(1)

No vairākiem 2009. gada pavasarī presē publicētiem rakstiem Komisija uzzināja, ka Automašīnu aprīkojuma ražošanas modernizācijas fonds (Fonds de modernisation des équipementiers automobiles, turpmāk – “FMEA”) uzņēmumā Trèves ir ieguldījis EUR 55 miljonus. Šajā saistībā 2009. gada 5. maijā, 2009. gada 11. jūnijā, 2009. gada 10. jūlijā un 2009. gada 4. novembrī Komisija Francijas iestādēm nosūtīja lūgumus sniegt informāciju. Minētās iestādes uz šiem lūgumiem atbildēja ar 2009. gada 5. jūnija, 2009. gada 23. jūnija, 2009. gada 18. augusta, 2009. gada 18. novembra un 2009. gada 23. decembra vēstulēm (vai elektroniskā pasta vēstulēm).

(2)

Turklāt 2010. gada 8. janvārī pēc Francijas iestāžu lūguma Komisijas telpās notika sanāksme. Pēc šīs sanāksmes Francijas iestādes 2010. gada 15. janvārī ar elektroniskā pasta vēstuli iesniedza papildu informāciju.

(3)

Komisija 2010. gada 29. janvāra vēstulē informēja Franciju par savu lēmumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “LESD”) 108. panta 2. punktā, attiecībā uz FMEA ieguldījumu, kā arī attiecībā uz nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plānu (saukts arī par “saistību dzēšanas plānu”), par ko Francijas iestādes vienojās ar Trèves. Francija nosūtīja Komisijai savas piezīmes saistībā ar formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 2010. gada 25. marta vēstulē.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt sava piezīmes par šiem pasākumiem.

(5)

Komisija šajā jautājumā saņēma piezīmes no šādām ieinteresētajām personām: Itālijas Republikas, uzņēmuma Trèves, PSA Peugeot Citroën grupas, Renault grupas, Trèves konkurenta, kas vēlējās palikt anonīms, un FMEA (3). Komisija šīs piezīmes darīja zināmas Francijai, sniedzot tai iespēju tās komentēt, un 2010. gada 5. oktobrī saņēma atbildes vēstuli ar Francijas komentāriem. 2010. gada 18. novembrī ar Francijas iestādēm notika sanāksme. Visbeidzot, ar 2010. gada 21. decembra un 2011. gada 22. februāra elektroniskā pasta vēstulēm Komisijai tika nosūtīta papildu informācija.

(6)

Pirms izskatāmo pasākumu apraksta sniegšanas ir jāaplūko Stratēģisko ieguldījumu fonds (Fonds stratégique d’Investissement, turpmāk – “FSI”), FMEA, CDC Entreprises, FMEA pārvaldības sabiedrība (II.1. punkts), kā arī uzņēmums Trèves un attiecībā uz to pieņemtie pasākumi (II.2. punkts). Visbeidzot, tiks izklāstīti iemesli formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanai attiecībā uz FMEA ieguldījuma un nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plānu (II.3. punkts).

(7)

Saistībā ar krīzi, kas sākās 2008. gadā, Francija izveidoja Stratēģisko ieguldījumu fondu (Fonds stratégique d’Investissement, turpmāk – “FSI”) nolūkā atbalstīt valsts ekonomiku. Drīz pēc tam FSI partnerībā ar PSA Peugeot Citroën grupu (turpmāk – “PSA”) un Renault grupu (turpmāk – “Renault”) izveidoja FMEA. FSI ir paredzēts, lai iesaistītos jebkura veida uzņēmumā neatkarīgi no attiecīgās ekonomikas nozares, savukārt FMEA sniedz atbalstu tikai aprīkojuma ražotājiem autobūves nozarē.

(8)

Stratēģisko ieguldījumu fonda kapitāls ir EUR 20 miljardi, un šo fondu 2008. gada decembrī izveidoja Francijas valdība, lai apmierinātu vajadzību pēc pašu kapitāla uzņēmumiem, kuri tiek uzskatīti par nozīmīgiem Francijas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. FSI vadītāji apgalvo, ka fonds iegulda tikai tajos uzņēmumos, kuriem ir labas izaugsmes un konkurētspējas perspektīvas attiecībā uz Francijas ekonomiku.

(9)

49 % no FSI daļām pieder Francijas valdībai un 51 % – Noguldījumu kasei (Caisse des Dépôts et Consignations, turpmāk – “CDC”). CDC“un tās filiāles veido valstij piederošu grupu, kas darbojas vispārējās interesēs un ekonomikas attīstības jomā” Francijā (4), un tās vadītājus ieceļ ar dekrētu.

(10)

FSI direktoru padomes priekšsēdētājs ir CDC ģenerāldirektors, un šajā padomē bez priekšsēdētāja ir seši direktori, no kuriem viens pārstāv CDC, divi pārstāv valsti (Valsts akciju daļu aģentūras ģenerāldirektors un Uzņēmumu departamenta ģenerāldirektors) un trīs pārstāv uzņēmumu intereses (uzņēmumu SCOR, Essilor un Artémis vadītāji).

(11)

FMEA ir riska kapitāla ieguldījumu kopīgais fonds, kura uzdevums ir veicināt tādu automobiļu aprīkojuma ražošanas uzņēmumu izveidošanu, kas ir konkurētspējīgi un var piedāvāt saviem klientiem pētniecības un izstrādes iespējas un pastiprinātu starptautisko uzraudzību. Fonds veic līdz EUR 60 miljoniem lielus ieguldījumus vienīgi tā parakstītāju labā patstāvīgi vai līdztekus ar citiem privātiem ieguldītājiem vai citiem fondiem.

(12)

FMEA izveidošana (2009. gada 25. martā) notika saskaņā ar plānu par atbalstu autobūves nozarei, par ko 2008. gada 4. decembrī paziņoja Francijas Republikas prezidents. Fonda kapitāls ir EUR 600 miljoni, un šos līdzekļus piešķīra FSI (EUR 200 miljoni), PSA (EUR 200 miljoni) un Renault (EUR 200 miljoni).

(13)

FMEA pārvaldību veic CDC Entreprises, kas ir CDC meitasuzņēmums. Tādējādi lēmumus par ieguldījumu izdarīšanu pieņem CDC Entreprises.

(14)

FMEA vajadzībām ir izveidota atlases komiteja un ieguldījumu komiteja, kuras ir atbildīgas par dokumentācijas sagatavošanu pirms ieguldījumu izdarīšanas, ko veic pārvaldības sabiedrība CDC Entreprises. Šajās komitejās vienlīdzīgi ir pārstāvēti visi trīs ieguldītāji: PSA, Renault un FSI.

(15)

Saskaņā ar FMEA iekšējo reglamentu pārvaldības sabiedrībai ir obligāti jākonsultējas ar atlases komiteju par ieguldījumu projektu stratēģisko raksturu. Komitejas konsultatīvie atzinumi pārvaldības sabiedrībai nav saistoši. Tos pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas balsu.

(16)

Pirms katras ieguldījuma veikšanas vai ieguldījumu izņemšanas vai par jebkuru atkāpi no ieguldījumu politikas kritērijiem un noteikumiem ir obligāti jākonsultējas ar ieguldījumu komiteju. Ja tā ir sniegusi atzinumu par ieguldījumu vai ieguldījumu izņemšanas projektu, tās atzinumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas balsu, un pārvaldības sabiedrībai tie nav saistoši. Taču, ja viens no trijiem ieguldītājiem atzinumu neatbalsta, komitejas sniegto atzinumu uzskata par negatīvu. Šādā gadījumā ieguldījumu vai ieguldījumu izņemšanas projektu nosūta atlases komitejai.

(17)

CDC Entreprises ir viena no lielākajām kapitālieguldījumu sabiedrībām Francijā. Tai ir jāievēro visi noteikumi, ko izdevusi Finanšu tirgus uzraudzības iestāde, saistībā ar pārvaldību, kuru veic trešo personu uzdevumā, un jo īpaši noteikumi par neatkarību attiecībā uz ieguldījumu izvēli un interešu konflikta novēršanu. CDC Entreprises cita starpā pārvalda FSI ieguldījumus nekotētos mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī ieguldījumus CDC un citu ieguldītāju vārdā.

(18)

CDC Entreprises ir CDC pilnībā (100 %) piederošs meitasuzņēmums. CDC Entreprises prezidentu un ģenerāldirektoru ieceļ direktoru padome, kuras locekļus savukārt ieceļ CDC.

(19)

CDC Entreprises ar FSI ir noslēgusi vienošanos par sadarbību un konsultēšanu, saskaņā ar kuru īpaši izveidota darba grupa no FSI palīdz CDC Entreprises veikt ieguldījumu projektu priekšatlasi (cita starpā tehniski ekonomiskais pamatojums un risku novērtēšana, izpēte un atbalsts šo darbību īstenošanā) un izdarīto ieguldījumu uzraudzību.

(20)

FMEA komiteju organizatoriskās struktūras un darbības dēļ CDC Entreprises vienīgajai ir tiesības iesaistīt FMEA. Komiteju lēmumi pārvaldības sabiedrībai nav saistoši (izņemot gadījumus, ja tiek veiktas atkāpes no ieguldījumu politikas kritērijiem un noteikumiem, un attiecībā uz iespējamo interešu konfliktu pārvaldību, kas neattiecas uz šo lietu). Francijas iestādes norādīja, ka līdz šim brīdim CDC Entreprises nekad nav uzskatījusi par lietderīgu ieguldījumu jomā rīkoties pretēji komiteju atzinumiem.

(21)

1. shēmā uzskatāmi ir attēlotas saiknes starp Francijas valsti, CDC, CDC Entreprises, FSI, FMEA, PSA un Renault.

1.   shēma

Saiknes starp Francijas valsti, CDC, CDC Entreprises, FSI, FMEA, PSA un Renault

Noguldījumu kase (CDC)

Francijas valsts

51 %

49 %

100 %

FSI

Renault PSA

EUR 20 miljardi

CDC Entreprises

1/3

1/3

1/3

Pārvaldība

FMEA

EUR 600 miljoni

Automašīnu aprīkojuma ražotāji, piemēram, Trèves

(22)

Uzņēmums Trèves ir uzņēmums, kas specializējies automašīnu iekšējā aprīkojuma detaļu ražošanā. Pirms pašreizējā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas uzņēmumā Trèves strādāja ap 6 500 darbinieku (pārstrukturēšanas plānā paredzētais darbinieku skaits ir 1 300 personas). Uzņēmuma darbība vērsta uz trim jomām: akustiskais aprīkojums (5), sēdekļi un to sastāvdaļas un tekstilizstrādājumi. Uzņēmumu veidoja deviņas rūpnīcas (divas šobrīd ir slēgtas), un tas darbojas četrpadsmit valstīs (tostarp Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Portugālē, Slovēnijā un Čehijā). 40 % no tā apgrozījuma veido Francijas tirgus. Tā galvenie klienti ir Renault, Peugeot SA, Volkswagen, Nissan un Toyota.

(23)

Neilgi pirms 2008. gada krīzes sākuma Trèves sāka gūt rezultātus no pirmā pārstrukturēšanas plāna, kas tika uzsākts 2005. gadā ar mērķi samazināt darbinieku skaitu un uzlabot ražošanas jaudu. Sākoties krīzei, Trèves nolēma izdarīt izmaiņas savā pārstrukturēšanas plānā un padziļināt to, un uzsāka sarunas ar aizdevējiem, izmantojot samierināšanas procedūru (6).

(24)

Tādējādi 2009. gada 25. maijā tika noslēgts vienošanās protokols starp Trèves akcionāru (kontrolakciju sabiedrība “Severt”, kas ir vienīgā akcionāre), Trèves grupas sabiedrībām, aizdevējiem (t. i., bankām) un FMEA. Protokolā ir noteikta pārstrukturēšanas plāna īstenošanas kārtība (šis plāns ir aprakstīts V.1.1. sadaļā).

(25)

Pārstrukturēšanas plāna finansējums tika lēsts EUR [110–140] (*1) miljonu apmērā. Šajā nolūkā dažādās puses uzņēmās saistības, kas aprakstītas 2009. gada 25. maija protokolā.

(26)

Ražotāji Peugeot un Renault apņēmās ieguldīt EUR 33,3 miljonus […] finansēšanā.

(27)

Trèves grupa apņēmās darīt visu, lai 2009. gadā nopelnītu summu [5–20] % apmērā, kas nepieciešama, lai apmierinātu vajadzību pēc naudas līdzekļiem, jeb EUR [5–30] miljonus.

(28)

Bankas piešķīra jaunu kredītu EUR [10–30] miljonu apmērā. Turklāt bankas izsniedza konsolidācijas aizdevumu EUR [30–60] miljonu apmērā esošo īstermiņa kredītu ([0–20] miljonu apmērā) un vidēja termiņa kredītu ([30–40] miljonu apmērā) atmaksāšanai. Jaunais kredīts un konsolidācijas aizdevums pilnībā jāatmaksā […] 2014. gadam.

(29)

FMEA uzņēmumam sniedza atbalstu EUR 55 miljonu apmērā. No šīs summas EUR [40–50] miljoni tika piešķirti parāda vērtspapīru veidā, nodrošinot piekļuvi kapitālam (t. i., ORAPA jeb obligācijas, kas atmaksājamas akcijās ar regulējamu paritāti); tie ir pelnoši vērtspapīri ar nemainīgu kupona likmi [> 8] %. Vienlaikus EUR [5–15] miljoni tika piešķirti, palielinot kapitālu (parakstot jaunas parastās akcijas), tādējādi nodrošinot FMEA dalību Trèves kapitālā [< 50] apmērā.

(30)

Publiskie kreditori apstiprināja nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu saistību dzēšanas plānu EUR 18,4 miljonu apmērā […]. Šis plāns attiecas uz Trèves nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanu, iekļaujot soda naudas un kavējuma procentu maksājumus.

(31)

Trèves pārstrukturēšanas plāna finansējuma pamatā ir jauno fondu ieguldījums [100–120] miljonu apmērā (šajā summā nav iekļauts konsolidācijas aizdevums). No šīs summas 55 miljonus piešķīra FMEA. Tam vēl jāpieskaita nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu saistību dzēšanas plāns 18,4 miljonu apmērā. Savā lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija pauž šaubas par šo divu pasākumu kvalificēšanu kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(32)

Attiecībā uz FMEA ieguldījumu Komisija norāda, ka vairāki elementi liecina par šā ieguldījuma valstisko izcelsmi. Pirmajā acumirklī šis ieguldījums šķiet veikts no valsts līdzekļiem un tādējādi piedēvējams valstij (7). Komisijas šaubu pamatā galvenokārt ir FSI, FMEA un CDC Entreprises darbības novērojumi, kā izklāstīts iepriekš.

(33)

Komisija arī izteica šaubas attiecībā uz minētā ieguldījuma atbilstību tirgus ekonomikas privāta ieguldītāja kritērijam. Konkrētāk, ņemot vērā situāciju gan autobūves nozarē, gan uzņēmumā, kuram bija zināmas finansiālas grūtības (8), Komisija nevarēja pārliecināties, pirmkārt, par to, vai pieņēmumi, uz kuriem balstās pārstrukturēšanas plāns, bija ticami, reālistiski un piesardzīgi, un, otrkārt, vai Trèves novērtējums pirms ieguldījuma izdarīšanas bija piesardzīgs, un, treškārt, vai iekšējā peļņas norma (turpmāk – “IPN”) [> 12 %] (9) ir jāuzskata par pietiekamu attiecībā uz risku, ko uzņēmies FMEA.

(34)

Attiecībā uz nodokļu un sociālo maksājumu saistību dzēšanas plānu Komisijai ir šaubas par to, vai Francijas iestāžu rīcību var salīdzināt ar privātu kreditoru, kurš tādos pašos apstākļos mēģinātu panākt parāda summu atmaksāšanu. Komisijas rīcībā nav nepieciešamo pierādījumu, kas ļautu tai secināt, ka publisko kreditoru stāvoklis atbilstīgi 2009. gada 25. maija vienošanās protokolam bija vismaz vienlīdz labvēlīgs, salīdzinot ar stāvokli, kādā atradās Trèves privātie kreditori (t. i., bankas), kuri arī piekrita parādu atmaksas grafika pārskatīšanai, piešķirot konsolidācijas aizdevumu. Tādējādi Komisija pauž šaubas par tirgus ekonomikas privātā kreditora principa ievērošanu nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu saistību dzēšanā.

(35)

Visbeidzot, ja iepriekšminētie divi pasākumi būtu jākvalificē kā valsts atbalsts, Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu norāda, ka to saderību varētu izvērtēt, pamatojoties uz Komisijas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (10) (turpmāk – “pamatnostādnes”). Tomēr Komisija uzskata, ka šajā stadijā tā nevar pārliecināties par to, vai visi nosacījumi, kas minēti šajās pamatnostādnēs, ir izpildīti.

(36)

Trèves grupa 2010. gada 2. jūlija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Saskaņā ar Trèves grupas apgalvoto, uz noteikumiem un nosacījumiem FMEA ieguldījumam Trèves grupā un tās nodokļu un sociālo maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plāna īstenošanu LESD 107. panta 1. punkts nav attiecināms.

(37)

Pirmkārt, Trèves grupa uzskata – arguments, ka atbalsts ir piedēvējams valstij, nav pamatots, jo ar FMEA starpniecību Trèves grupa izvēlējās uzņemties saistības ar diviem starptautiska mēroga automašīnu ražotājiem, kuri nodrošina [> 50] % no Trèves grupas apgrozījuma. Turklāt tā apstrīd Komisijas analīzi, saskaņā ar kuru sabiedrībai vajadzēja lūgt valsts līdzekļus, jo, no vienas puses, FMEA līdzekļus, saskaņā ar tā apgalvojumiem, nodrošina privāti dalībnieki un, no otras puses, citu privāto ieguldītāju (banku) dalība sabiedrības finansēšanā pierāda, ka tā bija spējīga iegūt tirgus finansējumu.

(38)

Otrkārt, Trèves grupa kategoriski nepiekrīt Komisijas analīzei par sabiedrības Trèves ekonomisko stāvokli laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam. Tā apgalvo, ka Komisija jauc vispārējo krīzi autobūves nozarē 2008. gadā ar individuālo situāciju, kurā atradās sabiedrība, kuras apgrozījums laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam nepārtraukti un ievērojami pieauga no EUR [500–700] līdz [900–1 100] miljoniem. Šo pieaugumu tik tiešām nelabvēlīgi ietekmēja krīze, kura skāra autobūves nozari 2008. gada otrajā pusgadā. 2005. un 2009. gada pārstrukturēšanas plānu mērķis bija nevis risināt naudas plūsmas grūtības, bet gan uzlabot sabiedrības Trèves ražošanas jaudu, lai pielāgotu uzņēmumu sarežģītajai ekonomiskajai situācijai, nevis lai nodrošinātu tā dzīvotspēju, kā to pierāda sabiedrības EBITDA (11) pieaugums laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam un tās rezultātu uzlabošanās no 2009. gada.

(39)

Trèves grupa arī apstrīd nozīmi, ko Komisija piešķīra Francijas rūpniecības ministra paziņojumiem, kuros apgalvots, ka, ja valsts nebūtu iesaistījusies, Trèves būtu bankrotējusi. Subjektīvu politisku paziņojumu, kas izteikts saspringtā sociālā situācijā, nevar uzskatīt par vērā ņemamu, lai novērtētu kāda uzņēmuma faktisko ekonomisko un finansiālo stāvokli.

(40)

Tādējādi FMEA ieguldījuma sabiedrībā Trèves pārdomātais raksturs ir neapstrīdams gan no finansiālā, gan rūpnieciskā aspekta. Sabiedrība atgādina, ka FMEA nebija vienīgais ieguldītājs, jo pieteicās arī vairāki citi iespējamie ieguldītāji un līdztekus FMEA iesaistījās arī privātā sektora partneri. Pretēji tam, kā, šķiet, uzskata Komisija, nepastāv nekādas pretrunas starp FMEA ieguldījuma finanšu un rūpniecības loģiku. Trèves grupa apgalvo, ka ražotāja dalība piegādātāja uzņēmumā ar mērķi stiprināt rūpnieciskās saiknes un gūt finansiālu labumu no tā izaugsmes ir pieņemta prakse autobūves nozarē.

(41)

Treškārt, Trèves grupa uzskata, ka ir ievērots apdomīga tirgus ekonomikas ieguldītāja princips. Ieguldījuma nosacījumi ir ne tikai ļoti stingri, bet arī labvēlīgi FMEA. Turklāt 2008.–2009. gadā sabiedrībai Trèves bija nepieciešamie instrumenti, lai strauji atgūtu rentabilitāti (ražotņu izvietošana un izaugsme attīstības valstīs, klientu–ražotāju loka dažādošana, apzināta orientācija uz pētniecību un izstrādi). Ņemot vērā šos instrumentus, Trèves ražošanas un finanšu pārstrukturēšanas plāns tika izstrādāts, pamatojoties uz piesardzīgām un saprātīgām prognozēm, pēc padziļinātas uzņēmuma stāvokļa revīzijas. Visbeidzot, sabiedrības Trèves pozitīvie rezultāti 2009.–2010. gadā pierāda ieguldījuma pārdomāto raksturu.

(42)

Visbeidzot, Trèves grupa uzskata, ka, ja uz FMEA ieguldījumu būtu jāattiecina LESD 107. panta 1. punkts, šis atbalsts būtu saderīgs ar pamatnostādnēm, jo ir nodrošināta sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana, Trèves pārstrukturēšana nerada nekādus konkurences izkropļojumus, ir paredzēti kompensācijas pasākumi, kuri ir jau daļēji īstenoti ([…], ražošanas jaudas un darbinieku skaita samazināšana un, visbeidzot, tā Trèves pārstrukturēšanas finansējuma daļa, kuras izcelsme ir šķietami valstiska, ir stingri ierobežota līdz minimumam, ko veido pārstrukturēšanas izmaksas).

(43)

Attiecībā uz nodokļu un sociālās apdrošināšanas parādu atmaksas grafika pārskatīšanas plānu Trèves grupa, pirmkārt, uzskata, ka ir ievēroti tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principi. Komisija nevar izdarīt pieņēmumu, ka iespējami izmantotā atbalsta klasifikācija izslēdz pārdomāta atmaksas grafika pārskatīšanas plāna iespējamību no finanšu iestāžu puses. Atmaksas grafika pārskatīšanas plānā ir paredzēta soda nauda un nokavējuma maksājumi, procentu likme, kas ir augstāka par procentu likmi, uz ko varētu pretendēt privāts kreditors, pirmās pakāpes hipotēkas […], un valsts iestāžu iesaistīšanās notika līdztekus ar privātajiem kreditoriem.

(44)

FMEA2010. gada 22. jūnija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. FMEA noraida sava ieguldījuma sabiedrībā Trèves kvalificēšanu kā valsts atbalstu, jo, pirmkārt, tas var patstāvīgi izvēlēties ieguldījumu objektus un, otrkārt, ņemot vērā izraudzīto pieeju tā mērķu sasniegšanai.

(45)

FMEA uzsver, ka tas nosaka savu darbību pilnīgi patstāvīgi. Šī autonomija izriet ne tikai no FMEA statusa, bet arī no tā pārvaldības. Tā kā FMEA ir riska kapitāla ieguldījumu kopīgais fonds, tā pārvaldību nodrošina pārvaldības sabiedrība, uz kuru attiecas noteikumi par pārvaldību trešo personu vārdā. Tā kā pārvaldības sabiedrība rīkojas atbilstoši fonda parakstītāju finansiālajām interesēm, juridiski noteiktā pārvaldības sabiedrības autonomija attiecībā uz tās ieguldījumu objektu izvēli palīdz nodrošināt FMEA patstāvību lēmuma par ieguldījuma izdarīšanu pieņemšanas stadijā. FMEA ir konsultatīvās komitejas – atlases komiteja un ieguldījumu komiteja, kuru atzinumi var tikt pieņemti tikai tad, ja viens no abiem ražotājiem to ir apstiprinājis. Līdz šim brīdim pārvaldības sabiedrība CDC Entreprises ne reizi nav rīkojusies pretēji komiteju sniegtajiem atzinumiem. Tādējādi privātajiem ieguldītājiem, t. i., Renault un Peugeot, ir izšķiroša loma ieguldījumu projektu atlasē un noteikšanā.

(46)

Turklāt FMEA ieguldījums sabiedrībā Trèves ilustrē FMEA ieguldījumu politiku, kurā priekšroka dota uzņēmumiem ar augstu inovācijas spēju, lielu izaugsmes potenciālu un rentabilitāti automašīnu aprīkojuma ražošanas apakšnozarē. Tomēr sabiedrība Trèves ir nozīmīgs Eiropas automašīnu aprīkojuma ražotājs, par kuru interesi izrādīja arī […] citi privātie fondi. Ievērojama sabiedrības rezultātu uzlabošanās no 2010. gada pierāda to, ka Trèves piedāvātais pārstrukturēšanas plāns ir reālistisks un atbilstošs. Īslaicīgās grūtības, kurās sabiedrība bija nonākusi saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi, ļāva FMEA vienoties par ieguldījumu ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem.

(47)

Tādējādi FMEA uzskata, ka tā ieguldījumu nevar kvalificēt kā valsts atbalstu.

(48)

Renault2010. gada 6. jūlija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Pirmkārt, tajā ir apstrīdēti Komisijas apgalvojumi, saskaņā ar kuriem FMEA daļu parakstīšana ir saistīta ar aizdevumu, kuru tai 2009. gada aprīlī piešķīra valsts. Sabiedrība atgādina, ka fonda izveidošanas brīdī 2009. gada 20. janvārī (12) tās rīcībā nebija nekādas informācijas par iespējamo turpmāko valsts aizdevumu ražotājiem. 2009. gada aprīlī piešķirtā aizdevuma mērķis bija finansēt uzņēmuma vispārējās vajadzības saistībā ar samazinājumu finanšu tirgos 2008. gada ceturtajā ceturksnī un 2009. gada pirmajā ceturksnī.

(49)

Turklāt Renault dalība FMEA bija pamatota gan ekonomisku, gan rūpniecisku, gan finansiālu iemeslu dēļ: Renault ir nepieciešams stratēģiski un finansiāli ilgtermiņā nodrošināt sev sagādes avotu, balstoties uz stabiliem un konkurētspējīgiem piegādātājiem, vienlaikus sagaidot atdevi no finansiālā ieguldījuma. Ar FMEA starpniecību Renault var ieguldīt uzņēmumos, bez kuriem nozarē nav iespējams darboties, piemēram, sabiedrībā Trèves, kas joprojām ir nozīmīgs piegādātājs Eiropas autobūves nozarē. Tādējādi FMEA iesaistīšanās pieeja ir tāda pati kā Renault – kā apdomīgam tirgus ekonomikas ieguldītājam.

(50)

Visbeidzot, sabiedrība Renault pilnībā piekrīt FMEA piezīmēm, kas iesniegtas, atbildot uz Komisijas lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, saistībā ar tās lomu FMEA pārvaldībā, FMEA darbības veidu, autonomiju, kā arī tā pārvaldības sabiedrības autonomiju no valsts iestādēm.

(51)

PSA2010. gada 6. jūlija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Saskaņā ar PSA apgalvoto, FMEA ieguldījums sabiedrībā Trèves ir ne tikai rentabls, bet arī atbilst tā ekonomiskajām un stratēģiskajām interesēm.

(52)

PSA dalības FMEA pamatā ir ražotāja un fonda kopīgā vēlme ieguldīt stratēģiskos uzņēmumos ar augstu inovācijas spēju, kas ir spējīgi nodrošināt piegādes un optimālā veidā stiprināt automašīnu aprīkojuma ražošanas apakšnozari. Tāpat PSA uzskata, ka FMEA ieguldījums atbilst tā rentabilitātes prasībām saistībā ar ieguldījuma risku.

(53)

Visbeidzot, PSA uzsver, ka tās lēmums par dalību FMEA nebija atkarīgs no vienošanās par EUR 3 miljardu aizdevumu noslēgšanu 2009. martā starp Francijas valsti un ražotāju.

(54)

Trèves konkurents, kas vēlējās palikt anonīms, 2010. gada 23. jūnija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Konkurents piekrīt Komisijas veiktajai analīzei, kas izklāstīta 2010. gada 29. janvāra lēmumā par procedūras uzsākšanu. Viņš uzskata, ka sabiedrībai Trèves bija ekonomiskas grūtības jau pirms ekonomikas krīzes sākuma un tādējādi tā nevar saņemt atbalstu, ko sniedz Kopienas pagaidu shēmas pasākumi. Turklāt neatkarīgi no Trèves ekonomiskā stāvokļa valsts atbalsta pasākumi, no kuriem tā varētu gūt labumu, ir jāapvieno ar ievērojamiem kompensācijas pasākumiem negatīvās ietekmes dēļ, kas var atstāt būtisku iespaidu uz konkurenci. Atbalsts, kura vienīgais mērķis ir mākslīgi uzturēt viena uzņēmuma dzīvotspēju nozarē, kurā ir ilgtermiņa strukturālās jaudas pārpalikums, nav pamatots. Viņš uzskata, ka sabiedrībai Trèves būtu jāsamazina tās tirgus daļa, pārdodot filiāles vai krasi samazinot tās uzņēmējdarbību, vispirms stiprinot pašu resursus pārstrukturēšanas vajadzībām.

(55)

Itālijas ekonomikas attīstības ministrija 2010. gada 15. jūnija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Ministrija piekrīt Komisijas “argumentiem” (13) attiecībā uz diviem galvenajiem punktiem: FMEA ieguldījums neapšaubāmi ir uzskatāms par valsts atbalstu, jo valsts līdzekļiem šajā gadījumā ir izšķiroša nozīme un šāda veida atbalsts ir paredzēts, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kuri līdz 2008. gada otrajam ceturksnim izjuta grūtības tādā nozīmē, kā definēts pamatnostādnēs.

(56)

Pēc tam, kad 2010. gada 29. janvārī tika uzsākta formālās izmeklēšanas procedūra, Francijas iestādes nosūtīja savas piezīmes Komisijai vēstulē, kas datēta ar 2010. gada 25. martu.

(57)

Saskaņā ar Francijas iestāžu apgalvoto, uz noteikumiem un nosacījumiem FMEA ieguldījumam sabiedrībā Trèves LESD 107. panta 1. punkts nav attiecināms, jo ieguldījums nav veikts no valsts līdzekļiem, bet gan no fondiem, kas pārsvarā ir privāti un nav piedēvējami valstij. Pat ja FMEA līdzekļus uzskata par valsts līdzekļiem vai lēmumu par ieguldījumu attiecina uz valsti, Francijas iestādes uzskata, ka šis ieguldījums atbilst visām pazīmēm, kas raksturīgas apdomīgam ieguldījumam tirgus ekonomikas apstākļos. Tāpat tās uzskata, ka nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parādu atmaksas grafika pārskatīšana, kam publiskie kreditori ir piekrituši, atbilst kritērijiem, kuri raksturīgi privātam kreditoram, kas mēģina panākt parāda atmaksāšanu.

(58)

Francijas iestādes norāda, ka FMEA ieguldījums nekādā veidā nebija saistīts ar valsts līdzekļu piešķiršanu “Stardust marine” judikatūras (14) izpratnē. FMEA fonds, ciktāl tas attiecas uz ražotāju PSA un Renault daļu (2/3), ir pilnībā privāts fonds, bet attiecībā uz FSI daļu (1/3), kuras izcelsme gan ir valstiska, tas ir fonds, kas nav pastāvīgā valsts uzraudzībā. FSI, kas ir izveidots atbilstīgi privāto ieguldījumu fonda modelim, ir akciju sabiedrība, kas konkurē ar citiem privāto ieguldījumu fondiem. Tas veic ilgtermiņa ieguldījumus, kuru mērķis ir to rentabilitāte.

(59)

Turklāt FMEA pārvaldības sabiedrība CDC Entreprises, ņemot vērā tās statusu un darbības noteikumus, nav valsts iestāžu pakļautībā. Pēc statusa tā ir juridiski neatkarīga no CDC un ieguldījumus veic tikai tās parakstītāju interesēs, konkurējot vai līdztekus ar privātajiem ieguldītājiem. Tādējādi FMEA pārvaldību CDC Entreprises īsteno pilnīgi neatkarīgi. Attiecībā uz ieguldījumu Trèves pārvaldības sabiedrība ir rīkojusies atbilstīgi FMEA atlases un ieguldījumu komiteju ieteikumiem bez jebkādas iejaukšanās no valsts puses. Līdz ar to Francijas iestādes secina, ka, no vienas puses, ieguldītie līdzekļi nav valsts līdzekļi, jo tos pastāvīgi neuzrauga valsts, un tie tātad nav pieejami valsts iestādēm, un, no otras puses, lēmums par ieguldījumu nav piedēvējams valstij, jo CDC Entreprises rīkojas tikai FMEA parakstītāju interesēs un tas notiek pilnīgi neatkarīgi.

(60)

Attiecībā uz FMEA ieguldījuma atbilstību apdomīga tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, Francijas iestādes atgādina, ka FMEA ieguldījumu politikā prioritāte ir piešķirta rentabliem un stratēģiski nozīmīgiem projektiem ar lielu izaugsmes potenciālu un augstu inovācijas spēju autobūves nozarē. Trèves gadījumā ieguldījums tika veikts, pamatojoties uz reālistisku un rūpīgi izstrādātu uzņēmējdarbības plānu, kuru bija apstiprinājuši vairāki privātie analītiķi. Turklāt Trèves kapitāla daļu piešķiršana FMEA un ORAPA parakstīšana tika veikta vienlaicīgi ar citiem privātajiem ieguldītājiem un ar tiem pašiem nosacījumiem (līdzvērtīgi (“pari passu”) ieguldījumi). Francijas iestādes uzskata, ka ar to pietiek, lai pierādītu ieguldījuma atbilstību tirgus praksei.

(61)

Attiecībā uz tirgus ekonomikas privātā kreditora principa piemērošanu Francijas iestādes uzskata, ka apstiprinātais Trèves sociālās apdrošināšanas un nodokļu maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plāns atbilst apsvērumam, kas ir šī kritērija piemērošanas pamatā, t. i., ka gan publiskajam kreditoram, gan privātajam kreditoram ir jāmēģina panākt parāda summu atmaksāšanu no debitora, kuram ir finansiālas grūtības. Francijas iestādes vispirms norāda, ka Trèves grupai netika piešķirta nekāda nodokļu vai sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atlaišana. Tās uzskata, ka divi galvenie elementi, kas ļauj konstatēt atbilstību privātā kreditora kritērijam, t. i., soda nauda un nokavējuma maksājumi un piemērotā procentu likme, šajā lietā ir ievēroti. Atmaksas grafika pārskatīšanas plānā ir paredzēti kavējuma procenti un soda nauda, kas iepriekš noteikti līgumā par atmaksas grafika pārskatīšanas plānu un ņemti vērā, aprēķinot Trèves ikmēneša maksājumus. Turklāt saskaņā ar Civilkodeksa 1153. pantu, kurā noteikts, ka, ja līgumā nav attiecīgās klauzulas, par kavējumu privātam kreditoram maksājamās summas izpildē piespriež maksāt nokavējuma procentus, ko aprēķina atbilstoši likumā noteiktajai likmei. 2009. gadā, kad tika sagatavots atmaksas grafika pārskatīšanas plāns, šī likme bija 3,79 %. Tomēr gada procentu likme visam atmaksas grafika pārskatīšanas plāna termiņam ir apmēram [5–10] %. Tāpat Francijas iestādes atgādina, ka līdztekus nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu saistību atmaksas grafika pārskatīšanas plānam bankas, kas Trèves grupai aizdeva līdzekļus, apstiprināja savu kredītu atmaksas grafika pārskatīšanu, piešķirot konsolidācijas aizdevumu. Tādējādi Trèves privātie kreditori arī paši piešķīra maksājumu atvieglojumus, lai nodrošinātu parādu atmaksāšanu.

(62)

Pirmkārt, Francijas iestādes konstatē, ka lielākajā daļā saņemto piezīmju ir pausta nostāja, ka FMEA ieguldījumu sabiedrībā Trèves nevar kvalificēt kā valsts atbalstu. Tāpēc Francijas iestādes nesniegs papildu komentārus saistībā ar šīm piezīmēm.

(63)

Turpretī attiecībā uz piezīmēm, ko iesniedza Itālijas iestādes un akciju sabiedrība, kura sevi identificēja kā Trèves konkurentu, Francijas iestādes vēlas Komisijai paziņot šādas piezīmes.

(64)

Francijas iestādes norāda, ka Itālijas iestādes tikai apgalvo, ka FMEA ieguldījums sabiedrībā Trèves ir jākvalificē kā valsts atbalsts saistībā ar valsts līdzekļu “izšķirošo lomu”. Šis apgalvojums netiek apstiprināts ar nekādiem pierādījumiem vai pamatojumu.

(65)

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju, arī Trèves konkurējošā sabiedrība, nesniedzot attiecīgus pierādījumus, ir izvirzījusi apgalvojumu, ka ir sniegts tāds valsts atbalsts, kas neatbilst pamatnostādnēm un pagaidu shēmai, kuru 2008. gada decembrī Komisija apstiprināja saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi. Informācija, ar ko šī sabiedrība pamato apgalvojumu, ir vai nu neprecīza, vai arī atrauta no konteksta, tādējādi tā ir kļūdaini un vienpusīgi interpretēta.

(66)

Tad, kad Komisija izskata kādu valsts pasākumu, tai vispirms ir jāpārbauda, vai minētais pasākums var tikt kvalificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Pēc tam, kad pasākums ir kvalificēts, Komisija var novērtēt, cik lielā mērā šo pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz LESD atļautajām atkāpēm attiecībā uz valsts atbalsta aizlieguma principu. Ja izskatāmais pasākums nav valsts atbalsts, atbalsta saderīgums nav jāpārbauda.

(67)

LESD 107. pantā 1. punktā ir noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(68)

Šajā noteikumā ir minēti kritēriji, saskaņā ar kuriem valsts pasākumu var kvalificēt kā valsts atbalstu. Kā to atgādina Tiesa savā 2006. gada 15. jūnija spriedumā, šie kritēriji ir “šāda pasākuma finansēšana no valsts puses vai ar valsts līdzekļu palīdzību, priekšrocības pastāvēšana kādam uzņēmumam, minētā pasākuma selektīvais raksturs, kā arī tā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un no tās izrietošā konkurences izkropļošana” (15).

(69)

Šie kritēriji ir kumulatīvi, un līdz ar to, lai pasākumu varētu kvalificēt kā valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem visiem kritērijiem. Tādējādi, no brīža, kad Komisija konstatē, ka viens no šiem kritērijiem nav izpildīts, tā var droši apgalvot, ka izskatāmais pasākums nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(70)

Attiecībā uz FMEA ieguldījumu Trèves EUR 55 miljonu apmērā vispirms jāpārbauda, vai ir izpildīts priekšrocības kritērijs.

(71)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru (16) līdzekļu ieguldījums uzņēmumā nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja ieguldījums izdarīts apstākļos, kas būtu pieņemami privātam ieguldītājam, kurš darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos (“tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja kritērijs”).

(72)

Šajā sakarā, pieņemot, ka FMEA 2012. gadā pārdos savu Trèves kapitāla daļu, iekšējā peļņas norma (“IPN”), ko aprēķinājis FMEA saistībā ar savu ieguldījumu, ir [> 12 %] gadā. Šī likme ir kopējā FMEA ieguldījuma peļņa pirms nodokļa nomaksas, tā attiecas gan uz tiešā kapitāla ieguldījumu EUR [5–15] miljonu apmērā, gan ieguldījumu parāda vērtspapīru veidā, nodrošinot kapitāla pieejamību (ORAPA), EUR [40–50] miljonu apmērā.

(73)

Tādējādi, lai novērtētu, vai tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja kritērijs ir izpildīts, Komisijai jālemj par šādiem jautājumiem:

(74)

Komisija atbildēm uz b) un d) jautājumiem pievienos apsvērumus, kas attiecas uz FMEA ieguldījuma struktūru un kapitāla pieauguma sadali.

(75)

Uz šiem jautājumiem sniegtās atbildes ļaus Komisijai noteikt, vai FMEA ir rīkojies saskaņā ar līdzīgiem nosacījumiem, kādus būtu noteicis privātais ieguldītājs, kura ieguldījums rada risku saistībā gan ar situāciju autobūves nozarē ieguldījuma izdarīšanas brīdī, gan stāvokli, kādā atradās uzņēmums, kam bija zināmas finansiālas grūtības.

(76)

Kā jau tika norādīts 23. apsvērumā, neilgi pirms finanšu un ekonomikas krīzes sākuma 2008. gadā Trèves sāka gūt labumu no pirmā pārstrukturēšanas plāna, kas tika uzsākts 2005. gadā ar mērķi samazināt darbinieku skaitu un uzlabot ražošanas jaudu (17). Sākoties krīzei, Trèves nolēma izdarīt izmaiņas savā pārstrukturēšanas plānā un padziļināt to.

(77)

Šajā sakarā, sākot no 2008. gada vasaras beigām, Trèves deva jaunu impulsu savam pārstrukturēšanas plānam un 2008. gada decembra beigās, vairākus mēnešus pirms 2009. gada 25. maija vienošanās protokola noslēgšanas, jau bija vērojami šādi rezultāti:

(78)

2009. gada sākumā Trèves oficiālākā veidā izstrādāja jaunu pārstrukturēšanas plāna versiju, kuru izstrādāt palīdzēja neatkarīgs konsultāciju uzņēmums […]. Šis uzņēmums apstiprināja plāna finansēšanai vajadzīgo naudas līdzekļu apmēru (EUR [110–140] miljoni, sk. 25. un tālākos apsvērumus).

(79)

Pirmkārt, jānorāda, ka prognozes nākotnes apgrozījumam, kas bija minētas pārstrukturēšanas plānā, šķiet ticamas un reālistiskas. Šo prognožu pamatā ir paredzētais ražotāju pasūtījumu daudzums, kas ļoti rūpīgi pārskatīts un samazināts, piemēram, apjomi, kas bija plānoti 2009. gadā, ir par [15–25] % mazāki nekā 2008. gadā. No otras puses, prognozes par plānoto nozares atlabšanu un tās sadalījumu atbilst 2011. gada prognozēm, ko vienlaikus izteica autobūves nozares analītiķi (piemēram, sabiedrība JD Power). Tādējādi nākotnes apgrozījumu Trèves aprēķināja, pamatojoties uz piesardzīgu un nopietnu ražošanas apjomu aplēsi. Plāns uzskatāms par piesardzīgu arī attiecībā uz nozares novērtējumu un pieņemto darbības līmeni 2011. gadā […] attiecībā uz 2008. gada pārdošanas apjomiem.

(80)

Ar šo plānu tiek īstenots arī ievērojams izmaksu samazinājums. Šis samazinājums tiek īstenots, cita starpā palielinot darbaspēka produktivitāti un veicot ietaupījumus darbības izmaksās […] (18) […]. Izmaksu samazinājuma pamatā ir ievērojams darbinieku skaita samazinājums (pārstrukturēšana attiecas uz kopumā 1 300 personām).

(81)

Pamatojoties uz šiem pasākumiem, pārstrukturēšanas plāns paredz:

(82)

Jāatzīmē, ka pirms iesaistīšanās FMEA pilnvaroja uzņēmumu […] no 2009. gada marta vidus līdz aprīļa beigām veikt visaptverošu Trèves stāvokļa revīziju (t. s. uzticamības pārbaudes). Arī FMEA darba grupas analizēja un apstiprināja pārstrukturēšanas plānu.

(83)

Turklāt pārstrukturēšanas ietvaros Trèves apņemas pārdot savu uzņēmējdarbību “[…]”, ņemot vērā rūpniecisko un sociālo līdzsvaru, kas saistīts ar šo darījumu, un ar mērķi veicināt jaunās Trèves apvienības rūpniecības instrumenta konkurētspēju.

(84)

Ņemot vērā iepriekšminētos aspektus, Komisija secina, ka pārstrukturēšanas plānu, pamatojoties uz kuru FMEA veica savu ieguldījumu Trèves, var uzskatīt par ticamu un reālistisku.

(85)

Trèves pašu kapitāla vērtība pirms FMEA ieguldījuma bija noteikta EUR [15–40] miljonu apmērā. Tādējādi FMEA, palielinot kapitālu par EUR [5–15] miljoniem, ieguva [< 50] % no Trèves kapitāla. Komisijai ir jāpārbauda, vai šis novērtējums ir atbilstošs un piesardzīgs, ņemot vērā situāciju, kādā tobrīd atradās uzņēmums.

(86)

Ir vairākas metodes, lai novērtētu uzņēmuma pašu kapitāla vērtību (19). Viena no visbiežāk izmantotajām metodēm ir EBITDA koeficients. Ar to ir iespējams noteikt uzņēmuma pašu kapitāla vērtību X gadā, reizinot šī X gada EBITDA ar skaitli (koeficientu), ko uzskata par atbilstošu attiecīgajai nozarei, atņemot no rezultāta neto parādu.

(87)

Otra metode ir diskontēto naudas plūsmu analīze (Discounted Cash Flow Analysis). Uzņēmuma nominālās brīvās naudas plūsmas (Free Cash Flows) nākamajiem gadiem atjaunina atbilstoši vidējai svērtajai kapitāla cenai (Weighted Average Cost of Capital –“WACC”) un no iegūtās vērtības atņem neto parādu.

(88)

Trešā metode ir apgrozījuma koeficients. Ar to ir iespējams noteikt uzņēmuma pašu kapitāla vērtību X gadā, reizinot šī X gada apgrozījumu ar skaitli (koeficientu), ko uzskata par atbilstošu attiecīgajai nozarei, atņemot no rezultāta neto parādu.

(89)

Lai novērtētu uzņēmumu Trèves pirms ieguldījuma veikšanas, FMEA izmantoja diskontēto naudas plūsmu analīzes un apgrozījuma koeficienta metodi. 2008. gada beigās uzņēmuma Trèves EBITDA rādītājs nebija pozitīvs, līdz ar to pirmo minēto metodi, t. i., EBITDA koeficientu, nebija iespējams izmantot.

(90)

Taču bija iespējams veikt diskontēto naudas plūsmu analīzi, ar kuras palīdzību varēja noteikt rentabilitātes atjaunošanas perspektīvas, kā rezultātā novērtējumā tika iekļauti plānotie pozitīvie rezultāti no uzņēmuma darbības uzlabošanas. Piesardzības nolūkā un lai gūtu apstiprinājumu, tika izmantota arī apgrozījuma koeficienta metode.

(91)

Attiecībā uz uzņēmuma diskontēto naudas plūsmu analīzes metodi nozares vidējā svērtā kapitāla cena jeb WACC, kurā ietverts nozares īpašais risks, tika lēsta 12 % apmērā. Pēc tam FMEA aprēķināja WACC, kas bija piesardzīgāka, [> 12] %, ietverot papildu īpašā riska prēmijas, kuras saistītas ar uzņēmuma lielumu un ieguldījuma nelikvīdo raksturu. Galu galā FMEA palika pie WACC [> 12] % apmērā, rēķinoties ar papildu risku, kas saistīts ar uzņēmuma optimizāciju (t. i., pārstrukturēšanu). Uzņēmuma ilgtermiņa vērtību (t. s. galīgo vērtību) aprēķina, izmantojot 2011. gada rezultātus. Tādējādi FMEA noteica sava Trèves grupas pašu kapitāla vērtību EUR [15–40] miljonu apmērā.

(92)

Attiecībā uz apgrozījuma koeficienta metodi, koeficients, kas tika izvēlēts un piemērots apgrozījumam 2008. gada beigās, bija [0–1]. Šis koeficients atbilst koeficientiem, kas darījuma veikšanas brīdī tika novēroti tirgū analogiem uzņēmumiem. Jāuzsver, ka šie koeficienti 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā sasniedza vēsturiski zemu līmeni saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi, kas būtiski ietekmēja autobūves un automašīnu aprīkojuma ražošanas nozari (tomēr vidējais automašīnu aprīkojuma ražošanas nozares koeficients, kas noteikts ilgtermiņā, ir 0,51). Izmantojot koeficientu [0–1], Trèves pašu kapitāla vērtība ir EUR [15-40] miljoni.

(93)

Tādējādi, lai gan koeficients [0–1] ir koeficients, kas uzskatāms par vēsturiski zemu koeficientu, FMEA izvēlējās vērtību, kas iegūta ar šo koeficientu, nevis vērtību, kas izriet no vidējā koeficienta ilgtermiņā vai vairāku gadu periodā izlīdzināta koeficienta. Tāpat FMEA arī neizvēlējās novērtējumu, kas iegūts, izmantojot diskontēto naudas plūsmu analīzi. No iepriekšminētā izriet, ka Trèves pašu kapitāla novērtējums pirms FMEA ieguldījuma izdarīšanas ir atbilstošs un piesardzīgs. Tā vērtības ir zemākās intervālā, kas noteikts, izmantojot diskontēto naudas plūsmu analīzi un darbības koeficientus. Novērtējums, kas veikts šādā kontekstā, sniedz priekšrocību privātam ieguldītājam, jo tajā ir pamatotas kapitāla pieauguma perspektīvas, ņemot vērā, ka ir izmantoti novērtējuma koeficienti to vēsturiskajā vidējā apmērā.

(94)

Tomēr jāatgādina, ka FMEA ieguldījums neaprobežojās tikai ar kapitāla ieguldījumu EUR [5–15] miljonu apmērā, kas tam nodrošinātu [< 50] % Trèves grupas daļu. FMEA arī ieguldīja EUR [40–50] miljonus parāda vērtspapīru veidā, nodrošinot kapitāla pieejamību (ORAPA) un nodrošinot gada procentu likmi [> 8] %. Šāda struktūra ir sīki izstrādāta struktūra, kādu privātais ieguldītājs varētu pieprasīt saistībā ar tādu nozari kā autobūves piegādes nozare. Nozīmīgs ORAPA daudzums, kura paritāte mainās atkarībā no sabiedrības darbības rezultātiem, ir viens no visstimulējošākajiem kontroles mehānismiem.

(95)

FMEA ieviestais mehānisms ir šāds. ORAPA var tikt atmaksātas, emitējot jaunas sabiedrības Trèves akcijas. Paritāte 2011. gadā ir noteikta saistībā ar […] % bruto darbības rezultāta normas sasniegšanu. Ja šis slieksnis ir sasniegts, FMEA saņem […] % no pašu kapitāla obligāciju atmaksas veidā. Ja šis slieksnis nav sasniegs, obligāciju atmaksas dēļ FMEA patur […] % pašu kapitāla. Tādēļ Trèves vadītāji ir ieinteresēti nodrošināt, lai tiktu sasniegta bruto darbības rezultāta norma […]. Tādējādi finanšu ieguldītāja un vadītāju-akcionāru intereses ir cieši saistītas, un to mērķis ir maksimizēt sabiedrības vērtību līdz ieguldījuma laikposma beigām.

(96)

Pieeja, ko parasti izmanto privātais ieguldītājs, ir no plānotā ieguldījuma projekta izrietošās ikgadējās iekšējās peļņas normas novērtējums. Lai aprēķinātu ikgadējo IPN ieguldījumam uzņēmumā, ir jānosaka šī uzņēmuma pašu kapitāla vērtība brīdī, kad gaidāma peļņa.

(97)

Kā jau norādīts 85. un 87. apsvērumā, uzņēmuma vērtību var noteikt ar vairākām metodēm. Lai novērtētu uzņēmuma vērtību 2012. gadā, kad FMEA varētu pārdot savu daļu (20), FMEA izmantoja EBITDA koeficienta metodi. Šo metodi bieži izmanto rūpniecības nozarē, lai noteiktu kārtību, kādā ieguldītājs pārtrauc dalību kapitālā vai kvazikapitālā. Turklāt, aprēķinot gaidāmo peļņu, izmantojot EBITDA, FMEA balstās uz atbilstošu pieeju saistībā ar uzņēmuma atlabšanu, kura jāīsteno no FMEA ieguldījuma brīža (2009. gada 25. maijā ) līdz 2011. gada beigām. Tāpat, izmantojot 2011. gadā plānoto EBITDA, nevis augstāko – 2012. gadā plānoto, FMEA īsteno piesardzīgu pieeju, pārliecinoties, ka uzņēmuma atlabšana notiek apmierinoši un pietiekami īsā laikposmā (nedaudz ilgākā kā divarpus gadi).

(98)

Tādējādi šajā gadījumā FMEA aprēķinātā IPN balstās uz trīs pārstrukturēšanas plānā minētajiem pieņēmumiem. Pirmkārt, Trèves grupas EBITDA rādītājam 2011. gada beigās būtu jāsasniedz EUR [50–80] miljonus. Otrkārt, Trèves vērtību 2011. gada beigās nosaka, izmantojot EBITDA koeficientu [1–6]. Treškārt, neto parāds 2011. gada beigās tiek lēsts EUR [50–150] miljonu apmērā. Tātad Komisijai ir jānovērtē, vai šos trīs pieņēmumus var uzskatīt par ticamiem un reālistiskiem brīdī, kad tika veikts FMEA ieguldījums.

(99)

Pirmkārt, attiecībā uz EBITDA vērtību 2011. gadā, jānorāda, ka šī prognoze ir veikta, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plāna īstenošanu. Bet, kā paskaidrots 76. un tālākajos apsvērumos, šo plānu var uzskatīt par ticamu un reālistisku. Tādējādi jāatgādina, ka izmaksu samazinājums galvenokārt tiek īstenots, palielinot darbaspēka produktivitāti un veicot ietaupījumus darbības izmaksās, īpaši izmantojot […]. Izmaksu samazinājuma pamatā ir ievērojams darbinieku skaita samazinājums (pārstrukturēšana attiecas uz kopumā 1 300 personām).

(100)

Otrkārt, EBITDA koeficients ([1–6]), kas izmantots, lai noteiktu uzņēmuma vērtību, atbilst nozares vidējam koeficientam, kurš aprēķināts laikposmā no 2000. līdz 2009. gadam ([1–6]), mīnus standartnovirze piesardzības nolūkos, ņemot vērā notiekošo sabiedrības optimizāciju. Šis koeficients ir nedaudz augstāks nekā nozares koeficients ieguldījuma veikšanas brīdī (aptuveni 4,2). Tomēr pietiekami piesardzīga pieeja ir skaitļa [1–6] izmantošana 2011. gada novērtēšanas brīdī, ņemot vērā paredzamo koeficienta pieaugumu, kas turklāt ieguldījuma veikšanas brīdī jau manāmi palielinājās ([1–6] 2008. gada decembrī attiecībā pret [1–6] 2009. gada maijā). Šis koeficients šķiet arī īpaši piesardzīgs, ņemot vērā nozares ilgtermiņa prognozes, kurās minēti koeficienti robežās no [1–6] līdz [1–6].

(101)

Treškārt, 2009. gada aprīļa prognozes liecināja par neto parāda uzlabošanos, kuram no EUR [100–200] miljoniem 2008. gada beigās bija jāsamazinās līdz EUR [100–200] miljoniem 2010. gada beigās (šis parāds iepriekš palielinājās no EUR [100–200] miljoniem 2005. gada beigās līdz EUR [100–200] miljoniem 2008. gada beigās). Ņemot vērā apstiprināto prognozēto EBITDA laikposmam no 2009. līdz 2011. gadam un ar nosacījumu, ka nerodas ievērojamas ar materiālajiem un nemateriālajiem ieguldījumiem saistītas papildu izmaksas, kā arī netiek veiktas papildu prognozes saistībā ar pārstrukturēšanas izmaksām, prognoze par parāda samazināšanos EUR [0–30] miljonu apmērā šķiet piesardzīga.

(102)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka IPN aprēķins ieguldījuma veikšanas brīdī ir balstīts uz saprātīgiem pieņēmumiem.

(103)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai plānotā IPN [> 12 %] ir atbilstoša, ņemot vērā ieguldījuma risku, Komisijai ir šādas piezīmes.

(104)

Vispirms jānorāda, ka, veicot aprēķinu, kas balstīts uz 97. līdz 100. apsvērumā minēto, faktiski iegūtā IPN ir [> 15 %]. Tomēr drošības un piesardzības nolūkos FMEA piemēroja diskonta likmi […] % apmērā attiecībā uz 2011. finanšu gada EBITDA. Tādējādi šajā analīzē izmantotā IPN [> 12 %], ir IPN, kas izriet no uzņēmuma novērtējuma vissliktākā gadījuma scenārija. Kā jau minēts, no pamatscenārija izrietošā IPN ir [> 15 %], kamēr no vislabākā gadījuma scenārija (EBITDA, kas pārsniedz […] %) izrietošā IPN ir aptuveni [> 20 %]

(105)

Jāatzīmē, ka līdz šim brīdim, ņemot vērā darījuma nelikvīdo raksturu, nav iespējams atsaukties uz analogām kotētajām cenām (piemēram, subordinētiem aizdevumiem) FMEA ieguldījuma brīdī, lai novērtētu, vai prognozētā IPN ir atbilstoša. Turpretī ar vairāku turpmāk tekstā minēto elementu palīdzību ir iespējams novērtēt “zemāko” IPN [> 12 %], ko 2009. gada maijā izmantoja FMEA.

(106)

Pirmkārt, jānorāda, ka autobūves piegādes nozarē novērotā ieguldījumu atdeve bieži ir zema. Piecu gadu laikposmā pirms krīzes 2008. gada otrajā pusgadā vidējā IPN bija 8,5 % (21). Tomēr ieguldījumu jomas profesionāļi bieži ir veikuši ieguldījumus šajā nozarē, apzinoties iespējamo ieguvumu, kas saistīts ar zemo šīs nozares uzņēmumu novērtējuma līmeni [salīdzinot ar citām nozarēm]. Tādējādi 2006. gadā IPN bija ļoti augsta (pārsniedzot 20 % gadā trīs gadus pēc kārtas) tiem ieguldītājiem, kas ieguldījumus veica tirgus apsīkuma brīdī 2003. gadā.

(107)

Līdz ar to, lai sasniegtu vidējo atdevi, kas novērota šajā nozarē, ieguldījumu jomas profesionālim ir jāizmanto zināšanas, kas iegūtas šajā tirgū, kā tas ir FMEA gadījumā, un jāparedz tāda kapitāla daļu struktūra, kas ļautu sasniegt optimālus rezultātus, kā tas ir darīts FMEA gadījumā (sk. 94. un 95. apsvērumu attiecībā uz ieguldījuma struktūru, kā arī 110. un 111. apsvērumu attiecībā uz kapitāla pieauguma sadali).

(108)

Francijas iestādes vērš uzmanību uz Francijas Kapitāla ieguldītāju asociācijas (Association Francaise des Investisseurs en Capital – “AFIC”) veikto pētījumu par kapitāla ieguldījumu nozares attīstību Francijā. Šajā pētījumā ir izmantoti dati, kas iegūti no vairāk nekā 120 struktūrvienībām, kas pārvalda vairāk nekā 500 ieguldījumu fondus. Saskaņā ar AFIC veikto pētījumu, “izaugsmes kapitāla” neto rezultāti bija 14,1 % 2007. gada beigās un 10,8 % 2008. gada beigās (FMEA ieguldījumam vistuvākais atskaites datums). FMEA ieguldījumu politikā kapitāla izaugsme ir nozīmīga kapitāla ieguldījumu apakšgrupa (līdzdalība mazākuma dalībnieka statusā un jaunu naudas līdzekļu iepludināšana). Atskaitot izmaksas par atlīdzību pārvaldības sabiedrībai, kas tiek lēstas ne vairāk kā […], plānotā IPN, kas jāsasniedz, lai sasniegtu “tirgum” atbilstošus rezultātus, ir no 12 līdz 15 %.

(109)

Visbeidzot, rādītāji, kas bija pieejami ieguldījuma veikšanas brīdī, ļauj noteikt vidējo svērto kapitāla cenu (“WACC”), kura tika noteikta, izmantojot CAPM (22) un piemērojot to autobūves nozarei Francijā, un ietverot papildu īpašā riska prēmijas, kas saistītas ar uzņēmuma Trèves lielumu un ieguldījuma nelikvīdo raksturu. Ņemot vērā šos papildu faktorus, kas saistīti ar riska prēmiju, atbilstošais WACC ieguldījuma brīdī tiek lēsts [> 12] %, un FMEA to paaugstināja līdz [> 12] % (sk. 91. apsvērumu). Tomēr jāatceras, ka WACC ir minimālā peļņas norma, ko sagaida uzņēmuma kapitāla nodrošinātāji (akcionāri un kreditori), lai finansētu ieguldījuma projektu. Tādējādi uzņēmumam Trèves aprēķinātā WACC ir nozīmīgs rādītājs attiecībā uz “zemākās” IPN [> 12 %] atbilstību (23).

(110)

Papildus jānorāda, ka uzņēmuma Trèves kapitāla pieaugums netiks sadalīts starp FMEA un vēsturisko akcionāru, pamatojoties uz to attiecīgajām Trèves kapitāla daļām. Pieņemot, ka ieguldījuma laikposms beigsies […], akcionāru noslēgtā vienošanās paredz, ka pirmie EUR […] miljoni no uzņēmuma vērtības pilnībā tiks piešķirti FMEA (pirmā daļa). Ieņēmumi no pārdošanas robežās no EUR […] miljoniem līdz summai, kas vienāda ar FMEA ieguldījuma summu, kura kapitalizēta ar likmi […] % gadā, tiks sadalīti starp FMEA ([…] %) un vēsturiskajiem akcionāriem ([…] %) (otrā daļa). Visbeidzot, FMEA saņems […] % no pārdošanas ieņēmumiem virs šīs robežas un vēsturiskie akcionāri – […] %.

(111)

Šī vienošanās par kapitāla pieauguma sadali ir labvēlīga FMEA. Tādējādi FMEA saņem svarīgu garantiju, ka tās ieguldījuma IPN [> 12 %] tiks drīz sasniegta (šī likme atbilst Trèves iepriekšminētajai WACC). Šī vienošanās ir spēcīgs stimuls vēsturiskajiem akcionāriem un uzņēmuma vadītājiem īstenot un pat pārsniegt pārstrukturēšanas plānā noteiktos mērķus, kam saskaņā ar scenāriju būtu jānodrošina FMEA ar IPN [> 12 %], [> 15 %] vai [> 20 %].

(112)

Tādējādi no iepriekšminētajiem secinājumiem izriet, ka prognozētā IPN [> 12 %] bija saprātīga ieguldījuma veikšanas brīdī un atbilstoša, ņemot vērā ieguldījuma risku.

(113)

Izanalizējot Trèves pārstrukturēšanas plānu, tā novērtējumu pirms FMEA ieguldījuma izdarīšanas, šī ieguldījuma struktūru, pieņēmumus, uz kuru pamata tika noteikta IPN [> 12 %] apmērā, šādas IPN likmes atbilstošo raksturu, jo īpaši ņemot vērā akcionāru starpā noslēgto vienošanos par kapitāla pieauguma sadali, jāsecina, ka FMEA ir rīkojies saskaņā ar līdzīgiem nosacījumiem, kādus būtu noteicis privātais ieguldītājs, kura ieguldījums rada risku saistībā gan ar situāciju autobūves nozarē ieguldījuma izdarīšanas brīdī, gan stāvokli, kādā atradās uzņēmums, kam bija zināmas finansiālas grūtības. Citiem vārdiem sakot, FMEA ieguldījums EUR 55 miljonu apmērā atbilst tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja kritērijam. Tātad tas uzņēmumam Trèves nesniedz nekādu priekšrocību.

(114)

Trèves nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plānu EUR 18,4 miljonu apmērā apstiprināja Francijas iestādes. Attiecībā uz šo pasākumu Komisija vispirms vēlas izvērtēt priekšrocības kritēriju.

(115)

Saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi un judikatūru, vienošanās ar publisko kreditoru par parādu atmaksas grafika pārskatīšanas plānu nav valsts atbalsts, ja šādu rīcību var salīdzināt ar privāta kreditora rīcību, kurš “vēlas atgūt parāda summas un kurš, lai veicinātu parādu atmaksu, noslēdz vienošanās ar parādnieku par parādu pakāpenisku atmaksu vai atmaksu pa daļām” (24).

(116)

Parādu atmaksas grafika pārskatīšanas plāns Trèves publiskajiem kreditoriem ir labāks risinājums nekā piespiedu piedziņa. Piespiedu piedziņas gadījumā publiskie kreditori, ņemot vērā uzņēmuma vispārējās parādsaistības, varētu atgūt tikai daļu no parāda summām, uz kurām neattiecas nekādas priekšrocības. Turpretī, apstiprinot atmaksas grafika pārskatīšanas plānu, tika izveidotas pirmās šķiras hipotēkas […] ([…] pants 2009. gada 25. maija vienošanās protokolā) nolūkā garantēt nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parādus. Šie aktīvi ir norādīti protokola 7. pielikumā. 2008. gada 31. decembrī to neto uzskaites vērtība bija EUR [25–35] miljoni. Tādējādi publisko kreditoru labā izveidoto garantiju summa sedz vairāk nekā 140 % no to parādu summas, ko veido pamatsumma (EUR 18,4 miljoni), kavējuma (soda) nauda un kavējuma procenti (sk. 117. apsvērumu).

(117)

Trèves publiskie kreditori saņems arī procentus. Summa EUR 18,4 miljoni tika palielināta, pieskaitot tai EUR [1–2] miljonus kavējuma (soda) naudas un [1–2] miljonus kavējuma procentu, un kopējā summa ir jāatmaksā no […] līdz […], veicot ikmēneša maksājumus EUR […] apmērā. Pieskaitot soda naudu un kavējuma procentus, summa palielinās par [2–4] miljoniem, t. i., par [10–20] % no pamatsummas, kas atmaksas grafika pārskatīšanas plāna vidējā svērtā atmaksas periodā rada gada procentus aptuveni [0–10] % apmērā. Sākotnēji šī likme bija augstāka nekā tās likmes, ko saistībā ar 2009. gada 25. maija vienošanās protokolu Trèves piešķirtajiem aizdevumiem noteica finanšu iestādes gan attiecībā uz jauno kredītu, gan konsolidācijas aizdevumu (25).

(118)

Šajā sakarā jāuzsver arī tas, ka publisko kreditoru iesaistīšanās notika līdztekus ar nozīmīgu iesaistīšanos no banku puses ([30–60] miljonu konsolidācijas aizdevums un jauns kredīts [10–30] miljonu apmērā). Turklāt vienošanās protokolā ir skaidri norādīts, ka bankām piešķirtie nodrošinājumi ir otrās pakāpes […], kas nozīmē, ka šie kreditori nevar saņemt nekādu nodrošinājumu, līdz visi pirmās pakāpes publiskie kreditori nebūs saņēmuši pilnu atmaksu.

(119)

Turklāt Trèves grupai netika piešķirta nekāda nodokļu vai sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atlaišana.

(120)

Visbeidzot, Francijas iestādes apstiprināja, ka ar pašreizējo atmaksas grafika pārskatīšanas plānu iepriekšējais plāns netiek pagarināts un tajā netiek izdarītas izmaiņas.

(121)

Tādējādi no iepriekšminētā izriet, ka Trèves piešķirto sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plānu Francijas iestādes apstiprināja, pamatojoties uz pieņēmumiem, kas tika uzskatīti par ticamiem un kuri ir izmantoti pārstrukturēšanas plāna pamatā (sk. V sadaļu), un ar noteikumiem, kas ir pieņemami tirgus ekonomikas privātajam kreditoram tādos pašos apstākļos.

(122)

Ņemot vērā V.1. sadaļā izklāstītos aspektus, jāsecina, ka ne FMEA ieguldījums EUR 55 miljonu apmērā, ne nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plāns EUR 18,4 miljonu apmērā nesniedz priekšrocību Trèves grupai. Tātad šie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(123)

Pēc padziļinātas izmeklēšanas Komisija secina, ka konkrētie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(1)

Pamatojoties uz sūdzību, Komisija 2002. gada 15. novembrī Portugāles iestādēm nosūtīja informācijas pieprasījumu par parafiskālās nodevas ieviešanu, lai finansētu to blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, kas iegūti, nokaujot atgremotājus un putnus, atbilstoši 2002. gada 25. septembra dekrētlikumam Nr. 197/2002 (1) (turpmāk tekstā “2002. gada dekrētlikums”). Portugāles iestādes 2003. gada 20. janvāra vēstulē sniedza atbildi.

(2)

No sniegtās informācijas izriet, ka minētais mehānisms tika ieviests bez Komisijas iepriekšējas atļaujas, tas tika iekļauts nepaziņotā atbalsta reģistrā ar numuru NN 41 A-B/03.

(3)

Komisijas dienesti 2003. gada 16. un 30. aprīļa vēstulēs Portugāles iestādēm pieprasīja jaunu informāciju par minēto sistēmu. Atbildes paziņošanai Portugāles iestāžu rīcībā bija četras nedēļas.

(4)

Portugāles Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā 2003. gada 5. maija un 6. jūnija vēstulēs, kas reģistrētas attiecīgi 2003. gada 5. maijā un 10. jūnijā, Portugāles iestāžu vārdā lūdza papildu termiņu visas pieprasītās informācijas paziņošanai, ņemot vērā šīs informācijas iegūšanai nepieciešamo laiku.

(5)

Komisijas dienesti 2003. gada 25. jūlija vēstulē pagarināja termiņu par četrām nedēļām.

(6)

Tā kā pēdējā minētajā vēstulē noteiktā četru nedēļu termiņa laikā atbilde netika saņemta, Komisijas dienesti 2003. gada 19. decembra vēstulē nosūtīja Portugāles iestādēm atgādinājumu, norādot, ka, ja minēto iestāžu reakcijas nebūs, tie izmantos tiesības ieteikt Komisijai nosūtīt rīkojumu sniegt informāciju atbilstoši 10. panta 3. punktam Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta (tagad LESD 108. panta) piemērošanai (2).

(7)

Portugāles Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā 2004. gada 5. februāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā datumā, paziņoja Komisijai Portugāles iestāžu atbildi uz Komisijas dienestu 2003. gada 16. un 30. aprīļa vēstulēm.

(8)

Komisijas dienesti 2004. gada 11. novembra vēstulē Portugāles iestādēm lūdza jaunu informāciju par minēto sistēmu. Atbildes sniegšanai to rīcībā bija četras nedēļas.

(9)

Portugāles Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā 2004. gada 30. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 5. janvārī, Portugāles iestāžu vārdā visas pieprasītās informācijas paziņošanai lūdza papildu pagarinājumu par vienu mēnesi, ņemot vērā informācijas vākšanai nepieciešamo laiku.

(10)

Komisijas dienesti 2005. gada 17. janvāra vēstulē otru reizi piekrita lūgumam pagarināt iesniegšanas termiņu.

(11)

Tā kā Komisijas dienesti atkārtoti noteiktajā termiņā atbildi uz jautājumiem nesaņēma, tie 2005. gada 12. aprīļa vēstulē Portugāles iestādēm nosūtīja jaunu atgādinājumu, atkārtoti pievēršot to uzmanību tam, ka noteiktā četru nedēļu atbildes nosūtīšanas termiņa neievērošanas gadījumā tiem ir tiesības ieteikt Komisijai nosūtīt rīkojumu sniegt informāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktam.

(12)

Minētās atbildes nosūtīšanas termiņš beidzās 2005. gada maijā. Tā kā noteiktajā termiņā atbilde netika saņemta, Komisija ar 2006. gada 21. februāra lēmumu (3) aicināja Portugāli sniegt Komisijai visu informāciju, kuru tā tika lūgusi, norādot, ka Portugāles iestāžu atbildes nesaņemšanas gadījumā tai ir tiesības sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (skatīt rīkojuma sniegt informāciju 80. punktu).

(13)

Tā kā Komisijai netika paziņota pieprasītā informācija, tā 2009. gada 28. janvārī nolēma sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja citas dalībvalstis un ieinteresētās trešās personas iesniegt piezīmes par konkrēto atbalstu.

(14)

Tā kā Komisija noteiktajā termiņā piezīmes no Portugāles nesaņēma, tā 2009. gada 18. marta vēstulē nosūtīja Portugālei atgādinājumu. 2009. gada 14. aprīlī Portugāle iesniedza Komisijai savas piezīmes, kā arī dekrētlikumu Nr. 393-B/98 un Nr. 244/2003 kopijas. 2009. gada 15. jūnijā piezīmes tika saņemtas no ETSA – Empresa de Transformação de Subprodutos Animais, SA.

(15)

Komisija 2009. gada 1. jūlijāETSA piezīmes nosūtīja Portugālei. Tā piezīmes par šo jautājumu Komisijai neiesniedza.

(16)

Pēc ETSA piezīmju saņemšanas Komisijas dienesti 2010. gada 19. februāra vēstulē lūdza Portugāles iestādes sniegt papildu paskaidrojumus. 2010. gada 27. aprīļa vēstulē Portugāles iestādes sniedza atbildi.

(17)

Komisijas dienesti 2011. gada 1. februāra vēstulē lūdza Portugāles iestādes sniegt paskaidrojumus un atbildēt uz jautājumiem, kurus Komisijas dienesti bija uzdevuši iepriekš, uz kuriem Portugāles iestādes nebija sniegušas pilnīgu atbildi.

(18)

Portugāles iestādes 2011. gada 24. februāra vēstulē lūdza noteikto atbildes termiņu pagarināt par 30 dienām.

(19)

Komisijas dienesti 2011. gada 28. februāra vēstulē atbildes sniegšanai piešķīra termiņa pagarinājumu – 30 dienas. 2011. gada 1. aprīļa vēstulē Portugāles iestādes sniedza atbildi uz Komisijas dienestu uzdotajiem jautājumiem.

(20)

Komisijas dienesti 2011. gada 20. jūnija vēstulē informēja Portugāles iestādes par to, ka tie ierosinās Komisijai pieņemt pozitīvu lēmumu ar nosacījumiem, izklāstot piemērotos nosacījumus.

(21)

Atbilstoši Portugāles iestāžu sniegtajai informācijai laikposmā no 1998. gada 1. janvāra līdz 14. oktobrim Portugālē tika atklāti 66 govju sūkļveida encefalopātijas (turpmāk tekstā “GSE”) gadījumi. Sakarā ar sabiedrības un dzīvnieku veselību apdraudošo situāciju Komisija pieņēma 1998. gada 18. novembra Lēmumu 98/653/EK par dažiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi saslimstības dēļ ar govju sūkļveida encefalopātiju Portugālē (5), un noteica ārkārtas pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar GSE gadījumiem Portugālē, jo īpaši nosakot aizliegumu nosūtīt atsevišķus dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no Portugāles teritorijas uz citām dalībvalstīm.

(22)

Lai mazinātu pieņemto pasākumu sekas saistībā ar govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) apkarošanu, Portugāles valsts no 1999. gada sedza visas izmaksas, kas saistītas ar zīdītāju un putnu gaļas blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu. Ar 1998. gada 4. decembra dekrētlikumu Nr. 393-B/98 (6) (turpmāk tekstā “1998. gada dekrētlikums”) Portugāles valsts faktiski uzņēmās atbildību un izdevumus par blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(23)

Lai finansētu dažu izejvielu iznīcināšanu, 1998. gada dekrētlikuma 4. panta 3. punktā paredzēta iespēja noteikt nodevu kautuvēm. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Portugāles iestādēm, šī nodeva kautuvēm netika uzlikta.

(24)

Portugāles iestādes paskaidroja, ka to rīcībā nebija pietiekamu īpašu noteikumu, lai varētu nodrošināt atbilstošu atlieku apstrādi, un ka tāpēc tās bija spiestas vērsties pie privātiem pakalpojumu sniedzējiem, lai šos pakalpojumus nodrošinātu, par kuriem to rakstura dēļ atbildīga ir valsts.

(25)

Portugāles iestādes norādīja, ka šis sabiedriskās nozīmes uzdevums tika piešķirts privātajam sektoram, ievērojot tos noteikumus, kas noteikti ar 1999. gada 8. jūnija dekrētlikumu Nr. 197/99 (7), kas ir valsts instruments, ar kuru transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīva 97/52/EK, kas groza Direktīvu 92/50/EEK, Direktīvu 93/36/EEK un Direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt procedūras, ar ko piešķir attiecīgi pakalpojumu valsts līgumus, piegāžu valsts līgumus un būvniecības valsts līgumus (8). Privātie uzņēmumi, kuriem tika uzdots sniegt attiecīgos pakalpojumus, tika izvēlēti, ņemot vērā to spējas un tehnisko kapacitāti, lai nodrošinātu tiem uzticētā vispārējās nozīmes uzdevuma izpildi un reaģēšanas steidzamību, lai droši, ātri un efektīvi apstrādātu šos produktus. Portugāles iestādes iesniedza pakalpojuma līguma paraugu, kas spēkā no 2004. gada 1. septembra līdz 2004. gada 31. decembrim.

(26)

Atbilstoši Portugāles iestāžu sniegtajai informācijai parametri, kas bija pamats, lai aprēķinātu kompensāciju par pakalpojumiem, tika iepriekš noteikti 1999. gada 25. janvāra kopīgajā rīkojumā Nr. 96/99 (9). Šis rīkojums tika periodiski pārbaudīts un grozīts ar 2001. gada 6. aprīļa kopīgo rīkojumu Nr. 324/2001 (10) un 2002. gada 19. februāra kopīgo rīkojumu Nr. 124/2002 (11).

(27)

Ar Lēmumu 2000/766/EK (12) Padome aizliedza gandrīz visu sugu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanu dzīvnieku barībā, kā arī noteica šo blakusproduktu iznīcināšanu visās dalībvalstīs, tostarp Portugālē.

(28)

Portugāles iestādes paskaidroja, ka saskaņā ar minēto lēmumu uz šo procesu attiecināmo atlieku daudzums palielinājies un tāpēc palielinājušās arī izmaksas, kas saistītas ar šīm darbībām.

(29)

Ar Lēmumu 2001/376/EK (13) Komisija nolēma uzturēt spēkā Lēmumu 98/653/EK, kas pieņemts attiecībā uz Portugāli.

(30)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (14), paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, kas piemērojami dažādām blakusproduktu kategorijām.

(31)

Portugāles iestādes precizēja, ka, lai ievērotu savas saistības šajā kontekstā, tās nolēma novirzīt minēto darbību izmaksas nozares uzņēmējiem, strikti ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, kā arī neatstājot novārtā rūpes par sabiedrības veselības aizsardzību, kuras nodrošināšana ir ļoti svarīga un par ko atbildīgas Portugāles iestādes. Tās pieņēma shēmu, kas noteikta ar 2002. gada 25. septembra dekrētlikumu Nr. 197/2002.

(32)

Kopš 2002. gada oktobra, kad stājās spēkā 2002. gada dekrētlikums, zīdītāju un putnu gaļas blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas izmaksas sedz no ieņēmumiem par parafiskālu nodevu, kas piemērota kautuvēm, neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas importētājiem un Kopienas uzņēmējiem, proti, uzņēmējiem/neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas saņēmējiem.

(33)

Portugāles iestādes 2003. gada 20. janvāra vēstulē norādīja, ka no šīs nodevas atbrīvoti šādi uzņēmēji:

(34)

Attiecībā uz precīzu to ieņēmumu izmantošanu, kas iegūti no nodevu piedziņas, Portugāles iestādes paziņoja, ka šie ieņēmumi tikuši piešķirti tikai to darbību finansēšanai, kas saistītas ar zīdītāju un putnu gaļas blakusproduktu, tostarp arī SRM, savākšanu, transportēšanu un pārstrādi.

(35)

Nodevas summa, kas minēta 2002. gada dekrētlikuma 1. pielikumā un norādīta turpmāk tekstā, tiek noteikta proporcionāli svaram, kā arī ņemot vērā attiecīgo sugu.

(36)

Attiecībā uz SRM savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumu finansēšanu 2002. gada dekrētlikuma 2. panta 2. punktā paredzēts, ka fiksētā nodevas summa – EUR 0,30/kg/SRM – piemērota īpaši un vienīgi kautuvēm.

(37)

Visas nodevas tiek samaksātas valsts struktūrai – Valsts intervences un lauksaimniecības garantiju institūtam (VLGI), izmantojot apgrieztās maksāšanas mehānismu. No uzņēmējiem iekasētās nodevas veido VLGI ieņēmumus, kuri šai iestādei tiek tieši pārskaitīti.

(38)

Kā norādīts šā lēmuma 32. un 33. apsvērumā, 2002. gada dekrētlikuma 4. pantā precizēts, ka kautuvēm ir iespēja arī pašām rīkoties, gan tieši iesaistot trešo personu pakalpojumus, lai savāktu, transportētu, pārstrādātu un iznīcinātu blakusproduktus, gan arī pašām to nodrošināt, vienmēr ievērojot spēkā esošās tiesību normas, izņemot attiecībā uz SRM. Ja kautuves veic to blakusproduktu savākšanu (izņemot SRM), pārstrādi un iznīcināšanu, kuri radušies pašu uzņēmumā, iekasējamā nodeva atbilstoši 2002. gada dekrētlikuma 2. pielikumam tiek noteikta šādi.

(39)

Ja kautuves veic pašu uzņēmumā vai gaļas izciršanas cehos radušos visu blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, izņemot SRM, tās pilnībā tiek atbrīvotas no šīs nodevas.

(40)

Atbilstoši 2002. gada dekrētlikuma 5. pantam VLGI ir iestāde, kura atbild par to nodevu apmaksas kontroli, kuru veic kautuves, un šajā nolūkā tām jāveic liemeņu daudzuma un svara uzskaites aktualizēta reģistrācija. VLGI kompetencē ir arī to nodevu samaksas kontrole, kas iekasējamas par Eiropas Savienības izcelsmes produktu importu un saņemšanu, bet uzņēmējiem un saņēmējiem jāatskaitās par veikto darbību uzskaites aktualizētu reģistrāciju.

(41)

Ja kautuves izvēlas pēdējo minēto alternatīvu, tad tām iepriekš VLGI novērtēšanai jāiesniedz attiecīgie projekti un jāpakļaujas jebkādai iespējamai kontrolei, par kuru lems kompetentā iestāde.

(42)

Portugāles iestādes nodrošināja, ka nodevas summa ir tikai tik liela, lai minētie uzņēmumi varētu segt šo darbību izmaksas, kā arī to, ka šis pakalpojums tiks nodrošināts tikai tiem uzņēmumiem, kuri ražo tādus blakusproduktus, kuru iznīcināšana ir obligāta.

(43)

Attiecībā uz atbilstību starp ieņēmumiem no nodevas un pakalpojumu izmaksām, ko sedz no šiem ieņēmumiem, Portugāles iestādes paziņoja, ka nodevas, kas paredzētas 2002. gada dekrētlikuma I un II pielikumā, kā arī nodeva, kas 2. panta 2. punktā paredzēta attiecībā uz SRM, tika aprēķinātas, pamatojoties uz to pakalpojumu faktiskajām izmaksām, kuri sniedzami, ņemot vērā to blakusproduktu raksturu, ko rada katra dzīvnieku suga, un to, vai šie pakalpojumi attiecas, vai neattiecas uz šiem produktiem.

(44)

Atbilstoši Portugāles iestāžu viedoklim šis finansējums visos punktos ir līdzīgs kompensācijai, kuru saņem no vispārējas nozīmes sabiedriska pakalpojuma izmantotājiem. Summas, ko uzņēmēji, nodevas maksātāji, maksā, ir tieši proporcionālas to atkritumu daudzumam, kas faktiski nodots sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam, un faktiskajām šo atkritumu iznīcināšanas izmaksām. Šo apgalvojumu pamatojumam Portugāles iestādes iesniedza ar skaitļiem pamatotus dokumentus par laikposmu no 1999. līdz 2005. gadam, kas pierāda pakalpojuma izmaksas, un par 2003. gadu ar skaitļiem pamatotu dokumentu par ieņēmumiem no nodevas, kas uzlikta gan importētiem, gan vietējiem dažādu veidu blakusproduktiem.

(45)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai uz importētiem produktiem var attiecināt šo sistēmu tādā pašā veidā kā uz valstī ražotajiem produktiem, Portugāles iestādes apstiprina, ka atbilstoši principa “piesārņotājs maksā” garam, kautuvēm neatkaulotas gaļas importam un tirdzniecībai Kopienā piemērotās nodevas atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar visu to blakusproduktu apstrādi, kas radušies ķēdē līdz galapatērētājam.

(46)

Atbilstoši Portugāles iestāžu viedoklim neatkaulotas gaļas importa rezultātā rodas blakusprodukti, un tāpēc jāsniedz savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojums, kas pamato minēto nodevu piemērošanu.

(47)

Portugāles iestādes uzskata, ka finansētās darbības ir sabiedriskas nozīmes darbības, jo kopš GSE krīzes izrādījies, ka veselības aizsardzības nolūkā kautuvēs izņemto paraugu iznīcināšana ir valsts sabiedriskā pakalpojuma uzdevums, ņemot vērā tā nozīmi cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzībā.

(48)

Ar 2002. gada dekrētlikumu noteiktā sistēma tika atcelta ar 2003. gada 7. oktobra dekrētlikumu Nr. 244/2003 (15) (turpmāk tekstā “2003. gada dekrētlikums”), kas stājās spēkā 2003. gada 22. oktobrī. Ar to tika noteikta vispārēja un pārejas shēma attiecībā uz tiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav piemēroti cilvēku uzturam.

(49)

Ar vispārējo shēmu paredz, ka kautuvēm, gaļas izciršanas cehiem, inkubācijas centriem, olu produktu ražošanas uzņēmumiem pēc pašu iniciatīvas vai iesaistot trešās personas, jāveicina 1., 2. un 3. kategorijas materiāla, kas ražots īpašās iekārtās, savākšana, transportēšana, uzglabāšana, pārkraušana, pārstrāde un iznīcināšana atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1774/2002, īstenojot plānu, kas iepriekšējai apstiprināšanai iesniegts Veterinārijas ģenerāldirektorātā (DG V).

(50)

Kautuvēm, gaļas izciršanas cehiem, inkubācijas centriem, olu produktu ražošanas uzņēmumiem jāizstrādā 3. kategorijas materiāla iznīcināšanas vai izlietošanas plāns, kas jāapstiprina DG V 90 dienu laikā, sākot no dienas, kad stājās spēkā 2003. gada dekrētlikums, vai no darbības sākšanas dienas. Attiecībā uz 3. kategoriju, līdz DG V apstiprina plānu, VLGI nodrošina blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes, pagaidu uzglabāšanas un iznīcināšanas pakalpojumus atbilstoši 2002. gada dekrētlikumam. Pirms plāna apstiprināšanas attiecībā uz 3. kategorijas materiālu kautuvju, gaļas izciršanas cehu, inkubācijas centru un olu produktu ražošanas uzņēmumu īpašniekiem jāsamaksā 2002. gada dekrētlikuma 1. pielikumā noteiktās nodevas, izņemot struktūras, kuras izmanto minētajā dekrētā paredzētu alternatīvu shēmu un kurām jāmaksā 2002. gada dekrētlikuma 2. pielikumā paredzētās nodevas.

(51)

Ņemot vērā pārejas shēmu, VLGI turpina arī nodrošināt šos pakalpojumus attiecībā uz 1. un 2. kategorijas materiālu.

(52)

Attiecībā uz 1. un 2. kategorijas materiālu kautuvēm un gaļas izciršanas cehiem jāiesniedz iznīcināšanas vai izlietošanas plāns 30 dienu laikā pēc pārejas shēmas beigām 2005. gada novembrī. Pirms plāna apstiprināšanas tiem jāmaksā EUR 0,35/kg par 1. vai 2. kategorijas materiālu. Savukārt nodevas maksātāji tiek no nodevas atbrīvoti, tiklīdz iznīcināšanas vai izlietošanas plāns ir apstiprināts.

(53)

Kad kautuves vai gaļas izciršanas cehi iesniedz plānu DG V, norādot 1. un 2. kategorijas materiāla iznīcināšanai nepieciešamās darbības, tie uzņemas atbildību par izdevumiem, kas saistīti ar šīm darbībām, un iestāde tos kontrolē. Saskaņā ar 2003. gada dekrētlikuma 3. panta 4. punktu shēma izbeidzas divus gadus pēc minētā dekrētlikuma stāšanās spēkā.

(54)

Pārejas shēma, kas noteikta ar 2003. gada dekrētlikumu, beidzās 2005. gada novembrī. Portugāles iestādes 2011. gada 1. aprīļa vēstulē paziņoja, ka kopš 2003. gada dekrētlikuma pārejas shēmas beigām izmaksas par kautuvēs un gaļas izciršanas cehos iegūto blakusproduktu iznīcināšanu sedz uzņēmēji, pārveidojot pārstrādātos atkritumus biodegvielā un eksportējot miltus.

(55)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu norāda šādas šaubas attiecībā uz atbalsta esību uzņēmējiem, kuri sniedz minētā materiāla savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumus kautuvēm, gaļas izciršanas cehiem, neatkaulotas liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas importētājiem, Kopienas uzņēmējiem, kā arī lopkopjiem, un iespējamo šā atbalsta saderību.

(56)

Jo īpaši Komisija atkārtoja pirmajā informācijas pieprasījumā uzdotos jautājumus. Attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem, kuri sniedz minētā materiāla savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumus, Komisija pauda bažas par vispārējās nozīmes pakalpojuma raksturu, ko Portugāles iestādes vēlējās piešķirt attiecīgajām darbībām, jo īpaši ņemot vērā spriedumu Altmark lietā (16). Attiecībā uz atbalstu kautuvēm, gaļas izciršanas cehiem, neatkaulotas liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas importētājiem, Kopienas uzņēmējiem šajā nozarē Komisija pauda bažas par to, vai iemaksas, ko veic nozare ar šo nodevu, atbilst faktiskajām saimnieciskajām izmaksām par savākšanas pakalpojumu un šajā sakarībā pieprasīja ar skaitļiem pamatotu informāciju. Visbeidzot, attiecībā uz atbalstu lopkopjiem Komisija pauda bažas par priekšrocībām, ko ieviestā sistēma varēja tiem sniegt, ņemot vērā, ka lopkopjiem nebija jāmaksā minētā nodeva.

(57)

Pēc tam Komisija iepriekš izskatīja minēto pasākumu saderību ar pamatnostādnēm, kas piemērojamas kopš 1998. gada un lēmuma par procedūras sākšanu posmā secināja, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izdarītu secinājumu par minēto pasākumu saderību.

(58)

Savās piezīmēs Portugāle vispirms atgādināja Portugāles valsts īpašo situāciju 1998. gadā GSE dēļ. Jo īpaši tā min Lēmumu 98/653/EK, ar kuru tika aizliegta dažu produktu, tostarp gaļas un kaulu miltu vai tos saturošu produktu, izvešana no Portugāles teritorijas uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Šajā kontekstā Portugāle ieviesa GSE uzraudzības, kontroles un izskaušanas plānu, kuru apstiprināja Komisijas Pastāvīgā veterinārā komiteja. 2001. gada 18. aprīlī Komisija nolēma saglabāt embargo attiecībā uz Portugāli. Tikai 2004. gadā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1993/2004 (17) embargo tika atcelts.

(59)

Tāpēc Portugāle uzsver, ka visu pieņemto pasākumu mērķis laikposmā no 1998. līdz 2004. gadam bija pārvarēt ārkārtas situāciju, kas apdraudēja sabiedrības veselību. Portugāles administrācijas mērķis tāpēc bija nekavējoties ieviest pasākumus, kamēr uzņēmēji spēj paši veikt šos uzdevumus, saglabājot valsts kontroli. Portugāle uzskata, ka sabiedrības veselības aizsardzība ir par citiem svarīgāks tiesiskais labums, kas attaisno atkāpšanos no noteikumiem par valsts atbalstu.

(60)

Atbilstoši Portugāles viedoklim Lēmuma 98/653/EK pieņemšana un secīgie tā spēkā esības pagarinājumi neļāva Portugāles valsts pieņemtajiem pasākumiem GSE krīzes atrisināšanai izkropļot tirgu, tādējādi radot šķēršļus tirdzniecībai dalībvalstu starpā. Portugāle norāda, ka iepriekš minēto produktu izvešanas embargo dēļ tirdzniecība nenotika, kas norāda uz to, ka konkurence netika izkropļota.

(61)

Vispirms Portugāle norāda, ka 1998. gadā nekāds atbalsts netika piešķirts, un to pamato ar 1998. gada 4. decembra dekrētlikuma Nr. 393-B/98 spēkā stāšanās datumu. Tikai tad Portugāles valsts uzņēmās atbildību par blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu kā ārkārtas un pārejošu pasākumu.

(62)

Kopš 1998. gada dekrētlikuma stāšanās spēkā Portugāles valsts uzņēmās ar blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu saistītās izmaksas, līdz stājās spēkā dekrētlikums Nr. 197/2002. Šajā sakarībā Portugāle norāda, ka tas, ka Portugāles valsts uzņēmās segt šo pasākumu izmaksas, jāuzskata par īstermiņa pasākumu, jo vēlāk šī shēma tika izmainīta, un ka nodeva tika ieviesta kā līdzeklis novirzīšanai uz nozari zīdītāju gaļas un putnu gaļas blakusproduktu, tostarp specifiska riska materiāla (SRM), savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas finansēšanu.

(63)

Attiecībā uz minēto pasākumu izmaksām Portugāle norāda, ka parametri, kas bija kompensācijas aprēķinu pamatā, tika iepriekš noteikti ar dekrētu, kas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī. Portugāles iestādes minēja trīs rīkojumus (18). Šajos rīkojumos norādītas pakalpojumu cenas (savākšana, transportēšana, pārstrāde un iepakošana lielos maisos pa vienam kilogramam produkta maisā). Šo darbību izmaksas, kas jāsedz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes vienībām, kas darbojas atsevišķi no kautuvēm, tika ņemtas vērā. Kārtējie izdevumi, piemēram, energoresursu izmaksas, degviela, darba samaksa, apdrošināšana utt., arī tika ņemtas vērā. Šie parametri ir vienādi visiem pakalpojumu sniedzējiem. Portugāles iestādes norādīja, ka peļņa ir no 30 % līdz 39,5 %, kas pēc Portugāles iestāžu domām ir līdzsvarota vai pat mazāka par saimnieciskās darbības vidējo peļņu. Portugāles iestādes pievienoja parametru piemērošanas aprēķinus, kas tika izmantoti cenu noteikšanai rīkojumos.

(64)

Visbeidzot, Portugāles valsts pauž uzskatu, ka piešķirto atbalstu var pasludināt par saderīgu, piemērojot atkāpi no principa “piesārņotājs maksā”, tā kā šis atbalsts atbilst sniegto pakalpojumu izmaksām un tolaik piemērojamajās pamatnostādnēs (Pamatnostādnes par valsts atbalstu saistībā ar TSE testiem, kritušiem dzīvniekiem un kautuvju atkritumiem (19)) bija atļauts atbalsts līdz 100 % no faktiskajām izmaksām, ņemot vērā to, ka tas bija īstermiņa atbalsts.

(65)

Kopš 2002. gada oktobra izmaksu segšanas juridiskais pamats ir 2002. gada dekrētlikums. Portugāles iestādes uzskata, ka šajā nodevā tika ņemta vērā samaksa par tām darbībām, kuras jāveic blakusproduktu pārstrādes uzņēmumiem. Tomēr, tā kā krīze vēl nebija pārvarēta, Portugāles iestādes uzskatīja, ka valsts kā starpnieka iejaukšanās bija pamatota.

(66)

Tolaik veiktajā situācijas modelēšanā tika ņemti vērā gan kopējie maksājumi, kas jāsedz uzņēmumiem, gan arī saprātīga peļņa. Portugāles iestādes iesniedza aprēķinus, kas veikti, pamatojoties uz izmaksām un izdevumiem 2003. gadam, kas atbilstoši Portugāles iestāžu viedoklim parāda līdzsvaru starp ieņēmumiem un ieviestā jaunā tiesiskā režīma funkcionēšanas izdevumiem un ar kuru noteiktas nodevas pakalpojumu finansēšanai.

(67)

Portugāles iestādes paziņoja arī, ka putnu gaļas blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumu finansējums nav segts no nodevām, kas iekasētas no kautuvēm, liellopu un cūku liemeņu, pusliemeņu un citu neatkaulotu gaļas gabalu importētājiem. Tās precizēja, ka, tā kā 2002. gada dekrētlikuma 2. panta 1. punktā minētie noteikumi jāinterpretē kopā ar 1. pielikumā minētajiem noteikumiem, ir pierādīts, ka gaļas blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumus finansēja trīs kategoriju uzņēmumi – liellopu, cūku, aitu/kazu, putnu un citu dzīvnieku kautuves, liellopu un cūku liemeņu, pusliemeņu un citu neatkaulotu gaļas gabalu importētāji un Kopienas uzņēmēji, kuri nodarbojas ar šiem pašiem produktiem. 1. pielikumā ir sleja, kurā uzskaitītas summas, kas jāmaksā tām putnu kautuvēm, kuras neveicina putnu kaušanas gaitā radušos blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, ņemot vērā to, ka lielākā daļa importēto putnu liemeņu nerada blakusproduktus.

(68)

Portugāles iestādes paziņoja arī, ka abu 2002. gada dekrētlikuma 2. pielikumā norādīto nodevu starpība ir pamatota, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar gaļas izciršanas cehos radītajiem blakusproduktiem.

(69)

Portugāles iestādes paziņoja, ka atbilstoši 2002. un 2003. gada dekrētlikumam nav paredzēts nodevu uzlikt lopkopjiem, lai gan savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas darbību izmaksas tika attiecinātas uz visu gaļas pārstrādes nozari. Šajā sakarībā Portugāles iestādes iesniedza 2002. gada 22. oktobra un 2003. gada 28. oktobra faktūrrēķinu par pakalpojumiem, kas pēc Portugāles iestāžu domām pierāda, ka savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas darbību izmaksas kautuves pārnesa uz lopkopjiem.

(70)

Visbeidzot, Portugāles iestādes apstiprina, ka uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus, nav novirzījuši nekādus finanšu līdzekļus par labu iespējamām konkurējošām darbībām, tā kā šie uzņēmumi veica tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(71)

Portugāle atzīmēja arī, ka pārejas shēma, ko noteica ar 2003. gada dekrētlikumu, beidzās 2005. gada novembrī un ka kopš tā laika uzņēmumi, kuros rodas blakusprodukti, pilnībā uzņēmās atbildību, kuru uz noteiktu laiku viņu vietā uzņēmās valsts. Visas izmaksas kopš 2005. gada novembra sedz uzņēmēji, izmantojot biodegvielā pārstrādātos atkritumus un eksportējot miltus.

(72)

Visbeidzot, Portugāles iestādes uzskata, ka tās ir ievērojušas piemērojamajās pamatnostādnēs norādītos noteikumus, jo uzņēmēji, kuri ražo blakusproduktus, pakāpeniski sāka apmaksāt ar blakusproduktu iznīcināšanu saistītās darbības, izmantojot šo nodevu.

(73)

ETSA2009. gada 15. jūnija vēstulē iesniedza savas piezīmes. ETSA grupu veido sabiedrība ITS – Indústria Transformadora de Subprodutos Animais, SA un sabiedrība SEBOL – Comércio e Indústria de Sebo, SA. Tās Portugālē sniedz to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri attiecas uz 1., 2. un 3. kategoriju, savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumus un ir to uzņēmumu vidū, kurus valsts izvēlējusies, lai attiecīgajā periodā sniegtu minētos pakalpojumus. Tāpēc ETSA tiek uzskatīta par valsts maksājumu saņēmēju, un to var interesēt procedūra C 3/09.

(74)

Iesākumā ETSA atgādina GSE krīzes kontekstu, kuras dēļ Portugāles valstij bija jāpieņem preventīvi pasākumi (tostarp 1., 2. un 3. kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumi), lai apkarotu slimību un samazinātu inficēšanās risku nolūkā aizsargāt sabiedrības veselību un vidi. Šo pasākumu pieņemšana lielā mērā izriet no Kopienas tiesību aktiem.

(75)

Laikposmā no 1998. līdz 2005. gadam VLGI tiesības sniegt atkritumu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumus bez konkursa piešķīra sabiedrībām ITS un SEBOL. ETSA norāda, ka visi uzņēmumi, kuri atbilda nosacījumiem prasīto pakalpojumu sniegšanai, tika atlasīti ar vienādiem nosacījumiem. Līdz 2002. gada 10. oktobrim VLGI bija uzdots piesaistīt uzņēmumus, kuriem ir atļauja sniegt šāda veida pakalpojumus, kā arī sedza ar tiem saistītās izmaksas atbilstoši 1998. gada dekrētlikuma 6. pantam. Samaksas aprēķina parametri bija noteikti ar kopīgo rīkojumu Nr. 96/99, bet cena noteikta atkarībā no izejmateriāla svara. Pakalpojuma piegādes nosacījumu izmaiņu gadījumā to varēja grozīt. SEBOL un ITS samaksātajā cenā tika ņemtas vērā paredzamās pakalpojuma sniegšanas izmaksas, jo īpaši savācamo un apstrādājamo atkritumu svars un apjoms, kā arī liemeņu savākšanas sistēmas īstenošana un pārvaldība saimniecībā, kas cita starpā paredzēja ātru savākšanu pēc dzīvnieka krišanas paziņošanas.

(76)

ETSA uzsver, ka, lai arī pakalpojuma veikšana tika piešķirta, nerīkojot konkursu, samaksas summa sedza attiecīgās izmaksas, ņemot vērā kopējos ienākumus, un ļāva tiem iegūt tikai saprātīgu un likumīgu peļņu. ETSA norāda, ka samaksas līmenis tām tomēr šķitis atbilstīgs efektivitātes principam, jo VLGI samaksātā cena atbilda Eiropas cenai par līdzvērtīgiem pakalpojumiem un cenas, kas maksātas līdz 2005. gadam, pēc ETSA domām īstenībā bija zemākas par tām, kas tika piemērotas pēc tam tajos līgumos par līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanu, kuri noslēgti publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas ceļā un kuri paredzēti, lai atvieglotu samaksas noteikšanu atkarībā no iepirkuma kritērijiem.

(77)

Kopš 2005. gada pakalpojumu līgumi tika piešķirti saistībā ar starptautiskiem publiskiem iepirkumiem. Tika izsludināti trīs konkursi: attiecībā uz liellopiem/zirgiem – valsts līmenī, aitām/kazām (dienvidos) un aitām/kazām (ziemeļos). ITS iesniedza pieteikumu, izmantojot pieteikuma konsorciju, kuram tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Trīs pakalpojumu sniegšanas līgumi tika noslēgti par trim minētajām daļām. Noteikumos ETSA min jo īpaši atkritumu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, uzskaites reģistrāciju un pastāvīgus un aktualizētus arhīvus par šīm darbībām. Noteikumu ievērošanas kontroli veic Lauksaimniecības un zivsaimniecības finansēšanas institūts IFAP (Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas).

(78)

ETSA uzsver, ka cenas noslēgtajos līgumos objektīvi un pārredzami tika noteiktas iepriekš, ņemot vērā attiecīgo dzīvnieku svaru un sugu. Pēc ETSA domām šīs cenas esot noteiktas atbilstoši iepirkuma nosacījumiem un nodrošinot, ka izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistību ievērošanu, tiek atbilstoši segtas, kā paredzēts pakalpojumu sniegšanas līgumos un attiecīgajos tiesību aktos.

(79)

Pamatojoties uz šiem faktiem, ETSA secina, ka tā nav saņēmusi nekādu nelikumīgu atbalstu, bet viss finansējums bija tikai likumīga samaksa par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu.

(80)

Atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam, ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai.

(81)

LESD 107.–109. panta piemērošana cūkgaļas nozarei noteikta 21. pantā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (20), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (21). To piemērošanu liellopu gaļas nozarē nosaka ar 40. pantu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (22), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1152/2007 (23). Pirms pēdējās minētās regulas pieņemšanas pantu piemērošanu šajā pašā nozarē noteica ar 24. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 805/68 (24). To piemērošanu aitu un kazu gaļas nozarē noteica ar 22. pantu Padomes 1998. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 2467/98 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (25), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005. To piemērošanu mājputnu gaļas nozarē noteica ar 19. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (26), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 679/2006 (27). Ar Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (dēvēta par Vienoto TKO regulu) (28), atceltas šīs dažādās regulas un tās 180. pantā paredzēts, ka noteikumi valsts atbalsta jomā ir piemērojami iepriekš minētajiem produktiem.

(82)

Attiecībā uz atbalsta raksturu tas jānosaka visu kautuvju atkritumu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumu saņēmēju, kā arī tā finansējuma līmenī. Komisija noteica šādas no Portugālē ieviestās sistēmas iespējamo labumguvēju kategorijas:

(83)

Attiecībā uz iespējamā atbalsta novērtēšanu tolaik Komisija lēmumā par procedūras sākšanu nodalīja četrus laikposmus, ņemot vērā dažādu atbilstošu Kopienas normu piemērošanu iespējamo atbalsta pasākumu analīzei. Komisija ņēma vērā laikposmu no 1998. gada līdz 1999. gada 31. decembrim – datums, pirms stājās spēkā pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarei, laikposmu no 2000. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim – datums, pirms stājās spēkā pamatnostādnes par valsts atbalstu kautuvju atkritumu un kritušu dzīvnieku iznīcināšanā, kā arī transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga izmaksu segšanai, laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim – datums, pirms stājās spēkā jaunās pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (29), kā arī laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz mūsdienām.

(84)

Ņemot vērā Portugāles iestāžu jauno informāciju, jo īpaši par iepriekš aprakstītā 2003. gada dekrētlikuma piemērošanu un dažādajiem iespējamā atbalsta finansēšanas veidiem, Komisija nedaudz grozīs dažādo laikposmu sadalījumu un novērtējumā attiecībā uz katru iespējamo atbalsta saņēmēju grupu ņems vērā šādus laikposmus:

(85)

Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai par atbalstu tiek uzskatīti pasākumi, kam, lai arī kāda būtu to forma, ir tendence tieši vai netieši būt labvēlīgākiem zināmiem uzņēmumiem vai arī kas ir uzskatāmi par ekonomisku priekšrocību, ko saņēmējuzņēmums neiegūtu parastos tirgus apstākļos (30). Turklāt par atbalstu tiek uzskatīti pasākumi, kuri, lai arī kāda būtu to forma, atvieglo izdevumus, kuri parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta un kuri tādējādi, lai arī nav subsīdijas šā vārda tiešā nozīmē, tomēr ir tām identiski un to sekas ir līdzvērtīgas (31).

(86)

Komisija konstatē, ka atbilstošā materiāla savākšana, transportēšana, pārstrāde un iznīcināšana ir saimnieciska darbība, jo tā ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību un to var veikt vairāki uzņēmēji Kopienas tirgū. Šos konstatējumus jo īpaši pamato ETSA sniegtā informācija, kas minēta šā lēmuma 73. un turpmākajos apsvērumos.

(87)

Attiecībā uz šo saimniecisko darbību Portugāles iestādes uzsver, ka attiecīgie uzņēmumi – pakalpojumu sniedzēji – veikuši vispārējas nozīmes sabiedriska pakalpojuma uzdevumu, ko attaisno ar sabiedrības veselību un vides aizsardzību saistīti apsvērumi. Portugāle šajā kontekstā uzsvēra savu īpašo situāciju saistībā ar GSE krīzi. Portugāle tāpēc uzsver to, ka visi pasākumi tika pieņemti, lai novērstu ārkārtas situāciju, kas apdraudēja sabiedrības veselību. Portugāles administrācijas mērķis tāpēc bija atļaut tūlītēju pasākumu īstenošanu, kamēr uzņēmēji organizē darbu tā, lai paši varētu veikt šos uzdevumus, paliekot valsts kontrolē (skatīt šā lēmuma 21. un 59. apsvērumu).

(88)

Savās piezīmēs ETSA pauž viedokli, ka tā nav saņēmusi nekādu nelikumīgu atbalstu, bet ka viss finansējums ir tikai likumīga samaksa par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu (skatīt šā lēmuma 79. apsvērumu).

(89)

No Tiesas sprieduma lietā Altmark (32) izriet, ka publiskās subsīdijas, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu, neietilpst LESD 107. panta piemērošanas sfērā, ciktāl šādas subsīdijas uzskatāmas par kompensāciju par pakalpojumiem, ko sniedz saņēmējuzņēmumi, lai izpildītu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības. Tomēr Tiesa nosaka, ka jāizpilda šādi nosacījumi:

(90)

Altmark judikatūras piemērošana šajā gadījumā ļauj Komisijai izdarīt šādus secinājumus.

(91)

Vispirms jānoskaidro, vai šajā gadījumā runa ir par faktisku pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi LESD 106. panta 2. punkta izpratnē.

(92)

No Tiesas judikatūras izriet, ka, izņemot nozares, kuras jau tiek regulētas Kopienas līmenī, dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to pakalpojumu raksturu, kuri var būt klasificēti kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi. Tāpēc Komisijas uzdevums ir nodrošināt, lai šī plašā rīcības brīvība tiktu piemērota bez acīmredzamām kļūdām attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīciju.

(93)

Kopš 90. gadiem tika konstatēti vairāki dažādi transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) veidi, kas ir atšķirīgi cilvēkiem un dzīvniekiem. Kopš 1996. gada uzkrāti pierādījumi par to, ka GSE (govju sūkļveida encefalopātijas) un Kreicfelda–Jakoba slimības jaunā paveida ierosinātāji ir līdzīgi. Kopš 1990. gada Kopiena pieņēmusi vairākus pasākumus, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību no saslimšanas riska ar GSE. Minēto pasākumu pamatā ir aizsardzības noteikumi, kas paredzēti direktīvās par veselības un vides pārbaudēm. Ar Lēmumu 2000/766/EK dalībvalstīm bija jārīkojas tā, lai dzīvnieku atkritumi Direktīvas 90/667/EEK (33) izpratnē tiktu savākti, transportēti, pārstrādāti, uzglabāti vai iznīcināti atbilstoši minētajai direktīvai, Komisijas Lēmumam 97/735/EK (34) un Padomes Lēmumam 1999/534/EK (35). Šajā nozīmē ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 ir noteikti piemērojamie veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, un paredzētas saistības dalībvalstīm, lai nodrošinātu atbilstīgus pasākumus un pietiekamu infrastruktūru dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai, transportēšanai un iznīcināšanai.

(94)

Tā kā Tiesa ir atzinusi, ka dažu atkritumu apsaimniekošana var būt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums (36), un ņemot vērā iepriekš minēto īpašo situāciju saistībā ar GSE krīzi, Komisijai nav iebildumu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma raksturu, ko Portugāles iestādes vēlējušās piešķirt liemeņu un citu cilvēku uzturam neizmantojamu dzīvnieku izcelsmes atkritumu savākšanai un turpmākai iznīcināšanai laikposmā no 1999. līdz 2005. gadam, kura laikā Portugāles valsts pilnībā (no 1999. līdz 2003. gadam) vai daļēji (no 2003. līdz 2005. gadam) uzņēmās atbildību par šīm darbībām. Runa ir par lēmumu, kas pamatots ar sabiedrības veselības un vides aizsardzības apsvērumiem, un tāpēc tas attiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes jēdzienu LESD 106. panta 2. punkta izpratnē.

(95)

Ar spriedumu lietā Altmark noteikta prasība, ka ir nepieciešamas pilnvaras viena vai vairāku valsts tiesību oficiālu dokumentu veidā, kuriem ir juridiski saistošs spēks. Attiecībā uz pirmo nosacījumu, kas izvirzīts spriedumā Altmark, konstatējams, ka Portugālē ar 1998. gada dekrētlikumu un 2003. gada dekrētlikumu cilvēku uzturā neizmantojamu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšana, transportēšana, pārstrāde un iznīcināšana ir noteiktas par obligātām. 1998. gada dekrētlikuma 6. pantā paredzēts, ka VLGI, kas atbild par cilvēku uzturam neizmantojamu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, veic uzņēmumu izvēli, kuri sniedz šo pakalpojumu. Kopīgajā rīkojumā Nr. 95/99 iepriekš noteikti parametri, atbilstoši kuriem tika aprēķināta samaksa par sabiedrisko pakalpojumu, kā arī citas saistības attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu, piemēram, uzņēmuma saistības savākt visus blakusproduktus visā valsts teritorijā atbilstoši tiesību aktos noteiktajām sanitārajām un tehniskajām normām.

(96)

Portugāles iestādes uzsver, ka uzņēmumu, kuri sniedz pakalpojumus, pienākumi tika precīzi noteikti pakalpojumu līgumos. Piemēram, tās iesniedza Komisijai līgumu par pakalpojuma sniegšanu 2003. gadā, kas noslēgts atbilstoši 1998. gada dekrētlikumam.

(97)

Komisija konstatē, ka Portugāles iestāžu Komisijai iesniegtajā pakalpojumu līgumā pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma pienākumi ir skaidri noteikti. Ņemot vērā 1998. gada dekrētlikuma un kopīgā rīkojuma, kā arī uzskatei iesniegtā līguma par pakalpojumu sniegšanu noteikumus, Komisija secina, ka Altmark judikatūrā izvirzītais pirmais nosacījums ir izpildīts.

(98)

Attiecībā uz otro nosacījumu Komisija, pamatojoties uz informāciju, kura ir tās rīcībā, uzskata, ka parametri, pamatojoties uz kuriem ir aprēķināta kompensācija, ir iepriekš objektīvi un pārredzami noteikti. Portugāles iestāžu iesniegtajos kopīgajos rīkojumos paredzēta attiecināmo izmaksu aprēķina metode (skatīt šā lēmuma 26. apsvērumu). Šie dati tika regulāri pārbaudīti, ņemot vērā iepriekšējo finanšu gadu. No 2005. gada tika piemērotas publiskā iepirkuma procedūras. Ņemot vērā informāciju, kas ir Komisijas rīcībā, tā uzskata, ka Altmark judikatūrā izvirzītais otrais nosacījums ir izpildīts.

(99)

Attiecībā uz trešo nosacījumu Portugāles iestādes un trešā persona paziņoja, ka kompensācija nepārsniedz to summu, kas nepieciešama, lai segtu visas vai daļu izmaksu, kas saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma izpildi, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus, kā arī saprātīgu peļņu par šo pienākumu izpildi.

(100)

Vairākkārt, jo īpaši sākot pārbaudes procedūru, Komisija lūdza Portugāles iestādēm iesniegt sīku informāciju par metodi pakalpojumu sniegšanas faktisko saimniecisko izmaksu aprēķināšanai. Portugāles iestādes iesniedza dokumentus, kuros atspoguļoti pakalpojumu sniedzēju izdevumi gadā laikposmam no 1999. līdz 2005. gadam, un tos salīdzināja ar summām, ko VLGI samaksāja pakalpojumu sniedzējiem par pakalpojumu sniegšanu. Šajos dokumentos parādīts, ka VLGI samaksātā kompensācija uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus, nepārsniedz summu, kas nepieciešama, lai segtu visas vai daļu izmaksu, kas saistītas ar pakalpojuma veikšanu. Iesniegtie dokumenti parāda, ka kompensācijā ir ņemta vērā peļņa 30 % un 39,5 % robežās atbilstoši attiecīgajam gadam (skatīt šā lēmuma 62. apsvērumu).

(101)

Portugāles iestādes apstiprināja, ka finanšu līdzekļi netika novirzīti iespējamām konkurējošām darbībām, kuras varētu veikt uzņēmumi (šķērssubsidēšana), jo izvēlētie pakalpojumu sniedzēji neveica citas darbības.

(102)

Tomēr, ņemot vērā Portugāles iestāžu iesniegto informāciju, Komisija konstatē, ka tā nevar izdarīt secinājumu par to, ka vērā ņemtā peļņa bija “saprātīga”Altmark judikatūras izpratnē.

(103)

Savās piezīmēs ETSA apgalvoja, ka samaksa par sniegto pakalpojumu adekvāti atspoguļoja izmaksas, nosakot tādu peļņu, kura nerada nekādas īpašas priekšrocības, un ka pirms 2005. gada samaksa par sabiedrisko pakalpojumu atbilda vidējai samaksai Eiropā un bija zemāka par samaksas līmeni, kas noteikts sabiedriskā pakalpojuma līgumā, uz kuru tiesības iegūtas konkursa kārtībā.

(104)

Šajā sakarībā Komisijai jākonstatē, ka ne Portugāles iestādes, ne trešā persona nav iesniegušas dokumentus šo apgalvojumu pamatošanai.

(105)

Tāpēc Komisija nevar secināt, ka trešais nosacījums, kas izvirzīts spriedumā Altmark lietā, šajā gadījumā ir izpildīts.

(106)

Tā kā pirms 2005. gada uzņēmumi pakalpojumu sniegšanai netika atlasīti konkursa kārtībā, spriedumā Altmark lietā prasīts, lai novērtēšanā izmaksas tiktu salīdzinātas ar vidējā uzņēmuma izmaksām. Portugāles iestādes neiesniedza faktus, kas pierāda, ka izmaksu novērtējums veikts, pamatojoties uz vidējā izņēmuma izmaksu novērtējumu.

(107)

Tāpēc Komisija secināja, ka Altmark judikatūrā noteiktie četri kritēriji konkrētajā gadījumā nav ievēroti un ka nav iespējams izslēgt iespēju, ka uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus, laikposmā no 1998. gada dekrētlikuma spēkā stāšanās dienas līdz 2005. gadam – 2003. gada dekrētlikumā noteiktās pārejas shēmas piemērošanas beigu datumam – ir priekšrocības.

(108)

Publiskie maksājumi tiek veikti konkrētiem uzņēmumiem, proti, uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumu. Tāpēc apspriežamais pasākums var tikt uzskatīts par īpašu pasākumu.

(109)

Tāpēc Komisija secināja, ka nevar izslēgt selektīvās priekšrocības pakalpojumu sniedzējiem laikposmā no 1998. līdz 2005. gadam – 2003. gada dekrētlikumā noteiktās pārejas shēmas piemērošanas beigu datumam.

(110)

Tiesa lietā GEMO (37) pauda viedokli, atbilstoši kuram tas, ka kritušo dzīvnieku un kautuvju atkritumu savākšanas un iznīcināšanas pakalpojumus sniedz privāti uzņēmumi, nevar būt par iemeslu, lai apšaubītu to, ka šī situācija eventuāli tiek klasificēta kā valsts atbalsts, jo šīs darbības shēmu noteikušas valsts iestādes.

(111)

Arī konkrētajā gadījumā Portugāles iestādes ar 1998., 2002. un 2003. gada dekrētlikumiem noteikušas darbības un finansējuma shēmu. Šajā stadijā Komisija secina, ka šīs shēmas ir piedēvējamas valstij.

(112)

GEMO lietā Tiesa precizēja, ka finansiālais slogs, ko rada kritušo dzīvnieku un kautuvju atkritumu iznīcināšana, jāuzskata par izmaksām, kas saistītas ar lopkopju un kautuvju saimniecisko darbību (38). Tāpēc Tiesa secināja, ka LESD 107. panta 1. punkts jāinterpretē tādā nozīmē, ka shēma, ar kuru lopkopjiem un kautuvēm tiek nodrošināts kritušo dzīvnieku un kautuvju atkritumu savākšanas un aizvākšanas bezmaksas pakalpojums, jākvalificē kā valsts atbalsts lauksaimnieku un kautuvju labā.

(113)

Konkrētajā gadījumā var uzskatīt, ka kritušo dzīvnieku un kautuvju atkritumu iznīcināšana rada izmaksas, kas saistītas ne vien ar kautuvju un gaļas izciršanas cehu darbību, bet arī ar neatkaulotas liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas importētāju darbību un uzņēmēju/neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas saņēmēju darbību. Komisija uzskata, ka aprakstītais zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanas, pārstrādes un iznīcināšanas izmaksu finansējums, izmantojot valsts budžeta dotācijas pirms 2002. gada dekrētlikuma stāšanās spēkā, atbrīvoja šā pakalpojuma izmantotājus no izdevumiem, kas saistīti ar viņu darbību.

(114)

Komisija no tā secina, ka laikposmā pirms parafiskālās nodevas maksājuma noteikšanas ir priekšrocības.

(115)

Attiecībā uz laikposmu pēc 2002. gada dekrētlikuma un 2003. gada dekrētlikuma stāšanās spēkā iepriekš aprakstīto darbību finansējums tika nodrošināts, izmantojot parafiskālu nodevu, kas ieviesta ar 2002. gada dekrētlikumu un grozīta ar 2003. gada dekrētlikumu. Atbilstoši 2002. gada dekrētlikumā noteiktajai shēmai no nodevas tika atbrīvotas kautuves, kuras nodrošināja visu minēto blakusproduktu, izņemot SRM, savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, neatkarīgi no tā, vai tas notiek viņu telpās, vai gaļas izciršanas cehos, jo šie uzņēmumi bija izveidojuši neatkarīgus nosacījumus attiecībā uz tajos radīto blakusproduktu apstrādi (skatīt iepriekš minētā dekrētlikuma 2. pielikuma 2. punktu), kā arī neatkaulotas gaļas importētāji un Kopienas uzņēmēji, jo no šīs gaļas nerodas blakusprodukti, kuri atbilstoši Kopienas un valsts tiesību aktiem obligāti jāapstrādā. 2003. gada dekrētlikumā paredzēts, ka iepriekšminētie uzņēmēji tiek atbrīvoti no šī maksājuma ar noteikumu, ka tiek apstiprināts iznīcināšanas vai izmantošanas plāns atbilstoši īpašiem nosacījumiem, kuru ievērošana prasīta attiecībā uz dažādu kategoriju materiālu.

(116)

Lai varētu novērtēt, vai ir priekšrocība attiecībā uz kautuvēm un gaļas izciršanas cehiem, neatkaulotas liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas importētājiem un Kopienas uzņēmējiem, proti, uzņēmējiem/neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas saņēmējiem, kuri ir nodokļu maksātāji, jāpārbauda, ciktāl līdzfinansējums, kas iegūts no nodevas, atbilst savākšanas dienestu sniegto pakalpojumu faktiskajām saimnieciskajām izmaksām.

(117)

Komisija atzīmē, ka Portugāles iestādes 2003. gada 20. janvāra vēstulē paziņoja, ka 2002. gada dekrēta 1. un 2. pielikumā paredzētās nodevas, kā arī nodeva, kas 2. panta 2. punktā noteikta attiecībā uz SRM, tika aprēķināta, pamatojoties uz sniedzamo pakalpojumu faktiskajām izmaksām, ņemot vērā katras dzīvnieku sugas radīto blakusproduktu specifiku un to, vai uz tiem pakalpojumi attiecas, vai ne.

(118)

Portugāles iestādes šo finansējumu uzskata par visos punktos analoģisku kompensācijai, ko sedz tie, kuri izmanto vispārējas nozīmes sabiedrisku pakalpojumu. Summas, ko samaksājuši uzņēmēji – nodokļu maksātāji, nekādā veidā nav fiksētas summas, tās ir tieši proporcionālas faktiski sabiedriskajam pakalpojumam nodoto atkritumu daudzumam un faktiskajām šo atkritumu iznīcināšanas izmaksām.

(119)

Šo apgalvojumu pamatojumam Portugāles iestādes iesniedza ar skaitļiem pamatotus dokumentus par 2003. gadu, kuros tika salīdzinātas faktiskās sniegto pakalpojumu saimnieciskās izmaksas un līdzfinansējums no attiecīgās nodevas. Par 2002. gada pārējo posmu pēc 2002. gada dekrētlikuma stāšanās spēkā 2002. gada oktobrī Portugāles iestādes neiesniedza ar skaitļiem pamatotus dokumentus par ieņēmumiem no šīs nodevas iekasēšanas.

(120)

Par 2004. un 2005. gadu Portugāles iestādes iesniedza ar skaitļiem pamatotus dokumentus par veikto darbību izmaksām, bet neiesniedza ieņēmumus par nodevu, kas jāmaksā uzņēmējiem, kuri vēl nebija iesnieguši apstiprināšanai savus iznīcināšanas un izlietošanas plānus un kuriem tāpēc vēl bija jāmaksā nodeva saistībā ar 2003. gada dekrētlikumā noteikto pārejas shēmu.

(121)

Par 2002., 2004. un 2005. gadu Komisija nevar no Portugāles iestāžu iesniegtajiem dokumentiem konstatēt, ka nodokļu maksātāju līdzfinansējums ir tieši proporcionāls faktiski savākšanas dienestiem nodoto atkritumu daudzumam, kā arī šo atkritumu iznīcināšanas faktiskajām izmaksām.

(122)

Komisija secināja, ka nav priekšrocību attiecībā uz 2003. gadu, jo nodokļu maksātāju līdzfinansējums bija tieši proporcionāls ar saņemtajiem pakalpojumiem saistītajām izmaksām.

(123)

Komisija turpretī nevar izslēgt, ka ir priekšrocības attiecībā uz kautuvēm un gaļas izciršanas cehiem, neatkaulotas liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas importētājiem un Kopienas uzņēmējiem, proti, uzņēmējiem/neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas saņēmējiem, kuri ir nodokļu maksātāji laikposmā no 2002. gada oktobra līdz 2003. gada 1. janvārim, 2004. un 2005. gadā.

(124)

Šajā konkrētajā gadījumā var uzskatīt, ka kritušo dzīvnieku un kautuvju atkritumu iznīcināšana veido izmaksas, kuras saistītas ne vien ar kautuvju un gaļas izciršanas cehu darbību, bet arī ar lopkopjiem, uz kuriem tirgus likumu darbības dēļ tiek novirzīta vismaz viena daļa no izdevumiem par šiem pakalpojumiem. Atbilstoši iepriekš minētajai judikatūrai lietā GEMO Komisija uzskata, ka aprakstītais zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanas, pārstrādes un iznīcināšanas izmaksu finansējums no valsts budžeta dotācijām pirms 2002. gada dekrētlikuma stāšanās spēkā izraisīja šā pakalpojuma izmantotāju atbrīvošanu no maksājuma, kas saistīts ar viņu darbību.

(125)

Komisija no tā secina, ka ir priekšrocības laikposmā pirms parafiskālās nodevas noteikšanas.

(126)

Kā norādīts iepriekš, pasākumi, kurus īstenojušas Portugāles iestādes, lai nodrošinātu zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, varētu atbrīvot lopkopjus no maksājumiem, kuri normālos apstākļos būtu daļēji jāsedz viņiem. No 2002. gada dekrētlikuma, kā arī ar 2003. gada dekrētlikumu noteiktās pārejas shēmas izriet, ka lopkopji nemaksā minēto nodevu. Portugāles iestādes paziņoja, ka savākšanas izmaksas līdz 2005. gada beigām tika novirzītas uz visu nozari. Komisija konstatē, ka abos faktūrrēķinos, ko iesniedza Portugāles iestādes, pamatojoties uz 2002. gada dekrētlikumu un 2003. gada dekrētlikumu, faktiski paredzēta nodevas pārcelšana no vienas kautuves 2002. gada oktobrī un 2003. gada oktobrī. Portugāles iestāžu apgalvojums, atbilstoši kuram saskaņā ar tirgus likumiem izmaksas novirzītas uz visu nozari, tostarp arī uz lopkopjiem, ir pamatots ar iesniegtajiem dokumentiem. No tā Komisija secina, ka lopkopji ir seguši izmaksas, kas saistītas ar viņu darbību, un tāpēc nav ieguvuši īpašas priekšrocības.

(127)

Komisija konstatē, ka lopkopjiem ir bijušas priekšrocības tikai laikposmā pirms nodevas piemērošanas.

(128)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka kautuvēm, kaušanas uzņēmumiem un importētājiem visos minētajos laikposmos, izņemot 2003. gadu, ir bijušas priekšrocības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, bet priekšrocības lopkopjiem bijušas tikai laikposmā pirms nodevas piemērošanas.

(129)

LESD 107. panta 1. punkts attiecas uz atbalstu, ko dalībvalstis piešķir no valsts līdzekļiem. Citiem vārdiem, konkrētais pasākums piedēvējams valstij un piešķirts, izmantojot valsts līdzekļus.

(130)

Šajā konkrētajā gadījumā ar zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu saistīto izmaksu finansējums laikposmā no 1999. gada līdz 2002. gada oktobrim tika nodrošināts no tiešiem valsts ieņēmumiem un no 2002. gada oktobra – no ieņēmumiem par parafiskālās nodevas iekasēšanu, kas piemērota kaušanas uzņēmumiem, neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas importētājiem un Kopienas uzņēmējiem, proti, uzņēmējiem/neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas saņēmējiem.

(131)

Maksājumi pakalpojumu sniedzējiem, ko nodrošina no tiešiem valsts ieņēmumiem, ir priekšrocība, kas piešķirta no valsts līdzekļiem. Tas, ka šis sabiedriskais pakalpojums no 1999. gada un pirms nodevas piemērošanas 2002. gadā tiek finansēts no valsts budžeta, nozīmē, ka uzņēmumi, kuri sniedz šo pakalpojumu, izmanto publiskos līdzekļus, lai segtu ar šo pakalpojumu saistītās izmaksas.

(132)

Laikposmā no 2002. gada septembra līdz 2005. gada novembrim piemērotās nodevas neattiecas uz LESD noteikumu piemērošanas jomu attiecībā uz valsts atbalstu, izņemot gadījumus, kad tās attiecas uz atbalsta pasākuma finansēšanas veidu un tātad ir šī pasākuma neatņemama sastāvdaļa (39).

(133)

Visi nodokļi tiek samaksāti VLGI, izmantojot apgrieztās maksāšanas mehānismu. No uzņēmējiem iekasētie nodokļi ir VLGI ieņēmumi un tiek tam tieši iemaksāti.

(134)

Lai nodokli varētu uzskatīt par tādu, kas ir atbalsta pasākuma neatņemama sastāvdaļa, ir jāpastāv tiešai saiknei starp nodokli un atbalsta pasākumu atbilstoši attiecīgajiem valsts noteikumiem tādā veidā, ka ieņēmumi no nodokļa ir tieši nodoti atbalsta finansēšanai (40).

(135)

Tā kā nodokļi veido VLGI ieņēmumus un tiek tam tieši iemaksāti, Komisija uzskata, ka nodoklis ir atbalsta pasākuma neatņemama sastāvdaļa.

(136)

Attiecībā uz jautājumu, vai ieņēmumi par parafiskālu nodevu šajā konkrētajā gadījumā ir uzskatāmi, vai nav uzskatāmi par valsts līdzekļiem, ir svarīgi atzīmēt, ka attiecībā uz valsts līdzekļiem nav jānošķir valsts tieši piešķirtais atbalsts no atbalsta, kuru piešķir ar šīs valsts nozīmētas vai izveidotas publiskas vai privātas organizācijas starpniecību. 2004. gada 15. jūlijā Tiesa spriedumā lietā Pearle e. a. (41) norādīja, ka obligātās iemaksas, kuras ieturējusi starpniekorganizācija no visiem vienas profesionālās nozares uzņēmumiem, nav valsts līdzekļi tikai, ja tiek ievēroti četri turpmāk minētie nosacījumi:

(137)

No pieejamās informācijas izriet, ka sprieduma lietā Pearle e. a. pirmais nosacījums nav izpildīts tādā veidā, ka pasākums bija noteikts ar dekrētlikumu, lai īstenotu valsts noteiktu politiku GSE apkarošanai.

(138)

Turklāt trešais un ceturtais nosacījums nav izpildīti, jo finansējuma veidu nosaka iepriekš minētie dekrētlikumi. Tāpēc Portugāles iestādēm bija iespēja iejaukties, nosakot pasākuma finansēšanas veidu.

(139)

Tā kā visi spriedumā lietā Pearle e. a. izvirzītie nosacījumi nav izpildīti un noskaidrots, ka valstij ir noteicoša kontrole pār atbalsta pasākuma finansēšanas veidu, Komisija uzskata, ka no parafiskālās nodevas gūtie ieņēmumi faktiski ir valsts līdzekļi, kas piedēvējami valstij.

(140)

Atbilstoši Tiesas judikatūrai kāda uzņēmuma konkurētspējas stiprināšana, piešķirot valsts atbalstu, parasti norāda uz konkurences izkropļojumiem attiecībā uz citiem konkurējošajiem uzņēmumiem, kuriem nav piešķirts atbalsts (42).

(141)

Pasākums var ietekmēt Portugāles pozīciju gaļas nozarē (43). Tā kā Portugāles uzņēmumi aktīvi darbojas starptautiskajā tirgū, kurā konkurence ir ļoti liela, pasākums izkropļo vai draud izkropļot konkurenci. Pasākums var arī iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(142)

Portugāles iestādes uzsvēra, ka tāpēc, ka bija aizliegts veikt sūtījumus ar dzīviem liellopiem, gaļas un kaulu miltiem kā tādiem vai iekļautiem citu produktu sastāvā, tirdzniecība nenotika, kas nozīmē, ka konkurences izkropļojumi nebija iespējami.

(143)

Šajā sakarībā jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai (44) atbalsts var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci, pat ja uzņēmums, kas saņem atbalstu un konkurē ar ražotājiem citās dalībvalstīs, pats nepiedalās eksportēšanā; patiešām, tiklīdz dalībvalsts piešķir atbalstu kādam uzņēmumam, iekšējais piedāvājums var tāpēc tikt saglabāts vai palielināts un tā rezultātā citās dalībvalstīs izveidoto uzņēmumu iespējas piedāvāt savus pakalpojumus šīs dalībvalsts tirgū samazinās.

(144)

Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka tas, ka iepriekš minēto produktu nosūtīšana no Portugāles uz citām dalībvalstīm bija aizliegta, neietekmē to, ka atbalsts var izkropļot konkurenci un iespaidot tirdzniecību.

(145)

Komisija uzskata, ka pasākums, kas ieviests ar 1998., 2002. un 2003. gada dekrētlikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, ir valsts atbalsts par labu kautuvēm, kaušanas uzņēmumiem un importētājiem 1998. gada dekrētlikuma piemērošanas laikā līdz pārejas shēmas, kas ieviesta ar 2003. gada dekrētlikumu, piemērošanas beigām, izņemot 2003. gadu, par kuru Portugāles iestādes varēja pierādīt priekšrocību neesamību.

(146)

Attiecībā uz lopkopjiem Komisija uzskata, ka pasākums ir valsts atbalsts, uz kuru attiecas 107. panta 1. punkts laikposmā pirms nodevas piemērošanas.

(147)

Attiecībā uz uzņēmumiem - pakalpojumu sniedzējiem Komisija secina, ka laikposmā no 1998. gada dekrētlikuma stāšanās spēkā līdz 2005. gadam, kad beidzās pārejas shēmas piemērošana, kas noteikta ar 2003. gada dekrētlikumu, nevar izslēgt valsts atbalsta iespējamību.

(148)

Komisija konstatē, ka Portugāle nav paziņojusi par atbalstu, kas piešķirts kopš 1999. gada, ne par shēmām, kas paredzētas ar 2002. un 2003. gada dekrētlikumiem, LESD 108. panta 3. punkta izpratnē. Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punktam “nelikumīgs atbalsts” ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot Līguma 93. panta 3. punktu.

(149)

No tā, ka Portugāles īstenotajos pasākumos ir valsts atbalsta elementi, izriet, ka runa ir par jaunu atbalstu, par kuru nav paziņots Komisijai un kurš tāpēc ir nelikumīgs atbalsts LESD izpratnē.

(150)

Iespējamā atbalsta saderības pārbaude sadalās divās daļās: pirmajā daļā Komisija pārbaudīs uzņēmumiem - pakalpojumu sniedzējiem sniegtā atbalsta saderību, otrajā daļā tā pārbaudīs kaušanas un gaļas izciršanas centriem, importētājiem un Kopienas uzņēmējiem šajā nozarē, kā arī lopkopjiem iespējamā sniegtā atbalsta saderību.

(151)

Atbalsts, kas kopš 2002. gada finansēts, izmantojot parafiskālu nodevu, gan finansētās darbības, proti, atbalsts, gan tā finansējums Komisijai ir jāpārbauda, ja finansējums ir atbalsta pasākuma neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc pēc Tiesas domām, ja atbalsta finansējuma veids, jo īpaši izmantojot obligātas iemaksas, ir atbalsta pasākuma neatņemama sastāvdaļa, Komisijai, veicot šo pārbaudi, obligāti jāņem vērā šī finansējuma veids (45). Kā norādīts šā lēmuma 135. apsvērumā, atbalsta finansējuma veids jāuzskata par atbalsta pasākuma neatņemamu sastāvdaļu.

(152)

Aizliegumam, kas izklāstīts LESD 107. panta 1. punktā, ir izņēmumi.

(153)

No Tiesas judikatūras izriet, ka kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja atbalsta piešķiršana atbilst dažiem nosacījumiem (sal. šā lēmuma 89. apsvērumu). Tomēr, ja kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu neatbilst šiem nosacījumiem un ja ir ievēroti galvenie LESD 107. panta 1. punkta piemērojamības kritēriji, šīs kompensācijas ir valsts atbalsts, kurš tomēr ir pasludināms par saderīgu ar LESD, piemērojot tā 106. panta 2. punktu, ja tas ir nepieciešams vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai un neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm. Komisija precizēja nosacījumus, kuri jāievēro, lai nodrošinātu šo līdzsvaru. Komisija jau 2001. gada Paziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem Eiropā (46) norādīja, ka ir jānodrošina, lai jebkādi EK līguma noteikumu ierobežojumi, konkrēti, konkurences un iekšējā tirgus brīvību ierobežojumi, nepārsniegtu tos ierobežojumus, kuri ir vajadzīgi, lai garantētu efektīvu sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildi. Tas jo īpaši nozīmē, ka samaksa nepārsniedz neto papildu izmaksas, kas saistītas ar attiecīgajam uzņēmumam uzticēto uzdevumu. Komisija arī vēlāk precizēja šos nosacījumus Kopienas nostādnēs valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (47) un Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumā par EK līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam (48). Attiecībā uz kompensācijas aprēķināšanu Komisija precizēja, ka kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu izmaksas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu izpildi, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, kā arī saprātīgu peļņu, kas nepieciešama, lai veiktu šos pienākumus. Aprēķinot saprātīgo peļņu, ņem vērā visu vai daļu no produktivitātes, ko guvuši attiecīgie uzņēmumi atrunātā un ierobežotā laika periodā, nepazeminot uzņēmumam valsts uzticēto pakalpojumu kvalitātes līmeni.

(154)

Kopienas nostādņu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu 18. punktā ir precizēts, ka ar “saprātīgu peļņu” saprot pašu kapitāla peļņas normu, kurā ņem vērā risku vai tā neesamību, kādu uzņēmumam var radīt dalībvalsts intervence, jo īpaši, ja tā piešķir ekskluzīvas un īpašas tiesības. Šī norma parasti nedrīkst pārsniegt attiecīgās nozares vidējo normu pēdējo gadu laikā. Nozarēs, kurās nav uzņēmumu, ko salīdzināt ar uzņēmumu, kam uzticēts pārvaldīt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, salīdzinājumu var veikt ar uzņēmumiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, vai, ja vajadzīgs, darbojas citās nozarēs, ar noteikumu, ka tiek ņemta vērā katra uzņēmuma īpašā specifika. Nosakot, kas ir saprātīga peļņa, dalībvalsts var ieviest veicināšanas kritērijus, kas īpaši saistīti ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ieguvumiem attiecībā uz ražošanas efektivitāti.

(155)

Kā izklāstīts šā lēmuma 99. un turpmākajos apsvērumos, Komisija, pamatojoties uz Portugāles iestāžu iesniegto informāciju, nevar izdarīt secinājumu, ka kompensācija tikusi aprēķināta, ņemot vērā saprātīgu peļņu, kas nepārsniedz vidējo normu nozarē. Komisijas dienesti vairākkārt lūdza Portugāles iestādes iesniegt visus nepieciešamos datus, lai varētu noteikt, vai nosacījumi attiecībā uz atkāpēm valsts atbalsta jomā, kas piešķirts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma veidā, šajā konkrētajā gadījumā ir ievēroti. Faktiski informācijā, ko iesniedza Portugāles iestādes, nekādā veidā nav minēts, ka ticis veikts salīdzinājums ar citiem uzņēmumiem, lai noteiktu vidējo normu attiecīgajā nozarē.

(156)

Tāpēc Komisija nevar izdarīt secinājumu par atbalsta pakalpojumu sniedzējiem saderību LESD 106. panta 2. punkta izpratnē.

(157)

LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Lai varētu piemērot atkāpi, kas minēta šajā punktā, atbalstam jāveicina konkrētās jomas attīstība.

(158)

Šajā konkrētajā gadījumā Portugāles iestādes paziņo, ka tās kopš 1999. gada uzņēmās visas izmaksas, kas saistītas ar zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu. Kopš 2002. gada oktobra šīs pašas izmaksas, kas saistītas ar zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, tiek segtas no ieņēmumiem par nodevu, kas piemērota kaušanas uzņēmumiem, neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas importētājiem un Kopienas uzņēmējiem, proti, uzņēmējiem/neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas saņēmējiem, ja tie paši neuzņemas šīs darbības.

(159)

Atbilstoši Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē 2000.–2006. gadā (49) (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”) 23.3. punktam un Komisijas paziņojumam par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta noteikšanai (50), jebkurš nelikumīgs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta izpratnē ir jānovērtē atbilstoši atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošajām pamatnostādnēm. Komisija 2002. gadā pieņēma Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) izmeklējumiem dzīvniekiem, kas ir nobeigušies, un kautuvju atkritumiem. Šīs pamatnostādnes bija piemērojamas laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim (51). TSE pamatnostādņu 44. punktā paredzēts izņēmums attiecībā uz principu, ka nelikumīgais atbalsts jānovērtē atbilstoši tiem noteikumiem, kuri ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī gadījumiem, kas jo īpaši saistīti ar kautuvju atkritumiem. Atbilstoši TSE pamatnostādņu 47. punktam Komisija piemēros principus, kuru pamatā ir Pamatnostādņu 11.4. punkts, nelikumīgam atbalstam attiecībā uz kautuvju atkritumiem, kas piešķirts līdz 2002. gada beigām. Tāpēc TSE pamatnostādņu 47. punkts ir no 1999. gada piešķirtā atbalsta novērtēšanas atbilstošais juridiskais pamats.

(160)

Atbilstoši Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā 194. punkta c) punktam kopš šo pamatnostādņu stāšanās spēkā 2007. gada 1. janvārī Komisija vairs nepiemēro TSE pamatnostādnes, izņemot attiecībā uz nelikumīgu atbalstu, kas piešķirts līdz 2007. gada 1. janvārim un minēts šo pamatnostādņu 43. un turpmākajos punktos. Tāpēc TSE pamatnostādņu 47. punkts joprojām ir piemērojams attiecībā uz nelikumīgu atbalstu saistībā ar kautuvju atkritumiem no 2003. gada 1. janvāra.

(161)

TSE pamatnostādņu 47. punktā paredzēta virkne noteikumu attiecībā uz kautuvju atkritumiem.

(162)

Atbilstoši TSE pamatnostādņu 47. punktam attiecībā uz valsts atbalstu darbībām, kas saistītas ar kautuvju atkritumiem, Komisija kopš 2001. gada janvāra ir pieņēmusi vairākus speciālus lēmumus, ar ko atļauj valsts atbalstu, kas sedz līdz 100 % no izmaksām, kas saistītas ar īpašā riska materiāla, gaļas un kaulu miltu un dzīvnieku barības, kuras sastāvā ir šie produkti, iznīcināšanu saskaņā ar jaunajiem Kopienas tiesību aktiem par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE). Šo lēmumu pamatā jo īpaši ir lauksaimniecības pamatnostādņu 11.4. punkts, ņemot vērā atbalsta īslaicīgumu un nepieciešamību ilgtermiņā ievērot principu “piesārņotājs maksā”. Izņēmuma kārtā Komisija pieļāva, ka šāds valsts atbalsts tiek piešķirts arī citiem uzņēmējiem, kuri neražo dzīvus dzīvniekus, piemēram, kautuvēm. Komisija piemēros tos pašus principus nelikumīgam valsts atbalstam, kas piešķirts līdz 2002. gada beigām attiecībā uz salīdzināmām izmaksām, kuras saistītas ar jaunajiem Kopienas tiesību aktiem par TSE, neskarot citu Kopienas tiesību aktu noteikumu ievērošanu.

(163)

TSE pamatnostādņu 47. punktā norādīts, ka izņēmuma kārtā Komisija piekritusi, ka šādu valsts atbalstu piešķir arī citiem uzņēmējiem, kuri neražo dzīvus dzīvniekus, piemēram, kautuvēm. Agrāk Komisija lēma, ka šim izņēmumam jāattiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri veic uzdevumus, kas cieši saistīti ar dzīvu dzīvnieku ražošanu, piemēram, liemeņa sadalīšanas uzņēmumiem.

(164)

Pamatojoties uz lauksaimniecības pamatnostādņu 11.4. punktu, Komisija atļāva atbalstu līdz pat 100 % no faktiskajām izmaksām par tādiem pasākumiem kā sanitārās pārbaudes, izmeklējumi un citi skrīninga pasākumi, medikamentu un augu aizsardzības līdzekļu iepirkšana un lietošana un ražas iznīcināšana ar nosacījumu, ka:

(165)

Atbilstoši TSE pamatnostādņu 47. punktam šie principi arī tiek piemēroti.

(166)

GSE ir transmisīva slimība, kas apdraud cilvēku veselību. Tā ir dzīvnieku slimība, kuras primārais uzliesmojums tieši jādara zināms Komisijai un citām dalībvalstīm (52). Atbalsta pasākuma mērķis bija nodrošināt, lai nepieciešamie novēršanas pasākumi attiecībā uz savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu ir īstenoti gaļas nozarē atbilstoši no 1999. līdz 2005. gadam spēkā esošajiem tiesību aktiem veterinārijas jomā.

(167)

Komisija šajā sakarībā atzīmē, ka Portugāle norādīja, ka tā laikposmā no 1999. gada līdz 2002. gada beigām ir uzņēmusies visas izmaksas, kas saistītas ar zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, to ārkārtas pasākumu kontekstā, kurus Komisija apstiprināja ar Lēmumu 98/653/EK, ar kuru tiek aizliegts zīdītājdzīvnieku gaļas miltu, kaulu miltu un gaļas un kaulu miltu eksports. Tā arī atzīmē, ka embargo pasākumi, kuri noteikti Portugālei attiecībā uz liellopu gaļu, tika atcelti tikai ar Regulas (EK) Nr. 1993/2004 pieņemšanu.

(168)

Komisija uzsver arī, ka atbilstoši TSE pamatnostādņu 33. un 34. punktam uzņēmumi tika izraudzīti un atlīdzināti saskaņā ar tirgus principiem, nediskriminējot (skatīt šā lēmuma 21. un turpmākos apsvērumus). Šajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā īstenojamo pasākumu steidzamību, Komisija var akceptēt, ka Portugāles iestādes ir izvēlējušās pakalpojumu sniedzējus bez konkursa atbilstoši 1999. gada 8. jūnija dekrētlikumam Nr. 197/99, kas, kā izriet no Portugāles iestāžu sniegtās informācijas, ir Direktīvas 97/52/EK transponēšanas instruments valstī (skatīt šā lēmuma 24. apsvērumu).

(169)

Portugāles iestādes norādīja, ka dekrētlikums Nr. 197/2002 tika paredzēts, lai pildītu to saistības Lēmuma 2000/766/EK kontekstā, ievērojot principu “piesārņotājs maksā” (skatīt šā lēmuma 65. un 66. apsvērumu). Tās apstiprināja, ka resursi nevarēja tikt novirzīti iespējamām konkurences darbībām, ar ko varētu nodarboties pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, jo vienīgā šo uzņēmumu darbība faktiski bija dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšana, pārstrāde, transportēšana un iznīcināšana.

(170)

Komisija arī konstatē, ka atbildība par pakalpojumu un tā finansēšanu tika novirzīta uzņēmējiem, ievērojot pārejas posmu, pielietojot sistēmu, kas ieviesta ar 2003. gada dekrētlikumu.

(171)

Ņemot vērā īpašos apstākļus un ārkārtas situāciju, ko radīja GSE izplatīšanās risks laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam, un tāpēc, ka sistēma, kas ieviesta ar 2003. gada dekrētlikumu, paredzēja pakāpenisku atbildības par pakalpojumiem un to finansējuma novirzīšanu nozares uzņēmējiem, Komisija uzskata, ka atbalstu var kvalificēt kā īstermiņa atbalstu un tādu, kas ilgtermiņā ievēro principu “piesārņotājs maksā”.

(172)

Tāpēc Komisija var secināt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ka atbalstam, kas piešķirts laikposmā no 1999. gada līdz 2002. gada beigām, var piemērot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi.

(173)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts laikposmā no 2003. gada līdz 2005. gada novembrim, ņemot vērā ārkārtas situāciju, kura pastāvēja līdz 2004. gada beigām, kā arī to, ka dekrētlikuma shēmā bija paredzēta pakāpeniska atbildības par pakalpojumu un tā finansējuma novirzīšana, kā minēts iepriekš, Komisija uzskata, ka atbalstu var kvalificēt kā saderīgu un atbilstošu TSE pamatnostādņu 47. punktam, ja tas atbilst faktiskajām saņemto pakalpojumu izmaksām.

(174)

Kā norādīts šā lēmuma 100. apsvērumā, Portugāles iestādes pierādīja, ka atbalsts atbilst faktiskajām to pakalpojumu izmaksām, kurus sniedza pakalpojumu uzņēmumi laikposmā no 1999. līdz 2005. gadam.

(175)

Tāpēc, pamatojoties uz informāciju, kas ir Komisijas rīcībā, tā secina, ka uz laikposmā no 2003. gada līdz 2005. gada novembrim piešķirto atbalstu pakalpojumu sniedzējiem var attiecināt LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi.

(176)

Kā Komisija konstatēja šā lēmuma 166. apsvērumā, laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam GSE izplatīšanās risks Portugālē radīja īpašus apstākļus un ārkārtas situāciju. Ņemot vērā šo īpašo situāciju un tā kā sistēma, kas tika ieviesta ar 2003. gada dekrētlikumu, paredzēja pakāpenisku atbildības par pakalpojumiem un to finansēšanu nodošanu nozares uzņēmējiem, Komisija uzskata, ka atbalstu var kvalificēt kā īstermiņa atbalstu, attiecībā uz kuru ir ievērots ilgtermiņa princips “piesārņotājs maksā”. Atbilstoši iepriekšējai praksei Komisija šajā konkrētajā gadījumā uzskata, ka saskaņā ar TSE pamatnostādņu 47. punktu atbalstu izņēmuma kārtā var piešķirt citiem nozares uzņēmējiem, jo īpaši kaušanas uzņēmumiem, gaļas izciršanas cehiem, importētājiem un Kopienas uzņēmējiem, kuri darbojas šajā nozarē.

(177)

Komisija konstatēja, ka atbalsts uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumu, tika piešķirts atbilstoši TSE pamatnostādņu 47. punktā noteiktajiem principiem.

(178)

Attiecībā uz kaušanas uzņēmumiem, gaļas izciršanas cehiem, importētājiem un Kopienas uzņēmējiem, kuri strādā šajā nozarē, Komisija var secināt, ka piešķirtajam atbalstam piemērojama LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe.

(179)

Attiecībā uz lopkopjiem Komisija secina arī, ka, ņemot vērā šā lēmuma 160. un turpmākajos apsvērumos minētos apsvērumus, atbalsts tika piešķirts atbilstoši TSE pamatnostādņu 47. punktā noteiktajiem principiem un tam piemērojama LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe.

(180)

Kopš 2002. gada oktobra, kad stājās spēkā 2002. gada dekrētlikums, ar zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu saistīto izmaksu finansējums tika nodrošināts no ieņēmumiem par parafiskālo nodevu, kas uzlikta kaušanas uzņēmumiem, neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas importētājiem un Kopienas uzņēmējiem, proti, uzņēmējiem/neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas saņēmējiem.

(181)

Atbilstoši Tiesas judikatūrai (53) Komisija parasti uzskata, ka valsts atbalsta finansējums no obligātiem maksājumiem var ietekmēt atbalstu, jo tā aizsargājošais efekts pārsniedz pašu atbalstu. Šīs iemaksas faktiski ir obligāti maksājumi. Saistībā ar šo pašu judikatūru Komisija uzskata, ka atbalstu nedrīkst finansēt no parafiskālas nodevas, ar ko apliek arī produktus, kas importēti no citām dalībvalstīm.

(182)

Ņemot vērā šo judikatūru, kā arī to, ka pasākums piešķirts par valsts līdzekļiem un tāpēc ir valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē, jāpārbauda, vai tam ir diskriminējošs raksturs, kas ir pretrunā LESD 110. pantam, ciktāl produkti, kas ievesti no citām dalībvalstīm, arī ir aplikti ar nodevu.

(183)

Portugāles iestādes pamatoja nodevas piemērošanu neatkaulotas gaļas importam ar to, ka šie importētie produkti var izmantot šo sistēmu tāpat kā valstī ražotie produkti, jo neatkaulotas gaļas esība nozīmē, ka ir arī blakusprodukti, attiecībā uz kuriem tiek izmantoti savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumi.

(184)

Ņemot vērā informāciju, kas ir Komisijas rīcībā, nodeva tika piemērota kaušanas uzņēmumiem, liellopu un cūku liemeņu, pusliemeņu un citu neatkaulotu gabalu importētājiem (skatīt 2002. gada dekrētlikuma 2. panta 2. punktu) un tie nodrošina zīdītājdzīvnieku gaļas un putnu gaļas blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumus (2002. gada dekrētlikuma 1. panta 1. punkts).

(185)

Šī informācija izraisīja Komisijas šaubas par nodevas, kas iekasēta no nodokļu maksātājiem, un pakalpojumu, kurus viņi izmanto, atbilsmi. Komisija konstatēja, ka tā nevar izslēgt potenciāli diskriminējošas sistēmas esību attiecībā uz produktiem, kas importēti no citām dalībvalstīm, par kuriem jāmaksā nodoklis.

(186)

Turpmāk Portugāles iestādes apstiprināja, ka putnu gaļas blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas finansēšanai netika izmantoti nodokļi, kas iekasēti no kaušanas uzņēmumiem, liellopu un cūku liemeņu, pusliemeņu un citu neatkaulotu gabalu importētājiem, bet atbilstoši 2002. gada dekrētlikuma 1. pielikumam no putnu kaušanas uzņēmumiem, kas neveicināja to blakusproduktu, kuri radušies putnu kaušanas rezultātā, savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu. Putnu liemeņu importētāji un uzņēmēji ir atbrīvoti no nodokļa, ņemot vērā to, ka lielākajai daļai importēto putnu liemeņu nav blakusproduktu.

(187)

Turpretī attiecībā uz liellopu un cūku liemeņu, pusliemeņu un citu neatkaulotu daļu importētājiem un uzņēmējiem Portugāles iestādes pamatoja, ka importētie neatkaulotie gaļas gabali rada blakusproduktus.

(188)

Jau rīkojumā sniegt informāciju un pēc tam, sākot procedūru, Komisija lūdza Portugāles iestādes apstiprināt, ka attiecībā uz importētajiem produktiem tādā pašā veidā tiek piemērots mehānisms, kāds attiecībā uz valstī ražotajiem produktiem, kā arī ar aprēķiniem pierādīt, ka attiecīgajā atsauces periodā bija finansiāla atbilsme starp summu, kas iekasēta par neatkaulotas liellopu gaļas un cūkgaļas produktiem, kas ievesti no citām dalībvalstīm, un to pakalpojumu izmaksām, kurus tie izņēmuma kārtā izmanto [skatīt lēmuma par procedūras sākšanu 37. punkta h) apakšpunktu].

(189)

Portugāles iestādes apstiprināja, ka attiecībā uz neatkaulotiem importētajiem gaļas gabaliem gaļas blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas pakalpojumi tiek sniegti tādā pašā veidā kā attiecībā uz valsts izcelsmes produktiem, taču tās neiesniedza precīzus un saskaņotus aprēķinus par šo jautājumu.

(190)

Tāpēc Komisijai iesniegtā informācija neļauj tai secināt, ka ir atbilsme starp nodevu, kas ieviesta ar 2002. gada dekrētlikumu un iekasēta par importētajiem produktiem, un summu, kas atbilst tiem pakalpojumiem, ko izmanto attiecībā uz blakusproduktiem, kuri radušies no šiem importētajiem produktiem, un tātad attiecībā uz importētajiem produktiem varēja izmantot pakalpojumus, kas finansēti ar atbalsta pasākuma līdzekļiem, tāpat kā attiecībā uz valsts izcelsmes produktiem.

(191)

Atbilstoši 2003. gada dekrētlikuma 3. panta 2. punktam kaušanas uzņēmumiem, gaļas izciršanas cehiem, inkubatoriem un olu produktu ražotnēm bija jāmaksā nodevas, kas noteiktas 2002. gada dekrētlikuma 1. pielikumā, izņemot struktūras, kurām ar šo dekrētu piemērota alternatīva shēma un kurām jāmaksā nodevas, kas minētas 2. pielikumā, līdz 3. kategorijas materiāla iznīcināšanas plāna apstiprināšanai. Par 1. un 2. kategorijas materiālu tām līdz plāna apstiprināšanai bija jāmaksā EUR 0,35 par materiāla kilogramu (2003. gada dekrētlikuma 5. panta 1. punkts).

(192)

Saistībā ar grozījumiem, kas taksācijas sistēmā izdarīti ar 2003. gada dekrētlikuma ieviešanu, Komisija lūdza Portugāles iestādes pierādīt, ka minētos pakalpojumus attiecībā uz importētajiem produktiem varēja izmantot tāpat kā attiecībā uz valsts izcelsmes produktiem.

(193)

Portugāles iestādes apstiprināja, ka nodeva, kas ieviesta ar 2003. gada dekrētlikumu, attiecās uz faktiski ģenerētajiem blakusproduktiem un ka attiecībā uz importētajiem produktiem minētos pakalpojumus varēja izmantot tādā pašā veidā. Turpretī Komisija konstatē, ka Portugāles iestādes nav iesniegušas aprēķinus šā apgalvojuma pamatojumam.

(194)

Pārbaudes datu trūkuma dēļ Komisija nevar izdarīt secinājumu, ka nodeva, kas ieviesta ar 2003. gada dekrētlikumu, atbilda summai par pakalpojumiem, kurus izmanto attiecībā uz importēto produktu radītajiem blakusproduktiem, un ka tāpēc importētie produkti varēja izmantot no atbalsta pasākuma finansētos pakalpojumus tāpat kā valsts izcelsmes produkti.

(195)

Komisija konstatē, ka taksācijas sistēma, kas izveidota, pamatojoties uz 2002. gada dekrētlikumu, un ar 2003. gada dekrētlikuma 3. panta 2. punktu un 5. panta 2. punktu izveidoto pārejas shēmu, neatbilst LESD 110. pantam, jo pastāv diskriminējošas sistēmas iespēja attiecībā uz produktiem, kas importēti no citām dalībvalstīm, kurām arī jāmaksā nodeva.

(196)

Komisija pauž nožēlu, ka Portugāle nelikumīgi piešķīrusi atbalstu kautuvju atkritumu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un iznīcināšanai, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu.

(197)

Atbalsta piešķiršanā kautuvju atkritumu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un iznīcināšanai ir ievērotas Kopienas normas atbalsta saņēmēju līmenī. Turpretī atbalsta finansēšana, izmantojot taksācijas sistēmu, kas izveidota, pamatojoties uz 2002. gada dekrētlikumu, un ar 2003. gada dekrētlikuma 3. panta 2. punktu un 5. panta 2. punktu izveidoto pārējas shēmu, nav saderīga ar iekšējo tirgu, jo tai var būt diskriminējoša ietekme attiecībā uz produktiem, kuri importēti no citām dalībvalstīm, par kuriem arī jāmaksā nodeva.

(198)

Komisija konkrētajā gadījumā uzskata, ka ir atbilstoši pieņemt nosacītu lēmumu, izmantojot iespēju, ko sniedz Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 4. punkts, atbilstīgi kuram pozitīvā lēmumā Komisija var ietvert nosacījumus, kurus ievērojot atbalsts uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, un noteikt pienākumus, kas tai ļauj uzraudzīt tās lēmuma izpildi.

(199)

Lai novērstu LESD 110. panta pārkāpšanas sekas un ar atpakaļejošu spēku novērstu iespējamo diskrimināciju, Portugālei Komisijas noteiktajā termiņā un atbilstoši Komisijas noteiktajiem nosacījumiem jāatmaksā tā nodevas daļa, ar kuru aplikti produkti, kas ievesti no citām dalībvalstīm. Pēc šā pārkāpuma novēršanas attiecīgais atbalsts būs saderīgs ar Līgumu.

(200)

Komisija nosaka tos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz minēto atmaksāšanu. Portugālei tām personām, kuras samaksājušas nodevu, jāatmaksā tā šīs nodevas daļa, kas uzlikta par produktiem, kuri ievesti no citām dalībvalstīm laikposmā no dienas, kad ar 2002. gada dekrētlikumu noteiktā nodeva tiek piemērota, līdz pēdējai šīs nodevas piemērošanas dienai, pirms izbeidzas ar 2003. gada dekrētlikumu ieviestā pārejas shēma. Šajā nolūkā Portugāle nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(1)

Pēc 2004. gada janvārī un februārī saņemtajām sūdzībām Komisija uzsāka iepriekšēju pārbaudi attiecībā uz atbalstu, kuru Beļģija piešķīrusi, lai segtu izmaksas par transmisīvās sūkļveida encefalopātijas skrīninga testiem liellopiem (turpmāk “GSE testi”).

(2)

Pēc šīm sūdzībām Komisija Beļģijas iestādēm 2004. gada 27. janvārī nosūtīja vēstuli, pieprasot tām informāciju par attiecīgo pasākumu. Tajā pašā laikā Beļģijas iestādes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 3. punktu paziņoja par tā atbalsta pasākumu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga dzīvniekiem finansēšanai (2004. gada 23. janvāra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 28. janvārī), kas reģistrēts ar numuru N 54/04.

(3)

Beļģijas iestādes Komisijai iesniedza rakstveida informāciju 2004. gada 6. februāra un 2004. gada 14. maija vēstulēs, kas reģistrētas attiecīgi 2004. gada 11. februārī un 2004. gada 19. maijā.

(4)

Ar 2004. gada 19. jūlija vēstuli Komisija informēja Beļģiju par to, ka pasākums ir pārcelts uz nepaziņoto atbalstu reģistru ar numuru NN 45/04, jo izrādījās, ka daļa finansējuma jau ir izmaksāta.

(5)

Beļģijas iestāžu un Komisijas dienestu neoficiālā sanāksme notika 2004. gada 1. septembrī.

(6)

Beļģijas iestādes ir sniegušas papildu informāciju 2004. gada 16. septembra un 2007. gada 22. februāra vēstulēs, kas reģistrētas attiecīgi 2004. gada 20. septembrī un 2007. gada 22. februārī.

(7)

Komisija 2008. gada 26. novembra vēstulē informēja Beļģiju par savu lēmumu attiecībā uz šo pasākumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Šo lēmumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo pasākumu.

(8)

Beļģija 2008. gada 19. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 26. decembrī, lūdza pagarināt termiņu atbildes sniegšanai. Šis pagarinājums tika piešķirts ar 2009. gada 13. janvāra vēstuli. Beļģija nosūtīja komentārus 2009. gada 25. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2009. gada 6. martā.

(9)

No ieinteresētajām personām Komisija apsvērumus nav saņēmusi.

(10)

Komisija 2009. gada 17. jūlija vēstulē uzdeva Beļģijai papildu jautājumus saistībā ar Beļģijas iesniegtajiem apsvērumiem. Beļģija 2009. gada 4. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2009. gada 8. septembrī, lūdza pagarināt termiņu atbildes sniegšanai. Komisija Beļģijas atbildi saņēma 2009. gada 16. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2009. gada 20. oktobrī.

(11)

Divas Beļģijas iestāžu un Komisijas dienestu tikšanās notika 2009. gada 2. oktobrī un 2009. gada 30. oktobrī.

(12)

Pēc šīm tikšanās reizēm Beļģija nosūtīja papildu informāciju 2009. gada 14. decembrī, kas reģistrēta 2009. gada 16. decembrī. Pēc Beļģijas konkurences iestāžu papildu izmeklēšanas par iespējamu aizliegtu vienošanos starp laboratorijām Beļģija 2010. gada 21. janvārī, 2010. gada 29. septembrī un 2011. gada 17. janvārī iesniedza pieprasījumus pagarināt termiņus. Komisija piešķīra šos termiņu pagarinājumus.

(13)

Pēdējo informācijas pieprasījumu Komisija nosūtīja 2011. gada 22. februārī, uz kuru Beļģijas iestādes atbildēja 2011. gada 6. aprīļa vēstulē. Komisija piešķīra papildu termiņa pagarinājumu, lai ļautu Beļģijai atbildēt uz jautājumiem, gaidot Beļģijas konkurences iestāžu izmeklēšanas rezultātus.

(14)

Beļģijas iestādes atbildēja 2011. gada 19. maija vēstulē, kura reģistrēta 2011. gada 25. maijā.

(15)

Komisija 2004. gada janvārī saņēma sūdzību par karaļa dekrēta projektu, kura mērķis bija ieviest parafiskālu maksājumu, lai finansētu GSE testus.

(16)

Pēc šīs sūdzības Komisijas dienesti Beļģijas iestādēm pieprasīja paskaidrojumus. Atbildot uz šo informācijas pieprasījumu, Beļģijas iestādes norādīja, ka kopš 2001. gada 1. janvāra GSE testi ir obligāti liellopiem, kas vecāki par 30 mēnešiem, un liellopiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, kuri nokaujami steidzamības kārtā (5). Tās arī paziņoja par karaļa dekrēta projektu attiecībā uz TSE skrīninga dzīvniekiem finansēšanu (turpmāk “karaļa dekrēts par TSE”). Šis karaļa dekrēta projekts ir reģistrēts ar numuru N 54/04. Beļģijas iestādes norādīja, ka šis jaunais karaļa dekrēta projekts ir grozījums karaļa dekrēta projektam, par kuru Beļģija paziņoja 2001. gadā un Komisija to apstiprināja 2002. gada 13. februāra lēmumā N 21/02 (6), kā arī citam projektam, kas neoficiāli apspriests ar Komisiju 2003. gadā. Tomēr neviens no šiem diviem projektiem netika īstenots, un dekrēts, par kuru paziņots 2004. gadā, bija to pārstrādātā versija.

(17)

No Beļģijas iesniegtās informācijas izriet, ka Valsts kase kopš 2001. gada 1. janvāra (7) ir segusi GSE testu izmaksas (t. i., paraugu ņemšanas un analīžu izmaksas). Kopš 2002. gada 1. janvāra, gaidot politisko lēmumu par saglabājamo finansēšanas sistēmu, testu izmaksas priekšfinansējuma veidā sedza Beļģijas Intervences un kompensāciju birojs (turpmāk “BIRB” ).

(18)

Pēc vairākām piezīmēm, kuras Komisijas dienesti izteica saistībā ar paziņoto karaļa dekrēta projektu (N 54/04), Beļģijas iestādes 2004. gada maijā iesniedza jaunu karaļa dekrēta projektu, kurā centās atbildēt uz Komisijas formulētajām piezīmēm un kurā bija paredzēta atlīdzības sistēma 10,70 euro apmērā par vienu liellopu, kas atvests kaušanai, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, un kuram ir jāveic GSE ātrais tests. Beļģijas iestādes norādīja, ka 2002. gada laikā veiktie un priekšfinansētie testi pilnībā tika finansēti, izmantojot netiešo valsts atbalstu, t. i., parafiskālus maksājumus. Turklāt Beļģijas iestādes norādīja, ka, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, tika finansēta maksimālā summa 40 euro apmērā par vienu testu, izmantojot parafiskālus maksājumus. Beļģijas iestādes iesniedza sīkas tabulas, kurās izklāstītas GSE testu izmaksas, sākot ar 2003. gadu, un plānu šo testu finansēšanai, izmantojot parafiskālus maksājumus un atlīdzības. Beļģijas iestādes norādīja, ka paredzētie finansēšanas režīmu īstenošanas datumi bija 2004. gada 1. jūlijs atlīdzībām un 2005. gada 1. janvāris parafiskāliem maksājumiem.

(19)

Paziņotajā karaļa dekrēta projektā bija norādīts, ka atbalsts jau ir bijis piešķirts un maksājumi iekasēti kopš 2002. gada 1. janvāra, pasākums 2004. gada 19. jūlijā tika reģistrēts kā nepaziņots ar numuru NN 45/04. Savukārt Beļģija atsauca paziņojumu, kas reģistrēts ar numuru N 54/04.

(20)

No informācijas, kuru Beļģija iesniedza 2004. gadā, izriet, ka galvenais nolūks bija veikt testu priekšfinansēšanu, kuras summa pēc tam būtu jāatmaksā, būtībā daļu iemaksu summas piesaistot priekšfinansēto testu izmaksu atmaksai.

(21)

Savā 2004. gada 16. septembra vēstulē Beļģijas iestādes paziņoja par jaunu karaļa dekrēta projektu, kurā doma par atlīdzību 10,70 euro apmērā par katru pārbaudīto liellopu ir palikusi spēkā arī nākotnei. Kopējā summa, kas norādīta šajā jaunajā karaļa dekrēta projektā, tiktu izlietota, lai finansētu GSE testus liellopiem, kas tiks nokauti, sākot ar dienu, kurā šis projekts stāsies spēkā. To summu atlīdzināšana, kas pārsniedz 40 euro, kuri atļauti 2002. gada 24. decembra Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu attiecībā uz TSE izmeklējumiem, dzīvniekiem, kas ir nobeigušies, un kautuvju atkritumiem (8) (turpmāk “TSE pamatnostādnes), un kuras ir bijušas priekšfinansētas pēc 2003. gada 1. janvāra, attiecās uz citu projektu, kurš tiks iesniegts Komisijai un kurā būs paredzēta priekšfinansējumu atmaksāšana. Šo karaļa dekrētu pieņēma 2004. gada 15. oktobrī, (9) un tas stājās spēkā 2004. gada 1. decembrī.

(22)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu iesniegto informāciju to priekšfinansēto izmaksu kopsumma, kuras pārsniedz maksimālo summu 40 euro apmērā, laikposmā no 2003. gada 1. janvāra (10) līdz 2004. gada 30. jūnijam bija 15 237 646 euro. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju, sākot ar 2004. gada 30. jūniju, maksimālā summa 40 euro apmērā tika ievērota (11).

(23)

Tajā pašā 2004. gada 16. septembra vēstulē Beļģijas iestādes iesniedza divus informācijas kopsavilkums saskaņā ar 19. pantu Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (12).

(24)

Uz šiem diviem pasākumiem attiecās divi atbrīvojumi – XA 53/04 un XA 54/04. Kā ir norādīts lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 19. punktā un turpmākajos punktos, pasākums, kam piemērojams atbrīvojums ar numuru XA 53/04, attiecas uz GSE testu priekšfinansēšanu (13) ar maksimālo atbalsta intensitāti 40 euro apmērā par vienu testu, un tas īstenots 2003. gada 1. janvārī. Šā pasākuma juridiskais pamats ir 2002. gada 27. decembra likums par vispārīgo izdevumu budžetu 2003. gadam. Pasākums, kam piemērojams izņēmums numur XA 54/04, paredz maksimālo atbalsta intensitāti 33,38 euro apmērā par vienu testu, un ir īstenots 2004. gada 15. oktobrī. Šim atbalsta pasākumam ir nenoteikts termiņš. Tā juridiskais pamats ir 2003. gada 27. decembra likums par vispārīgo izdevumu budžetu 2004. gadam.

(25)

Tajā pašā 2004. gada 16. septembra vēstulē, atbildot uz Komisijas dienestu uzdotajiem jautājumiem, Beļģijas iestādes norādīja, ka laboratorijām, kas izvēlētas testu īstenošanai, ir jāatbilst ļoti precīziem nosacījumiem, lai varētu veikt attiecīgās analīzes.

(26)

Drīz pēc 2004. gada 14. maija un 2004. gada 16. septembra vēstulēm Beļģijas iestādes paziņoja par diviem karaļa dekrētu projektiem par Pārtikas aprites nekaitīguma federālās aģentūras (turpmāk “AFSCA”) darbību finansēšanu. Šo pasākumu mērķis bija īstenot iemaksas un atlīdzības, kas segtu AFSCA darbības. Attiecībā uz tām tika pieņemts 2005. gada 9. novembra lēmums C(2005) 4203 par valsts atbalstu N 9/05 un N 10/05 (turpmāk “lēmums N 9/05 un N 10/05”), kas minēti lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Šie pasākumi tika pieņemti saskaņā ar 2005. gada 10. novembra karaļa dekrētu, kas paredz iemaksas, kuras paredzētas 2004. gada 9. decembra lēmuma par AFSCA finansēšanu 4. pantā (14), kā arī saskaņā ar 2005. gada 10. novembra karaļa dekrētu par atlīdzībām, kuras paredzētas 2004. gada 9. decembra lēmuma par AFSCA finansēšanu 5. pantā (15). Abi šie karaļa dekrēti ir stājušies spēkā 2006. gada 1. janvārī. Karaļa dekrēts par iemaksām paredzēja atcelt 21. apsvērumā minēto 2004. gada 15. oktobra karaļa dekrētu.

(27)

Konkrēti, karaļa dekrēts par atlīdzībām paredz lopkautuvēm pienākumu samaksāt atlīdzību 10,70 euro apmērā par katru pārbaudīto liellopu vai nepārnadzi. Karaļa dekrētā par iemaksām ir paredzēts finansēt daļu GSE testu, un to sedz dažādas nozares. GSE testa kopējās izmaksas ir 44,08 euro, no kuriem 12 euro par paraugu ņemšanu (kurus saskaņā ar karaļa dekrētu par atlīdzībām līdz 10,70 euro finansē lopkautuve, un 1,30 euro no iemaksas) un 32,08 euro finansē no iemaksas, un AFSCA maksā tieši laboratorijām. Lēmumā N 9/05 un N 10/05 Komisija secināja, ka AFSCA finansēšana ar atlīdzībām nav valsts atbalsts, ka vispārīgu kontroļu izlases veidā finansēšana ar vienotas likmes iemaksām nav valsts atbalsts, ka daļas GSE testu izmaksu finansēšana no iemaksām ir saderīgs valsts atbalsts un ka citu, ar ražošanu/tirdzniecību saistītu testu kontroļu finansēšana ir saderīgs valsts atbalsts.

(28)

Komisija 2006. gada decembrī nosūtīja Beļģijai jaunus jautājumus par lietu NN 45/04. Šie jautājumi attiecās lielākoties uz to summu atmaksu, kuras kopš 2003. gada 1. janvāra samaksātas kā priekšfinansējums.

(29)

Savā 2007. gada 22. februāra vēstulē Beļģijas iestādes norādīja vēlmi 15 gadu laikposmā īstenot pilnīgu visu to izdevumu atmaksu, kas saistīti ar GSE analīzēm. Praktiski tika īstenota solidāra atgūšanas sistēma, izmantojot jauno AFSCA finansēšanas sistēmu. Sākot ar 2006. gada 1. janvāri, katrs uzņēmējs veica iemaksu AFSCA un viena daļa šīs iemaksas tika novirzīta to iepriekšējā laikposma izmaksu atmaksai, kuras saistītas ar GSE testu priekšfinansējumu,. Šajā sistēmā ieguldījumu veica arī visi aktīvie uzņēmēji, kuriem attiecīgajā laikposmā bija liellopi.

(30)

Saskaņā ar sūdzībām par karaļa dekrēta par TSE projektu iemaksu piemēro visu veidu dzīvniekiem, kurus kauj Beļģijas lopkautuvēs, un to piemēros arī importētajiem produktiem. Kāds sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ievērojams procentuālais apjoms Beļģijas lopkautuvēs nokauto dzīvnieku ir no citām dalībvalstīm. Sūdzību iesniedzēji uzskata, ka iemaksa bija diskriminējoša attiecībā pret ievestajiem dzīvniekiem, jo šos ieņēmumus izmanto, lai atgūtu izmaksas par GSE testiem, kas veikti Beļģijas liellopiem.

(31)

Pirmkārt, ir jāprecizē, ka oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšana attiecas uz atbalstu TSE skrīninga veikšanai dzīvniekiem Beļģijā kopš 2001. gada 1. janvāra, kā arī šā atbalsta finansēšanas mehānismiem, izņemot atbalstu, kas ir apstiprināts saskaņā ar Komisijas lēmumu sakarā ar to, ka ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Konkrēti, tas nozīmē, ka atbalstu, kas apstiprināts saskaņā ar lēmumu N 9/05 un N 10/05 (kurš saistīts ar iemaksām un atlīdzībām, ar ko finansē AFSCA) neizvērtēs attiecībā uz atbilstību atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamajiem noteikumiem saistībā ar valsts atbalstu. Tādēļ šis lēmums ir saistīts vienīgi ar atbalstu, kurš finansē GSE testus laikposmā no 2001. līdz 2006. gadam, kā arī ar tā finansēšanas sistēmu, ņemot vērā to, ka GSE testu atbalsts šajā laikposmā tika priekšfinansēts un, ka šis priekšfinansējums ir atmaksājums vairāku gadu laikā.

(32)

Skaidrības labad ir jāatgādina terminoloģiskā atšķirība starp atlīdzību un iemaksu: pirmkārt, ir nodevas jeb atlīdzības, kas sedz izmaksas par sniegtu pakalpojumu. Šajā gadījumā tie ir 10,70 euro, un tie tiek iekasēti kopš 2004. gada 1. decembra, pamatojoties uz karaļa dekrētu par TSE, un vēlāk – pamatojoties uz karaļa dekrētu par atlīdzībām AFSCA finansēšanai. Otrkārt, ir nodevas jeb iemaksas, kuras iekasē, pamatojoties uz karaļa 2005. gada 10. novembra dekrētu, tās iekasē AFSCA, un tās ir jāmaksā uzņēmumiem, kas atrodas Beļģijas teritorijā un darbojas septiņās nozarēs (sk. lēmuma N 9/05 un N 10/05 29. apsvērumu).

(33)

Komisija savā lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu konstatēja, ka atbalsta pasākumus GSE testu finansēšanai Beļģijā finansē un finansēja, izmantojot subsīdijas un parafiskālu maksājumu sistēmu, ko veido gan atlīdzības, gan iemaksas. Daļa šo atlīdzību un iemaksu ienākumu bija paredzēta testu priekšfinansējuma atmaksai.

(34)

Komisija uzsvēra vairākas problēmas un norādīja, ka tai trūkst informācijas, lai varētu pabeigt attiecīgo pasākumu galīgo novērtējumu: pirmkārt, rodas jautājumi par to, ka pastāv priekšrocības pakalpojumu saņēmējiem. Patiesībā nav skaidrs, vai atlīdzības par GSE testiem sedza testu izmaksu daļu, kuru nesedza saderīgais valsts atbalsts. Nav zināmas ne šo testu precīzas izmaksas, ne papildu finansējuma avots gadījumā, ja atlīdzības nebija pietiekamas, lai segtu GSE testu kopējās izmaksas. Tāpat nav noskaidrots, vai nosacījumi, ar kādiem AFSCA sniedza pakalpojumus, atbilda tirgus cenai, jo īpaši tādēļ, ka Beļģijas iestādes nebija skaidri norādījušas, vai laboratoriju izvēle tikusi veikta atklātā un pārredzamā procedūrā.

(35)

Otrkārt, nav skaidrs nodevu mehānisms: proti, nav skaidri noteikti saņēmēji un maksātāji, kā arī nav skaidrs mehānisms, kā atmaksājams GSE testu izmaksu priekšfinansējums. Vēl rodas papildu jautājumi par nosacījumiem, kuriem ir jāatbilst parafiskāliem maksājumiem, lai tos varētu uzskatīt par atbilstīgiem noteikumiem saistībā ar valsts atbalstu, jo īpaši attiecībā uz importēto produktu izslēgšanu no parafiskāliem maksājumiem, attiecībā uz jautājumu par to, vai par eksportētiem produktiem ir saņemti atbalsta pasākumi, kurus finansē no nodokļiem, un vai nodevas ietekmē galaproduktu cenas, ņemot vērā to, ka to nosaka pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas brīvajā tirgū.

(36)

Beļģijas apsvērumi, atbildot uz Komisijas izteiktajām šaubām lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, Komisijai tika iesniegti 2009. gada 27. februārī. Tos var apkopot šādi:

(37)

Vispirms Beļģija apstrīd to, ka Komisija GSE testu finansēšanu kvalificē kā valsts atbalstu, jo šie testi bija obligāti. Beļģija norāda, ka pienākums veikt GSE testus ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (16) ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību. Pamatojot savu tēzi, tā citē divus spriedumus (17), kuros Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka sabiedrības veselības aizsardzības labā veiktu kontroļu izmaksas nevar uzskatīt par kompensāciju par pakalpojumu un ka iestādei pašai ir jāsedz šīs izmaksas. Beļģija atzina, ka attiecīgie spriedumi attiecās uz preču brīvu apriti, nevis uz valsts atbalstu, bet tā uzskata, ka pamats ir attiecināms arī uz valsts atbalstu.

(38)

Turklāt Beļģija norāda, ka, tā kā Regulā (EK) Nr. 999/2001 nav noteikts, ka kontroles izmaksas ir jāsedz uzņēmumiem, dalībvalsts var lemt par GSE testu finansēšanas “parasto” sistēmu. Beļģija uzskata, ka valsts atbalstam raksturīgie selektivitātes kritēriji savukārt ir jāizvērtē attiecībā pret parasto sistēmu (18). Runa par valsts atbalstu var būt vienīgi tiktāl, ciktāl dažas nozares vai uzņēmumi saņem labvēlīgāku attieksmi, salīdzinot ar parasto sistēmu, kuru ir izvēlējusies Beļģija. Beļģija norāda, ka Komisija, šķiet, uzskata, ka normai ir jābūt tādai, ka izmaksas sedz lauksaimnieki, taču no piemērojamajiem tiesību aktiem tas neizriet. Ja atšķirīgas GSE testu finansēšanas sistēmas var izraisīt konkurences kropļošanu, Beļģija uzskata, ka tas būtu jārisina, veicot tiesību aktu saskaņošanu (19), bet tas nekādā veidā nav saistīts ar valsts atbalsta problēmu. Beļģija citēja arī spriedumu lietā GEMO (20), taču uzskatīja, ka tas nemaina tās pieeju konkrētajā gadījumā. Savā 2009. gada 16. oktobra vēstulē Beļģija atkārtoja, ka tā nepiekrīt tam, ka Komisija savā lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu to ir kvalificējusi kā valsts atbalstu. Tomēr sadarbības labad Beļģija centās izprast Komisijas loģisko pamatojumu, lai paskaidrotu punktus, kas ierosināti lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(39)

Beļģija uzskata, ka atlīdzība 10,70 euro apmērā par vienu pārbaudīto liellopu nav uzskatāma par valsts atbalstu.

(40)

Beļģija norāda, ka jautājums par valsts atbalstu var būt vienīgi tiktāl, ciktāl tiek piešķirtas priekšrocības par labu vienam vai vairākiem uzņēmumiem. Tātad atlīdzības gadījumā jautājums par priekšrocību var rasties vienīgi gadījumā, ja saņemtā priekšrocība ir augstāka par maksāto summu. Ja vienu daļu GSE testu finansē iestādes, galīgā priekšrocība, kuru saņem lauksaimnieks, atbilst testa izmaksām pēc samaksātās atlīdzības atskaitīšanas.

(41)

Beļģija šo argumentāciju virza vēl tālāk, apgalvojot, ka atgūšanas gadījumā lauksaimniekam nāktos pieprasīt augstāku kopējo maksājumu. Patiesībā, ja ir jāatmaksā kopējās testa izmaksas, tas nozīmē, ka beigās šīm izmaksām ir jāpieskaita atlīdzības summa, kura jau ir samaksāta.

(42)

Beļģija uzsver, ka tiesas praksē jautājums par valsts atbalstu ir vienīgi tiktāl, ciktāl ienākumus no maksām izmanto par labu īpašai grupai, nevis lai vienlīdzīgi sniegtu labumu visiem, kas ir veikuši maksājumus (21). Konkrētajā gadījumā atlīdzība 10,70 euro apmērā par vienu pārbaudīto liellopu ir piemērota uzņēmumiem, kas saistīti ar liellopu gaļas ražošanu. 10,70 euro, kurus izmanto testa veikšanai, nav nekāda ekonomiska priekšrocība, un tādēļ tā nav uzskatāma par valsts atbalstu LESD 107. panta nozīmē.

(43)

Beļģija uzskata, ka Komisija savā lēmumā N 9/05 un N 10/05 to ir pamatojusi līdzīgi. Beļģija norāda, ka šajā lēmumā atlīdzība 10,70 euro apmērā netika uzskatīta par valsts atbalstu (sk. lēmuma 98. apsvērumu). Līdzīga argumentācija ir ievērota arī lēmumā N 21/02, kur daļa GSE testu izmaksu, kuras daļēji sedz no nozares maksājumiem, netika uzskatīta par valsts atbalstu.

(44)

Savā 2009. gada 16. oktobra vēstulē Beļģijas iestādes norādīja, ka atlīdzība bija jāmaksā lauksaimniekiem, un attiecās uz daļu GSE testu saimniecisko izmaksu. Atbildot uz Komisijas uzdoto jautājumu par to, vai atlīdzības summa atbilda laboratoriju sniegto pakalpojumu reālajām saimnieciskajām izmaksām, Beļģija atbildēja, ka atlīdzība bija saistīta tikai ar daļu GSE testu izmaksu, kā ir norādīts lēmumā N 9/05 un N 10/05. Komisijas argumentācija tajā pašā lēmumā, 61. līdz 66. apsvērumā, un kurā tika izdarīti secinājumi par līdzvērtību starp sniegtajiem pakalpojumiem un atlīdzību summu, bija saistīta ar citiem pakalpojumiem, nevis GSE testiem. Beļģija atkārto, ka attiecībā uz GSE testiem lēmumā N 9/05 un N 10/05 ir secināts, ka pakalpojums GSE testu veidā gan ir valsts atbalsts, bet ka atlīdzības summa (t. i., 10,70 euro) nav atbalsts, un tādēļ ir jāatņem no testu izmaksām.

(45)

Beļģija atsaucas uz 132. punktu Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (22) (turpmāk “lauksaimniecības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam”), kur ir norādīts, ka 40 euro par vienu testu “atbilst izdevīgākajai Kopienā pašlaik piedāvātajai cenai”. Kopš 2005. gada jūlija AFSCA piedāvātās cenas ir zemākas par 40 euro. Beļģijas iestādes uzskata, ka tas nozīmē, ka Beļģijā praktizētās cenas ir atbilstošas tirgus cenām. Lēmumā N 9/05 un N 10/05 Komisija atzina, ka laboratorijas ir izvēlētas atklātās, pārredzamās un nediskriminējošās procedūrās un ka nevar uzskatīt, ka pakalpojumu sniedzēji (tas ir, laboratorijas) saņem valsts atbalstu. Kopš tā laika situācija nav mainījusies. Turklāt Beļģijas konkurences iestādes šobrīd veic izmeklēšanu par laboratoriju vienošanos par cenām saistībā ar GSE testiem. Beļģijas iestādes uzskata, ka tas skaidri liecina, ka tās nekādā veidā nevēlas laboratorijām maksāt augstākas cenas. Savā 2009. gada 16. oktobra vēstulē Beļģijas iestādes norādīja, ka tiks veikta izmeklēšana saistībā ar iespējamu vienošanos starp laboratorijām par cenām un ka šai izpētei būtībā vajadzētu beigties 2010. gada pirmajā ceturksnī.

(46)

Beļģijas iestādes norādīja, ka importam un eksportam iemaksas un atlīdzības nekad nav tikušas piemērotas. Iemaksas ir jāveic vienīgi uzņēmumiem, kas atrodas Beļģijā, un atlīdzības maksājumu 10,70 euro apmērā piemēro vienīgi attiecībā uz tiem liellopiem, kurus nokauj Beļģijā un kuri ir vecāki par 30 mēnešiem.

(47)

Beļģija uzsvēra, ka Komisija jau ir pārbaudījusi šos pasākumus lēmuma N 9/05 un N 10/05 ietvaros un ir secinājusi, ka iemaksas nav diskriminējošas attiecībā pret importētajiem vai eksportētajiem produktiem un nav pretrunā Līguma noteikumiem.

(48)

Beļģijas iestādes norāda, ka lopkautuves atlīdzību izmaksas pārnes uz saviem klientiem tāpat, kā jebkurš parasts uzņēmums pārnes radušos izdevumus uz saviem klientiem. Tādēļ šādai pārnešanai ir izmantojami parastie tirgus mehānismi. Turklāt tas, ka atlīdzības izmaksas tiek izdalītas kā atsevišķs punkts faktūrrēķinos, kurus iesniedz ražotājiem, ir ierasta prakse. Attiecībā uz to Beļģija citē lēmuma N 9/05 un N 10/05 93. un 95. apsvērumu, kur TSE pamatnostādņu 25. punktā paredzētie kritēriji ir uzskatīti par izpildītiem.

(49)

Beļģija norāda, ka MVU Beļģijā ir visi lauksaimnieki, kas izpilda šādus nosacījumus: tie nodarbina mazāk par 250 cilvēkiem, to gada apgrozījums nepārsniedz 40 miljonu euro vai gada kopējā bilance nepārsniedz 27 miljonus euro, un uzņēmuma 25 % vai vairāk nav tāda cita uzņēmuma vai citu uzņēmumu īpašumā, kuri nav MVU.

(50)

Par laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 1. janvārim Beļģija nesniedz nekādus īpašus komentārus, jo Komisija pati ir izdarījusi secinājumus par iespējamu saderību lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu 80. apsvērumā. Tomēr tā norāda, ka atbalsts nebija lielāks par 100 % no izmaksām, kas bija radušās, un piedāvāja vajadzības gadījumā par to sniegt vairāk informācijas.

(51)

Tomēr Beļģija uzstāj, ka šādu informāciju tā sniegtu vienīgi pakārtoti, jo tās sākotnējais uzskats ir tāds, ka šajā gadījumā nevar būt jautājuma par valsts atbalstu, jo Beļģija pati var izlemt, kādā veidā tā finansē GSE testus.

(52)

Beļģija norāda, ka laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. janvārim nav maksāts neviens atbalsts, kas pārsniegtu 100 % testa izmaksu. Beļģija atsaucas uz lēmumu N 9/05 un N 10/05, kurā šis jautājums jau ir izskatīts.

(53)

Attiecībā uz laikposmu, kas ir sācies 2007. gada 1. janvārī, Beļģija nekad nav piešķīrusi atbalstu, kas pārsniegtu 40 euro, ņemot vērā to, ka testu izmaksas bija zemākas par 40 euro.

(54)

Savu apsvērumu pielikumā Beļģija iesniedza to pasākumu detalizētu hronoloģiju, kas īstenoti saistībā ar GSE testu finansēšanu. Tā kā liela daļa šīs informācijas ir iekļauta šā lēmuma aprakstošajā daļā, šajā sadaļā hronoloģija nav plaši izklāstīta. Tomēr daži elementi turpmāk ir aprakstīti.

(55)

GSE testu finansēšanas hronoloģija ir šāda:

(56)

GSE testu cenas ir šādas:

(57)

Beļģija 2009. gada 16. oktobra vēstulē, atbildot uz jautājumiem, kurus Komisija uzdeva 2009. gada 24. jūlijā pēc Beļģijas iesniegtajiem apsvērumiem, sniedza vairākus precizējumus. Pirmkārt, Beļģija atkārtoti norādīja uz savu viedokli, saskaņā ar kuru dalībvalstij nav pienākums GSE testu izmaksas likt apmaksāt uzņēmumiem. Attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzības izmaksām, kontroles izmaksas, kuras uzlikušas valsts iestādes, nevar uzskatīt par atlīdzību par pakalpojumu, un tās nevar uzlikt uzņēmumiem. Tomēr sadarbības labad tā nolēma atbildēt uz Komisijas jautājumiem, pieņemot argumentāciju, kas pausta lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(58)

Attiecībā uz Kopienas finansējuma daļu Beļģija apliecināja, ka tas ir bijis iekļauts iepriekš paziņotajos skaitļos.

(59)

Pēc tam Beļģija norādīja, ka attiecībā uz finansējumu laikposmā no 2004. gada 30. jūnija līdz 2005. gada 31. decembrim to īstenoja AFSCA, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem finansējuma avotiem un tiem, ko tā pārņēma no iepriekšējām vienībām, no kurām tā veidojusies. Šajā laikposmā nebija parafiskālu maksājumu.

(60)

Komisija uzdeva jautājumus par 15 237 646 euro saistību ar 67 156 527,65 euro, kas minēta Beļģijas komentāros (sk. 55. apsvērumu). Beļģija atbildēja, ka 15 237 646 euro ir 67 156 527,65 euro neatņemama sastāvdaļa. Turklāt Beļģijas iestādes norādīja, ka vēlas veikt aprēķinus, lai pārbaudītu minētās summas pareizību.

(61)

Attiecībā uz atlīdzībām Beļģija norādīja, ka tās bija jāsedz lauksaimniekiem un ka tās nevarēja būt valsts atbalsts. Beļģija saistībā ar to atsaucās uz lēmumu N 9/05 un N 10/05, kurā bija norādīts, ka no kopējās cenas 44,08 euro apmērā valsts atbalsts ir tikai 33,38 euro. 10,70 euro nav valsts atbalsts, un tādēļ, novērtējot atbilstību maksimālajai intensitātei 40 euro apmērā par vienu testu, tie tika atskaitīti no testa cenas.

(62)

Ir lietderīgi atgādināt, ka Beļģija norādīja, ka vienīgā atšķirība, salīdzinot ar sistēmu, kuru Komisija apstiprināja lēmumā N 9/05 un N 10/05, ir atlīdzības summas indeksācija no 10,70 euro līdz 11,07 euro.

(63)

Savā 2009. gada 1. decembra vēstulē Beļģija sniedza labojumus skaitļiem, kurus iepriekš bija iesniegusi attiecībā uz veikto testu skaitu. Tā norādīja, ka šie skaitļi aizstāj tos, kuri bija sniegti iepriekš vēstulēs, kas sūtītas pirms un pēc lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(64)

Izmaiņu pamatā ir tas, ka iepriekš vērā ņemtais paraugu skaits ir bijis kļūdains. Patiesībā pirmo aprēķinu pamatā ir bijis teorētisks skaits – trīs paraugi stundā, lai gan īstenībā uz vietas tika ņemti 12 paraugi stundā. Tas, ka pieauga testu skaits stundā, rezultātā samazināja katras paraugu ņemšanas izmaksas, kas savukārt ietekmēja kopējo izmaksu līmeni vienam testam, jo daļu testa izmaksu veidoja stundas izmaksas, kas samazinājās tādēļ, ka vienas stundas laikā tika ņemts vairāk paraugu. Turklāt, arī pārskatot 2003. un 2004. gadā nokauto dzīvnieku kopējo skaitu, tas izrādījās mazāks, salīdzinot ar skaitļiem, kas iesniegti iepriekš. Skaitļi, kas minēti Beļģijas 2009. gada 1. decembra vēstulē, ir skaitļi, kas paziņoti Komisijai par 2003. un 2004. gadu un attiecas uz liellopiem, kas nokauti lietošanai pārtikā.

(65)

Pamatojoties uz 64. apsvērumā norādīto tabulu, Beļģija secina, ka kopš 2004. gada 1. jūlija kopējās izmaksas par GSE testiem ir mazākas par 40 euro.

(66)

Tādēļ Beļģijas iestādes iesniedza arī labojumus tabulai, kas iesniegta pirms oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas un iekļauta lēmuma par uzsākšanu 25. apsvērumā. Pēdējie iesniegtie skaitļi ataino reālo situāciju, nevis aplēses, kā tas bija iepriekš. No šīs informācijas izriet, ka kopējā priekšfinansētā summa ir nevis 15 237 789,90 euro, kā bija lēsts iepriekš, bet gan 6 619 810,74 euro.

(67)

Tāpat Beļģija norāda, ka tad, ja Beļģijas konkurences iestāžu izmeklēšana atklās, ka laboratoriju veikto GSE testu cenas bija paaugstinātas iespējamas nelikumīgas laboratoriju savstarpējas vienošanās dēļ, tā apņemas atgūt pārmaksātos līdzekļus, nepieciešamības gadījumā uzsākot tiesvedības procedūras kompetentajās tiesās.

(68)

Savā 2011. gada 6. aprīļa vēstulē Beļģijas iestādes atkārtoti apstiprināja, ka atlīdzība 10,70 euro apmērā bija paredzēta vienīgi tam, lai GSE testu apmaksātu saņēmējs, kas to saņēma konkrētajā brīdī, un tas nebija kā iepriekšējo GSE testu priekšfinansējuma atmaksa.

(69)

Tajā pašā 2011. gada 6. aprīļa vēstulē Beļģijas iestādes norādīja, ka BIRB priekšfinansētā kopējā summa bija 67 156 527,65 euro. AFSCA daļu šo summas atmaksāja šādi:

(70)

Beļģija norādīja, ka valdība ir nolēmusi atlikt priekšfinansējuma atmaksu BIRB un ka tā rezultātā atgūtās summas tiks iekļautas AFSCA pozitīvajā bilancē. Šī bilance ir uzskatāma par GSE testu atmaksu.

(71)

Attiecībā uz GSE testu izmaksām, kuras sedz ražotāji, Beļģija vēlreiz apstiprināja, ka nav īpašas sistēmas, kas noteiktu lopkautuvēm par pienākumu izrakstīt ražotājiem faktūrrēķinus par atlīdzības summu par GSE testu, bet, ka tas tiek darīts pašiniciatīvas kārtā. Beļģija iesniedza dažus rēķinu piemērus, no kuriem skaidri izriet, ka atlīdzības summas faktūrkreditēšana tiek veikta kā atsevišķa sadaļa faktūrrēķinā. Tā ir pirkuma pavadzīme, ko lopkautuve izsniedz ražotājam, un atlīdzības summa tajā ir atvilkta no kopējās summas, kas kautuvei ir jāmaksā ražotājam par dzīvnieka iegādi. Beļģija norāda, ka tas ir pierādījums tam, ka ražotājs ir galīgā persona, kam jāatlīdzina GSE testu izmaksas AFSCA.

(72)

Pēdējā – 2011. gada 25. maija – vēstulē Beļģijas iestādes norādīja, ka atbalsta summas varētu būt veidotas, piemērojot de minimis atbalsta kumulēšanu, kā paredzēts Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (24), ar saderīgu atbalstu 40 euro apmērā par vienu testu laikposmā, kurā regula bija piemērojama.

(73)

Šīs procedūras ietvaros Komisija no ieinteresētām trešām personām nevienu komentāru nav saņēmusi.

(74)

Beļģija vispirms savos komentāros par lēmumu sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru norādīja, ka tā uzskata, ka GSE testu izmaksas ir jāfinansē dalībvalstīm, jo tie ir obligāti, un ka neviens Kopienas tiesību akts neparedz, ka kontroles izmaksas ir jāsedz uzņēmumiem. Tomēr lauksaimniecības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam un Komisijas prakse skaidri liecina, ka testu dažādie izmaksu līmeņi var radīt konkurences izkropļojumus un ka lielākā daļa dalībvalstu piešķir atbalstu, lai segtu šo testu izmaksas, tādēļ ir nepieciešams reglamentēt to intensitāti, lai ierobežotu konkurences izkropļošanu, ko izraisījis atbalsts. Proti, TSE pamatnostādnēs ir skaidri noteikts, ka valstu piešķirtie atbalsti rada konkurences izkropļošanas risku. Piemēram, TSE pamatnostādņu 24. punktā ir minēts, ka “sākot ar 2003. gada 1. janvāri attiecībā uz obligātajām GSE pārbaudēm liellopiem, kurus kauj lietošanai pārtikā, tiešais un netiešais valsts atbalsts, tostarp Kopienas maksājumi, kopumā nedrīkst pārsniegt 40 euro par vienu testu. Pienākums veikt pārbaudi var būt balstīts uz Kopienas vai valsts tiesību aktiem.” Dalībvalstis tika iepazīstinātas ar šīm pamatnostādnēm un aicinātas veikt lietderīgus pasākumus, lai to shēmas būtu atbilstīgas pamatnostādnēm. Tāpat, attiecībā uz lauksaimniecības pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, valsts atbalsta kvalificēšana attiecībā uz GSE testiem ir iekļauta 132. punkta f) un turpmākajos apakšpunktos. Turklāt ir svarīgi uzsvērt, ka Beļģijas iestādes nepārsūdzēja lēmumu N 9/05 un N 10/05, kurā daļa GSE testu finansējuma tika kvalificēta kā atbalsts, kas netieši nozīmē, ka Beļģijas iestādes pieņēma to, atbalsts GSE testu finansēšanai tika kvalificēts kā valsts atbalsts.

(75)

No šiem faktiem var secināt, ka tam, ka Beļģija apstrīd to, ka atbalsts GSE testu finansēšanai tiek kvalificēts kā valsts atbalsts tādēļ, ka šie testi ir obligāti, nav nekāda pamata, ņemot vērā jau daudzus gadus piemērojamos un piemērotos tiesību aktus.

(76)

Tādēļ Komisija attiecīgos pasākumus pārbauda saskaņā ar LESD 107. pantu. LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja vien Līgums neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud izraisīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(77)

Lai uz pasākumu attiektos LESD 107. panta 1. punkts, ir jābūt kumulatīvi izpildītiem četriem nosacījumiem: 1) pasākums ir jāfinansē valstij vai no valsts līdzekļiem un tam jābūt attiecināmam uz valsti; 2) tam izlases veidā ir jāattiecas uz konkrētiem uzņēmumiem vai ražošanas nozarēm; 3) tam ir jārada ekonomiska priekšrocība uzņēmumiem, kas to saņem; 4) tam ir jāiespaido tirdzniecība Savienībā un jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumu.

(78)

Turpmākajos apsvērumos šie četri kritēriji tiek piemēroti pasākumiem, kas varētu būt uzskatāmi par valsts atbalstu.

(79)

Kā ir norādīts 55. apsvērumā, GSE testu izmaksu finansēšanai tika izmantotas vairākas finansēšanas sistēmas. Pārbaudot kritēriju par valsts līdzekļu esamību, šajā lēmumā ir aplūkoti dažādi GSE testu finansēšanas veidi.

(80)

Laikposmā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim GSE testu izmaksas pilnībā finansēja Valsts kase. Šajā gadījumā nav nekādu šaubu, ka finansēšanai tika izmantoti valsts līdzekļi.

(81)

Nākamajā laikposmā, t. i., no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam, gaidot strukturālu risinājumu testu finansēšanai, testus priekšfinansēja BIRB. BIRB ir federāla valsts iestāde, kurai ir juridiskās personas statuss un kura izveidojusies, pārveidojot bijušo Beļģijas Ekonomikas un lauksaimniecības biroju (OBEA) un bijušā Centrālā kvotu un licenču biroja (OCCL) lauksaimniecības nodaļu. Tā ir B kategorijas daļēji valsts struktūra, kas atrodas lauksaimniecības un vidusšķiras ministra pakļautībā. BIRB ir maksājumu aģentūra kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros un to finansē ELVGF (25). Tam var uzdot uzdevumus, kas izriet no federālās valdības vai reģionālo valdību lauksaimniecības politikas. Lai varētu sabalansēt savu administratīvo budžetu, BIRB rīcībā ir valdības dotācija, kas iekļauta tās uzraudzības budžetā federālā līmenī (Ekonomikas federālais valsts dienests) un zināmi pašu ieņēmumi (ienākumi no dažām atlīdzībām un no ierobežotiem kapitāla ieguldījumiem). Ņemot vērā iepriekš minēto, finansējums ar BIRB starpniecību ir finansējums no valsts līdzekļiem.

(82)

No 2004. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. novembrim testus priekšfinansēja AFSCA. Tajā laikā spēkā esošajos tiesību aktos (t. i., galvenokārt 2000. gada 4. februāra likums par AFSCA dibināšanu (26) bija norādīts, ka AFSCA finansē galvenokārt dažādi ienākumi, piemēram, ienākumi no nodevām, nodokļiem un atlīdzībām, administratīvām sodanaudām, gadījuma ienākumi, ziedojumi, novēlējumi utt. (27). AFSCA ir valsts iestāde, kurai ir juridiskās personas statuss, kas klasificēta A kategorijā, kura paredzēta 1954. gada 16. marta likumā par noteiktu sabiedrisko organizāciju kontroli (28). No šiem apsvērumiem izriet, ka finansējumu, kuru piešķīrusi AFSCA, veido valsts līdzekļi un ka par to piešķiršanu lemj valsts iestāde – AFSCA, kas pakļauta par sabiedrības veselību atbildīgajam ministram.

(83)

Attiecībā uz laikposmu no 2004. gada 1. decembra (datuma, kad stājās spēkā karaļa 2004. gada 15. oktobra dekrēts) līdz 2005. gada 31. decembrim (datumam, kad stājās spēkā 2005. gada 10. novembra karaliskie dekrēti) GSE testus finansēja par atlīdzību 10,70 euro apmērā par katru izmeklēto liellopu, ko papildināja AFSCA finansējums no tās rezervēm un no atmaksājama avansa, ko tās rīcībā nodeva Valsts kase.

(84)

AFSCA piešķirtais daļējais finansējums no pašas fondiem ir uzskatāms par valsts līdzekļiem (sk. 82. apsvērumu).

(85)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai atlīdzības ir uzskatāmas par valsts līdzekļiem, runa par valsts līdzekļiem var būt tad, ja ir zināms, ka atlīdzības nesedz visas reālās izmaksas par pakalpojumiem, kuru segšanai tās paredzētas. Patiesībā, ja nav atbilstības starp sniegtā pakalpojuma izmaksām un atlīdzību, atlikums veido valsts līdzekļus, kuri var būt tās valsts struktūras rīcībā, kurai atlīdzība tiek samaksāta. Tādēļ ir svarīgi pārbaudīt, vai atlīdzības, kas samaksātas AFSCA par GSE testiem, ir maksājumi par AFSCA pakalpojumiem, kas reāli sniegti uzņēmumiem, un vai tie ir balstīti uz tirgus cenām vai ne (sk. lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu 54. apsvērumu). Šis jautājums ir apskatīts turpmāk, pārbaudot priekšrocību jēdzienu.

(86)

Attiecībā uz laikposmu pēc 2005. gada 10. novembra karaļa dekrētu stāšanās spēkā, t. i., laikposmu, kas sākās 2006. gada 1. janvārī, ir jāpārbauda, vai atlīdzības un iemaksas, kuras noteica šie dekrēti, ir uzskatāmas par valsts līdzekļiem. Šis jautājums jau ir pārbaudīts saistībā ar lēmumu N 9/05 un N 10/05. 44. apsvērumā ir vispārīgi norādīts, ka iemaksas ir uzskatāmas par valsts līdzekļiem un ka atlīdzības varētu uzskatīt par valsts līdzekļiem, ja izrādītos, ka šīs atlīdzības nesedz visas reālās izmaksas par pakalpojumiem, kuru apmaksai tās ir paredzētas. GSE testu gadījumā tie daļēji ir finansēti no atlīdzībām un daļēji no iemaksām. Lēmumā N 9/05 un N 10/05 bija secināts, ka daļas GSE testu finansējums, izmantojot atlīdzības, nav uzskatāms par valsts atbalstu, un ka finansējums, izmantojot iemaksas, ir saderīgs valsts atbalsts. Kā ir norādīts lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu 34. apsvērumā, šis lēmums neattiecas uz atbalstu, kas apstiprināts Komisijas lēmumā, un tādēļ šeit netiks pārbaudīts atkārtoti.

(87)

Tomēr, ņemot vērā informāciju, kuru Beļģija sniedza pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, ir apstiprinājies, ka ienākumi no iemaksām daļēji ir izmantoti 2005. un 2006. gadā, lai atmaksātu GSE testu priekšfinansējumu, kas pārsniedza 40 euro laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 1. decembrim. Tomēr tas nav pieminēts lēmumā N 9/05 un N 10/05. Rezultātā daļa iemaksu tika izmantotas, lai finansētu GSE testus, kuri veikti laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 1. decembrim, ar mērķi no lauksaimniekiem neindividuāli atgūt obligāto GSE testu priekšfinansētās izmaksas, kas pārsniedz maksimālo summu 40 euro.

(88)

Daļas ieņēmumu no šīm iemaksām izmantošana, lai atmaksātu testu priekšfinansējumu, nekādā veidā nemaina valsts līdzekļu klasifikāciju, kāda tā ir lēmumā N 9/05 un N 10/05.

(89)

Pārbaudot priekšrocību esību, ir svarīgi, pirmkārt, izšķirt pasākumus, kas finansēti par valsts līdzekļiem, tostarp iemaksas, un pasākumus, kas finansēti par atlīdzībām.

(90)

Attiecībā uz pasākumiem, kas finansēti par valsts līdzekļiem, ieskaitot iemaksas, Komisija vienmēr ir uzskatījusi (29), ka tad, ja valsts finansē to obligāto kontroļu izmaksas, kas attiecas uz produktu ražošanu vai tirdzniecību, tā ir uzskatāma par selektīvu priekšrocību uzņēmumiem (30). Patiesībā valsts atvieglo finansiālo nastu, kas parasti ir iekļauta uzņēmuma budžetā. No iepriekš minētā var secināt, ka lauksaimnieki, lopkautuves un citas vienības, kas pārstrādā, apstrādā, pārdod vai tirgo produktus, kas iegūti no liellopiem, kuriem saskaņā ar attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem tiesību aktiem obligātā kārtā ir veikti GSE testi, īsteno saimniecisko darbību un ir saņēmuši valsts atbalstu valsts finansējuma veidā GSE testiem jau kopš 2001. gada 1. janvāra.

(91)

Beļģijas sniegtos argumentus (sk. 37. un turpmākos apsvērumus), saskaņā ar kuriem GSE testu finansējums ir bijis paredzēts ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību, un saskaņā ar kuriem dalībvalstij pašai ir jālemj par GSE testu parasto finansēšanas sistēmu, nevar pieņemt 74. apsvērumā minēto iemeslu dēļ. Konkrētākā selektivitātes novērtēšanas kontekstā Beļģija pauda viedokli, ka par selektivitāti var runāt vienīgi saistībā ar pasākumiem, kuros noteiktas nozares vai uzņēmumi gūst labvēlīgāku attieksmi, salīdzinot ar parasto sistēmu. Beļģija uzskata, ka tas, ka starp dažādām dalībvalstīm pastāvēja atšķirības GSE testu finansēšanā un ka tas varēja izraisīt konkurences kropļošanu, ir saistīts nevis ar jautājumu par valsts atbalstu, bet gan ar tiesību aktu saskaņošanu.

(92)

Tomēr šāds arguments nav pieņemams. Kā ir norādīts lēmumā N 9/05 un N 10/05, selektivitātes kritērijs ir izpildīts, tiklīdz priekšrocība ir paredzēta kādiem uzņēmumiem vai darbības nozarei. Šajā gadījumā valsts līmenī valsts finansējumu GSE testiem saņem noteikta nozare, kurā audzē dzīvniekus, kuriem tiek veikti GSE testi. Kopienas līmenī valsts finansējums Beļģijas uzņēmumiem GSE testu veikšanai vai finansējums, izmantojot valsts līdzekļus, rada uzņēmumiem priekšrocības, salīdzinot ar to ārvalstu konkurentiem, kuru veikto obligāto GSE testu finansēšanu neuzņemas valsts vai kuri netiek segti no valsts līdzekļiem. TSE pamatnostādņu preambulā (8. un 9. punktā) bija skaidri norādīts, ka notiekošā saskaņošana, kas nozarei noteiktu pienākumu segt izdevumus, bija lēna, un ka tādēļ Komisija bija nolēmusi paskaidrot un grozīt savu politiku attiecībā uz valsts atbalstu saistībā ar izmaksām, kuras radīja GSE testi. Savukārt TSE pamatnostādņu 24. punktā ir norādīts, ka pienākums veikt pārbaudi varēja būt balstīts uz Kopienas vai valsts tiesību aktiem. Šajā punktā ir skaidri norādīts, ka pienākums veikt testus nav saskaņots Kopienas līmenī, kas nozīmē, ka selektīvs atbalsts, no kura labumu gūst noteiktas dalībvalsts uzņēmumi, varēja gadīties arī šā iemesla dēļ. Jāsecina, ka pasākumi, kurus finansē no valsts līdzekļiem, tostarp iemaksām, rada selektīvu priekšrocību lauksaimniekiem, lopkautuvēm un citām vienībām, kuras pārstrādā, apstrādā, pārdod vai tirgo produktus, kas iegūti no liellopiem un kuriem ir veiktas obligātas GSE pārbaudes saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, jo tie atvieglo izmaksas, kas jāsedz to saņēmējiem. Šīs priekšrocības netiek piešķirtas, izmantojot tiešus maksājumus, bet gan valsts iestādēm uzņemoties GSE testu izmaksu segšanu, apmaksājot testu izmaksas tieši laboratorijām, kas tos veic pēc lopkautuvju pieprasījuma un rēķinus izraksta AFSCA.

(93)

Attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kurus finansē no atlīdzībām, ir svarīgi pārbaudīt, vai ar šādu atlīdzību starpniecību tiek piešķirta priekšrocība. Kā ir norādīts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu (61. un 62. apsvērumā), runa par priekšrocību var būt vienīgi tad, ja šīs atlīdzības ir mazākas par reālajām tām pakalpojumu izmaksām, kurus AFSCA sniedz uzņēmējiem. Tāpat ir svarīgi pārbaudīt, vai atlīdzības ir maksājumi par AFSCA pakalpojumiem, kas patiesi sniegti uzņēmumiem. Konkrētāk, rodas jautājums par to, vai priekšrocība tika piešķirta lopkautuvēm un ražotājiem, kas maksāja atlīdzību 10,70 euro apmērā par vienu pārbaudīto liellopu laikposmā no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 31. decembrim, un vai tie patiesi saņēma AFSCA sniegtos pakalpojumus.

(94)

Beļģijas iestādes atbildē uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu norādīja, ka atlīdzība 10,70 euro apmērā par katru pārbaudīto liellopu bija vienīgais AFSCA finansējuma avots, lai segtu GSE testu izmaksas, izņemot AFSCA rezerves un atmaksājamus Valsts kases avansus. Atlīdzības maksājumu veica lopkautuves. Beļģijas iestādes minēja, ka lopkautuvēm nebija nekāda likumīga pienākuma faktūrrēķinus par atlīdzības summu izrakstīt saviem klientiem, taču lopkautuvju prakse ir ražotājiem izrakstīt atsevišķus faktūrrēķinus par atlīdzības summu. Beļģija to pierādīja, iesniedzot faktūrrēķinus, no kuriem ir skaidri saprotams, ka lopkautuves ražotājiem izrakstīja atsevišķus faktūrrēķinus par atlīdzības summu. Beļģija uzskata, ka nav pamata oficiāli reglamentēt veidu, kādā lopkautuves nosaka ražotājiem vai citiem potenciāliem pakalpojumu saņēmējiem atlīdzību, kuru tie maksā, ņemot vērā to, ka faktūrrēķins par šīm izmaksām tiek izrakstīts ražotājiem līdzīgi kā par citām izmaksām, kas rodas kaušanas laikā.

(95)

Tādēļ no iepriekš minētā var secināt, ka šaubas, kas, uzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru, paustas 44. apsvērumā, kurā ir norādīts, ka atlīdzība lopkautuvēm esot bijusi daudz lielāka nekā citiem pakalpojuma saņēmējiem, tika novērstas, kad Beļģija iesniedza informāciju par rēķina izrakstīšanu ražotājiem par šīs atlīdzības summu.

(96)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai GSE testu cena ir tāda pati kā tirgus cena, pirmkārt, Beļģija norādīja Komisijai, ka kopš 2005. gada jūlija AFSCA piedāvātās cenas ir zemākas par 40 euro, turpretī lauksaimniecības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam paredz, ka 40 euro ir zemākā cena, kas šajā brīdī ir pieejama Kopienā. Tas liecina par to, ka cenas atbilst tām cenām, kādas noteiktajā laikposmā tiek praktizētas citur Eiropā. Otrkārt, Beļģija uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu atbildēja, ka šī situācija ir norādīta situācijā, kas pārbaudīta lēmumā N 9/05 un N 10/05, kurā ir secināts, ka pakalpojumu sniedzēju izvēle ir notikusi saskaņā ar atklātām un nediskriminējošām procedūrām (sk. lēmuma N 9/05 un N 10/05 82. apsvērumu). Treškārt, Komisija ņem vērā Beļģijas apņemšanos gadījumā, ja Beļģijas konkurences iestādes secinātu, ka starp laboratorijām ir pastāvējusi nelikumīga vienošanās ar mērķi paaugstināt testu cenas, veikt visus pieejamos juridiskos pasākumus, lai atgūtu summas, kas pārmaksātas par testiem. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija secina, ka atlīdzības nevar uzskatīt par valsts līdzekļiem, jo atlīdzības, kas samaksātas AFSCA par GSE testiem, ir maksājumi par AFSCA pakalpojumiem, kas patiesi sniegti uzņēmumiem, un tie ir balstīti uz tirgus cenām.

(97)

Atbilstoši lēmumam N 9/05 un N 10/05 var secināt, ka izmantojot atlīdzības, nekāda veida priekšrocības netika sniegtas ne lopkautuvēm, ne ražotājiem, jo atlīdzības sedz maksājumus par pakalpojumiem, kurus ir saņēmis atlīdzības maksātājs, un ka testu cenas ir balstītas uz tirgus cenām. Tāpat tas ļauj secināt, ka nepastāv finansējums, izmantojot valsts līdzekļus, jo testa cena ir atbilstoša tirgus cenai.

(98)

Attiecībā uz citiem nosacījumiem, kas attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta piemērošanu, pasākums var ietekmēt Beļģijas pozīciju šajā nozarē (31). Tā kā Beļģijas uzņēmumi darbojas starptautiskā tirgū, kurā valda spēcīga konkurence, pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus (32) un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(99)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, GSE testu finansēšana, izmantojot iemaksas un citus valsts līdzekļus, kā norādīts iepriekš, ir priekšrocība, ko finansē no valsts līdzekļiem. Šī priekšrocība izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, radot labvēlīgus apstākļus atsevišķiem uzņēmumiem un atsevišķiem preču veidiem, tādējādi tas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Priekšrocība ir piešķirta lauksaimniekiem, lopkautuvēm un citām vienībām, kas pārstrādā, apstrādā, pārdod vai tirgo produktus, kas iegūti no liellopiem un ir pakļauti obligātai GSE pārbaudei saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Tāpēc Komisija secina, ka uz šiem pasākumiem attiecas LESD 107. panta 1. punkts. Savukārt tā daļa GSE testu, kuru finansē no atlīdzībām, nav atbalsts, jo atlīdzības maksātāji saņem pakalpojumus, kas sniegti par tirgus cenām.

(100)

Kopš 2001. gada 1. janvāra Beļģijas iestādes saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu nav paziņojušas Komisijai par atbalsta pasākumiem, kas ietverti GSE testu finansēšanā. Regulā (EK) Nr. 1/2004 noteiktie atbalsta veidi ir atbrīvoti no paziņošanas pienākuma ar noteikumu, ka tie atbilst regulā paredzētajiem nosacījumiem. Tātad gadījumā, ja tie neatbilst minētajiem nosacījumiem, tie ir nelikumīgi.

(101)

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko daļēji finansē ar parafiskālu maksājumu palīdzību, t. i., ar iemaksām, ar atbalstu finansētās darbības, kā arī paša atbalsta finansēšanas kārtība ir jāpārbauda Komisijai. Iespējama valsts atbalsta finansēšanas kārtības nesaderība ar iekšējo tirgu par nesaderīgu padara arī pašu atbalstu pat tad, ja, piešķirot atbalstu, ir ievēroti piemērojamie konkurences noteikumi.

(102)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD noteikumi par valsts atbalstu neattiecas uz nodokļiem, izņemot, ja tie ir atbalsta pasākuma maksāšanas veids un ir šā atbalsta neatņemama daļa (33). Lai nodokli vai daļu nodokļa varētu uzskatīt par atbalsta pasākuma neatņemamu daļu, obligāti ir jāpastāv stingrai saiknei starp nodokli un atbalstu, atbilstoši saistītajiem valsts tiesību aktiem, tā, lai ienākumi no nodokļa obligāti būtu saistīti ar atbalsta finansējumu (34). Ja šāda saikne pastāv, ieņēmumi no nodokļa tieši ietekmē atbalsta lielumu (35) un attiecīgi šā atbalsta saderības ar iekšējo tirgu novērtējumu. (36)

(103)

Tādēļ ir jāizvērtē, vai iemaksa, kas iekasēta kopš 2004. gada 1. jūlija, atbilst 102. apsvērumā minētajiem kritērijiem, un tas jādara saskaņā ar tiesību aktiem, kas bijuši piemērojami dažādos laikposmos. Uz finansēto atbalstu attiecas izņēmums, taču šis izņēmums neietver atbalsta finansēšanas sistēmu, tādēļ ir jāpārbauda finansēšanas sistēmas likumība visā attiecīgajā laikposmā.

(104)

Šajā laikposmā atbalstu priekšfinansēja AFSCA un atlīdzības saskaņā ar karaļa 2004. gada 15. oktobra dekrētu (pēdējās minētās tomēr neattiecas uz šo sadaļu, jo tās nav valsts atbalsts – sk. 97. apsvērumu). Ir svarīgi pārbaudīt, vai finansēšanas sistēma veido atbalsta pasākuma neatņemamu sastāvdaļu. No spēkā esošajiem tiesību aktiem neizriet ne tas, ka pastāv stingra saikne starp AFSCA finansēšanas veidu un GSE testu finansēšanu, ne tas, ka ieņēmumi no nodokļiem obligāti ir saistīti ar atbalsta finansēšanu. Patiesībā 2000. gada 4. februāra likumā par AFSCA dibināšanu ir paredzēti dažādi AFSCA finansēšanas avoti (sk. 82. apsvērumu). Turklāt nevar secināt, ka ieņēmumi no nodokļa tieši ietekmē atbalsta lielumu, ņemot vērā to, ka testi tiek finansēti gan no atlīdzībām, gan atlikumu finansē AFSCA. Tādēļ atbalsta summas, kuras maksā AFSCA, atšķiras atkarībā no testu cenām, nevis atkarībā no AFSCA veiktajām iemaksām. Tātad jāsecina, ka starp ieņēmumiem no iemaksām un priekšfinansējuma atmaksu nepastāv cieša saikne.

(105)

Sākot ar šo datumu, iemaksu jautājumu reglamentēja karaļa dekrēts par iemaksām AFSCA finansēšanai. Lēmumā N 9/05 un N 10/05 tika pārbaudīta finansēšanas sistēma, izmantojot iemaksas, un tika secināts, ka daļas to izmaksu finansēšanas metode, kuras saistītas ar GSE testiem, nav diskriminējoša attiecībā uz ievestajiem vai izvestajiem produktiem, un nav pretrunā Līguma noteikumiem (37). Kā norādīts 31. apsvērumā, šis lēmums neattiecas uz pasākumiem, kas iepriekš apstiprināti. Tomēr, tā kā Beļģija ir norādījusi, ka daļa iemaksu, sākot ar 2006. gada 1. janvāri, ir izmantotas, lai atmaksātu iepriekšējo GSE testu priekšfinansējumu, Komisijai ir tiesības pārbaudīt finansēšanas sistēmu saistībā ar to, ka no iemaksām tiek finansēta GSE testu priekšfinansējuma atmaksa.

(106)

Beļģija norādīja, ka finansēšanas sistēma palika nemainīga, izņemot atlīdzību indeksāciju. Vienīgais elements, kas tika mainīts, ir no iemaksām gūto ienākumu izmantošana, lai 2006. gadā veiktu GSE izmaksu priekšfinansējuma atmaksu.

(107)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai šis finansējums veido atbalsta pasākuma neatņemamu daļu, atbilde ir noliedzoša. Iemaksu izlietošana pēc 2006. gada, lai atmaksātu testu priekšfinansējumu, nav ietekmējusi piešķirtā atbalsta summu. Turklāt Beļģijas iestādes norādīja, ka atmaksas sistēma bija solidāra, kur katrs uzņēmējs veica iemaksu AFSCA, un daļa šīs iemaksas tika izlietota, lai atmaksātu iepriekšējās izmaksas, kas saistītas ar GSE testu priekšfinansējumu. Šajā sistēmā ieguldījumu veica arī visi aktīvie uzņēmēji, kuri attiecīgajā laikposmā turēja liellopus, taču tie nebija vienīgie maksātāji. Tādēļ Komisija secina, ka atbalsta finansējums nav attiecīgā atbalsta pasākuma neatņemama daļa.

(108)

Tā kā atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, ir jāpārbauda, vai to var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 2. un 3. punktu.

(109)

Ņemot vērā attiecīgo pasākumu, piemērot var vienīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas paredz, ka par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(110)

Saskaņā ar 23.3. punktu Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (38) attiecībā uz laikposmu no 2000. līdz 2006. gadam (turpmāk “lauksaimniecības pamatnostādnes 2000.–2006. gadam”) un Komisijas paziņojumā par noteikumiem, kas piemērojami, novērtējot nelikumīgu valsts atbalstu (39), jebkurš nelikumīgais atbalsts 1. panta f) punkta nozīmē Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (40), ir jāpārbauda saskaņā ar noteikumiem un pamatnostādnēm, kuras ir spēkā brīdī, kad atbalsts piešķirts. Komisija 2002. gadā pieņēma TSE pamatnostādnes. Šīs pamatnostādnes bija piemērojamas laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim (41). TSE pamatnostādņu 44. punktā ir noteikts, ka, izņemot gadījumus, kas saistīti jo īpaši ar GSE testiem, nelikumīgais atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punktu tiks pārbaudīts saskaņā ar noteikumiem un pamatnostādnēm, kas piemērojamas brīdī, kad atbalsts ir piešķirts. Tā kā atbalsts tika piešķirts laikā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim, šā atbalsta novērtēšanā ir jāņem vērā TSE pamatnostādnes.

(111)

Atbilstoši lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 194. punkta c) apakšpunktam Komisija no 2007. gada 1. janvāra vairs nepiemēros TSE pamatnostādnes, izņemot saistībā ar nelikumīgu atbalstu, kas noteikts TSE pamatnostādņu 43. punktā un turpmākajos punktos.

(112)

Atkarībā no dažādu juridisko noteikumu piemērošanas var izšķirt divus laikposmus.

(113)

TSE pamatnostādņu 45. punktā ir noteikts, ka attiecībā uz nelikumīgu valsts atbalstu, kas paredzēts, lai segtu GSE testu izmaksas, kuras radušās pirms datuma, kad bija piemērojamas TSE pamatnostādnes (t. i., pirms 2003. gada 1. janvāra), Komisija novērtēs šāda atbalsta saderību saskaņā ar lauksaimniecības pamatnostādņu 2000.–2006. gadam 11.4. punktu un saskaņā ar savu praksi kopš 2001. gada pieņemt to, ka šāds atbalsts var būt līdz pat 100 %.

(114)

Saskaņā ar pamatnostādņu 2000.–2006. gadam 11.4. punktu, lai pasākumu varētu uzskatīt par saderīgu:

Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Kopienas un/vai valsts un/vai reģionālajām atbalsta shēmām, Komisija prasīs pierādījumus tam, ka dažādu shēmu summēšanās dēļ nepastāv pārmērīgas kompensācijas iespēja. Ja Kopienas atbalsts ir apstiprināts, ir jānorāda attiecīgā Komisijas lēmuma datums un atsauces.

(115)

Attiecībā uz trīs pirmajiem nosacījumiem lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu jau ir secināts, ka tie ir izpildīti (sk. minētā lēmuma par uzsākšanu 80. apsvērumu). Arī Beļģijas iestādes šo pieeju ir apstiprinājušas to komentāros par lēmumu uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru. Patiesi, GSE ir transmisīva slimība un tā rada apdraudējumu sabiedrības veselībai. Runa ir par dzīvnieku slimību, par kuras sākotnējo uzliesmojumu ir jāziņo tieši Komisijai un pārējām dalībvalstīm (42). Atbalsta pasākuma mērķis ir cīņa pret GSE, pārbaudot nokautos dzīvniekus un dzīvniekus, kas ir nobeigušies. Lauksaimnieku izdevumu kompensēšanai ir jānodrošina, lai pasākumi patiesi tiktu īstenoti. Visi pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar Kopienas tiesībām vai tiek ieteikti saskaņā ar tām (43).

(116)

Attiecībā uz ceturto nosacījumu Beļģijas iesniegtā informācija liecina par to, ka šajā laikposmā GSE testu finansēšanas izmaksas svārstījās no 111,81 euro līdz 63,45 euro (sk. 56. apsvērumu). Šīs izmaksas sedz laboratorijas analīzes, izmaksas par parauga ņemšanu, ko veic veterinārārsts, un testa komplekta izmaksas. Komisija uzskata, ka šīs izmaksas ir atbilstīgas tām, kas minētas lauksaimniecības pamatnostādņu 2000.–2006. gadam 11.4.5. punktā, kur citu reālo izmaksu starpā ir minētas sanitārās kontroles, testi un citi skrīninga pasākumi.

(117)

Līdz ar to jāsecina, ka atbalsts, kas piešķirts laikposmā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim, ir saderīgs.

(118)

Atbilstoši TSE pamatnostādņu 23. punktam Komisija nolēma turpināt atļaut atbalstus, kuri sedz līdz pat 100 % izmaksu, kas saistītas ar GSE testiem saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti lauksaimniecības pamatnostādņu 2000.–2006. gadam 11.4. punktā (sk. 114. apsvērumu).

(119)

Turklāt saskaņā ar TSE pamatnostādnēm ir jābūt izpildītiem arī turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(120)

Kā norādīts 115. un 116. apsvērumā, visi četri nosacījumi, kas iekļauti lauksaimniecības pamatnostādnēs 2000.–2006. gadam, ir izpildīti.

(121)

Attiecībā uz nosacījumu par maksimālo summu 40 euro apmērā par vienu testu, Komisija norāda, ka laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam šī summa tika pārsniegta. Saskaņā ar Beļģijas iesniegto informāciju, kopējā pārsniegtā summa šajā laikposmā bija 6 619 810,74 euro. No 2004. gada 1. jūlija testa kopējās izmaksas ir zemākas par 40 euro (sk. 64. apsvērumu). Beļģijas iestādes norādīja, ka šīs summas sedz valsts un Kopienas maksājumus (sk. 58. apsvērumu).

(122)

Attiecībā uz nosacījumu par to, ka atbalsts ir jāmaksā uzņēmējam, kura uzņēmumā tiek ņemti paraugi testu veikšanai, un ka gadījumā, ja atbalsts tiek pārskaitīts laboratorijām, ir jāpierāda, ka visa valsts atbalsta summa tiek nodota uzņēmējam (TSE pamatnostādņu 25. punkts), Komisija secina, ka šis nosacījums ir izpildīts.

(123)

Kā ir norādīts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Beļģijas iestādes ir norādījušas, ka maksa par GSE testiem tiek maksāta tieši laboratorijām. Uzņēmējiem nav jāmaksā laboratorijām nekāda maksa par GSE testiem, kurus veic liellopiem. Šis novērtējums atbilst tam, kāds lēmums bija pieņemts attiecībā uz līdzīgu sistēmu lēmuma N 9/05 un N 10/05 95. apsvērumā. Kā iepriekš norādīts, vienīgie izdevumi, kas rodas ražotājiem, ir atlīdzības (sk. 93. un turpmākos apsvērumus), bet šī GSE testa finansējuma daļa nav uzskatāma par atbalstu. Tātad jāsecina, visa atbalsta summa tiek nodota uzņēmējam.

(124)

Attiecībā uz laikposmu pēc 2006. gada 1. janvāra Komisija atsaucas uz lēmumu N 9/05 un N 10/05, ņemot vērā to, ka šis lēmums nav paredzēts, lai vēlreiz atgrieztos pie atbalsta, kas apstiprināts minētajā lēmumā.

(125)

Jāsecina, ka atbalsts, kurš laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam piešķirts GSE testu finansēšanai, pārsniedzot maksimālo summu 40 euro par vienu testu, un kas kopā veido summu 6 619 810,74 euro apmērā, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(126)

Kā jau iepriekš minēts, laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam testi tika finansēti no valsts līdzekļiem virs maksimālās summas 40 euro apmērā par vienu testu.

(127)

Beļģija no 2006. gada 1. janvāra nolēma veikt šīs pārmērīgās summas atmaksu, izmantojot iemaksas, kas paredzētas AFSCA finansēšanai, sākotnēji paredzot atmaksas laikposmu uz 15 gadiem, bet vēlāk to pārtraucot. Beļģijas iestādes skaidroja, ka vispārējs šīs pieejas iemesls ir tāds, ka praksē bija grūti īstenot individuālu atgūšanu, jo daži uzņēmēji nolēma izbeigt savu darbību vai arī jau bija to izbeiguši.

(128)

Savā pēdējā 2011. gada 6. aprīļa vēstulē Beļģijas iestādes norādīja, ka laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam AFSCA veica atmaksu, izmantojot AFSCA līdzekļus.

(129)

Tomēr ierosinātā atgūšanas sistēma neatbilst prasībām saistībā ar nelikumīga vai nesaderīga atbalsta atgūšanu. Patiesi, saskaņā ar tiesu praksi, atgūšanas mērķis ir atjaunot stāvokli, kāds bija tirgū pirms attiecīgā atbalsta piešķiršanas. Iepriekšējās situācijas atgūšanas mērķis ir sasniegts tad, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgo vai ar iekšējo tirgu nesaderīgo atbalstu un viņš ir zaudējis priekšrocības, kas tam bija tirgū attiecībā pret saviem konkurentiem, tādā veidā atjaunojot situāciju, kāda bija pirms atbalsta maksājuma (44). Atbalsts, kas jāatgūst, ietver procentus, kas aprēķināti pēc atbilstīgas likmes, ko nosaka Komisija, kas piemērojami no dienas, kad nelikumīgais atbalsts ir nodots saņēmēja rīcībā, līdz dienai, kad tas ir atmaksāts (45). Pamatojoties uz Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (46), procentu likmi piemēro gan parāda pamatsummai, gan procentiem; tas šajā gadījumā nav noticis. Turklāt Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nekavējoties un efektīvi īstenotu Komisijas lēmumu. Tāda veida atgūšana, kādu ir ierosinājusi un daļēji īstenojusi Beļģija, neatbilst iepriekš minētajām prasībām, un to nevar uzskatīt par tādu atgūšanu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantā.

(130)

Komisija secina, ka GSE testu finansēšana, izmantojot atlīdzības, nav uzskatāma par atbalstu.

(131)

Komisija secina, ka GSE testu finansēšana, izmantojot valsts līdzekļus, ir uzskatāma par atbalstu lauksaimniekiem, lopkautuvēm un citām vienībām, kas pārstrādā, apstrādā, pārdod vai tirgo produktus, kuri iegūti no liellopiem un kuri pakļauti obligātām pārbaudēm saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Šis atbalsts ir saderīgs laikposmā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim un no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 31. decembrim. Tas nav saderīgs laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam. Nesaderīgo atbalstu veido summa, par kādu pārsniegta noteiktā maksimālā summa – 40 euro par vienu testu – un kuras kopējais apmērs saskaņā ar Beļģijas novērtējumu ir 6 619 810,74 euro.

(132)

Komisija konstatē, ka Beļģija laikposmā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam ir nelikumīgi īstenojusi atbalstu GSE testu finansēšanai, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. No 2003. gada 1. janvāra uz atbalstu attiecās izņēmuma regula, taču, tā kā šīs izņēmuma regulas nosacījumi netika izpildīti, atbalsts ir nelikumīgs.

(133)

Nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts, kas pārsniedz maksimālo summu 40 euro apmērā par vienu testu, ir jāatmaksā, izņemot atbalstu, kas piešķirts konkrētiem projektiem, kuri šā atbalsta piešķiršanas brīdī izpildīja visus nosacījumus, kas paredzēti piemērojamajā de minimis regulā.