“1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz jaunām pneimatiskajām riepām, kas paredzētas galvenokārt M1, N1, O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem (1)  (2).

Tos nepiemēro attiecībā uz riepām, kas paredzētas:

a)	seno spēkratu aprīkojumam;

b)	sacensībām.

“1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz jaunām pneimatiskām riepām, kas paredzētas galvenokārt M2, M3, N, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem (1)  (2). Tomēr šos noteikumus nepiemēro attiecībā uz riepu tipiem, kurus identificē ar ātruma kategorijas simboliem, kuri atbilst ātrumam, kas mazāks par 80 km/h.

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA PIEMĒRI

---

(1)  Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 izsniegtos apstiprinājumos riepām, uz kurām attiecas Noteikumu Nr. 54 darbības joma, pašlaik nav iekļautas prasības par saķeri ar slapju virsmu.

(2)  Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 izsniegtos apstiprinājumos riepām, uz kurām attiecas Noteikumu Nr. 54 darbības joma, pašlaik nav iekļautas prasības par saķeri ar slapju virsmu.

(3)  Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 izsniegtos apstiprinājumos riepām, uz kurām attiecas Noteikumu Nr. 54 darbības joma, pašlaik nav iekļautas prasības par saķeri ar slapju virsmu.

3. PIELIKUMS

BRĪVSKRĒJIENA TESTA METODE RIEPU RITES TROKŠŅA EMISIJU LĪMEŅA MĒRĪŠANAI

0.   IEVADS

Šajā metodē ir tehniskie noteikumi attiecībā uz mērinstrumentiem, mērīšanas nosacījumiem un mērīšanas metodi, lai noteiktu trokšņa līmeni riepu komplektam, kas uzmontēts uz transportlīdzekļa, kurš ripo pa konkrētu ceļa segumu. Maksimālais skaņas spiediena līmenis jāreģistrē ar attālināta lauka mikrofoniem, kad testa transportlīdzeklis turpina braukt brīvskrējienā; galīgo rezultātu attiecībā uz atsauces ātrumu iegūst, izmantojot lineārās regresijas analīzi. Šā testa rezultātus nevar attiecināt uz riepu rites trokšņa līmeni, kas mērīts ātruma palielināšanas laikā ar ieslēgtu motoru, vai ātruma samazināšanas laikā, izmantojot bremzes.

1.   MĒRINSTRUMENTI

1.1.   Akustiskie mērījumi

Skaņas līmeņa mērītājs vai līdzvērtīga mērīšanas sistēma, tostarp izgatavotāja ieteiktais priekšējais stikls, atbilst vismaz prasībām, kas piemērojamas 1. tipa instrumentiem saskaņā ar IEC 60651:1979/A1:1993 otro izdevumu.

Mērījumus veic, izmantojot frekvences svērumu A un laika svērumu F.

Ja izmanto sistēmu, kurā paredzēta A svērtā skaņas līmeņa periodiska uzraudzība, laika intervāls starp diviem nolasījumiem nepārsniedz 30 ms.

1.1.1.   Kalibrēšana

Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu mērīšanas sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, kuras piemēro vismaz pirmās precizitātes klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar IEC 60942:1988. Neveicot papildu pielāgojumus, starpība starp vērtībām, kas iegūtas divās secīgās pārbaudēs, nepārsniedz 0,5 dB. Ja šī vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās pārbaudes, uzskata par nederīgiem.

1.1.2.   Atbilstība prasībām

Skaņas kalibrēšanas ierīces atbilstību IEC 60942:1988 prasībām pārbauda reizi gadā, bet instrumentu sistēmas atbilstību IEC 60651:1979/A1:1993 otrā izdevuma prasībām – reizi divos gados laboratorijā, kas ir pilnvarota veikt kalibrēšanu saistībā ar attiecīgajiem standartiem.

1.1.3.   Mikrofona novietošana

Mikrofonu (vai mikrofonus) novieto 7,5 m ± 0,05 m attālumā no trases atsauces līnijas CC' (1. attēls) un 1,2 m ± 0,02 m augstumā virs zemes. Tā maksimālās jutības ass ir horizontāla un atrodas perpendikulāri transportlīdzekļa trajektorijai (līnija CC').

1.2.   Ātruma mērījumi

Transportlīdzekļa ātrumu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir vismaz ± 1 km/h, kad transportlīdzekļa priekšgals ir sasniedzis līniju PP (1. attēls).

1.3.   Temperatūras mērījumi

Obligāti veic gaisa temperatūras un testa virsmas temperatūras mērījumus.

Temperatūras mērierīču precizitāte ir ± 1 °C.

1.3.1.   Gaisa temperatūra

Temperatūras devējs jānovieto klajā vietā netālu no mikrofona tā, lai tas būtu atklāts gaisa plūsmai un aizsargāts no tiešiem saules stariem. Šo aizsardzību var nodrošināt ar aizsargekrānu vai līdzīgu ierīci. Temperatūras devējs jānovieto 1,2 m ± 0,1 m augstumā virs testa virsmas, lai pēc iespējas mazinātu testa virsmas termiskā starojuma ietekmi, kad gaisa plūsma ir vāja.

1.3.2.   Testa virsmas temperatūra

Temperatūras devējs jānovieto vietā, kur izmērītā temperatūra atbilst temperatūrai riteņu pēdās, netraucējot skaņas mērījumus.

Ja izmanto instrumentu ar kontakta temperatūras devēju, starp virsmu un devēju uzklāj pastu, kas vada siltumu, lai nodrošinātu pienācīgu termisku kontaktu.

Ja izmanto starojuma termometru (pirometru), augstumu izvēlas tā, lai nodrošinātu, ka tiek aptverta mērījumu vieta ar diametru ≥ 0,1 m.

1.4.   Vēja mērījumi

Ierīce spēj mērīt vēja ātrumu ar pielaidi ± 1 m/s. Vēju mēra mikrofona augstumā. Vēja virzienu reģistrē attiecībā pret braukšanas virzienu.

2.   MĒRĪŠANAS APSTĀKĻI

2.1.   Testa vieta

Testa vietu veido centrālais sektors, kam apkārt ir praktiski līdzena testa zona. Mērījumu sektors ir līdzens; veicot mērījumus, testa virsma ir sausa un tīra. Testa virsmu testu laikā un pirms testiem mākslīgi nedzesē.

Testa trase ir tāda, lai brīva skaņas lauka nosacījumus starp skaņas avotu un mikrofonu varētu panākt 1 dB(A) robežās. Uzskata, ka šie nosacījumi ir izpildīti, ja 50 m attālumā no mērījumu sektora centra nav lielu skaņu atstarojošu objektu, piemēram, žogu, akmeņu, tiltu un ēku. Testa trases virsma un testa vietas izmēri ir saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

Centrālā daļa vismaz 10 m rādiusā ir brīva no pulverveidīga sniega, garas zāles, irdenas augsnes, izdedžiem un līdzīgiem elementiem. Mikrofona tuvumā nav šķēršļu, kas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu neatrodas neviena persona. Darbinieks, kas veic mērījumus, un novērotāji, kuri piedalās mērījumos, izvēlas atrašanās vietu tā, lai neietekmētu mērinstrumentu rādījumus.

2.2.   Laikapstākļi

Mērījumus neveic nelabvēlīgos laikapstākļos. Nodrošina, lai rezultātus neietekmē vēja brāzmas. Testus neveic, ja vēja ātrums mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s.

Mērījumus neveic, ja gaisa temperatūra ir zemāka par 5 °C vai augstāka par 40 °C vai ja testa virsmas temperatūra ir zemāka par 5 °C vai augstāka par 50 °C.

2.3.   Apkārtējais troksnis

2.3.1.   Fona skaņas līmenis (tostarp vēja trokšņi) ir vismaz par 10 dB(A) zemāks nekā izmērītais riepu rites trokšņa emisiju līmenis. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējsargu ar noteikumu, ka tiek ņemta vērā tā ietekme uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlielumiem.

2.3.2.   Neņem vērā mērījumus, ko ietekmējis kāds skaņas pīķis, kas nešķiet saistīts ar vispārējo riepu skaņas līmeni.

2.4.   Prasības attiecībā uz testa transportlīdzekli

2.4.1.   Vispārīgas prasības

Testa transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas aprīkots ar četrām vienkāršām riepām tikai uz divām asīm.

2.4.2.   Transportlīdzekļa slodze

Transportlīdzekļa slogojums atbilst turpmāk 2.5.2. punktā norādītajam testa riepu slogojumam.

2.4.3.   Garenbāze

Garenbāze starp divām asīm, kas aprīkotas ar testa riepām, C1 klases riepām nepārsniedz 3,50 m, bet C2 un C3 klases riepām – 5 m.

2.4.4.   Pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu transportlīdzekļa ietekmi uz trokšņa līmeņa mērījumiem

Turpmāk norādītās prasības un ieteikumi paredzēti, lai novērstu transportlīdzekļa konstrukcijas būtisku ietekmi uz riepu rites trokšņa līmeni.

2.4.4.1.

Prasības: a) neuzstāda izmešu slāpēšanas aizsegus un citas papildu ierīces izmešu slāpēšanai; b) loku un riepu tiešā tuvumā papildus neuzstāda un nepatur elementus, kas varētu atstarot emitēto troksni; c) riteņu centrējums (savirze, sāngāzums un sagriešanas ass garengāzums) pilnīgi atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumiem; d) riteņu arkās un zem šasijas nedrīkst ievietot papildu skaņas absorbcijas materiālu; e) balstiekārta ir tādā stāvoklī, lai tās dēļ ārkārtēji nesamazinātos klīrenss, kad transportlīdzeklis ir noslogots saskaņā ar testa prasībām. Varbūtējus virsbūves līmeņa regulētājmehānismus noregulē tā, lai klīrenss testa laikā atbilstu parastam stāvoklim bez kravas.

2.4.4.2.

Ieteikumi parazītisku trokšņu novēršanai: a) ieteicams noņemt vai pārveidot transportlīdzekļa elementus, kas var palielināt transportlīdzekļa radīto fona troksni. Visus noņemtos un pārveidotos elementus norāda testa protokolā; b) testa laikā pārliecinās, ka bremzes ir pienācīgi atbrīvotas un nerada bremžu troksni; c) pārliecinās, ka nedarbojas elektriskie dzesinošie ventilatori; d) transportlīdzekļa logi un bīdāmais jumts testa laikā ir aizvērti.

2.5.   Riepas

2.5.1.   Vispārīgas prasības

Testa transportlīdzeklis ir aprīkots ar četrām vienādām riepām. Ja riepu slodzes indekss pārsniedz 121 un nav norādījumu par divkāršu montējumu, divas no šīm viena un tā paša tipa un izmēra riepām uzmontē uz testa transportlīdzekļa pakaļējās ass; uz priekšējās ass uzmontē šīs asslodzei piemērota izmēra riepas un nolīdzina tās līdz minimālam dziļumam, lai pēc iespējas mazinātu riepas/ceļa saskares radītā trokšņa ietekmi, saglabājot pietiekamu drošības līmeni. Ziemas riepas, ko dažās nolīguma pusēs var aprīkot ar radzēm, kuras paredzētas, lai uzlabotu berzi, testē bez šā aprīkojuma. Riepas, kam paredzētas īpašas montāžas prasības, testē saskaņā ar šīm prasībām (piemēram, rotācijas virziena prasībām). Riepu protektora raksta rievu dziļums pirms riepu iemēģināšanas ir maksimāls.

Riepas jātestē uz riepu izgatavotāja atļautiem lokiem.

2.5.2.   Riepu slogojums

Katras testa transportlīdzekļa riepas testa slogojums Qt ir 50 līdz 90 % no atsauces slogojuma Qr, bet visu riepu vidējais testa slogojums Qt,avr ir 75 ± 5 % no atsauces slogojuma Qr.

Visām riepām atsauces slogojums Qr atbilst maksimālajai masai, kas saistīta ar riepas slodzes indeksu. Ja slodzes indeksu veido divi ar slīpsvītru (/) atdalīti skaitļi, atsaucei izmanto pirmo skaitli.

2.5.3.   Riepu spiediens

Uz testa transportlīdzekļa uzmontēto riepu testa spiediens Pt nepārsniedz atsauces spiedienu Pr un ir šādās robežās:

C2 un C3 klases riepu atsauces spiediens Pr ir spiediens, kas atbilst uz riepas sānmalas norādītajam spiediena indeksam.

C1 klases riepu atsauces spiediens Pr parastajām riepām ir 250 kPa, bet pastiprinātajām jeb palielināta slogojuma riepām – 290 kPa; minimālais testa spiediens Pt ir 150 kPa.

2.5.4.   Sagatavošanās testēšanai

Riepas pirms testiem iemēģina, lai likvidētu mezgliņus un citas riepu formēšanas procesā radušās protektora raksta nepilnības. Iemēģināšana parasti ir līdzvērtīga apmēram 100 km parastam izmantojumam uz ceļa.

Uz testa transportlīdzekļa uzmontētās riepas rotē tajā pašā virzienā, kurā tās iemēģinātas.

Pirms testēšanas riepas iesilda, braucot atbilstoši testa nosacījumiem.

3.   TESTA METODE

3.1.   Vispārīgi nosacījumi

Veicot mērījumus, transportlīdzekli vada taisnā līnijā pāri mērījumu sektoram (no AA’ uz BB’) tā, lai transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakne būtu pēc iespējas tuvāk līnijai CC’.

Kad testa transportlīdzekļa priekšgals sasniedz līniju AA’, transportlīdzekļa vadītājs ir pārslēdzis pārnesumkārbu neitrālā pozīcijā un izslēdzis motoru. Ja mērījumu laikā testa transportlīdzeklis rada neparastu troksni (piemēram, ventilatora, pašaizdedzes troksni), mērījumus neņem vērā.

3.2.   Mērījumu veids un skaits

Maksimālo skaņas līmeni, kas izteikts A svērtos decibelos (dB(A)), mēra līdz vienai zīmei aiz komata, kad transportlīdzeklis turpina braukt brīvskrējienā no līnijas AA’ uz līniju BB’ (1. attēls – transportlīdzekļa priekšgals uz līnijas AA’, transportlīdzekļa pakaļgals uz līnijas BB’). Šī vērtība ir mērījuma rezultāts.

No katras testa transportlīdzekļa puses veic vismaz četrus mērījumus, kad tas brauc ar testa ātrumiem, kas ir zemāki nekā 4.1. punktā norādītais atsauces ātrums, un vismaz četrus mērījumus, kad tas brauc ar testa ātrumiem, kuri pārsniedz atsauces ātrumu. Ātrumus sadala aptuveni vienādi 3.3. punktā norādītajā ātrumu diapazonā.

3.3.   Testa ātrumu diapazons

Testa transportlīdzekļa ātrumu diapazons ir šāds:

a)	no 70 līdz 90 km/h – C1 un C2 klases riepām;

b)	no 60 līdz 80 km/h – C3 klases riepām.

4.   REZULTĀTU INTERPRETĀCIJA

Mērījumi ir nederīgi, ja starp reģistrētajām vērtībām konstatē ārkārtēju neatbilstību (sk. šā pielikuma 2.3.2. punktu).

4.1.   Testa rezultātu noteikšana

Atsauces ātrums Vref, ko izmanto, lai noteiktu galīgo rezultātu, ir šāds:

a)	80 km/h – C1 un C2 klases riepām;

b)	70 km/h – C3 klases riepām.

4.2.   Rites trokšņa mērījumu regresijas analīze

Riepu/ceļa saskares radīto rites trokšņa līmeni LR, kas izteikts dB(A), nosaka ar regresijas analīzi pēc šādas formulas:

, kur

	ir rites trokšņa līmeņu Li vidējā vērtība db(A): n ir mērījumu skaits (n ≥ 16),
	ir ātrumu logaritmu vidējā vērtība Vi: kur νi = lg(Vi / Vref)
a	a ir regresijas līknes slīpums dB(A):

4.3.   Temperatūras korekcija

C1 un C2 klases riepām galarezultātu izlīdzina pēc testa virsmas atskaites temperatūras θref, piemērojot temperatūras korekciju pēc šādas formulas:

LR(θref) = LR(θ) + K(θref – θ)

kur:

θ	=	izmērītā testa virsmas temperatūra,
θref	=	20 °C,

C1 klases riepām koeficients K ir – 0,03 db(A)/°C, ja θref,

un – 0,06 dB(A)/°C, ja θref.

C2 klases riepām koeficients K ir – 0,02 dB(A)/°C

Ja izmērītā testa virsmas temperatūra nemainās vairāk kā par 5 °C visos mērījumos, kas vajadzīgi, lai noteiktu trokšņa līmeni vienam riepu komplektam, temperatūras korekciju var veikt vienīgi attiecībā uz rites trokšņa līmeņa galīgo reģistrēto vērtību, kā norādīts iepriekš, izmantojot izmērīto temperatūru vidējo aritmētisko vērtību. Pretējā gadījumā katru izmērīto trokšņa līmeni Li koriģē, izmantojot temperatūru trokšņa līmeņa mērījumu laikā.

C3 klases riepām temperatūras korekciju neveic.

4.4.   Lai ņemtu vērā mērinstrumentu neprecizitātes, saskaņā ar 4.3. punktu iegūtos rezultātus samazina par 1 dB(A).

4.5.   Galarezultātu, t. i., riepas rites trokšņa līmeni LR(θref) dB(A), kas koriģēts atbilstoši temperatūrai, noapaļo līdz tuvākajai zemākajai veselajai vērtībai.

1.   attēls

Mikrofonu izvietojums mērījumiem

4. PIELIKUMS

TESTĒŠANAS VIETAS SPECIFIKĀCIJA

1.   IEVADS

Šajā pielikumā ir tehniskie noteikumi, kas attiecas uz testa trases fiziskajiem raksturlielumiem un struktūru. Šajā specifikācijā, kuras pamatā ir īpašs standarts (1), aprakstīti prasītie fiziskie raksturlielumi, kā arī šo raksturlielumu testēšanas metodes.

2.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VIRSMAS RAKSTURLIELUMIEM

Virsmu uzskata par atbilstošu šim standartam, ja ir novērtēta tās tekstūra un porainība vai skaņas absorbcijas koeficients un konstatēts, ka ir izpildītas visas turpmāk 2.1. līdz 2.4. punktā minētās prasības un konstrukcijas prasības (3.2. punkts).

2.1.   Paliekošā porainība

Testa trases cietā seguma maisījuma paliekošā porainība (VC) nepārsniedz 8 %. Mērīšanas procedūru sk. 4.1. punktā.

2.2.   Skaņas absorbcijas koeficients

Ja virsma neatbilst prasībai par paliekošo porainību, tā ir pieņemama tikai tad, ja tās skaņas absorbcijas koeficients α ≤ 0,10. Mērīšanas procedūru sk. 4.2. punktā. Šā pielikuma 2.1. un 2.2. punkta prasības ir izpildītas arī tad, ja ir izmērīta tikai skaņas absorbcija un tā ir α ≤ 0,10.

Piezīme.

Svarīgākais raksturlielums ir skaņas absorbcija, lai gan ceļu būvinženieri biežāk izmanto paliekošās porainības mērījumus. Tomēr skaņas absorbcija jāmēra tikai tad, ja virsma neatbilst prasībai par porainību. Paliekošās porainības mērījumi ir saistīti ar relatīvi lielu nenoteiktību gan mērījumu, gan virsmas atbilstības ziņā, tāpēc, izmantojot vienīgi porainības mērījumus, dažas virsmas varētu kļūdaini noraidīt.

2.3.   Tekstūras dziļums

Tekstūras dziļums (TD), kas mērīts saskaņā ar volumetrisko metodi (sk. turpmāk 4.3. punktu), ir šāds:

TD ≥ 0,4 mm

2.4.   Virsmas viendabīgums

Jāveic viss praktiski lietderīgais, lai nodrošinātu, ka virsma testa zonā ir iespējami viendabīga. Tas attiecas uz tekstūru un porainību, bet būtu jāievēro arī tas, ka labāka rites efektivitāte dažās vietās salīdzinājumā ar citām var nozīmēt, ka tekstūra ir atšķirīga un riti var ietekmēt reljefa negludumi.

2.5.   Testēšanas intervāli

Lai pārbaudītu, vai virsma joprojām atbilst tekstūras un porainības vai skaņas absorbcijas prasībām, ko nosaka šis standarts, regulāri veic virsmas testēšanu ar šādiem intervāliem:

a)	attiecībā uz porainību (VC) vai skaņas absorbciju (α) Jaunai virsmai Ja jauna virsma atbilst prasībām, regulāri papildu testi nav jāveic. Ja jauna virsma neatbilst prasībām, tā var atbilst prasībām vēlāk, jo virsma ar laiku mēdz zaudēt porainību un sablīvēties;

b)	attiecībā uz tekstūras dziļumu (TD) Jaunai virsmai Sākot trokšņa līmeņa testus (piezīme – ātrākais četras nedēļas pēc uzklāšanas). Vēlāk ik pēc divpadsmit mēnešiem.

3.   TESTA VIRSMAS KONSTRUKCIJA

3.1.   Laukums

Projektējot testa virsmu, ir svarīgi nodrošināt, lai laukums, ko šķērso transportlīdzekļi, kuri pārvietojas pa testa joslu, būtu pārklāts ar norādīto testa segumu ar pietiekamu rezervi drošai un ērtai braukšanai. Tas nozīmē, ka trase jābūt vismaz 3 m platai un trases garumam katrā galā jāsniedzas vismaz 10 m ārpus līnijām AA’ un BB’. Piemērotas testa vietas plāns aplūkojams 1. attēlā, kur norādīts minimālais laukums, ko, izmantojot mašīnas, pārklāj ar norādīto testa virsmas materiālu un sablīvē. Saskaņā ar 3. pielikuma 3.2. punktu mērījumi jāveic abās transportlīdzekļa pusēs. Mērījumus veic vai nu ar mikrofoniem, kas novietoti divās vietās (pa vienam katrā trases malā), ja transportlīdzeklis brauc vienā virzienā, vai ar mikrofonu tikai vienā trases malā, ja transportlīdzeklis brauc divos virzienos. Ja izmanto otro metodi, attiecībā uz tās trases malas virsmu, kur nav mikrofona, īpašu prasību nav.

1.   attēls

Obligātās prasības testa virsmas laukumam. Ieēnotā daļa ir testa zona

PIEZĪME.

Šajā rādiusā nav lielu skaņu atstarojošu objektu.

3.2.   Virsmas projektēšana un sagatavošana

3.2.1.   Projekta pamatprasības

Testa virsma atbilst četrām projekta prasībām:

3.2.1.1.

tā ir no blīva asfaltbetona;

3.2.1.2.

sīkšķembu izmēri nepārsniedz 8 mm (atļauta pielaide 6,3–10 mm robežās);

3.2.1.3.

seguma slāņa biezums vietā, kur veic braucienus, ir ≥ 30 mm;

3.2.1.4.

saistviela ir nepārveidots tiešas sasaistes bitums.

3.2.2.   Projektēšanas pamatnostādnes

Testa virsmas projektētāji kā vadlīniju izmanto 2. attēlā aplūkojamo minerālmateriālu granulometriskā sastāva līkni, kurā norādīti vēlamie raksturlielumi. Turklāt 1. tabulā ir sniegtas dažas pamatnostādnes, lai iegūtu vēlamo tekstūru un izturīgumu. Granulometriskā sastāva līkni aprēķina pēc šādas formulas:

P (% izsijāts) = 100 (d/dmax) 1/2,

kur

d	= kvadrātacu sieta izmērs milimetros
dmax	= 8 mm vidējai līknei = 10 mm zemākās pielaides līknei = 6,3 mm augstākās pielaides līknei

2.   attēls

Minerālmateriālu granulometriskā sastāva līkne asfalta maisījumā ar pielaidēm

Iepriekš minētās prasības papildina šādi ieteikumi:

a)	smilts frakcijā (0,063 mm < kvadrātacu sieta izmērs < 2 mm) ir maksimāli 55 % dabīgās smilts un vismaz 45 % smalcinātas smilts;

b)	pamats un tā apakšslānis nodrošina labu stabilitāti un gludumu saskaņā ar labāko ceļu būves praksi;

c)	sīkšķembas ir drupinātas (100 % drupinājuma skaldņu) un no materiāla, kam ir augsta izturība pret drupšanu;

d)	maisījumā izmantotās sīkšķembas ir mazgātas;

e)	uz virsmas neklāj papildu sīkšķembas;

f)	saistvielas cietība, kas izteikta PEN, ir 40–60, 60–80 vai pat 80–100 atkarībā no valsts klimatiskajiem apstākļiem. Principā izmantojama iespējami cieta saistviela, ja tas atbilst vispārpieņemtai praksei;

g)

maisījuma temperatūru pirms veltnēšanas izvēlas tā, lai, veicot turpmāku veltnēšanu, panāktu vajadzīgo porainību. Lai palielinātu iespējamību, ka ir ievērotas iepriekš 2.1.–2.4. punktā minētās specifikācijas, blīvēšanai izvēlas ne vien piemērotu maisīšanas temperatūru, bet arī atbilstošu blīvēšanas reižu skaitu un blīvēšanas transportlīdzekli.

1.   tabula

Projektēšanas pamatnostādnes

	Mērķvērtības		Pielaides
	Maisījuma kopējā masā	Minerālmateriālu masā
Akmeņu masa, kvadrātacu siets (SM) > 2 mm	47,6 %	50,5 %	± 5 %
Smilšu masa 0,063 < SM < 2 mm	38,0 %	40,2 %	± 5 %
Pildvielas masa SM < 0,063 mm	8,8 %	9,3 %	± 5 %
Saistvielas (bituma) masa	5,8 %	N.P.	± 0,5 %
Maksimālais sīkšķembu izmērs	8 mm		6,3–10 mm
Saistvielas cietība	(sk. 3.2.2. punkta f) apakšpunktu )
Pulējamības vērtība (PSV)	> 50
Sablīvējums attiecībā pret sablīvējumu pēc Maršala metodes	98 %

4.   TESTA METODE

4.1.   Paliekošās porainības mērījumi

Lai veiktu šos mērījumus, no trases jāņem serdes paraugi vismaz četrās atšķirīgās vietās, kas vienmērīgi sadalītas testa zonā starp līniju AA un līniju BB (sk. 1. attēlu). Lai novērstu neviendabīgumu un negludumu riteņu pēdās, paraugi nebūtu jāņem pašās riteņu pēdās, bet to tuvumā. Vismaz divi paraugi būtu jāņem riteņu pēdu tuvumā, bet vismaz viens – aptuveni pusceļā starp riteņu pēdām un katra mikrofona atrašanās vietu.

Ja rodas šaubas par viendabīguma nosacījuma izpildi (sk. 2.4. punktu), ņem papildu paraugus no citām vietām testa zonā.

Vispirms nosaka katra parauga paliekošās porainības vērtību, tad aprēķina visu paraugu vidējo vērtību un salīdzina ar 2.1. punkta prasību. Turklāt nevienam atsevišķam paraugam porainības vērtība nepārsniedz 10 %.

Testa virsmas projektētājam būtu jāņem vērā problēma, kas var rasties, ja testa zonu apsilda caurules vai elektrokabeļi un ja šajā zonā jāņem paraugi. Šādas instalācijas rūpīgi plāno attiecībā uz turpmākajiem paraugu ņemšanas urbumiem. Ieteicams atstāt dažas vietas ar aptuveno izmēru 200 mm × 300 mm, kur nav kabeļu/cauruļu vai kur tie ir pietiekami dziļi, lai, ņemot paraugus no virsējā slāņa, tie netiktu bojāti.

4.2.   Skaņas absorbcijas koeficients

Skaņas absorbcijas koeficientu (parastos apstākļos) mēra pēc metodes, kurā izmanto pilnās pretestības cauruli, saskaņā ar ISO 10534-1:1996 vai ISO 10534-2:1998 noteikto procedūru.

Attiecībā uz testa paraugiem ievēro tās pašas prasības, ko attiecībā uz paliekošās porainības noteikšanas paraugiem (sk. 4.1. punktu). Skaņas absorbciju mēra 400–800 Hz un 800–1 600 Hz diapazonā (vismaz vienas trešdaļas oktāvas joslu centra frekvencēs), un abiem frekvenču diapazoniem nosaka maksimālās vērtības. Tad aprēķina visu serdes paraugu vidējo vērtību, iegūstot galarezultātu.

4.3.   Makrotekstūras dziļuma volumetriskā mērīšana

Saskaņā ar šo standartu tekstūras dziļuma mērījumus veic vismaz 10 vietās, kas vienmērīgi sadalītas pa riteņu pēdām testa joslā, un to vidējo vērtību salīdzina ar norādīto minimālo tekstūras dziļumu. Procedūras aprakstu sk. standartā ISO 10844:1994.

5.   STABILITĀTE LAIKĀ UN APKOPE

5.1.   Novecošanas ietekme

Sagaidāms, ka tāpat kā uz jebkuras citas virsmas, uz testa virsmas izmērītais riepu rites trokšņa līmenis pirmajos 6–12 mēnešos pēc trases izbūves var nedaudz paaugstināties.

Virsma iegūst vajadzīgos raksturlielumus ātrākais četras nedēļas pēc izbūves. Kravas automobiļu radīto troksni trases novecošana kopumā ietekmē mazāk nekā vieglo automobiļu troksni.

Virsmas stabilitāti laikā galvenokārt nosaka pa to braucošo transportlīdzekļu pulējošā un blīvējošā ietekme. To regulāri pārbauda, kā noteikts 2.5. punktā.

5.2.   Virsmas apkope

Virsmu attīra no gružiem un putekļiem, kas var ievērojami samazināt faktisko tekstūras dziļumu. Valstīs, kurās mēdz būt aukstas ziemas, atledošanai dažkārt izmanto sāli. Sāls var uz laiku vai pat neatgriezeniski mainīt virsmu tā, ka paaugstinās trokšņa līmenis, tāpēc to izmantot nav ieteicams.

5.3.   Testa zonas atkārtota pārklāšana

Ja testa trase jāpārklāj ar jaunu segumu, parasti no jauna jāpārklāj vienīgi testa josla (3 m platumā, sk. 1. attēlu), par kuru brauc transportlīdzekļi, ja testa zona ārpus šīs joslas mērījumu laikā ir atbildusi prasībām par paliekošo porainību vai skaņas absorbciju.

6.   DOKUMENTI ATTIECĪBĀ UZ TESTA VIRSMU UN TESTIEM, KAS UZ TĀS VEIKTI

6.1.   Dokumenti attiecībā uz testa virsmu

Dokumentā, kas raksturo testa virsmu, sniedz šādus datus:

6.1.1.

testa trases atrašanās vieta;

6.1.2.

saistvielas veids, saistvielas cietība, minerālmateriālu veids, betona maksimālais teorētiski iespējamais blīvums (DR), biezums vietā, kur veic braucienus, un granulometriskā sastāva līkne, ko nosaka pēc testa trases serdes paraugiem;

6.1.3.

blīvēšanas veids (piemēram, veltņa veids, tā masa, blīvēšanas reižu skaits);

6.1.4.

maisījuma temperatūra, apkārtējās vides temperatūra un vēja ātrums virsmas klāšanas laikā;

6.1.5.

virsmas seguma uzklāšanas diena un darbuzņēmējs;

6.1.6.

visu vai vismaz nesenāko testu rezultāti, ieskaitot šādus datus: 6.1.6.1. paliekošās porainības vērtība katrā serdes paraugā; 6.1.6.2. vietas testa zonā, kur ņemti paraugi porainības mērījumiem; 6.1.6.3. katra serdes parauga skaņas absorbcijas koeficients (ja to mēra). Norādīt rezultātus attiecībā uz katru paraugu un katru frekvenču diapazonu, kā arī kopējo vidējo vērtību; 6.1.6.4. vietas testa zonā, kur ņemti serdes paraugi absorbcijas mērījumiem; 6.1.6.5. tekstūras dziļums, ieskaitot veikto testu skaitu un standarta novirzi; 6.1.6.6. iestāde, kas atbild par testiem saskaņā ar 6.1.6.1. un 6.1.6.2. punktu, un izmantotā aprīkojuma veids; 6.1.6.7. diena, kad veikts(-i) tests(-i), un diena, kad ņemti testa trases serdes paraugi.

6.2.   Uz attiecīgās virsmas veikto transportlīdzekļu trokšņa līmeņa testu dokumenti

Dokumentā, kas raksturo transportlīdzekļa trokšņa līmeņa testu(-us), norāda, vai ir izpildītas visas šā standarta prasības. Pievieno atsauci uz dokumentu saskaņā ar 6.1. punktu, kurā minēti rezultāti, kas apliecina prasību izpildi vai neizpildi.

---

(1)  ISO 10844:1994.

5. PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA SAĶERES AR MITRU CEĻU MĒRĪŠANAI

1.   VISPĀRĪGI TESTĒŠANAS NOSACĪJUMI

1.1.   Trases raksturlielumi

Trasei ir blīva asfalta segums, tās slīpums nevienā virzienā nepārsniedz 2 %. Tai ir vienāds vecums, sastāvs un nolietojums, un tajā nav irdenu materiālu vai nepiederīgu nogulsnējumu. Sīkšķembu maksimālie izmēri nepārsniedz 10 mm (atļauta pielaide 8–13 mm robežās), bet saskaņā ar ASTM standartu E 965-96 (2006. gada versiju) mērītais smilšu dziļums ir 0,7 ± 0,3 mm.

Berzes vērtību slapjai trasei nosaka ar kādu no šādām metodēm:

1.1.1.   standarta atsauces testa riepu (SATR) metode

Izmantojot SATR un 2.1. punktā aprakstīto testa metodi, vidējais augstākais bremzētājspēka koeficients (absk) ir no 0,6 līdz 0,8. Izmērītajām vērtībām veic temperatūras ietekmes korekciju pēc šādas formulas:

absk = absk (izmērītā vērtība) + 0,0035 (t – 20),

kur “t” ir slapjās trases virsmas temperatūra grādos pēc Celsija.

Testu veic, izmantojot trases joslas un garumu, ko izmanto testam, lai noteiktu saķeri ar mitru ceļu;

1.1.2.   britu svārsta numura (British pendulum number – BPN) metode

Vidējais britu svārsta numurs (BNP) uz slapjas trases, kura mērījumi veikti saskaņā ar ASTM) standartā E 303-93 (2008. gada versijā) aprakstīto procedūru, izmantojot mīkstinājumu, kā noteikts ASTM standartā E 501-94, pēc temperatūras korekcijas ir no 40 līdz 60. Ja svārsta izgatavotājs nav ieteicis citu temperatūras koriģēšanas veidu, var izmantot šādu formulu:

BPN = BPN (izmērītā vērtība) + 0,34 · t – 0,0018 · t2 – 6,1,

kur “t” ir slapjās trases virsmas temperatūra grādos pēc Celsija.

Trases joslās, ko izmanto testiem, lai noteiktu saķeri ar mitru ceļu, BPN mēra 10 m intervālos joslu garumā. BPN katrā vietā mēra 5 reizes, un BPN vidējo vērtību variācijas koeficients nepārsniedz 10 %;

1.1.3.   Tipa apstiprinātāja iestāde pārliecinās par trases raksturlielumiem, pamatojoties uz testa protokolos sniegto informāciju.

1.2.   Mitrināšanas nosacījumi

Virsmu var mitrināt no trases puses vai ar mitrināšanas sistēmu, kas iebūvēta testa transportlīdzeklī vai piekabē.

Ja izmanto mitrināšanu no trases puses, testa virsmu mitrina vismaz pusstundu pirms testa, lai izlīdzinātu virsmas un ūdens temperatūru. Ieteicams nepārtraukti mitrināt trasi visā testēšanas laikā.

Ūdens dziļums ir no 0,5 līdz 1,5 mm.

1.3.   Vēja apstākļi netraucē virsmas mitrināšanu (ir atļauts izmantot vējsargus).

Slapjās virsmas temperatūra ir no 5 līdz 35 °C, un testa laikā tā nemainās vairāk kā par 10 °C.

2.   TESTA PROCEDŪRA

Salīdzinošo saķeri ar mitru ceļu nosaka, izmantojot:

a)	piekabi vai speciālu riepu vērtēšanas transportlīdzekli vai

b)	standarta ražojuma pasažieru transportlīdzekli (M1 kategorijas transportlīdzekli, kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2.

2.1.   Piekabes vai speciāla riepu vērtēšanas transportlīdzekļa procedūra

2.1.1.   Piekabe kopā ar velkošo transportlīdzekli vai riepu vērtēšanas transportlīdzeklis atbilst turpmāk minētajām prasībām.

2.1.1.1.

Tas spēj pārsniegt testa ātruma augšējo robežu 67 km/h un bremzētājspēku maksimālas izmantošanas gadījumā saglabāt noteikto testa ātrumu 65 ± 2 km/h;

2.1.1.2.

Tas ir aprīkots ar asi, kas nodrošina vienu testa pozīciju ar hidrauliskajām bremzēm un iedarbināšanas sistēmu, kuru vajadzības gadījumā var vadīt no velkošā transportlīdzekļa. Bremžu sistēma spēj nodrošināt pietiekamu bremzētājmomentu, lai testējamo riepu izmēru un riepu slogojuma diapazonā sasniegtu augstāko bremzētājspēka koeficientu.

2.1.1.3.

Tas spēj visā testa laikā saglabāt garenvirziena līdzinājumu (savirzi) un testa riteņu un riepu montējuma sāngāzumu ± 0,5° robežās no statiskajiem skaitļiem, kas iegūti testa riepu slogojuma apstākļos.

2.1.1.4.

Ja izmanto piekabi, mehāniskā sakabes ierīce starp velkošo transportlīdzekli un piekabi nodrošina, ka tad, kad velkošais transportlīdzeklis un piekabe ir sakabināti, piekabes jūgstienis vai jūgstieņa daļa, kurā ir iebūvēts bremzētājspēka mērītājs, ir horizontāls vai ar slīpumu no aizmugures uz priekšu leņķī, kas nepārsniedz 5°. Garenvirziena attālums no sakabes šarnīra punkta centra līnijas līdz piekabes ass centra šķērslīnijai vismaz desmit reižu pārsniedz sakabes augstumu.

2.1.1.5.

Ja transportlīdzeklim ir iebūvēta trases mitrināšanas sistēma, ūdens padeves sprausla(-as) ir tāda(-as), ka ūdens kārtiņa vienmērīgi pārklāj laukumu, kas vismaz par 25 mm pārsniedz riepu kontakta plankuma platumu. Sprausla(-as) ir vērstas uz leju 20°–30° leņķī un saskaras ar trases virsmu riepu kontakta plankuma centra priekšā 250–450 mm attālumā. Sprauslas(-u) augstums ir 25 mm vai vismaz tāds, lai izvairītos no šķēršļiem uz trases virsmas, bet nepārsniedz 100 mm. Ūdens padeves intensitāte nodrošina ūdens dziļumu no 0,5 mm līdz 1,5 mm un ir visā testa laikā ir vienmērīga ± 10 % robežās. Jāievēro, ka vidēja intensitāte pie testa ātruma 65 km/h ir 18 ls–1 uz metru slapjas trases virsmas platuma. Sistēma spēj piegādāt tik daudz ūdens, lai riepas un trases virsma riepu priekšā būtu slapja pirms bremzēšanas sākuma un visā testa laikā.

2.1.2.   Testa procedūra

2.1.2.1.

Testa riepu apstrādā, lai nogludinātu formēšanas procesā radušos izvirzījumus, kas varētu ietekmēt testa rezultātus.

2.1.2.2.

Testējamo riepu uzmontē uz testa loka, ko apstiprinājuma pieteikumā norādījis riepu izgatavotājs, un SATR un parastā slogojuma riepas piepūš līdz 180 kPa, bet pastiprinātās jeb palielināta slogojuma riepas – līdz 220 kPa.

2.1.2.3.

Riepu vismaz uz divām stundām atstāj blakus testa trasei, lai tā pielāgotos testa trases apkārtējās vides temperatūrai. Pielāgošanas laikā riepu(-as) sargā no tiešiem saules stariem.

2.1.2.4.

Riepas slogojums ir: a) no 445 līdz 508 kg – SATR riepām; b) visos citos gadījumos no 70 līdz 80 % no slogojuma vērtības, kas atbilst riepas slodzes indeksam.

2.1.2.5.

Īsi pirms testa trasi pielāgo, veicot vismaz desmit bremzēšanas testus trases daļā, ko izmantos veiktspējas testēšanas programmā, bet izmantojot riepas, kuras šajā programmā neizmanto.

2.1.2.6.

Tieši pirms testa pārbauda riepu spiedienu un vajadzības gadījumā noregulē atbilstoši 2.1.2.2. punktā minētajām vērtībām.

2.1.2.7.

Testa ātrums ir 63–67 km/h, un to saglabā šajās robežās visā testa brauciena laikā.

2.1.2.8.

Testa virziens ir vienāds visiem viena testa braucieniem, turklāt testa riepu virziens ir tāds pats kā tām SATR riepām, ar kurām jāsalīdzina testa riepu veiktspēja.

2.1.2.9.

Samontēto testa riteņu bremzes izmanto tā, lai augstākais bremzētājspēks tiktu sasniegts 0,2–0,5 sekundēs pēc bremžu izmantošanas sākuma.

2.1.2.10.

Jaunām riepām veic divus testa braucienus, lai riepas iesildītu. Šos testus var izmantot, lai pārbaudītu reģistrācijas iekārtu darbību, bet veiktspējas vērtējumā to rezultātus neņem vērā.

2.1.2.11.

Lai novērtētu riepas veiktspēju salīdzinājumā ar SATR, bremzēšanas testu veic no tā paša testa trases punkta un tajā pašā joslā.

2.1.2.12.

Testēšanas kārtība ir šāda: R1 – T – R2, kur R1 ir sākotnējais SATR tests, R2 ir atkārtotais SATR tests, bet T – vērtējamās kandidātriepas tests. Pirms SATR testa atkārtošanas var veikt ne vairāk kā trīs kandidātriepu testus, piemēram: R1 – T1 – T2 – T3 – R2.

2.1.2.13.

Augstākā bremzētājspēka koeficienta (absk) vidējo vērtību aprēķina pēc vismaz sešiem derīgiem rezultātiem. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja variācijas koeficients, ko nosaka, standarta novirzes vērtību dalot ar vidējo rezultātu, un izsaka procentos, nepārsniedz 5 %. Ja to nevar sasniegt ar atkārtotu SATR testēšanu, kandidātriepas(-u) vērtējumu neņem vērā un atkārto visu testēšanas kārtību.

2.1.2.14.

Katras testa braucienu sērijas absk vidējā lieluma izmantošana   Ja testēšanas kārtība ir R1 – T – R2, pieņem, ka SATR absk, kas jāizmanto salīdzināšanā ar kandidātriepas veiktspēju, ir: (R1 + R2)/2, kur R1 ir SATR pirmās testa braucienu sērijas vidējais absk, bet R2 – SATR otrās testa braucienu sērijas vidējais absk.   Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – R2, pieņem, ka SATR absk ir:   2/3 R1 + 1/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1 un   1/3 R1 + 2/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2,   Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – T3 – R2, pieņem, ka SATR absk ir:   3/4 R1 + 1/4 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1,   (R1 + R2)/2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2 un   1/4 R1 + 3/4 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T3.

2.1.2.15.

Saķeres ar mitru ceļu indeksu (G) aprēķina šādi:

2.2.   Standarta transportlīdzekļa procedūra

2.2.1.   Transportlīdzeklis ir standarta M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas spēj nodrošināt minimālo ātrumu 90 km/h un ir aprīkots ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu (ABS).

2.2.1.1.

Transportlīdzeklis nav pārveidots, izņemot pārveidojumus, lai: a) varētu uzstādīt riteņus un riepas plašākā izmēru diapazonā; b) nodrošinātu darba bremžu mehānisku (tostarp hidraulisku, elektrisku vai pneimatisku) vadību. Sistēmu var vadīt automātiski ar signāliem no trasē vai blakus trasei ierīkotām ierīcēm.

2.2.2.   Testa procedūra

2.2.2.1.

Testa riepas apstrādā, lai nogludinātu formēšanas procesā radušos izvirzījumus, kas varētu ietekmēt testa rezultātus.

2.2.2.2.

Testējamo riepu uzmontē uz testa loka, ko apstiprinājuma pieteikumā norādījis riepu izgatavotājs, un vienmēr piepūš līdz 220 kPa.

2.2.2.3.

Riepu vismaz uz divām stundām atstāj blakus testa trasei, lai tā pielāgotos testa trases apkārtējās vides temperatūrai. Pielāgošanas laikā riepu(-as) sargā no tiešiem saules stariem.

2.2.2.4.

Riepas statiskais slogojums ir: a) no 381 līdz 572 kg – SATR riepām; b) visos citos gadījumos no 60 līdz 90 % no slogojuma vērtības, kas atbilst riepas slodzes indeksam. Slogojuma starpība riepām uz vienas ass ir tāda, lai svars uz vieglāk noslogotās riepas nebūtu mazāks par 90 % no svara uz smagāk noslogotās riepas.

2.2.2.5.

Īsi pirms testa trasi pielāgo, trases daļā, ko izmantos veiktspējas testēšanas programmā, veicot vismaz desmit bremzēšanas testus, kuru laikā ātrumu samazina no 90 līdz 20 km/h, bet izmanto riepas, kuras šajā programmā neizmanto.

2.2.2.6.

Tieši pirms testa pārbauda riepu spiedienu un vajadzības gadījumā noregulē atbilstoši 2.2.2.2. punktā minētajām vērtībām.

2.2.2.7.

Sākot no sākotnējā ātruma 87–83 km/h, darba bremžu vadības sistēmai piemēro pastāvīgu spēku, kas ir pietiekams, lai iedarbinātu visu transportlīdzekļa riteņu ABS un izraisītu pakāpenisku transportlīdzekļa palēninājumu, pirms ātrums ir samazināts līdz 80 km/h; šo spēku turpina piemērot, līdz transportlīdzeklis ir apstājies. Bremzēšanas testu veic ar manuālās pārnesumkārbas kloķi izslēgtā pozīcijā vai ar automātiskās pārnesumkārbas selektoru neitrālā pozīcijā.

2.2.2.8.

Testa virziens ir vienāds visiem viena testa braucieniem, turklāt kandidātriepu testa virziens ir tāds pats kā tām SATR riepām, ar kurām jāsalīdzina kandidātriepu veiktspēja.

2.2.2.9.

Jaunām riepām veic divus testa braucienus, lai riepas iesildītu. Šos testus var izmantot, lai pārbaudītu reģistrācijas iekārtu darbību, bet veiktspējas vērtējumā to rezultātus neņem vērā.

2.2.2.10.

Lai novērtētu riepas veiktspēju salīdzinājumā ar SATR, bremzēšanas testu veic no tā paša testa trases punkta un tajā pašā joslā.

2.2.2.11.

Testēšanas kārtība ir šāda: R1 – T – R2, kur R1 ir sākotnējais SATR tests, R2 ir atkārtotais SATR tests, bet T – vērtējamās kandidātriepas tests. Pirms SATR testa atkārtošanas var veikt ne vairāk kā trīs kandidātriepu testus, piemēram: R1 – T1 – T2 – T3 – R2

2.2.2.12.

Vidējo maksimālo palēninājumu (vmp) no 80 līdz 20 km/h aprēķina vismaz trim derīgiem rezultātiem SATR riepām un sešiem derīgiem rezultātiem kandidātriepām. Vidējo maksimālo palēninājumu (vmp) aprēķina šādi: vmp = 231,48/S, kur S ir izmērītais apstāšanās attālums metros no 80 līdz 20 km/h. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja variācijas koeficients, ko nosaka, standarta novirzes vērtību dalot ar vidējo rezultātu, un izsaka procentos, nepārsniedz 3 %. Ja to nevar sasniegt ar atkārtotu SATR testēšanu, kandidātriepas(-u) vērtējumu neņem vērā un atkārto visu testēšanas kārtību. Katrai testa braucienu sērijai nosaka aprēķināto vmp vērtību vidējo lielumu.

2.2.2.13.

Katras testa braucienu sērijas vidējā vmp vērtības izmantošana   Ja testēšanas kārtība ir R1 – T – R2, pieņem, ka SATR vmp, kas jāizmanto salīdzināšanā ar kandidātriepas veiktspēju, ir: (R1 + R2)/2, kur R1 ir SATR pirmās testa braucienu sērijas vidējais vmp, bet R2 – SATR otrās testa braucienu sērijas vidējais vmp   Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – R2, pieņem, ka SATR vmp ir:   2/3 R1 + 1/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1 un   1/3 R1 + 2/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2   Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – T3 – R2, pieņem, ka SATR vmp ir:   3/4 R1 + 1/4 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1,   (R1 + R2)/2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2 un   1/4 R1 + 3/4 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T3

2.2.2.14.

Saķeres ar mitru ceļu indeksu (G) aprēķina šādi:

2.2.2.15.

Ja kandidātriepas nevar uzmontēt tam pašam transportlīdzeklim, kam uzmontētas SATR, piemēram, riepu izmēra dēļ vai tāpēc, ka nav iespējams sasniegt vajadzīgo slogojumu utt., salīdzinājumu izdara, izmantojot starpposma riepas (turpmāk “kontrolriepas”) un divus dažādus transportlīdzekļus. Viens transportlīdzeklis ir tāds, kam var uzmontēt SATR un kontrolriepas, bet otram var uzmontēt kontrolriepas un kandidātriepas. 2.2.2.15.1. Kontrolriepu saķeres ar mitru ceļu indeksu attiecībā pret SATR (G1) un kandidātriepu indeksu attiecībā pret kontrolriepām (G2) nosaka, izmantojot 2.2.2.1.–2.2.2.15. punktā minēto procedūru. Kandidātriepu saķeres ar mitru ceļu indekss attiecībā pret SATR ir divu noteikto saķeres ar mitru ceļu indeksu reizinājums, t. i., G1 × G2. 2.2.2.15.2. Trase un trases daļa visiem testiem ir viena un tā pati, un apkārtējās vides apstākļi ir salīdzināmi, piemēram, slapjās trases virsmas temperatūra ir ± 5 °C robežās. Visus testus veic vienā dienā. 2.2.2.15.3. Vienu un to pašu kontrolriepu komplektu izmanto, lai izdarītu salīdzinājumu ar SATR un ar kandidātriepām, un riepas uzmontē vienās un tajās pašās riteņu pozīcijās. 2.2.2.15.4. Testēšanai izmantotās kontrolriepas vēlāk glabā tādos pašos apstākļos, kādos jāglabā SATR. 2.2.2.15.5. SATR un kontrolriepas neizmanto, ja tām ir nepareizs nodilums vai tās ir bojātas, un ja šķiet, ka to veiktspēja ir pasliktinājusies.

6. PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA RITES PRETESTĪBAS MĒRĪŠANAI

1.   TESTA METODES

Šajos noteikumos turpmāk uzskaitīti vairāki alternatīvi testa metožu varianti. Testētājs var izvēlēties piemērojamo metodi. Katrai metodei testa mērījumus konvertē spēkā, kas iedarbojas uz riepas/veltņa saskarni. Mērāmie parametri ir šādi:

a)	izmantojot spēka metodi – reakcijas spēks, ko mēra vai konvertē pie riepas vārpstas (1);

b)	izmantojot griezes momenta metodi – primārais griezes moments, ko mēra pie testa veltņa (2);

c)	izmantojot palēninājuma metodi – testa veltņa un riepas montējuma palēninājuma mērījumi (2);

d)	izmantojot jaudas metodi – testa veltņa ievades jaudas mērījumi (2).

2.   TESTĒŠANAS IEKĀRTAS

2.1.   Veltņa specifikācija

2.1.1.   Diametrs

Testa dinamometram ir cilindrisks spararats (veltnis), kura diametrs ir vismaz 1,7 m.

Fr un Cr vērtības izsaka attiecībā uz veltni, kura diametrs ir 2,0 m. Ja izmanto veltni, kura diametrs nav 2,0 m, saskaņā ar 6.3. punktā aprakstīto metodi veic korelācijas pielāgojumu.

2.1.2.   Virsma

Veltnim ir gluda tērauda virsma. Lai uzlabotu parazītisko zudumu noteikšanas testa rādījumu precizitāti, var izmantot arī veltni ar teksturētu virsmu, kas regulāri jātīra.

Fr un Cr vērtības izsaka attiecībā uz veltni ar gludu virsmu. Ja izmanto veltni ar teksturētu virsmu, rīkojas saskaņā ar 1. papildinājuma 7. punktu.

2.1.3.   Platums

Veltņa testa virsmas platums pārsniedz testa riepas kontakta plankuma platumu.

2.2.   Mērījumu loks

Riepu uzmontē uz šāda tērauda vai vieglo metālu sakausējuma mērījumu loka:

a)	C1 un C2 klases riepām loka platums ir saskaņā ar ISO 4000-1:2010;

b)	C3 klases riepām loka platums ir saskaņā ar ISO 4209 1:2001. Citāds loka platums nav pieļaujams. Sk. 2. papildinājumu.

2.3.   Slogojums, centrējums, kontroles un instrumentu precizitāte

Šo parametru mērījumi ir pietiekami precīzi, lai nodrošinātu vajadzīgos testa datus. Konkrētās un attiecīgās vērtības sk. 1. papildinājumā.

2.4.   Termiskā vide

2.4.1.   Atsauces nosacījumi

Atsauces apkārtējās vides temperatūra ir 25 °C, un to mēra tādā attālumā no riepas sānmalas, kas ir vismaz 0,15 m un nepārsniedz 1 m.

2.4.2.   Alternatīvi nosacījumi

Ja apkārtējās vides temperatūra testa laikā atšķiras no atsauces temperatūras, rites pretestības mērījumus saskaņā ar šā pielikuma 6.2. punktu koriģē atbilstoši atsauces apkārtējās vides temperatūrai.

2.4.3.   Veltņa virsmas temperatūra

Jācenšas nodrošināt, lai testa veltņa virsmas temperatūra testa sākumā būtu tāda pati kā apkārtējās vides temperatūra.

3.   TESTA NOSACĪJUMI

3.1.   Vispārīgi nosacījumi

Testa laikā tiek mērīta rites pretestība, piepūšot riepu un ļaujot palielināties riepas spiedienam, t. i., kontrolējot gaisa spiedienu riepā.

3.2.   Testa ātrumi

Vērtību iegūst pie atbilstošā veltņa ātruma, kas norādīts 1. tabulā.

1.   tabula

Testa ātrumi

(km/h)
Riepu klase	C1	C2 un C3	C3
Slodzes indekss	Visi	LI ≤ 121	LI > 121
Ātruma kategorijas simbols	Visi	Visi	J 100 km/h un zemāks vai riepas nav marķētas ar ātruma kategorijas simbolu	K 110 km/h un augstāks
Ātrums	80	80	60	80

3.3.   Testa slodze

Standarta testa slodzi aprēķina, izmantojot 2. tabulā norādītās vērtības, un uztur 1. papildinājumā norādītās pielaides robežās.

3.4.   Testa riepu spiediens

Riepu spiediens atbilst 2. tabulā norādītajam spiedienam, un to kontrolē ar precizitāti, kas minēta šā pielikuma 1. papildinājuma 4. punktā.

2.   tabula

Testa slodze un riepu spiediens

Riepu klase	C1 (3)		C2, C3
	Parastās riepas	Pastiprinātās jeb palielināta slogojuma riepas
Slodze procentos no maksimālās slodzes	80	80	85 (4) (% no vienkārša montējuma riepas slogojuma)
Riepas spiediens kPa	210	250	Atbilstošs vienkārša montējuma riepas maksimālajai slodzei (5)
Piezīme. Riepu spiedienu kontrolē ar šā pielikuma 1. papildinājuma 4. punktā norādīto precizitāti.

3.5.   Ilgums un ātrums

Ja izraudzīta palēninājuma metode, jāievēro šādas prasības:

a)	pie ilguma Δt laika inkrements nepārsniedz 0,5 s;

b)	testa veltņa ātruma variācija vienā laika inkrementā nepārsniedz 1 km/h.

4.   TESTA PROCEDŪRA

4.1.   Vispārīga prasība

Turpmāk aprakstītās testa procedūras posmus veic norādītajā secībā.

4.2.   Pielāgošana termiskajiem apstākļiem

Piepumpētas riepas atstāj testa vietas termiskajos apstākļos:

a)	C1 klases riepas – vismaz 3 stundas;

b)	C2 un C3 klases riepas – vismaz 6 stundas.

4.3.   Spiediena koriģēšana

Pēc pielāgošanas termiskajiem apstākļiem riepu spiedienu koriģē atbilstoši testa spiedienam un 10 minūtes pēc korekcijas veikšanas pārbauda.

4.4.   Iesildīšana

Iesildīšanas ilgums atbilst 3. tabulā norādītajam ilgumam.

3.   tabula

Iesildīšanas ilgums

Riepu klase	C1	C2 un C3 LI ≤ 121	C3 LI > 121
Nominālais loka diametrs	Visi	Visi	< 22,5	≥ 22,5
Iesildīšanas ilgums	30 min.	50 min.	150 min.	180 min.

4.5.   Mērījumi un to reģistrēšana

Mēra un reģistrē šādus parametrus (sk. 1. attēlu):

a)	testa ātrums Un;

b)	riepas slogojums perpendikulāri veltņa virsmai Lm;

c)	sākotnējais testa riepu spiediens, kā noteikts 3.3. punktā;

d)	izmērītais rites pretestības koeficients Cr un tā koriģētā vērtība Crc, pieņemot, ka temperatūra ir 25 °C, bet veltņa diametrs – 2 m;

e)	attālums no riepas ass līdz veltņa ārējai virsmai stacionārā stāvoklī rL;.

f)	apkārtējās vides temperatūra tamb;

g)	testa veltņa rādiuss R;

h)	izraudzītā testa metode;

i)	testa loks (izmērs un materiāls);

j)	riepas izmērs, izgatavotājs, tips, identifikācijas numurs (ja ir), ātruma kategorijas simbols, slodzes indekss, DOT (Department of Transportation – ASV Transporta departaments) numurs.

1.   attēls

Visi mehāniskie lielumi (spēki, griezes momenti) ir orientēti saskaņā ar ISO 8855:1991 norādītajām asu sistēmām.

Virzienriepu kustības virziens atbilst to norādītajam rotācijas virzienam.

4.6.   Parazītisko zudumu mērījumi

Parazītiskos zudumus nosaka, izmantojot turpmāk 4.6.1. vai 4.6.2. punktā aprakstīto procedūru.

4.6.1.   Parazītisko zudumu noteikšanas tests

Parazītisko zudumu noteikšanas testu veic saskaņā ar šādu procedūru:

a)

samazina slodzi, lai saglabātu riepas testa ātrumu bez buksēšanas (6). Ieteicamās slodzes vērtības ir šādas: i) C1 klases riepām ieteicamā vērtība ir 100 N, bet maksimālā – 200 N; ii) C2 klases riepām ieteicamā vērtība ir 150 N, bet maksimālā ir šāda – 200 N mašīnām, kas paredzētas C1 klases riepu mērījumiem, un 500 N mašīnām, kuras paredzētas C2 un C3 klases riepu mērījumiem; iii) C3 klases riepām ieteicamā vērtība ir 400 N, bet maksimālā – 500 N;

b)	atkarībā no izmantojamās metodes reģistrē vārpstas spēku Ft, primāro griezes momentu Tt, vai jaudu (6);

c)	reģistrē riepas slogojumu perpendikulāri veltņa virsmai Lm  (6).

4.6.2.   Palēninājuma metode

Izmantojot palēninājuma metodi, piemēro šādu procedūru:

a)	riepu noņem no testa virsmas;

b)	reģistrē testa veltņa palēninājumu ΔωDo/Δt un nenoslogotās riepas palēninājumu ΔωT0/Δt (6).

4.7.   Pielaide mašīnām, kas pārsniedz σm kritēriju

Šā pielikuma 4.3. līdz 4.5. punktā minētos posmus veic tikai vienu reizi, ja saskaņā ar 6.5. punktu noteiktā mērījumu standarta novirze nepārsniedz:

a)	0,075 N/kN – C1 un C2 klases riepām;

b)	0,06 N/kN – C3 klases riepām.

Ja mērījumu standarta novirze pārsniedz šos ierobežojumus, mērīšanas procesu atkārto n reižu, kā minēts 6.5. punktā. Reģistrētā rites pretestības vērtība ir n reižu veikto mērījumu vidējais lielums.

5.   DATU INTERPRETĀCIJA

5.1.   Parazītisko zudumu noteikšana

5.1.1.   Vispārīgas prasības

Ja izmanto spēka, griezes momenta vai jaudas metodi, laboratorija veic 4.6.1. punktā aprakstītos mērījumus, bet palēninājuma metodes gadījumā – 4.6.2. punktā aprakstītos mērījumus, lai testa nosacījumos (slogojums, ātrums, temperatūra) precīzi noteiktu riepas vārpstas berzi, riepas un riteņa aerodinamiskos zudumus, veltņa (un attiecīgos gadījumos motora un/vai kloķa) gultņu berzi un veltņa aerodinamiskos zudumus.

Ar riepas/veltņa saskarni saistītos parazītiskos zudumus Fpl, izteiktus ņūtonos, aprēķina, izmantojot spēku Ft, griezes momentu, jaudu vai palēninājumu, kā norādīts turpmāk 5.1.2.–5.1.5. punktā.

5.1.2.   Spēka metode, veicot mērījumus pie riepas vārpstas

Formula:

Fpl = Ft (1 + rL/R),

kur:

Ft	ir riepas vārpstas spēks ņūtonos (sk. 4.6.1. punktu),
rL	ir attālums metros no riepas ass līdz veltņa ārējai virsmai stacionārā stāvoklī,
R	ir testa veltņa rādiuss metros.

5.1.3.   Griezes momenta metode, veicot mērījumus pie veltņa ass

Formula:

Fpl = Tt/R,

kur:

Tt	ir primārais griezes moments ņūtonmetros, kā noteikts 4.6.1. punktā,
R	ir testa veltņa rādiuss metros.

5.1.4.   Jaudas metode, veicot mērījumus pie veltņa ass

Formula:

,

kur:

V	ir mašīnas pievadam piemērotais elektriskais potenciāls voltos,
A	ir mašīnas ievades strāvas stiprums ampēros,
Un	ir testa veltņa ātrums kilometros stundā.

5.1.5.   Palēninājuma metode

Parazītiskos zudumus Fpl, izteiktus ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

,

kur:

ID	ir testa veltņa inerce rotācijas kustībā, izteikta kilogrammetros kvadrātā,
R	ir testa veltņa virsmas rādiuss metros,
ωD0	ir testa veltņa leņķiskais ātrums bez riepas, izteikts radiānos sekundē,
Δt0	ir laika inkrements sekundēs, kas izraudzīts parazītisko zudumu mērīšanai bez riepas,
IT	ir vārpstas, riepas un veltņa inerce rotācijas kustībā, izteikta kilogrammetros kvadrātā,
Rr	ir riepas rites rādiuss metros,
ωT0	ir nenoslogotas riepas leņķiskais ātrums, izteikts radiānos sekundē.

5.2.   Rites pretestības aprēķināšana

5.2.1.   Vispārīgas prasības

Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina, izmantojot vērtības, kas iegūtas, testējot riepu šajā starptautiskajā standartā minētajos nosacījumos un atņemot saskaņā ar 5.1. punktu aprēķinātos attiecīgos parazītiskos zudumus.

5.2.2.   Spēka metode, veicot mērījumus pie riepas vārpstas

Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

Fr = Ft[1 + (rL/R)] – Fpl,

kur:

Ft	ir riepas vārpstas spēks ņūtonos,
Fpl	atspoguļo saskaņā ar 5.1.2. punktu aprēķinātos parazītiskos zudumus,
rL	ir attālums metros no riepas ass līdz veltņa ārējai virsmai stacionārā stāvoklī,
R	ir testa veltņa rādiuss metros.

5.2.3.   Griezes momenta metode, veicot mērījumus pie veltņa ass

Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

,

kur:

Tt	ir primārais griezes moments ņūtonmetros,
Fpl	atspoguļo saskaņā ar 5.1.3. punktu aprēķinātos parazītiskos zudumus,
R	ir testa veltņa rādiuss metros.

5.2.4.   Jaudas metode, veicot mērījumus pie veltņa ass

Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

,

kur:

V	ir mašīnas pievadam piemērotais elektriskais potenciāls voltos,
A	ir mašīnas ievades strāvas stiprums ampēros,
Un	ir testa veltņa ātrums kilometros stundā,
Fpl	atspoguļo saskaņā ar 5.1.4. punktu aprēķinātos parazītiskos zudumus.

5.2.5.   Palēninājuma metode

Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:

,

kur:

ID	ir testa veltņa inerce rotācijas kustībā, izteikta kilogrammetros kvadrātā,
R	ir testa veltņa virsmas rādiuss metros,
Fpl	atspoguļo saskaņā ar 5.1.5. punktu aprēķinātos parazītiskos zudumus,
Δtv	ir mērījumiem izraudzītais laika inkrements sekundēs,
Δωv	ir testa veltņa leņķiskā ātruma inkrements bez riepas, izteikts radiānos sekundē,
IT	ir vārpstas, riepas un veltņa inerce rotācijas kustībā, izteikta kilogrammetros kvadrātā,
Rr	ir riepas rites rādiuss metros,
Fr	ir rites pretestība ņūtonos.

6.   DATU ANALĪZE

6.1.   Rites pretestības koeficients

Rites pretestības koeficientu Cr aprēķina, rites pretestību izdalot ar riepas slogojumu:

kur:

Fr	ir rites pretestība ņūtonos,
Lm	ir testa slogojums, izteikts kN.

6.2.   Temperatūras korekcija

Ja mērījumi jāveic temperatūrā, kas nav 25 °C (pieņemama ir tikai temperatūra 20 °C–30 °C robežās), veic temperatūras korekciju, izmantojot šādu formulu:

Fr25	ir rites pretestība ņūtonos 25 °C temperatūrā, ko aprēķina pēc formulas F r25 = Fr  [1 + K (tamb – 25)],

kur:

Fr	ir rites pretestība ņūtonos,
tamb	ir apkārtējās vides temperatūra grādos pēc Celsija,
K	ir līdzvērtīgs   0,008 – C1 klases riepām,   0,01 – C2 klases riepām,   0,006 – C3 klases riepām.

6.3.   Veltņa diametra korekcija

Testa rezultātus, kas iegūti, izmantojot dažādus veltņu diametrus, salīdzina, izmantojot šādu teorētisku formulu:

F r02 KF r01,

kur:

,

kur:

R 1	ir pirmā veltņa rādiuss metros,
R 2	ir otrā veltņa rādiuss metros,
r T	ir puse no riepas nominālā aprēķina diametra metros,
F r01	ir pirmā veltņa rites pretestības vērtība ņūtonos,
F r02	ir otrā veltņa rites pretestības vērtība ņūtonos.

6.4.   Mērījumu rezultāti

Ja n reižu veikto mērījumu skaits saskaņā ar 4.6. punkta prasībām pārsniedz vienu, mērījumu rezultāts ir n reižu veiktajos mērījumos iegūto Cr vērtību vidējais lielums, kas koriģēts, kā aprakstīts iepriekš 6.2. un 6.3. punktā.

6.5.   Laboratorija nodrošina, ka testēšanas mašīna, pamatojoties uz vismaz trim mērījumiem, saglabā šādas vienkāršai riepai izmērītās σm vērtības:

σm ≤ 0,075 N/kN – C1 un C2 klases riepām,

σm ≤ 0,06 N/kN – C3 klases riepām.

Ja minēto prasību attiecībā uz σm nav iespējams izpildīt, izmanto šādu formulu, lai noteiktu n reižu veicamo mērījumu minimālo skaitu (noapaļojot līdz pirmajam veselajam skaitlim), kas mašīnai jāveic, lai to varētu uzskatīt par atbilstošu šo noteikumu prasībām:

n = ( σm / x)2,

kur

x	=	0,075 N/kN – C1 un C2 klases riepām,
x	=	0,06 N/kN – C3 klases riepām.

Ja jāveic vairāki riepas mērījumi, riteni ar uzmontēto riepu starp secīgajiem mērījumiem noņem no mašīnas.

Ja noņemšana/atpakaļ uzlikšana aizņem mazāk nekā 10 minūtes, 4.3. punktā minēto iesildīšanas ilgumu var samazināt:

a)	līdz 10 minūtēm – C1 klases riepām;

b)	līdz 20 minūtēm – C2 klases riepām;

c)	līdz 30 minūtēm – C3 klases riepām.

6.6.   Laboratorijas kontrolriepas uzraudzību veic vismaz reizi mēnesī. Šajā viena mēneša uzraudzības periodā veic vismaz trīs atsevišķus mērījumus. Konkrētā viena mēneša periodā veikto trīs mērījumu vidējos rādītājus novērtē, lai pārliecinātos, vai salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša novērtējumu nav radušās novirzes.

---

(1)  Mērījumu rezultātos ir iekļauti arī riteņa un riepas gultņu un aerodinamiskie zudumi, kas arī jāņem vērā, turpmāk interpretējot datus.

(2)  Mērījumu rezultātos, izmantojot griezes momenta, palēninājuma un jaudas metodi, ir iekļauti arī riteņa, riepas un veltņa gultņu un aerodinamiskie zudumi, kas arī jāņem vērā, turpmāk interpretējot datus.

(3)  To pasažieru vieglo automobiļu riepu spiediens, kuras neietilpst ISO 4000-1:2010 norādītajās kategorijās, ir riepu izgatavotāja ieteiktais riepu spiediens, kas atbilst riepu maksimālajai slodzei un ir samazināts par 30 kPa.

(4)  Kā vienkārša montējuma riepas slodzes procentuāla daļa vai 85 % no vienkārša montējuma riepas maksimālās slodzes, kas (ja nav norādīta uz riepas) norādīta piemērojamo riepu standartu rokasgrāmatās,.

(5)  Uz riepas sānmalas norādītais riepas spiediens vai spiediens, kas (ja nav norādīts uz sānmalas) norādīts piemērojamo riepu standartu rokasgrāmatās un atbilst vienkārša montējuma riepas maksimālajai kravnesībai.

(6)  Izņemot spēka metodi, mērījumu rezultātos ir iekļauti arī riteņa un riepas gultņu un aerodinamiskie zudumi, kā arī veltņa zudumi, kas arī jāņem vērā.

Ir zināms, ka vārpstas un veltņa gultņu berze ir atkarīga no slogojuma. Tas nozīmē, ka noslogotas sistēmas mērījumos tā atšķiras no parazītisko zudumu noteikšanas testa mērījumiem. Tomēr praktisku apsvērumu dēļ šo atšķirību var neņemt vērā.

7. PIELIKUMS

SNIEGA VEIKTSPĒJAS TESTĒŠANAS PROCEDŪRAS

1.   ĪPAŠAS DEFINĪCIJAS ATTIECĪBĀ UZ SNIEGA VEIKTSPĒJAS TESTIEM, JA TĀS ATŠĶIRAS NO PASTĀVOŠAJĀM DEFINĪCIJĀM

1.1.   “Testa brauciens” ir slogotas riepas atsevišķs brauciens pāri konkrētai testa virsmai.

1.2.   “Bremzēšanas tests” ir vienas un tās pašas riepas ABS bremzēšanas testa braucienu sērija, kurā ietilpst noteikts skaits braucienu, ko atkārto īsā laikā.

1.3.   “Vilces tests” ir vienas un tās pašas riepas spolēšanas vilces testa braucienu sērija saskaņā ar ASTM standartu F1805-06, kurā ietilpst noteikts skaits braucienu, ko atkārto īsā laikā.

1.4.   “Paātrinājuma tests” ir vienas un tās pašas riepas ASR paātrinājuma testa braucienu sērija, kurā ietilpst noteikts skaits braucienu, ko atkārto īsā laikā.

2.   SPOLĒŠANAS VILCES METODE C1 UN C2 KLASES RIEPĀM

Lai novērtētu sniega veiktspēju, izmantojot spolēšanas vilces vērtības vidēji sablīvētā sniegā (Sniega blīvējuma indekss, ko mēra ar CTI penetrometru (1), ir no 70 līdz 80), piemēro ASTM standarta F1805-06 testa procedūru.

2.1.   Testa trases virsma ir no vidēji sablīvēta sniega, kā noteikts ASTM standarta F1805-06 A2.1. tabulā.

2.2.   Riepu slogojums testa laikā ir tāds, kā noteikts 2. opcijai ASTM standarta F1805006 11.9.2. punktā.

3.   METODE “BREMZĒŠANA SNIEGĀ” C1 KLASES RIEPĀM

3.1.   Vispārīgi nosacījumi

3.1.1.   Testa trase

Bremzēšanas testus veic uz līdzenas, pietiekami garas un platas testa virsmas, kuras maksimālais slīpums ir 2 % un kura ir klāta ar sablīvētu sniegu.

Sniega virsmu veido vismaz 3 cm biezs cieti sablīvēta sniega pamats un aptuveni 2 cm biezs virsējais slānis, ko veido vidēji sablīvēts un sagatavots sniegs.

Gaisa temperatūra, ko mēra aptuveni metru virs zemes, un sniega temperatūra, kuru mēra aptuveni viena centimetra dziļumā, ir no – 2 °C līdz – 15 °C.

Ieteicams izvairīties no tiešiem saules stariem, lielām saules gaismas intensitātes un gaisa mitruma svārstībām, kā arī no vēja.

Sniega sablīvējuma indekss, ko mēra ar CTI penetrometru, ir no 75 līdz 85.

3.1.2.   Transportlīdzeklis

Testiem izmanto ar ABS sistēmu aprīkotu standarta ražojuma pasažieru vieglo automobili labā braukšanas kārtībā.

Izmanto tādu transportlīdzekli, lai katra riteņa slogojums atbilstu testējamajām riepām. Ar vienu un to pašu transportlīdzekli var testēt vairākus atšķirīgus riepu izmērus.

3.1.3.   Riepas

Riepas pirms testēšanas nogludina un iemēģina, nobraucot vismaz 100 km pa sausu, ar cietu segumu klātu virsmu. Riepu virsmu, kas saskaras ar sniegu, pirms testa veikšanas notīra.

Pirms montēšanas uz testa transportlīdzekļa riepas pielāgo, vismaz uz divām stundām atstājot āra gaisa temperatūrā. Tad riepu spiedienu koriģē atbilstoši noteiktajām testa vērtībām.

Ja uz transportlīdzekļa nevar uzmontēt atsauces riepu un kandidātriepu, kā starpposma riepu (kontrolriepu) var izmantot trešo riepu. Vispirms uz cita transportlīdzekļa testē kontrolriepas salīdzinājumā ar atsauces riepām, tad uz testa transportlīdzekļa testē kandidātriepas salīdzinājumā ar kontrolriepām.

3.1.4.   Slodze un spiediens

Transportlīdzekli slogo tā, lai riepu slogojums atbilstu 60–90 % no slogojuma saskaņā ar riepu slodzes indeksu.

Aukstu riepu spiediens ir 240 kPa.

3.1.5.   Instrumenti

Transportlīdzekli aprīko ar kalibrētiem devējiem, kas ir piemēroti mērījumu veikšanai ziemas apstākļos. Mērījumu glabāšanai izmanto datu reģistrācijas sistēmu.

Mērījumu devēju un sistēmu precizitāte ir tāda, ka vidējā maksimālā palēninājuma izmērīto vai aprēķināto vērtību relatīvā nenoteiktība nepārsniedz 1 %.

3.2.   Testa braucienu secība

3.2.1.   ABS bremzēšanas testa braucienus ar katru kandidātriepu un standarta atsauces riepu atkārto vismaz sešas reizes.

Zonas, kurās piemēro pilnu ABS bremzētājspēku, nepārklājas.

Testējot jaunu riepu komplektu, braucienus veic, pārbīdot transportlīdzekļa trajektoriju sānis, lai bremzēšana nenotiktu iepriekšējo riepu pēdās.

Kad vairs nav iespējams izvairīties no pilnā ABS bremzētājspēka piemērošanas zonu pārklāšanās, testa trasi sagatavo no jauna.

Braucienu secība ir šāda:

atkārto 6 braucienus ar SATR, tad trajektoriju pārbīda sānis, lai nākamo riepu testētu uz neskartas virsmas;

atkārto 6 braucienus ar pirmo kandidātriepu, pārbīda trajektoriju;

atkārto 6 braucienus ar otro kandidātriepu, pārbīda trajektoriju;

atkārto 6 braucienus ar SATR, pārbīda trajektoriju.

3.2.2.   Testēšanas kārtība

Ja jāvērtē tikai viena kandidātriepa, testēšanas kārtība ir šāda:

R1 – T – R2,

kur:

R1 ir sākotnējais SATR tests, R2 ir atkārtotais SATR tests, bet T – vērtējamās kandidātriepas tests.

Pirms SATR testa atkārtošanas var veikt ne vairāk kā divu kandidātriepu testus, piemēram:

R1 – T1 – T2 – R2.

3.2.3.   SATR un kandidātriepu salīdzinošos testus atkārto divās dažādās dienās.

3.3.   Testa procedūra

3.3.1.   Transportlīdzeklis brauc ar ātrumu vismaz 28 km/h.

3.3.2.   Sasniedzot mērījumu zonu, transportlīdzekļa pārnesumkārbu pārslēdz neitrālā pozīcijā, strauji nospiež bremžu pedāli, piemērojot pastāvīgu spēku, kas ir pietiekams, lai iedarbinātu visu transportlīdzekļa riteņu ABS un izraisītu pakāpenisku transportlīdzekļa ātruma samazināšanos, un tur to nospiestu, līdz ātrums ir mazāks par 8 km/h.

3.3.3.   Izmantojot laika, attāluma, ātruma vai paātrinājuma mērījumus, aprēķina vidējo maksimālo palēninājumu no 25 km/h līdz 10 km/h.

3.4.   Datu analīze un rezultātu reģistrēšana

3.4.1.   Reģistrējamie parametri

3.4.1.1.

Aprēķina un reģistrē katras riepas un katra bremzēšanas testa vidējo vmp un standarta novirzi. Riepu bremzēšanas testa variācijas koeficientu CV aprēķina pēc šādas formulas: tyre = riepa, Std. dev. = stand. nov., mean = vid.vmp.

3.4.1.2.

Aprēķina divu secīgu SATR testu svērtās vidējās vmp vērtības, ņemot vērā starp šiem testiem pārbaudīto kandidātriepu skaitu. Ja testēšanas kārtība ir R1 – T – R2, pieņem, ka SATR svērtā vidējā (weighted average – wa) vmp vērtība, kas jāizmanto salīdzināšanā ar kandidātriepas veiktspēju, ir: wa (SATR) = (R1 + R2)/2. kur: R1 ir SATR pirmā testa vidējais vmp, bet R2 – SATR otrā testa vidējais vmp. Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – R2, pieņem, ka SATR svērtā vidējā vmp vērtība, kas jāizmanto salīdzināšanā ar kandidātriepas veiktspēju, ir:   wa (SATR) = 2/3 R1 + 1/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T1 un   wa (SATR) = 1/3 R1 + 2/3 R2 salīdzināšanai ar kandidātriepu T2.

3.4.1.3.

Kandidātriepas sniega veiktspējas indeksu, ko izsaka procentos, aprēķina pēc šādas formulas: Snow index (candidate)= Kandidātriepas sniega veiktspējas indekss mean (candidate)= Kandidātriepas vidējais vmp; wa (SRTT) = SATR svērtā vidējā vmp vērtība

3.4.2.   Statistiskā validācija

Pārbauda katras riepas atkārtoto testa braucienu sērijās izmērītā vai aprēķinātā vmp atbilstību normām, novirzes, varbūtējas ārkārtējas novirzes.

Pārliecinās par SATR secīgo bremzēšanas testu vidējo vērtību un standarta noviržu konsekvenci.

Divu secīgu SATR bremzēšanas testu vidējās vērtības neatšķiras vairāk kā par 5 %.

Neviena bremzēšanas testa variācijas koeficients nepārsniedz 6 %.

Ja šie nosacījumi nav ievēroti, pēc testa trases atkārtotas sagatavošanas testus veic vēlreiz.

---

(1)  Sīkāku informāciju sk. ASTM standarta F1805-06 pielikumā.