27.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 43/2012

(2012. gada 17. janvāris),

ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līguma 43. panta 3. punkts paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka ir jāpieņem pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no Reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zivsaimniecībai vai zivsaimniecību grupām un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)	Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķai dalībvalstij gūt labumu no sistēmas, saskaņā ar ko tai iedalītās zvejas piepūles tā pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(5)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz jūrā pavadāmo papildus dienu piešķiršanu par zvejas darbību izbeigšanu un pastiprinātu zinātnisko novērotāju izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar vienas dalībvalsts karogu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2).

(6)

Ja krājuma kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

(7)

Daži KPN noteikumi ļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, lai izvairītos no izmetumiem un ar to saistītu citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanas. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriska labuma ilgtspējību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus tiekties savā darbībā izmantot maksimāli selektīvu pieeju. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameru izmantošanu. Tam būtu jāļauj detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas paredzētu novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un mazāk uzticama. Tāpēc pašlaik CCTV izmantošana ir priekšnoteikums, lai ieviestu izmetumu samazināšanas shēmas, piemēram, pilnībā dokumentētu zvejniecību, ar noteikumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3).

(8)

KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām zvejniecības nozarēm, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām aprindām, jo īpaši sanāksmēs, kurās piedalījās Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komitejas un attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju pārstāvji.

(9)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šo plānu noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī un Lamanša jūras šauruma rietumu daļā, siļķes krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (4); Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (5); Padomes Regulā (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (6); Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (7); Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (8); Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (9) (“Mencu plāns”).

(10)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to izmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp, jo īpaši, pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju.

(11)	Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (10), būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(12)	Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju aizliegumu šo sugu zvejai.

(13)

Norvēģijas omārus iegūst jauktu sugu grunts zvejā ar dažādu citu sugu īpatņiem. Zinātniskajos ieteikumos par zonu uz rietumiem no Īrijas (Porkupīnas sēklis) ir teikts, ka šīs sugas nozveju 2012. gadā nevajadzētu palielināt. Lai turpinātu veicināt krājuma atjaunošanos, ir lietderīgi minētās zonas konkrētās daļās un konkrētos laikposmos saglabāt zvejas iespēju ierobežojumus, proti, atļaut zvejot tikai tādas pelaģiskās sugas, kopā ar kurām netiek nozvejoti Norvēģijas omāri.

(14)

Tā kā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka KPN pollaka zvejas zonas atbilstu skaidri nodalītiem bioloģiskiem krājumiem, un tā kā šī suga ir izplatīta nepārtrauktā teritorijā no Britu salu ziemeļiem līdz Ibērijas pussalas dienvidiem, lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir atbilstīgi ļaut īstenot viegli pielāgojamu režīmu starp dažām KPN zonām.

(15)

Maksimālā zvejas piepūle 2012. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (11).

(16)

Uz šajā regulā noteiktajām zvejas iespējām, kas pieejamas ES kuģiem, attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (12), un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozveju no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(17)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus par zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. februāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(18)	Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets.

2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)	nozvejas limitus 2012. gadam; un

b)	zvejas piepūles limitus laikposmam no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro ES kuģiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

a)	“ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)	“ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

d)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

e)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

f)	“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008;

g)	“ES zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu;

h)	“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā lieto šādas zonu definīcijas:

a)	ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti III pielikumā Regulai (EK) Nr. 218/2009 (13);

b)	“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

“VII zona (Porkupīnas sēklis – 16. vienība)” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	53° 30′ N 15° 00′ W,

—	53° 30′ N 11° 00′ W,

—	51° 30′ N 11° 00′ W,

—	51° 30′ N 13° 00′ W,

—	51° 00′ N 13° 00′ W,

—	51° 00′ N 15° 00′ W,

—	53° 30′ N 15° 00′ W;

e)	“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

f)	CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti II pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2009 (14).

II SADAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

5. pants

KPN un tās sadalījums

ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, KPN sadalījums starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

6. pants

Īpaši noteikumi par dažām KPN

1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)	atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un

nodrošina šādu rezultātu:

i)	ja ir pieejami analītiski izvērtējumi – krājuma izmantošana no 2015. gada ar cik vien iespējams lielu varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam;

ii)	ja analītiski izvērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā.

3. Līdz 2012. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	pieņemtā KPN;

b)	attiecīgās dalībvalsts savāktie un izvērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN; un

c)	ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā. Iedalītās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

2. Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas var iedalīt tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)	kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b)	atsevišķam kuģim, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, iedalītās papildu zvejas iespējas nepārsniedz 75 % no šim kuģu tipam aprēķinātajiem izmetumiem un nekādā gadījumā nepalielina kuģim sākotnēji iedalītās zvejas iespējas par vairāk nekā 30 %; un

c)	visas nozvejas, ko attiecīgais kuģis ieguvis no attiecīgā krājuma saskaņā ar papildus iedalītajām zvejas iespējām, atskaita no kopējām tam iedalītajām zvejas iespējām.

Neatkarīgi no šā punkta b) apakšpunkta, dalībvalsts izņēmuma kārtā kuģim, kas kuģo ar tās karogu, drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kas pārsniedz 75 % no šim kuģu tipam aprēķinātajiem izmetumiem ar noteikumu, ka:

i)	attiecīgajam kuģu tipam aprēķinātie izmetumi ir mazāki nekā 10 %;

ii)	ir iespējams pierādīt, ka attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālu kontroles mērķiem; un

iii)	netiek pārsniegts kopīgais aprēķināto izmetumu limits 75 % attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos.

Tiktāl, cik saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar a) apakšpunktu, ir vajadzīga personas datu apstrāde tādā nozīmē, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

3. Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 2. punktā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2012. gada posmā.

4. Pirms 1.punktā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	to kuģu saraksts, kas kuģo ar tās karogu un piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)	uz minētajiem kuģiem uzstādīto elektroniskās tālvadības novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)	to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)	aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos; un

e)	tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2011. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

5. Komisija var lūgt, lai 2. punkta b) apakšpunktā norādītā kuģu tipa izmetumu aplēsi, iesniegtu izvērtēšanai zinātniskai konsultatīvai iestādei. Kamēr nav saņemts apstiprinošs novērtējums, attiecīgā dalībvalsts rakstiski informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgie kuģi ievērotu 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par aprēķinātajiem izmetumiem.

8. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)	nozveju ir guvuši kuģi, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)	nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

9. pants

Zvejas piepūles limiti

No 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:

a)	IIA pielikumā, piemēro mencas krājumu pārvaldībā Kategatā, ICES VIIa un VIa rajonā un ES ūdeņos ICES Vb rajonā;

b)	IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)	IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

10. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)	zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (15) 10. panta 4. punktu;

c)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)	atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas pēc piesardzības principa noteiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants

Slēgtā zvejas sezona

1. Porkupīnas sēklī laikā no 2012. gada 1. maija līdz 31. jūlijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle un dzelkņu haizivs.

2. Piemērojot šo pantu, Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	52° 27′ N	12° 19′ W
2	52° 40′ N	12° 30′ W
3	52° 47′ N	12° 39,600′ W
4	52° 47′ N	12° 56′ W
5	52° 13,5′ N	13° 53,830′ W
6	51° 22′ N	14° 24′ W
7	51° 22′ N	14° 03′ W
8	52° 10′ N	13° 25′ W
9	52° 32′ N	13° 07,500′ W
10	52° 43′ N	12° 55′ W
11	52° 43′ N	12° 43′ W
12	52° 38,800′ N	12° 37′ W
13	52° 27′ N	12° 23′ W
14	52° 27′ N	12° 19′ W

3. Atkāpjoties no 1. punkta, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā punktā norādītās sugas.

12. pants

Aizliegumi

1. ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi;

b)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, izņemot, ja I pielikuma B daļā ir noteikts citādi;

c)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

d)	parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)	cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

f)	ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem nav atļauts nodarīt nekādu kaitējumu. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

13. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Šī komiteja ir komiteja tādā izpratnē, kā to nosaka Regula (ES) Nr. 182/2011.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Tomēr 9. pantu piemēro no 2012. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 17. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. WAMMEN

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(4) OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(6) OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

(7) OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

(8) OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

(9) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(10) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(11) OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

(12) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(13) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS.

KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

—	A daļa. Vispārīgi noteikumi

—	B daļa. Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

IIA PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar mencas krājumu pārvaldību Kategatā, ICES VIIa un VIa rajonā un ES ūdeņos ICES Vb rajonā

IIB PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar heka dienvidu krājuma un dažu Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci

IIC PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumdaļas jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

A DAĻA

Vispārīgi noteikumi

Šā pielikuma B daļas tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un attiecīgā gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Amblyraja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdas
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsraga haizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon maritae	CGE	Sarkanais dziļūdens krabis
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Karaliskie krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Strupdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dipturus batis	RJB	Parastā raja
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktiskā ilkņzivs
Engraulis encrasicolus	ANE	Eiropas anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hippoglossus hippoglossus	HAL	Atlantijas paltuss
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidonotothen squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja circularis	RJI	Smilšu raja
Leucoraja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Limanda limanda	DAB	Limanda
Lophiidae	ANF	Jūrasvelni
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Martialia hyadesi	SQS	Kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūras līdaka
Molva molva	LIN	Jūras līdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Platichthys flesus	FLE	Plekste
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Rostroraja alba	RJA	Baltā raja
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Antarktiskā ilkņzivs	TOA	Dissostichus mawsoni
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Atlantijas paltuss	HAL	Hippoglossus hippoglossus
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā raja	RJA	Rostroraja alba
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Brosme	USK	Brosme brosme
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea
Eiropas anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Jūras līdaka	LIN	Molva molva
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Jūrasmēles	SOO	Solea spp.
Jūrasvelni	ANF	Lophiidae
Kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Kaproīdas	BOR	Caproidae
Karaliskie krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Krils	KRI	Euphausia superba
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Limanda	DAB	Limanda limanda
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Menca	COD	Gadus morhua
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Parastā raja	RJB	Dipturus batis
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelēkā īsraga haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Plekste	FLE	Platichthys flesus
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Rajveidīgās zivis	SRX	Rajiformes
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Saida	POK	Pollachius virens
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Sarkanais dziļūdens krabis	CGE	Chaceon maritae
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Siļķe	HER	Clupea harengus
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Smilšu raja	RJI	Leucoraja circularis
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Šagrēnādas raja	RJF	Leucoraja fullonica
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Zilā jūras līdaka	BLI	Molva dypterygia
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius

B DAĻA

Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

Suga

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(ARU/1/2.)

Vācija

Analītiskā KPN

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

ES ūdeņi III un IV zonā

(ARU/34-C.)

Dānija

959

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

Īrija

Nīderlande

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

Savienība

1 082

KPN

1 082

Suga

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(ARU/567.)

Vācija

329

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

305

Nīderlande

3 434

Apvienotā Karaliste

241

Savienība

4 316

KPN

4 316

Suga

Brosme

Brosme brosme

Zona

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(USK/3A/BCD)

Dānija

Analītiskā KPN

Zviedrija

Vācija

Savienība

KPN

Suga

Kaproīdas

Caproidae

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

(BOR/678-)

Dānija

20 123

Piesardzības KPN

Īrija

56 666

Apvienotā Karaliste

5 211

Savienība

82 000

KPN

82 000

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIb, VIIc; VIaS (1)

(HER/6AS7BC)

Īrija

3 861

Analītiskā KPN

Nīderlande

386

Savienība

4 247

KPN

4 247

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VI (Klaida) (2)

(HER/06ACL.)

Apvienotā Karaliste

Jānosaka (3)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (4)

KPN

Jānosaka (4)

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIa (5)

(HER/07A/MM)

Īrija

1 237

Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste

3 515

Savienība

4 752

KPN

4 752

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIe un VIIf

(HER/7EF.)

Francija

490

Piesardzības KPN

Apvienotā Karaliste

490

Savienība

980

KPN

980

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIg (6), VIIh (6), VIIj (6) un VIIk (6)

(HER/7G-K.)

Vācija

234

Analītiskā KPN

Francija

1 302

Īrija

18 236

Nīderlande

1 302

Apvienotā Karaliste

Savienība

21 100

KPN

21 100

Suga

Eiropas anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANE/9/3411)

Spānija

3 998

Analītiskā KPN

Portugāle

4 362

Savienība

8 360

KPN

8 360

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

Kategats

(COD/03AS.)

Dānija

82 (7)

Analītiskā KPN

Vācija

2 (7)

Zviedrija

49 (7)

Savienība

133 (7)

KPN

0 (7)

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIb; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā

(COD/5W6-14)

Beļģija

Piesardzības KPN

Vācija

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIa; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W

(COD/5BE6A)

Beļģija

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

0 (8)

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIIa

(COD/07A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

251

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

109

Savienība

380

KPN

380

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(COD/7XAD34)

Beļģija

449

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

7 357

Īrija

1 459

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

793

Savienība

10 059

KPN

10 059

Suga

Siļķu haizivs

Lamna nasus

Zona

Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats; ES ūdeņi Skagerakā, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā; ES ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā

(POR/3-1234)

Dānija

0 (9)

Analītiskā KPN

Francija

0 (9)

Vācija

0 (9)

Īrija

0 (9)

Spānija

0 (9)

Apvienotā Karaliste

0 (9)

Savienība

0 (9)

KPN

0 (9)

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(LEZ/2AC4-C)

Beļģija

Analītiskā KPN

Dānija

Vācija

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

1 775

Savienība

1 845

KPN

1 845

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(LEZ/56-14)

Spānija

385

Analītiskā KPN

Francija

1 501

Īrija

439

Apvienotā Karaliste

1 062

Savienība

3 387

KPN

3 387

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VII

(LEZ/07.)

Beļģija

470

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

5 216

Francija

6 329

Īrija

2 878

Apvienotā Karaliste

2 492

Savienība

17 385

KPN

17 385

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(LEZ/8ABDE.)

Spānija

950

Analītiskā KPN

Francija

766

Savienība

1 716

KPN

1 716

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(LEZ/8C3411)

Spānija

1 121

Analītiskā KPN

Francija

Portugāle

Savienība

1 214

KPN

1 214

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(ANF/56-14)

Beļģija

186

Analītiskā KPN

Vācija

213

Spānija

199

Francija

2 293

Īrija

518

Nīderlande

179

Apvienotā Karaliste

1 595

Savienība

5 183

KPN

5 183

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

VII

(ANF/07.)

Beļģija

2 835 (10)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Vācija

316 (10)

Spānija

1 126 (10)

Francija

18 191 (10)

Īrija

2 325 (10)

Nīderlande

367 (10)

Apvienotā Karaliste

5 517 (10)

Savienība

30 677 (10)

KPN

30 677 (10)

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(ANF/8ABDE.)

Spānija

1 252

Analītiskā KPN

Francija

6 968

Savienība

8 220

KPN

8 220

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANF/8C3411)

Spānija

2 750

Analītiskā KPN

Francija

Portugāle

547

Savienība

3 300

KPN

3 300

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

(HAD/5BC6A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

332

Īrija

985

Apvienotā Karaliste

4 683

Savienība

6 015

KPN

6 015

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

VIIb–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HAD/7X7A34)

Beļģija

185

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

11 096

Īrija

3 699

Apvienotā Karaliste

1 665

Savienība

16 645

KPN

16 645

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

VIIa

(HAD/07A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

542

Apvienotā Karaliste

598

Savienība

1 251

KPN

1 251

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(WHG/56-14)

Vācija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

176

Savienība

307

KPN

307

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIIa

(WHG/07A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk

(WHG/7X7A-C)

Beļģija

186

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

11 431

Īrija

5 298

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

2 045

Savienība

19 053

KPN

19 053

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIII

(WHG/08.)

Spānija

1 270

Piesardzības KPN

Francija

1 905

Savienība

3 175

KPN

3 175

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHG/9/3411)

Portugāle

Jānosaka (11)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (12)

KPN

Jānosaka (12)

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(HKE/3A/BCD)

Dānija

1 531

Analītiskā KPN

Zviedrija

130

Savienība

1 661

KPN

1 661 (13)

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(HKE/2AC4-C)

Beļģija

Analītiskā KPN

Dānija

1 119

Vācija

128

Francija

248

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

348

Savienība

1 935

KPN

1 935 (14)

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/571214)

Beļģija

284 (15)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

9 109

Francija

14 067 (15)

Īrija

1 704

Nīderlande

183 (15)

Apvienotā Karaliste

5 553 (15)

Savienība

30 900

KPN

30 900 (16)

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE)
Beļģija	37
Spānija	1 469
Francija	1 469
Īrija	184
Nīderlande	18
Apvienotā Karaliste	827
Savienība	4 004

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/8ABDE.)

Beļģija

9 (17)

Analītiskā KPN

Spānija

6 341

Francija

14 241

Nīderlande

18 (17)

Savienība

20 609

KPN

20 609 (18)

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	2
Spānija	1 837
Francija	3 305
Nīderlande	6
Savienība	5 150

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HKE/8C3411)

Spānija

7 870

Analītiskā KPN

Francija

756

Portugāle

3 673

Savienība

12 299

KPN

12 299

Suga

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

Starptautiskie ūdeņi XII zonā

(BLI/12INT-)

Igaunija

2 (19)

Analītiskā KPN

Spānija

778 (19)

Francija

19 (19)

Lietuva

7 (19)

Apvienotā Karaliste

7 (19)

Citi

2 (19)

Savienība

815 (19)

KPN

815 (19)

Suga

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

IIIa; ES ūdeņi IIIbcd zonā

(LIN/3A/BCD)

Beļģija

7 (20)

Analītiskā KPN

Dānija

Vācija

7 (20)

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

7 (20)

Savienība

KPN

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(NEP/2AC4-C)

Beļģija

1 147

Analītiskā KPN

Dānija

1 147

Vācija

Francija

Nīderlande

590

Apvienotā Karaliste

18 994

Savienība

21 929

KPN

21 929

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā

(NEP/5BC6.)

Spānija

Analītiskā KPN

Francija

114

Īrija

190

Apvienotā Karaliste

13 758

Savienība

14 091

KPN

14 091

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VII

(NEP/07.)

Spānija

1 306 (21)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

5 291 (21)

Īrija

8 025 (21)

Apvienotā Karaliste

7 137 (21)

Savienība

21 759 (21)

KPN

21 759 (21)

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(NEP/8ABDE.)

Spānija

234

Analītiskā KPN

Francija

3 665

Savienība

3 899

KPN

3 899

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VIIIc

(NEP/08C.)

Spānija

Analītiskā KPN

Francija

Savienība

KPN

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(NEP/9/3411)

Spānija

Analītiskā KPN

Portugāle

205

Savienība

273

KPN

273

Suga

Penaeus garneles

Penaeus spp.

Zona

Francijas Gviānas ūdeņi

(PEN/FGU.)

Francija

Jānosaka (22) (23)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (23) (24)

KPN

Jānosaka (23) (24)

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(PLE/56-14)

Francija

Piesardzības KPN

Īrija

275

Apvienotā Karaliste

408

Savienība

693

KPN

693

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIa

(PLE/07A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

1 063

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

491

Savienība

1 627

KPN

1 627

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIb un VIIc

(PLE/7BC.)

Francija

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Īrija

Savienība

KPN

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIId un VIIe

(PLE/7DE.)

Beļģija

828

Analītiskā KPN

Francija

2 761

Apvienotā Karaliste

1 473

Savienība

5 062

KPN

5 062

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIf un VIIg

(PLE/7FG.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

197

Apvienotā Karaliste

Savienība

369

KPN

369

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIh, VIIj un VIIk

(PLE/7HJK.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

Īrija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

176

KPN

176

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(PLE/8/3411)

Spānija

Piesardzības KPN

Francija

263

Portugāle

Savienība

395

KPN

395

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(POL/56-14)

Spānija

Piesardzības KPN

Francija

190

Īrija

Apvienotā Karaliste

145

Savienība

397

KPN

397

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VII

(POL/07.)

Beļģija

420

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

Francija

9 667

Īrija

1 030

Apvienotā Karaliste

2 353

Savienība

13 495

KPN

13 495

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(POL/8ABDE.)

Spānija

252

Piesardzības KPN

Francija

1 230

Savienība

1 482

KPN

1 482

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VIIIc

(POL/08C.)

Spānija

208

Piesardzības KPN

Francija

Savienība

231

KPN

231

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POL/9/3411)

Spānija

273 (25)

Piesardzības KPN

Portugāle

9 (25)

Savienība

282 (25)

KPN

282

Suga

Saida

Pollachius virens

Zona

VII, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POK/7/3411)

Beļģija

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

1 375

Īrija

1 516

Apvienotā Karaliste

446

Savienība

3 343

KPN

3 343

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

235 (26) (27) (28)

Analītiskā KPN

Dānija

9 (26) (27) (28)

Vācija

12 (26) (27) (28)

Francija

37 (26) (27) (28)

Nīderlande

200 (26) (27) (28)

Apvienotā Karaliste

902 (26) (27) (28)

Savienība

1 395 (26) (28)

KPN

1 395 (28)

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi IIIa zonā

(SRX/03A-C.)

Dānija

45 (29) (30)

Analītiskā KPN

Zviedrija

13 (29) (30)

Savienība

58 (29) (30)

KPN

58 (30)

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

(SRX/67AKXD)

Beļģija

895 (31) (32) (33)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Igaunija

5 (31) (32) (33)

Francija

4 018 (31) (32) (33)

Vācija

12 (31) (32) (33)

Īrija

1 294 (31) (32) (33)

Lietuva

21 (31) (32) (33)

Nīderlande

4 (31) (32) (33)

Portugāle

22 (31) (32) (33)

Spānija

1 082 (31) (32) (33)

Apvienotā Karaliste

2 562 (31) (32) (33)

Savienība

9 915 (31) (32) (33)

KPN

9 915 (32)

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi VIId zonā

(SRX/07D.)

Beļģija

80 (34) (35) (36)

Analītiskā KPN

Francija

670 (34) (35) (36)

Nīderlande

4 (34) (35) (36)

Apvienotā Karaliste

133 (34) (35) (36)

Savienība

887 (34) (35) (36)

KPN

887 (35)

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi VIII un IX zonā

(SRX/89-C.)

Beļģija

9 (37) (38)

Analītiskā KPN

Francija

1 601 (37) (38)

Portugāle

1 298 (37) (38)

Spānija

1 305 (37) (38)

Apvienotā Karaliste

9 (37) (38)

Savienība

4 222 (37) (38)

KPN

4 222 (38)

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(SOL/3A/BCD)

Dānija

512

Analītiskā KPN

Vācija

30 (39)

Nīderlande

49 (39)

Zviedrija

Savienība

610

KPN

610 (40)

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(SOL/56-14)

Īrija

Piesardzības KPN

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIa

(SOL/07A.)

Beļģija

131

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

300

KPN

300

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIb un VIIc

(SOL/7BC.)

Francija

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Īrija

Savienība

KPN

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIId

(SOL/07D.)

Beļģija

1 502

Analītiskā KPN

Francija

3 005

Apvienotā Karaliste

1 073

Savienība

5 580

KPN

5 580

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIe

(SOL/07E.)

Beļģija

27 (41)

Analītiskā KPN

Francija

293 (41)

Apvienotā Karaliste

457 (41)

Savienība

777

KPN

777

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIf un VIIg

(SOL/7FG.)

Beļģija

663

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

298

Savienība

1 060

KPN

1 060

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIh, VIIj un VIIk

(SOL/7HJK.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

Īrija

190

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

423

KPN

423

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIIa un VIIIb

(SOL/8AB.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Spānija

Francija

3 895

Nīderlande

292

Savienība

4 250

KPN

4 250

Suga

Jūrasmēles

Solea spp.

Zona

VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(SOO/8CDE34)

Spānija

403

Piesardzības KPN

Portugāle

669

Savienība

1 072

KPN

1 072

Suga

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona

VIId un VIIe

(SPR/7DE.)

Beļģija

Piesardzības KPN

Dānija

1 674

Vācija

Francija

361

Nīderlande

361

Apvienotā Karaliste

2 702

Savienība

5 150

KPN

5 150

Suga

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

ES ūdeņi IIIa zonā

(DGS/03A-C.)

Dānija

Analītiskā KPN

Zviedrija

Savienība

KPN

Suga

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(DGS/2AC4-C)

Beļģija

0 (42)

Analītiskā KPN

Dānija

0 (42)

Vācija

0 (42)

Francija

0 (42)

Nīderlande

0 (42)

Zviedrija

0 (42)

Apvienotā Karaliste

0 (42)

Savienība

0 (42)

KPN

0 (42)

Suga

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

(DGS/15X14)

Beļģija

0 (43)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Vācija

0 (43)

Spānija

0 (43)

Francija

0 (43)

Īrija

0 (43)

Nīderlande

0 (43)

Portugāle

0 (43)

Apvienotā Karaliste

0 (43)

Savienība

0 (43)

KPN

0 (43)

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

VIIIc

(JAX/08C.)

Spānija

22 409 (44) (46)

Analītiskā KPN

Francija

388 (44)

Portugāle

2 214 (44) (46)

Savienība

25 011

KPN

25 011

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

(JAX/09.)

Spānija

7 969 (47) (48)

Analītiskā KPN

Portugāle

22 831 (47) (48)

Savienība

30 800

KPN

30 800

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

X; ES ūdeņi CECAF apgabalā (49)

(JAX/X34PRT)

Portugāle

Jānosaka (50) (51)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (52)

KPN

Jānosaka (52)

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

ES ūdeņi CECAF apgabalā (53)

(JAX/341PRT)

Portugāle

Jānosaka (54) (55)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (56)

KPN

Jānosaka (56)

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

ES ūdeņi CECAF apgabalā (57)

(JAX/341SPN)

Spānija

Jānosaka (58)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (59)

KPN

Jānosaka (59)

(1) Attiecas uz siļķes krājumu VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

(2) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.

(3) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(5) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(6) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(7) Tikai piezvejai. Specializēta zveja nav atļauta.

(8) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut, ja tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā.

(9) Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(10) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

(11) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(12) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

(13) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

(14) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

(15) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(16) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE)
Beļģija	37
Spānija	1 469
Francija	1 469
Īrija	184
Nīderlande	18
Apvienotā Karaliste	827
Savienība	4 004

(17) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(18) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	2
Spānija	1 837
Francija	3 305
Nīderlande	6
Savienība	5 150

(19) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(20) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā un ES ūdeņos IIIbcd zonā.

(21) Īpašs nosacījums: no tām VII zonā (Porkupīnas sēklis – 16. vienība) (NEP/*07U16) drīkst zvejot, nepārsniedzot šādas kvotas:

Spānija	380
Francija	238
Īrija	457
Apvienotā Karaliste	185
Savienība	1 260

(22) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(23) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas seklāki par 30 m.

(24) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

(25) Īpašs nosacījums – līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIIIc (POL/*08C.).

(26) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(27) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.

(28) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(29) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(30) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(31) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(32) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Rostroraja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(33) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.).

(34) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(35) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(36) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD).

(37) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(38) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Rostroraja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(39) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.

(40) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā 461 tonnu drīkst nozvejot IIIa zonā.

(41) Kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, dalībvalsts papildus šai kvotai var saskaņā ar šīs regulas 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(42) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(43) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(44) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 () 19. panta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(45) Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(46) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*09.).

(47) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(48) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*08C).

(49) Ūdeņi pie Azoru salām.

(50) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(51) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(52) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

(53) Ūdeņi pie Madeiras.

(54) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(55) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(56) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

(57) Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(58) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(59) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

IIA PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR MENCAS KRĀJUMU PĀRVALDĪBU KATEGATĀ, ICES VIIa UN VIa RAJONĀ UN ES ŪDEŅOS ICES Vb RAJONĀ

1. Darbības joma

1.1.	Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.

Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Šiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2012. gadā lūdz sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

Šajā pielikumā piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas un minētā pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā, 2. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta d) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3. Atļaujas

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā neizsniedz zvejas atļauju zvejai jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem ikvienam kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā netiek zvejota līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

4.1.	Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2012. gada pārvaldības periodam, t.i., no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2.	Gada zvejas piepūles maksimālie līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5. Pārvaldība

5.1.	Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2.

Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros individuāliem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp individuāliem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3.

Ja dalībvalsts laiku, ko kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencas pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfisko apgabalu grupām, kas minētas šā pielikuma 2. punktā.

7. Attiecīgo datu paziņošana

Dalībvalstis Komisijai nosūta datus par zvejas piepūli, ko šo valstu zvejas kuģi izmantojuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

IIA pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

Kategats

TR1

197 929

4 212

16 610

TR2

830 041

5 240

327 506

TR3

441 872

490

BT1

BT2

115 456

26 534

13 102

22 645

22 060

1 100

25 339

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

c)	ICES VIIa rajons

TR1

48 193

33 539

339 592

TR2

10 166

744

475 649

1 088 238

TR3

1 422

BT1

BT2

843 782

514 584

200 000

111 693

471

18 255

5 970

158

70 614

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

d)	ICES VIa rajons un ES ūdeņi ICES Vb rajonā

TR1

9 320

1 324 002

428 820

1 033 273

TR2

34 926

14 371

2 972 845

TR3

273

16 027

BT1

117 544

BT2

3 801

4 626

35 442

13 836

302 917

5 697

213 454

1 953

145

1 402 142

225 861

4 250

630 040

IIB PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR HEKA DIENVIDU KRĀJUMA UN DAŽU NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Darbības joma

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005, šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas; un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

2. Definīcijas

Šajā pielikumā:

a)	“zvejas rīku grupa” ietver traļus, dāņu vadus vai tiem līdzīgus zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b)	“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)	“apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d)	“2012. gada pārvaldības periods” ir laikposms no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim;

e)	“īpaši nosacījumi” ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3. Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās karoga kuģi, kas reģistrēti ES, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto dienu skaitu, ja uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

II NODAĻA

ATĻAUJAS

4. Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem nevienam kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kam šajā apgabalā no 2002. gada līdz 2011. gadam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā netiek zvejota līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

III NODAĻA

APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM

5. Maksimālais dienu skaits

5.1.	Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2012. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2.	Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas nepārsniedz 4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

6. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

6.1.

Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a)	saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms 2009. vai 2010. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas; un

b)	saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms 2009. vai 2010. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

6.2.	Ja kuģis gūst labumu no neierobežota dienu skaita tāpēc, ka ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos 2012. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

6.3.	Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

6.4.

Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa citam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ar noteikumu, ka aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Īpašais nosacījums	Reglamentētie zvejas rīki	Maksimālais dienu skaits
	Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas	ES	150
		FR	149
		PT	155
6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts	Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas	Neierobežots

7. Kilovatdienu sistēma

7.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja vien tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

7.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku, un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajiem nosacījumiem. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

7.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2009. un 2010. gadā reģistrētās darbības, kas liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

c)	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

7.4.	Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

8. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu

8.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

8.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

8.3.	Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 3. vai 6.4. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2012. gada 15. jūnijam elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

8.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var attiecīgajai dalībvalstij piešķirt vairākas dienas papildus 5.1. punktā noteiktajam dienu skaitam. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

8.6.

Dalībvalsts 2012. gada pārvaldības periodā šīs jūrā pavadāmās papildu dienas var pārdalīt visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam.

8.7.	Ja Komisija par zvejas darbību izbeigšanu 2012. gada pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē 2013. gada pārvaldības periodam.

9. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai zinātnisko novērotāju izvietošanai

9.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

9.2.	Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.3.	Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai tās pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

9.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var attiecīgajai dalībvalstij piešķirt vairākas dienas papildus 5.1. punktā noteiktajam dienu skaitam attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

9.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņāmtā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV NODAĻA

PĀRVALDĪBA

10. Vispārējs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

11. Pārvaldības periodi

11.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

11.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

11.3.

Ja dalībvalsts laiku, ko kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, ir atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

12. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

12.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2009. un 2010. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

12.4.

Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

12.5.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Izklājlapas formātu šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai var noteikt Komisija, pieņemot īstenošanas aktus. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

13. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

14. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā norādīto apgabalu.

15. Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

16. Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmu 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2011. un 2012. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Gads	Summārās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR	=	traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm
GN	=	žaunu tīkli ≥ 60 mm
LL	=	grunts āķu jedas

(3)

Gads

2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011. vai 2012. gads

(4)	Summārās zvejas piepūles deklarācija

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotie zvejas rīki				Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus				Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)	(8)	(8)	(8)	(9)

V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par ES kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (5)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

ES zvejas flotes reģistra numurs (CFR)

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm

(3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6)

(4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos.

(5)	Paziņotie zvejas rīki

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR	=	traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm
GN	=	žaunu tīkli ≥ 60 mm
LL	=	grunts āķu jedas

(6)	Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem

Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a) vai b) apakšpunktu) piemēro, ja piemēro kādu no tiem

(7)	Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(8)	Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(9)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(6) Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).

IIC PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Darbības joma

1.1.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007, šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no šā pielikuma 2. punktā minētajiem zvejas rīkiem; un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2012. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar zvejas žurnālā 2004. gadā reģistrētajām darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar noteikumu, ka:

a)	šādi kuģi 2012. gada pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)	šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī; un

c)	katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2012. gada 31. jūlijam un 2013. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju 2004. gadā un jūrasmēļu nozveju 2012. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, attiecīgajiem kuģiem tūlīt pārtrauc atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2. Zvejas rīki

Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a)	rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks;

b)	stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks.

3. Darbības ierobežojumi

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā III nodaļā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīki, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām.

II NODAĻA

ATĻAUJAS

4. Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.	Kuģiem, kas izmanto šā pielikuma 2. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo šā pielikuma 1.1. punktā norādītajā apgabalā, ir zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

4.2.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zvejot ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kam šajā apgabalā 2002.-2011. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā reglamentētajā apgabalā netiek zvejota līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.3.

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.4.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III NODAĻA

APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM

5. Maksimālais dienu skaits

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2012. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir un tiek izmantots kāds no 2. punktā norādītajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Zvejas rīki

(2. punkts)

Nosaukums

(izmanto tikai 2. punktā norādītos zvejas rīkus)

Lamanša rietumdaļa

2. punkta a) apakšpunkts

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

164

2. punkta b) apakšpunkts

Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

164

6. Kilovatdienu sistēma

6.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2012. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no dienu skaita, kurš I tabulā norādītai zvejas rīku grupai noteikts tajā pašā tabulā, ja vien tiek ievērots konkrētajai zvejas rīku grupai atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

Katras konkrētas zvejas rīku grupas kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot attiecīgo zvejas rīku grupu. Individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.	Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu

7.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no 2. punktā norādītajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgās grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Šāda aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.	Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītās dienas, līdz 2012. gada 15. jūnijam elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.	Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, piešķir attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus 5. punktā noteiktajam dienu skaitam. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

7.6.	Dalībvalsts 2012. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot attiecīgās grupas zvejas rīkus.

7.7.

Dalībvalsts 2012. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārdalīt papildu dienas, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurā attiecīgais papildu dienu skaits ir pārvērtēts, ņemot vērā pašreizējās zvejas rīku grupas un jūrā pavadāmo dienu limitus. Kad dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu pārvērtēt dienu skaitu, tai ir atļauts provizoriski pārdalīt 50 % papildu dienu, līdz Komisija pieņem lēmumu.

8. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai zinātnisko novērotāju izvietošanai

8.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un – attiecībā uz valsts programmām – Regulā (EK) Nr. 665/2008 (1).

8.2.	Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.3.	Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai tās pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var piešķirt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus 5. punktā attiecīgajai dalībvalstij minētajam dienu skaitam un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

8.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV NODAĻA

PĀRVALDĪBA

9. Vispārējs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10. Pārvaldības periodi

10.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

10.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

10.3.

Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 3. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pamet apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

11. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

11.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, ar noteikumu, ka kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks par vai vienāds ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

11.2.

Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto to pašu zvejas rīku grupu, kas norādīta 2. punktā, un tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

12. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas, par ko tās vienojušās.

VI NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

13. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata ICES VIIe rajonu.

14. Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus.

15. Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmu 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2011. un 2012. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Gads	Summārās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (2)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT	=	rāmja traļi ≥ 80 mm
GN	=	žaunu tīkli < 220 mm
TN	=	vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)

Gads

2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011. vai 2012. gads

(4)	Summārās zvejas piepūles deklarācija

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotie zvejas rīki				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus				Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)

V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (3)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

ES zvejas flotes reģistra numurs (CFR)

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm

(3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos.

(5)	Paziņotie zvejas rīki

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT	=	rāmja traļi ≥ 80 mm
GN	=	žaunu tīkli < 220 mm
TN	=	vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)	Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums.

(8)	Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(9)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 665/2008 (2008. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.).

(2) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(3) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

27.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/55

PADOMES REGULA (ES) Nr. 44/2012

(2012. gada 17. janvāris),

ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līguma 43. panta 3. punkts paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka ir jāpieņem Savienības mēroga pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no Reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zivsaimniecībai vai zivsaimniecību grupām un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)	Lai nodrosinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz kvotu pārskatīšanu moivām, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apakšapgabalā saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(5)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus konkrētu tādu sugu, kas nav ilgdzīvojošas sugas, krājumu nozvejas limitu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KNP pārskatīšanu atbilstīgi 2012. gada pirmajā pusē apkopotajai zinātniskajai informācijai būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2).

(6)

Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti attiecībā uz KNP pārskatīšanu šo sugu, kas nav ilgdzīvojošas sugas, krājumiem, ja tas vajadzīgs pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar nepieciešamību Savienībai izpildīt tās starptautiskās saistības.

(7)

Daži KPN noteikumi ļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, lai izvairītos no izmetumiem un ar to saistītu citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanas. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriska labuma ilgtspējību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameru izmantošanu. Tam būtu jāļauj detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas paredzētu novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un mazāk uzticama. Tāpēc CCTV izmantošana šobrīd ir priekšnoteikums, lai ieviestu izmetumu samazināšanas shēmas, piemēram, pilnībā dokumentētu zvejniecību, ar noteikumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3).

(8)

KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām zvejas nozarēm, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām aprindām, jo īpaši sanāksmēs, kurās piedalījās Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas un attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju pārstāvji.

(9)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šo plānu noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, mencas krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša jūras šauruma austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (4), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (5) ("Mencu plāns"), un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (6).

(10)

(11)	Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (7), būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(12)

Maksimālā zvejas piepūle 2012. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (8).

(13)	Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt sistēmu tūbīšu krājumu pārvaldībai ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un IV apakšapgabalā.

(14)	Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju aizliegumu šo sugu zvejai.

(15)

Norvēģijas omārus iegūst jauktu sugu grunts zvejā ar dažādu citu sugu īpatņiem. Zinātniskajos ieteikumos par zonu uz rietumiem no Īrijas (Porkupīnas sēklis) ir teikts, ka šīs sugas nozveju 2012. gadā nevajadzētu palielināt. Lai turpinātu veicināt krājuma atjaunošanos, ir lietderīgi minētās zonas konkrētās daļās un konkrētos laikposmos saglabāt zvejas iespēju ierobežojumus, proti, atļaut tikai tādu pelaģisko sugu zveju, kopā ar kurām netiek nozvejoti Norvēģijas omāri.

(16)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (9), Fēru salām (10) Grenlandi (11) un Islandi (12), Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Vēl nav beigušās apspriedes ar Fēru salām, un gaidāms, ka ar šo partneri vienošanās 2012. gadam tiks panāktas 2012. gada sākumā. Arī sarunas ar Islandi tiks turpinātas 2012. gadā. Lai neradītu nevajadzīgu Savienības zvejas darbību pārtraukumu un lai vienlaicīgi nodrošinātu vajadzīgo elastību vienošanās panākšanai 2012. gadā, Savienībai attiecībā uz tiem krājumiem, uz kuriem attiecas nolīgumi ar Islandi un/vai Fēru salām, zvejas iespējas ir lietderīgi noteikt provizoriski.

(17)

Saskaņā ar piekrastes valstu apspriedēm par makreļu, putasu, Atlantijas okeāna Skandināvijas krājuma siļķu un Ziemeļjūras pikšu pārvaldību Savienība var ES kuģiem atļaut nozvejot līdz 10 % vairāk minēto zivju nekā paredzēts Savienībai pieejamajā kvotā, ar noteikumu, ka visa nozveja, kas pārsniedz Savienībai pieejamo kvotu, tiks atskaitīta no Savienības 2013. gada kvotas. Līdzīgi Savienība 2013. gadā var izmantot 2012. gadā neizmantotos nozvejas daudzumus, nepārsniedzot 10 % no Savienībai 2012. gadā pieejamās kvotas. Ir lietderīgi ieviest minēto elastīgumu attiecīgajām dalībvalstīm pieejamo zvejas iespēju pārvaldībā, it īpaši ļaujot attiecīgajām dalībvalstīm izvēlēties iespēju izmantot elastīguma kvotu.

(18)	Tradicionāli Savienības mencu zvejniecība ES un starptautiskajos ūdeņos ICES I un IIB zonā ir saistīta ar pikšu piezveju. Tādēļ šajās zvejas zonās ir jānosaka pikšu piezvejas ierobežojums, kas atbilst vēsturiskajiem apmēriem.

(19)

Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu Savienība no Polijas pievienošanās dienas pārvalda Polijas Republikas iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2012. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Minētās zvejas iespējas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(20)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 33. gadskārtējā sanāksmē 2011. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2012. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Minētās zvejas iespējas, kurās ietilpst konkrētas KPN un – attiecībā uz garnelēm 3M rajonā – piepūles sadales sistēma, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(21)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 82. gadskārtējā sanāksmē 2011. gadā pieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC pieņēma arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(22)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2011. gadā pieņēma atbilstības tabulas, kurās norādīta ICCAT Līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepilnīga un pārmērīga izmantošana. Saistībā ar to ICCAT atzina, ka 2010. gadā Savienība nav pilnībā izmantojusi savas ziemeļu un dienvidu zobenzivs, lielacu tunzivs un ziemeļu garspuru tunzivs kvotas. Lai ņemtu vērā korekcijas Savienības kvotās, kuras noteikusi ICCAT, ir jāveic nepietiekamās izmantošanas rezultātā radušos zvejas iespēju sadale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo daļu to nepietiekamajā izmantošanā, nemainot šajā regulā noteikto sadales principu, ko piemēro ikgadējai KPN iedalīšanai. Turklāt šīs gadskārtējās sanāksmes rezultātā tika grozīts Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna krājumu atjaunošanas plāns, tika samazināta Savienības Atlantijas zilais marlīna kvota, Savienības baltā marlīna kvota nedaudz palielināta un pieņemti ICCAT ieteikumi attiecībā uz zīdaino haizivju saglabāšanu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(23)	Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2011. gadā negrozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, kā šobrīd ieviests Savienības tiesību aktos. Pašreiz piemērojamie IOTC pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(24)

Trešajā starptautiskajā sanāksmē par Reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) izveidi Klusā okeāna tāljūras apgabalā (SPRFMO), kura notika 2007. gada maijā, tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, tostarp noteica zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju šajā apgabalā līdz šādas RZPO izveidei. Šie pagaidu pasākumi tika pārskatīti SPRFMO komisijas 2. sagatavošanas konferencē, kas norisinājās 2011. gada janvārī, un atkal tiks pārskatīti SPRFMO komisijas 3. sagatavošanas konferencē, kas norisināsies no 2012. gada 30. janvāra līdz 3. februārim. Šie pagaidu pasākumi ir brīvprātīgi un nav juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem. Tomēr saskaņā ar starptautiskajās jūras tiesībās ietvertajiem sadarbības un saglabāšanas pienākumiem šos pasākumus ir lietderīgi ieviest Savienības tiesību aktos, nosakot vispārēju kvotu Savienībai un tās sadalījumu starp attiecīgajām dalībvalstīm.

(25)

Gadskārtējā sanāksmē 2011. gadā Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) negrozīja Patagonijas ilkņzivs, Atlantijas lielgalvja, beriksu un sarkanā dziļūdens krabja kopējo pieļaujamo nozveju, par kuru 2011. un 2012. gadam vienojās šīs organizācijas gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā. Pašreiz piemērojamie SEAFO pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(26)	Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(27)	Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas 8. gadskārtējā sanāksme (WCPFC), kas bija plānota 2011. gadā, ir pārcelta uz 2012. gadu. Tomēr ir lietderīgi, ka pašreiz piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi paliek spēkā līdz minētajai gadskārtējai sanāksmei.

(28)	Gadskārtējā sanāksmē 2011. gadā Konvencijas par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Pašreiz piemērojamie pasākumi būtu jaievieš Savienības tiesību aktos.

(29)

Attiecīgās RZPO gada beigās vienojas par dažiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc ir lietderīgi noteikumus, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, piemērot ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas komisijas(CCAMLR) konvencijas apgbalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tādēļ konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2011. gada 1. decembrī, ir lietderīgi attiecīgos šīs regulas noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(30)

Savienība 2011. gada 16. decembrī nāca klajā ar deklarāciju attiecībā uz Venecuēlas Bolivāra Republiku ("Venecuēla") par to, ka kuģiem, kas kuģo ar Venecuēlas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos – Francijas Gviānas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ). Ir jānosaka lutjānzivs zvejas iespējas, kas ES ūdeņos ir pieejamas Venecuēlai.

(31)

Uz šajā regulā noteiktajām zvejas iespējām, kas pieejamas ES kuģiem, attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (13), un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozveju no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(32)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. februāra, un izņemot īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums, kā norādīts 29. apsvērumā. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(33)	Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets.

2. 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)	nozvejas limitus 2012. gadam;

b)	zvejas piepūles limitus laikposmam no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim;

c)	zvejas iespējas laikposmā no 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 30. novembrim dažiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā; un

d)	dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 27. pantā noteiktajos laikposmos.

3. Šī regula nosaka arī pagaidu zvejas iespējas attiecībā uz dažiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, uz kuriem attiecas apspriedes zvejniecības jomā ar trešām valstīm. Galīgās zvejas iespējas tiks noteiktas pēc apspriežu beigām saskaņā ar Līgumu.

4. Dažas no I pielikumā noteiktām zvejas iespējām joprojām nav iedalītas, un dalībvalstis nedrīkst tās izmantot, kamēr nav noteiktas galīgās zvejas iespējas saskaņā ar 3. punktu.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz:

a)	ES kuģiem; un

b)	trešo valstu kuģiem ES ūdeņos.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

a)	"ES kuģis" ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)	"trešās valsts kuģis" ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

c)	"ES ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

d)	"kopējā pieļaujamā nozveja" (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

e)	"kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)	"starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

g)	"linuma acs izmērs" ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (14).

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā lieto šādas zonu definīcijas:

a)	ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti III pielikumā Regulai (EK) Nr. 218/2009 (15);

b)	"Skageraks" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

"Kategats" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)	CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti II pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2009 (16);

e)	NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti III pielikumā Regulai (EK) Nr. 217/2009 (17);

f)	"SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (18);

g)	"ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (19);

h)	"CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts 2.panta a) punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 601/2004 (20);

i)	"IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju (21);

j)	"IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeografiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (22);

"SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals" ir tāljūras geogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (23), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

l)	"WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (24);

m)	"Beringa jūras atklātie ūdeņi" ir tāljūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

II SADAĻA

ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un tās sadalījums

1. ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2. ES kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (25) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3. Moivas kvotu ICES V un XIV apakšapgabala Grenlandes ūdeņos, kura Savienībai pieejama, pamatojoties uz KPN un zvejas iespējām, ko Grenlande piešķīrusi Savienībai, Komisija pārskata atbilstīgi Partnerattiecību nolīgumam zvejsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses, un tā protokolam.

4. Ņemot vērā 2012. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru, var pārskatīt KPN, kas I pielikumā noteikta šādiem krājumiem:

a)	tūbīšu krājumam un ar to saistītajai piezvejai ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā saskaņā ar šīs regulas IIB pielikumu;

b)	Esmarka mencas krājumam un saistītai piezvejai ICES IIIa apakšapgabalā un ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā; un

c)	brētliņas krājumam un ar to saistītajai piezvejai ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā.

5. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar Savienības pienākumu pildīt savas starptautiskās saistības Komisija ar nekavējoties piemērojamiem īstenošanas aktiem saskaņā ar 38. panta 3. punktā minēto procedūru pārskata KPN, kas I pielikumā noteikta šā panta 4. punktā minētajiem krājumiem. Minētie tiesību akti paliek spēkā šīs regulas piemērošanas laikā un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim.

6. pants

Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā. Iedalītās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

2. 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas var iedalīt tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)	kuģi izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b)	atsevišķam kuģim, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, iedalītās papildu zvejas iespējas nepārsniedz 75 % no šim kuģu tipam aprēķinātajiem izmetumiem un nekādā gadījumā nepalielina kuģim sākotnēji iedalītās zvejas iespējas par vairāk nekā 30 %; un

c)	visas nozvejas, ko attiecīgais kuģis ieguvis no attiecīgā krājuma saskaņā ar papildus iedalītajām zvejas iespējām, atskaita no kopējām tam iedalītajām zvejas iespējām.

Neatkarīgi no šā punkta b) apakšpunkta, dalībvalsts izņēmuma gadījumā kuģim, kas kuģo ar tās karogu, var iedalīt papildu zvejas iespējas, kas pārsniedz 75 % no šim kuģu tipam aprēķinātajiem izmetumiem, ar noteikumu, ka:

i)	attiecīgajam kuģu tipam aprēķinātie izmetumi ir mazāki nekā 10 %;

ii)	ir iespējams pierādīt, ka attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai izvērtētu CCTV sistēmas potenciālu kontroles vajadzībām; un

iii)	netiek pārsniegts visu izmēģinājumos iesaistīto kuģu aprēķināto izmetumu kopējais limits – 75 %.

4. Pirms 1. punktā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	to kuģu saraksts, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)	uz minētajiem kuģiem uzstādīto elektroniskās tālvadības novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)	to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)	aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos; un

e)	tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2011. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

5. Komisija var lūgt, lai 2. punkta b) apakšpunktā minētā kuģu tipa izmetumu aplēsi, iesniegtu izvērtēšanai zinātniskai konsultatīvai iestādei. Kamēr nav saņemts apstiprinošs novērtējums, attiecīgā dalībvalsts rakstiski informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgie kuģi ievērotu 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par aprēķinātajiem izmetumiem.

7. pants

Elastīgums dažu krājumu pārvaldībā

1. Attiecībā uz dažiem I pielikumā noteiktajiem krājumiem dalībvalsts var izvēlēties I pielikumā noteikto sākotnējo kvotu palielināt par 10 %. Attiecīgā dalībvalsts par tādu lēmumu informē Komisiju. Pēc šādas informācijas saņemšanas tiek uzskatīts, ka palielinātā kvota ir konkrētajai dalībvalstij piešķirtā kvota.

2. Visus nozvejas apjomus, kas 2012. gadā iegūti saskaņā ar palielināto kvotu un kas pārsniedz sākotnējo kvotu, atskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2013. gadam.

3. Nozvejas apjomu, kas nav iegūts 2012. gadā saskaņā ar sākotnējo kvotu un kas ir mazāks par 10 % no šīs kvotas, pieskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2013. gadam.

8. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)	nozveju ir guvuši kuģi, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)	nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

9. pants

Zvejas piepūles limiti

No 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldībai piemēro IIA pielikumā noteiktos zvejas piepūles pasākumus:

a)	Skagerakā;

b)	ICES IIIa rajona daļā, kas nav ietverta Skagerakā un Kategatā;

c)	ICES IV apakšapgabalā;

d)	ES ūdeņos ICES IIa rajonā; un

e)	ICES VIId rajonā.

10. pants

Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1. Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (26) 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai 2012. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

11. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2009 20. panta 5. punktu;

b)	zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)	atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas pēc piesardzības principa noteiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

12. pants

Slēgtā zvejas sezona

1. Porkupīnas sēklī laikā no 2012. gada 1. maija līdz 31. jūlijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus – brosmi, zilo jūras līdaku un jūras līdaku.

2. Piemērojot šo pantu, Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	52° 27′ N	12° 19′ W
2	52° 40′ N	12° 30′ W
3	52° 47′ N	12° 39,600′ W
4	52° 47′ N	12° 56′ W
5	52° 13,5′ N	13° 53,830′ W
6	51° 22′ N	14° 24′ W
7	51° 22′ N	14° 03′ W
8	52° 10′ N	13° 25′ W
9	52° 32′ N	13° 07,500′ W
10	52° 43′ N	12° 55′ W
11	52° 43′ N	12° 43′ W
12	52° 38,800′ N	12° 37′ W
13	52° 27′ N	12° 23′ W
14	52° 27′N	12° 19′ W

13. pants

Aizliegumi

1. ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi;

b)	siļķu haizivs (Lamma nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja Regulas (ES) Nr. 43/2012 (27) I pielikuma B daļā paredzēts citādi;

c)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

d)	parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)	cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; un

f)	ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem nav atļauts nodarīt nekādu kaitējumu. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

14. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

15. pants

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij ("veic apmaiņu") zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

16. pants

Zilo tunzivju zvejas kapacitātes, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8kg/75 cm līdz 30kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2. To ES piekrastes amatierzvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3. To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.

17. pants

Papildu noteikumi ID pielikumā iedalītajām zilās tunzivs kvotām

Papildus Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punktā paredzētajam aizlieguma periodam, zilo tunzivju zveja ar riņķvadiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta no 2012. gada 15. aprīļa līdz 15. maijam.

18. pants

Zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

19. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

3. Saistībā ar zvejniecību ICCAT konvencijas apgabalā aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut jebkādā zvejā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejā nozvejotas zīdainās haizivis ("silky shark") (Carcharhinus falciformis).

2. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

20. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2. Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

21. pants

Izpētes zveja

1. Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2012. gada zvejas sezonā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2 un 58.4.3a. rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts ir paredzējusi piedalīties šādā zvejā, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu paziņo to CCAMLR Sekretariātam un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2012. gada 1. jūnijā.

2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1., 58.4.2 un 58.4.3a. rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3a. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

22. pants

Krilu zveja 2012./2013. gada zvejas sezonā

1. Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2012./2013. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, tā vēlākais 2012. gada 1. jūnijā paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu un Komisijai:

a)	par saviem plāniem zvejot krilus, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b)	par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo par savu nodomu vai nu attiecībā uz sava karoga kuģiem, kas paziņojuma nosūtīšanas laikā ir saņēmuši attiecīgo atļauju, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri kuģo ar citas CCAMLR locekles karogu un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie kuģos ar minētās dalībvalsts karogu.

4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)	pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)	izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) kuģu sarakstiem.

3. iedaļa

IOTC konvencijas apgabals

23. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā

1. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto ietilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz citu zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi to kuģu sarakstā, kas iesaistīti NNN zvejā (NNN kuģi).

5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzēto zvejas kapacitāti dalībvalstis drīkst palielināt, pārsniedzot maksimumu, kas minēts 1. un 2. punktā, tikai ievērojot šajos plānos noteiktos limitus.

24. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem nav atļauts nodarīt kaitējumu. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

4. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

25. pants

Pelaģiskā zveja – kapacitātes limits

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo to sava karoga kuģu kopējo bruto tilpību, kuri 2012. gadā zvejo no pelaģiskiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78 610 tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

26. pants

Pelaģiskā zveja – KPN

1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 25. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

2. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai šajā pantā minētajā zvejā iesaistīto kuģu, kas kuģo ar to karogiem, nosaukumus un parametrus, tostarp bruto tilpību.

3. Lai pārraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta Komisijai tālākai pārsūtīšanai SPRFMO Pagaidu sekretariātam kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un attiecīgā gadījumā datus par kuģu ienākšanu ostās.

27. pants

Grunts zveja

Dalībvalstis, kuras reģistrētas īstenojam grunts zvejas piepūli SPRFMO konvencijas apgabalā laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, zvejas piepūli vai nozveju:

a)	samazina līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā periodā; un

b)	veic tikai tajās SPRFMO konvencijas daļās, kurās grunts zveja veikta jebkurā iepriekšējā zvejas sezonā.

5. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

28. pants

Zveja ar riņķvadiem

1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

no 2012. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2012. gada 18. novembra līdz 2013. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

—	Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—	150° rietumu garuma meridiāns,

—	40° ziemeļu platuma paralēle,

—	40° dienvidu platuma paralēle;

no 2012. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

—	96° rietumu garuma meridiāns,

—	110° rietumu garuma meridiāns,

—	4° ziemeļu platuma paralēle,

—	3° dienvidu platuma paralēle.

2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2012. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadiem.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru; vai

b)	pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

5. IATTC konvencijas apgabalā aizliedz zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut šajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

6. Nejauši nozvejotiem 5. punktā minēto sugu īpatņiem nav atļauts nodarīt kaitējumu. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:

a)	reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (beigtas vai dzīvas);

b)	paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie viņi ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2013. gada 31. janvārim.

6. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

29. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

—	raju dzimtas zivis (Rajidae),

—	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias),

—	laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

—	īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

—	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

—	gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

—	kaķhaizivs (Apristurus manis),

—	samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

—	un Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

7. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

30. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), svītrainās tunzivs (Katsuwonus pelamis) un garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē, kuri noslēgti starp Savienību un minētā reģiona piekrastes valstīm.

31. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2012. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2012. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

a)	neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b)	nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)	ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru; vai

c)	ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

32. pants

Apgabali, kas slēgti zvejai ar riņķvadu

Lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs zveja ar riņķvadu ir aizliegta šādos tāljūras apgabalos:

a)	starptautiskie ūdeņi, kurus norobežo Indonēzijas, Palau, Mikronēzijas un Papua-Jaungvinejas EEZ robežas;

b)	starptautiskie ūdeņi, kurus norobežo Mikronēzijas, Māršala salu, Nauru, Kiribati, Tuvalu, Fidži, Zālamana salu un Papua-Jaungvinejas (EEZ) robežas.

33. pants

To ES kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

8. iedaļa

Beringa jūra

34. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS

35. pants

KPN

Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot ES ūdeņos, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un šajā sadaļā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

36. pants

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

37. pants

Aizliegumi

1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos;

b)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos;

c)	parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

d)	cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ES ūdeņos; un

f)	ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem nav atļauts nodarīt kaitējumu. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

39. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Tomēr 9.pantu piemēro no 2012.gada 1. februāra.

Zvejas iespējas vai aizliegumus CCAMLR konvencijas apgabalā, kas noteikti 20., 21. un 22. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no attiecīgo piemērošanas laikposmu sākuma, kuriem minētās zvejas iespējas vai aizliegumi ir noteikti.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 17. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. WAMMEN

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(4) OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

(5) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(6) OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

(7) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(8) OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

(9) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(10) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(11) Zvejniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 172, 30.6.2007., 9. lpp.).

(12) Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku par zivsaimniecību un jūras vidi (OV L 161, 02.07.1993., 2. lpp.).

(13) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(14) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(18) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(19) ES pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(20) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(21) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(22) ES pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(23) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(24) ES pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(25) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2009. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

(26) Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(27) Padomes Regula (ES) Nr. 43/2012 (2012. gada 18. janvāris), ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS	:	KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem
IA PIELIKUMS	:	Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā
IB PIELIKUMS	:	Ziemeļaustrumu Atlantija un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā
IC PIELIKUMS	:	Ziemeļrietumu Atlantija – NAFO konvencijas apgabals
ID PIELIKUMS	:	Tālu migrējošas zivis – visi apgabali
IE PIELIKUMS	:	Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals
IF PIELIKUMS	:	Dienvidaustrumu Atlantija – SEAFO konvencijas apgabals
IG PIELIKUMS	:	Dienvidu tunzivis – visi apgabali
IH PIELIKUMS	:	WCPFC konvencijas apgabals
IJ PIELIKUMS	:	SPRFMO konvencijas apgabals
IIA PIELIKUMS	:	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES VIId rajonā
IIB PIELIKUMS	:	Zvejas iespējas kuģiem, kas zvejo tūbītes ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā
III PIELIKUMS	:	Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
IV PIELIKUMS	:	ICCAT konvencijas apgabals
V PIELIKUMS.	:	CCAMLR konvencijas apgabals
VI PIELIKUMS	:	IOTC konvencijas apgabals
VII PIELIKUMS	:	WCPFC konvencijas apgabals
VIII PIELIKUMS	:	Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un attiecīgā gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Amblyraja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdas
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsraga haizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon maritae	CGE	Sarkanais dziļūdens krabis
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Karaliskie krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Strupdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dipturus batis	RJB	Parastā raja
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktikas ilkņzivs
Engraulis encrasicolus	ANE	Eiropas anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hippoglossus hippoglossus	HAL	Atlantijas paltuss
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidonotothen squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja circularis	RJI	Smilšu raja
Leucoraja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Limanda limanda	DAB	Limanda
Lophiidae	ANF	Jūrasvelni
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Martialia hyadesi	SQS	Kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūras līdaka
Molva molva	LIN	Jūras līdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Platichthys flesus	FLE	Plekste
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Rostroraja alba	RJA	Baltā raja
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima
Antarktikas ilkņzivs	TOA	Dissostichus mawsoni
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Atlantijas paltuss	HAL	Hippoglossus hippoglossus
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā raja	RJA	Rostroraja alba
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Brosme	USK	Brosme brosme
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea
Eiropas anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Jūrasmēles	SOO	Solea spp.
Jūrasvelni	ANF	Lophiidae
Jūras līdaka	LIN	Molva molva
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Kaproīdas	BOR	Caproidae
Karaliskie krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Krils	KRI	Euphausia superba
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Limanda	DAB	Limanda limanda
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Menca	COD	Gadus morhua
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Parastā raja	RJB	Dipturus batis
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelēkā īsraga haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Plekste	FLE	Platichthys flesus
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Rajveidīgās zivis	SRX	Rajiformes
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Saida	POK	Pollachius virens
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sarkanais dziļūdens krabis	CGE	Chaceon maritae
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Siļķe	HER	Clupea harengus
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Smilšu raja	RJI	Leucoraja circularis
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Šagrēnādas raja	RJF	Leucoraja fullonica
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Zilā jūras līdaka	BLI	Molva dypterygia
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius

IA PIELIKUMS

Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā

Suga

Tūbītes

Ammodytes spp.

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(SAN/04-N.)

Dānija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Nepiemēro

Suga

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Ammodytes spp.

Zona

ES ūdeņi IIa, IIIa un IV (1) zonā

(SAN/2A3A4.)

Dānija

167 436 (2) (3)

Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste

3 660 (2) (3)

Vācija

256 (2) (3)

Zviedrija

6 148 (2) (3)

Nav iedalīta

2 500 (4)

Savienība

180 000 (3)

Norvēģija

20 000

KPN

200 000

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IIB pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Zona

ES ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos ()

(SAN/*234_1)

(SAN/*234_2)

(SAN/*234_3)

(SAN/*234_4)

(SAN/*234_5)

(SAN/*234_6)

(SAN/*234_7)

Dānija

167 436

Apvienotā Karaliste

3 660

Vācija

256

Zviedrija

6 148

Savienība

177 500

Norvēģija

20 000

Kopā

197 500

() Var tikt pārskatīts saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu.

Suga

Brosme

Brosme brosme

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā

(USK/1214EI)

Vācija

6 (6)

Analītiskā KPN

Francija

6 (6)

Apvienotā Karaliste

6 (6)

Citi

3 (6)

Savienība

21 (6)

KPN

Suga

Brosme

Brosme brosme

Zona

ES ūdeņi IV zonā

(USK/04-C.)

Dānija

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

Citi

5 (7)

Savienība

196

KPN

196

Suga

Brosme

Brosme brosme

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(USK/567EI.)

Vācija

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 12. pantu.

Spānija

Francija

172

Īrija

Apvienotā Karaliste

Citi

4 (8)

Savienība

294

Norvēģija

2 923 (9) (10) (11)

KPN

3 217

Suga

Brosme

Brosme brosme

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(USK/04-N.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

165

Vācija

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

170

KPN

Nepiemēro

Suga

Siļķe (12)

Clupea harengus

Zona

IIIa

(HER/03A.)

Dānija

18 912 (13)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

303 (13)

Zviedrija

19 783 (13)

Savienība

38 998 (13)

KPN

45 000

Suga

Siļķe (14)

Clupea harengus

Zona

ES un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N

(HER/4AB.)

Dānija

64 369

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

41 852

Francija

21 286

Nīderlande

53 537

Zviedrija

4 120

Apvienotā Karaliste

57 836

Savienība

243 000

Norvēģija

117 450 (15)

KPN

405 000

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem

no 62° N (HER/*04N-)

Savienība

50 000

Suga

Siļķe (16)

Clupea harengus

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HER/04-N.)

Zviedrija

922 (16)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

922

KPN

405 000

Suga

Siļķe (17)

Clupea harengus

Zona

Piezveja IIIa zonā

(HER/03A-BC)

Dānija

5 692

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

Zviedrija

916

Savienība

6 659

KPN

6 659

Suga

Siļķe (18)

Clupea harengus

Zona

Piezveja IV, VIId zonā un ES ūdeņos IIa zonā

(HER/2A47DX)

Beļģija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

17 134

Vācija

Francija

Nīderlande

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

326

Savienība

17 900

KPN

17 900

Suga

Siļķe (19)

Clupea harengus

Zona

IVc, VIId (20)

(HER/4CXB7D)

Beļģija

8 774 (21)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

882 (21)

Vācija

573 (21)

Francija

10 871 (21)

Nīderlande

19 261 (21)

Apvienotā Karaliste

4 189 (21)

Savienība

44 550

KPN

405 000

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIa N (22)

(HER/5B6ANB)

Vācija

2 486 (23)

Analītiskā KPN

Francija

470 (23)

Īrija

3 360 (23)

Nīderlande

2 486 (23)

Apvienotā Karaliste

13 438 (23)

Nav iedalīta

660 (24)

Savienība

22 900 (23)

KPN

22 900

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

Skageraks

(COD/03AN.)

Beļģija

9 (25)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

3 026 (25)

Vācija

76 (25)

Nīderlande

19 (25)

Zviedrija

530 (25)

Savienība

3 660

KPN

3 783

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

IV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(COD/2A3AX4)

Beļģija

782 (26)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

4 495 (26)

Vācija

2 850 (26)

Francija

966 (26)

Nīderlande

2 540 (26)

Zviedrija

30 (26)

Apvienotā Karaliste

10 311 (26)

Savienība

21 974

Norvēģija

4 501 (27)

KPN

26 475

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(COD/*04N-)

Savienība

19 099

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(COD/04-N.)

Zviedrija

382 (28)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

382

KPN

Nepiemēro

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIId

(COD/07D.)

Beļģija

66 (29)

Analītiskā KPN

Francija

1 295 (29)

Nīderlande

39 (29)

Apvienotā Karaliste

143 (29)

Savienība

1 543

KPN

1 543

Suga

Limanda un plekste

Limanda limanda un Platichthys flesus

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(D/F/2AC4-C)

Beļģija

503

Piesardzības KPN

Dānija

1 888

Vācija

2 832

Francija

196

Nīderlande

11 421

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

1 588

Savienība

18 434

KPN

18 434

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(ANF/2AC4-C)

Beļģija

324 (30)

Analītiskā KPN

Dānija

714 (30)

Vācija

349 (30)

Francija

66 (30)

Nīderlande

245 (30)

Zviedrija

8 (30)

Apvienotā Karaliste

7 455 (30)

Savienība

9 161 (30)

KPN

9 161

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(ANF/04-N.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

1 152

Vācija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

269

Savienība

1 500

KPN

Nepiemēro

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

IIIa, ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(HAD/3A/BCD)

Beļģija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

1 943

Vācija

123

Nīderlande

Zviedrija

229

Savienība

2 308

KPN

2 409

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

IV; ES ūdeņi IIa zonā

(HAD/2AC4.)

Beļģija

224

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. pantu.

Dānija

1 539

Vācija

979

Francija

1 707

Nīderlande

168

Zviedrija

155

Apvienotā Karaliste

25 386

Savienība

30 158

Norvēģija

9 008

KPN

39 166

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(HAD/*04N-)

Savienība

22 433

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HAD/04-N.)

Zviedrija

707 (31)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

707

KPN

Nepiemēro

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā

(HAD/6B1214)

Beļģija

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

364

Īrija

260

Apvienotā Karaliste

2 660

Savienība

3 300

KPN

3 300

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

IIIa

(WHG/03A.)

Dānija

929

Piesardzības KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

Zviedrija

Savienība

1 031

KPN

1 050

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

IV; ES ūdeņi IIa zonā

(WHG/2AC4.)

Beļģija

337

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

1 458

Vācija

379

Francija

2 191

Nīderlande

843

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

10 539

Savienība

15 750

Norvēģija

1 306 (32)

KPN

17 056

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(WHG/*04N-)

Savienība

10 671

Suga

Merlangs un pollaks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(W/P/04-N.)

Zviedrija

190 (33)

Piesardzības KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

190

KPN

Nepiemēro

Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā

(WHB/24-N.)

Dānija

Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

391 000

Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14)

Dānija

9 683 (34) (36)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. pantu.

Vācija

3 765 (34) (36)

Spānija

8 209 (34) (35) (36)

Francija

6 738 (34) (36)

Īrija

7 498 (34) (36)

Nīderlande

11 807 (34) (36)

Portugāle

763 (34) (35) (36)

Zviedrija

2 395 (34) (36)

Apvienotā Karaliste

12 563 (34) (36)

Nav iedalīta

4 500 (37)

Savienība

63 421 (34) (36)

Norvēģija

30 000

KPN

391 000

Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

VIIIc, IX un X zona; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHB/8C3411)

Spānija

8 034

Analītiskā KPN

Portugāle

2 009

Savienība

10 043 (38)

KPN

391 000

Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

ES ūdeņi II, IVa, V, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W

(WHB/24A567)

Norvēģija

64 226 (39) (40)

Analītiskā KPN

KPN

391 000

Suga

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(L/W/2AC4-C)

Beļģija

346

Piesardzības KPN

Dānija

953

Vācija

122

Francija

261

Nīderlande

793

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

3 905

Savienība

6 391

KPN

6 391

Suga

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

ES ūdeņi un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā

(BLI/5B67-) (43)

Vācija

20 (46)

Analītiskā KPN.

Piemēro šīs regulas 12. pantu.

Igaunija

3 (46)

Spānija

62 (46)

Francija

1 423 (46)

Īrija

5 (46)

Lietuva

1 (46)

Polija

1 (46)

Apvienotā Karaliste

362 (46)

Citi

5 (41) (46)

Nav iedalīta

150 (47)

Savienība

1 882 (46)

Norvēģija

150 (42)

KPN

2 032

Suga

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(LIN/1/2.)

Dānija

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

Citi

4 (48)

Savienība

KPN

Suga

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

ES ūdeņi IV zonā

(LIN/04-C.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Dānija

243

Vācija

150

Francija

135

Nīderlande

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

1 869

Savienība

2 428

KPN

2 428

Suga

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā

(LIN/05.)

Beļģija

Piesardzības KPN

Dānija

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (LIN/6X14.)

Beļģija

29 (51)

Analītiskā KPN.

Piemēro šīs regulas 12. pantu.

Dānija

5 (51)

Vācija

107 (51)

Spānija

2 156 (51)

Francija

2 299 (51)

Īrija

576 (51)

Portugāle

5 (51)

Apvienotā Karaliste

2 647 (51)

Nav iedalīti

200 (52)

Savienība

7 824 (51)

Norvēģija

6 140 (49) (50)

KPN

14 164

Suga

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(LIN/04-N.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

747

Vācija

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

850

KPN

Nepiemēro

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(NEP/3A/BCD)

Dānija

4 409

Analītiskā KPN

Vācija

Zviedrija

1 578

Savienība

6 000

KPN

6 000

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(NEP/04-N.)

Dānija

1 135

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

Apvienotā Karaliste

Savienība

1 200

KPN

Nepiemēro

Suga

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

IIIa

(PRA/03A.)

Dānija

2 457

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija

1 323

Savienība

3 780

KPN

7 080

Suga

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(PRA/2AC4-C)

Dānija

2 273

Analītiskā KPN

Nīderlande

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

673

Savienība

3 058

KPN

3 058

Suga

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(PRA/04-N.)

Dānija

357

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija

123 (53)

Savienība

480

KPN

Nepiemēro

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

Skageraks

(PLE/03AN.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

6 189

Vācija

Nīderlande

1 190

Zviedrija

332

Savienība

7 791

KPN

7 950

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

Kategats

(PLE/03AS.)

Dānija

1 769

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

Zviedrija

199

Savienība

1 988

KPN

1 988

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

IV; ES ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

4 874

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

15 840

Vācija

4 569

Francija

914

Nīderlande

30 462

Apvienotā Karaliste

22 542

Savienība

79 201

Norvēģija

5 209

KPN

84 410

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(PLE/*04N-)

Savienība

32 500

Suga

Saida

Pollachius virens

Zona

IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

(POK/2A34.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

3 263

Vācija

8 241

Francija

19 395

Nīderlande

Zviedrija

448

Apvienotā Karaliste

6 318

Savienība

37 774

Norvēģija

41 546 (54)

KPN

79 320

Suga

Saida

Pollachius virens

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā

(POK/56-14)

Vācija

391

Analītiskā KPN

Francija

3 878

Īrija

407

Apvienotā Karaliste

3 154

Savienība

7 830

Norvēģija

400 (55)

KPN

8 230

Suga

Saida

Pollachius virens

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(POK/04-N.)

Zviedrija

880 (56)

Analītiskā KPN

Savienība

880

KPN

Nepiemēro

Suga

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(T/B/2AC4-C)

Beļģija

340

Piesardzības KPN

Dānija

727

Vācija

186

Francija

Nīderlande

2 579

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

717

Savienība

4 642

KPN

4 642

Suga

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā

(GHL/2A-C46)

Dānija

Analītiskā KPN

Vācija

Igaunija

Spānija

Francija

Īrija

Lietuva

Polija

Apvienotā Karaliste

123

Savienība

169

KPN

520 (57)

Suga

Makrele

Scomber scombrus

Zona

IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā

(MAC/2A34.)

Beļģija

421 (60) (62)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. pantu.

Dānija

11 097 (60) (62)

Vācija

439 (60) (62)

Francija

1 326 (60) (62)

Nīderlande

1 335 (60) (62)

Zviedrija

4 001 (58) (59) (60) (62)

Apvienotā Karaliste

1 236 (60) (62)

Savienība

19 855 (58) (60) (62)

Norvēģija

89 537 (61)

KPN

Nepiemēro

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. Šīs ir provizoriskas kvotas saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

	IIIa (MAC/*03A.)	IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC)	IVb (MAC/*04B.)	IVc (MAC/*04C.)	VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2012. gada decembrī (MAC/*2A6.)
Dānija	0	4 130	0	0	7 735
Francija	0	490	0	0	0
Nīderlande	0	490	0	0	0
Zviedrija	0	0	390	10	1 503
Apvienotā Karaliste	0	490	0	0	0
Norvēģija	3 000	0	0	0	0

Suga

Makrele

Scomber scombrus

Zona

VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā

(MAC/2CX14-)

Vācija

16 487 (65)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. pantu.

Spānija

18 (65)

Igaunija

137 (65)

Francija

10 993 (65)

Īrija

54 956 (65)

Latvija

101 (65)

Lietuva

101 (65)

Nīderlande

24 043 (65)

Polija

1 161 (65)

Apvienotā Karaliste

151 132 (65)

Savienība

259 129 (65)

Norvēģija

10 463 (63) (64)

KPN

Nepiemēro

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem. Šīs ir provizoriskas kvotas saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

	ES un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā (MAC/*04A-EN) Laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un 2012. gada 1. septembra līdz 31. decembrim	Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-)
Vācija	6 633	675
Francija	4 423	450
Īrija	22 112	2 252
Nīderlande	9 674	985
Apvienotā Karaliste	60 810	6 192
Savienība	103 652	10 554

Suga

Makrele

Scomber scombrus

Zona

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(MAC/8C3411)

Spānija

24 438 (66) (67)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. pantu.

Francija

162 (66) (67)

Portugāle

5 051 (66) (67)

Savienība

29 651 (67)

KPN

Nepiemēro

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. Šīs ir provizoriskas kvotas saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

	VIIIb (MAC/*08B.)
Spānija	2 052
Francija	14
Portugāle	424

Suga

Makrele

Scomber scombrus

Zona

Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā

(MAC/2A4A-N.)

Dānija

10 176 (68) (69)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. pantu.

Savienība

10 176 (68) (69)

KPN

Nepiemēro

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

ES ūdeņi II un IV zonā

(SOL/24-C.)

Beļģija

1 346

Analītiskā KPN

Dānija

615

Vācija

1 077

Francija

269

Nīderlande

12 151

Apvienotā Karaliste

692

Savienība

16 150

Norvēģija

50 (70)

KPN

16 200

Suga

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona

IIIa

(SPR/03A.)

Dānija

34 843 (71)

Piesardzības KPN

Vācija

73 (71)

Zviedrija

13 184 (71)

Savienība

48 100

KPN

52 000

Suga

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

1 631 (75) (76)

Piesardzības KPN

Dānija

129 103 (75) (76)

Vācija

1 631 (75) (76)

Francija

1 631 (75) (76)

Nīderlande

1 631 (75) (76)

Zviedrija

1 330 (72) (75) (76)

Apvienotā Karaliste

5 383 (75) (76)

Nav iedalīta

9 160 (77)

Savienība

151 500 (76)

Norvēģija

10 000 (73)

KPN

161 500 (74)

Suga

Stavridas un saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona

ES ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā

(JAX/4BC7D)

Beļģija

44 (80)

Piesardzības KPN

Dānija

19 339 (80)

Vācija

1 708 (78) (80)

Spānija

359 (80)

Francija

1 604 (78) (80)

Īrija

1 216 (80)

Nīderlande

11 642 (78) (80)

Portugāle

41 (80)

Zviedrija

75 (80)

Apvienotā Karaliste

4 602 (78) (80)

Savienība

40 630

Norvēģija

3 550 (79)

KPN

44 180

Suga

Stavridas un saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona

ES ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa-c,VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(JAX/2A-14)

Dānija

15 502 (81) (83) (84)

Analītiskā KPN

Vācija

12 096 (81) (82) (83) (84)

Spānija

16 498 (83) (84)

Francija

6 226 (81) (82) (83) (84)

Īrija

40 284 (81) (83) (84)

Nīderlande

48 532 (81) (82) (83)

Portugāle

1 589 (83) (84)

Zviedrija

675 (81) (83) (84)

Apvienotā Karaliste

14 587 (81) (82) (83) (84)

Nav iedalīta

2 000 (84) (85)

Savienība

157 989 (84)

KPN

157 989

Suga

Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas

Trisopterus esmarki

Zona

IIIa; ES ūdeņi IIa un IV zonā

(NOP/2A3A4.)

Dānija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

Nīderlande

Savienība

Norvēģija

KPN

Suga

Esmarka menca

Trisopterus esmarki

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(NOP/04-N.)

Dānija

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Nepiemēro

Suga

Rūpnieciskās zivis

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(I/F/04-N.)

Zviedrija

800 (86) (87)

Piesardzības KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

800

KPN

Nepiemēro

Suga

Apvienotā kvota

Zona

ES ūdeņi Vb, VI un VII zonā

(R/G/5B67-C)

Savienība

Nepiemēro

Piesardzības KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Norvēģija

140 (88)

KPN

Nepiemēro

Suga

Citas sugas

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(OTH/04-N.)

Beļģija

Piesardzības KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

2 500

Vācija

282

Francija

116

Nīderlande

200

Zviedrija

Nepiemēro (89)

Apvienotā Karaliste

1 875

Savienība

5 000 (90)

KPN

Nepiemēro

Suga

Citas sugas

Zona

ES ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N

(OTH/2A46AN)

Savienība

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Norvēģija

2 720 (91) (92)

KPN

Nepiemēro

(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(2) Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no KPN, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 2 % no KPN.

(3) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(4) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. punktu.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IIB pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Zona

ES ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos ()

(SAN/*234_1)

(SAN/*234_2)

(SAN/*234_3)

(SAN/*234_4)

(SAN/*234_5)

(SAN/*234_6)

(SAN/*234_7)

Dānija

167 436

Apvienotā Karaliste

3 660

Vācija

256

Zviedrija

6 148

Savienība

177 500

Norvēģija

20 000

Kopā

197 500

() Var tikt pārskatīts saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu.

(5) Var tikt pārskatīts saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu.

(6) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(7) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(8) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(9) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C).

(10) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas (OTH/*5B67-).

(11) Ietverot jūras līdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 6 490 tonnas (LIN/*5B67-), un brosmes nozvejai – 2 923 tonnas (USK/*5B67-); tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.

(12) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(13) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma var zvejot ES IV zonas ūdeņos (HER/*04-C.).

(14) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot IVa (HER/04A.) un IVb (HER/04B.) zonā nozvejotu siļķu izkrāvumus.

(15) Līdz 50 000 tonnām no šā daudzuma drīkst nozvejot ES ūdeņos IVa un IVb zonā (HER/*4AB-C.). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem

no 62° N (HER/*04N-)

Savienība

50 000

(16) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(17) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(18) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(19) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(20) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko ierobežo loksodroma, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz platumam 51° 33′ N un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(21) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt IVb zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (HER/*04B.).

(22) Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 00′ N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00′ W un uz ziemeļiem no 55° 00′ N, izņemot Klaidu.

(23) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(24) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. punktu.

(25) Kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, dalībvalsts papildus šai kvotai var saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(26) Kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, dalībvalsts papildus šai kvotai var saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(27) Var zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(COD/*04N-)

Savienība

19 099

(28) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(29) Kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, dalībvalsts papildus šai kvotai var saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(30) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst zvejot VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).

(31) Mencas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(32) Var zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(WHG/*04N-)

Savienība

10 671

(33) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(34) Īpašs nosacījums: no tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1).

(35) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(36) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(37) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. punktu.

(38) Īpašs nosacījums: no tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas EEZ vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2).

(39) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(40) Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt 20 581 tonnas, t. i., 25 % no Norvēģijas piekļuves kvotas.

(41) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(42) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C).

(43) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1288/2009 () 1. pantu un Regulas (EK) Nr. 43/2009 () III pielikuma 7. punktu piemēro īpašus noteikumus.

(44) Padomes Regula (EK) Nr. 1288/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus no laikposmam 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp.).

(45) Padomes Regula (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.).

(46) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(47) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. punktu.

(48) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(49) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.

(50) Ietverot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 6 140 tonnas un brosmes nozvejai – 2 923 tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās drīkst zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.

(51) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(52) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. punktu.

(53) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(54) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

(55) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30′ N.

(56) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(57) No tās 350 tonnas ir iedalītas Norvēģijai, un tās jāzvejo ES ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

(58) Īpašs nosacījums: ieskaitot 242 tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-).

(59) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas (COD/*2134.), pikšas (HAD/*2134.), pollaka (POL/*2134.) un merlanga (WHG/*2134.) un saidas (POK/*2134.) piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(60) Drīkst zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.).

(61) Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu 35 145 tonnu apmērā. Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot 3 000 tonnas, ko drīkst iegūt IIIa zonā (MAC/*03A.).

(62) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums

	IIIa (MAC/*03A.)	IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC)	IVb (MAC/*04B.)	IVc (MAC/*04C.)	VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2012. gada decembrī (MAC/*2A6.)
Dānija	0	4 130	0	0	7 735
Francija	0	490	0	0	0
Nīderlande	0	490	0	0	0
Zviedrija	0	0	390	10	1 503
Apvienotā Karaliste	0	490	0	0	0
Norvēģija	3 000	0	0	0	0

(63) Drīkst zvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H).

(64) Piekļuves kvotas papildu 17 907 tonnas Norvēģija drīkst zvejot uz ziemeļiem no 56° 30′ N, un tās ir jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N6530).

(65) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

	ES un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā (MAC/*04A-EN) Laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un 2012. gada 1. septembra līdz 31. decembrim	Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-)
Vācija	6 633	675
Francija	4 423	450
Īrija	22 112	2 252
Nīderlande	9 674	985
Apvienotā Karaliste	60 810	6 192
Savienība	103 652	10 554

(66) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst iegūt VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

(67) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums

	VIIIb (MAC/*08B.)
Spānija	2 052
Francija	14
Portugāle	424

(68) Par nozveju, kas gūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa (MAC/*4A.) jāziņo atsevišķi.

(69) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(70) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.).

(71) Vismaz 95 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no KPN, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāatskaita no atlikušajiem KPN 5 %.

(72) Ietverot tūbītes.

(73) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (SPR/*04-C.).

(74) Var tikt pārskatīts saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu.

(75) Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no KPN, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem KPN 2 % (OTH/*2AC4C).

(76) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(77) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. punktu.

(78) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskatīt par nozvejotiem saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*2A-14).

(79) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (JAX/*04-C.).

(80) Vismaz 95 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no KPN, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšu, merlangu un makreļu piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem KPN 5 % (OTH/*4BC7D).

(81) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūti ES ūdeņos IIa vai IVa rajonā līdz 2012. gada 30. jūnijam, drīkst uzskatīt par nozvejotiem saskaņā kvotu, kas attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*4BC7D).

(82) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId rajonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*07D.).

(83) Vismaz 95 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no KPN, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšu, merlangu un makreļu piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem KPN 5 % (OTH/*2A-14).

(84) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(85) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. punktu.

(86) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(87) Īpašs nosacījums: no tām stavridas ne vairāk kā 400 tonnas (JAX/*04-N.).

(88) Nozvejotas tikai ar āķu jedām, arī makrūrzivis, garastes, parastā mora un lielās diegspuru vēdzeles.

(89) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.

(90) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(91) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).

(92) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 0. UN 1. ZONĀ

Suga

Karaliskie krabji

Chionoecetes spp.

Zona

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

(PCR/N01GRN)

Īrija

Spānija

437

Savienība

500

KPN

Nepiemēro

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

ES, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(HER/1/2.)

Beļģija

19 (1)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. pantu.

Dānija

18 580 (1)

Vācija

3 254 (1)

Spānija

61 (1)

Francija

802 (1)

Īrija

4 810 (1)

Nīderlande

6 649 (1)

Polija

940 (1)

Portugāle

61 (1)

Somija

288 (1)

Zviedrija

6 885 (1)

Apvienotā Karaliste

11 879 (1)

Savienība

54 228 (1)

Norvēģija

508 130 (2)

KPN

833 000

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto Savienības KPN daļas limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par 48 805 tonnām:

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu

(HER/*2AJMN)

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(COD/1N2AB.)

Vācija

1 971

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Grieķija

244

Spānija

2 198

Īrija

244

Francija

1 809

Portugāle

2 198

Apvienotā Karaliste

7 645

Savienība

16 309

KPN

Nepiemēro

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā; Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(COD/N01514)

Vācija

1 636 (3) (4) (5)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

364 (3) (4) (5)

Savienība

2 000 (3) (4) (5)

KPN

Nepiemēro

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

I un IIb

(COD/1/2B.)

Vācija

5 195 (8)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

11 870 (8)

Francija

2 339 (8)

Polija

2 285 (8)

Portugāle

2 449 (8)

Apvienotā Karaliste

3 397 (8)

Citas dalībvalstis

250 (6)

Savienība

27 785 (7)

KPN

737 000

Suga

Menca un pikša

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

Zona

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(C/H/05B-F.)

Vācija

0 (9)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (9)

Apvienotā

0 (9)

Savienība

0 (9)

KPN

Nepiemēro

Suga

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(HAL/514GRN)

Portugāle

1 000 (10)

Savienība

1 075 (11)

KPN

Nepiemēro

Suga

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

(HAL/N01GRN)

Savienība

200 (12)

KPN

Nepiemēro

Suga

Moiva

Mallotus villosus

Zona

IIb

(CAP/02B.)

Savienība

KPN

Suga

Moiva

Mallotus villosus

Zona

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(CAP/514GRN)

Savienība

56 364 (13) (14)

KPN

Nepiemēro

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(HAD/1N2AB.)

Vācija

289

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

174

Apvienotā Karaliste

887

Savienība

1 350

KPN

Nepiemēro

Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

Fēru salu ūdeņi

(WHB/2A4AXF)

Dānija

0 (16)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (16)

Francija

0 (16)

Nīderlande

0 (16)

Apvienotā Karaliste

0 (16)

Savienība

0 (16)

KPN

0 (15)

Suga

Jūras līdaka un zilā jūras līdaka

Molva molva un Molva dypterygia

Zona

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(B/L/05B-F.)

Vācija

0 (17)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (17)

Apvienotā Karaliste

0 (17)

Savienība

0 (17)

KPN

Nepiemēro

Suga

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(PRA/514GRN)

Dānija

1 883 (19)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

1 883 (19)

Nav iedalīta

1 334 (20)

Savienība

8 000 (18) (19)

KPN

Nepiemēro

Suga

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

(PRA/N01GRN)

Dānija

2 000

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

2 000

Savienība

4 000

KPN

Nepiemēro

Suga

Saida

Pollachius virens

Zona

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(POK/1N2AB.)

Vācija

2 040

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

328

Apvienotā Karaliste

182

Savienība

2 550

KPN

Nepiemēro

Suga

Saida

Pollachius virens

Zona

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(POK/1/2INT)

Savienība

KPN

Nepiemēro

Suga

Saida

Pollachius virens

Zona

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(POK/05B-F.)

Beļģija

0 (21)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (21)

Francija

0 (21)

Nīderlande

0 (21)

Apvienotā Karaliste

0 (21)

Savienība

0 (21)

KPN

Nepiemēro

Suga

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(GHL/1N2AB.)

Vācija

25 (22)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

25 (22)

Savienība

50 (22)

KPN

Nepiemēro

Suga

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(GHL/1/2INT)

Savienība

KPN

Nepiemēro

Suga

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

(GHL/N01GRN)

Vācija

1 850

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

2 650 (23)

KPN

Nepiemēro

Suga

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(GHL/514GRN)

Vācija

5 221

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

275

Savienība

6 320 (24)

KPN

Nepiemēro

Suga

Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(RED/51214S)

Igaunija

0 (25)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (25)

Spānija

0 (25)

Francija

0 (25)

Īrija

0 (25)

Latvija

0 (25)

Nīderlande

0 (25)

Polija

0 (25)

Portugāle

0 (25)

Apvienotā Karaliste

0 (25)

Savienība

0 (25)

KPN

0 (25)

Suga

Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(RED/51214D)

Igaunija

149 (26) (27)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

3 005 (26) (27)

Spānija

533 (26) (27)

Francija

283 (26) (27)

Īrija

1 (26) (27)

Latvija

54 (26) (27)

Nīderlande

2 (26) (27)

Polija

273 (26) (27)

Portugāle

637 (26) (27)

Apvienotā Karaliste

7 (26) (27)

Savienība

4 944 (26) (27)

KPN

32 000 (26) (27)

Suga

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(RED/1N2AB.)

Vācija

766 (28)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

95 (28)

Francija

84 (28)

Portugāle

405 (28)

Apvienotā Karaliste

150 (28)

Savienība

1 500 (28)

KPN

Nepiemēro

Suga

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(RED/1/2INT)

Savienība

Nepiemēro (29) (30)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

7 500

Suga

Sarkanasari (pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(RED/514GRN)

Vācija

4 446 (31) (32)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

22 (31) (32)

Apvienotā Karaliste

31 (31) (32)

Savienība

6 000 (31) (32) (33) (34)

KPN

Nepiemēro

Suga

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

Islandes ūdeņi Va zonā

(RED/05A-IS)

Beļģija

0 (35) (36) (37)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (35) (36) (37)

Francija

0 (35) (36) (37)

Apvienotā Karaliste

0 (35) (36) (37)

Savienība

0 (35) (36) (37)

KPN

Nepiemēro

Suga

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(RED/05B-F.)

Beļģija

0 (38)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (38)

Francija

0 (38)

Apvienotā Karaliste

0 (38)

Savienība

0 (38)

KPN

Nepiemēro

Suga

Piezveja

Zona

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

(XBC/N01GRN)

Savienība

2 300 (39)

KPN

Nepiemēro

Suga

Citas sugas (41)

Zona

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(OTH/1N2AB.)

Vācija

117 (41)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

47 (41)

Apvienotā Karaliste

186 (41)

Savienība

350 (41)

KPN

Nepiemēro

Suga

Citas sugas (42)

Zona

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(OTH/05B-F.)

Vācija

0 (43)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (43)

Apvienotā Karaliste

0 (43)

Savienība

0 (43)

KPN

Nepiemēro

Suga

Plekstveidīgās zivis

Zona

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(FLX/05B-F.)

Vācija

0 (44)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (44)

Apvienotā Karaliste

0 (44)

Savienība

0 (44)

KPN

Nepiemēro

(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas liegumā ap Svalbāru.

(2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst izmantot ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto Savienības KPN daļas limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par 48 805 tonnām:

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu

(HER/*2AJMN)

(3) Apgabals uz austrumiem no Grenlandes, saukts “Kleine Banke”, ir slēgts jebkādai zvejniecībai. Minētā apgabala koordinātas ir šādas:

—	64°40′ N 37°30′ W,

—	64°40′ N 36°30′ W,

—	64°15′ N 36°30′ W, un

—	64°15′ N 37°30′ W.

(4) Drīkst zvejot austrumos vai rietumos. Austrumgrendlandē zveja ir atļauta tikai no 2012. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(5) Zveju veic ar 100 % novērošanas nodrošinājumu un ar KNS. Maksimāli 80 % no kvotas ir jānozvejo vienā no turpmāk minētajiem apgabaliem. Turklāt zvejas piepūles minimums – 20 iemetieni no katra kuģa būtu jāveic katrā no šiem apgabaliem:

Apgabals

Robeža

1.	Austrumgrenlande (COD/N64E44)

Uz ziemeļiem no 64° N, uz austrumiem no 44° W

2.	Austrumgrenlande (COD/S64E44)

Uz dienvidiem no 64° N, uz austrumiem no 44° W

3.	Rietumgrenlande (COD/GRLW44)

Uz rietumiem no 44° W

(6) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(7) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(8) Pikšas piezveja var sastādīt līdz 19 % no izkrautā loma no katra zvejas rīka iemetiena. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencu kvotai.

(9) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(10) Jāzvejo ne vairāk kā sešiem ES kuģiem, kas ar grunts āķu jedām zvejo Atlantijas paltusu. Saistītu sugu nozveja jāatskaita no šīs kvotas.

(11) No tās Norvēģijai iedalītas 75 tonnas tikai zvejai ar āķu jedām (HAL/*514GN).

(12) No tās Norvēģijai iedalītas 75 tonnas zvejai ar āķu jedām (HAL/*N01GN).

(13) No tās 7 965 tonnas ir iedalītas Norvēģijai.

(14) Jānozvejo līdz 2012. gada 30. aprīlim.

(15) KPN, kas noteikts saskaņā ar apspriešanos starp Savienību, Fēru salaām, Norvēģiju un Islandi.

(16) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(17) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(18) No tās 2 900 tonnas ir iedalītas Norvēģijai.

(19) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(20) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. punktu.

(21) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(22) Tikai kā piezveju.

(23) No tās 800 tonnas ir iedalītas Norvēģijai, kas jāzvejo tikai NAFO 1. zonā.

(24) No tās 824 tonnas ir iedalītas Norvēģijai.

(25) Nedrīkst zvejot no 2012. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.

(26) Drīkst apgūt tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	64° 45′	28° 30′
2	62° 50′	25° 45′
3	61° 55′	26° 45′
4	61° 00′	26° 30′
5	59° 00′	30° 00′
6	59° 00′	34° 00′
7	61° 30′	34° 00′
8	62° 50′	36° 00′
9	64° 45′	28° 30′

(27) Nedrīkst zvejot no 2012. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.

(28) Tikai kā piezveju.

(29) Zveju veic tikai laikposmā no 2012. gada 15. augusta līdz 30. novembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC Līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC Līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem.

(30) Kuģu gūtā sarkanasaru piezveja citu sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

(31) Drīkst zvejot vienīgi ar pelaģisko trali. Drīkst zvejot austrumos vai rietumos.

(32) Īpašs nosacījums: kvotas drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Grenlandes noteikumi par nozveju paziņošanu (RED/*51214). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos var zvejot tikai no 2012. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (“NEAFC zona”), kuru norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas (RED/*5-14):

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	64° 45′	28° 30′
2	62° 50′	25° 45′
3	61° 55′	26° 45′
4	61° 00′	26° 30′
5	59° 00′	30° 00′
6	59° 00′	34° 00′
7	61° 30′	34° 00′
8	62° 50′	36° 00′
9	64° 45′	28° 30′

(33) Īpašs nosacījums – 1 800 tonnas no iedalītā daudzuma jāzvejo ar grunts zvejas rīkiem ārpus NEAFC zonas, kas definēta 2. zemsvītras piezīmē (RED/*5-14X).

(34) No tām 1 500 tonnas ir iedalītas Norvēģijai, un tās jāzvejo vienīgi NEAFC zonā, kas definēta 2. zemsvītras piezīmē (RED/*5-14N).

(35) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

(36) Drīkst zvejot tikai no 2012. gada jūlija līdz decembrim.

(37) Provizoriska kvota, saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(38) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(39) Piezveja ir visu to sugu zivju nozveja, kas nav zvejas atļaujā norādītās kuģa mērķsugas. Drīkst zvejot austrumos vai rietumos.

(40) No tās 120 tonnas strupdeguna garastes zvejai ir iedalītas Norvēģijai, lai nozvejotu tikai V, XIV zonā un NAFO 1. zonā (RNG/*514N1).

(41) Tikai kā piezveju.

(42) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

(43) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

(44) Provizoriska kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA

NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

NAFO 2J3KL

(COD/N2J3KL)

Savienība

0 (1)

KPN

0 (1)

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

NAFO 3NO

(COD/N3NO.)

Savienība

0 (3)

KPN

0 (3)

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

NAFO 3M

(COD/N3M.)

Igaunija

103

Vācija

432

Latvija

103

Lietuva

103

Polija

352

Spānija

1 328

Francija

185

Portugāle

1 821

Apvienotā Karaliste

865

Savienība

5 292

KPN

9 280

Suga

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona

NAFO 2J3KL

(WIT/N2J3KL)

Savienība

0 (4)

KPN

0 (4)

Suga

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona

NAFO 3NO

(WIT/N3NO.)

Savienība

0 (5)

KPN

0 (5)

Suga

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona

NAFO 3M

(PLA/N3M.)

Savienība

0 (6)

KPN

0 (6)

Suga

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona

NAFO 3LNO

(PLA/N3LNO.)

Savienība

0 (7)

KPN

0 (7)

Suga

Īsspuru kalmārs

Illex illecebrosus

Zona

NAFO 3. un 4. apakšzona

(SQI/N34.)

Igaunija

128 (8)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija

128 (8)

Lietuva

128 (8)

Polija

227 (8)

Savienība

Nepiemēro (8) (9)

KPN

34 000

Suga

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona

NAFO 3LNO

(YEL/N3LNO.)

Savienība

0 (10)

KPN

17 000

Suga

Moiva

Mallotus villosus

Zona

NAFO 3NO

(CAP/N3NO.)

Savienība

0 (11)

KPN

0 (11)

Suga

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

NAFO 3L (12)

(PRA/N3L.)

Igaunija

134

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija

134

Lietuva

134

Polija

134

Spānija

105,5

Portugāle

28,5

Savienība

670

KPN

12 000

Suga

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

NAFO 3M (13)

(PRA/*N3M.)

KPN

Nepiemēro (14) (15)

Suga

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

NAFO 3LMNO

(GHL/N3LMNO)

Igaunija

328

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

335

Latvija

Lietuva

Spānija

4 486

Portugāle

1 875

Savienība

7 093

KPN

12 098

Suga

Raju dzimtas zivis

Rajidae

Zona

NAFO 3LNO

(SKA/N3LNO.)

Spānija

4 132

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

802

Igaunija

343

Lietuva

Savienība

5 352

KPN

8 500

Suga

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

NAFO 3LN

(RED/N3LN.)

Igaunija

297

Vācija

203

Latvija

297

Lietuva

297

Savienība

1 094

KPN

6 000

Suga

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

NAFO 3M

(RED/N3M.)

Igaunija

1 571 (16)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

513 (16)

Spānija

233 (16)

Latvija

1 571 (16)

Lietuva

1 571 (16)

Portugāle

2 (16)

Savienība

7 813 (16)

KPN

6 500 (16)

Suga

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

NAFO 3O

(RED/N3O.)

Spānija

1 771

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

5 229

Savienība

7 000

KPN

20 000

Suga

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons

(RED/N1F3K.)

Latvija

0 (17)

Lietuva

0 (17)

KPN

0 (17)

Suga

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Urophycis tenuis

Zona

NAFO 3NO

(HKW/N3NO.)

Spānija

1 273

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

1 668

Savienība

2 941

KPN

5 000

(1) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 () 4. panta 2. punktā norādītos limitus.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).

(3) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

(4) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā norādītos limitus.

(5) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(6) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā norādītos limitus.

(7) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā norādītos limitus.

(8) Jāzvejo no 2012. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(9) Nav noteikta Savienības daļa. 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(10) Lai gan Savienībai ir pieejama kopējā kvota 85 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz 0. Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā norādītos limitus.

(11) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā norādītos limitus.

(12) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20′ 0	46° 40′ 0
2	47° 20′ 0	46° 30′ 0
3	46° 00′ 0	46° 30′ 0
4	46° 00′ 0	46° 40′ 0

(13) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20′ 0	46° 40′ 0
2	47° 20′ 0	46° 30′ 0
3	46° 00′ 0	46° 30′ 0
4	46° 00′ 0	46° 40′ 0

Turklāt no 2012. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 55′ 0	45° 00′ 0
2	47° 30′ 0	44° 15′ 0
3	46° 55′ 0	44° 15′ 0
4	46° 35′ 0	44° 30′ 0
5	46° 35′ 0	45° 40′ 0
6	47° 30′ 0	45° 40′ 0
7	47° 55′ 0	45° 00′ 0

(14) Neattiecas. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Maksimālais zvejas dienu skaits
Dānija	0	0
Igaunija	0	0
Spānija	0	0
Latvija	0	0
Lietuva	0	0
Polija	0	0
Portugāle	0	0

(15) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā norādītos limitus.

(16) Šai kvotai ir jāatbilst KPN 6 500 tonnu apmērā, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. Pēc KPN pilnīgas apguves ir jāpārtrauc specializētā zveja no šā krājuma neatkarīgi no nozveju apjoma.

(17) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šo sugu var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā norādītos limitus.

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI

KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.

Suga

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra

(BFT/AE045WM)

Kipra

66,98 (5)

Grieķija

124,37

Spānija

2 411,01 (2) (5)

Francija

958,52 (2) (3) (5)

Itālija

1 787,91 (5) (6)

Malta

153,99 (5)

Portugāle

226,84

Citas dalībvalstis

26,90 (1)

Savienība

5 756,41 (2) (3) (5) (6)

KPN

12 900

Suga

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

(SWO/AN05N)

Spānija

6 949

Portugāle

1 263

Citas dalībvalstis

145,6 (7)

Savienība

8 357,6

KPN

13 700

Suga

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

(SWO/AS05N)

Spānija

5 024,9

Portugāle

354,2

Savienība

5 379,1

KPN

15 000

Suga

Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)

Thunnus alalunga

Zona

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

(ALB/AN05N)

Īrija

3 896,0 (10)

Spānija

14 076,4 (10)

Francija

6 119,1 (10)

Apvienotā Karaliste

232,9 (10)

Portugāle

2 534,7 (10)

Savienība

26 939,1 (8)

KPN

28 000

Suga

Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)

Thunnus alalunga

Zona

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

(ALB/AS05N)

Spānija

759,2

Francija

249,5

Portugāle

531,3

Savienība

1 540

KPN

24 000

Suga

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona

Atlantijas okeāns

(BET/ATLANT)

Spānija

15 758,7

Francija

7 951,8

Portugāle

6 156,5

Savienība

29 867

KPN

85 000

Suga

Atlantijas zilais marlīns

Makaira nigricans

Zona

Atlantijas okeāns

(BUM/ATLANT)

Spānija

Portugāle

48,6

Savienība

72,6

KPN

Nepiemēro

Suga

Baltais marlīns

Tetrapturus albidus

Zona

Atlantijas okeāns

(WHM/ATLANT)

Spānija

Portugāle

21,8

Savienība

55,8

KPN

Nepiemēro

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(2) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):

Spānija	350,51
Francija	158,14
Savienība	508,65

(3) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641):

Francija	45 ()
Savienība	45
() Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija, iespējams, pārskatīs šo daudzumu, paaugstinot to līdz 100 tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05.

(4) Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija, iespējams, pārskatīs šo daudzumu, paaugstinot to līdz 100 tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05.

(5) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302):

Spānija	48,22
Francija	47,57
Itālija	37,55
Kipra	1,34
Malta	3,08
Savienība	137,77

(6) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643):

Itālija	37,55
Savienība	37,55

(7) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

(8) To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 () 12. pantu ir 1 253.

(9) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007, 3. lpp.).

(10) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits
Īrija	50
Spānija	730
Francija	151
Apvienotā Karaliste	12
Portugāle	310

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Ja nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 30. novembrim.

Suga

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona

FAO 48.3. Antarktika

(ANI/F483.)

KPN

3 072

Suga

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona

FAO 58.5.2. Antarktika (1)

(ANI/F5852.)

KPN

0 (2)

Suga

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

FAO 48.3. Antarktika

(TOP/F483.)

KPN

2 600 (3)

Īpaši nosacījumi

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S

(TOP/*F483A)

B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S

S (TOP/*F483B)

780

C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S

(TOP/*F483C)

1 820

Suga

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi

(TOP/F484N.)

KPN

48 (4)

Suga

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona

FAO 48.4. Antarktikas dienvidi

(TOP/F484S.)

KPN

33 (5)

Suga

Pataganojas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

FAO 58.5.2. Antarktika

(TOP/F5852.)

KPN

2 730 (6)

Suga

Krils

Euphausia superba

Zona

FAO 48

(KRI/F48.)

KPN

5 610 000

Īpaši nosacījumi

Nepārsniedzot kopīgo apvienoto kvotas limitu, proti, 620 000 tonnas, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

48.1. rajons (KRI/*F481.)	155 000
48.2. rajons (KRI/*F482.)	279 000
48.3. rajons (KRI/*F483.)	279 000
48.4. rajons (KRI/*F484.)	93 000

Suga

Krils

Euphausia superba

Zona

FAO 58.4.1. Antarktika

(KRI/F5841.)

KPN

440 000

Īpaši nosacījumi

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115° E

(KRI/*F-41W)

277 000

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115° E

(KRI/*F-41E)

163 000

Suga

Krils

Euphausia superba

Zona

FAO 58.4.2. Antarktika

(KRI/F5842.)

KPN

2 645 000

Īpaši nosacījumi

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E

(KRI/*F-42W)

260 000

58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E

(KRI/*F-42E)

192 000

Suga

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona

FAO 58.5.2. Antarktika

(NOS/F5852.)

KPN

80 (7)

Suga

Krabji

Paralomis spp.

Zona

FAO 48.3. Antarktika

(PAI/F483.)

KPN

Suga

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona

FAO 58.5.2. Antarktika

(GRV/F5852.)

KPN

360 (8)

Suga

Citas sugas

Zona

FAO 58.5.2. Antarktika

(OTH/F5852.)

KPN

50 (9)

Suga

Raju dzimtas zivis

Rajiformes

Zona

FAO 58.5.2. Antarktika

(SRX/F5852.)

KPN

120 (10)

Suga

Vienraga leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona

FAO 58.5.2. Antarktika

(LIC/F5852.)

KPN

150 (11)

(1) Attiecībā uz šo KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

—	kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli,

—	tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu,

—	tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam,

—	tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli,

—	tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un

—	tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

(2) Ar vienu izņēmumu – ne vairāk kā 30 tonnas pētniecībai vai kā piezveju.

(3) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2012. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 30. novembrim.

(4) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.

(5) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.

(6) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′ E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.

(7) Tikai kā piezveju.

(8) Tikai kā piezveju.

(9) Tikai kā piezveju.

(10) Tikai kā piezveju.

(11) Tikai kā piezveju.

IF PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJA – SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga

Beriksas

Beryx spp.

Zona

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200

Analītiskā KPN

Suga

Sarkanais dziļūdens krabis

Chaceon maritae

Zona

SEAFO B1 apakšrajons (1)

(CGE/F47NAM)

KPN

200

Analītiskā KPN

Suga

Sarkanais dziļūdens krabis

Chaceon maritae

Zona

SEAFO, izņemot B1 apakšrajonu

(CGE/F47X)

KPN

200

Analītiskā KPN

Suga

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

SEAFO

(TOP/SEAFO)

KPN

230

Analītiskā KPN

Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

SEAFO B1 apakšrajons (2)

(ORY/F47NAM)

KPN

Analītiskā KPN

Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

SEAFO, izņemot B1 apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

Analītiskā KPN

(1) Šī KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—	tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—	tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—	tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

—	tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(2) Šajā pielikumā apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—	tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—	tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—	tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

—	tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI

Suga

Dienvidu tunzivs

Thunnus maccoyii

Zona

Visi apgabali

(SBF/F41-81)

Savienība

10 (1)

Analītiskā KPN

KPN

10 449

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IH PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

WCPFC apgabals uz dienvidiem no 20o S

(SWO/F7120S)

Savienība

3 170,36

Analītiskā KPN

KPN

Nepiemēro

IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga

Stavrida

Trachurus murphyi

Zona

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

Paredzēts noteikt (1)

Nīderlande

Paredzēts noteikt (1)

Lietuva

Paredzēts noteikt (1)

Polija

Paredzēts noteikt (1)

Savienība

Paredzēts noteikt (1)

(1) Kvotas jānosaka saskaņā ar rezultātiem, kas gūti SPRFMO komisijas 3. Sagatavošanas konferencē, kas paredzēta no 2012. gada 30. janvāra līdz 2. februārim.

IIA PIELIKUMS

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību Skagerakā, tajā ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES VIId rajonā

1. Darbības joma

1.1.	Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no minētā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.

Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdotas zvejas atļaujas. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2012. gadā lūdz sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas (“reglamentētie zvejas rīki”) un minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3. Atļaujas

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem ikvienam kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā netiek zvejota līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

4.1.

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un – 2012. gada pārvaldības periodam – Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām laikposmā no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2.	Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5. Pārvaldība

5.1.	Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13. līdz 17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2.

Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros individuāliem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp individuāliem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3.

Ja laiku, ko kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.

7. Attiecīgo datu paziņošana

Dalībvalstis Komisijai nosūta datus par zvejas piepūli, ko šo valstu zvejas kuģi izmantojuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Minētos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

IIA pielikuma 1. papildinājums

MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ ZVEJAS PIEPŪLE KILOVATDIENĀS

Ģeogrāfiskais apgabals: Skageraks; tā ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un ES ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons

Reglamentēti zvejas rīki	BE	DK	DE	ES	FR	IE	NL	SE	UK
TR1	895	3 385 928	954 390	1 409	1 505 354	157	257 266	172 064	6 185 460
TR2	193 676	2 841 906	357 193	0	6 496 811	10 976	748 027	604 071	5 127 906
TR3	0	2 545 009	257	0	101 316	0	36 617	1 024	8 482
BT1	1 427 574	1 157 265	29 271	0	0	0	999 808	0	1 739 759
BT2	5 401 395	79 212	1 375 400	0	1 202 818	0	28 307 876	0	6 116 437
GN	163 531	2 307 977	224 484	0	342 579	0	438 664	74 925	546 303
GT	0	224 124	467	0	4 338 315	0	0	48 968	14 004
LL	0	56 312	0	245	125 141	0	0	110 468	134 880

IIB PIELIKUMS

Zvejas iespējas kuģiem, kas zvejo tūbītes ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

1.	Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro ES kuģiem, kuri ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

2.	Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ES ūdeņos ICES IV apakšapgabalā, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Savienības un Norvēģijas apspriešanās, kā paredzēts Savienības un Norvēģijas Saskaņotajā secinājumu protokolā.

Šā pielikuma nolūkos tūbīšu pārvaldības apgabali ir norādīti šeit un šā pielikuma papildinājumā:

Tūbīšu pārvaldības apgabali	ICES statistiskais taisnstūris
1	31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6
2	31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8
3	41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0
4	38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0
5	47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5
6	41-43 G0-G3; 44 G1
7	47-51 E7-E9

Pamatojoties uz ICES un ZZTEK ieteikumiem attiecībā uz tūbīšu zvejas iespējām katrā tūbīšu pārvaldības apgabalā, kas norādīts 3. punktā, Komisija līdz 2012. gada 1. martam cenšas pārskatīt KPN un kvotas, kā arī īpašos nosacījumus attiecībā uz tūbītēm ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, kā tas paredzēts I pielikumā.

5.	No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2012. gada 1. augusta līdz 31. decembrim aizliedz komerciālu zveju ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

IIB pielikuma 1. papildinājums

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI

III PIELIKUMS

Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Zvejas atļauju iedalījums starp dalībvalstīm	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	77	DK: 25 DE: 5 FR: 1 IE: 8 NL: 9 PL: 1 SV: 10 UK: 18	57
	Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	80	DE: 16 IE: 1 ES: 20 FR: 18 PT: 9 UK: 14	50
	Makrele		Nepiemēro	70 (1)
	Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N	480	DK: 450 UK: 30	150

(1) Neskarot īpašas licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)

Maksimālais skaits ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	60
Francija	8
Savienība	68

Maksimālais skaits ES piekrastes amatierzvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	119
Francija	132
Itālija	30
Kipra	7
Malta	28
Savienība	316

Maksimālais skaits ES kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Itālija	12
Savienība	12

To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits
	Kipra	Grieķija	Itālija	Francija	Spānija	Malta (2)
Kuģi zvejai ar riņķvadiem	1	1	12	17	6	1
Kuģi zvejai ar āķu jedām	7 (3)	0	30	8	25	28
Laivas zvejai ar ēsmu	0	0	0	8	60	0
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām	0	0	0	29	2	0
Traleri	0	0	0	60	0	0
Citi amatierzvejas kuģi (4)	0	35	0	87	32	0

B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība
	Kipra	Grieķija	Itālija	Francija	Spānija	Malta (5)
Kuģi zvejai ar riņķvadiem	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Kuģi zvejai ar āķu jedām	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Laivas zvejai ar ēsmu	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Traleri	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Citi amatierzvejas kuģi	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka

Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

	Zivju krātiņveida lamatu skaits
Spānija	5
Itālija	6
Portugāle	1 (6)

Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Spānija	14	11 852
Itālija	15	13 000
Grieķija	2	2 100
Kipra	3	3 000
Malta	8	12 300

B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)
Spānija	5 855
Itālija	3 764
Grieķija	785
Kipra	2 195
Malta	8 768

(1) 1., 2. un 3. iedaļā uzrādītie skaitļi var tikt samazināti, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadiem var aizvietot ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(3) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(4) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(5) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadiem var aizvietot ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(6) Šis skaitlis var pieaugt ar nosacījumu, ka Savienības starptautiskās saistības ir izpildītas.

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A DAĻA

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

Mērķsugas	Zona	Aizlieguma laikposms
Haizivis (visas sugas)	Konvencijas apgabals	No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Notothenia rossii	FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju	No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Zivis	FAO 48.1. Antarktika (1) FAO 48.2. Antarktika (1)	No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1)	FAO 48.3.	No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Dissostichus spp.	FAO 48.5. Antarktika	No 2011. gada 1. decembra30. novembrim
Dissostichus spp.	FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.6. Antarktika (1) FAO 58.7. Antarktika (1)	No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Lepidonotothen squamifrons	FAO 58.4.4. (1) (2)	No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides	FAO 58.5.2. Antarktika	No 2011. gada 1. decembra2012. gada 30. novembrim
Dissostichus mawsoni	FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko ierobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni	No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

B DAĻA

KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2011./12. GADĀ

Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU	Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās)	Piezvejas limits (tonnās) (3)
Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU	Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās)	Raju dzimtas zivis	Macrourus spp.	Citas sugas
58.4.1.	Viss rajons	No 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 30. novembrim	SSRU A, B, D, F un H: 0 SSRU C: 100 SSRU E: 50 SSRU G: 60	Kopā 210	Viss rajons: 50	Viss rajons: 33	Viss rajons: 20
58.4.2.	Viss rajons	No 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 30. novembrim	SSRU A: 30 SSRU B, C un D: 0 SSRU E: 40	Kopā 70	Viss rajons: 50	Viss rajons: 20	Viss rajons: 20
58.4.3a.	Viss rajons	No 2012. gada 1. maija līdz 31. augustam		Kopā 86	Viss rajons: 50	Viss rajons: 26	Viss rajons: 20
88.1.	Viss apakšapgabals	No 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 31. augustam	SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 428 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 2 423 SSRU J un L: 351 SSRU M: 0	Kopā 3 282	164 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 50 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 121 SSRU J un L: 50 SSRU M: 0	430 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 SSRU M: 0	20 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 SSRU M: 0
88.2.	Uz dienvidiem no 65° S	No 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 31. augustam	SSRU A: 0 SSRU B: 0 SSRU C, D, E, F un G: 124 SSRU H: 406 SSRU I: 0	Kopā 530	50 SSRU A un B: 0 SSRU C, D, E, F un G: 50 SSRU i: 0 SSRU I: 0	84 SSRU A un B: 0 SSRU C, D, E, F un G: 20 SSRU H: 40 SSRU I: 0	20 SSRU A un B: 0 SSRU C, D, E, F un G: 100 SSRU H: 20 SSRU I: 0

V pielikuma B daļas papildinājums

MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS

Rajons	SSRU	Robeža
48.6	A	No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1° 30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S.
	B	No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	E	No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	F	No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	G	No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1°30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S.
58.4.1	A	No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S.
	B	No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	E	No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	F	No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	G	No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	H	No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60°S.
58.4.2	A	No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	B	No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	C	No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	D	No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	E	No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73°10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
58.4.3a	A	Viss apgabals no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.
58.4.3b	A	No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S.
	B	No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S.
	D	No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S.
	E	No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.
58.4.4	A	No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	B	No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	C	No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	D	Viss apagabals, izņemot SSRU A, B, C, un ar ārējo robežu no 50° S 30° E, uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S.
58.6	A	No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	B	No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	C	No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	D	No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
58.7	A	No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
88.1	A	No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.
	E	No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.
	F	No 68°30′ S 160°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S.
	G	No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S.
	H	No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	I	No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S.
	J	No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178°50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.
	K	No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S.
	L	No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S.
	M	No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.
88.2	A	No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	D	No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	E	No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	F	No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	G	No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	H	No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S.
	I	No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
88.3	A	No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

C DAĻA

PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Līgumslēdzēja puse:

Zvejas sezona:

Kuģa nosaukums:

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

Zvejas metode:	parasta tralēšana
	nepārtrauktas zvejas sistēma
	zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi
	citas apstiprinātas metodes: lūdzu, precizējiet

Metodes, kas izmantotas, lai tieši aprēķinātu noķerto krilu dzīvsvaru (4):

Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to pārrēķina koeficienti (5)

Produkta veids	% no nozvejas	Pārrēķina koeficients (6)

		Dec.	Janv.	Febr.	Marts	Apr.	Maijs	Jūn.	Jūl.	Aug.	Sept.	Okt.	Nov.
Apakšapgabals/rajons	48.1
	48.2
	48.3
	48.4
	48.5
	48.6
	58.4.1
	58.4.2
	88.1
	88.2
	88.3

X	Atzīmējiet lodziņus, kas attiecas uz plānotās darbības laikiem un vietām. Piesardzīgi nozvejas limiti nav noteikti, tādēļ uzskata, ka veic izpētes zveju.

Ņemiet vērā, ka dati, ko jūs norādāt šajā veidlapā, ir paredzēti tikai informācijai un neliedz jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.

D DAĻA

ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU IZMANTOŠANA

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m)	Vertikālais atvērums (m)	Horizontālais atvērums (m)

Linuma plāksnes garums un linuma acs izmērs

Plāksne	Garums (m)	Linuma acs izmērs (mm)
1. plāksne
2. plāksne
3. plāksne
…
Pēdējā plāksne (āmis)

Sniedziet katras izmantotās zvejas rīku konfigurācijas shēmu.

Vai tiek izmantotas vairākas zvejas metodes (7)? Jā/Nē

	Zvejas metode	Plānotais izmantošanas laiks (%)
1
2
3
4
5
…		Kopā 100 %

Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka (8)? Jā/Nē

Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.

(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

(2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

(3) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:

—	raju dzimtas zivīm: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu),

—	Macrourus spp.: 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot statistisko rajonu 58.4.3a un statistisko apakšrajonu 88.1,

—	citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU.

(4) Paziņojumā jāiekļauj sīki un skaidri aprakstīta metode, kā aprēķina noķerto krilu dzīvsvaru, un, ja piemēro pārrēķina koeficentus, tad arī sīki un skaidri aprakstīta metode, kā ir iegūts katrs pārrēķina koeficents. Dalībvalstīm šāds apraksts atkārtoti nav jāiesniedz attiecībā uz turpmākajām sezonām, ja vien dzīvsvara aprēķina metodē nav radušās izmaiņas.

(5) Informācija jāsniedz pēc iespējas plašākā mērā.

(6) Pārrēķina koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.

(7) Ja atbilde ir "Jā", norādiet zvejas metožu maiņas biežumu:

(8) Ja atbilde ir "Jā", norādiet ierīces konstrukciju:

VI PIELIKUMS

IOTC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	22	61 364
Francija	22	33 604
Portugāle	5	1 627
Savienība	49	96 595

Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	27	11 590
Francija	41	5 382
Portugāle	15	6 925
Apvienotā Karaliste	4	1 400
Savienība	72	21 922

3.	Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

4.	Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S.

Spānija	14
Savienība	14

VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO ES ŪDEŅOS

Karoga valsts	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģija	Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	20	20
Venecuēla (1)	Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)	45	45

(1) Lai izsniegtu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts un ir spēkā līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no visas lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu pārstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un dod tam pamatojumu.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.025.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 25

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 27. janvāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 43/2012 (2012. gada 17. janvāris), ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets	1
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 44/2012 (2012. gada 17. janvāris), ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets	55