30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/1

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2000 (2) (2000. gada 18. septembris), ar kuru ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā vai ir ar to saistītas, gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un muitas teritorijās, kas gūst labumu no stabilizācijas un asociācijas procesa, tika ieviesti ārkārtas pasākumi tirdzniecībā, ar kuriem paredz neierobežotu un no muitas nodokļiem brīvu pieeju Savienības tirgum. Tā kā Regula (EK) Nr. 2007/2000 ir vairākkārt būtiski grozīta, skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ tā tika kodificēta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1215/2009 (3).

(2)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, tika parakstīts 2008. gada 16. jūnijā Luksemburgā. Kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā, tika parakstīts un noslēgts (4) Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, (5) un tas stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā.

(3)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, tika parakstīts 2008. gada 29. aprīlī Luksemburgā. Kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā, tika parakstīts un noslēgts (6) Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, (7) un tas stājās spēkā 2010. gada 1. februārī.

(4)

Ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem un Pagaidu nolīgumiem ir izveidots uz nolīgumiem balstīts tirdzniecības režīms starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu un starp Eiropas Savienību un Serbiju. Tāpēc ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1215/2009, svītrojot Bosniju un Hercegovinu un Serbiju no to valstu saraksta, kuras saņem tarifu koncesijas par tiem pašiem produktiem, un jāpielāgo vispārējie tarifu kvotu apjomi konkrētiem produktiem atbilstoši ar līgumiem pamatotiem režīmiem. Tomēr uz Bosniju un Hercegovinu un Serbiju joprojām būtu jāattiecina Regula (EK) Nr. 1215/2009, ciktāl minētajā regulā ir paredzētas koncesijas, kas ir labvēlīgākas par pašreizējām koncesijām, kuras noteiktas atbilstoši divpusējiem līgumiem.

(5)

Regula (EK) Nr. 1215/2009 joprojām ir galvenais instruments, kas reglamentē tirdzniecības attiecības ar Kosovu (8). Kosovas nepārtraukta pieeja Savienības tirgum ir būtiska, lai notiktu Kosovas ekonomikas atveseļošanās, un visam reģionam. Vienlaikus šāda pieeja neradīs negatīvas sekas Savienībai.

(6)

Minēto apsvērumu dēļ un ņemot vērā to, ka Regulas (EK) Nr. 1215/2009 darbības termiņš beidzās 2010. gada 31. decembrī, ir lietderīgi Regulas (EK) Nr. 1215/2009 darbības termiņu pagarināt līdz 2015. gada 31. decembrim.

(7)

Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas starptautiskās saistības, šajā regulā paredzētie preferenciālie pasākumi būtu jāpiemēro ar nosacījumu, ka tiek saglabāts vai pagarināts esošais termiņš Savienībai piešķirtajam atbrīvojumam no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistībām.

(8)

Lai aizsargātu uzņēmēju ekonomiskās intereses, ir jāparedz pārejas pasākumi attiecībā uz precēm, kuras šīs regulas piemērošanas dienā atrodas tranzītā vai pagaidu glabāšanā muitas noliktavās vai brīvajās zonās.

(9)

Lai pieņemtu noteikumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam attiecībā uz nepieciešamajiem grozījumiem un I un II pielikuma tehniskajiem pielāgojumiem, ņemot vērā grozījumus kombinētās nomenklatūras kodos un Taric apakšnodaļās, kā arī nepieciešamos pielāgojumus, ņemot vērā tirdzniecības preferences, kas piešķirtas saskaņā ar vienošanos starp Savienību un šajā regulā minētajām valstīm un teritorijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(10)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz to, ka tiek apturētas tiesības izmantot preferenču sniegtās priekšrocības pārkāpumu gadījumā, autentiskuma sertifikātu izsniegšanu, ar kuriem apliecina, ka preču izcelsme ir attiecīgajā valstī vai teritorijā un ka tās atbilst šīs regulas definīcijai, un attiecībā uz šajā regulā paredzēto pasākumu pagaidu apturēšanu pilnībā vai daļēji, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (9).

(11)

Lai nodrošinātu nepārtrauktu tirdzniecību, šī regula ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2011. gada 1. janvāra,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Preferenču piemērošana

1.   Ievērojot 3. pantā paredzētos īpašos noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir Kosovas muitas teritorijā, izņemot produktus, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras 0102., 0201., 0202., 0301., 0302., 0303., 0304., 0305., 1604., 1701., 1702. un 2204. pozīcijai, drīkst importēt Savienībā bez kvantitatīviem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu ietekmi un ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu ietekmi.

2.   Attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Melnkalnē vai Serbijā, turpina piemērot šīs regulas noteikumus, kad tajā attiecīgi norādīts. Šādiem produktiem arī piemēro visas šajā regulā paredzētās koncesijas, kuras ir labvēlīgākas nekā koncesijas, kas paredzētas divpusējos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.”;

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

3)

regulas 3. pantu groza šādi:

4)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Tarifu kvotu īstenošana intensīvi barotu jaunlopu gaļai

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu tarifu kvotas intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 8. panta 4. punktā.”;

5)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Pilnvaru piešķiršana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu attiecībā uz:

6)

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas piemērošanas laiku. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms šā laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

7)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Komiteju procedūra

1.   Regulas 2. un 10. panta vajadzībām Komisijai palīdz Rietumbalkānu īstenošanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (10), nozīmē.

2.   Regulas 3. panta 4. punkta vajadzībām Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (11) 4. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Regulas 3. panta 2. punkta un 4. panta vajadzībām Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar 195. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (12). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

8)

regulas 10. pantu groza šādi:

9)

regulas 12. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2015. gada 31. decembrim.

Šajā regulā paredzētās preferences pilnībā vai daļēji pārtrauc piemērot gadījumos, kad tās nebūtu atļautas ar PTO piešķirto atbrīvojumu. Šāda pārtraukšana ir spēkā no dienas, kad minētais atbrīvojums vairs nav spēkā. Pietiekami savlaicīgi pirms minētās dienas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, informējot par to uzņēmējus un kompetentās iestādes. Paziņojumā konkrēti norāda, kuras šajā regulā paredzētās preferences vairs nav spēkā, un dienu, no kuras tās pārtrauc piemērot.”;

10)

regulas I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/7

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 357/79 (1979. gada 5. februāris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/109/EK (2001. gada 19. decembris) par dalībvalstīm veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem nolūkā noteikt dažu augļu koku sugu stādījumu ražošanas potenciālu (3) jau ir vairākkārt grozītas. Tā kā tagad ir vajadzīgi papildu grozījumi un vienkāršojumi, skaidrības labad un saskaņā ar jauno pieeju Savienības tiesību aktu vienkāršošanai un labākam regulējumam minētie tiesību akti būtu jāaizstāj ar vienu aktu.

(2)

Lai Komisija varētu veikt uzdevumu, kas tai uzticēts ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju, Komisijai jāsaņem precīza informācija par dažu ilggadīgo kultūru sugu stādījumu ražošanas potenciālu Savienībā. Lai nodrošinātu, ka kopējā lauksaimniecības politika tiek pienācīgi pārvaldīta, Komisija prasa regulāri – reizi piecos – gados sniegt datus par ilggadīgām kultūrām.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (4) nodrošina atsauces kopumu Eiropas statistikai par ilggadīgām kultūrām. Jo īpaši minētajā regulā prasīta atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un izmaksu lietderības principam.

(4)

Ir jāstiprina Eiropas statistikas sagatavošanā un publicēšanā iesaistīto iestāžu sadarbība.

(5)

Gatavojot un apkopojot Eiropas statistiku, būtu jāņem vērā starptautiskie ieteikumi un labākā prakse.

(6)

Vajadzētu būt pieejamai strukturālajai statistikai par ilggadīgām kultūrām, lai nodrošinātu to, ka ražošanas potenciāls un tirgus situācija varētu tikt uzraudzīta. Turklāt papildus informācijai, ko sniedz vienotā kopējā tirgus organizācijas kontekstā, būtiska ir informācija par statistikas reģionālo dalījumu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāuzdod vākt šādu informāciju un noteiktos datumos to nosūtīt Komisijai.

(7)

Strukturālā statistika par ilggadīgām kultūrām ir būtiska, lai Savienības mērogā varētu pārvaldīt tirgus. Tāpat ir būtiski, lai strukturālā statistika par ilggadīgām kultūrām būtu aptverta papildus ikgadējai statistikai par platībām un ražošanu, ko reglamentē citi Savienības tiesību akti attiecībā uz statistiku.

(8)

Lai izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas saimniecībām un pārvaldes iestādēm, būtu jānosaka robežvērtības, lai nošķirtu nebūtiskas struktūras no pamatstruktūrām, par kurām jāvāc statistika par ilggadīgām kultūrām.

(9)

Lai nodrošinātu datu saskaņošanu, ir skaidri jānosaka svarīgākās definīcijas, pārskata periodi un precizitātes prasības, kas piemērojamas, sagatavojot statistiku par ilggadīgām kultūrām.

(10)

Lai vajadzīgajā termiņā garantētu lietotājiem šīs statistikas pieejamību, būtu jānosaka laika grafiks datu nosūtīšanai Komisijai.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (5) visā dalībvalstu statistikā, ko nosūta Komisijai un kas sagatavota teritoriālo vienību dalījumā, jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku par ilggadīgam kultūrām, teritoriālās vienības būtu jādefinē saskaņā ar NUTS klasifikāciju. Tomēr, tā kā vīna un vīnogulāju nozares pareizai pārvaldībai vajadzīgi citi teritoriālie dalījumi, minētajai nozarei var noteikt atšķirīgas teritoriālās vienības.

(12)

Lai novērtētu datu kvalitāti un analizētu rezultātus, būtiski ir metodoloģiskie un kvalitātes ziņojumi, kas tādēļ būtu jāiesniedz regulāri.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu regulējumu sistemātiskai Eiropas statistikas datu sagatavošanai par ilggadīgām kultūrām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi labāk var sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no režīma, ko piemēro saskaņā ar Direktīvu 2001/109/EK, ar šo regulu būtu jāparedz iespēja piešķirt atkāpes dalībvalstīm, kurās šīs regulas piemērošanai valstu statistikas sistēmās būtu vajadzīgi plaša mēroga pielāgojumi un kurās šī piemērošana varētu radīt ievērojamas praktiskas problēmas.

(15)

Lai ņemtu vērā ekonomisko un tehnisko attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumiem I pielikumā noteiktajā sugu dalījumā grupās, blīvuma klasēs un vecuma klasēs un II pielikumā noteiktajos mainīgajos lielumos/raksturlielumos, lieluma klasēs, specializācijas pakāpēs un vīnogulāju šķirnēs, izņemot attiecībā uz izvēles iespēju sniegt pieprasīto informāciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(16)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (6).

(17)

Regula (EEK) Nr. 357/79 un Direktīva 2001/109/EK būtu jāatceļ.

(18)

Lai nodrošinātu Eiropas statistikas par ilggadīgām kultūrām pamatnostādnēs paredzēto darbību nepārtrauktību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra.

(19)

Ir notikusi apspriešanās ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju,

a)

deserta ābelēm;

b)

ābelēm, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei;

c)

deserta bumbierēm;

d)

bumbierēm, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei;

e)

aprikožu kokiem;

f)

deserta persiku kokiem;

g)

persiku kokiem, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei;

h)

apelsīnu kokiem;

i)

sīko citrusaugļu kokiem;

j)

citronkokiem;

k)

olīvkokiem;

l)

vīnogulājiem galda vīnogu ražošanai;

m)

vīnogulājiem citām vajadzībām.

1)

“ilggadīga kultūra” ir kultūra, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji; tā aizņem augsni ilgu laiku un dod ražu vairākus gadus;

2)

“apstādīts zemes gabals” ir lauksaimniecības zemes gabals, kā tas definēts 2. panta otrās daļas 1. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (7), un kas ir apstādīts ar vienu no šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajām ilggadīgajām kultūrām;

3)

“apstādīta platība” ir tādu zemes gabalu platība, kura apstādīta ar viendabīgiem attiecīgās ilggadīgās kultūras stādījumiem un noapaļota līdz tuvākajam 0,1 hektāram (ha);

4)

“ražas gads” ir kalendārais gads, kad sāk novākt ražu;

5)

“blīvums” ir augu skaits hektārā;

6)

“parastais stādīšanas periods” ir gada periods, kad parasti stāda ilggadīgās kultūras, sākot no rudens vidus un beidzot ar nākamā gada pavasara vidu;

7)

“stādīšanas gads” ir pirmais gads, kad augs sāk veģetatīvo attīstību pēc dienas, kad tas ir iestādīts tiešajā ražošanas vietā;

8)

“vecums” ir gadu skaits kopš stādīšanas gada, ko uzskata par 1. gadu;

9)

“deserta ābele, deserta bumbiere un deserta persiku koks” ir ābeļu, bumbieru un persiku koku stādījumi, izņemot tos, kuros iegūtie augļi īpaši paredzēti rūpnieciskai pārstrādei. Ja nav iespējams noteikt stādījumus, kuri paredzēti rūpnieciskai pārstrādei, attiecīgās teritorijas iekļauj šajā kategorijā;

10)

“vīnogulāji citām vajadzībām” ir vīnogulāju platības, kuras jāiekļauj vīna dārzu reģistrā, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 436/2009 (2009. gada 26. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (8), 3. pantā;

11)

“divējādas izmantošanas vīnogas” ir vīnogulāju šķirņu vīnogas, kas uzskaitītas vīnogulāju šķirņu klasifikācijā, ko dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (9), 120.a panta 2. līdz 6. punktu, un kas tiek audzētas vienai un tai pašai administratīvajai vienībai, gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā attiecīgā gadījumā galda vīnogu šķirnes; šķirnes žāvētu vīnogu ražošanai vai šķirnes vīna spirta ražošanai;

12)

“kombinētās kultūras” ir tādu kultūru kombinēšana, kuras vienlaikus tiek audzētas vienā zemes gabalā.

—

I pielikumā noteiktajā sugu dalījumā grupās, blīvuma klasēs un vecuma klasēs, un

—

II pielikumā noteiktajos mainīgajos lielumos/raksturlielumos, lieluma klasēs, specializācijas pakāpēs un vīnogulāju šķirnēs,

a)

to apsekojumu veidu, uz kuriem attiecas šī regula, un izmantoto metodoloģiju;

b)

precizitātes līmeni un aptvērumu, kas sasniegts šajā regulā minētajos izlases apsekojumos; un

c)

citu izmantoto avotu, kas nav apsekojumi, kvalitāti;

izmantojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus.

30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/21

(1)

Kopš 2007. gada Kopiena ir uzlabojusi savu ģeogrāfisko sadarbību ar jaunattīstības valstīm Āzijā, Vidusāzijā un Latīņamerikā, kā arī ar Irāku, Irānu, Jemenu un Dienvidāfriku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (2).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1905/2006 galvenais un visaptverošais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus. Turklāt saskaņā ar minēto regulu izveidoto ģeogrāfisko programmu darbības joma sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem tiek materiāli ierobežota, finansējot pasākumus, kas paredzēti, lai izpildītu Oficiālās attīstības palīdzības kritērijus (“OAP kritēriji”), ko noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK).

(3)

Savienības interesēs ir turpmāk padziļināt attiecības ar konkrētām jaunattīstības valstīm, kas ir svarīgi divpusējie partneri un procesu dalībnieki daudzpusējos forumos un globālā pārvaldībā. Savienība ir stratēģiski ieinteresēta veicināt daudzveidīgas saites ar šīm valstīm, jo īpaši pieredzes apmaiņu tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, augstākā izglītība, uzņēmējdarbība un zinātne. Tādēļ tai ir nepieciešams finanšu instruments, ar kuru varētu finansēt tādus pasākumus, kuri saskaņā ar OAP kritērijiem principā nav oficiālā attīstības palīdzība, bet kuriem tomēr ir būtiska nozīme attiecību stiprināšanā un kuri dod nozīmīgu ieguldījumu attiecīgo jaunattīstības valstu attīstībā un progresā.

(4)

Šajā nolūkā 2007. un 2008. gada budžeta procedūrās tika izveidotas četras sagatavošanas darbības, lai sāktu šādu pastiprinātu sadarbību saskaņā ar 49. panta 6. punkta b) apakšpunktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3). Minētās četras sagatavošanas darbības ir: uzņēmēju un zinātnieku apmaiņa ar Indiju; uzņēmēju un zinātnieku apmaiņa ar Ķīnu; sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Āzijā; un sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Latīņamerikā. Saskaņā ar minēto pantu no sagatavošanas darbībām izrietošā likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā finanšu gada beigām.

(5)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1934/2006 (4) mērķi un noteikumi ir piemēroti, lai īstenotu šādu pastiprinātu sadarbību ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1905/2006. Šajā nolūkā ir nepieciešams paplašināt Regulas (EK) Nr. 1934/2006 ģeogrāfisko darbības jomu un nodrošināt finansējumu, kas aptvertu sadarbību ar šīm jaunattīstības valstīm.

(6)

Līdz ar Regulas (EK) Nr. 1934/2006 darbības jomas ģeogrāfisko paplašināšanu attiecīgajām jaunattīstības valstīm kļuvuši pieejami divi dažādi ārpolitikas finansēšanas instrumenti. Vajadzētu nodrošināt, ka abi minētie finansēšanas instrumenti tiek strikti nodalīti. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 tiek finansēti pasākumi, kuri atbilst OAP kritērijiem, turpretī Regulai (EK) Nr. 1934/2006 būtu jāattiecas tikai uz tiem pasākumiem, kuri principā neatbilst minētajiem kritērijiem. Turklāt vajadzētu nodrošināt, ka līdz šim Regulas (EK) Nr. 1934/2006 darbības jomā esošās valstis – industrializētās valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni – pēc šīs regulas darbības jomas ģeogrāfiskās paplašināšanas nenonāktu sliktākā situācijā, jo īpaši attiecībā uz finansējumu.

(7)

Ņemot vērā to, ka ekonomiskā krīze visā Savienībā ir radījusi ārkārtēju budžeta saspīlējumu un ka ierosinātā ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšana attiecas uz valstīm, no kurām dažas ir sasniegušas tādu pašu konkurētspējas līmeni kā Savienība un no kurām dažās vidējais dzīves līmenis tuvojas dažu dalībvalstu dzīves līmenim, Savienībai sadarbībā vajadzētu ņemt vērā saņēmējvalstu centienus, lai ievērotu Starptautiskās Darba organizācijas starptautiskos nolīgumus un palīdzētu īstenot pasaules līmeņa mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā.

(8)

Ārējās darbības finanšu instrumentu īstenošanas pārskatā ir konstatēta nekonsekvence noteikumos, ar kuriem kā neatbilstīgas izslēdz izmaksas, kas attiecas uz nodokļiem, nodevām un citām maksām. Konsekvences labad tiek ierosināts šos noteikumus saskaņot ar citiem instrumentiem.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1934/2006,

1)

regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 1. līdz 4. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

Mērķis

1.   Šīs regulas nolūkā industrializētas valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni ir šīs regulas I pielikumā uzskaitītās valstis un teritorijas un “jaunattīstības valstis” ir valstis, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (5), un kuras ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā. Turpmāk tās kopā norādītas kā “partnervalstis”.

Ar šajā regulā paredzēto Savienības finansējumu atbalsta ekonomisku, finanšu, tehnisku, kultūras un akadēmisku sadarbību ar partnervalstīm tās kompetencē esošajās 4. pantā izklāstītajās jomās. Šīs regulas nolūks ir finansēt pasākumus, kas principā neatbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (“ESAO/APK”) noteiktajiem oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem (“OAP kritēriji”).

2.   Galvenais mērķis, sadarbojoties ar partnervalstīm, ir konkrēti reaģēt uz vajadzību stiprināt saites un vēl vairāk iesaistīties divpusējās, reģionālās un daudzpusējās attiecībās ar tām, lai izveidotu labvēlīgāku un pārredzamāku vidi Savienības un partnervalstu attiecību izvēršanai atbilstoši principiem, kas nosaka Savienības ārējās darbības saskaņā ar Līgumiem. Minētais cita starpā attiecas arī uz demokrātijas veicināšanu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tiesiskumu, kā arī uz pienācīga darba un labas pārvaldības veicināšanu un vides saglabāšanu, lai veicinātu partnervalstu progresu un ilgtspējīgu attīstību.

2. pants

Darbības joma

1.   Sadarbība ir vērsta uz saišu veidošanu ar partnervalstīm, tā sekmējot dialogu un attiecību atjaunošanu un veicinot līdzīgas politiskās, ekonomiskās un institucionālās struktūras un vērtības. Savienība cenšas arī palielināt sadarbību un tirdzniecību ar esošiem vai arvien svarīgākiem divpusējiem partneriem un procesu dalībniekiem daudzpusējos forumos un globālajā pārvaldībā. Sadarbība attiecas arī uz partneriem, ar kuriem Savienība ir stratēģiski ieinteresēta veicināt saites un savas vērtības, kas paredzētas Līgumos.

2.   Attiecīgi pamatotos gadījumos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti un sekmētu reģionālu sadarbību, Komisija, pieņemot 6. pantā minētās ikgadējās rīcības programmas, var pieņemt lēmumu, ka valstis, kas nav uzskaitītas pielikumos, ir tiesīgas saņemt saskaņā ar šo regulu finansētus pasākumus, ja projektam vai programmai, ko paredzēts īstenot, ir reģionālas vai pārrobežu iezīmes. To var paredzēt 5. pantā minētajās daudzgadu sadarbības programmās.

3.   Komisija groza I un II pielikumā ietvertos sarakstus atbilstoši ESAO/APK regulāri pārskatītam jaunattīstības valstu sarakstam un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

4.   Attiecībā uz Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu īpašu uzmanību atbilstošos gadījumos velta tam, lai partnervalstis ievērotu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) noteiktos darba pamatstandartus un censtos mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

5.   Attiecībā uz šīs regulas II pielikumā uzskaitītajām valstīm stingri ievēro politikas atbilstību pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1337/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs (6).

3. pants

Vispārēji principi

1.   Savienības pamatā ir brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principi, un tā ar dialogu un sadarbību cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt partnervalstu apņēmību ievērot šos principus.

2.   Īstenojot šo regulu, piemēro diferencētu pieeju sadarbības veidošanā ar partnervalstīm, attiecīgā gadījumā ņemot vērā to ekonomisko, sociālo un politisko situāciju, kā arī konkrētas Savienības intereses, stratēģijas un prioritātes.

3.   Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, atbilst Savienības un partnervalstu sadarbības jomām, kas konkrēti izklāstītas instrumentos, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos, kā arī jomām, kurās Savienība ir īpaši ieinteresēta un kuras tai ir prioritāras.

4.   Īstenojot pasākumus, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Savienība cenšas nodrošināt šo pasākumu saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām, kā arī ar citām atbilstīgām Savienības politikas jomām, jo īpaši attīstības sadarbību. Šo atbilstību nodrošina, definējot politiku, veicot stratēģisko un finanšu plānošanu un īstenojot pasākumus.

5.   Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, papildina dalībvalstu un citu Savienības publisko struktūru centienus tirdzniecības attiecību un kultūras, akadēmiskās un zinātniskās apmaiņas jomā un dod tiem papildu vērtību.

6.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un regulāri veic viedokļu apmaiņu ar to.

4. pants

Sadarbības jomas

Ar Savienības finansējumu atbalsta sadarbības pasākumus saskaņā ar 1. pantu, un tas atbilst šīs regulas vispārējam nolūkam, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Savienības finansējums attiecas uz pasākumiem, kas principā neatbilst OAP kritērijiem un kas var ietvert reģionālu aspektu, šādās sadarbības jomās:

3)

regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Daudzgadu sadarbības programmas attiecas tikai uz šīs regulas spēkā esamības laiku. Tajās izklāsta Savienības īpašās intereses un prioritātes, vispārējos mērķus un gaidāmos rezultātus. Jo īpaši attiecībā uz Erasmus Mundus programmām ievēro pēc iespējas vienlīdzīgāku ģeogrāfisko sadalījumu. Tajās arī izklāsta jomas, ko Savienības izvēlējusies finansēt, un norāda līdzekļu vispārējo orientējošo sadalījumu pa prioritārām jomām un pa partnervalstīm vai partnervalstu grupām attiecīgā termiņā. Vajadzības gadījumā var norādīt diapazonu. Daudzgadu sadarbības programmas tiek pārskatītas vidusposmā vai, vajadzības gadījumā, ad hoc.”;

4)

pievieno šādu pantu:

“5.a pants

Savienības stratēģiskās intereses, vispārējie mērķi un finansējuma prioritārās jomas un gaidāmie rezultāti attiecībā uz sadarbību ar II pielikumā minētajām partnervalstīm

Regulas 5. pantā minētās daudzgadu sadarbības programmas ar partnervalstīm, kas uzskaitītas II pielikumā, ir balstītas uz šādiem vispārējiem mērķiem, prioritārām finansēšanas jomām un gaidāmiem rezultātiem:

Minētām darbībām vajadzētu palīdzēt sniegt savstarpējus ieguvumus no sadarbības izglītības, kultūras un pilsoniskās sabiedrības jomā. To panāk, uzlabojot piedāvātās izglītības kvalitāti un risinot kopējās problēmas saistībā ar tādas sabiedrības veidošanu, kura balstīta uz zināšanām. Veiktajām darbībām vajadzētu dot papildu ieguldījumu savstarpējā ideju, zināšanu, pētniecības un tehnoloģiju rezultātu izplatīšanā, kas panākta ar akadēmisko un profesionālo apmaiņu palīdzību, jo īpaši ar partnervalstīm, kurām ir Savienības augstākās izglītības sistēmām pielīdzināmas sistēmas.”;

5)

regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija pieņem gada rīcības programmas, kas pamatojas uz 5. pantā minētajām daudzgadu sadarbības programmām, un tās nosūta vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

6)

regulas 7. pantu groza šādi:

7)

regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Savienības finansējums principā netiek izmantots, lai finansētu nodokļus, muitas nodokļus un citas fiskālas maksas partnervalstīs.”;

8)

regulas 9. pantu groza šādi:

9)

regulas 12. pantu groza šādi:

10)

regulas 13. un 14. pantu aizstāj ar šādiem:

“13. pants

Izvērtēšana

1.   Komisija regulāri izvērtē darbības un programmas, ko finansē saskaņā ar šo regulu, lai attiecīgā gadījumā vai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma, izmantojot neatkarīgu ārēju izvērtējumu ziņojumus, pārliecinātos, vai mērķi ir sasniegti, un lai varētu formulēt ieteikumus, kā uzlabot turpmākas darbības. Rezultātus izmanto programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

2.   Komisija informācijas nolūkā nosūta 1. punktā minētos novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Izvērtējot ar šo regulu paredzēto Savienības sadarbību, Komisija iesaista ieinteresētās puses, tostarp nevalstiskas struktūras.

14. pants

Gada ziņojums

Komisija izvērtē panākumus, kas gūti, īstenojot saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei detalizētu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā izklāsta budžeta īstenošanas rezultātus un iepazīstina ar visām finansētajām darbībām un programmām un, ciktāl iespējams, izklāsta sadarbības pasākumu un programmu galvenos rezultātus un ietekmi.”;

11)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Finanšu noteikumi

Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 172 miljoni valstīm, kas uzskaitītas I pielikumā, un EUR 176 miljoni valstīm, kas uzskaitītas II pielikumā. Šīs gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.”;

12)

regulas pielikumā virsrakstu aizstāj ar šādu:

Industrializētas valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni, uz ko attiecas šī regula”;

13)

pievieno jaunu II un III pielikumu, kuru teksts izklāstīts šīs regulas pielikumā.

30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/30

(1)

Lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamata noteikumi, kuros ietverta Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (3), Padomes Regula (EK) Nr. 1934/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (5), Padomes Regula (Euratom) Nr. 300/2007 (2007. gada 19. februāris), ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2006 (2006. gada 20. decembris) par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (8).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1905/2006 īstenošana parādīja, ka pastāv neatbilstības saistībā ar izņēmumu attiecībā uz principu par izmaksu, kas saistītas ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, neattiecināmību uz Savienības finansējumu. Tādēļ ir ierosināts grozīt attiecīgos noteikumus minētajā regulā, lai to saskaņotu ar pārējiem instrumentiem.

(3)

Šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1905/2006,

30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/32

(1)

Lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamata noteikumi, kuros ietverta Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (3), Padomes Regula (EK) Nr. 1934/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (5), Padomes Regula (Euratom) Nr. 300/2007 (2007. gada 19. februāris), ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2006 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (8).

(2)

Šo regulu īstenošana atklāja pretrunas saistībā ar izņēmumiem neattiecināmības principa piemērošanai ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem saistīto izmaksu Savienības finansējumam. Tādēļ ir ierosināts grozīt attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 1889/2006, lai saskaņotu to ar pārējiem instrumentiem.

(3)

Šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1889/2006 būtu attiecīgi jāgroza,

30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/34

(1)

Savienības attīstības politikas mērķis ir nabadzības samazināšana un ilgtermiņā – tās izskaušana.

(2)

Kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumslēdzēja puse Savienība ir apņēmusies integrēt tirdzniecību savās attīstības stratēģijās un veicināt starptautisko tirdzniecību, lai sekmētu attīstību un nabadzības samazināšanu un ilgtermiņā – tās izskaušanu pasaulē.

(3)

Savienība atbalsta Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstis to centienos samazināt nabadzību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību un atzīst šo valstu izejvielu nozares nozīmību.

(4)

Savienība ir apņēmusies atbalstīt jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis, iespējams, varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar mainīgajiem tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši saistībā ar PTO kontekstā notiekošo lielākās labvēlības režīma tarifa liberalizāciju, kā arī divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Savienību un Latīņamerikas valstīm. Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1905/2006 (2) būtu jāpievieno ĀKK programma par papildu pasākumiem banānu nozarē (“PPB programma”).

(5)

Saistībā ar PPB programmu pieņemamo finanšu palīdzības pasākumu mērķim vajadzētu būt to cilvēku dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazie lauksaimnieki un mazās struktūras, kā arī nodrošināt darba noteikumu, arodveselības un darba drošības standartu un vides normu ievērošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdu izmantošanu. Tādēļ ar minētajiem pasākumiem būtu jāatbalsta no banānu eksporta uz Eiropas Savienību atkarīgo reģionu pielāgošanās un vajadzības gadījumā jāaptver reorganizācija, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai uz projektiem vērstas intervences darbības. Veicot šos pasākumus, būtu jāņem vērā banānu eksporta nozares sagaidāmā attīstība un jātiecas veicināt sociālās izturētspējas politiku, ekonomikas dažādošanu vai ieguldījumus konkurētspējas uzlabošanai gadījumos, kad šīs darbības var uzskatīt par dzīvotspējīgām, ņemot vērā rezultātus un pieredzi, kas gūta, piemērojot īpašo palīdzības sistēmu tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2686/94 (3), un īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 856/1999 (4) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1609/1999 (5). Savienība atzīst nepieciešamību veicināt to, ka banānu nozarē gūtie ienākumi tiek sadalīti taisnīgāk.

(6)

PPB programmai vajadzētu papildināt pielāgošanās procesu ĀKK valstīs, kuras pēdējos gados ir eksportējušas uz Savienību ievērojamus banānu daudzumus un kuras var skart liberalizācija saistībā ar Ženēvas Nolīgumu par banānu tirdzniecību (6) vai divpusējie un reģionālie nolīgumi, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Savienību un Latīņamerikas valstīm. PPB programma balstās uz īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm. Tā atbilst Savienības starptautiskajām saistībām PTO kontekstā, tās mērķis ir pārstrukturēšana un konkurētspējas uzlabošana, un tāpēc tai ir pagaidu raksturs, proti, tās darbības ilgums ir trīs gadi (2011.–2013. gads).

(7)

Komisijas 2010. gada 17. marta paziņojuma “Divgadu ziņojums par īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm” secinājumos ir minēts, ka iepriekšējās atbalsta programmas sniedza būtisku ieguldījumu, lai panāktu uzlabotu ekonomikas dažādošanas spēju, tomēr to pilnīgu ietekmi vēl nav iespējams noteikt, un ka ĀKK valstu banānu eksports joprojām ir nestabils.

(8)

Komisija ir veikusi īpašās palīdzības struktūras programmas novērtējumu, tomēr tā nav veikusi novērtējumu par papildu pasākumiem banānu nozarē.

(9)

Komisijai būtu jānodrošina šīs programmas un saņēmējvalstīs darbojošos reģionālo un valstu provizorisko programmu saskaņošana, jo īpaši attiecībā uz mērķu īstenošanu ekonomikas, lauksaimniecības, sociālajā un vides jomā.

(10)

Gandrīz 2 % no pasaules banānu tirdzniecības ir sertificējušas taisnīgas tirdzniecības ražotāju organizācijas. Taisnīgās tirdzniecības minimālās cenas tiek fiksētas, pamatojoties uz apspriedēs ar ieinteresētajām personām noteiktu “ilgtspējīgu ražošanas izmaksu” aprēķinu, lai tādējādi ņemtu vērā izmaksas, kas saistītas ar pieņemamu sociālo un vides normu ievērošanu, un lai nodrošinātu saprātīgu peļņu, kas ļautu ražotājiem veikt ieguldījumus viņu darbības ilgtermiņa stabilitātē.

(11)

Lai nepieļautu vietējo strādājošo ekspluatāciju, dalībniekiem banānu nozares ražošanas ķēdē būtu jāvienojas par nozarē radīto ienākumu taisnīgu sadali.

(12)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1905/2006,

1)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Savienības atbalsta īstenošana

Atbilstīgi šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem Savienības palīdzību īsteno, izmantojot ģeogrāfiskās un tematiskās programmas, kas noteiktas 5. līdz 16. pantā, un programmas, kas paredzētas 17. un 17.a pantā.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Galvenās ĀKK banānu piegādātājvalstis

1.   ĀKK banānu piegādātājvalstis, kas uzskaitītas IIIa pielikumā, gūst labumu no programmas par papildu pasākumiem banānu nozarē (“PPB programma”).

2.   No IV pielikumā minētās summas Komisija nosaka maksimālo provizorisko summu, kas pieejama katrai šā panta 1. punktā minētajai atbilstīgai ĀKK banānu piegādātājvalstij, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

Piešķīrumu sadales kritēriju novērtējuma pamatā ir reprezentatīvi dati par laikposmu līdz 2011. gadam, šim laikposmam nepārsniedzot piecus gadus. Provizoriskam piešķīrumu sadalījumam starp valstīm šos trīs kritērijus ņems vērā tādā pašā veidā attiecībā uz visām atbilstīgām palīdzības saņēmējvalstīm.

Pamatojoties uz iepriekšminēto kritēriju piemērošanu, Komisija informēs Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā pirms šā panta 3. punktā minētās daudzgadu atbalsta stratēģijas pieņemšanas plānots izmantot IV pielikumā minēto provizorisko finanšu piešķīrumu sadalījumu. Ar minēto informāciju noteiks, kāda ir provizoriskā summa, kas pieejama katrai atbilstīgai ĀKK banānu piegādātājvalstij.

3.   Pēc analoģijas ar 19. pantu un saskaņā ar 21. pantu Komisija pieņem daudzgadu atbalsta stratēģijas. Tā nodrošina, lai šīs stratēģijas papildinātu attiecīgo valstu ģeogrāfiskās stratēģijas dokumentus, kā arī nodrošina banānu nozares papildu pasākumu pagaidu raksturu.

Daudzgadu atbalsta stratēģijās papildu pasākumiem banānu nozarē ietver:

Saskaņā ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7), novērtē PPB programmas un attiecīgo valstu panākto progresu, novērtējumā iekļaujot ieteikumus par veicamajiem pasākumiem un to raksturu.

3)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Stratēģijas dokumentu un provizorisko daudzgadu programmu pieņemšana

Komisija saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem 19. un 20. pantā minētos stratēģijas dokumentus un provizoriskās daudzgadu programmas, kā arī to pārskatus, kas minēti 19. panta 2. punktā un 20. panta 1. punktā, un attiecīgi 17. un 17.a pantā minētos papildu pasākumus.”;

4)

regulas 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Budžeta saistības tiek pildītas, pamatojoties uz Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 17.a panta 3. punktu, 22. panta 1. punktu, 23. panta 1. punktu un 26. panta 1. punktu.”;

5)

regulas 31. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Regulas 11. līdz 16. pantā paredzēto tematisko programmu un 17. un 17.a pantā paredzēto programmu finansēto iepirkuma vai dotāciju līgumu piešķiršanā var piedalīties visas fiziskās personas, kas ir jaunattīstības valsts valstspiederīgie, vai juridiskās personas, kas ir reģistrētas jaunattīstības valstī, kā noteikusi ESAO/APK un kā noteikts II pielikumā, papildus fiziskām vai juridiskām personām, kas ir atbilstīgas, pamatojoties uz tematisko programmu vai 17. un 17.a pantā paredzētajām programmām. Komisija publicē un atjaunina II pielikumu atbilstīgi regulāriem ESAO/APK pārskatiem par palīdzības saņēmēju sarakstu un par to informē Padomi.”;

6)

regulas 38. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Bāzes finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 17 087 miljoni.

2.   Provizoriskās summas, kas piešķirtas katrai 5. līdz 10. pantā, 11. līdz 16. pantā, kā arī 17. un 17. a pantā minētajai programmai, ir noteiktas IV pielikumā. Šīs summas ir noteiktas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.”;

7)

iekļauj IIIa pielikumu, kas ietverts šīs regulas I pielikumā;

8)

regulas IV pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas II pielikumā.

30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/41

(1)

Savienības noteikumi par vietējo pierobežas satiksmi, kuri paredzēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1931/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas konvencijas noteikumus (2), un kuri ir spēkā kopš 2007. gada, nav radījuši šķēršļus tirdzniecībai, sociālajai un kultūras apmaiņai vai reģionālajai sadarbībai ar kaimiņvalstīm, vienlaikus saglabājot visas Šengenas zonas drošību.

(2)

Kaļiņingradas apgabalam ir īpaša ģeogrāfiskā situācija: relatīvi nelielā teritorija, kuru pilnībā ieskauj divas dalībvalstis, veido vienīgo anklāvu Eiropas Savienībā; apgabala forma un iedzīvotāju sadalījums ir tāds, ka, piemērojot standarta noteikumus par pierobežas definīciju, anklāvs tiktu mākslīgi sadalīts, kā rezultātā dažiem iedzīvotājiem būtu pieejami vietējās pierobežas satiksmes atvieglojumi, bet vairākumam, tostarp Kaļiņingradas pilsētas iedzīvotājiem, tie nebūtu pieejami. Ņemot vērā Kaļiņingradas apgabala viendabīgumu, lai varētu uzlabot tirdzniecību, sociālo un kultūras apmaiņu un reģionālo sadarbību, būtu jāievieš īpašs izņēmums Regulā (EK) Nr. 1931/2006, kas ļautu visu Kaļiņingradas apgabalu uzskatīt par pierobežu.

(3)

Konkrēts pierobežas apgabals Polijas pusē arī būtu jāatzīst par atbilstīgu pierobežas zonu, lai Regulas (EK) Nr. 1931/2006 piemērošanai minētajā reģionā būtu reāla ietekme, radot lielākas iespējas tirdzniecībai, sociālajai un kultūras apmaiņai un reģionālajai sadarbībai starp Kaļiņingradas apgabalu, no vienas puses, un lielākajiem centriem Polijas ziemeļos, no otras puses.

(4)

Šī regula neskar pierobežas vispārējo definīciju un pilnībā ievēro noteikumus un nosacījumus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1931/2006, tostarp sankcijas, ko dalībvalstis piemēro pierobežas iedzīvotājiem, kuri ļaunprātīgi izmanto vietējās pierobežas satiksmes režīmu.

(5)

Šī regula dod ieguldījumu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas stratēģiskās partnerības turpmākā sekmēšanā atbilstīgi prioritātēm, kas izklāstītas Plānā par kopējo brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un ņem vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas attiecības kopumā.

(6)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, iekļaut Kaļiņingradas apgabalu un dažus Polijas administratīvos rajonus atbilstīgajā pierobežas zonā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(7)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu iesaistīšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (3), – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai (4).

(8)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (6) 3. pantu.

(9)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot kopā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (8) 3. pantu.

(10)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos valsts tiesību aktos.

(11)

Šī regula pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(12)

Šī regula pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās, saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

1)

regulas 3. panta 2. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Šīs regulas pielikumā uzskaitītās teritorijas uzskatāmas par daļu no pierobežas.”;

2)

šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu pievieno kā pielikumu.

30.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/44

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai (3) (“GFCM”) Eiropas Kopiena pievienojās Nolīgumam par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveidi (“GFCM nolīgums”).

(2)

GFCM nolīgums paredz atbilstošu struktūru daudzpusējai sadarbībai, lai veicinātu ūdeņu dzīvo jūras resursu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un pēc iespējas labāku izmantošanu Vidusjūrā un Melnajā jūrā ilgtspējīgā līmenī un ar zemu apdraudējuma risku.

(3)

Eiropas Savienība, kā arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija ir GFCM nolīguma puses.

(4)

GFCM pieņemtie ieteikumi ir saistoši tās nolīguma pusēm. Tā kā Savienība ir GFCM nolīguma puse, šādi ieteikumi ir tai saistoši, un tāpēc tie būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos, ja vien to saturs jau nav pārņemts Savienības tiesību aktos.

(5)

GFCM savās 2005., 2006., 2007. un 2008. gada sesijās pieņēma virkni ieteikumu un rezolūciju par atsevišķiem zivsaimniecības jautājumiem GFCM nolīguma apgabalā; tie tika uz laiku īstenoti Savienības tiesību aktos ar ikgadējām regulām par zvejas iespējām vai – attiecībā uz GFCM ieteikumiem Nr. 2005/1 un Nr. 2005/2 – ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (4) 4. panta 3. punktu un 24. pantu.

(6)

Skaidrības, vienkāršības un juridiskās noteiktības labad un, tā kā ieteikumu pastāvīguma dēļ ir nepieciešams arī pastāvīgs juridisks instruments to īstenošanai Savienības tiesību aktos, ir lietderīgi minētos ieteikumus īstenot ar vienotu tiesību aktu, turpmākos ieteikumus pievienojot minētajam tiesību aktam kā grozījumus.

(7)

GFCM ieteikumi attiecas uz visu GFCM nolīguma apgabalu, proti, Vidusjūras, Melnās jūras un savienojošiem ūdeņiem, kā tas definēts GFCM nolīguma preambulā, un tāpēc skaidrības un juridiskās noteiktības labad tie būtu jāīsteno vienā atsevišķā regulā, nevis jāgroza Regula (EK) Nr. 1967/2006, kura attiecas tikai uz Vidusjūru.

(8)

Daži Regulas (EK) Nr. 1967/2006 noteikumi būtu jāattiecina ne vien uz Vidusjūru, bet uz visu GFCM nolīguma apgabalu. Tāpēc minētie noteikumi būtu jāsvītro Regulā (EK) Nr. 1967/2006 un jāiekļauj šajā regulā. Turklāt būtu sīkāk jāprecizē daži minētajā regulā paredzētie noteikumi attiecībā uz minimālo linuma acs lielumu.

(9)

“Zvejas lieguma apgabali”, kas GFCM ieteikumos noteikti saistībā ar teritorijas pārvaldības pasākumiem, ir līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētajām “aizsargājamām zvejas teritorijām”.

(10)

Savā gadskārtējā sesijā 2009. gada 23.–27. martāGFCM, pamatojoties uz Zinātniskās padomdevējas komitejas (“ZPK”) zinātnisko padomu, kas ietverts tās 11. sesijas ziņojumā (FAO ziņojums Nr. 890), pieņēma ieteikumu izveidot zvejas lieguma apgabalu Lionas jūras līcī. Ir lietderīgi īstenot šo pasākumu, izmantojot zvejas piepūles pārvaldības sistēmu.

(11)

Dažu zvejas rīku selektivitāte jauktajā zvejā Vidusjūrā nedrīkst pārsniegt konkrētu līmeni. Papildus zvejas piepūles vispārējai kontrolei un ierobežošanai ir svarīgi ierobežot zvejas piepūli apgabalos, kuros pulcējas būtisku krājumu pieaugušas zivis, lai nodrošinātu vairošanās apdraudējuma riska līmeni, kas ir pietiekami zems, lai ļautu šos krājumus apsaimniekot ilgtspējīgi. Tāpēc attiecībā uz apgabalu, ko izpēta ZPK, ir ieteicams vispirms ierobežot zvejas piepūli līdz iepriekšējam līmenim un tad neļaut šo līmeni paaugstināt.

(12)

Padomam, ar kuru pamatoti pārvaldības pasākumi, vajadzētu būt balstītam uz atbilstošo flotes kapacitātes un aktivitātes datu zinātnisko izmantošanu, uz izmantoto resursu bioloģisko statusu un zvejniecību sociālo un ekonomisko situāciju. Minētie dati jāsavāc un jāiesniedz laikus, lai GFCM palīgstruktūras varētu sagatavot savu ieteikumu.

(13)

GFCM 2008. gada sesijā pieņēma ieteikumu par reģionālu shēmu attiecībā uz pasākumiem ostas valstī, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju GFCM apgabalā. Lai gan Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (5), kopumā aptver minētā ieteikuma saturu un tika piemērota no 2010. gada 1. janvāra, tomēr dažas tās daļas, piemēram, ostās veikto inspekciju biežums, aptveramība un procedūra, ir jāiekļauj šajā regulā, lai tās pielāgotu GFCM nolīguma apgabala īpatnībām.

(14)

Būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz to, kādā formātā un veidā tiek nosūtīts ziņojums par zvejas lieguma apgabalos veiktajām zvejas darbībām; iesniegumi par sliktu laika apstākļu dēļ zaudēto dienu pārnešanu lielo korifēnu zvejai sezonas lieguma laikā un ziņojumi par šādu dienu pārnesi; ziņojumi par lielo korifēnu zvejas datu vākšanu; informācija par minimālā linuma acs lieluma izmantošanu tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, un dati par statistikas matricām, kā arī attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (6).

(15)

Lai nodrošinātu, ka Savienība turpina pildīt savas saistības atbilstīgi GFCM nolīgumam, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai Savienības tiesību aktos īstenotu Savienībai par saistošiem kļuvušos grozījumus spēkā esošajos GFCM pasākumos, kas jau ir īstenoti Savienības tiesību aktos, attiecībā uz GFCM izpildsekretāra informēšanu par minimālo linuma acs lielumu Melnajā jūrā; saraksta ar atļauju saņēmušajiem kuģiem nosūtīšanu GFCM izpildsekretāram GFCM reģistra vajadzībām; ostas valsts pasākumiem; sadarbību, informēšanu un ziņojumiem; GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu tabulu, karti un ģeogrāfiskās koordinātas; ostas valsts veiktas kuģu inspekcijas kārtību un GFCM statistikas matricām. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija savā sagatavošanas darbā rīkotu attiecīgas apspriedes, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

a)

“GFCM nolīguma apgabals” ir Vidusjūra un Melnā jūra un savienojošie ūdeņi, kā aprakstīts GFCM nolīgumā;

b)

“zvejas piepūle” ir rādītājs, ko iegūst, reizinot kW vai GT (bruto tonnāžā) izteiktu zvejas kuģa kapacitāti ar darbību, kas izteikta ar jūrā pavadīto dienu skaitu;

c)

“jūrā pavadīta diena” ir jebkura kalendārā diena, kurā kuģis neatrodas ostā, neatkarīgi no tā, cik lielu šīs dienas daļu minētais kuģis atrodas apgabalā;

d)

“ES Flotes reģistra numurs” ir Kopienas flotes reģistra numurs, kā tas definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (8) I pielikumā.

—

42° 40′ N, 4° 20′ E

—

42° 40′ N, 5° 00′ E

—

43° 00′ N, 4° 20′ E

—

43° 00′ N, 5° 00′ E.

a)

maksimālais stundu skaits dienā, kurās kuģim ir atļauts iesaistīties zvejas darbībās;

b)

maksimālais dienu skaits nedēļā, kurās kuģim ir atļauts palikt jūrā un neatrasties ostā; un

c)

obligātais laiks zvejas kuģu izbraukšanai no ostas, kurā tie reģistrēti, un ienākšanai tajā.

a)

dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Lophelia rifs pie Capo Santa Maria di Leuca”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:

b)

dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Nīlas deltas apgabala aukstūdens ogļūdeņražu izplūdes vietas”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:

c)

dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Eratosthenes jūras pacēlums”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas koordinātas:

a)

ziņojumu, kurā izklāstīta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;

b)

kuģa nosaukumu un tā numuru ES Flotes reģistrā.

a)

kuģa numurs ES Flotes reģistrā un ārējais marķējums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā;

b)

laika periods, kurā atļauta zveja un/vai pārkraušana;

c)

izmantotie zvejas rīki.

a)

vienīgi kuģiem, kuri kuģo ar to karogiem un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, un kuriem uz klāja ir to izsniegta zvejas atļauja, ir atļauts veikt zvejas darbības GFCM nolīguma apgabalā, ievērojot minētās atļaujas noteikumus;

b)

zvejas atļaujas neizsniedz kuģiem, kas veikuši nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“NNN zveju”) GFCM nolīguma apgabalā vai citviet, ja vien jaunie īpašnieki neiesniedz atbilstošus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav nekādu juridisku, labuma gūšanas vai finansiālu interešu attiecībā uz to kuģiem, ka tie vairs neīsteno kontroli pār kuģiem vai ka to kuģi nepiedalās NNN zvejā un nav saistīti ar to;

c)

ciktāl iespējams, tās ar saviem tiesību aktiem aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, piedalīties zvejas darbībās GFCM nolīguma apgabalā vai būt saistītiem ar šādu zveju, ko veic kuģi, kuri nav iekļauti GFCM reģistrā;

d)

ciktāl iespējams, tās savos tiesību aktos paredz prasību, ka to kuģu īpašniekiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, jābūt karoga dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām;

e)

to kuģi atbilst visiem attiecīgajiem GFCM saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

a)

kuģis neatbilst šīs regulas prasībām;

b)

kuģis ir iekļauts reģionālas zvejas pārvaldības organizācijas izstrādātā to kuģu sarakstā, kuri iesaistījušies NNN zvejā vai atbalstījuši šādu zveju; vai

c)

kuģim nav derīgas atļaujas iesaistīties zvejā vai ar zveju saistītās darbībās GFCM nolīguma apgabalā.

a)

pieprasot informāciju no attiecīgajām datu bāzēm un sniedzot informāciju šīm datu bāzēm;

b)

pieprasot sadarbību un sadarbojoties, lai veicinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

a)

regulas 15. panta 4. punktā minēto informācijas sniegšanu GFCM izpildsekretāram;

b)

regulas 17. pantā minēto to kuģu saraksta nosūtīšanu GFCM izpildsekretāram, kuriem atļauta zveja;

c)

regulas 18. līdz 22. pantā izklāstītajiem ostas valsts pasākumiem;

d)

regulas 23. un 24. pantā minēto sadarbību, informēšanu un ziņošanu;

e)

tabulu, karti un GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (“ĢAA”) ģeogrāfiskajām koordinātām I pielikumā;

f)

regulas II pielikumā izklāstītajām ostas valsts veikto inspekciju procedūrām un

g)

regulas III pielikumā izklāstītajām GFCM statistikas matricām.

1)

svītro 4. panta 3. punktu;

2)

regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Velkamajiem zvejas tīkliem, kas nav minēti 4. punktā, minimālais linuma acs izmērs ir:

Zvejas kuģiem ir atļauts lietot un turēt uz kuģa tikai vienu no šo divu tipu tīkliem.

Komisija ziņojumu par šā punkta īstenošanu līdz 2012. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un, pamatojoties uz to, kā arī uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas līdz 2011. gada 31. decembrim, tā ierosina atbilstīgus pielāgojumus, ja tādi vajadzīgi.”;

3)

svītro 24. pantu;

4)

svītro 27. panta 1. un 4. punktu.