18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/1

PADOMES REGULA (EURATOM) Nr. 139/2012

(2011. gada 19. decembris),

ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. un 10. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Zinātnes un tehnikas komiteju,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2012/93/Euratom (3) tika pieņemta Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogramma kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) tika pieņemta Eiropas Atomenerģijas kopienas 2012.–2013. gada kodolpētniecības un mācību pasākumu pamatprogramma (turpmāk “pamatprogramma”). Komisijas pienākums ir nodrošināt to, ka īsteno pamatprogrammu un tās īpašās programmas, tostarp ar tām saistītos finanšu aspektus.

(2)

Pamatprogramma (būtu jāīsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4) (turpmāk “Finanšu regula”), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(3)	Pamatprogramma būtu jāīsteno arī saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, jo īpaši noteikumiem par valsts atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas pašlaik ir Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (6).

(4)

Pamatprogrammā ir saglabāta vispārējā darbības joma un principi attiecībā uz Kopienas Septīto pamatprogrammu, kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 2006/970/Euratom (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads) (7).

(5)

Uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalības noteikumiem būtu jāveido saskaņota, visaptveroša un pārredzama sistēma, lai ar vienkāršotām procedūrām atbilstīgi proporcionalitātes principam nodrošinātu maksimāli efektīvu īstenošanu, ņemot vērā nepieciešamību pēc vieglas piekļuves visiem tās dalībniekiem.

(6)

Pamatprogrammā būtu jāizmanto Komisijas iniciatīva vienkāršot pētniecības pamatprogrammu īstenošanu, kas ietverta Komisijas Lēmumā C(2011) 174 (2011. gada 24. janvāris) par trim pasākumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 1982/2006/EK un Padomes Lēmuma 2006/970/Euratom īstenošanas vienkāršošanai. Minētais Komisijas lēmums maina ar Lēmumu 2006/970/Euratom pieņemto dotāciju nolīguma paraugu.

(7)	Noteikumiem arī turpmāk būtu jāatvieglo dalībnieku radītā intelektuālā īpašuma izmantošana, ņemot vērā arī to, kā dalībnieks var būt organizēts starptautiskā līmenī, tajā pašā laikā aizsargājot pārējo dalībnieku un Kopienas likumīgās intereses.

(8)	Pamatprogrammai būtu jāveicina dalībnieku piesaiste no Savienības tālākajiem reģioniem, kā arī plaša uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalība.

(9)	Saskaņotības un pārredzamības labad būtu jāpiemēro mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijas no Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (8).

(10)	Ir jāizveido dalības nosacījumu minimums, gan kā vispārīga norma, gan arī īpašām netiešajām darbībām saskaņā ar pamatprogrammu.

(11)	Pamatprogrammā būtu jāvar piedalīties jebkurai juridiskai vienībai, kas izpildījusi minimuma nosacījumus. Dalībai, kas pārsniedz minimumu, būtu jānodrošina attiecīgās netiešās darbības efektīva īstenošana.

(12)	Pamatprogrammā būtu jāmudina iesaistīties starptautiskās organizācijas, kuru uzdevums ir attīstīt sadarbību kodolpētniecības un apmācības jomā Eiropā un kuras galvenokārt veido dalībvalstis vai asociētās valstis.

(13)	Būtu jāparedz arī juridisko vienību, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un starptautisku organizāciju dalība atbilstīgi Līguma 101. pantam. Tomēr šādai dalībai vajadzētu būt pamatotai ar to, ka tiek dots lielāks ieguldījums pamatprogrammā izvirzīto mērķu sasniegšanā.

(14)	Saskaņā ar Līguma 198. pantu juridiskās vienības no dalībvalstu jurisdikcijā esošām teritorijām ārpus Eiropas ir tiesīgas piedalīties pamatprogrammā.

(15)	Ir jāievieš noteikumi un nosacījumi Kopienas finansējuma sniegšanai netiešo darbību dalībniekiem.

(16)

Lai reglamentētu priekšlikumu iesniegšanu, novērtēšanu un atlasi, dotāciju piešķiršanu, kā arī prasību procedūras dalībniekiem, Komisijai ir jānosaka sīkāki noteikumi un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā, Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 un šajā regulā. Jo īpaši būtu jāparedz noteikumi par neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu.

(17)

Pamatprogrammas ilgums ir ierobežots līdz diviem gadiem, turpretim Savienības Septītā pamatprogramma, kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (9) un kurā ir līdzīgi noteikumi kā Kopienas Septītajā pamatprogrammā Euratom līdztekus būs spēkā līdz 2013. gada beigām. Tādēļ ir lietderīgi piemērot noteikumus, kas līdzīgi Savienības Septītās pamatprogrammas noteikumiem, un izvairīties no lielām pārmaiņām dalībniekiem.

(18)

Papildus Finanšu regulas un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 noteikumiem Komisijai saistībā ar pamatprogrammu būtu jāievieš papildu noteikumi un procedūras, kas reglamentētu pamatprogrammas netiešo darbību dalībnieku tiesisko un finansiālo realizācijas spēju novērtēšanu. Šādiem noteikumiem būtu jānodrošina pareizs līdzsvars starp Savienības finanšu interešu aizsardzību un juridisku vienību dalības vienkāršošanu un atvieglošanu pamatprogrammā. Lai nodrošinātu, ka konsekventi tiek pārbaudīta netiešo darbību dalībnieku pastāvēšana un juridiskais statuss, kā arī viņu darbības spējas un finansiālās spējas, un lai izvairītos no dalībniekiem radītām lielām izmaiņām, ir ieteicams pamatprogrammai piemērot noteikumus, kas nodrošina dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī viņu darbības spēju un finansiālo spēju konsekventu pārbaudi netiešās darbībās, kuras atbalsta dotāciju veidā saskaņā ar Savienības Septīto pamatprogrammu un Kopienas Septīto pamatprogrammu, kas pieņemta ar Komisijas 2007. gada 13. jūnija Lēmumu C(2007) 2466.

(19)

Saistībā ar minēto Finanšu regula, Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 un Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (10) reglamentē arī Kopienas finanšu interešu aizsardzību, cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, Komisijai pienākošos summu atgūšanas procedūru, izslēgšanu no līgumu slēgšanas un dotāciju piešķiršanas procedūrām un ar to saistītās sankcijas, kā arī Komisijas un Revīzijas palātas veicamās revīzijas, pārbaudes un inspekcijas.

(20)	Kopienas finanšu ieguldījumam būtu jāsasniedz dalībnieki bez nepamatotas kavēšanās.

(21)

Nolīgumos, kas noslēgti par katru darbību, būtu jāparedz uzraudzība un finanšu kontrole, ko veic Komisija vai Komisijas pilnvarots pārstāvis, kā arī revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, pārbaudes uz vietas, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (11).

(22)

Komisijai būtu jāuzrauga gan netiešās darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar pamatprogrammu, gan saskaņā ar pamatprogrammu un tās īpašajām programmām. Lai nodrošinātu netiešo darbību īstenošanas efektīvu un saskaņotu uzraudzību un novērtēšanu, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur atbilstīga informācijas sistēma.

(23)	Pamatprogrammai būtu jāatspoguļo un jāatbalsta pamatprincipi, kas izklāstīti Komisijas Ieteikumā 2005/251/EK (2005. gada 11. marts) par Eiropas pētnieku hartu un par Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā (12), ievērojot to brīvprātīgumu.

(24)	Pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem būtu jānodrošina, lai dalībnieki attiecīgā gadījumā aizsargātu darbībās radīto intelektuālo īpašumu, kā arī izmantotu un izplatītu darbību rezultātus.

(25)

Ievērojot īpašnieku tiesības uz intelektuālo īpašumu, noteikumi būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu to, ka dalībnieki un, attiecīgā gadījumā, to saistītās vienības, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, var piekļūt informācijai, kas ieguldīta projektā, un zināšanām, kas izriet no projektā veiktajiem pētījumiem, tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams, lai veiktu pētniecisko darbu vai izmantotu radītās zināšanas.

(26)

“Dalībnieku garantiju fondam”, kas izveidots ar Kopienas Septīto pamatprogrammu un ko pārzina Komisija, būtu jāturpina darboties un jāaptver summas, kas saskaņā ar pamatprogrammu ir maksājamas, bet kuras saistību nepildītāji nav izmaksājuši. Šāda fonda radīšana ir veicinājusi vienkāršošanu un atvieglinājusi dalību, vienlaikus sargājot Savienības finansiālās intereses tādā veidā, kas ir piemērots arī pamatprogrammai.

(27)	Šīs regulas darbības jomā neietilpst Kopienas ieguldījumi kopuzņēmumos vai citās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar Līguma 45. līdz 51. pantu.

(28)	Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā iekļautās pamattiesības un principi.

(29)

Kopienai saskaņā ar Finanšu regulu būtu jāsniedz finansiāls atbalsts arī ar publiskajiem iepirkumiem, tādā formā kā preču vai pakalpojumu cena, ko nosaka ar līgumu un atlasa, pamatojoties uz konkursu, tādā formā kā dotācijas, dalība organizācijās dalības maksas veidā un honorārs neatkarīgajiem ekspertiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstīti noteikumi par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu, kā arī citu juridisku vienību dalību darbībās, ko viens vai vairāki dalībnieki veic saskaņā ar finansēšanas shēmām, kas norādītas Lēmuma 2012/93/Euratom II pielikumā (turpmāk “netiešās darbības”).

Tajā ir arī izklāstīti noteikumi par Kopienas finanšu ieguldījumu pamatprogrammas netiešo darbību dalībniekiem saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk “Finanšu regula”) un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

Attiecībā uz pamatprogrammā veikto pētījumu rezultātiem šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par jaunu zināšanu izpaušanu ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem, izņemot tos, kas saistīti ar minēto jauno zināšanu aizsardzības formalitātēm, bet ietverot jaunu zināšanu publicēšanu jebkuros plašsaziņas līdzekļos (turpmāk “izplatīšana”).

Papildus tajā ir paredzēti noteikumi par jauno zināšanu tiešu vai netiešu lietošanu turpmākos pētījumos, izņemot tajos, ko veic saistībā ar attiecīgo netiešo darbību, tostarp kāda produkta vai procesa izstrādi, izveidi un pārdošanu, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu (turpmāk “izmantošana”).

Attiecībā gan uz jaunām, gan iepriekš uzkrātām zināšanām šajā regulā ir paredzēti noteikumi saistībā ar atļaujām un lietotāju tiesībām izmantot minētās zināšanas (turpmāk “piekļuves tiesības”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“juridiska vienība” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā veic uzņēmējdarbību, vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautisko tiesību aktiem, kas ir tiesību subjekts un kas drīkst savā vārdā īstenot tiesības un uzņemties pienākumus;

2)	“saistīta vienība” ir juridiska vienība, kuru tieši vai netieši kontrolē kāds dalībnieks vai kurai ar kādu dalībnieku ir kopīgs tiešs vai netiešs kontrolētājs; kontrole var izpausties jebkurā no veidiem, kas norādīti 7. panta 2. punktā;

“taisnīgi un samērīgi nosacījumi” ir atbilstīgi nosacījumi, kas var būt finansiāli noteikumi, kuros ņemti vērā īpašie apstākļi, kādos pieprasīta piekļuve, piemēram, faktiskā vai iespējamā vērtība tām jaunajām vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, kam tiek pieprasīta piekļuve, un/vai paredzētās izmantošanas joma, ilgums vai cits izmantošanas aspekts;

4)	“jaunās zināšanas” ir attiecīgajā netiešajā darbībā iegūti rezultāti, tostarp informācija, neatkarīgi no iespējas tos aizsargāt, tostarp tiesības, kas saistītas ar autortiesībām, dizaina tiesības, patentu tiesības, augu šķirņu aizsardzības tiesības vai līdzīgi aizsardzības veidi;

“iepriekš uzkrātas zināšanas” ir informācija, kas ir dalībnieku rīcībā pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam, tostarp autortiesības vai citas intelektuālā īpašuma tiesības, kas saistās ar šādu informāciju, par kurām tie ir iesnieguši pieteikumus pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam, un kas ir vajadzīga, lai veiktu netiešo darbību vai izmantotu tās rezultātus;

6)	“dalībnieks” ir juridiska vienība, kas dod ieguldījumu netiešajā darbībā un kam ir tiesības un pienākumi attiecībā uz Kopienu;

7)	“pētniecības organizācija” ir juridiska vienība, kas veic uzņēmējdarbību kā bezpeļņas organizācija, kurai viens no darbības pamatmērķiem ir veikt pētniecību vai izstrādāt tehnoloģijas;

8)	“trešā valsts” ir valsts, kas nav dalībvalsts;

9)	“asociētā valsts” ir trešā valsts, kas ar Kopienu noslēgusi starptautisku nolīgumu, saskaņā ar kura noteikumiem vai uz kura pamata tā veic finanšu ieguldījumu pamatprogrammā vai kādā tās daļā;

10)	“starptautiska organizācija” ir valdību organizācija, kas ir tiesību subjekts saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, bet kas nav Savienība, kā arī ikviena specializēta aģentūra, ko izveidojusi šāda starptautiska organizācija;

11)	“starptautiska Eiropas interešu organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu lielākā daļa ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā;

12)	“publiska struktūra” ir juridiska vienība, kas šādā statusā izveidota ar kādas valsts tiesību aktiem, un starptautiska organizācija;

13)	“MVU” ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē;

14)

“darba programma” ir plāns, ko Komisija pieņēmusi īpašās programmas īstenošanai, kā norādīts 6. pantā Padomes 2011. gada 19. decembra Lēmumā 2012/94/Euratom par īpašo programmu, kas īstenojama ar netiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) (13);

15)	“finansēšanas shēmas” ir Kopienas mehānismi netiešu darbību finansēšanai, kas izveidoti ar Lēmuma 2012/93/Euratom II pielikumu.

Šā panta pirmās daļas 1. punkta nolūkā fizisku personu gadījumā atsauces uz uzņēmējdarbības veikšanu uzskata par atsaucēm uz pastāvīgo dzīvesvietu.

3. pants

Konfidencialitāte

Ar nosacījumiem, kas iekļauti dotāciju nolīguma paraugā, apstiprinājuma vēstules paraugā vai līgumā, Komisija un dalībnieki glabā slepenībā datus, zināšanas un dokumentus, kas tiem nodoti kā konfidenciāli.

II NODAĻA

DALĪBA

4. pants

Īpaši noteikumi par kodolsintēzes pētniecību

Šajā nodaļā izklāstītos noteikumus piemēro, neskarot IV nodaļā izklāstītos īpašos noteikumus attiecībā uz pasākumiem tematiskajā jomā “Kodolsintēzes enerģijas pētniecība”.

1. IEDAĻA

Minimuma nosacījumi

5. pants

Vispārīgi principi

1. Ikviens uzņēmums, augstskola vai pētniecības centrs, vai cita juridiska vienība, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, asociētā valstī vai trešā valstī, var piedalīties netiešā darbībā, ja ir izpildīti šajā nodaļā paredzētie minimuma nosacījumi, tostarp nosacījumi, kas izvirzīti saskaņā ar 11. pantu.

2. Tomēr attiecībā uz 6. vai 8. pantā minētajām netiešām darbībām, kuru dalības minimuma nosacījumus var izpildīt arī tad, ja tajās nepiedalās juridiska vienība, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, uz dalību attiecas arī nosacījums, ka šādai dalībai jāveicina Līguma 1. un 2. pantā noteikto mērķu sasniegšana.

3. Kopīgais pētniecības centrs (JRC) var piedalīties netiešās darbībās ar tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā juridiska vienība, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī.

6. pants

Minimuma nosacījumi

1. Netiešo darbību minimuma nosacījumi ir šādi:

a)	tajās piedalās vismaz trīs juridiskās vienības, katra no kurām veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai asociētā valstī un katra no kurām veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai asociētā valstī;

b)	visas trīs juridiskās vienības ir neatkarīgas cita no citas saskaņā ar 7. pantu.

2. Ja viens no dalībniekiem ir JRC vai starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai saskaņā ar Savienības tiesībām radīta juridiska vienība, šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildes nolūkā uzskata, ka šie dalībnieki veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, kas nav tā dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā veic uzņēmējdarbību citi tās pašas darbības dalībnieki.

7. pants

Neatkarība

1. Divas juridiskas vienības uzskata par neatkarīgām vienu no otras, ja neviena no tām nav tiešā vai netiešā otras vienības kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē, kādā ir otra vienība.

2. Šā panta 1. punkta izpildes nolūkā kontrole var izpausties šādi:

a)	attiecīgajā juridiskajā vienībā tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50 % no emitētā kapitāla nominālvērtības vai šīs vienības akcionāru vai partneru balsstiesību vairākums;

b)	attiecīgajā juridiskajā vienībā tieši vai netieši faktiski vai juridiski pieder lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

3. Tomēr par kontroles attiecībām pašas par sevi neuzskata šādas attiecības starp juridiskām vienībām:

a)	vienai un tai pašai publiskai ieguldījumu korporācijai, institucionālajam ieguldītājam vai riska kapitāla sabiedrībai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50 % no emitētā kapitāla nominālvērtības vai tās dalībnieku vai partneru balsstiesību vairākums;

b)	attiecīgās juridiskās vienības pieder vienam un tam pašam publisko tiesību subjektam vai ir tā pārraudzībā.

8. pants

Koordinācijas un atbalsta darbības, kā arī pētnieku sagatavošana un profesionālā izaugsme

Minimuma nosacījums koordinācijas un atbalsta darbībām, kā arī darbībām, kas paredzētas pētnieku izglītošanai un profesionālajai izaugsmei, ir vienas juridiskas vienības dalība.

Šā panta pirmā daļa neattiecas uz darbībām, kuru mērķis ir pētniecības pasākumu koordinēšana.

9. pants

Vienīgie dalībnieki

Ja netiešās darbības minimuma nosacījumus izpilda vairākas juridiskas vienības, kas kopā veido vienu juridisku vienību, tā var būt vienīgais netiešās darbības dalībnieks, ja vien tā veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī.

10. pants

Starptautiskas organizācijas un juridiskas vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs

Netiešās darbībās var piedalīties starptautiskas organizācijas un juridiskas vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ja tās atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem minimuma nosacījumiem, kā arī visiem nosacījumiem, kas izklāstīti īpašajās programmās vai attiecīgajās darba programmās.

11. pants

Papildu noteikumi

Papildus šajā nodaļā izklāstītajiem minimuma nosacījumiem īpašajās programmās vai darba programmās var iekļaut nosacījumus attiecībā uz minimālo dalībnieku skaitu.

Atbilstīgi netiešās darbības būtībai un mērķiem tajās var iekļaut arī papildu nosacījumus attiecībā uz dalībnieku veidu un – attiecīgā gadījumā – reģistrācijas vietu.

2. IEDAĻA

Procedūras

1. apakšiedaļa

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

12. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus netiešām darbībām saskaņā ar attiecīgajās īpašajās programmās un darba programmās noteiktajām prasībām.

Papildus publicitātei, kas norādīta Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, Komisija publisko uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisijas pamatprogrammas tīmekļa vietnēs, izmantojot īpašus informācijas kanālus, kā arī dalībvalstu un asociēto valstu izveidotajos kontaktpunktos.

2. Attiecīgā gadījumā Komisija uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda, ka dalībniekiem nav jānoslēdz konsorcija nolīgums.

3. Uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir skaidri formulēti mērķi, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzēji nepiesakās nevajadzīgi.

13. pants

Izņēmumi

Komisija neaicina iesniegt priekšlikumus attiecībā uz:

a)	koordinācijas un atbalsta darbībām, kas jāveic īpašajā programmā vai darba programmās norādītām juridiskām personām, ja īpašajā programmā saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 ir atļauts atbalsta saņēmējus norādīt darba programmās;

b)	koordinācijas un atbalsta darbībām, kas ir preču vai pakalpojumu pirkums, kuru reglamentē Finanšu regulā izklāstītie noteikumi par publisko iepirkumu;

c)	koordinācijas un atbalsta darbībām saistībā ar neatkarīgu ekspertu iecelšanu;

d)	citām darbībām, ja tā noteikts Finanšu regulā vai Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

2. apakšiedaļa

Priekšlikumu izvērtēšana un atlase un dotāciju piešķiršana

14. pants

Novērtēšana, atlase un dotāciju piešķiršana

1. Komisija novērtē visus priekšlikumus, kas iesniegti, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz novērtēšanas principiem un atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijiem.

Izmanto kritērijus, kas saistīti ar izcilību, ietekmi un īstenošanu. Šo nosacījumu robežās darba programmā sīkāk norāda novērtēšanas un atlases kritērijus un var pievienot papildu prasības, koeficientus un limitus vai sniegt sīkākus norādījumus par kritēriju piemērošanu.

2. Neizvēlas priekšlikumus, kas ir pretrunā ētikas pamatprincipiem vai neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šādus priekšlikumus var jebkurā laikā izslēgt no novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras.

3. Priekšlikumus sarindo pēc novērtēšanas rezultātiem. Lēmumus par finansējumu pieņem uz minētās klasifikācijas pamata.

15. pants

Iesniegšanas, izvērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras

1. Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju novērtēšanas procedūra, tad novērtēšanā turpina piedalīties tikai priekšlikumi, kas izturējuši pirmo pakāpi saskaņā ar novērtējumu pēc ierobežota kritēriju kopuma.

2. Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju iesniegšanas procedūra, otrajā pakāpē pilnu priekšlikumu lūdz iesniegt vienīgi tos iesniedzējus, kuru priekšlikumi atbilst pirmās pakāpes novērtēšanas kritērijiem.

Visus iesniedzējus ātri informē par novērtēšanas pirmās pakāpes rezultātiem.

3. Komisija pieņem un publicē noteikumus par priekšlikumu iesniegšanas procedūru, kā arī ar to saistītās novērtēšanas, atlases un piešķiršanas procedūras, un publicē norādījumus iesniedzējiem un pamatnostādnes novērtētājiem. It īpaši tā nosaka detalizētus divpakāpju iesniegšanas procedūras noteikumus (tostarp attiecībā uz pirmās pakāpes priekšlikumu apjomu un raksturu, kā arī attiecībā uz otrās pakāpes pilno priekšlikumu apjomu un raksturu), un divpakāpju novērtēšanas procedūras noteikumus.

Komisija iesniedzējiem sniedz informāciju un nosaka kompensācijas procedūras.

4. Noteikumi, kas nodrošina dalībnieku pastāvēšanas un tiesiskā statusa, kā arī viņu darbības spējas un finansiālo spēju konsekventu pārbaudīšanu netiešajās darbībās, ko atbalsta dotāciju veidā saskaņā ar Savienības Septīto pamatprogrammu un Kopienas Septīto pamatprogrammu, kas pieņemta ar Komisijas 2007. gada 13. jūnija Lēmumu C(2007) 2466, tiks piemēroti saskaņā ar pamatprogrammu.

Komisija atturas atkārtot šādu pārbaudi, ja attiecīgā dalībnieka stāvoklis nav mainījies.

16. pants

Neatkarīgu ekspertu iecelšana

1. Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kas tai palīdz novērtēt priekšlikumus.

Koordinācijas un atbalsta darbībām, kas minētas 13. pantā, neatkarīgus ekspertus ieceļ tikai tad, ja Komisija tādu iecelšanu uzskata par lietderīgu.

2. Neatkarīgus ekspertus izvēlas, pamatojoties uz viņu prasmju un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. Gadījumos, kad neatkarīgiem ekspertiem būs jāstrādā ar klasificētu informāciju, iecelšanai nepieciešama attiecīgas pakāpes drošības pielaide.

Lai izveidotu piemēroto kandidātu sarakstus, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot konkursu fiziskām personām vai uzaicinājumu tādām attiecīgām organizācijām kā valsts pētniecības aģentūrām, pētniecības iestādēm vai uzņēmumiem.

Ja tas šķiet lietderīgi, Komisija var izraudzīties tādas fiziskas personas ar atbilstošām prasmēm, kas nav iekļautas minētajos sarakstos.

Veidojot neatkarīgu ekspertu grupas, veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu samērīgu dzimumu līdzsvaru.

3. Kad Komisija ieceļ neatkarīgu ekspertu, tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai minētais eksperts nenonāktu interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par ko viņam jāsniedz atzinums.

4. Komisija paraksta apstiprinājuma vēstuli, kas tiek parakstīta starp Kopienu un katru neatkarīgo ekspertu, pēc apstiprinājuma vēstules parauga, kas izdots saskaņā ar Komisijas 2008. gada 21. augusta Lēmumu C(2008) 4617.

5. Reizi gadā Komisija piemērotos plašsaziņas līdzekļos publicē to neatkarīgo ekspertu sarakstu, kuri tai palīdzējuši pamatprogrammā un katrā īpašajā programmā.

3. apakšiedaļa

Īstenošana un dotāciju nolīgumi

17. pants

Vispārīgi jautājumi

1. Dalībnieki īsteno netiešo darbību un tālab veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus. Vienas un tās pašas netiešās darbības dalībnieki strādā solidāri Kopienas labā.

2. Komisija pēc 18. pantā minētā dotāciju nolīguma parauga izstrādā dotāciju nolīgumu starp Kopienu un dalībniekiem, ņemot vērā attiecīgās finansēšanas shēmas īpatnības.

3. Dalībnieki neuzņemas saistības, kas neatbilst dotāciju nolīgumam.

4. Ja dalībnieks nepilda pienākumus attiecībā uz netiešās darbības tehnisko īstenošanu, pārējie dalībnieki izpilda dotāciju nolīgumā paredzēto, nesaņemot Kopienas papildu ieguldījumu, ja vien Komisija viņus nepārprotami neatbrīvo no šiem pienākumiem.

5. Ja darbības īstenošana kļūst neiespējama vai dalībniekiem neizdodas to īstenot, Komisija nodrošina darbības izbeigšanu.

6. Dalībnieki nodrošina, ka Komisija ir informēta par katru notikumu, kas varētu ietekmēt netiešās darbības īstenošanu vai skart Kopienas intereses.

7. Ja tas paredzēts dotāciju nolīgumā, netiešās darbības dalībnieki var slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem par noteiktu darba elementu izpildi.

8. Komisija nosaka dalībnieku kompensācijas procedūru.

18. pants

Vispārīgi noteikumi par dotāciju nolīgumu

1. Dotāciju nolīguma paraugs, kas pieņemts ar Komisijas 2007. gada 10. aprīļa Lēmumu C(2007) 1509, tiek piemērots saskaņā ar pamatprogrammu.

Dotāciju nolīgumā nosaka dalībnieku tiesības un pienākumus attiecībā pret Kopienu saskaņā ar Lēmumu 2006/970/Euratom, šo regulu, Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, kā arī saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem.

Saskaņā ar jau minētajiem nosacījumiem tajā nosaka arī tādu juridisku vienību tiesības un pienākumus, kas kļūst par jau uzsāktas netiešās darbības dalībniekiem.

2. Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā nosaka, kuru Kopienas finanšu ieguldījuma daļu piešķirs, pamatojoties uz atbilstīgo izmaksu atlīdzināšanu, kuru – pamatojoties uz vienotām likmēm (tostarp uz vienības pašizmaksas skalu) vai vienreizējiem maksājumiem.

3. Dotāciju nolīgumā norāda, kādu konsorcija dalībnieku sastāva izmaiņu gadījumā iepriekš izsludināms konkurss.

4. Dotāciju nolīgumā paredz regulāri iesniegt Komisijai progresa ziņojumus par attiecīgās netiešās darbības īstenošanu.

5. Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru nodomu nodot trešai personai jauno zināšanu īpašumtiesības.

6. Ja dotāciju nolīgumā noteikts, ka dalībniekiem jāveic pasākumi trešo personu labā, dalībnieki to dara zināmu vispārībai un attiecīgo trešo personu noteikšanu, novērtēšanu un atlasi veic pārredzami, taisnīgi un objektīvi. Dotāciju nolīgumā nosaka kritērijus šādu trešo personu atlasei, ja tas paredzēts darba programmā. Komisija patur tiesības izteikt iebildumus pret trešo personu atlasi.

7. Ja izrādās nepieciešams 1. punktā minēto dotāciju nolīguma paraugu ievērojami mainīt, Komisija to pienācīgi pārskata ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

8. Dotāciju nolīguma paraugā atspoguļo vispārīgos principus, kas izklāstīti Eiropas pētnieku hartā un Uzvedības kodeksā pētnieku pieņemšanai darbā. Tajā attiecīgi tiek aplūkota sinerģija ar izglītību visos līmeņos, gatavība un spēja sekmēt dialogu un diskusijas par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem plašākā sabiedrībā ārpus zinātnieku aprindām, pasākumi, kuru mērķis ir palielināt sieviešu lomu pētniecībā, un pasākumi, kuru pamatā ir pētījuma sociālekonomiskie aspekti.

9. Dotāciju nolīguma paraugā noteikts, ka Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis un Revīzijas palāta veic uzraudzību un finanšu kontroli.

10. Dotāciju nolīgumā dalībniekiem nosaka termiņus dažādu šajā regulā minēto paziņojumu sniegšanai.

19. pants

Noteikumi par piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu

1. Dotāciju nolīgumā nosaka dalībnieku attiecīgās tiesības un pienākumus saistībā ar piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu, ja minētās tiesības un pienākumi nav jau noteikti šajā regulā.

Šim nolūkam tajā paredz iesniegt Komisijai jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plānu.

2. Dotāciju nolīgumā var paredzēt nosacījumus, ar kādiem dalībnieki var iebilst pret tādu tehniskās darbības pārbaudi attiecībā uz jauno zināšanu izmantošanu un izplatīšanu, ko veic konkrēti Komisijas pilnvaroti pārstāvji.

20. pants

Noteikumi par nolīguma darbības izbeigšanu

Dotāciju nolīgumā paredz iemeslus tā darbības daļējai vai pilnīgai izbeigšanai, jo īpaši sakarā ar neatbilstību šai regulai, saistību neizpildi vai nolīguma laušanu, kā arī sekas dalībniekiem, ja kāds cits dalībnieks neievēro nolīguma saistības.

21. pants

Īpaši noteikumi

1. Ja netiešas darbības veic esošu pētniecības infrastruktūru atbalstam un attiecīgā gadījumā arī jaunu pētniecības infrastruktūru atbalstam, dotāciju nolīgumā iekļauj īpašus noteikumus par konfidencialitāti, publicitāti un piekļuves tiesībām, kā arī saistībām, kas varētu ietekmēt infrastruktūras lietotājus.

2. Ja netiešas darbības veic pētnieku izglītošanas un profesionālās izaugsmes atbalstam, dotāciju nolīgumā iekļauj īpašus noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti, piekļuves tiesībām un saistībām, kas attiecas uz pētniekiem, kuri gūst labumu no minētās darbības.

3. Lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas dalībvalstu aizsardzības intereses Līguma 24. panta nozīmē, dotāciju nolīgumā vajadzības gadījumā iekļauj īpašus nosacījumus attiecībā uz konfidencialitāti, informācijas klasificēšanu, piekļuves tiesībām, jauno zināšanu īpašumtiesību nodošanu un to izmantošanu.

22. pants

Parakstīšana un pievienošanās

Dotāciju nolīgums stājas spēkā pēc tam, kad to parakstījis koordinators un Komisija.

To piemēro katram dalībniekam, kas tam oficiāli pievienojies.

4. apakšiedaļa

Konsorciji

23. pants

Konsorcija nolīgumi

1. Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav noteikts citādi, visi dalībnieki, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, noslēdz nolīgumu, turpmāk “konsorcija nolīgums”, ar ko cita starpā reglamentē:

a)	konsorcija iekšējo organizāciju;

b)	Kopienas finansiālā ieguldījuma sadali;

c)	noteikumus, kas papildina III nodaļas noteikumus un saistītos dotāciju nolīguma noteikumus;

d)	iekšējo strīdu izšķiršanas kārtību, tostarp saistībā ar pilnvaru pārkāpumiem;

e)	atbildību, kompensāciju un konfidencialitātes nolīgumus starp dalībniekiem.

2. Komisija nosaka un publicē pamatnostādnes par galvenajiem jautājumiem, kurus dalībnieki var noteikt savos konsorcija nolīgumos.

24. pants

Koordinators

1. Juridiskās vienības, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, no sava vidus izraugās vienu, kas darbojas par koordinatoru, lai tas saskaņā ar šo regulu, Finanšu regulu, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 un dotāciju nolīgumu veiktu šādus uzdevumus:

a)	pārraudzītu, kā dalībnieki pilda savus pienākumus netiešajā darbībā;

b)	pārbaudītu, vai dotāciju nolīgumā norādītās juridiskās vienības izpilda nepieciešamās formalitātes, lai pievienotos dotāciju nolīgumam;

c)	saņemtu Kopienas finanšu ieguldījumu un sadalītu to saskaņā ar konsorcija un dotāciju nolīgumu;

d)	uzturētu kārtībā ar Kopienas finanšu ieguldījumu saistīto uzskaiti un finanšu kontus un informētu Komisiju par tā sadali saskaņā ar 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 35. pantu;

e)	būtu par starpnieku efektīvā un korektā saziņā starp dalībniekiem un regulāri ziņotu dalībniekiem un Komisijai par projekta gaitu.

2. Koordinatoru norāda dotāciju nolīgumā.

Jauna koordinatora iecelšanai vajadzīga Komisijas rakstiska piekrišana.

25. pants

Izmaiņas konsorcijā

1. Netiešas darbības dalībnieki var vienoties par jauna dalībnieka pievienošanos vai esoša dalībnieka izslēgšanu saskaņā ar attiecīgajiem konsorcija nolīguma noteikumiem par to.

2. Ikviena juridiska vienība, kas iesaistās jau uzsāktā darbībā, pievienojas dotāciju nolīgumam.

3. Īpašos gadījumos, ja tas paredzēts dotāciju nolīgumā, konsorcijs izsludina konkursu un nodrošina tam plašu reklāmu, izmantojot specializētos informācijas atbalsta līdzekļus, jo īpaši pamatprogrammas tīmekļa vietnes, nozaru presi un brošūras, kā arī valstu kontaktpunktus, ko informācijai un atbalstam izveidojušas dalībvalstis un asociētās valstis.

Konsorcijs izvērtē piedāvājumus atbilstīgi kritērijiem, kas bijuši spēkā attiecībā uz sākotnējo darbību, un kopīgi ar neatkarīgiem ekspertiem, kurus konsorcijs iecēlis saskaņā ar 14. un 16. pantā izklāstītajiem principiem.

4. Konsorcijs paziņo Komisijai par visām ierosinātajām izmaiņām tā dalībnieku sastāvā, un Komisija var pret tām iebilst 45 dienās pēc paziņojuma izdarīšanas.

Izmaiņām konsorcija sastāvā, kas saistītas ar ierosinājumiem dotāciju nolīgumā izdarīt citas izmaiņas, kuras nav tieši saistītas ar izmaiņām konsorcija sastāvā, nepieciešama Komisijas rakstiska piekrišana.

5. apakšiedaļa

Programmu un netiešo darbību uzraudzība un izvērtēšana un informācijas paziņošana

26. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

1. Komisija uzrauga netiešo darbību īstenošanu, balstoties uz regulāriem progresa ziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 18. pantā minēto dotāciju nolīguma paraugu.

It īpaši Komisija uzrauga saskaņā ar 19. panta 1. punkta otro daļu iesniegtā jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plāna īstenošanu.

Šajā nolūkā Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti, kas iecelti saskaņā ar 16. pantu.

2. Komisija izveido un uztur informācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētā netiešo darbību īstenošanas uzraudzība visā pamatprogrammas laikā noritētu efektīvi un saskaņoti.

Ievērojot 3. pantu, Komisija piemērotā plašsaziņas līdzeklī publicē informāciju par finansētajiem projektiem.

3. Lēmuma 2012/93/Euratom 6. pantā minētā uzraudzība un izvērtēšana ietver ar šīs regulas piemērošanu saistītos aspektus un attiecas uz izmaksu aprēķināšanas režīma izmaiņu ietekmi uz budžetu salīdzinājumā ar Kopienas Septīto pamatprogrammu un uz administratīvo slogu dalībniekiem.

4. Komisija saskaņā ar 16. pantu ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt pamatprogrammā un tās īpašajā programmā paredzēto izvērtēšanu un – vajadzības gadījumā – iepriekšējo pamatprogrammu izvērtēšanu.

5. Papildus Komisija var izveidot atbilstīgi 16. pantam ieceltu neatkarīgu ekspertu grupas, lai tās sniegtu konsultācijas par Kopienas pētniecības politikas izveidi un īstenošanu.

27. pants

Informācija, kas jādara pieejama

1. Ievērojot 3. pantu, Komisija pēc dalībvalsts vai asociētās valsts pieprasījuma dara tai pieejamu Komisijas rīcībā esošu noderīgu informāciju par jaunām zināšanām, kas gūtas, veicot pētījumus netiešas darbības ietvaros, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	minētā informācija attiecas uz valsts politiku;

b)	dalībnieki nav norādījuši pamatotus un pietiekamus iemeslus attiecīgās informācijas neizpaušanai.

2. Informācijas nodošanu, ko veic atbilstīgi 1. punktam, nekādā gadījumā neuzskata par Komisijas vai dalībnieku tiesību vai pienākumu nodošanu informācijas saņēmējam.

Tomēr saņēmējam ar šādu informāciju jārīkojas kā ar konfidenciālu informāciju, izņemot gadījumus, kad tā kļūst publiski pieejama vai dalībnieki to publisko, vai arī tā darīta zināma Komisijai, nenorādot ierobežojumus attiecībā uz tās konfidencialitāti.

3. IEDAĻA

Kopienas finanšu ieguldījums

1. apakšiedaļa

Tiesības saņemt finansējumu un dotāciju veidi

28. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1. Kopienas finanšu ieguldījumu var saņemt šādas juridiskās vienības, kuras piedalās netiešā darbībā:

a)	juridiska vienība, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī vai izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)	starptautiska Eiropas interešu organizācija.

2. Ja netiešā darbībā piedalās starptautiska organizācija, kas nav starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai juridiska vienība, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav asociētā valsts, Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, ja izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:

a)	šāda iespēja paredzēta īpašajā programmā vai attiecīgajā darba programmā;

b)	tas ir būtiski netiešās darbības veikšanai;

c)	šāds ieguldījums ir paredzēts divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Kopienu un valsti, kurā veic uzņēmējdarbību attiecīgā juridiskā vienība.

29. pants

Dotāciju veidi

Kopienas finanšu ieguldījumu dotācijās, kas norādītas Lēmuma 2012/93/Euratom II pielikumā, piešķir, pamatojoties uz atbilstīgo izmaksu pilnīgu vai daļēju atlīdzināšanu.

Tomēr Kopienas finanšu ieguldījumu var arī piešķirt, piemērojot vienotas likmes finansējumu, tostarp vienības pašizmaksas skalu vai vienreizējus maksājumus, vai arī kombinējot atbilstīgo izmaksu atlīdzināšanu ar vienotās likmes finansējumu un vienreizējiem maksājumiem. Kopiena var sniegt finanšu ieguldījumu arī stipendiju vai godalgu veidā.

Darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda attiecīgajās darbībās izmantojamo dotāciju veidus.

30. pants

Atbilstīgo izmaksu atlīdzināšana

1. Dalībnieki līdzfinansē dotāciju finansētās netiešās darbības.

Kopienas finanšu ieguldījums atbilstīgo izmaksu atlīdzināšanai nevar būt darbības peļņas avots.

2. Aprēķinot dotācijas maksājumu, ņem vērā ieņēmumus darbības īstenošanas beigās.

3. Lai netiešas darbības īstenošanas laikā radušās izmaksas uzskatītu par atbilstīgām, tām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tām jābūt faktiskām;

b)	tām jārodas darbības laikā, izņemot izmaksas saistībā ar gala ziņojumiem, ja tādi paredzēti dotāciju nolīgumā;

c)	tām jābūt noteiktām atbilstīgi parastajiem grāmatvedības un vadības principiem un dalībnieku praksei un izmantotām vienīgi nolūkā īstenot netiešās darbības mērķus un sasniegt tās gaidāmos rezultātus atbilstīgi saimnieciskuma, efektivitātes un rezultativitātes principiem;

d)	tām jābūt uzskaitītām dalībnieka grāmatvedībā, izmaksātām, kā arī – trešās personas ieguldījuma gadījumā – uzskaitītām trešās personas grāmatvedībā;

tajās nedrīkst būt iekļautas neatbilstīgas izmaksas, jo īpaši – skaidri nosakāmi netieši nodokļi, tostarp pievienotās vērtības nodoklis, nodevas, procentu maksājumi, rezerves iespējamiem turpmākiem zaudējumiem vai maksājumiem, izmaksas, kas saistītas ar kapitāla peļņu, izmaksas, kas deklarētas, radušās vai atlīdzinātas saistībā ar citu Savienības projektu, parādi un parādu apkalpošanas izmaksas, pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi, kā arī jebkuras citas izmaksas, kas neatbilst a) līdz d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā var izmantot vidējās personāla izmaksas, ja tās atbilst dalībnieka vadības principiem un grāmatvedības praksei un ievērojami neatšķiras no faktiskajām izmaksām.

4. Lai gan Kopienas finanšu ieguldījumu aprēķina, atsaucoties uz netiešās darbības kopējām izmaksām, tās atlīdzina, pamatojoties uz katra dalībnieka paziņotajām izmaksām.

31. pants

Tiešās atbilstīgās izmaksas un netiešās atbilstīgās izmaksas

1. Atbilstīgās izmaksas veido izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo darbību (turpmāk “tiešās atbilstīgās izmaksas”), un – attiecīgā gadījumā – izmaksas, kas nav tieši saistītas ar attiecīgo darbību, bet radušās tiešā saistībā ar darbības tiešajām atbilstīgajām izmaksām (turpmāk “netiešās atbilstīgās izmaksas”).

2. Dalībnieku izmaksu atlīdzināšana pamatojas uz viņu tiešajām un netiešajām atbilstīgajām izmaksām.

Saskaņā ar 30. panta 3. punkta c) apakšpunktu dalībnieks var izmantot netiešo atbilstīgo izmaksu vienkāršotu aprēķinu metodi savas juridiskās vienības līmenī, ja šī metode atbilst tā parastajiem uzskaites un pārvaldības principiem un praksei. Principus, kas šajā gadījumā jāievēro, izklāsta dotāciju nolīguma paraugā.

3. Dotāciju nolīgumā var noteikt, ka netiešās atbilstīgās izmaksas atlīdzina līdz noteiktai maksimālajai procentuālajai daļai no tiešajām atbilstīgajām izmaksām, neiekļaujot tiešās atbilstīgās apakšlīguma izmaksas; jo īpaši tas attiecas uz koordinācijas un atbalsta darbībām un – attiecīgā gadījumā – uz darbībām pētnieku izglītošanai un profesionālajai izaugsmei.

4. Atkāpjoties no 2. punkta, netiešo atbilstīgo izmaksu segšanai dalībnieks var izvēlēties vienotu likmi no savām kopējām tiešajām atbilstīgajām izmaksām, izņemot tiešās atbilstīgās apakšlīgumu vai trešo pušu kompensācijas izmaksas.

Komisija pienācīgu vienotu likmi nosaka, pamatojoties uz ciešu tuvinājumu faktiskajām atbilstīgajām netiešajām izmaksām, saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

5. Bezpeļņas publisko tiesību subjekti, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un MVU, kas nespēj precīzi noteikt savas faktiskās netiešās izmaksas saistībā ar attiecīgo darbību, piedaloties finansējuma shēmās, kas ietver pētniecību un tehnoloģisko attīstību un demonstrējumu pasākumus, kā norādīts 32. pantā, var izvēlēties vienotu likmi 60 % apmērā no kopējām tiešajām atbilstīgajām izmaksām.

6. Visas vienotās likmes nosaka dotāciju nolīguma paraugā.

32. pants

Finansējuma maksimālais apmērs

1. Kopienas finanšu ieguldījums pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem nevar būt vairāk par 50 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām.

Tomēr tas var sasniegt arī 75 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām, ja minētos pasākumus veic bezpeļņas publisko tiesību subjekti, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU.

2. Kopienas finanšu ieguldījums demonstrējumu pasākumos var sasniegt ne vairāk kā 50 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām.

3. Kopienas finanšu ieguldījums pasākumos, kuru atbalstam veic koordinācijas un atbalsta darbības un pētnieku izglītošanas un profesionālās izaugsmes pasākumus, var sasniegt līdz 100 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām.

4. Pārvaldības darbībām, tostarp finanšu pārskatu sertifikātiem un citiem pasākumiem, kas nav minēti 1., 2. un 3. punktā, Kopienas finanšu ieguldījums var sasniegt līdz 100 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām.

Pārējie pasākumi, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, cita starpā ietver mācības tādās darbībās, kas nav iekļautas pētnieku izglītošanas un profesionālās izaugsmes, koordinācijas, tīklu veidošanas un izplatīšanas finansēšanas shēmā.

5. Lai saistībā ar 1. līdz 4. punktu noteiktu Kopienas finanšu ieguldījumu, ņem vērā atbilstīgās izmaksas un ieņēmumus.

6. Netiešām darbībām, kuras pilnībā finansē, izmantojot vienotas likmes finansējumu vai vienreizējus maksājumus, attiecīgi piemēro 1. līdz 5. punktu.

33. pants

Pārskats un atbilstīgo izmaksu revīzija

1. Komisijai iesniedz periodiskus pārskatus par atbilstīgajām izmaksām, no iepriekšēja finansējuma gūtajiem procentu ieņēmumiem un ieņēmumiem saistībā ar attiecīgo netiešo darbību; attiecīgā gadījumā tos apliecina ar finanšu pārskatu sertifikātu atbilstīgi Finanšu regulai un Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

Ja saistībā ar attiecīgo darbību tiek saņemts līdzfinansējums, par to ziņo Komisijai un attiecīgā gadījumā to apliecina darbības beigās.

2. Neatkarīgi no Finanšu regulas un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 finanšu pārskatu sertifikāts ir obligāts tikai tad, ja starpposma maksājumu un atlikušo maksājumu kopsumma dalībniekam netiešajai darbībai ir vismaz EUR 375 000.

Tomēr par netiešajām darbībām, kuras ilgst divus gadus vai mazāk, no dalībnieka prasa ne vairāk par vienu finanšu pārskatu sertifikātu projekta beigās.

Finanšu pārskatu sertifikātus neprasa par netiešajām darbībām, kuras pilnībā apmaksā ar vienreizējiem maksājumiem vai pēc vienotām likmēm.

3. Ja darbību veic publisko tiesību subjekti, pētniecības organizācijas un augstākās un vidējās izglītības iestādes, 1. punktā paredzēto finanšu pārskatu sertifikātu var izsniegt kompetenta valsts amatpersona.

34. pants

Izcilības tīkli

1. Darba programmā paredz izcilības tīkliem izmantojamo dotāciju veidus.

2. Ja Kopienas finanšu ieguldījumu izcilības tīklos veic vienreizēja maksājuma veidā, to aprēķina atkarībā no izcilības tīklā iesaistīto pētnieku skaita un darbības ilguma. Vienreizējo maksājumu vienības vērtība ir EUR 23 500 vienam pētniekam gadā.

Minēto summu Komisija koriģē saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

3. Darba programmā nosaka minimālo dalībnieku skaitu un – attiecīgā gadījumā – arī maksimālo pētnieku skaitu, ko var izmantot par pamatu, aprēķinot vienreizējā maksājuma maksimālo apmēru. Tomēr attiecīgā gadījumā var piedalīties dalībnieki, kuru dalība pārsniedz maksimālo skaitu, kas izmantots finanšu ieguldījuma noteikšanai.

4. Finanšu ieguldījuma maksājumus izdara periodiski pa daļām.

Minētos periodiskos daļu maksājumus veic atbilstīgi kopīgas darbības programmas pakāpeniskas īstenošanas novērtējumam, nosakot pētniecības resursu un spēju integrāciju, ņemot par pamatu ar konsorciju saskaņotos un dotāciju nolīgumā izklāstītos rādītājus.

2. apakšiedaļa

Maksājumi, sadale, atgūšana un garantijas

35. pants

Maksājumi un sadale

1. Kopienas finanšu ieguldījumu dalībniekiem izmaksā ar koordinatora starpniecību bez nepamatotas kavēšanās.

2. Koordinators veic uzskaiti, lai jebkurā brīdī būtu iespējams noskaidrot, cik liela Kopienas finansējuma daļa ir piešķirta katram dalībniekam.

Koordinators pēc pieprasījuma dara šo informāciju zināmu Komisijai.

36. pants

Atgūšana

Komisija saskaņā ar Finanšu regulu var pieņemt lēmumu par atgūšanu.

37. pants

Riska novēršanas mehānisms

1. Katra dalībnieka finansiālā atbildība attiecas tikai uz paša parādiem, ievērojot 2. līdz 5. punktu.

2. Lai kontrolētu risku, kas saistīts ar Kopienai piekritīgo summu neatgūšanu, Komisija saskaņā ar pielikumu ir izveidojusi un uztur Dalībnieku garantiju fondu (turpmāk “fonds”).

Fonda gūtos finanšu ienākumus pievieno fondam un izmanto vienīgi pielikuma 3. punktā noteiktajiem mērķiem, neskarot tā 4. punktu.

3. Netiešās darbības dalībnieka ieguldījums fondā dotācijas veidā nepārsniedz 5 % no Kopienas finansiālā ieguldījuma, kas paredzēts dalībniekam. Darbības beigās fondā ieguldīto summu ar koordinatora starpniecību atdod atpakaļ dalībniekam, ievērojot 4. punktu.

4. Ja fonda gūtie ienākumi ir nepietiekami Kopienai piekritīgo summu segšanai, Komisija no summas, kas jāatdod atpakaļ dalībniekam, var atņemt ne vairāk kā vienu procentu no tam paredzētā Kopienas finansiālā ieguldījuma.

5. Šā panta 4. punktā minēto atņemšanu nepiemēro publisko tiesību subjektiem, juridiskām vienībām, kuru dalību netiešajā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts, kā arī augstākās un vidējās izglītības iestādēm.

6. Komisija iepriekšēju finansiālā stāvokļa pārbaudi veic tikai koordinatoriem un dalībniekiem, kuri nav minēti 5. punktā un kuri piesakās uz Kopienas finansiālo ieguldījumu netiešā darbībā, kas pārsniedz EUR 500 000, ja vien nav ārkārtēju apstākļu, kad, pamatojoties uz jau pieejamu informāciju, ir pietiekams pamatojums apšaubīt šo dalībnieku finansiālo stāvokli.

7. Dalībnieku garantiju fondu uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. No dalībniekiem nevar pieprasīt un tiem nevar piemērot nekādas papildu garantijas vai nodrošinājumu.

III NODAĻA

IZPLATĪŠANA, IZMANTOŠANA UN PIEKĻUVES TIESĪBAS

1. IEDAĻA

Jaunas zināšanas

38. pants

Īpaši noteikumi par kodolsintēzes pētniecību

Šajā nodaļā izklāstītos noteikumus piemēro, neskarot IV nodaļā izklāstītos īpašos noteikumus attiecībā uz pasākumiem tematiskajā jomā “kodolsintēzes pētniecība”.

1. apakšiedaļa

Īpašumtiesības

39. pants

Īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

1. Jaunas zināšanas, kas iegūtas darbā, kurš veikts 3. punktā neminētās netiešās darbībās, ir tā dalībnieka īpašums, kurš veicis darbu, kurā gūtas šīs jaunās zināšanas.

2. Ja dalībnieka darbinieki vai personāls, kas strādā viņa labā, ir tiesīgi pretendēt uz jaunām zināšanām, dalībnieks nodrošina iespēju izmantot šīs tiesības veidā, kas nav pretrunā dotāciju nolīgumā noteiktajām saistībām.

3. Jaunas zināšanas ir Kopienas īpašums šādos gadījumos:

a)	koordinācijas un atbalsta darbības, ko veido preču vai pakalpojumu pirkums, kuru reglamentē Finanšu regulā izklāstītie noteikumi par publisko iepirkumu;

b)	koordinācijas un atbalsta darbības, kas saistītas ar neatkarīgiem ekspertiem.

40. pants

Kopīgas īpašumtiesības uz jaunajām zināšanām

1. Ja vairāki dalībnieki ir kopīgi veikuši darbu, radot jaunas zināšanas, un viņu attiecīgo darba daļu nav iespējams precīzi nodalīt, tad šīs jaunās zināšanas ir viņu kopīpašums.

Viņi slēdz nolīgumu par kopīgu īpašumtiesību piešķiršanu un to īstenošanas nosacījumiem saskaņā ar dotāciju nolīguma noteikumiem.

2. Ja vēl nav noslēgts kopīgu īpašumtiesību nolīgums, katrs no līdzīpašniekiem ir tiesīgs piešķirt trešām personām licences, kas nav ekskluzīvas, bez tiesībām izsniegt apakšlicences saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	par to iepriekš jāinformē pārējie līdzīpašnieki;

b)	pārējiem līdzīpašniekiem jāsaņem taisnīga un samērīga atlīdzība.

3. Komisija pēc pieprasījuma sniedz norādījumus par iespējamiem aspektiem, kas jāiekļauj kopīgu īpašumtiesību nolīgumā.

41. pants

Jauno zināšanu nodošana

1. Jauno zināšanu īpašnieks tās var nodot jebkurai juridiskai vienībai saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu un 42. pantu.

2. Ja dalībnieks nodod īpašumtiesības uz jaunajām zināšanām, tas nodod pārņēmējam arī savas saistības, kas attiecas uz šīm jaunajām zināšanām, tostarp saistības nodot tās katram nākamajam pārņēmējam, atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

3. Atbilstīgi savam pienākumam ievērot konfidencialitāti dalībnieks, ja tam jānodod piekļuves tiesības, iepriekš par to paziņo citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem, sniedzot pietiekamu informāciju par jauno zināšanu nākamo īpašnieku, lai citi dalībnieki varētu izmantot savas piekļuves tiesības atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

Tomēr citi dalībnieki, vienojoties rakstiski, var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju individuālu paziņojumu gadījumos, kad viens dalībnieks nodod savas īpašumtiesības īpaši noteiktai trešai personai.

4. Saņēmis paziņojumu saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, ikviens no pārējiem dalībniekiem var iebilst pret īpašumtiesību nodošanu, pamatojoties uz to, ka šāda nodošana nelabvēlīgi ietekmēs viņa piekļuves tiesības.

Ja kāds no pārējiem dalībniekiem uzskatāmi parāda, ka viņa tiesības tiks nelabvēlīgi ietekmētas, paredzētā nodošana nenotiek, iekams attiecīgie dalībnieki nav panākuši savstarpēju vienošanos.

5. Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgums nosaka, ka Komisija ir iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu īpašumtiesību vai licences nodošanu trešai personai, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav saistīta ar pamatprogrammu.

42. pants

Eiropas konkurētspējas, dalībvalstu aizsardzības interešu un ētikas principu saglabāšana

Komisija var iebilst pret to, ka trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību ar pamatprogrammu nesaistītā trešā valstī, nodod jauno zināšanu īpašumtiesības vai piešķir licenci attiecībā uz jaunām zināšanām, ja tā uzskata, ka tas nav saskaņā ar Eiropas ekonomikas konkurētspējas veicināšanu, dalībvalstu aizsardzības interesēm Līguma 24. panta nozīmē vai ka tas nav saderīgs ar ētikas principiem.

Šādos gadījumos īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana nenotiek, kamēr Komisija nav pārliecinājusies, ka ir veikti atbilstīgi drošības pasākumi.

2. apakšiedaļa

Aizsardzība, publicēšana, izplatīšana un izmantošana

43. pants

Jauno zināšanu aizsardzība

Ja jaunās zināšanas ir iespējams izmantot rūpniecībā vai tirdzniecībā, to īpašnieks nodrošina tām adekvātu un efektīvu aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās viņa un citu attiecīgās netiešās darbības dalībnieku likumīgās intereses, it īpaši komerciālās intereses.

Ja dalībnieks, kas nav jauno zināšanu īpašnieks, atsaucas uz savām likumīgajām interesēm, viņam katrā gadījumā jāpierāda, ka viņam var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums.

Ja jaunās zināšanas ir iespējams izmantot rūpniecībā vai tirdzniecībā un ja to īpašnieks tās neaizsargā un saskaņā ar 41. pantu nenodod citam dalībniekam, saistītai vienībai, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, vai jebkurai citai trešai personai, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kopā ar saistītajiem pienākumiem, nekādus izplatīšanas pasākumus nedrīkst veikt, kamēr par to nav informēta Komisija.

Šādos gadījumos Komisija ar attiecīgā dalībnieka piekrišanu var pārņemt īpašumtiesības uz šīm jaunajām zināšanām un veikt pasākumus to adekvātai un efektīvai aizsardzībai. Attiecīgais dalībnieks var nedot piekrišanu tikai tad, ja viņš var pierādīt, ka viņa likumīgajām interesēm var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums.

44. pants

Kopienas finansiālā atbalsta apliecinājums

Visās publikācijās, dalībnieka vai viņa vārdā iesniegtos patentu pieteikumos, vai kā citādi veicot jauno zināšanu izplatīšanu, tekstā iekļauj apliecinājumu, kas var ietvert vizuālus līdzekļus, par to, ka attiecīgās jaunās zināšanas radītas ar Kopienas finansiālā atbalsta palīdzību.

Apliecinājuma nosacījumus nosaka dotāciju nolīgumā.

45. pants

Izmantošana un izplatīšana

1. Dalībnieks izmanto savā īpašumā esošās jaunās zināšanas vai nodrošina to izmantošanu.

2. Katrs dalībnieks nodrošina, ka viņa īpašumā esošās jaunās zināšanas tiek izplatītas, cik ātri vien iespējams. Ja dalībnieks šādi nerīkojas, Komisija var veikt minēto zināšanu izplatīšanu saskaņā ar Līguma 12. pantu.

Šajā sakarā dotāciju nolīgumā var paredzēt termiņus.

3. Izplatīšanas pasākumi ir saderīgi ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konfidencialitātes pienākumu, jauno zināšanu īpašnieka likumīgajām interesēm un dalībvalstu aizsardzības interesēm Līguma 24. panta nozīmē.

4. Pirms ikviena izplatīšanas pasākuma par to informē pārējos attiecīgos dalībniekus.

Pēc paziņojuma saņemšanas ikviens no šiem dalībniekiem var iebilst, ja uzskata, ka viņa likumīgajām interesēm, kas saistītas ar jaunajām vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanas pasākums nevar notikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi šo likumīgo interešu aizsardzībai.

2. IEDAĻA

Tiesības piekļūt iepriekš uzkrātām zināšanām un jaunām zināšanām

46. pants

Iepriekš uzkrātās zināšanas

Dalībnieki, vienojoties rakstiski, var noteikt, kādas iepriekš uzkrātās zināšanas vajadzīgas netiešai darbībai, un attiecīgā gadījumā liegt piekļuvi konkrētām iepriekš uzkrātām zināšanām.

47. pants

Principi

1. Visus piekļuves tiesību pieprasījumus iesniedz rakstiski.

2. Ja nav citādas vienošanās ar jauno zināšanu vai iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieku, piekļuves tiesības nedod tiesības izdot apakšlicences.

3. Ekskluzīvas licences attiecībā uz jaunajām zināšanām un iepriekš uzkrātajām zināšanām var piešķirt, ja visi dalībnieki rakstiski apliecina atteikšanos no savām piekļuves tiesībām.

4. Neskarot 3. punktā noteikto, katru nolīgumu, kurā paredzēts nodot jauno zināšanu vai iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesības dalībniekiem vai trešām personām, sagatavo tā, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta citu dalībnieku iespēja iegūt piekļuves tiesības.

5. Neskarot 48. un 49. pantu, kā arī dotāciju nolīgumu, vienas darbības dalībnieki, cik drīz vien iespējams, informē viens otru par ierobežojumiem attiecībā uz iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesību piešķiršanu vai citiem ierobežojumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt piekļuves tiesību piešķiršanu.

6. Ja dalībnieks izbeidz savu dalību netiešā darbībā, tas nekādā ziņā neietekmē viņa pienākumu piešķirt piekļuves tiesības pārējiem tās pašas darbības dalībniekiem atbilstīgi dotāciju nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

48. pants

Tiesības uz piekļuvi netiešu darbību īstenošanai

1. Piekļuves tiesības jaunajām zināšanām citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem piešķir, ja jānodrošina, lai šie dalībnieki varētu veikt savu darbu saistībā ar attiecīgo netiešo darbību.

Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības.

2. Piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem piešķir, ja ir jānodrošina, lai šie dalībnieki varētu veikt savu darbu saistībā ar attiecīgo netiešo darbību, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības.

Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības, ja vien visi dalībnieki pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam nav vienojušies citādi.

49. pants

Piekļuves tiesības izmantošanas nolūkā

1. Vienas un tās pašas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām, ja tās viņiem ir vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai.

Attiecīgi vienojoties, šādas piekļuves tiesības piešķir ar taisnīgiem un samērīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības.

2. Vienas un tās pašas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja tās viņiem ir vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības.

Šādas piekļuves tiesības pēc vienošanās piešķir vai nu saskaņā ar taisnīgiem un samērīgiem nosacījumiem, vai bez atlīdzības.

3. Kā minēts 1. un 2. punktā, saistītai vienībai, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, arī ir piekļuves tiesības jaunajām vai uzkrātajām zināšanām saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz dalībnieku, ar kuru šīs zināšanas ir saistītas, ja vien dotāciju vai konsorcija nolīgumā nav noteikts citādi.

4. Pieprasījumu 1., 2. un 3. punktā minēto piekļuves tiesību saņemšanai var iesniegt vienu gadu pēc kāda no šādiem notikumiem:

a)	netiešās darbības beigas;

b)	attiecīgo iepriekš uzkrāto zināšanu vai jauno zināšanu īpašnieka dalības izbeigšana.

Tomēr attiecīgie dalībnieki var vienoties par citu termiņu.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DALĪBU PASĀKUMOS TEMATISKAJĀ JOMĀ “KODOLSINTĒZES ENERĢIJAS PĒTNIECĪBA”

50. pants

Darbības joma

Šās nodaļas noteikumi attiecas uz tematiskās jomas “Kodolsintēzes enerģijas pētījumi” pasākumiem, kas noteikti īpašajā programmā. Šajā nodaļā izklāstīto noteikumu un II un III nodaļā izklāstīto noteikumu kolīzijas gadījumā piemēro šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.

51. pants

Kodolsintēzes enerģijas pētījumu īstenošana

Tematiskās jomas “Kodolsintēzes enerģijas pētījumi” pasākumus var īstenot atbilstīgi izplatīšanas un izmantošanas procedūrām un noteikumiem, kas paredzēti šādos reglamentējošos dokumentos:

a)	asociācijas līgumi starp Kopienu un dalībvalstīm vai asociētām trešām valstīm vai juridiskām vienībām dalībvalstīs vai asociētās trešās valstīs;

b)	Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgums (EFDA) starp Kopienu un dalībvalstu vai to pilnvarotām organizācijām un asociētajām valstīm;

c)	Eiropas kopuzņēmums starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) vajadzībām, pamatojoties uz Līguma II sadaļas 5. nodaļas noteikumiem;

d)	starptautiski nolīgumi par sadarbību ar trešām valstīm vai ar juridisku vienību, kas var būt izveidota ar šādu nolīgumu, jo īpaši nolīgumiem par ITER un plašāku pieeju;

e)	jebkuros citos daudzpusējos līgumos starp Kopienu un asociētām organizācijām, jo īpaši Līgumā par personāla mobilitāti;

f)	izmaksu dalīšanas pasākumi, lai veicinātu kodolsintēzes pētījumus un piedalītos tajos kopā ar struktūrām dalībvalstīs vai ar pamatprogrammu asociētās valstīs, ar kurām nav noslēgts asociācijas līgums.

52. pants

Kopienas finanšu ieguldījums

1. Asociācijas līgumos, kas minēti 51. panta a) punktā, un izmaksu dalīšanas pasākumos, kas minēti 51. panta f) punktā, paredz noteikumus par Kopienas finanšu ieguldījumiem saistībā ar attiecīgajiem pasākumiem.

Kopienas finanšu ieguldījuma gada likme, kas noteikta asociācijas līgumos, nepārsniedz 20 % no asociāciju izdevumiem par pasākumiem, kuri paredzēti to gada darba programmās visā laikposmā, kad darbojas Kopienas Septītā pamatprogramma un šī pamatprogramma.

2. Apspriedusies ar kodolsintēzes programmas padomdevēju komiteju, kas minēta Lēmuma 2012/94/Euratom 7. pantā, Komisija var finansēt:

saskaņā ar asociācijas līgumiem ne vairāk kā 40 % apmērā izdevumus īpašās sadarbības projektos starp asociētiem partneriem, kurus padomdevēja komiteja ieteikusi un Komisija atbalstījusi prioritāram atbalstam; prioritāru atbalstu pārsvarā piešķir darbībām, kas ir tiešā saistībā ar ITER/DEMO, izņemot projektus, kam prioritātes statuss jau piešķirts iepriekšējo pamatprogrammu norises laikā;

b)	darbības, ko veic saskaņā ar Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgumu, tostarp iepirkumus, vai atbilstīgi 51. panta c) punktā minētajam kopuzņēmumam;

c)	darbības, kas veiktas atbilstīgi Līgumam par personāla mobilitāti.

3. Ja projektiem un darbībām piešķir finanšu ieguldījumu atbilstīgi šā panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktam, visām juridiskajām vienībām, kas minētas 51. panta a) un b) punktā, ir tiesības piedalīties eksperimentos, ko veic ar attiecīgajām iekārtām.

4. Kopienas finanšu ieguldījumus saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar 51. panta d) punktā minēto starptautisko sadarbības nolīgumu, nosaka minētajā nolīgumā, vai arī tos nosaka ar šo nolīgumu izveidota juridiska vienība. Kopiena var izveidot attiecīgu juridisku vienību, lai organizētu savu dalību un finanšu ieguldījumus saskaņā ar šādu nolīgumu.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

53. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. KOROLEC

(1) 2011. gada 15. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(2) OV C 318, 29.10.2011., 127. lpp. Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 25. lpp.

(4) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(6) OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

(7) OV L 400, 30.12.2006., 60. lpp.

(8) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(9) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(10) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(11) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(12) OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp.

(13) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 33. lpp.

PIELIKUMS

DALĪBNIEKU GARANTIJU FONDS

Fondu pārvalda Kopiena, ko pārstāv Komisija, kas darbojas kā izpildītājs dalībnieku vārdā saskaņā ar dotāciju nolīguma paraugā paredzētajiem nosacījumiem.

Finanšu pārvaldību Komisija uztic Eiropas Investīciju bankai vai – saskaņā ar 13. panta b) punktu – atbilstošai finanšu iestādei (turpmāk “turētājbanka”). Turētājbanka pārvalda fondu saskaņā ar pilnvarām, ko piešķīrusi Komisija.

2.	Komisija var no sākotnējā priekšfinansējuma, ko tā maksās konsorcijam, kompensēt dalībnieku ieguldījumu fondā un iemaksāt to fondā viņu vārdā.

Ja dalībniekam ir jāveic maksājumi Kopienai, Komisija, neierobežojot sankcijas, ko saskaņā ar Finanšu regulu var piemērot dalībniekam, kurš nav veicis maksājumus, var:

likt turētājbankai tieši pārskaitīt attiecīgo parādsummu no fonda netiešās darbības koordinatoram, ja šī darbība vēl turpinās un atlikušie dalībnieki piekrīt to īstenot identiski attiecībā uz tās mērķiem saskaņā ar 17. panta 4. punktu. Summa, ko pārskaita no fonda, tiek uzskatīta par Kopienas finansiālo ieguldījumu; vai

b)	faktiski atgūt attiecīgo summu no fonda, ja netiešā darbība ir izbeigta vai jau pabeigta.

Komisija izdod fondam iekasēšanas rīkojumu pret šo dalībnieku. Komisija šajā sakarā var pieņemt atgūšanas lēmumu saskaņā ar Finanšu regulu.

No fonda pamatprogrammas laikā atgūtās summas veidos ieņēmumus, kas tai piešķirti Finanšu regulas 18. panta 2. punkta nozīmē.

Tiklīdz ir pabeigta visu pamatprogrammas dotāciju īstenošana, fonda atlikušās summas Komisija atgūst un iekļauj Savienības budžetā atbilstīgi lēmumiem par nākamo pamatprogrammu.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/25

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 19. decembris)

par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads)

(2012/93/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Zinātnes un tehnikas komiteju,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Kopīgi valstu un Eiropas centieni pētniecības un mācību jomā ir būtiski, lai veicinātu un nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un pilsoņu labklājību Eiropā.

(2)

Ar Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) (turpmāk “pamatprogramma”) būtu jāpapildina citas Eiropas Savienības darbības pētniecības politikas jomā, kuras nepieciešamas, lai īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020”, kuru Eiropadome pieņēma 2010. gada 17. jūnijā, jo īpaši darbības izglītības, mācību, konkurētspējas, inovāciju, rūpniecības, nodarbinātības un vides jomā.

(3)

Pamatprogramma būtu jāattīsta, balstoties uz sasniegumiem Septītajā pamatprogrammā, kas tika pieņemta ar Padomes Lēmumu 2006/970/Euratom (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads) (3), vienlaikus ietverot nepieciešamo pastiprināto uzmanību kodoldrošības jautājumiem, ar ko sekmē kodolpētniecības pārorientāciju. Tai arī būtu jāveicina Eiropas Pētniecības telpas izveide un uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības attīstība Eiropā.

(4)

Pamatprogrammai būtu jāsekmē Inovācijas savienības īstenošana (viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, kas paredzēta Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumā “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība””), veicinot konkurenci zinātnes izcilības jomā un paātrinot svarīgāko inovāciju ieviešanu kodolenerģētikas jomā, jo īpaši kodolsintēzes un kodoldrošības jomā, kā arī jāveicina ar enerģētiku un klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšana.

(5)

Eiropas enerģētikas politikas kontekstā Eiropadome 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē apstiprināja, ka katrai dalībvalstij pašai ir jāizlemj, vai paļauties uz kodolenerģiju, kā arī uzsvēra, ka tas jādara reizē ar turpmākiem uzlabojumiem kodoldrošības un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ir arī atzīts, ka dažās dalībvalstīs kodolenerģija šobrīd kalpo kā pārejas tehnoloģija.

(6)

Neraugoties uz kodolenerģijas potenciālo ietekmi uz energoapgādi un ekonomisko attīstību, pastāv iespēja, ka nopietnas kodolavārijas var apdraudēt cilvēku veselību. Tādēļ saistībā ar pamatprogrammu pēc iespējas lielāka uzmanība būtu jāpievērš kodoldrošības un, ja nepieciešams, drošuma aspektiem. Ar pamatprogrammu saistītajiem drošības aspektiem būtu jāattiecas tikai uz Kopīgā pētniecības centra (JRC) veiktajām tiešajām darbībām.

(7)

Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (SET plāns), kas izklāstīts Padomes 2008. gada 28. februāra secinājumos, paātrina daudzveidīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādi. Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē vienojās, ka Savienība un tās dalībvalstis veicinās ieguldījumus atjaunojamo energoresursu un drošu un ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju jomā un pievērsīs lielu uzmanību SET plānā noteikto tehnoloģiju prioritāšu īstenošanai.

(8)	Kopiena ir izveidojusi vienotu un pilnībā integrētu kodolsintēzes pētniecības programmu, kurai ir starptautiski vadoša loma kodolsintēzes kā enerģijas avota pilnveidē.

(9)

Pēc Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmuma Kopiena 2006. gada 11. maijā pievienojās Pamatnolīgumam starptautiskai sadarbībai Ceturtās paaudzes starptautiskā foruma (GIF) zinātniskās izpētes un attīstības jomā. Ar GIF tiek koordinēta daudzpusējā sadarbība pirmskonceptuālu konstrukciju pētniecībā saistībā ar vairākām progresīvām kodolsistēmām, vienlaikus cenšoties pienācīgi risināt jautājumus, kas ir svarīgi saistībā ar pamatprogrammu, proti, kodoldrošība, kodolatkritumi, neizplatīšana un sabiedrības izpratne.

(10)	Padomes secinājumos par prasmju trūkumu kodolenerģētikas jomā, ko Padome pieņēma 2008. gada 1. un 2. decembra sanāksmē, atzīts, ka Kopienā ir būtiski saglabāt augstu apmācības līmeni kodolenerģētikas jomā.

(11)	Komisija 2010. gadā saņēma galīgos ziņojumus par ārējo izvērtējumu attiecībā uz Kopienas kodolpētniecības pasākumu īstenošanu un rezultātiem laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam, ietverot gan tiešās, gan netiešās darbības.

(12)

Galvenajai kodolsintēzes pētniecības pasākumu iezīmei saistībā ar pamatprogrammu vajadzētu būt Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) īstenošanai Eiropā atbilstīgi 2006. gada 21. novembra Nolīgumam par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai (4).

(13)

Pamatprogrammas darbības laikā Kopienas pasākumus ITER īstenošanai, jo īpaši ITER būvei Kadarašā un ITER tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei, vada Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām, kā noteikts Padomes Lēmumā 2007/198/Euratom (2007. gada 27. marts), ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (5).

(14)	Īstenojot pamatprogrammas atbalstītos pētniecības pasākumus, būtu jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(15)

Ar šo lēmumu attiecībā uz visu pamatprogrammas darbības laiku būtu jānosaka finansējums, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(16)

JRC būtu jāpalīdz nodrošināt uz patērētājiem vērstu zinātnisku un tehnoloģisku atbalstu Savienības politisko iniciatīvu formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, pastiprinātu uzmanību pievēršot pētījumiem drošības un drošuma jomā. Šajā sakarā JRC būtu jāturpina darboties kā neatkarīgam Savienības zinātnes un tehnoloģiju etaloncentram tā īpašajās kompetences jomās. JRC jo īpaši vajadzētu būt nepieciešamajām spējām sniegt neatkarīgas zinātniskas un tehniskas zināšanas kodolnegadījumu un kodolavāriju jomā.

(17)

Lai panāktu savstarpēju ieguvumu, ir svarīga Eiropas pētniecības starptautiskā un pasaules dimensija. Būtu jāparedz iespēja pamatprogrammā piedalīties valstīm, kuras šādā nolūkā noslēgušas vajadzīgos nolīgumus, un projektu līmenī būtu jāparedz iespēja tajā uz savstarpēja izdevīguma pamata piedalīties iestādēm no trešām valstīm un starptautiskām zinātniskās sadarbības organizācijām.

(18)	Pamatprogrammai būtu jāveicina Savienības paplašināšanās, sniedzot zinātnisku un tehnoloģisku atbalstu kandidātvalstīm, lai tās varētu īstenot Savienības acquis un integrēties Eiropas Pētniecības telpā.

(19)	Komisijas 2009. gada 26. marta paziņojumā par kodolieroču neizplatīšanu ir atzīta JRC nozīme kodoldrošības pētniecības jomā un ar to saistītajos mācību pasākumos.

(20)

Tāpat arī būtu jāveic attiecīgi pasākumi pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (7), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (8), un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (9),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pamatprogrammas pieņemšana

Ar šo laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem daudzgadu pamatprogrammu pētniecības un mācību pasākumiem kodolenerģijas jomā (turpmāk “pamatprogramma”).

2. pants

Mērķi

1. Veicinot Inovācijas savienības izveidi un Eiropas Pētniecības telpas attīstību, pamatprogrammā ievēro Līguma 1. pantā un 2. panta a) punktā noteiktos vispārīgos mērķus, īpaši ņemot vērā jautājumus, kas saistīti ar kodoldrošību, drošumu un aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

2. Pamatprogramma ietver Kopienas pētniecību, tehnoloģiju izstrādi, starptautisko sadarbību, tehniskās informācijas izplatīšanu, ekspluatācijas pasākumus un mācības, kas tiks noteiktas divās īpašās programmās.

3. Pirmā īpašā programma attiecas uz šādām netiešajām darbībām:

a)	pētniecība kodolsintēzes enerģijas jomā droša, ilgtspējīga, videi nekaitīga un ekonomiski stabila enerģijas avota tehnoloģijas izstrādei;

b)	kodola skaldīšana un aizsardzība pret jonizējošo starojumu ar mērķi veicināt kodola skaldīšanas un citu rūpniecībā, medicīnā un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanā izmantojamo jonizējošā starojuma veidu resursu drošumu.

4. Otra īpašā programma ir saistīta ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām pētniecības darbībām kodolatkritumu apsaimniekošanas, ietekmes uz vidi, kodoldrošības un drošuma jomā.

5. Abu īpašo programmu mērķi un vispārējās pamatnostādnes ir izklāstītas I pielikumā.

3. pants

Maksimālais finansējuma apjoms un katrai īpašajai programmai piešķirtā finansējuma īpatsvars

Maksimālais finansējuma apjoms pamatprogrammas īstenošanai ir EUR 2 560 270 000. Šīs summas sadalījums ir šāds:

īpašajai programmai, kas minēta 2. panta 3. punktā un ko paredzēts īstenot netiešo darbību veidā:

—	kodolsintēzes pētniecība:	EUR 2 208 809 000 (10),
—	kodola skaldīšana, drošība un aizsardzība pret jonizējošo starojumu:	EUR 118 245 000;

īpašajai programmai, kas minēta 2. panta 4. punktā un ko paredzēts īstenot tiešo darbību veidā:

—

JRC pasākumi kodolenerģijas jomā:

EUR 233 216 000.

Sīki izstrādāti noteikumi par Kopienas finansiālo līdzdalību pamatprogrammā ir izklāstīti II pielikumā.

4. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Savienības tiesību normu pārkāpuma gadījumā, tostarp attiecībā uz pamatprogrammas līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība un kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

5. pants

Ētikas pamatprincipi

Visus pamatprogrammas pētniecības pasākumus veic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.

6. pants

Uzraudzība, izvērtēšana un pārskatīšana

1. Komisija pastāvīgi un sistemātiski uzrauga pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu un regulāri ziņo par uzraudzības rezultātiem un izplata tos. 2013. gada sākumā Padomei iesniedz īpašu uzraudzības ziņojumu, kurā ietverta informācija par pamatprogrammas darbībām, kas saistītas ar kodoldrošību un drošumu.

2. Pēc pamatprogrammas pabeigšanas Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim veic programmas pamatojuma, īstenošanas un sasniegumu ārējo izvērtēšanu, pieaicinot neatkarīgus ekspertus. Izvērtējuma secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. KOROLEC

(1) 2011. gada 17. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(2) OV C 318, 29.10.2011., 127. lpp. Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(3) OV L 400, 30.12.2006., 60. lpp.

(4) OV L 358, 16.12.2006., 62. lpp.

(5) OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.

(6) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(7) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(8) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(9) OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

(10) Šajā kopējā finansējuma apjomā tiks paredzēti pietiekami līdzekļi tādiem pasākumiem, kas nav I pielikumā uzskaitīto ITER būvniecības pasākumi.

I PIELIKUMS

ZINĀTNISKIE UN TEHNOLOĢISKIE MĒRĶI, TĒMAS UN PASĀKUMI

IEVADS

Pamatprogrammu veido divas daļas, kas atbilst “netiešajām” darbībām kodolsintēzes enerģijas pētniecības un kodola skaldīšanas, un aizsardzības pret jonizējošo starojumu jomā un JRC“tiešajām” pētniecības darbībām.

I.A. KODOLSINTĒZES ENERĢIJAS PĒTNIECĪBA

Mērķis

Izstrādāt zināšanu bāzi un īstenot ITER kā galveno pasākumu, lai izveidotu drošu, ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un ekonomiski stabilu spēkstaciju reaktoru prototipus.

Pamatojums

Kodolsintēze ir potenciāli nozīmīgs veids, kā tuvākajās desmitgadēs Savienībā īstenot ilgtspējīgu un drošu energoapgādi. Veiksmīga kodolsintēzes pilnveide dotu iespēju izmantot drošu, ilgtspējīgu un videi nekaitīgu enerģiju. Eiropas kodolsintēzes pētniecības ilgtermiņa mērķis, kas ietver visus ar kodolsintēzi saistītos pasākumus dalībvalstīs un asociētās trešās valstīs, ir kopīga reaktoru prototipu izveide tām spēkstacijām, kas atbilst minētajām prasībām un ir ekonomiski dzīvotspējīgas.

Stratēģijas galvenā prioritāte ilgtermiņa mērķa sasniegšanai ir ITER būvniecība (liela eksperimentāla iekārta, kas demonstrēs kodolsintēzes enerģijas zinātniski tehnisko iespējamību), kam sekos DEMO – demonstrējuma kodolsintēzes spēkstacijas – būvniecība. Paralēli ITER būvniecībai tiks īstenota specializēta pētniecības un izstrādes atbalsta programma ITER vajadzībām, kā arī ierobežoti pasākumi DEMO nepieciešamo tehnoloģiju un fizikālo pamatprincipu izstrādei.

Kodolsintēzes pētniecības un izstrādes pasaules mēroga dimensija ir iekļauta 2006. gada 21. novembra Nolīgumā par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai un Nolīgumā starp Japānas valdību un Kopienu par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā (1).

Starptautisko sadarbību kodolsintēzes jomā veicina arī astoņi spēkā esoši divpusējie sadarbības nolīgumi starp Kopienu un trešām valstīm.

Pasākumi

1. ITER realizēšana

Šajā sadaļā iekļauti pasākumi kopīgai ITER realizēšanai, jo īpaši attiecībā uz ITER Starptautiskās organizācijas un Eiropas Kopuzņēmuma ITER vajadzībām pārvaldību un personāla nodrošinājumu, vispārēju tehnisko un administratīvo atbalstu, iekārtu un instalāciju būvi, kā arī atbalstu projektam būvniecības laikā.

2. Pētniecība un izstrāde ITER ekspluatācijas sagatavošanai

Specializētas fizikas un tehnoloģiju programmas ietvaros tiks izmantotas JET un citas ar ITER saistītās magnētiskās hermetizācijas iekārtas. Tajā paredzēts novērtēt galvenās ITER tehnoloģijas, konsolidēt ITER projekta izvēles un sagatavoties ITER ekspluatācijai.

3. Ierobežotas tehnoloģiskās darbības DEMO sagatavošanai

Paredzēts arī turpmāk izstrādāt kodolsintēzes materiālus un galvenās kodolsintēzes tehnoloģijas, un turpināsies komandas veiktais sagatavošanas darbs starptautiskās kodolsintēzes materiālu apstarošanas iekārtas (IFMIF) būvniecībai.

4. Pētniecības un izstrādes pasākumi ilgākā laika posmā

Tiks īstenoti ierobežoti pasākumi saistībā ar magnētisko hermetizācijas shēmu uzlabotajām koncepcijām (galvenokārt saistībā ar W7-X stellaratora iekārtas ekspluatācijas sagatavošanu), kā arī saistībā ar teoriju un modelēšanu, kas vērsta uz visaptverošu izpratni par kodolsintēzes plazmu.

5. Cilvēkresursi, izglītība un mācības

Tūlītējām un vidēja termiņa ITER vajadzībām, kā arī saistībā ar kodolsintēzes tālāko pilnveidi tiks īstenotas iniciatīvas, kuru mērķis ir sagatavot “ITER paaudzi” – gan saistībā ar šādu personu skaitu un to prasmju loku, gan saistībā ar augsta līmeņa apmācību nodrošināšanu un pieredzes gūšanu.

6. Infrastruktūra

ITER būs jauna pētniecības infrastruktūra ar spēcīgu Eiropas dimensiju.

7. Inovāciju nodošanas procesi rūpniecības un tehnoloģiju jomā

ITER radīto inovāciju ātrai nodošanai Eiropas rūpniecībā ir nepieciešamas jaunas organizatoriskās struktūras. Šo uzdevumu veiks Kodolsintēzes rūpniecības inovācijas forums, kas izstrādās kodolsintēzes tehnoloģijas ceļvedi un cilvēkresursu pilnveides iniciatīvas, liekot uzsvaru uz inovācijām un potenciālu sniegt jaunus produktus un pakalpojumus.

I.B. KODOLA SKALDĪŠANA, DROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA PRET JONIZĒJOŠO STAROJUMU

Mērķis

Izveidot stabilu zinātnisko un tehnisko bāzi, lai paātrinātu praktisko risinājumu attīstību radioaktīvo atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu drošākai apsaimniekošanai, jo īpaši sekmējot lielāku kodolenerģijas drošību (2), vienlaikus arī veicinot efektivitāti resursu izmantošanas ziņā un kodolenerģijas rentabilitāti, kā arī nodrošināt stabilu un sociāli pieņemamu sistēmu cilvēka un vides aizsardzībai pret jonizējošā starojuma ietekmi.

Pamatojums

Kodolenerģija ir viens no tematiem debatēs par līdzekļiem cīņā pret klimata pārmaiņām un to, kā mazināt Eiropas atkarību no enerģijas importa. Saistībā ar ilgtspējīgas enerģijas avotu struktūras izveidi nākotnē pamatprogramma ar tās izpētes pasākumiem sekmēs arī debates par kodola skaldīšanas enerģijas priekšrocībām un trūkumiem attiecībā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Nodrošinot vēl augstāku drošības līmeni, progresīvākas kodoltehnoloģijas varētu arī piedāvāt iespējas būtiski uzlabot efektivitāti un resursu izmantošanu un radīt mazāk atkritumu nekā pašreizējās konstrukcijas. Kodoldrošības aspektiem tiks pievērsta pēc iespējas lielāka uzmanība.

Joprojām jācenšas nodrošināt, ka augstais drošības līmenis Kopienā tiktu saglabāts arī turpmāk un ka aizsardzības pret radioaktīvo starojumu uzlabošana joprojām ir prioritāra joma. Būtiskākie no jautājumiem ir reaktora darbības drošums un atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu apsaimniekošana; saistībā ar abiem tiek veikts nepārtraukts darbs tehniskā līmenī, tomēr ir vajadzīgi arī kopēji politiski un sabiedriski centieni. Attiecībā uz visiem radiācijas izmantojuma veidiem – kā rūpniecībā, tā medicīnā – svarīgākais princips ir cilvēka un vides aizsardzība. Visās šeit ietvertajās tematiskajās jomās vissvarīgākais ir nodrošināt augsta līmeņa drošību.

Kopš Euratom Septītās pamatprogrammas darbības sākuma ir uzsāktas trīs svarīgas Eiropas iniciatīvas sadarbībai kodolzinātnes un kodoltehnoloģiju jomā. Proti, runa ir par Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platformu (SNETP), Ģeoloģiskās apglabāšanas tehnoloģijas ieviešanas platformu (IGDTP) un Eiropas daudznozaru iniciatīvu par nelielām jonizējošā starojuma devām (MELODI). Kā SNETP, tā arī IGDTP pasākumi ļoti tuvu atbilst energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā izvirzītajām prioritātēm, un SNETP organizāciju pamatgrupa ir atbildīga par Eiropas Ilgtspējīgās kodolrūpniecības iniciatīvas (ESNII) īstenošanu. Tās ietver pasākumus, kas ir pamatprogrammas darbības jomā, jo īpaši tiktāl, ciktāl runa ir par kodoldrošību.

Arvien ciešāka kļūst saikne starp SNETP, IGDTP un MELODI, kā arī citiem ieinteresēto personu forumiem Savienības līmenī, piemēram, Eiropas Kodolenerģijas forumu (ENEF) un Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu (ENSREG), un vajadzības gadījumā ar pamatprogrammas pasākumu palīdzību tiks veidotas jaunas sinerģijas, vienlaikus atgādinot, ka rūpniecības ražojumu un pakalpojumu izstrāde būtu jāfinansē attiecīgajai rūpniecības nozarei.

Pamatprogrammā īpaša uzmanība veltīta tam, lai veicinātu augstu drošības līmeni, ņemot vērā arī starptautisko aspektu. Ņemot vērā valstu programmu pašreizējās ievirzes un atbalstot Savienības intereses kopumā, pamatprogrammas ietvaros arī turpmāk tiks atbalstītas iniciatīvas ar mērķi nodrošināt iekārtu, mācību un mācību iespēju Eiropā turpmāku atbilstību, jo īpaši attiecībā uz kodoldrošību un aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Tas vairāk kā jebkas cits nodrošinās atbilstīgu drošuma kultūru.

Pasākumi

1. Galīgo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana

Uz īstenošanu orientēti pētniecības pasākumi saistībā ar visiem pārējiem svarīgākajiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu dziļas ģeoloģiskās apglabāšanas aspektiem un attiecīgā gadījumā demonstrējumi saistībā ar tehnoloģijām un drošumu, kā arī lai pamatotu vienotu Eiropas redzējumu par galvenajiem jautājumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu no izvešanas līdz apglabāšanai.

2. Reaktoru sistēmas

Pētniecība ar mērķi nodrošināt visu attiecīgo reaktoru sistēmu (tostarp degvielas cikla iekārtu), kuras tiek izmantotas Eiropā vai, ciktāl tas nepieciešams, lai Eiropā uzturētu plašas speciālās zināšanas kodoldrošības jautājumos – arī to reaktoru, kurus varētu izmantot nākotnē, drošu darbību, vēršot visu uzmanību uz drošības jautājumiem, tostarp ņemot vērā visus degvielas cikla atkritumu apsaimniekošanas aspektus, piemēram, sadalīšanu un transmutāciju. Papildu pasākumi, lai sekmētu debates par ilgtspējīgu energoavotu struktūru Eiropā.

3. Aizsardzība pret jonizējošo starojumu

Pētījumi par nelielu jonizējošā starojuma devu radīto risku, izmantojumu medicīnā un avāriju pārvaldību nolūkā radīt zinātnisko bāzi stabilai, taisnīgai un sociāli pieņemamai aizsardzības sistēmai, ņemot vērā arī priekšrocības, ko sniedz jonizējošā starojuma lietojums medicīnā un rūpniecībā.

4. Infrastruktūra

Atbalsts galveno pētniecības infrastruktūru izmantojumam, pastāvīgai pieejamībai un savstarpējai sadarbībai iepriekš minētajās prioritārajās jomās.

5. Cilvēkresursi un mācības

Atbalsts zinātniskās kompetences un cilvēkresursu saglabāšanai un turpmākai pilnveidei ar mērķi ilgākā laika posmā kodolenerģijas jomā garantēt atbilstoši kvalificētu pētnieku, inženieru un darbinieku pieejamību.

II. KOPĪGĀ PĒTNIECĪBAS CENTRA (JRC) PASĀKUMI KODOLENERĢIJAS JOMĀ

Mērķis

JRC īpašās kodolenerģētikas programmas mērķis ir izpildīt līgumā noteiktos ar pētniecību un izstrādi saistītos pienākumus, īpašu uzmanību pievēršot kodoldrošībai un aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, un gan Komisiju, gan dalībvalstis atbalstīt aizsargpasākumu un neizplatīšanas, atkritumu apsaimniekošanas, kodoliekārtu un degvielas cikla drošuma, vides radioaktivitātes un aizsardzības pret jonizējošo starojumu jomā. JRC arī turpmāk stiprinās savu lomu kā Eiropas līmeņa etaloncentrs informācijas izplatīšanā un profesionāļu un jauno zinātnieku sagatavošanā un izglītošanā, jo īpaši jomās, kas saistītas ar kodoldrošību un drošumu un aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

Pamatojums

Ir skaidri redzams, ka jāuzlabo zināšanas, prasmes un kompetence, lai nodrošinātu vajadzīgo jaunākajiem zinātnes sasniegumiem atbilstīgu, neatkarīgu un uzticamu ekspertīzi Savienības politisko iniciatīvu atbalstam kodolreaktoru un degvielas cikla drošuma un kodoldrošības un drošuma aizsargpasākumu jomā. JRC misijā uzsvērtais uz patērētājiem vērstais atbalsts Savienības politiskajām iniciatīvām tiks papildināts ar proaktīvu lomu Eiropas Pētniecības telpā, īstenojot augstas kvalitātes pētniecības pasākumus, kas cieši saistīti ar rūpniecību un citām struktūrām, un izveidojot tīklus ar publiskām un privātām iestādēm dalībvalstīs.

Pasākumi

Kodolatkritumu apsaimniekošana un ietekme uz vidi - uzmanība tiks pievērsta neskaidrību mazināšanai un atklātu jautājumu risināšanai saistībā ar atkritumu apglabāšanu, lai izstrādātu efektīvus risinājumus kodolatkritumu ar augstu radioaktivitāti apsaimniekošanai, izmantojot abas galvenās iespējas (tiešā apglabāšana vai atdalīšana un transmutācija). Tiks arī izvērsti pasākumi aktinīdu materiālu fizikālo, ķīmisko un citu pamatīpašību labākai izpratnei un modelēšanai, kā arī izstrādāta augstas precizitātes atsauces kodoldatu datubāze kodolenerģētikas un ar kodolenerģētiku nesaistītu jomu (piemēram, medicīnas) vajadzībām. Papildu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu tiks īstenota radioaktīvo izotopu dispersijas vides modeļu turpmāka izstrāde saistībā ar vides radioaktivitātes monitoringa testiem, atbalstot valsts monitoringa procesa un sistēmu harmonizāciju.

Kodoldrošums – tiks veicināta pētījumu īstenošana par degvielas ciklu drošumu, galveno uzmanību pievēršot pašreizējo Savienībā esošo reaktoru drošumam. Pētījumos uzmanība tiks pievērsta arī reaktoru drošumam jaunās, inovatīvās konstrukcijās, novatorisku degvielas ciklu, ilgākas izdegšanas pakāpes vai jaunu veidu degvielas drošuma un drošības aspektiem. Tas arī veicinās drošības prasību un progresīvu novērtēšanas metožu izstrādi reaktoru sistēmām, kuras ir nozīmīgas saistībā ar kodoldrošību Eiropā. Turklāt JRC koordinēs Eiropas ieguldījumu Ceturtās paaudzes starptautiskā foruma pētniecības un izstrādes iniciatīvā, veicinot integrācijas funkcijas un izplatot pētījumu rezultātus šajā jomā. JRC arī sniegs zinātniskas konsultācijas saistībā ar kodolnegadījumiem un kodolavārijām.

Kodoldrošība – turpinās sniegt atbalstu Kopienas saistību izpildei, jo īpaši attīstot metodes degvielas cikla iekārtu kontrolei un īstenojot papildprotokolu, tostarp vides paraugu ņemšanu un integrētos drošības pasākumus, kā arī pasākumus, lai novērstu radioaktīvo un kodolmateriālu plūsmas novirzi saistībā ar šādu materiālu nelegālu tirdzniecību, tostarp ar kodolmateriāliem saistīto tiesu ekspertīzi.

(1) OV L 246, 21.9.2007., 34. lpp.

(2) Uz ikvienu kodoldrošības pētniecības pasākumu attiecas II sadaļa “Kopīgā pētniecības centra (JRC) pasākumi kodolenerģijas jomā”.

II PIELIKUMS

FINANSĒŠANAS SHĒMAS

Saskaņā ar dalības noteikumiem, kas izstrādāti pamatprogrammas īstenošanai, Kopiena atbalstīs pētniecības un tehnoloģiskās izstrādes, tostarp demonstrējumu pasākumus īpašajās programmās, ar vairāku finansēšanas shēmu palīdzību. Šīs shēmas – vai nu atsevišķi, vai kombinācijā ar citām – tiks izmantotas, lai finansētu dažādas visā pamatprogrammā īstenoto darbību kategorijas.

1. FINANSĒŠANAS SHĒMAS KODOLSINTĒZES JOMĀ

Ņemot vērā pētniecības pasākumu īpašo dabu kodolsintēzes jomā, nepieciešams ievērot īpašus noteikumus. Finansiāls atbalsts tiks sniegts pasākumiem, ko veic, pamatojoties uz kārtību, kas noteikta:

1.1.	asociācijas līgumos starp Komisiju un dalībvalstīm vai pilnīgi asociētām trešām valstīm vai starp Komisiju un vienībām dalībvalstīs vai pilnīgi asociētās trešās valstīs Kopienas kodolsintēzes enerģijas pētniecības programmas daļas izpildei saskaņā ar Līguma 10. pantu;

1.2.

Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgumā, kas ir daudzpusējs nolīgums starp Komisiju un dalībvalstu un asociēto trešo valstu organizācijām vai dalībvalstu un asociēto trešo valstu pilnvarotām organizācijām, kas cita starpā nodrošina bāzi tālākai kodolsintēzes tehnoloģiju pētniecībai asociētās organizācijās un rūpniecībā, JET iekārtu izmantošanu un Eiropas ieguldījumu starptautiskā sadarbībā;

1.3.	Eiropas Kopuzņēmumā ITER vajadzībām, pamatojoties uz Līguma 45. līdz 51. pantu;

1.4.	starptautiskos nolīgumos starp Kopienu un trešām valstīm, kas aptver pasākumus kodolsintēzes enerģijas pētniecības un izstrādes jomā, jo īpaši nolīgumos par ITER un plašāku pieeju;

1.5.	jebkuros citos daudzpusējos līgumos starp Kopienu un asociētām organizācijām, jo īpaši Līgumā par personāla mobilitāti;

1.6.	izmaksu dalīšanas darbībās, lai veicinātu kodolsintēzes enerģijas pētījumus un piedalītos tajos kopā ar struktūrām dalībvalstīs vai ar pamatprogrammu asociētās trešās valstīs, ar kurām nav noslēgts asociācijas līgums.

Papildus minētajiem pasākumiem var veikt darbības cilvēkresursu, zinātnisko darbinieku stipendiju, integrētu infrastruktūras iniciatīvu un īpašu atbalsta pasākumu veicināšanai un pilnveidei, it sevišķi ar nolūku koordinēt kodolsintēzes enerģijas pētniecību, veikt pētījumus šo pasākumu atbalstam un atbalstīt publikācijas, informācijas apmaiņu un mācības, lai veicinātu tehnoloģiju pārņemšanu.

2. FINANSĒŠANAS SHĒMAS CITĀS JOMĀS

Pamatprogrammā ietvertos pasākumus ar kodolsintēzes enerģiju nesaistītās jomās finansē, izmantojot vairākas finansēšanas shēmas. Šīs shēmas – vai nu atsevišķi, vai kombinācijā ar citām – tiks izmantotas, lai finansētu dažādas visā pamatprogrammā īstenoto darbību kategorijas.

Lēmumos par īpašajām programmām, darba programmām un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecīgi tiks minēts:

—	shēmas(-u) veids(-i), ko izmanto, lai finansētu dažādas darbību kategorijas,

—	dalībnieku kategorijas (piemēram, pētniecības organizācijas, universitātes, rūpniecības uzņēmumi, valsts iestādes), uz kurām tās attiecas,

—	pasākumu veidi (pētniecība, izstrāde, demonstrējumi, mācības, izplatīšana, zināšanu nodošana un tamlīdzīgi pasākumi), ko var finansēt.

Ja var izmantot dažādas finansēšanas shēmas, darba programmās var norādīt finansēšanas shēmu, kas izmantojama attiecībā uz tematu, par kuru publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus.

Finansēšanas shēmas ir šādas.

To darbību atbalstam, ko galvenokārt īsteno, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus:

Sadarbības projekti

Atbalsts pētījumu projektiem, ko veic konsorciji, kurus veido dalībnieki no dažādām valstīm, jaunu zinātnisko atziņu, jaunu tehnoloģiju, produktu vai kopīgu pētniecības resursu izstrādei. Projektu apjoms, darbības sfēra un iekšējā organizācija katrā jomā un katrā tematā var atšķirties. Projekti var būt dažādi - no neliela vai vidēja mēroga specifiskām pētniecības darbībām līdz plašākiem integrētiem projektiem, kas mobilizē ievērojamu resursu apjomu iepriekš noteikta mērķa sasniegšanai. Projekta darba plānos tiks iekļauts atbalsts pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

Izcilības tīkli

Atbalsts kopīgām pētniecības programmām, ko īsteno vairākas pētniecības organizācijas, kuras integrē savus pasākumus noteiktā jomā, un ko veic pētniecības grupas, sadarbojoties ilgākā laikposmā. Lai īstenotu šīs kopīgās pētniecības programmas, attiecīgajām organizācijām būs jāuzņemas oficiālas saistības. Projekta darba plānos tiks iekļauts atbalsts pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

Koordinācijas un atbalsta darbības

Atbalsts pasākumiem, kuru mērķis ir koordinēt vai atbalstīt pētniecību (tīklu veidošana, apmaiņa, pētniecības infrastruktūras starptautiska pieejamība, pētījumi, konferences, atbalsts jaunas infrastruktūras būvniecībai u. tml.) vai veicināt cilvēkresursu pilnveidi (piemēram, tīklu veidošana un mācību programmu izstrāde). Šīs darbības var īstenot, izmantojot arī citus veidus, ne tikai uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

To darbību atbalstam, ko īsteno, pamatojoties uz Padomes lēmumiem un saskaņā ar Komisijas priekšlikumu; Kopiena sniegs finansiālu atbalstu šādām dažādu avotu finansētām liela mēroga iniciatīvām:

—	finansiālais ieguldījums kopuzņēmumu dibināšanai, pamatojoties uz Līguma 45. līdz 51. pantā izklāstīto kārtību un noteikumiem,

—	finansiāls ieguldījums jaunas Eiropas nozīmes infrastruktūras izstrādei.

Kopiena īstenos finansēšanas shēmas saskaņā ar noteikumiem, kas Padomes Regulā (Euratom) Nr. 139/2012 (2011. gada 19. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads) (1), ietverti attiecībā uz uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu dalības noteikumiem, saskaņā ar attiecīgiem valsts atbalsta instrumentiem, jo īpaši nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un izstrādei, kā arī saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem šajā jomā. Saskaņā ar šīm starptautiskajām nostādnēm finansiālās līdzdalības apjoms un veids būs jāņem vērā katrā atsevišķajā gadījumā, jo īpaši, ja ir pieejams finansējums no citiem valsts sektora avotiem, tostarp citiem Savienības finansējuma avotiem, piemēram, Eiropas Investīciju bankas.

Dalībniekiem, kuri piedalās netiešā darbībā, kas tiek īstenota mazāk attīstītā reģionā (konverģences reģioni, kā tie definēti 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (2), tostarp reģioni, kas var pretendēt uz struktūrfondu finansējumu saskaņā ar konverģences mērķi, un reģioni, kas var pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu, kā arī attālāki reģioni), iespēju un vajadzības gadījumos tiks mobilizēts papildfinansējums no struktūrfondiem.

3. TIEŠĀS DARBĪBAS – KOPĪGAIS PĒTNIECĪBAS CENTRS

Kopiena uzdos JRC īstenot pasākumus, kas saukti par tiešajām darbībām, atbilstīgi Padomes Lēmumam 2012/95/Euratom (2011. gada 19. decembris) par īpašo programmu, kas īstenojama ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) (3).

(1) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(2) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 40. lpp.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/33

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 19. decembris)

par īpašo programmu, kas īstenojama ar netiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads)

(2012/94/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Zinātnes un tehnikas komiteju,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Kopīgi valstu un Eiropas centieni pētniecības un mācību jomā ir būtiski, lai veicinātu un nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību Eiropā.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/93/Euratom (2011. gada 19. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) (3) (turpmāk "pamatprogramma") pamatprogrammu īsteno ar īpašajām programmām, kurās ietverti sīki izstrādāti noteikumi to īstenošanai, noteikts to ilgums un paredzēti vajadzīgie līdzekļi.

(3)

Pamatprogrammā ietverti divu veidu pasākumi: netiešās darbības kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā un pētniecība saistībā ar kodola skaldīšanu, kodoldrošību un aizsardzību pret jonizējošo starojumu, kā arī tiešās darbības Kopīgā pētniecības centra (JRC) pasākumiem kodolatkritumu apsaimniekošanas, ietekmes uz vidi un kodoldrošības un drošuma jomā, jo īpaši saistībā ar kodolnegadījumiem un ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi. Ar šo īpašo programmu būtu jāīsteno netiešās darbības.

(4)	Šai programmai būtu jāpiemēro normas, ko izvirza uzņēmumu, zinātniskās izpētes centru un universitāšu līdzdalībai, kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanai saskaņā ar pamatprogrammu.

(5)

Saskaņā ar Līguma 101. pantu Kopiena ir noslēgusi vairākus starptautiskus nolīgumus kodolpētniecības jomā, un būtu jācenšas stiprināt starptautisko sadarbību zinātniskajā izpētē ar mērķi turpināt Kopienas integrāciju pasaules pētnieku aprindās. Divpusējā starptautiskā sadarbība ir balstīta uz stabilu tiesisko regulējumu ar sadarbības nolīgumiem starp Kopienu un trešām valstīm. Pamatprogrammai ir būtiska nozīme šo nolīgumu īstenošanā. Tādēļ būtu jāparedz iespēja šajā īpašajā programmā piedalīties valstīm, kuras šādā nolūkā noslēgušas atbilstīgus nolīgumus, un projektu līmenī vajadzētu paredzēt iespēju tajā uz savstarpēja izdevīguma pamata piedalīties vienībām no trešām valstīm un starptautiskām zinātniskās sadarbības organizācijām.

(6)	Šai īpašajai programmai vajadzētu palīdzēt sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nodrošināt, lai tiktu ievērota pienācīga drošības kultūra.

(7)

Īpašās programmas laba finansiālā pārvaldība un tās ieviešana būtu jāveic efektīvi un orientējoties uz lietotāju, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību, kā arī visu programmas dalībnieku piekļuvi šai programmai, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(8)

Lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, kas ir samērīgi ar Savienības finanšu interesēm, lai uzraudzītu gan piešķirtā finanšu atbalsta efektivitāti, gan šo līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Tāpat arī būtu jāveic attiecīgi pasākumi ar mērķi atgūt zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

(9)	Katrai šīs īpašās programmas tematiskajai jomai vajadzētu būt savai budžeta pozīcijai Savienības vispārējā budžetā.

(10)	Veicot pētniecības pasākumus atbilstīgi šai īpašajai programmai, būtu jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā izklāstītie pamatprincipi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem īpašo programmu, kas īstenojama ar netiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) (turpmāk "īpašā programma").

2. pants

Ar īpašo programmu atbalsta kodolenerģijas pētniecības un mācību pasākumus, ietverot visas netiešās pētniecības darbības, kuras veic šādās tematiskās jomās:

a)	pētniecība kodolsintēzes jomā (tostarp Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER));

b)	kodola skaldīšanas, kodoldrošības un aizsardzības pret jonizējošo starojumu pētniecība.

Šajā pantā minēto pasākumu mērķi un vispārīgās nostādnes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Saskaņā ar Lēmuma 2012/93/Euratom 3. pantu maksimālā summa, lai īstenotu īpašo programmu, ir EUR 2 327 054 000, no kuriem līdz 15 % tiek atvēlēti Komisijas administratīvajiem izdevumiem. Šīs summas sadalījums ir šāds:

a)	pētniecība kodolsintēzes enerģijas jomā:	EUR 2 208 809 000;
b)	kodola skaldīšanas, kodoldrošības un aizsardzības pret jonizējošo starojumu pētniecība:	EUR 118 245 000.

4. pants

Visus atbilstīgi īpašajai programmai veiktos pētniecības pasākumus veic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.

5. pants

1. Īpašo programmu īsteno, izmantojot finansēšanas shēmas, kā noteikts Lēmuma 2012/93/Euratom II pielikumā.

2. Īpašajai programmai piemēro noteikumus, ko saistībā ar netiešajām darbībām, kuras noteiktas Padomes Regulā (Euratom) Nr. 139/2012 (2011. gada 19. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads) (9), izvirza uzņēmumu, zinātniskās pētniecības centru un universitāšu dalībai, kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanai.

6. pants

1. Komisija izstrādā gada darba programmu īpašās programmas īstenošanai, sīki izklāstot pielikumā noteiktos mērķus un zinātnes un tehnoloģiju prioritātes, finansēšanas shēmas, kas izmantojamas attiecībā uz tēmām, par kurām aicina iesniegt priekšlikumus, un īstenošanas grafiku.

2. Darba programmā ņem vērā attiecīgos zinātniskās izpētes pasākumus, kurus veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā to atjaunina.

3. Darba programmā norāda kritērijus, pēc kuriem izvērtē netiešo darbību priekšlikumus atbilstoši finansēšanas shēmām un atlasīs projektus. Izmantojamie kritēriji ir izcilība, ietekme un īstenošana. Darba programmu var precizēt vai papildināt ar citām prasībām, svarīguma kritērijiem un robežvērtībām.

4. Tāpat darba programmā var norādīt:

a)	organizācijas, kas saņem dalības maksas biedru naudas veidā;

b)	atbalsta darbības īpašu juridisko personu darbībām.

7. pants

1. Par īpašās programmas īstenošanu atbild Komisija.

2. Īpašās programmas īstenošanā Komisijai palīdz padomdevēja komiteja. Šīs komitejas locekļi var mainīties atbilstīgi komitejas darba kārtībā izskatāmajiem jautājumiem. Aspektiem, kas saistīti ar kodola skaldīšanu, šīs komitejas struktūra, sīki izstrādāti darbības noteikumi un tai piemērojamās procedūras noteiktas Padomes Lēmumā 84/338/Euratom, EOTK, EEK (1984. gada 29. jūnijs) par struktūrām un kārtību Kopienas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas pasākumu vadībai un koordinēšanai (10). Aspektiem, kuri saistīti ar kodolsintēzi, tie ir noteikti Padomes Lēmumā (1980. gada 16. decembris), ar ko izveido Padomdevēju komiteju kodolsintēzes programmai (11).

3. Komisija regulāri informē komiteju par īpašās programmas īstenošanas gaitu un laikus sniedz informāciju par visām darbībām, kas ir ierosinātas vai tiek finansētas saskaņā ar īpašo programmu.

8. pants

Komisija organizē Lēmuma 2012/93/Euratom 6. pantā paredzēto neatkarīgo uzraudzību, izvērtēšanu un pārskatīšanu attiecībā uz pasākumiem, kuri veikti jomās, uz ko attiecas īpašā programma.

9. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. KOROLEC

(1) 2011. gada 15. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(2) OV C 318, 29.10.2011., 127. lpp. Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 25 lpp.

(4) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(6) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(7) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(8) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(9) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.

(10) OV L 177, 4.7.1984., 25. lpp.

(11) Nav publicēts.

PIELIKUMS

ZINĀTNISKIE UN TEHNOLOĢISKIE MĒRĶI, TĒMU UN PASĀKUMU VISPĀRĪGAS NOSTĀDNES

I. PĒTNIECĪBAS TEMATISKĀS JOMAS

I.A Kodolsintēzes enerģijas pētniecība

Vispārējais mērķis

Izstrādāt zināšanu bāzi un īstenot ITER kā būtisku soli virzībā uz to, lai izveidotu drošu, ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un ekonomiski stabilu spēkstaciju reaktoru prototipus.

Pasākumi

1. ITER īstenošana

Kopienai kā projekta uzņēmējai ir īpašs pienākums ITER organizācijā, un tai ir vadošā loma, jo īpaši attiecībā uz ITER Starptautiskās organizācijas pārvaldību, vadību un personāla komplektēšanu, kā arī vispārējo tehnisko un administratīvo atbalstu.

Kopienas kā Puses dalība ITER ietvers turpmākas iemaksas to ierīču un iekārtu celtniecībai, kas nepieciešamas ITER objektā, un projekta atbalstam celtniecības laikā.

Pētniecības un izstrādes pasākumi ITER celtniecības atbalstam tiks veikti kodolsintēzes asociācijās un Eiropas rūpniecības uzņēmumos. Tie ietvers arī komponentu un sistēmu izstrādi un testēšanu.

2. Pētniecība un izstrāde ITER ekspluatācijas sagatavošanai

Specializētas fizikas un tehnoloģiju programmas mērķis būs konsolidēt ITER projekta izvēles un sagatavoties ITER ekspluatācijas ātrai uzsākšanai. Tā tiks veikta ar saskaņotiem eksperimentu, teorijas un modelēšanas pasākumiem, izmantojot JET iekārtas un citas attiecīgas eksperimentu un skaitļošanas iekārtas. Tā nodrošinās Eiropai vajadzīgo ietekmi ITER projektā un sagatavos tai stipras pozīcijas ITER ekspluatācijā. Tā ietvers:

—	specifisku ITER darbības pamattehnoloģiju novērtējumu, izmantojot JET uzlabojumus (ITER līdzīga pirmā siena, siltumenerģijas sistēmas, diagnostika),

—	ITER darbības scenāriju izpēti, veicot mērķtiecīgus eksperimentus ar JET un citām iekārtām, kā arī veicot koordinētus modelēšanas pasākumus.

3. Ierobežoti tehnoloģiskie pasākumi DEMO sagatavošanai

Pamattehnoloģijas un materiālus, kas nepieciešami DEMO spēkstacijas licencēšanai, celtniecībai un ekspluatācijai, kodolsintēzes asociācijas un ražotāji pilnveidos, lai tos pārbaudītu ITER un lai Eiropas rūpniecības uzņēmumi varētu uzcelt DEMO un izstrādāt nākamo kodolspēkstaciju projektus. Īstenos šādus pasākumus:

—	turpināsies īpašas projekta grupas darbs saistībā ar inženiertehniskās izvērtēšanas un projektēšanas īstenošanu ar mērķi sagatavot celtniecībai Starptautisko kodolsintēzes materiālu apstarošanas iekārtu (IFMIF), kuru izmantos kodolspēkstacijas materiālu pārbaudei,

—

grūti aktivējamu un pret radiāciju noturīgu materiālu izstrāde, pārbaude ar apstarošanu un modelēšana; tādu pamattehnoloģiju izstrāde, kas nepieciešamas kodolsintēzes spēkstacijas ekspluatācijas nodrošināšanai, tostarp pārsegu izstrāde; DEMO projekta koncepcijas izstrādes pasākumi, ietverot drošuma un vides aspektus.

4. Pētniecības un izstrādes ilgtermiņa pasākumi

Pilnveidojot pasākumus, kas īpaši skar ITER un DEMO, ar īpašo programmu varēs gūt lielāku pieredzi un paplašināt zināšanu bāzi jomās, kas ir stratēģiski svarīgas attiecībā uz nākamajām kodolspēkstacijām. Šie pētniecības pasākumi vairos kodolsintēzes enerģijas tehniskās īstenošanas iespējas un ekonomisko dzīvotspēju. Īpašās darbības saskaņā ar Pamatprogrammu iekļaus šādus ierobežotus pasākumus:

—	uzlaboto koncepciju tālāku pilnveidi magnētiskās hermetizācijas shēmām, tostarp stellaratoriem. Darbs būs vērsts uz W7-X stellaratora iekārtas sagatavošanu darbībai, esošo iekārtu izmantošanu eksperimentālo datubāzu paplašināšanai un šo konfigurāciju nākotnes perspektīvu novērtēšanu,

—	eksperimentus, teoriju un turpmāku modelēšanu, kuru galīgais mērķis ir visaptveroša izpratne par reaktora klases kodolsintēzes plazmām,

—	pētījumus par kodolsintēzes enerģijas ražošanas sociālajiem un zinātniskajiem aspektiem un ekonomiskumu, kā arī darbības, lai sekmētu sabiedrības informētību un izpratni par kodolsintēzi.

5. Cilvēkresursi, izglītība un mācības – “ITER paaudzes” izveide

Lai nodrošinātu pietiekamus cilvēkresursus un augstu sadarbības līmeni saistībā ar kodolsintēzes tematisko jomu, apmierinot ITER tūlītējas un vidēja termiņa vajadzības, un lai veicinātu turpmāku kodolsintēzes jomas attīstību, tiks veikti šādi pasākumi:

—	atbalsts pētnieku mobilitātei starp tām organizācijām, kas piedalās īpašajā programmā, lai sekmētu ciešāku sadarbību un pētniecības darbību integrāciju, kā arī lai veicinātu starptautisko sadarbību,

—	inženieriem un pētniekiem paredzēta augsta līmeņa pēcdiploma un pēcdoktorantūras apmācība, kas ietver iekārtu izmantošanu kā mācību bāzi un specializētu semināru un darbsemināru rīkošanu, un sadarbības veicināšana starp augstākās izglītības iestādēm.

6. Infrastruktūra

ITER realizācija Eiropā, darot to ITER organizācijas nodrošinātajā starptautiskajā sistēmā, papildinās jauno pētniecības infrastruktūru, kurai būs spēcīga Eiropas dimensija.

7. Tehnoloģiju nodošana, rūpniecības uzņēmumu iesaistīšanās un inovācijas

ITER būs nepieciešama jauna un elastīgāka organizatoriskā struktūra, lai inovācijas un tehnoloģiskā progresa sasniegumus ļautu nekavējoties izmantot rūpniecībā, tādējādi padarot Eiropas rūpniecību konkurētspējīgāku. To veiks šādi:

—

sekmējot inovāciju un zinātības apmaiņu ar saistītām universitātēm, pētniecības institūtiem un ražotājiem, tostarp piemērotu sadarbību ar ITER organizāciju un Eiropas kopuzņēmumu “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām” (F4E) (saskaņā ar attiecīgajiem Savienības iepirkuma noteikumiem nozares partneriem dodot vienlīdzīgas iespējas piedalīties),

—	veicinot patentu reģistrāciju,

—	veicinot Kodolsintēzes rūpniecības inovācijas foruma darbību, kurš izstrādās kodolsintēzes tehnoloģiju plānu un cilvēkresursu pilnveides iniciatīvas, vēršot uzmanību uz inovācijām un potenciālu sniegt jaunus produktus un pakalpojumus.

I.B Kodola skaldīšana, kodoldrošība un aizsardzība pret jonizējošo starojumu

Vispārējais mērķis

Izveidot stabilu zinātnisko un tehnisko bāzi, lai paātrinātu praktisko risinājumu attīstību radioaktīvo atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu drošākai apsaimniekošanai, īpaši paaugstinot drošību, un vienlaikus veicināt resursu izmantošanas ziņā efektīvāku un rentablāku kodolenerģijas izmantošanu, kā arī nodrošināt spēcīgu un sociāli pieņemamu sistēmu cilvēka un vides aizsardzībai pret jonizējošā starojuma ietekmi.

Pasākumi

Netiešās darbības, kas saistītas ar kodola skaldīšanu, kodoldrošību un aizsardzību pret jonizējošo starojumu, veiks piecās galvenajās darbības jomās, kas sīki raksturotas turpmāk. Ņemot vērā kodoldrošībai pastiprināti pievērsto uzmanību, kas virza izmaiņas kodolpētniecībā, vislielāko iespējamo uzmanību saņems tādas jomas kā iekārtu drošība, aizsardzība pret jonizējošo starojumu (tostarp medicīnā) un risku novērtējums. Pastāv nozīmīgas saiknes ar pētniecību Savienības Septītajā pamatprogrammā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (1), jo īpaši enerģētikas, Eiropas standartu, izglītības un mācību, vides aizsardzības, veselības, materiālzinātnes, pārvaldības, kopējās infrastruktūras, drošības un drošuma kultūras jomā. Starptautisko sadarbību veicinās daudzās pētniecības darbībās, īpašu uzmanību pievēršot kodoliekārtu drošībai, un tā notiks sadarbībā ar attiecīgiem tehniskiem un ieinteresēto personu forumiem, kas minēti kodola skaldīšanas, kodoldrošības un aizsardzības pret jonizējošo starojumu pasākumu pamatojumā Lēmuma 2012/93/Euratom I pielikuma I.B punktā.

1. Galīgo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana

Jāveic ģeoloģisko glabātavu projektu inženiertehniskie pētījumi un demonstrējumi, lai sagatavotos īstenošanai, vienlaikus nodrošinot darbības drošību. Jāveic pētījumi, kas uzlabotu zināšanas par atkritumiem un to īpašību izmaiņām laika gaitā, jāizstrādā noturīga metodika darbības un drošuma novērtēšanai, jāveic tādu pārvaldības un sabiedriski aktuālu jautājumu pētniecība, kas saistīti ar pieņemamību sabiedrībai, un citas darbības, lai liktu pamatus vienotam Eiropas uzskatam galvenajos jautājumos saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu – no atkritumu nodošanas līdz apglabāšanai.

2. Reaktoru sistēmas

Nenovirzoties no vispārējā mērķa, veikt pētniecību ar mērķi nodrošināt drošu darbību visās reaktoru sistēmās (tostarp degvielas cikla iekārtās), kuras tiek izmantotas Eiropā, vai, ciktāl tas nepieciešams, lai Eiropā uzturētu plašas speciālās zināšanas kodoldrošības jautājumos – arī tajos reaktoros, kurus Eiropā varētu izmantot nākotnē, īpaši pievēršoties drošības jautājumiem. Tie ir šādi: kodolspēkstaciju darbmūža un vadības novērtējums, drošuma kultūra (samazinot cilvēka un organizatorisko kļūdu risku), progresīvas drošības novērtēšanas metodes, skaitliskās simulācijas rīki, aprīkojums un kontrole, smagu negadījumu novēršana un mazināšana, kā arī saistīti pasākumi zināšanu vadības optimizācijai un pieredzes saglabāšanai.

Ir paredzētas pamata un transversālas izpētes darbības (piemēram, materiālzinātnes) (2) un, vienlaikus pievēršoties tieši drošības jautājumiem, pētījums par nākotnes reaktoriem un visiem degvielas cikla aspektiem, piemēram, par skaldmateriāla atdalīšanu un transmutāciju.

3. Aizsardzība pret jonizējošo starojumu

Pasākumi šajā jomā būs vērsti uz šādiem jautājumiem:

—	labāka to risku veselībai noteikšana, kuri saistīti ar apstarošanu nelielās devās un ilgstošu apstarošanu, pievēršoties arī individuālām atšķirībām, veicot epidemioloģiskus pētījumus un ar šūnu un molekulārās bioloģijas pētījumu palīdzību labāk izprotot iedarbības mehānismus,

—	starojuma medicīniskā lietojuma drošuma un efektivitātes uzlabošana, izmantojot tehnoloģiskos jauninājumus un panākot atbilstīgu līdzsvaru starp šādu izmantojumu sniegto ieguvumu un riskiem,

—	ārkārtas situāciju un situāciju pēc avārijas vadības saskaņotības un integrācijas uzlabošana Eiropā, izstrādājot kopīgus instrumentus un stratēģijas, un to efektivitātes pierādīšana darba vidē,

—	citās jomās tiks veikta labāka valstu veiktu pētniecības pasākumu integrācija, ciktāl tas tiks uzskatīts par nepieciešamu.

4. Infrastruktūra

Ja ir redzama skaidra Eiropas pievienotā vērtība, it īpaši, lai sasniegtu kritisko masu, – sniegt atbalstu tādas galvenās pētniecības infrastruktūras projektēšanai, atjaunošanai, celtniecībai un/vai darbībai, kas vajadzīga jebkurā no minētajām tematiskajām jomām, tostarp atvieglot pētniekiem un pētnieku vienībām pienācīgu piekļuvi esošai un turpmākai infrastruktūrai.

5. Cilvēkresursi un mācības (3)

Valstu programmu koordinēšana un vispārējo mācību vajadzību apmierināšana kodolzinātnē un kodoltehnoloģijā, izmantojot dažādus instrumentus, tostarp tādus, kuri sniedz rezultātus īstermiņā un kuri ir konkurētspējīgi, – kā daļa no vispārējā atbalsta cilvēkresursiem visās tematiskajās jomās. Atbalsts mācību kursiem un mācību tīkliem, kā arī pasākumi ar mērķi uzlabot nozares pievilcīgumu jauniem zinātniekiem un inženieriem un uzlabot koordināciju starp Savienības izglītības iestādēm, lai nodrošinātu kvalifikāciju atbilstību visās dalībvalstīs.

II. ĒTIKAS ASPEKTI

Īstenojot šo īpašo programmu un veicot ar to saistītos pētniecības pasākumus, jāievēro ētikas pamatprincipi. Cita starpā tie ietver principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp cilvēka cieņas un cilvēka dzīvības aizsardzību, personas datu un privātās dzīves aizsardzību, kā arī dzīvnieku un vides aizsardzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, pamatnostādnēm un rīcības kodeksiem to jaunākajās redakcijās, piemēram, Helsinku deklarāciju, Eiropas Padomes Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta 1997. gada 4. aprīlī Ovjedo, un tās papildu protokoliem, ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, UNESCO pieņemto Vispārējo deklarāciju par cilvēka genomu un cilvēktiesībām, ANO Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju (BTWC), Starptautisko līgumu par pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētiskajiem resursiem un attiecīgajām Pasaules Veselības organizācijas rezolūcijām.

Ņems vērā arī atzinumus, ko izteikusi Eiropas Padomdevēju grupa biotehnoloģijas ētikas jautājumos (no 1991. gada līdz 1997. gadam) un Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa (no 1998. gada).

Saskaņā ar subsidiaritātes principu un Eiropā pastāvošo pieeju dažādību pētniecības projektu dalībniekiem jāievēro tiesību akti, noteikumi un ētikas kodeksi, kas ir spēkā valstīs, kurās veic pētījumus. Katrā ziņā ir piemērojami valstu noteikumi, un ar Kopienas finansējumu neatbalsta tādu pētījumu veikšanu kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas attiecīgajā dalībvalstī vai trešā valstī ir aizliegti.

Vajadzības gadījumā personām, kas piedalās pētniecības projektos, no attiecīgās valsts vai vietējās ētikas komitejas pirms pētniecības un tehnoloģiju izstrādes darbību uzsākšanas jāsaņem apstiprinājums. Komisija no ētikas viedokļa sistemātiski pārbaudīs priekšlikumus, kuri saistīti ar ētiski delikātiem jautājumiem vai kuros ētikas aspektiem nav pievērsta pienācīga uzmanība. Īpašos gadījumos ētikas pārbaudi var veikt projekta īstenošanas laikā.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā noteikts, ka Savienība un dalībvalstis, formulējot un īstenojot Savienības politiku, arī izpētes jomā, pilnā mērā ņem vērā dzīvnieku labturības prasības. Padomes Direktīvā 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem (4), noteikts, ka visiem eksperimentiem jānotiek tā, lai eksperimentos izmantotajiem dzīvniekiem neradītu mokas un nevajadzīgas sāpes un ciešanas; tiktu izmantots pēc iespējas mazāks dzīvnieku skaits; izmantotu dzīvniekus ar zemāko neiropsiholoģisko jutīgumu; radītu vismazāk sāpju, ciešanu, moku vai ilgstoša kaitējuma. Dzīvnieku ģenētiskā mantojuma mainīšanu un dzīvnieku klonēšanu var apsvērt vienīgi tad, ja šādu pasākumu mērķi ir ētiski attaisnojami un apstākļi ir tādi, ka ir nodrošināta dzīvnieku labturība un ievēroti bioloģiskās daudzveidības principi. Šīs īpašās programmas īstenošanas laikā Komisija regulāri pārraudzīs zinātnes sasniegumus, kā arī valstu un starptautiskos noteikumus, lai ņemtu vērā visas situācijas pārmaiņas.

(1) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) Par “progresīvo pētniecību” visās zinātnes un tehnoloģijas jomās ir atbildīga Eiropas Pētniecības padome (ERC).

(3) Par pētnieku mobilitāti visās zinātnes un tehnoloģijas jomās tiek gādāts ES Pamatprogrammas īpašajā programmā “Cilvēki”.

(4) OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/40

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 19. decembris)

par īpašo programmu, kas īstenojama ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads)

(2012/95/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Zinātnes un tehnikas komiteju,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/93/Euratom (2011. gada 19. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) (3) (turpmāk “pamatprogramma”) pamatprogrammu īsteno ar īpašajām programmām, kurās ietverti sīki izstrādāti noteikumi to īstenošanai, noteikts to ilgums un paredzēti vajadzīgie līdzekļi.

(2)

(3)	JRC būtu jāīsteno pētniecības un mācību pasākumi, ko veic ar tiešajām darbībām atbilstīgi šai īpašajai programmai.

(4)

Īstenojot savu uzdevumu, JRC būtu jāsniedz uz patērētāju orientēts zinātnisks un tehnisks atbalsts Savienības politikas veidošanas procesā, nodrošinot atbalstu pašreizējo politikas virzienu īstenošanai un pārraudzībai, kā arī reaģējot uz jaunām politikas prasībām. Lai izpildītu savu uzdevumu, JRC būtu jāveic augstākajai Eiropas kvalitātei atbilstoša pētniecība, tostarp uzturot savu zinātniskās izcilības līmeni.

(5)	Īstenojot šo īpašo programmu, liela nozīme būtu jāpiešķir pētnieku mobilitātes un mācību veicināšanai un inovāciju sekmēšanai Savienībā. Jo īpaši JRC būtu jānodrošina atbilstīgi mācību pasākumi kodolsistēmu drošuma un kodoldrošības jomā.

(6)

Šī īpašā programma būtu jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārskatāmi, ņemot vērā atbilstīgās JRC lietotāju vajadzības un Savienības politikas virzienus, vienlaikus aizsargājot Savienības finanšu intereses. Pētniecības pasākumi, ko īsteno saskaņā ar šo īpašo programmu, vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo šīm vajadzībām un sasniegumiem zinātnes un tehnoloģijas jomā, un ar šiem pasākumiem būtu jācenšas sasniegt izcilību zinātnē.

(7)	Lai īstenotu šo īpašo programmu, sadarbību saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu vai saskaņā ar asociācijas nolīgumu var papildināt starptautiska sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši pamatojoties uz Līguma 2. panta h) punktu, 101. un 102. pantu.

(8)

Saistībā ar paplašināšanās un integrācijas pasākumiem JRC mērķis ir veicināt jauno dalībvalstu organizāciju un pētnieku integrāciju savos pasākumos, jo īpaši veicot pasākumus, kas vērsti uz Savienības acquis zinātnes un tehnoloģijas komponentu īstenošanu, kā arī lielāku sadarbību ar organizācijām un pētniekiem no valstīm, ar kurām notiek pievienošanās sarunas, un kandidātvalstīm. Būtu jāparedz arī iespēja pakāpeniski nodrošināt atvērtību pret kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Kaimiņattiecību politikas prioritārajiem jautājumiem.

(9)	JRC būtu jāturpina rast papildu resursus, rīkojot pasākumus uz konkurences pamata. Tie ietver dalību pamatprogrammas netiešajās darbībās, trešo personu darbu un mazākā mērā – intelektuālā īpašuma izmantošanu.

(10)

Šīs īpašās programmas pareiza finanšu pārvaldība un tās īstenošana būtu jānodrošina efektīvi un orientējoties uz lietotāju, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību un visu programmas dalībnieku piekļuvi programmas rezultātiem, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(11)

Lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, kas ir samērīgi ar Savienības finanšu interesēm, lai uzraudzītu gan piešķirtā finanšu atbalsta efektivitāti, gan šo līdzekļu izlietojuma lietderīgumu. Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai atgūtu zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus, saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

(12)	Komisijai būtu laikus jāvienojas par neatkarīgas izvērtēšanas pasākumiem, kas veikti jomās, uz kurām attiecas šī īpašā programma.

(13)	Veicot pētījumus atbilstīgi šai īpašajai programmai, būtu jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atspoguļotie ētikas pamatprincipi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem īpašo programmu, kas īstenojama ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads) (turpmāk “īpašā programma”).

2. pants

Īpašā programma nosaka pasākumus, ko JRC veic saistībā ar kodoljautājumiem, atbalstot dažādas pētniecības darbības, kuras veic, valstīm sadarbojoties šādās tematiskās jomās:

a)	kodolatkritumu apsaimniekošana, ietekme uz vidi un pamatzināšanas;

b)	Eiropai būtisku kodolreaktoru sistēmu drošums;

c)	kodoldrošība (tostarp kodoldrošības aizsargpasākumi, neizplatīšana, nelegālas kodolmateriālu tirdzniecības apkarošana un ar kodolmateriāliem saistītā tiesu ekspertīze).

Šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu mērķi un vispārīgās nostādnes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Saskaņā ar Lēmuma 2012/93/Euratom 3. pantu maksimālā summa, lai īstenotu īpašo programmu, ir EUR 233 216 000.

4. pants

Visus atbilstīgi īpašajai programmai veiktos pētniecības pasākumus veic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.

5. pants

Īpašo programmu īsteno ar tiešajām darbībām, kā noteikts Lēmuma 2012/93/Euratom II pielikumā.

6. pants

1. Komisija izstrādā daudzgadu darba programmu īpašās programmas īstenošanai, sīki izklāstot pielikumā noteiktos mērķus, zinātnes un tehnoloģijas prioritātes un to izpildes grafiku.

2. Daudzgadu darba programmā ņem vērā attiecīgos pētniecības pasākumus, kurus veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā to atjaunina.

7. pants

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. KOROLEC

(1) 2011. gada 15. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(2) OV C 318, 29.10.2011., 127. lpp. Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 25 lpp.

(4) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(6) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(7) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(8) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

PIELIKUMS

KOPĪGAIS PĒTNIECĪBAS CENTRS ĪPAŠĀ PROGRAMMA

1. Mērķis

Īpašās programmas vispārējais mērķis ir sniegt uz patērētājiem orientētu zinātnisku un tehnisku atbalstu Savienības politikai kodolenerģijas jomā un izpildīt Līguma saistības. Lai sasniegtu šo mērķi, zināšanas, prasmes un kompetence ir pastāvīgi jāatjaunina, lai nodrošinātu nepieciešamās mūsdienīgās zināšanas kodolreaktoru drošuma, kodoldrošības un aizsargpasākumu jomā.

2. Pieeja

JRC ar kodolenerģiju saistīto pasākumu mērķis ir izpildīt Līgumā noteiktās pētniecības un izstrādes saistības un atbalstīt gan Komisiju, gan dalībvalstis tādās jomās kā aizsargpasākumi un ieroču neizplatīšana, kodolatkritumu apsaimniekošana, kodoliekārtu un degvielas cikla drošums, vides radioaktivitāte un aizsardzība pret jonizējošo starojumu. Ņemot vērā kodoldrošībai pastiprināti pievērsto uzmanību, kas virza izmaiņas kodolpētniecībā, vislielāko iespējamo atbalstu saņems ar ieroču neizplatīšanu saistītas darbības.

Pamatprogrammas pētniecības un atbalsta pasākumi aizvien būs vērsti uz:

a)	kodolatkritumu apsaimniekošanu, ietekmi uz vidi un pamatzināšanām;

b)	Eiropai būtisku kodolreaktoru sistēmu drošumu;

c)	kodoldrošību (tostarp kodoldrošības aizsargpasākumiem, ieroču neizplatīšanu, nelegālas kodolmateriālu tirdzniecības apkarošanu un ar kodolmateriāliem saistīto tiesu ekspertīzi).

Turklāt JRC turpinās stiprināt savu lomu kā Eiropas etaloncentrs jauno zinātnieku mācību un izglītošanas vajadzībām un informācijas izplatīšanai.

3. Pasākumi

3.1. Kodolatkritumu apsaimniekošana, ietekme uz vidi un pamatzināšanas

3.1.1. Izlietotās kodoldegvielas un augstas radioaktivitātes atkritumu raksturojums, glabāšana un apglabāšana

Izlietotās kodoldegvielas un augstas radioaktivitātes kodolatkritumu apsaimniekošana ir saistīta ar to apstrādi, sagatavošanu transportēšanai, transportēšanu, pagaidu uzglabāšanu un ģeoloģisko apglabāšanu. Galīgais mērķis ir nodrošināt to, lai nevienā no atkritumu ļoti ilgās sabrukšanas posmiem radionuklīdi nenonāktu biosfērā. Mākslīgu un dabīgu ierobežojošu barjeru sistēmu izveide, novērtējums un darbība attiecīgos laika grafikos ir ļoti būtiska šo mērķu sasniegšanai un cita starpā ir atkarīga no degvielas un/vai atkritumu reakcijas ģeoloģiskajā vidē. Īpašajā programmā ir ietverti šādi pētījumi.

3.1.2. Atdalīšana un transmutācija

Kodolenerģijas sistēmu galvenajā stratēģijā ir ietverta kodoldegvielas cikla noslēgšana, lai samazinātu kodolatkritumu ilgtermiņa toksisko starojumu un veicinātu resursu drošu un efektīvu izmantošanu. Būtiskākās problēmas saistībā ar šo koncepciju joprojām ir atdalīšanas metožu optimizēšana, lai no izlietotās kodoldegvielas atdalītu atsevišķus radionuklīdus ar ilgu pussabrukšanas periodu, kā arī drošu un uzticamu degvielas veidu ražošana un kvalificēšana aktinīdu transmutācijai. JRC eksperimentālais darbs atdalīšanas jomā ietver pētniecību gan saistībā ar šķīšanu ūdenī, gan pirometalurģiskajos procesos (sāls vidē).

3.1.3. Aktinīdu fundamentālā pētniecība

Lai uzturētu zināšanas un vadošo pozīciju civilās kodoltehnoloģijas jomā, ir svarīgi veicināt starpnozaru fundamentālo pētniecību kodolmateriālu jomā, kas dotu iespēju rasties jaunām tehnoloģiskām inovācijām. Tas savukārt prasa zināšanas par tā dēvēto “5f elektronu slāņa elementu” (t. i., aktinīdu) un savienojumu reakciju uz (parasti ekstrēmiem) termodinamiskajiem apstākļiem. Sakarā ar nelielo eksperimentālo datubāzi un sarežģīto modelēšanu mūsu pašreizējās zināšanas par šiem mehānismiem ir ierobežotas. Fundamentālā pētniecība, kas risina šos jautājumus, ir ļoti būtiska, lai izprastu šo elementu īpašības un saglabātu vadošās pozīcijas mūsdienu kondensēto vielu fizikā. Progresīvās modelēšanas un simulācijas attīstība tiks izmantota kā līdzeklis eksperimentālo programmu ietekmes vairošanai.

JRC aktinīdu fundamentālās pētniecības programmai joprojām būs vadošā loma aktinīdu fizikā un ķīmijā, un tās galvenais mērķis ir universitāšu un pētniecības centru zinātniekiem nodrošināt pasaules klases iekārtas eksperimentu veikšanai. Tas zinātniekiem dos iespēju izpētīt aktinīdu materiālu īpašības, lai tādējādi viņi varētu pilnveidot savu izglītību un dot ieguldījumu kodolzinātnes attīstībā.

3.1.4. Kodoldati

Ierosinātie nelielo aktinīdu sadedzināšanas iekārtu projekti un kodolenerģijas ražošanas progresīvās koncepcijas rada jaunus pieprasījumus pēc ievērojami precīzākiem kodoldatiem. Eksperimentālo datu kvalitāte ir galvenais jautājums, lai uzlabotu kodolsistēmu drošuma standartus un samazinātu pieļaujamo kļūdu robežvērtības, tādējādi vairojot jaunu reaktoru sistēmu projektēšanas un celtniecības rentabilitāti. Datubāzēm, tostarp ESAO Kodolenerģijas aģentūras datubāzēm, ko izmanto rūpniecībā un pētniecības laboratorijās, jābūt pilnīgām, precīzām un apstiprinātām ar skaidri definētām kvalitātes nodrošināšanas procedūrām.

JRC izstrādās starptautiski nepieciešamos datus un arī turpinās drošu Van de Graaff un GELINA lineāro paātrinātāju darbību.

3.1.5. Kodolpētniecības lietojums medicīnā

Jaunajā vēža slimības ārstēšanas terapijā, ko dēvē par mērķēto alfa terapiju (TAT), izmanto alfa daļiņu starojuma unikālās fizikālās īpašības (jo īpaši to augsto enerģijas līmeni un īso noskrējiena garumu cilvēka audos), lai selektīvi iedarbotos uz slimajām šūnām un iznīcinātu tās, vienlaikus saudzējot apkārtējos veselos audus. Šīs metodes var izmantot, lai ārstētu vēzi un infekcijas slimības.

JRC, cieši sadarbojoties ar valstu organizācijām, turpinās atbalstīt TAT pilnveidošanu, īpaši koncentrējoties uz alternatīviem procesiem alfa starojuma avotu ražošanai un uz radioaktīvi iezīmētu biomolekulu radiobioloģisko testēšanu, novērtējot to efektivitāti un īstenošanas iespējamību un dodot iespēju īstenot šos jaunos pielietojumus slimnīcās un farmācijas nozarē.

3.1.6. Vides radioaktivitātes monitorings

Līguma II sadaļas 3. nodaļā paredzēts noteikt kodolsistēmu drošuma pamatstandartus strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību. Līguma 31. līdz 38. pantā paredzēti noteikumi par dalībvalstu un Komisijas lomu attiecībā uz cilvēka veselības aizsardzību, apkārtējās vides radioaktivitātes līmeņu kontroli, nokļūšanu vidē un kodolatkritumu apsaimniekošanu. Tas ietvers arī galvenos ar avāriju pārvarēšanu saistītos aspektus. Saskaņā ar Līguma 39. pantu JRC sniedz palīdzību Komisijai šā uzdevuma veikšanā.

Ņemot vērā jaunos ierobežojumus attiecībā uz radionuklīdiem dzeramajā ūdenī un pārtikas sastāvdaļās, JRC izstrādās analīžu metodes un izveidos atbilstošus atsauces materiālus. Ar dalībvalstu uzraudzības laboratorijām tiks organizēti laboratoriju savstarpēji salīdzinājumi, lai novērtētu atbilstīgi Līguma 35. un 36. pantam paziņoto uzraudzības datu salīdzināmību un atbalstītu radioaktivitātes mērīšanas sistēmu saskaņošanu ar atsauces testu materiāliem.

3.1.7. Zināšanu pārvaldība, mācību pasākumi un izglītība

Jaunajām kodolzinātnieku un kodolinženieru paaudzēm ir svarīgi saglabāt un padziļināt zināšanas kodoljautājumos, veicot pētniecības un lietišķo programmu gaitā iegūto eksperimentu, rezultātu, interpretāciju un iemaņu izplatīšanu.

JRC centīsies panākt, lai šīs zināšanas būtu viegli pieejamas, pienācīgi organizētas un labi dokumentētas un lai Eiropā tiktu atbalstīti augstākās izglītības pasākumi gan attiecībā uz reaktoriem, kas darbojas pašreiz, gan uz inovatīviem ceturtās paaudzes reaktoriem. Turklāt JRC izveidos Eiropas Kodolenerģētikas cilvēkresursu observatoriju, lai analizētu tendences Eiropā un sniegtu zinātnisku atbalstu Savienības politikas veidošanai. JRC arī palīdzēs uzlabot saziņu par kodoljautājumiem, jo īpaši attiecībā uz to, kā tos uztver sabiedrībā, un plašākā mērogā – par stratēģiju kopējai informētībai par enerģētiku. Ilgā pieredze un ar kodolenerģijas datu mērījumiem saistītais unikālais aprīkojums paver arī lielisku iespēju kodolzinātnieku un kodolinženieru izglītošanai un apmācībai papildus universitātes izglītībai, jo tiek nodrošināta praktiska pieeja kodoliekārtām.

3.2. Kodolsistēmu drošums

3.2.1. Kodolreaktoru drošums

Lai saglabātu un uzlabotu kodolspēkstaciju drošumu, jāizvērš un jāvalidē mūsdienīga un uzlabota drošuma novērtēšanas metodika un atbilstīgi analīzes rīki. JRC veic mērķtiecīgus eksperimentālus pētījumus, lai uzlabotu izpratni par noteicošajām fizikālajām parādībām un procesiem, lai sekmētu validāciju un verifikāciju deterministiskajiem un stohastiskajiem drošības novērtējumiem, balstoties uz uzlabotu modelēšanu attiecībā uz kodolspēkstaciju tehnoloģiskajiem procesiem (reaktivitāti un termohidrauliku), uz komponentiem, kas pakļauti slodzei/novecošanās procesam, un uz cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru. JRC arī turpmāk būs būtiska loma, veidojot Eiropas Informācijas apstrādes centru darbības pieredzes apmaiņas jautājumos un nodrošinot tā darbību, lai tas nestu labumu visām dalībvalstīm. Tas sniegs aktuālus ziņojumus par konkrētiem ar kodolspēkstacijām saistītiem jautājumiem un veicinās efektīvu darbības pieredzes apmaiņu un īstenošanu, lai uzlabotu kodolspēkstaciju drošumu, kas dos labumu visiem Eiropas regulatoriem un palīdzēs mazināt kodolavāriju iespējamību. Tas īstenos pētniecības programmas, kas saistītas ar atbalstu drošības prasību un progresīvu novērtēšanas metožu izstrādi reaktoru sistēmām, kuras ir nozīmīgas saistībā ar kodoldrošību. Centra darbība aptvers arī galvenos aspektus saistībā ar pētījumiem par reaktoru un to infrastruktūru ekspluatācijas pārtraukšanu (metodoloģija, apmācība, zinātniskais pamatojums).

3.2.2. Kodoldegvielas drošums kodolreaktoros, kas darbojas Savienībā

Otrās un trešās paaudzes vieglā ūdens reaktori, iespējams, darbosies visu 21. gadsimtu. Lai palielinātu to drošumu, ir jānodrošina labāka izpratne par reaktora degvielas stieņu sistēmas (degvielas un apšuvuma) darbību reaktora iekšienē, jo īpaši attiecībā uz paildzinātai ekspluatācijai paredzētām sistēmām, ietverot normālus ekspluatācijas apstākļus, kā arī incidenta un negadījuma apstākļus. Divi galvenie aspekti šajā izpētē ir degvielas stieņu mehāniskā integritāte reaktora kalpošanas laikā un degvielas reakcija uz avārijas apstākļiem (tostarp nopietniem negadījumiem reaktorā, līdz pat reaktora degvielas zonas izkušanai).

Galu galā eksperimenti un teorija saistībā ar labi izveidotiem fizikālajiem un ķīmiskajiem mehānismiem jāiekļauj daudzpakāpju modeļos un visbeidzot degvielas kvalitātes kodos.

JRC veiktā pētniecība būs vērsta arī uz eksperimentālā etalonuzdevuma uzlabošanu attiecībā uz UO2 un jauktās oksīdu degvielas izturēšanos augstas izdegšanas pakāpes apstākļos.

3.2.3. Mūsdienu kodolenerģijas sistēmu droša darbība

Jaunas reaktoru koncepcijas, kas saistītas ar paaugstinātu drošumu, aizsargpasākumiem un ilgtspējību, pasaulē, jo īpaši Ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā (GIF), tiek uzskatītas par jaunu pētniecības tēmu. Dalībvalstis ir pilnvarojušas JRC darboties kā izpildes pārstāvim saistībā ar Kopienas dalību GIF. Šajā statusā JRC turpinās koordinēt Eiropas ieguldījumu (ar tiešām vai netiešām darbībām vai ar dalībvalstu starpniecību) dažādos GIF projektos.

Pētījumi, kas veikti JRC laboratorijās, galvenokārt ietver jaunu inovatīvu projektu un inovatīvu degvielas ciklu drošuma aspektus, jo īpaši attiecībā uz jaunu degvielas veidu raksturošanu, apstarošanas testēšanu un pēcapstarošanas pārbaudi, kā arī novatorisku konstrukciju un apšuvuma materiālu raksturošanu un kvalificēšanu. Turklāt pētījumi tiek veikti saistībā ar jaunās paaudzes reaktoru drošuma prasībām un attiecīgu kodolsistēmu modernizētu novērtēšanu. Mērķis ir atbalstīt kopējas Eiropas pieejas izveidošanu jaunu inovatīvu projektu drošuma novērtēšanā. Šajā sakarā attiecīgi tiks izmantotas sinerģijas ar SNETP.

3.3. Kodoldrošība

3.3.1. Kodoldrošības aizsargpasākumi

Sakarā ar kodolenerģētikas aizvien būtiskāko lomu elektroenerģijas ražošanā Eiropā un pasaulē nepārtraukti palielinās darbs ar kodolmateriāliem degvielas ciklā. Lai novērstu šo materiālu izmantošanu citiem nolūkiem, nekā tie paredzēti, izšķiroša nozīme ir spēcīgas un uzticamas kodoldrošības aizsargpasākumu un neizplatīšanas sistēmas izveidošanai. Vēl joprojām ir nepieciešami tehniski jauninājumi un uzlabojumi, lai īstenotu jauno aizsargpasākumu politiku. Šā brīža uzdevums ir panākt lielāku automatizāciju un uzlabot informācijas analīzes rīkus, lai samazinātu gan inspektoru slodzi, gan kodolrūpniecības slogu. Jaunas un inovatīvas pieejas arī tiks piemērotas Eiropai būtiskām reaktoru sistēmām un to attiecīgajiem degvielas cikliem.

3.3.2. Papildu protokols

Papildu protokola mērķis ir novērst nedeklarētu darbību ar kodolmateriāliem. Lai to īstenotu, vajadzīgi vairāki paņēmieni, kas atšķiras no tiem (vai ir vairāk attīstīti par tiem), ko izmanto, lai pārbaudītu kodolmateriālu uzskaiti. Paredzams, ka deklarāciju pilnīguma pārbaudei būs nepieciešams vairāk darba un ka tādējādi pētniecībā un izstrādē būs vairāk jāpievēršas nelegālo programmu atklāšanas metodēm, dažos gadījumos izmantojot tādas pašas metodes kā ar kodolmateriāliem saistītajā tiesu ekspertīzē. Būs jāpieliek lielas pūles, lai uzlabotu sīko daļiņu analīzes metodes deklarēto darbību pārbaudei vai nedeklarētu darbību atklāšanai.

3.3.3. Informācijas vākšana no atklātiem avotiem par kodolmateriālu neizplatīšanu

Lai atbalstītu Komisijas dienestus un sadarbotos ar IAEA un dalībvalstu iestādēm, JRC turpinās sistemātiski vākt un analizēt informāciju no dažādiem avotiem (internets, speciālā literatūra, datubāzes) par kodolmateriālu neizplatīšanas jautājumiem. Šo informāciju izmantos, lai sagatavotu valsts ziņojumus, kuru nolūks ir cieši uzraudzīt ar kodolmateriāliem saistīto darbību attīstību un ar kodolmateriāliem tieši saistītu un divējāda lietojuma iekārtu un tehnoloģiju importu un/vai eksportu atsevišķās valstīs. Turklāt JRC sekos eksporta kontroles režīmu tehniskajai attīstībai un sniegs tehnisku atbalstu attiecīgajiem Komisijas dienestiem.

3.3.4. Nelegālas kodolmateriālu tirdzniecības apkarošana, tostarp ar kodolmateriāliem saistītā tiesu ekspertīze

Problēmas, ko rada kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu nelegālā tirdzniecība, ar to saistītie izplatīšanas riski un kodolterorisma draudi liek izstrādāt pasākumu kopumu, lai risinātu ar novēršanu, atklāšanu un reaģēšanu saistītos jautājumus. Kodoldrošībai tiek pievērsta lielāka uzmanība visos līmeņos, ietverot gan starptautiskas iniciatīvas (Globālā iniciatīva cīņai pret kodolterorismu, Ieroču izplatīšanas drošības iniciatīva, ANO DPR 1540 un citas), gan daudzpusēju sadarbību un tehnisko attīstību. Personāla mācību pasākumiem ir ļoti būtiska loma kodoldrošības pasākumu īstenošanā. JRC dalās ar dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām savā pieredzē un zināšanās par kodolenerģijas jomu kopumā un jo īpaši par kodoldrošības jomu.

Lai to panāktu, ir jāizstrādā vai jāuzlabo dažādas mācību programmas un jāizveido vai jāatjaunina ar tām saistītie mācību moduļi. JRC gatavojas izveidot Eiropas Drošības mācību centru, kas sākotnēji koncentrēsies uz kodolenerģijas un radioloģisko drošību.

4. Ētikas aspekti

Īstenojot šo īpašo programmu un veicot ar to saistītos pētniecības pasākumus, jāievēro ētikas pamatprincipi. Tie ietver principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu un daudzveidīgajām Eiropā izmantotajām pieejām pētniecības projektu dalībniekiem jāatbilst tiesību aktu, noteikumu un ētikas normu prasībām, kas ir spēkā valstīs, kurās veic pētījumus. Katrā ziņā ir piemērojami valstu noteikumi, un konkrētā dalībvalstī vai citā valstī aizliegtu pētījumu veikšanu neatbalsta ar Euratom finansējumu ne minētajā dalībvalstī, ne citā valstī.

Vajadzības gadījumā pētniekiem, kas piedalās pētniecības projektos, pirms pasākumu uzsākšanas jāsaņem apstiprinājums no attiecīgās valsts vai vietējās ētikas komitejas. Komisija no ētikas viedokļa sistemātiski pārbaudīs priekšlikumus, kuri saistīti ar ētiski delikātiem jautājumiem vai kuros ētikas aspektiem nav pievērsta pienācīga uzmanība. Īpašos gadījumos pārskatīšanu no ētikas viedokļa var veikt projekta īstenošanas laikā.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/50

PADOMES LĒMUMS 2012/97/KĀDP

(2012. gada 17. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2011. gada 15. februārī pieņēma Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi (1).

(2)	Pamatojoties uz Lēmuma 2011/101/KĀDP atkārtotu izskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāatjaunina līdz 2013. gada 20. februārim.

(3)	Tomēr vairs nav iemesla dažas personas un vienības atstāt to personu un vienību sarakstā, kam piemēro Lēmumā 2011/101/KĀDP paredzētos ierobežojošos pasākumus.

(4)	Lai vēl vairāk atvieglinātu dialogu starp ES un Zimbabves valdību, būtu jāatceļ ieceļošanas aizliegums, kas uzlikts diviem Zimbabves valdības attiecību atjaunošanas grupas locekļiem, kuri minēti Lēmumā 2011/101/KĀDP.

(5)	Būtu jāatjaunina informācija par dažām personām un vienībām, kas iekļautas Lēmuma 2011/101/KĀDP pielikuma sarakstā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes Lēmumu 2011/101/KĀDP groza šādi:

lēmuma 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2. Šo lēmumu piemēro līdz 2013. gada 20. februārim.

3. Lēmuma 4. panta 1. punktā minētie pasākumi, ciktāl tie attiecināmi uz II pielikumā uzskaitītajām personām, tiek pārtraukti līdz 2013. gada 20. februārim.

4. Šo lēmumu regulāri pārskata un attiecīgi atjaunina vai groza, ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti.”;

2)	pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma I pielikumā un visā Lēmuma 2011/101/KĀDP tekstā vārdu “Pielikums” aizstāj ar vārdu “I pielikums”;

3)	tekstu šā lēmuma II pielikumā pievieno kā II pielikumu Lēmumam 2011/101/KĀDP.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 17. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. SAREEN

(1) OV L 42, 16.2.2011., 6. lpp.

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

LĒMUMA 4. UN 5. PANTĀ MINĒTO PERSONU UN VIENĪBU SARAKSTS

I. Personas

	Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)	Identifikācijas informācija	Iekļaušanas pamatojums
1.	Mugabe, Robert Gabriel	Prezidents, dzimis 1924. gada 21. februārī; pase AD001095.	Valdības vadītājs, atbildīgs par darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.
2.	Abu Basutu, Titus Mehliswa Johna	Ģenerāļa vietnieks gaisa spēkos, Matebeleland South; Dzimis 1956. gada 2. jūnijā.	Militārpersona, kas tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, ko izvērta pirms vēlēšanām un to laikā Gwanda rajonā. Gaisa spēku ģenerāļa Perence Shiri (sarakstā ar 100. numuru) vietnieks
3.	Bonyongwe, Happyton Mabhuya	Centrālās izlūkošanas organizācijas ģenerāldirektors, dzimis 1960. gada 6. novembrī; pase: AD002214. ID: 63-374707A13.	Augsti stāvoša drošības iestādes amatpersona, kam ir cieša saikne ar valdības Zimbabves Āfrikas Nacionālās savienības patriotiskās frontes (ZANU-PF) frakciju un ir iesaistīts valsts represīvās politikas veidošanā vai vadīšanā. Tiek apsūdzēts Kustības demokrātiskām pārmaiņām (MDC) aktīvistu nolaupīšanā, spīdzināšanā un nogalināšanā 2008. gada jūnijā.
4.	Buka (pazīstama arī kā Bhuka), Flora	Prezidenta biroja darbiniece (bijusī Valsts ministre, kas atbildīga par zemi un pārvietošanas programmām, bijusī Valsts ministre viceprezidenta birojā un bijusī Valsts ministre prezidenta birojā zemes reformas jautājumos), dzimusi 1968. gada 25. februārī.	Valsts ministre viceprezidenta Nkomo birojā, atbildīga par vardarbības organizēšanu Gokwe rajonā un par vēršanos pret MDC vadību 2008. gadā.
5.	Bvudzijena, Wayne	Policijas komisāra palīgs, Policijas orators; Dzimis 1958. gada 24. aprīlī. ID: 29-008792V71.	Augsti stāvoša policijas spēku amatpersona. Policijas orators. 2008. gadā viņš apvainoja MDC par to, ka tā vēlēšanu vardarbībā vainīgos izmitinājusi MDC apgabala un valsts birojā.
6.	Chapfika, David	Bijušais lauksaimniecības ministra vietnieks (bijušais finanšu ministra vietnieks), dzimis 1957. gada 7. aprīlī. Pase: ZL037165. ID: 63-052161G48.	ZANU-PF finansējuma meklēšanas komitejas Valsts priekšsēdētājs, kas 2088. gadā sponsorēja kaujinieku bāzes Mutoko reģiona Hoyuyu rajonā.
7.	Charamba, George	Informācijas un publicitātes nodaļas pastāvīgais sekretārs, dzimis 1963. gada 4. aprīlī; pase AD002226; pase: AD001255 ID: 07-003617B07.	Augsti stāvošs civildienesta ierēdnis valdības ZANU-PF frakcijā.
8.	Chidarikire, Faber Edmund	Mashonaland West apgabala gubernators, bijušais Chinhoyi mērs, dzimis 1946. gada 6. jūnijā. ID: 70-056539L70.	Bijušais ZANU-PF mērs Chinoyi un apgabala gubernators, kas saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju.
9.	Chigudu, Tinaye Elisha Nzirasha	Bijušais Manicaland apgabala gubernators. Dzimis 1942. gada 13. augustā. Pase AD000013. ID 63-022247R42.	Bijušais Zimbabves kalnraktuvju un ieguves attīstības ministrijas pastāvīgais sekretārs un bijušais Manicaland apgabala gubernators. Saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. 2008. gada jūnijā pavēlēja veikt represijas pret MDC atbalstītājiem.
10.	Chigwedere, Aeneas Soko	Bijušais Mashonaland East apgabala gubernators, bijušais ministrs, dzimis 1939. gada 25. novembrī. ID 25-15430J80.	Apgabala gubernators, kas saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju.
11.	Chihota, Phineas	Rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministra vietnieks. Dzimis 1950. gada 23. novembrī.	Valdības ZANU-PF loceklis. Draudēja MDC atbalstītājiem ar nāvi un ir saistīts ar iedzīvotāju nolaupīšanu un spīdzināšanu 2008. gada jūnijā.
12.	Chihuri, Augustine	Policijas komisārs, dzimis 1953. gada 10. martā. Pase AD000206. ID 68-034196M68.	Augsti stāvoša policijas amatpersona un loceklis kopējā operatīvajā vadībā, kas cieši saistīta ar ZANU-PF represīvo politiku. Ir publiski atzinies, ka pretēji Policijas likumam atbalstīja ZANU-PF. 2009. gada jūnijā pavēlēja policijai atsaukt visas lietas, kas saistītas ar slepkavībām, kuras veiktas 2008. gada jūnija prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
13.	Chinamasa, Patrick Anthony	Tieslietu, juridisko lietu un parlamenta lietu ministrs, dzimis 1947. gada 25. janvārī. ID 63-005591M42.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
14.	Chindori-Chininga, Edward Takaruza	Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs, dzimis 1955. gada 14. martā. Pase AN388694. ID 63-377216C71.	Bijušais valdības loceklis – joprojām saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju kā Parlamenta ZANU-PF loceklis. 2008. gada vēlēšanu priekšvēlēšanas kampaņas laikā Guruve kaujinieku bāzes komandieris.
15.	Chinotimba, Joseph	Zimbabves valsts atbrīvošanas kara veterānu apvienības viceprezidents, ZANU-PF kaujinieku vienības vadītājs. Dzimis 1957. gada 6. jūnijā. ID 63-312672W11.	Chinotimba 2008. gada vēlēšanu laikā vadīja grupu, kas sagrāva Admore Chibutu māju. 2008. gada maijā kopā ar armijas locekļiem un ZANU-PF atbalstītājiem uzbruka Tongeyi Jeremiah mājai.
16.	Chipanga, Tongesai Shadreck	Bijušais iekšlietu ministra vietnieks, dzimis 1940. gada 10. oktobrī alt. 1946. gada 10. oktobrī..	Bijušais valdības loceklis un bijušais Zimbabves slepenpolicijas direktors – saistīts ar politiski motivētu slepkavību.
17.	Chipwere, Augustine	Brigādes ģenerālis bijušais pulkvedis, Bindura South	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā pirms 2008. gada vēlēšanām un to laikā. Atbildīgs par politisko apvērsumu Bindura. Militārpersona, ko prezidents paaugstināja 2011. gadā.
18.	Chiwenga, Constantine	Zimbabves aizsardzības spēku komandieris, ģenerālis (bijušais armijas komandieris, ģenerālleitnants), dzimis 1956. gada 25. augustā. Pase AD000263. ID 63-327568M80	Kopējās operatīvās vadības loceklis un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā. Izmantoja armiju, lai atņemtu lauku saimniecības. 2008. gada vēlēšanu laikā bija galvenais ar prezidenta vēlēšanām saistītās vardarbības ierosinātājs.
19.	Chombo, Ignatius Morgan Chiminya	Pašvaldību, valsts un pilsētu attīstības ministrs, dzimis 1952. gada 1. augustā. Pase AD000500. ID 70-086938D70.	Valdības ZANU-PF loceklis un ir atbildīgs par MDC darbības traucēšanu pašvaldībās, liedzot finansējumu un vajājot to.
20.	Dinha, Martin	Mashonaland Central apgabala gubernators	Apgabala gubernators, kas saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. Iesaistīts 2009. gada lauku saimniecību grautiņos Rockwood ciematu koncesijā.
21.	Goche, Nicholas Tasunungurwa	Transporta, komunikāciju un infrastruktūras attīstības ministrs (bijušais prezidenta biroja valsts ministrs valsts drošības lietās), dzimis 1946. gada 1. augustā. ID 63-355978S68	Valdības loceklis no ZANU-PF. 2008. gada jūnijā piespieda visas NVO pārtraukt praktisko darbu un pārtikas izdali. Atbildīgs par kaujinieku bāzi Shamva un iesaistīts šajā rajonā notikušajā vardarbībā.
22.	Gono, Gideon	Reserve Bank of Zimbabwe (centrālā banka) vadītājs, dzimis 1959. gada 29. novembrī. Pase AD000854. ID 58-001824K07.	Saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā. 2008. gadā nelikumīgi novirzīja līdzekļus ZANU-PF.
23.	Gurira, Cephas T.	Brigādes ģenerālis, bijušais pulkvedis, Zimbabves aizsardzības spēki. Dzimis 1963. gada 1. maijā. ID 29-061056D29	Tieši piedalījies pirms 2008. gada vēlēšanām un to laikā notikušajā terora aktu kampaņā. Atbildīgs par musināšanu uz vardarbību Mhondoro.
24.	Gwekwerere, Stephen (alias Steven)	Pulkvedis, Chinhoyi	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, ko izvērta pirms vēlēšanām un to laikā. Piedalījās grupā, kas 2008. gadā Chinoyi uzbruka iedzīvotājiem.
25.	Kachepa, Newton	Parlamenta loceklis no Mudzi North apgabala. Dzimis 1970. gada 10. februārī. ID 32-088209M48	Parlamenta loceklis, iesaistīts Peter Tom Butao slepkavībā 2008. gada 14. aprīlī un Kingswell Mateta slepkavībā 2008. gada jūlijā. Viņš pavēlēja savā vēlēšanu apgabalā spīdzināt daudzus MDC atbalstītājus.
26.	Karakadzai, Mike Tichafa	Gaisa spēku komodors, Harare Metropolitan province. Dzimis 1957. gada 7. martā. ID 63-632526N13.	2008. gadā bija tieši iesaistīts pirms vēlēšanām un to laikā uzsāktajā terora aktu kampaņā, vadot nolaupīšanas un vardarbību Harari.
27.	Kasukuwere, Saviour	Ministra vietnieks Jaunatnes attīstības, pamatiedzīvotāju un pilnvarošanas jautājumos un ZANU-PF Politbiroja sekretāra vietnieks jaunatnes jautājumos, dzimis 1970. gada 23. oktobrī. ID 45-046113Q45.	Valdības loceklis no ZANU-PF. Organizēja tos, kas bija iesaistīti 2011. gada februārī Harare notikušajās vardarbīgās sacelšanās norisēs.
28.	Kazangarare, Jawet	ZANU-PF padomnieks Hurungwe North apgabalā un kara veterāns. Dzimis 1957. gada 12. aprīlī. ID 38-102814B58.	Tieši iesaistīts valdības vadītā terora aktu kampaņā, ko izvērta pirms vēlēšanām un to laikā 2008. gadā. Atbildīgs par MDC atbalstītāju vardarbīgas apspiešanas vadīšanu Hurungwe, tostarp par izvarošanām, slepkavībām un māju sagraušanu, un it īpaši ir iesaistīts MDC vēlēšanu pārstāvja Tapiwa Mubwanda slepkavībā Hurungwe North 2008. gada maijā.
29.	Khumalo, Sibangumuzi	Brigādes ģenerālis, Matebeleland North. Dzimis 1954. gada 16. augustā. ID 08-448357W73.	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, ko izvērta pirms vēlēšanām un to laikā. Tiek vainots 2011. gada februārī notikušajā vardarbības un terora sākšanas stratēģijā, liekot militārpersonām koordinēt kampaņu, kuras mērķi bija noturēt Mugabe pie varas.
30.	Kunonga, Nolbert (pazīstams arī kā Nobert)	Pašiecelts anglikāņu baznīcas bīskaps	Skaļš režīma atbalstītājs. Viņa sekotājus atbalstīja policija, veicot vardarbību pret baznīcas atbalstītājiem 2011. gadā.
31.	Kwainona, Martin	Komisāra palīgs, dzimis 1953. gada 19. janvārī; pase AD001073. ID 63-293627V45.	Augsti stāvoša policijas amatpersona, kas vietējām iestādēm deva pavēles kūdīt uz vardarbību Kanyuchi ciematā, Mount Darwin 2008. gada aprīlī.
32.	Kwenda, R.	Majors, Zaka East	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, ko izvērta pirms vēlēšanām un to laikā. Zaka 2008. gadā notikušās vardarbības vadītājs.
33.	Langa, Andrew	Civildienesta ministra vietnieks (bijušais transporta un komunikāciju ministra vietnieks). Dzimis 1965. gada 13. janvārī. ID 21-017934E21.	Valdības loceklis no ZANU-PF. 2005. gadā sāka apšaudi pret MDC jaunatnes asamblejas 11 locekļiem. 2008. gadā iebiedēja vēlētājus vēlēšanu dienā.
34.	Mabunda, Musarashana	Policijas komisāra palīgs. Dzimis 1958. gada 11. novembrī. ID 22-026198T13.	Drošības spēku loceklis un lielā mērā atbildīgs par smagiem mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpumiem. Vadīja 2007. gada 11. martā notikušo piekaušanu, spīdzināšanu un represijas. 2008. gada jūnijā draudēja nogalināt Lovemore Madhuku.
35.	Machaya, Jason (pazīstams arī kā Jaison) Max Kokerai	Midlands apgabala gubernators. Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministra vietnieks, dzimis 1952. gada 13. jūnijā. ID 26-003018Z26.	Midlands apgabala gubernators. Saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. Ar savu ietekmi panāca, ka tiek apturēta politiskas slepkavības – ko, iespējams, izdarījis viņa dēls – izmeklēšana.
36.	Made, Joseph Mtakwese	Lauksaimniecības tehnikas un mehanizācijas ministrs (bijušais Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs), dzimis 1954. gada 21. novembrī. Pase AN000144. ID 29-128547N42.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
37.	Madzongwe, Edna (pazīstama arī kā Edina)	ZANU-PF senāta priekšsēdētāja, dzimusi 1943. gada 11. jūlijā. ID 63-748119H32.	ZANU-PF politbiroja locekle. Izmantoja savu ietekmi, lai 2008. gada februārī mudinātu veikt politiskās vajāšanas. Iesaistīta Chegutu notikušajā vardarbībā, tostarp Stockade Citrus Estate atņemšanā, dodot tiešas pavēles represiju vadītājiem.
38.	Mahofa, Shuvai Ben	Bijušais Jaunatnes attīstības, dzimumu līdztiesības un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks, dzimis 1941. gada 4. aprīlī. Pase AD000369. ID 27-031942V27	Sponsorēja personas, kas izveidoja spīdzināšanas bāzes Masvingo. Personas no šīm bāzēm 2008. gada 24. aprīlī nogalināja Mapurisa Zvidzai un 2008. gada 11. jūnijā – Tiziro Moyo.
39.	Maluleke, Titus	Masvingo apgabala gubernators (bijušais Izglītības, sporta un kultūras ministra vietnieks)	Apgabala gubernators, kas saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. Atbalstīja 2009. gada zemes okupāciju Masvingo.
40.	Mangwana, Paul Munyaradzi	Constitutional Select Committee (COPAC) vadītājs un bijušais Valsts ministrs pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumos, dzimis 1961. gada 10. augustā. Pase AD000459. ID 22-017031E12.	Valdības loceklis no ZANU-PF. Sponsorēja un vadīja ZANU-PF teroristu brigādes darbības 2008. gada maijā/jūnijā Chivi Central.
41.	Marumahoko, Reuben	Reģionālās integrācijas un starptautiskās sadarbības ministra vietnieks un bijušais Ārlietu ministra vietnieks (bijušais Iekšlietu ministra vietnieks), dzimis 1948. gada 4. aprīlī. ID 63-311317Y71.	Valdības loceklis no ZANU-PF. ZANU-PF kaujinieku komandieris Hurungwe. Ar ZANU-PF atbalstītāju grupu un kara veterāniem no 2008. gada aprīļa līdz jūlijam veica uzbrukumus MDC atbalstītājiem un sagrāva vairākas mājas Hurungwe rajonā.
42.	Mashava, G.	Pulkvedis, Chiredzi Central	2008. gadā Chirenzi vadīja politiski motivētu vardarbību.
43.	Masuku, Angeline	Matabeleland South apgabala gubernatore un ZANU-PF Politbiroja locekle, sekretāre invalīdu un sociāli atstumto lietās, dzimusi 1936. gada 14. oktobrī. ID 08-266228E19.	Apgabala gubernatore, kas saistīta ar valdības ZANU-PF frakciju.
44.	Mathema, Cain Ginyilitshe Ndabazekhaya	Bulawayo apgabala gubernators. Dzimis 1948. gada 28. janvārī. ID 63-682168J73.	Apgabala gubernators, kas saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju.
45.	Mathuthu, Thokozile (alias Sithokozile)	Matabeleland North apgabala gubernators, ZANU-PF Politbiroja loceklis, transporta un sociālās labklājības jautājumu sekretāra vietnieks	Apgabala gubernators, kas saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. 2008. gada jūnijā izmantoja savu amata stāvokli, lai kurinātu naidu pret MDC atbalstītājiem.
46.	Matibiri, Innocent Tonderai	Policijas komisāra vietnieks. Dzimis 1968. gada 9. oktobrī. ID 63-729730V70.	Augsti stāvoša drošības spēku amatpersona, saistīts ar kādas lauku saimniecības strādnieka slepkavību.
47.	Matiza, Joel Biggie	Bijušais Lauku apbūves un sociālo ērtību ministra vietnieks, dzimis 1960. gada 17. augustā. Pase ZA557399.	Bijušais valdības loceklis no ZANU-PF. Organizēja bāzes Murehwa West un South – tajās izmitinātie viņa uzraudzībā esošie ZANU–PF atbalstītāji 2008. gada 17. jūnijā nogalināja Edward Pfuka un 2008. gada 19. jūnijā – Moses Nyada.
48.	Matonga, Brighton (pazīstams arī kā Bright)	Bijušais Informācijas un publicitātes ministra vietnieks, dzimis 1969. gadā.	Bijušais valdības loceklis no ZANU-PF. Partijas orators. Vadīja ZANU-PF atbalstītāju grupu, kas nogalināja Dadidrayi Chipiro sievu.
49.	Mhandu, Cairo (pazīstams arī kā Kairo)	Zimbabves Nacionālās armijas (ZNA) majors. Dzimis 1960. gada 23. novembrī. ID 63-371574V15.	Tieši piedalījies 2008. gadā pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora aktu kampaņā. Vadīja atbalstītāju un kara veterānu grupu, kuri 2008. gada 30. jūnijā nogalināja Gibbs Tawenga un Hama Ngowani.
50.	Mhonda, Fidellis	Pulkvedis, Rushinga. Dzimis 1958. gada 2. janvārī. ID 75-139696G81.	Tieši piedalījies 2008. gadā pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora aktu kampaņā. Vadīja politisko vardarbību Rushinga.
51.	Midzi, Amos Bernard (Mugenva)	Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs (bijušais enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs), dzimis 1952. gada 4. jūlijā.	ZANU-PF partijas priekšsēdētājs Harare. Bijušais valdības loceklis, saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. Organizēja eskortu ZANU-PF atbalstītājiem un karavīriem, kuri 2008. gada jūnijā uzbruka iedzīvotājiem un sagrāva mājas. Saistīts ar vardarbību Epworth, atbalstīja kaujinieku bāzes 2008. gadā un arī 2011. gadā.
52.	Mnangagwa, Emmerson Dambudzo	Aizsardzības ministrs, dzimis 1946. gada 15. septembrī. Pase AD00060. ID 63-450183P67.	ZANU-PF valdības loceklis un Kopīgās operācijas pavēlniecības (Joint Operation Command) loceklis.
53.	Mohadi, Kembo Campbell Dugishi	Iekšlietu ministrs (bijušais pašvaldību, valsts būvdarbu un sabiedrības nodrošinājuma ar mājokli ministra vietnieks), dzimis 1949. gada 15. novembrī. ID 02-012912X02.	ZANU-PF valdības loceklis un Joint Operational Command loceklis.
54.	Moyo, Gilbert	Kara veterāns, ZANU-PF kaujinieku vadītājs	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, ko 2008. gadā izvērta pirms vēlēšanām un to laikā Mashonaland West (Chegutu); iesaistīts vardarbīgā lauku saimniecību atņemšanā.
55.	Moyo, Jonathan Nathaniel	Bijušais informācijas un publicitātes valsts ministrs prezidenta birojā, dzimis 1957. gada 12. janvārī. Pase AD000432. ID 63-857281M73.	Bijušais valdības loceklis no ZANU-PF. Kūdīja uz vardarbību un naidu un izstrādāja likumus, kas kavē vārda brīvību.
56.	Moyo, Sibusio Bussie	ZNA brigādes ģenerālis	Tieši piedalījies pirms vēlēšanām un to laikā notikušajā terora aktu kampaņā, tostarp MDC atbalstītāju slepkavībā.
57.	Moyo, Simon Khaya	ZANU-PF Politbiroja priekšsēdētājs, sekretāra vietnieks juridiskos jautājumos, dzimis 1945. gada 1. oktobrī. Pase ZD001512. ID 63-735452P56.	ZANU-PF politbiroja loceklis, cieši saistīts ar tās represīvo politiku.
58.	Mpabanga, S.	Pulkvežleitnants, Mwenezi East	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, ko izvērta pirms vēlēšanām un to laikā. Vadīja politiski motivētu vardarbību Mwenezi.
59.	Mpofu, Obert Moses	Kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs, bijušais rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministrs (bijušais apgabala gubernators: Matabeleland North) (ZANU-PF politbiroja sekretāra vietnieks valsts drošības jautājumos), dzimis 1951. gada 12. oktobrī. Pase ZD001549. ID 08-186074F79.	Valdības loceklis no ZANU-PF. 2008. gada martā musināja ZANU-PF atbalstītājus izdzīt MDC oponentus no viņu mājām, lai neļautu viņiem balsot.
60.	Msipa, Cephas George	Bijušais apgabala gubernators: Midlands, dzimis 1931. gada 7. jūlijā. Pase ZD001500. ID 63-358147A67.
61.	Muchena, Henry	Ģenerālmajors, Midlands. ZANU-PF komisariāta vadītājs.	Militārpersona, kas saistīta ar ZANU–PF, tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, ko izvērta pirms vēlēšanām un to laikā. 2008. gadā vadīja vardarbību Zhombe un Gokwe.
62.	Muchena, Olivia Nyembesi (pazīstama arī kā Nyembezi)	Sieviešu tiesību, dzimumu līdztiesības un sabiedrības attīstības ministre, bijusī Zinātnes un tehnoloģiju valsts ministre prezidenta birojā (bijusī Valsts ministre prezidenta vietnieka Msika birojā), dzimusi 1946. gada 18. augustā. Pase AD000086. ID 63-337191X50.	Valdības locekle no ZANU-PF. Saistīta ar politiski motivētām slepkavībām un personīgi iesaistīta Revai Kativhu mājokļa nopostīšanā 2008. gada 1. maijā.
63.	Muchinguri, Oppah Chamu Zvipange	ZANU-PF politbiroja sekretārs dzimumu līdztiesības un kultūras jautājumos (bijušais Sieviešu tiesību, dzimumu līdztiesības un sabiedrības attīstības ministrs), dzimis 1958. gada 14. decembrī. ID 63-741411R50.	Bijušais valdības loceklis no ZANU-PF, joprojām ir ZANU-PF politbiroja loceklis. Viņam bija nozīmīga loma vardarbībā, kas norisinājās Masvingo provincē 2008. gadā.
64.	Muchono, C.	Pulkvežleitnants, Mwenezi West.	Bija tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms vēlēšanām un to laikā, 2008. gadā vadot terora aktu kampaņu Mwenezi.
65.	Mudede, Tobaiwa (pazīstams arī kā Tonneth)	Tiesas ģenerālsekretārs, dzimis 1942. gada 22. decembrī. ID 36-452750E70.	Saistīts ar ZANU-PF frakciju valdībā un iesaistīts valsts politikas veidošanā vai vadībā, galvenokārt saistībā ar vēlēšanu rezultātu viltošanu.
66.	Mudenge, Isack Stanislaus Gorerazvo	Augstākās un terciārās izglītības ministrs (bijušais Ārlietu ministrs), dzimis 1941. gada 17. decembrī alt. 1948. gada 17. decembrī. Pase AD000964. ID 63-645385Q22.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
67.	Mudonhi, Columbus	Zimbabves Republikas Policijas inspektora palīgs.	Bija tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms vēlēšanām un to laikā, 2008. gadā vadot vardarbību Buhera.
68.	Mugabe, Grace	Dzimusi 1965. gada 23. jūlijā. Pase Nr. AD001159. ID 63-646650Q70.	Saistīta ar valdības ZANU-PF frakciju. 2002. gadā pārņēma Iron Mask Estate, iespējams, lai nelikumīgi gūtu lielu peļņu no dimantu ieguves.
69.	Mugariri, Bothwell	Bijušais policijas komisāra vecākais palīgs.	Bijušais drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par mierīgas pulcēšanās brīvības smagiem pārkāpumiem. Būdams par Harare atbildīgais virsnieks, bija saistīts ar vardarbīgām operācijām 2007. gada martā.
70.	Mujuru, Joyce Teurai Ropa	Prezidenta vietnieks (bijušais Ūdens resursu un infrastruktūras attīstības ministrs), dzimis 1955. gada 15. aprīlī. ID 63-445325J18.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
71.	Mumba, Isaac	Policijas virsnieks.	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms 2008. gada vēlēšanām un to laikā. Ir loceklis komandķēdē, kas organizēja vardarbību Soka ciematā Muzarabani.
72.	Mumbengegwi, Simbarashe Simbanenduku	Ārlietu ministrs, dzimis 1945. gada 20. jūlijā. Pase Nr.: AD001086. ID 63-677272A12.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
73.	Murerwa, Herbert Muchemwa	Zemes un lauku apdzīvotības ministrs, dzimis 1941. gada 31. jūlijā. Pase AD001167. ID 25-021670R25.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
74.	Musariri, Munyaradzi	Policijas komisāra palīgs.	Vecākais drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par mierīgas pulcēšanās brīvības smagiem pārkāpumiem, īpaši 2005. gada jūlijā, Murambatsvina.
75.	Mushohwe, Christopher Chindoti	Manicaland provinces gubernators. (Bijušais Transporta un komunikāciju ministrs, bijušais Transporta un komunikāciju ministra vietnieks), dzimis 1954. gada 6. februārī. ID 63-101480P75.	Ar ZANU-PF saistīts provinces gubernators. 2009. gada februārī, kareivju pavadīts, paziņoja Chiadzwa kopienas iemītniekiem, ka viņi tiks pārvietoti un nesaņems par to kompensāciju.
76.	Mutasa, Didymus Noel Edwin	Prezidenta jautājumu valsts ministrs prezidenta birojā, bijušais Valsts drošības, zemes reformas un apdzīvotības valsts ministrs prezidenta birojā, ZANU-PF, administrācijas sekretārs, dzimis 1935. gada 27. jūlijā. ID 63-358184Q42.	Valdības loceklis no ZANU-PF. Iesaistīts slepkavībās Manicaland.
77.	Mutezo, Munacho Thomas Alvar	Bijušais Ūdens resursu un infrastruktūras attīstības ministrs. Dzimis 1954. gada 14. februārī. Pase AN187189. ID 29-129727W44.	Bijušais valdības loceklis, saistīts ar ZANU-PF. Sadarbībā ar Zimbabves Nacionālo armiju 2010. gada augustā rīkoja terora aktu un MDC atbalstītāju iebiedēšanas kampaņu Chimanimani West.
78.	Mutinhiri, Ambros (pazīstams arī kā Ambrose)	Bijušais Jaunatnes attīstības, dzimumu līdztiesības un nodarbinātības veicināšanas ministrs, atvaļināts brigādes komandieris. Dzimis 1944. gada 22. februārī. Pase AD000969. ID 63-285106H32.	Bijušais valdības loceklis no ZANU-PF. 2008. gada martā vadīja ZANU-PF atbalstītāju grupu uz Landas un uzbruka vairākiem MDC atbalstītājiem. Izveidoja un atbalstīja militāras bāzes Chihota, kur notika uzbrukumi daudziem MDC atbalstītājiem un viņi tika spīdzināti.
79.	Mutsvunguma, S.	Pulkvedis, Headlands.	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms 2008. gada vēlēšanām Mutare un the Highlands un to laikā.
80.	Mzembi, Walter	Tūrisma un viesmīlības nozares ministrs, bijušais Ūdens resursu un infrastruktūras attīstības ministra vietnieks, dzimis 1964. gada 16. martā. ID 22-050240B22.	Valdības loceklis no ZANU-PF. Atbildīgs par ZANU-PF atbalstītāju grupu organizēšanu, lai uzbruktu Masvingo iedzīvotājiem pirms MDC astotās gadadienas svinībām.
81.	Mzilikazi, Morgan S.	Pulkvedis (MID), Buhera Central.	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms vēlēšanām un to laikā. Iesaistīts ar vēlēšanām saistītā vardarbībā Makoni un Buhera 2008. gadā. 2008. gada jūlijā nolaupīja parlamenta deputātu, kas pārstāvēja MDC no Buhera South.
82.	Nguni, Sylvester Robert	Valsts ministrs prezidenta birojā, bijušais Ekonomikas attīstības ministrs (bijušais Lauksaimniecības ministra vietnieks), dzimis 1955. gada 4. augustā alt. 1955. gada 4. maijā. Pase ZE215371. ID 63-453707V32.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
83.	Nhema, Francis Chenayimoyo Dunstan	Vides un dabas resursu apsaimniekošanas ministrs un bijušais vides un tūrisma ministrs, dzimis 1959. gada 7. aprīlī alt. 1959. gada 17. aprīlī. Pase AD000966. ID 63-117843A66.	Valdības loceklis no ZANU-PF. 2009. gada septembrī piespieda safari rīkotājus atteikties no īpašumtiesībām rančās un aizsargājamās teritorijās.
84.	Nkomo, John Landa	Prezidenta vietnieks. Bijušais Asamblejas priekšsēdētājs (bijušais Īpašo lietu ministrs prezidenta birojā), ZANU-PF valsts priekšsēdētājs, dzimis 1934. gada 22. augustā. Pase AD000477. ID 63-358161Q73.	Visilgāk amatā esošais valdības loceklis no ZANU-PF.
85.	Nyambuya, Michael Reuben	Bijušais Enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs (bijušais ģenerālleitnants, Manicaland provinces gubernators), dzimis 1955. gada 23. jūlijā. Pase AN045019. ID 50-013758E50.	Bijušais valdības loceklis no ZANU-PF. Iesaistīts vardarbībā Manicaland un izmantojis armijas personālu, lai pārņemtu lauku saimniecības.
86.	Nyanhongo, Magadzire Hubert	Enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministra vietnieks, bijušais Transporta un komunikāciju ministra vietnieks. Dzimis 1957. gada 26. novembrī. ID 34-032890W34.	Valdības loceklis no ZANU-PF. Iesaistīts pret MDC vērstas vardarbības organizēšanā Epworth un Nyanga 2011. gadā. Iesaistīts politiski motivētā slepkavībā 2008. gadā.
87.	Nyikayaramba, Douglas	Brigādes ģenerālis, Mashonaland East. Trešās brigādes komandieris.	Kā vecākais virsnieks tieši piedalījies pirms 2008. gada vēlēšanām un to laikā noritējušā terora aktu kampaņā. Pavēlējis zemākas pakāpes kareivjiem vērsties pret MDC atbalstītājiem Manicaland.
88.	Nyoni, Sithembiso Gile Glad	Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministrs, dzimis 1949. gada 20. septembrī. Pase AD000223. ID 08-434871M67.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
89.	Parirenyatwa, David Pagwese	Bijušais veselības un bērnu labklājības ministrs (bijušais ministra vietnieks), dzimis 1950. gada 2. augustā. Pase AD000899. ID 63-320762P47.	Bijušais valdības loceklis no ZANU-PF. Organizējis spīdzināšanas nometnes Murehwa North, kā arī sniedzis atbalstu bandām, kas 2008. gada 17. jūnijā nogalināja Edward Pfukwa un 2008. gada novembrī – Alloys Chandisareva Sanyangore.
90.	Rangwani, Dani	Policijas izmeklēšanas inspektors. Dzimis 1962. gada 11. februārī. ID 70-006039V70.	Drošības spēku loceklis. Iesaistīts 50 cilvēku grupā, kam ZANU-PF tieši maksāja par MDC atbalstītāju atrašanu un spīdzināšanu 2007. gada aprīlī.
91.	Rugeje, Engelbert Abel	Ģenerālmajors, Masvingo province. Zimbabves Aizsardzības spēku aizsardzības pētījumu vienības direktors. Dzimis 1959. gada 17. jūlijā. ID 63-539305L04.	Vecākais armijas virsnieks, bija tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms 2008. gada vēlēšanām un to laikā, koordinējot lielāko daļu vardarbīgo aktu Masvingo.
92.	Rungani, Victor Tapiwa Chashe	Pulkvedis, Chikomba. Dzimis 1949. gada 29. jūnijā. ID 22-025306Z04.	Bija tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms 2008. gada vēlēšanām un to laikā, tostarp uzbrukumos un personu nolaupīšanā.
93.	Ruwodo, Richard	Kara veterānu lietu direktors Aizsardzības ministrijā. Brigādes ģenerālis, 2008. gada 12. augustā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē (atvaļināts); bijušais Aizsardzības ministrijas pastāvīgā sekretāra vietnieka pienākumu izpildītājs, dzimis 1954. gada 14. martā. ID 63-327604B50	Vecākais armijas virsnieks, bija tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms vēlēšanām un to laikā. Pārrauga kara veterānus – grupu, ko izmantoja, lai īstenotu valdības ZANU-PF frakcijas represīvo politiku.
94.	Sakupwanya, Stanley Urayayi	ZANU-PF politbiroja sekretāra vietnieks veselības un bērnu labklājības jautājumos. Dzimis 1939. gada 14. maijā. ID 63-435281R50.	ZANU-PF politbiroja loceklis, saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. Saistīts ar vardarbību Makoni 2008. gada prezidenta vēlēšanu laikā. Makoni izvietotas bāzes, ko izmantoja nopratināšanai, komandieris.
95.	Savanhu, Tendai	ZANU-PF sekretāra vietnieks transporta un sociālās labklājības jautājumos, dzimis 1968. gada 21. martā.	ZANU-PF politbiroja loceklis, saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. 2011. gada februārī organizēja kaujinieku uzbrukumus MDC atbalstītājiem Mbare, izraisot vardarbību un haosu. Iesaistīts MDC sieviešu nolaupīšanā 2008. gada jūnijā.
96.	Sekeramayi, Sydney (pazīstams arī kā Sidney) Tigere	Valsts drošības valsts ministrs prezidenta birojā. Bijušais Aizsardzības ministrs, dzimis 1944. gada 30. martā. ID 63-358166W43.	Valdības loceklis no ZANU-PF un ZANU-PF kopīgās operatīvās vadības loceklis.
97.	Sekeremayi, Lovemore	Galvenā par vēlēšanām atbildīgā amatpersona.	Saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju un piedalījies valsts represīvās politikas veidošanā vai vadīšanā, viltojot vēlēšanu rezultātus 2008. gadā.
98.	Shamu, Webster Kotiwani	Plašsaziņas līdzekļu, informācijas un publicitātes ministrs; bijušais Politikas īstenošanas valsts ministrs (bijušais Politikas īstenošanas valsts ministrs prezidenta birojā), dzimis 1945. gada 6. jūnijā. Pase AN203141. ID 63-676065N32.	Valdības loceklis no ZANU-PF, 2009. gadā bija iesaistīts preses brīvības ierobežošanas darbībās.
99.	Shamuyarira, Nathan Marwirakuwa	ZANU-PF politbiroja sekretārs informācijas un publicitātes jautājumos, dzimis 1928. gada 29. septembrī vai 1930. gada 29. septembrī. Pase AD000468. ID 63-327601Y32.	ZANU-PF politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. Iesaistīts vardarbīgā mēģinājumā pārņemt lauku saimniecības 2009. gada septembrī, kas izvērtās uzbrukumā ar ļaunprātīgu dedzināšanu.
100.	Shiri, Perence (pazīstams arī kā Bigboy) Samson Chikerema	Ģenerālleitnants (gaisa spēki), dzimis 1955. gada 1. novembrī. ID 29-098876M18.	Vecākais militārais virsnieks un ZANU-PF kopīgās operatīvās vadības loceklis, piedalījies valsts represīvās politikas veidošanā vai vadīšanā. Iesaistīts politiski motivētā vardarbībā Chiadzwa 2008. gada oktobrī.
101.	Shungu, Etherton	Brigādes ģenerālis, Mashonaland Central.	Vecākais militārais virsnieks ZANU-PF komisariātā, tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms vēlēšanām Bindura 2008. gadā un to laikā.
102.	Sibanda, Chris	Pulkvedis, Bulawayo province.	Tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms vēlēšanām Byo 2008. gadā un to laikā.
103.	Sibanda, Jabulani	Bijušais Nacionālās kara veterānu asociācijas priekšsēdētājs, dzimis 1970. gada 31. decembrī.	Saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju un piedalījies valsts represīvās politikas veidošanā vai vadīšanā. Iesaistīts vardarbībā pret MDC atbalstītājiem, kas norisinājās Makoni, Bikita, Masvingo un Guto, īpaši saistībā ar propagandas kampaņas īstenošanu 2010. gadā.
104.	Sibanda, Misheck Julius Mpande	Ministru kabineta sekretārs (Charles Utete pēctecis), dzimis 1949. gada 3. maijā. ID 63-685365X67.	Saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. 2010. gada martā deva norādījumus ministriem un ministru kabineta sekretāriem atskaitīties ZANU-PF politiķiem, nevis premjerministram Morgan Tsvangirai.
105.	Sibanda, Phillip Valerio (pazīstams arī kā Valentine)	Zimbabves valsts armijas komandieris, ģenerālleitnants, dzimis 1956. gada 25. augustā vai 1954. gada 24. decembrī. ID 63-357671H26..	Vecākā armijas amatpersona, saistīts ar valdību un piedalījies valsts represīvās politikas veidošanā vai vadīšanā, uzveļot NVO vainu par 2009. gada septembra nemieriem.
106.	Sigauke, David	Brigādes ģenerālis, Mash West province.	Vecākā armijas amatpersona, tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms vēlēšanām un to laikā, tostarp vardarbībā pret civiliedzīvotājiem un viņu spīdzināšanā dimantu raktuvēs, kā arī draudos rīkot valsts apvērsumu, ja MDC uzvarēs vēlēšanās. Saistīts ar vardarbību Chinhoyi 2008. gadā.
107.	Sikosana (pazīstams arī kā Sikhosana), Absolom	ZANU-PF politbiroja sekretārs jaunatnes jautājumos.	ZANU-PF politbiroja loceklis, saistīts ar valdības ZANU-PF frakciju. 2011. gadā draudēja ar vardarbību, ja netiks atceltas sankcijas.
108.	Tarumbwa, Nathaniel Charles	Brigādes ģenerālis, Manicaland un Mutare South. Dzimis 1960. gada 6. oktobrī. ID 63-849216W75.	Vecākais militārais virsnieks, tieši iesaistīts terora aktu kampaņā, kas norisinājās pirms vēlēšanām un to laikā. 2007. un 2008. gadā bija atbildīgs par spīdzināšanas nometni Makoni West, Mutasa Central.
109.	Tomana, Johannes	Ģenerālprokurors. Dzimis 1967. gada 9. septembrī. ID 50-036322F50.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
110.	Veterai, Edmore	Policijas komisāra vecākais palīgs, Harare daļas komandieris. Dzimis 1962. gada 20. novembrī. ID 08-260467S04.	Vecākais drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par mierīgas pulcēšanās brīvības smagiem pārkāpumiem, kā arī iesaistīts iebrukumā Farm Thirty.
111.	Zhuwao, Patrick	Bijušais Zinātnes un tehnoloģiju ministra vietnieks. Dzimis 1967. gada 23. maijā. ID 63-621736K70.	Bijušais valdības loceklis no ZANU-PF. 2009. gadā radīja nekārtības konferencē par konstitūciju. Centrālās izlūkošanas organizācijas (CIO) aģentu pavadībā terorizēja MDC atbalstītājus Norton apkārtnē.
112.	Zimondi, Paradzai Willings	Cietumu direktors, dzimis 1947. gada 4. martā. ID 75-145185Z47.	Kopīgās operatīvās vadības loceklis, piedalījies valsts represīvās politikas veidošanā vai vadīšanā. Atbildīgs par kaujinieku finansēšanu un izvietošanu 2008. gadā. Pavēlēja cietumu amatpersonām balsot par Mugabe, atbildīgs par cilvēktiesību pārkāpumiem cietumos.

II. Vienības

	Nosaukums	Identifikācijas informācija	Iekļaušanas pamatojums
1.	Cold Comfort Farm Trust Cooperative	7 Cowie Road, Tynwald, Harare, Zimbabwe.	Pieder Didymus Mutasa, ir iesaistīta arī Grace Mugabe.
2.	Comoil (PVT) Ltd	Block D, Emerald Hill Office, Emerald Park, Harare, Zimbabwe. 2nd Floor, Travel Plaza, 29 Mazoe Street, Box CY22344, Causeway, Harare, Zimbabwe.	Pieder Saviour Kasukuwere.
3.	Divine Homes (PVT) Ltd	6 Hillside Shopping Centre, Harare, Zimbabwe; 31 Kensington Highlands, Harare, Zimbabwe; 12 Meredith Drive, Eastlea, Harare, Zimbabwe.	Vadītājs ir David Chapfika.
4.	Famba Safaris	4 Wayhill Lane, Umwisdale, Harare, Zimbabwe; PO Box CH273, Chisipite, Harare, Zimbabwe.	Lielākais akcionārs ir Webster Shamu.
5.	Jongwe Printing and Publishing Company (PVT) Ltd (zināma arī kā Jongwe Printing and Publishing Co., zināma arī kā Jongwe Printing and Publishing Company)	14 Austin Road, Coventry Road, Workington, PO Box 5988, Harare, Zimbabwe.	Publikāciju struktūra, kas saistīta ar valdības ZANU-PF frakciju.
6.	M & S Syndicate (PVT) Ltd	First Floor, Victory House, 88 Robert Mugabe Road, Harare, Zimbabwe; PO Box 1275, Harare, Zimbabwe.	Investīciju sabiedrība, kas saistīta ar valdības ZANU-PF frakciju.
7.	OSLEG Ltd (zināma arī kā Operation Sovereign Legitimacy)	Lonhoro House, Union Avenue, Harare, Zimbabwe.	Atrodas Zimbabves armijas kontrolē. Saistīta ar Aizsardzības ministriju un valdības ZANU-PF frakciju.
8.	Swift Investments (PVT) Ltd	730 Cowie Road, Tynwald, Harare, Zimbabwe; PO Box 3928, Harare, Zimbabwe.	Saistīta ar valdības ZANU-PF frakciju.
9.	Zidco Holdings (zināma arī kā Zidco Holdings (PVT) Ltd)	PO Box 1275, Harare, Zimbabwe.	Finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas saistīta ar valdības ZANU-PF frakciju.
10.	Zimbabwe Defence Industries	10th floor, Trustee House, 55 Samora Machel Avenue, PO Box 6597, Harare, Zimbabwe.	Saistīta ar Aizsardzības ministriju un valdības ZANU-PF frakciju.
11.	Zimbabwe Mining Development Corporation	90 Mutare Road, PO Box 2628, Harare, Zimbabwe.	Saistīta ar valdības ZANU-PF frakciju. Atrodas ZANU-PF pārstāvošā kalnraktuvju un ieguves attīstības ministra atbildības jomā.”

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

LĒMUMA 10. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀS PERSONAS

	Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)	Identifikācijas informācija	Iekļaušanas pamatojums
1.	Chinamasa, Patrick Anthony	Tieslietu, juridisko lietu un parlamenta lietu ministrs, dzimis 1947. gada 25. janvārī.	Valdības loceklis no ZANU-PF.
2.	Mumbengegwi, Simbarashe Simbanenduku	Ārlietu ministrs, dzimis 1945. gada 20. jūlijā. Pase: AD001086.	Valdības loceklis no ZANU-PF.”

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/64

PADOMES LĒMUMS 2012/98/KĀDP

(2012. gada 17. februāris),

ar kuru groza Lēmumu 2010/232/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2010. gada 26. aprīlī pieņēma Lēmumu 2010/232/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu (1).

(2)	Padome 2012. gada 23. janvārī atzinīgi vērtēja Birmas/Mjanmas valdības un parlamenta uzsākto ievērības cienīgo politisko reformu programmu, kā arī tās pausto apņemšanos nodrošināt ekonomisku un sociālu attīstību. Padome ņēma vērā valdības apņemšanos turpināt un pabeigt šīs reformas.

(3)	Padome pieņēma lēmumu kā pirmo pasākumu veikt vīzu aizlieguma atcelšanu attiecībā uz prezidentu, prezidenta vietniekiem, kabineta locekļiem un Birmas/Mjanmas Parlamenta augšpalātas un apakšpalātas priekšsēdētājiem.

(4)	Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/232/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2010/232/KĀDP 15. pantu aizstāj ar šādu:

"15. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2. Šo lēmumu piemēro līdz 2012. gada 30. aprīlim.

3. Lēmuma 9. panta 1. punktā un 10. panta 1. un 2. punktā minētie pasākumi, ciktāl tie attiecināmi uz IV pielikumā uzskaitītajām personām, tiek pārtraukti līdz 2012. gada 30. aprīlim.

4. Lēmuma 9. panta 1. punktā minētie pasākumi, ciktāl tie attiecināmi uz V pielikumā uzskaitītajām personām, tiek pārtraukti līdz 2012. gada 30. aprīlim.".

2. pants

Šā lēmuma pielikumu pievieno Lēmumam 2010/232/KĀDP kā V pielikumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 17. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. SAREEN

(1) OV L 105, 27.4.2010., 22. lpp.

PIELIKUMS

"V PIELIKUMS

Lēmuma 15. panta 4. punktā minēto personu saraksts

BIJUSĪ VALSTS MIERA UN ATTĪSTĪBAS PADOME (VMAP)

#	Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi, uzvārdi)	Personas informācija (funkcija/amats, dzimšanas datums un vieta, pases/personas apliecības numurs, … laulātais vai dēls/meita)	Dzimums (V/S)
1.	Thura Shwe Mann	Apvienotās solidaritātes un attīstības partijas (ASAP) priekšsēdētāja vietnieks. Bijušais VMAP štāba priekšnieks, īpašo operāciju koordinators, dz. d. 11.7.1947. Parlamenta apakšpalātas loceklis, apakšpalātas priekšsēdētājs.	V
2.	Khin Lay Thet	Thura Shwe Mann sieva	S
3.	Aung Thet Mann, pazīstams arī kā Shwe Mann Ko Ko	Thura Shwe Mann dēls, "Ayeya Shwe War (Wah) Company", 5, Pyay Rd, Hlaing Township, Yangon, un līdzīpašnieks uzņēmumā "RedLink Communications Co Ltd", No. 20, Building B, Mya Yeik Nyo Royal Hotel, Pa-Le Rd, Bahan Township, Yangon, dz. d. 19.6.1977.	V
4.	Khin Hnin Thandar	Aung Thet Mann sieva	S
5.	Toe Naing Mann	Thura Shwe Mann dēls, dz. d. 29.6.1978., interneta pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu "Global Net" un "Red Link Communications Co. Ltd." īpašnieks, No. 20, Building B, Mya Yeik Nyo Royal Hotel, Pa-Le Road, Bahan Township, Yangon	V
6.	Zay Zin Latt	Toe Naing Mann sieva, Khin Shwe meita, dz. d. 24.3.1981.	S

VALDĪBA

#	Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi, uzvārdi)	Personas informācija (tostarp ministrija)	Dzimums (V/S)
1.	Thein Sein	Mjanmas Savienības Republikas prezidents un augstākais vadītājs. Bijušais ministru prezidents. Bijušais VMAP loceklis. Bijušais Apvienotās solidaritātes un attīstības partijas (ASAP) priekšsēdētājs, dz. d. 20.4.1945., Baseina	V
2.	Khin Khin Win	Thein Sein sieva	S
3.	Tin Aung Myint Oo	Mjanmas Savienības Republikas prezidenta vietnieks. Bijušais VMAP pirmais sekretārs. Bijušais Apvienotās solidaritātes un attīstības partijas (ASAP) priekšsēdētāja vietnieks, dz. d. 29.5.1950.	V
4.	Khin Saw Hnin	Tin Aung Myint Oo sieva	S
5.	Kapteinis Naing Lin Oo	Tin Aung Myint Oo dēls	V
6.	Hnin Yee Mon	Kapteiņa Naing Lin Oo sieva	S
7.	Ģenerālmajors Hla Min	Aizsardzības ministrs. Bijušais Īpašo operāciju 3. biroja vadītājs. Bijušais Dienvidu (Pegu divīzijas) reģiona komandieris, dz. d. 26.1.1958.	V
8.	Ģenerālleitnants Ko Ko	Iekšlietu ministrs. Bijušais Īpašo operāciju 3. biroja vadītājs (Pegu, Irrawaddy, Arakan), dz. v. Mandalaja, dz. d. 10.3.1956.	V
9.	Sao Nwan Khun Sum	Ģenerālleitnanta Ko Ko sieva	S
10.	Thein Htaik, pazīstams arī kā Hteik un Htike	Raktuvju ministrs. Bijušais militārais ģenerālinspektors, dz. d. 08.2.1952., dz. v. Jangona	V
11.	Thein Htay	Robežjautājumu un rūpniecības attīstības ministrs. Bijušais aizsardzības ministra vietnieks, dz. d. 07.9.1955., dz. v. Taundži	V
12.	Myint Myint Khine	Thein Htay sieva	S
13.	Soe Maung	Prezidenta birojs. Bijušais galvenais kara prokurors, dz. d. 20.12.1952., dz. v. Yezagyo	V
14.	Nang Phyu Phyu Aye	Soe Maung sieva	S
15.	Aye Myint	Zinātnes un tehnoloģiju ministrs. Bijušais aizsardzības ministra vietnieks	V
16.	Soe Thein	Rūpniecības ministrs, dz. v. Jangona, dz. d. 07.9.1949.	V
17.	Khin Aye Kyin, pazīstama arī kā Aye Aye	Soe Thein sieva	S
18.	Yimon Aye	Soe Thein meita, dz. d. 12.7.1980.	S
19.	Aye Chan	Soe Thein dēls, dz. d. 23.9.1973.	V
20.	Thida Aye	Soe Thein meita, dz. d. 23.3.1979.	S
21.	Aung Min	Dzelzceļa pārvadājumu ministrs, dz. v. Jangona, dz. d. 20.11.1949.	V
22.	Wai Wai Thar, pazīstama arī kā Wai Wai Tha	Aung Min sieva	S
23.	Aye Min Aung	Aung Min meita	S
24.	Htoo Char Aung	Aung Min dēls	V
25.	Khin Yi	Imigrācijas un iedzīvotāju lietu ministrs. Bijušais Mjanmas policijas ģenerāldirektors, dz. d. 29.12.1952., dz. v. Myaung Mya	V
26.	Khin May Soe	Khin Yi sieva	S
27.	Myint Hlaing	Lauksaimniecības un apūdeņošanas ministrs. Bijušais štāba priekšnieks (pretgaisa aizsardzība), dz. v. Mogok, dz. d. 13.8.1953.	V
28.	Thura Myint Maung	Reliģijas lietu ministrs, dz. v. Yesagyo, dz. d. 19.1.1941.	V
29.	Aung Kyaw Soe	Thura Myint Maung dēls	V
30.	Su Su Sandi	Aung Kyaw Soe sieva	S
31.	Zin Myint Maung	Thura Myint Maung meita	S
32.	Khin Maung Myint	Celtniecības ministrs. Bijušais 2. elektroenerģijas ministrs, dz. v. Sikaina, dz. d. 24.5.1951.	V
33.	Win Win Nu	Khin Maung Myint sieva	S
34.	Tin Naing Thein	Valsts plānošanas un ekonomikas attīstības ministrs, kā arī lopkopības un zivsaimniecības ministrs. Bijušais tirdzniecības ministrs, iepriekš mežsaimniecības ministra vietnieks	V
35.	Aye Aye	Tin Naing Thein sieva	S
36.	Kyaw Swa Khaing	1. rūpniecības ministrs. Bijušais 2. rūpniecības ministra vietnieks	V
37.	Khin Phyu Mar	Kyaw Swa Khaing sieva	S
38.	Than Htay	Enerģētikas ministrs. Bijušais enerģētikas ministra vietnieks, dz. v. Myanaung, dz. d. 12.11.1954.	V
39.	Soe Wut Yi	Than Htay sieva	S
40.	Zaw Min	Elektroenerģijas (1) ministrs, dz. d. 30.10.1951., dz. v. Pegu	V
41.	Khin Mi Mi	Zaw Min sieva	S
42.	Khin Maung Soe	Elektroenerģijas (2) ministrs	V
43.	Hla Tun	Finanšu un ieņēmumu ministrs. Bijušais finanšu un ieņēmumu ministrs, dz. d. 11.7.1951., dz. v. Jangona	V
44.	Khin Than Win	Hla Tun sieva	S
45.	Thein Nyunt	Prezidenta birojs. Bijušais pierobežu attīstības, etnisko grupu un attīstības lietu ministrs, Nepjido pilsētas mērs, dz. v. Maubina, dz. d. 08.10.1948.	V
46.	Kyin Khaing, pazīstama arī kā Kyin Khine	Thein Nyunt sieva	S
47.	(Wunna Kyaw Htin) Win Myint	Tirdzniecības ministrs. Tirdzniecības un rūpniecības palātu Mjanmas federācijas apvienības (UMFCCI) priekšsēdētājs un "Shwe Nagar Min Co." īpašnieks, futbola kluba "Zeya Shwe Myay" īpašnieks, dz. v Ye Oo, dz. d. 21.4.1954.	V
48.	Kyaw Hsan	Informācijas un kultūras ministrs. Bijušais Apvienotās solidaritātes un attīstības partijas (ASAP) loceklis, dz. v. Mounšva, dz. d. 20.5.1948.	V
49.	Kyi Kyi Win	Kyaw Hsan sieva Mjanmas Sieviešu lietu federācijas Informācijas nodaļas vadītāja	S
50.	Win Tun	Mežsaimniecības ministrs	V
51.	Aung Kyi	Darba ministrs un sociālās labklājības, palīdzības un izmitināšanas lietu ministrs. Bijušais nodarbinātības/darba lietu ministrs (iecelts par attiecību ministru 08.10.2007., atbild par attiecībām ar Aung San Suu Kyi), dz. v. Jangona, dz. d. 01.11.1946.	V
52.	Thet Thet Swe	Aung Kyi sieva	S
53.	Ohn Myint	Kooperatīvu ministrs. Bijušais Īpašo operāciju 6. biroja vadītājs	V
54.	Nu Nu Swe	Ohn Myint sieva	S
55.	Thein Tun, pazīstams arī kā Thein Htun	Telekomunikāciju, pasta un telegrāfa ministrs	V
56.	Nyan Tun Aung	Satiksmes ministrs	V

MINISTRU VIETNIEKI

#	Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi, uzvārdi)	Personas informācija (tostarp ministrija)	Dzimums (V/S)
1.	Ģenerālmajors Kyaw Nyunt	Aizsardzības ministra vietnieks	V
2.	Pulkvedis Aung Thaw	Aizsardzības ministra vietnieks	V
3.	Ģenerālmajors Zaw Win	Robežjautājumu ministra vietnieks. Bijušais Lon Htein bataljona 3. bāzes komandieris, Shwemyayar	V
4.	Maung Myint	Ārlietu ministra vietnieks, dz. d. 21.5.1958., dz. v. Mandalaja	V
5.	Dr. Khin Mya Win	Maung Myint sieva, dz. d. 21.01.1956.	S
6.	Win Than	Finanšu un ieņēmumu ministra vietnieks	V
7.	Tint Lwin	Telekomunikāciju, pasta un telegrāfa ministra vietnieks	V
8.	Phone Swe	Sociālās labklājības, palīdzības un izmitināšanas lietu ministra vietnieks. Bijušais iekšlietu ministra vietnieks	V
9.	San San Wai	Brigādes ģenerāļa Phone Swe sieva	S
10.	Than Tun	Kooperatīvu ministra vietnieks	V
11.	Myint Thein	Darba ministra vietnieks. Bijušais Augstākās tiesas tiesnesis	V
12.	Win Shein	Satiksmes ministra vietnieks. Bijušais Jūras spēku mācību štāba komandieris	V
13.	Htay Aung	Viesnīcu un tūrisma ministra vietnieks	V
14.	Thein Aung	Rūpniecības ministra 1. vietnieks	V
15.	Thura Thaung Lwin	Dzelzceļa pārvadājumu ministra vietnieks	V
16.	Thant Shin	Dzelzceļa pārvadājumu ministra vietnieks	V
17.	Aye Kyu	Izglītības ministra vietnieks	V
18.	Kyaw Kyaw Win	Imigrācijas un iedzīvotāju lietu ministra vietnieks	V
19.	Aye Myint Kyu	Sporta ministra vietnieks	V
20.	Han Sein	Mjanmas rūpniecības attīstības ministra vietnieks	V
21.	Chan Maung	Mjanmas rūpniecības attīstības ministra vietnieks	V
22.	Khin Maung Aye	Lopkopības un zivsaimniecības ministra vietnieks	V
23.	Kyaw Zan Myint	Iekšlietu ministra vietnieks	V

PERSONAS, KURAS GŪST LABUMU NO VALDĪBAS EKONOMIKAS POLITIKAS, UN CITAS AR VALDĪBAS REŽĪMU SAISTĪTAS PERSONAS

Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi, uzvārdi)

Personas informācija (tostarp uzņēmumi)

Dzimums

(V/S)

Khin Aung Myint

Bijušais kultūras ministrs. Parlamenta augšpalātas loceklis, augšpalātas priekšsēdētājs. Bijušais Apvienotās solidaritātes un attīstības partijas (ASAP) loceklis

Khin Phyone

Khin Aung Myint sieva

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.047.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 47

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 18. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (Euratom) Nr. 139/2012 (2011. gada 19. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads)	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 140/2012 (2012. gada 17. februāris) par atļauju izmantot monenzīnnātriju kā barības piedevu dējējvistu audzēšanai paredzētiem cāļiem (atļaujas turētājs Huvepharma NV Belgium) ( 1 )	18
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 141/2012 (2012. gada 17. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	20
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 142/2012 (2012. gada 17. februāris), ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	22
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 143/2012 (2012. gada 17. februāris) par importa licenču izdošanu atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti 2012. gada februāra pirmajās septiņās dienās, saskaņā ar tarifu kvotu augstākā labuma liellopu gaļai, kuru pārvalda ar Regulu (EK) Nr. 620/2009	24
		LĒMUMI
		2012/93/Euratom
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 19. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads)	25
		2012/94/Euratom
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 19. decembris) par īpašo programmu, kas īstenojama ar netiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads)	33
		2012/95/Euratom
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 19. decembris) par īpašo programmu, kas īstenojama ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads)	40
		2012/96/ES
	*	Padomes Lēmums (2012. gada 17. februāris), ar kuru pielāgo un pagarina to atbilstīgo pasākumu piemērošanas laikposmu, kas sākotnēji ieviesti ar Lēmumu 2002/148/EK, ar kuru noslēdz konsultācijas ar Zimbabvi saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma 96. pantu	47
	*	Padomes Lēmums 2012/97/KĀDP (2012. gada 17. februāris), ar ko groza Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi	50
	*	Padomes Lēmums 2012/98/KĀDP (2012. gada 17. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2010/232/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu	64
		2012/99/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 17. februāris) par sīki izstrādātiem noteikumiem maksas iekasēšanai par pārsniegtajām CO2 emisijām attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2011 ( 1 )	69
		2012/100/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 17. februāris) par metodi maksas iekasēšanai par pārsniegtajām CO2 emisijām attiecībā uz jauniem vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 ( 1 )	71

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	107,7
	JO	78,3
	MA	61,7
	TN	94,1
	TR	98,5
	ZZ	88,1
0707 00 05	JO	124,9
	MA	94,0
	TR	168,6
	ZZ	129,2
0709 93 10	MA	89,1
	TR	151,1
	ZZ	120,1
0805 10 20	EG	47,3
	IL	61,7
	MA	46,6
	TN	49,8
	TR	68,8
	ZZ	54,8
0805 20 10	IL	131,8
	MA	86,7
	ZZ	109,3
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	114,9
	MA	105,8
	TR	72,1
	ZZ	97,6
0805 50 10	EG	40,4
	TR	54,2
	ZZ	47,3
0808 10 80	CA	136,5
	CL	98,4
	CN	82,7
	MK	31,8
	US	162,6
	ZZ	102,4
0808 30 90	AR	96,6
	CL	141,4
	CN	63,9
	US	113,9
	ZA	123,7
	ZZ	107,9

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 12 10 (1)	42,50	0,00
1701 12 90 (1)	42,50	1,86
1701 13 10 (1)	42,50	0,00
1701 13 90 (1)	42,50	2,15
1701 14 10 (1)	42,50	0,00
1701 14 90 (1)	42,50	2,15
1701 91 00 (2)	48,40	2,95
1701 99 10 (2)	48,40	0,00
1701 99 90 (2)	48,40	0,00
1702 90 95 (3)	0,48	0,23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ