23.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/88/ES

(2011. gada 16. novembris),

ar ko Direktīvu 97/68/EK groza attiecībā uz noteikumiem par motoriem, ko laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (3), attiecas uz izplūdes gāzu emisiju un gaisa piesārņotāju emisiju robežvērtībām no motoriem, kas uzstādīti visurgājējai tehnikai, un sekmē cilvēku veselības un vides aizsardzību. Direktīvā 97/68/EK bija paredzēts, ka spēkā esošās emisijas robežvērtības, kas saskaņā ar IIIA posma prasībām jāievēro lielākās daļas kompresijaizdedzes motoru tipa apstiprinājumā, IIIB posmā jāaizstāj ar stingrākām prasībām. Minētās robežvērtības stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī attiecībā uz minēto motoru tipa apstiprinājumu un 2011. gada 1. janvārī attiecībā uz laišanu tirgū.

(2)

Saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/26/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 97/68/EK (4), Komisija patlaban gatavojas pārskatīt Direktīvu 97/68/EK. Lai nodrošinātu to, ka pārskatītā direktīva atbilst Savienības standartiem attiecībā uz labu gaisa kvalitāti, un ņemot vērā pieredzi, zinātniskās atziņas un pieejamās tehnoloģijas, Komisijai, veicot plānoto Direktīvas 97/68/EK pārskatīšanu un vadoties pēc ietekmes novērtējuma, būtu jāapsver:

—	jauna emisijas robežvērtību posma, proti, V posma, izveide, kuram atkarībā no tehniskās iespējamības būtu jāpamatojas uz Euro VI standartu prasībām lielas kravnesības transportlīdzekļiem,

—	jaunu prasību ieviešana, lai gadījumos, kad tas tehniski ir iespējams, samazinātu cietās daļiņas, proti, daļiņu skaita robežvērtību, kas attiecināma uz visām kompresijaizdedzes dzinēju kategorijām, lai efektīvi samazinātu īpaši sīku daļiņu daudzumu,

—

visaptverošas pieejas īstenošana, lai sekmētu emisiju samazināšanas normu izstrādi un ekspluatācijā esošā visurgājējas tehnikas parka pēcapstrādes sistēmu modernizāciju, ņemot vērā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas aizgādībā patlaban notiekošās diskusijas par saskaņotām prasībām attiecībā uz modernizētām emisijas kontroles ierīcēm; ar šādu pieeju būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni uzlabot gaisa kvalitāti un sekmēt darba ņēmēju aizsardzību,

—	tādas metodes ieviešana, kas paredzēta pārvietojamas visurgājējas tehnikas un transportlīdzekļu periodiskai pārbaudei, jo īpaši – lai pārliecinātos, vai to emisiju apjoms atbilst reģistrācijas laikā sniegtajiem rādītājiem,

—	iespēja atļaut, ievērojot noteiktus nosacījumus, IIIA posma prasībām neatbilstošus aizstājējmotorus drezīnām un lokomotīvēm,

—	iespēja saskaņot konkrētus dzelzceļam piemērojamus emisiju standartus ar attiecīgajiem starptautiska līmeņa standartiem, lai nodrošinātu tādu cenas ziņā pieņemamu motoru pieejamību, kuri atbilst noteiktajām emisiju robežvērtībām.

(3)

Pāreja uz IIIB posmu saistīta ar pakāpenisku tehnoloģijas nomaiņu, kam nepieciešamas ievērojamas īstenošanas izmaksas, lai pārveidotu motoru konstrukciju un izstrādātu sarežģītus tehniskus risinājumus. Tomēr pašreizējās globālās finanšu un ekonomikas krīzes vai jebkādu ar konjunktūru saistītu ekonomikas svārstību ietekmē nevajadzētu pazemināt vides standartus. Šī Direktīvas 97/68/EK pārskatīšana būtu jāuzskata par izņēmuma gadījumu. Turklāt ieguldījumi videi draudzīgās tehnoloģijās ir svarīgi, lai veicinātu izaugsmi, darba vietu radīšanu un veselības nodrošināšanu nākotnē.

(4)	Ar Direktīvu 97/68/EK izveido elastīguma sistēmu, lai ļautu iekārtu ražotājiem laikā starp diviem emisijas posmiem iepirkt noteiktu daudzumu motoru, kas neatbilst spēkā esošajām emisijas robežvērtībām, bet ir apstiprināti saskaņā ar iepriekšējā posma emisijas robežvērtību prasībām.

(5)	Direktīvas 2004/26/EK 2. panta b) punktā ir paredzēta iespēja izvērtēt papildu elastīguma tiesību nepieciešamību.

(6)

To motoru maksimālais skaits, kurus izmanto lietojumiem, kas nav drezīnu, lokomotīvju un iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņa, un kurus laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, IIIB posmā būtu jāpalielina no 20 % līdz 37,5 % no konkrētās kategorijas motoru gada apjoma, ko iekārtu ražotājs laiž tirgū. Būtu jāparedz arī izvēles iespēja laist tirgū noteiktu skaitu motoru saskaņā ar elastīguma sistēmu. Šis noteiktais motoru skaits arī būtu jāpārskata, un tam nevajadzētu pārsniegt Direktīvas 97/68/EK XIII pielikuma 1.2.2. punktā minētos maksimālos daudzumus.

(7)	Būtu jāpieņem attiecīgi noteikumi, lai paplašinātu elastīguma sistēmas darbības jomu, stingri ierobežotā laikposmā attiecinot to arī uz motoriem, kas paredzēti lokomotīvju piedziņai.

(8)

Gaisa kvalitātes uzlabošana ir svarīgs Savienības mērķis, ko tiecas sasniegt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (5). Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi samazināt emisijas to rašanās vietā, tostarp samazināt emisijas visurgājējas tehnikas nozarē.

(9)

Uzņēmumiem, kas strādā ar mehānismiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, vajadzētu gūt labumu no Eiropas finansiālā atbalsta programmām vai jebkādām citām atbilstošām atbalsta programmām dalībvalstīs. Šādas atbalsta programmas būtu jāparedz, lai atbalstītu visaugstāko emisijas standartu agrīnu ieviešanu.

(10)	Direktīvā 97/68/EK attiecībā uz aizstājējmotoriem ir paredzēts atbrīvojums, ko nepiemēro drezīnām un lokomotīvēm. Tomēr, ņemot vērā svara un izmēru ierobežojumus, ir jāparedz ierobežots atbrīvojums arī attiecībā uz aizstājējmotoriem, kurus izmanto drezīnām un lokomotīvēm.

(11)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi atspoguļo pagaidu grūtības, ar kurām saskaras ražošanas nozare, un ar tiem neparedz pastāvīgus pielāgojumus, tādēļ šie pasākumi būtu jāpiemēro vienīgi IIIB posma laikā vai trīs gadus, ja nav turpmāka posma.

(12)

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes dzelzceļa tīkla īpašo infrastruktūru, kuru raksturo atšķirīgs sliežu platums un līdz ar to arī atšķirīgi svara un izmēru ierobežojumi, un kurai tāpēc ir vajadzīgs ilgāks periods, lai pielāgotos jaunajām emisiju robežvērtībām, ir lietderīgi paredzēt lielāku elastību šajā konkrētajā tirgū saistībā ar motoriem, kurus paredzēts izmantot lokomotīvēm.

(13)	Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 97/68/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 97/68/EK

Direktīvu 97/68/EK groza šādi:

1)	direktīvas 4. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6. Kompresijas aizdedzes motorus, kas nav paredzēti drezīnu un iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņai, drīkst laist tirgū, izmantojot elastīguma sistēmu saskaņā ar procedūru, kura minēta XIII pielikumā un papildina 1. līdz 5. punktu.”;

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)	svītro 1.a punkta otro daļu;

iekļauj šādus punktus:

“1.b Atkāpjoties no 9. panta 3.g, 3.i un 4.a punkta, dalībvalstis var atļaut laist tirgū šādus motorus, kas paredzēti drezīnām un lokomotīvēm:

aizstājējmotorus, kas atbilst IIIA posma robežvērtībām, ja ar tiem jāaizstāj tādi drezīnu un lokomotīvju motori, kas:

i)	neatbilst IIIA posma standartam; vai

ii)	atbilst IIIA posma standartam, bet neatbilst IIIB posma standartam;

aizstājējmotorus, kuri neatbilst IIIA posma robežvērtībām, ja ar tiem jāaizstāj drezīnu un lokomotīvju motori, kuriem nav piedziņas vadības un kuri nespēj neatkarīgi sākt kustību, ja vien šādi aizstājējmotori atbilst standartam, kas nav zemāks par to standartu, kuram atbilst motori, ar kuriem aprīkotas tāda paša veida pašreizējās drezīnas.

Saskaņā ar šo punktu atļauju var piešķirt tikai gadījumos, ja dalībvalsts apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka tāda aizstājējmotora izmantošana, kurš atbilst jaunākā piemērojamā emisijas posma prasībām attiecībā uz konkrēto drezīnu vai lokomotīvi, radīs būtiskas tehniskas grūtības.

1.c Motoriem, ko laiž tirgū saskaņā ar 1.a vai 1.b punktu, piestiprina marķējumu ar tekstu “AIZSTĀJĒJMOTORS” un norāda attiecīgās atkāpes unikālo atsauci.

1.d Komisija novērtē ietekmi uz vidi un iespējamās tehniskās grūtības, kas var rasties, nodrošinot atbilstību 1.b punktam. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā pārskatīts 1.b punkts, un nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, kurā norāda minētā punkta piemērošanas beigu datumu.”;

c)	panta 7. punktu aizstāj ar šādu: “7. Dalībvalstis atļauj I pielikuma 1. iedaļas A punkta i), ii) un v) apakšpunktā definētos motorus laist tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu atbilstīgi XIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.”;

3)	direktīvas XIII pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 24. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto aktu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA

(1) OV C 48, 15.2.2011., 134. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 8. novembra lēmums.

(3) OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

(4) OV L 146, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas XIII pielikuma 1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1. PAMATIEKĀRTU RAŽOTĀJA (OEM) RĪCĪBA

1.1.

OEM, kas vēlas izmantot elastīguma sistēmu, izņemot attiecībā uz motoriem, kurus izmanto lokomotīvju un drezīnu piedziņai, apstiprinātājai iestādei prasa atļaut OEM motoru ražotājiem laist tirgū motorus, kuri paredzēti OEM ekskluzīvai lietošanai. To motoru skaits, kuri neatbilst spēkā esošajām emisijas robežvērtībām, bet ir apstiprināti attiecībā uz iepriekšējo emisijas robežvērtību piemērošanas posmu, nepārsniedz 1.1.1. un 1.1.2. punktā paredzētās robežvērtības.

1.1.1.

Motoru skaits, ko laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, katrā motoru kategorijā nepārsniedz 20 % no minētās kategorijas motoru gada apjoma, ko iekārtu ražotājs laiž tirgū (aprēķina kā pēdējo piecu gadu pārdošanas apjoma vidējo rādītāju Savienības tirgū). Ja OEM iekārtas Savienības tirgū ir laidis mazāk nekā piecus gadus, tad vidējo rādītāju aprēķina, pamatojoties uz faktisko laika posmu, kurā OEM iekārtas ir laidis Savienības tirgū.

1.1.2.

Neobligāta alternatīva 1.1.1. punktam ir tāda, ka OEM savu motoru ražotāju vārdā var pieprasīt atļauju noteiktu skaitu motoru laist tirgū OEM ekskluzīvai lietošanai, izņemot motorus, kas paredzēti lokomotīvju un drezīnu piedziņai. Motoru skaits katrā no motoru kategorijām nepārsniedz šādus rādītājus:

Motoru kategorija P (kW)	Motoru skaits
19 ≤ P < 37	200
37 ≤ P < 75	150
75 ≤ P < 130	100
130 ≤ P ≤ 560	50

1.2.

IIIB posmā, bet ne ilgāk kā trīs gadus no šā posma sākuma, OEM, kas vēlas izmantot elastīguma sistēmu, jebkurai apstiprinātājai iestādei prasa atļaut OEM motoru ražotājiem laist tirgū motorus, kas paredzēti tikai OEM ekskluzīvai lietošanai, izņemot motorus, kas paredzēti lokomotīvju un drezīnu piedziņai. To motoru skaits, kuri neatbilst pašreizējām emisijas robežvērtībām, bet ir apstiprināti attiecībā uz iepriekšējo emisijas robežvērtību piemērošanas posmu, nepārsniedz 1.2.1. un 1.2.2. punktā paredzētās robežvērtības.

1.2.1.

Motoru skaits, ko laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, katrā motoru kategorijā nepārsniedz 37,5 % no minētās kategorijas motoru gada apjoma, ko iekārtu ražotājs laiž tirgū (aprēķina kā pēdējo piecu gadu pārdošanas apjoma vidējo rādītāju Savienības tirgū). Ja OEM iekārtas Savienības tirgū ir laidis mazāk nekā piecus gadus, tad vidējo rādītāju aprēķina, pamatojoties uz faktisko laika posmu, kurā OEM iekārtas ir laidis Savienības tirgū.

1.2.2.

Alternatīva iespēja 1.2.1. punktā minētajai ir tāda, ka OEM var lūgt, lai viņa motoru ražotājiem tiktu dota atļauja laist tirgū noteiktu motoru skaitu OEM ekskluzīvai lietošanai. Motoru skaits katrā no motoru kategorijām nepārsniedz šādus rādītājus:

Motora kategorija P (kW)	Motoru skaits
37 ≤ P < 56	200
56 ≤ P < 75	175
75 ≤ P < 130	250
130 ≤ P ≤ 560	125

1.3.

Attiecībā uz motoriem, kas paredzēti lokomotīvju piedziņai, IIIB posma laikā, bet ne ilgāk kā trīs gadus no šā posma sākuma, OEM var lūgt, lai viņa motoru ražotājiem tiktu dota atļauja laist tirgū ne vairāk kā 16 motorus OEM ekskluzīvai lietošanai. OEM var arī lūgt, lai viņa motoru ražotājiem tiktu atļauts laist tirgū ne vairāk kā 10 papildu motorus, kuru nominālā jauda ir lielāka nekā 1 800 kW un kurus paredzēts uzstādīt lokomotīvēs, kas piemērotas izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes dzelzceļa tīklā. Šo prasību attiecībā uz lokomotīvēm uzskata par izpildītu tikai tad, ja tām ir vai tiks izdots drošības sertifikāts ekspluatācijai Apvienotās Karalistes dzelzceļa tīklā.

Šādu atļauju piešķir tikai tad, ja ir tehnisks pamatojums nespējai nodrošināt atbilstību IIIB posma emisijas robežvērtībām.

1.4.

OEM pieteikumā apstiprinātājai iestādei iekļauj šādu informāciju:

marķējuma paraugu, kas piestiprināms katrai visurgājējas tehnikas vienībai, kurai uzstādīts saskaņā ar elastīguma sistēmu tirgū laists motors. Marķējuma teksts ir šāds: “IEKĀRTAS NR. … (iekārtu secībā) NO … (kopējais iekārtu skaits attiecīgajā jaudas diapazonā) AR MOTORA NR. … UN TIPA APSTIPRINĀJUMA (Direktīva 97/68/EK) NR. …”;

b)	motoram piestiprināma papildu marķējuma paraugu ar 2.2. punktā minēto tekstu.

1.5.

OEM sniedz apstiprinātājai iestādei jebkuru informāciju saistībā ar elastīguma sistēmas īstenošanu, ko apstiprinātāja iestāde var pieprasīt lēmuma pieņemšanas nolūkā.

1.6.

OEM sniedz jebkurai apstiprinātājai iestādei dalībvalstīs, kura to pieprasa, jebkuru informāciju, kuru apstiprinātāja iestāde pieprasa nolūkā apstiprināt, ka motori, attiecībā uz kuriem tiek apgalvots, ka tie ir laisti tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, vai kuri ir marķēti kā motori, kas ir laisti tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, patiešām ir laisti tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu vai attiecīgi marķēti.”

23.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/16

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1205/2011

(2011. gada 22. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 7. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2010. gada 7. oktobrī publicēja grozījumus starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) Nr. 7 „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana — finanšu pārskatu pārvedumi”, turpmāk „grozījumi”. Grozījumu nolūks ir palīdzēt finanšu pārskatu lietotājiem labāk izvērtēt ar finanšu aktīvu pārvedumiem saistītos riskus, kā arī šādu risku ietekmi uz uzņēmuma finanšu stāvokli. Grozījumu mērķis ir nodrošināt pārskatāmību informācijā, ko sniedz par pārveduma darījumiem un it īpaši par finanšu aktīvu pārvēršanu vērtspapīros.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedības regulatīvās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

1)	starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 7 „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

2)	starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 1 „Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā piemērošana” groza atbilstīgi grozījumiem starptautiskajā finanšu pārskatu standartā Nr. 7, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads pēc 2011. gada 30. jūnija.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPS Nr. 7

Grozījumi SFPS Nr. 7 Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana – finanšu aktīvu pārvedumi

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

GROZĪJUMI 7. SFPS.

Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

FINANŠU AKTĪVU NODOŠANA

42A

42B–42H punktā minētās informācijas atklāšanas prasības, kas attiecas uz finanšu aktīvu nodošanu, papildina citas šajā SFPS minētās informācijas atklāšanas prasības. Uzņēmums uzrāda 42B–42H punktā pieprasīto informāciju savu finanšu pārskatu vienā piezīmē. Uzņēmums nodrošina pieprasītās informācijas atklāšanu par visiem nodotajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana nav pārtraukta, un par savu turpmāku iesaistīšanos saistībā ar nodoto aktīvu, kas pastāv pārskata datumā, neatkarīgi no tā, kad veikts attiecīgais nodošanas darījums. Lai piemērotu šajos punktos noteiktās informācijas atklāšanas prasības, uzņēmums nodod visu finanšu aktīvu vai kādu tā daļu (nodotais finanšu aktīvs) tikai vienā no šādiem gadījumiem:

a)	tas nodod līgumā noteiktās tiesības saņemt šā finanšu aktīva naudas plūsmas;

b)	tas saglabā līgumā noteiktās tiesības saņemt šā finanšu aktīva naudas plūsmas, bet uzņemas līgumā noteikto pienākumu maksāt naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem, ar kuriem noslēgta vienošanās.

42B

Uzņēmums atklāj informāciju, kas ļauj tā finanšu pārskatu lietotājiem:

a)	saprast sasaisti starp nodotajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana nav pilnībā pārtraukta, un saistītajām saistībām;

b)	novērtēt, kāda pēc būtības ir uzņēmuma turpmākā iesaistīšanās saistībā ar tiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, un kādi ir saistītie riski.

42C

Lai piemērotu 42E–42H punktā minētās informācijas atklāšanas prasības, uzņēmums veic turpmāku iesaistīšanos saistībā ar nodoto finanšu aktīvu, ja, veicot nodošanu, uzņēmums saglabā jebkādas līgumā noteiktās tiesības vai pienākumus, kas piemīt nodotajam finanšu aktīvam, vai iegūst jaunas līgumā noteiktas tiesības vai pienākumus saistībā ar nodoto finanšu aktīvu. Lai piemērotu 42E–42H punktā minētās informācijas atklāšanas prasības, uz turpmāku iesaistīšanos nenorāda neviens no še turpmāk minētajiem:

a)	parasta pārstāvība un garantijas, kas saistītas ar krāpniecisku nodošanu un pamatotības, godprātības un godīgu darījumu veikšanas jēdzienu, kas likumīgas darbības rezultātā var anulēt nodošanu;

b)	nestandartizēti nākotnes, iespēju un citi līgumi, lai atgūtu nodoto finanšu aktīvu, kura līgumcena (jeb līguma izpildes cena) ir nodotā finanšu aktīva patiesā vērtība;

c)	vienošanās, saskaņā ar kuru uzņēmums saglabā līgumā noteiktās tiesības saņemt finanšu aktīva naudas plūsmas, bet uzņemas līgumā noteiktu pienākumu maksāt naudas plūsmas vienam vai vairākiem uzņēmumiem, un ir izpildīti 39. SGS 19. punkta a)–c) apakšpunktā minētie nosacījumi.

Nodotie finanšu aktīvi, kuru atzīšana nav pilnībā pārtraukta

42D

Uzņēmums var būt nodevis finanšu aktīvus tādā veidā, ka daļa vai visi nodotie finanšu aktīvi neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem. Lai sasniegtu 42B punkta a) apakšpunktā izvirzītos mērķus, uzņēmums katrā pārskata datumā atklāj informāciju par katru to nodoto finanšu aktīvu grupu, kuru atzīšana nav pilnībā pārtraukta:

a)	nodoto aktīvu veids;

b)	to īpašumtiesībām raksturīgo risku un labumu būtība, kādiem uzņēmums ir pakļauts;

c)	nodoto aktīvu un saistīto saistību starpā pastāvošās sasaistes būtības apraksts, tostarp ierobežojumi, kas no nodošanas rodas nodoto aktīvu lietošanai pārskatu sniedzējā uzņēmumā;

d)	ja saistīto saistību darījumu partnerim (partneriem) ir pieeja tikai nodotajiem aktīviem – grafiks, kas nosaka nodoto aktīvu patieso vērtību, saistīto saistību patieso vērtību un neto pozīciju (starpību starp nodoto aktīvu un saistīto saistību patieso vērtību);

e)	ja uzņēmums turpina atzīt visus nodotos aktīvus – nodoto aktīvu un saistīto saistību uzskaites vērtības;

f)	ja uzņēmums turpina atzīt aktīvus tā turpmākās iesaistīšanās apmērā (sk. 39. SGS 20. punkta c) apakšpunkta ii) daļu un 30. punktu) – sākotnējo aktīvu kopējā uzskaites vērtība pirms nodošanas, to aktīvu uzskaites vērtība, ko uzņēmums turpina atzīt, un saistīto saistību uzskaites vērtība.

Nodotie finanšu aktīvi, kuru atzīšana ir pilnībā pārtraukta

42E

Lai sasniegtu 42B punkta b) apakšpunktā izvirzītos mērķus, kad uzņēmums pilnībā pārtrauc nodoto finanšu aktīvu atzīšanu (sk. 39. SGS 20. punkta a) apakšpunktu un c) apakšpunkta i) daļu), bet tas veic turpmāku iesaistīšanos saistībā ar tiem, uzņēmums par katru turpmākas iesaistīšanās veidu katrā pārskata datumā atklāj vismaz šādu informāciju:

a)	aktīvu un saistību uzskaites vērtība, kas atzīta uzņēmuma finansiālā stāvokļa pārskatā un atspoguļo uzņēmuma turpmāko iesaistīšanos saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, un posteņu nosaukumi, kuros šo aktīvu un saistību uzskaites vērtība ir atzīta;

b)	aktīvu un saistību patiesā vērtība, kas atspoguļo uzņēmuma turpmāko iesaistīšanos saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta;

c)	summa, kas vislabāk atspoguļo uzņēmuma maksimālo pakļautību zaudējumiem no tā turpmākās iesaistīšanās saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, un informācija par to, kā šo maksimālo pakļautību zaudējumiem aprēķina;

nediskontētās izejošās naudas plūsmas, kas varētu būt vajadzīgas, lai atpirktu finanšu aktīvus, kuru atzīšana ir pārtraukta (piem., bāzes cena iespēju līgumā), vai citas summas, kas maksājamas uzņēmumam, kuram tiek nodots aktīvs, saistībā ar nodotajiem aktīviem. Ja izejošā naudas plūsma ir mainīga, ziņotajai summai jābūt balstītai uz apstākļiem, kādi pastāv katrā pārskata datumā;

to nediskontēto izejošo naudas plūsmu termiņu analīze, kas varētu būt vajadzīgas, lai atpirktu finanšu aktīvus, kuru atzīšana ir pārtraukta, vai citas summas, kas maksājamas uzņēmumam, kuram tiek nodots aktīvs, saistībā ar nodotajiem aktīviem, uzrādot atlikušos līgumu termiņus attiecībā uz uzņēmuma turpmāku iesaistīšanos;

f)	kvalitatīva informācija, kas paskaidro un atbalsta a)–e) apakšpunktā minēto kvantitatīvo informācijas atklāšanu.

42F

Uzņēmums var apkopot 42E punktā minēto informāciju attiecībā uz konkrētu aktīvu, ja uzņēmumam ir vairāk nekā viens turpmākās iesaistīšanās veids saistībā ar attiecīgo finanšu aktīvu, kura atzīšana ir pārtraukta, un paziņot to kā vienu turpmākās iesaistīšanās veidu.

42G

Turklāt uzņēmums atklāj šādu informāciju par katru turpmākās iesaistīšanās veidu:

a)	guvumi vai zaudējumi, kas atzīti aktīvu nodošanas dienā;

b)	atzītie ienākumi un izdevumi no uzņēmuma turpmākās iesaistīšanās saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta (piem., patiesās vērtības izmaiņas atvasinātos instrumentos), pārskata periodā un kopumā;

ja kopējā nodošanas ieņēmumu summa (kas atbilst atzīšanas pārtraukšanai) pārskata periodā nav vienmērīgi sadalīta pa visu pārskata periodu (piem., ja nodošanas kopējā apjoma ievērojama daļa tiek nodota pārskata perioda pēdējās dienās):

i)	ja lielākā nodošana notikusi attiecīgajā pārskata periodā (piem., pēdējās piecās dienās pirms pārskata perioda beigām);

ii)	atzītā nodošanas summa (piem., saistītie guvumi vai zaudējumi) attiecīgajā pārskata perioda daļā; un

iii)	kopējā nodošanas ieņēmumu summa attiecīgajā pārskata perioda daļā.

Uzņēmums sniedz šo informāciju par katru periodu, par kuru iesniedz vispārējo ienākumu pārskatu.

Papildu informācija

42H

Uzņēmums atklāj jebkādu papildu informāciju, ko tas uzskata par nepieciešamu, lai sasniegtu 42B punktā izvirzītos informācijas atklāšanas mērķus.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

Pievieno 44M punktu.

44M

Dokumentā Informācijas atklāšana – finanšu aktīvu nodošana (Grozījumi 7. SFPS), kas izdots 2010. gada oktobrī, svītro 13. punktu un pievieno 42A–42H punktu un B29–B39 punktu. Uzņēmums piemēro šos grozījumus pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir atļauts tos piemērot agrāk. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrāk par noteikto datumu, tam par to attiecīgi jāziņo. Uzņēmumam nav jānodrošina šajos grozījumos paredzētās informācijas atklāšana par periodu, kas sākas pirms grozījumu sākotnējās piemērošanas datuma.

B pielikums

Norādījumu piemērošana

Pēc B28 punkta pievieno virsrakstus un B29–B39 punktu.

ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA (42C–42H PUNKTS)

Turpmākā iesaistīšanās (42C punkts)

B29

Turpmākās iesaistīšanās saistībā ar nodotajiem finanšu aktīviem novērtēšanu veic pārskatu sniedzēja uzņēmuma līmenī 42E–42H punktā minēto informācijas atklāšanas prasību ievērošanas nolūkā. Piemēram, ja meitasuzņēmums nesaistītai trešai personai nodod finanšu aktīvu, saistībā ar kuru meitasuzņēmuma mātesuzņēmums veic turpmāku iesaistīšanos, meitasuzņēmums savos autonomajos finanšu pārskatos mātesuzņēmuma iesaistīšanos neietver novērtējumā par to, vai tas veic turpmāku iesaistīšanos saistībā ar nodoto aktīvu (t.i., ja meitasuzņēmums ir pārskatu sniedzējs uzņēmums). Tomēr mātesuzņēmums iekļauj savu (vai cita grupas locekļa) turpmāko iesaistīšanos saistībā ar finanšu aktīvu, ko nodevis tā meitasuzņēmums, lai noteiktu, vai tam ir turpmāka iesaistīšanās saistībā ar nodoto aktīvu, savos konsolidētajos finanšu pārskatos (t.i., ja pārskatu sniedzējs uzņēmums ir grupa).

B30

Uzņēmumam nav turpmākas iesaistīšanās saistībā ar nodoto finanšu aktīvu, ja, veicot nodošanu, tas nesaglabā ne līgumā noteiktās tiesības vai pienākumus, kas piemīt nodotajam finanšu aktīvam, ne arī iegūst jaunas līgumā noteiktas tiesības vai pienākumus saistībā ar nodoto finanšu aktīvu. Uzņēmumam nav turpmākas iesaistīšanās saistībā ar nodoto finanšu aktīvu, ja tam nav ne intereses par nodotā finanšu aktīva nākotnes darbību, ne atbildības jebkādos apstākļos veikt maksājumus nākotnē saistībā ar nodoto finanšu aktīvu.

B31

Turpmākā iesaistīšanās saistībā ar nodoto finanšu aktīvu var būt paredzēta tāda nodošanas līguma vai atsevišķa līguma noteikumos, kas noslēgts ar uzņēmumu, kuram tiek nodots aktīvs, vai trešo personu saistībā ar nodošanu.

Nodotie finanšu aktīvi, kuru atzīšana nav pilnībā pārtraukta

B32

42D punktā paredzēta informācijas atklāšana, ja daļa vai visi nodotie finanšu aktīvi neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem. Šī informācijas atklāšana jānodrošina katrā pārskata datumā, kad uzņēmums turpina atzīt nodotos finanšu aktīvus, neatkarīgi no tā, kad veikts attiecīgais nodošanas darījums.

Turpmākās iesaistīšanās veidi (42E–42H punkts)

B33

42E–42H punktā paredzēta kvalitatīva un kvantitatīva informācijas atklāšana katram turpmākās iesaistīšanās veidam saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta. Uzņēmums apkopo savu turpmāko iesaistīšanos pēc veidiem, kas atbilst uzņēmuma pakļautībai riskiem. Piemēram, uzņēmums var apkopot savu turpmāko iesaistīšanos pēc finanšu instrumenta veida (piem., garantijas vai pirkšanas iespēju līgumi) vai pēc nodošanas veida (piem., debitoru parādu faktorings, pārvēršana vērtspapīros un vērtspapīru aizdevumi).

Nediskontēto izejošo naudas plūsmu termiņu analīze, lai atpirktu nodotos aktīvus (42E punkta e) apakšpunkts)

B34

42E punkta e) apakšpunktā paredzēts, ka uzņēmums atklāj informāciju par nediskontēto izejošo naudas plūsmu termiņu analīzi, lai atpirktu finanšu aktīvus, kuru atzīšana ir pārtraukta, vai citas summas, kas maksājamas uzņēmumam, kuram tiek nodots aktīvs, saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, uzrādot atlikušos līgumu termiņus attiecībā uz uzņēmuma turpmāku iesaistīšanos. Šajā analīzē nodalītas naudas plūsmas, kas jāmaksā (piem., nestandartizēti nākotnes līgumi), naudas plūsmas, kas uzņēmumam var būt jāmaksā (piem., rakstiski pārdošanas iespēju līgumi), un naudas plūsmas, ko uzņēmums varētu maksāt pēc izvēles (piem., pirkšanas iespēju līgumi).

B35

Sagatavojot 42E punkta e) apakšpunktā minēto termiņu analīzi, uzņēmums pats izvērtē laika diapazonu atbilstošo skaitu. Piemēram, uzņēmums varētu noteikt, ka atbilstoši ir šādi termiņu laika diapazoni:

a)	līdz vienam mēnesim;

b)	no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem;

c)	no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem;

d)	no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

e)	no viena gada līdz trijiem gadiem;

f)	no trijiem gadiem līdz pieciem gadiem; un

g)	vairāk nekā pieci gadi.

B36

Ja pastāv iespējamo termiņu diapazons, naudas plūsmas pievieno, sākot no pirmās dienas, kurā uzņēmumam tās var pieprasīt maksāt vai kurā tās ir atļauts maksāt.

Kvalitatīva informācija (42E punkta f) apakšpunkts)

B37

42E punkta f) apakšpunktā minētā kvalitatīvā informācija ietver aprakstu par finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, un turpmākās iesaistīšanās veidu un mērķi, kas saglabājas pēc šo aktīvu nodošanas. Tā ietver arī risku aprakstu, kuriem uzņēmums ir pakļauts, tostarp:

a)	aprakstu, kā uzņēmums pārvalda risku, kas saistīts ar tā turpmāko iesaistīšanos saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta;

b)	apgalvojumu, vai uzņēmumam jāsedz zaudējumi attiecībā uz citām personām, un zaudējumu līmeni un summas, kas radušies tām personām, kurām ir mazāka saistība ar aktīvu nekā uzņēmumam (t.i., tas veic turpmāku iesaistīšanos saistībā ar aktīvu);

c)	jebkādu to izraisītāju aprakstu, kas attiecas uz pienākumiem sniegt finanšu atbalstu vai atpirkt nodoto finanšu aktīvu.

Atzīšanas pārtraukšanas guvumi vai zaudējumi (42G punkta a) apakšpunkts)

B38

42G punkta a) apakšpunktā noteikts, ka uzņēmums atklāj informāciju par atzīšanas pārtraukšanas guvumiem vai zaudējumiem, kas attiecas uz finanšu aktīviem, saistībā ar kuriem uzņēmumam ir turpmāka iesaistīšanās. Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai atzīšanas pārtraukšanas guvumi vai zaudējumi, kas radušies no iepriekš atzītā aktīva sastāvdaļu patiesās vērtības (t.i., iesaistīšanās saistībā ar aktīvu, kura atzīšana ir pārtraukta, un uzņēmuma saglabātā iesaistīšanās), atšķīrās no iepriekš atzītā aktīva patiesās vērtības kopumā. Šādā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju arī par to, vai patiesās vērtības mērījumos ietverti nozīmīgi dati, kas nav balstīti uz vērā ņemamiem tirgus datiem saskaņā ar aprakstu 27A punktā.

Papildu informācija (42H punkts)

B39

42D–42G punktā minētā informācijas atklāšana var nebūt pietiekama, lai atbilstu 42B punktā izvirzītajiem informācijas atklāšanas mērķiem. Šādā gadījumā uzņēmums atklāj jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai sasniegtu izvirzītos informācijas atklāšanas mērķus. Uzņēmums, ņemot vērā apstākļus, izlemj, cik daudz papildu informācijas jāsniedz, lai lietotājiem būtu visa nepieciešamā informācija, un cik liels uzsvars jāliek uz dažādiem papildu informācijas aspektiem. Jābūt līdzsvaram starp pārmērīgi detalizētiem finanšu pārskatiem, kas var radīt apgrūtinājumu finanšu pārskatu lietotājiem, un neskaidru informāciju, kas radusies pārmērīgas apkopošanas rezultātā.

GROZĪJUMI 1. SFPS.

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana

Pievieno 39F punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

39F

Dokumentā Informācijas atklāšana – finanšu aktīvu nodošana (Grozījumi 7. SFPS), kas izdots 2010. gada oktobrī, pievieno E4 punktu. Uzņēmums piemēro šo grozījumu pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir atļauts to piemērot agrāk. Ja uzņēmums piemēro šo grozījumu agrāk par noteikto datumu, tam par to attiecīgi jāziņo.

E pielikums

Īslaicīgi izņēmumi no SFPS

Pievieno E4 punktu un zemsvītras piezīmi.

Informācijas atklāšana par finanšu instrumentiem

E4.

Pirmreizējs piemērotājs var piemērot 7. SFPS 44M punktā minētos pārejas noteikumus. (*1)

(*1) E4 punkts tika pievienots saistībā ar dokumentu Informācijas atklāšana – finanšu aktīvu nodošana (Grozījumi 7. SFPS), kas izdots 2010. gada oktobrī. Lai nepieļautu situāciju, kad tiek izmantota vēlāk noskaidrotā informācija, un lai pirmreizējiem piemērotājiem neradītu mazāk labvēlīgus nosacījumus salīdzinājumā ar ierastajiem SFPS lietotājiem, padome nolēma pirmreizējiem piemērotājiem atļaut izmantot tos pašus pārejas noteikumus, kuri paredzēti ierastajiem lietotājiem, kas sagatavo finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, kuri iekļauti dokumentā Informācijas atklāšana – finanšu aktīvu nodošana (Grozījumi 7. SFPS).

23.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1206/2011

(2011. gada 22. novembris),

ar ko nosaka prasības gaisa kuģa identifikācijai uzraudzības nolūkos Eiropas vienotajā gaisa telpā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2) 8. panta 1. punktu Komisija ir izdevusi mandātu Eurocontrol izstrādāt prasības attiecībā uz uzraudzības veiktspēju un savstarpējo savietojamību Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklā (“EATMN”). Šīs regulas pamatā ir ziņojums, kas pilnvarojuma izpildes rezultātā izstrādāts 2010. gada 9. jūlijā.

(2)	Individuālā gaisa kuģa identifikācija būtu jānosaka saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (“ICAO”) procedūrām, pirms gaisa kuģim sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus, izmantojot uzraudzības sistēmu.

(3)	Bezproblēmu darbība ir atkarīga no viennozīmīgas un pastāvīgas individuāla gaisa kuģa identifikācijas, ko izmanto vispārējai gaisa satiksmei atbilstīgi instrumentālo lidojumu noteikumiem visā Eiropas vienotajā gaisa telpā.

(4)	Pašreizējā metode, ar kuru Eiropā veic individuālu gaisa kuģu identifikāciju, lieto diskrēto sekundārā novērošanas radiolokatora retranslatoru kodu (“SSR kodu”), ko piešķir saskaņā ar ICAO procedūrām un aeronavigācijas plānu Eiropas reģionam.

(5)	Satiksmes pieauguma pēdējā desmitgadē dēļ regulāri trūkst pieejamu diskrēto SSR kodu, kas apmierinātu pieprasījumu sastrēgumu periodos, un tādējādi pašlaik nevar garantēt individuālu gaisa kuģa identifikāciju Eiropas gaisa telpā.

(6)	Sākotnējās darbības spējas izmantot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi būtu jāizvērš saskaņotā veidā, definētā Eiropas vienotās gaisa telpas daļā, lai samazinātu vispārējo pieprasījumu pēc diskrēto SSR kodu piešķiršanas individuālu gaisa kuģu identifikācijas vajadzībām.

(7)	Lai optimizētu diskrēto SSR kodu pieejamību, tiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kam nebūs iespējas izmantot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, būtu jāievieš uzlabotas un saskaņotas spējas piešķirt SSR kodu gaisa kuģiem automātiski.

(8)

Spēja izmantot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi visā Eiropas vienotajā gaisa telpā būtu jāizvērš, lai piepildītu vajadzību pēc diskrētajiem SSR kodiem, ar ko identificē gaisa kuģus, ko izmanto vispārējā gaisa satiksmē, kas darbojas saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem.

(9)

Pieprasījuma samazināšana attiecībā uz diskrēto SSR kodu piešķiršanas nodrošināšanu, lietojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, ir vislabāk ir veicama ar integrēto lidojuma plānu sākotnējās apstrādes sistēmu, kas identificē tos lidojumus, kam var piešķirt apstiprinātu saskaņoto noteikto kodu, un no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas piešķir apstiprinātu saskaņoto noteikto kodu šiem attiecīgajiem lidojumiem, ja ir notikusi veiksmīga gaisa kuģa identificēšana, izmantojot sakarus no gaisa kuģa uz zemi.

(10)

Gaisa kuģa identifikācijas funkcija no gaisa kuģa uz zemi var izmantot individuālu gaisa kuģu identifikācijai tikai tad, ja aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji izvērš atbilstīgus uzraudzības sensorus, uzraudzības datu apstrādes un izplatīšanas sistēmu funkcionalitātes, lidojuma datu apstrādes sistēmas funkcionalitātes, gaisa-zemes un zemes-zemes sakariem, dispečera ekrānpults funkcionalitātes un paredz procedūras un personāla apmācības.

(11)

Pakāpe, līdz kādai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var faktiski pielietot spēju izmantot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, lai samazinātu vajadzību piešķirt diskrētos SSR kodus, ir atkarīga no gaisa kuģu aprīkojuma līmeņa ar identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, no tā, cik lielā mērā šo gaisa kuģu ceļi atrodas to sistēmu nepārtraukta pārklājuma zonā, kas nodrošina šo spēju, un no vispārējās prasības nodrošināt efektīvu un drošu ekspluatāciju.

(12)	Dispečeriem būtu jāsaņem brīdinājumi par netīšu dubultu SSR koda piešķiršanu vairāk nekā vienam gaisa kuģim, lai novērstu iespējamu nepareizu gaisa kuģa identifikāciju.

(13)	Īpašo procedūru vienota piemērošana Eiropas vienotajā gaisa telpā ir būtisks priekšnosacījums, lai panāktu sakaru savietojamību un bezproblēmu darbību.

(14)	Visas iekārtu un pakalpojumu izmaiņas, kas tiek veiktas šīs regulas īstenošanas rezultātā, dalībvalstīm būtu jāatspoguļo ICAO Eiropas aeronavigācijas plānā, izmantojot parasto grozījumu procedūru.

(15)	Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā.

(16)

Lai saglabātu vai uzlabotu pašreizējo darbības drošības līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās iesaistītās personas veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma apzināšanu, riska novērtējumu un mazināšanu. Lai šos procesus saskaņoti ieviestu sistēmās, uz kurām attiecas šī regula, ir nepieciešams noteikt īpašas drošības prasības visām savietojamības un veiktspējas prasībām.

(17)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 552/2004 savietojamības īstenošanas noteikumi apraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāizmanto komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanā novērtēšanai, kā arī sistēmu verifikācijai.

(18)	Gadījumā, ja gaisa satiksmes pakalpojumi tiek sniegti pirmkārt gaisa kuģiem, ko izmanto vispārējai gaisa satiksmei militārā uzraudzībā, iepirkuma ierobežojumi var kavēt atbilstību šai regulai.

(19)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka prasības sistēmām, kas veicina uzraudzības informācijas sniegšanu, to komponentiem un saistītajām procedūrām, lai nodrošinātu nepārprotamu un nepārtrauktu individuālu gaisa kuģu identifikāciju EATMN ietvaros.

2. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz uzraudzības ķēdi, kas sastāv no:

a)	gaisa kuģos uzstādīto uzraudzības sistēmu komponentiem un ar tiem saistītajām procedūrām;

b)	uz zemes izvietotajām uzraudzības sistēmām, šo sistēmu komponentiem un saistītajām procedūrām;

c)	gaisa satiksmes pakalpojumu sistēmām un procedūrām, jo īpaši lidojuma datu apstrādes sistēmām, uzraudzības datu apstrādes sistēmām un cilvēka-mašīnas saskarnes sistēmām;

d)	zeme-zeme un gaiss-zeme sakaru sistēmām, to komponentiem un saistītajām procedūrām, ko izmanto uzraudzības datu izplatīšanai.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā izklāstītās definīcijas.

Piemērojamas arī šādas definīcijas:

1)	“gaisa kuģa identifikācija” ir burtu, ciparu grupa vai to kombinācija, kas ir vai nu identiska gaisa kuģa izsaukuma zīmei, kura izmantojama “gaiss-zeme” sakaros, vai ir tās kodēts ekvivalents un kura tiek izmantota gaisa kuģa identificēšanai gaisa satiksmes pakalpojumu “zeme–zeme” sakaros;

2)	“SSR kods” ir viens no 4 096 sekundārā novērošanas radiolokatora identifikācijas kodiem, ko var pārraidīt gaisa kuģos uzstādīto uzraudzības sistēmu komponenti;

3)	“diskrētais SSR kods” ir četru ciparu sekundārā novērošanas radiolokatora identifikācijas kods, kura pēdējie divi cipari nav “00”;

4)	“gaisa kuģa identifikācijas funkcija no gaisa kuģa uz zemi” ir gaisa kuģa identifikācija, ko pārraida gaisa kuģos uzstādīto uzraudzības sistēmu komponenti, izmantojot gaisa-zemes uzraudzības sistēmu;

5)	“saskaņotais noteiktais kods” ir individuāls SSR kods, kas izraudzīts īpašiem mērķiem;

6)	“pārlidojošs reiss” ir reiss, kas ienāk definētā gaisa telpā no blakus sektora, tad pārlido tranzītā pāri definētajai gaisa telpai un izlido no tās blakus sektorā;

7)	“ielidojošs reiss” ir reiss, kas ielido definētā gaisa telpā no blakus sektora, tad pārlido tranzītā pāri definētajai gaisa telpai un piezemējas galamērķī, kas atrodas definētajā gaisa telpā;

8)	“izlidojošs reiss” ir reiss, kas sāk ceļu lidlaukā, kas atrodas definētajā gaisa telpā, tad tranzītā pārlido pāri definētajai gaisa telpai un vai nu nolaižas lidlaukā definētajā gaisa telpā, vai izlido no definētās gaisa telpas blakus esošajā sektorā ārpus tās;

9)	“ekspluatants” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ir iesaistīts vai kas piedāvā iesaistīties gaisa kuģa ekspluatācijā;

10)	“kodu piešķiršanas saraksts” ir dokuments, kurā noteikts SSR kodu vispārējais sadalījums dalībvalstīm un gaisa satiksmes pakalpojumu (ATS) struktūrvienībām, par kuru ir vienojušās dalībvalstis un kas ir publicēts ICAO Eiropas reģiona aeronavigācijas plānā;

11)	“kooperatīva uzraudzības ķēde” ir uzraudzības ķēde, kam nepieciešami zemes un gaisa komponenti, lai noteiktu uzraudzības datu vienības;

12)

“integrētā lidojuma plānu sākotnējās apstrādes sistēma” ir Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sistēma, ar kuras palīdzību gaisa telpā, uz ko attiecas šī regula, nodrošina centralizētas lidojuma plānu apstrādes un izplatīšanas pakalpojumus, lai dotu iespēju saņemt, apstiprināt un izplatīt lidojuma plānus.

4. pants

Veiktspējas prasības

1. Dalībvalstis, kuras ir atbildīgas par gaisa satiksmes pakalpojumiem gaisa telpā, kura definēta I pielikumā, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek īstenota individuālu gaisa kuģu identifikācijas spēja, izmantojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi:

a)	vismaz 50 % no visiem pārlidojošiem reisiem atsevišķās dalībvalsts definētā gaisa telpā;

b)	vismaz 50 % no visu ielidojošo reisu un izlidojošo reisu kopējā skaita atsevišķās dalībvalsts definētajā gaisa telpā.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka vēlākais līdz 2020. gada 2. janvārim kooperatīvajai uzraudzības ķēdei ir nepieciešamās spējas, kas ļauj veikt individuālu gaisa kuģa identifikāciju, izmantojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas izveido individuālu gaisa kuģa identifikāciju, izmantojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, nodrošina, ka tā atbilst prasībām, kas noteiktas II pielikumā.

4. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas izveido individuālu gaisa kuģa identifikāciju, izmantojot diskrētos SSR kodus ārpus gaisa telpas, kas definēta I pielikumā, nodrošina, ka tā atbilst prasībām, kas noteiktas III pielikumā.

5. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka

a)	sistēmas, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, tiek ieviestas pēc vajadzības, lai izpildītu prasības, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā;

b)	sistēmas vai procedūras, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā tiek ieviestas pēc vajadzības, lai informētu dispečerus par nejaušu dubultu SSR koda piešķiršanu.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)	gaisa telpas daļas tiek deklarētas centralizētajam lidojumu plānu apstrādes un izplatīšanas dienestam, kas minēts II pielikuma 1. punktā, lai izpildītu šā panta 1. un 2. punkta un šā punkta b) apakšpunkta prasības;

b)	integrētā sākotnējo lidojuma plānu apstrādes sistēma paziņo visiem iesaistītajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem tos reisus, kuri drīkst izmantot saskaņotos noteiktos kodus, kas minēti c) apakšpunktā;

c)	visas dalībvalstis ir vienojušās par vienotu saskaņoto noteikto kodu, un tas ir saskaņots ar Eiropas trešām valstīm, lai tiktu piešķirts tikai gaisa kuģiem, kam ir noteikta individuāla gaisa kuģa identifikācija, izmantojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi.

5. pants

Drošības prasības

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms jebkādu izmaiņu veikšanas pašreizējās sistēmās, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, vai pirms jaunu sistēmu ieviešanas iesaistītās puses veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma apzināšanu, riska novērtējumu un mazināšanu.

2. Veicot 1. punktā norādīto drošības novērtējumu, IV pielikumā noteiktās drošības prasības jāņem vērā kā obligātas prasības.

6. pants

Komponentu atbilstība vai piemērotība lietošanai

Pirms Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā paredzētās EK atbilstības deklarācijas vai deklarācijas par piemērotību lietošanai izdošanas šīs regulas 2. panta 1. punktā minēto sistēmu komponentu ražotāji vai to Savienībā reģistrētie pilnvarotie pārstāvji novērtē šo komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai saskaņā ar V pielikumā izklāstītajām prasībām.

Tomēr sertifikācijas procesu, kas atbilst prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2008 (4), uzskata par pieņemamu kārtību minēto komponentu atbilstības novērtēšanai, ja šajā kārtībā iekļauta pārbaude par atbilstību šajā regulā ietvertajām veiktspējas un drošības prasībām.

7. pants

Sistēmu verificēšana

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas var pierādīt vai ir pierādījuši, ka atbilst VI pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, veic 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu verifikāciju atbilstīgi VII pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas nevar pierādīt savu atbilstību VI pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, uztic 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu verifikāciju pilnvarotai iestādei. Šo verifikāciju veic saskaņā ar VII pielikuma B daļas prasībām.

3. Sertifikācijas procesu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 prasībām, uzskata par pieņemamu kārtību sistēmu verificēšanai, ja tajā iekļauta pārbaude par atbilstību šajā regulā ietvertajām veiktspējas un drošības prasībām.

8. pants

Papildu prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka viss attiecīgais personāls ir pienācīgi informēts par šajā regulā noteiktajām prasībām un attiecīgi apmācīts darba pienākumu veikšanai.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji:

a)	izstrādā un atjaunina darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai viss iesaistītais personāls varētu piemērot šo regulu;

b)	nodrošina, lai būtu pieejamas un tiktu atjauninātas a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas un lai to atjaunināšana un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai;

c)	nodrošina, ka darba metodes un ekspluatācijas kārtība atbilst šīs regulas prasībām.

9. pants

Papildu prasības ekspluatantiem

1. Ekspluatanti veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personāls, kas strādā ar uzraudzības iekārtām un veic to tehnisko apkopi, ir informēts par šīs regulas attiecīgajām prasībām un attiecīgi apmācīts darba pienākumu veikšanai un ka minēto iekārtu lietošanas instrukcijas ir pieejamas pilotu kabīnē.

2. Ekspluatanti veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi nodrošina gaisa kuģī tad, kad tas nepieciešams darbībai, kā noteikts 4. panta 1. punktā un 4. panta 2. punktā.

3. Ekspluatanti nodrošina to, ka gaisa kuģa identifikācijas funkcija no gaisa kuģa uz zemi, kas minēta 4. punktā, atbilst lidojuma plāna, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1033/2006 (5) pielikuma 2. punktā, 7. punktam “gaisa kuģa identifikācija”.

4. Tādu gaisa kuģu ekspluatanti, kuri, atrodoties gaisā, spēj mainīt 2. punktā minēto gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, nodrošina, ka gaisa kuģa identifikācijas funkcija no gaisa kuģa uz zemi netiek mainīta lidojuma laikā, izņemot, ja to pieprasa aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs.

10. pants

Papildu prasības dalībvalstīm

Dalībvalstis nodrošina atbilstību šai regulai, tostarp publicē attiecīgu informāciju valsts aeronavigācijas informatīvajos izdevumos.

11. pants

Atbrīvojumi

1. Attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, ja pieejas zonā gaisa satiksmes pakalpojumus sniedz militāras vienības vai militārā uzraudzībā un tad, ja iepirkuma ierobežojumi liedz izpildīt 4. panta 2. punkta prasības, dalībvalstis ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī Komisijai dara zināmu datumu, kad tiks nodrošināta gaisa kuģa identifikācijas no gaisa kuģa uz zemi atbilstība, kas nedrīkst būt vēlāk par 2025. gada 2. janvāri.

2. Pēc ar apspriešanās ar tīkla pārvaldnieku un ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī Komisija var pārskatīt tos atbrīvojumus, kas paziņoti saskaņā ar 1. punktu un kas varētu būtiski ietekmēt EATMN.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 9. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(3) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(4) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(5) OV L 186, 7.7.2006., 46. lpp.

I PIELIKUMS

4. panta 1. un 4. punktā minētā gaisa telpa

Šīs regulas 4. panta 1. un 4. punktā minētā gaisa telpa ietver šādus lidojumu informācijas (FIR) un augšējās gaisa telpas lidojumu informācijas rajonus (UIR):

1)	Vīnes FIR;

2)	Prāgas FIR;

3)	Briseles FIR/UIR;

4)	Bordo, Brestas, Marseļas, Parīzes un Reimsas FIR un Francijas UIR;

5)	Brēmenes, Langenes un Minhenes FIR un Hanoveres un Reinas UIR;

6)	Atēnu FIR un Grieķijas UIR;

7)	Budapeštas FIR;

8)	Brindisi FIR/UIR, Milānas FIR/UIR un Romas FIR/UIR;

9)	Amsterdamas FIR;

10)	Bukarestes FIR.

II PIELIKUMS

Veiktspējas prasības, kas minētas 4. panta 3. punktā

Gaisa telpas daļas, kur tiek noteikta individuāla gaisa kuģa identifikācija, izmantojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, ir jāpaziņo centralizētajam lidojumu plānu apstrādes un izplatīšanas dienestam ievadīšanai integrētajā sākotnējo lidojuma plānu apstrādes sistēmā.

Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas viens no 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar 4. panta 6. punkta c) apakšpunktu izveidoto saskaņoto noteikto kodu tiek piešķirts izlidojošajam gaisa kuģim vai gaisa kuģim, kam saskaņā ar 6. punktu ir nepieciešama koda maiņa, ja pastāv sekojoši nosacījumi:

a)	gaisa kuģa identifikācija no gaisa kuģa uz zemi atbilst attiecīgajam ierakstam minētā gaisa kuģa lidojuma plānā;

b)	integrētā sākotnējo lidojuma plānu apstrādes sistēma ir paziņojusi, ka gaisa kuģim var piešķirt saskaņoto noteikto kodu.

Saskaņoto noteikto kodu nepiešķir 2. punktā minētajiem gaisa kuģiem, ja pastāv viens no sekojošiem nosacījumiem:

a)	aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs ir ieviesis ārkārtas pasākumus, kas prasa diskrētā SSR koda piešķiršanu gaisa kuģim, jo notikuši neplānoti zemes uzraudzības sensoru darbības pārtraukumi;

b)	neparedzēti militāri ārkārtas pasākumiem prasa, lai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji gaisa kuģim piešķirtu diskrēto SSR kodu;

c)	gaisa kuģis, kam var piešķirt saskaņā ar 4. panta 6. punkta c) apakšpunktu izveidoto saskaņoto noteikto kodu, izlido vai kā citādi tiek novirzīts ārpus 1) punktā minētās gaisa telpas daļas.

Gaisa kuģim, kam nav piešķirts saskaņā ar 4. panta 6. punkta c) apakšpunktu izveidotais saskaņotais noteiktais kods, piešķir SSR kodu, kas ir saskaņā ar kodu piešķiršanas sarakstu, par ko vienojušās dalībvalstis un ko koordinē ar Eiropas trešām valstīm.

Kad gaisa kuģim ir piešķirts SSR kods, cik ātri iespējams pārbauda, lai apstiprinātu, vai SSR kods, ko uzstāda pilots, ir identisks tam, kāds piešķirts lidojumam.

SSR kodu, kas piešķirts gaisa kuģim, kuru pārsūta no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem blakusvalstīs, automātiski pārbauda, lai noskaidrotu, vai to var saglabāt saskaņā ar kodu piešķiršanas sarakstu, par ko vienojušās dalībvalstis un ko koordinē ar Eiropas trešām valstīm.

Ar blakusesošajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas pašlaik izstrādā individuālu gaisa kuģu identifikāciju ar diskrēto SSR kodu, jānoslēdz oficiālas vienošanās ar šādu minimālo saturu:

a)	pienākums blakusesošajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem pārsūtīt gaisa kuģus ar pārbaudītiem diskrētajiem SSR kodiem, kas piešķirti saskaņā ar kodu piešķiršanas sarakstu, par ko vienojušās dalībvalstis un ko koordinē ar Eiropas trešām valstīm;

b)	pienākums informēt uzņemošās vienības par gaisa kuģī uzstādīto uzraudzības sistēmu komponentu visiem novērotajiem darbības traucējumiem.

III PIELIKUMS

Veiktspējas prasības, kas minētas 4. panta 4. punktā

Individuālām sistēmām, ko izmanto SSR kodu piešķiršanai, ir šādas funkcionālās spējas:

a)	SSR kodus gaisa kuģim piešķir automātiski saskaņā ar kodu piešķiršanas sarakstu, par ko vienojušās dalībvalstis un ko koordinē ar Eiropas trešām valstīm;

b)	SSR kodu, kas piešķirts gaisa kuģim, kuru pārsūta no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem blakusvalstīs, pārbauda, lai noskaidrotu, vai piešķiršanu var saglabāt saskaņā ar kodu piešķiršanas sarakstu, par ko vienojušās dalībvalstis un ko koordinē ar Eiropas trešām valstīm;

c)	SSR kodus klasificē dažādās kategorijās, lai varētu kodus piešķirt diferencēti;

d)	SSR kodus no dažādām c) apakšpunktā minētām kategorijām piešķir saskaņā ar lidojumu virzienu;

e)	vienu SSR kodu vienlaikus piešķir vairākiem reisiem, kas dodas nekonfliktējošos virzienos.

IV PIELIKUMS

5. pantā minētās prasības

Veiktspējas prasības, kas norādītas 4. panta 3. un 4. punktā, 5. punkta b) apakšpunktā un 6. punktā.

Papildu prasības, kas norādītas 9. panta 1., 2., 3., un 4. punktā.

V PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējumu, kas minētas 6. pantā

Atbilstības verificēšanas pasākumiem jāpierāda komponentu atbilstība šajā regulā noteiktajām darbības prasībām vai to piemērotība lietošanai, pārbaudot komponentus darbībā testēšanas vidē.

Ražotājs veic atbilstības novērtējumu, un jo īpaši:

a)	nosaka piemērotu testēšanas vidi;

b)	pārbauda, vai testu plānā iekļauts komponentu apraksts testēšanas vidē;

c)	pārbauda, vai testu plānā ietvertas visas piemērojamās prasības;

d)	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti;

e)	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju;

f)	veic pārbaudes un testus, saskaņā ar testu plānu;

g)	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

Ražotājs nodrošina, ka 6. pantā minētie komponenti, integrēti testēšanas vidē, atbilst šīs regulas piemērojamām prasībām.

Apstiprinot sekmīgu atbilstības vai piemērotības lietošanai verificēšanas pabeigšanu, ražotājs savas atbildības robežās sagatavo EK atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarāciju, īpaši norādot komponentu atbilstību šajā regulā noteiktajām piemērojamajām prasībām un saistītajiem lietošanas nosacījumiem atbilstoši Regulas (EK) Nr. 552/2004 III pielikuma 3. punktā noteiktajām prasībām.

VI PIELIKUMS

7. panta 1. un 2. punktā minētie nosacījumi

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs savā struktūrvienībā ievieš ziņošanas metodes, kuras nodrošina un uzskatāmi pierāda slēdziena objektivitāti un neatkarību saistībā ar verificēšanas darbībām.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka verificēšanas procesos iesaistītais personāls veic pārbaudi ar vislielāko iespējamo profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci un bez jebkāda spiediena vai stimula, jo īpaši finansiāla rakstura stimula, kas varētu iespaidot slēdzienus vai pārbaudes rezultātus, jo īpaši no tādām personām vai personu grupām, kuras ietekmē šo pārbaužu rezultāti.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka verificēšanas procesos iesaistītajam personālam ir pieejamas iekārtas, kas ļauj pienācīgi veikt vajadzīgās pārbaudes.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka verificēšanas procesos iesaistītais personāls ir atbilstīgi tehniski un profesionāli sagatavots, ar pietiekamu izpratni par veicamo verifikāciju prasībām, attiecīgu pieredzi šādu darbību veikšanā un spēj sagatavot deklarācijas, protokolus un ziņojumus, kas pierāda, ka verificēšanas ir veiktas.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka verificēšanas procesos iesaistītais personāls veic pārbaudi objektīvi. Personāla atalgojums nav atkarīgs no veikto pārbaužu skaita vai no šādu pārbaužu rezultātiem.

VII PIELIKUMS

A DAĻA

7. panta 1. punktā minētās sistēmu verificēšanas prasības

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verificēšanas mērķis ir pierādīt minēto sistēmu atbilstību šajā regulā noteiktajām veiktspējas un drošības prasībām novērtējuma vidē, kurā atspoguļots minēto sistēmu darbības konteksts.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verifikāciju veic, izmantojot piemērotas un atzītas testēšanas metodes.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verifikācijā izmantotajiem testēšanas līdzekļiem ir attiecīga funkcionalitāte.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verificēšanas nobeigumā jāsagatavo dokumenti, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikuma 3) punktā prasītajai tehniskajai dokumentācijai, tostarp šādi:

a)	īstenošanas apraksts;

b)	pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā veikto pārbaužu un testu ziņojumi.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs veic verifikāciju un jo īpaši:

a)	nosaka piemērotu ekspluatācijas un tehnisko novērtējuma vidi, kas atspoguļo faktisko darbības vidi;

b)	pārbauda, vai testu plānā izklāstīta 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu integrācija ekspluatācijas un tehniskajā novērtējuma vidē;

c)	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šajā regulā noteiktās veiktspējas un drošības prasības;

d)	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti;

e)	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju;

f)	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā;

g)	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītās sistēmas, darbojoties ekspluatācijas novērtējuma vidē, atbilst šajā regulā noteiktajām veiktspējas un drošības prasībām.

Apstiprinot veiksmīgu atbilstības verificēšanas pabeigšanu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo sistēmas EK verificēšanas deklarāciju un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā.

B DAĻA

7. panta 2. punktā minētās sistēmu verificēšanas prasības

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verificēšanas mērķis ir pierādīt šo sistēmu atbilstību šajā regulā noteiktajām veiktspējas un drošības prasībām novērtējuma vidē, kurā atspoguļots šo sistēmu darbības konteksts.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verifikāciju veic, izmantojot piemērotas un atzītas testēšanas metodes.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verificēšanai izmantotajiem testēšanas līdzekļiem ir attiecīga funkcionalitāte.

a)	īstenošanas apraksts;

b)	pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā veikto pārbaužu un testu ziņojumi.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nosaka piemērotu ekspluatācijas un tehnisko novērtējuma vidi, kas atspoguļo faktisko darbības vidi, un uztic verificēšanas veikšanu pilnvarotai iestādei.

Pilnvarotā iestāde veic verifikāciju un jo īpaši:

a)	pārbauda, vai testu plānā izklāstīta 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu integrācija ekspluatācijas un tehniskajā novērtējuma vidē;

b)	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šajā regulā noteiktās veiktspējas un drošības prasības;

c)	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti;

d)	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju;

e)	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā;

f)	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

Pilnvarotā iestāde nodrošina, ka 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītās sistēmas, darbojoties ekspluatācijas novērtējuma vidē, atbilst šajā regulā noteiktajām veiktspējas un drošības prasībām.

Apstiprinot veiksmīgu verificēšanas pabeigšanu, pilnvarotā iestāde sagatavo atbilstības sertifikātu par paveiktajiem uzdevumiem.

Pēc tam aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo sistēmas EK verificēšanas deklarāciju un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā.

23.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/35

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1207/2011

(2011. gada 22. novembris),

ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), 8. panta 1. punktu Komisija ir izdevusi mandātu Eurocontrol izstrādāt prasības attiecībā uz uzraudzības veiktspēju un savstarpējo savietojamību Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklā (EATMN). Šīs regulas pamatā ir ziņojums, kas pilnvarojuma izpildes rezultātā izstrādāts 2010. gada 9. jūlijā.

(2)	Bezproblēmu darbība ir atkarīga no minimālo gaisa kuģu distancēšanas prasību saskaņotības, ko piemēro Eiropas vienotajā gaisa telpā.

(3)	Lai nodrošinātu savietojamību, būtu jāpiemēro kopēji principi, apmainot uzraudzības datus starp sistēmām. Turklāt būtu jāidentificē minimālās spējas un veiktspēja, kas piemērojamas uzraudzības sistēmu gaisa kuģu komponentiem.

(4)	Uzraudzības sistēmu gaisa kuģu komponentu spējām būtu jāļauj aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem elastīgi izvēlēties konkrētai videi vispiemērotākos uz zemes izvietoto uzraudzības sistēmu risinājumus.

(5)	Šīs regulas īstenošana nedrīkst ierobežot citu uzraudzības lietojumu un tehnoloģiju ieviešanu, kas īpašos apstākļos dotu priekšrocības.

(6)	Ekspluatantiem vajag pietiekamu laiku gan jaunu gaisa kuģu, gan pašreiz izmantojamās gaisa kuģu flotes aprīkošanai ar jaunām iespējām. Šis apstāklis jāņem vērā, nosakot obligātā aprīkojuma ieviešanas datumus.

(7)

Nosakot iespējamo atvieglojumu kritērijus, kuru pamatā galvenokārt ir saimnieciska rakstura vai tehniski nepārvarami apstākļi, ekspluatantiem būtu jāatļauj izņēmuma gadījumos specifisku gaisa kuģu tipu neaprīkot ar dažām no prasītajām iespējām. Šajā sakarā jānosaka atbilstošas procedūras, kas ļautu Komisijai pieņemt attiecīgus lēmumus.

(8)	Gaisa kuģu 24 bitu ICAO adreses būtu jāpiešķir un jāekspluatē saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasībām, lai nodrošinātu gaisa kuģos un uz zemes izvietoto uzraudzības sistēmu savietojamību.

(9)	Pamats, kas gaisa kuģu ekspluatantiem būtu jāizveido, ieviešot ADS-B Out spējas, būtu jāļauj izvietot zemes lietojumus un atvieglot arī turpmāko gaisa lietojumu izvietošanu.

(10)	EATMN sistēmām būtu jāļauj īstenot uzlabotas, saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas visiem lidojuma posmiem, jo īpaši, kā tas paredzēts ATM ģenerālplānā, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR).

(11)	Šīs regulas darbības jomas ietvaros sistēmu un to komponentu darbība būtu regulāri jāvērtē, ņemot vērā vietējo vidi, kurā tie darbojas.

(12)	Īpašo procedūru vienota piemērošana Eiropas vienotajā gaisa telpā ir būtisks priekšnosacījums, lai panāktu sakaru savietojamību un vienotu darbību.

(13)	Spektram, ko izmanto uzraudzības sistēmās, būtu jābūt aizsargātam, lai novērstu kaitīgus traucējumus. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi šajā jautājumā.

(14)	Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā.

(15)

Lai saglabātu vai uzlabotu pašreizējo darbības drošības līmeni, dalībvalstīm jānodrošina, ka attiecīgie nozares dalībnieki veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma apzināšanu, riska novērtējumu un mazināšanu. Lai šos procesus saskaņoti ieviestu sistēmās, uz kurām attiecas šī regula, ir nepieciešams noteikt īpašas drošības prasības visām savietojamības un veiktspējas prasībām.

(16)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 552/2004 savietojamības īstenošanas noteikumi apraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāizmanto komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanā novērtēšanai, kā arī sistēmu verifikācijai.

(17)	Gadījumā, ja gaisa satiksmes pakalpojumi tiek sniegti galvenokārt vispārējās gaisa satiksmes gaisa kuģiem militārā uzraudzībā, iepirkuma ierobežojumi var kavēt atbilstību šai regulai.

(18)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka prasības sistēmām, kas veicina uzraudzības datu sniegšanu, to komponentiem un saistītajām procedūrām, lai nodrošinātu šo sistēmu veiktspējas un savietojamības saskaņošanu un efektivitāti Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (EATMN) ietvaros, kā arī nodrošinātu civilo un militāro koordināciju.

2. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz uzraudzības ķēdi, kas sastāv no:

a)	gaisa kuģos uzstādītajām uzraudzības sistēmām, šo sistēmu komponentiem un saistītajām procedūrām;

b)	uz zemes izvietotajām uzraudzības sistēmām, šo sistēmu komponentiem un saistītajām procedūrām;

c)	uzraudzības datu apstrādes sistēmām, šo sistēmu komponentiem un saistītajām procedūrām;

d)	zeme–zeme sakaru sistēmām, ko izmanto uzraudzības datu izplatīšanai, to komponentiem un saistītajām procedūrām.

2. Šo regulu piemēro visiem vispārējās gaisa satiksmes lidojumiem, kas notiek atbilstīgi instrumentālo lidojumu noteikumiem gaisa telpā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 551/2004 (3) 1. panta 3. punktā, izņemot 7. panta 3. punktu un 7. panta 4. punktu, kas attiecas uz visiem vispārējās gaisa satiksmes lidojumiem.

3. Šī regula attiecas uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, pamatojoties uz uzraudzības datiem, un uz sakaru, navigācijas vai uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto 1. punktā paredzētās sistēmas.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā izklāstītās definīcijas.

Piemērojamas arī šādas definīcijas:

“uzraudzības dati” ir jebkura datu vienība ar uzraudzības sistēmā reģistrētu iesniegšanas laiku vai bez tā, kas attiecas uz:

a)	gaisa kuģa 2D pozīciju;

b)	gaisa kuģa vertikālo pozīciju;

c)	gaisa kuģa leņķiskos stāvokli;

d)	gaisa kuģa identitāti;

e)	gaisa kuģa 24 bitu ICAO adresi;

f)	gaisa kuģa nolūku (intent);

g)	gaisa kuģa ātrumu;

h)	gaisa kuģa paātrinājumu;

2)	“ekspluatants” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ir iesaistīts vai kas piedāvā iesaistīties gaisa kuģa ekspluatācijā;

3)	“ADS-B” ir automātiskā atkarīgā novērošana – raidīšana, novērošanas metode, saskaņā ar kuru gaisa kuģis, izmantojot datu pārraidi, automātiski nodrošina datus, kas iegūti no gaisa kuģī uzstādītās navigācijas un atrašanās vietas noteikšanas sistēmas;

4)	“ADS-B Out” ir ADS-B uzraudzības datu sniegšana, pārraidot no gaisa kuģa;

5)	“kaitīgs traucējums” ir traucējums, kas neļauj veikt darbības atbilstīgi pamatprasībām;

6)	“uzraudzības ķēde” ir sistēma, kas sastāv no gaisa un zemes sastāvdaļu kopuma, ko izmanto, lai noteiktu attiecīgās gaisa kuģa uzraudzības vienības, ieskaitot uzraudzības datu apstrādes sistēmu, ja tā ir uzstādīta;

7)	“kooperatīva uzraudzības ķēde” ir uzraudzības ķēde, kam nepieciešami zemes un gaisa komponenti, lai noteiktu uzraudzības datu vienības;

8)	“uzraudzības datu apstrādes sistēma” ir sistēma, kas apstrādā visus ievadītos uzraudzības datus, lai veidotu gaisa kuģu uzraudzības datu vislabāko pašreizējo aplēsi;

9)	“gaisa kuģa identifikācija” ir burtu, ciparu grupa vai to kombinācija, kas ir vai nu identiska gaisa kuģa izsaukuma zīmei, kura izmantojama “gaiss–zeme” sakaros, vai ir tās kodēts ekvivalents un kura tiek izmantota gaisa kuģa identificēšanai gaisa satiksmes pakalpojumu “zeme–zeme” sakaros;

10)	“valsts gaisa kuģis” ir jebkurš gaisa kuģis, ko izmanto armijas, muitas vai policijas vajadzībām;

11)	“valsts transporta gaisa kuģis” ir valsts gaisa kuģis ar fiksētiem spārniem, kas paredzēts cilvēku un/vai kravas pārvadāšanai;

12)	“ekstrapolēt” ir projicēt, prognozēt vai paplašināt zināmus datus, pamatojoties uz vērtībām jau novērotā laika intervālā;

13)	“coasted” ir ekstrapolēšana uz ilgāku laiku nekā zemes uzraudzības sistēmas atjaunināšanas periods;

14)	“piemērošanas laiks” ir laiks, kurā datu vienība uzraudzības ķēdē ir izmērīta, vai laiks, attiecībā uz kuru uzraudzības ķēdē tā ir aprēķināta;

15)	“precizitāte” ir datu vienības norādītās vērtības atbilstības pakāpe tās patiesajai vērtībai laikā, kad datu vienība iziet no uzraudzības ķēdes;

16)	“pieejamība” ir sistēmas vai komponenta līmenis, kurā nepieciešamības gadījumā ir iespējama tā darbība;

17)	“integritāte” ir ievadītās datu vienības vērtības un tās izejošās vērtības nepamanītas (sistēmas līmenī) neatbilstības pakāpe;

18)	“nepārtrauktība” ir iespējamība, ka sistēma veiks vajadzīgās funkcijas bez neplānota pārtraukuma, pieņemot, ka sistēma ir pieejama paredzētās darbības uzsākšanai;

19)	“savlaicīgums” ir starpība starp datu vienības izvades laiku un minētās datu vienības piemērošanas laiku.

4. pants

Veiktspējas prasības

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina bezproblēmu darbību gaisa telpā, par kuru tie ir atbildīgi, un pie robežas ar blakusesošajām gaisa telpām, piemērojot atbilstīgas minimālās prasības gaisa kuģu distancēšanai.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka sistēmas, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, tiek ieviestas pēc vajadzības, lai atbalstītu distancēšanas minimumu, ko piemēro saskaņā ar 1. punktu.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka uzraudzības ķēdes izvade, kas minēta 2. panta 1. punktā, atbilst veiktspējas prasībām, kas noteiktas I pielikumā, ar nosacījumu, ka izmantotās gaisa kuģa komponentu funkcijas atbilst prasībām, kas noteiktas II pielikumā.

4. Ja aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs identificē gaisa kuģi, kura avionika uzrāda funkcionālu anomāliju, viņš informē lidojuma ekspluatantu par novirzi no veiktspējas prasībām. Ekspluatants izmeklē šo jautājumu pirms nākamā lidojuma uzsākšanas un līdztekus gaisa kuģa un tā avionikas parastajai apkopei un korekcijas procedūrām veic visu vajadzīgo remontu.

5. pants

Savietojamības prasības

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visi uzraudzības dati, kas pārsūtīti citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem no to sistēmām, kuras minētas 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atbilst prasībām, kas noteiktas III pielikumā.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, pārsūtot citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem uzraudzības datus no savām sistēmām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, noslēdz ar tiem oficiālas vienošanās par datu apmaiņu saskaņā ar IV pielikumā noteiktajām prasībām.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka vēlākais līdz 2020. gada 2. janvārim kooperatīvajai uzraudzības ķēdei ir nepieciešamās spējas, kas ļauj veikt individuālu gaisa kuģa identifikāciju, izmantojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, kas pieejama gaisa kuģos, kuri aprīkoti saskaņā ar II pielikumu.

4. Ekspluatanti nodrošina, ka:

a)	gaisa kuģi, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2015. gada 8. janvārī vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas;

gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2015. gada 8. janvārī vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B daļā noteiktās spējas;

gaisa kuģi ar fiksētiem spārniem ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2015. gada 8. janvārī vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma C daļā noteiktās spējas.

5. Ekspluatanti nodrošina, ka vēlākais līdz 2017. gada 7. decembrim:

a)	gaisa kuģi, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2015. gada 8. janvāra, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas;

gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kuri veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2015. gada 8. janvāra, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B daļā noteiktās spējas;

gaisa kuģi ar fiksētiem spārniem ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kuri veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2015. gada 8. janvāra, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma C daļā noteiktās spējas.

6. Ekspluatanti nodrošina, ka gaisa kuģi, kas aprīkoti saskaņā ar 4. un 5. punktu un ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, darbojas no vairākām antenām, izmantojot to, kurai ir labāks signāls, kā noteikts Čikāgas konvencijas 10. pielikuma 3.1.2.10.4. punktā, IV sējums, ceturtais izdevums, ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 85.

7. Dalībvalstis var noteikt pārvadāšanas prasības saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punkta b) apakšpunktu visiem gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus, kas minēti 2. panta 2. punktā, zonās, kurās uzraudzības pakalpojumus, izmantojot novērošanas datus, kas noteikti II pielikuma B daļā, sniedz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji.

8. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka pirms 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu nodošanas ekspluatācijā tie īsteno visefektīvākos ieviešanas risinājumus, ņemot vērā vietējo darbības vidi, ierobežojumus un vajadzības, kā arī gaisa telpas izmantotāju iespējas.

6. pants

Spektra aizsardzība

1. Vēlākais līdz 2015. gada 5. februārim dalībvalstis nodrošina, ka, pārlidojot dalībvalsti, sekundārā novērošanas radara atbildētāji, kas atrodas gaisa kuģos, netiek pakļauti pārmērīgiem pieprasījumiem, ko pārraida uz zemes bāzēti uzraudzības pieprasītāji un kuri vai nu izsauc atbildes, vai, pat neizsaucot atbildi, ir ar pietiekamu jaudu, lai pārsniegtu saņēmēja sekundārā novērošanas radara atbildētāja minimālo uztvērēja sliekšņa līmeni.

2. Lai sasniegtu 1. punkta mērķus, šādu pieprasījumu summa nedrīkst likt sekundārā novērošanas radara atbildētājam pārsniegt atbilžu skaitu sekundē, izņemot visas pašģenerējamās pārraides, kas norādītas Čikāgas konvencijas 10. pielikuma 3.1.1.7.9.1. punktā par A/C režīma atbildēm un 3.1.2.10.3.7.3. punktā par S režīma atbildēm, IV sējums, ceturtais izdevums.

3. Vēlākais līdz 2015. gada 5. februārim dalībvalstis nodrošina, ka uz zemes bāzēti raidītāji, kas darbojas dalībvalstī, nerada kaitīgus traucējumus citām uzraudzības sistēmām.

4. Gadījumā, ja dalībvalstīm rodas domstarpības par 1. un 3. punktā izklāstītajiem pasākumiem, attiecīgās dalībvalstis iesniedz šo jautājumu Komisijai.

7. pants

Saistītās procedūras

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar prasībām, kas noteiktas V pielikumā, novērtē uz zemes bāzētās uzraudzības ķēdes veiktspējas līmeni, pirms nodod to ekspluatācijā, kā arī regulāri – ekspluatācijas laikā.

2. Ekspluatanti nodrošina, ka pārbaudi veic vismaz reizi divos gados un, ja konkrētam gaisa kuģim konstatē anomāliju, lai datu vienības, kas norādītas II pielikuma A daļas 3. punktā, II pielikuma B daļas 3. punktā un II pielikuma C daļas 2. punktā, vajadzības gadījumā tiek pareizi sniegtas to gaisa kuģos uzstādīto sekundārā novērošanas radara atbildētāju izvadē. Ja kāda no datu vienībām netiek sniegta pareizi, tad ekspluatants izmeklē šo gadījumu pirms nākamā lidojuma uzsākšanas un līdztekus gaisa kuģa un tā avionikas parastajai apkopei un korekcijas procedūrām veic visu vajadzīgo remontu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka gaisa kuģu 24 bitu ICAO adreses piešķiršana gaisa kuģiem, kas aprīkoti ar S režīma atbildētāju, atbilst Čikāgas konvencijas 10. pielikuma 9. nodaļai un tās papildinājumam, III sējums, otrais izdevums, ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 85.

4. Ekspluatanti nodrošina, ka to izmantotajā gaisa kuģī visi S režīma atbildētāji darbojas ar 24 bitu ICAO gaisa kuģa adresi, kas atbilst reģistrācijai, ko piešķīrusi valsts, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

8. pants

Valsts gaisa kuģi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2017. gada 7. decembrim valsts gaisa kuģi, kas veic lidojumus saskaņā ar 2. panta 2. punktu, ir aprīkoti ar sekundārās novērošanas radara atbildētāju, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2019. gada 1. janvārim valsts transporta tipa gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, ko izmanto saskaņā ar 2. panta 2. punktu, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B un C daļā noteiktās spējas.

3. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2016. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai to valsts gaisa kuģu sarakstu, kurus nevar aprīkot ar sekundārā novērošanas radara atbildētāju, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas II pielikuma A daļā, kā arī pamatojumu, kāpēc gaisa kuģi nav ar tiem aprīkoti.

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai to valsts transporta tipa gaisa kuģu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem sarakstu, kurus nevar aprīkot ar sekundārā novērošanas radiolokatora atbildētāju, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas II pielikuma B un C daļā, kā arī pamatojumu, kāpēc gaisa kuģi nav ar tiem aprīkoti.

Pamatojums, kāpēc gaisa kuģi nav ar tiem aprīkoti, ir viens no sekojošiem:

a)	nepārvarami tehniski iemesli;

b)	valsts gaisa kuģi, kas veic lidojumus saskaņā ar 2. panta 2. punktu, kas tiks izņemti no ekspluatācijas vēlākais līdz 2020. gada 1. janvārim;

c)	iepirkuma ierobežojumi.

4. Ja valsts gaisa kuģi nevar aprīkot ar sekundārā novērošanas radara atbildētāju, kā norādīts 1. vai 2. punktā, tāda iemesla, kas minēts 3. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstis pamatojumā iekļauj savus iepirkuma plānus attiecībā uz šiem gaisa kuģiem.

5. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka valsts gaisa kuģi, kas minēti 3. punktā, var tikt uzņemti ar nosacījumu, ka tos var droši apkalpot gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas jaudas ietvaros.

6. Dalībvalstis valsts aeronavigācijas informatīvajos izdevumos publicē kārtību, kā apkalpojami valsts gaisa kuģi, kuri nav aprīkoti saskaņā ar 1. vai 2. punktu.

7. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji katru gadu paziņo dalībvalstij, kas tos ir pilnvarojusi, savus plānus tādu valsts gaisa kuģu apkalpošanai, kuri nav aprīkoti saskaņā ar 1. vai 2. punktu. Minētos plānus nosaka, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar 6. punktā minēto kārtību.

9. pants

Drošības prasības

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2015. gada 5. februārim iesaistītās puses veic drošības novērtējumu visām pastāvošajām sistēmām, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms jebkādu izmaiņu veikšanas pašreizējās sistēmās, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, vai pirms jaunu sistēmu ieviešanas iesaistītās puses veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma apzināšanu, riska novērtējumu un mazināšanu.

3. Veicot 1. un 2. punktā norādīto drošības novērtējumu, VI pielikumā noteiktās drošības prasības jāņem vērā kā obligātas prasības.

10. pants

Komponentu atbilstība vai piemērotība lietošanai

11. pants

Sistēmu verificēšana

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas var pierādīt vai ir pierādījuši, ka atbilst VIII pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, veic 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu verifikāciju atbilstīgi IX pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas nevar pierādīt savu atbilstību VIII pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, uztic 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu verifikāciju pilnvarotai iestādei. Šo verifikāciju veic saskaņā ar IX pielikuma B daļas prasībām.

12. pants

Papildu prasības

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji:

a)	izstrādā un atjaunina darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai viss iesaistītais personāls varētu piemērot šo regulu;

b)	nodrošina, lai būtu pieejamas un tiktu atjauninātas a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas un lai to atjaunināšana un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai;

c)	nodrošina, ka darba metodes un ekspluatācijas kārtība atbilst šīs regulas prasībām.

3. Ekspluatanti veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personāls, kas strādā ar uzraudzības iekārtām un veic to tehnisko apkopi, ir pienācīgi informēts par šīs regulas attiecīgajām prasībām un attiecīgi apmācīts darba pienākumu veikšanai un ka šo iekārtu lietošanas instrukcijas ir pieejamas pilotu kabīnē, ja tas ir iespējams.

4. Dalībvalstis nodrošina atbilstību šai regulai, tostarp publicē attiecīgu informāciju par uzraudzības iekārtām valsts aeronavigācijas informatīvajos izdevumos.

13. pants

Atbrīvojumi apvienotajai uzraudzības ķēdei

1. Attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, ja pieejas zonā gaisa satiksmes pakalpojumus sniedz militāras vienības vai militārā uzraudzībā un tad, ja iepirkuma ierobežojumi liedz izpildīt 5. panta 3. punkta prasības, dalībvalstis ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī Komisijai dara zināmu datumu, kad tiks nodrošināta apvienotās uzraudzības ķēdes atbilstība, kas nedrīkst būt vēlāk par 2025. gada 2. janvāri.

2. Pēc apspriešanās ar tīkla pārvaldnieku un ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī Komisija var pārskatīt tos atbrīvojumus, kas paziņoti saskaņā ar 1. punktu un kas varētu būtiski ietekmēt EATMN.

14. pants

Atbrīvojumi gaisa kuģiem

1. Konkrēta tipa gaisa kuģi, kam pirmā lidojumderīguma sertifikāts izsniegts pirms 2015. gada 8. janvāra, ar maksimālo pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kam uz gaisa kuģa klāja digitālās kopnes nav pieejami visi II pielikuma C daļā norādītie parametri, var atbrīvot no prasības ievērot 5. panta 5. punkta c) apakšpunkta prasības.

2. Konkrēta tipa gaisa kuģus, kam pirmā lidojumderīguma sertifikāts izsniegts pirms 1990. gada 1. janvāra, ar maksimālo pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, var atbrīvot no prasības ievērot 5. panta 6. punkta prasības.

3. Attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2017. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai sīku informāciju, kas pamato nepieciešamību piešķirt atbrīvojumu šiem konkrēta tipa gaisa kuģiem, pamatojoties uz 5. punkta kritērijiem.

4. Komisija izskata pieprasījumus par 3. punktā minēto atbrīvojumu piešķiršanu un pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm pieņem lēmumu.

5. Šā panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)	konkrēta tipa gaisa kuģi, kuru ražošana drīzumā tiks izbeigta;

b)	konkrēta tipa gaisa kuģi, ko ražo ierobežotā skaitā;

c)	nesamērīgas modernizācijas izmaksas.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 4. pantu, 5. panta 1. un 2. punktu un 7. panta 1. punktu piemēro no 2013. gada 13. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(3) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(4) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Veiktspējas prasības, kas minētas 4. panta 3. punktā

1. Prasības uzraudzības datiem

1.1.

Visas 4. panta 3. punktā minētās uzraudzības ķēdes sniedz vismaz šādus uzraudzības datus:

a)	2D pozicionēšanas dati (gaisa kuģa horizontālā pozīcija);

uzraudzības datu statuss:

—	apvienoti/neapvienoti/kombinēti,

—	coasted vai ne,

—	2D pozicionēšanas datu piemērošanas laiks.

1.2.

Turklāt visas 4. panta 3. punktā minētās apvienotās uzraudzības ķēdes sniedz vismaz šādus uzraudzības datus:

a)	vertikālās pozicionēšanas dati (to pamatā – no gaisa kuģa saņemtais barometriskais augstums);

b)	operatīvie identifikācijas dati (gaisa kuģa identitāte, ko saņem no gaisa kuģa, piemēram, gaisa kuģa identifikācija un/vai A režīma kods);

papildu indikatori:

—	ārkārtas situācijas indikatori (piemēram, nelikumīga iejaukšanās, radio bojājumi un vispārēja ārkārtas situācija);

—	noteiktās pozīcijas rādītājs;

d)	uzraudzības datu statuss (vertikālās pozicionēšanas datu piemērošanas laiks).

2. Prasības uzraudzības datiem

2.1.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji definē to uzraudzības datu veiktspējas prasības precizitātei, pieejamībai, integritātei, nepārtrauktībai, aktualitātei, ko sniedz sistēmas, kas minētas 4. panta 3. punktā un ko izmanto uzraudzības lietojumu nodrošināšanai.

2.2.

4. panta 3. punktā minēto sistēmu sniegtās horizontālās pozīcijas precizitātes novērtēšana kā minimums ietver horizontālās pozīcijas kļūdas novērtējumu.

2.3.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji verificē atbilstību veiktspējas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 2.1. un 2.2. punktu.

2.4.

Atbilstības verifikāciju veic, pamatojoties uz uzraudzības datiem, ko uzraudzības datu lietotājam sniedz uzraudzības ķēdes izvade.

II PIELIKUMS

A daļa. Sekundārā novērošanas radara atbildētāju spējas, kā minēts 4. panta 3. punktā, 5. panta 4. punkta a) apakšpunktā un 5. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 2. punktā un 8. panta 1. un 2. punktā

Sekundārā novērošanas radara atbildētāju minimālās spējas ir 2.s līmeņa S režīms, kas sertificēts saskaņā ar Čikāgas konvencijas 10. pielikuma 2.1.5.1.2., 2.1.5.1.7. un 3.1.2.10. punktu, IV sējums (ceturtais izdevums, ietverot visus grozījumus līdz Nr. 85).

Katrs uzstādītais atbildētāja reģistrs atbilst attiecīgajai nodaļai ICAO dokumentā Nr. 9871 (2. izdevums).

Atbildētājam ir pieejamas šādas datu vienības, un atbildētājs tās pārraida, izmantojot S režīma protokolu un saskaņā ar ICAO dokumentā Nr. 9871 (2. izdevums) norādīto formātu:

a)	gaisa kuģa 24 bitu ICAO adrese;

b)	A režīma kods;

c)	barometriskais augstums;

d)	lidojuma statuss (uz zemes vai gaisā);

ziņojums par datu pārraides spējām:

—	gaisa kuģa sadursmju novēršanas sistēmas (Airborne Collision Avoidance System – ACAS) spējas,

—	S režīma noteikto pakalpojumu spējas,

—	gaisa kuģa identifikācijas spējas,

—	spēja pārraidīt pašģenerējamos signālus,

—	uzraudzības identifikācijas spēja,

—	vispārējās lietošanas Ground Initiated Comms.-B (GICB) spēju ziņojums (izmaiņu norāde),

—	S režīma apakštīkla versijas numurs;

f)	ziņojums par GICB spējas kopējo izmantošanu;

g)	gaisa kuģa identifikācija;

h)	noteiktās pozīcijas rādītājs (special position indication – SPI);

i)	ārkārtas gadījuma statuss (vispārējs ārkārtas gadījums, sakaru trūkums, nelikumīga iejaukšanās), tostarp īpašu A režīma kodu izmantošana, lai norādītu uz dažādiem ārkārtas gadījuma statusiem;

j)	ACAS aktīvās sadursmju novēršanas rekomendācijas, ja gaisa kuģis ir aprīkots ar satiksmes brīdinājuma un sadursmju novēršanas sistēmu II (TCAS II).

Atbildētājam var būt pieejamas citas datu vienības.

Datu vienības, kas minētas 4. punktā, atbildētājs var pārraidīt, tikai izmantojot S režīma protokolu, ja gaisa kuģa un iekārtas sertifikācijas process ietver šo datu vienību pārraidi, izmantojot S režīma protokolu.

Atbildētāja darbības nepārtrauktība, izmantojot S režīma protokolu, ir vienāda ar vai mazāka nekā 2. 10–4 uz lidojuma stundu (t. i., vidējais laiks starp atteicēm vienāds ar vai lielāks nekā 5 000 lidojuma stundu).

B daļa. Sekundārā novērošanas radara atbildētāju spējas, kā minēts 4. panta 3. punktā, 5. panta 4. punkta b) apakšpunktā, 5. punkta b) apakšpunktā un 7. punktā, 7. panta 2. punktā un 8. panta 3. punktā

Sekundārā novērošanas radara atbildētāja minimālās spējas ir 2.es līmeņa S režīms, kas sertificēts saskaņā ar Čikāgas konvencijas 10. pielikuma 2.1.5.1.2., 2.1.5.1.6., 2.1.5.1.7. un 3.1.2.10. punktu, IV sējums (ceturtais izdevums, ietverot visus grozījumus līdz Nr. 85).

Katrs izmantotais atbildētāja reģistrs atbilst attiecīgajai nodaļai ICAO dokumentā Nr. 9871 (2. izdevums).

Atbildētājam ir pieejamas šādas datu vienības, un atbildētājs tās pārraida, izmantojot pagarināto pašģenerējošo (ES) ADS-B protokola versiju 2 un saskaņā ar ICAO dokumentā Nr. 9871 (2. izdevums) norādīto formātu:

a)	gaisa kuģa 24 bitu ICAO adrese;

b)	gaisa kuģa identifikācija;

c)	A režīma kods;

d)	noteiktās pozīcijas rādītājs (SPI), kas izmanto vienu un to pašu avotu vienam parametram, kas norādīts A daļā;

e)	ārkārtas gadījuma statuss (vispārējs ārkārtas gadījums, sakaru trūkums, nelikumīga iejaukšanās), kas izmanto vienu un to pašu avotu vienam parametram, kas norādīts A daļā;

f)	ADS-B versijas numurs (vienāds ar 2);

g)	ADS-B avota kategorija;

h)	ģeodēziskā horizontālā pozīcija saskaņā ar 1984. gadā pārskatītās Pasaules ģeodēziskās sistēmas (WGS84) platumu un garumu, gaisā un uz zemes;

i)	ģeodēziskās horizontālās pozīcijas kvalitātes rādītāji (atbilstoši integritātes containment bound (NIC), pozīcijas 95 % navigācijas precizitātes kategorija (NACp ), avota integritātes līmenis (SIL) un sistēmas veida nodrošināšanas līmenis (SDA));

j)	barometriskais augstums, kas izmanto vienu un to pašu avotu vienam parametram, kas norādīts A daļā;

k)	ģeometriskais augstums saskaņā ar 1984. gadā pārskatīto Pasaules ģeodēzisko sistēmu (WGS84), ko sniedz papildus un kodē kā starpību ar barometrisko augstumu;

l)	ģeometriskā vertikālā precizitāte (GVA);

m)	ātrums attiecībā pret zemi, gan lidojuma laikā (austrumu/rietumu un ziemeļu/dienvidu lidojuma ātrums attiecībā pret zemi), gan uz zemes (virziens/ceļš uz zemes un kustība);

n)	ātruma kvalitātes rādītāji, kas atbilst navigācijas precizitātes kategorijai ātrumam (NACv );

o)	kodēts gaisa kuģa garums un platums;

p)	globālas satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) antenas nobīde;

vertikālais ātrums: barometriskais vertikālais ātrums, izmantojot to pašu avotu tam pašam parametram, kas norādīts C daļas 2. punkta g) apakšpunktā, ja gaisa kuģim jāspēj un tas spēj pārraidīt šo datu vienību, izmantojot S režīma protokolu vai globālās satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) vertikālo ātrumu;

r)	režīma kontroles paneļa/lidojuma kontroles vienības (MCP/FCU) izvēlētais augstums, izmantojot to pašu avotu tam pašam parametram, kas norādīts C daļā, ja gaisa kuģim jāspēj un tas spēj pārraidīt šo datu vienību, izmantojot S režīma protokolu;

s)	barometriskā spiediena iestatījums (mīnus 800 hektopaskāli), izmantojot to pašu avotu tam pašam parametram, kas norādīts C daļā, ja gaisa kuģim jāspēj un tas spēj pārraidīt šo datu vienību, izmantojot S režīma protokolu;

t)	ACAS aktīvās sadursmju novēršanas rekomendācijas, ja gaisa kuģis ir aprīkots ar TCAS II, izmantojot to pašu avotu tam pašam parametram, kas norādīts A daļā.

Uzraudzības datu vienības (3. punkta h), k) un m) apakšpunkts) un to kvalitātes rādītāju datu vienības (3. punkta i), l) un n) apakšpunkts) atbildētājiem sniedz vienādā fiziskā saskarnē.

Atbildētājam pievienotais datu avots, kas sniedz datu vienības, kuras minētas 3. punkta h) un i) apakšpunktā, atbilst šādām datu integritātes prasībām:

a)	horizontālās pozīcijas (3. punkta h) apakšpunkts) avota integritātes līmenis (SIL, izteikts attiecībā pret NIC) ir vienāds ar vai mazāks kā 10–7 uz lidojuma stundu;

b)	horizontālās pozīcijas (3. punkta h) apakšpunkts) integritātes laiks līdz brīdinājuma signālam (kas izraisa NIC kvalitātes rādītāja maiņu) ir vienāds ar vai mazāks nekā 10 sekundes gadījumā, ja gaisa kuģa kontrolei jāsasniedz horizontālās pozīcijas avota integritātes līmenis.

Primārais datu avots, kas sniedz datu vienības, kuras minētas 3. punkta h) un i) apakšpunktā, ir vismaz savietojams ar GNSS uztvērējiem, kas veic autonomo uztvērēja integritātes kontroli (RAIM) un bojājumu noteikšanu un novēršanu (FDE), kā arī attiecīgo informāciju par mērījumu statusu, integritātes containment bound un 95 % accuracy bound norādes.

Datu avotu, kas sniedz datu vienības, kuras minētas 3. punkta f), g), k) līdz p) apakšpunktā, sistēmas integritātes līmenis ir vienāds ar vai mazāks kā 10–5 uz lidojuma stundu.

Kvalitātes indikatoru informācija (NIC, NACp, SIL, SDA, NACv un GVA) (3. punkta i), l) un n) apakšpunkta datu vienības) izsaka izvēlēta datu avota faktisko veiktspēju kā derīgu datu vienību mērīšanas laikā (3. punkta h), k) un m) apakšpunkts).

Ņemot vērā 3. punkta a) līdz t) apakšpunktā minēto datu vienību apstrādi, atbildētāju sistēmas integritātes līmenis pagarinātajam pašģenerējamās ADS-B protokolam, ietverot visu ar atbildētāju savstarpēji savienoto avioniku, ir vienāds ar vai mazāks nekā 10–5 uz lidojuma stundu.

10.

Horizontālā stāvokļa datu kopējā nobīde (datu vienības, kas minētas 3. punkta h) un i) apakšpunktā) ir vienāda ar vai mazāka nekā 1,5 sekundes 95 % no visām pārraidēm.

11.

Horizontālā stāvokļa datu nekompensētā nobīde (datu vienības, kas minētas 3. punkta h) apakšpunktā) ir vienāda ar vai mazāka nekā 0,6 sekundes 95 % gadījumu un ir vienāda ar vai mazāka nekā 1,0 sekunde 99,9 % no visas informācijas no visām pārraidēm.

12.

Gaisa kuģa ātruma attiecībā pret zemi datu vienību kopējā nobīde (datu vienības, kas minētas 3. punkta m) un n) apakšpunktā) ir vienāda ar vai mazāka nekā 1,5 sekundes 95 % no visām pārraidēm.

13.

Ja atbildētājs ir iestatīts izmantot A režīma noteikto kodu 1000, tad A režīma informācijas pārraidīšana, izmantojot pagarināto pašģenerējošo ADS-B protokolu, ir traucēta.

14.

Atbildētājam var būt pieejamas citas datu vienības.

15.

Izņemot formātus, kas rezervēti militāram lietojumam, datu vienības, kas minētas 14. punktā, atbildētājs var pārraidīt, tikai izmantojot pagarināto pašģenerējošo ADS-B protokolu, gadījumā ja gaisa kuģa un iekārtas sertifikācijas process ietver šo datu vienību pārraidi, izmantojot pagarināto pašģenerējošo ADS-B protokolu.

16.

Atbildētāja darbības nepārtrauktība, izmantojot ADS-B protokolu, ir vienāda ar vai mazāka nekā 2. 10–4 uz lidojuma stundu (t. i., vidējais laiks starp atteicēm vienāds ar vai lielāks nekā 5 000 lidojuma stundu).

C daļa. Sekundārā novērošanas radara atbildētāju papildu uzraudzības datu spējas, kā minēts 4. panta 3. punktā, 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā un 5. punkta c) apakšpunktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 14. panta 1. punktā

Katrs izmantotais atbildētāja reģistrs atbilst attiecīgajai nodaļai ICAO dokumentā Nr. 9871 (2. izdevums).

Atbildētājam ir pieejamas šādas datu vienības, un atbildētājs tās pārraida atbilstīgi uz zemes bāzētas uzraudzības ķēdes pieprasījumam, izmantojot S režīma protokolu un saskaņā ar ICAO dokumentā Nr. 9871 (2. izdevums) norādīto formātu:

a)	MCP/FCU izvēlētais augstums;

b)	sasveres leņķis;

c)	uz ekrāna attēlotā ceļa (true track) leņķis;

d)	zemes ātrums;

e)	magnētiskais kurss;

f)	norādītais gaisa ātrums (IAS) vai Maha skaitlis;

g)	vertikālais ātrums (barometriskais vai spiediena–inerces);

h)	barometra spiediena iestatījums (mīnus 800 hektopaskāli);

i)	uz ekrāna attēlotais ātrums vai patiesais ātrums, ja uz ekrāna attēlotais ātrums nav pieejams.

Atbildētājam var būt pieejamas citas datu vienības.

Datu vienības, kas minētas 3. punktā, atbildētājs var pārraidīt, tikai izmantojot S režīma protokolu, gadījumā ja gaisa kuģa un iekārtas sertifikācijas process ietver šo datu vienību pārraidi, izmantojot S režīma protokolu.

III PIELIKUMS

Uzraudzības datu apmaiņas prasības, kas minētas 5. panta 1. punktā

Uzraudzības datu apmaiņa starp sistēmām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, notiek tādā datu formātā, par kādu vienojušās iesaistītās puses.

Uzraudzības dati, ko pārraida citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ārpus sistēmām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ļauj:

a)	identificēt datu avotu;

b)	identificēt datu tipu.

Uzraudzības dati, ko pārraida citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ārpus sistēmām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ir ar reģistrētu iesniegšanas laiku, un tas izteikts kā universālais koordinētais laiks (UTC).

IV PIELIKUMS

Prasības par 5. panta 2. punktā minēto oficiālo vienošanos noslēgšanu

Oficiālas vienošanās par uzraudzības datu apmaiņu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju starpā ietver šādu minimālo informāciju:

a)	līgumslēdzējas puses;

b)	vienošanās darbības termiņš;

c)	uzraudzības datu apjoms;

d)	uzraudzības datu avoti;

e)	uzraudzības datu apmaiņas formāts;

f)	uzraudzības datu apmaiņai izmantotie sakaru līdzekļi;

g)	uzraudzības datu pakalpojuma piegādes vieta;

uzraudzības datu kvalitātes prasības šādos aspektos:

—	veiktspējas rādītāji vai parametri, ko izmanto uzraudzības datu kvalitātes kontrolei,

—	metodes un instrumenti, ko izmanto uzraudzības datu kvalitātes mērīšanai,

—	uzraudzības datu kvalitātes mērīšanas biežums,

—	procedūras ziņošanai par datu kvalitāti,

—	katram veiktspējas rādītājam definēts pieņemamo vērtību diapazons, kā arī piemērojamā procedūra gadījumā, ja vērtība ir ārpus noteiktā diapazona,

—	norādīta puse, kura ir atbildīga par pārbaudēm un kvalitātes prasību ievērošanas nodrošināšanu;

vienošanās par pakalpojumu līmeni šādos aspektos:

—	laiks, kad tie ir pieejami,

—	nepārtrauktība,

—	integritāte,

—	vidējais laiks starp atteicēm,

—	reakcijas laiks darbības pārtraukumu gadījumā,

—	profilaktiskās tehniskās apkopes plānošanas un veikšanas procedūras;

j)	izmaiņu vadības procedūras;

k)	ziņošanas kārtība par veiktspēju un pieejamību, tostarp neparedzētiem darbības pārtraukumiem;

l)	vienošanās par vadību un koordināciju;

m)	uz zemes bāzētas uzraudzības ķēdes aizsardzības un paziņošanas kārtība.

V PIELIKUMS

Prasības uzraudzības ķēdes veiktspējas līmeņa novērtēšanai, kā minēts 7. panta 1. punktā

Uzraudzības ķēdes veiktspējas līmeņa novērtēšana, kas minēta 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, veic gaisa telpas daļā, kurā tiek sniegti attiecīgie uzraudzības pakalpojumi, izmantojot sistēmas.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji periodiski pārbauda sistēmas un tās komponentus un izstrādā un īsteno veiktspējas validācijas režīmu. Par periodiskumu vienojas ar valsts uzraudzības iestādi, ņemot vērā sistēmas un tās komponentu īpatnības.

Pirms īstenot gaisa telpas organizācijas izmaiņas, verificē sistēmas, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, lai pārliecinātos, ka jaunajā darbības apjomā to vajadzīgā veiktspēja joprojām ir atbilstoša.

VI PIELIKUMS

9. pantā minētās prasības

Veiktspējas prasības, kas norādītas 4. pantā.

Savietojamības prasības, kas norādītas 5. panta 2., 3. un 7. punktā.

Spektra aizsardzības prasības, kas norādītas 6. pantā.

Saistīto procedūru prasības, kas norādītas 7. pantā.

Prasības valsts gaisa kuģiem, kas norādītas 8. panta 5. punktā.

Papildu prasības, kas norādītas 12. panta 3. punktā.

Uzraudzības datu apmaiņas prasības, kas norādītas III pielikuma 3. punktā.

VII PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējumu, kas minētas 10. pantā

Ražotājs veic atbilstības novērtējumu, un jo īpaši:

a)	nosaka piemērotu testēšanas vidi;

b)	pārbauda, vai testu plānā iekļauts komponentu apraksts testēšanas vidē;

c)	pārbauda, vai testu plānā ietvertas visas piemērojamās prasības;

d)	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti;

e)	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju;

f)	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā;

g)	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

Ražotājs nodrošina, ka 10. pantā minētie komponenti, integrēti testēšanas vidē, atbilst šīs regulas piemērojamām prasībām.

VIII PIELIKUMS

11. panta 1. un 2. punktā minētie nosacījumi

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka verificēšanas procesos iesaistītajam personālam ir pieejamas iekārtas, kas ļauj pienācīgi veikt vajadzīgās pārbaudes.

IX PIELIKUMS

A daļa. 11. panta 1. punktā minētās sistēmu verificēšanas prasības

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verificēšanas mērķis ir pierādīt šo sistēmu atbilstību šajā regulā noteiktajām savietojamības, veiktspējas un drošības prasībām novērtējuma vidē, kurā atspoguļots šo sistēmu darbības konteksts.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verifikāciju veic, izmantojot piemērotas un atzītas testēšanas metodes.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verificēšanai izmantotajiem testēšanas līdzekļiem ir attiecīga funkcionalitāte.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verificēšanas nobeigumā jāsagatavo dokumenti, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikuma 3. punktā prasītajai tehniskajai dokumentācijai, tostarp šādi:

a)	īstenošanas apraksts;

b)	pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā veikto pārbaužu un testu ziņojumi.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs veic verifikāciju, un jo īpaši:

a)	nosaka piemērotu ekspluatācijas un tehnisko novērtējuma vidi, kas atspoguļo faktisko darbības vidi;

b)	pārbauda, vai testu plānā izklāstīta 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu integrācija ekspluatācijas un tehniskajā novērtējuma vidē;

c)	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šajā regulā noteiktās savietojamības, veiktspējas un drošības prasības;

d)	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti;

e)	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju;

f)	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā;

g)	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

B daļa. 11. panta 2. punktā minētās sistēmu verificēšanas prasības

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verifikāciju veic, izmantojot piemērotas un atzītas testēšanas metodes.

Regulas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu verificēšanai izmantotajiem testēšanas līdzekļiem ir attiecīga funkcionalitāte.

a)	īstenošanas apraksts;

b)	pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā veikto pārbaužu un testu ziņojumi.

Pilnvarotā iestāde veic verifikāciju, un jo īpaši:

a)	pārbauda, vai testu plānā izklāstīta 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādīto sistēmu integrācija ekspluatācijas un tehniskajā novērtējuma vidē;

b)	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šajā regulā noteiktās savietojamības, veiktspējas un drošības prasības;

c)	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti;

d)	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju;

e)	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā;

f)	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

Apstiprinot veiksmīgu verificēšanas pabeigšanu, pilnvarotā iestāde sagatavo atbilstības sertifikātu par paveiktajiem uzdevumiem.

23.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/53

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1208/2011

(2011. gada 22. novembris),

ar ko groza un labo Regulu (EK) Nr. 288/2009, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādei bērniem mācību iestādēs saskaņā ar programmu “Augļi skolai”

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 103.h panta f) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Saistībā ar pieredzi, kas gūta pārvaldības jomā attiecībā uz programmu “Augļi skolai”, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga pantu, un nolūkā atvieglināt tās īstenošanu, nepieciešams padarīt skaidrākus un vienkāršot vairākus noteikumus Komisijas Regulā (EK) Nr. 288/2009 (2).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 2) punktā dalībvalstīm prasīts pieņemt vajadzīgos papildu pasākumus, lai programmu padarītu efektīvu. Papildu pasākumiem netiek piešķirts Savienības atbalsts programmai "Augļi skolai". Tomēr ir nepieciešams precīzāk nošķirt šos pasākumus no saziņas pasākumiem, par kuriem var saņemt Savienības atbalstu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 288/2009 5. panta 1. punktā ir paredzēts to izmaksu saraksts, par kurām var saņemt Savienības atbalstu. Lai nodrošinātu pienācīgu izdevumu finansiālo pārvaldību un kontroli, nepieciešams skaidrāk noteikt, par kurām izmaksām var saņemt Savienības atbalstu. Lai nodrošinātu programmas efektivitāti, ir lietderīgi paredzēt, ka personāla izmaksām nebūtu jāpiešķir Savienības atbalsts, izņemot dažas personāla izmaksas, kas ir tieši saistītas ar programmas īstenošanu.

(4)

Pieredze liecina, ka sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta pieteikumiem un atbalsta maksājumiem, kas minēti Regulā (EK) Nr. 288/2009, ir grūti piemērojami, ņemot vērā struktūras, kurām vajadzētu veikt pārraudzību, novērtēšanu un saziņas pienākumus saistībā ar programmu "Augļi skolai", ja šīs sruktūras nav iesaistītas produktu piegādē. Tāpēc nepieciešams padarīt skaidrākus noteikumus, ar kādiem vajadzētu piešķirt atbalstu, ņemot vērā pārraudzības, novērtēšanas un saziņas pasākumus.

(5)

Lai samazinātu prasības kontroles jomā attiecībā uz atbalsta pieprasītājiem, kuri ir pilnībā atbildīgi par pārraudzības, novērtēšanas un saziņas pienākumu veikšanu, kontroles un pārbaužu noteikumus vajadzētu vienkāršot. Ņemot vērā šo pienākumu īpašo raksturu, ir atbilstīgi tiem nepiemērot pārbaudes uz vietām un piemērot tikai pilnīgas administratīvas pārbaudes.

(6)

Regulas (EK) Nr. 288/2009 3. panta 5. punkta otrajā teikumā ir neatbilstība dažādās valodu versijās attiecībā uz programmas "Augļi skolai" īstenošanu dalībvalstīs. Dažās valodu versijās vajadzētu precizēt, ka tad, ja dalībvalstis izvēlas īstenot vairāk nekā vienu programmu, tām jāizstrādā stratēģija ikvienai no tām.

(7)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza un jālabo Regula (EK) Nr. 288/2009.

(8)	Lai sasniegtu programmas mērķus un nodrošinātu, ka tās darbības periodā noteikumi nemainās, ir nepieciešams piemērot grozījumus, ko izdara ar šo Regulu, no pašreizējā programmas "Augļi skolai" īstenošanas perioda sākuma, proti, 2011. gada 1. augusta.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 288/2009

Regulu (EK) Nr. 288/2009 groza šādi:

(1)

Regulas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis stratēģijā apraksta, kādus papildu pasākumus tās paredzēs, lai nodrošinātu savas programmas sekmīgu īstenošanu. Šie pasākumi ir audzinoši un vērsti uz mērķa grupu zināšanu uzlabošanu par augļu un dārzeņu nozari vai veselīgiem uztura paradumiem un var iekļaut skolotājus un vecākus.”

(2)

Regulas 5. pantu groza šādi:

(a)

panta 1. punktu groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga pantā minētās Kopienas atbalsta saņemšanai attaisnotās izmaksas ir šādas:

a)	tādu augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu produktu izmaksas, uz kuriem attiecas programma “Augļi skolai” un kuri piegādāti mācību iestādei;

saistītās izmaksas, kuras tieši saistītas ar programmas “Augļi skolai” īstenošanu un ietver tikai:

i)	iekārtu pirkšanas, nomas, īres un izpirkumnomas izmaksas, ja tās paredzētas stratēģijā,

ii)	12. pantā minēto uzraudzības un vērtēšanas darbību izmaksas, kuras tieši saistītas ar programmu ”Augļi skolai”,

iii)

saziņas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar plašas publikas informēšanu par programmu “Augļi skolai” un kas ietver 14. panta 1. punktā minēto plakātu; šīs izmaksas var ietvert arī vienu vai vairākus šādus saziņas pasākumus un darbības:

—	informatīvas kampaņas, izmantojot raidījumus, elektronisko saziņu, laikrakstus un tamlīdzīgus saziņas līdzekļus;

—	informatīvas sesijas, konferences, seminārus un darbnīcas, kas veltītas plašas publikas informēšanai par programmu, un līdzīgus pasākumus;

—	informācijas un veicināšanas materiālus, piemēram, vēstules, skrejlapas, brošuras, reklāmas ielikumus un tamlīdzīgi.”;

ii)

pievieno šādu jaunu daļu:

“Pievienotās vērtības nodokli (PVN) un personāla izmaksas nevar uzskatīt par attaisnotajām izmaksām, par kurām var saņemt Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga pantā minēto Savienības atbalstu, izņemot personāla izdevumus, kas veido daļu no izdevumiem, kuri attiecas uz šā punkta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja šīs darbības veic ārpakalpojumu sniedzēji.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) daļā minēto izmaksu kopējais apjoms ir noteikta summa un uz to attiecas maksimālā robeža, kas pēc 4. panta 4. punktā minētā atbalsta galīgās piešķiršanas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij piešķirtā Savienības atbalsta gada laikā.

Panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) daļā minēto izmaksu kopējais apjoms ir noteikta summa, un uz to attiecas maksimālā robeža, kas pēc 4. panta 4. punktā minētā atbalsta galīgās piešķiršanas nepārsniedz 10% no attiecīgajai dalībvalstij piešķirtā Savienības atbalsta gada laikā.”

(3)

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Atbalsta pretendentu apstiprināšanas nosacījumi

1. Kompetentā iestāde apstiprina atbalsta pretendentus ar nosacījumu, ka pretendents rakstveidā uzņemas saistības:

a)	izmantot atbilstoši šai regulai izstrādātas vai tai pielāgotas programmas „Augļi skolai” finansētos produktus bērnu patēriņam tajā izglītības iestādē vai iestādēs, attiecībā uz kuru(-ām) tas iesniegs atbalsta pieteikumu;

b)	izmantot atbalstu programmas “Augļi skolai” uzraudzībai un novērtēšanai vai saziņai saskaņā ar šīs programmas mērķi;

c)	atmaksāt nepamatoti samaksātu atbalstu par attiecīgajiem daudzumiem, ja ir konstatēts, ka produkti nav izplatīti 2. pantā minētajiem bērniem, vai ja tas ir samaksāts par produktiem, kas nav atbilstīgi saskaņā ar šo regulu;

d)	krāpšanas vai rupjas nolaidības gadījumā atmaksāt starpību starp sākotnēji samaksāto summu un summu, kas pretendentam pienākas;

e)	pēc kompetento iestāžu lūguma uzrādīt attaisnojošus dokumentus;

f)	ļaut veikt jebkuru pārbaudi, par ko izlēmusi dalībvalsts kompetentā iestāde, jo īpaši padziļinātu grāmatvedības pārbaudi un preču fizisku pārbaudi.

2. Attiecībā uz regulas 6. panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) daļā minētajiem atbalsta pretendentiem piemēro tikai šā panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktus.

3. Regulas 6. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un e) apakšpunkta i) daļā minētie pretendenti rakstveidā apņemas uzturēt reģistru, kurā ieraksta izglītības iestāžu nosaukumus un adreses un, attiecīgā gadījumā, izglītības iestādes un produktus un to daudzumus, kas pārdoti vai piegādāti šīm iestādēm.

4. Dalībvalstis var pieprasīt pretendentam papildu rakstveida saistības.”

(4)	Regulas 8. pantu svītro.

(5)

Regulas 10. pantu groza šādi:

(a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Atbalsta pieteikumus iesniedz tādā veidā, kā noteikusi dalībvalsts kompetentā iestāde.

Atbalsta pieteikumi, ko iesnieguši 6. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un e) punkta i) daļā minētie pretendenti, satur vismaz šādu informāciju:

a)	sadalītais apjoms;

b)	izglītības iestādes vai izglītības pārvaldes iestādes, uz kurām attiecas šā punkta a) apakšpunktā minētā informācija, nosaukums un adrese vai identifikācijas numurs;

c)	dalībvalsts stratēģijā noteiktās mērķa grupas bērnu skaits attiecīgajā izglītības iestādē;

d)	pamatojuma dokumentus, kurus nosaka dalībvalstis.”;

(b)	panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Ja atbalsta pieteikums attiecas uz novērtējuma ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 12. pantu, termiņš ir pēdējā diena nākamajā mēnesī pēc 12. panta 2. punktā minētā novērtējuma termiņa.”;

(c)	panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Pieteikumā prasītie daudzumi jāapliecina ar kompetentām iestādēm pieejamu dokumentāru pierādījumu.”

(6)

Regulas 11. pantu groza šādi:

(a)	panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Attiecībā uz atbalsta pretendentiem, kas minēti 6. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un e) punkta i) daļā, atbalstu maksā tikai tad, ja:”;

(b)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Attiecībā uz atbalsta pretendentiem, kas minēti 6. panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) daļā, atbalstu maksā tikai tad, kad piegādātas attiecīgās preces vai sniegti attiecīgie pakalpojumi, un uzrādot dokumentārus pierādījumus, kā prasījušas dalībvalstu kompetentās iestādes.”;

(c)	panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Kad 10. panta 3. punktā minētais termiņš ir pārsniegts par diviem mēnešiem, turpmāk atbalstu samazina par 1 % par papildu dienu.”

(7)

Regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis novērtē savas programmas “Augļi skolai” īstenošanu un novērtē tās efektivitāti. Līdz 2012. gada 29. februārim dalībvalstis paziņo Komisijai par sava novērtējuma rezultātiem attiecībā uz īstenošanas periodu no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. jūlijam. Par turpmākiem īstenošanas periodiem dalībvalstis reizi piecos gados februāra mēneša beigās pēc 2012. gada 29. februāra iesniedz Komisijai novērtējuma ziņojumu attiecībā uz piecu iepriekšējo gadu īstenošanas periodu.”.

(8)

Regulas 13. pantu groza šādi:

(a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1 Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi. Šie pasākumi ietver visu atbalsta pieteikumu pilnīgu administratīvu pārbaudi.

2. Ja 6. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un e) apakšpunkta i) daļā minētais atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu, administratīvā pārbaude ietver dalībvalstu prasīto dokumentāro pierādījumu pārbaudi attiecībā uz produktu piegādi. Administratīvās pārbaudes papildina pārbaudes uz vietas, ko veic jo īpaši attiecībā uz:

a)	7. pantā minēto reģistru, tostarp finanšu dokumentus, piemēram, pirkšanas un pārdošanas rēķinus un bankas kontu izrakstus;

b)	subsidēto produktu izmantošanu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši, ja ir pamats aizdomām par pārkāpumiem.”;

(b)	iekļauj šādu jaunu 2.a punktu: “2.a Ja 6. panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) daļā minētais pretendents iesniedz atbalsta pieteikumu, administratīvā pārbaude ietver preču un pakalpojumu piegādes un paziņoto izdevumu patiesuma pārbaudi.”;

(c)

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pārbaužu uz vietas, kas veiktas par katru periodu no 1. augusta līdz 31. jūlijam, kopējais skaits ietver vismaz 5 % no valsts līmenī piešķirtā atbalsta un vismaz 5 % no visiem 6. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un e) apakšpunkta i) daļā minētajiem pretendentiem.”;

(d)	panta 6. punkta pirmajā teikumā atsauci uz e) apakšpunktu aizstāj ar atsauci uz 6. panta 2. punkta e) apakšpunkta i) daļu.

(9)

Regulas 14. pantu groza šādi:

(a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ja kāda dalībvalsts nolemj, ka tā neizmantos šā panta 1. punktā minēto plakātu, tad dalībvalsts savā stratēģijā nepārprotami paskaidro, kā tā iecerējusi informēt sabiedrību par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu programmas īstenošanai.”;

(b)

iekļauj šādu jaunu 2.a punktu:

“2.a Dalībvalsts programmas “Augļi skolai” tīmekļa vietnēs vai citos 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļā minētajos saziņas līdzekļos iekļauj Eiropas Savienības karoga attēlu un norādi uz Eiropas programmu “Augļi skolai” un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.”;

(10)

Regulas 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)	šīs regulas 12. panta 1. punktā minētās uzraudzības rezultāti — ar e-pastu uz šādu adresi: AGRI-HORT-SCHOOLFRUIT@ec.europa.eu;

b)	uz vietas veikto pārbaužu sīks izklāsts, ievērojot 13. un 16. panta prasības, un attiecīgie secinājumi — ar e-pastu uz šādu adresi: AGRI-J2@ec.europa.eu.”

2. pants

Regulas (EK) Nr. 288/2009 labojums

Regulas 3. panta 5. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja tās izvēlas īstenot vairāk nekā vienu programmu, tās izstrādā stratēģiju ikvienai programmai.”

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. novembris

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 94, 8.4.2009., 38. lpp.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2011.305.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 305

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. gadagājums 2011. gada 23. novembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/88/ES (2011. gada 16. novembris), ar ko Direktīvu 97/68/EK groza attiecībā uz noteikumiem par motoriem, ko laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu ( 1 )	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1200/2011 (2011. gada 18. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	6
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1201/2011 (2011. gada 18. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	8
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1202/2011 (2011. gada 18. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	10
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1203/2011 (2011. gada 18. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	12
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1204/2011 (2011. gada 18. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	14
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1205/2011 (2011. gada 22. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 7. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) ( 1 )	16
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1206/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka prasības gaisa kuģa identifikācijai uzraudzības nolūkos Eiropas vienotajā gaisa telpā ( 1 )	23
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā ( 1 )	35
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1208/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko groza un labo Regulu (EK) Nr. 288/2009, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādei bērniem mācību iestādēs saskaņā ar programmu Augļi skolai	53
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1209/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	57

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	51,9
	MA	44,2
	MK	57,4
	TR	87,5
	ZZ	60,3
0707 00 05	AL	64,0
	EG	188,1
	TR	93,5
	ZZ	115,2
0709 90 70	MA	42,4
	TR	132,9
	ZZ	87,7
0805 20 10	MA	73,5
	ZA	65,5
	ZZ	69,5
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	HR	41,7
	IL	72,8
	JM	134,1
	MA	53,5
	TR	80,2
	UY	42,7
	ZA	62,9
	ZZ	69,7
0805 50 10	TR	57,4
0805 50 10	ZZ	57,4
0808 10 80	CA	110,8
	CL	90,0
	CN	67,2
	MK	41,0
	NZ	64,9
	US	71,3
	ZA	108,1
	ZZ	79,0
0808 20 50	AR	43,9
	CN	60,4
	ZA	73,2
	ZZ	59,2


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ