ISSN 1977-0715
doi:10.3000/19770715.L_2012.052.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 52
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
55. gadagājums
2012. gada 24. februāris
|
ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.052.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. gadagājums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
|
|
2012/113/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
2012/114/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
|
2012/115/ES |
|
|
|
* |
Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 10. februāris), ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valsts pārejas plāniem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 612) ( 1 ) |
|
|
|
|
2012/116/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
2012/117/ES |
|
|
|
* |
|
|
|
Labojumi |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 14. februāris)
par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem
(2012/113/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
|
(1) |
Padome ar 2003. gada 5. jūnija lēmumu pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar nolīgumu Savienības līmenī aizstātu dažus noteikumus spēkā esošajos divpusējos nolīgumos. |
|
(2) |
Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/663/ES (1) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (2) (“nolīgums”) tika parakstīts un provizoriski piemērots, ņemot vērā tā noslēgšanu. |
|
(3) |
Nolīgums būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (3) (“nolīgums”).
2. pants
Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 8. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2012. gada 14. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. LIDEGAARD
(1) OV L 264, 8.10.2011., 1. lpp.
(2) OV L 264, 8.10.2011., 2. lpp.
(3) Nolīgums ir publicēts OV L 264, 8.10.2011., 2. lpp., kopā ar lēmumu par parakstīšanu.
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/2 |
PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 14. februāris)
par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ģenerālpadomē par lūgumu piešķirt PTO atbrīvojumu attiecībā uz papildu autonomajām tirdzniecības preferencēm, ko Eiropas Savienība piešķir Pakistānai
(2012/114/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Savienība pašlaik pieņem tiesību aktu, lai Pakistānai piešķirtu papildu autonomās tirdzniecības preferences. Nepastāvot atbrīvojumam vajadzīgajā apmērā no pienākumiem, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT 1994) I panta 1. punktu un XIII pantu, minēto papildu autonomo tirdzniecības preferenču režīms būtu jāattiecina uz visām pārējām Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstīm. Tāpēc ir lietderīgi lūgt atbrīvojumu vajadzīgajā apmērā no GATT 1994 I panta 1. punkta un XIII panta ievērošanas atbilstoši IX panta 3. punktam Marakešas līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu. |
|
(2) |
Savienība šādu atbrīvojuma lūgumu iesniedza 2010. gada 18. novembrī un pēc tam to pārskatīja 2011. gada 26. oktobrī un 2012. gada 19. janvārī, un PTO Ģenerālpadomei tas ir jāapspriež. |
|
(3) |
Tādēļ ir lietderīgi noteikt Savienības nostāju, kas jāieņem PTO Ģenerālpadomē attiecībā uz minēto lūgumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Eiropas Savienības nostāja, kas jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ģenerālpadomē, ir apstiprināt PTO atbrīvojumu attiecībā uz papildu autonomajām tirdzniecības preferencēm, ko Eiropas Savienība piešķir Pakistānai.
Šo nostāju pauž Komisija.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2012. gada 14. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. LIDEGAARD
REGULAS
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 160/2012
(2012. gada 23. februāris),
ar ko iepriekš nosaka atbalsta summu sviesta privātai uzglabāšanai 2012. gadā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta a) un d) punktu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1234/2007 28. pantā paredzēts piešķirt atbalstu sviesta privātai uzglabāšanai. |
|
(2) |
Sviesta cenas un krājumu tendences liecina par tirgus nelīdzsvarotību, kuru var novērst vai samazināt ar sezonālu uzglabāšanu. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, ir lietderīgi no 2012. gada 1. marta piešķirt atbalstu par sviesta privātu uzglabāšanu. |
|
(3) |
Ar Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (2), izstrādāti kopīgi noteikumi privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas īstenošanai. |
|
(4) |
Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 6. pantam iepriekš noteikts atbalsts jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas III nodaļā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un nosacījumiem. |
|
(5) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 29. pantu atbalstu nosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un svaiga sviesta un krājumos esošā sviesta iespējamās cenu tendences. |
|
(6) |
Ir lietderīgi noteikt atbalstu par izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai saldētavā, kā arī par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām. |
|
(7) |
Lai atvieglotu šā pasākuma īstenošanu, ņemot vērā dalībvalstu pašreizējo praksi, atbalsts attiecināms tikai uz produktiem, kuri ir pilnībā novietoti uzglabāšanā. Tāpēc būtu jāparedz atkāpe no Regulas (EK) Nr. 826/2008 7. panta 3. punkta. |
|
(8) |
Ja vajadzīgā sīkā informācija par uzglabāšanu jau iekļauta atbalsta pieteikumā, administratīvās efektivitātes un vienkāršošanas labad ir lietderīgi atcelt prasību, ka šī informācija jāpaziņo pēc līguma noslēgšanas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) apakšpunktā. |
|
(9) |
Vienkāršošanas un loģistikas efektivitātes labad dalībvalstīm var atļaut atcelt prasību par līguma numura norādīšanu uz katras uzglabāšanā novietotas vienības, ja līguma numurs ir ierakstīts noliktavas reģistrā. |
|
(10) |
Ievērojot īpašo stāvokli sviesta uzglabāšanā, administratīvās efektivitātes un vienkāršošanas labad Regulas (EK) Nr. 826/2008 36. panta 6. punktā noteiktās pārbaudes būtu jāveic vismaz attiecībā uz pusi no līgumiem. Tādēļ būtu jāparedz atkāpe no minētā panta. |
|
(11) |
Komisijas 2009. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (3), izklāstīti vienoti noteikumi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai informāciju un ziņo par dokumentiem. Šajos noteikumos ietverts dalībvalstu pienākums izmantot informācijas sistēmas, kuras Komisija nodevusi to rīcībā, un to iestāžu un privātpersonu piekļuves tiesību validēšana, kam atļauts sūtīt paziņojumus. Turklāt, lai garantētu dokumentu autentiskumu, neskartību un salasāmību ilgākā laikā, minētajā regulā noteikti kopīgi principi, kas attiecas uz informācijas sistēmām. Tajā paredzēta arī personas datu aizsardzība. |
|
(12) |
Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 792/2009 pienākums izmantot informācijas sistēmas saskaņā ar minēto regulu ir jāparedz regulās, ar kurām nosaka konkrētus ziņošanas pienākumus. |
|
(13) |
Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējā darba procedūrā, gan attiecībās ar iestādēm, kas iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā. |
|
(14) |
Tiek uzskatīts, ka paziņošanas pienākumus par privātu sviesta uzglabāšanu var izpildīt, izmantojot šo sistēmu atbilstoši Regulā (EK) Nr. 792/2009 un it īpaši Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. pantā paredzētajiem noteikumiem. |
|
(15) |
Skaidrības labad šīs regulas spēkā esības termiņam būtu jābeidzas datumā, kurā beidzas līgumā minētais uzglabāšanas laiks. |
|
(16) |
Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo regulu ir paredzēts atbalsts par sālīta un nesālīta sviesta uzglabāšanu privātās noliktavās atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 28. panta a) punktam attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti no 2012. gada 1. marta.
2. Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Regulu (EK) Nr. 826/2008.
2. pants
Regulas (EK) Nr. 826/2008 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā daudzuma mērvienība ir “uzglabātā partija”, kura atbilst šīs regulas darbības jomā ietvertu produktu daudzumam, kas sver vismaz vienu tonnu, kam ir viendabīgs sastāvs un kvalitāte, kas ražots vienā uzņēmumā un saņemts uzglabāšanai vienā noliktavā vienā dienā.
3. pants
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 826/2008 7. panta 3. punkta, pieteikumi attiecas tikai uz produktiem, kuri pilnībā novietoti uzglabāšanā.
2. Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) apakšpunktu nepiemēro.
3. Dalībvalstis var atcelt Regulas (EK) Nr. 826/2008 22. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās prasības par līguma numura norādīšanu, ja noliktavas vadītājs apņemas ierakstīt līguma numuru minētās regulas I pielikuma III punktā norādītajā reģistrā.
4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 826/2008 36. panta 6. punkta, līgumā noteiktā uzglabāšanas laika beigās par pārbaudi atbildīgā iestāde visu izņemšanas laiku no 2012. gada augusta līdz 2013. gada februārim vismaz pusei līgumu izlases veidā pārbauda uzglabāšanā esošā sviesta svaru un identifikāciju.
4. pants
1. Atbalsts par produktiem, kas minēti 1. pantā, ir:
|
— |
EUR 14,88 par uzglabāšanā novietota produkta tonnu par fiksētām glabāšanas izmaksām, |
|
— |
EUR 0,26 par tonnu dienā par līgumā paredzēto produkta uzglabāšanu. |
2. Novietošana līgumā paredzētajā uzglabāšanā notiek laikposmā no 2012. gada 1. marta līdz 15. augustam. Izņemt no noliktavas drīkst tikai no 2012. gada 16. augusta. Līgumā paredzētā uzglabāšana beidzas dienā pirms produkta izņemšanas no noliktavas vai vēlākais nākamā gada februāra pēdējā dienā pēc gada, kad produkts ievietots noliktavā.
3. Atbalstu var piešķirt tikai tad, ja līgumā paredzētais uzglabāšanas laikposms ir no 90 līdz 210 dienām.
5. pants
1. Dalībvalstis paziņo Komisijai:
|
a) |
vēlākais otrdien – daudzumus, par kuriem ir noslēgti līgumi iepriekšējās nedēļas laikā, kā arī produktu daudzumus, par kuriem iepriekšējās nedēļas laikā iesniegti pieteikumi līgumu noslēgšanai, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā; |
|
b) |
ne vēlāk kā mēneša beigās par iepriekšējo mēnesi – informāciju par krājumiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta b) apakšpunktā. |
2. Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009.
6. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tā zaudē spēku 2013. gada 28. februārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 23. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/6 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 161/2012
(2012. gada 23. februāris)
par ārkārtas pasākumiem pikšas krājumu aizsardzībai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 7. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002 kopējai zivsaimniecības politikai jānodrošina saskaņoti pasākumi attiecībā uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, tostarp konkrēti pasākumi, lai samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un blakussugām. |
|
(2) |
Lai aizsargātu mencu, pikšu un merlangu, ar III pielikuma 6.1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 43/2009 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1288/2009 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 579/2011 (4), ir noteikta ICES VIa rajona daļa, kurā aizliegts veikt zvejas darbības (turpmāk "ūdeņi uz rietumiem no Skotijas"). |
|
(3) |
Atkāpjoties no šā aizlieguma, ar Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 6.5. un 6.6. punktu atļauta attiecīgi Norvēģijas omāra zveja un zveja ar traļiem, grunts vadiem vai tiem līdzīgiem rīkiem, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, proti, prasība par to, ka mencas, pikšas un/vai merlangi kopā drīkst veidot ne vairāk kā noteiktu procentu no paturētās nozvejas svara. |
|
(4) |
Minētās prasības mērķis ir samazināt zvejas izraisīto mirstību šajos trijos krājumos to izplatības apgabalā, nepieļaujot specializētu zveju. |
|
(5) |
Pierādījumi un ieteikumi, kurus Komisija saņēmusi no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un no Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK), apliecina, ka šo nozvejas sastāva noteikumu ieviešanas rezultāts ICES VIa rajonā ir nozveju izmetumi. |
|
(6) |
Lai gan pikšas krājumu ICES VIa rajonā ICES vērtē kā tādu, kas neiekļaujas drošās bioloģiskās robežās, tomēr papildus ICES norāda, ka krājuma papildināšanās rādītāji pēdējā laikā pārsniedz vidusmēru un tas veicina nārstojošā krājuma biomasas palielināšanos. |
|
(7) |
Krājumam papildinoties un jauno zivju augšanai turpinoties, tās patlaban kļūst zvejojamas. Nozvejas sastāva noteikumu piemērošanas rezultāts būs aizvien lielāki pirmsreproduktīva vecuma zivju izmetumi no šā krājuma, lai izpildītu prasības par izkrāvumiem. Nārsta bara biomasas samazināšana krājumam, kurš neiekļaujas drošās bioloģiskās robežās, nopietni apdraud šā krājuma atjaunošanās stabilitāti un ilgtspēju. Nozvejas sastāva noteikumus pastāvīgi piemēro izkrāvumiem, nevis nozvejai. Neatkarīgi no kvotām pikšas krājuma pašreizējā sekmīgā papildināšanās radīs aizvien lielākus tiesiskā regulējuma izraisītus izmetumus. |
|
(8) |
No 2012. gada februāra pikšas krājumam ICES VIa rajonā ir palielinātas zvejas iespējas, un tas palielinās arī zvejas radīto slodzi. Izmantojot 2012. gadam iedalītās zvejas iespējas, zvejas izraisītā mirstība palielināsies arī visos citos krājumos, no kuriem nozvejas gūst kopā ar pikšu, un jo īpaši tas attiecas uz merlangu un mencu. |
|
(9) |
Galvenā pikšu zvejniecība sākas ar februāri, un tāpēc izmaiņas, kuru mērķis ir novērst pārmērīgus izmetumus, jāizdara nekavējoties. |
|
(10) |
Turpinot un palielinot izmetumus no pikšas krājuma, tiks ietekmēta krājuma atjaunošanās spēja un produktivitāte. Maksimāla zvejas iespēju izmantošana apdraud arī pārējo krājumu ilgtspējību. Pastāv risks, ka zvejas izraisītās lielās mirstības dēļ šo krājumu krīze var atkārtoties. |
|
(11) |
Esošā neatbilstība starp izkraušanas prasībām un nenovēršamām pikšas nozvejām 2012. gadā ievērojami palielināsies. Tāpēc nekavējoties jāaptur nozvejas sastāva noteikumu piemērošana attiecībā uz pikšu, lai novērstu nopietnu apdraudējumu šīs sugas spējai atjaunoties ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un nepieļautu zvejas izraisītu papildu slodzi uz pārējiem krājumiem, vienlaikus ļaujot racionāli izmantot 2012. gadam iedalītās zvejas iespējas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas piemērošanas laikposmā attiecībā uz pikšu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma A daļas 6.5.(iii) un 6.6.(ii) punktā noteikto prasību par nozvejas procentuālo sastāvu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro līdz 2012. gada 25. augustam.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 23. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/8 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 162/2012
(2012. gada 23. februāris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 23. februārī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0702 00 00 |
IL |
107,2 |
|
JO |
75,8 |
|
|
MA |
79,0 |
|
|
TN |
93,9 |
|
|
TR |
95,1 |
|
|
ZZ |
90,2 |
|
|
0707 00 05 |
JO |
134,1 |
|
MA |
94,2 |
|
|
TR |
156,1 |
|
|
ZZ |
128,1 |
|
|
0709 93 10 |
MA |
66,1 |
|
TR |
138,4 |
|
|
ZZ |
102,3 |
|
|
0805 10 20 |
EG |
50,2 |
|
IL |
74,0 |
|
|
MA |
52,2 |
|
|
TN |
48,6 |
|
|
TR |
72,2 |
|
|
ZZ |
59,4 |
|
|
0805 20 10 |
IL |
128,4 |
|
MA |
88,3 |
|
|
ZZ |
108,4 |
|
|
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90 |
EG |
83,5 |
|
IL |
111,6 |
|
|
MA |
102,7 |
|
|
TR |
62,7 |
|
|
ZZ |
90,1 |
|
|
0805 50 10 |
EG |
74,4 |
|
TR |
57,7 |
|
|
ZZ |
66,1 |
|
|
0808 10 80 |
CA |
136,5 |
|
CL |
98,4 |
|
|
CN |
90,6 |
|
|
MK |
29,3 |
|
|
US |
146,9 |
|
|
ZZ |
100,3 |
|
|
0808 30 90 |
AR |
108,4 |
|
CL |
96,2 |
|
|
CN |
48,2 |
|
|
US |
127,1 |
|
|
ZA |
87,7 |
|
|
ZZ |
93,5 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “cita izcelsme”.
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/10 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 163/2012
(2012. gada 23. februāris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. pantu saistībā ar tās 4. pantu,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 614/2009 par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (2) un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam. |
|
(2) |
Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. |
|
(3) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(4) |
Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc laboto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 23. februārī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
|
KN kods |
Preču apraksts |
Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg) |
Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums (EUR/100 kg) |
Izcelsme (1) |
|
0207 12 10 |
Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi” |
124,1 |
0 |
AR |
|
0207 12 90 |
Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi” |
140,1 |
0 |
AR |
|
133,6 |
0 |
BR |
||
|
0207 14 10 |
Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali |
285,6 |
4 |
AR |
|
223,3 |
23 |
BR |
||
|
322,7 |
0 |
CL |
||
|
0207 14 50 |
Saldētas krūtiņas un to gabali |
222,0 |
0 |
BR |
|
0207 27 10 |
Atkauloti, saldēti tītaru gabali |
315,3 |
0 |
BR |
|
415,6 |
0 |
CL |
||
|
0408 11 80 |
Žāvēti olu dzeltenumi |
314,4 |
0 |
AR |
|
0408 91 80 |
Žāvētas olas bez čaumalām |
337,5 |
0 |
AR |
|
1602 32 11 |
Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi |
306,1 |
0 |
BR |
|
353,6 |
0 |
CL |
||
|
3502 11 90 |
Žāvēts olu albumīns |
522,3 |
0 |
AR |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”
LĒMUMI
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/12 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2012. gada 10. februāris),
ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valsts pārejas plāniem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām
(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 612)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2012/115/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 41. panta b) punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 2010/75/ES 32. pantā paredzēts, ka dalībvalstis laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam var izstrādāt un īstenot valsts pārejas plānu attiecībā uz noteiktām sadedzināšanas iekārtām un uz vienu vai vairākiem šādiem piesārņojumu veidiem: slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds un putekļi. Attiecībā uz gāzturbīnām plānā ietver vienīgi slāpekļa oksīdu emisijas. |
|
(2) |
Valsts pārejas plānā iekļautās sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību ievērošanas attiecībā uz piesārņojošām vielām, uz kurām plāns attiecas, vai – attiecīgā gadījumā – no Direktīvas 2010/75/ES 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu Direktīvas 2010/75/ES 32. panta saskaņotu piemērošanu, jāpieņem īstenošanas noteikumi. |
|
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Sadedzināšanas iekārtas, ko iekļauj valsts pārejas plānos
Atbilstoši šā lēmuma pielikuma 1. iedaļas sīki izstrādātajiem noteikumiem valsts pārejas plānos iekļauj tikai sadedzināšanas iekārtas kopumā, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES III nodaļa, ievērojot Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 1. punkta noteikumus un 29. pantā paredzētos apvienošanas noteikumus.
2. pants
Valsts pārejas plānu saturs
1. Katrā valsts pārejas plānā saskaņā ar šā lēmuma pielikuma 2. iedaļu iekļauj šādu informāciju:
|
a) |
saraksts ar visām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām plāns attiecas, tostarp visa atbilstīgā informācija par šo iekārtu tehniskajiem raksturlielumiem; |
|
b) |
katras atsevišķās sadedzināšanas iekārtas aprēķinātā daļa 2016. un 2019. gada maksimālajās pieļaujamajās emisijās; |
|
c) |
tabula, kurā nosaka maksimālās pieļaujamās emisijas katram no piesārņotājiem, uz kuru plāns attiecas, 2016., 2017., 2018., 2019. gadam un 2020. gada pirmajam pusgadam; |
|
d) |
informācija, kā šīs maksimālās pieļaujamās emisijas tika aprēķinātas. |
Valsts pārejas plānos iekļauj arī šādu informāciju:
|
a) |
apraksts, kā tiks uzraudzīta plāna īstenošana un kā par to tiks ziņots Komisijai; |
|
b) |
saraksts ar pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu to, ka visas plānā ietvertās sadedzināšanas iekārtas vēlākais 2020. gada 1. jūlijā ievēro Direktīvas 2010/75/ES V pielikumā noteiktās attiecīgās emisiju robežvērtības. |
2. Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikuma A papildinājuma A.1. tabulas veidlapu.
Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikuma B papildinājuma B.3. tabulas veidlapu.
3. pants
Maksimālo pieļaujamo emisiju noteikšana valsts pārejas plānos
1. Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 3. punkta nolūkā maksimālās pieļaujamās emisijas aprēķina, izmantojot metodes, kas paredzētas šā lēmuma pielikuma 3. iedaļā.
2. Norādot attiecīgās emisiju robežvērtības un sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, katras sadedzināšanas iekārtas aprēķināto daļu 2016. gada maksimālajās pieļaujamajās emisijās un kopējās 2016. gada maksimālās pieļaujamās emisijas, dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikuma B papildinājuma B.1. tabulas veidlapu.
Turpmāk minētajos gadījumos dalībvalstis veidlapas stabiņā “komentāri” sniedz papildu informāciju par aprēķinos izmantotajām emisiju robežvērtībām:
|
a) |
ja ir izmantotas emisiju robežvērtības, kas minētas šā lēmuma pielikuma C papildinājuma C.1. un C.2. tabulas piezīmēs; |
|
b) |
ja iekārtas izmanto vairākus kurināmā veidus vai sastāv no vairākiem iekārtu veidiem. |
3. Norādot attiecīgās emisiju robežvērtības un sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, katras sadedzināšanas iekārtas aprēķināto daļu 2019. gada maksimālajās pieļaujamajās emisijās un kopējās 2019. gada maksimālās pieļaujamās emisijas, dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikuma B papildinājuma B.2. tabulas veidlapu.
Turpmāk minētajos gadījumos dalībvalstis veidlapas stabiņā “komentāri” sniedz papildu informāciju par aprēķinos izmantotajām emisiju robežvērtībām:
|
a) |
ja ir izmantotas emisiju robežvērtības, kas minētas šā lēmuma pielikuma D papildinājuma D.1. un D.2. tabulas piezīmēs; |
|
b) |
ja iekārtas izmanto vairākus kurināmā veidus vai sastāv no vairākiem iekārtu veidiem. |
4. pants
Valsts pārejas plānu īstenošana
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 5. punkta otro un trešo daļu dalībvalsts var īstenot valsts pārejas plānu tikai tad, ja Komisija to ir pieņēmusi.
5. pants
Turpmākas izmaiņas valsts pārejas plānā
1. Dalībvalstis izveido mehānismu, ar kuru tiek noteiktas svarīgas izmaiņas valsts pārejas plānā ietvertajās iekārtās, kas tādējādi var ietekmēt atbilstīgās maksimālās pieļaujamās emisijas.
2. Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 6. punkta nolūkā dalībvalstis informē Komisiju par visām turpmākām izmaiņām plānā, kas var ietekmēt atbilstīgās maksimālās pieļaujamās emisijas, saskaņā ar šā lēmuma pielikuma 4. iedaļu.
6. pants
Atbilstības uzraudzība, trūkumu novēršana un ziņošana Komisijai
1. Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 4. punkta nolūkā kompetentās iestādes veic slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda un putekļu emisiju monitoringu katrā valsts pārejas plānā iekļautajā sadedzināšanas iekārtā, verificējot sadedzināšanas iekārtu operatoru monitoringa vai aprēķinu datus.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda un putekļu emisijas no katras valsts pārejas plānā iekļautās sadedzināšanas iekārtas nepārsniedz līmeni, kas vajadzīgs maksimālo pieļaujamo emisiju ievērošanai. Ja maksimālo pieļaujamo emisiju ievērošana ir apdraudēta, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka emisijas pārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni.
3. Dalībvalstis, kas īsteno valsts pārejas plānu, katru gadu 12 mēnešu termiņā par visām plānā iekļautajām iekārtām ziņo Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 3. punktā minētos datus, izdalot tos par katru iekārtu.
7. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 10. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez POTOČNIK
PIELIKUMS
1. Sadedzināšanas iekārtas, kas jāiekļauj valsts pārejas plānā
Sadedzināšanas iekārtu daļas (piemēram, vienu vai vairākas atsevišķas sadedzināšanas iekārtas daļas, kurām ir kopīgs skurstenis ar citām daļām vai uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES 29. panta 2. punktā minētā situācija) neiekļauj valsts pārejas plānā (1).
Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nolūkā sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas minētais noteikums, ietver arī iekārtas, ko nedarbina pārstrādes rūpnīcas operators, bet kuras atrodas pārstrādes rūpnīcā un kurās izmanto attiecīgajā apakšpunktā minēto kurināmo.
Sadedzināšanas iekārtas, uz kurām jebkurā valsts pārejas plāna piemērošanas brīdī attieksies Direktīvas 2010/75/ES IV nodaļas noteikumi par atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, neiekļauj valsts pārejas plānā.
2. Informācija par sadedzināšanas iekārtām, kas jāiekļauj valsts pārejas plānā
Valsts pārejas plānā iekļauj sarakstu ar visām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām plāns attiecas, un visu informāciju par šīm sadedzināšanas iekārtām, kas izmantota maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšanai.
Par katru iekārtu iekļaujamā informācija attiecas uz kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, izmantoto kurināmo un katras sadedzināšanas iekārtas darbības raksturlielumiem valsts pārejas plāna īstenošanas laikā.
Par katru sadedzināšanas iekārtu, uz kuru valsts pārejas plāns attiecas, plānā iekļauj vismaz šādu informāciju:
|
1) |
sadedzināšanas iekārtas nosaukums un atrašanās vieta (2); |
|
2) |
datums, kad sadedzināšanas iekārtai piešķirta pirmā atļauja; |
|
3) |
datums, kad iesniegts pirmais sadedzināšanas iekārtas atļaujas pieteikums, un datums, kad sadedzināšanas iekārta pirmo reizi uzsākusi darbību;
|
|
4) |
jebkāda sadedzināšanas iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas palielināšanās vismaz par 50 MW, kas notikusi laikā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim (norādot, par cik MW jauda palielinājusies) (3); |
|
5) |
katras sadedzināšanas iekārtas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MW) 2010. gada 31. decembrī; |
|
6) |
katras sadedzināšanas iekārtas darbības stundu skaits gadā (4), norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā;
|
|
7) |
piesārņotāji, par kuriem uz konkrēto sadedzināšanas iekārtu neattiecas valsts pārejas plāns (ja tādi ir) (5); |
|
8) |
izmantotā kurināmā apjoms gadā (TJ gadā), norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā, sadalījumā pa sešiem kurināmā veidiem: akmeņogles, lignīts, biomasa, citi cietā kurināmā veidi, šķidrais kurināmais, gāzveida kurināmais (6); |
|
9) |
atgāzu caurplūdums gadā (Nm3 gadā), norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā (7);
|
|
10) |
ar izmantoto vietējo cieto kurināmo (9) ievadītā sēra daudzums (tonnas S gadā), norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā.
|
Ja sadedzināšanas iekārtas, uz ko attiecas valsts pārejas plāns, ir gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, to īpaši norāda valsts pārejas plānā.
3. Maksimālo pieļaujamo emisiju noteikšana
3.1. Metode, ar ko aprēķina atsevišķas sadedzināšanas iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam un 2019. gadam
3.1.1. Vispārīgs gadījums
Lai noteiktu piesārņotājam piemērojamās maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam un 2019. gadam, katras sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izteikta tonnās gadā (tpa), aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
Daļa maksimālajās pieļaujamajās emisijās (tpa) = atgāzu caurplūdums (Nm3pa) × ERV (mg/Nm3) × 1,0 × 10–9
kur:
|
— |
“atgāzu caurplūdums” ir atgāzu tilpuma caurplūdums, kas izteikts kubikmetros gadā (Nm3pa) un aprēķināts kā vidējais rādītājs 2001.–2010. gadā. To izsaka pie standarta temperatūras (273 K) un spiediena (101,3 kPa), pie attiecīga atsauces skābekļa satura (proti, tāda paša, kas izmantots emisiju robežvērtībai (ERV)) un pēc korekcijas, ar ko ņem vērā ūdens tvaika saturu, |
|
— |
“ERV” ir attiecīgā emisiju robežvērtība konkrētajam piesārņotājam, kas izteikta mg/Nm3, pieņemot, ka skābekļa saturs atgāzēs pēc tilpuma ir 6 % cietajam kurināmajam, 3 % šķidrajam un gāzveida kurināmajam (sadedzināšanas iekārtām, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji) un 15 % gāzturbīnām un gāzes dzinējiem. |
Sīkāka informācija par to, kā jānosaka emisiju robežvērtības, lai aprēķinātu maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam un 2019. gadam, izklāstīta 3.2. un 3.3. iedaļā.
3.1.2. Īpašs gadījums iekārtām, kurās dedzina vairākus kurināmā veidus un/vai kuras sastāv no vairākiem iekārtu veidiem
3.1.1. iedaļā minēto vienādojumu nevar izmantot sadedzināšanas iekārtām, kurās 2001.–2010. gadā dedzināti vairāki kurināmā veidi (vienlaicīgi vai dažādā laikā) vai kuras sastāv no vairākiem iekārtu veidiem.
Lai aprēķinātu šādu sadedzināšanas iekārtu daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās, jāpiemēro dažādas emisiju robežvērtības un/vai atsauces nosacījumi. Tāpēc izmanto šādu metodi:
Daļa maksimālajās pieļaujamajās emisijās (tpa) = Σ [atgāzu caurplūdums (Nm3pa) × ERV (mg/Nm3) × 1,0 × 10–9]
Šis vienādojums nozīmē, ka katra 2001.–2010. gadā izmantotā kurināmā veida vidējo atgāzu apjomu gadā (Nm3 gadā) reizina ar attiecīgo emisiju robežvērtību (kas atbilst visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai). Pēc tam summē šo reizinājumu rezultātus visiem izmantotajiem kurināmā veidiem.
Jānodrošina, ka atgāzu apjoma un emisiju robežvērtības reizinājumu izsaka pie viena un tā paša atsauces skābekļa satura visiem kurināmā veidiem.
Tādu pašu pieeju piemēro gadījumos, ja 2001.–2010. gadā, ņemot vērā Direktīvas 2010/75/ES 29. panta 1. un 2. punktu, vienu sadedzināšanas iekārtu veidoja dažādu iekārtu veidu apvienojums. Piemēram:
|
— |
viena vai vairākas gāzturbīnas apvienojumā ar vienu vai vairākiem citiem sadedzināšanas iekārtu veidiem, |
|
— |
viens vai vairāki gāzes dzinēji apvienojumā ar vienu vai vairākiem citiem sadedzināšanas iekārtu veidiem. |
3.1.3. Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe (MDR)
3.1.1. iedaļā minēto vienādojumu nevar izmantot sadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina vietējo cieto kurināmo (10) un kuras šā kurināmā īpašību dēļ nespēj nodrošināt atbilstību attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas sēra dioksīdam noteiktas Direktīvā 2010/75/ES.
Lai aprēķinātu šādu iekārtu daļu sēra dioksīda maksimālajās pieļaujamajās emisijās, var izmantot attiecīgās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes (11), nevis sēra dioksīda emisiju robežvērtības.
Šādā gadījumā sadedzināšanas iekārtas daļu sēra dioksīda maksimālajās pieļaujamajās emisijās, kas izteikta tonnās gadā (tpa), aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
Daļa SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās (tpa) = ievadītais sērs (tpa) × (1 – (MDR/100)) × 2
kur:
|
— |
“ievadītais sērs” ir sēra (S) daudzums gadā sadedzināšanas iekārtā izmantotajā vietējā cietajā kurināmajā, kas izteikts tonnās gadā (tpa) un aprēķināts kā vidējais rādītājs 2001.–2010. gadā, |
|
— |
“ MDR ” ir attiecīgā sēra atdalīšanas minimālā pakāpe, kas izteikta procentos. |
Sīkāka informācija par to, kā jānosaka attiecīgā sēra atdalīšanas minimālā pakāpe, lai aprēķinātu sēra dioksīda maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam un 2019. gadam, izklāstīta 3.2. un 3.3. iedaļā.
3.2. Attiecīgās emisiju robežvērtības un sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, lai aprēķinātu maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 3. punktu maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikumā, vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz Direktīvas 2001/80/EK III pielikumā noteiktajām sēra atdalīšanas minimālajām pakāpēm. Tāpēc maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām emisiju robežvērtībām un MDR, kas konkrētai sadedzināšanas iekārtai būtu piemērojamas 2016. gada 1. janvārī saskaņā ar Direktīvu 2001/80/EK, ņemot vērā turpmāk norādītos noteikumus (12).
Emisiju robežvērtības un MDR nosaka, pamatojoties uz visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 2010. gada 31. decembrī, izmantoto kurināmā veidu vai veidiem un darbības stundu skaitu gadā, norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā. Ja no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim notikusi sadedzināšanas iekārtas jaudas palielināšanās vismaz par 50 MW, piemēro Direktīvas 2001/80/EK 10. pantā noteiktos attiecīgo emisiju robežvērtību aprēķināšanas noteikumus.
Visām valsts pārejas plānā iekļautajām gāzturbīnām slāpekļa oksīdu attiecīgā emisiju robežvērtība ir tāda, kā noteikts Direktīvas 2001/80/EK VI pielikuma B daļā, neatkarīgi no Direktīvas 2001/80/EK 2. panta 7. punkta j) apakšpunkta.
Tā kā Direktīvā 2001/80/EK nav noteiktas emisiju robežvērtības gāzes dzinējiem, slāpekļa oksīdu attiecīgā emisiju robežvērtība ir tāda, kā noteikts Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 1. daļā.
Sadedzināšanas iekārtām, kurās 2001.–2010. gadā izmantoti dažādi kurināmā veidi, attiecīgās emisiju robežvērtības norāda katram konkrētajam kurināmajam. 3.1.2. iedaļā izklāstīta informācija par metodi, kas izmantojama, lai aprēķinātu katras šādas iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās.
Direktīvā 2001/80/EK dažām sadedzināšanas iekārtām, kuras darbojas mazāk nekā 1 500 stundu (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), atļauts ievērot mazāk stingras emisiju robežvērtības. Tās var izmantot, lai aprēķinātu atsevišķas iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam, tikai tad, ja iekārtas vidējais darbības stundu skaits 2001.–2010. gadā ir mazāk nekā 1 500 stundu gadā.
Pārskats par attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikumā, un par MDR, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III pielikumā, sniegts šā pielikuma C papildinājuma C.1., C.2. un C.3. tabulā (13).
3.3. Attiecīgās emisiju robežvērtības un sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, lai aprēķinātu maksimālās pieļaujamās emisijas 2019. gadam
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 3. punktu maksimālās pieļaujamās emisijas 2019. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 1. daļā, vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 5. daļā noteiktajām sēra atdalīšanas pakāpēm. Tāpēc maksimālās pieļaujamās emisijas 2019. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām emisiju robežvērtībām un MDR, kas konkrētai sadedzināšanas iekārtai būtu piemērojamas 2019. gada 1. janvārī saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.
Emisiju robežvērtības un MDR nosaka, pamatojoties uz visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 2010. gada 31. decembrī, izmantoto kurināmā veidu vai veidiem un darbības stundu skaitu gadā, norādot vidējo rādītāju 2001.–2010. gadā.
Pārskats par attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 1. daļā, un par attiecīgajām MDR, kas noteiktas Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 5. daļā, sniegts šā pielikuma D papildinājuma D.1., D.2. un D.3. tabulā
Sadedzināšanas iekārtām, kurās 2001.–2010. gadā izmantoti dažādi kurināmā veidi, attiecīgās emisiju robežvērtības norāda katram konkrētajam kurināmajam. 3.1.2. iedaļā izklāstīta informācija par metodi, kas izmantojama, lai aprēķinātu katras šādas iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās.
Direktīvā 2010/75/ES dažām sadedzināšanas iekārtām, kuras darbojas mazāk nekā 1 500 stundu (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), atļauts ievērot mazāk stingras emisiju robežvērtības. Tās var izmantot, lai aprēķinātu iekārtas daļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam, tikai tad, ja iekārtas vidējais darbības stundu skaits 2001.–2010. gadā ir mazāk nekā 1 500 stundu gadā.
3.4. Maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšana
3.4.1. Maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšana 2016. un 2019. gadam
Kopējās maksimālās pieļaujamās emisijas 2016. un 2019. gadam katram piesārņotājam nosaka, summējot visu atsevišķo iekārtu daļas maksimālajās pieļaujamajās emisijās:
|
|
maksimums2016 (tpa) = Σ [atsevišķas iekārtas daļa maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016] |
|
|
maksimums2019 (tpa) = Σ [atsevišķas iekārtas daļa maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019] |
3.4.2. Maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšana 2017., 2018. un 2020. gadam
Maksimālās pieļaujamās emisijas 2017. gadam (maksimums2017) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
Maksimālās pieļaujamās emisijas 2018. gadam (maksimums2018) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
Maksimālās pieļaujamās emisijas 2020. gada pirmajam pusgadam (maksimums2020) ir puse no maksimālajām pieļaujamajām emisijām 2019. gadam:
4. Valsts pārejas plānu turpmākas izmaiņas
Dalībvalstis sniedz Komisijai vismaz šādu informāciju:
|
a) |
sadedzināšanas iekārtas, kas izvēlas ierobežota lietošanas laika atkāpi saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 33. pantu;
|
|
b) |
sadedzināšanas iekārtas, kas ir slēgtas (proti, tās iekārtas, kas pilnībā izbeigušas darbību) vai kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda kļuvusi mazāka par 50 MW; |
|
c) |
sadedzināšanas iekārtas, kas pēc 2015. gada 31. decembra uzsāks atkritumu līdzsadedzināšanu un uz kurām tāpēc attieksies Direktīvas 2010/75/ES IV nodaļa.
|
Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 6. punkta nolūkā dalībvalstīm nav pienākuma paziņot Komisijai turpmāk norādīto informāciju, jo attiecīgās izmaiņas nedrīkst ietekmēt piemērojamās maksimālās pieļaujamās emisijas:
|
— |
kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas samazināšanās vai palielināšanās pēc 2010. gada 31. decembra (ja tā nav samazināšanās mazāk nekā līdz 50 MW), |
|
— |
gada darbības stundu skaita samazināšanās vai palielināšanās pēc 2010. gada, |
|
— |
kurināmā izmantošanas (veida, daudzuma) izmaiņas, kas notiek pēc 2010. gada (kas nav pāreja uz atkritumu sadedzināšanu, jo tad iekārta būtu uzskatāma par atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu un tāpēc izslēdzama no valsts pārejas plāna). |
Par izmaiņām, kas skar iekārtas nosaukumu (piemēram, operatoru nomainīšanās dēļ), ziņo emisiju pārskatos, kurus dalībvalstis sniedz saskaņā ar šā lēmuma 6. panta 3. punktu un Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 3. punktu.
(1) Tādu pašu noteikumu piemēro attiecībā uz Direktīvas 2010/75/ES 33., 34. un 35. pantu. Tādējādi uz sadedzināšanas iekārtas daļu nevar attiecināt 33., 34. vai 35. panta noteikumus, savukārt šīs iekārtas citu daļu vai citas daļas iekļautu valsts pārejas plānā.
(2) Kā ziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.) sagatavotajos emisiju pārskatos.
(3) Šī informācija vajadzīga, lai noteiktu attiecīgās emisiju robežvērtības 2016. gada 1. janvārī, kā paredzēts Direktīvas 2001/80/EK 10. pantā.
(4) “Darbības stundas” ir stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas un izvada emisijas gaisā, izņemot iedarbināšanas un apturēšanas periodus.
(5) Piemēram, valsts pārejas plāns var attiekties uz gāzturbīnām tikai par to NOx emisijām. Valsts pārejas plāns var attiekties uz citām iekārtām par kādu no piesārņotājiem vai par dažiem piesārņotājiem, savukārt par citiem piesārņotājiem uz tām attiecas Direktīvas 2010/75/ES V pielikumā norādītās emisiju robežvērtības.
(6) Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās jebkurā brīdī 2001.–2010. gadā veikta atkritumu līdzsadedzināšana (izņemot atkritumus, kas saskaņā ar definīciju Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 31. punkta b) apakšpunktā ir “biomasa” un uz kurām tādējādi attiecās Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.)), minētajā laikposmā sadedzināto atkritumu apjomu šajā punktā neiekļauj.
(7) Sk. šā pielikuma 3.1.1. iedaļu, kurā norādīti piemērojamie atsauces nosacījumi.
(8) Sk. šā pielikuma 3.1.2. iedaļu.
(9) “Vietējais cietais kurināmais” ir dabiski radies cietais kurināmais, ko izmanto tādā sadedzināšanas iekārtā, kura īpaši paredzēta šim kurināmajam, un ko iegūst uz vietas.
(10) Tas attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kurās vietējais cietais kurināmais dedzināts 2001.–2010. gadā.
(11) “Sēra atdalīšanas pakāpe” ir noteiktā laika posmā no sadedzināšanas iekārtas atmosfērā neizvadītā sēra daudzuma attiecība pret sēra daudzumu cietajā kurināmajā, kas tajā pašā laika posmā ievests sadedzināšanas iekārtas telpās un izmantots iekārtā.
(12) Attiecīgās emisiju robežvērtības maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšanai neietekmē iekārtas iekļaušana emisiju samazināšanas valsts plānā saskaņā ar Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 6. punktu.
(13) Šis pārskats nav izsmeļošs. It sevišķi tas neietver situācijas, kad laikā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim notikusi sadedzināšanas iekārtas jaudas palielināšanās vismaz par 50 MW, un šādā gadījumā ir būtiskas arī emisiju robežvērtības, kas norādītas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikuma B daļā (Direktīvas 2001/80/EK 10. panta piemērošana).
A papildinājums
A.1. tabula
Valsts pārejas plānā iekļaujamā sadedzināšanas iekārtu saraksta veidlapa
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
|
|
Numurs |
Iekārtas nosaukums |
Iekārtas atrašanās vieta (adrese) |
Datums, kad iesniegts pirmais sadedzināšanas iekārtas atļaujas pieteikums, un datums, kad sadedzināšanas iekārta pirmo reizi uzsākusi darbību |
VAI Datums, kad sadedzināšanas iekārtai piešķirta pirmā atļauja |
Jebkāda sadedzināšanas iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas palielināšanās vismaz par 50 MW, kas notikusi laikā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim (kopējais palielinājums MW) |
Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda 31.12.2010. (MW) |
Darbības stundu skaits gadā (vidēji 2001.–2010. g.) |
Piesārņotājs(-i) (SO2, NOx, putekļi), par ko valsts pārejas plāns uz iekārtu NEATTIECAS |
|
A |
I |
J |
K |
L |
M |
|||||
|
Numurs |
Norādīt, vai iekārta ir gāzturbīna vai gāzes dzinējs |
Izmantotā kurināmā apjoms gadā (vidēji 2001.–2010. g.) |
Vidējais atgāzu caurplūdums gadā (vidēji 2001.–2010. g.) |
S daudzums gadā izmantotajā vietējā cietajā kurināmajā, kas lietots sadedzināšanas iekārtā (vidēji 2001.–2010. g.) |
Konversijas koeficients(-i), ko izmanto gadījumā, ja atgāzu caurplūdums aprēķināts no izmantotā kurināmā apjoma (pa kurināmā veidiem) |
|||||
|
(TJ gadā) |
(Nm3/g) |
(tpa) |
(Nm3/GJ) |
|||||||
|
|
|
akmeņogles |
lignīts |
biomasa |
citi cietā kurināmā veidi |
šķidrais kurināmais |
gāzveida kurināmais |
|
|
|
B papildinājums
B.1. tabula
Veidlapa maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšanai 2016. gadam
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
|
Numurs |
Nosaukums |
Atsauces skābekļa saturs |
Attiecīgā SO2 ERV |
Attiecīgā sēra atdalīšanas pakāpe |
Iekārtas daļa SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam |
Attiecīgā NOx ERV |
Iekārtas daļa NOx maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam |
Attiecīgā putekļu ERV |
Iekārtas daļa putekļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam |
Piezīmes |
|
(%) |
(mg/Nm3) |
(vajadzības gadījumā) |
(tpa) |
(mg/Nm3) |
(tpa) |
(mg/Nm3) |
(tpa) |
|||
|
(informācija par atsevišķām iekārtām) |
||||||||||
|
SUMMA |
|
|
|
|
KOPĒJĀS SO2 MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
KOPĒJĀS NOx MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
KOPĒJĀS putekļu MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
B.2. tabula
Veidlapa maksimālo pieļaujamo emisiju aprēķināšanai 2019. gadam
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
|
Numurs |
Nosaukums |
Atsauces skābekļa saturs |
Attiecīgā SO2 ERV |
Attiecīgā sēra atdalīšanas pakāpe |
Iekārtas daļa SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam |
Attiecīgā NOx ERV |
Iekārtas daļa NOx maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam |
Attiecīgā putekļu ERV |
Iekārtas daļa putekļu maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam |
Piezīmes |
|
(%) |
(mg/Nm3) |
(vajadzības gadījumā) |
(tpa) |
(mg/Nm3) |
(tpa) |
(mg/Nm3) |
(tpa) |
|||
|
(informācija par atsevišķām iekārtām) |
||||||||||
|
SUMMA |
|
|
|
|
KOPĒJĀS SO2 MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
KOPĒJĀS NOx MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
KOPĒJĀS putekļu MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS EMISIJAS |
|
B.3. tabula
Pārskats par maksimālajām pieļaujamajām emisijām
|
(tonnas gadā) |
|||||
|
|
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 (1. janvāris – 30. jūnijs) |
|
SO2 |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
Putekļi |
|
|
|
|
|
C papildinājums
C.1. tabula
Emisiju robežvērtības tādu sadedzināšanas iekārtu, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, atsevišķās daļas aprēķināšanai maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam
|
Piesārņotājs |
Kurināmā tips |
ERV (mg/Nm3) |
|||
|
50–100 MW |
> 100–300 MW |
> 300–500 MW |
> 500 MW |
||
|
SO2 |
Ciets |
2 000 |
2 000 līdz 400 (lineāra skala) (1. piezīme) |
400 |
|
|
Šķidrs |
1 700 |
1 700 līdz 400 (lineāra skala) |
400 |
||
|
Gāzveida |
35 vispārīgi 5 sašķidrinātajai gāzei 800 koksa krāšņu gāzei un domnu gāzei |
||||
|
NOx (6. piezīme) |
Cieti (2. piezīme) |
600 |
200 (3. piezīme) |
||
|
Šķidri |
450 |
400 |
|||
|
Gāzveida |
300 |
200 |
|||
|
Putekļi |
Cieti |
100 |
50 (4. piezīme) |
||
|
Šķidri |
50 (5. piezīme) |
||||
|
Gāzveida |
5 vispārīgi 10 domnu gāzei 50 tēraudrūpniecības gāzēm, kuras var izmantot citur |
||||
Atsauces skābekļa saturs ir 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam un gāzveida kurināmajam.
Piezīmes
|
1. |
800 mg/Nm3 iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir 400 MW vai lielāka un kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 stundu gadā. |
|
2. |
1 200 mg/Nm3 iekārtām, kuras 12 mēnešu laikposmā, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī, darbojās un turpina darboties, izmantojot cieto kurināmo, kurā gaistošo vielu saturs ir < 10 %. |
|
3. |
450 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 stundu gadā. |
|
4. |
100 mg/Nm3 iekārtām, kuru sākotnējā būvatļauja vai gadījumos, kad šāda kārtība nav noteikta, sākotnējā darbības atļauja piešķirta pirms 1987. gada 1. jūlija un kurās dedzina cieto kurināmo ar siltuma saturu līdz 5 800 kJ/kg, mitruma saturu > 45 % masas, mitruma un pelnu kopējo saturu > 60 % masas un kalcija oksīda saturu > 10 %. |
|
5. |
100 mg/Nm3 iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 500 MW un kurās dedzina šķidro kurināmo ar pelnu saturu > 0,06 %. |
|
6. |
Iekārtām, kas atrodas Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā vai Kanāriju salās, piemēro šādas ERV: cietais kurināmais vispārīgi – 650 mg/Nm3; cietais kurināmais, kurā gaistošo vielu saturs ir < 10 %, – 1 300 mg/Nm3; šķidrais kurināmais – 450 mg/Nm3; gāzveida kurināmais – 350 mg/Nm3. |
C.2. tabula
Emisiju robežvērtības gāzturbīnu un gāzes dzinēju atsevišķās daļas aprēķināšanai NOx maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam
|
|
NOx ERV (mg/Nm3) |
|
Gāzes dzinēji, kuros dedzina gāzveida kurināmo |
100 |
|
Gāzturbīnas (tostarp CCGT), kurās dedzina šādu kurināmo: |
|
|
Dabasgāze (1. piezīme) |
50 (2. un 3. piezīme) |
|
Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) |
120 |
|
Vieglie un vidējie destilāti |
120 |
Atsauces skābekļa saturs ir 15 %.
Piezīmes
|
1. |
Dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. |
|
2. |
75 mg/Nm3 šādos gadījumos (kur gāzturbīnas lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem):
|
|
3. |
Viencikla gāzturbīnām, kas neatbilst nevienai 2. piezīmē minētajai kategorijai, bet kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 % (darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem), ERV ir 50 × η/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients (darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem). |
C.3. tabula
Sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, ko izmanto, lai aprēķinātu tādu sadedzināšanas iekārtu, kurās dedzina vietējo cieto kurināmo un kuras šā kurināmā īpašību dēļ nespēj nodrošināt atbilstību SO2 emisiju robežvērtībām, kas minētas Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. un 3. punktā, atsevišķo daļu SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2016. gadam
|
Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda |
Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe |
|
50–100 MW |
60 % |
|
> 100–300 MW |
75 % |
|
> 300–500 MW |
90 % |
|
> 500 MW |
94 % vispārīgi 92 % iekārtām, kurās noslēgts līgums par dūmgāzu attīrīšanai no sēra paredzēta aprīkojuma vai kaļķa iepūšanas aprīkojuma uzstādīšanu un attiecīgie montāžas darbi sākti pirms 2001. gada 1. janvāra |
D papildinājums
D.1. tabula
Emisiju robežvērtības tādu sadedzināšanas iekārtu, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, atsevišķās daļas aprēķināšanai maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam
|
Piesārņotājs |
Kurināmā tips |
ERV (mg/Nm3) |
|||
|
50–100 MW |
> 100–300 MW |
> 300–500 MW |
> 500 MW |
||
|
SO2 |
Akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi (1. piezīme) |
400 |
250 |
200 |
|
|
Biomasa (1. piezīme) |
200 |
||||
|
Kūdra (1. piezīme) |
300 |
200 |
|||
|
Šķidrais kurināmais |
350 (2. piezīme) |
250 (2. piezīme) |
200 (3. piezīme) |
||
|
Gāzveida kurināmais |
35 vispārīgi 5 sašķidrinātajai gāzei 400 koksa krāšņu gāzēm ar mazu siltumietilpību 200 domnu gāzēm ar mazu siltumietilpību |
||||
|
NOx |
Akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi |
300 (4. un 5. piezīme) |
200 (5. piezīme) |
200 (6. piezīme) |
|
|
Biomasa un kūdra |
300 (5. piezīme) |
250 (5. piezīme) |
200 (5. piezīme) |
200 (6. piezīme) |
|
|
Šķidrais kurināmais |
450 |
200 (5. un 7. piezīme) |
150 (5. un 7. piezīme) |
150 (3. piezīme) |
|
|
Dabasgāze (8. piezīme) |
100 |
||||
|
Citas gāzes |
300 |
200 |
|||
|
Putekļi |
Akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi |
30 |
25 |
20 |
|
|
Biomasa un kūdra |
30 |
20 |
|||
|
Šķidrais kurināmais |
30 |
25 |
20 |
||
|
Gāzveida kurināmais |
5 vispārīgi 10 domnu gāzei 30 tēraudrūpniecības gāzēm, kuras var izmantot citur |
||||
Atsauces skābekļa saturs ir 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam un gāzveida kurināmajam.
Piezīmes
|
1. |
800 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
|
2. |
850 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
|
3. |
400 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundus gadā. |
|
4. |
450 mg/Nm3 lignīta pulvera sadedzināšanai. |
|
5. |
450 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
|
6. |
450 mg/Nm3 iekārtām, kurām atļauja piešķirta pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
|
7. |
450 mg/Nm3 iekārtām ķīmiskās ierīcēs, kurās kā nekomerciālu kurināmo savām vajadzībām izmanto šķidrus ražošanas atlikumus. |
|
8. |
Dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. |
|
D.2. |
tabula |
Emisiju robežvērtības gāzturbīnu un gāzes dzinēju atsevišķās daļas aprēķināšanai NOx maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam
|
|
NOx ERV (mg/Nm3) |
|
Gāzes dzinēji, kuros dedzina gāzveida kurināmo |
100 |
|
Gāzturbīnas (tostarp CCGT), kurās dedzina šādu kurināmo: |
|
|
Dabasgāze (1. piezīme) |
50 (2., 3. un 4. piezīme) |
|
Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) |
120 (5. piezīme) |
|
Vieglie un vidējie destilāti |
90 (5. piezīme) |
Atsauces skābekļa saturs ir 15 %.
Piezīmes
|
1. |
Dabasgāze ir dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. |
|
2. |
75 mg/Nm3 šādos gadījumos (kur gāzturbīnas lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem):
|
|
3. |
Viencikla gāzturbīnām, kas neatbilst nevienai 2. piezīmē minētajai kategorijai, bet kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 % (darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem), ERV ir 50 × η/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients (darbinot ar ISO noteiktajiem bāzes slodzes nosacījumiem). |
|
4. |
150 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
|
5. |
200 mg/Nm3 iekārtām, kuras darbojas ne ilgāk kā 1 500 darbības stundu gadā. |
|
D.3. |
tabula |
Sēra atdalīšanas minimālās pakāpes, ko izmanto, lai aprēķinātu tādu sadedzināšanas iekārtu, kurās dedzina vietējo cieto kurināmo un kuras šā kurināmā īpašību dēļ nespēj nodrošināt atbilstību SO2 emisiju robežvērtībām, kas minētas Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. un 3. punktā, atsevišķo daļu SO2 maksimālajās pieļaujamajās emisijās 2019. gadam
|
Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda |
Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe |
|
50–100 MW |
80 % |
|
> 100–300 MW |
90 % |
|
> 300 MW |
96 % vispārīgi 95 % iekārtām, kurās dedzina degslānekli |
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/26 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2012. gada 22. februāris),
ar ko paredz tādu sugas Triticum durum Desf. šķirnes Marialva sēklu pagaidu tirdzniecību, kuras neatbilst Padomes Direktīvas 66/402/EEK prasībām attiecībā uz kviešu (Triticum aestivum L.) sēklu maksimālo saturu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 1114)
(2012/116/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību un jo īpaši tās 17. panta 1. punktu (1),
tā kā:
|
(1) |
Portugālē to cieto kviešu (Triticum durum Desf.) šķirnes Marialva sertificētu otrās paaudzes kategorijas sēklu daudzums, kas piemērotas vietējiem vides apstākļiem un atbilst Direktīvas 66/402/EEK prasībām attiecībā uz kviešu (Triticum aestivum L.) sēklu maksimālo saturu, nav pietiekams un tāpēc neatbilst šīs dalībvalsts vajadzībām. |
|
(2) |
Pieprasījumu pēc šādām sēklām nevarēs apmierināt arī ar sēklām no pārējām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kuras atbilst visām Direktīvā 66/402/EEK noteiktajām prasībām. |
|
(3) |
Tādēļ būtu jāatļauj Portugālei atļaut periodā, kas beidzas 2012. gada 29. februārī, tirgot minētās šķirnes sēklas, kurām piemērotās prasības ir mazāk stingras nekā prasības, kuras piemēro sertificētām otrās paaudzes sēklām, nepārsniedzot maksimālo daudzumu 130 tonnas. |
|
(4) |
Turklāt neatkarīgi no tā, vai sēklas ievāktas dalībvalstī vai trešā valstī, jāatļauj citām dalībvalstīm, kuras Portugālei var piegādāt minētās šķirnes sēklas, atļaut šādu sēklu tirdzniecību. |
|
(5) |
Ir lietderīgi, ka Portugāle darbotos kā koordinētāja dalībvalsts, lai nodrošinātu, ka kopējais sēklu daudzums, kas ir atļauts saskaņā ar šo lēmumu, nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas norādīts šajā lēmumā. |
|
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Ir atļauta tādu cieto kviešu (Triticum durum Desf.) šķirnes Marialva sertificētu otrās paaudzes kategorijas sēklu tirdzniecība Savienībā, kuras neatbilst Direktīvas 66/402/EEK II pielikuma 2.A punktā izklāstītajām prasībām attiecībā uz kviešu (Triticum aestivum L.) sēklu maksimālo saturu.
Tomēr kviešu (Triticum aestivum L.) sēklu maksimālais saturs, kas atļauts pirmajā daļā minētajās cieto kviešu (Triticum durum Desf.) sēklās, ir 45 sēklas paraugā ar svaru, kas norādīts Direktīvas 66/402/EEK III pielikuma 4. ailē.
Šo atļauju piešķir par maksimālo daudzumu līdz 130 tonnām un par periodu, kas beidzas 2012. gada 29. februārī.
2. Oficiālā etiķete atbilst Direktīvas 66/402/EEK marķēšanas prasībām, un tajā norādīts, ka sēklas neatbilst minētās direktīvas II pielikuma 2.A punkta prasībām attiecībā uz kviešu (Triticum aestivum L.) sēklu maksimālo saturu.
2. pants
1. Jebkurš piegādātājs, kas vēlas laist tirgū 1. pantā minētās sēklas, iesniedz pieteikumu dalībvalstij, kurā viņš ir reģistrēts vai kurā veic importu. Pieteikumā norāda, cik lielu sēklu daudzumu piegādātājs grib laist tirgū.
2. Attiecīgā dalībvalsts atļauj piegādātājam laist tirgū sēklas, kas minētas 1. pantā, ja vien:
|
a) |
nav pietiekamu pierādījumu, lai apstrīdētu piegādātāja spējas laist tirgū to sēklu apjomu, ko viņš ir norādījis atļaujas pieteikumā; |
|
b) |
ņemot vērā informāciju, kas minēta 3. panta trešajā daļā un ko sniedza koordinētāja dalībvalsts, piešķirot atļauju, tiktu pārsniegts kopējais 1. panta 1. punktā noteiktais maksimālais sēklu daudzums. |
Saistībā ar b) apakšpunktu, ja atbilstīgi kopējam maksimālajam daudzumam varētu piešķirt atļauju par daļu no pieteikumā norādītā daudzuma, attiecīgā dalībvalsts var atļaut piegādātājam laist tirgū šo mazāko daudzumu.
3. pants
Dalībvalstis cita citai administratīvi palīdz piemērot šo lēmumu.
Portugāle darbojas kā koordinētāja dalībvalsts, lai nodrošinātu, ka sēklu daudzums, ko dalībvalstīm atļauts tirgot Savienībā atbilstīgi šim lēmumam, nepārsniedz kopējo 1. panta 1. punktā noteikto maksimālo sēklu daudzumu.
Jebkura dalībvalsts, kas saņem pieteikumu saskaņā ar 2. pantu, nekavējoties paziņo koordinētājai dalībvalstij par pieteikumā norādīto apjomu. Koordinētāja dalībvalsts nekavējoties informē minēto dalībvalsti par to, vai, piešķirot atļauju, netiks pārsniegts maksimālais daudzums.
4. pants
Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par daudzumiem, par kuriem tās ir izsniegušas tirdzniecības atļaujas saskaņā ar šo lēmumu.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 22. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
John DALLI
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/28 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2012. gada 23. februāris),
ar ko nosaka tādu lēmumu pieņemšanas brīžus, kuri ir īpaši nozīmīgi Galileo programmas īstenošanas novērtēšanai saistībā ar uz zemes esošiem centriem un stacijām, kas jāizveido programmas attīstības un izvēršanas posmos
(2012/117/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (1) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Galileo programmas finansējums un juridiskais pamats ir definēts Regulā (EK) Nr. 683/2008. Saskaņā ar minēto regulu Eiropas Savienībai pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, kas radīti vai izstrādāti saistībā ar programmām, un ar Galileo programmu izveidotā sistēma ietver satelītu konstelāciju un globālu uz zemes esošu staciju tīklu. |
|
(2) |
Integrēta riska pārvaldība Galileo programmas ieviešanas novērtēšanai nozīmē, ka programmas pārvaldītājs īpaši nozīmīgus lēmumus, tas ir, tādus lēmumus, kuri ievērojami ietekmē izmaksas, laika grafiku, veikumu un/vai risku, pieņem pareizajā brīdī un rīkojas pārredzami attiecībā uz vēl pieņemamiem īpaši nozīmīgiem lēmumiem, kā arī šo lēmumu īstenošanu. Starp šiem lēmumiem ir arī lēmumi saistībā ar infrastruktūras, kas atrodas uz zemes, izveidi programmas attīstības un apstiprināšanas posmā un izvēršanas posmā. |
|
(3) |
Ar Galileo programmu izveidotās sistēmas globālais uz zemes esošu staciju tīkls ietver sešus centrus un vienu staciju, kā arī virkni t. s. “attālināto” staciju. |
|
(4) |
Minētie seši centri un uz zemes esošās stacijas ir šādas: divi centri, kas savstarpēji dublē funkcijas un kontrolē sistēmas vispārējo darbību (turpmāk tekstā – “kontroles centri” jeb “GCC”), Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantā minētais Galileo drošības centrs, kas pārrauga sistēmas un sniegto pakalpojumu drošību un kura funkcijas pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanas nolūkā tiek dublētas (turpmāk tekstā – “Galileo drošības centrs” jeb “GSMC”), pakalpojumu centrs, kas nodrošina saskarni starp sistēmu no vienas puses un brīvi pieejamā pakalpojuma, komercpakalpojumu un dzīvības aizsardzības pakalpojumu lietotājiem no otras puses (turpmāk tekstā – “GNSS pakalpojumu centrs” jeb “GSC”), centrs, kas kontrolē tās informācijas iegūšanu, kura nepieciešama meklēšanas un glābšanas pakalpojuma darbībai, un kas nodrošina saskarni starp sistēmu un COSPAS–SARSAT struktūru (turpmāk tekstā – “SAR pakalpojumu centrs”), centrs, kas programmas pārvaldītāja vārdā un neatkarīgi no lietotājiem novērtē sniegto pakalpojumu kvalitāti un sniedz lietotāju kopienām laika un ģeodēzisko informāciju (turpmāk tekstā – “Galileo snieguma centrs”), stacija, kas ļauj pārliecināties par orbītā esošo satelītu raidītā signāla kvalitāti tūlīt pēc to palaišanas (turpmāk tekstā – “stacija testēšanai orbītā”). |
|
(5) |
Šo centru un staciju izvietojuma izvēlē tiek ņemta vērā iespējama jau uz vietas esoša infrastruktūra vai aprīkojums, ko var izmantot attiecīgo funkciju veikšanai, katram centram un stacijai raksturīgo obligāto drošības prasību ievērošana, darbības tehniskie un finansiālie ierobežojumi, kā arī katras dalībvalsts nacionālās drošības prasības. |
|
(6) |
Četri t. s. attālināto staciju veidi ir šādi: tālvadības un telemetrijas stacijas, kuras ar augšupsaiti un lejupsaiti darbojas kā saskarne starp satelītiem un abiem kontroles centriem (turpmāk tekstā – “TTC stacijas”), Galileo mērījumu stacijas, kuras pakalpojumu nodrošināšanas nolūkos gan veic pseidodistances mērījumus, gan uztver satelītu raidīto signālu, lai uzraudzītu tā kvalitāti (turpmāk tekstā – “GSS stacijas”), satelītu ielādes stacijas, kuras nosūta satelītiem pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos datus (turpmāk tekstā – “ULS stacijas”), stacijas, kuras nodrošina meklēšanas un glābšanas pakalpojuma sniegšanai vajadzīgo datu savākšanu (turpmāk tekstā – “SAR stacijas”). |
|
(7) |
Attālināto staciju skaita un izvietojuma izvēlē tiek ņemti vērā ģeogrāfiskie un tehniskie ierobežojumi, lai panāktu vislabāko to izvietojumu uz zemeslodes, iespējama jau uz vietas esoša infrastruktūra vai aprīkojums, ko var izmantot attiecīgo funkciju veikšanai, katrai stacijai raksturīgo obligāto drošības prasību ievērošana, kā arī katras dalībvalsts nacionālās drošības prasības. Tā kā šī izvēle var mainīties, ņemot vērā programmu attīstības gaitu, vajadzības un apgādes un politisko prasību attīstību, vēl izveidojamo attālināto staciju skaitu un atrašanās vietas var norādīt tikai aptuveni. |
|
(8) |
Tādēļ jānosaka tādu lēmumu pieņemšanas brīži, kas ir īpaši nozīmīgi, lai novērtētu ar Galileo programmu izveidotās programmas uz zemes esošo staciju globālā tīkla elementu ieviešanu. |
|
(9) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 19. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tādu lēmumu pieņemšanas brīži, kuri ir īpaši nozīmīgi Galileo programmas īstenošanas novērtēšanai attiecībā uz centriem un uz zemes esošām stacijām, kas jāizveido programmas attīstības un izvēršanas posmos, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 683/2008 3. panta b) un c) punktā, atrodas šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2012. gada 23. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
PIELIKUMS
Tādu lēmumu pieņemšanas brīži, kuri ir īpaši nozīmīgi Galileo programmas īstenošanas novērtēšanai attiecībā uz centriem un uz zemes esošām stacijām, kas jāizveido programmas attīstības un izvēršanas posmos, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 683/2008 3. panta b) un c) punktā.
|
Datums |
Īpaši nozīmīga lēmuma pieņemšanas brīdis |
Pasākumi |
|
2009–2016 |
Uz zemes esošo centru izveide |
|
|
2009–2014 |
Abu kontroles centru (GCC) izveide |
Kontroles centrs pakāpeniski tiek veidots Oberpfafenhofenē (Vācija). Izveide ir sākusies 2009. gadā un beigsies 2014. gadā. |
|
|
|
Kontroles centrs pakāpeniski tiek veidots Fučīno (Itālija). Izveide ir sākusies 2009. gadā un beigsies 2014. gadā. |
|
2013–2015 |
Galileo drošības centra (GSMC) izveide |
Galileo drošības centrs, kura funkcijas tiek dublētas, būtu pakāpeniski jāizveido Francijā un Apvienotajā Karalistē. Izveidei būtu jāsākas 2013. gadā un jābeidzas 2015. gadā. Par to būtu jānoslēdz vienošanās protokoli starp Franciju un Apvienoto Karalisti, un tie būtu jāparaksta 2012. gadā. |
|
2011–2016 |
GNSS pakalpojumu centra (GSC) izveide |
GNSS pakalpojumu centrs pakāpeniski tiek veidots Madridē (Spānija). Izveide ir sākusies 2011. gadā, un tai būtu jābeidzas 2016. gadā. Par to ir noslēgts vienošanās protokols ar Spāniju, kas parakstīts 2011. gada 17. martā. |
|
2012–2014 |
SAR pakalpojumu centra izveide |
SAR pakalpojumu centrs būtu pakāpeniski jāizveido Tulūzā (Francija). Izveidei būtu jāsākas 2012. gadā un jābeidzas 2014. gadā. Par to būtu jānoslēdz vienošanās protokols ar Franciju. |
|
2013–2014 |
Galileo snieguma centra izveide |
Galileo snieguma centrs būtu pakāpeniski jāizveido dalībvalstī un vietā, kas vēl nav noteikta. Izveidei būtu jāsākas 2013. gadā un jābeidzas 2014. gadā. Par to ar attiecīgo dalībvalsti būtu jānoslēdz vienošanās protokols. |
|
2010 |
Stacijas testēšanai orbītā izveide |
Stacija testēšanai orbītā 2010. gadā ir izveidota Redū (Beļģija). Tās izveide ir neatņemama sastāvdaļa 2010. gada 25. oktobra līgumā starp Komisiju un uzņēmumu Spacecopal, lai īstenotu Galileo programmas izvēršanas posma sadaļu “Darbība”. |
|
2009–2014 |
Uz zemes esošo attālināto staciju izveide |
|
|
2010–2014 |
TTC staciju izveide |
TTC stacijas ir izveidotas 2010. un 2011. gadā Kirunā (Zviedrija) un Kuru (Francijas Gviāna). TTC stacijas 2012.–2014. gadā būtu jāizveido Taiti (Francijas Polinēzija), Reinjonā (Francija), Numea (Jaunkaledonija). Par šo TTC staciju izveidi ir noslēgti līgumi starp Eiropas Kosmosa aģentūru un pakalpojumu sniedzējiem. |
|
2009–2014 |
GSS staciju izveide |
GSS stacijas 2009.–2011. gadā ir izveidotas Fučīno (Itālija), Svalbārā (Norvēģija), Redū (Beļģija), Reinjonā (Francija), Kuru (Francijas Gviāna), Numea (Jaunkaledonija), Trollā (Norvēģija), Papeetē (Francijas Polinēzija). GSS stacijas 2012.–2014. gadā būtu jāizveido Kirunā (Zviedrija), Jana Majena salā (Norvēģija), Azoru salās (Portugāle), Kanāriju salās (Spānija), Madeirā (Portugāle), Kergelēnas arhipelāgā (Kerguelen), Adelijas krastā (Terre Adélie), Senpjērā un Mikelonā, Volisā (Wallis), Debesbraukšanas salā (Ascension), Djego Garsijas atolā (Diego Garcia), Folklenda salās. Par šo GSS staciju izveidi ir noslēgti līgumi starp Eiropas Kosmosa aģentūru un pakalpojumu sniedzējiem. |
|
2009–2011 |
ULS staciju izveide |
ULS stacijas 2009.–2011. gadā ir izveidotas Taiti (Francijas Polinēzijā), Kuru (Francijas Gviānā), Reinjonā (Francija), Jaunkaledonijā, Svalbārā (Norvēģijā). Par šo ULS staciju izveidi ir noslēgti līgumi starp Eiropas Kosmosa aģentūru un pakalpojumu sniedzējiem. |
|
2012–2013 |
SAR staciju izveide |
SAR stacijas 2012. un 2013. gadā būtu jāizveido Svalbārā (Norvēģija), Tulūzā (Francija), Makariosā (Kipra), Maspalomasā (Spānija). Par šo SAR staciju izveidi tiks noslēgts turpmākais – līgumi starp Eiropas Kosmosa aģentūru un pakalpojumu sniedzējiem par staciju Svālbārā un Maspalomasā, vienošanās protokols starp Komisiju un Kipru par staciju Makariosā, līgums starp Komisiju un pakalpojumu sniedzēju par staciju Tulūzā. |
Labojumi
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/32 |
Labojums Komisijas 2011. gada 27. septembra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1006/2011, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 282, 2011. gada 28. oktobris )
80. lappusē tabulas 2. slejā par KN kodu 0407 21 00 :
svītro atsauci uz 2. zemsvītras piezīmi;
105. lappusē tabulas 3. slejā par KN kodu 1001 11 00 :
svītro atsauci uz 1. zemsvītras piezīmi;
105. lappusē tabulas 3. slejā par KN kodu 1001 91 90 :
svītro atsauci uz 1. un 2. zemsvītras piezīmi;
883. lappusē 7. pielikuma tabulas 2. slejā par 75. kārtas numuru:
svītro kodus 1001 11 00 un 1001 91 90 .
|
24.2.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 52/32 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 315, 2007. gada 3. decembris )
8. lappusē 4. panta 7. punkta otrajā teikumā:
tekstu:
“.., ir pienākums pašam sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu būtisku daļu, kas var būt arī mazāka par pusi.”
lasīt šādi:
“.., ir pienākums pašam sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu būtisku daļu.”