“Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu, ir tās pēctece un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” attiecīgos gadījumos jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

NOLĪGUMS

par Galileo un GPS satelītu navigācijas sistēmu un saistīto programmu veicināšanu, nodrošināšanu un izmantošanu

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS,

no vienas puses,

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, še turpmāk “dalībvalstis”, un EIROPAS KOPIENA,

no otras puses,

ATZĪSTOT, ka Savienotās Valstis izmanto satelītu navigācijas sistēmu, kas pazīstama kā globālā pozicionēšanas sistēma – divējādi izmantojama sistēma, kura nodrošina laika sinhronizācijas, navigācijas un atrašanās vietas precīzijas signālus civiliem un militāriem mērķiem,

ATZĪSTOT, ka Savienotās Valstis pašlaik nodrošina GPS standarta pozicionēšanas pakalpojumu pastāvīgai izmantošanai miera apstākļos civiliem, komerciāliem un zinātniskiem mērķiem visā pasaulē, bez tiešas izmantošanas maksas, un ņemot vērā, ka Savienotās Valstis plāno to piedāvāt arī turpmāk, kā arī līdzīgus civilos pakalpojumus nākotnē ar tādiem pašiem noteikumiem,

ATZĪSTOT, ka Eiropas Kopiena attīsta un plāno izmantot civilu globālo satelītu navigācijas, laika sinhronizācijas un pozicionēšanas sistēmu Galileo, kas būtu savietojama ar GPS radiofrekvenču aspektā un sadarbspējīga ar civilajiem GPS pakalpojumiem lietotāju līmenī,

ATZĪSTOT, ka GPS signālus izmanto visā pasaulē satelītu navigācijas pakalpojumiem, tostarp reģionālajās satelītu sistēmās,

ATZĪSTOT, ka civilās GPS un Galileo sistēmas, ja tām ir savietojamas radiofrekvences un tās ir sadarbspējīgas lietotāju līmenī, varētu palielināt tādu satelītu skaitu, kas redzami no ikvienas vietas uz Zemes un varētu uzlabot navigācijas signālu pieejamību civilai izmantošanai visā pasaulē,

ATZĪSTOT, ka Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) nosaka starptautiskos standartus un ieteiktās metodes un citus norādījumus, kas piemērojami globālās satelītu navigācijas sistēmas izmantošanai civilajā aviācijā, un ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) nosaka starptautiskos standartus un citus norādījumus, kas piemērojami globālai satelītu navigācijas sistēmai jūras navigācijā, un ka Starptautiskā Elektrosakaru savienība (ITU) izstrādā daudzpusējus noteikumus un procedūras, kas piemērojamas globālo radionavigācijas sistēmu darbībā, kā arī citās radiokomunikācijas sistēmās,

VĒLOTIES nodrošināt satelītu navigācijas izmantotājiem un aprīkojuma piegādātajiem plašāku pakalpojumu un iespēju klāstu, tā palielinot lietotāju lietojumprogrammu skaitu, vienlaikus nodrošinot radiofrekvenču savietojamību ar jau esošajām sistēmām un aprīkojumu,

VĒLOTIES veicināt atvērtu tirgu un globālās navigācijas un laika sinhronizācijas iekārtas, pievienotās vērtības pakalpojumus un reģionālo satelītu sistēmu tirdzniecības pieaugumu,

PĀRLIECĪBĀ par nepieciešamību novērst globālās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu un aizsargāt no tās, pārmērīgi netraucējot vai nepasliktinot civilai izmantošanai pieejamos signālus,

PĀRLIECĪBĀ par sadarbības vajadzību, lai nozīmīgo tehnoloģiju priekšrocības pilnībā izmantotu visās attiecīgajās programmās,

ATZĪSTOT, ka ir vēlams konsultēties, lai nepieļautu vai atrisinātu domstarpības, kas varētu rasties attiecībā uz šo nolīgumu, tostarp tādas domstarpības, kas skar veidu, kādā Līgumslēdzējas puses pilda savas saistības jomās, kas ir viņu kompetencē,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķi

1.   Šā nolīguma mērķis ir nodrošināt Līgumslēdzēju pušu sadarbību, lai veicinātu, nodrošinātu un izmantotu civilās GPS un GALILEO navigācijas un laika sinhronizācijas signālus un pakalpojumus, pievienotās vērtības pakalpojumus, reģionālās satelītu sistēmas un globālās navigācijas un laika sinhronizācijas iekārtas. Līgumslēdzējas puses paredz sadarbību gan divpusējos, gan daudzpusējos forumos, kā norādīts tekstā, lai sekmētu un veicinātu šādu signālu, pakalpojumu un aprīkojuma izmantošanu miermīlīgiem civiliem, komerciāliem un zinātniskiem mērķiem un veicinātu divpusējās drošības intereses. Šā nolīguma mērķis ir papildināt un veicināt spēkā esošos Līgumslēdzēju pušu nolīgumus vai iespējamos turpmākos nolīgumus, kas attiecas uz civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālu un pakalpojumu, reģionālo satelītu sistēmu vai pievienotās vērtības pakalpojumu izstrādi un ieviešanu.

2.   Šis nolīgums neaizstāj un negroza ICAO vai IMO standartus, procedūras, reglamentējošas normas, noteikumus un ieteicamo praksi un neatkāpjas no tiem. Līgumslēdzējas puses apstiprina savu apņemšanos strādāt saskaņā ar šo institūciju reglamentējošiem noteikumiem un izstrādēm.

3.   Šis nolīgums neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības un saistības saskaņā ar Marakešas nolīgumu, ar ko izveidota Pasaules Tirdzniecības organizācija (še turpmāk “PTO nolīgumi”).

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā izmanto šādas definīcijas.

a)

“Reģionālā satelītu sistēma” ir civili mehānismi, kas satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālu lietotājiem nodrošina ievades informāciju, kas papildina informāciju no galvenās(-ām) izmantotās(-ām) konstelācijas(-ām), kā arī papildu diapazona/pseidodiapazona ievadi vai pašreizējās pseidodiapazona ievades korekcijas vai uzlabojumus. Šie mehānismi dod lietotājiem iespēju uzlabot efektivitāti, piemēram, palielināt precizitāti, pieejamību, integritāti un uzticamību.

b)	“Civilās navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojums” apzīmē civilās satelītu navigācijas vai laika sinhronizācijas pakalpojumu, ko sniedz GPS vai Galileo, tostarp drošos valsts pakalpojumus.

c)	“Civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojuma sniedzējs” ir ikviena valdība vai cita struktūrvienība, kas nodrošina civilās satelītu navigācijas vai laika sinhronizācijas pakalpojumu.

d)	“Civilās navigācijas un laika sinhronizācijas signāls” ir civilās satelītu navigācijas vai laika sinhronizācijas signāli, ko sniedz GPS vai Galileo, tostarp drošu valsts pakalpojumu signāli.

e)	“Civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālu sniedzējs” ir ikviena valdība vai struktūrvienība, kas nodrošina GPS un/vai Galileo signālus vai reģionālās satelītu sistēmas.

f)	“Klasificēta informācija” ir oficiāla informācija, kas jāaizsargā Līgumslēdzēju pušu valsts aizsardzības vai ārējo attiecību interesēs, un tā ir klasificēta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

g)

“GALILEO” ir autonoma Eiropas civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas globāla sistēma, kura pakļauta civilai kontrolei un ko izveidojusi Eiropas Kopiena, tās dalībvalstis, Eiropas Kosmosa aģentūra un citas struktūrvienības. GALILEO ietver atklātu pakalpojumus un vienu vai vairākus citus pakalpojumus, piemēram, dzīvības drošības pakalpojumi, komerciālie pakalpojumi un drošs valsts pakalpojums, piemēram, sabiedriskais regulējamais pakalpojums (“PRS”) un visas reģionālās satelītu sistēmas, ko piedāvā Eiropas Kopiena, tās dalībvalstis vai citas struktūrvienības.

h)	“Globālās navigācijas un laika sinhronizācijas aprīkojums” ir ikviens civilā tiešā lietotāja aprīkojums, kas paredzēts, lai nosūtītu, saņemtu vai apstrādātu satelītu navigācijas vai laika sinhronizācijas signālus, sniegtu pievienotās vērtības pakalpojumus vai izmantotu reģionālo satelītu sistēmu.

i)	“GSNS” ir globālā satelītu navigācijas sistēma.

j)

“GPS” ir globālā pozicionēšanas sistēmas standarta pozicionēšanas pakalpojums – atklāts pakalpojums (vai civilie pakalpojumi nākotnē), kuru civilai izmantošanai sniedz Savienoto Valstu valdība. Pašreiz GPS nodrošina Savienotās Valstis, īstenojot savas valsts pilnvaras, jo to nepiedāvā kā komerciālu pakalpojumu un tās nekonkurē ar citiem pakalpojuma sniedzējiem. GPS aptver visas šā pakalpojuma reģionālās satelītu sistēmas vai uzlabojumus, kurus tieši nodrošina Savienoto Valstu valdība.

k)	“Intelektuālajam īpašumam” ir tāda nozīme, kāda noteikta Konvencijas par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu 2. pantā, kas pieņemta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā.

l)

“Sadarbspēja lietotāja līmenī” ir situācija, kad kombinēts sistēmas uztvērējs, kura redzamības zonā ir vairāki GPS vai Galileo satelīti, lietotāja līmenī var nodrošināt pozīcijas, navigācijas un laika sinhronizācijas risinājumu, kas ir līdzvērtīgs vai labāks par šo abu sistēmu atsevišķi nodrošinātiem pozīcijas, navigācijas vai laika sinhronizācijas risinājumiem.

m)	“Pasākums” ir ikviens Līgumslēdzēju pušu normatīvs akts, procedūra, lēmums, administratīva rīcība vai līdzīga saistoša rīcība valsts vai starptautiskā līmenī.

n)	“Militārs satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojums” ir satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojums, ko sniedz Līgumslēdzēja puse, un tas ir īpaši paredzēts aizsardzības spēku vajadzībām.

o)	“Radiofrekvences savietojamība” nodrošina to, ka viena sistēma nerada traucējumus, kas nepieļaujami pasliktina citas sistēmas pastāvīgi sniegto pakalpojumu.

p)	“Ierobežotas pieejas valsts pakalpojums” ir aizsargāts, ierobežotas pieejas satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojums, ko sniedz Līgumslēdzēja puse, un īpaši paredzēts pilnvarotu valdības lietotāju vajadzībām.

q)	“Pievienotās vērtības pakalpojums” ir pakārtots pakalpojums vai lietojumprogramma, izņemot reģionālās satelītu sistēmas, kurās izmanto civilo satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālus vai pakalpojumus tā, ka lietotājam rodas papildu labums.

3. pants

Piemērošanas joma

Izņemot, ja nolīgumā norādīts citādi, šis nolīgums attiecas uz visiem pasākumiem, ko Līgumslēdzējas puses veic attiecībā uz civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signāliem un signālu sniedzējiem, civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, reģionālajām satelītu sistēmām, pievienotās vērtības pakalpojumiem un pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzējiem un globālās navigācijas un laika sinhronizācijas iekārtām.

Šis nolīgums neattiecas uz militāro satelītu navigāciju un laika sinhronizācijas pakalpojumiem, izņemot, kā to paredz 4. pants, ciktāl tas skar radiofrekvenču savietojamību, 11. pants un šā nolīguma pielikums.

Uz drošiem valsts pakalpojumiem neattiecas 5. un 6. pants, 8. panta 2. punkts un 10. panta 3. punkts.

4. pants

Sadarbspēja un radiofrekvenču savietojamība

1.   Šo pantu piemēro GPS un Galileo saskaņā ar definīciju un, ciktāl tas skar radiofrekvenču savietojamību, visiem satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumiem.

2.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka GPS un Galileo radiofrekvences ir savietojamas. Šo punktu nepiemēro lokāli militāro darbību zonās. Līgumslēdzējas puses lieki netraucē un nepasliktina civilai lietošanai pieejamos signālus.

3.   Līgumslēdzējas puses arī vienojas, ka GPS un Galileo, cik iespējams, ir sadarbspējīgas nemilitāras lietošanas līmenī. Lai sasniegtu šādu sadarbspēju un paātrinātu abu sistēmu kopīgo izmantošanu, Līgumslēdzējas puses vienojas par ģeodēzisko koordinātu atsauču sistēmu izveidi, pēc iespējas pietuvinot to Starptautiskajai Zemes atsauču sistēmai. Līgumslēdzējas puses arī vienojas pārraidīt Galileo un GPS sistēmas laiku nobīdes attiecīgo pakalpojumu navigācijas ziņojumos, kā tas norādīts dokumentā “GPS/Galileo laika nobīdes sākotnējā mijiedarbības definīcija”, kas minēts pielikumā.

4.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka radiofrekvenču savietojamības un sadarbspējas darba grupa, kas izveidota atbilstīgi 13. pantam, turpina jau iesākto darbu, lai cita starpā sasniegtu:

a)	radiofrekvenču savietojamību, modernizējot vai attīstot abas sistēmas (Līgumslēdzējām pusēm papildus jānovērtē Galileo un GPS III radiofrekvenču savietojamība);

b)	uzlabotu signālu pieejamību un uzticamību ar papildinošas sistēmas arhitektūras palīdzību, kas ir lietotāju interesēs visā pasaulē;

c)	sadarbspēju nemilitārās lietošanas līmenī.

5.   Lai turpmāk nodrošinātu radiofrekvenču savietojamību un nemilitāro pakalpojumu sadarbspēju, Līgumslēdzējas puses nodrošina savu reģionālo satelītu sistēmu atbilstību ICAO, IMO un ITU prasībām, kas Līgumslēdzējām pusēm ir saistošas, un citām līdzīgām prasībām, kuras Līgumslēdzējas puses uzskata par abpusēji pieņemamām.

6.   Šis nolīgums neaizstāj, negroza ITU pieņemtos standartus, procedūras, reglamentējošās normas, noteikumus un ieteicamo praksi un neatkāpjas no tiem. Līgumslēdzējas puses apstiprina savu apņemšanos darboties saskaņā ar šo institūciju reglamentējošiem noteikumiem un izstrādēm.

5. pants

Standarti, sertificēšana, reglamentējoši pasākumi un pilnvaras

Līgumslēdzējas puses vienojas konsultēties, pirms tās īsteno pasākumus:

1)

ar kuriem tieši vai netieši (piemēram, ar reģionālas organizācijas starpniecību) ievieš konstrukcijas vai izpildes standartus, sertificēšanas prasības, atļauju piešķiršanas prasības, tehniskos noteikumus vai līdzīgus noteikumus, kas piemērojami civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signāliem vai pakalpojumiem, reģionālajām satelītu sistēmām, pievienotās vērtības pakalpojumiem, globālās navigācijas un laika sinhronizācijas aprīkojumam, civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālu vai citu pakalpojumu sniedzējiem vai pievienotās vērtības pakalpojuma sniedzējiem; vai

2)

kuri tieši vai netieši ietekmē pilnvaras izmantot ikvienas civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālus vai pakalpojumus, reģionālās satelītu sistēmas, pievienotās vērtības pakalpojumus, globālās navigācijas un laika sinhronizācijas aprīkojumu attiecīgās valsts robežās (ja vien šādas lietošanas pilnvaras nav skaidri piešķīrusi ICAO vai IMO).

6. pants

Nediskriminēšana un tirdzniecība

1.   Līgumslēdzējas puses apstiprina savu nediskriminējošo pieeju attiecībā uz iekārtu un pakalpojumu tirdzniecību, kas saistīta ar civilo satelītu navigāciju un laika sinhronizācijas signāliem, reģionālajām satelītu sistēmām un pievienotās vērtības pakalpojumiem.

2.   Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka pasākumi attiecībā uz iekārtām un pakalpojumiem, kas saistīti ar civilās navigācijas un laika sinhronizācijas signāliem un pakalpojumiem, reģionālajām satelītu sistēmām un pievienotās vērtības pakalpojumiem, nav jāizmanto, lai slēpti ierobežotu starptautisko tirdzniecību un liktu tai nevajadzīgus šķēršļus.

3.   Tirdzniecības un civilo lietojumprogrammu darba grupa, kas izveidota atbilstīgi 13. pantam, inter alia izskata nediskriminēšanu un citus ar tirdzniecību saistītus jautājumus, kas skar civilo satelītu navigāciju un laika sinhronizācijas signālus vai pakalpojumus, reģionālās satelītu sistēmas, pievienotās vērtības pakalpojumus un globālās navigācijas un laika sinhronizācijas iekārtas, tostarp papildu saistību potenciālu attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos forumos.

7. pants

Atklāta piekļuve civilajiem satelītu navigācijas vai laika sinhronizācijas signāliem

1.   Izņemot valsts drošības apsvērumus, Līgumslēdzējas puses neierobežo tiešo lietotāju iespējas izmantot un piekļūt pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas informācijai, ietverot reģionālās satelītu sistēmas. Šis noteikums neizslēdz iespēju citām struktūrvienībām, piemēram, satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas aprīkojuma ražotājiem, piekļūt šādai informācijai, ievērojot nediskriminējošus komerciālus noteikumus.

2.   Līgumslēdzējas puses cenšas sniegt dzīvības drošības pakalpojumiem paredzētos signālus vajadzīgajā drošības līmenī, kādu atzinušas kompetentas starptautiskas institūcijas.

8. pants

Atklāta piekļuve informācijai

1.   Ievērojot spēkā esošo eksporta kontroli, Līgumslēdzējas puses piekrīt nodrošināt nediskriminējošu publisku pieeju pietiekami plašai informācijai par to attiecīgajiem nekodētajiem civilās navigācijas un laika sinhronizācijas signāliem un reģionālajām satelītu sistēmām, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas tām personām, kuras vēlas izmantot šos signālus, ražot aprīkojumu šo signālu izmantošanai vai sniegt pievienotās vērtības pakalpojumus, kuros izmanto šādus signālus. Šāda informācija tostarp ietver signālu specifikācijas, ietverot tādus elementus kā minimālos izmantošanas noteikumus, radiofrekvenču raksturlielumus un navigācijas ziņu struktūru.

2.   Ciktāl Līgumslēdzējas puses nodrošina civilajiem lietotājiem civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālus vai pakalpojumus, reģionālās satelītu sistēmas vai pievienotās vērtības pakalpojumus, kas ir kodēti vai ar citiem raksturlielumiem, kas globālās navigācijas pakalpojuma sniedzējam dod tiesības liegt piekļuvi, Līgumslēdzēja puse, ievērojot spēkā esošo eksporta kontroli, nodrošina otras Līgumslēdzējas puses globālās navigācijas un laika sinhronizācijas aprīkojuma ražotājiem nediskriminējošu pieeju informācijai, kas vajadzīga šādas kodētas informācijas vai līdzīgu raksturlielumu iestrādei viņu aprīkojumā, par tirgus cenām piešķirot licences attiecībā uz vajadzīgo informāciju vai citiem līdzekļiem.

9. pants

Intelektuālais īpašums

Šis nolīgums neskar intelektuālā īpašuma tiesības, kas saistītas ar globālās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signāliem, pakalpojumiem vai iekārtām.

10. pants

Civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālu izmaksu segšana

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt navigācijas un laika sinhronizācijas signālu atklātu pakalpojumu, nepieprasot tiešu maksu par tiešo izmantošanu vai par reģionālajām satelītu sistēmām.

2.   Ciktāl Līgumslēdzēja puse veido sistēmu, ko varētu izmantot atlīdzības iekasēšanai no lietotājiem par starptautiskās aviācijas un jūrniecības dzīvības drošības pakalpojumiem, tai jāatbilst ICAO un IMO prasībām.

3.   Vajadzības gadījumā Līgumslēdzējas puses konsultējas par izmaksu segšanas politiku. Līgumslēdzējas puses sekmē praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu savu pakalpojumu sniegšanas maksas pārredzamību un uzskaitāmību.

11. pants

Valsts drošības savietojamība un frekvenču spektra izmantošana

1.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai veicinātu atbilstīgu frekvenču piešķiršanu satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signāliem, lai nodrošinātu radiofrekvenču savietojamību frekvenču spektra izmantošanā starp abiem signāliem, lai darītu visu iespējamo, aizsargājot savus signālus pret citu sistēmu radītiem radiofrekvenču traucējumiem, un lai sekmētu frekvenču spektra saskaņotu globālu izmantošanu jo īpaši ITU (Starptautiskā Elektrosakaru savienība). Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai identificētu traucējumu avotus un veiktu atbilstīgus pasākumus.

2.   Līgumslēdzējas puses paredz novērst satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu, vienlaikus saglabājot pakalpojumus ļaunprātīgu darbību neskartajos reģionus. Tālab pušu attiecīgie satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signāli atbilst valsts drošības savietojamības kritērijiem, kas izklāstīti dokumentos “Valsts drošības savietojamības atbilstība GPS un Galileo signāliem 1 559–1 610 MHz frekvenču joslā, 1., 2. un 3. daļa” (še turpmāk “Dokumenti par kritērijiem, pieņēmumiem un metodiku”), kas minēti pielikumā, izmantojot Dokumentos par kritērijiem, pieņēmumiem un metodiku norādīto metodiku un pieņēmumus.

3.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šā nolīguma pielikumā precizētā signālu struktūra atbilst Valsts drošības savietojamības kritērijiem, kas norādīti Dokumentos par kritērijiem, pieņēmumiem un metodiku.

4.   Lai saglabātu un pakāpeniski uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un drošību, sistēmām efektīvi jāpielāgojas neparedzētām tehnoloģiju, lietotāja vajadzību un frekvenču spektra vides izmaiņām. Līgumslēdzējas puses paredz attiecīgās sistēmas modernizāciju un pilnveidošanu, vienlaikus nodrošinot savietojamu un sadarbspējīgu kopīgo civilo signālu drošību un tirgus priekšrocības.

5.   Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju un apspriežas par pielikumā izklāstīto signālu pamatstruktūru īstenošanu. Līgumslēdzēja puse, izmantojot diplomātiskos kanālus, rakstiski paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei, ja tā nākotnē vēlas mainīt vai papildināt pielikumā norādītās un saskaņotās signālu pamatstruktūras.

6.   Ja vien Līgumslēdzēja puse nepauž bažas, pamatojoties uz valsts drošības savietojamību, kā tā ir atspoguļota Dokumentos par kritērijiem, pieņēmumiem un metodiku vai, pamatojoties uz radiofrekvenču savietojamību, trīs mēnešu laikā pēc 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, šī Līgumslēdzēja puse neiebilst pret paziņojumā norādītās alternatīvās signālu struktūras pieņemšanu un ieviešanu. Ja Līgumslēdzēja puse pauž bažas par valsts drošības vai radiofrekvenču savietojamību šajā laikposmā, Līgumslēdzējas puses nekavējoties uzsāk konsultācijas, lai pārbaudītu, vai alternatīvā signālu struktūra atbilst valsts drošības savietojamības kritērijiem, kas izklāstīti Dokumentos par kritērijiem, pieņēmumiem un metodiku, un radiofrekvenču savietojamībai, savietojamības analīzei izmantojot attiecīgos pieņēmumu un metodikas dokumentus, kas minēti pielikumā.

7.   Līgumslēdzējas puses piekrīt izmantot Galileo atklātā pakalpojuma un nākotnes GPS III civilo signālu (standarta pozicionēšanas pakalpojums) kopīgo pamata modulāciju. Līgumslēdzējas puses nekavējoties sadarbojas, lai optimizētu šo modulāciju viņu attiecīgajās sistēmās. Ja Līgumslēdzēja puse maina vai papildina savu Galileo atklātā pakalpojuma vai nākotnes GPS III civilo signālu modulāciju atbilstīgi 5. un 6. punktā izklāstītajai procedūrai, otrai Pusei nav jāmaina vai jāpapildina sava modulācija.

8.   Līgumslēdzējas vienojas izskatīt pasākumus, lai aizsargātu drošo valsts pakalpojumu valsts drošības savietojamības kontekstā, šim nolūkam izmantojot saskaņā ar 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu izveidoto drošības jautājumu darba grupu.

12. pants

GPS un Galileo meklēšanas un glābšanas pakalpojumi

Galileo un nākamās paaudzes GPS satelītiem plāno izveidot globālās meklēšanas un glābšanas pakalpojumu. Līgumslēdzējas puses piekrīt, ka šo pakalpojumu radiofrekvences ir savietojamas un, cik iespējams, sadarbspējīgas lietotāja līmenī. Līgumslēdzējas puses atbilstīgi sadarbojas jautājumos, kas saistīti ar Galileo un nākamās paaudzes GPS satelītu globālās meklēšanas un glābšanas pakalpojumiem COSPAS–SARSAT Padomē vai kādā citā savstarpējā forumā.

13. pants

Kārtība

1.   Līgumslēdzējas puses izveido darba grupas jautājumos, par kuriem bijusi divpusēja vienošanās. Katrā darba grupā vajadzības gadījumā piedalās Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes. Trešās puses līdzdalība darba grupās ir iespējama vienīgi tad, ja abas Līgumslēdzējas puses tam piekrīt.

2.   Saskaņā ar 1. punktu izveido šādas darba grupas:

a)	civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumu radiofrekvenču savietojamības un sadarbspējas darba grupa;

b)	tirdzniecības un civilo lietojumprogrammu darba grupa;

c)	darba grupa sadarbības sekmēšanai, veidojot un attīstot nākamās paaudzes civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas sistēmas;

d)	darba grupa ar GPS un Galileo saistītos drošības jautājumos, tostarp informācijas apmaiņa par drošu valsts pakalpojumu iespējamu izmantošanu un attiecīgo signālu mijiedarbību. Darba grupa arī definē paziņojumu un konsultāciju procedūras kārtību, kas minēta 11. pantā, kā arī iespējamās saskarnes.

3.   Vajadzības gadījumā Līgumslēdzējas puses var definēt saskaņā ar 1. punktu izveidoto darba grupu darba uzdevumus.

4.   Uz visu informācijas, aprīkojuma, tehnoloģiju vai citu datu apmaiņu (tostarp tādu, kas ir klasificēti), kā arī pakalpojumu veikšanu saskaņā ar šo nolīgumu attiecas visi spēkā esošie normatīvie akti, tostarp eksporta kontroles normatīvie akti. Šādu informāciju, aprīkojumu, tehnoloģiju vai citus pārsūtītos datus izmanto vienīgi šā nolīguma nolūkos un tos nepārsūta un nenodod lietošanai citai trešai valstij, uzņēmumam, personai, organizācijai vai valdībai bez Līgumslēdzējas puses iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma.

5.   Ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un oficiālo valsts politiku, Līgumslēdzējas puses vienojas iespējami drīzāk izskatīt iekārtu, informācijas, tehnoloģijas vai citu datu eksporta atļauju pieteikumus, kas ir noderīgi Galileo vai GPS attīstībai un ieviešanai.

6.   Ar klasificētu informāciju par šā nolīguma īstenošanu drīkst apmainīties darba grupās vai citādā veidā vienīgi saskaņā ar šā nolīguma pielikuma 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

7.   Līgumslēdzējas puses tiekas pēc vajadzības; būtībā vienreiz gadā, lai novērtētu darba grupu nepieciešamību, noteiktu vai grozītu darba grupu darba uzdevumus un izskatītu darba grupu paveikto darbu.

14. pants

Turpmākās darbības

Līgumslēdzējas puses plāno uzsākt sarunas par turpmāko nolīgumu saistībā ar attiecīgo neatkarīgi finansēto un ekspluatēto civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas sistēmu iespējamo sadarbību pēc tam, kad ir sasniegtas Galileo sākotnējā operacionālā jauda. Šajās sarunās Līgumslēdzējas puses plāno izpētīt dažādas koordinēšanas iespējas, piemēram, augsta līmeņa saskarnes padomes izveidi, kas tiktos vienreiz vai divreiz gadā, lai risinātu politiskos jautājumus un plānotu nākotnes sistēmas, neliela GPS–Galileo sekretariāta izveidi, lai apmainītos ar saskarnes datiem un nodrošinātu ikdienas darba koordinēšanu, un ieceltu sadarbības koordinatorus saskaņā ar divpusēju vienošanos.

15. pants

Darbība starptautiskos forumos

Lai veicinātu un īstenotu šā nolīguma mērķus, Līgumslēdzējas puses atbilstīgi sadarbojas divpusēju interešu jautājumos, kas skar civilās satelītu navigācijas un laika sinhronizācijas signālus un sistēmas, pievienotās vērtības pakalpojumus un globālās navigācijas un laika sinhronizācijas iekārtas ICAO, ITU, IMO un PTO un citās saistītās organizācijās un forumos.

16. pants

Finansēšana

Saskaņā ar šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse sedz izdevumus par attiecīgo pienākumu izpildi. Līgumslēdzēju pušu saistību izpilde atbilstīgi šim nolīgumam ir atkarīga no iedalīto līdzekļu pieejamības.

17. pants

Konsultēšana un domstarpību izšķiršana

1.   Ikviena domstarpība, kas ir saistīta ar šā nolīguma nosacījumiem, interpretēšanu vai piemērošanu, ir izšķirama konsultāciju ceļā.

2.   Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Savienotās Valstis, no otras puses, pēc vajadzības tiekas, lai konsultētos, kā paredzēts 1. punktā un 5. pantā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 5. un 6. punktā.

3.   Šis nolīgums neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības izšķirt domstarpības saskaņā ar PTO nolīgumiem.

18. pants

Līgumslēdzēju pušu definīcijas

Šā nolīguma nolūkos “Līgumslēdzējas puses” ir Eiropas Kopiena vai tās dalībvalstis vai Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis tajās jomās, kas ir to kompetencē, no vienas puses, un Savienotās Valstis, no otras puses.

19. pants

Pienākumi un atbildība

1.   Līgumslēdzējas puses ir atbildīgas par šā nolīguma saistību nepildīšanu.

2.   Ja nav skaidrs, vai saistības saskaņā ar šo nolīgumu ir Eiropas Kopienas vai tās dalībvalstu kompetencē, pēc Savienoto Valstu pieprasījuma Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis sniedz vajadzīgās ziņas. Ja šī informācija netiek sniegta ar visu pienācīgo lietderību vai ja sniedz pretrunīgu informāciju, iestājas nedalīta un solidāra atbildība.

20. pants

Spēkā stāšanās un darbības termiņš

1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, ka Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis un Savienotās Valstis ar diplomātiskām notām informē depozitāriju, ka ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas ir vajadzīgas, lai šis nolīgums varētu stāties spēkā.

2.   Šim nolīgumam pievienojas valstis, kuras kļūst par Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc dienas, kad nolīgumu ir parakstījušas Līgumslēdzējas puses.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta Līgumslēdzējas puses vienojas pagaidām piemērot šo nolīgumu no tā mēneša pirmās dienas, kas seko dienai, kad Līgumslēdzējas puses viena otrai ir paziņojušas, ka ir pabeigtas procedūras, kas ir vajadzīgas šim nolūkam.

4.   Šajā nolīgumā depozitārijs ir Eiropas Kopiena.

5.   Šis nolīgums ir spēkā desmit gadus. Vismaz trīs mēnešus pirms sākotnējā desmit gadu laikposma beigām Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai, vai tās plāno pagarināt nolīgumu uz nākamajiem pieciem gadiem. Tad to automātiski pagarina uz pieciem gadiem, ja vien Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, no vienas puses, vai Savienotās Valstis, no otras puses, rakstiski depozitārijam nepaziņo savu nodomu pagarināt līgumu vismaz trīs mēnešus pirms kārtējā nākamā piecu gadu laikposma.

6.   Šo nolīgumu groza vienīgi ar Līgumslēdzēju pušu piekrišanu. Līgumslēdzējas puses apstiprina ikvienu šā nolīguma grozījumu saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām.

7.   Līgumslēdzējas puses pārskata šā nolīguma īstenošanu 2008. gadā un tad tās drīkst lemt par nolīguma grozīšanu saskaņā ar 6. punktā minēto procedūru.

8.   Šo nolīgumu drīkst pārtraukt jebkurā brīdī, rakstiski par to paziņojot vienu gadu iepriekš.