20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/1

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2011. gada 26. janvārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas un Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) (“attiecīgās valstis”) izcelsmes skābeņskābes importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūru sāka pēc tam, kad Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (“CEFIC”) 2010. gada 13. decembrī iesniedza sūdzību Oxaquim S.A. (“sūdzības iesniedzējs”) vārdā, kas saražo nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no Savienības kopējās skābeņskābes produkcijas. Sūdzībā bija iekļauti pirmšķietami pierādījumi tam, ka dempings pastāv un rada būtiskus zaudējumus, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai attaisnotu procedūras sākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus un pārstāvjus, importētājus un lietotājus, kā arī zināmās iesaistītās apvienības. Ieinteresētajām personām paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā bija dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un minēja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(4)

Ņemot vērā attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un zaudējumu noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta atlase. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir nepieciešama pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Uz lūgumu piedalīties atlasē atsaucās četri Indijas uzņēmumi, no kuriem viens neiesniedza datus par pārdošanas apjomiem Savienībā, un trīs uzņēmumu grupas no ĶTR. Ņemot vērā to, ka sadarboties piekrita tikai neliels skaits uzņēmumu un uzņēmumu grupu, tika nolemts, ka Indijas un ĶTR uzņēmumu izlasi veidot nav nepieciešams, un visas iesaistītās personas tika informētas, ka atlase nenotiks.

(5)

Viena uzņēmumu grupa no ĶTR jau sākumā atteicās no turpmākas sadarbības izmeklēšanā. Turklāt viens Indijas uzņēmums liedza Komisijai pieeju savai ražotnei pārbaudes apmeklējuma veikšanai. Tādējādi tika uzskatīts, ka minētais uzņēmums saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu nevēlas sadarboties, un tas tika informēts par šādas rīcības iespējamām sekām.

(6)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri to vēlas, varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piemērošanu, Komisija termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, nosūtīja pieprasījuma veidlapas sadarbībā iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm. Viena Ķīnas uzņēmumu grupa lūdza piemērot TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam vai AR, ja tā neatbilstu TER nosacījumiem; otra uzņēmu grupa pieteicās tikai uz AR.

(7)

Visām zināmajām iesaistītajām personām tika nosūtītas anketas. Atbildes tika saņemtas no trijiem Indijas uzņēmumiem un divām ĶTR uzņēmumu grupām, kā arī no sūdzības iesniedzēja. Otrs Savienības ražotājs nesadarbojās. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no trijiem lietotājiem un astoņiem importētājiem; visi lietotāji un četri importētāji tika apmeklēti.

(8)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā radītos zaudējumus un Savienības intereses, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(9)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu un zaudējumiem attiecas uz periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Zaudējumu novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Attiecīgais ražojums ir Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābe, kas var būt dihidrāta (CUS numurs 0028635-1 un CAS numurs 6153-56-6) vai bezūdens formā (CUS numurs 0021238-4 un CAS numurs 144-62-7), ūdens šķīdumā vai neizšķīdināta un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 11 00. Pastāv divi skābeņskābes veidi: nerafinēta skābeņskābe un rafinēta skābeņskābe. Rafinētu skābeņskābi, ko ražo ĶTR, bet ne Indijā, ražo, izmantojot nerafinētas skābeņskābes attīrīšanas procesu, kura mērķis ir atbrīvoties no dzelzs, hlorīdiem, metāla daļiņām un citiem piemaisījumiem.

(11)

Skābeņskābei ir plašs pielietojums, piemēram, to izmanto kā reducētāju un balinātāju, lieto farmaceitiskajā sintēzē un ķīmisko vielu ražošanā.

(12)

Izmeklēšanā atklājās, ka skābeņskābei, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, skābeņskābei, ko ražo un pārdod Indijas un ĶTR vietējā tirgū, un skābeņskābei, ko importē Savienībā no Indijas un ĶTR, būtībā ir vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats galalietojums.

(13)

Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(14)

Pārbaudes vizītes laikā Indijā viens uzņēmums nespēja iesniegt pieprasīto informāciju noteiktajā laikā un formātā. Līdz ar to Komisija nevarēja pārbaudīt informāciju, ko šis uzņēmums bija sniedzis, atbildot uz antidempinga anketas jautājumiem. Minētais uzņēmums tika rakstiski informēts, ka to varētu neuzskatīt par personu, kura nesadarbojas, un ka atzinumu varētu sagatavot, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Reaģējot uz šo paziņojumu, minētais uzņēmums lūdza ņemt vērā atbildību mīkstinošus apstākļus, kas tāpat nebija pietiekami, lai mainītu izdarīto secinājumu. Tādējādi attiecībā uz minēto uzņēmumu tika piemērots 18. pants un atzinums sagatavots, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka izmeklēšanā ar Komisiju sadarbojies tikai viens ražotājs eksportētājs no Indijas.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija no sākuma pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Tā kā šis pārdošanas apjoms veidoja vairāk nekā 5 % no attiecīgās preces pārdošanas apjoma Savienībā, tika secināts, ka kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs.

(16)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas nodrošināts parastā tirdzniecības režīmā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, nosakot līdzīgā ražojuma rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(17)

Ja rentablais pārdošanas apjoms veido vismaz 80 % no kopējā pārdošanas apjoma, normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz kopējo pārdošanas apjomu, tostarp nerentablo. Savukārt, ja rentablais pārdošanas apjoms ir mazāks par 80 %, taču lielāks par 20 % no kopējā pārdošanas apjoma un ja vidējās svērtās pilnās izmaksas ir lielākas par vidējo svērto cenu, normālo vērtību aprēķina, pamatojoties tikai uz rentablo pārdošanas apjomu. Pārdošanas apjomu uzskata par rentablu, ja vienības cena sakrīt ar ražošanas izmaksām vai pārsniedz tās.

(18)

Saskaņā ar datiem, ko Komisija ieguva, veicot analīzi par pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, rentabls bija 41 % no attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma un vidējās svērtās pilnās izmaksas pārsniedza vidējo svērto cenu. Līdz ar to normālo vērtību aprēķina kā rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu.

(19)

Ražotājs eksportētājs Indijā attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc eksporta cenas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 8. punktam nosaka, pamatojoties uz cenām, ko minētie neatkarīgie pircēji ir faktiski samaksājuši vai kas ir maksājamas par attiecīgo ražojumu, kad to eksportē uz Savienību.

(20)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina, izmantojot ražotāja cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, pievēršot uzmanību atšķirībām, kuras ietekmē cenu salīdzināmību.

(21)

Līdz ar to tika koriģētas transporta izmaksas, kā arī izmaksas par apdrošināšanu, apstrādi un iesaiņošanu, kredīta izmaksas un komisijas maksa.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību sadarbībā iesaistītajam Indijas ražotājam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(23)

Pamatojoties uz to, Punjab Chemicals and Crop Protection Limited (PCCPL) provizoriskā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 22,8 %.

(24)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju paziņoto eksporta apjomu uz Savienību ar Eurostat datiem. Tā kā sadarbība no Indijas puses bija zema, proti, 38 %, pārējiem Indijas eksportētājiem piemērojamo valsts mēroga dempinga starpību būtu lietderīgi noteikt, pamatojoties uz sadarbībā iesaistītā ražotāja darījumu, ko dempings skāris visvairāk.

(25)

Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmeni provizoriski noteica 43,6 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu ĶTR izcelsmes ražojumu importa normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(27)

Viena uzņēmumu grupa no ĶTR lūdza piemērot TER un iesniedza TER pieprasījuma veidlapas par trijiem uzņēmumiem, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un tirdzniecībā. Komisija pēc tam pārbaudīja sniegto informāciju, apmeklējot attiecīgos uzņēmumus.

(28)

TER izmeklēšanā noskaidrojās, ka viens uzņēmums neatbilda 1.–3. kritērija prasībām. Pirmkārt, tas nevarēja pierādīt, ka tā izmaksas atspoguļo tirgus vērtības, jo attiecībā uz šo uzņēmumu bija notikusi būtiska valsts finansiāla iejaukšanās, kas ietekmēja uzņēmuma izmaksu struktūru, piemēram, nodokļu atvieglojumi un bezprocentu aizdevumi. Otrkārt, TER izmeklēšanā uzņēmuma grāmatvedības uzskaitēs atklājās vairāki būtiski trūkumi un kļūdas, kā arī noskaidrojās, ka tajā nav veikta revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS). Treškārt, attiecībā uz uzņēmuma zemes izmantošanas tiesībām tika konstatēti izkropļojumi, kas pārņemti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Konkrētāk, uzņēmums bija ieguvis apliecību par zemes izmantošanas tiesībām, neizpildot līguma nosacījumus un nesamaksājot pilnu summu.

(29)

Otrs grupas uzņēmums nevarēja pierādīt, ka ir izpildījis 2. kritērija nosacījumus, jo tam nebija neatkarīgi revidētu pārskatu.

(30)

Komisija atklāja TER izmeklēšanas rezultātus attiecīgajai uzņēmumu grupai un sūdzības iesniedzējam un deva tiem iespēju sniegt komentārus. Konstatējumi tika paziņoti arī ĶTR iestādēm. Komisija komentārus nesaņēma.

(31)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka divi no grupas uzņēmumiem TER kritērijus nav izpildījuši. Saskaņā ar Savienības konsekvento praksi pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER nosacījumiem, grupas lūgums piemērot TER tika noraidīts.

(32)

Kā minēts 6. apsvērumā, abas sadarbībā iesaistītās Ķīnas uzņēmumu grupas lūdza piemērot AR. Tā kā tika konstatēts, ka abas grupas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punkta kritērijiem, tika pieņemts provizorisks lēmums piešķirt tām AR.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, izmantojot cenas iekšzemes tirgū vai saliktā normālā vērtība kādā analogā valstī.

(34)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka plāno izmantot Indiju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību, un ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt komentārus par šo izvēli. Komentāri netika saņemti. Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka Indija ir piemērota analogā valsts, jo otrā ražotājā valstī, kas atrodas ārpus Savienības (Japānā), pastāv monopoltirgus, kurš nav pieejams konkurencei un ražo skābeņskābi, izmantojot unikālu metodi, kas nav salīdzināma ar ĶTR izmantoto. Turpretim Indijas ražotāji izmanto ražošanas metodi, kas ir salīdzināma ar ĶTR izmantoto, un tās iekšējais tirgus ir pakļauts konkurencei.

(35)

Ķīnas uzņēmumi ražo un eksportē uz Savienību divu veidu skābeņskābi: nerafinēto skābeņskābi un rafinēto skābeņskābi. Rafinēto skābeņskābi, ko neražo analogajā valstī, ražo, izmantojot nerafinētas skābeņskābes attīrīšanas procesu, kura mērķis ir atbrīvoties no dzelzs, hlorīdiem, metāla daļiņām un citiem piemaisījumiem. Saskaņā ar aplēsēm papildu izmaksas, kas rodas, ražojot rafinētu skābeņskābi, veido apmēram 12 % no nerafinētas skābeņskābes ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka būtu lietderīgi noteikt normālo vērtību abiem skābeņskābes veidiem.

(36)

Nerafinētai skābeņskābei normālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz normālo vērtību, kas noteikta Indijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Normālā vērtība tika noteikta, kā izklāstīts 18. apsvērumā, pamatojoties tikai uz rentablo pārdošanas apjomu. Rafinētai skābeņskābei, kuru analogajā valstī neražo, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz nerafinētas skābeņskābes ražošanas izmaksām analogajā valstī. Ražošanas izmaksas koriģē, palielinot tās par 12 %, lai būtu ņemtas vērā ražošanas papildu izmaksas (sk. 35. apsvērumu), kā arī pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa.

(37)

PVA izmaksas un peļņu nosaka pēc analoģijas ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, pieskaitot PVA izmaksas un peļņu no nerafinētas skābeņskābes pārdošanas iekšzemes tirgū, ko veicis sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs analogajā valstī.

(38)

Tā kā abām grupām tika piešķirts AR, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenām, ko pirmais neatkarīgais pircējs Savienībā ir faktiski samaksājis vai kas ir maksājamas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(39)

Abi ražotāji eksportētāji no ĶTR eksportēja skābeņskābi uz Savienību ar saistīto tirgotāju starpniecību, tādējādi radot uzcenojumu cenai, ko maksā ražotājiem. Šo uzcenojumu ņem vērā, salīdzinot eksporta cenu ar noteikto normālo vērtību (sk. 42. apsvērumu).

(40)

Attiecībā uz nerafinētu skābeņskābi eksporta cenu ražotāja līmenī salīdzināja ar normālo vērtību, kas noteikta analogajai valstij.

(41)

Rafinētas skābeņskābes eksporta cenu ražotāja līmenī salīdzināja ar salikto normālo vērtību (sk. 36. apsvērumu).

(42)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības vai saliktās normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas atbilstošas korekcijas. Konkrētāk, saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika koriģētas komisijas maksas, ko saņem saistītie tirgotāji.

(43)

Šajā sakarā jāpiemin Komisijas konstatējums, ka saistītos tirgotājus, ar kuru starpniecību ražotāji eksportētāji no ĶTR eksportēja skābeņskābi uz ES, nevar uzskatīt par iekšējās pārdošanas nodaļām, jo tās tirgo arī skābeņskābi un citus ķīmiskus produktus, kuri iegūti no nesaistītiem piegādātājiem un paredzēti eksportam un/vai pārdošanai vietējā tirgū. Tāpēc var secināt, ka šo tirgotāju funkcijas ir līdzīgas kā starpniekiem, kuri darbojas uz komisijas maksu pamata. Attiecīgi tirgotāju cenas uzcenojums tika atrēķināts, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp eksporta cenu un normālo vērtību. Korekcijas tika aprēķinātas, pamatojoties uz ES nesaistītā tirgotāja peļņu un attiecīgā Ķīnas tirgotāja pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām.

(44)

Turklāt turpmākas korekcijas attiecīgā gadījumā tika veiktas attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, kravas pārvadājumu, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, kā arī iepakošanas un kredīta izmaksām, ja šīs izmaksas tika atzītas par pieņemamām un precīzām un pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(45)

Dempinga starpības atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktam noteica, pamatojoties uz salīdzinājumu starp katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību un katra uzņēmuma noteikto attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu Savienībā, kā noteikts iepriekš.

(46)

Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(47)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju paziņoto eksporta apjomu uz Savienību ar Eurostat datiem.

(48)

Tā kā sadarbība no ĶTR puses bija zema, proti, apmēram 46 %, pārējiem ĶTR eksportētājiem piemērojamo valsts mēroga dempinga starpību būtu lietderīgi noteikt, pamatojoties uz sadarbībā iesaistīto eksportētāju darījumu, ko dempings skāris visvairāk.

(49)

Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmeni provizoriski noteica 52,2 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas.

(50)

Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) iesniedza sūdzību Oxaquim S.A. (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) vārdā, kas ir Savienības ražotājs, kurš izmeklēšanas periodā ražoja nozīmīgu daļu no Savienības skābeņskābes produkcijas. Otrs Savienības ražotājs Clariant neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu, tomēr nolēma tajā nesadarboties. Citu attiecīgā ražojuma ražotāju Savienībā šobrīd nav. Pamatojoties uz šo, abi minētie ražotāji – Oxaquim S.A. un Clariant – veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, saražojot 100 % no Savienības kopējās produkcijas. Turpmāk tie tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(51)

Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu, tika izmantota visa pieejamā informācija par abiem minētajiem ražotājiem – Oxaquim S.A. un Clariant –, tostarp sūdzībā izklāstītā informācija un dati, kas savākti no sūdzības iesniedzēja pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas. Pamatojoties uz šo, tiek lēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā bija 11 000–15 000 tonnu.

(52)

Tika konstatēts, ka viens no Savienības ražotājiem daļu no saražotās skābeņskābes izmantoja kā starpproduktu oksalātu (tetraoksalāta, acetosella un kālija bioksalāta) ražošanai. Šo skābeņskābi vienkārši pārsūtīja (bez rēķina) viena uzņēmuma robežās. Šādām iekšējām vajadzībām izmantotā skābeņskābe nenokļuva brīvajā tirgu un līdz ar to netiek pakļauta tiešai konkurencei ar attiecīgā ražojuma importu. Turpretim atklājās, ka ražojumi, kas paredzēti pārdošanai brīvā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(53)

Lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par situāciju Savienības ražošanas nozarē, tika iegūti un analizēti dati par visām ar skābeņskābi saistītajām darbībām un pēc tam noteikts, vai produkcija paredzēta iekšējām vajadzībām vai brīvajam tirgum.

(54)

Tika konstatēts, ka tādus Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus kā pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms, cenas, rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma var noteikt tad, ja analīzē un izvērtējumā īpašu uzmanību velta situācijai, kas dominē brīvajā tirgū.

(55)

Attiecībā uz citiem ekonomikas rādītājiem izmeklēšanā tomēr atklājās, ka tos var pamatoti izvērtēt, tikai ņemot vērā visu darbību kopumā. Produkcija (gan pašu vajadzībām, gan brīvajam tirgum paredzētā), jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu patiešām ir atkarīga no visas darbības kopumā neatkarīgi no tā, vai produkciju izmanto iekšējām vajadzībām vai to pārdod brīvajā tirgū.

(56)

Tā kā skābeņskābe ir daļa no KN koda, kurš attiecas arī uz citiem ražojumiem, nebija iespējams noteikt importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Attiecīgi patēriņu noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem par importa apjomu, ko salīdzināja ar pārbaudītiem datiem, kurus sniedza ražotāji eksportētāji no attiecīgajām valstīm, kā arī ar Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(57)

Tā kā piegādātāju skaits nav liels un saskaņā ar pamatregulas 19. pantu ir jāaizsargā konfidenciāla informācija par darījumiem, patēriņa izmaiņas attiecīgajā periodā ir indeksētas.

1.   tabula

Patēriņš Savienībā

(58)

Kopējais patēriņš 2008. gadā strauji palielinājās par 24 %, nākamajā gadā samazinājās par 50 % un IP laikā atkal pieauga. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš ES tirgū samazinājās par 5 %.

(59)

Komisija pārbaudīja, vai ĶTR un Indijas izcelsmes skābeņskābes imports būtu jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(60)

Attiecībā uz ĶTR un Indijas izcelsmes produkcijas importa ietekmi izmeklēšanā tika konstatēts, ka dempinga starpība pārsniedz minimālo apjomu, kā noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un abu attiecīgo valstu importa par dempinga cenām apjoms nav nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(61)

Attiecībā uz konkurences nosacījumiem starp importu no ĶTR un Indijas par dempinga cenām, no vienas puses, un starp importu no ĶTR un Indijas par dempinga cenām un līdzīgo ražojumu, no otras puses, izmeklēšanā atklājās, ka tie ir līdzīgi. Precīzāk, importētos ražojumus pārdod pa tiem pašiem tirdzniecības kanāliem un tām pašām pircēju kategorijām, tādējādi radot konkurenci gan to starpā, gan ar skābeņskābi, kas ražota Savienībā.

(62)

Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski tiek uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti un imports no ĶTR un Indijas būtu jāpārbauda kumulatīvi.

(63)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka skābeņskābes imports no ĶTR un Indijas bija attīstījies šādi:

2.   tabula

Imports no ĶTR un Indijas

(64)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %, savukārt kopējais patēriņš ES tirgū šajā pašā laikposmā samazinājās par 5 % (sk. 1. tabulu). Kā redzams tabulā, būtiski pieauga arī tirgus daļa: laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam par 25 % un attiecīgajā periodā par 10 %.

(65)

Vidējās cenas importam no attiecīgajām valstīm attīstījās šādi:

3.   tabula

Cena importam no ĶTR un Indijas

(66)

Importa cenas laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam palielinājās par 36 % un 2009. gadā pazeminājās atkal līdz 2007. gada cenu līmenim. Izmeklēšanas periodā cenas atkal paaugstinājās par gandrīz 15 %. Attiecīgajā periodā cenas paaugstinājās par 16 %. Tomēr ir redzams, ka laikposmā no 2008. gada līdz IP importa cenas samazinājās par 20 %, lai gan galveno ražošanā izmantojamo resursu (oglekļa avotu un enerģijas) cenas šajā periodā paaugstinājās.

(67)

Lai varētu analizēt cenas samazinājumu, Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem ES tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, t. i., neiekļaujot tajās kravas pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot no tām atlaides un rabatus, salīdzināja ar attiecīgajām sadarbībā iesaistīto ĶTR un Indijas eksportētāju vidējām svērtajām cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, t. i., cenām, no kurām atskaitītas atlaides un kuras vajadzības gadījumā koriģētas līdz CIF cenām ar piegādi līdz Savienības robežai, veicot atbilstošas korekcijas attiecībā uz muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām.

(68)

Salīdzinājumā pierādījās, ka IP laikā Savienībā par dempinga cenām pārdotais ĶTR un Indijas izcelsmes attiecīgais ražojums par 16,9–34,6 % samazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Šis samazinājuma līmenis apvienojumā ar negatīvu cenu attīstību tirgū izraisīja ievērojamu cenu pazemināšanos.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtējumā bija ietverts visu to ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējums, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli laikposmā no 2007. gada līdz IP beigām.

(70)

Makroekonomiskos rādītājus (ražošanas apjomu, jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi un dempinga starpības lielumu) izvērtēja Savienības ražošanas nozares līmenī, savukārt mikroekonomisko rādītāju (krājumus, pārdošanas cenas, rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, ražošanas izmaksas) pamatā bija informācija, kas iegūta no pienācīgi pārbaudītām anketām, kuras iesniedza vienīgais sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs.

(71)

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa datu zaudējumu analīzei ir iegūti no viena avota, datus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari nācās indeksēt, lai atbilstīgi pamatgerulas 19. pantam ievērotu konfidencialitāti.

(72)

Tabulā ir iekļauti dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu un attiecībā uz 2007. un 2008. gadu ir iekļauti dati par vēl vienu Savienības ražotāju, kurš 2008. gadā pārtrauca ražot skābeņskābi.

(73)

Kā redzams tabulā, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms 2007. un 2008. gadā bija samērā stabils, taču 2009. gadā strauji samazinājās. IP laikā ražošanas apjoms palielinājās. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %.

(74)

Tā kā viens Savienības ražotājs 2008. gadā slēdza ražotni, Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2008. gadā strauji samazinājās par 23 %.

(75)

Šo divu faktoru apvienojums (t. i., ražošanas apjoma palielināšanās un ražošanas jaudas samazināšanās pēc tam, kad trešais Savienības ražotājs 2008. gadā slēdza ražotni) radīja būtisku jaudas izmantojuma palielināšanos – attiecīgajā periodā tā pieauga par 38 %.

(76)

Pārdošanas apjomā attiecībā uz 2007. un 2008. gadu ir ietverts arī tā Savienības ražotāja pārdošanas apjoms, kas 2008. gadā pārtrauca ražošanu.

(77)

Tā kā Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % (sk. 58. apsvērumu), Savienības ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgajiem pircējiem Savienības tirgū šajā pašā periodā samazinājās par 14 %, radot tirgus daļas samazināšanos par 9 %.

(78)

Izvērtējot tendences attiecīgajā periodā, var secināt, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums par 14 % bija daudz izteiktāks nekā Savienības patēriņa samazinājums par 5 %. Līdz ar to tajā pašā periodā ievērojami (par 9 procentpunktiem) samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa.

(79)

Attiecīgajā periodā darbinieku skaits samazinājās par 4 %. Jāpiemin, ka skābeņskābes ražošana nav darbietilpīgs process.

(80)

Tā kā attiecīgajā periodā palielinājās ražošanas apjoms, kopējā produktivitāte uz vienu darbinieku palielinājās par 11 %, lai gan darbinieku skaits samazinājās.

(81)

Darba algas attiecīgajā periodā samazinājās par 1 %. Pēc tam, kad laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam algas bija palielinājušās par 21 %, līdz IP tās pakāpeniski samazinājās.

(82)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš dempinga sadaļā. Visas noteiktās starpības ievērojami pārsniedz minimālo līmeni. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(83)

Mikroekonomiskos rādītājus (pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas, krājumus, rentabilitāti, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus) analizēja tikai sūdzības iesniedzēja līmenī, jo netika iegūti dati no otra ES ražotāja, kā izklāstīts 70. apsvērumā.

(84)

Savienības ražošanas nozares ražotāja noteiktās vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā paaugstinājās par 31 %.

8.   tabula

Ražošanas izmaksas

(85)

Izmeklēšanā atklājās, ka sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja vidējās ražošanas izmaksas pēdējo gadu laikā ir bijušas samērā stabilas, jo tas pastāvīgi uzlaboja ražošanas procesu, kas bija iespējams, vienīgi veicot lielus ieguldījumus (sk. 9. un 11. tabulu).

(86)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma īpatnības, krājumi netiek veidoti. Attiecīgais ražojums ātri izžūst un sakalst, tāpēc ražotāju saražotās preces paredzētas tikai tūlītējai pārvadāšanai.

(87)

Līdzīgā ražojuma rentabilitāti noteica, sūdzības iesniedzēja līdzīgā ražojuma pārdošanā gūto tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas izsakot procentos no attiecīgā pārdošanas apgrozījuma.

(88)

Pēc 2007. gadā piedzīvotajiem lielajiem zaudējumiem sūdzības iesniedzējs 2008. gadā guva nelielu peļņu, taču 2009. gadā atkal piedzīvoja zaudējumus. Sūdzības iesniedzējs guva nelielu peļņu IP, samazinot atsevišķus ražošanas izmaksu elementus, kā redzams 8. tabulā.

10.   tabula

Naudas plūsma

(89)

Tendence, kas bija raksturīga naudas plūsmai, proti, ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes dinamiku. Līdz ar to naudas plūsma 2007. gadā bija negatīva, un, lai arī 2008. gadā bija redzami uzlabojumi, laikposmā no 2008. gada līdz IP tā atkal samazinājās, tādējādi pasliktinot sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja finansiālo situāciju.

11.   tabula

Ieguldījumi

(90)

Tabulā apkopotie dati liecina, ka sūdzības iesniedzējs ir palielinājis savus ieguldījumus attiecīgajā ražojumā, lai gan rentabilitāte bija zema. Ieguldījumi lielākoties tika veikti, lai efektivitātes uzlabošanas nolūkā varētu ieviest jaunus ražošanas rīkus un sākt izmantot jaunus ražošanas procesus. Ieguldījumu palielinājums liecina, ka ražošanas nozare nav saskārusies ar grūtībām, piesaistot kapitālu, tādējādi apliecinot ražošanas nozares dzīvotspēju.

(91)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 177 %.

(92)

Palielinot ieguldījumus ar mērķi pilnveidot ražošanas procesu, ražošanas nozare, kas ir kapitālietilpīga, joprojām apliecināja spēju palielināt kapitālu, tomēr šo spēju mazina pārdošanas apjoma samazināšanās un pieaugošas grūtības radīt naudas plūsmu.

12.   tabula

Ienākums no ieguldījumiem

(93)

Lai arī ieguldījumi ir palielinājušies, ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā ražojumā neatbilda gaidītajam. Lai gan 2008. gadā bija vērojami uzlabojumi, ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā palika negatīvs.

(94)

Tāpēc ražošanas nozares izaugsme ir ierobežota un acīmredzami nesamērīga ar pēdējo gadu laikā veiktajiem ieguldījumiem.

(95)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka daži zaudējumu rādītāji pierāda pozitīvu tendenci – ražošanas apjoms palielinājies par 6 %, jaudas izmantojums palielinājies par 38 %, ieguldījumi palielinājušies par 177 %, tādējādi ļaujot uzņēmumam gūt kaut nelielu peļņu (no būtiskiem zaudējumiem 2007. gadā līdz nelielai peļņai IP). Tomēr, kā bija redzams iepriekš, vairāki rādītāji attiecībā uz ekonomisko situāciju Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās.

(96)

Pēc tam, kad viens Savienības ražotājs slēdza ražotni, pārdošanas apjoms samazinājās par 14 %. Darbinieku skaitu nācās samazināt par 4 %, un ražošanas jauda pazeminājās par 23 %. Lai gan patēriņš samazinājās tikai par 5 %, tirgus daļa samazinājās par gandrīz 9 %. Tādējādi rentabilitāte bija zema, negatīvi ietekmējot ienākumus no ieguldījumiem un naudas plūsmu, īpaši laikposmā no 2008. gada līdz IP. Rentabilitātes līmenis attiecīgajā laikposmā paaugstinājās, tomēr tas saglabājās ļoti zems IP laikā un nav pietiekams, lai uzturētu ražošanu vidēji ilgā termiņā.

(97)

Lai gan kopējais ražošanas apjoms pieauga, Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu. Vienlaikus imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ievērojami pieauga.

(98)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei IP laikā tika nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozarei nodarītos būtiskos zaudējumus ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Turklāt papildus importa dempingam tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kuri varētu radīt zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo faktoru radītie zaudējumi nav saistīti ar importu par dempinga cenām.

(100)

Savienības skābeņskābes patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %, lai gan imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm šajā periodā palielinājās par vairāk nekā 4 %. Imports par dempinga cenām visstraujāk palielinājās laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam, kad tas pieauga par 54 %. Imports no attiecīgajām valstīm laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam palielināja šo valstu tirgus daļu par 25 %, kas sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos par 21 % šajā pašā periodā.

(101)

Lai gan attiecīgajā periodā importa vidējās cenas pieauga par 16 %, importa cenas IP bija vidēji par 21,9 % zemākas nekā cenas, ko bija noteicis sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs, tādējādi izdarot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari un liedzot sadarbībā iesaistītajam Savienības ražotājam iespēju paaugstināt cenas līdz rentablākam līmenim.

(102)

Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozarē bija vērojams būtisks pārdošanas apjoma samazinājums (– 14 %). Tomēr šis samazinājums bija daudz izteiktāks nekā pieprasījuma krišanās, un tā dēļ tirgus daļa samazinājās par 9 %. Tajā pašā laikā attiecīgo valstu tirgus daļa pieauga par 10 %. Tas norāda, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļu lielā mērā ir pārņēmis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(103)

Tāpēc uzskata, ka ilgstošais spiediens, ko Savienības tirgū izraisīja lētais imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, neļāva Savienībai pielāgot pārdošanas cenas pieaugošajām izejvielu un elektroenerģijas izmaksām. Tas izraisīja tirgus daļas zaudējumu un ilgstoši zemo rentabilitāti Savienības ražošanas nozarē.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka lētā importa par dempinga cenām pieplūdumam no attiecīgajām valstīm bija ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(105)

Citi faktori, kas tika pārbaudīti saistībā ar cēloņsakarību, ir pieprasījuma attīstība Savienības tirgū, izejvielu cenas, Savienības ražošanas nozares eksporta darbība, attiecīgā ražojuma imports no citām valstīm, skābeņskābes izmantojums iekšējām vajadzībām ražošanas nozarē un ekonomikas krīze.

(106)

Kā redzams 1. tabulā, Savienības skābeņskābes patēriņš 2008. gadā palielinājās par 24 %, taču nākamajā gadā samazinājās par 39 % un IP laikā atkal palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš ES tirgū samazinājās par 5 %. Savienības ražošanas nozare šajā pašā periodā zaudēja tirgus daļu.

(107)

Lai gan izmeklēšanā noskaidrojās, ka importu no attiecīgajām valstīm arī ietekmēja pieprasījuma samazinājums Savienības tirgū 2009. gadā, tomēr jāatzīmē, ka eksportētājiem no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā izdevās palielināt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, izdarot cenu spiedienu uz tirgu ar importu par dempinga cenām.

(108)

Tāpēc provizoriski uzskata, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos ir izraisījis nevis pieprasījuma kritums, bet gan importa par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgajām valstīm un attiecīgo valstu eksportētāju izraisītais cenu samazinājums. Pat ja pieprasījuma samazināšanās veicināja zaudējumus, tā nevarēja izmainīt cēloņsakarību starp radītajiem būtiskajiem zaudējumiem un importa par dempinga cenām palielināšanos.

(109)

Kā norādīts 8. tabulā, vidējās ražošanas izmaksas bija samērā stabilas, lai arī galvenās izejvielas (cukura) izmaksas strauji pieauga. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecībā uz sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja ražošanas izmaksām nebija novērojama tāda pati tendence kā attiecībā uz izmaiņām cenās, par kādām bija nopērkama viena no galvenajām izejvielām skābeņskābes ražošanai. Cukura vidējo cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija straujš (par 50 %), taču tā ietekmi mazināja sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja ieguldījumi ražošanas procesa uzlabošanai. Tāpēc kopumā neto ietekme bija ražošanas izmaksu samazinājums par 12 %. Tomēr, kā redzams 7. tabulā, vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā pieauga par 31 %. Tika konstatēts, ka eksportētāji attiecīgajās valstīs saskārās ar tādiem pašiem ekonomiskiem nosacījumiem attiecībā uz izejvielu cenu izmaiņām, jo attiecībā uz vienības importa cenām bija novērojama tāda pati tendence kā uz sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja vienības pārdošanas cenām, tikai zemākā līmenī.

(110)

Ja nebūtu zaudējumus radošā dempinga, varētu sagaidīt, ka cenas tiktu regulāri pielāgotas, atspoguļojot izmaiņas dažādos ražošanas izmaksu elementos. Tomēr tas nenotika. Sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs nevarēja sasniegt stabilo peļņas normu, kas nepieciešama šim kapitālietilpīgajam ražotājam, un tā naudas plūsma arī samazinājās.

(111)

Līdz ar to var provizoriski uzskatīt, ka tāds imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kas samazināja sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja cenas, samazināja arī cenas Savienības tirgū un neļāva sadarbībā iesaistītajam Savienības ražotājam palielināt pārdošanas cenas, lai segtu savas izmaksas vai lai sasniegtu pieņemamu rentabilitāti.

(112)

Tā kā izejvielu cenas iespaidoja arī attiecīgo valstu eksportētājus, tika provizoriski secināts, ka izejvielu cenu paaugstinājums nevarēja ietekmēt būtiskos zaudējumus, kas attiecīgajā periodā tika nodarīti Savienības ražošanas nozarei.

(113)

Papildus importam par dempinga cenām kā vēl vienu zināmu faktoru, kas varēja radīt zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, pārbaudīja eksporta rādītājus, lai pārliecinātos, ka šādu citu faktoru iespējamos radītos zaudējumus nesaista ar importu par dempinga cenām.

(114)

Analīzē tika konstatēts, ka sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja eksporta pārdošanas apjoms nesaistītām personām veidoja nozīmīgu daļu (apmēram 30 %) no tā kopējā pārdošanas apjoma. Attiecīgajā periodā sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja eksporta apjoms palielinājās par 52 %, savukārt eksportētās vienības cena ievērojami pazeminājās pretstatā sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja pārdošanas cenai Savienībā, kura būtiski pieauga. Izmeklēšanā atklājās, ka eksportam bija būtiska nozīme, lai saglabātu jaudas izmantojumu augstā līmenī nolūkā segt pastāvīgās izmaksas un ieguldījumus iekārtās. Lai gan eksportētos ražojumus pārdeva par zemākām cenām nekā ražojumus Savienības tirgū, šīs zemās cenas radīja konkurence ar skābeņskābi, ko eksportētāji no attiecīgajām valstīm pārdeva par zemām cenām eksporta tirgos. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka šis eksports nodrošināja iespēju sadarbībā iesaistītajam Savienības ražotājam mazināt ES tirgum radītos zaudējumus, tomēr tas neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei radītos zaudējumus.

(115)

Tā kā no citām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, importa nebija, šis elements ES tirgu neietekmēja.

(116)

Kā minēts 52.–55. apsvērumā, izmantojums iekšējām vajadzībām ietver pārvedumus viena Savienības ražotāja iekšienē, lai skābeņskābi pārstrādātu oksalātos. No oksalātu pārdošanas gūtā peļņa ir ievērojama, tāpēc ražotājs varēja turpināt nodarboties ar uzņēmējdarbību, pat ja skābeņskābes ražošana bija nesusi zaudējumus. Tāpēc šis elements neveicināja būtiskos zaudējumus, kas tika nodarīti Savienības ražošanas nozarei.

(117)

Ekonomikas krīzes dēļ 2009. gadā Savienības skābeņskābes patēriņš salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājās uz pusi, izraisot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu (– 40 %) un vērtības pazemināšanos (– 45 %). Tomēr, šajā periodā pazeminot cenas par apmēram 5 %, ražošanas nozare varēja iegūt tirgus daļu (11 %), tādējādi mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Ražošanas nozare 2009. gadā darbojās gandrīz bez zaudējumiem.

(118)

Lai gan ekonomikas krīze 2008.–2009. gadā varēja būt viens no iemesliem, kāpēc Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji bija tik zemi, kopumā tās ietekme nebija tik liela, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radītos zaudējumus.

(119)

Iepriekš minētā analīze uzskatāmi pierāda, ka attiecīgo valstu pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās. Turklāt tika konstatēts, ka šo importu veica par dempinga cenām, kas IP bija ievērojami zemākas (gandrīz par 22 %) par cenām, kuras Savienības ražošanas nozare bija noteikusi attiecīgajam ražojumam Savienības tirgū.

(120)

Neraugoties uz to, ka pieprasījums Savienības tirgū attiecīgajā periodā kopumā pazeminājās, attiecīgo valstu lētā importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa pieauga. Importa tirgus daļas pieaugums sakrita ar negatīvajām izmaiņām Savienības ražošanas nozares tirgus daļā šajā pašā periodā. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa galvenie rādītāji attīstījās negatīvi, kā izklāstīts iepriekš.

(121)

Pieprasījuma samazināšanās Savienības tirgū 2009. gadā negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbību. Tomēr kopumā nevarētu uzskatīt, ka šo un citu faktoru ietekme bija tik liela, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radītos zaudējumus.

(122)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no zaudējumus radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no attiecīgām valstīm Savienības ražošanas nozarei ir radījis būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(123)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par zaudējumus radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šajā konkrētajajā gadījumā antidempinga pagaidu pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, tika ņemtas vērā dažādās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

(124)

Savienības ražošanas nozari veido divi ražotāji, kuriem ir rūpnīcas dažādās Savienības dalībvalstīs un kuri tieši nodarbina 30–50 cilvēkus, kas ir iesaistīti līdzīgā ražojuma ražošanā un tirdzniecībā.

(125)

Viens no diviem Savienības ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu, taču nesniedza papildu informāciju un nesadarbojās izmeklēšanā.

(126)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tiek atgādināts, ka būtiskākie zaudējumu rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Nopietni bija skarti īpaši tādi ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību saistīti zaudējumu rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Tiek uzskatīts, ka tad, ja pasākumi netiks noteikti, skābeņskābes nozares atgūšanās nebūs tik ievērojama, lai Savienības ražošanas nozares finansiālā situācija būtiski uzlabotos; tā var turpināt pasliktināties.

(127)

Sagaidāms, ka, nosakot pasākumus, tiks atjaunoti efektīvas un godīgas konkurences apstākļi Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot skābeņskābes cenas tā, lai tās atspoguļotu ražošanas izmaksas. Sagaidāms, ka šo pasākumu noteikšana varētu nodrošināt Savienības ražošanas nozarei iespēju vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu, labvēlīgi ietekmējot tās ekonomisko situāciju un rentabilitāti nākotnē.

(128)

Tāpēc tika secināts, ka pagaidu antidempinga pasākumu piemērošana ĶTR un Indijas izcelsmes skābeņskābes importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(129)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no astoņiem nesaistītiem importētājiem. Trīs no minētajiem importētājiem importēja tikai nelielus attiecīgā ražojuma apjomus un varēja pārnest cenu pieaugumu uz saviem klientiem. Daži no importētājiem norādīja, ka antidempinga maksājumu noteikšanas gadījumā viņi varētu izvērtēt iespēju izņemt minēto ražojumu no sava produkcijas klāsta.

(130)

Ceturtais importētājs apgalvoja, ka tā klienti varētu izmantot režīmu “ievešana pārstrādei” attiecībā uz visiem saviem galaproduktiem, kuru ražošanas procesā izmanto skābeņskābi un kuri atkārtoti eksportēti ārpus ES. Līdz ar to antidempinga pasākumi šo importētāju būtiski neietekmētu.

(131)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka noteiktie pasākumi kopumā importētājus būtiski neietekmētu. Kopumā skābeņskābes peļņas norma importētājiem ir samērā augsta, un tie cer, ka cenu pieaugumu būs iespējams pārnest uz pircējiem.

(132)

Sadarbībā iesaistītie lietotāji veidoja 22 % no Savienības skābeņskābes patēriņa IP. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka, veicot ES interešu pārbaudi attiecībā uz lietotājiem, ir lietderīgi nodalīt nerafinētu skābeņskābi un rafinētu skābeņskābi. Sadarbībā iesaistītā Savienības ražošanas nozares daļa ražo nerafinētu skābeņskābi, savukārt cits ES ražotājs, kurš nesadarbojās, ražo rafinētu skābeņskābi, ko izmanto galvenokārt farmācijas un pārtikas nozarē, kā arī smalka metāla pulvera ieguvē.

(133)

Nerafinētas skābeņskābes lietotāji uzskatīja, ka pasākumu noteikšana izraisītu cenu pieaugumu sadarbībā iesaistītajā Savienības ražošanas nozares daļā, ko pārstāv vienīgais ES piegādātājs. Tomēr lietotāji pieminēja arī to, ka nebūtu vēlams būt pilnībā atkarīgiem no ārvalstu importa.

(134)

Lietotāji, kas ražo tīrīšanas un balināšanas līdzekļus, skābeņskābi kā izejvielu izmanto nedaudz, un tie dempinga maksājumu izraisīto cenu pieaugumu varētu pārnest uz klientiem vai, kur tas ir iespējams, varētu mainīt savu ražojumu formulas, lai aizstātu skābeņskābi ar citiem ražojumiem.

(135)

Lietotājiem, kuri ražo spodrināšanas līdzekļus, skābeņskābe ir izejviela, kas veido lielāko daļu izmaksu, un to nevar aizstāt ar citu ražojumu. Minētie lietotāji cenu pieaugumu, visticamāk, nevarētu pilnībā pārnest uz klientiem, jo pastāv konkurence ar ražotājiem ārpus ES. Tomēr tie 95 % savas produkcijas eksportē ārpus ES un varētu pieprasīt atlīdzināt veiktos maksājumus saskaņā ar sistēmu “ievešana pārstrādei”.

(136)

Lietotājiem, kas izmanto skābeņskābi citām vajadzībām, piemēram, atkārtoti pārstrādājot metāllūžņus, izmaksas par skābeņskābi veido ievērojamu daļu no kopējām ražošanas izmaksām par galaproduktu, kurā izmanto skābeņskābi. Galaprodukta tirgus ir ļoti nepastāvīgs. Skābeņskābi ražošanas procesā nevar aizstāt ar citu ražojumu. Lielākais Savienības metāllūžņu pārstrādātājs skābeņskābi šobrīd iepērk no Savienības ražotājiem. Ja tiks noteikti antidempinga maksājumi, ražošanas nozare varēs izlemt, vai (un par cik) ir jāpaaugstina cenas, lai gūtu labumu no maksājumu noteikšanas. Tāpēc pasākumu noteikšanas ietekme uz šo lietotāju nav skaidra. Tomēr, ņemot vērā to, ka šā lietotāja peļņa no galaprodukta pārdošanas šobrīd ir zema, jebkuram cenas palielinājumam būs negatīva ietekme, ja uzņēmums šo cenas pieaugumu nespēs pārnest.

(137)

Rafinētu skābeņskābi cita starpā izmanto atsevišķu metālu pulvera ražošanā. Izmaksas par skābeņskābi veido ievērojamu daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Šajā procesā skābeņskābi nevar aizstāt ar citu ražojumu. Tomēr peļņa šajā nozarē var būt ievērojama. Tā kā šajā nozarē ir ierasts slēgt ikgadējus līgumus, īstermiņā cenu pieaugumu pārnest nebūs vienkārši. Tomēr, ņemot vērā, ka zemākā piedāvātā maksājuma likme ir 14,6 % un ka tiek gūta liela peļņa, īstermiņā cenu paaugstinājumu varētu absorbēt.

(138)

Viens no lietotājiem apgalvoja, ka saražotās rafinētās skābeņskābes apjoms nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu. Šajā saistībā tika konstatēts, ka Savienībā gadā saražotais rafinētās skābeņskābes apjoms ir par 1 000–2 000 tonnām mazāks nekā patēriņš. Ņemot vērā tādu galaproduktu eksporta apjomu, kuru ražošanas procesā izmanto rafinētu skābeņskābi, lietotāji, kas to vēlas, jebkurā gadījumā varētu darboties saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”.

(139)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR un Indijas izcelsmes skābeņskābes importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(140)

Ņemot vērā secinājumus, kuri izdarīti attiecībā uz dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmākus zaudējumus, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei.

(141)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma summa, kas nepieciešama Savienības ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu novēršanai.

(142)

Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama zaudējumus radošā dempinga ietekmes novēršanai, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē ir pamatoti iespējams gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Tiek uzskatīts, ka peļņa, ko varētu gūt apstākļos, kad nepastāv imports par dempinga cenām, ir 8 % no apgrozījuma un ka šo peļņas normu var uzskatīt par atbilstošu minimālo normu, ko varētu sasniegt Savienības ražošanas nozarē, ja nebūtu zaudējumus radošā dempinga.

(143)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, tika aprēķināta līdzīgā ražojuma cena, kas nerada zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Cena, kas nerada zaudējumus, tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu 8 % apmērā.

(144)

Tad tika noteikts nepieciešamais cenas palielinājums, katra ražojuma veida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta sadarbībā iesaistītajiem ĶTR un Indijas ražotājiem eksportētājiem un kas koriģēta, ņemot vērā importa izmaksas un muitas nodokļus, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares cenu, kas nerada zaudējumus un kas noteikta ražojumu veidiem, kurus Savienības ražošanas nozare pārdeva Savienības tirgū IP laikā. Starpību, kas tika iegūta šajā salīdzinājumā, izteica kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu vidējās CIF importa vērtības.

(145)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu pasākumi ĶTR un Indijas izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(146)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas paredzētas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi jāpiemēro vienīgi tādu ĶTR un Indijas izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi – konkrētās minētās juridiskās personas. Attiecībā uz importētiem ražojumiem, kurus ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ražošanas vienības, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, šīs likmes nevar izmantot; uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(147)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) jānosūta Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām tādām izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Attiecīgā gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķas maksājuma likmes.

(148)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP neveica eksportu uz Savienību.

(149)

Konstatētās dempinga un zaudējumu starpības ir šādas:

(150)

Jebkurš ĶTR skābeņskābes ražotājs eksportētājs, kurš vēl nav pieteicies, uzskatot, ka tas neatbilst ne TER, ne AR kritērijiem, bet kurš uzskata, ka tam būtu jāpiemēro atsevišķa maksājuma likme, tiek aicināts pieteikties Eiropas Komisijā desmit dienu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(151)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā ir pieteikušās, var rakstveidā paust savu viedokli un lūgt uzklausīšanu.

(152)

Šajā regulā izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski, un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/16

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 8. panta 2. punktu 2007. gada 22. janvārī saņemtais Polijas pieteikums reģistrēt nosaukumu Kabanosy tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Čehija, Vācija un Austrija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 9. panta 1. punktu ir cēlušas iebildumus pret šo reģistrēšanu. Pamatojoties uz minētās regulas 9. panta 3. punkta pirmās daļas a) punktu, šie iebildumi tika atzīti par pieņemamiem.

(3)

Komisija 2010. gada 26. janvāra vēstulēs aicināja attiecīgās dalībvalstis rīkot attiecīgas apspriedes.

(4)

Lai gan noteiktajā termiņā tika panākta vienošanās starp Austriju un Poliju un starp Čehiju un Poliju, vienošanās starp Vāciju un Poliju netika panākta. Tāpēc Komisijai jāpieņem lēmums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

(5)

Paziņojumi par iebildumiem bija saistīti ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 2. un 4. pantā paredzēto nosacījumu neievērošanu.

(6)

Attiecībā uz paziņoto Kabanosy neatbilstību Regulas (EK) Nr. 509/2006 2. pantā definētajām specifiskajām iezīmēm acīmredzamas kļūdas netika konstatētas. Pēc specifikācijā noteiktajām īpašībām (gaļas īpašības, garša un unikālā forma) Kabanosy nepārprotami atšķiras no citiem līdzīgiem produktiem, kas iekļauti tajā pašā kategorijā, un tāpēc atbilst minētās regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā definētajām specifiskajām iezīmēm. Specifikācijā produkts Kabanosy ir raksturots kā garas, tievas un sausas desiņas ar savērptu galu, ar vienmērīgi krokotu virsu un pārliektas uz pusēm, kas jāuzskata par produktam piemītošu fizikālu īpašību un nevis par produkta noformējumu. Visbeidzot, produkta Kabanosy iekļaušana valsts standartā nekavē nosaukuma reģistrāciju, jo tā veikta, lai definētu produkta specifiskumu, un tāpēc uz to attiecas minētās regulas 2. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētā atkāpe.

(7)

Arī attiecībā uz iebildumiem saistībā ar neatbilstību Regulas (EK) Nr. 509/2006 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem acīmredzamas kļūdas netika konstatētas. Nosaukums Kabanosy neattiecas tikai uz vispārīga rakstura prasībām, ko izmanto produktu kopumam, un tas nav maldinošs. Tāpēc to neskar minētās regulas 4. panta 3. punkta otrā daļa. Īpašās iezīmes nav saistītas ar produkta izcelsmi vai ģeogrāfisko izcelsmi. Produkta specifikācijā noteikts kvalitātes kritērijs cūku populācijai, kas ietekmē gatavā produkta kvalitāti un līdz ar to Kabanosy specifiskās iezīmes. Kabanosy tradicionālo iezīmju galvenie elementi ietver tradicionālo izejvielu un tradicionālās ražošanas metodes izmantošanu, tāpēc šie elementi atbilst minētās regulas 4. panta 1. punktam.

(8)

Attiecībā uz nosaukuma dažādu lingvistisko vai ortogrāfisko versiju pastāvēšanu tiek pieprasīta vienīgi Kabanosy reģistrācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(9)

Turklāt minētās regulas 13. panta 2. punktā paredzētā aizsardzība nav pieprasīta. Tomēr, veicot reģistrāciju bez nosaukuma rezervēšanas, ir iespējams turpināt izmantot reģistrētu nosaukumu tādu produktu marķējumā, kas neatbilst reģistrētajai specifikācijai, bez norādes “Garantēta tradicionālā īpatnība”, saīsinājuma “GTĪ” vai saistītā ES logotipa. Reģistrējot Kabanosy, joprojām būtu iespējams ražot un tirgot Kabanosy līdzīgus produktus ar nosaukumu Kabanosy, taču bez atsauces uz ES reģistrāciju. Tāpēc Kabanosy reģistrācija par garantētu tradicionālo īpatnību nekādā veidā neierobežo citu ražotāju tiesības saviem produktiem izmantot līdzīgu vai pat identisku nosaukumu.

(10)

Lai nodrošinātu taisnīgu un tradicionālu izmantojumu un novērstu sajaukšanas iespēju, Kabanosy etiķetē to valstu valodās, kurās produktu tirgo, būtu jāietver norāde, ka produkts ražots saskaņā ar Polijas tradicionālajiem paņēmieniem.

(11)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums Kabanosy būtu jāieraksta Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā un būtu attiecīgi jāatjaunina produkta specifikācija.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Garantēto tradicionālo īpatnību pastāvīgās komitejas atzinumu,

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/23

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem Padomes Direktīvu 91/414/EEK (2) piemēro darbīgajām vielām, par kurām iesniegtie pieteikumi ir pilnīgi saskaņā ar 16. pantu Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (3). Asulāms ir darbīgā viela, par kuru iesniegtais pieteikums saskaņā ar minēto regulu ir pilnīgs.

(2)

Komisijas Regulās (EK) Nr. 451/2000 (4) un (EK) Nr. 1490/2002 (5) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro un trešo posmu, un sniegti to darbīgo vielu saraksti, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Asulāms ir šajos sarakstos.

(3)

Saskaņā ar 3. panta 2. punktu Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1095/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1490/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un Regulu (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (6), iesniedzējs divu mēnešu laikā no Regulas (EK) Nr. 1095/2007 spēkā stāšanās dienas atsauca atbalstu attiecīgās darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Līdz ar to attiecībā uz asulāma neiekļaušanu minētajā pielikumā tika pieņemts Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (7).

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu sākotnējais ziņotājs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) iesniedza jaunu pieteikumu, kurā lūdza piemērot paātrināto procedūru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 33/2008 14.–19. pantā.

(5)

Pieteikumu iesniedza Apvienotajai Karalistei, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie lietošanas veidi ir tādi paši kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(6)

Apvienotā Karaliste izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā 2009. gada 6. novembrī minēto ziņojumu nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”) un Komisijai. Iestāde par papildu ziņojumu informēja pārējās dalībvalstis un pieteikuma iesniedzēju, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde 2010. gada 23. septembrī iesniedza Komisijai secinājumu par asulāma riska novērtējumu (8). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un Iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 14. jūlijā tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par asulāmu.

(7)

Šīs darbīgās vielas novērtēšanas gaitā radās bažas. Par iemeslu šīm bažām bija galvenokārt šādi aspekti. Nebija iespējams veikt uzticamu novērtējumu par vielas ietekmi uz patērētājiem, jo trūka datu par matabolīta sulfanilamīda klātbūtni un toksiskumu, kā arī par citu tādu iespējami nozīmīgu metabolītu klātbūtni, kas nav analizēti zināmajās atlieku pārbaudēs un apstrādes pētījumos. Nebija pieejami arī dati par piemaisījumu toksikoloģisko ietekmi darbīgās vielas tehniskajā specifikācijā. Turklāt tika konstatēta augsta riska pakāpe attiecībā uz putniem.

(8)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt piezīmes par Iestādes secinājumiem. Tāpat Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 21. panta 1. punktu aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt piezīmes par pārskata ziņojuma projektu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza piezīmes, un tās tika rūpīgi izskatītas.

(9)

Tomēr, neraugoties uz pieteikuma iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem, 7. apsvērumā minētās bažas nevarēja novērst. Līdz ar to nav pierādīts, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos augu aizsardzības līdzekļi, kuru sastāvā ir asulāms, kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

(10)

Tāpēc asulāmu nevajadzētu apstiprināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu.

(11)

Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir asulāms un attiecībā uz kuriem dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu nosaka jebkādu pagarinājuma periodu, šim periodam būtu jābeidzas vēlākais 2012. gada 31. decembrī, kā noteikts Lēmuma 2008/934/EK 3. panta otrajā daļā.

(12)

Šī regula neskar iespēju iesniegt citus pieteikumus attiecībā uz asulāmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. pantu.

(13)

Skaidrības labad Lēmuma 2008/934/EK pielikumā būtu jāsvītro ieraksts par asulāmu.

(14)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(15)

Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja atzinumu nesniedza. Tika uzskatīts, ka ir nepieciešams īstenošanas akts, un priekšsēdētājs iesniedza pārsūdzības komitejai īstenošanas akta projektu turpmākai apspriešanai. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/25

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/27

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 341/2007 (3) atver tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu, kā arī ievieš importa licenču un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem un citiem lauksaimniecības produktiem, kurus importē no trešām valstīm.

(2)

Produktu daudzumi, par kuriem tradicionālie importētāji un jaunie importētāji atbilstoši Regulas (EK) Nr. 341/2007 10. panta 1. punktam ir iesnieguši pieteikumus “A” licencēm 2011. gada oktobra pirmajās septiņās dienās, pārsniedz to produktu pieejamos daudzumus, kuru izcelsme ir Ķīna un visas citas trešās valstis, izņemot Ķīnu un Argentīnu.

(3)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu ir jānosaka, kādā apjomā var apmierināt pieteikumus “A” licenču saņemšanai, kas nosūtīti Komisijai līdz 2011. gada 14. oktobrim, piemērojot Regulas (EK) Nr. 341/2007 12. pantu.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu importa licenču izdošanas procedūras pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/29

(1)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) noteikto konkurences tiesību piemērošanas sistēmu Komisija izmeklē lietas un pieņem tajās administratīvus lēmumus, kurus var pārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk “Tiesa”).

(2)

Komisijai konkurences lietas ir jāizskata godīgi, taisnīgi un objektīvi un jānodrošina attiecīgo pušu procesuālo tiesību ievērošana, kā noteikts Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (2), Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulā (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (3), Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulā (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (4), un Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulā (EK) Nr. 802/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (5), kā arī atbilstoši Tiesas attiecīgajai judikatūrai. Attiecīgo pušu tiesības tikt uzklausītām pirms ikviena individuāla tām nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas ir viena no Eiropas Savienības tiesībās noteiktajām pamattiesībām, kā atzīts Pamattiesību hartā, un jo īpaši tās 41. pantā (6).

(3)

Lai nodrošinātu konkurences lietu izskatīšanā iesaistīto attiecīgo pušu, citu iesaistīto pušu Regulas (EK) Nr. 802/2004 11. panta b) punkta nozīmē (“citas iesaistītās puses”), sūdzības iesniedzēju Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. panta 2. punkta nozīmē (“sūdzības iesniedzēji”) un personu, kas nav minētas Regulas (EK) Nr. 773/2004 5. un 11. pantā, un trešo personu Regulas (EK) Nr. 802/2004 11. panta nozīmē (“trešās personas”) procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu, atbildība par šo tiesību ievērošanas garantēšanu būtu jāuztic konkurences jautājumos pieredzējušai neatkarīgai personai, kurai piemīt godīgums, kas nepieciešams šādu lietu izskatīšanas objektivitātes, pārredzamības un efektivitātes sekmēšanai.

(4)

Komisija attiecīgi 1982. gadā izveidoja uzklausīšanas amatpersonas amatu, pārskatot to ar Komisijas 1994. gada 12. decembra Lēmumu 94/810/EOTK, EK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem konkurences lietu izskatīšanā Komisijā (7) un Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumu 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci (8). Tagad ir nepieciešams precizēt un turpināt stiprināt uzklausīšanas amatpersonas lomu un pielāgot uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumus, ņemot vērā Savienības konkurences tiesību attīstību.

(5)

Pateicoties uzklausīšanas amatpersonas neatkarībai un kompetencei konkurences lietu izskatīšanā, šis amats kopumā ir ticis uztverts kā nozīmīgs ieguvums šādu lietu izskatīšanai Komisijā. Lai nodrošinātu uzklausīšanas amatpersonas pastāvīgu neatkarību no Konkurences ģenerāldirektorāta, administratīvā ziņā tā būtu jāpiesaista Komisijas loceklim, kas ir konkrēti atbildīgs par konkurenci.

(6)

Uzklausīšanas amatpersona būtu jāieceļ amatā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem var izskatīt arī tādu personu kandidatūras, kas nav Komisijas ierēdņi. Būtu jānodrošina pārredzamība attiecībā uz uzklausīšanas amatpersonu iecelšanu amatā, amata pienākumu izbeigšanu un pārcelšanu citā amatā.

(7)

Komisija var iecelt vienu vai vairākas uzklausīšanas amatpersonas, nodrošinot tām atbalsta personālu. Ja uzklausīšanas amatpersona konstatē interešu konfliktu savu pienākumu izpildē, tai jāatstādina sevi no lietas izskatīšanas. Ja uzklausīšanas amatpersona nespēj pildīt savus pienākumus, tie būtu jāuzņemas citai uzklausīšanas amatpersonai.

(8)

Uzklausīšanas amatpersonai būtu jārīkojas kā neatkarīgam šķīrējtiesnesim, kas cenšas atrisināt sarežģījumus saistībā ar attiecīgo pušu, citu iesaistīto pušu, sūdzības iesniedzēju vai ieinteresēto trešo personu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu gadījumos, kuros šādus sarežģījumus nav izdevies atrisināt, sazinoties ar Komisijas dienestiem, kas atbild par konkurences lietas izskatīšanas virzību un kuriem ir jāievēro šīs procesuālās tiesības.

(9)

Uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumi konkurences lietu izskatīšanā būtu jānosaka tādā veidā, lai garantētu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu visā procesa laikā Komisijā saskaņā ar Līguma 101. un 102. pantu un Regulu (EK) Nr. 139/2004, jo īpaši attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam.

(10)

Lai stiprinātu šo lomu, uzklausīšanas amatpersonai būtu jānosaka pienākums garantēt uzņēmumu un uzņēmumu apvienību procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu Komisijas izmeklēšanas pilnvaru kontekstā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 V nodaļai, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 14. pantu, kas pilnvaro Komisiju piemērot uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām naudas sodus. Tāpat uzklausīšanas amatpersonai būtu arī jānosaka konkrēti pienākumi izmeklēšanas posma laikā saistībā ar prasībām ievērot advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti, tiesībām neliecināt pret sevi, termiņiem, kādos ir jāsniedz atbildes uz lēmumiem par informācijas pieprasīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu, kā arī attiecībā uz uzņēmumu un uzņēmumu apvienību, attiecībā uz kurām Komisija veic izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 V nodaļu, tiesībām tikt informētām par procesuālo statusu, proti, vai pret šiem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām notiek izmeklēšana, un, ja – jā, tad kāds ir šīs izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Izskatot prasības, kuras iesniegtas saistībā ar tiesībām neliecināt pret sevi, uzklausīšanas amatpersona var izvērtēt, vai uzņēmums nav iesniedzis acīmredzami nepamatotas prasības par aizsardzību vienīgi nolūkā novilcināt lietas izskatīšanu.

(11)

Uzklausīšanas amatpersonai būtu jāspēj sekmēt apgalvojumu izskatīšanu saistībā ar to, ka uz dokumentu attiecas advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte. Šajā nolūkā, ja šādu apgalvojumu uzturošais uzņēmums vai uzņēmumu apvienība tam piekrīt, uzklausīšanas amatpersonai var atļaut iepazīties ar attiecīgo dokumentu un sniegt attiecīgu ieteikumu, atsaucoties uz piemērojamo Tiesas judikatūru.

(12)

Uzklausīšanas amatpersonai būtu jānosaka pienākums lemt par to, vai trešā persona var apliecināt pietiekamu ieinteresētību, lai tiktu uzklausīta. Patērētāju asociācijas, kas pieprasa uzklausīšanu, parasti būtu jāuzskata par tādām, kas ir pietiekami ieinteresētas, ja lietas izskatīšana skar produktus vai pakalpojumus, ko izmanto galapatērētāji, vai produktus vai pakalpojumus, kas tieši izmantoti minētajos produktos vai pakalpojumos.

(13)

Uzklausīšanas amatpersonai būtu jāpieņem lēmums par to, vai atļaut sūdzības iesniedzējiem un ieinteresētajām trešām personām ierasties uz uzklausīšanu, ņemot vērā ieguldījumu, kādu tās var sniegt būtisko lietas apstākļu noskaidrošanā.

(14)

Attiecīgo pušu tiesības tikt uzklausītām pirms to interesēm nelabvēlīga galīgā lēmuma pieņemšanas garantē pušu tiesības sniegt rakstisku atbildi uz Komisijas sākotnējo nostāju, kas pausta iebildumu paziņojumā, kā arī tiesības izteikties uzklausīšanas laikā, ja šīs puses to lūdz. Lai efektīvi īstenotu šīs tiesības, pusēm, kurām ir adresēts iebildumu paziņojums, ir tiesības iepazīties ar Komisijas izmeklēšanas materiāliem.

(15)

Lai garantētu, ka puses, kurām ir adresēts iebildumu paziņojums, spēj efektīvi īstenot savas aizstāvības tiesības, uzklausīšanas amatpersonai būtu jānosaka pienākums izšķirt šo pušu un Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta strīdus par iepazīšanos ar lietas materiāliem vai komercnoslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzību. Izņēmuma gadījumos uzklausīšanas amatpersona var apturēt tāda termiņa skaitīšanu, kurā iebildumu paziņojuma saņēmējam jāsniedz atbilde uz paziņojumu, līdz strīda par iepazīšanos ar materiāliem izšķiršanai, ja adresāts nespētu atbildēt noteiktajā termiņā un pagarinājums konkrētajā brīdī nebūtu piemērots risinājums.

(16)

Lai garantētu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu, vienlaikus ievērojot likumīgās konfidencialitātes intereses, uzklausīšanas amatpersonai attiecīgos gadījumos būtu jādod iespēja noteikt konkrētus pasākumus attiecībā uz iepazīšanos ar Komisijas materiāliem. Jo īpaši uzklausīšanas amatpersonai būtu jābūt pilnvarām lemt par to, ka puse, kas pieprasa iespēju iepazīties ar materiāliem, var iepazīties ar noteiktām materiālu daļām ierobežotā apjomā, piemēram, ierobežojot personu, kuras var iepazīties ar materiāliem, skaitu vai kategorijas, kā arī iegūtās informācijas izmantošanu.

(17)

Uzklausīšanas amatpersonai būtu jānosaka pienākums lemt par pieprasījumiem pagarināt termiņu atbildes iesniegšanai uz iebildumu paziņojumu, papildu iebildumu paziņojumu vai faktu vēstuli vai termiņus, kuros citas iesaistītās puses, sūdzības iesniedzēji vai ieinteresētās trešās personas var izteikt piezīmes, ja ir domstarpības starp šīm personām un Konkurences ģenerāldirektorātu.

(18)

Uzklausīšanas amatpersonai būtu jāsekmē uzklausīšanas efektivitāte, cita starpā veicot visus vajadzīgos sagatavošanās pasākumus, tostarp laikus pirms uzklausīšanas izplatot provizorisko dalībnieku sarakstu un provizorisko darba kārtību.

(19)

Uzklausīšana ļauj pusēm, kurām Komisija ir adresējusi iebildumu paziņojumu, un citām iesaistītajām pusēm turpināt īstenot savas tiesības tikt uzklausītām, mutiski paužot savus argumentus Komisijai, kuru pārstāv Konkurences ģenerāldirektorāts, kā arī citi dienesti, kas piedalās turpmākā Komisijas lēmuma sagatavošanā. Tam būtu jāsniedz papildu iespēja nodrošināt, ka, ciktāl iespējams, tiek noskaidroti visi būtiskie pusēm labvēlīgie vai nelabvēlīgie fakti, tostarp apstākļi, kas attiecas uz iespējamā pārkāpuma smaguma pakāpi un ilgumu. Uzklausīšana arī sniedz pusēm iespēju izteikties par jautājumiem, kuriem var būt nozīme saistībā ar iespējamo naudas sodu piemērošanu.

(20)

Lai nodrošinātu uzklausīšanas efektivitāti, uzklausīšanas amatpersona var atļaut pusēm, kurām adresēts iebildumu paziņojums, citām iesaistītajām pusēm, sūdzības iesniedzējiem, citām personām, kas uzaicinātas uz uzklausīšanu, Komisijas dienestiem un dalībvalstu iestādēm uzklausīšanas laikā uzdot jautājumus. Uzklausīšana nedrīkstētu būt publiska, lai garantētu, ka visi dalībnieki var izteikties brīvi. Tādējādi uzklausīšanas laikā atklāto informāciju drīkstētu izmantot tikai tiesas un/vai administratīvā procesa mērķiem Līguma 101. un 102. panta piemērošanai. Uzklausīšanas amatpersonai būtu jādod iespēja uzklausīt personas slēgtā sēdē, ja tas ir nepieciešams komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzībai.

(21)

Procesa pusēm, kuras piedāvā uzņemties saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, kā arī pusēm, kuras piekrīt izlīguma procedūrai karteļu lietās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 10.a pantu, būtu jādod iespēja vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas saistībā ar savu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu.

(22)

Uzklausīšanas amatpersonai būtu jāsagatavo ziņojums par procesuālo tiesību efektīvas īstenošanas nodrošināšanu visā konkurences lietas izskatīšanas laikā. Turklāt uzklausīšanas amatpersonai papildus pienākumam sagatavot ziņojumu būtu jādod iespēja paust apsvērumus par procesa turpmāko virzību un objektivitāti, tādējādi palīdzot nodrošināt konkurences lietas pabeigšanu, pamatojoties uz visu būtisko apstākļu pienācīgu izvērtējumu.

(23)

Izpaužot informāciju par fiziskām personām, uzklausīšanas amatpersonai īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9).

(24)

Lēmums 2001/462/EK, EOTK būtu jāatceļ,

a)

uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības var lūgt uzklausīšanas amatpersonai izskatīt apgalvojumus par to, ka uz dokumentu, kuru ir pieprasījusi Komisija, izmantojot tai piešķirtās pilnvaras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18., 20. vai 21. pantu, pārbaudēs atbilstoši Regulas (EK) Nr. 139/2004 13. pantam vai saistībā ar izmeklēšanas pasākumiem lietā, kurā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 14. pantu var piemērot naudas sodu, un kurš nav ticis iesniegts Komisijai, attiecas advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte Tiesas judikatūras nozīmē. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt šādu jautājumu tikai gadījumā, ja apgalvojumu iesniegušais uzņēmums vai uzņēmumu apvienība piekrīt tam, ka uzklausīšanas amatpersona var iepazīties ar informāciju, par kuru apgalvots, ka uz to attiecas advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte, kā arī ar saistītajiem dokumentiem, kurus uzklausīšanas amatpersona uzskata par nepieciešamiem apgalvojuma izskatīšanai. Uzklausīšanas amatpersona atbildīgajam direktoram un attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai paziņo savu sākotnējo viedokli, neatklājot tādas informācijas saturu, uz kuru, iespējams, attiecas konfidencialitāte, un var veikt attiecīgus pasākumus, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja risinājumu neizdodas panākt, uzklausīšanas amatpersona var sagatavot argumentētu ieteikumu kompetentajam Komisijas loceklim, neatklājot dokumenta saturu, uz kuru, iespējams, attiecas konfidencialitāte. Šā ieteikuma kopiju izsniedz pusei, kas ir iesniegusi apgalvojumu;

b)

ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 2. punktu nosūtīta informācijas pieprasījuma adresāts atsakās atbildēt uz kādu šādā pieprasījumā iekļautu jautājumu, atsaucoties uz tiesībām neliecināt pret sevi, kā nosaka Tiesas judikatūra, šis adresāts laikus pēc pieprasījuma saņemšanas var nodot šo jautājumu uzklausīšanas amatpersonai. Atbilstošos gadījumos un ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut lietas izskatīšanas nepamatotu kavēšanos, uzklausīšanas amatpersona var sniegt argumentētu ieteikumu par to, vai ir piemērojamas tiesības neliecināt pret sevi, un informēt atbildīgo direktoru par secinājumiem, kas ir jāņem vērā gadījumā, ja vēlāk tiek pieņemts lēmums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu. Pieprasījuma adresātam izsniedz argumentētā ieteikuma kopiju;

c)

ja lēmuma par informācijas pieprasīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu adresāts uzskata, ka atbildes iesniegšanai noteiktais termiņš ir pārāk īss, tas var vērsties ar šo jautājumu pie uzklausīšanas amatpersonas laikus pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām. Uzklausīšanas amatpersona lemj par termiņa pagarinājuma piešķiršanu, ņemot vērā informācijas pieprasījuma apjomu, sarežģītību un izmeklēšanas prasības;

d)

uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, attiecībā uz kurām Komisija veic izmeklēšanas pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 V nodaļu, ir tiesības saņemt informāciju par to procesuālo statusu, proti, vai pret tām veic izmeklēšanu, un, ja – jā, tad kāds ir šīs izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Ja šis uzņēmums vai uzņēmumu apvienība uzskata, ka Konkurences ģenerāldirektorāts to nav pienācīgi informējis par procesuālo statusu, tie var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai uzklausīšanas amatpersonai. Uzklausīšanas amatpersona pieņem lēmumu par to, ka Konkurences ģenerāldirektorāts informēs pieprasījumu iesniegušo uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību par to procesuālo statusu. Šo lēmumu paziņo pieprasījumu iesniegušajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai.

a)

citas iesaistītās puses, kurām ir iemesls uzskatīt, ka tās nav tikušas informētas par iebildumiem, kas adresēti paziņojošajām pusēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 802/2004 13. panta 2. punktu;

b)

Komisija ir informējusi sūdzības iesniedzēju par nodomu noraidīt sūdzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 7. panta 1. punktu, un iesniedzējam ir iemesls uzskatīt, ka Komisijas rīcībā ir dokumenti, kuri tam nav izsniegti, un ka šie dokumenti ir nepieciešami, lai pienācīgi īstenotu tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 8. panta 1. punktu;

c)

sūdzības iesniedzējs, kas uzskata, ka nav saņēmis iebildumu paziņojuma nekonfidenciālās versijas kopiju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 6. panta 1. punktu vai ka iebildumu paziņojuma nekonfidenciālā versija nav sagatavota veidā, kas ļauj efektīvi īstenot tā tiesības, izņemot gadījumus, kuros piemēro izlīguma procedūru;

d)

ieinteresēta trešā persona šā lēmuma 5. panta nozīmē, kurai ir iemesls uzskatīt, ka tā nav tikusi informēta par procesa būtību un priekšmetu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 13. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 802/2004 16. panta 1. punktu. Tas pats attiecas uz sūdzības iesniedzēju gadījumā, kuram piemēro izlīguma procedūru, ja iesniedzējam ir iemesls uzskatīt, ka tas nav ticis informēts par procesa būtību un priekšmetu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 6. panta 1. punktu.

a)

lietas materiālu apjomu un sarežģītību;

b)

to, vai lūgumu iesniegušajam iebildumu paziņojuma adresātam iepriekš ir bijusi piekļuve informācijai;

c)

jebkādus citus objektīvus šķēršļus, ar kuriem var saskarties lūgumu iesniegušais iebildumu paziņojuma adresāts, paužot savus apsvērumus.

a)

dokumentu izpaušana un piekļuve lietas materiāliem;

b)

termiņi atbildes sniegšanai uz iebildumu paziņojumu;

c)

tiesību tikt uzklausītam ievērošana;

d)

uzklausīšanas pienācīga norise.

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/38

(1)

Komisijas 2005. gada 7. jūnija paziņojumā “Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: Rīcības plāns Eiropai 2005.–2009. gadam” (1) ir definēta virkne savstarpēji saistītu darbību, lai nekavējoties varētu ieviest drošu, vienotu un atbildīgu pieeju nanotehnoloģijas un nanozinātņu jomā.

(2)

Saskaņā ar Rīcības plānā noteiktajām saistībām Komisija rūpīgi pārskatīja attiecīgos Savienības tiesību aktus, lai noteiktu patlaban spēkā esošo noteikumu piemērojamību nanomateriālu iespējamiem riskiem. Šā pārskata rezultāti ir izklāstīti Komisijas 2008. gada 17. jūnija paziņojumā “Nanomateriālus reglamentējošie aspekti” (2). Paziņojumā secināts, ka termins “nanomateriāli” nav konkrēti aplūkots Savienības tiesību aktos, tomēr spēkā esošie tiesību akti būtībā aptver iespējamos riskus, ko nanomateriāli var radīt veselībai, drošībai un videi.

(3)

Eiropas Parlaments 2009. gada 24. aprīļa rezolūcijā par nanomateriālus reglamentējošiem aspektiem (3) inter alia aicināja Savienības tiesību aktos ieviest visaptverošu un uz zinātnes atziņām balstītu nanomateriālu definīciju.

(4)

Šajā ieteikumā sniegtā definīcija būtu lietojama kā atsauce, lai Savienības tiesību aktu un politikas kontekstā noteiktu, vai materiāls ir uzskatāms par “nanomateriālu”. Savienības tiesību aktos termins “nanomateriāls” būtu definējams, pamatojoties tikai uz materiāla sastāvā esošo daļiņu izmēru, neņemot vērā draudus vai riskus. Šāda definīcija, kas izstrādāta, pamatojoties tikai uz materiāla izmēru, attiektos uz tādu materiālu, kas ir dabisks, radies kā blakusprodukts vai rūpnieciski ražots.

(5)

Termina “nanomateriāls” definīcija būtu izstrādājama, pamatojoties uz pieejamām zinātniskām atziņām.

(6)

Bieži vien izmēru noteikšana un izmēru sadalījums nanomateriālos rada problēmas, un dažādas mērīšanas metodes var nesniegt salīdzināmus rezultātus. Tādēļ būtu jāizstrādā saskaņotas mērīšanas metodes, lai nodrošinātu, ka definīcijas izmantošana ļauj nonākt pie konsekventiem rezultātiem neatkarīgi no konkrētā materiāla un laika. Kamēr saskaņotas mērīšanas metodes nav pieejamas, būtu jāizmanto visefektīvākās alternatīvās metodes.

(7)

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumā “Apsvērumi par nanomateriālu definēšanu regulatīvos nolūkos” (4) ieteikts, ka nanomateriālu definīcijai it īpaši būtu jāattiecas uz daļiņu nanomateriāliem, tai vajadzētu būt plaši piemērojamai Savienības tiesību aktos un atbilstīgai citām pieejām visā pasaulē. Izmēram vajadzētu būt vienīgajai definīcijā izmantojamajai īpašībai, saistībā ar kuru ir skaidri jādefinē nanomēroga robežas.

(8)

Komisija pilnvaroja Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCENIHR) sniegt zinātnisku ieguldījumu saistībā ar elementiem, kuri jāņem vērā, izstrādājot termina “nanomateriāls” definīciju regulatīvos nolūkos. Atzinums “Termina “nanomateriāls” definīcijas zinātniskais pamats” tika apspriests sabiedriskajā apspriešanā 2010. gadā. SCENIHR2010. gada 8. decembra atzinumā (5) secināja, ka izmērs ir vispārēji piemērojams nanomateriāliem un tas ir vispiemērotākais mērāmais lielums, un noteikts izmēru diapazons atvieglotu vienotu interpretāciju. Kā zemākā robeža tika piedāvāts 1 nm. Augstāko robežu, kas ir 100 nm, parasti izmanto vienprātīgi un vispārēji, tomēr nav nekādu zinātnisku pierādījumu par šīs vērtības atbilstību. Konkrētas augšējās robežvērtības izmantošana varētu būt pārāk ierobežojoša prakse attiecībā uz nanomateriālu klasifikāciju, tāpēc piemērotāka būtu diferencēta pieeja. Regulatīvos nolūkos, izmantojot vidējo izmēru un izmēra standarta novirzi, lai precizētu definīciju, būtu jāņem vērā arī izmēru skaitliskais sadalījums. Materiāla izmēru sadalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz skaita koncentrāciju (t. i., noteikta izmēra diapazona objektu skaits, kas dalīts ar kopējo objektu skaitu), nevis uz nanomēroga daļiņu masas frakciju nanomateriālā, jo maza masas frakcija var saturēt vislielāko daļiņu skaitu. SCENIHR konstatēja atsevišķus īpašus gadījumus, kad šo definīciju var vieglāk piemērot, ja kā palīgelements tiek izmantots īpatnējās virsmas laukums uz tilpuma vienību, lai noteiktu, vai materiāls ietilpst noteiktajā nano izmēra diapazonā.

(9)

Starptautiskā Standartizācijas organizācija terminu “nanomateriāls” definē kā “materiālu, kuram vismaz viens ģeometriskais izmērs ir nanomērogā vai kura iekšējā struktūra vai virsmas struktūra ir nanomērogā”. Termins “nanomērogs” ir definēts kā izmēra diapazons apmēram no 1 nm līdz 100 nm (6).

(10)

Attiecībā uz izmēru skaitlisko sadalījumu būtu jāņem vērā, ka nanomateriāli visbiežāk sastāv no daudzām atšķirīga izmēra daļiņām īpašā sadalījumā. Neprecizējot izmēru skaitlisko sadalījumu, būtu sarežģīti noteikt, vai konkrētais materiāls atbilst definīcijai, ja dažas daļiņas atšķirībā no citām ir mazākas par 100 nm. Šāda pieeja atbilst SCENIHR viedoklim, saskaņā ar kuru materiāla daļiņu sadalījums būtu jāizsaka, pamatojoties uz skaita koncentrāciju (t. i., daļiņu skaitu).

(11)

Nav skaidri noteikta zinātniskā pamata, lai attiecībā uz izmēru sadalījumu ieteiktu konkrētu vērtību, kuru nesasniedzot tiem materiāliem, kuru daļiņas ir diapazonā no 1 nm līdz 100 nm, visdrīzāk nebūs nanomateriāliem raksturīgo īpašību. Zinātniskajās konsultācijās tika ieteikts izmantot statistisku pieeju, kuras pamatā ir standarta novirze ar 0,15 % robežvērtību. Ņemot vērā tādu materiālu plašo izplatību, uz kuriem attiektos minētā robežvērtība, un vajadzību pielāgot definīcijas piemērošanas jomu izmantošanai regulatīvā nolūkā, robežvērtībai vajadzētu būt augstākai. Nanomateriālā, kāds definēts šajā ieteikumā, vajadzētu būt vismaz 50 % tādu daļiņu, kuru izmērs ir no 1 nm līdz 100 nm. Saskaņā ar SCENIHR ieteikumu pat neliels skaits daļiņu diapazonā no 1 nm līdz 100 nm atsevišķos gadījumos var būt iemesls īpašam novērtējumam. Tomēr būtu maldinoši šādus materiālus klasificēt kā nanomateriālus. Savukārt likumdošanas jomā var būt atsevišķi gadījumi, kad bažas vides, veselības, drošības vai konkurētspējas jomā var būt iemesls tādas robežvērtības piemērošanai, kas ir zemāka par 50 %.

(12)

Daļiņu aglomerācijām un sakopojumiem var būt tādas pašas īpašības, kādas piemīt nesaistītām daļiņām. Turklāt var būt gadījumi, kad nanomateriāla dzīves cikla laikā daļiņas tiek izmestas no aglomerācijām un sakopojumiem. Tādēļ šajā ieteikumā sniegtajā definīcijā būtu jāietver arī tādas daļiņas, kas ietilpst aglomerācijās un sakopojumos, ja vien šo sastāvā esošo daļiņu izmēra diapazons ir no 1 nm līdz 100 nm.

(13)

Patlaban, izmantojot slāpekļa adsorbcijas metodi (“BET metodi”), ir iespējams izmērīt, cik liels ir sausu un cietu materiālu vai pulveru īpatnējās virsmas laukums uz tilpuma vienību. Šādos gadījumos īpatnējās virsmas laukumu var izmantot kā palīgelementu, lai noteiktu iespējamo nanomateriālu. Nākotnē jaunas zinātniskās atziņas varētu paplašināt šāda pielietojuma iespējas un citas metodes attiecībā uz citu veidu materiāliem. Atkarībā no konkrētā materiāla starp īpatnējās virsmas laukuma mērījumu un izmēru skaitlisko sadalījumu var būt neatbilstība. Tādēļ būtu jāprecizē, ka izmēru skaitliskā sadalījuma rezultāti būtu uzskatāmi par noteicošajiem un nevajadzētu būt iespējai izmantot īpatnējās virsmas laukumu, lai pierādītu, ka materiāls nav nanomateriāls.

(14)

Tehnoloģiskā attīstība un zinātnes progress notiek lielā ātrumā. Tādēļ definīcija, kurā ietverti raksturlielumi, būtu jāpārskata līdz 2014. gada decembrim, lai nodrošinātu, ka tā atbilst vajadzībām. Pārskatā it īpaši būtu jānovērtē, vai izmēru skaitliskā sadalījuma 50 % robežvērtība būtu jāpalielina vai jāsamazina un vai iekļaut materiālus, kuru iekšējā struktūra vai virsmas struktūra ir nanomērogā, piemēram, kompleksu nanokomponentu nanomateriālus, tostarp atsevišķās nozarēs izmantotus nanoporainus un nanokompozītu materiālus.

(15)

Būtu jāsagatavo norādījumi un standartizētas mērīšanas metodes, kā arī zināšanas par nanodaļiņu tipiskajām koncentrācijām materiālu reprezentatīvajos paraugos, ja tas ir droši un ja ir iespējams atvieglot definīcijas piemērošanu saistībā ar konkrētiem tiesību aktiem.

(16)

Šajā ieteikumā sniegtajai definīcijai nevajadzētu skart vai atspoguļot neviena Savienības tiesību akta vai tādu noteikumu piemērošanas jomu, kuros var būt noteiktas papildu prasības attiecībā uz šiem materiāliem, tostarp saistībā ar riska pārvaldību. Dažos gadījumos varētu būt nepieciešams atsevišķus materiālus izslēgt no konkrēta tiesību akta vai tiesību akta noteikumu piemērošanas jomas, pat ja tie atbilst definīcijai. Tāpat var būt nepieciešams attiecībā uz nanomateriāliem izstrādāta konkrēta tiesību akta vai tiesību akta noteikumu piemērošanas jomā iekļaut papildu materiālus, piemēram, dažus materiālus, kuru izmērs ir mazāks par 1 nm vai lielāks par 100 nm.

(17)

Ņemot vērā, ka farmācijas nozarē ir īpaša situācija un specializētas nanostrukturētas sistēmas jau tiek lietotas, šajā ieteikumā sniegtajai definīcijai nevajadzētu skart termina “nano” izmantojumu saistībā ar atsevišķu farmaceitisku līdzekļu vai medicīnisku iekārtu definēšanu,

1.

Pieņemot un īstenojot tiesību aktus, politiku un pētniecības programmas, kas attiecas uz nanotehnoloģiju produktiem, dalībvalstis, Savienības aģentūras un uzņēmēji ir aicināti izmantot turpmāk sniegto “nanomateriālu” definīciju.

2.

“Nanomateriāls” ir dabisks, kā blakusprodukts radies vai rūpnieciski ražots materiāls, kas satur nesaistītas, aglomerācijās vai sakopojumos esošas daļiņas, ja ģeometrisko izmēru skaitliskajā sadalījumā vismaz 50 % daļiņu kāds no izmēriem ir diapazonā no 1 nm līdz 100 nm.

Īpašos gadījumos, ja iemesls tam ir bažas vides, veselības, drošības vai konkurētspējas jomā, izmēru skaitliskā sadalījuma 50 % robežvērtību var aizstāt ar robežvērtību no 1 % līdz 50 %.

3.

Atkāpjoties no 2. punkta, par nanomateriāliem jāuzskata fulerēni, grafēna pārslas un viensienas oglekļa nanocaurulītes, kam vismaz viens ģeometriskais izmērs ir mazāks par 1 nm.

4.

Ieteikuma 2. punkta nozīmē terminus “daļiņa”, “aglomerācija” un “sakopojums” definē šādi:

5.

Ja tas ir tehniski iespējams un ja tas pieprasīts konkrētajā tiesību aktā, atbilstību 2. punktam var noteikt, pamatojoties uz īpatnējās virsmas laukumu uz tilpuma vienību. Materiāls ir uzskatāms par atbilstošu 2. punktā sniegtajai definīcijai, ja materiāla īpatnējās virsmas laukums uz tilpuma vienību ir lielāks par 60 m2/cm3. Tomēr materiāls, kas, pamatojoties uz tā izmēru skaitlisko sadalījumu, ir nanomateriāls, būtu uzskatāms par atbilstošu 2. punktā sniegtajai definīcijai, pat ja materiāla īpatnējās virsmas laukums uz tilpuma vienību ir mazāks par 60 m2/cm3.

6.

Ieteikuma 1.–5. punktā sniegtā definīcija tiks pārskatīta līdz 2014. gada decembrim, ņemot vērā pieredzi un attīstību zinātnes un tehnoloģiju jomā. Pārskatā īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai izmēru skaitliskā sadalījuma 50 % robežvērtība ir jāsamazina vai jāpalielina.

7.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm, Savienības aģentūrām un uzņēmējiem.