaisa temperatūra ārpus telpas (°C) |
gaisa kondicionētāji, izņemot vienkanāla gaisa kondicionētājus |
dzesēšana |
27 (19) |
35 (24) |
sildīšana |
20 (maks. 15) |
7 (6) |
|
vienkanāla gaisa kondicionētāji |
dzesēšana |
35 (24) |
35 (24) (1) |
sildīšana |
20 (12) |
20 (12) (1) |
3. tabula
Aprēķina references nosacījumi, temperatūra, kas norādīta kā “sausā termometra” gaisa temperatūra
(“mitrā termometra” temperatūra norādīta iekavās)
Funkcija / sezona |
Gaisa temperatūra telpā (°C) |
Gaisa temperatūra ārpus telpas (°C) |
Bivalentā temperatūra (°C) |
Ekspluatācijas robežvērtības temperatūra (°C) |
|
Tin |
Tdesignc/Tdesignh |
Tbiv |
Tol |
dzesēšana |
27 (19) |
Tdesignc = 35 (24) |
n.p. |
n.p. |
sildīšana / vidējs |
20 (15) |
Tdesignh = – 10 (– 11) |
maks. 2 |
maks. – 7 |
sildīšana / siltāks |
Tdesignh = 2 (1) |
maks. 7 |
maks. 2 |
|
sildīšana / aukstāks |
Tdesignh = – 22 (– 23) |
maks. – 7 |
maks. – 15 |
4. tabula
Ierīču ekspluatācijas stundu skaits funkcionālajos režīmos, kas jāizmanto elektroenerģijas patēriņa aprēķināšanai
Ierīces tips / funkcionalitāte (ja nepieciešams) |
Mērvienība |
Sildīšanas sezona |
Ieslēgts režīms |
Izslēgta termostata režīms |
Gaidstāves režīms |
Izslēgts režīms |
Kartera sildītāja režīms |
|
|
|
|
dzesēšana: HCE sildīšana: HHE |
HTO |
HSB |
HOFF |
HCK |
|
Gaisa kondicionētāji, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus |
||||||||
Dzesēšanas režīms, ja ierīce nodrošina tikai dzesēšanu |
h/gadā |
|
350 |
221 |
2 142 |
5 088 |
7 760 |
|
Dzesēšanas un sildīšanas režīms, ja ierīce nodrošina abus režīmus |
Dzesēšanas režīms |
h/gadā |
|
350 |
221 |
2 142 |
0 |
2 672 |
Sildīšanas režīms |
h/gadā |
Vidējs |
1 400 |
179 |
0 |
0 |
179 |
|
Siltāks |
1 400 |
755 |
0 |
0 |
755 |
|||
Aukstāks |
2 100 |
131 |
0 |
0 |
131 |
|||
Sildīšanas režīms, ja ierīce nodrošina tikai sildīšanu |
h/gadā |
Vidējs |
1 400 |
179 |
0 |
3 672 |
3 851 |
|
Siltāks |
1 400 |
755 |
0 |
4 345 |
4 476 |
|||
Aukstāks |
2 100 |
131 |
0 |
2 189 |
2 944 |
|||
Divkanālu gaisa kondicionētājs |
||||||||
Dzesēšanas režīms, ja ierīce nodrošina tikai dzesēšanu |
h/60 min |
|
1 |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
|
Dzesēšanas un sildīšanas režīms, ja ierīce nodrošina abus režīmus |
Dzesēšanas režīms |
h/60 min |
|
1 |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
Sildīšanas režīms |
h/60 min |
|
1 |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
|
Sildīšanas režīms, ja ierīce nodrošina tikai sildīšanu |
h/60 min |
|
1 |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
|
Vienkanāla gaisa kondicionētājs |
||||||||
Dzesēšanas režīms |
h/60 min |
|
1 |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
|
Sildīšanas režīms |
h/60 min |
|
1 |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
(1) Vienkanāla gaisa kondicionētāju gadījumā uz kondensatoru (iztvaicētāju), kad notiek dzesēšana (sildīšana), netiek padots āra gaiss, bet gan telpas gaiss.
III PIELIKUMS
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā
Veicot tirgus uzraudzības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru prasībām, kas noteiktas I pielikumā.
1. |
Dalībvalstu iestādes testē vienu atsevišķu iekārtu. |
2. |
Uzskata, ka gaisa kondicionētāja modelis, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, atbilst I pielikumā noteiktajām attiecīgajām šīs regulas prasībām, ja tā sezonas energoefektivitātes koeficients (SEER) vai, attiecīgos gadījumos, sezonas efektivitātes koeficients (SCOP) pie ierīces deklarētās jaudas ir ne mazāks par deklarēto vērtību mīnus 8 %. SEER un SCOP vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu. Uzskata, ka vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāja modelis atbilst I pielikumā noteiktajām attiecīgajām šīs regulas prasībām, ja izslēgta režīma un gaidstāves režīma nosacījumu rezultāts nepārsniedz robežvērtības par vairāk kā 10 % un ja energoefektivitātes koeficients (EERrated) vai, attiecīgos gadījumos, efektivitātes koeficients (COPrated) nav mazāks par deklarēto vērtību mīnus 10 %. EER un COP vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu. Uzskata, ka gaisa kondicionētāja modelis atbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām, ja maksimālais akustiskās jaudas līmenis nepārsniedz mērķvērtību vairāk kā par 2 dB(A). |
3. |
Ja 2. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, konkrēto modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošu. |
4. |
Uzskata, ka gaisa kondicionētāja modelis, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, atbilst I pielikumā noteiktajām attiecīgajām šīs regulas prasībām, ja trīs iekārtu sezonas energoefektivitātes koeficienta (SEER) vai, attiecīgos gadījumos, sezonas efektivitātes koeficienta (SCOP) vidējā vērtība pie ierīces deklarētās jaudas ir ne mazāka par deklarēto vērtību mīnus 8 %. SEER un SCOP vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu. Uzskata, ka vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāja modelis atbilst I pielikumā noteiktajām attiecīgajām šīs regulas prasībām, ja trīs iekārtu izslēgta režīma un gaidstāves režīma nosacījumu rezultātu vidējā vērtība nepārsniedz robežvērtības par vairāk kā 10 % un ja vidējais energoefektivitātes koeficients (EERrated) vai, attiecīgos efektivitātes koeficients (COPrated) nav mazāks par deklarēto vērtību mīnus 10 %. EER un COP vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu. Uzskata, ka gaisa kondicionētāja modelis atbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām, ja maksimālā akustiskās jaudas līmeņa vidējā vērtība nepārsniedz uzrādīto vērtību par vairāk kā 2 dB(A). |
5. |
Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, konkrēto modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošu. |
Lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas prasībām, dalībvalstis piemēro procedūras, kas minētas II pielikumā, un harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai citas ticamas, precīzas un reproducējamas aprēķinu un mērījumu metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas.
IV PIELIKUMS
Indikatīvie kritēriji
Šīs regulas spēkā stāšanās laikā labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas gaisa kondicionētājiem to energoefektivitātes izteiksmē ir šādas.
Indikatīvie kritēriji gaisa kondicionētājiem
Gaisa kondicionētāji, izņemot divkanālu un vienkanāla gaisa kondicionētājus |
Divkanālu gaisa kondicionētājs |
Vienkanāla gaisa kondicionētājs |
|||
SEER |
SCOP |
EER |
COP |
EER |
COP |
8,50 |
5,10 |
3,00 (1) |
3,15 |
3,15 (1) |
2,60 |
Indikatīvais kritērijs gaisa kondicionētājā izmantotā aukstumaģenta GSP līmenim ir GSP ≤ 20. |
(1) Pamatojoties uz vienkanāla gaisa kondicionētāju ar iztvaices dzesi dzesēšanas efektivitāti.
10.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72/28 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 207/2012
(2012. gada 9. marts)
par medicīnas ierīču elektroniskajām lietošanas pamācībām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (1) un jo īpaši tās 9. panta 10. punktu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (2) un jo īpaši tās 11. panta 14. punktu,
tā kā:
(1) |
Attiecībā uz dažām medicīnas ierīcēm profesionālajiem lietotājiem varētu būt noderīgi, ja papīra formāta lietošanas pamācību vietā nodrošinātu elektroniskā formāta pamācības. Tādējādi var samazināt ietekmi uz vidi un, samazinot izmaksas, veicināt medicīnas ierīču ražošanas nozares konkurētspēju, vienlaicīgi uzturot vai palielinot drošības līmeni. |
(2) |
Šāda iespēja papīra formāta lietošanas pamācību vietā nodrošināt elektroniskā formāta lietošanas pamācības būtu jāpiešķir tikai attiecībā uz konkrētām medicīnas ierīcēm un piederumiem, kas paredzēti lietošanai īpašos apstākļos. Jebkurā gadījumā drošības apsvērumu dēļ un lai nodrošinātu efektivitāti, lietotājiem vienmēr būtu jābūt iespējai attiecīgo pamācību saņemt papīra formātā. |
(3) |
Lai pēc iespējas samazinātu iespējamos riskus, ražotājs, veicot konkrētu risku novērtējumu, nosaka elektroniskā formāta lietošanas pamācības piemērotību. |
(4) |
Lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi lietošanas pamācībām, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par piekļuvi minētajām elektroniskā formāta pamācībām un tiesībām pieprasīt attiecīgo lietošanas pamācību papīra formātā. |
(5) |
Lai nodrošinātu neierobežotu piekļuvi elektroniskā formāta pamācībām un atvieglotu informācijas apmaiņu attiecībā uz jauninājumiem un ar produktu saistītiem brīdinājumiem, elektroniskā formāta lietošanas pamācībām būtu jābūt pieejamām arī tīmekļa vietnē. |
(6) |
Neņemot vērā ražotājiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem piemērojamās valodu prasības, ražotājiem, kuri nodrošina elektroniskā formāta pamācības, to tīmekļa vietnēs jānorāda, kurās Savienības valodās minētās pamācības ir pieejamas. |
(7) |
Izņemot attiecībā uz I klases medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvas 93/42/EEK IX pielikumā, šajā regulā noteikto prasību izpilde atbilstības novērtēšanas procedūras laikā, pamatojoties uz īpašu atlases metodi, būtu jāpārbauda paziņotajai institūcijai. |
(8) |
Tā kā ražotājiem un paziņotajām institūcijām būtu jāaizsargā fizisku personu tiesības uz privātumu attiecībā uz personas datu apstrādi, ir lietderīgi paredzēt, ka tīmekļa vietnēm, kurās ir pieejamas elektroniskā formāta lietošanas pamācības, jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3). |
(9) |
Lai nodrošinātu to, ka elektroniskā formāta lietošanas pamācības, kuras ir pieejamas kā papildinājums papīra formāta lietošanas pamācībām, ir drošas un to saturs atbilst papīra formāta lietošanas pamācībām, šajā regulā būtu jāparedz ierobežojošas prasības attiecībā uz to saturu un tīmekļa vietnēm. |
(10) |
Ir lietderīgi paredzēt šīs regulas atliktu piemērošanu, lai veicinātu vienmērīgu pāreju uz jauno sistēmu un visiem ražotājiem un dalībvalstīm dotu laiku tai pielāgoties. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst ar Direktīvas 90/385/EEK 6. panta 2. punktu izveidotās komitejas atzinumam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šajā regulā paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem Direktīvas 90/385/EEK 1. pielikuma 15. punktā un Direktīvas 93/42/EEK I pielikuma 13. punktā minēto medicīnas ierīču lietošanas pamācības papīra formāta vietā var nodrošināt elektroniskā formātā.
Tāpat regulā paredz konkrētas prasības attiecībā uz elektroniskā formāta lietošanas pamācību, kuras nodrošina kā papildinājumu pilnīgām papīra formāta lietošanas pamācībām, saturu un tīmekļa vietnēm.
2. pants
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“lietošanas pamācības” ir ražotāja sniegta informācija lietotājam par drošu un pareizu ierīces lietošanu, ierīces paredzēto darbību un veicamajiem piesardzības pasākumiem atbilstoši Direktīvas 90/385/EEK 1. pielikuma 15. punktam un Direktīvas 93/42/EEK I pielikuma 13. punktam; |
b) |
“elektroniskā formāta lietošanas pamācības” ir lietošanas pamācības, kas ir elektroniski nolasāmas attiecīgajā ierīcē, atrodas uz pārnēsājama elektroniskās informācijas nesēja, kuru ražotājs nodrošina kopā ar medicīnas ierīci, vai lietošanas pamācības, kas pieejamas tīmekļa vietnē; |
c) |
“profesionāli lietotāji” ir personas, kas attiecīgās medicīnas ierīces lieto, veicot savu darbu un sniedzot profesionālu veselības aprūpi; |
d) |
“stacionāras medicīnas ierīces” ir ierīces un to piederumi, kuras paredzēts uzstādīt, piestiprināt vai citādi nodrošināt konkrētā vietā veselības aprūpes iestādē tā, lai tās nevar pārvietot vai atvienot, neizmantojot darbarīkus vai aprīkojumu, un kuras nav īpaši paredzētas lietošanai mobilā veselības aprūpes iestādē. |
3. pants
1. Saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem ražotāji papīra formāta lietošanas pamācību vietā var nodrošināt elektroniskā formāta lietošanas pamācības attiecībā uz šādām ierīcēm:
a) |
aktīvas implantējamas medicīnas ierīces un to piederumi, uz ko attiecas Direktīva 90/385/EEK un kas paredzēti tikai konkrētas aktīvas implantējamas medicīnas ierīces implantēšanai vai programmēšanai; |
b) |
implantējamas medicīnas ierīces un to piederumi, uz ko attiecas Direktīva 93/42/EEK un kas paredzēti tikai konkrētas implantējamas medicīnas ierīces implantēšanai; |
c) |
stacionāras medicīnas ierīces, uz ko attiecas Direktīva 93/42/EEK; |
d) |
medicīnas ierīces un to piederumi ar integrētu sistēmu lietošanas pamācību nolasīšanai, uz ko attiecas Direktīva 90/385/EEK un Direktīva 93/42/EEK; |
e) |
atsevišķas programmatūras, uz ko attiecas Direktīva 93/42/EEK. |
2. Ražotāji 1. punktā minēto ierīču lietošanas pamācības papīra formāta vietā var nodrošināt elektroniskā formātā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
ierīces un to piederumi paredzēti tikai profesionāliem lietotājiem; |
b) |
nav pamatoti paredzēt, ka medicīnas ierīces lietos citas personas. |
4. pants
1. Ražotāji, kuri ražo 3. pantā minētās ierīces un papīra formāta lietošanas pamācību vietā nodrošina elektroniska formāta lietošanas pamācības, veic dokumentētu riska novērtējumu, kurā ņem vērā vismaz šādus aspektus:
a) |
paredzamo lietotāju zināšanas un pieredze, jo īpaši attiecībā ierīces lietošanu, un lietotāju vajadzības; |
b) |
tās vides rādītāji, kurā ierīci paredzēts lietot; |
c) |
paredzamo lietotāju zināšanas un pieredze attiecībā uz datortehniku un programmatūru, kas vajadzīga elektroniska formāta lietošanas pamācību nolasīšanai; |
d) |
lietotāja piekļuve pamatoti paredzamiem elektroniskajiem resursiem, kas vajadzīgi lietošanas laikā; |
e) |
drošības pasākumi, lai nodrošinātu elektronisko datu un satura aizsardzību pret to nelikumīgu lietošanu; |
f) |
drošības un rezerves mehānismi, kas īstenojami datortehnikas vai programmatūras bojājumu gadījumos, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad elektroniskā formāta lietošanas pamācība ir integrēta ierīcē; |
g) |
paredzamas ārkārtas medicīniskas situācijas, kas nosaka vajadzību pēc papīra formāta lietošanas pamācības; |
h) |
sekas, kas rodas, ja īslaicīgi nav piekļuves attiecīgajai tīmekļa vietnei vai internetam, vai nav piekļuves tiem veselības aprūpes iestādē, kā arī drošības pasākumi šādu situāciju risināšanai; |
i) |
laika periods, kurā lietošanas pamācības pēc lietotāja pieprasījuma jānodrošina papīra formātā. |
2. Pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta pēc laišanas tirgū, atjaunina riska novērtējumu attiecībā uz elektroniska formāta lietošanas pamācību nodrošināšanu.
5. pants
Ražotāji, kuri ražo 3. pantā minētās ierīces, papīra formāta lietošanas pamācību vietā var nodrošināt elektroniskā formāta lietošanas pamācības saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
1) |
riska novērtējums, kas minēts 4. pantā, rāda, ka, nodrošinot elektroniskā formāta lietošanas pamācības, tiek uzturēts vai palielināts drošības līmenis, kāds ir, nodrošinot papīra formāta lietošanas pamācības; |
2) |
tie elektroniskā formāta lietošanas pamācības nodrošina visās dalībvalstīs, kurās ražojums ir pieejams tirgū vai tiek lietots, ja to pamato 4. pantā minētais riska novērtējums; |
3) |
tiem ir noteikta kārtība, kādā lietotājiem bez papildu izmaksām laika periodā, kas noteikts 4. pantā minētajā riska novērtējumā, un ne vēlāk kā septiņu kalendāro dienu laikā pēc lietotāja pieprasījuma saņemšanas vai, ja pasūtījuma veidlapā pieprasīts, piegādājot ierīci, nodrošina lietošanas pamācības papīra formātā; |
4) |
tie uz ierīces vai pamācībā norāda informāciju par paredzamām ārkārtas medicīniskām situācijām un attiecībā uz ierīcēm ar integrētu sistēmu lietošanas pamācību nolasīšanai – informāciju par to, kā iedarbināt ierīci; |
5) |
tie nodrošina, ka elektroniskā formāta lietošanas pamācībām ir atbilstošs dizains un tās pienācīgi strādā, un tām paredz attiecīgu pārbaudes un validācijas apliecinājumu; |
6) |
attiecībā uz medicīnas ierīcēm ar integrētu sistēmu lietošanas pamācību nolasīšanai ražotāji nodrošina, ka lietošanas pamācību nolasīšana neietekmē medicīnas ierīču drošu lietošanu, jo īpaši dzīvībai nepieciešamo funkciju uzraudzību vai nodrošināšanu; |
7) |
tie savos katalogos vai citos atbilstošos ierīces pavaddokumentos norāda, kāda programmatūra un datortehnika ir vajadzīga, lai nolasītu lietošanas pamācības; |
8) |
tiem ir noteikta kārtība, kādā skaidri norāda lietošanas pamācības pārskatīšanas laiku un informē ikvienu ierīces lietotāju, vai pārskatīšana veikta drošības apsvērumu dēļ; |
9) |
attiecībā uz ierīcēm, kam ir noteikts derīguma termiņš, izņemot implantējamas ierīces, tie nodrošina, ka elektroniska formāta lietošanas pamācības ir pieejamas vēl vismaz divus gadus pēc pēdējās izgatavotās ierīces derīguma termiņa beigām; |
10) |
attiecībā uz ierīcēm bez derīguma termiņa un uz implantējamām ierīcēm, tie nodrošina, ka elektroniska formāta lietošanas pamācības lietotājiem ir pieejamas vēl 15 gadus pēc pēdējās ierīces izgatavošanas. |
6. pants
1. Ražotāji skaidri norāda, ka ierīces lietošanas pamācības ir nodrošinātas elektroniskā nevis papīra formātā.
Minēto informāciju norāda uz katras ierīces iesaiņojuma vai, attiecīgos gadījumos, uz pārdošanas iesaiņojuma. Attiecībā uz stacionārajām medicīnas ierīcēm minēto informāciju norāda uz pašas ierīces.
2. Ražotāji nodrošina informāciju par to, kā piekļūt elektroniska formāta lietošanas pamācībām.
Minēto informāciju nodrošina saskaņā ar 1. punkta otro daļu vai, ja tas nav praktiski izdarāms, papīra formāta dokumentā, kas pievienots katrai ierīcei.
3. Sniedzot informāciju par piekļuvi elektroniska formāta lietošanas pamācībām, norāda:
a) |
jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai apskatītu lietošanas pamācību; |
b) |
unikālu atsauci, kas nodrošina tiešu piekļuvi, un jebkādu citu informāciju, kas lietotājam vajadzīga, lai atrastu attiecīgo lietošanas pamācību un tai piekļūtu; |
c) |
ražotāja kontaktinformāciju; |
d) |
kur, kā un kādā laikposmā var pieprasīt un bez papildu maksas saņemt papīra formāta lietošanas pamācības saskaņā ar 5. pantu. |
4. Ja ir paredzēts, ka arī pacientam tiek nodrošināta daļa no lietošanas pamācības, attiecīgo pamācības daļu nenodrošina elektroniskā formātā.
5. Elektroniskā formāta lietošanas pamācības ir pieejamas kā teksts, kurā var būt ietverti simboli un grafikas un norādīta vismaz tāda pati informācija kā attiecīgajās papīra formāta lietošanas pamācībās. Papildus tekstam var piedāvāt video un audio failus.
7. pants
1. Ja ražotāji elektroniskā formāta lietošanas pamācības nodrošina kopā ar ierīci, saglabātas elektroniskajos datu nesējos, vai ja pati medicīnas ierīce ir aprīkota ar integrētu sistēmu lietošanas pamācību nolasīšanai, elektroniskā formāta lietošanas pamācībām jābūt pieejamām arī tīmekļa vietnē.
2. Visām tīmekļa vietnēm, kurās ir pieejamas ierīču lietošanas pamācības, kas tiek nodrošinātas elektroniskā, nevis papīra formātā, jāatbilst šādām prasībām:
a) |
lietošanas pamācībām ir nodrošināts parasti lietots formāts, ko var nolasīt, izmantojot brīvi pieejamu programmatūras; |
b) |
tās ir aizsargātas pret datortehnikas un programmatūras uzlaušanu; |
c) |
servera dīkstāves un kļūdu paziņojumi ir samazināti līdz minimumam; |
d) |
tajās norāda, kurās Savienības valodās ražotājs nodrošina elektroniskā formāta lietošanas pamācības; |
e) |
tās atbilst Direktīvas 95/46/EEK prasībām; |
f) |
norādītā interneta adrese saskaņā ar 6. panta 2. punktu ir nemainīga un tieši pieejama 5. panta 9. un 10. punktā norādītajā periodā; |
g) |
tīmekļa vietnē ir pieejamas visas iepriekšējās elektroniskā formāta lietošanas pamācības versijas un norādīts to izdošanas datums. |
8. pants
Izņemot attiecībā uz I klases medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvas 93/42/EEK IX pielikumā, paziņotā institūcija Direktīvas 90/385/EEK 9. pantā vai Direktīvas 93/42/EEK 11. pantā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras laikā pārbauda šīs regulas 4. līdz 7. pantā minēto prasību izpildi. Šādas pārbaudes pamatā ir īpaša atlases metode, kas pielāgota ražojuma klasei un sarežģītības pakāpei.
9. pants
Elektroniskā formāta lietošanas pamācības, kuras tiek nodrošinātas kā papildinājums papīra formāta lietošanas pamācībām, satura ziņā atbilst papīra formāta lietošanas pamācībām.
Ja piekļuve minētajām lietošanas pamācībām tiek nodrošināta ar tīmekļa vietnes palīdzību, attiecīgajai tīmekļa vietnei jāatbilst 7. panta 2. punkta b), e) un g) apakšpunktā minētajām prasībām.
10. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. marta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 9. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.
(2) OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.
(3) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
10.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72/32 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 208/2012
(2012. gada 9. marts),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 562/2011, ar ko pieņem plānu par tādu resursu sadalījumu dalībvalstīm, kas jāiekļauj 2012. budžeta gadā pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā, un atkāpjas no dažiem noteikumiem Regulā (ES) Nr. 807/2010
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta f) un g) punktu saistībā ar tās 4. pantu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu (2), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar 27. pantu Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 121/2012 (3), ir izveidota shēma pārtikas produktu izplatīšanai vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā. Šim nolūkam var darīt pieejamus intervences krājumos esošos produktus vai, ja pārtikas izplatīšanai piemēroti intervences krājumi nav pieejami, pārtikas produktus var iepirkt tirgū. Minētā shēma 2012. un 2013. gadam ir iekļauta to pasākumu sarakstā, kuriem var piešķirt finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), kas paredzēts Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4), ar maksimālo apjomu gadā EUR 500 miljoni. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. panta 3. punktu Komisijai jāpieņem gada plāni. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 562/2011 (5)2011. gada 10. jūnijā tika pieņemts ikgadējais sadales plāns 2012. gadam, kas pamatots tikai uz intervences krājumos pieejamiem produktiem. Būtu nepieciešams piešķirt dalībvalstīm papildu resursus, kas, ar Regulu (ES) Nr. 121/2012 grozot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantu, darīti pieejami 2012. budžeta gadā pārtikas izdalīšanai vistrūcīgākajām personām Savienībā. |
(3) |
Lai nodrošinātu gada budžeta maksimālā apjoma ievērošanu, attiecīgā gadījumā izmaksas par pārvešanu no vienas Savienības valsts citā būtu jāietver kopējā finanšu piešķīrumā, kas darīts pieejams katrai dalībvalstij 2012. gada sadales plāna īstenošanai. Turklāt, lai nodrošinātu, ka par 2012. gada sadales plānā piešķirtajiem resursiem var pretendēt uz Savienības atbalstu tikai tad, ja minētie maksājumi ir veikti 2012. budžeta gadā, būtu jāpielāgo termiņi, kas attiecībā uz maksājumu pieprasījumiem un kompetento iestāžu veikto maksājumu izpildi noteikti 9. pantā Komisijas 2010. gada 14. septembra Regulā (ES) Nr. 807/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Savienībā (6). |
(4) |
Ņemot vērā, ka dalībvalstīm palicis neilgs laiks 2012. gada sadales plāna īstenošanai, ko nosaka Regulas (ES) Nr. 121/2012 spēkā stāšanās datums, ir lietderīgi piešķirt Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 1. un 3. punktā minētā termiņa pagarinājumu attiecībā uz ikgadējā plāna īstenošanu un maksājumu operāciju noslēgšanu par tirgū mobilizētajiem produktiem. |
(5) |
Šī 2012. gada sadales plāna pārskatīšana notiek laikā, kad valstu administratīvajiem pasākumiem plāna īstenošanai būtu jātuvojas noslēgumam, tāpēc ir lietderīgi neņemt vērā daudzumus, kas pārdalīti pēc Somijas lēmuma, ar kuru tā atsauc daļu sava piešķirtā sausā vājpiena, vai intervences krājumu precīza apjoma atkārtotas novērtēšanas, lai aprēķinātu, vai dalībvalstis ir ievērojušas pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā par 70 % labības un sausā vājpiena izņemšanu līdz minētajā pantā norādītajiem termiņiem. |
(6) |
Ņemot vērā faktu, ka 2012. gada sadales plāna īstenošanas periods jau ir sācies, kā arī lai dotu dalībvalstīm iespējami vairāk laika veikt grozītā plāna īstenošanai vajadzīgās darbības, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā. |
(7) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 562/2011. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 562/2011 groza šādi:
1) |
regulas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem: "1. pants 1. Pārtikas produktu sadali vistrūcīgākajām personām Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantu 2012. gadā īsteno atbilstīgi šīs regulas I pielikumā iekļautajam ikgadējam sadales plānam. Finanšu resursus, kas pieejami 2012. gada plāna īstenošanai, dalībvalstis var izmantot I pielikuma a) punktā norādītajās robežās. Katra veida produktu daudzums, kas jāizņem no intervences krājumiem, ir norādīts minētā pielikuma b) punktā. Orientējoši piešķīrumi dalībvalstīm pārtikas produktu iepirkšanai Savienības tirgū ir norādīti minētā pielikuma c) punktā. 2. Labības izmantošana, lai maksātu par rīsu produktu mobilizāciju tirgū, ir atļauta, kā minēts Regulas (ES) Nr. 807/2010 4. panta 2. punktā. 2. pants Atļauj šīs regulas II pielikumā uzskaitīto produktu pārvešanu no vienas Savienības valsts citā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 807/2010 8. pantā paredzētos nosacījumus. Orientējoši piešķīrumi dalībvalstīm izmaksu segšanai par produktu pārvešanu no vienas Savienības valsts citā, kā pieprasa 1. pantā minētais ikgadējais sadales plāns, ir norādīti I pielikuma d) punktā."; |
2) |
iekļauj šādu 2.a līdz 2.d pantu: "2.a pants Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 1. punkta, 2012. gada sadales plāna izpildes periods beidzas 2013. gada 28. februārī. 2.b pants Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 3. punkta, attiecībā uz 2012. gada sadales plānu maksājumus, kas paredzēti pakalpojuma sniedzējam par produktu piegādi attiecībā uz produktiem, kas mobilizējami tirgū saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 807/2010 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) and iv) punktu, īsteno līdz 2012. gada 15. oktobrim. 2.c pants Attiecībā uz 2012. gada sadales plānu Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 2. punkta otrās daļas pirmo teikumu un trešo daļu attiecīgā gadījumā nepiemēro šādiem intervences krājumu daudzumiem:
2.d pants Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 9. panta attiecībā uz 2012. gada sadales plānu maksājumu pieprasījumi jāiesniedz katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm līdz 2012. gada 30. septembrim. Netiks pieņemti pieprasījumi, kas iesniegti pēc minētā datuma, izņemot force majeure gadījumā. Par izdevumiem I pielikuma a) punktā norādītajās robežās ir tiesības pretendēt uz Savienības atbalstu tikai, ja dalībvalsts tos apmaksājusi saņēmējam vēlākais līdz 2012. gada 15. oktobrim."; |
3) |
I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 9. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.
(3) OV L 44, 16.2.2012., 1. lpp.
(4) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.
(5) OV L 152, 11.6.2011., 24. lpp.
(6) OV L 242, 15.9.2010., 9. lpp.
PIELIKUMS
I PIELIKUMS
IKGADĒJAIS SADALES PLĀNS 2012. GADAM
a) |
Finanšu resursu kopējais apjoms, sadalījumā pa dalībvalstīm:
|
b) |
Katra veida produktu daudzums, kas jāizņem no Savienības intervences krājumiem sadalei katrā dalībvalstī, ievērojot šā pielikuma a) punktā noteiktos ierobežojumus:
|
c) |
Orientējoši piešķīrumi dalībvalstīm pārtikas produktu iepirkšanai Savienības tirgū, ievērojot šā pielikuma a) punktā noteiktos ierobežojumus:
|
d) |
Orientējoši piešķīrumi dalībvalstīm izmaksu segšanai par produktu pārvešanu no vienas Savienības valsts citā, ievērojot šā pielikuma a) punktā noteiktos ierobežojumus:
|
II PIELIKUMS
a) |
Saskaņā ar 2012. budžeta gadam izstrādāto sadales plānu atļautā labības pārvešana no vienas Savienības valsts citā:
|
b) |
Saskaņā ar 2012. budžeta gadam izstrādāto sadales plānu atļautā sausā vājpiena pārvešana no vienas Savienības valsts citā:
|
10.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72/39 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 209/2012
(2012. gada 9. marts),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 9. martā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
IL |
103,0 |
JO |
78,3 |
|
MA |
68,2 |
|
SN |
207,5 |
|
TN |
80,7 |
|
TR |
95,1 |
|
ZZ |
105,5 |
|
0707 00 05 |
JO |
183,3 |
TR |
172,1 |
|
ZZ |
177,7 |
|
0709 91 00 |
EG |
85,9 |
ZZ |
85,9 |
|
0709 93 10 |
MA |
55,8 |
TR |
134,6 |
|
ZZ |
95,2 |
|
0805 10 20 |
EG |
48,8 |
IL |
68,4 |
|
MA |
56,6 |
|
TN |
58,6 |
|
TR |
72,2 |
|
ZZ |
60,9 |
|
0805 50 10 |
BR |
43,7 |
EG |
41,7 |
|
MA |
69,1 |
|
TR |
50,4 |
|
ZZ |
51,2 |
|
0808 10 80 |
BR |
83,3 |
CA |
117,2 |
|
CL |
103,0 |
|
CN |
110,7 |
|
MK |
31,8 |
|
US |
159,7 |
|
ZZ |
101,0 |
|
0808 30 90 |
AR |
92,3 |
CL |
106,5 |
|
CN |
44,8 |
|
ZA |
94,2 |
|
ZZ |
84,5 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
10.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72/41 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 210/2012
(2012. gada 9. marts),
ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kurš jāpiemēro olīveļļas ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti laikā no 2012. gada 5. līdz 6. martam saskaņā ar Tunisijas tarifu kvotu, un ar ko aptur ievešanas atļauju izdošanu 2012. gada martam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar 1. protokola (3) 3. panta 1. un 2. punktu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (4), atver tarifa kvotu ar nulles nodokļa likmi, lai ievestu Tunisijas izcelsmes neapstrādātu olīveļļu ar KN kodu 1509 10 10 un 1509 10 90, ko tieši no Tunisijas ieved Eiropas Savienībā, nepārsniedzot katram gadam noteikto ierobežojumu. |
(2) |
Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1918/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu Tunisijas izcelsmes olīveļļai (5) 2. panta 2. punktā noteikti kvantitatīvie ierobežojumi ievešanas atļauju izdošanai mēnesī. |
(3) |
Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 1. punktam kompetentajām iestādēm iesniegto pieteikumu skaits ievešanas atļauju saņemšanai attiecas uz kopējo daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 2. panta 2. punktā martam noteikto ierobežojumu. |
(4) |
Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķīruma koeficients, lai varētu izdot ievešanas atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam. |
(5) |
Tā kā ir sasniegts marta maksimālais daudzums, minētajam mēnesim nevar izdot ievešanas atļaujas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti no 2012. gada 5. un 6. martā, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 1. punktam piemēro piešķīruma koeficientu 57,099350 %.
Ievešanas atļauju izdošana 2012. gada martam par daudzumiem, kas pieprasīti no 2012. gada 12. marta, ir apturēta.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2012. gada 10. martā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 9. martā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.
(3) OV L 97, 30.3.1998., 57. lpp.
(4) OV L 97, 30.3.1998., 2. lpp.
(5) OV L 365, 21.12.2006., 84. lpp.