ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.023.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 23

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 26. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 66/2012 (2012. gada 25. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 318/2007, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Kopienā un attiecīgos karantīnas nosacījumus ( 1 )

1

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 67/2012 (2012. gada 25. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

3

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2012/39/KĀDP (2012. gada 25. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Kosovā

5

 

 

2012/40/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 24. janvāris), ar ko groza Lēmumu 2008/855/EK attiecībā uz noteiktu veidu gaļas un gaļas izstrādājumu sūtīšanu no saimniecībām, kas atrodas lēmuma III daļā norādītajos apgabalos, uz citām dalībvalstīm (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 181)  ( 1 )

9

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes lēmums Nr. 176/11/COL (2011. gada 1. jūnijs) slēgt oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz fitnesa centra finansēšanu brīvā laika pavadīšanas centrā Kippermoen Leisure Centre (Norvēģija)

12

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

26.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 66/2012

(2012. gada 25. janvāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 318/2007, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Kopienā un attiecīgos karantīnas nosacījumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 318/2007 (2) paredz dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Savienībā. Tā nosaka, ka putnus, uz kuriem tā attiecas, Savienībā importēt atļauts tikai tad, ja to izcelsmes vieta ir trešās valstis vai to daļas, kas minētas tās I pielikumā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 318/2007 I pielikums attiecas uz tām trešām valstīm vai to daļām, kuras ir uzskaitītas Komisijas Lēmuma 2006/696/EK (3) I pielikuma I daļas tabulā 1. un 3. slejā un no kurām ir atļauts importēt vaislas vai produktīvos mājputnus, kas nav skrējējputni.

(3)

Lēmums 2006/696/EK tika atcelts un aizstāts ar Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulu (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (4). Tāpēc atsauces uz minēto lēmumu Regulas (EK) Nr. 318/2007 I pielikumā būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 798/2008.

(4)

Turklāt Argentīna saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 318/2007 ir lūgusi Komisijai atļaut Savienībā importēt dažus nebrīvē audzētus putnus. Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja veiktā pārbaude Argentīnā un šīs trešās valsts turpmākās darbības apliecināja, ka Argentīna garantē pienācīgu atbilstību Savienības noteikumiem, kas nepieciešama, lai šādus putnus importētu Savienībā.

(5)

Patlaban Argentīna ir iekļauta tabulā Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā. Tomēr importēt vaislas vai produktīvos mājputnus, kas nav skrējējputni, no šīs trešās valsts nav atļauts. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 318/2007 I pielikuma sarakstā Argentīna būtu jāiekļauj ar atsevišķu ierakstu.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 318/2007 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2)  OV L 84, 24.3.2007., 7. lpp.

(3)  OV L 295, 25.10.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

TO TREŠO VALSTU SARAKSTS, NO KURĀM ATĻAUTS IMPORTĒT NEBRĪVĒ AUDZĒTUS PUTNUS

1.

Trešās valstis vai to daļas, kas uzskaitītas Komisijas Regulas (EK) Nr. 798/2008 (1) I pielikuma I daļas tabulā 1. un 3. slejā, ja minētās tabulas 4. slejā ir paredzēts veterinārās apliecības paraugs vaislas vai produktīvajiem mājputniem, kas nav skrējējputni (BPP).

2.

Argentīna.


(1)  OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.”


26.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 67/2012

(2012. gada 25. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 25. janvārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

149,3

MA

53,3

TN

93,3

TR

114,5

ZZ

102,6

0707 00 05

EG

217,9

JO

229,9

MA

148,6

TR

160,8

ZZ

189,3

0709 91 00

EG

91,5

ZZ

91,5

0709 93 10

MA

123,8

TR

159,7

ZZ

141,8

0805 10 20

AR

41,5

EG

53,8

MA

55,8

TN

58,6

TR

62,7

ZA

41,5

ZZ

52,3

0805 20 10

MA

85,8

ZZ

85,8

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

61,5

EG

79,2

IL

98,8

KR

91,7

MA

124,7

TR

97,8

ZZ

92,3

0805 50 10

TR

61,6

ZZ

61,6

0808 10 80

CA

126,3

CL

58,2

CN

85,2

MK

30,8

US

144,3

ZZ

89,0

0808 30 90

CN

71,3

TR

116,3

US

120,1

ZA

87,1

ZZ

98,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

26.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/5


PADOMES LĒMUMS 2012/39/KĀDP

(2012. gada 25. janvāris),

ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Kosovā (1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ar ko nākusi klajā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 5. decembrī atkārtoti pauda nepārprotamu atbalstu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai, jo Eiropas perspektīva joprojām ir būtiski svarīga reģiona stabilitātei, izlīgumam un nākotnei. Padome arī vēlreiz apstiprināja iepriekšējos Padomes secinājumos izklāstīto Savienības politiku attieksmē pret Kosovu.

(2)

Padome 2011. gada 5. maijā pieņēma Lēmumu 2011/270/KĀDP (2), ar ko par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Kosovā iecēla Fernando GENTILINI kungu, kura pilnvaras beidzas 2012. gada 31. janvārī.

(3)

Samuel ŽBOGAR kungs būtu jāieceļ par ESĪP Kosovā uz laiku no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 30. jūnijam.

(4)

Stratēģiskais pamats Savienības politikai Rietumbalkānu reģionā ir stabilizācijas un asociācijas process, un Kosovai piemēro tā instrumentus, tostarp Eiropas partnerību, politisko un tehnisko dialogu, kas ir daļa no stabilizācijas un asociācijas procesa dialoga, kā arī saistītas Savienības palīdzības programmas.

(5)

ESĪP savas pilnvaras īstenos sadarbībā ar Komisiju, lai nodrošinātu saskaņotību ar citām Savienības kompetencē ietilpstošām saistītām darbībām.

(6)

Padome paredz ESĪP kompetenci un pilnvaras, kā arī Eiropas Savienības biroja Prištinā vadītāja kompetenci un pilnvaras piešķirt vienai un tai pašai personai.

(7)

ESĪP pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā noteikto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Kosovā uz laiku no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 30. jūnijam tiek iecelts Samuel ŽBOGAR kungs. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikuma pieņem šādu lēmumu.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Kosovā. Tie ietver vadošas lomas uzņemšanos, veicinot stabilas, dzīvotspējīgas, mierīgas, demokrātiskas un etniski daudzveidīgas Kosovas izveidi, nostiprinot stabilitāti reģionā un sekmējot reģionālu sadarbību un labas kaimiņattiecības Rietumbalkānos, mudinot Kosovu ievērot tiesiskumu un aizsargāt minoritātes un kultūras un reliģisko mantojumu, atbalstot Kosovu ceļā uz Savienību saskaņā ar reģiona Eiropas perspektīvu un attiecīgiem Padomes secinājumiem.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

piedāvāt Savienības konsultācijas un atbalstu politiskajā procesā;

b)

veicināt vispārēju Savienības politikas koordināciju Kosovā;

c)

pastiprināt Savienības klātbūtni Kosovā, un nodrošināt tās konsekvenci un saskaņotību;

d)

Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) vadītājam sniegt norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskiem aspektiem jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem;

e)

nodrošināt konsekvenci un saskaņotību Savienības darbībā Kosovā;

f)

saskaņā ar reģiona Eiropas perspektīvu veicināt Kosovas virzību uz Savienību, mērķtiecīgi veidojot saziņu ar sabiedrību un īstenojot Savienības informēšanas pasākumus, lai Kosovas sabiedrībā veicinātu plašāku izpratni un gūtu tās atbalstu ar Savienību saistītos jautājumos;

g)

pārraudzīt, atbalstīt un veicināt politisku, ekonomisku un Eiropas prioritāšu īstenošanu saskaņā ar attiecīgu iestāžu kompetenci un atbildību;

h)

saskaņā ar Savienības cilvēktiesību politiku un Savienības Pamatnostādnēm cilvēktiesību jomā attīstīt un nostiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Kosovā, tostarp attiecībā uz sievietēm un bērniem;

i)

palīdzēt risināt Savienības sekmēto Belgradas un Prištinas dialogu.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņai ar Padomi. Neskarot AP pilnvaras, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskus un politiskus norādījumus.

3.   ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD).

5. pants

Finansējums

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumu segšanai laikposmā no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 30. jūnijam, ir EUR 2 410 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Rietumbalkānu reģiona valstu valstspiederīgie var piedalīties konkursos par līgumiem.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu, ko ESĪP noslēdz ar Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   Darbā pie ESĪP norīko īpaši atlasītu personālu, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras un kopumā Savienības darbībā Kosovā veicinātu saskaņotību, publicitāti un efektivitāti. Saskaņā ar savām pilnvarām un piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ESĪP ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir īpašas zināšanas ESĪP pilnvarām atbilstīgos konkrētos politikas jautājumos. ESĪP savlaicīgi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt norīkot personālu darbā pie ESĪP. Norīkotam personālam atalgojumu maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskie līgumdarbinieki ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie.

3.   Viss norīkotais personāls paliek nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus, un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un viņa darbinieku misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmēju valsti/uzņēmējām valstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

1.   ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (3).

2.   Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai AP ir pilnvarots nodot NATO/KFOR to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL”.

3.   Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai un ESĪP darbības vajadzībām AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”. Šajā nolūkā sagatavo vietējus noteikumus.

4.   AP ir pilnvarots ar šo lēmumu saistītām trešām personām nodot neklasificētus ES dokumentus, kuri ir saistīti ar Padomes apspriedēm par minēto darbību un uz kuriem saskaņā ar Padomes reglamenta 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu (4).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2.   Savienības delegācija un/vai dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina apgādes atbalstu šajā reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku attiecībā uz tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības operatīvu darbību veikšanai saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošību, jo īpaši:

a)

izstrādājot misijas drošības plānu, kurš pamatojas uz EĀDD norādījumiem, ietverot misijas fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz misijas teritoriju un misijas teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts misijas ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)

visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem misijas teritorijā;

c)

garantējot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgti darbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD misijas teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

d)

nodrošinot visu pēc regulāriem drošības izvērtējumiem saskaņoto ieteikumu īstenošanu un sagatavojot rakstiskus ziņojumus Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem starpposma ziņojumu un pilnvaru īstenošanas ziņojumu satvarā.

11. pants

Pārskata ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP vai PDK ieteikuma ESĪP sniedz ziņojumus arī Ārlietu padomei.

12. pants

Koordinācija

1.   ESĪP veicina Savienības politikas vispārēju koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt visu misijas norises vietā lietoto Savienības instrumentu saskaņotu izmantošanu Savienības politisko mērķu sasniegšanā. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām, kā arī vajadzības gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar reģionā strādājošiem Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz norādījumus EULEX KOSOVO vadītājam par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskajiem aspektiem tādos jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem. ESĪP un civilais operāciju komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

3.   ESĪP uztur sakarus arī ar attiecīgām vietējām struktūrām un citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas šajā teritorijā.

4.   ESĪP kopā ar citiem Savienības darbību īstenotājiem šajā teritorijā nodrošina informācijas izplatīšanu un apmaiņu starp Savienības darbību īstenotājiem uz vietas, lai sasniegtu augstu situācijas kopīgas izpratnes un novērtēšanas pakāpi.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2012. gada novembra beigām iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumu un ESĪP pilnvaru termiņa beigās – visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2012. gada 1. februāra.

Briselē, 2012. gada 25. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. WAMMEN


(1)  Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244 (1999).

(2)  OV L 119, 7.5.2011., 12. lpp.

(3)  OV L 141, 27.5.2001., 17. lpp.

(4)  Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).


26.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 24. janvāris),

ar ko groza Lēmumu 2008/855/EK attiecībā uz noteiktu veidu gaļas un gaļas izstrādājumu sūtīšanu no saimniecībām, kas atrodas lēmuma III daļā norādītajos apgabalos, uz citām dalībvalstīm

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 181)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/40/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 3. novembra Lēmumā 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (3) ir noteikti vairāki kontroles pasākumi, ko piemēro attiecībā uz klasisko cūku mēri tajās dalībvalstīs vai to reģionos, kas norādīti minētā lēmuma pielikumā.

(2)

Lēmuma 2008/855/EK 7. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm, kuru apgabali uzskaitīti lēmuma pielikuma III daļā, jānodrošina, ka no saimniecībām, kas atrodas apgabalos, kuri norādīti minētā pielikuma III daļā, uz citām dalībvalstīm netiek sūtīti ne svaigas cūkgaļas sūtījumi, ne no šādas gaļas sastāvoši vai to saturoši gaļas izstrādājumi un gaļas produkti.

(3)

Minētā pielikuma III daļā patlaban ir norādīta visa Rumānijas teritorija.

(4)

Rumānija Komisijai ir sniegusi informāciju, kas liecina, ka kopš Lēmuma 2008/855/EK pieņemšanas situācija attiecībā uz klasisko cūku mēri minētajā dalībvalstī ir būtiski uzlabojusies.

(5)

Rumānija ir pieprasījusi atļaut sūtīt uz citām dalībvalstīm svaigu gaļu no tādām cūkām, kas turētas minētajā dalībvalstī, un no minētās svaigās cūkgaļas sastāvošus vai to saturošus gaļas izstrādājumus un gaļas produktus ar nosacījumu, ka šo preču nekaitīgums tiek nodrošināts ar izplatīšanas sistēmas palīdzību.

(6)

Šādu sistēmu veidotu saimniecības vai arī viena vai vairākas epidemioloģiskās vienības, kas uzturētu kopīgu bioloģiskās drošības pārvaldības sistēmu, un tajā būtu izveidota piegādes ķēde, sistēmas darbības teritorijā turētajai cūku apakšpopulācijai tādējādi nodrošinot noteiktu veselības statusu attiecībā uz klasisko cūku mēri. Šīs saimniecības vai epidemioloģiskās vienības atrodas apgabalos, kuros piemēro uzraudzības, kontroles un bioloģiskās drošības pasākumus.

(7)

Ar nosacījumu par to atbilstību Lēmumā 2008/855/EK paredzētajiem veselības nosacījumiem, saimniecības, kas ietilpst izplatīšanas sistēmā, un uzņēmumi, kas ražo, uzglabā un apstrādā svaigu cūkgaļu un no šādas gaļas sastāvošus vai to saturošus gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kompetentajai iestādei būtu jāapstiprina un jāpaziņo Komisijai.

(8)

Turklāt gaļa, gaļas izstrādājumi un gaļas produkti, kas sastāv no šādas gaļas vai to satur, būtu jāražo, jāuzglabā un jāapstrādā atsevišķi no citiem produktiem, kas sastāv no tādas gaļas vai satur tādu gaļu, kura iegūta no to saimniecību cūkām, kas neietilpst izplatīšanas sistēmā, kura darbojas Lēmuma 2008/855/EK pielikuma III daļā norādītajos apgabalos.

(9)

Lai nodrošinātu izplatīšanas sistēmā ražotās gaļas, gaļas produktu un gaļas izstrādājumu nekaitīgumu, kompetentajai iestādei būtu jāveic regulāras pārbaudes saimniecībās, kuras ietilpst izplatīšanas sistēmā.

(10)

Ar Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (4) iedibina Kopienas obligātos pasākumus klasiskā cūku mēra kontrolēšanai. Minētā direktīva nodrošina, ka tūlīt pēc tam, kad savvaļas cūkām apstiprināta sākotnēja saslimšana ar klasisko cūku mēri, dalībvalsts kompetentā iestāde, lai samazinātu slimības izplatību, nekavējoties nosaka vairākus minētajā direktīvā izklāstītus pasākumus.

(11)

Regulārajās inspekcijās, ko kompetentā iestāde veic saimniecībās, kuras ietilpst izplatīšanas sistēmā, jo īpaši būtu jāpārbauda šo pasākumu faktiskā piemērošana.

(12)

Komisijas 2002. gada 1. februāra Lēmumā 2002/106/EK, ar ko apstiprina Diagnostikas rokasgrāmatu, ar kuru ievieš diagnostikas procedūras, paraugu ņemšanas metodes un laboratorisko testu kritērijus klasiskā cūku mēra apstiprināšanai (5), ir norādītas vispiemērotākās paraugu ņemšanas procedūras un laboratorisko testu rezultātu vērtēšanas kritēriji minētās slimības pareizai diagnosticēšanai dažādās situācijās. Tādēļ minētās procedūras un kritēriji būtu jāizmanto regulārajās inspekcijās, ko saimniecībās, kuras ietilpst izplatīšanas sistēmā, veic kompetentā iestāde.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (6), paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai oficiāla kontrole attiecībā uz svaigu gaļu tiktu veikta saskaņā ar minētās regulas I pielikumu. Minētajā regulā arī paredzēts izmantot veselības marķējumu, ja vien oficiālā kontrole nekonstatē trūkumus, kuru dēļ gaļa nebūtu piemērota lietošanai pārtikā. Attiecīgi, lai izplatīšanas sistēmā ražoto svaigo gaļu būtu atļauts sūtīt uz citām dalībvalstīm, tai vajadzētu būt marķētai ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā norādīto veselības marķējumu.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (7), paredzēts, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas apstrādāti uzņēmumos, kuriem apstiprinājums piešķirts saskaņā ar minēto regulu, tirgū laist drīkst tikai tad, ja tiem vai nu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 piešķirts veselības marķējums, vai arī – ja minētajā regulā nav pamatojuma veselības marķējuma piemērošanai – identifikācijas marķējums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikumu. Tādēļ, lai gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas satur cūkgaļu, kura ražota izplatīšanas sistēmas darbības zonā, būtu atļauts nosūtīt uz citām dalībvalstīm, tiem vajadzētu būt marķētiem ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā paredzēto identifikācijas marķējumu.

(15)

Pārtikas un veterinārais birojs (FVO) 2011. gada jūlijā Rumānijā veica revīziju. Klasiskā cūku mēra kontroles un uzraudzības programmas īstenošanā, kā arī Rumānijas ierosinātajā izplatīšanas sistēmā iezīmējās vairāki būtiski trūkumi. Tomēr ziņojumā tika secināts, ka šāda sistēma minētajā dalībvalstī var efektīvi darboties, ja vien tiek veikti daži samērā nelieli grozījumi. FVO ziņojumā Rumānijas iestādēm ir izvirzīti konkrēti ieteikumi, kā šos trūkumus labot. Pēc revīzijas Rumānija informēja Komisiju, ka revīzijas laikā konstatētie trūkumi ir laboti, īstenojot trūkumu novēršanai paredzētu darbības plānu. Komisija šos labojumus ir izskatījusi un uzskata, ka tie ir pietiekami, lai nodrošinātu izplatīšanas sistēmas efektīvu darbību.

(16)

Turklāt Komisija ar 2011. gada 30. novembra Īstenošanas lēmumu 2011/807/ES, ar ko apstiprina atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības gada un daudzgadu programmas, kuras dalībvalstis iesniegušas 2012. gadam un turpmākajiem gadiem, un Savienības finansiālo ieguldījumu (8), periodam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprināja Rumānijas iesniegto klasiskā cūku mēra kontroles un uzraudzības programmu. Saskaņā ar minēto programmu un kopsakarā ar iepriekš minēto rīcības plānu Rumānija ar labiem rezultātiem ir īstenojusi papildu uzraudzības pasākumus attiecībā uz klasisko cūku mēri.

(17)

Ņemot vērā pieejamos datus, ir lietderīgi svaigu gaļu, kas iegūta no cūkām, kuras turētas Rumānijā saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem, un šādu gaļu saturošus vai no tās sastāvošus gaļas izstrādājumus un gaļas produktus atļaut sūtīt uz citām dalībvalstīm ar nosacījumu, ka ir izveidota minētās dalībvalsts ierosinātā izplatīšanas sistēma.

(18)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2008/855/EK.

(19)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumā 2008/855/EK iekļauj šādu 8.c pantu:

“8.c pants

Svaigas cūkgaļas un gaļas izstrādājumu un gaļas produktu, kas sastāv no šādas gaļas vai to satur, sūtīšana uz citām dalībvalstīm no apgabaliem, kas norādīti pielikuma III daļā

1.   Atkāpjoties no 7. panta pirmā punkta, attiecīgās dalībvalstis, kuru apgabali ir uzskaitīti pielikuma III daļā, svaigu cūkgaļu un gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas sastāv no šādas gaļas vai to satur, var atļaut nosūtīt uz citām dalībvalstīm ar nosacījumu, ka tie:

a)

ir iegūti no cūkām, kas no dzimšanas ir turētas saimniecībās:

i)

kuras šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde un par kurām ziņots Komisijai un citām dalībvalstīm;

ii)

kuras īsteno kompetentās iestādes apstiprinātu bioloģiskās drošības plānu;

iii)

kurās cūkas ievestas tikai no saimniecībām, kas:

apstiprinātas saskaņā ar šo lēmumu vai

atrodas apgabalos, kuri nav norādīti pielikumā vai uz kuriem sešu mēnešu periodā pirms cūku ievešanas nav attiecināti ar klasisko cūku mēri saistīti valsts vai Savienības tiesību aktos noteikti ierobežojumi; šajā sešu mēnešu periodā ietilpst periods pirms saimniecības apstiprināšanas atbilstoši šim lēmumam;

iv)

kuras kompetentā iestāde regulāri inspicē ne retāk kā reizi trijos mēnešos; šādu inspekciju laikā kompetentajai iestādei vismaz:

jāievēro Lēmuma 2002/106/EK pielikuma III nodaļā noteiktās vadlīnijas,

jāveic klīniska pārbaude, ievērojot Lēmuma 2002/106/EK pielikuma IV nodaļas A daļā noteiktās pārbaudes un paraugu ņemšanas procedūras,

jāpārbauda to noteikumu efektīva piemērošana, kas paredzēti Direktīvas 2001/89/EK 15. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā un ceturtajā līdz septītajā ievilkumā,

neatbilstības gadījumā nekavējoties jāaptur vai jāatceļ apstiprinājums;

v)

kurās dzīvniekiem attiecībā uz klasisko cūku mēri ar negatīviem rezultātiem ir veikti laboratorijas testi, ievērojot paraugu ņemšanas procedūras, kas noteiktas klasiskā cūku mēra uzraudzības plānā, ko kompetentā iestāde īstenojusi vismaz sešu mēnešu periodā pirms nosūtīšanas uz b) punktā minēto kautuvi;

vi)

kas atrodas tāda apgabala centrā, kura rādiuss ir vismaz 10 km un kurā cūku fermās turētajiem dzīvniekiem attiecībā uz klasisko cūku mēri ar negatīviem rezultātiem ir veikti laboratorijas testi, izmantojot paraugus, kas noņemti atbilstoši klasiskā cūku mēra uzraudzības plānam, ko kompetentās iestādes īstenojušas vismaz pēdējo triju mēnešu periodā pirms nosūtīšanas uz b) punktā minēto kautuvi;

vii)

kas atrodas reģionā, kurā:

tiek īstenota klasiskā cūku mēra kontroles un uzraudzības programma, ko apstiprinājusi Komisija,

ir būtiski sarukusi klasiskā cūku mēra sastopamība un izplatība mājas cūku un savvaļas cūku populācijā,

pēdējo 12 mēnešu laikā nav datu par to, ka konstatēta klasiskā cūku mēra vīrusa cirkulācija;

b)

ir sagatavoti kautuvēs, gaļas sadalīšanas un gaļas pārstrādes uzņēmumos:

i)

kurus šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde un par kuriem ziņots Komisijai un dalībvalstīm;

ii)

kuros šādu uz citām dalībvalstīm sūtīt atļautu svaigu gaļu un gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas sastāv no šādas gaļas, ražo, uzglabā un pārstrādā atsevišķi no citiem produktiem, kas sastāv no tādas svaigas gaļas vai to satur, un no gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem, kuri sastāv no tādas gaļas vai kuri satur tādu gaļu, kas iegūta no cūkām, kuru izcelsme ir tādās saimniecībās vai kuras sūtītas no tādām saimniecībām, kas nav apstiprinātas saskaņā ar a) apakšpunkta i) daļu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā svaigā cūkgaļa ir marķēta, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā.

Gaļas izstrādājumi un gaļas produkti, kas sastāv no 1. pantā minētās gaļas vai to satur, ir marķēti, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 24. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 302, 13.11.2008., 19. lpp.

(4)  OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.

(5)  OV L 39, 9.2.2002., 71. lpp.

(6)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(7)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(8)  OV L 322, 6.12.2011., 11. lpp.


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

26.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/12


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 176/11/COL

(2011. gada 1. jūnijs)

slēgt oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz fitnesa centra finansēšanu brīvā laika pavadīšanas centrā Kippermoen Leisure Centre (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“Iestāde”),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61. un 62. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (“Uzraudzības un Tiesas nolīgums”), jo īpaši tā 24. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokolu (“3. protokols”), jo īpaši tā I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 4. panta 4. punktu, 6. pantu un 7. panta 3. punktu,

AICINĀJUSI ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1) un, ņemot vērā to izteiktās piezīmes,

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Ar 2009. gada 27. janvāra vēstuli (Pasākums Nr. 506341) Norvēģijas iestādes paziņoja par fitnesa centra finansēšanu brīvā laika pavadīšanas centrā Kippermoen Leisure Centre (KLC) saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

Pēc vairākkārtējas sarakstes Iestāde ar 2009. gada 16. decembra vēstuli (Pasākums Nr. 538177) paziņoja Norvēģijas iestādēm par savu lēmumu uzsākt 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz KLC fitnesa centra finansēšanu.

Ar 2010. gada 23. februāra vēstuli (Pasākums Nr. 547864) Norvēģijas iestādes iesniedza apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

Iestādes Lēmums Nr. 537/09/COL sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (2). Iestāde uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par to.

Iestāde saņēma apsvērumus no Norvēģijas Fitnesa asociācijas (Norwegian Association for Fitness, NAF) (Treningsforbundet) (3) un no Eiropas Veselības un fitnesa asociācijas (EHFA). Iestāde 2010. gada 2. novembrī rīkoja tikšanos ar NAF. Ar 2010. gada 20. septembra vēstuli (Pasākums Nr. 567099) un 2010. gada 9. novembra vēstuli (Pasākums Nr. 576711) Iestāde pārsūtīja no sanāksmes izrietošos apsvērumus un informāciju Norvēģijas iestādēm, kuras savus apsvērumus iesniedza ar 2011. gada 10. janvāra vēstuli (Pasākums Nr. 582713).

Norvēģijas iestādes iesniedza papildu apsvērumus ar 2011. gada 14. marta vēstuli (Pasākums Nr. 590193) un 2011. gada 22. marta vēstuli (Pasākums Nr. 591454) un ar 2011. gada 28. marta e-pastu (Pasākums Nr. 592463).

2.   Brīvā laika pavadīšanas centrs Kippermoen Leisure Centre (KLC) un tā fitnesa centrs

Kā noteikts Lēmumā Nr. 537/09/COL, KLC tika izveidots 20. gadsimta 70. gados. Tas atrodas Vefsn pašvaldībā, Nordland grāfistē. Centrs pieder minētajai pašvaldībai, un tam nav atsevišķs juridiskais statuss.

Sākumā KLC bija baseins, solārijs, sporta zāle un pieticīgi aprīkots fitnesa centrs. KLC un tā fitnesa centru paplašināja laikposmā no 1997. līdz 1999. gadam, kā arī no 2006. līdz 2007. gadam.

2.1.   KLC un tā fitnesa centra finansēšana

Kopš KLC izveides 20. gadsimta 70. gados KLC finansēja no tā lietošanas maksām un pašvaldības budžeta. Lietotāji piedalījās finansēšanā, maksājot par centra izmantošanu. Pašvaldība pilnībā kontrolē cenas, piedāvāto biļešu veidus un ienākumu sadali. Lai arī biļešu cenas gadu gaitā tika pielāgotas, lietošanas maksas pilnībā nesedz KLC darbības izmaksas. Deficītu sedz no pašvaldības budžeta saskaņā ar pašvaldības padomes budžeta lēmumiem.

2.2.   Jauna informācija, ko iesniegušas Norvēģijas iestādes

2.2.1.   Maksu iekasēšana no fitnesa centra lietotājiem

Lēmumā Nr. 537/09/COL Iestāde norādīja, ka KLC kopš tā izveides 20. gadsimta 70. gados finansēja no maksām, kuras iekasēja no tā lietotājiem, kā arī no pašvaldības budžeta (4). Oficiālās izmeklēšanas procedūras ietvaros Norvēģijas iestādes precizēja, ka lietotājiem bija jāmaksā tikai par dažu KLC pakalpojumu izmantošanu (tostarp par baseinu), bet visiem bija brīva pieeja fitnesa centram līdz 1996. gadam, kad pašvaldība sāka iekasēt maksu no lietotājiem (5).

2.2.2.   Paplašināšana no 1997. līdz 1999. gadam

Lēmumā Nr. 537/09/COL Iestāde norādīja, ka KLC kopumā paplašināja 1997. gadā un ka minēto paplašināšanu cita starpā finansēja ar NOK 10 miljonu aizdevumu. Iestāde nebija saņēmusi detalizētu informāciju par aizdevumu un to, vai KLC fitnesa centrs ir guvis priekšrocības no minētā aizdevuma (6). Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Norvēģijas iestādes precizēja, ka aizdevums bija NOK 5,8 miljoni, nevis NOK 10 miljoni, kā minēts lēmumā par procedūras uzsākšanu (7). Turklāt Norvēģijas iestādes precizēja, ka pašvaldība neņēma aizdevumu, lai finansētu fitnesa centra paplašināšanu, bet gan lai cita starpā būvētu jaunu futbola arēnu Mosjøhallen par kopsummu NOK 14 miljoni (8).

Laikposmā no 1997. līdz 1999. gadam fitnesa centru paplašināja un KLC iegādājās jaunas iekārtas (svaru celšanas iekārtas, stacionāros velosipēdus un dažādas citas fitnesa iekārtas), kuru kopējā vērtība bija aptuveni NOK 870 000 (apmēram EUR 109 000) (9).

2.2.3.   Paplašināšana no 2006. līdz 2007. gadam

Norvēģijas iestādes pēc tam iesniedza jaunu informāciju par KLC paplašināšanu, ko veica 2006.–2007. gadā.

Pašvaldība 2005. gadā nolēma paplašināt fitnesa centru, uzbūvējot jaunu ēku, kas savienotu jau esošās KLC ēkas. Tika plānots padarīt centra lietošanu ērtāku piekļuves ziņā. Turklāt pašvaldība paplašināšanas procesā nolēma modernizēt esošās iekārtas (10). Esošo ēku savienošana un modernizēšana tika sākta, lai nodrošinātu, ka KLC iekārtas būtu līdzvērtīgas iekārtām tāda paša veida centros (11).

Līdz ar to laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam KLC un fitnesa centru modernizēja un paplašināja, pievienojot jaunu ēku (Mellombygningen). Paplašināšanas kopējās izmaksas bija aptuveni NOK 14,2 miljoni. Tika sagatavots izmaksu sadalījums, lai nodrošinātu, ka fitnesa centrs sedz savu proporcionālo daļu (aptuveni 80 % (12)) no paplašināšanas izmaksām. Atlikušo daļu (aptuveni 20 %) bija paredzēts segt no citiem līdzekļiem, jo attiecīgās izmaksas nebija saistītas ar fitnesa centru, bet ar citām KLC iekārtām. Lēmumā sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Iestāde norādīja, ka fitnesa centrs nebija pilnībā sedzis savu daļu no aizdevuma izmaksām par 2008. gadu saskaņā ar plānu par izmaksu sadalījumu. Norvēģijas iestādes pēc tam precizēja, ka fitnesa centrs tomēr sedza visas savas aizdevuma izmaksas 2008. gadā, gada peļņu pārskaitot pašvaldībai (13).

2.2.4.   Finansējums netika piešķirts no Nordland grāfistes pašvaldības

Pamatojoties uz pieejamo informāciju laikā, kad tika pieņemts lēmums sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, Iestāde nevarēja izslēgt iespēju, ka KLC fitnesa centrs bija saņēmis finansējumu no Nordland grāfistes pašvaldības (14). Līdz ar to Norvēģijas iestādēm šajā jautājumā tika lūgts sniegt informāciju. Norvēģijas iestādes precizēja, ka KLC fitnesa centru nefinansēja Nordland grāfistes pašvaldība (15).

3.   Procedūras uzsākšanas pamatojums

Iestāde uzsāka oficiālo izmeklēšanas procedūru, jo tā apšaubīja, vai KLC fitnesa centra finansēšana veidoja valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta nozīmē. Turklāt Iestādei bija aizdomas, ka fitnesa centra finansēšana, ja to atzītu par valsts atbalstu, būtu saderīga ar EEZ līgumu, pamatojoties vai nu uz 59. panta 2. punktu (atbalsts pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi) vai uz 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (atbalsts kultūras un reģionālu darbību sekmēšanai).

Norvēģijas iestādes bija paziņojušas par fitnesa centra finansēšanu 2009. gada janvārī un nebija iesniegušas nekādu informāciju, lai pamatotu pagaidu secinājumu, ka fitnesa centra finansēšana, ja to uzskatītu par valsts atbalstu, ir esoša atbalsta shēma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punkta nozīmē. Līdz ar to, ņemot vērā savas šaubas, Iestāde uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā noteikts 1. panta 3. un 2. punktā.

4.   Trešo personu apsvērumi

Iestāde saņēma apsvērumus no divām ieinteresētajām pusēm, EHFA un NAF.

4.1.   No Eiropas veselības un fitnesa asociācijas (EHFA) saņemtie apsvērumi

EHFA ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas pārstāv Eiropas veselības un fitnesa nozares intereses. Tā apgalvo, ka fitnesa centriem jāpiemēro tādi paši noteikumi, neatkarīgi no tā, vai tie pieder privātām vai publiskām personām, un ka publiskajā īpašumā esošajiem fitnesa centriem nebūtu jāpiešķir priekšrocības, kas nav saderīgas ar EEZ līguma 59. pantu.

4.2.   No Norvēģijas fitnesa asociācijas (NAF) saņemtie apsvērumi

NAF ir Norvēģijas organizācija, kas pārstāv komerciālos fitnesa centrus. NAF apgalvo, ka valsts līdzekļi, ar ko sniedz selektīvas priekšrocības fitnesa centriem Norvēģijas tirgū, kopumā ir uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, jo šāda finansēšana kropļo konkurenci un ietekmē EEZ iekšējo tirdzniecību. Lai to pamatotu, NAF iesniedza Iestādei vispārīgu informāciju par Norvēģijas fitnesa centru tirgu (16).

Turklāt NAF apgalvo, ka valsts atbalstu valsts īpašumā esošiem fitnesa centriem nevar uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz 59. panta 2. punktu (kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem) vai uz 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (atbalsts kultūras un reģionālām darbībām), ja tādu pašu atbalstu ar vienlīdzīgiem noteikumiem nepiedāvā privātā īpašumā esošiem fitnesa centriem.

5.   Norvēģijas iestāžu apsvērumi

Norvēģijas iestādes uzskata, ka KLC fitnesa centra finansēšana nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē šādu iemeslu dēļ: i) fitnesa centrs negūst selektīvu priekšrocību, ko sniedz valsts līdzekļi, ii) centrs nav uzņēmums un iii) fitnesa centra finansēšana neietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

Turklāt Norvēģijas iestādes apgalvo, ka jebkuri pašvaldības līdzekļi, kas piešķirti fitnesa centram, atbilst de minimis regulas (17) prasībām un līdz ar to nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

Ja Iestāde konstatētu, ka finansēšana ietver valsts atbalstu, Norvēģijas iestādes šādu atbalstu uzskata par esošu atbalstu, jo KLC jau pirms EEZ līguma stāšanās spēkā tika finansēts no pašvaldības budžeta un lietošanas maksām, un šī finansēšanas metode kopš tā laika nav mainīta.

Neraugoties uz iepriekš minēto, Norvēģijas iestādes uzskata, ka jebkurš iespējamais atbalsts ir saderīgs ar EEZ līgumu, pamatojoties vai nu uz 59. panta 2. punktu (atbalsts pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi), vai arī uz 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (atbalsts kultūras darbību sekmēšanai). Visbeidzot, Norvēģijas iestādes uzskata, ka fitnesa centra paplašināšanas finansēšana laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam ir reģionālā atbalsta veids, kas ir saderīgs, pamatojoties uz 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un atsaucoties uz Iestādes pamatnostādnēm par valsts reģionālo atbalstu (2007.–2013.) (18).

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.    Vefsn pašvaldības sniegtais finansējums

Norvēģijas iestādes paziņoja Iestādei par fitnesa centra finansēšanu 2009. gada janvārī. Savā paziņojumā Norvēģijas iestādes neizvirzīja nekādus apgalvojumus attiecībā uz to, ka fitnesa centra finansēšana uzskatāma par esošu atbalstu, neraugoties uz faktu, ka paziņojumā bija iekļauta tiesas pavēstes kopija no lietas izskatīšanas Norvēģijas tiesās, kurās prasības iesniedzējs detalizēti apgalvoja, ka fitnesa centra finansēšana ir uzskatāma par jaunu atbalstu (19).

Lēmumā sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru Iestāde minēja faktu, ka fitnesa centra finansēšanas metode (sedzot KLC kopējo deficītu no pašvaldības budžeta un sadalot no biļešu pārdošanas gūtos ienākumus) tika ieviesta pirms EEZ līguma stāšanās spēkā, tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, varēja šķist, ka runa ir par esošu atbalstu 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta i) apakšpunkta nozīmē (20). Tomēr izmaiņas esošajā atbalstā saskaņā ar minētā protokola 1. panta c) punktu ir jauns atbalsts.

Iestāde savā lēmumā norādīja, ka tā nebija saņēmusi pietiekami precīzu informāciju par fitnesa centra diviem paplašināšanas posmiem un izmaiņām biļešu pārdošanas rezultātā gūto ienākumu sadales sistēmā, kā arī atzīmēja, ka šie faktori, iespējams, varēja mainīt atbalsta esošo sistēmu, radot jaunu atbalstu minētā protokola 1. panta c) punkta nozīmē (21).

Saskaņā ar principiem, kas noteikti EKT tiesu praksē (22), Iestāde izskatīja pasākumus, ievērojot noteikumus, kuri attiecas uz jaunu atbalstu.

Jebkurš novērtējums, kas ietverts lēmumā sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, attiecībā uz to, vai iespējamais atbalsta pasākums uzskatāms par jaunu vai esošu atbalstu, noteikti ir tikai provizorisks. Pat ja Iestāde, pamatojoties uz tajā laikā saņemto informāciju, nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru atbilstīgi 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktam, tā tomēr lēmumā, ar ko slēdz minēto procedūru, var konstatēt, ka pasākums, ja tajā iesaistīts atbalsts, faktiski ietver esošu atbalstu (23). Ja tiek konstatēts esošs atbalsts, Iestādei jāievēro attiecīgā procedūra (24). Tādējādi šādā gadījumā Iestādei būtu jāizbeidz oficiālā izmeklēšanas procedūra un jāuzsāk cita procedūra, kas paredzēta esošam atbalstam un kas noteikta 3. protokola II daļas 17.–19. pantā (25). Tikai saskaņā ar minēto procedūru Iestāde novērtētu, vai pasākums uzskatāms par atbalstu, un attiecīgā gadījumā – vai tas ir saderīgs ar EEZ līguma darbību.

Kā paskaidrots iepriekš šā lēmuma I.2 nodaļā, Norvēģijas iestādes ir iesniegušas papildu faktus par KLC fitnesa centra finansēšanu un paplašināšanu.

Tā kā fitnesa centra finansēšanu neveica kā atsevišķu darbību, tā finansēšanu nevar novērtēt neatkarīgi no KLC finansēšanas. Kopš KLC izveides 20. gadsimta 70. gados KLC finansēja no maksām, ko iekasēja no centra lietotājiem, un no pašvaldības budžeta. Lai arī pašvaldība līdz 1996. gadam neieviesa lietošanas maksas pieejai fitnesa centram, no 20. gadsimta 70. gadiem tā šādu maksu pieprasīja no lietotājiem par atsevišķām KLC daļām, īpaši par baseina izmantošanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde norāda, ka KLC finansēšanas sistēma kā tāda nav mainīta.

Fitnesa centra paplašināšana no 1997. līdz 1999. gadam tika veikta mazākā mērogā, nekā bija norādīts Iestādei sākotnēji iesniegtajā informācijā. Norvēģijas iestādes oficiālajā izmeklēšanā paskaidroja, ka pašvaldība saņēma aizdevumu NOK 5,8 miljonu (nevis NOK 10 miljonu) vērtībā, kas netika izmantots fitnesa centra atjaunošanai. Fitnesa centra salīdzinoši pieticīga paplašināšana un atjaunošana par kopsummu aptuveni NOK 870 000 apmērā, ko veica attiecīgajā laikposmā, tika finansēta no ienākumiem, kurus veidoja maksas, ko iekasēja no lietotājiem.

Lai arī 2006.–2007. gada paplašināšana bija vērienīgāka, tā tikai nodrošināja to, ka piedāvāto pakalpojumu līmenis atbilst standartam, ko piemēro citos fitnesa centros. Līdz ar to fitnesa centra veiktās darbības gan pirms, gan pēc paplašināšanas aizvien ir tādas pašas, un centru tikai pielāgoja, lai panāktu atbilstību jaunākajām tendencēm nozarē un lietotāju prasībām. Uzturot KLC fitnesa centru, pašvaldība ir darbojusies fitnesa centru tirgū gan pirms, gan pēc EEZ līguma stāšanās spēkā, un tā pa laikam ir paplašinājusi fitnesa centru, lai varētu sniegt pakalpojumu iedzīvotājiem saskaņā ar fitnesa centram piemērojamiem standartiem. Finansēšanas sistēma (lietošanas maksas un piešķīrumi no pašvaldības budžeta) un noteiktais mērķis (sniegt fitnesa centra pakalpojumus iedzīvotājiem) nav mainījies (26). Turklāt šie paplašināšanas posmi nav snieguši iespējas pašvaldībai ieiet jaunos tirgos. Šajā ziņā izskatāmā lieta atšķiras no Komisijas lēmuma par BBC Digital Curriculum  (27). Minētā lieta attiecās uz izmaiņām esoša atbalsta sistēmā, ko saņēma britu sabiedriskā raidorganizācija BBC. Minētajā lietā Komisija konstatēja, ka izmaiņas, kuras veiktas esošajā atbalsta shēmā, ietvēra jaunu atbalstu, jo tās sniedza attiecīgajai raidorganizācijai iespēju veikt darbības, kurām nebija ciešas saistības ar esošo shēmu, un ļāva BBC ienākt attīstītajos tirgus, kur komerciālos operatorus BBC kā konkurente ietekmēja tikai nelielā mērā vai neietekmēja nemaz (28).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secina, ka Kippermoen Leisure Centre fitnesa centra finansēšana no Vefsn pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem tiktāl, cik tā ietver valsts atbalstu, ir esoša atbalsta sistēma. Esošam atbalstam 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktā ir paredzēta atsevišķa procedūra. Atbilstoši šim noteikumam Iestāde sadarbībā ar EBTA valstīm pastāvīgi pārbauda visas minētajās valstīs esošās atbalsta sistēmas. Tā šīm valstīm ierosina piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar EEZ līguma pakāpenisku attīstību vai darbību.

2.   Finansējums no Nordland grāfistes pašvaldības

Kā minēts iepriekš, Norvēģijas iestādes precizēja, ka KLC fitnesa centrs nesaņēma finansējumu no Nordland grāfistes pašvaldības. Līdz ar to valsts līdzekļi no Nordland grāfistes pašvaldības netika piešķirti, kas ir pirmais no četriem kumulatīviem kritērijiem, kuri jāizpilda, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu nesen iesniegto informāciju, Iestāde secina, ka KLC fitnesa centrs šajā kontekstā nav saņēmis valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, gūstot priekšrocības no valsts līdzekļiem (Nordland grāfistes pašvaldības).

3.   Secinājums

Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu iesniegto neseno informāciju Nordland grāfistes pašvaldība nepiešķīra ekonomiskas priekšrocības KLC fitnesa centram laikposmā, uz kuru attiecas šī oficiālas izmeklēšanas procedūra. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secina, ka KLC fitnesa centrs attiecīgajā laikposmā nav saņēmis valsts atbalstu no Nordland grāfistes pašvaldības.

Iestāde turklāt secināja, ka tik lielā mērā, cik no Vefsn pašvaldības piešķirtie līdzekļi ir veicinājuši KLC fitnesa centra finansēšanu un tādējādi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, šāds atbalsts ir piešķirts saskaņā ar esošu atbalsta sistēmu. Pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu, Iestāde nolēma slēgt oficiālo izmeklēšanas procedūru un sāks procedūru, lai izskatītu esošo atbalstu, kā noteikts 3. protokola I daļas 1. panta 1. un 2. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Oficiālajai izmeklēšanas procedūrai attiecībā uz Kippermoen Leisure Centre fitnesa centra finansēšanu no Nordland grāfistes pašvaldības līdzekļiem novērtējumā ietvertajā laikposmā nav priekšmeta, un tādēļ minētā procedūra tiek slēgta.

2. pants

Oficiālā izmeklēšanas procedūra attiecībā uz Kippermoen Leisure Centre fitnesa centra finansēšanu no līdzekļiem, kurus piešķīrusi Vefsn pašvaldība, ir slēgta.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

4. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

Briselē, 2011. gada 1. jūnijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā

priekšsēdētājs

Per SANDERUD

Kolēģijas locekle

Sabine MONAUNI-TÖMÖRDY


(1)  OV C 184, 8.7.2010., 5. lpp., un EEZ 35. papildinājumā, 8.7.2010., 1. lpp.

(2)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Iepriekš – Norvēģijas fitnesa centru asociācija (NAFC) (Norsk Treningssenterforbund).

(4)  Lēmuma I.2.2. nodaļa.

(5)  Sk. Norvēģijas iestāžu 2011. gada 28. marta e-pastu (Pasākums Nr. 592463).

(6)  Lēmuma Nr. 537/09/COL I.2.2. un II.1.3. nodaļa.

(7)  Sk. Norvēģijas iestāžu 2010. gada 23. februāra vēstuli (Pasākums Nr. 547864), 6. lpp.

(8)  Turpat 2., 6. un 8. lpp.

(9)  Turpat 7.–9. lpp.

(10)  Sk. Vefsn pašvaldības vietējās padomes Lēmumus 10/05 un 152/05, Pasākuma Nr. 547864 2. pielikums.

(11)  Sk. Norvēģijas iestāžu 2010. gada 23. februāra vēstuli (Pasākums Nr. 547864), 10. lpp.

(12)  Sk. Norvēģijas iestāžu 2009. gada 9. septembra vēstuli (Pasākums Nr. 529846), 2.–4. lpp.

(13)  Sk. Norvēģijas iestāžu 2010. gada 23. februāra vēstuli (Pasākums Nr. 547864), 12. lpp.

(14)  Lēmuma Nr. 537/09/COL II.1.1. nodaļa.

(15)  Sk. Norvēģijas iestāžu 2010. gada 23. februāra vēstuli (Pasākums Nr. 547864), 19.–20. lpp.

(16)  Sk. Iestādes 2010. gada 9. novembra vēstuli (Pasākums Nr. 576711).

(17)  Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.), kas ietverta EEZ līguma 15. pielikuma 1.ea punktā.

(18)  Pamatnostādnes pieejamas šajā tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/?1=1&showLinkID=15125&1=1

(19)  Sk. Norvēģijas iestāžu 2009. gada 27. janvāra vēstuli (Pasākums Nr. 506341), 40. lpp.

(20)  Saskaņā ar 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta i) apakšpunktu esošais atbalsts ir “jebkāds atbalsts, kas pastāvēja pirms EEZ līguma stāšanās spēkā attiecīgajās EEZ valstīs, tas ir, atbalsta programmas un individuāls atbalsts, kas tika piešķirts iepriekš un ko piemēro vēl pēc EEZ līguma stāšanās spēkā.”

(21)  Lēmuma Nr. 537/09/COL II.1.3. nodaļa.

(22)  Lieta C-400/99 Itālija pret Komisiju, 2005, Krājums, I-3657. lpp.

(23)  Turpat 47., 54.–55. punkts.

(24)  Lieta T-190/00 Regione Siciliana pret Komisiju, Rec. 2003, II-5015. lpp., 48. punkts.

(25)  Spriedums lietā C-312/90 Spānija pret Komisiju, 1992., Rec. I-4117. lpp., 14.–17. punkts un spriedums lietā C-47/91 Itālija pret Komisiju, 1992., ECR I-4145. lpp., 22.–25. punkts.

(26)  Sk. ģenerāladvokāta Trabucchi secinājumu lietā 51/74 Hulst, 1975., Rec. 79. lpp.

(27)  Lieta N 37/2003 (AK), pieejama tiešsaistē: http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2003/n037-03.pdf

(28)  Turpat, 36. punkts.