25.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 172/2008 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu ferosilīcija importam, kura izcelsme ir, inter alia, Krievijā. Pasākumi ir ad valorem maksājums ar likmi no 17,8 % līdz 22,7 %. Izmeklēšana, kuras rezultātā ir izstrādāta šī regula, turpmāk tekstā saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2009. gada 30. novembrī saņēma daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījums, ko iesniedza Krievijas ražotājs eksportētājs Joint Stock Company (JSC) Chelyabinsk Electrometallurgical Integrated Plant un tā saistītais uzņēmums Joint Stock Company (JSC) Kuznetsk Ferroalloy Works (turpmāk kopā “pieprasījuma iesniedzējs”), attiecās tikai uz dempinga pārbaudi attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju. Antidempinga maksājuma likme, ko piemēro pieprasījuma iesniedzējam, ir 22,7 %, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpību.

(3)

Pieprasījumā iesniedzējs apgalvoja, ka attiecībā uz viņu apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(4)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus, kuri liecina, ka, lai neitralizētu dempingu, attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešama. Saskaņā ar pieprasījumā sniegto informāciju salīdzinājums starp pieprasījuma iesniedzēja cenām iekšzemes tirgū un tā eksporta cenām uz Savienību liecina, ka dempinga starpība, šķiet, ir ievērojami mazāka nekā pašreizējais pasākuma līmenis.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija nolēma sākt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tikai attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas attiecas uz pieprasījuma iesniedzēju. Komisija 2010. gada 27. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicēja paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu (“paziņojums par sākšanu”) un to sāka.

(6)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, proti, Krievijas izcelsmes ferosilīcijs, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90.

(7)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Krievijā, un ražojumam, ko eksportē uz Savienību, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi, tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja Savienības ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm par starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(9)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketas un šim nolūkam noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādās vietās:

(10)

Izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(11)

Iesākumam jāatgādina, ka saskaņā ar ES tiesu judikatūru (4) pārskatīšanā, ko veic atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam, novērtējot nepieciešamību turpināt esošos pasākumus, iestādēm ir plaša rīcības brīvība, kas ietver iespēju veikt perspektīvu novērtējumu attiecībā uz attiecīgo eksportētāju cenu politiku. Šajā kontekstā iestādēm jāpārbauda pieprasījuma iesniedzēja argumenti par to, kāpēc tā apstākļi ir ilglaicīgi mainījušies, tādējādi, iespējams, pamatojot maksājuma samazināšanu vai pat atcelšanu.

(12)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka apstākļu maiņu var pamatoti uzskatīt par ilglaicīgu, tādēļ ir jāpazemina pasākumu līmenis vai arī tie jāatceļ pilnībā attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju, jo bija maz ticams, ka paredzamā nākotnē imports par dempinga cenām vispār varētu atkārtoties vai notikt līmenī, kas līdzīgs sākotnējā izmeklēšanā konstatētajam.

(13)

Pirms atbildēt uz pieprasījuma iesniedzēja dažādajiem argumentiem par (varbūtēji) ilglaicīgajām (varbūtējām) apstākļu pārmaiņām, ir lietderīgi vispirms sniegt iestāžu apsvērumus attiecībā uz jautājumu, vai pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vēl joprojām nodarbojās ar dempingu ES tirgū.

(14)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms noteica, vai uzņēmuma līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoma uz Savienību. Tika konstatēts, ka uzņēmuma kopējie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi.

(15)

Par katru ražojuma veidu, kuru uzņēmums bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida kopējā pārdevumu apjoma.

(16)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas katrā no periodiem veikti neatkarīgiem klientiem.

(17)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli.

(18)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no minētā veida pārdevumu kopējā apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas katrā no periodiem veikti iekšzemes tirgū.

(19)

Ja normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot uzņēmuma pārdotā ražojuma veida iekšzemes tirgus cenas, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(20)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta ievaddaļu pamatojās uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis uzņēmums.

(21)

Uzņēmuma eksporta pārdevumi uz Savienību tiek veikti, izmantojot Šveices filiāli, kas pieder tā saistītajam uzņēmumam RFAI, kurš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pildīja visas importa funkcijas saistībā ar precēm, kuras nonāca brīvā apritē Savienībā, proti, saistītā importētāja funkcijas.

(22)

Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kādām importētos ražojumus pirmo reizi tālākpārdeva neatkarīgam pircējam, tās attiecīgi koriģējot attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās importēšanas un tālākpārdošanas procesā, kā arī ietverot saprātīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (SG&A) un peļņas normu. Šajā nolūkā izmantoja to pašu peļņas likmi kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, 6 %, jo nebija pieejama jauna informācija no neatkarīgiem importētājiem par uzkrāto peļņu.

(23)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka RFAI būtu jāuzskata par daļu no vienas un tās pašas ekonomiskās vienības un ka līdz ar to, nosakot eksporta cenas, nav jāatskaita SG&A un RFAI peļņa.

(24)

Šim apgalvojumam nevar piekrist šādu iemeslu dēļ:

Tādēļ bija jānoraida apgalvojums, ka, aprēķinot eksporta cenu, nav jāatskaita SG&A un peļņa. Pieprasījuma iesniedzēja piezīmes par šo jautājumu, atbildot uz galīgo informācijas izpaušanu, ir izskatītas turpmāk (2.3. punkts).

(25)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka, aprēķinot eksporta cenu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 10. punktam, nav jāatskaita antidempinga maksājumi, jo maksājums ir attiecīgi atspoguļots tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Savienībā. Attiecībā uz šo apgalvojumu izmeklēšanā konstatēja, ka ferosilīcija vidējās svērtās tālākpārdošanas cenas Savienībā ir palielinājušās, salīdzinot ar cenām sākotnējā izmeklēšanā, un pašreizējās tālākpārdošanas eksporta cenas ir daudz vairāk nekā par 22,7 % augstākas nekā šādas cenas sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ var secināt, ka antidempinga maksājums ir pienācīgi atspoguļots pieprasījuma iesniedzēja tālākpārdošanas cenās. Rezultātā šim pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumam varēja piekrist, un, aprēķinot saliktās eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, netika veikti nekādi antidempinga maksājumu atskaitījumi.

(26)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, attiecīgos un pamatotos gadījumos korekciju veidā tika pienācīgi ņemtas vērā transporta izmaksas, apdrošināšanas izmaksas, termināļa un pārkraušanas izmaksas, kredīta izmaksas un komisijas maksas.

(27)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Rezultāti liecināja, ka pastāv dempings.

(28)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, iestādes, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, konstatēja, ka CHEM un KF ir cieši saistīti. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā un saskaņā ar iestāžu standarta praksi visai grupai aprēķināja vienu dempinga starpību. Metodē, ko šim aprēķinam izmantoja galīgajā informācijas izpaušanā, dempinga apjomu aprēķināja katram ražotājam eksportētājam atsevišķi pirms dempinga vidējās svērtās likmes noteikšanas grupai kopumā. Jānorāda, ka šī metodoloģija atšķīrās no sākotnējā izmeklēšanā piemērotās metodoloģijas, kurā dempingu aprēķināja, grupējot visus attiecīgos datus par ražošanas vienību pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, ražošanas izmaksām, rentabilitāti un pārdošanas apjomu Savienībā. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka šīs metodoloģijas piemērošana ir pretrunā pamatregulas 11. panta 9. punktam. Arī šis jautājums turpmāk tiks apskatīts vēlreiz (2.3. punkts).

(29)

Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza vairākus komentārus par aprēķina konkrētiem aspektiem, piemēram, ražošanas izmaksām, SG&A, peļņas normu, normālo vērtību un korekcijām. Visas šīs piezīmes tika izskatītas, un vajadzības gadījumā tika izlabotas pārrakstīšanās kļūdas. Attiecīgi tika grozīti galīgie secinājumi.

(30)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs Komisijai pieprasīja izteikt dempinga summu, balstoties uz CIF vērtību, ko tas pats bija izveidojis šai izmeklēšanai, tādējādi atsaucoties uz pamatregulas 2. panta 9. apakšpunktu. Šo prasību pamatoja ar to, ka muitas iestādēs deklarētā cena ir transfērcena, kuru, iespējams, varētu uzskatīt par atbilstošu cenu muitas nolūkiem, taču tā nav cena, kas būtu jāizmanto, aprēķinot dempingu antidempinga procedūrās. Šī prasība ir jānoraida, jo starpība starp eksporta cenu un normālo vērtību, proti, dempinga summa, būtu jāizsaka, izmantojot to pašu pamatu, ko pēc tam izmanto muitas iestādes, lai noteiktu jebkuru iekasējamu maksājumu. Tā faktiski ir CIF vērtība, ko pieprasījuma iesniedzējs norādījis muitas iestādēm. Tādējādi tā tika izmantota aprēķinos.

(31)

Attiecībā uz ražošanas izmaksu aprēķināšanu pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja Komisijas pieeju, saskaņā ar ko normālās vērtības veidošanā tiek izmantota nesaistīta piegādātāja galvenā izmaksu posteņa vidējā iepirkuma cena un nevis faktiskā cena, ko maksā saistītam piegādātājam tajā pašā izmaksu postenī. Šis apgalvojums ir jānoraida, jo saistītā piegādātāja noteiktā cena bija ievērojami zemāka nekā cena, ko maksāja par tādu pašu izejmateriālu neatkarīgam piegādātājam. Tādēļ šo cenu nevar uzskatīt par nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošu cenu. Tāpēc šis izmaksu elements bija jākoriģē.

(32)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, veicot eksporta cenu salīdzināšanu ar normālajām vērtībām, iepakošanas izmaksas netika ņemtas vērā konsekventā veidā. Šis jautājums tika izskatīts, un vajadzības gadījumā pārrakstīšanās kļūdas tika izlabotas.

(33)

Pieprasījuma iesniedzējs izteica piezīmi arī par to, ka konkrēts ražojuma veids ticis izslēgts no eksporta darījumiem. Šā ražojuma veida pārdošanas apjoms Savienībā veidoja mazāk nekā 5 % no pieprasījuma iesniedzēja attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šis apgalvojums bija jānoraida, ņemot vērā, ka šā ražojuma veida pārdošana vietējā tirgū netika veikta, kā arī netika sniegtas īpašas ražošanas izmaksas. Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis ražojuma veids uz ES tika eksportēts nelielā apjomā, tas netika uzskatīts par piemērotu, lai aprēķinātu normālo vērtību, pamatojoties uz cita veidu ražojumu ražošanas izmaksām, tādējādi veicot korekcijas attiecībā uz ražojumu atšķirībām.

(34)

Turklāt un kā tika paskaidrots iepriekš, pieprasījuma iesniedzējs atbildē uz galīgo informācijas izpaušanu izteica detalizētas piezīmes, jo īpaši attiecībā uz diviem svarīgiem aspektiem saistībā ar dempinga starpības aprēķināšanu, proti: i) par jautājumu, vai CHEM, KF un RFAI veido vienu ekonomisku vienību (6), un ii) par dempinga summas aprēķināšanu atsevišķi gan CHEM, gan KF  (7).

(35)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu un īpaši saistībā ar aspektiem, ko pieprasījuma iesniedzējs uzsvēra atbildē uz galīgo informācijas izpaušanu, tika novērots turpmāk minētais.

(36)

Pieprasījuma iesniedzējs atkārtoti uzsvēra savu nostāju, saskaņā ar ko abi ražotāji eksportētāji un saistītais tirgotājs RFAI principā atrodas vienu un to pašu saņēmēju īpašumā un kontrolē, un tādējādi pieprasījuma iesniedzējs nevarēs būt autonoms un tam būs vienkārši jāievēro īpašnieku norādījumi. Tas atzina visus elementus, kas uzskaitīti 24. apsvērumā, bet nepiekrita iestāžu novērtējumam, uzskatot, ka šie elementi neattiecas uz to, vai CHEM, KF un RFAI visi ir daļa no vienas un tās pašas ekonomiskās vienības.

(37)

Iestādes noraida pieprasījuma iesniedzēja piezīmes. Jau iepriekš uzskaitītie kritēriji, jo īpaši visi kopā, ir labs pamatojums pieprasījuma iesniedzēja apgalvojuma noraidīšanai. Visi 24. apsvērumā minētie elementi norāda uz grupas struktūru, kurā visi uzņēmumi ir atsevišķas juridiskas vienības un kurā KF un CHEM veic pilnvērtīgas ražotāju eksportētāju funkcijas (ražošanas un eksporta funkcijas), savukārt RFAI darbojas galvenokārt kā saistītais tirgotājs/importētājs ES.

(38)

Attiecībā uz otru apgalvojumu šajā pārskatīšanas izmeklēšanā nav nepieciešams pieņemt galīgo nostāju šajā jautājumā. Tā tas ir divu iemeslu apvienojuma dēļ. Pirmkārt, pat ja šis apgalvojums būtu ticis pieņemts (vajadzības gadījumā papildus 29. apsvērumā minētajiem apgalvojumiem), joprojām varētu konstatēt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieprasījuma iesniedzējs nodarbojies ar dempingu ES tirgū ar dempinga starpību aptuveni 13 %. Otrkārt, kā paskaidrots turpmāk, jebkurā gadījumā pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempinga starpību uzskatītu par ilglaicīgu.

(39)

Savā atbildē uz galīgo informācijas izpaušanu Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātā maksājums attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja ražojumiem būtu jāpalielina, jo, pieņemot, ka visi pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumi tiek noraidīti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā dempinga starpība ir lielāka nekā piemērojamais maksājums. Tomēr, kā paskaidrots turpmāk, tā kā trūkst pierādījumu par ilglaicīgu apstākļu maiņu, nav pietiekama pamata grozīt maksājumu, ne to palielinot, ne samazinot.

(40)

Tomēr, neraugoties uz dažu pieprasījuma iesniedzēja iepriekš aprakstīto apgalvojumu pieņemšanu, joprojām var konstatēt, ka tas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarbojās ar dempingu ES tirgū ar dempinga starpību vismaz 13 %. Turklāt, kā tiks paskaidrots turpmāk, jebkurā gadījumā nav pietiekamu pierādījumu, lai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempinga starpību uzskatītu par ilglaicīgu.

(41)

Pieprasījuma iesniedzējs savu viedokli par apstākļu maiņas ilglaicīgumu pamatoja ar šādiem apsvērumiem.

(42)

(43)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs izmantoja līdzīgus argumentus. Tomēr atkal netika sniegti pietiekami pierādījumi. Tādēļ tika secināts, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu par to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šīs pieprasījuma iesniedzēja augstākās eksporta cenas varētu būt radušās dominējošo tirgus cenu (jo īpaši ES tirgus cenu) ietekmē. Citiem vārdiem sakot, nav pietiekamu pierādījumu tam, ka pieprasījuma iesniedzēja veiktās pārmaiņas eksporta struktūrā bijušas šo augstāko cenu iemesls un ka tādējādi šīs cenas varētu saglabāties līdzīgā (vai augstākā) līmenī arī turpmāk. Īpaši, pretēji iesniedzēja apgalvotajam, pat pieņemot, ka jaunā struktūra ir padarījusi grupas darbību efektīvāku, tas nenozīmē, ka nākotnē tā eksporta cenas ES būs augstas un neizraisīs dempingu.

(44)

(45)

Tomēr šis apgalvojums nevar būt pamatojums spēkā esošo pasākumu atcelšanai vai samazināšanai. Jāatgādina, ka pat saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja paša viedokli pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija konstatējams dempings. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs pats uzsvēra, ka ES vēl joprojām ir viens no tā tradicionālajiem tirgiem. To apstiprina fakts, ka iesniedzēja pārdotie apjomi ES joprojām ir ļoti būtiski – ja salīdzina pārdošanas apjomus ar ES patēriņu sākotnējās izmeklēšanas periodā (8), tie veido nozīmīgu tirgus daļu (starp 5 un 20 %, precīzus skaitļus nevar atklāt konfidencialitātes apsvērumu dēļ).

(46)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs atkārtoja savu nostāju par to, ka jaunās tirgus iespējas drīzāk būtu citos tirgos (Indijā, Āzijā un Amerikas Savienotajās Valstīs) un nevis ES. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs nesniedza nekādus būtiskus pierādījumus, lai pamatotu savas tirgus stratēģijas. Vēl joprojām pastāvošā dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, datu trūkums par citiem tirgiem un eksporta pārdošanas cenas nepastāvība starptautiskajā tirgū ir visi tie elementi, kas neapstiprina minēto apgalvojumu, kas šā iemesla dēļ ir jānoraida.

(47)

(48)

Pat ja visi šie apgalvojumi būtu uzskatāmi par patiesiem, tomēr joprojām var konstatēt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieprasījuma iesniedzējs veica dempingu ar ievērojamu starpību un nestabilām cenām. Turklāt, kā tika paskaidrots iepriekš, iesniedzēja pārdotie apjomi ES pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neliecina par to, ka tas vairs nedarbotos šajā tirgū vai gatavotos to darīt tuvākajā nākotnē.

(49)

Pieprasījuma iesniedzējs piezīmēs par informācijas izpaušanu apgalvoja, ka Komisijas vienīgais informācijas izpaušanā izteiktais pamatojums, lai noliegtu jautājuma par augošo pieprasījumu iekšējā tirgū atbilstību, ir nozīmīgā konstatētā dempinga starpība. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs uzsvēra, ka Komisija, lai gan tā atzina daudzus no galvenajiem apsvērumiem, kas attiecas uz Krievijas tirgu, nespēj no šiem argumentiem izdarīt atbilstošus secinājumus.

(50)

Šie apgalvojumi ir jānoraida. Pirmkārt, ne tikai dempinga konstatējumi, bet arī konstatējumi saistībā ar apjomu ir pretrunā ar šo argumentu. Otrkārt, iestādes norāda, ka Komisija nav neko atzinusi un nav tikuši sniegti pārliecinoši neatkarīgi dati, lai apstiprinātu apgalvojumu, ka Krievijā gaidāms pieprasījuma pieaugums pēc attiecīgā ražojuma un ka grupas eksporta cenas pieaugs daudz straujāk nekā ražošanas izmaksas.

(51)

(52)

Tomēr pēc 2009. gada finanšu krīzes tika novērota ievērojama jaudas atjaunošanās, un pieprasījuma iesniedzējs ziņoja par jaudas palielināšanu par 10–20 % (intervāls norādīts konfidencialitātes nolūkos) salīdzinājumā ar periodu pirms 2009. gada finanšu krīzes.

(53)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nebija atbilstoši salīdzināt ražošanas jaudu laikā pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda ar ražošanas jaudu pārskata periodā, jo pieprasījuma iesniedzējs bija paredzējis 2009. gada finanšu krīzi un tādēļ jau samazinājis ražošanas jaudu. Šim argumentam nevar piekrist; paziņotās jaudas pieaugumu par 10–20 % var novērot, to salīdzinot ar 2007. gadu, nevis 2009. gadu, kad jauda bija zemākajā līmenī. Turklāt 2009. finanšu krīze vēl nevarēja iespaidot pieprasījuma iesniedzēja 2007. gada ražošanas jaudu.

(54)

Analizējot iesniedzēja apgalvojumus attiecībā uz apstākļu maiņas ilglaicīgumu, kā apkopojoši aprakstīts iepriekš, tika secināts, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu par to, ka apstākļu maiņa ir ilglaicīga. Pieprasījuma iesniedzēja eksporta cenas un tādēļ arī tā dempinga starpība, šķiet, varētu turpināt svārstīties, jo īpaši atkarībā no pasaules tirgus cenu attīstības tendencēm. Lai gan pieprasījuma iesniedzējs ir norādījis, ka daži apstākļi ir mainījušies, tomēr tos nevar šā iemesla dēļ uzskatīt par apliecinājumu tam, ka pieprasījuma iesniedzēja cenu veidošanas tendences pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir ilglaicīgas. Tādēļ tiek izdarīts secinājums, ka pašlaik būtu pāragri un līdz ar to nepamatoti samazināt maksājumu.

(55)

Pieprasījuma iesniedzējs kopā ar tā saistīto importētāju piedāvāja cenu labojumus saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(56)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka ražojuma cena ir ļoti nepastāvīga. Kā jau minēts 42. apsvērumā, tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas cenas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā svārstījās ļoti būtiski. Ražojums tādējādi nav piemērots, lai noteiktu nemainīgās cenas saistības. Kaut arī eksportētājs ierosināja indeksācijas mehānismu, nebija iespējams noteikt korelāciju starp gatavā ražojuma cenu nepastāvīgumu un ierosināto indeksācijas avotu, īpaši tādēļ, ka tas arī ir saistīts ar gatavo ražojumu un attiecas uz cenām, kuras ietekmēja imports par dempinga cenām. Tāpēc ierosinātā indeksācija netika uzskatīta par piemērotu.

(57)

Attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar uzņēmumiem, tika konstatēts, ka uzņēmuma struktūras sarežģītības dēļ šķērskompensācijas risks ir ļoti augsts: tirgotājs ārpus Savienības varētu pārdot citus ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums, citai saistītai trešās valsts filiālei un pēc tam tos atkārtoti pārdot Savienībā.

(58)

Visbeidzot, tā kā pats ražojums pastāv atšķirīgā kvalitātē un to galvenokārt importē nefasētā veidā, muitas iestādēm nebūtu iespējams atšķirt ķīmisko specifikāciju (uz ko potenciāli attiecas dažādas minimālās importa cenas), neveicot katra darījuma individuālu analīzi, tādējādi padarot pārraudzību ļoti apgrūtinošu vai pat neiespējamu.

(59)

Tādējādi cenu labojumu piedāvājums tika noraidīts.

(60)

Ņemot vērā konstatējumus par dempingu, kā arī ar to, ka nav pierādīts apstākļu maiņas ilglaicīgums, tiek secināts, ka uz JSC Chelyabinsk Electrometallurgical Integrated Plant un tā saistīto uzņēmumu JSC Kuznetsk Ferroalloy Works būtu jāturpina attiecināt maksājuma likmi, kas norādīta sākotnējā regulā, t. i., 22,7 %,

25.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/8

(1)

Ar 7. panta 4. punktu Komisijas 2009. gada 25. septembra Regulā (EK) Nr. 891/2009, ar ko atver dažas Kopienas tarifu kvotas cukura nozarē un paredz to pārvaldību (2), ir noteikts, ka attiecībā uz CXL koncesiju cukuru ar kārtas numuru 09.4317, 09.4318, 09.4319 un 09.4321 (konkrētas valstis) un Balkānu cukuru importa licenču pieteikumiem jāpievieno eksporta licences oriģināls.

(2)

Par CXL koncesiju cukuru ar kārtas numuru 09.4320 (jebkura trešā valsts) eksporta licence nav jāiesniedz.

(3)

Administratīvo prasību vienkāršošana, lai piekļūtu CXL koncesiju cukuram saistībā ar importu Savienībā, atceļot prasību iesniegt eksporta licenci par konkrētas valsts koncesijām, veicinātu tirgus dalībnieku konkurenci un nodrošinātu vienmērīgāku tirgus darbību. Saistībā ar laišanu brīvā apgrozībā joprojām tiktu piemērota izcelsmes sertifikāta iesniegšanas prasība, tāpēc šo vienkāršošanu var panākt, neskarot iespēju dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai tās būtu drošas, ka darījumi ir veikti pareizi.

(4)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz vienkāršotajām administratīvajām prasībām, ir lietderīgi paredzēt atlikt to piemērošanu līdz 2012. gada 1. februārim.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 891/2009.

(6)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

25.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/9

(1)

Regulā (EK) Nr. 1177/2003 ir noteikta vienota sistēma Savienības statistikas sistemātiskai izveidei par ienākumiem un dzīves apstākļiem, ietverot salīdzināmus un savlaicīgus šķērsgriezuma un garengriezuma datus par ienākumiem un nabadzības līmeni un struktūru un sociālo atstumtību valsts un Eiropas līmenī.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1177/2003 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu īstenošanas pasākumi ir vajadzīgi attiecībā uz sekundāro mērķa jomu un mainīgo lielumu sarakstu, kas katru gadu jāiekļauj EU-SILC šķērsgriezuma komponentā. 2013. gadam ir jāizstrādā to sekundāro mērķa mainīgo lielumu saraksts, kuri jāiekļauj modulī par labsajūtu, un atbilstošie mainīgo lielumu kodi.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

25.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/16

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,