14.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/1

(1)

Direktīvā 97/78/EK paredzēts, ka dalībvalstis veic no trešām valstīm Savienībā ievestu produktu veterinārās pārbaudes saskaņā ar minēto direktīvu un Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 nosaka vispārējus noteikumus oficiālo kontroļu izpildei, lai pārbaudītu atbilsmi noteikumiem, kuru mērķis īpaši ir novērst, likvidēt vai līdz pieņemamam līmenim samazināt risku, kam tiešā veidā vai vides ietekmē ir pakļauti cilvēki un dzīvnieki.

(3)

Direktīva 2002/99/EK paredz vispārējos dzīvnieku veselības noteikumus, kas reglamentē visus posmus tādu dzīvnieku izcelsmes produktu un no tiem iegūtu produktu ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā Savienībā un ievešanā no trešām valstīm, kuri paredzēti lietošanai pārtikā.

(4)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir paredzēti īpaši dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnas noteikumi pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Minētās regulas 6. panta 4. punkts paredz, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas importē pārtiku, kura satur gan augu izcelsmes produktus, gan apstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (saliktie produkti), nodrošina, ka šādā pārtikā esošie apstrādātie dzīvnieku izcelsmes produkti atbilst konkrētām tajā noteiktajām sabiedrības veselības prasībām. Turklāt Regula (EK) Nr. 853/2004 paredz, ka pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jāvar pierādīt, ka viņi to ir darījuši (piemēram, ar attiecīgu dokumentāciju vai sertificēšanu).

(5)

Regulu (EK) Nr. 853/2004 piemēro no 2006. gada 1. janvāra. Tomēr vairāku tajā noteikto pasākumu piemērošana, tiem stājoties spēkā uzreiz minētajā datumā, atsevišķos gadījumos varēja radīt praktiskas grūtības.

(6)

Tāpēc Komisijas Regula (EK) Nr. 2076/2005 (6) paredzēja, ka, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 4. punkta, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas importē pārtiku, kura satur saliktos produktus, ir jāatbrīvo no minētajā pantā paredzētā pienākuma.

(7)

Regulu (EK) Nr. 2076/2005 atcēla un aizstāja ar Komisijas 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1162/2009, ar ko nosaka pārejas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai (7). Tāpat kā Regulā (EK) Nr. 2076/2005, arī Regulā (EK) Nr. 1162/2009 paredzēta tāda pati atkāpe no Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 4. punkta.

(8)

Turklāt Regula (EK) Nr. 1162/2009 paredz, ka salikto produktu imports atbilst saskaņotajiem Savienības noteikumiem, ja nepieciešams, un pārējos gadījumos – dalībvalstu īstenotajiem noteikumiem.

(9)

Regulu (EK) Nr. 1162/2009 piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim.

(10)

Komisijas 2007. gada 17. aprīļa Lēmumā 2007/275/EK par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK (8), ir noteikts, ka uz konkrētiem saliktajiem produktiem jāattiecina veterinārās pārbaudes, tos importējot Savienībā. Atbilstīgi minētajam lēmumam salikti produkti, kas jāpārbauda veterinārajās pārbaudēs, ir visi tie produkti, kas satur gaļas pārstrādes produktus, kas satur uz pusi vai vairāk tādus dzīvnieku izcelsmes pārstrādes produktus, kas nav gaļas pārstrādes produkti, un kas nesatur gaļas pārstrādes produktus un mazāk par pusi satur piena pārstrādes produktus, ja galaprodukti neatbilst konkrētām Lēmuma 2007/275/EK prasībām.

(11)

Turklāt saliktajiem produktiem, uz kuriem attiecina veterinārās pārbaudes, Lēmums 2007/275/EK paredz konkrētas sertificēšanas prasības. Proti, saliktajiem produktiem, kas satur gaļas pārstrādes produktus, ievedot Savienībā, pievienojams attiecīgs gaļas produktu sertifikāts, kas noteikts Savienības tiesību aktos. Saliktajiem produktiem, kas satur piena pārstrādes produktus, uz kuriem attiecina veterinārās pārbaudes, ievedot Savienībā, pievieno attiecīgo sertifikātu, kas noteikts Savienības tiesību aktos. Turklāt saliktajiem produktiem, kas satur tikai zivju vai olu pārstrādes produktus, uz kuriem attiecina veterinārās pārbaudes, ievedot Savienībā, pievieno attiecīgo sertifikātu, kas noteikts Savienības tiesību aktos, vai tirdzniecības dokumentu, ja nav prasības pievienot sertifikātu.

(12)

Saliktie produkti, uz kuriem attiecina veterinārās pārbaudes atbilstīgi Lēmumam 2007/275/EK, sastāva dēļ var radīt lielāku sabiedrības veselības risku. Potenciālais sabiedrības veselības riska līmenis atkarīgs no saliktajā produktā iekļautā dzīvnieku izcelsmes produkta, no minētā dzīvnieku izcelsmes produkta procentuālā sastāva saliktajā produktā, tam piemērotās apstrādes un saliktā produkta glabāšanas iespējām.

(13)

Tādēļ ir lietderīgi sabiedrības veselības prasības, ko nosaka Regula (EK) Nr. 853/2004, piemērot minētajiem saliktajiem produktiem pat pirms Regulā (EK) Nr. 1162/2009 paredzētās atkāpes beigām.

(14)

Šajā regulā īpaši jāparedz, ka tiek sertificēta atbilstība sabiedrības veselības prasībām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004, importējot saliktos produktus, kas satur gaļas pārstrādes produktus, saliktos produktos, kas uz pusi vai vairāk satur piena produktus, vai zivju vai olu pārstrādes produktus un saliktos produktos, kas nesatur gaļās pārstrādes produktus un uz pusi vai mazāk satur piena pārstrādes produktus, ja galaproduktus nevar uzglabāt apkārtējās vides temperatūrā vai tie izgatavošanas laikā netika pilnīgi vārīti vai termiski apstrādāti tā, lai neapstrādāts produkts tiktu denaturēts.

(15)

Tādēļ minētajiem saliktajiem produktiem vairāk nav piemērojama Regulā (EK) Nr. 1162/2009 paredzētā atkāpe.

(16)

Saistībā ar minētajiem saliktajiem produktiem dzīvnieku veselības prasības jau ir izklāstītas Savienības tiesību aktos. Proti, atbilstoši minētajām prasībām šie saliktie produkti jāimportē tikai no apstiprinātām trešām valstīm.

(17)

Šajā regulā jāparedz atsevišķs veselības sertifikāta paraugs, kas apstiprina, ka šādi Savienībā importētie saliktie produkti atbilst minētajām sabiedrības un dzīvnieku veselības prasībām. Tādēļ minētajiem saliktajiem produktiem vairāk nav piemērojamas Lēmumā 2007/275/EK paredzētās sertificēšanas prasības.

(18)

Pārējiem saliktajiem produktiem, kas uz pusi vai vairāk satur dzīvnieku izcelsmes produktus, kas nav piena, zivju vai olu produkti, arī turpmāk jāpiemēro Lēmuma 2007/275/EK sertificēšanas prasības. Tomēr Savienības tiesību aktu vienkāršošanas un skaidrības labad ir lietderīgi šajā regulā iekļaut minētās sertificēšanas prasības, lai svarīgākie salikto produktu sertificēšanas noteikumi tiktu izklāstīti vienā tiesību aktā.

(19)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2007/275/EK un Regula (EK) Nr. 1162/2009.

(20)

Dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ jāparedz sertifikāts un konkrēti nosacījumi tranzītam caur Savienību. Tomēr minētie nosacījumi piemērojami tikai saliktajiem produktiem, kas satur gaļas vai piena pārstrādes produktus.

(21)

Īpaši nosacījumi ir jānosaka attiecībā uz preču pārvadāšanu tranzītā caur Savienību uz Krieviju un no tās, ņemot vērā Kaļiņingradas ģeogrāfisko stāvokli, kas skar vienīgi Latviju, Lietuvu un Poliju.

(22)

Lai novērstu tirdzniecības pārtraukumu, pārejas periodā jāatļauj izmantot sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar Lēmumu 2007/275/EK pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(23)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

saliktie produkti, kas satur gaļas pārstrādes produktus, kā minēts Lēmuma 2007/275/EK 4. panta a) apakšpunktā;

b)

saliktie produkti, kas satur piena pārstrādes produktus, kā minēts Lēmuma 2007/275/EK 4. panta b) un c) apakšpunktā;

c)

saliktie produkti, kas satur uz pusi vai vairāk zivju vai olu pārstrādes produktus, kā minēts Lēmuma 2007/275/EK 4. panta b) apakšpunktā.

a)

tie ir no trešās valsts vai no tās daļas, no kuras atļauts ievest Savienībā dzīvnieku izcelsmes produktu, ko satur saliktie produkti, sūtījumus, un atbilst attiecīgiem šādu produktu apstrādes nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Lēmumā 2007/777/EK (9) un Komisijas Regulā (ES) Nr. 605/2010 (10) par attiecīgo dzīvnieku izcelsmes produktu;

b)

tiem ir pievienots veselības sertifikāts, kas sagatavots saskaņā ar II pielikumā sniegto veselības sertifikāta paraugu;

c)

tie atbilst konkrētajām dzīvnieku veselības prasībām dzīvnieku izcelsmes produktu, ko satur attiecīgie saliktie produkti, importam Savienībā, kā noteikts dzīvnieku veselības apliecinājumā b) apakšpunktā minētajā veselības sertifikāta paraugā;

d)

tie ir sertificēti kā piemēroti tranzītam, tostarp uzglabāšanai (attiecīgā gadījumā), izsniedzot Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 (11) 2. panta 1. punktā minēto kopīgo veterināro ievešanas dokumentu, ko parakstījis iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētā robežkontroles punkta valsts pilnvarots veterinārārsts.

a)

iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētajā robežkontroles punktā sūtījumu ar numurētu plombu ir aizzīmogojuši kompetentās iestādes veterinārie dienesti;

b)

uz dokumentiem, kas pievienoti sūtījumam un minēti Direktīvas 97/78/EK 7. pantā, par robežkontroles punktu iebraukšanai Savienības teritorijā atbildīgās kompetentās iestādes valsts pilnvarots veterinārārsts uz katras lapas ir uzlicis zīmogu “TIKAI TRANZĪTAM UZ KRIEVIJU, ŠĶĒRSOJOT ES”;

c)

ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;

d)

robežkontroles punkta iebraukšanai Savienības teritorijā valsts pilnvarots veterinārārsts kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā sertificējis sūtījumu kā piemērotu tranzītam.

14.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/14

(1)

Komisijas 2002. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 1019/2002 par olīveļļas tirdzniecības standartiem (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Olīveļļai piemīt noteiktas īpašības, jo īpaši organoleptiskās un uztura īpašības, kuras, ņemot vērā tās ražošanas izmaksas, nodrošina tai relatīvi augstu cenu tirgū, salīdzinot ar lielāko daļu citu augu eļļu. Ievērojot šo tirgus situāciju, būtu jānosaka tirdzniecības standarti olīveļļai, kas jo īpaši ietvertu konkrētus marķēšanas noteikumus, kuri papildinātu tos, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (4) un jo īpaši tās 2. pantā iekļautos principus.

(3)

Lai garantētu pārdoto olīveļļu autentiskumu, mazumtirdzniecībai būtu jāparedz nelieli iepakojumi ar atbilstīgu noslēgšanas sistēmu. Tomēr dalībvalstīm būtu jādod iespēja atļaut lielāku iepakojumu kolektīviem uzņēmumiem.

(4)

Papildus obligātajiem aprakstiem, kas paredzēti dažādām olīveļļas kategorijām Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118. pantā, patērētāji būtu jāinformē par piedāvātās olīveļļas tipu.

(5)

Sakarā ar lauksaimniecības tradīcijām un vietējiem ekstrahēšanas un samaisīšanas paņēmieniem neapstrādātas pārtikas olīveļļas, kas tieši pārdotas, atkarībā no to ģeogrāfiskās izcelsmes var būt ar būtiski atšķirīgu garšu un kvalitāti. Rezultātā vienas kategorijas eļļas cenas var būt atšķirīgas, tas savukārt traucē tirgum. Citu kategoriju pārtikas olīveļļām nav ievērojamu atšķirību saistībā ar izcelsmi, un izcelsmes norāde uz šādas eļļas tiešā patērētājiem domātā iepakojuma varētu vedināt uz domu par to, ka kvalitātes atšķirības patiešām pastāv. Tāpēc, lai nodrošinātu netraucētu pārtikas olīveļļu tirgus darbību, būtu jāizveido Savienības obligāto režīmu izcelsmes apzīmējumiem, kas būtu attiecināmi vienīgi uz neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu un neapstrādātu olīveļļu, kas atbilst precīziem nosacījumiem. Līdz 2009. gadam piemērotie fakultatīvie pasākumi ir izrādījušies nepietiekami, lai novērstu patērētāju maldināšanu attiecībā uz neapstrādātas olīveļļas faktiskajām īpašībām šajā ziņā. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (5), ir paredzēti izsekojamības noteikumi, ko piemēro kopš 2005. gada 1. janvāra. Ņemot vērā tirgus dalībnieku un pārvalžu gūto pieredzi šajā jomā, ir nosakāma obligāta neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas izcelsmes marķēšana.

(6)

Var turpināt izmantot esošās tirdzniecības markas, kas ietver ģeogrāfiskās norādes, ar noteikumu, ka tās ir agrāk reģistrētas saskaņā ar Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmo direktīvu 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (6), vai Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (7).

(7)

Uz reģionālas izcelsmes nosaukumu var attiekties aizsargāts cilmes nosaukums (ACN) vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢN) saskaņā ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (8). Lai neradītu neskaidrības patērētājiem un tādējādi arī traucējumus tirgū, reģionālās izcelsmes apzīmējumi būtu jārezervē aizsargātajiem cilmes nosaukumiem vai aizsargātajām ģeogrāfiskajām izcelsmes norādēm. Attiecībā uz importa olīveļļām jāievēro noteikumi, kas piemērojami nepreferenciālas izcelsmes jomā, kuri paredzēti Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9).

(8)

Ja neapstrādātas olīveļļas izcelsmes apzīmējums attiecas uz Savienību vai uz dalībvalsti, ir jāatceras, ka eļļas kvalitāti un garšu ietekmē ne tikai izmantotās olīvas, bet arī ekstrahēšanas metodes un paņēmieni. Līdz ar to izcelsmes apzīmējumam ir jāattiecas uz ģeogrāfisko apgabalu, kur ir iegūta olīveļļa un kurš parasti ir apgabals, kur eļļa ir ekstrahēta no olīvām. Tomēr dažos gadījumos eļļu ekstrahē citā vietā, kas nav tā, kur olīvas novāktas, un šai informācijai būtu jāparādās uz iepakojuma vai etiķetēs, kas piestiprinātas iepakojumam, lai nodrošinātu, ka patērētāji nav maldināti un ka olīveļļas tirgus nav traucēts.

(9)

Savienībā ievērojamu daļu neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas veido vairāku dalībvalstu un trešo valstu izcelsmes eļļu maisījumi. Ir jāparedz vienkārši noteikumi šādu maisījumu izcelsmes marķēšanai.

(10)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK ar norādēm uz marķējuma nevar maldināt pircēju jo īpaši attiecībā uz konkrētās olīveļļas īpašībām vai piešķirot tai neesošas īpašības, vai par īpašām nosaucot īpašības, kas piemīt lielākajai daļai eļļu. Turklāt dažām bieži lietotām neobligātām norādēm, kas ir raksturīgas olīveļļai, arī ir nepieciešami saskaņoti noteikumi, lai tās tiktu precīzi definētas un to patiesumu varētu pārbaudīt. Jēdzieniem “aukstā presēšana” un “aukstā ekstrakcija” attiecīgi būtu jāatbilst tehniski definētai tradicionālai ražošanas metodei. Starptautiskā Olīvu padome (SOP), pārskatot savu neapstrādātas olīveļļas organoleptiskās novērtēšanas metodi, definēja noteiktus terminus neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas organoleptisko īpašību raksturošanai. Šādu terminu izmantošana neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas marķējumā jāatļauj tikai attiecībā uz eļļu, kas novērtēta ar attiecīgo analīzes metodi. Ir vajadzīgi pārejas pasākumi noteiktiem tirgus dalībniekiem, kas patlaban izmanto rezervētos terminus. Izolēta norāde uz skābumu neliecina par absolūtas kvalitātes mērogu un ir maldinoša patērētājiem, jo šis faktors atbilst kvalitātes vērtībai tikai saistībā ar citām attiecīgās olīveļļas īpašībām. Tādējādi, ņemot vērā dažu norāžu izplatību un to ekonomiskās nozīmes palielināšanos, būtu jānosaka objektīvi to izmantošanas kritēriji, lai ieviestu skaidrību olīveļļas tirgū.

(11)

Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka pārtika, kas satur olīveļļu, nemaldinātu patērētājus, uzsverot olīveļļas slavu bez norādēm uz produkta faktisko sastāvu. Tādēļ uz etiķetēm skaidri jānorāda olīveļļas procentuālais sastāvs un noteiktas norādes, kas raksturīgas produktiem, kuri sastāv tikai no augu eļļu maisījuma. Turklāt jāņem vērā īpašie noteikumi, kas izklāstīti noteiktās regulās, kuras attiecas konkrēti uz olīveļļas produktiem.

(12)

Olīveļļas kategoriju nosaukumi atbilst fizikālajām un ķīmiskajām, un organoleptiskajām īpašībām, kas ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVI pielikumā un Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (10). Visas citas norādes uz etiķetēm ir jāapstiprina ar objektīviem elementiem, lai nodrošinātu to, ka patērētāji netiek maldināti un konkurence attiecīgo eļļu tirgū nav izkropļota.

(13)

Saskaņā ar pārbaužu sistēmu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta 3. punkta otrajā daļā, dalībvalstīm atkarībā no norādēm, kam ir jābūt uz etiķetes, ir jāparedz sniedzamie pierādījuma elementi un sankcijas. Pierādījuma elementi, a priori neizslēdzot nevienu no iespējām, var būt konstatēti fakti, analīžu rezultāti vai ticami dokumenti un administratīva vai grāmatvedības informācija.

(14)

Sakarā ar to, ka par marķēšanu atbildīgo uzņēmumu kontrole ir jāveic dalībvalstī, kur tie ir reģistrēti, ir jāparedz procedūra administratīvai sadarbībai starp Komisiju un dalībvalstīm, kurās eļļu laiž tirgū.

(15)

Lai izvērtētu šajā regulā paredzēto sistēmu, attiecīgajām dalībvalstīm ir jāziņo par apstākļiem un grūtībām, ar ko tās saskaras.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa:

“augstākās kategorijas olīveļļa, kas iegūta tieši no olīvām un vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem”;

b)

neapstrādāta olīveļļa:

“olīveļļa, kas iegūta tieši no olīvām un vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem”;

c)

olīveļļa, kas sastāv no rafinētām olīveļļām un neapstrādātām olīveļļām:

“eļļa, kas sastāv vienīgi no rafinētām olīveļļām un eļļām, kas iegūtas tieši no olīvām”;

d)

olīvu izspaidu eļļa:

a)

olīveļļai, kuras izcelsme saskaņā ar 4. un 5. punkta noteikumiem ir vienā dalībvalstī vai trešā valstī, – norādi attiecīgi uz dalībvalsti, Savienību vai trešo valsti;

b)

maisījumiem no olīveļļām, kuru izcelsme saskaņā ar 4. un 5. punkta noteikumiem ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, – attiecīgi vienu no šādām norādēm:

c)

aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā minēts Regulā (EK) Nr. 510/2006, atbilstīgi attiecīgā produkta specifikācijai.

a)

norāde “pirmā aukstā presēšana” var būt tikai neapstrādātām augstākā labuma olīveļļām vai nepastrādātām olīveļļām, kas iegūtas temperatūrā, kura ir zemāka par 27 °C, pirmo reizi mehāniski presējot olīvu pastu atbilstīgi tradicionālai ekstrahēšanas sistēmai, izmantojot hidrauliskās preses;

b)

norāde “aukstā presēšana” var būt tikai neapstrādātām augstākā labuma olīveļļām vai nepastrādātām olīveļļām, kas iegūtas temperatūrā, kura ir zemāka par 27 °C, perkolējot vai centrifugējot olīvu pastu;

c)

norādes par organoleptiskajām īpašībām attiecībā uz garšu un/vai smaržu var būt tikai neapstrādātām augstākā labuma olīveļļām vai neapstrādātām olīveļļām; Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XII pielikuma 3.3. punktā minētos terminus marķējumā var izmantot tikai tad, ja tie ir pamatoti ar novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar minētajā pielikumā noteikto metodi;

d)

norāde uz skābumu vai maksimālo skābumu var būt tikai tad, ja tai ar tāda paša izmēra burtiem un tajā pašā redzes laukā ir pievienota norāde par peroksīda skaitli, vasku saturu un ultravioleto absorbciju, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2568/91.

a)

faktiem vai zinātniski konstatētiem faktiem;

b)

analīžu rezultātiem vai automātiskiem ierakstiem, kas veikti raksturīgiem paraugiem;

c)

administratīvu vai grāmatvedības informāciju, ko glabā saskaņā ar Savienības un/vai valsts noteikumiem.

a)

Komisijas kompetentās struktūrvienības;

b)

attiecīgās dalībvalsts tirgus dalībnieku organizācija, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125. pantā;

c)

citas dalībvalsts kontroles organizācija.

a)

attiecīgās eļļas parauga ņemšanas vai pirkuma datumu;

b)

uzņēmuma, kurā ņemts paraugs vai kurā nopirkta attiecīgā eļļa, nosaukumu vai firmas nosaukumu un adresi;

c)

attiecīgo partiju numuru;

d)

kopiju visām etiķetēm, kas redzamas uz attiecīgās eļļas iesaiņojuma;

e)

analīžu vai citu neatkarīgu ekspertu atzinumu rezultātus, norādot izmantotās metodes un attiecīgās laboratorijas vai eksperta vārdu vai nosaukumu un adresi;

f)

ja vajadzīgs, tirdzniecības uzņēmuma norādīto attiecīgās eļļas piegādātāja vārdu un adresi.

a)

uzņēmuma rīcībā ir iepakošanas iekārtas;

b)

tas apņemas apkopot un uzglabāt apliecinošus dokumentus, ko dalībvalsts pieprasa saskaņā ar 7. pantu;

c)

tam ir uzglabāšanas sistēma, kura nodrošina iespēju atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts prasībām pārbaudīt izcelsmes vietu eļļām, kam ir norādīta izcelsme.

a)

pārbaužu pieprasījumi, kas saņemti saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

b)

sāktās pārbaudes un tās, kas iepriekšējos tirdzniecības gados sāktas un vēl nav pabeigtas;

c)

sakarā ar veiktajām pārbaudēm noteiktie papildu pasākumi un piemērotās sankcijas.

14.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/22

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

14.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/24

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka šā panta 1. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas attiecīgajiem produktiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts minētās regulas 5. pantā.

(4)

Laikposmam no 2012. gada 16. janvāra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,