(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (2), paredzēta palīdzība kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm veikt pakāpenisku saskaņošanu ar Savienības standartiem un politikas jomām, tostarp vajadzības gadījumā ar acquis, lai tās kļūtu par dalībvalstīm.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1085/2006 ir skaidri nošķirtas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

(3)

Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē atzinīgi novērtēja Komisijas atzinumu par Islandes pieteikumu dalībai Savienībā, atzīmēja, ka Islande atbilst politiskajiem kritērijiem, ko noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome 1993. gadā, un nolēma, ka būtu jāsāk pievienošanās sarunas ar Islandi. Līdz ar to Islande ir kandidātvalsts.

(4)

Eiropadome 2010. gada 17. decembra sanāksmē apstiprināja Padomes 2010. gada 14. decembra secinājumus par paplašināšanos un piekrita piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu.

(5)

Padome aicināja Komisiju ierosināt grozījumu Regulas (EK) Nr. 1085/2006 19. pantā, lai precizētu noteikumus par piedalīšanos mērķfinansējuma līgumu piešķiršanā, ko finansē saskaņā ar IPA pārrobežu sadarbības komponenti, un lai nodrošinātu saskaņotību ar citiem ārējās palīdzības instrumentiem, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu.

(6)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 389/2006 (2006. gada 27. februāris), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību (3), ieceļ komiteju, kura paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 3906/89 (1989. gada 18. decembris) par ekonomisko palīdzību dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (4) (“Phare komiteja”), lai palīdzētu Komisijai pārvaldīt palīdzību Kipras turku kopienai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1085/2006 25. pantu Regula (EEK) Nr. 3906/89 ir atcelta, tomēr to turpina piemērot tiesību aktiem un saistībām, ar ko īsteno budžeta gadus līdz 2007. gadam. Tā kā Regula (EK) Nr. 389/2006 pēc minētajiem budžeta gadiem joprojām ir uzskatāma par pamataktu finanšu atbalstam Kipras turku kopienai, minētajā nolūkā būtu jāturpina arī Phare komitejas darbība.

(7)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1085/2006,

1)

regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:

2)

regulas 25. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētās regulas, kā arī Regulu (EK) Nr. 2666/2000 turpina piemērot tiesību aktiem un saistībām, ar ko īsteno budžeta gadus līdz 2007. gadam, lai īstenotu 31. pantu Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (*1), un lai īstenotu 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 389/2006 (2006. gada 27. februāris), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību (*2).

(*1)   OV L 157, 21.6.2005., 203. lpp."

(*2)   OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp. ”;"

3)

regulas I pielikumā pēc ieraksta attiecībā uz Horvātiju iekļauj šādus ierakstus:

4)

regulas II pielikumā svītro šādus ierakstus:

(1)

Jāprecizē noteikumi par tranzītu caur lidostu starptautiskajām zonām, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un pārredzamību.

(2)

Trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas prasība par lidostas tranzītvīzu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (2), 3. panta 1. un 2. punktu un kuriem ir kādas dalībvalsts, Kanādas, Japānas vai Amerikas Savienoto Valstu izsniegta derīga vīza vai kuriem ir kādas dalībvalsts, Andoras, Kanādas, Japānas, Sanmarīno vai Amerikas Savienoto Valstu izsniegta derīga uzturēšanās atļauja, ir atbrīvoti no prasības par lidostas tranzītvīzu. Būtu jāprecizē, ka šis atbrīvojums attiecas arī uz personām, kam ir derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ko izsniegušas dalībvalstis, kas nepiedalās Regulas (EK) Nr. 810/2009 pieņemšanā, un dalībvalstis, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā.

(3)

Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir derīga vīza, atbrīvojums būtu jāpiemēro, kad tās ceļo uz izsniedzēju valsti vai uz jebkuru citu trešo valsti un kad tās pēc vīzas izmantošanas atgriežas no izsniedzējas valsts.

(4)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, precizēt noteikumus par tranzītu caur lidostu starptautiskajām zonām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(5)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (3), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai (4).

(6)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (6) 3. pantu.

(7)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (8) 3. pantu.

(8)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(9)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(10)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(11)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā.

(12)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā,

“b)

trešo valstu valstspiederīgie, kam ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi dalībvalsts, kas nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, vai dalībvalsts, kas Šengenas acquis noteikumus vēl nepiemēro pilnībā, vai trešo valstu valstspiederīgie, kam ir kāda no V pielikumā uzskaitītajām derīgām uzturēšanās atļaujām, ko izsniegušas Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Japāna, Kanāda vai Sanmarīno un kas to turētājiem garantē beznosacījumu atpakaļuzņemšanu;

c)

trešo valstu valstspiederīgie, kam ir derīga vīza ceļošanai uz dalībvalsti, kura nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, vai ceļošanai uz dalībvalsti, kas Šengenas acquis noteikumus vēl nepiemēro pilnībā, uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu vai Kanādu, kad attiecīgā persona ceļo uz izsniedzēju valsti vai uz jebkuru citu trešo valsti vai pēc vīzas izmantošanas atgriežas no izsniedzējas valsts;”.