31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/1

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji pamatojas uz KN vai papildina to ar papildu apakšnodaļām un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/3

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Polijas un Lietuvas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu „Miód z Sejneńszczyny / Łoździejszczyzny” / „Seinų / Lazdijų krašto medus” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/5

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Vācijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu „Holsteiner Katenschinken / Holsteiner Schinken/ Holsteiner Katenrauchschinken/ Holsteiner Knochenschinken” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/7

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/9

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2011./2012. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 59/2012 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)

Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/11

(1)

Padome 2011. gada 31. janvārī pieņēma Lēmumu 2011/72/KĀDP (1).

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2011/72/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina līdz 2013. gada 31. janvārim.

(3)

Lēmums 2011/72/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/12

(1)

2007. gada 5. aprīlī, sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija bija apstiprinājusi, ka glābšanas atbalsta piešķiršana atbilst iekšējā tirgus nosacījumiem (2), Itālija paziņoja par uzņēmuma Legler S.p.A pārstrukturēšanas plānu.

(2)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu Komisija 2007. gada 25. septembrī uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru (3). Itālijas apsvērumi tika saņemti 2007. gada 30. novembrī.

(3)

Komisija 2007. gada 10. decembrī saņēma vienas ieinteresētās puses piezīmes. Komisija 2008. gada 3. martā šīs piezīmes pārsūtīja Itālijai. Itālija savus apsvērumus sniedza 2008. gada 20. maija vēstulē.

(4)

Itālijas iestādes 2008. gada 23. jūlijā atsauca pārstrukturēšanas atbalsta paziņojumu, paziņojot, ka plāns ir atcelts.

(5)

Komisija no Itālijas iestādēm 2008. gada 8. augustā un 22. oktobrī, 2009. gada 9. februārī un 4. septembrī un 2010. gada 17. martā pieprasīja papildinformāciju, uz ko Itālijas iestādes atbildēja ar 2008. gada 26. septembra, 2008. gada 1. decembra, 2009. gada 3. jūnija, 2009. gada 6. oktobra, 2010. gada 24. februāra un 2010. gada 20. aprīļa vēstulēm.

(6)

Legler S.p.A. ir Itālijas tekstilpreču ražošanas grupas mātesuzņēmums (turpmāk tekstā – “Legler”, “grupa” vai “uzņēmums”), kas dibināts 1863. gadā un ko oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas laikā veidoja vairākas juridiskās personas, proti: Legler Ottana S.p.A., Legler Siniscola S.p.A. un Legler Macomer S.p.A. Legler S.p.A. piederēja mazākuma akciju pakete uzņēmumā Legler Maroc SA un 40 % akciju uzņēmumā Legler Ottana S.p.A. Vairākuma akciju pakete uzņēmumā Legler S.p.a piederēja akciju sabiedrībai Piltar Ltd (turpmāk tekstā – “Piltar”).

(7)

Uzņēmums Legler 2007. gadā nodarbināja 1 213 personas (4), un tam bija ražotnes Sardīnijas reģionā (Macomer – Oristano provincē un Siniscola un Ottana – Nuoro provincē) un Lombardijas reģionā (Ponte San Pietro – Bergamo provincē). Grupas apgrozījums 2006. gadā bija EUR 101 miljons, savukārt 2007. gada septembrī – EUR 30,9 miljoni.

(8)

Uzņēmuma Legler pamatdarbība bija augstas kvalitātes džinsu audumu ražošana. Šajā nozarē Legler bija vadošais uzņēmums Itālijā un Vācijā, un tas bija svarīgs piegādātājs Francijai un Beniluksa valstīm. Saskaņā ar Itālijas iestādēm džinsu audumu tirgu veido divi segmenti: prêt-à-porter slavenajiem zīmoliem (tā bija Legler galvenā nozare) un masu patēriņa preces, kur konkurenci nosaka galvenokārt cena. Uzņēmuma Legler galvenie konkurenti atradās Itālijā, Grieķijā, Francijā, Tunisijā, Turcijā un Japānā. Legler saskārās ar grūtībām 2003. gadā, kad ievērojama produkcijas daļas tika pārvietota uz Āziju vai Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm.

(9)

Sardīnijas reģiona ieguldījumu uzņēmuma SFIRS S.p.A valdes sanāksmē 2007. gada 30. maijā tika nolemts, ka SFIRS par EUR 450 000 no likvidācijas procesā esošā uzņēmuma Intex S.p.A. pirks parādu, kura nominālā vērtība pret aizņēmējiem Legler S.p.A. un Legler Siniscola S.p.A. ir EUR 17 miljoni.

(10)

Šajā pašā sanāksmē SFIRS arī nolēma pārveidot līdzdalībā Legler akciju kapitālā daļu – EUR 14,5 miljonus – no Legler EUR 17 miljonu parāda.

(11)

Uzņēmuma Legler akcionāru kopsapulcē 2007. gada 31. maijāSFIRS kļuva par Legler akcionāru. Pārvēršot daļu no Legler parādiem (par nominālo vērtību EUR 14,5 miljoni) par Legler kapitālu, SFIRS ieguva 49 % no parastajām akcijām (un 100 % no ārkārtas akcijām (5)) uzņēmumā Legler S.p.A. Pārējo 51 % paturēja Piltar.

(12)

SFIRS 2008. gada janvārī nolēma atbrīvoties no akciju paketes uzņēmumā Legler S.p.A. un no atlikušā Legler grupas parāda un izsludināja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību par Legler akciju un parāda kopīgu iepirkumu.

(13)

Izvēlētais piedāvājums, ko iesniedza uzņēmums Ferratex s.r.l. (turpmāk tekstā – “Ferratex”), bija par kopējo summu EUR 2 000 001. Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju šī cena atspoguļoja SFIRS kopējo debitoru parādu uzņēmumā Legler un tā meitasuzņēmumos tirgus vērtību, kuru neatkarīgs eksperts novērtēja EUR 2 miljonu vērtībā, plus simbolisku cenu EUR 1 par SFIRS ieguldījumu Legler akcijā – arī pamatojoties uz neatkarīga eksperta novērtējumu. Pārdošanas darījums notika 2008. gada 25. janvārī.

(14)

Tomēr laikposmā starp 2007. gada decembri un 2008. gada augustu Legler pārtrauca darbības visās savās ražotnēs, un kopš tā laika visas tā ražotnes ir atradušās dīkstāvē.

(15)

Legler S.p.a2008. gada 23. jūlijā mainīja nosaukumu uz Texfer S.p.A. Tā Sardīnijas meitasuzņēmumi arī tika attiecīgi pārdēvēti par Texfer Ottana S.p.A., Texfer Siniscola S.p.A. un Texfer Macomer S.p.A..

(16)

Kompetentā tiesa 2008. gada 18. augustā grupas mātesuzņēmumu pasludināja par maksātnespējīgu, un 2008. gada 13. novembrī tas kopā ar meitasuzņēmumiem tika atzīts kolektīvajās maksātnespējas procedūrās, kas zināmas kā “amministrazione straordinaria”.

(17)

Garantiju glābšanas atbalstam banka lūdza sniegt neilgi pēc tam, kad uzņēmumam Legler neizdevās līdz termiņam atmaksāt glābšanas aizdevumu. Attiecīgi atbildīgā ministrija 2008. gada 16. septembrī atmaksāja aizdevumu un procentus.

(18)

Uzņēmums Texfer S.p.A.2010. gada 21. oktobrī tika pasludināts par bankrotējušu. Uzņēmumi Texfer Ottana S.p.A., Texfer Siniscola S.p.A. un Texfer Macomer S.p.A.2010. gada 17. un 18. novembrī arī tika pasludināti par bankrotējušiem.

(19)

Uzņēmuma Legler akciju kapitāla vērtība 2006. gadā bija negatīva EUR – 8,6 miljoni, salīdzinot ar pozitīvu vērtību vēl 2005. gadā – EUR 17,2 miljoni. Uzņēmums 2006. gadā ziņoja par zaudējumiem EUR 25,9 miljonu apmērā un 2005. gadā – EUR 28,1 miljonu apmērā. Tā apgrozījums 2006. gadā bija EUR 101,4 miljoni, turpretim 2005. gadā tas bija EUR 124,2 miljoni. EBITDA (peļņa pirms maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas) 2006. gadā bija – 10,9, bet 2005. gadā – 0,7. Procentu likmes arī pieauga.

(20)

Legler akciju kapitāls 2007. gada 30. novembrī bija mīnus EUR 16,3 miljoni. Zaudējumi laikposmā no 2003. gada līdz 2007. gadam sasniedza EUR 94,9 miljonus, un uzņēmuma situācija pastāvīgi pasliktinājās, palielinoties zaudējumiem un samazinoties apgrozījumam.

(21)

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem 2008. gada 13. novembrī tika uzsākta grupas maksātnespējas procedūra, kas noslēdzās ar bankrotu (sk. 16.–18. apsvērumu).

(22)

Pārstrukturēšanas plānā (piano industriale), par ko paziņoja Itālija (turpmāk “plāns”) bija aptverts trīs gadu periods (2007.–2009.g.), un tajā bija paredzēti trīs pasākumi: i) EUR 13 miljoni vidēja termiņa garantijas veidā pārstrukturēšanas periodam, aizstājot sešu mēnešu garantiju, kas atļauta kā glābšanas atbalsts (6), ii) EUR 13,2 miljoni tiešās dotācijas veidā un iii) EUR 13 miljoni, pārvēršot parādu akcijās. Tomēr SFIRS2007. gada 31. maijā īstenoja parādsaistību pārvēršanu kapitālā par nominālo summu EUR 14,5 miljoni.

(23)

Lai gan Itālijas iestādes bija iesniegušas pārstrukturēšanas plānu (piano industriale) laikposmam no 2007. gada līdz 2009. gadam, tās pieprasīja, lai faktiskais pārstrukturēšanas periods tiktu skaitīts no 2007. gada 1. jūnija līdz 2012. gada beigām. Vienīgie dati, kas bija sniegti, lai attēlotu uzņēmuma progresu ceļā uz pārstrukturēšanu laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam, bija naudas plūsmas un jaunizveidotā uzņēmuma (NewCo) pasīvu attīstība.

(24)

Šajā plašākajā termiņā jauna uzņēmuma izveidošanas kopējās izmaksas, apvienojot Legler S.p.A. un tā Sardīnijas meitasuzņēmumus, bija EUR 106,2 miljoni, tostarp EUR 86,7 miljoni par grupu plašu reorganizāciju, turpretim atlikusī daļa bija paredzēta kapitāla atjaunošanai un zaudējumu segšanai.

(25)

NewCo darbība tiktu vērsta uz uzņēmuma tradicionālo pamatdarbības jomu, t. i., augstas kvalitātes džinsu audumu, turpretim divas citas ražošanas līnijas (velvets un nepresētā kokvilna) tiktu slēgtas. Grupas ģeogrāfiskā atrašanās vieta arī būtu koncentrēta tikai divās rūpnīcās (Siniscola un Ottana), kas atrodas vienā reģionā. Pārējie īpašumi tiktu pārdoti, lai ļautu uzņēmumam Legler sniegt savu ieguldījumu un samazinātu enerģijas, transporta un personāla izmaksas. Macomer ražotne šajā plānā nebija iekļauta (7).

(26)

Plānā arī paredzēja jaunā akcionāra reģistrēšanu kopā ar SFIRS, un tika norādīts uz nepieciešamību saņemt kredītlīnijas no privātiem avotiem, lai īstenotu reorganizācijas procesu.

(27)

Pieņemot lēmumu par to, vai uzsākt procedūru, Komisijai bija šaubas, vai ar parādsaistību pārvēršanu kapitālā nav sniegts valsts atbalsts. Komisija šaubījās, vai privāts ieguldītājs būtu pieņēmis parādus apmaiņā pret akcijām uzņēmumā šādos apstākļos, jo īpaši, kad atklājās, ka daļa no uzņēmuma darbībām ir atliktas uz vairākiem mēnešiem un ka Itālijas iestādes nav iesniegušas Komisijai alternatīvu scenāriju, atbalstot SFIRS pieņēmumu, ka izmeklēšana uzņēmumā Legler un tā pārstrukturēšanas izmaksu segšana bija rentablāks risinājums nekā grupas likvidēšana.

(28)

Attiecībā uz atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai  (8) (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu”), Komisija pirmkārt izvirzīja jautājumu par to, vai Legler problēmas varētu palīdzēt risināt vairākuma akcionārs Piltar un vai grupā ir notikusi patvaļīga izmaksu sadalīšana.

(29)

Otrkārt, Komisija šaubījās par to, vai plāns atjaunos dzīvotspēju ilgtermiņā, jo plānotā aktīvu un ražošanas līniju pārdošana izskatījās diezgan nenoteikta un daudzi pieņēmumi par turpmākiem darbības nosacījumiem šķita nereāli, ņemot vērā Legler ražošanas apturēšanu. Komisija arī šaubījās, vai ierosinātie kompensācijas pasākumi bija reāli un pārsniedza pasākumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu dzīvotspēju, vai pašu ieguldījuma līmenis ir pietiekams un vai tiek ievērots princips “pirmo reizi, pēdējo reizi” (una tantum).

(30)

Visbeidzot, Komisija pieprasīja Itālijas iestādēm iesniegt informāciju saistībā ar šaubīgajiem jautājumiem (SFIRS kredīta izcelsmi, sīkāku informāciju par Piltar un izmaksu sadalīšanu grupā, kompensācijas pasākumiem, faktisko varbūtību Legler atrast jaunu akcionāru un pieeju privātam finansējumam, kas nepieciešams Legler reorganizācijai).

(31)

Ar 2007. gada 14. decembra vēstuli ieinteresētā puse sniedza savas piezīmes par procedūras uzsākšanas lēmumu. Trešā puse apgalvoja, ka attiecīgie pasākumi izkropļos konkurenci, un norādīja, ka nozari ir ietekmējusi pārmērīga ražošanas jauda. Tā sniedza datus par džinsu audumu ražošanas jaudu pasaulē 2006. gadā, norādot uz pārmērīgu ražošanas jaudu 27 % apmērā.

(32)

Pirmkārt, Itālijas iestādes paskaidroja, kā SFIRS kļuva par lielāko Legler akcionāru. SFIRS 2007. gada martā no uzņēmuma Intex S.p.A., kas atradās likvidācijas posmā, par EUR 450 000 nopirka uzņēmumu Legler S.p.a un Legler Siniscola S.p.A. parādu. SFIRS2007. gada 31. maijā daļu no šī parāda, kura nominālā vērtība bija EUR 14,5 miljoni, pārvērta Legler akcijās, tādējādi iegūstot 49 % no Legler parastajām akcijām (kamēr Piltar paturēja atlikušo 51 %) un 100 % no tā ārkārtas akcijām (9).

(33)

Otrkārt, Itālijas iestādes paskaidroja, ka Piltar bija tikai instruments, ko izmantoja fiziskas personas. Tas tika dibināts vienīgi ar mērķi iegūt akciju paketi uzņēmumā Legler, un nekādā citā uzņēmējdarbībā tas iesaistīts nebija. Itālijas iestādes piebilda, ka Piltar jau sen bija paskaidrojis, ka tas neplāno uzņēmumu atbalstīt finansiāli un ka tas grasās grupā pakāpeniski atbrīvoties no savas akciju paketes. Šķiet, ka kopā ar 49 % akciju paketi SFIRS ir arī ieguvis tiesības pirkt atlikušo 51 % Legler parasto akciju.

(34)

Treškārt, Itālijas iestādes apsolīja sniegt informāciju par kompensācijas pasākumiem.

(35)

Ceturtkārt, Itālija paziņoja, ka tie tirgus segmenti, uz kuriem ir vērsta uzmanība Legler pārstrukturēšanas plānā, lai atjaunotu finanšu dzīvotspēju, kas aprakstīta 25. apsvērumā, uzrādīja cerīgas pazīmes. Itālijas iestādes arī minēja uzņēmuma nodomu garantēt privātas kredītlīnijas un jaunu akcionāru, lai finansētu daļu plāna, un norādīja, ka šajā ziņā jau veiktas arī attiecīgas darbības.

(36)

Tālāk, atbildot uz trešās puses piezīmēm, Itālijas iestādes norādīja, ka Legler tirgus daļa 2006. gadā bija tikai 0,27 %. Tās piebilda, ka plānā kā kompensācijas pasākums bija paredzēts uzņēmuma jaudas samazinājums par 22 %, salīdzinot ar 2006. gadu, un samazinājums par 40 %, salīdzinot ar 2005. gadu. Tāpēc tās uzskatīja, ka palīdzībai nevajadzētu izkropļot konkurenci tādā mērā, lai tas būtu pretrunā kopējām interesēm.

(37)

Iesniedzamajos dokumentos pēc pārstrukturēšanas plāna atsaukšanas, Itālijas iestādes apgalvoja, ka parādsaistību pārvēršana kapitālā nav jāinterpretē kā valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, jo SFIRS ir rīkojies saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Saskaņā ar Itālijas iestāžu pausto privāts ieguldītājs būtu rīkojies tieši tādā pašā veidā, lai izvairītos no bankrota un efektīvākajā veidā atgūtu vismaz daļu no kredīta, t. i., pārvēršot to kapitālā un pārstrukturējot uzņēmumu kopā ar jauno privāto ieguldītāju un jauno kredītlīniju.

(38)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (10) 8. panta 1. punktu attiecīgā dalībvalsts noteiktā laikā var atsaukt paziņojumu 2. panta nozīmē, pirms Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 4. vai 7. pantu.

(39)

Šādā gadījumā, ja Komisija ir uzsākusi oficiālu izmeklēšanas procedūru, Komisijai ir jāslēdz šī procedūra saskaņā ar minētās regulas 8. panta 2. punktu.

(40)

Komisija atzīmē, ka Itālija nav ieviesusi tiešo dotāciju EUR 13,2 miljonu apmērā un Itālija ar šo palīdzības projektu turpmāk nenodarbosies. Tā kā pārstrukturēšanas plāns ir atsaukts, oficiālajai izmeklēšanas procedūrai, kas tika uzsākta šā pasākuma izmeklēšanai, vairs nav mērķa.

(41)

Tā kā divus citus paziņotos pārstrukturēšanas pasākumus Itālija īstenoja nelikumīgi, lai oficiālo izmeklēšanas procedūru slēgtu, Komisijai ir jānosaka, vai tie ir uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, un, ja ir, tad – vai šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(42)

Līguma 107. panta 1. punkts paredz, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(43)

Ja valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē ir jāpiešķir vai tas ir ticis piešķirts grūtībās nonākušam uzņēmumam, šā atbalsta saderība ir jāvērtē, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu. Attiecīgi atbalstu var uzskatīt par saderīgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tikai tad, ja ir ievēroti Kopienas pamatnostādnēs par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu minētie nosacījumi.

(44)

Glābšanas atbalsta pasākumu garantija par summu EUR 13 miljoni netika pārtraukta, beidzoties sešu mēnešu periodam, kuram to apstiprināja Komisija, bet tā palika spēkā pēc paziņojuma saņemšanas, ka plāns ir atsaukts (sk. 17. apsvērumu).

(45)

Glābšanas atbalsta garantijas termiņa pagarinājums tika pieteikts kā pasākums, kas tiek piešķirts no atbildīgās ministrijas līdzekļiem un finansēts no valsts budžeta. Tāpēc tas tika piešķirts no valsts līdzekļiem, un tas attiecas uz valsti. Šī garantija piešķir selektīvas priekšrocības, jo tā ļāva uzņēmumam Legler piekļūt finanšu līdzekļiem, kurus tas citādi nebūtu saņēmis, ņemot vērā tā finansiālo stāvokli. Tādējādi tā atbrīvoja Legler no izmaksām, kas tam citādi būtu radušās. Turklāt, ņemot vērā, ka Legler īstenoja pārstrukturēšanas procesu ar mērķi atsākt ražošanu, atbalsts varēja veicināt konkurences izkropļošanu iekšējā tirgū un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šā pasākuma izkropļojošo ietekmi uzsvēra trešā puse, kura arī norādīja, ka nozare cieš no pārmērīgas ražošanas jaudas.

(46)

Tāpēc Komisija uzskata, ka glābšanas atbalsta garantijas termiņa pagarinājums, kas ir arī pārstrukturēšanas pasākums, ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(47)

Novērtējot atbalsta apjomu, Komisija atsaucas uz Paziņojuma par garantijām 4.1. punkta a) apakšpunktu (11), saskaņā ar kuru “grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tirgus garantijas devējs, ja tāds ir, izsniedzot garantiju, prasa augstu prēmiju, ņemot vērā saistību paredzamo nepildīšanu. Ja iespēja, ka aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu, kļūst īpaši augsta, šī tirgus likme var nepastāvēt un īpašos gadījumos garantijas atbalsta elements var izrādīties tikpat liels, cik summa, kuru faktiski sedz garantija.”

(48)

Ņemot vērā Legler smago finansiālo stāvokli tajā laikā, kad garantija tika piešķirta (pieauga zaudējumi, samazinājās apgrozījums un kapitāla vērtība bija negatīva, kā aprakstīts 19.–21. apsvērumā un 52. apsvērumā), Komisija uzskata, ka bija ļoti maz ticams, ka uzņēmums tirgū būtu spējis saņemt bankas aizdevumu bez valsts līdzdalības; tāpēc Komisija secina, ka atbalsta summa atbilst aizdevuma kopsummai (12).

(49)

Komisija atzīmē, ka apmaiņu īstenoja SFIRS, publiska organizācija, kuras galvenajam akcionāram, Sardīnijas reģionam, ir dominējoša ietekme uz tās lēmumiem (13). Itālija šo faktu nekad nav noliegusi. Tādējādi Komisija secina, ka attiecīgais pasākums attiecas uz valsti, un tas ir piešķirts, izmantojot valsts līdzekļus. Šis pasākums ir arī selektīvs, jo tas atbalsta vienu uzņēmumu – Legler. Turklāt, ņemot vērā, ka Legler īstenoja pārstrukturēšanas procesu ar mērķi atsākt ražošanu, palīdzība varēja veicināt konkurences izkropļošanu iekšējā tirgū un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šā pasākuma iespējamā izkropļojošā ietekme bija uzsvērta arī trešās puses iesniegtajās piezīmēs, kura arī norādīja, ka nozare cieš no pārmērīgas ražošanas jaudas.

(50)

Itālija savā atbildē apgalvoja, ka attiecīgais pasākums uzņēmumam Legler nekādas priekšrocības nepiešķīra, jo tas bija saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu.

(51)

Saskaņā ar iedibināto tiesu praksi (14), lai noteiktu, vai Legler guva labumu no valsts līdzekļiem, vajag apsvērt, vai līdzīgā situācijā privātais ieguldītājs, kura pazīmes ir līdzīgas SFIRS pazīmēm, būtu vēlējies veikt līdzīgu parādsaistību pārvēršanu kapitālā, ņemot vērā pieejamo informāciju un paredzamo attīstību dienā, kad tika īstenots darījums.

(52)

Pirmkārt, pamatojoties uz Legler finanšu pārskatiem, Komisija atzīmē, ka 2007. gadā uzņēmuma kapitāls bija EUR 1,8 miljoni, un negatīvais akciju kapitāls – EUR –16,2 miljoni; laikposmā no 2003. gada līdz 2007. gadam zaudējumi sasniedza EUR 94,9 miljonus, un uzņēmuma situācija acīmredzami pasliktinājās, palielinoties zaudējumiem un samazinoties apgrozījumam.

(53)

Komisija arī atzīmē, ka, neskatoties uz iepriekšminēto kritisko finansiālo situāciju, SFIRS neveica visaptverošu izmaksu un ieguvumu analīzi un riska novērtējumu darījumiem. Būtībā, par spīti daudzajiem pieprasījumiem no Komisijas puses šajā sakarā, Itālijas iestādes nekad nav iesniegušas pamatotu alternatīvu scenāriju, parādot, ka par labāku bija atzīstama SFIRS izvēle, bet nevis Legler likvidēšana.

(54)

Līdzīgas piezīmes bija izteikusi Itālijas Banka ziņojumā (15), kas tika izdots pēc izmeklēšanas SFIRS lietā. Ziņojumā tika kritizēta SFIRS izturēšanās saistībā ar tā parādsaistību pārvēršanas kapitālā provizoriskās analīzes nepilnīgumu un saistībā ar tam raksturīgo pretrunu veikt “ieguldījumus”, nepiedāvājot konkrētas atgūstamības izredzes.

(55)

Neatkarīgi no šī novērtējuma uzņēmuma finansiālais stāvoklis bija tāds, ka neviens saprātīgs privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā līdzīgos darījumos neiesaistītos.

(56)

Šajā saistībā Komisija arī atzīmē, ka uzņēmuma paziņoto pārstrukturēšanas plānu (Piano Industriale) nevar uzskatīt par reālu pamatu uzņēmuma turpmākā snieguma prognozēšanai. Tikai tas fakts vien, ka plāns aptvēra nevis visu pārstrukturēšanas periodu, bet tikai vienu tā daļu, un nesniedza informāciju par sekojošo pārstrukturēšanas progresu (sk. 23. apsvērumu), acīmredzami parāda, ka šāds informācijas trūkums ikvienu privāto investoru būtu atturējis no iesaistīšanās šādā darījumā.

(57)

Otrkārt, SFIRS reālās izredzes atgūt naudu, ko tam ir parādā Legler, veicot parādsaistību pārvēršanu kapitālā, SFIRS faktiski ir vājinājis savu akcionāra pozīciju, salīdzinot ar iepriekšējo priviliģēto kreditora pozīciju.

(58)

SFIRS akciju ieguldījumu vērtība un nākotnes izredzes parādsaistību pārvēršanas kapitālā laikā šķita pārāk ierobežotas, lai līdzsvarotu iepriekšminētos riskus, jo īpaši ņemot vērā uzņēmuma kritisko finansiālo stāvokli. Tas bija acīmredzami uzsvērts novērtējumā, ko veica neatkarīgs uzņēmums, kas piešķīra tam simbolisku vērtību EUR 1 apmērā.

(59)

No iepriekšminētā var secināt, ka, veicot parādsaistību pārvēršanu kapitālā, SFIRS nerīkojās kā privāts ieguldītājs, kas darbojas parastos tirgus apstākļos. Privāts ieguldītājs neiesaistītos šādā darījumā bez ticama un reāla iepriekšēja novērtējuma, kas parādītu, ka rentablāks risinājums būtu pārvērst parādsaistības kapitālā tā vietā, lai saglabātu uzņēmuma priviliģētā kreditora statusu.

(60)

Tādējādi, veicot parādsaistību pārvēršanu kapitālā, SFIRS sniedza priekšrocības uzņēmumam Legler.

(61)

No iepriekšminētā izriet, ka parādsaistību pārvēršana kapitālā ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(62)

Rēķinot atbalsta summu, ir jāatzīmē, ka priekšstats par valsts atbalstu aprobežojas ar to atbalstu, kas tiek piešķirts, izmantojot valsts līdzekļus. Atbalsta summa ir jārēķina, pamatojoties uz parāda tirgus vērtību, kuru SFIRS ir pārvērtis Legler akcijās. Tādējādi, ja Legler parāda kopējā nominālā vērtība attiecībā pret SFIRS bija EUR 17 miljoni, kamēr vienu dienu pirms maiņas tā tirgus vērtība bija EUR 450 000, darījuma tirgus vērtība, sakarā ar ko SFIRS konvertēja 85,3 % no tā kopējā kredīta, t. i., nominālā vērtība EUR 14,5 miljoni, akcijās, bija EUR 383 850 (t. i., 85,3 % no EUR 450 000). Tādējādi no valsts līdzekļiem piešķirtā priekšrocība bija EUR 383 850. Taču apmainīto kredītu nominālo vērtību var uzskatīt par priekšrocību tikai grāmatvedības uzskaites nolūkā.

(63)

Ņemot vērā, ka tika konstatēts, ka divi paziņotie pasākumi veido valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai ir jānovērtē, vai šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(64)

Attiecīgo valsts atbalsta pasākumu atbilstība iekšējam tirgum ir jāvērtē, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(65)

Attiecībā uz valsts garantiju, lai novērtētu tā saderību, ir jānošķir glābšanas atbalsta garantijas termiņa pagarinājums, no vienas puses, un valsts atbalsta sniegšana vidēja termiņa garantijas veidā, kas ir arī pārstrukturēšanas pasākums (uz pārstrukturēšanas perioda ilgumu), no otras puses.

(66)

Ņemot vērā glābšanas atbalsta pasākumu termiņa pagarinājumu, pamatnostādņu 26. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, ja dalībvalsts sešu mēnešu laikā no atļaujas piešķiršanas ir iesniegusi pārstrukturēšanas plānu, vai tāda atbalsta gadījumā, par ko nav paziņots, par pasākuma īstenošanu, aizdevuma atmaksas termiņš vai garantijas termiņš tiek pagarināts, līdz Komisija pieņem lēmumu attiecībā uz plānu, ja vien tā nenolemj, ka šāds pagarinājums nav pamatots.

(67)

Paziņojums par pārstrukturēšanas plānu atļāva turpināt glābšanas atbalstu ilgāk par sešiem mēnešiem. Tomēr Itālija vēlāk atsauca šo paziņojumu. No pamatnostādņu 26. punkta izriet, ka paziņojums par pārstrukturēšanas plānu ir nosacījums sine qua non glābšanas atbalsta pasākumu termiņa pagarinājumam. Tāpēc, ja pieteiktais pārstrukturēšanas plāns vēlāk tiek atsaukts, glābšanas atbalstam atļautais pagarinājums ir jāpārtrauc.

(68)

No Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses izriet (lietas Ernault  (16) un Huta Cynku  (17)), ka gadījumā, ja Komisijai nav paziņots ne pārstrukturēšanas plāns, ne arī likvidācijas plāns, vai, kā šajā gadījumā, ja pārstrukturēšanas plāns ir atsaukts, attiecīgā glābšanas atbalsta pasākumu termiņa pagarinājumu nevar uzturēt ilgāk par datumu, kurā dalībvalsts atsauca paziņojumu par pārstrukturēšanas plānu.

(69)

No dienas, kad tika piešķirts garantijas termiņa pagarinājums glābšanas atbalstam, vidēja termiņa garantija (pārstrukturēšanas plāna periodam), kas paredzēta kā atbalsts paziņotajam pārstrukturēšanas atbalstam, ir saderīga līdz dienai, kad Itālija atsauca paziņojumu par pašu plānu.

(70)

Tādējādi pagarinātās valsts atbalsta garantiju programmas saderība ar iekšējo tirgu ir jāvērtē, sākot no dienas, kad Itālija atsauca savu paziņojumu (t. i., no 2008. gada 24. jūlija).

(71)

Valsts atbalsta piešķiršanu grūtībās nonākušam uzņēmumam var uzskatīt par saderīgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu vienīgi tad, ja ir ievēroti visi Kopienas pamatnostādnēs par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu minētie nosacījumi.

(72)

Saskaņā ar pamatnostādņu 12. punkta a) apakšpunktu un 14. punktu tiesības saņemt pārstrukturēšanas atbalstu ir tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir nonākuši grūtībās.

(73)

Saskaņā ar pamatnostādņu 9. punktu uzņēmums neatkarīgi no tā lieluma tiek uzskatīts par nonākušu grūtībās, ja tas nespēj, vai nu ar saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem akcionāriem vai tirgū, mazināt zaudējumus, kas bez valsts iestāžu iejaukšanās gandrīz noteikti to nolemtu uzņēmējdarbības pārtraukšanai.

(74)

Saskaņā ar pamatnostādņu 10. punktu uzņēmums tiek uzskatīts par nonākušu grūtībās šādos gadījumos:

(75)

No Kopienas pamatnostādņu par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu 10. punkta a) apakšpunkta izriet, ka bez ārējas iejaukšanās uzņēmums, kas ir pieredzējis smagus reģistrētā kapitāla zaudējumus, īstermiņā vai vidējā termiņā neizbēgami pārtrauks uzņēmējdarbību. Iepriekšējā lēmumā (18) Komisija secināja, ka uzņēmums, kuram ir negatīvs akciju kapitāls, tiks a fortiori uzskatīts par uzņēmumu, kas atrodas grūtībās. Spriedumā Biria lietā (19) Vispārējā tiesa arī apstiprināja, ka smagi kapitāla zaudējumi tiešām ir grūtību pazīme un ka Komisijai bija tiesības secināt, ka uzņēmums ar negatīvu akciju kapitālu ir grūtībās nonācis uzņēmums.

(76)

Legler izpildīja Kopienas pamatnostādņu par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu 10. punkta a) apakšpunkta kritēriju, jo 2006. gadā tam bija negatīvs akciju kapitāls (sk. 19. apsvērumu).

(77)

Komisija arī atzīmē, ka Legler jau tika uzskatīts par uzņēmumu, kas nonācis grūtībās Kopienas pamatnostādņu par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu 10. punkta a) apakšpunkta nozīmē 2007. gada 22. maijā, kad tika atļauts piešķirt glābšanas atbalstu.

(78)

Pēc tam Legler finansiālais stāvoklis neuzlabojās. Faktiski kompetentā tiesa to 2008. gadā atzina par maksātnespējīgu (sk. 16. apsvērumu).

(79)

Komisija arī piebilst, ka Legler nav jaunizveidots uzņēmums Kopienas pamatnostādņu par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu 12. punkta nozīmē.

(80)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu 13. punktu uzņēmums, kas pieder lielākai uzņēmējdarbības grupai vai kas tiek pārņemts, parasti nav tiesīgs saņemt glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, izņemot gadījumus, kad var tikt apliecināts, ka uzņēmuma grūtības ir patiesas un tās nav radušās patvaļīgas izmaksu sadalīšanas rezultātā grupā, un ka grūtības ir pārāk nopietnas, lai ar tām spētu tikt galā pati grupa.

(81)

Komisija atzīmē, ka Piltar bija tikai komerciāls instruments, kuram nebija citu uzņēmējdarbības mērķu, kā tikai glabāt Legler akcijas. Komisijai nav tādas informācijas, ka uzņēmuma grūtību cēlonis būtu patvaļīga izmaksu sadalīšana grupā. Turklāt, ņemot vērā to, ka Piltar pilnīgi atradās privātīpašumā un bez akciju investīcijām uzņēmumā Legler citā uzņēmējdarbībā iesaistīts nebija, tas nevarēja veicināt Legler pārstrukturēšanu.

(82)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka Kopienas pamatnostādņu par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu 9. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti.

(83)

Ņemot vērā, ka Legler ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, tagad ir jānovērtē, vai ir ievēroti 32.–51. punktā minētie nosacījumi Kopienas pamatnostādnēs par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta saderību.

(84)

Itālija tomēr atsauca Legler pārstrukturēšanas plānu, un tāpēc tai vairs nav saistību attiecībā ne uz vienu pārstrukturēšanas plānu Kopienas pamatnostādņu par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu 35. punkta nozīmē. Tāpēc Komisija nevar novērtēt nelikumīgo atbalstu, ņemot vērā Kopienas pamatnostādnēs par uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu 32.–51. punktā minētos kritērijus.

(85)

Turklāt Komisija uzskata, ka valsts garantija un parādsaistību pārvēršana kapitālā nevar būt saderīga ar iekšējo tirgu uz jebkāda cita juridiska pamata.

(86)

Oficiālā izmeklēšanas procedūra saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu attiecībā uz tiešo dotāciju EUR 13,2 miljonu apmērā ir jāpārtrauc, jo Itālija ir atsaukusi savu paziņojumu un neplāno turpināt šo atbalsta projektu.

(87)

Komisija secina, ka uz valsts garantiju un parādsaistību pārvēršanu kapitālā ir attiecināms Līguma 107. panta 1. punkts.

(88)

Šos divus pasākumus īstenoja Itālija, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu.

(89)

Saskaņā ar Līgumu un Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru, ja tiek konstatēts, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai attiecīgā valsts to atceļ vai izdara tajā izmaiņas (20). Tāpat Tiesa ir konsekventi uzsvērusi, ka dalībvalsts pienākums atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir paredzēts, lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli (21). Šajā saistībā Tiesa ir noteikusi, ka šis mērķis ir sasniegts, kad saņēmējs ir atmaksājis nelikumīga atbalsta veidā piešķirtās summas, tādējādi zaudējot savas priekšrocības, kas tam bija tirgū attiecībā pret citiem konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas (22).

(90)

Ievērojot šo judikatūru, Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 (23) 14. pantā noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(91)

Tāpēc, tā kā attiecīgie pasākumi ir uzskatāmi par nelikumīgu un ar iekšējo tirgu nesaderīgu atbalstu, šo divu pasākumu atbalsta apjoms, t. i., attiecīgi EUR 13 miljoni un EUR 383 850, jāatmaksā, lai atjaunotu to stāvokli, kāds bija tirgū pirms atbalsta piešķiršanas.

(92)

Attiecībā uz valsts garantiju atbalsts, tostarp procenti, jāatmaksā no dienas, kad Itālija atsaukusi pārstrukturēšanas atbalsta paziņojumu, t. i., no 2008. gada 24. jūlija, un līdz dienai, kad summa ir faktiski atgūta.

(93)

Attiecībā uz parādsaistību pārvēršanu kapitālā atmaksājamajām summām piemēro procentus no dienas, kad atbalsts tika nodots saņēmēja rīcībā, t. i., no 2007. gada 31. maija, līdz dienai, kad tās ir faktiski atmaksātas,

a)

kopējā summa (pamatsumma un procenti), kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja;

b)

šā lēmuma izpildei jau veikto vai plānoto pasākumu sīks apraksts;

c)

dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/21

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/272/ES (2) ir veikta visu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana par 2010. finanšu gadu, izņemot Vācijas maksājumu aģentūras Rheinland-Pfalz, Grieķijas maksājumu aģentūras OPEKEPE, Itālijas maksājumu aģentūras ARBEA un Nīderlandes maksājumu aģentūras Dienst Regelingen grāmatojumus.

(2)

Pēc jaunas informācijas saņemšanas un papildu pārbaužu veikšanas Komisija var pieņemt lēmumu par Vācijas maksājumu aģentūras Rheinland-Pfalz un Nīderlandes maksājumu aģentūras Dienst Regelingen iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību.

(3)

Ar 10. panta 2. punkta pirmo daļu Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (3), ir noteikts, ka summas, kas saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstamas no katras dalībvalsts vai izmaksājamas katrai dalībvalstij, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā, t. i., 2010. gadā, veiktos ikmēneša maksājumus no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecīgajam finanšu gadam. Komisija šo summu atskaita no ikmēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri veikti otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā pieņemts lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu, vai pieskaita minētajam maksājumam.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četru gadu laikā no pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgas valsts tiesā, – astoņu gadu laikā pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no ES budžeta. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot dalībvalstu pienākumu ziņot par atgūstamajām summām, ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 885/2006. Minētās regulas III pielikumā ir sniegts paraugs tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2011. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai jālemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par četriem vai attiecīgi astoņiem gadiem. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu dalībvalstis var pieņemt lēmumu izbeigt atgūšanas procedūru. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai par pārkāpumu juridiski atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgas valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz no ES budžeta. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktā minētajā kopsavilkuma ziņojumā norāda summas, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu neturpināt atgūšanu, un šāda lēmuma pamatojumu. Attiecīgās dalībvalstis šīs summas nesedz, un tāpēc tās jāsedz no ES budžeta. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 32. panta 8. punktu.

(6)

Veicot attiecīgo maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu, Komisijai jāņem vērā summas, kas no attiecīgajām dalībvalstīm jau ir ieturētās, pamatojoties uz Īstenošanas lēmumu 2011/272/ES.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no ES finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar ES noteikumiem,

31.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/24

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2006/502/EK (2) dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai atļautu laist tirgū tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu laist tirgū jaunrades šķiltavas.

(2)

Lēmumu 2006/502/EK pieņēma saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 13. panta noteikumiem, kuros paredzēts, ka lēmums ir spēkā laika posmā, kas nepārsniedz vienu gadu, bet šo spēkā esamību var pagarināt uz turpmākiem laika posmiem, no kuriem neviens nav ilgāks par vienu gadu.

(3)

Lēmuma 2006/502/EK spēkā esības termiņu pagarināja par vienu gadu – pirmoreiz ar Komisijas Lēmumu 2007/231/EK (3) līdz 2008. gada 11. maijam, otrreiz ar Komisijas Lēmumu 2008/322/EK (4) līdz 2009. gada 11. maijam, trešo reizi ar Komisijas Lēmumu 2009/298/EK (5) līdz 2010. gada 11. maijam, ceturto reizi ar Komisijas Lēmumu 2010/157/ES (6) līdz 2011. gada 11. maijam un piekto reizi ar Komisijas Lēmumu 2011/176/ES (7) līdz 2012. gada 11. maijam.

(4)

Tā kā nav ieviesti citi apmierinoši pasākumi, kas attiektos uz bērniem drošām šķiltavām, Lēmuma 2006/502/EK spēkā esības termiņš ir jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(5)

Tāpēc Lēmums 2006/502/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 2001/95/EK izveidotā komiteja,