Eiropas Savienības L 250/2011

(3) OV C 172, 30.6.2010., 1. lpp.

(4) OV C 303, 9.11.2010., 1. lpp.

(5) OV C 308, 12.11.2010., 129. lpp.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) PE 349.540/Bur/Ann/fin.

(8) OV C 247 E, 15.10.2009., 78. lpp.

(9) OV C 279 E, 19.11.2009., 163. lpp.

(10) OV C 303, 9.11.2010., 198. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0212/2010) (2),

—	ņemot vērā 2009. finanšu gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments (3),

—	ņemot vērā iekšējā revidenta 2009. gada pārskatu,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (4),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (5), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 275. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (6) un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā 13. pantu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (7),

—	ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Eiropas Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par 2009. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm – I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa (8),

—	ņemot vērā 2008. gada 20. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2009. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (9),

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0094/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norāda, ka attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem 2009. gadā visas iestādes apmierinoši īstenoja Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas, un pārbaudītajos darījumos nebija būtisku kļūdu (10);

B.	tā kā ģenerālsekretārs 2010. gada 2. jūlijā apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

Nozīmīgākās izmaiņas Parlamenta budžeta pārvaldībā 2009. gadā

atzīst, ka pašreizējā finanšu stāvokļa dēļ gan Parlamentam, gan pārējām Savienības iestādēm, lai spētu sniegt efektīvus pakalpojumus, ir jāatrod visrentablākais veids, kā izmantot finanšu un cilvēkresursus (cita starpā meklējot arī iespējas ietaupīt), kā arī elektroniskus instrumentus un metodes;

prasa pārskatīt Parlamenta budžetu, ņemot vērā ilgtermiņa perspektīvu; prasa noteikt, kādus ietaupījumus turpmāk būtu iespējams panākt, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu resursus Parlamenta ilgtspējīgai darbībai, pildot likumdevējas iestādes pienākumus;

atgādina, ka 2010. gada 5. maija rezolūcijā (11) par Parlamenta 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments pauda nožēlu par to nepabeigto pasākumu lielo skaitu (88 no 452) un būtisko īpatsvaru, kuri saistīti ar iekšējā revidenta veikto iekšējās kontroles sistēmas revīziju; ar gandarījumu norāda uz ģenerālsekretāra atbildēm uz budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā uzdotajiem jautājumiem, kurās norādīts, ka, pēc ģenerāldirektoru domām, ir gūti ievērojami panākumi viņu apstiprināto rīcības pasākumu īstenošanā, proti, viņi uzskatīja, ka līdz 2010. gada beigām 51 pasākums ir pilnībā īstenots (tostarp visi četri īpaši nozīmīgie pasākumi), 31 pasākums ir īstenots daļēji, bet sešos gadījumos lielākais darbs vēl ir priekšā; tomēr prasa, lai nākamajā gada pārskatā tiktu iekļauts iekšējā revidenta vērtējums un apstiprinājums attiecībā uz šiem pašnovērtējumiem; turklāt prasa, lai ģenerālsekretārs reizi sešos mēnešos ziņotu Budžeta kontroles komitejai par visiem nepabeigtajiem pasākumiem;

atgādina, ka tas visvairāk attiecās uz Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātu (DG ITEC), jo tas nebija pabeidzis 22 pasākumus; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar iekšējā revidenta sniegto informāciju DG ITEC Informācijas tehnoloģijas direktorāts ir īstenojis 19 no 22 nepabeigtajiem pasākumiem un tādējādi ir ievērojami uzlabojis savu kontroles sistēmu; mudina visus attiecīgos ģenerāldirektorātus turpināt darbu, lai uzlabotu to pārvaldības un kontroles procedūras; aicina iekšējo revidentu noteikt stingrāku grafiku pasākumu īstenošanai;

norāda, ka 2009. gads bija pirmais Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma un Reģistrēto deputātu palīgu nolikuma darbības gads; vērš uzmanību uz zināmu skaitu sākotnēju problēmu saistībā ar Deputātu palīgu nolikuma īstenošanu, tomēr atzinīgi vērtē to, ka Prezidijā izveidotā pagaidu darba grupa Deputātu nolikuma un Deputātu palīgu nolikuma īstenošanas novērtēšanai ir ierosinājusi grozījumus Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumos attiecībā uz i) deputātu darba braucieniem, ii) deputātu veselības apdrošināšanu un medicīnisko izdevumu atmaksu, iii) deputātu palīgu komandējumiem, iv) deputātu palīgu līgumu darbības laiku un pagarināšanu, v) deputātu palīgu profesionālo apmācību un vi) Noteikumiem par deputātu praktikantiem, kā arī citus grozījumu Deputātu palīgu nolikumā, it īpaši attiecībā uz i) parlamentārās palīdzības piemaksas un piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu, ii) pilnvarotajiem maksātājiem un iii) deputātu sūdzību un pārsūdzību procedūras pārskatīšanu; uzsver, ka šie grozījumi jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2011. gada 30. novembrim;

konstatē, ka pašreizējie noteikumi par to, kā maksā piemaksu par vispārējiem izdevumiem, kuros noteikts, ka naudu pārskaita uz deputāta privāto kontu, bet netiek prasīti nekādi izdevumus apliecinoši dokumenti, ir sašķēluši deputātus tajos, kas par izdevumiem atskaitās pilnībā un publisko tos, un tajos, kas neievēro šādas pārredzamības nodrošināšanas procedūras un tādējādi riskē nokļūt aizdomās, ka daļa piemaksas varētu būt izmantota personīgo ienākumu papildināšanai; aicina ģenerālsekretāru ierosināt kārtību, kas nodrošinātu, ka izdevumi, kuriem paredzēta minētā piemaksa, visos gadījumos ir pārredzami un līdzekļi tiek izlietoti paredzētajiem mērķiem;

norāda uz administrācijas konstatēto ievērojamo darba slodzes pieaugumu, kas saistīts ar jauno nolikumu stāšanos spēkā; ar bažām norāda uz sarežģītāko procedūru reģistrēto palīgu komandējumiem ārpus trim darba vietām un uzskata, ka, lai gan ir ievērojami palielināts darbinieku skaits, deputātiem sniedzamo pakalpojumu dienestā un dienestos, kas risina ar palīgiem saistītos jautājumus, joprojām ir pārāk maz darbinieku, un tādēļ prasa administrācijai pārcelt papildu darbiniekus, lai varētu tikt galā ar palielināto darba slodzi; turklāt prasa veikt un līdz 2011. gada 30. septembrim nosūtīt atbildīgajām komitejām visaptverošu izvērtējumu par darbinieku sastāva izmaiņām un izdevumu attīstību visās attiecīgajās jomās, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, veselu gadu īstenojot abus jaunos nolikumus, kā arī rīcības plānu un novērtējumu par finansiālo ietekmi uz Parlamenta budžetu, tostarp pasākumiem, kas jāparedz saistībā ar iespējamo vajadzību pēc papildu biroja telpām;

ar gandarījumu norāda uz uzlabojumiem Parlamenta sniegto pakalpojumu pārvaldībā; īpaši atzinīgi vērtē Prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmumu no 2010. gada 1. janvāra pārstrukturēt Personāla ģenerāldirektorātu, kā arī pārstrukturēt Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātu un piešķirt tam vairāk resursu, lai tas nekavējoties varētu sākt uzlabot Parlamenta ēku uzturēšanu;

pieņem zināšanai Prezidija 2010. gada 24. martā pieņemto ilgi gaidīto vidēja termiņa stratēģiju IT un nekustamā īpašuma jomā un sagaida, ka saistībā ar nekustamā īpašuma stratēģiju tiks uzlabota iestāžu sadarbība un ka regulāri notiks apspriešanās ar vietējo iedzīvotāju organizācijām;

10.

īpaši pieņem zināšanai vidēja termiņa un ilgtermiņa nekustamā īpašuma politiku (nekustamā īpašuma stratēģiju), kurā ņemta vērā Parlamenta pienākumu paplašināšanās līdz ar Lisabonas līgumu, telpu piešķiršanas noteikumi un nepieciešamība izvietot atsevišķus ārštata darbiniekus, kā arī uzturēt un/vai atjaunot ēkas; prasa arī sagatavot detalizētu ziņojumu par turpmākajām vajadzībām pēc telpām un norādīt, no kurienes varētu ņemt tam nepieciešamo finansējumu; turklāt prasa, lai ģenerālsekretārs vestu sarunas ar Beļģijas varas iestādēm ar mērķi samazināt papildu summu (33 %), kas būtu jāpiemaksā, ja Parlaments iegādātos “valsts” īpašumu;

11.

ir gandarīts par uzlabojumiem Parlamenta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldībā, atvērtā pirmkoda programmatūras plānoto vispārējo lietošanu un to, ka nesen pieņemtajā IKT stratēģijā ir atzīta nepieciešamība strauji pilnveidot IT sistēmas iepirkuma procesa un līgumu pārvaldības jomā, kā arī nepieciešamība pēc:

—	skaidrām specifikācijām projektu uzsākšanas brīdī,

—	vispārējas pārvaldības informācijas sistēmas,

—	izvairīšanās no pārmērīgas ārpakalpojumu piesaistes IKT pakalpojumu jomā,

—	skaidrāka pienākumu sadalījuma izstrādes un uzturēšanas jomās, kā arī

—	papildu resursiem DG ITEC, lai nodrošinātu projektu stingrāku kontroli;

12.

prasa visiem Eiropas Parlamenta deputātiem nosūtīt to svarīgāko politikas pamatnostādņu kopijas, kuras Prezidijs ir pieņēmis šī sasaukuma laikā, piemēram:

—	nekustamā īpašuma stratēģija,

—	IKT stratēģija,

—	rīcības plāns komunikācijas jomā;

prasa arī turpmāk nosūtīt viņiem šādus dokumentus;

13.

aicina Prezidiju nosūtīt visiem Eiropas Parlamenta deputātiem to dokumentu projektus, kas skar svarīgākos vispārējas intereses jautājumus, lai veicinātu diskusiju politiskajās grupās pirms galīgo lēmumu pieņemšanas;

Galvenie vēl veicamie uzdevumi

Drošība

14.

nosoda trešo pēc kārtas notikušo laupīšanu Parlamenta telpās, kurām vajadzēja būt drošām; pauž lielu neapmierinātību par acīmredzamajiem trūkumiem Parlamenta drošības sistēmā; aicina administrāciju atbildīgajam vadītājam uzticēt citus pienākumus;

15.

pauž izbrīnu par to, ka Parlamenta drošības dienestos strādā aptuveni 900 cilvēku, lielākā daļa kā ārēji līgumdarbinieki, un norāda arī uz kopējo drošības izmaksu pastāvīgo pieaugumu (2009. gadā aptuveni EUR 43 000 000); ņemot vērā nesenos drošības jomā notikušos incidentus, prasa pārskatīt šos pakalpojumus, lai palielinātu to efektivitāti; stingri ierosina divus galvenos līgumus par drošības pakalpojumiem, gan fiziskiem, gan tehniskiem, neslēgt ar uzņēmumu, kas tos nodrošina pašlaik;

16.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē jauna par drošības jautājumiem atbildīga direktorāta izveidi, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, un prasa, lai šis jaunais direktorāts veiktu Parlamenta drošības politikas padziļinātu pārskatīšanu un izstrādātu priekšlikumus tādu drošības risinājumu ieviešanai Parlamentā, kas vairāk saistīti ar tehnoloģijām un ir lētāki, tādējādi panākot nozīmīgus ietaupījumus darbinieku ziņā, kā arī vēlas saņemt informāciju par sasniegto;

17.

uzskata, ka ar jauno drošības politiku jāpanāk izmaksu ziņā izdevīgs samērs starp štata un ārštata darbiniekiem un drošības problēmām, no vienas puses, un pieejamību un atvērtību, no otras puses, lai Parlaments kā iestāde paliktu pēc iespējas atvērts un pieejams; uzsver, ka plašāka videonovērošana nav vēlamais risinājums;

18.

norāda, ka viena no vājajām vietām Parlamenta drošības sistēmā pašlaik ir tā, ka, deputātiem ienākot ēkās un izejot no tām, caurlaides netiek elektroniski pārbaudītas; uzskata, ka deputātiem jāizvirza obligāta prasība uzrādīt caurlaidi, ienākot Parlamentā un izejot no tā;

19.

konstatē, ka deputātu apmeklētāju reģistrācijas procedūra ir lēna un apgrūtinoša salīdzinājumā ar to, kāda noteikta Eiropas Komisijā un daudzos valstu parlamentos, kur drošība ir vienlīdz svarīga, un ka tādējādi rodas nevajadzīga kavēšanās un neērtības apmeklētājiem, deputātiem un viņu palīgiem; aicina ģenerālsekretāru iepazīties ar citu parlamentu praksi un pēc tam ierosināt labākas procedūras pieņemšanu;

20.

uzsver skaidras drošības stratēģijas nepieciešamību, lai nodrošinātu racionāli veidotu, modernu un mūsdienīgu drošības dienestu, kas varētu ietvert šādus elementus:

elektroniskais paraksts deputātiem (pašreizējās novecojušās un dārgās sistēmas vietā, kad parakstīšanās notiek uz papīra, kur darbinieki datus rakstījuši ar roku), nodrošinot, ka jauno sistēmu nav iespējams izmantot ļaunprātīgi; tādēļ aicina ģenerālsekretāru līdz 2011. gada 30. septembrim nākt klajā ar dažādiem efektīvākas parakstīšanās sistēmas priekšlikumiem, apsverot arī iespēju noteikt konkrētu laiku, kad iespējams parakstīties;

ii)	tehniski risinājumi, kas ļautu drošības dienestam efektīvi rīkoties krīzes situācijās, nodrošinot tam ticamu informāciju par to cilvēku skaitu un identitāti, kas atrodas Parlamenta telpās;

iii)	aktualizēts krīžu vadības plāns;

iv)	apmeklētāju iekšēja reģistrācija, kas ļautu šo pakalpojumu sniegt labāk un saskaņotāk;

21.

norāda uz Parlamenta trīs darba vietās izvietoto kameru lielo skaitu (12); prasa ģenerālsekretāram līdz 2011. gada 30. jūnijam sniegt Budžeta kontroles komitejai sīku informāciju par šādiem jautājumiem:

i)	kā tiek izmantoti videoieraksti;

ii)	kā un cik ilgi tie tiek glabāti;

iii)	kam ir piekļuve ierakstiem, kā arī

iv)	vai lielais kameru skaits un videonovērošana ir palīdzējusi novērst, konstatēt vai atklāt zādzības vai kā tas kopumā ir veicinājis drošības uzlabošanos Parlamentā;

22.

ar bažām norāda uz aizvien lielākajām grūtībām, ar ko, veicot ikdienas darbu, deputātiem un darbiniekiem nākas saskarties daudzo apmeklētāju grupu dēļ, kas ierodas Parlamenta darba telpās, kuras nav sākotnēji paredzētas apmeklētājiem; prasa kvestoriem stingrāk piemērot attiecīgos noteikumus, it īpaši smagākas noslodzes periodos;

23.

pauž nožēlu par nepietiekamo drošību Parlamenta apkārtnē un uzskata, ka labāka komunikācija un sadarbība ar vietējo policiju ļautu efektīvāk izmantot resursus; mudina iestādes vienoties ar Beļģijas varas iestādēm par drošības uzlabošanu ES ēku kvartālā Briselē, cita starpā par aktīvāku policijas patrulēšanu;

Darbinieku rotācija

24.

prasa informāciju par visām atkāpēm no parastās darbinieku rotācijas kārtības, kas paredz vienā amatā pavadīt ne vairāk kā septiņus gadus, un jo īpaši attiecībā uz darbiniekiem “sensitīvos amatos”;

Iestādes darbinieku un ārēju darbinieku izmantošana

25.

ir ļoti nobažījies par lielo skaitu (aptuveni 990) ārštata darbinieku, kuru darba vietas ir Parlamenta telpās; uzskata, ka šādu telpu nepieciešamība jāparedz sākotnējās specifikācijās un ka dienestiem pienācīgi jāpamato, kādēļ ārštata IT vai ēku eksperti tiem nepieciešami uz vietas; uzskata, ka vairāk jāizmanto atklāta plānojuma biroji;

26.

pauž nožēlu par pārmērīgo atkarību no ārējas (tehniskas) ekspertīzes, it īpaši IT un ēku jomā, ko izraisa iekšējo un ārējo resursu strukturāla nelīdzsvarotība, un prasa panākt izmaksu ziņā izdevīgu proporciju starp štata un ārštata speciālistiem visās Parlamenta darbības jomās; tādēļ uzskata, ka jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, lai nodrošinātu informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai par ārēju ekspertu piesaistīšanu;

Ēku politika

27.

uzsver nepieciešamību iestādes iekšienē nodrošināt augstas kvalitātes ekspertus nekustamā īpašuma jomā, kas vajadzīgs, lai ievērojami uzlabotu Parlamenta ēku iegādes vai ilgtermiņa nomas turpmāko plānošanu un iepirkuma procedūras; norāda uz labākas iestāžu sadarbības izšķirīgo nozīmi;

28.

prasa iesniegt aplēsi par zaudējumiem, ko radīja Parlamenta vecās ēkas Briselē pārdošana Reģionu komitejai, ņemot vērā cenu par kvadrātmetru biroja telpu, ko pašlaik pērk vai nomā;

29.

aicina ģenerālsekretāru ar DG INLO un visu ģenerāldirektorātu palīdzību veikt padziļinātu izpēti par Parlamenta ēku faktisko izmantošanu un nepieciešamajiem noteikumiem, kas attiektos uz visām lietotāju kategorijām, kā arī prioritārā kārtā izstrādāt vienotu, uzticamu datubāzi ar visu attiecīgo informāciju par visām personām, kuru darba vietas atrodas Parlamenta telpās; norāda, ka Prezidija lēmums par Parlamenta vidēja termiņa un ilgtermiņa politiku nekustamā īpašuma jomā šajā sakarībā ir labs sākums; aicina DG INLO skrupulozi īstenot kopā ar iekšējo revidentu apstiprināto rīcības plānu; aicina veikt salīdzinošu aprēķinu, kurā, ņemot vērā izmantoto biroju platību kvadrātmetros, izmaksas par ieguldījumiem, parāda apkalpošanu un uzturēšanu būtu salīdzinātas ar pašreizējām biroja telpu nomas cenām ES ēku kvartālā Briselē; prasa, lai pirms papildu biroju telpu iegādes, to vērtība tiktu noteikta saskaņā ar diskontētas naudas plūsmas metodi;

30.

norāda, ka otra silīte Briselē ir prioritārs projekts un tādēļ tas rada vajadzību pēc papildu telpām; saistībā ar jaunām biroja telpām prasa veikt deputātu aptauju par to, vai otra palīga biroju viņi uzskata par nepieciešamu, ņemot vērā vēl citu palīgu pieņemšanu darbā;

31.

uzskata, ka būtu vēlams, lai Parlamenta ēkas atrastos tuvu cita citai; tomēr atgādina, ka šī vēlme nav savienojama ar to, ka Parlamentam ir trīs oficiālās darba vietas; šajā sakarībā uzsver, ka Eiropas Parlamenta tuvākajā apkārtnē Briselē ir iespējams nomāt pietiekami daudz biroja telpu, kas varētu apmierināt vajadzības pēc telpām vidējā termiņā un vienlaikus atbilstu Parlamenta mērķiem finansiālās un darbības efektivitātes, kā arī vides jomā;

32.

mudina administrāciju sarunās vienoties par iestāžu nolīgumu ar Komisiju par Eiropas namu (EP informācijas biroju) iegādes finanšu noteikumiem, proti, iekļaut nepārprotamus punktus par izmaksu samazināšanu;

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma

33.

atzinīgi vērtē strukturētāku pieeju IKT un visaptverošas stratēģijas izstrādi šajā jomā; atzinīgi vērtē arī to, ka atbildēs uz jautājumiem administrācija ir apņēmusies sākt izpēti par ārējo darbinieku aizstāšanas iespējām;

34.

saistībā ar IT lietojumprogrammu izstrādi uzsver strukturālo problēmu, ko izraisa lielā atkarība no ārējiem ekspertiem, kas rada nopietnu juridisku un funkcionālu apdraudējumu; tādēļ uzskata, ka būtiski jāmaina pārvaldības un kontroles sistēmas Informācijas tehnoloģiju direktorātā, tostarp arī visam lietojumprogrammu izstrādes procesam ciešāk un agrāk jāpiesaista citi ģenerāldirektorāti, kas varētu veicināt lietotāju lielāku iesaistīšanos un atbildību par katra projekta rezultātu;

35.

tādēļ aicina DG ITEC skrupulozi īstenot kopā ar iekšējo revidentu apstiprināto rīcības plānu un censties panākt atbilstīgu samēru starp parlamenta darbiniekiem un ārējiem darbiniekiem, kā arī atbilstīgu samēru starp lietojumprogrammu iekšēju izstrādi un līgumu slēgšanu par konkrētu produktu izstrādi; pieņem zināšanai kvalificētu kandidātu trūkumu EPSO sarakstos IT drošības jomā; atbalsta arī ierosinājumu steidzami rīkot atsevišķus AD 7 līmeņa konkursus šajā jomā;

36.

pauž sašutumu par milzīgajām viesabonēšanas izmaksām, kas tiek atmaksātas darbiniekiem, kuri nerēķinās ar izmaksu strauju pieaugumu, atrodoties Strasbūrā vai citur ārpus Briseles; mudina par IT atbildīgās personas izveidot kontroles instrumentu, lai īpaši augstas izmaksas varētu novērst, jau ļoti laicīgi konstatējot krasus izmaksu palielinājumus;

37.

vērš uzmanību uz to, ka Parlamentam aizvien lielākā ārēju uzņēmumu izmantošana IT projektu īstenošanai ir ne tikai finansiāli neizdevīga, bet arī draud ar zinātības zaudēšanu ievērojamā apjomā un apdraud tā spēju pārvaldīt un uzraudzīt projektus, ko īstenojuši ārēji pakalpojumu sniedzēji; prasa arī to, lai lēmumi par ārēju uzņēmumu izmantošanu tiktu pamatoti ar izmaksu un ieguvumu analīzi; turklāt, ņemot vērā IKT aizvien plašāko izmantošanu un lielāko nozīmi Eiropas Parlamenta darbā, uzskata, ka IKT pārvaldība jāveic augstākā līmenī, arī tādēļ, lai uzlabotu drošību; uzstāj, lai DG ITEC 2010. gada darbības pārskatā sniegtu informāciju par datorcentru eksternalizācijas izmaksām salīdzinājumā ar iepriekšējām izmaksām;

Ārkārtas pārrunu procedūras

38.

atgādina savu 2010. gada 5. maija rezolūcijā pausto viedokli, ka 2007. un 2008. gadā vērojamais ārkārtas pārrunu procedūru skaita un īpatsvara pieaugums nepārprotami liek kredītrīkotājiem veikt pasākumus, lai mainītu šo tendenci, kā arī atgādina ģenerāldirektoram izteikto aicinājumu līdz 2010. gada 1. septembrim ziņot Budžeta kontroles komitejai par veiktajiem pasākumiem;

39.

pauž bažas par ārkārtas pārrunu procedūru joprojām augošo skaitu un atkārtoti aicina ģenerālsekretāru un deleģētos kredītrīkotājus veikt efektīvus un iedarbīgus pasākumus šīs tendences maiņai, kā arī līdz 2011. gada 30. septembrim ziņot atbildīgajai komitejai par veiktajiem pasākumiem; papildus tam mudina administrāciju turpināt stingri pārbaudīt šīs procedūras, jo īpaši ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, un par visiem konstatētajiem pārkāpumiem piemērot pastiprinātas un preventīvas sankcijas;

Procesuālie noteikumi

40.

norāda, ka Parlamenta struktūru iekšējā organizācija un pilnvaru sadalījums ir noteikts Reglamentā; uzsver, ka tas ir viens no galvenajiem elementiem demokrātiskajā labas likumdošanas procesā;

41.

uzskata, ka ir jāuzlabo iespēja uzdot rakstiskus jautājumus citām iestādēm, nodrošinot atbilstošas veidlapas katrai iestādei, kā arī pielāgojot Parlamenta Reglamentu;

Pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību

42.

konstatē, ka 2009. gadā Parlamenta ieņēmumi bija EUR 141 250 059 (2008. gadā – EUR 151 054 374), kas ietver arī piešķirtos ieņēmumus EUR 27 576 932 apmērā;

Parlamenta pārskatu izklāsts

43.

konstatē, ka Parlamenta 2009. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

(EUR)

a) Pieejamās apropriācijas

2009. gada apropriācijas

1 529 970 930

Neautomātiskie pārnesumi no 2008. finanšu gada

8 315 729

Automātiskie pārnesumi no 2008. finanšu gada

196 133 738

2009. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

27 576 932

Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2008. gada

36 808 922

Kopā

1 798 806 251

b) Apropriāciju izlietojums 2009. finanšu gadā

Saistības

1 670 143 804

Veiktie maksājumi

1 466 075 267

Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

201 826 738

Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

10 100 000

Atceltās apropriācijas

120 804 246

c) Budžeta ieņēmumi

2009. gadā saņemts

141 250 059

d)	Kopējā bilance 2009. gada 31. decembrī

1 709 216 709

44.

uzskata, ka tabulā ir jāiekļauj papildu aile, kurā tiktu sniegti dati par iepriekšējo gadu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un atvieglotu salīdzināšanu;

45.

ar gandarījumu norāda, ka 2009. gadā pirmo reizi finanšu gada beigās netika veikts vispārējs pārvietojums, lai gan vairākos iepriekšējos gados šāda iespēja tika izmantota (galvenokārt ēku iegādei, veicot avansa maksājumus par ikgadējo nomas maksu), un uzskata, ka tas liecina par labāku budžeta plānošanu un disciplīnu un ir ļoti apsveicami; mudina administrāciju arī turpmāk paturēt prātā šo mērķi un pēc iespējas mazāk izmantot vispārēja pārvietojuma mehānismu;

Ģenerālsekretāra ticamības deklarācija

46.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2010. gada 2. jūlija paziņojumu par kredītrīkotāju 2009. gada darbības pārskatiem, kurā viņš kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

Ģenerāldirektoru darbības pārskati

47.

norāda, ka pašreiz katrs ģenerāldirektors (deleģētais kredītrīkotājs) sagatavo savu gada darbības pārskatu un ka netiek gatavots un apstiprināts vispārējs visas iestādes darbības pārskats; aicina ģenerālsekretāru apsvērt iespēju 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai sagatavot gada darbības pārskatu vieglāk uztveramu, konsolidētu versiju (kopsavilkumu), kā tas jau notiek citās iestādēs, vienlaikus nodrošinot, ka pārskatu pielikumi netiek ieskenēti, bet iekļauti tādā formātā, kurā iespējams veikt datorizētu meklēšanu; uzskata, ka pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību ir jānošķir no ierosinātā gada darbības pārskatu kopsavilkuma;

48.

norāda, ka Iekšējo noteikumu par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi 8. panta 4.–7. punktā tiek prasīts, lai deleģētie kredītrīkotāji par pienākumu izpildi atskaitās galvenajam deleģētajam kredītrīkotājam, papildus par iepriekšējo gadu sagatavotajam gada darbības pārskatam gada laikā sniedzot vēl trīs pārskatus (vienu – finanšu gada sākumā, otru –15. jūnijā un trešo – 15. oktobrī); piekrīt, ka vienkāršošanas nolūkā ir jāsamazina šis pārskatu sniegšanas slogs, lai ģenerāldirektorāti gatavotu tikai vienu sava gada darbības pārskata versiju;

49.

tomēr uzsver, ka, vienkāršojot deleģētā kredītrīkotāja pienākumu sniegt pārskatus, nedrīkst skart viņa pienākumu informēt galveno deleģēto kredītrīkotāju par visiem būtiskajiem darījumiem, kas varētu apdraudēt apropriāciju pareizu pārvaldību vai kavēt izvirzīto mērķu izpildi;

50.

norāda uz dažiem informācijas sniegšanas trūkumiem attiecībā uz obligātajiem iekšējās kontroles standartiem gada darbības pārskatos; lai uzlabotu informācijas sniegšanu, ierosina pārskatīt šos standartus un izveidot vienotu iekšēju pārskatu sniegšanas sistēmu;

51.

atkārtoti aicina (13) ģenerālsekretāru informēt Budžeta kontroles komiteju par konkrētiem pasākumiem (un to īstenošanas termiņiem), ko viņš ir veicis vai veiks, lai pastiprinātu iekšējās kontroles sistēmu; atgādina, ka šī informācija, kas joprojām nav iesniegta, bija jāsniedz līdz 2010. gada 31. decembrim;

52.

lai palielinātu pārredzamību Parlamentā, ierosina darba uzdevumu aprakstus, darba programmu un Parlamenta administratīvo vienību, tostarp nodaļu un dienestu, struktūrshēmu darīt pieejamu Parlamenta iekštīkla vietnē, kā tas jau notiek Komisijā;

53.

norāda, ka informācijas ieguve par to, uz kurieni patiesībā aizplūst līdzekļi no dažādām budžeta pozīcijām vai kur tie tiek izlietoti, prasa deputātiem un sabiedrībai lielas papildu pūles; tādēļ, lai veicinātu pārredzamību, ierosina internetā izveidot lietotājiem draudzīgu instrumentu, kas attēlotu naudas plūsmas ne tikai skaitļos, bet arī dažāda biezuma līnijās, kuras atspoguļotu šos skaitļus un savienotu attiecīgos ķēdes dalībniekus dažādos darbības līmeņos, lai naudas plūsmas būtu viegli identificējamas un pēc iespējas konkrētāk sasaistāmas ar līdzekļu izlietojumu, vienlaikus ņemot vērā privātuma aizsardzību;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

54.

norāda, ka centrālie dienesti, pamatojoties uz apstiprinājumu sniedzošo nodaļu sniegto informāciju, sagatavoja budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu (14) par 2009. gadā piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, kā arī visu 2009. un 2008. gadā piešķirto līgumslēgšanas tiesību sadalījumu, kas norādīts turpmāk:

Līguma veids	2009		2008
Līguma veids	Skaits	Īpatsvars	Skaits	Īpatsvars
Pakalpojumi	157	62 %	241	67 %
Piegādes	56	22 %	59	17 %
Darbi	34	14 %	44	12 %
Ēkas	5	2 %	15	4 %
Kopā	252	100 %	359	100 %

Līguma veids	2009		2008
Līguma veids	Vērtība (EUR)	Īpatsvars	Vērtība (EUR)	Īpatsvars
Pakalpojumi	415 344 963	75 %	454 987 532	67 %
Piegādes	34 980 727	6 %	22 868 681	3 %
Darbi	36 045 314	6 %	81 247 056	12 %
Ēkas	70 394 138	13 %	123 429 315	18 %
Kopā	556 765 142	100 %	682 532 584	100 %

(2009. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 3.–4. lpp.)

55.

uzsver, ka iepirkuma līgumu vērtība atbilst aptuveni vienai trešdaļai no Parlamenta kopējā budžeta un ka publiskais iepirkums ir joma, kuru visvairāk var ietekmēt nepareiza pārvaldība; tādēļ atkārtoti prasa regulāri izvērtēt iepirkuma sistēmas un jo īpaši veikt to līgumu iekšējās kontroles, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas pārrunu vai ierobežotajā procedūrā;

56.

prasa, lai ģenerālsekretārs sniegtu informāciju par to, vai 2007. gadā notikusī zemas vērtības līgumu maksimālās robežvērtības paaugstināšana no EUR 25 000 līdz EUR 60 000 ir devusi maziem uzņēmumiem lielākas iespējas piedalīties, kā tas bija plānots, vienlaikus ievērojami nepavājinot iepirkuma procesa pārbaudes; norāda, ka šādi līgumi vērtības ziņā bija tikai 0,76 %, bet skaita ziņā 39,29 % no kopējā piešķirto līgumu apjoma;

57.

norāda, ka 2008. un 2009. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

Procedūras veids	2009		2008
Procedūras veids	Skaits	Īpatsvars	Skaits	Īpatsvars
Atklātā	73	29 %	126	35 %
Ierobežotā	13	5 %	14	4 %
Pārrunu	166	66 %	219	61 %
Kopā	252	100 %	359	100 %

Procedūras veids	2009		2008
Procedūras veids	Vērtība (EUR)	Īpatsvars	Vērtība (EUR)	Īpatsvars
Atklātā	415 996 418	75 %	345 415 316	51 %
Ierobežotā	9 458 434	2 %	139 782 362	20 %
Pārrunu	131 310 290	23 %	197 334 906	29 %
Kopā	556 765 142	100 %	682 532 584	100 %

(2009. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 5. lpp.)

Ārkārtas pārrunu procedūra

58.

īpaši norāda uz ārkārtas pārrunu procedūru skaitu, kas 2009. gadā nemitīgi pieaudzis (lai gan lēnākā tempā, nekā tas noticis 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu) un kas redzams tabulā ietvertajā sadalījumā; sagaida, ka šī tendence turpmākajos gados tiks ievērojami mazināta;

Ģenerāldirektorāts	2009		2008
Ģenerāldirektorāts	Skaits	% no ĢD līgumu kopskaita	Skaits	% no ĢD līgumu kopskaita
DG PRES (izņemot DIT)	14	53,85 %	8	44,44 %
DG IPOL	0	0,00 %	0	0,00 %
DG EXPO	1	50,00 %	3	75,00 %
DG COMM (izņemot Bibliotēkas dir.)	29	42,03 %	16	16,00 %
DG PERS	1	16,67 %	0	0,00 %
DG INLO (izņemot Mutiskās tulkošanas dir.)	37	38,14 %	36	34,95 %
DG INTE (bijušais Mutiskās tulkošanas dir.)	3	21,43 %	9	56,25 %
DG TRAD (izņemot Publikāciju dir.)	0	0,00 %	0	0,00 %
DG ITEC (bijušie Publikāciju un IT dir.	4	36,36 %	9	56,25 %
DG FINS	0	0,00 %	0	0,00 %
Juridiskais dienests	0	0,00 %	0	0,00 %
Parlaments, kopā	89	35,32 %	81	22,56 %

(2009. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 9. lpp.)

Revīzijas palātas 2009. gada pārskats

Vispārīgi konstatējumi

59.

norāda, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka maksājumos kopumā būtisku kļūdu nav bijis un ka Revīzijas palāta nekonstatēja būtiskus trūkumus, novērtējot pārraudzības un kontroles sistēmu atbilstību Finanšu regulai;

Pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku pieņemšana darbā

60.

norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, ka piecos gadījumos no 20 nav iesniegti dokumenti, kuri apliecinātu, ka ir ievēroti noteikumi par darbinieku klasificēšanu kategorijās “pagaidu darbinieki” vai “līgumdarbinieki” un noteikumi par lingvistisko, militārā dienesta vai citu prasību izpildi; ņem vērā Parlamenta sniegtās atbildes pretrunīgajā procedūrā ar Revīzijas palātu;

Darbinieku piemaksas

61.

norāda uz Revīzijas palātas konstatēto (15), ka 16 gadījumos no 30 nebija atjaunināta Parlamenta dienestiem pieejamā informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka Civildienesta noteikumos minētās piemaksas darbiniekiem tiek izmaksātas saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem; piekrīt Revīzijas palātai, ka tas rada nepareizu vai nepamatotu maksājumu veikšanas risku, ja darbinieka apstākļi ir mainījušies;

62.

ar gandarījumu norāda uz Parlamenta administrācijas atbildēm, kurās minēts, ka 2009. gadā tika uzsākta kampaņa, lai pārbaudītu, vai apgādnieka pabalsta piešķiršana personām, kuru apgādībā nav bērnu, joprojām ir pamatota, un ka tagad tiek veiktas regulāras darbinieku situācijas pārbaudes, un ka no 2010. gada šīs pārbaudes notiek automātiski (izmantojot “elektronisko veidlapu”), kas dod iespēju vismaz reizi gadā pārbaudīt darbinieku personīgos un administratīvos datus;

Politisko grupu organizācija un darbība

63.

norāda, ka 2005. gada 27. aprīlī pieņemto Parlamenta iekšējo noteikumu par budžeta izpildi 12. panta 9. punktā ir noteikts, ka iekšējā revidenta kompetencē neietilpst Parlamenta budžeta apropriācijas, kuras pārvalda politiskās grupas; norāda arī to, ka īpašajos noteikumos par šo apropriāciju izlietojumu prasīts, lai katra politiskā grupa izstrādātu savus iekšējos finanšu noteikumus un piemērotu iekšējās kontroles sistēmu;

64.

uzsver, ka visās politiskajās grupās katru gadu ir jāveic ārējā revīzija un tām ir jāuzrāda ārēja revīzijas uzņēmuma sniegts revīzijas apliecinājums;

65.

uzsver, ka politisko grupu pienākums ir izveidot iekšējās kontroles sistēmu un ka tas nav jādara Parlamenta iekšējam revidentam, un aicina Prezidiju apspriesties ar politiskajām grupām par to, kā varētu turpināt pilnveidot revīzijas noteikumus;

66.

atzinīgi vērtē to, ka pārnesamie līdzekļi tika aprēķināti tādā pat veidā kā 2004. vēlēšanu gadā, kad kopējiem skaitļiem par diviem sešu mēnešu periodiem tika piemērots 50 % noteikums;

Ģenerālsekretāra veiktie pasākumi saistībā ar 2008. gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu

67.

ar gandarījumu norāda uz to atbilžu augsto kvalitāti, kuras saistībā ar 2008. gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu 2010. gada 19. novembrī tika sniegtas Budžeta kontroles komitejai; tomēr pauž nožēlu par to, ka šīs atbildes nebija iespējams saņemt pirms 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākuma; sagaida, ka 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā viedokļu apmaiņa starp ģenerālsekretāru un Budžeta kontroles komiteju varēs notikt līdz 2011. gada oktobra beigām;

68.

atgādina 2010. gada 5. maija rezolūcijā iekļauto prasību ģenerālsekretāram sazināties ar pārējām ES iestādēm, lai izveidotu veikto pētījumu centrālo datubāzi un šos pētījumus darītu pieejamus arī plašākai sabiedrībai; mudina ģenerālsekretāru sekot līdzi šīs prasības izpildei, jo īpaši ierosinot Komisijai, lai tā izveido šādu centrālu datubāzi; prasa pienācīgi informēt par šo iniciatīvu un cer, ka laikā līdz informācijas saņemšanai Parlamenta veiktie pētījumi tiks pilnībā publicēti Parlamenta tīmekļa vietnē;

69.

ar gandarījumu norāda, ka ģenerālsekretārs ir sūtījis vēstules, atgādinot ģenerāldirektoriem par to īpaši nozīmīgo pasākumu īstenošanu, ko viņu dienesti apstiprinājuši kopā ar iekšējo revidentu;

70.

pauž gandarījumu par pasākumiem, kas veikti pēc tam, kad Parlaments 2010. gada 5. maija rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu kritizēja Personāla komitejas organizētās slēpošanas brīvdienas; atgādina, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Parlamenta finansiālais ieguldījums var tikt piešķirts tikai to ierēdņu bērniem, kuru amata pakāpe nav augstāka par AST 4 un ka subsīdija tagad ir atkarīga no bērnu skaita (16);

Iekšējā revidenta gada pārskats

71.

atzinīgi vērtē to, ka sākot ar 2009. gada 1. septembri Iekšējās revīzijas dienests administratīvos nolūkos ir piesaistīts ģenerālsekretāram; ar gandarījumu norāda, ka šīs svarīgās izmaiņas atbilst profesionālajiem standartiem par Iekšējās revīzijas dienesta strukturālo neatkarību un ka tās veicina gan iekšējās revīzijas efektivitāti, gan tās neatkarīgo un objektīvo lomu revidējamo struktūrvienību skatījumā;

72.

norāda, ka atbildīgās komitejas 2011. gada 13. janvāra sanāksmē iekšējais revidents sniedza gada pārskatu un paskaidroja, ka 2009. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas:

—	publiskā iepirkuma procesa revīzijas Prezidentūras ģenerāldirektorātā, Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātā un Finanšu ģenerāldirektorātā, kā arī pēcpārbaudes saistībā ar svarīgākajiem pasākumiem, kas norādīti 2006. gada 31. martā apstiprinātajā iekšējās revīzijas ziņojumā Nr. 05/02,

—	ēku politikas revīzija: plānošana, novērtēšana un pārvaldība saistībā ar vajadzību pēc telpām,

—	otrā pēcpārbaude saistībā ar pasākumiem, kas norādīti avansu kontu, uzskaites un budžeta pārvaldības revīzijās atsevišķos informācijas birojos, bet nav pabeigti,

—	trešā pēcpārbaude saistībā ar iestādes iekšējās kontroles pamatsistēmas pārskatīšanu,

—	IT lietojumprogrammu izstrādes revīzija, kā arī

—	pēcpārbaude saistībā ar Eiropas līmeņa politiskajām partijām paredzēto iemaksu pārskatīšanu un politisko fondu un noteikumu par rezervēm un pārpalikušo līdzekļu pārnešanu atkārtotu pārbaudi;

73.

pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli šādos jautājumos:

—	vispārēja vajadzība uzlabot iepirkuma procedūru sagatavošanu un plānošanu, kā arī vajadzību iepriekšēju novērtēšanu,

—	lai gan ir uzlabojusies iepirkuma procesa centralizēta vadība un atbalsts un ir izstrādāti noderīgi instrumenti un standarta dokumenti, struktūrvienības tos neizmanto sistemātiski,

—	ir nepieciešams steidzami pilnveidot IT, lai atbalstītu gan iepirkuma procesu, gan līgumu pārvaldību,

—	jebkura IT projekta priekšnoteikums ir obligāta darbības procesa modelēšana, ko veic lietotājas struktūrvienības, tādējādi uzlabojot savu iekšējās kontroles pamatsistēmu un riska pārvaldības efektivitāti un iedarbīgumu,

—	to risku nozīmīgums, kuri saistīti ar pārmērīgu atkarību no ārējiem konsultāciju un specializētu tehnisko pakalpojumu sniedzējiem;

74.

uzskata, ka iekšējās revīzijas ziņojumi, ievērojot īpašus nosacījumus, jādara pieejami Budžeta kontroles komitejas locekļiem; mudina minētās komitejas priekšsēdētāju vienoties ar ģenerālsekretāru par šiem nosacījumiem;

Riska pārvaldītājs

75.

ar gandarījumu norāda, ka riska pārvaldītājs sāka darbu 2010. gada 1. jūnijā un ka šī amatpersona ir tieši pakļauta ģenerālsekretāram; apzinās, ka nav iespējams 2011. gadā pilnībā nodrošināt šo dienestu ar personālu, ka pirmais riska profils varētu tikt iesniegts 2011. gada pirmajā pusē un ka pieeja riska pārvaldībai un tās stratēģija ģenerālsekretāra vadībā tiks izstrādāta līdz 2011. gada vasarai; sagaida, ka atbildīgā komiteja saņems visu informāciju par notikumu attīstību un stratēģisko dokumentu par Parlamenta risku pārvaldību, kā arī tai tiks iesniegts riska pārvaldītāja gada darbības pārskats saistībā ar 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

76.

uzskata – pat ja finansiālu risku nav, Parlamentam ir pēc iespējas jāizvairās no reputācijas apdraudējuma, jānosaka stratēģiskie riski (it īpaši IT un ēku jomā) un jānodrošina tādas efektīvas riska pārvaldības sistēmas darbība centrālā līmenī, kura ietver apstiprinātas procedūras, lai noteiktu un novērtētu riskus, formulētu atbildes pasākumus uz šiem riskiem, ziņotu par tiem un sniegtu apliecinājumu uzraudzības iestādēm un lēmējiestādēm, ka riska pārvaldība ir efektīva un ka visi pret risku vērstie pasākumi, tostarp iekšējās kontroles pasākumi, ir atbilstīgi;

77.

mudina ģenerālsekretāru ar riska pārvaldītāja palīdzību izveidot saskaņotu visai iestādei paredzētu pieeju jutīgu amatu noteikšanai un pārvaldībai;

PĀRVALDĪBA PARLAMENTA ADMINISTRĀCIJĀ

Prezidentūras ģenerāldirektorāts (DG PRES)

78.

norāda, ka to pasākumu lielās izmaksas, kas laikā no 2009. gada septembra vidus līdz 2010. gada marta beigām tika veikti H1N1 paveida gripas iespējamā uzliesmojuma novēršanai, bija aptuveni EUR 1 261 000; uzsver, ka turpmāk pirms vakcīnu iegādes ir jāizvērtē to cilvēku iespējamais skaits, kuri varētu vēlēties vakcinēties;

ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts (DG IPOL) un ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts (DG EXPO)

79.

norāda, ka Parlamenta delegācijas (DG EXPO) 2009. gadā izmaksāja aptuveni EUR 4 301 000;

80.

uzsver, ka īpašu zināšanu pārvaldībai ir milzīga nozīme, sevišķi komiteju darbā, un komiteju darbības laukā ir pastāvīgi vajadzīgas visjaunākās zināšanas; atgādina pēdējās Parlamenta vēlēšanās pirmo reizi ievēlēto deputātu lielo skaitu; aicina Prezidiju apsvērt iespēju nodrošināt deputātiem vēl vairāk ar darba specifiku saistītas informācijas un apmācības, tostarp īpašus pasākumus 18 jaunajiem papildu deputātiem (17) un gaidāmajiem novērotājiem no Horvātijas;

81.

atzinīgi vērtē atbalsta sistēmas izveidi delegāciju drošībai ārpus trim darba vietām ar mērķi nodrošināt Parlamenta vadībai visu vajadzīgo informāciju, lai ārkārtas situācijā varētu sniegt atbalstu delegāciju locekļiem; norāda uz karstās telefona līnijas (24/7), Drošības nodaļas dežurējošās amatpersonas un pienācīgas apmācības drošības jautājumos un drošības instruktāžas, kā arī plānotās “krīzes vienības” izveides nozīmību; vēlas saņemt informāciju par šī pasākuma kopējām izmaksām;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (DG COMM)

82.

norāda, ka 2009. gada 31. decembrīDG COMM bija pieejami cilvēkresursi 722 amata vietu apmērā un galīgais pārvaldīto apropriāciju apjoms bija EUR 80 935 000; aicina pārskatīt amata vietu skaitu un sadalījumu un detalizēti pamatot šo amata vietu nepieciešamību ar DG COMM veiktu efektivitātes un rezultātu analīzi;

83.

apšauba, vai minētajam ģenerāldirektorātam ir nepieciešama Darbības un stratēģiskās pārvaldības nodaļa, kā arī Politikas nodaļa un Resursu nodaļa; prasa, lai ģenerālsekretārs izvērtētu šīs struktūras un apsvērtu, vai šādu nodaļu izveidi nevarētu uzskatīt par sākumu lielu un nevajadzīgu ģenerāldirektoriem paredzētu “biroju” veidošanai;

84.

norāda, ka lielākā daļa Parlamenta informācijas biroju vadītāju ir iesnieguši kopīgu vēstuli, apšaubot vairākus minētā ģenerāldirektorāta budžeta pārvaldības aspektus, un aicina ģenerālsekretāru apzināt situāciju un noskaidrot, vai tādu centralizētu nodaļu kā Darbības un stratēģiskās pārvaldības nodaļa un Politikas nodaļa izveide ģenerāldirektorātā mazinātu to darbinieku skaitu, kas nodarbojas ar tiešajiem uzdevumiem, piemēram, budžeta pārvaldību, un tādējādi mazinātu ģenerāldirektorāta efektivitāti;

85.

uzstāj, ka budžeta 3242. pozīcijā īpašie pasākumi un to saistītās izmaksas būtu jānorāda skaidri un pārredzami, sadalot pa posteņiem;

Apmeklētāju centrs

86.

pauž nožēlu par Apmeklētāju centra atvēršanas ievērojamo aizkavēšanos (sākotnēji to bija paredzēts atvērt līdz ar Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanām) un administrācijas slikto plānošanu un nepietiekamo atbalstu tā darbības sākumposmā; norāda, ka tagad atklāšana tiek plānota 2011. gada oktobrī vai novembrī; atkārtoti prasa sīki informēt par tik ievērojamas kavēšanās konkrētajiem iemesliem, tostarp sniedzot arī iepirkuma procedūru detalizētu analīzi, un projekta izmaksu precīzu pieaugumu;

87.

uzsver, ka ir jāizveido apmeklētāju grupām ērts savienojums (gaitenis) starp Apmeklētāju centru, sēžu zāles ēku un plānoto Eiropas vēstures namu; prasa ģenerālsekretāram līdz 2011. gada 30. septembrim iesniegt Budžeta kontroles komitejai konkrētus plānus šāda savienojuma izveidei līdz ar maksimālo izmaksu aplēsēm;

Eiropas vēstures nams

88.

pauž nožēlu, ka lēmumus par Eiropas vēstures namu pieņēma tikai Parlamenta Prezidijs; prasa turpmāko lēmumu pieņemšanā par Eiropas vēstures nama koncepciju iesaistīt attiecīgās Parlamenta komitejas; atbalsta diskusiju par iespējām projekta sākumstadijā rīkot izstādes dažādās vietās visā Eiropā; aicina izstrādāt koncepciju par Eiropas vēstures namu kā atsevišķu un neatkarīgu juridisko personu, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu Parlamenta administratīvo budžetu;

89.

vēlas saņemt informāciju par Eiropas vēstures nama kopējām izmaksām un prasa, lai ģenerālsekretārs darītu zināmu, kādi pasākumi tiks veikti stāvvietu jautājuma risināšanai (autobusi, vieglās automašīnas), ņemot vērā abos projektos gaidāmo apmeklētāju skaita lielo pieaugumu, un netraucētas piekļuves nodrošināšanai Esplanādei (la Dalle laukumam);

Apmeklētāju grupas

90.

atgādina ar sponsorēto grupu apmeklējumiem saistītos izdevumus grupas vadītājam atlīdzināt, un Parlamentam veikt izpēti par to, vai oficiālu apmeklētāju grupu ceļa izdevumu kompensēšanai ir piemērota vienotas likmes sistēma, ņemot vērā viņu dažādos ceļojuma sākumpunktus un apmeklējuma galamērķus;

EuroparlTV

91.

pauž nožēlu par to, ka EuroparlTV nav uzskatāms par veiksmes stāstu, ņemot vērā ļoti nelielo tiešo individuālo lietotāju skaitu (18) (tas neietver skatītājus, kas piesaistīti, izmantojot partnerības nolīgumus ar reģionālajām televīzijām), lai gan katru gadu šī TV saņem ievērojamus līdzekļus – aptuveni EUR 9 000 000; tādēļ prasa izvērtēt EuroparlTV izmaksu lietderību nolūkā ietaupīt līdzekļus šajā jomā;

Godalgas

92.

konstatē, ka dažos pēdējos gados Parlaments ir ievērojami palielinājis gan savu balvu skaitu, gan tām paredzēto budžetu (19); pauž šaubas, vai šīs balvas visveiksmīgāk atspoguļo Parlamenta pamatpienākumus un uzdevumus, kas izriet no tā kompetences likumdošanas, budžeta un budžeta kontroles jomā; aicina Prezidiju neparedzēt finansējumu jaunām balvām un veikt priekšdarbus pašreizējo balvu piešķiršanas kārtības pārskatīšanai;

93.

pauž nožēlu par to, ka, lai gan Parlamenta rezolūcijā (20) pausts viedoklis, ka balva žurnālistikā nav atbilstīga, jo Parlamentam nevajadzētu piešķirt balvas žurnālistiem, kuru uzdevums ir kritiski izvērtēt ES iestādes un to darbu, DG COMM jau ir uzsācis 2011. gada balvas piešķiršanas procedūru; aicina atcelt balvas piešķiršanu 2012. gadā;

94.

prasa, lai visas ar Eiropas Parlamenta balvām tieši un netieši saistītās izmaksas tiktu darītas zināmas atklāti un pārredzami;

2009. gada vēlēšanu kampaņa

95.

ar bažām norāda, ka vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanas kopumā ir kritusies līdz 43,2 %, lai gan tika ieguldīts ievērojams darbs Parlamenta vēlēšanu kampaņas atbalstam, kas izmaksāja aptuveni EUR 5 676 000;

Sadarbības birojs Vašingtonā

96.

norāda, ka Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa sadarbības biroja izveide Vašingtonā 2009. un 2010. gadā kopumā izmaksāja aptuveni USD 400 000 gadā saskaņā ar administratīvu vienošanos ar Komisiju; norāda, ka biroja izveides dēļ nav nācies veidot jaunas amata vietas, jo nepieciešamie darbinieki tika pārcelti, nosūtīti ilgtermiņa komandējumos vai norīkoti uz vienu gadu; pauž bažas par iespējamām turpmākajām izmaksām un prasa, lai atbildīgās komitejas tiktu regulāri un pienācīgi informētas par visiem ar šo biroju saistītajiem turpmākajiem plāniem, kam varētu būt nopietnas finansiālas sekas;

Informācijas biroji

97.

uzsver, ka pastāvīgi jāsniedz vienmērīgi sadalīta informācija par ES pilsonību; šajā sakarībā uzsver informācijas biroju labi pārdomāta izvietojuma nozīmību;

Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS)

98.

norāda, ka nesamaksāto saistību apjomu (nedaudz mazāk par EUR 6 000 000 jeb 1,4 %) 1200. postenī “Atalgojums un piemaksas” var izskaidrot ar Padomes 2009. gada decembra lēmumu ikgadējo algu korekciju veikt tikai 1,85 % apmērā, lai gan budžetā bija izdarīti grozījumi, pamatojoties uz 3,7 %, ko bija norādījusi un ierosinājusi Komisija;

99.

norāda, ka pēc jauno noteikumu par reģistrētajiem deputātu palīgiem ieviešanas Personāla ģenerāldirektorātam bija jāstrādā ar 1 770 jauniem līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, lielāko darba daļu veicot 2009. gadā; konstatē, ka kopumā šo procesu var uzskatīt par veiksmīgu;

100.

pauž nožēlu, ka ģimenes locekļu pieņemšana darbā palīga statusā joprojām ir atļauta saskaņā ar Deputātu nolikumā iekļautajām atkāpēm, kas apstiprinātas Prezidija 2009. gada 23. novembra sanāksmē; mudina administrāciju skrupulozi izvērtēt pamatojumu vēl atlikušajos šādas nodarbinātības gadījumos; prasa, lai ģenerālsekretārs izsvērtu, vai ir vajadzīgi īpaši noteikumi, kas aizliegtu deputātiem kā palīgus pieņemt darbā citam cita ģimenes locekļus;

101.

norāda uz vienas konkrētas dalībvalsts pilsoņu ievērojamo īpatsvaru (13,5 %, vairāk nekā jebkurai citai) Parlamenta Ģenerālsekretariātā; atgādina, ka Ģenerālsekretariāta uzdevums ir kalpot visu dalībvalstu deputātiem vienādi un ka tam būtu labāk jāatspoguļojas darbinieku sadalījumā pēc valstspiederības;

Komandējumi uz Parlamenta trim darba vietām

102.

uzsver, ka joprojām racionālāk jāizmanto komandējumi starp trim darba vietām, tos labāk pamatojot un uzraugot, lai izvairītos no nevajadzīgiem komandējumiem un izmaksām, un jo īpaši jāņem vērā gaidāmie Iekšējā revīzijas dienesta veikto pārbaužu rezultāti parlamentārās palīdzības jomā; aicina ģenerālsekretāru budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā informēt par tālākas racionalizācijas rezultātā ietaupīto kopējo summu;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO)

103.

pauž bažas par nepareizi izrakstītiem rēķiniem, pat ja tas nav noticis krāpnieciskos nolūkos, jo tas liecina, ka DG INLO iekšējās kontroles sistēma nespēj novērst šādus gadījumus; atkārtoti aicina DG INLO skrupulozi īstenot kopā ar iekšējo revidentu apstiprināto rīcības plānu;

Deputātu transports

104.

konstatē, ka Parlamenta dienesta automašīnu parka izmaksas bija EUR 1 272 932 Strasbūrā un EUR 2 352 756 – Briselē; norāda arī to, ka Parlaments parakstīja jaunu līgumu par dienesta automašīnu izmantošanu, kura kopējā vērtība ir aptuveni EUR 5 250 000 (četru gadu periodā);

105.

aicina Prezidiju pārskatīt dienesta automašīnu lietotājiem piemērojamos noteikumus, lai izbeigtu pašreizējo praksi tukšas automašīnas sūtīt garos pārbraucienos tikai tādēļ, lai tās varētu izmantot īsiem dienesta braucieniem (no lidostām uz galamērķiem pilsētā un atpakaļ); uzsver šādas prakses radītās izmaksas; mudina Prezidiju rast lētākas alternatīvas, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju līdzekļu vislietderīgāko izlietojumu;

Ēdnīcas un restorāni

106.

uzskata, ka pakalpojumiem, kas nav nepieciešami iestādes darba uzdevumu veikšanai, bet kurus Parlamenta ēkās peļņas gūšanas nolūkā sniedz uzņēmumi, ir jābūt ekonomiski patstāvīgiem un tos nevajadzētu tieši vai netieši finansēt ar subsīdiju no Parlamenta budžeta, un visi izņēmumi saistībā ar trūkstošajiem līdzekļiem budžetā ir jānorāda atsevišķi un pienācīgi jāpamato;

107.

uzskata, ka, ņemot vērā plašās un dažādās iespējas Parlamenta ēkās izvietot ēdnīcas, bārus un veikalus, dažādi konkurējoši ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, tostarp labi pazīstami zīmoli (kafejnīcas, sviestmaižu letes, restorāni u. c.), varētu piedāvāt darbiniekiem labākus pakalpojumus, ja tiem ļautu darboties Parlamenta telpās; prasa izstrādāt plānu, kurā būtu norādītas iespējas rīkot atsevišķus konkursus dažādām ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas struktūrām, kad beigsies pašreizējās līgumsaistības;

108.

prasa papildu informāciju par ēdnīcu un restorānu darbību, it īpaši par saistību starp ikgadējo subsīdiju un peļņu/zaudējumiem;

Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts un Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts

109.

uzsver, ka, saglabājot augstus darba standartus, ir jāpanāk efektīvāka valodu resursu izmantošana un jākontrolē to izmaksas, izskatot katras valodu nodaļas kopējo noslodzi un nodrošinot, ka tiek samazinātas izmaksas, ko rada sanāksmju pieprasījumu vēla atsaukšana, delegāciju apmeklējumi, nodrošinot mutisko tulkošanu, un rīcības kodeksā noteikto rakstisko tulkojumu termiņu neievērošana; uzstāj, ka komitejām, delegācijām un politiskajām grupām, kas pastāvīgi pārkāpj rīcības kodeksā noteiktos termiņus, stingrāk jāņem tie vērā;

110.

uzskata, ka rakstisko tulkojumu uzticēšana ārējiem tulkotājiem var ievērojami ietaupīt līdzekļus, taču ir jāstrādā pie ārējo tulkojumu kvalitātes uzlabošanas; atbalsta visām ES iestādēm kopīgās Euramis datubāzes plašāku izmantošanu, kā arī citus tehnoloģiskus jauninājumus rakstiskās tulkošanas jomā (piemēram, vienoto integrēto DocEP sistēmu un Euramis tulkošanas atmiņas), kuru mērķis ir izvairīties no dubultas tulkošanas un samazināt rakstiskās tulkošanas izmaksas; tomēr uzsver, ka nav tādas mašīntulkošanas, kas varētu pilnībā aizstāt tulkotājus;

111.

pauž bažas par darbinieku trūkumu atsevišķās valodās un to, ka jaunu tulku un tulkotāju rezerves veidošanos var apdraudēt attiecīgu izglītības programmu trūkums atsevišķās dalībvalstīs; uzsver arī gaidāmās problēmas, ko radīs paaudžu maiņa ES–15 tulku un tulkotāju valodu nodaļās, jo liela daļa šo darbinieku varētu doties pensijā tuvākajos piecos līdz desmit gados;

112.

ļoti atzinīgi vērtē Parlamenta mutiskās tulkošanas pakalpojumu augsto kvalitāti, bet pauž nožēlu par gadījumiem, kad tulkošana noteiktās valodās tiek nodrošināta, taču netiek izmantota; uzsver, ka nepieciešami pasākumi, lai mazinātu izmaksas par nevajadzīgu mutisko tulkošanu sanāksmēs, un tādēļ prasa izstrādāt un steidzami ieviest sistēmu, kā izvairīties no tulkošanas nodrošināšanas valodās, kas attiecīgajā sanāksmē praktiski netiek lietotas;

113.

ierosina, ka šāda sistēma varētu nodrošināt, piemēram, to, ka darba grupu sanāksmēs automātiski būtu pieejama tulkošana sešās lielākajās oficiālajās valodās (FR, DE, EN, PL, ES, IT), bet tulkošana kādā citā no oficiālajām valodām būtu pieejama pēc deputāta pieprasījuma, iepriekš īpaši paziņojot par viņa piedalīšanos sanāksmē, tādējādi nodrošinot deputātu tiesības runāt dzimtajā valodā, ja viņi tā vēlas, bet izvairoties no nevajadzīgas tulkošanas un liekām izmaksām;

Finanšu ģenerāldirektorāts (DG FINS)

114.

ar bažām norāda uz trūkumiem Finanšu ģenerāldirektorāta iepirkuma procedūrā, kurus iekšējais revidents atklāja iepirkuma procesa revīzijā, kas parādīja, ka banku pakalpojumu iepirkuma gadījumā, kad nebija veikts iepriekšējs vajadzību izvērtējums, radās problēmas ar uzaicinājuma uz konkursu specifikācijām, kā arī liecināja par ievērojamiem riskiem, lai gan šī revīzija apliecināja arī to, ka pašreizējā kārtība nodrošina pienācīgu aizsardzību pret galvenajiem apdraudējumiem; uzsver, ka steidzami jāuzlabo pārbaužu veikšana, lai tās efektīvāk novērstu konstatētos riskus;

115.

uzskata, ka Finanšu ģenerāldirektorāta dienesti un procedūras ir jāvienkāršo un jāracionalizē, lai paātrinātu dalībvalstīs bāzēto vietējo palīgu rēķinu apstrādi un mazinātu rindas un birokrātiju; uzskata, ka Finanšu ģenerāldirektorātam ātrāk elektroniski jāsniedz deputātiem informācija par atlikušajiem pieejamajiem līdzekļiem; uzskata arī, ka Finanšu ģenerāldirektorātam jāorganizē deputātu biroju darbinieku apmācība procedūru jautājumos; uzskata, ka šajā nolūkā Finanšu ģenerāldirektorātam vēlākais līdz 2011. gada 30. septembrim ir jāizstrādā rīcības plāns;

116.

ar gandarījumu norāda, ka deputātu pensijām paredzētie līdzekļi 2009. gadā pirmo reizi ir iekļauti budžetā;

Ceļojumu aģentūra

117.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt darbības pēctecību ceļojumu aģentūras bankrota vai līguma termiņa izbeigšanās gadījumā; gaida elektroniskās rēķinu izrakstīšanas sistēmas ieviešanu, kam būtu ievērojami jāvienkāršo darbs un jāsamazina izmaksas;

118.

norāda, ka Parlamentam ir līgums tikai ar vienu ceļojumu aģentūru, un saskata zināmu risku, ka šāda monopola situācija varētu deputātiem un Parlamentam liegt iespēju izmantot visizdevīgākās cenas; prasa pārbaudīt, kā ceļojumu aģentūra tiek pie biļetēm, kuras piedāvā deputātiem un viņu palīgiem oficiālu komandējumu gadījumā vai deputātiem, kas braukā starp Parlamenta darba vietām, un norāda, ka piedāvātās biļetes ne vienmēr ir vislētākās pārdošanā esošās konkrētajā biļešu klasē;

119.

aicina Finanšu ģenerāldirektorātu 2010. gada darbības pārskatā sniegt informāciju par jaunā līgumslēdzēja prasītās samaksas attīstību, kā arī par sūdzībām saistībā ar pāreju no Carlsonwagonlit uz BCD pakalpojumiem; nepiekrīt darbinieku skaita palielināšanai un 2010. gadam prasītiem papildu maksājumiem EUR 34 000 apmērā īsi pēc līguma noslēgšanas 2009. gada decembrī; prasa, lai nākamajos līgumos tiktu iekļauti punkti, kas garantētu zemāko biļešu cenu;

120.

aicina ģenerālsekretāru pasūtīt pētījumu par deputātu un darbinieku ceļa izdevumu samazināšanu, noskaidrojot, piemēram, iespējas veikt ikgadējas liela apjoma rezervācijas aviosabiedrībās, nevis atsevišķas rezervācijas un biļešu iegādes, vai izmantot konkursa procedūras līgumiem par gada laikā nepieciešamajiem lidojumiem; prasa arī izstrādāt sistēmu Parlamenta atmaksātajos lidojumos uzkrāto atlaižu izmantošanai, lai vēl vairāk samazinātu izmaksas;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC)

121.

pieņem zināšanai Prezidija 2009. gada 17. jūnija lēmumu un 2010. gada 18. oktobra lēmumu paplašināt bezvadu tīkla piekļuves (Wi-Fi) zonu Eiropas Parlamentā, lai tā ietvertu plenārsēžu zāli, komiteju telpas, deputātu birojus un sabiedriskās telpas gan Briselē, gan Strasbūrā;

122.

uzsver, ka ir vajadzīgs lielāks skaits un labāki IT instrumenti iepirkuma procesa atbalstam; šajā sakarībā atzinīgi vērtē DG ITEC2010. gada 20. decembrī uzstādīto WebContracts programmas 2.3. versiju, kurā tiek apstrādāti pamatlīgumi, īpašu pasūtījumu veidlapas un īpaši līgumi par pakalpojumiem saistībā ar pamatlīgumu;

123.

prasa ģenerālsekretāram līdz 2011. gada 15. jūlijam iesniegt Budžeta kontroles komitejai dienesta vēstuli, kurā norādīts zināšanu pārvaldības sistēmas īstenošanas grafiks un ietaupījumi, kurus plānots gūt, veicot informācijas avotu racionalizāciju;

124.

ar gandarījumu norāda uz 2010. gadā ievērojami samazinātajiem (49 %, no 8 690 līdz 4 446) IT aprīkojuma (printeri, personāldatori, klēpjdatori, ekrāni u. c.) krājumiem dažādos ģenerāldirektorātos; tomēr aicina vēl vairāk samazināt šos joprojām lielos krājumus, kam ir arī liela atlikusī vērtība (aptuveni EUR 880 000); uzskata, ka ir jāapsver centralizētas printeru, faksu un personāldatoru noliktavas izveide;

Politiskās grupas (budžeta 4000. postenis)

125.

norāda, ka 2009. gadā budžeta 4000. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa	2009. gada pirmā puse					2009. gada otrā puse
Grupa	Gada apropr. (*1)	Pašu resursi un pārnestās apropr.	Izdevumi	Gada apropriāciju izlietojums	Uz nākamo periodu pārnestā summa	Gada apropr. (*1)	Pašu resursi un pārnestās apropr.	Izdevumi	Gada apropriāciju izlietojums	Uz nākamo periodu pārnestā summa
PPE (bijusī PPE-DE)	9 929	7 762	15 078	152 %	2 613	9 786	2 633	10 237	105 %	2 182
S&D (bijusī PSE)	7 357	6 936	9 857	134 %	4 436	6 877	4 499	6 893	100 %	4 483
ALDE	3 382	3 034	4 750	140 %	1 667	3 058	1 698	2 578	84 %	2 178
Verts/ALE	1 453	1 049	1 953	134 %	548	1 907	554	1 282	67 %	1 179
GUE/NGL	1 432	1 484	1 649	115 %	1 267	1 240	1 270	1 453	117 %	1 057
UEN	1 417	1 251	2 473	174 %	195	—	201	79	—	—
IND/DEM	775	586	925	119 %	436	—	437	123	—	—
ECR	—	—	—	—	—	1 788	3	1 415	79 %	376
EFD	—	—	—	—	—	1 113	1	701	63 %	413
Pie pol. gr. nepiederošie deputāti	601	349	512	85 %	204	568	204	414	73 %	248
Kopā	26 348	22 450	37 196	141 %	11 367	26 338	11 500	25 177	96 %	12 116

Eiropas līmeņa politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

126.

norāda, ka 2009. gadā budžeta 4020. un 4030. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Partija	Saīsinājums	Pašu resursi (*2)	EP subsīdija	Ieņēmumi kopā	EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)	Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi
Eiropas Tautas partija	EPP	1 486	3 486	4 971	68 %	- 303
Eiropas Sociālistu partija	PES	913	3 100	4 013	77 %	-71
Eiropas Liberāļu, demokrātu un reformistu partija	ELDR	377	1 179	1 556	79 %	10
Eiropas Zaļo partija	EGP	568	644	1 211	60 %	129
Eiropas Kreiso spēku partija	EL	165	562	728	76 %	-16
Nāciju Eiropas apvienība	AEN	68	385	453	85 %	0
Eiropas Demokrātu partija	EDP/PDE	58	249	307	85 %	6
Eiropas Brīvā apvienība	EFA	67	227	294	72 %	-21
ES Demokrāti	EUD	139	217	356	85 %	36
Kopā		3 841	10 048	13 890	73 %	- 230

127.

piekrīt iekšējā revidenta secinājumiem un ieteikumiem revīzijas ziņojumā Nr. 09/10 (pēcpārbaude saistībā ar Eiropas līmeņa politiskajām partijām paredzēto iemaksu pārskatīšanu un Eiropas politisko fondu un noteikumu par rezervēm un pārpalikušo līdzekļu pārnešanu jauno pārskatīšanu) un mudina attiecīgos dienestus īstenot 27 prasītos pasākumus, sevišķi šādus īpaši nozīmīgus pasākumus:

—	ieviest obligātu standartmodeli ziņošanai par Eiropas līmeņa politisko partiju darbībām un ar tām saistītajiem attaisnotajiem izdevumiem (divi īpaši nozīmīgi pasākumi), lai nodrošinātu atbilstīgus instrumentus darbību un/vai izmaksu atbilstības novērtēšanai,

—	pareizi piemērot noteikumus par natūrā sniegtu ieguldījumu,

—	veikt ex post pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz riska novērtējumu,

—	uzlikt par pienākumu arī fondiem izmantot obligāto standartmodeli,

—	noteikt kritērijus ieguldījumu pieņemšanai natūrā;

128.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē iekšējas darba grupas izveidi ar uzdevumu izskatīt praktiskus pasākumus, kas jāveic Finanšu ģenerāldirektorātam;

129.

turklāt uzsver, ka partijām un fondiem vajadzīga standartizētu ārēju revīziju sistēma pašreizējās brīvprātīgās ārēju revidentu iecelšanas vietā, kā arī to, ka Parlamenta administrācijai stingri jāpiemēro grāmatvedības noteikumi, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem natūrā, līdzekļu pārnesumiem un rezervēm; tādēļ atzinīgi vērtē neseno Prezidija lēmumu, ka Parlaments iecels un apmaksās ārējo revidentu partijām un fondiem;

Brīvprātīgais pensiju fonds

130.

norāda ka 2009. gada 1. aprīļa sanāksmē Prezidijs cita starpā nolēma, ka Parlaments uzņemsies juridisku atbildību, lai garantētu pensiju shēmas dalībnieku tiesības uz papildu pensiju; atzinīgi vērtē to, ka:

i)	iespēja saņemt samazinātu pensiju no 50 gadu vecuma un iespēja saņemt vienreizēju maksājumu, kas līdzvērtīgs 25 % no pensijas tiesībām, tika atcelta, lai uzlabotu fonda likviditāti un novērstu kapitāla priekšlaicīgu iztērēšanu;

ii)	shēmas dalībnieku pensionēšanās vecums tika paaugstināts no 60 uz 63 gadiem;

iii)	fonda pārvaldnieki tika aicināti pieņemt piesardzīgāku un līdzsvarotāku ieguldījumu stratēģiju un nepakļaut fonda līdzekļus valūtu maiņas kursa svārstību riskam;

131.

konstatē, ka milzīgais aktuārdeficīts 2008. gada beigās (aptuveni EUR 120 000 000) tirgus stāvokļa uzlabošanās rezultātā ir būtiski samazināts (lai gan 2009. gada 31. decembrī tas joprojām bija aptuveni EUR 84 500 000); tomēr uzsver, ka ir jāveic jauna aktuārizpēte, lai izvērtētu, kāda ietekme ir Prezidija lēmumiem par shēmas dalībniekiem piemērojamajiem pasākumiem;

132.

uzskata, ka ģenerālsekretāram jāiesniedz Budžeta kontroles komitejai dienesta vēstule, paskaidrojot Parlamenta lomu fonda aktīvu pārvaldībā un uzraudzībā; atgādina, ka saskaņā ar pensiju fonda aplēsēm, pat īstenojot 2009. gadā pieņemtos ierobežojošos pasākumus attiecībā uz pensijas tiesību izmaksu, fondam būs ievērojams aktuārdeficīts un tas izsmels savus līdzekļus laikā no 2020. līdz 2025. gadam; uzskata, ka šis deficīts jāsedz nevis ar nodokļu maksātāju, bet gan ar fonda līdzekļiem;

Darba vietas

133.

ņem vērā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ radušos dalībvalstu budžeta ierobežojumus un nepieciešamību rūpīgi izskatīt ietaupījumu iespējas visos līmeņos, tostarp arī Savienības līmenī; šajā sakarībā uzsver, ka patiesus līdzekļu ietaupījumus varētu nodrošināt tikai tad, ja Parlamentam būtu viena darba vieta;

Vidi saudzējošs Parlaments

134.

atkārtoti aicina iesniegt Budžeta kontroles komitejai EMAS gada pārskata kopiju;

135.

aicina administrāciju paātrināt pasākumus, lai krasi samazinātu papīra patēriņu Parlamentā; uzskata, ka, pilnībā izmantojot elektronisko datu nesēju iespējas, iespējams novērst to, ka katru gadu tiek saražotas vairāk nekā 1 000 tonnas papīra atkritumu; uzskata arī, ka deputātiem jādod iespēja darīt zināmu, ka viņiem nav vajadzīgi drukāti dokumenti;

136.

uzskata, ka transporta radītās emisijas veido lielāko daļu no Parlamenta oglekļa [dioksīda] emisijas ietekmes, kuru tas saskaņā ar CO2 rīcības plānu līdz 2020. gadam gatavojas samazināt par 30 %; tādēļ mudina veikt atbilstīgus pasākumus Parlamenta oglekļa [dioksīda] emisijas ietekmes mazināšanai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pētījumu par emisiju kompensācijām; aicina Parlamenta atbildīgos dienestus saistībā ar biļešu rezervāciju sistemātiski sniegt informāciju par emisijām, ko rada dažādi transporta veidi;

137.

atzinīgi vērtē priekšlikumu visās Parlamenta sanāksmju telpās ierīkot dzeramā ūdens krānus un tādējādi ietaupīt līdzekļus, kā noteikts Prezidija 2009. gada februārī pieņemtajā CO2 rīcības plānā;

138.

aicina Parlamenta atbildīgos dienestus nākt klajā ar pasākumiem Parlamenta ēku energoefektivitātes palielināšanai, jo īpaši attiecībā uz stikla virsmu un tiltiņu modernizēšanu;

139.

mudina Parlamenta administrāciju aizstāt dienesta automašīnas ar videi saudzīgiem transportlīdzekļiem, pastāvīgi atjauninot autoparku ar automašīnām, kas rada mazāku piesārņojumu, un organizējot grupu transportu ar paaugstināta komforta mikroautobusiem uz lidostām Briselē un Strasbūrā, lai samazinātu Parlamenta oglekļa [dioksīda] emisijas ietekmi; atkārto rezolūcijā par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu pausto prasību, lai Parlaments Strasbūrā izveidotu savu velosipēdu nomu; uzstāj, lai tas tiktu izdarīts līdz 2011. gada septembrim; norāda, ka, uzlabojot velosipēdu pieejamību, varētu samazināt autoparku;

140.

Parlamenta ilgtspējības nodrošināšanas nolūkā mudina braucieniem uz plenārsēdēm vairāk izmantot čartervilcienus no Briseles uz Strasbūru; pauž bažas par to, ka reģistrētie deputātu palīgi, kam neizdodas iegādāties čartervilciena biļeti, aizvien vairāk izmanto citus transporta veidus; norāda, ka deputātiem, Parlamenta ierēdņiem un reģistrētajiem deputātu palīgiem jādod priekšroka čartervilciena biļešu iegādē;

141.

atzinīgi vērtē līgumu ar STIB (21) par dotēšanas sistēmu, ar kuru saskaņā Parlaments vides saudzēšanas nolūkā saviem darbiniekiem Briselē sedz 50 % izmaksu par gada braukšanas karti, lai samazinātu Parlamenta oglekļa [dioksīda] emisijas ietekmi, mudinot savus darbiniekus izmantot sabiedrisko transportu; mudina administrāciju vienoties par līdzīgu līgumu ar Beļģijas Valsts dzelzceļu (SNCB-NMBS) un reģionālajiem autobusu uzņēmumiem;

142.

ierosina, lai ar darbu saistītos pārlidojumos uzkrātās atlaides tiktu izmantotas biļešu iegādei, tādējādi samazinot ievērojamos ceļa izdevumus Parlamentā;

143.

uzskata – tā kā saudzīga attieksme pret vidi tiek apgūta agrīnā vecumā, arī bērni, kas mācās Eiropas skolās, būtu jāaicina izmantot skolu autobusus, nevis privātas automašīnas.

(3) OV C 172, 30.6.2010., 1. lpp.

(4) OV C 303, 9.11.2010., 1. lpp.

(5) OV C 308, 12.11.2010., 129. lpp.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) PE 349.540/Bur/Ann/fin.

(8) OV C 247 E, 15.10.2009., 78. lpp.

(9) OV C 279 E, 19.11.2009., 163. lpp.

(10) OV C 303, 9.11.2010., 198. lpp.

(11) OV L 252, 25.9.2010., 3. lpp.

(12) 1 001 kamera Briselē, 238 – Luksemburgā un 364 – Strasbūrā.

(13) 2010. gada 5. maija rezolūcijas 61. punkts (OV L 252, 25.9.2010., 11. lpp.).

(14) Sk.: http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201009/20100901ATT80830/20100901ATT80830FR.pdf

(15) 2009. gada pārskata 9.14. punkts (OV C 303, 9.11.2010., 199. lpp.).

(16) Prezidija 2010. gada 19. aprīļa sanāksmes protokols (PE 439.765/BUR).

(17) Tad, kad būs ratificēts Protokols, ar ko groza Protokolu par pārejas noteikumiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumam (OV C 263, 29.9.2010., 1. lpp.).

(18) Vidēji 25 000 līdz 30 000 apmeklējumi mēnesī.

(19) Lux balva – aptuveni EUR 321 000, Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balva – aptuveni EUR 24 000, Eiropas balva žurnālistikā – aptuveni EUR 105 500, Saharova balva – aptuveni EUR 300 000 (2009. gada skaitļi).

(20) 2010. gada 5. maija rezolūcijas 91. punkts (OV L 252, 25.9.2010., 15. lpp.).

(*1) visas summas tūkstošos EUR

(*2) visas summas tūkstošos EUR

(21) Société de transports intercommunaux de Bruxelles.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/23

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Padome

(2011/549/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0213/2010) (2),

—	ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 190/2003 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7),

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0088/2011),

1.	atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(7) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6) Lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz Padomes 2002. gada 22. jūlijā pieņemto Reglamentu (OV L 230, 28.8.2002., 7. lpp.).

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Padome

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0213/2010) (2),

—	ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 190/2003 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7),

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0088/2011),

A.	tā kā “pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti viņu maksātie nodokļi un kā politiskās iestādes īsteno tām uzticētās pilnvaras” (8);

B.	tā kā Ķelnes 1999. gada 3. un 4. jūnija Eiropadomes secinājumos bija paredzēts piešķirt Padomei rīcības pilnvaras spēcīgākas kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas jomā;

tā kā ar Padomes Lēmumu 2004/197/KĀDP (9) izveidoja mehānismu ATHENA tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, un šis lēmums kopā ar Padomē 2004. gada 28. aprīlī sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu 2004/582/EK par privilēģijām un imunitāti, ko piešķir saistībā ar ATHENA (10), nodrošina ar ATHENA saistītas privilēģijas un imunitāti, kā arī piešķir Padomei rīcības pilnvaras;

tā kā Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmumā 2000/178/KĀDP par noteikumiem, ko piemēro valstu ekspertiem militārajā jomā, kurus pārejas posmā norīko uz Padomes Ģenerālsekretariātu (11), un Padomes 2001. gada 22. janvāra Lēmumā 2001/80/KĀDP par Eiropas Savienības Militārā štāba izveidošanu (12) skaidri noteikts, ka izdevumi, kas rodas no militāro ekspertu norīkošanas, ir jāsedz no Padomes budžeta,

norāda, ka 2009. gadā Padomes rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 642 000 000 apmērā (2008. gadā – EUR 743 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 92,33 %, kas ir gandrīz tāds pats kā 2007. gadā (93,31 %) un joprojām zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %);

uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 335. pantā atzītā Savienības iestāžu administratīvā autonomija, kas tām atvēlēta darbības veikšanai, ir saistīta ar atbilstīgu atbildību un pārskatatbildību; tā kā Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā iestāde un viens no tā pienākumiem ir, pamatojoties uz Padomes ieteikumiem, sniegt apstiprinājumu par Savienības vispārējā budžeta izpildi, tas ir nolēmis šo autonomiju ievērot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā un atsevišķi aplūkot tās vispārējā budžeta iedaļas, kuru pārvaldību katra no Savienības iestādēm veic, izmantojot savu autonomiju, un apstiprināt budžeta izpildi katrai no šīm iestādēm atsevišķi;

pauž nožēlu par problēmām, ar kurām nācās saskarties 2007. un 2008. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās, un atkārtoti apstiprina nostāju, kas pausta 2010. gada 16. jūnija rezolūcijā (13) par Padomes 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo īpaši aicinājumu Padomei kopā ar Parlamentu ieviest budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā ikgadēju procedūru, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par Padomes budžeta izpildi;

atkārtoti norāda, ka Padomes izdevumi būtu jāpārbauda tādā pašā veidā kā pārējo Savienības iestāžu izdevumi, un ierosina, ka visatbilstošāk būtu izmantot pieeju, kas norādīta 2010. gada 16. jūnija rezolūcijā un jo īpaši, ka “šādai pārbaudei jāpamatojas uz turpmāk minētajiem rakstveida dokumentiem, ko iesniedz visas iestādes:

—	iepriekšējā finanšu gada pārskati, kas saistīti ar budžeta izpildi,

—	finanšu pārskats par aktīviem un pasīviem,

—	gada darbības pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību,

—	iekšējā revidenta ziņojums,

kā arī uz mutisku izklāstu tās komitejas sanāksmē, kura atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu”;

pauž dziļu nožēlu gan par to, ka Padomes prezidentūra ir noraidījusi uzaicinājumus piedalīties par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas sanāksmē, kurā bija plānots apspriest Padomes prezidentūras nostāju par ierosināto procedūru un sadarbības iespējām budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras jautājumos, gan arī par to, ka Padomes ģenerālsekretārs ir atteicies piedalīties par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas sanāksmē un apmainīties ar viedokļiem par Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

ņem vērā priekšlikumu noslēgt Parlamenta un Padomes saprašanās memorandu par sadarbību ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā, kā tas ierosināts Padomes ģenerālsekretāra 2011. gada 4. marta vēstulē, un ņem vērā Padomes gatavību aplūkot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru atsevišķi no budžeta procedūras, bet atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā Parlamenta un Padomes atšķirīgās lomas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā un budžeta procedūrā, jo tās ir divas dažādas procedūras un Padomei vienmēr un visos gadījumos ir jāuzņemas pilnīga atbildība sabiedrības priekšā par tai uzticētajiem līdzekļiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padomes prezidentūra un Padomes ģenerālsekretariāts ir atteicies piedalīties par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas sanāksmē un sniegt informāciju un atbildes uz jautājumiem par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un ka tie ir arī atteikušies rakstiski aizpildīt referenta iesniegto anketu;

ņem vērā Ungārijas prezidentūras labo gribu un panākto progresu; lai veicinātu informācijas apmaiņu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā, ierosina Padomei izmantot tādu pašu pieeju, kādu izmanto citas iestādes, paredzot, ka šīs pieejas pamatelementi būtu šādi:

—

tiek sarīkota Padomes pārstāvju un par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas pārstāvju oficiāla sanāksme, kurā piedalītos Padomes ģenerālsekretārs un prezidentūras pārstāvji, par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas prezidija locekļi, referents un deputāti, kas pārstāv politiskās grupas (koordinatori un/vai ēnu referenti), lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par Padomes budžeta izpildi,

—	Padomes ģenerālsekretārs atbild uz jautājumiem, kurus Padomei iesniegusi komiteja, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī

—	tiek izveidots grafiks, lai pilnveidotu un stabilizētu šo pagaidu risinājumu;

tādēļ uzskata, ka nav nepieciešams noslēgt iestāžu nolīgumu ar Padomi par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu;

mudina Revīzijas palātu veikt Padomes pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu līdzīgu tai, ko Revīzijas palāta, gatavojot gada pārskatu par 2009. finanšu gadu, veica attiecībā uz Tiesas, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmām;

Lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu atlikšanas iemesli

norāda, ka lēmuma atlikšanas iemesli ir šādi:

a)	Padome nav pieņēmusi uzaicinājumu oficiāli tikties ar Parlamenta komiteju, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, vai tās referentu, lai apspriestu jautājumus par Padomes 2009. gada budžeta izpildi;

b)	Padome atteicās sniegt Parlamentam rakstisku atbildi, iekļaujot tajā informāciju un dokumentus, kas Padomei tika prasīti referenta 2010. gada 14. decembra vēstules pielikumā;

c)	Parlaments no Padomes nav saņēmis tādus pamatdokumentus kā pilnīgs veikto budžeta līdzekļu pārvietojumu saraksts;

Padomes turpmāk veicamās darbības

10.

aicina Padomes ģenerālsekretāru vēlākais līdz 2011. gada 15. jūnijam sniegt par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgajai Parlamenta komitejai izsmeļošas rakstiskas atbildes uz šādiem jautājumiem:

Iepriekšējos gados Padome regulāri nav apmeklējusi par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesta Padomes budžeta izpildes apstiprināšana; tomēr tiek uzskatīts, ka Padomes pārstāvju klātbūtne šajās sanāksmēs ir ārkārtīgi svarīga, lai komitejas locekļi saņemtu atbildes uz jautājumiem par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu. Vai Padome piekrīt apmeklēt par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas turpmākās apspriedes par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu?

Kāpēc Padome katru gadu maina iekšējās revīzijas ziņojuma struktūru/formātu? Kāpēc iekšējās revīzijas katru gadu ir tik īsas, vispārējas un neskaidras? Vai Padome, sākot ar 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, nevarētu iesniegt iekšējās revīzijas ziņojumu vēl kādā(-ās) citā(-ās) valodā(-ās) papildus franču valodas versijai?

c)	Vai ir veikta ārējā revīzija? Ja tā ir veikta, vai par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgā Parlamenta komiteja var iepazīties ar tās ziņojumu? Ja ārējā revīzija nav veikta, kādēļ Padome ir izlēmusi to neveikt?

Līdz šim Padomes darbībai ir bijis nepieciešams Komisijas līdzfinansējums, kas pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās ir palielinājies. Kādas revīzijas un kontroles sistēmas ir ieviestas, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību? Ņemot vērā to, ka ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos ir palielinājies Komisijas līdzfinansējums, kā Padome saprot frāzi “atbildēt uz attiecīgiem pieprasījumiem”?

Revīzijas palāta 2009. gada pārskatā ir konstatējusi, ka Padome divās no sešām pārbaudītajām iepirkuma procedūrām nebija ievērojusi Finanšu regulas noteikumus par paziņojumu publicēšanu saistībā ar līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu. Vai Padome ir pārbaudījusi vēl citas līdzīgas iepirkuma procedūras? Vai iekšējā procedūra ir pilnveidota, lai turpmāk izvairītos no šādiem gadījumiem?

Attiecībā uz Eiropas Savienības īpašo pārstāvju (ESĪP) biroju personālu – lūdzu norādīt amata vietu skaitu un kategoriju personālam, kas 2009. gadā tika nodarbināts Padomes ESĪP birojos (visi darbinieki, amatu saraksts un citi). Kā un kad ESĪP biroju personāla amata vietas tiks sadalītas starp Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)? Kāds bija katra ESĪP komandējumiem paredzētais budžets? Cik ESĪP biroju darbiniekus 2011. gada 1. janvārī pārcēla uz EĀDD? Cik darbinieku turpinās darbu Padomē un kāpēc?

Padome gada finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278 2.2. punktā uzsver budžeta jautājumus saistībā ar sekām, ko radījusi Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Vai Padome ir atrisinājusi problēmas saistībā ar H. Solanas izdevumiem? Cik liela daļa šo izdevumu ietilpst Padomes budžetā un cik liela – Komisijas budžetā?

h)	Cik lielus darbības, administratīvos, personāla, ēku u. c. izdevumus Padome bija paredzējusi 2009. gadā, lai izveidotu augstā pārstāvja/Komisijas priekšsēdētāja vietnieka (AP/PV) amata vietu?

i)	AP/PV stājās amatā 2009. gada 1. decembrī. Kā Padome un Komisija sadalīja ar to saistītās izmaksas (par personālu, komandējumiem u. c.)? Kā Padome izstrādāja AP/PV paredzēto budžetu 2010. gadam? Kādas budžeta pozīcijas un cik lielas summas tika paredzētas šīs amatpersonas darbībai?

Kā biroju telpu atbrīvošana, pārceļot personālu uz EĀDD, ietekmēs Padomes plānus attiecībā uz ēkām? Vai ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu šo telpu izmantošanu pēc to atbrīvošanas? Kādas ir telpu atbrīvošanas gaidāmās izmaksas? Kad tika publicēti uzaicinājumi uz konkursu saistībā ar telpu atbrīvošanu (ja tādi tika publicēti)?

Cik lieli bija administratīvie un darbības izdevumi, kas saistīti ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) uzdevumu īstenošanu, kurus 2009. gadā daļēji finansēja no Savienības budžeta? Kāds bija kopējais KĀDP izdevumu apmērs 2009. gadā? Vai Padome varētu norādīt vismaz galvenās misijas un to izdevumus 2009. gadā?

l)	Cik lielas bija izmaksas saistībā ar Padomes darba grupu sanāksmēm KĀDP/KDAP jautājumos Briselē un citviet un kur notika šīs sanāksmes?

m)	Cik lieli bija administratīvie izdevumi, kas saistīti ar Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP)/KDAP militāro operāciju īstenošanu? Cik lielu daļu no militāro operāciju kopējiem izdevumiem apmaksāja no Savienības budžeta?

n)	Cik lieli bija mehānisma ATHENA darbības administratīvie izdevumi, cik amata vietu ir nepieciešams šā mehānisma darbības nodrošināšanai un vai kādas no šīm amata vietām tiks pārceltas uz EĀDD? Kam šie darbinieki ziņo par savu pienākumu izpildi?

Padomes amatu sarakstā paredzēto amata vietu aizpildīšanas līmenis ir zems (91 % – 2009. gadā, 90 % – 2008. gadā). Vai šis pastāvīgi zemais līmenis netieši neietekmē Padomes Ģenerālsekretariāta darbību? Vai Padomes Ģenerālsekretariāts spēj izpildīt visus pienākumus, ņemot vērā pašreizējo darbinieku skaitu? Vai zems amata vietu aizpildīšanas līmenis ir raksturīgs noteiktiem dienestiem? Kādi ir amata vietu aizpildīšanas pastāvīgi zemā līmeņa iemesli?

p)	Cik amata vietas ir paredzētas “politikas koordinācijas” un administratīvā atbalsta uzdevumu veikšanai (kā noteikts Komisijas gada pārskatā par personāla novērtējumu)? Kāds ir šo amata vietu procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo amata vietu skaitu?

Lai sasniegtu administratīvos mērķus 2009. gadā, Padome ieviesa tāldarba iespējas. Kā Padome nodrošina šīs darba kārtības efektivitāti? Turklāt prasa Padomei ziņot par turpmākajiem šajos jautājumos veiktajiem pasākumiem un jo īpaši tiem, ar kuriem tiek uzlabota finanšu pārvaldība, kā arī šo pasākumu ieviešanas sekām;

Padome palielināja amata vietu skaitu par 15 vietām (8 AD un 7 AST), lai nodrošinātu īru valodas nodaļai vajadzīgos darbiniekus. Cik darbinieku strādā ar pārējām valodām (darbinieku skaits katrai valodai)? Vai jau ir pieņemts darbā personāls kandidātvalstu vajadzībām un no kandidātvalstīm? Ja tas tā ir – cik amata vietu šim nolūkam ir atvēlēts (norādot atsevišķi pa valstīm un valodām)?

2007. gada 14. decembrī izveidoja Refleksijas grupu, un 2008. gada 15. un 16. oktobrī iecēla amatā tās locekļus. Kādēļ tai nepieciešamo finansējumu nevarēja paredzēt un iekļaut 2009. gada budžetā? Vai, pārvietojot līdzekļus no rezerves neparedzētiem izdevumiem uz 2009. gada budžeta pozīciju, no kuras finansē 2007. gadā izveidotu struktūru, tiek stingri ievērota budžeta neitralitāte? Padome Refleksijas grupai paredzēja EUR 1 060 000. Cik amata vietu var piešķirt šai grupai?

t)	Joprojām ir vērojamas problēmas saistībā ar delegāciju ceļa izdevumiem (sk. Padomes 2010. gada 15. jūnija dienesta vēstuli Nr. SGS10 8254 2. aizzīmi 4. lpp.). Kāpēc šie izdevumi tiek iekļauti tik daudzās dažādās budžeta pozīcijās?

Kāpēc joprojām tiek uzskatīts par vajadzīgu iekļaut iekšējā revīzijā delegāciju ceļa izdevumus un tulkošanas izdevumus (“les frais de voyage des délégués et les frais d’interprétation”), lai gan Parlamenta pēdējās divās rezolūcijās par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu saistībā ar šo jautājumu tika pausta spēcīga kritika?

Padome kārtējo reizi to, ka mutiskās tulkošanas pakalpojumiem paredzētie līdzekļi ir izlietoti nepilnīgi, ir izmantojusi, lai nodrošinātu papildu finansējumu delegāciju ceļa izdevumiem. Tā rezultātā 2009. gada faktiskās saistības ceļa izdevumiem bija ievērojami mazākas, nekā bija sākotnēji paredzēts budžetā, un to apmērs bija mazāks nekā puse no apmēra, kas bija pieejams pēc pārvietojuma (EUR 36 100 000 sākotnējā budžetā un EUR 48 100 000, kas pieejami pēc pārvietojuma, salīdzinājumā ar EUR 22 700 000 uzņemtajās saistībās). Kāpēc tika veikts šis EUR 12 000 000 lielais pārvietojums (salīdzināt ar finanšu darbības pārskatu 11327/10, FIN 278, 3.3.2. punkts, 6. aizzīme)? Kāpēc Padome 12. lappusē ir norādījusi, ka uz delegāciju ceļa izdevumu pozīciju tiek pārvietoti mutiskās tulkošanas pakalpojumiem paredzētie līdzekļi EUR 12 000 000 apmērā, bet 13. lpp. attiecīgā pārvietojuma apmērs ir EUR 10 558 362? Kādiem nolūkiem tiks izmantota atlikusī summa, kas tika pārvietota no mutiskajai tulkošanai paredzētajiem līdzekļiem (kopējā pārvietojuma summa bija EUR 17 798 362)? Turklāt prasa Padomei paskaidrot, kādēļ uz 2009. gada budžetu tika pārnesta tik liela daļa līdzekļu atgūšanas rīkojumu (EUR 12 300 000 apmērā), kas bija izdoti pirms 2009. gada, kā arī to, kādēļ tika atgūti līdzekļi saistībā ar deklarācijām (EUR 6 300 000 apmērā), kas attiecas uz 2007. gadu;

Padome 2009. gadā tāpat kā 2008. gadā pārdalīja līdzekļus, paredzot ievērojamu budžeta daļu ēkām, īpaši Residence Palace ēkas iegādei, kurai paredzētais sākotnējais piešķīrums tika vairāk nekā divkāršots (papildus 2009. gada budžetā paredzētajiem EUR 15 000 000 tika piešķirti vēl EUR 17 800 000). Kādi ir šīs rīcības iemesli? Vai Padomes Ģenerālsekretariāts var sniegt precīzus datus par šādas rīcības rezultātā gūtajiem ietaupījumiem? Kādas bija sākotnēji paredzētās Residence Palace ēkas izmaksas? Vai Padome uzskata, ka sākotnēji paredzētās izmaksas ir noteiktas precīzi, vai arī tās būs lielākas, nekā iepriekš aprēķināts? Kādi pasākumi tiek paredzēti šīs ēkas finansēšanai?

x)	Attiecībā uz Padomes budžeta izpildi un pārnestajām apropriācijām – vai Padome varētu iesniegt 2009. gada budžetā paredzētās summas, par kurām līdz 2010. gada jūnijam nebija saņemti rēķini un kuras tādēļ tika pārnestas uz nākamā gada budžetu?

y)	Uz 2010. gada budžetu tika pārnesti 2009. gadā uzkrātie piešķirtie ieņēmumi EUR 31 800 000 apmērā. Tie ir aptuveni 70 % no 2009. gadā piešķirtajiem ieņēmumiem. Kāpēc tiek pārnests tik procentuāli liels ieņēmumu apmērs? Kā šie ieņēmumi tiks/ir izmantoti 2010. gadā?

z)	Ko nozīmē frāze “tehnisks noteikums EUR 25 000 000 apjomā, lai 2010. gadā sāktu Eiropadomes kā jaunas iestādes darbību” (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 3.1. punkta 4. aizzīmi)?

aa)	Kāds konfidencialitātes līmenis tiek piemērots dažādām Padomes budžeta pozīcijām?

ab)	Vai Padome var minēt konkrētus pasākumus, kas veikti Padomes finanšu pārvaldības uzlabošanai, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas minēti 5. punktā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūcijā (14), kura bija pievienota tā lēmumam par Padomes 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu?

Parlamentam iesniedzamie dokumenti

11.

aicina Padomes ģenerālsekretāru vēlākais līdz 2011. gada 15. jūnijam iesniegt par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgajai Parlamenta komitejai šādus dokumentus:

a)	Padomes 2009. gada budžetā veikto budžeta pārvietojumu pilnīgu sarakstu;

b)	rakstisku paziņojumu par Padomes komandējumu izdevumiem, kas radušies saistībā ar ESĪP komandējumiem;

c)	dalībvalstu deklarācijas par 2007. gadu (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 3.2.2. punkta 2. aizzīmi) un

d)	Refleksijas grupas ziņojumu, lai saprastu, kāpēc šāda ziņojuma izmaksas ir EUR 1 060 000 (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 2.2. punktu).

(7) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6) Lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz Padomes 2002. gada 22. jūlijā pieņemto Reglamentu (OV L 230, 28.8.2002., 7. lpp.).

(8) Eiropas pārredzamības iniciatīva.

(9) OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

(10) OV L 261, 6.8.2004., 125. lpp.

(11) OV L 57, 2.3.2000., 1. lpp.

(12) OV L 27, 30.1.2001., 7. lpp.

(13) OV L 252, 25.9.2010., 24. lpp.

(14) OV L 19, 23.1.2010., 9. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/31

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija

(2011/550/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438)), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2009. gada pārskatu (COM(2011) 104),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi, ar iestāžu atbildēm (3), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. maija paziņojumu “Vairāk vai mazāk pārbaužu? Pareizais līdzsvars starp kontroles administratīvajām izmaksām un kļūdas risku” (COM(2010) 261) un Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2010) 640) un (SEC(2010) 641), kas pievienoti šim paziņojumam,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas skolu 2009. finanšu gada pārskatiem ar Skolu atbildēm,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05891/2011 – C7-0053/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību, un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu vadības principus,

1.	sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras, un 2011. gada 10. maija rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar Komisijas 2009. gada budžeta izpildes apstiprinājumu (8);

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūcijas, kas ir tā neatņemamas daļas, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0195 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 63. lappusi).

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2009. gada pārskatu (COM(2011) 104),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi, ar iestāžu atbildēm (3), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. maija paziņojumu “Vairāk vai mazāk pārbaužu? Pareizais līdzsvars starp kontroles administratīvajām izmaksām un kļūdas risku” (COM(2010) 261) un Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2010) 640 un (SEC(2010) 641), kas pievienoti šim paziņojumam,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05891/2011 – C7-0053/2011),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05893/2011 – C7-0054/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) (Finanšu regulu), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (8), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā J. M. Barroso vadītajai Komisijai tās pirmajā pilnvaru termiņā bija stratēģisks mērķis līdz 2009. gadam no Revīzijas palātas saņemt pozitīvu ticamības deklarāciju un tā kā šo mērķi neizdevās sasniegt;

tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu Komisijai ir uzticēta budžeta izpilde un programmu pārvaldība (Līguma par Eiropas Savienību 17. pants), par ko Komisija uzņemas atbildību (Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pants) neatkarīgi no piemērotās īstenošanas metodes, un dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem,

C.	tā kā Lisabonas līgumā paredzēts arī, ka Komisija iesniedz Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti (Līguma par Eiropas Savienības darbību 318. pants);

tā kā Eiropas iedzīvotāji sagaida, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota pareizi, efektīvi un lietderīgi, un tā kā jautājums par Savienības budžeta apmēru ir jārisina, pamatojoties uz izvirzītajiem mērķiem, kā arī saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētajām pilnvarām un pienākumiem;

tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 1. punkta otrā daļa uzliek Revīzijas palātai pienākumu iesniegt Parlamentam un Padomei atzinumu par notikušo darījumu likumību un pareizību, norādot, ka šim atzinumam var pievienot īpašus izvērtējumus par katru no Savienības galvenajām darbības jomām;

F.	tā kā tas, ka Revīzijas palāta līdz šim nav varējusi sniegt ticamības deklarāciju bez piezīmēm, ir ne tikai Komisijas, bet arī dalībvalstu atbildība;

tā kā obligātās dalībvalstu pārvaldības deklarācijas, kuras sagatavotas un parakstītas ministriju līmenī un kuras pienācīgi pārbaudījis neatkarīgs revidents, ir nepieciešams un neaizstājams pasākums, ar ko risināt pašreizējo nepietiekamo ieinteresētību un plaši izplatīto uzskatu par finanšu nesaimniecisku pārvaldību Savienības līmenī;

H.	tā kā pašreizējā daudzlīmeņu apliecinājuma sistēma tomēr negarantē Savienības izdevumu atbilstību Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Finanšu regulā paredzētajām likumības, pareizības un pienācīgas finanšu pārvaldības prasībām;

I.	tā kā Savienību veido neatkarīgas dalībvalstis, nevis reģioni, un tā kā dalībvalstis, pat ja to struktūra ir federāla, ir atbildīgas citu valstu un Savienības priekšā;

tā kā “pārskatatbildība” ir labas pārvaldības instruments, kas uzlabo izpildi un analīzi, ļauj mainīt pārvaldību un stratēģiju un saimnieciskāk izmantot ierobežotus resursus, un tā kā saskaņā ar Padomes konstatējumiem pareiza un atbildīga ES resursu izmantošana ir viens no pamatlīdzekļiem, ar ko nostiprināt Eiropas iedzīvotāju uzticību (9);

K.	tā kā ir jāatsakās no pašreizējās “tiesību kultūras” un jāveic izšķirīgi pasākumi, kas sekmētu pārskatatbildības īstenošanu gan valsts, gan Savienības mērogā, un jārisina gan atbilstības, gan izpildes jautājumi, lai nostiprinātu Savienības leģitimitāti;

L.	tā kā Komisijai un Revīzijas palātai ticamības deklarācijas veidā ir jāsaņem apliecinoši pierādījumi no starptautiskām organizācijām, kuras izmanto Savienības palīdzību;

tā kā uzlabot Savienības finanšu pārvaldību, izdevumu pamatotību un kārtību, ar ko Komisijai uzliek pienākumu atskaitīties par tās īstenoto līdzekļu pārvaldību, ir Parlamenta prioritāte un pamatmērķis, kas jāsasniedz Finanšu regulas, jaunās daudzgadu finanšu shēmas un budžeta reformas pārskatīšanas laikā;

N.	tā kā nolūkā nodrošināt labu sadarbību starp Parlamentu, Padomi un Komisiju ir jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, ar kuriem efektīvi īstenot minēto iestāžu priekšsēdētāju regulāras, trīspusējas tikšanās, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 324. pants;

O.	tā kā ir jānostiprina vienkāršošana un labāks regulējums, nodrošinot efektīvāku pārvaldību Komisijā un dalībvalstīs;

P.	tā kā 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (10) Parlaments pauda viedokli par konkrētām grūtībām, kas saistītas ar pētījumu uzraudzību un sertificēšanu;

Q.	tā kā Revīzijas palātas funkcija ir informācijas pārbaude un tā kā nekādā veidā nedrīkst apgrūtināt Revīzijas palātas spēju efektīvi veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

R.	tā kā Revīzijas palātas pilnvaras revidēt Savienības līdzekļu izmantojumu ietver publiskā un privātā sektora partnerības struktūru revīziju;

S.	tā kā Revīzijas palāta varētu veikt koordināciju, kas nepieciešama, lai ieviestu mehānismus, piemēram, stabilitātes mehānismu, kuru darbības noteikumiem jānodrošina, ka tiek īstenoti atbilstīgi revīzijas pasākumi, kā arī pārskatatbildības un pārredzamības pasākumi;

T.	tā kā dalībvalstīm ir jāapsver, cik efektīva ir Savienības pašreizējās ārējās revīzijas kārtība;

U.	tā kā sektorālo tiesību aktu vienkāršošana, piemēram, standartizējot un ieviešot vienotu procedūru iepirkumu veikšanai, kā arī panākot atbilstību Finanšu regulai, ir vajadzīga, lai būtiski uzlabotu izpildi un samazinātu apgrūtinošo birokrātiju;

V.	tā kā Komisijai ir arī jāsniedz norādījumi dalībvalstīm un pastāvīgi jāizplata laba prakse starp valsts struktūrām;

tā kā dažādie 2008. gadā pieņemtie pasākumi, tādi kā Pārtikas instruments, kura budžets ir EUR 1 000 000 000, struktūrfondu līdzekļu izmaksas paātrināšana, ieviešot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, un dažādu programmu attiecināmības perioda pagarināšanu 2009. gadā, bija liels budžeta kontroles uzdevums 2009. gadā un turpmākajā laikposmā,

Kopējie konstatējumi

Pārskati

norāda, ka Savienības gada pārskati visos materiālajos aspektos pareizi atspoguļo Savienības finansiālo situāciju 2009. gada 31. decembrī, kā arī darbību rezultātus un naudas plūsmas;

pauž nožēlu, ka Padome atzinumu sniegusi novēloti;

uzskata par anormālu to, ka gada pārskatos norādīta negatīva pašu kapitāla summa EUR 44 700 000 000 apmērā, un uzdod jautājumu, vai dalībvalstīm pieprasītās summas nevajadzētu uzrādīt kā aktīvus, ņemot vērā to, ka aplēstie EUR 37 000 000 000 personāla pensijām ir konkrētas saistības; norāda uz Komisijas grāmatveža sniegtajiem paskaidrojumiem, ka ir ievēroti publiskajam sektoram piemērojamie starptautiskie grāmatvedības standarti; ierosina apsvērt iespēju izveidot Savienības pensiju fondu, lai attiecībā uz personālu šādas finanšu saistības varētu eksternalizēt;

mudina Komisiju turpmāk nepieļaut kļūdainu pārskatu iesniegšanas risku, nekavējoties pievēršoties Revīzijas palātas norādīto trūkumu novēršanai;

aicina Revīzijas palātu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 1. punkta otro daļu turpmāk Parlamentam iesniegt vienotu atzinumu par notikušo darījumu likumību un pareizību tādā pašā veidā, kā tā iesniedz atzinumu par pārskatu ticamību;

Likumība un pareizība

norāda – lai gan Līguma par Eiropas Savienību 317. pantā minēts, ka Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi, saistībā ar pašreizējo “dalītas pārvaldības” īstenošanu pārvaldības funkcijas vairākumā gadījumu ir veikušas valsts iestādes, kas nesniedz tiešus darbības pārskatus Savienības līmenī un pār kurām Komisijai ir ierobežotas izpildes pilnvaras; tāpēc uzskata – attiecībā uz šīm iestādēm ir paredzēts, ka tās pārskatus sniedz Savienības līmenī un tieši Komisijai; prasa, lai šajā sakarībā Komisija nevis tiktu atbrīvota no atbildības par Savienības budžeta izpildi, bet gan gluži pretēji – lai tā ieņemtu stingru nostāju pret ikvienu dalībvalsti, kura nepilda pienākumus, ko tai uzliek dalītas pārvaldības sistēma;

tāpēc aicina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 3. punktu pastiprināt dalībvalstu revīzijas iestāžu un Revīzijas palātas sadarbību dalītas pārvaldības kontroles jomā; ierosina izpētīt iespēju dalībvalstu revīzijas iestādēm, rīkojoties akreditētu un neatkarīgu ārējo revidentu statusā un pienācīgi ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, izsniegt valsts revīzijas apliecinājumus par Savienības līdzekļu pārvaldību, kuri tiktu iesniegti dalībvalstu valdībām, ņemot vērā to sagatavošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procesā saskaņā ar atbilstīgu iestāžu procedūru, kas vēl ir jāievieš;

atgādina, ka dalībvalstis ir primāri atbildīgas par Savienības izdevumu ikdienas pārvaldību un kontroli atbilstīgi dalītajai pārvaldībai un ka valsts iestādes izveido un apstrādā Savienības finansiālā atbalsta datnes un apstiprina Komisijai iesniegtos atmaksāšanas pieprasījumus;

norāda, ka Revīzijas palātas atzinumā par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību saistībā ar maksājumiem, kuri attiecas uz politikas grupām “Lauksaimniecība un dabas resursi”, “Kohēzija”, “Pētniecība, enerģētika un transports”, “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” un “Izglītība un pilsoniskums”, ir būtisks kļūdu skaits un ka pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji darbojas efektīvi, novēršot vai atklājot un izlabojot kļūdas, kas saistītas ar nepamatoti lielu vai neattiecināmu izmaksu atlīdzināšanu (Ticamības deklarācijas X punkts);

10.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm politikas grupās “Lauksaimniecība un dabas resursi” (EUR 56 318 000 000), “Pētniecība, enerģētika un transports” (EUR 7 966 000 000), “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” (EUR 6 596 000 000) un “Izglītība un pilsoniskums” (EUR 2 153 000 000) iespējamākais maksājumu kļūdu īpatsvars ir no 2 % līdz 5 %;

11.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm politikas grupā “Kohēzija” (EUR 23 081 000 000 atmaksātie apstiprinātie izdevumi) iespējamākais maksājumu kļūdu īpatsvars pārsniedz 5 %, lai gan Parlaments nezina, kāds ir precīzs kļūdu īpatsvars;

12.

turklāt norāda, ka Palātas revīzijas rezultāti uzrāda ļoti lielu aplēstā iespējamākā kļūdu īpatsvara pieaugumu attiecībā uz maksājumiem politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi” un būtisku iespējamākā kļūdu īpatsvara pazeminājumu attiecībā uz maksājumiem politikas grupā “Kohēzija”;

13.

norāda, ka iespējamākā kļūdu īpatsvara pazeminājums varētu būt radies dēļ tā, ka Palātas revīzijas paraugs aptvēra mazākas dalībvalstis ar centralizētu politisko sistēmu, tādas kā Dānija, Igaunija, Luksemburga un Ungārija; brīdina neizdarīt priekšlaicīgus secinājumus, jo dalībvalstu pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji ir efektīvas; pauž nožēlu, ka joprojām pastāv šī būtiskā problēma;

14.

aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz ES budžeta izpildi katru nākamo gadu samazināt iespējamāko kļūdu īpatsvaru; uzskata, ka par mērķi jāizvirza šā īpatsvara samazināšana zem būtiskuma robežas, tādējādi nodrošinot, ka Revīzijas palāta sniedz pozitīvu ticamības deklarāciju;

15.

atgādina Komisijai par vairākkārt izteiktajiem aicinājumiem iesniegt priekšlikumu par dalībvalstu obligāto pārvaldības deklarāciju ieviešanu, kuras sagatavotas un parakstītas ministriju līmenī, publiskotas un kuras pienācīgi pārbaudījis neatkarīgs revidents, jo šādas deklarācijas ir nepieciešams un neaizstājams sākotnējais pasākums, ar ko uzlabot dalībvalstu sistēmu efektivitāti un nodrošināt dalībvalstu atbildību par Savienības naudas izmantošanu; atkārtoti norāda (11), ka dalībvalstīm, kurās pastāv federālas sistēmas vai augsta decentralizācija, šādas dalībvalstu pārvaldības deklarācijas pilnībā vai daļēji varētu sastāvēt no reģionālo deklarāciju apkopojumiem, ar nosacījumu, ka katru deklarācijas elementu ir pārbaudījusi un parakstījusi ievēlēta politiska amatpersona; prasa, lai Komisija šādu priekšlikumu iesniedz līdz 2011. gada septembrim, neatkarīgi no tā, ka atsevišķas dalībvalstis varētu nepiekrist šādai iniciatīvai;

16.

atzīmē, ka valstu obligātajās pārvaldības deklarācijās jābūt pilnīgai informācijai par Savienības līdzekļu izlietojumu un ka pēc obligāto pārvaldības deklarāciju parakstīšanas ministru līmenī tās jādara publiski pieejamas;

17.

pauž nožēlu, ka attiecībā uz dalītas pārvaldības programmām dalībvalstis līdz šim nav pilnībā apzinājušās savu pastiprināto atbildību, kas ir ietverta Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantā;

Līdzekļu atgūšanas un korekcijas mehānismi

18.

atgādina, ka Komisija ir galīgi atbildīga par Savienības budžeta izpildi, nodrošinot, ka tiek atgūtas nepareizi izmaksātās summas un ka pēc iespējas drīz tiek novērsti dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumi;

19.

atgādina, ka kopš 2005. gada saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru Parlaments ir mudinājis Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieejamā informācija ir izsmeļoša un precīza nolūkā sniegt ticamus pierādījumus, kas Revīzijas palātai ļautu izvērtēt daudzgadu korekcijas mehānismu efektivitāti;

20.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatu piezīmē Nr. 6 ir atsaukusies Parlamenta prasībai, iekļaujot detalizētāku informāciju par atgūtajiem līdzekļiem un finanšu korekcijām, nekā tas bija iepriekš;

21.

turklāt norāda uz būtisko atšķirību starp “atgūtajiem līdzekļiem” (nepareizi izmaksātās summas, kuras saņēmējs ir atmaksājis) un “finanšu korekcijām” (to sistēmas trūkumu risināšana, kuru finansiālās sekas gulstas uz dalībvalstu nodokļu maksātājiem); uzsver, ka “finanšu korekcijas” mehānismi nav jāizmanto kā vienkāršota metode, ar ko izvairīties no “līdzekļu atgūšanas” procedūras piemērošanas, un ka, kur vien iespējams, ir jāpiemēro “līdzekļu atgūšanas” procedūra, lai nodrošinātu, ka saņēmēji nepatur summas, kas ir “nepareizi saņemtas”; atgādina savu prasību, ka visiem datiem par atgūtajiem līdzekļiem jābūt neatņemamai daļai no galīgo saņēmēju datubāzes un jābūt tajā iekļautiem;

22.

pauž nožēlu, ka politikas grupā “Kohēzija” ir apgūti tikai 20 % no 2009. gadā apstiprinātajām summām un 2009. gada beigās vēl nav piemērotas korekcijas EUR 2 332 000 000 kopsummā (gada pārskata 1.44. punkts);

23.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka Komisija ir sniegusi pilnīgu informāciju par tās atgūtajiem līdzekļiem un finanšu korekcijām; taču pauž nožēlu par to, ka Komisija ne vienmēr saņem pilnīgu un ticamu informāciju no dalībvalstīm;

24.

aicina dalībvalstis uzlabot to kontroles un konstatēšanas sistēmas un sistēmas, ar kurām Komisijai paziņo par korekcijām, un aicina Komisiju precizēt pamatnostādnes par finanšu informācijas iesniegšanu, lai nodrošinātu, ka visa būtiskā informācija par daudzgadu korekcijas mehānismiem tiek pienācīgi atspoguļota pārskatos; turklāt prasa, lai Komisija ziņotu Parlamentam par tās pasākumiem nolūkā pārbaudīt valsts revīzijas iestāžu darbu;

25.

norāda, ka vērtības izteiksmē lielākā daļa korekciju ietver dalībvalstīm vai trešām valstīm piemērotas finanšu korekcijas, nevis līdzekļu atgūšanu no konkrētiem saņēmējiem, kuri nepareizi saņēmuši ES līdzekļus (gada pārskata 1.50. punkts);

26.

uzskata, ka turpmākajos Savienības budžetam un programmām piemērojamos noteikumos ir jāparedz, ka neizmantotie Savienības līdzekļi netiek iemaksāti atpakaļ dalībvalstīm, ja tās Savienībai nav atmaksājušas nepareizi saņemtās summas, un pirms dalībvalstīm tiek atmaksātas neizmantotās gada budžeta apropriācijas aicina Komisiju ņemt vērā visas finanšu korekcijas, kuras dalībvalstis vēl nav samaksājušas;

27.

ar bažām norāda, ka pašreizējā sistēmā, kas neparedz sodanaudas un rada iespēju aizstāt lielāko daļu izdevumu, kurus Komisija vai Revīzijas palāta atzinusi par neattaisnotiem, dalībvalstis, šķiet, nav sevišķi ieinteresētas izstrādāt efektīvas kontroles sistēmas, kas varētu samazināt dalībvalstu radīto Savienības izdevumu daļu; tāpēc atkārtoti pauž 2008. gada rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu pausto viedokli, ka neattaisnoto izdevumu pārvietošana pieļaujama vienīgi tad, ja to konstatējušas pašas dalībvalstis; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izmantojusi jauno iespēju nekavējoties pārtraukt maksājumus, un prasa, lai maksājumu pārtraukšanu apņēmīgi un pastāvīgi piemērotu arī turpmāk, izskaidrojot Parlamentam pieņemtos lēmumus un to pamatojumus; aicina Komisiju izstrādāt sistēmu, ar ko tiktu sodīti sliktas prakses piekopēji un atalgoti tie, kuru darbība ir nevainojama, samazinot tiem uzlikto administratīvo slogu;

28.

aicina Komisiju iesniegt Parlamentam analīzi par maksātājaģentūru spēju sniegt ticamus datus (turklāt pamatojoties uz ex-ante deklarācijām un pārbaudēm uz vietas un uz šo deklarāciju un pārbaužu salīdzinājumu ar Revīzijas palātas sniegto informāciju) un pārbaudīt šo struktūru iepriekšējos četros gados sniegtās informācijas patiesumu;

29.

apzinās, ka ar maksājumu pārtraukšanu reizēm var panākt strauju īstenošanu, taču ir pārliecināts, ka gadījumos, kad jau pastāv augsts risks, priekšroka dodama ticamībai, nevis ātrumam;

30.

līdz ar to nepiekrīt Komisijas apgalvojumam, ka finanšu korekcijas ir “spēcīgs pamudinājums dalībvalstīm uzlabot pārvaldības un kontroles sistēmas un novērst vai konstatēt un atgūt nepareizus saņēmējiem veiktus maksājumus” (Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskats, 6. piezīme, 100. lpp.);

31.

norāda, ka finanšu korekcijas var liecināt par to, vai politika ir īstenota atbilstīgi paredzētajiem noteikumiem, un ka regulārs un aizvien lielāks finanšu korekciju skaits var liecināt ne tikai par Komisijas īstenotu pastiprinātu uzraudzību, bet arī par to, ka finanšu korekcijas tikai daļēji attaisnojušās kā preventīvs un strukturāls pasākums; turklāt norāda, ka dalībvalstu centienus radīt efektīvas sistēmas ietekmē Komisijas uzraudzības efektivitāte;

32.

atzinīgi vērtē Komisijas norādījumu attiecībā uz ziņošanu par atgūtajiem līdzekļiem; prasa Komisijai rūpīgi analizēt dalībvalstu ziņojumus par atgūtajiem līdzekļiem un vajadzības gadījumā organizēt turpmāku apmācību;

Dalībvalsts atbildība un darbības pārredzamība

33.

ar bažām norāda, ka ļoti lēni tiek pilnveidota Savienības līdzekļu finanšu pārvaldība; vienlaikus norāda uz atkārtoti paustajiem Revīzijas palātas un Komisijas viedokļiem, ka dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga pārvaldības un kontroles sistēmu un dažādo programmu kvalitāte; aicina Komisiju sistemātiski ziņot par šīm kontroles sistēmu atšķirībām un darīt pieejamus skaidrus novērtējumus par dalībvalstu centieniem konstatēt nepilnības, lai nodrošinātu, ka nekādā gadījumā netiek sodītas tās dalībvalstis, kas, piemērojot rūpīgākas kontroles sistēmas, ir konstatējušas vairāk nepilnību;

34.

atbalsta Padomes ieteikumu, ka informācijai par atgūtajiem līdzekļiem, finanšu korekcijām un pārtrauktajiem maksājumiem ir jābūt viegli pieejamai sabiedrībai;

35.

aicina Komisiju, pamatojoties uz revīzijas darbu, ko tā jau veic, kopsavilkuma ziņojumā novērtēt konkrētu dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumus un priekšrocības un iekļaut ziņojumā arī citu Komisijas rīcībā esošu attiecīgu informāciju; turklāt aicina Komisiju iekļaut progresa ziņojumu par uzlabojumiem budžeta izpildes apstiprinājuma informācijas sniegšanā; aicina Komisiju izveidot kontroles kvalitatīvo izpildes rādītāju tabulu, kurā pēc šāda pamatparauga būtu apkopoti dati pa dalībvalstīm un politikas jomām:

	Politikas joma A	Politikas joma B	Politikas joma C	utt.
Dalībvalsts A
Dalībvalsts B
Dalībvalsts C
utt.

36.

uzsver, ka zems krāpšanas un kļūdu īpatsvars var liecināt par kontroles sistēmu trūkumiem un otrādi; mudina Komisiju, pamatojoties uz konkrētiem datiem par katru dalībvalsti un politikas jomu, ziņot Parlamentam par pārvaldības un kontroles mehānismu efektivitāti un kopīgi ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) īstenot Savienības naudas tēriņu stingrāku kontroli;

37.

aicina Revīzijas palātu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu sniegt atzinumu par valsts revīzijas iestāžu darba kvalitāti attiecībā uz dalīto pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot tehniskām zināšanām un neatkarībai;

38.

norāda, ka pašreizējā ticamības deklarācija ir pārskats par finanšu pārvaldības pareizību un likumību Savienībā kopumā un ka tajā nav iekļauta informācija par kļūdu īpatsvaru konkrētās dalībvalstīs;

39.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi analizēt to, vai noteiktas kļūdas vienlīdz bieži tiek pieļautas visās dalībvalstīs; norāda – ja tā, tad risinājums būtu rīcība Savienības mērogā; tomēr, ja noteiktas kļūdas galvenokārt raksturīgas konkrētām dalībvalstīm vai reģioniem, būtu jāparedz citi risinājumi;

40.

uzskata, ka nozīmīgs šādas analīzes elements būtu kontroles kvalitatīvo izpildes rādītāju tabula, kurā pēc iepriekšminētā parauga būtu apkopoti dati pa dalībvalstīm un politikas jomām, un aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar šo pieprasījumu, šo kārtību sākot piemērot tās 2011. gada kopsavilkuma ziņojuma izstrādē un 2010. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā;

41.

ierosina, lai Revīzijas palāta, pamatojoties uz vienu un to pašu pamatparauga, veiktu ārpuskārtas revīzijas un pārbaudītu visas 27 dalībvalstis kādā konkrētā politikas jomā, kas dotu iespēju salīdzinoši novērtēt pārbaužu kvalitāti;

42.

turklāt aicina Komisiju kopsavilkuma ziņojumā iekļaut skaidru un nepārprotamu informāciju par konkrētām dalībvalstīm izdoto iekasēšanas rīkojumu vērtību, kā arī sniegt sistemātisku pārskatu par līdzekļu atgūšanas un kļūdu labošanas mehānismu darbības rezultātiem;

43.

norāda, ka daudzas dalībvalstis veic grūtus fiskālus valsts budžeta pielāgojumus un ka valsts izdevumu jomā aizvien lielāka nozīme ir izmaksu lietderībai, efektivitātei un pārredzamībai;

44.

uzskata, ka šādi fiskālie pielāgojumi un ietaupījumi ir nozīmīgi instrumenti, ar kuriem atjaunot sabiedrības uzticību gan dalībvalstu, gan Savienības iestādēm;

45.

uzskata, ka finanšu pareizas pārvaldības nodrošināšanai un labi līdzsvarotam un atbilstīga apmēra budžetam būtu jāveicina izmaksu lietderības kritērija izpilde gan attiecībā uz valstu budžetiem, gan Savienības budžetu; tādēļ ir pārliecināts, ka ikviena Savienības līdzekļu finanšu pārvaldības pilnveidošanai paredzēta darbība ir jāveic, pamatojoties uz izmaksu lietderības un pārredzamības principiem;

46.

attiecīgi pieprasa, lai Komisija nodrošinātu, ka publiski ir pieejami dalībvalstu gada kopsavilkumi, kas būtu daļa no nākamā gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras, un lai Komisija atjauninātu šajos kopsavilkumos iekļauto informāciju, tā sniedzot vērā ņemamu priekšstatu par dalībvalstu veikumu finanšu pārvaldības jomā; uzsver, ka dalībvalstu gada kopsavilkumu publiskas pieejamības nodrošināšana nav uzskatāma par mērķi, bet gan par soli ceļā uz dalībvalstu pārvaldības deklarācijām (DPD);

47.

uzskata, ka Finanšu regulas pārskatīšanas pamatā jābūt pašreizējās regulas izvērtējumam, un norāda, ka pārskatīšana nav pašmērķis;

Pieļaujamais kļūdas risks

48.

uzskata, ka kontroles sistēmu darbības mērķis nevar būt riska pilnīga novēršana visās izdevumu jomās, ne vien tādēļ, ka tas būtu ārkārtīgi dārgi, bet arī tādēļ, ka diez vai kādreiz reāli izdosies pilnībā novērst jebkādu risku visās izdevumu jomās; pieņem to kā faktu, ka jebkādu izdevumu programmu īstenošana vienmēr būs saistīta ar zināmu kļūdas risku; uzsver, ka riska pieļaušana nav tas pats, kas kļūdas pieļaušana, un atkārtoti norāda, ka Komisijai visos sliktas vadības vai krāpšanas gadījumos jāīsteno pieeja, kas pilnībā izslēdz kļūdu pieļaušanu;

49.

norāda, ka šī diskusija notiek tikai Savienības līmenī, un atgādina, ka nav zināms kļūdu īpatsvars valsts pārvaldes iestāžu darbībā, tām īstenojot valsts programmas;

50.

aicina Komisiju noteikt pašreizējo pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumus, kā arī analizēt dažādu iespējamo izmaiņu izmaksas un ieguvumus; uzsver – gadījumos, kad ir grūti pietiekami augstā līmenī nodrošināt atbilstību attiecīgās sistēmas noteikumiem, ir iespējami vairāki risinājumi, piemēram, vienkāršot šos noteikumus, pārstrādāt attiecīgo programmu, pastiprināt kontroli vai izbeigt programmas īstenošanu;

51.

uzsver – kontroles darbību rezultātā prognozētie ieguvumi un ar tām saistītās izmaksas ir jāsalīdzina, pamatojoties uz pieņemamu pārliecību par to, ka kontroles mehānismi tiek rezultatīvi un efektīvi piemēroti; turklāt uzsver – pašlaik tas tā gluži nav, jo Revīzijas palāta jau vairākus gadus ir konstatējusi, ka pārvaldības un kontroles sistēmu darbība nav pilnīgi efektīva;

52.

pauž nožēlu, ka Komisija jēdzienu “pieļaujamais kļūdas risks” izmanto vienīgi tādēļ, lai pārvaldītu kļūdu risku un nolemtu, cik liels nepareizi izlietotu līdzekļu apjoms ir uzskatāms par pieņemamu pēc izpildes (ex post); uzskata, ka, īstenojot tālredzīgu pieeju attiecībā uz visaptverošas “pieļaujamā kļūdas riska” koncepcijas iespējamo ieviešanu, Finanšu regulā būtu jāiekļauj prasība Komisijai nodrošināt, lai ierosinātie izdevumi būtu atbilstīgi pārkāpumu riska novērtējumam;

53.

aicina izpētīt, kāda ir atšķirība starp būtiskuma slieksni, kas ir saistīts ar revīzijas veikšanu un līdz ar to pakļauts Revīzijas palātas novērtējumam, un pieļaujamo kļūdu īpatsvaru, kas ir ar iekšējām revīzijām saistīts jēdziens, par kurām atbildīga ir Komisija;

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

54.

norāda, ka “iekšējo revīziju” Komisijā veic horizontālais IRD un vertikālās katrā ģenerāldirektorātā izveidotās iekšējās revīzijas struktūras (IRS); uzskata, ka šis modelis var efektīvi darboties tikai tad, ja var paļauties uz IRS paveikto; tomēr norāda – ja IRD pārbaudītu IRS veikto revīziju rezultātus, to varētu uztvert kā policejisku darbību un tas pasliktinātu IRD un IRS attiecības;

55.

tādēļ aicina Komisiju veikt visu Komisijas IRS ārējo kvalitātes pārbaudi un rezultātus darīt zināmus Parlamentam;

56.

ierosina Komisijai to personu pilnvaras, kuras ir atbildīgas par grāmatvedību, hierarhiski nošķirt no to personu pilnvarām, kuras ir atbildīgas par līdzekļu pārskaitīšanu, piemērojot tradicionālos noteikumus par drošību un pilnvaru nošķiršanu attiecībā uz finanšu līdzekļu pārvaldības iekšējo kontroli;

57.

pieņem zināšanai Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas iekšējā revidenta viedokli, proti, ka ir nepieciešams pārskats iestādes līmenī, lai ierastie procesi, piemēram, riska analīze un darbības nepārtrauktības pārvaldība, efektīvi nodrošinātu aizsardzību iestādei kopumā un finanšu līdzekļu pareizu pārvaldību;

58.

aicina Komisiju attiecīgās struktūras, kuru pienākums būs gūt šādu pārskatu un sniegt atbilstošus ieteikumus, izvēlēties tā, lai nemazinātu atbildību par katra atsevišķa procesa īstenošanu; iesaka pielāgot Komisijas pārvaldības sistēmu plašāka iestādes pārskata vajadzībām; vēlas savlaicīgi saņemt informāciju par šā jautājuma risināšanas gaitu;

59.

aicina IRD daļu no saviem resursiem atvēlēt, lai pārbaudītu, vai lielākie ģenerāldirektorāti līdzekļus izmanto rezultatīvi, ekonomiski un efektīvi, un tā pilnveidotu pašreizējās finanšu un atbilstības revīzijas darbības;

60.

turklāt aicina IRD veikt revīziju, lai pārbaudītu metodoloģiju, ar kuru saskaņā ir jāsagatavo Līguma par Eiropas Savienības darbību 318. pantā minētais novērtējums, un lai izvērtētu šajā sakarībā paveikto;

Vienota revīzija

61.

mudina ieviest vienotas revīzijas modeli, ar kuru saskaņā revīzijas tiktu veiktas, dokumentētas un par tām tiktu ziņots pēc kopēja standarta – kā to Atzinumā Nr. 2/2004 ierosinājusi Revīzijas palāta un atkārtoti atbalstījis Parlaments – un katrs nākamais kontroles līmenis tiktu veidots, pamatojoties uz iepriekšējo, lai mazinātu revidējamās struktūras slogu un uzlabotu revīzijas darbību kvalitāti, tomēr nemazinot attiecīgo revidējamo struktūru neatkarību; uzskata, ka iekšējās kontroles sistēmu darbībai ir jānodrošina pamatota pārliecība par darījumu likumību un pareizību, kā arī atbilstība ekonomijas, rezultativitātes un efektivitātes principiem, un uzsver, ka kontroles darbības ir jākoordinē, lai novērstu to lieku pārklāšanos; vērš uzmanību uz to, ka Revīzijas palāta ir Savienības ārējās revīzijas struktūra, nevis iekšējās kontroles elements;

62.

aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par iespējām ieviest vienotas revīzijas modeli, kas būtu piemērojams Savienības budžetam, tā likvidējot valstu un Savienības iekšējās kontroles sistēmu pašreizējo pretstatījumu; aicina Komisiju revīzijas paraugu atlasei piemērot uz risku, nevis uz statistikas paraugu atlasi balstītu pieeju;

63.

atgādina par 2006. gada 27. aprīļa rezolūcijas par 2004. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (12) 65. punktā pausto viedokli, ka “dalībvalstu revīzijas iestādes uzņemties atbildību par ES līdzekļu vietēja izlietojuma kontroli, lai nebūtu vajadzības apsvērt iespēju izveidot dalībvalstīs Revīzijas palātas vietējos birojus”; uzskata – ja dalībvalstu revīzijas iestādes nevēlas, lai Savienības budžeta izdevumu kontroli to valstīs pārņemtu publiskas iestādes, tad jāapsver iespēja reorganizēt Revīzijas palātu tā, lai atsevišķi tās locekļi būtu atbildīgi par konkrētām politikas jomām, savukārt citi locekļi būtu atbildīgi par dalībvalstu grupām; norāda, ka Revīzijas palātas locekļu skaits iepriekšējos gados faktiski ir divkāršojies, savukārt politikas jomu skaits ne, līdz ar to Revīzijas palātai vajadzētu tikt galā ar šiem uzdevumiem;

Pārredzamība

64.

pieņem zināšanai Eiropas Savienības Tiesas spriedumu apvienotajās lietās Volker und Markus Schecke GbR C–92/09 un Hartmut Eifert C–93/09 (13) un no tām izrietošo vajadzību ievērot “līdzsvaru starp Savienības interesēm nodrošināt tās rīcības pārredzamību un publisku līdzekļu optimālu izmantošanu, no vienas puses, un attiecīgo saņēmēju tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību vispār un viņu personas datu aizsardzību konkrēti, no otras puses” (spriedums lietā Volker und Markus Schecke GbR C–92/09, 77. punkts); tomēr uzsver Tiesas atgādinājumu, ka ir spēkā pārredzamības princips (Volker und Markus Scheck GbRe, 68. punkts), kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 1. un 10. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantā, kā arī Tiesa ir uzsvērusi, ka “publicējot tīmeklī konkrētus datus par attiecīgajiem saņēmējiem [..], pastiprina sabiedrisko kontroli pār attiecīgo summu izmantošanu un veicina publisku līdzekļu optimālu izmantošanu” (Volker und Markus Schecke GbR, 75. punkts);

65.

aicina Komisiju pildīt Tiesas pieprasījumu un nekavējoties ierosināt kritērijus, pēc kuriem nosakāmi gadījumi, kuros pārredzamība sabiedrības interesēs būtu svarīgāka par Savienības līdzekļu saņēmēju personas datu aizsardzību; atgādina Tiesas ierosinātos kritērijus, t. i., laikposmi, kuros fiziskas personas ir saņēmušas Savienības līdzekļus, šāda atbalsta biežums vai arī atbalsta veids un apjoms (spriedums lietā Volker und Markus Schecke GbR, 89. punkts);

66.

prasa Komisijai Finanšu regulā, nozaru tiesību aktos vai jebkurā citā tiesību aktā šos kritērijus definēt tā, lai pārredzamība būtu nodrošināta augstā līmenī, garantējot, ka var vēlreiz publicēt šiem kritērijiem atbilstīgo saņēmēju datus; mudina Komisiju uzraudzīt to, kā dalībvalstis pilda tām uzlikto pienākumu publicēt precīzus datus un to darīt laikus, un prasa Komisijai nākamajā kopsavilkuma ziņojumā ietvert veiktās uzraudzības rezultātus;

67.

atgādina, ka rezolūcijā par 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments prasīja valsts, reģionālajās un starptautiskajās tīmekļa vietnēs standartizēt saņēmēju datu struktūru un izklāstu, tostarp konkrēto informāciju par saņēmējiem un to projektiem;

68.

vēlreiz pauž pārliecību par to, ka pārredzamība ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina, lai izdevumi būtu likumīgi un pareizi, un uzskata – būtu jācenšas tiešsaistē izveidot vienotu un visaptverošu sistēmu (centrālo datubāzi), kas būtu vienkārši pieejama ikvienam un tādējādi nodrošinātu, ka sabiedrībai ir viegli pieejama pilnīga un izsmeļoša informācija par Savienības līdzekļu izlietojumu pa budžeta pozīcijām un attiecībā uz katru līdzekļu saņēmēju; prasa Komisijai šajā centrālajā datubāzē apkopot datus par līdzekļu saņēmējiem un nodrošināt, ka savāktie dati ir viegli pieejami un vienkārši lietojami; turklāt prasa, lai dati tiek publicēti salīdzināmā, mašīnlasāmā un atvērtā formātā, kas ļauj veikt meklēšanu un ir pieejams vienā no Savienības oficiālajām valodām;

69.

lai palielinātu pārredzamību, ierosina centrālajā līdzekļu saņēmēju datubāzē paredzēt iespēju vizualizēt ne tikai skaitļos izteiktas naudas plūsmas, bet arī savienojumus starp dažādiem projekta dažādos līmeņos iesaistītiem dalībniekiem, vienlaikus vienmēr ievērojot privātuma aizsardzību;

70.

aicina Komisiju, izstrādājot šo centrālo datubāzi, ņemt par paraugu to, kā informāciju par ASV valdības piešķirto līdzekļu izlietojumu sabiedrībai sniedz attiecīgā ASV valsts administrācijas struktūra (American Recovery Accountability and Transparency Board; sk. www.recovery.gov);

Novērtēšana

71.

uzsver – lai sabiedrība uzticētos Savienības budžetam, ir jācenšas sasniegt trīs mērķus:

—	lai pārskati sniegtu patiesu un ticamu priekšstatu par Savienības finansiālo stāvokli,

—	lai visi izdevumi būtu likumīgi un pareizi un lai Revīzijas palāta par tiem sniegtu pozitīvu ticamības deklarāciju,

—	lai visi izdevumi nodrošinātu tieši tos rezultātus, kuru sasniegšanai tie bijuši paredzēti,

un norāda – pat sasniedzot pirmos divus mērķus, iespējams, ka ievērojami resursi faktiski būtu izšķērdēti, ja pietiekami daudz uzmanības nebūtu pievērsts arī trešajam mērķim;

72.

aicina Komisiju pārskatīt savas izdevumu programmu efektivitātes vērtēšanas sistēmas, lai noteiktu, vai tās nodrošina pievienoto vērtību, ir izmaksu ziņā lietderīgas un vai tiek sasniegti mērķi, kuriem tās izveidotas; uzstāj, ka būtu gan jāveic šāda novērtēšana, gan neatkarīgi jāizvērtē tās galarezultāts; tādēļ prasa iesniegt Parlamentam un attiecīgajām tā komitejām neatkarīgus vērtējumus rūpīgai pārbaudei;

Pastāvīgs krīžu pārvarēšanas mehānisms

73.

pieņem zināšanai Eiropadomes 2010. gada 28. un 29. oktobra sanāksmes secinājumus (EUCO 25/1/10) un norāda – “valstu un valdību vadītāji vienojas, ka dalībvalstīm ir jāizveido pastāvīgs krīžu pārvarēšanas mehānisms, ar ko nodrošināt euro zonas finanšu stabilitāti”;

74.

aicina Padomi un dalībvalstis pastāvīga krīžu pārvarēšanas mehānisma izstrādāšanas procesā rūpīgi apsvērt šādus jautājumus:

—	pastāvīga krīžu novēršanas mehānisma vajadzībām ir jāizstrādā noteikumi par publisku ārējo revīziju un atbildību, kā arī pilnīgu pārredzamību,

—	jānodrošina datu un statistikas ticamība,

—	jābūt skaidri noteiktiem pienākumiem un ziņošanas prasībām, un visiem attiecīgo procesu dalībniekiem, kuri uzņemsies saistības, ir jāiesaistās arī mehānisma izveides procesā,

—	ir jānosaka Parlamenta pilnvaras veikt vispārēju ikvienas eiroobligāciju emisijas un jo īpaši pastāvīgā krīžu novēršanas mehānisma rūpīgu politisko pārbaudi;

Ziņotāji

75.

aicina Komisiju pārskatīt to, kā tiek veikta personāla instruktāža un apmācība attiecībā uz Civildienesta noteikumu II sadaļu “Ierēdņu tiesības un pienākumi”, lai nodrošinātu, ka visi darbinieki pilnībā pārzina šīs sadaļas noteikumus un jo īpaši pienākumus, kas noteikti 22.a pantā (bijušais 96. pants); prasa, lai Komisija sniegtu Parlamenta atbildīgajai komitejai izsmeļošu informāciju par šajā jomā paveikto;

Eiropas skolas

76.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta nav atklājusi kļūdas, kas liktu apšaubīt tās pārbaudīto pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

77.

aicina Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroju nekavējoties nodrošināt, ka tiek veikta saistībā ar Revīzijas palātas 2008. un 2009. gada ieteikumiem paveiktā darba pamatīga pārbaude;

78.

norāda, ka ir palielinājušās kopējās izmaksas gadījumos, kad dalībvalstu ieceltie pasniedzēji ilgstoši bijuši prombūtnē un tādēļ uz nepilnu slodzi ir nācies pieņemt darbā aizstājējus; sagaida, ka skolas spēs sniegt informāciju par konkrētām šo papildizmaksu summām;

Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu reforma

79.

norāda, ka Savienības reputāciju spēcīgi ietekmē sabiedrības viedoklis par tās civildienestu; konstatē, ka, veicot Civildienesta noteikumu iepriekšējo reformu, tie netika pielāgoti darba apstākļiem, kas ir mainījušies, un reformas rezultātā netika noteikta atalgojuma politika, kura par vienu un to pašu darbu garantētu vienādu atalgojumu; norāda, ka joprojām ir spēkā novecojuši noteikumi par piemaksām un pabalstiem; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par Civildienesta noteikumu vispusīgu modernizēšanu, tostarp svītrojot novecojušos noteikumus par piemaksām un pabalstiem;

Īpašie konstatējumi

80.

atzinīgi vērtē konkrētos pasākumus un attiecīgos izpildes termiņus, ko Komisija ierosinājusi pēc konstruktīvās apspriešanās saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

Lauksaimniecība un dabas resursi – EUR 56 300 000 000

81.

atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados Komisijai ir izdevies līdz aptuveni 2 % samazināt kļūdu īpatsvaru; tomēr norāda, ka 2009. gadā kļūdu īpatsvars nedaudz palielinājās;

82.

aicina Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu, ka kļūdu īpatsvara samazināšana kļūst par pastāvīgu tendenci no gada gadā, tā garantējot pārkāpumu izskaušanu;

83.

atgādina, ka praktiski visu lauksaimniecības un lauku attīstības izdevumu pārvaldība ir dalīta;

84.

norāda – pamatojoties uz veiktās pārbaudes rezultātiem, Revīzijas palāta prognozē, ka politikas jomā “Lauksaimniecība un dabas resursi”, uz kuru attiecas gandrīz puse no budžeta, iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 2–5 %;

85.

turklāt norāda, ka 2009. gadā, pārbaudot 241 darījumu, 66 (27 %) tika konstatētas kļūdas un ka 42 (64 %) no šiem darījumiem bija skaitļos izsakāmas kļūdas, konkrēti – atbilstīguma un precizitātes kļūdas, kas radušās tādēļ, ka bija deklarēta pārāk liela zemes platība, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu;

86.

uzskata, ka, ņemot vērā kļūdu pieļaušanas vispārējo tendenci, ir jāizvērtē ne vien atsevišķu projektu, bet arī visu izdevumu jomu lietderība kopumā;

87.

konstatē, ka Parlamenta pastāvīgas uzmanības rezultātā ir pilnveidota integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) Grieķijā;

88.

tomēr atgādina – pēdējos gados Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka IAKS efektīvu darbību nelabvēlīgi ietekmē kļūdaini dati datubāzēs, nepilnīgas vispārējās pārbaudes un nepareizi vai nepilnīgi veiktas noviržu koriģēšanas darbību pārbaudes;

89.

norāda – attiecībā uz 2009. gadā veikto revīziju astoņās maksātājaģentūrās Revīzijas palāta konstatēja, ka sistēmas efektīvi nodrošina maksājumu pareizību tikai vienā aģentūrā, daļēji efektīvas tās ir četrās aģentūrās, bet atlikušajās trijās aģentūrās tās ir neefektīvas;

90.

vērš uzmanību uz Revīzijas palātas secinājumu, proti, politikas jomā “Lauksaimniecība un dabas resursi” pārraudzības un kontroles sistēmas, labākajā gadījumā, tikai daļēji spējušas nodrošināt to, ka maksājumi ir pareizi;

91.

turklāt norāda – Revīzijas palāta ir secinājusi, ka trijās no astoņām revidētajām maksātājaģentūrām IAKS ir būtiski jāuzlabo;

92.

atzīmē arī Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka par lauksaimniecību atbildīgā ģenerāldirektora sagatavotais gada darbības pārskats un deklarācija sniedza tikai daļēji objektīvu finanšu pārvaldības novērtējumu attiecībā uz maksājumu pareizību;

93.

pauž nožēlu, ka neatkarīgi no tā, kāda ir dalībvalstu prakse attiecībā uz lauksaimniecībā izmantotās zemes noteikšanu, platībatkarīgo maksājumu sadalījums galarezultātā ir būtiski nepareizs; sagaida, ka Komisija sagatavos novērtējuma ziņojumu, kurā šī prakse tiks analizēta un ilustrēta ar piemēriem;

94.

aicina Komisiju:

—	nodrošināt, lai Zemes gabalu identifikācijas sistēmā ievadītie dati būtu ticamāki un pilnīgāki,

—	aktīvi rīkoties, lai nodrošinātu, ka visas IAKS datubāzes sniedz ticamu un pilnīgu revīzijas liecību par visiem veiktajiem grozījumiem, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, par kurām zināms, ka to uzskaite ir nepilnīga,

—	precizēt un vēl stingrāk piemērot noteikumus, lai Savienības tiešais atbalsts netiktu izmaksāts pretendentiem, kuri neizmanto zemi nedz lauksaimniecībai, nedz arī uztur to, nodrošinot labus lauksaimniecības un vides apstākļus,

—

pārskatīt un pilnveidot pamatnostādnes attiecībā uz to, kas jādara sertifikācijas iestādēm, sevišķi attiecībā uz darbu, kas veicams, apstiprinot statistiku par dalībvalstu veikto kontroli un pārbaudēm, un sniegt Parlamentam informāciju par pašreizējo pilnvaroto maksātāju skaitu un novērtējumu tam, cik droša ir to darbība,

—	vēl vairāk samazināt birokrātiju, vienkāršot procedūras un novērst nelabvēlīgo ietekmi, kas attiecībā uz lauksaimniekiem rodas daudzo un dažādo noteikumu dēļ, kuri dažos gadījumos ir pretrunīgi,

—	regulāri sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par šajā sakarībā paveikto;

95.

uzskata, ka Revīzijas palātas, Komisijas un valstu iestāžu trīspusējās sanāksmes, kam bija svarīga nozīme, lai panāktu savstarpēju sapratni un risinātu problēmas, sagatavojot ikgadējo ticamības deklarāciju par politikas jomu “Kohēzija”, būtu jārīko arī jautājumos, kuri attiecas uz politikas jomu “Lauksaimniecība un dabas resursi”, tā sekmējot izdevumu pārvaldībai un kontrolei piemērojamo noteikumu saskaņotu interpretāciju un piemērošanu, kā arī Komisijas un Revīzijas palātas savstarpēji koordinētas pieejas īstenošanu;

96.

piekrīt Revīzijas palātai, ka, pārbaudot atbilstību, pārāk liels uzsvars tiek likts uz vienotas likmes korekcijām un atbilstīguma pielāgojumiem, kas neattiecas uz galīgo saņēmēju;

Kohēzija – EUR 35 500 000 000

97.

atgādina – politikas jomā “Kohēzija” izdevumu pārvaldība ir dalīta, proti, tā tiek nodrošināta kopīgi ar dalībvalstīm, izdevumi ir saistīti ar vairākām daudzgadu darbības programmām, Komisija šīs darbības programmas apstiprina, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem priekšlikumiem, un dalībvalstis izvēlas konkrētus projektus, kas iekļaujami darbības programmās;

98.

atgādina, ka dalībvalstis nodrošina līdzfinansējumu projektiem, kuru izdevumi attiecas uz politikas jomu “Kohēzija”; norāda, ka efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas ir svarīgas dalībvalstīm, kuras nodrošina valsts līdzfinansējumu; prasa Komisijai apņēmīgi rīkoties, lai uzlabotu pārvaldības un kontroles sistēmas, novēršot pārejošus trūkumus;

99.

vērš uzmanību uz Revīzijas palātas prognozēto, proti, ka politikas jomā “Kohēzija” iespējamākais kļūdu īpatsvars pārsniedz 5 %; norāda, ka kļūdu skaits jau trešo gadu pēc kārtas pastāvīgi samazinās;

100.

vērš uzmanību arī uz to, ka kļūdas tika konstatētas 36 % maksājumu, kas veikti projektu vajadzībām, un ka tā joprojām ir joma, kurā ir vislielākais kļūdu īpatsvars;

101.

uzskata, ka, ņemot vērā kļūdu pieļaušanas vispārējo tendenci, ir jāizvērtē ne vien atsevišķi projekti, bet arī pašas izdevumu jomas;

102.

konstatē, ka politikas jomas “Kohēzija” tiesiskais regulējums ir komplicēts, ar to saskaņā ir jānodrošina atbilstība gan valstu prasībām, tostarp reģionālo iestāžu un pašvaldību prasībām, gan dažādām Savienības politikas nostādnēm un noteikumiem, piemēram, attiecībā uz publisko iepirkumu un valsts atbalstu, ir daudz iestāžu, kas atbildīgas par kohēzijas politikas īstenošanu dalībvalstīs, un vēl lielāks ir Savienības atbalsta ieguvēju un saņēmēju skaits;

103.

uzskata, ka ir svarīgi izvērtēt šo komplicētību, apsverot pilnveidošanas un vienkāršošanas iespējas;

104.

norāda, ka lielāko daļu no prognozētā kļūdu īpatsvara veido atbilstīguma kļūdas un nopietni publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi; turklāt norāda, ka publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana vien ir radījusi 43 % no visām skaitļos izsakāmajām kļūdām un veido aptuveni trīs ceturtdaļas no prognozētā kļūdu īpatsvara;

105.

konstatē – iepirkuma procedūru pārkāpumi liecina, ka nav izdevies pilnībā izveidot Savienības iekšējo tirgu; prasa, lai Komisija un Revīzijas palāta izveidotu platformu pārrunu procesam par metodoloģiju, kas izmantota, nosakot to, cik nopietni ir publiskā iepirkuma sfērā konstatētie pārkāpumi;

106.

pievērš uzmanību arī tam, ka atšķirīgas intereses, neapšaubāmi, ietekmēs to, cik efektīvi dalībvalstis pildīs savus kontroles pienākumus, ciktāl tas attiecas uz Savienības līdzekļu izlietojumu attiecīgajā dalībvalstī un attiecīgās dalībvalsts iemaksām Savienības budžetā;

107.

prasa Komisijai analizēt šo publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumu iemeslus un apņēmīgi sadarboties ar dalībvalstīm, lai pārvarētu konstatētās grūtības;

108.

šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju – virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu (COM(2011) 15); aicina Padomi un Komisiju līdz 2012. gadam galīgajā variantā pieņemt Savienības publiskā iepirkuma pamatnoteikumu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (14) un 2004/18/EK (15)) reformu;

109.

ir noraizējies, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi arī daudz nepilnību konkursa un līgumslēgšanas procedūrās;

110.

konstatē, ka vismaz 30 % no Revīzijas palātas konstatētajām kļūdām bija iespējams atklāt un novērst pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai, jo par darbības programmu īstenošanu atbildīgo dalībvalsts iestāžu rīcībā bija pietiekami daudz šim nolūkam nepieciešamās informācijas;

111.

uzskata – šis konstatējums liek nopietni šaubīties par to, ka efektīvi darbojas sistēma, kurā galveno atbildību par izdevumu pareizu deklarēšanu uzņemas dalībvalstis;

112.

atgādina, ka administratīvās pārbaudes ir galvenais kontroles mehānisms trūkumu novēršanai, un pauž nožēlu, ka no 16 revidētajām darbības programmām 11 programmās pārvaldības iestāžu veiktās pārbaudes tikai daļēji atbilda normatīvajām prasībām;

113.

konstatē, ka kopumā pārraudzības un kontroles sistēmas, kas paredzētas 2007.–2013. gada plānošanas periodam, tikai daļēji atbilst tām normatīvajām pamatprasībām, kuru ievērošana tika pārbaudīta;

114.

konstatē, ka galīgos datus var iegūt tikai par tiem finanšu gadiem, kas uzskatāmi par slēgtiem, un ka šajā ziņā pēdējais par slēgtu uzskatāmais ir 2004. finanšu gads;

115.

atgādina – Komisijas pienākums ir arī sniegt norādījumus dalībvalstīm un izplatīt labu praksi starp valstu struktūrām; aicina visus Komisijas ģenerāldirektorātus šajā ziņā vēl vairāk uzlabot savu sniegumu;

116.

uzsver, ka dalībvalstu pārvaldes iestādes ļoti lielā mērā nosaka to, kā saskaņā ar dalītu pārvaldību tiek īstenotas attiecīgās politikas stratēģijas; šajā sakarībā uzsver – lai īstenotu dalītu pārvaldību, ko Komisija nodrošina kopīgi ar dalībvalstīm, attiecīgajām pārvaldes iestādēm ir jāsadarbojas savstarpējas cieņas un atzīšanas gaisotnē; īpaši akcentē to, ka šo gaisotni lielā mērā var vēl vairāk nostiprināt pastāvīgās pārvaldības procesā, uzturot saziņu starp Komisiju un dalībvalstu pārvaldes iestādēm;

117.

prasa Komisijai noteikt un izplatīt dalībvalstīs labāko praksi, lai nodrošinātu līdzekļu lielāku izmantošanu un uzlabotu līdzekļu saņēmēju naudas plūsmu, šajā nolūkā grozot un vienkāršojot struktūrfondu īstenošanas regulējumu, kas piemērojams valsts līmenī;

118.

ir noraizējies par OLAF konstatēto, proti, aizvien vairāk pierādījumu liecina, ka daudzos gadījumos krāpšanās ar struktūrfondu līdzekļiem ir organizēta un plānota un ka tā nav vienkārši izdevības izmantošana; aicina visas dalībvalstu un Savienības iestāžu ieinteresētās personas cieši sadarboties, lai šo problēmu novērstu (OLAF 2010. gada darbības pārskats, 41. lpp.);

119.

pauž nožēlu, ka ar novēlošanos ir iesniegti dalībvalstu gada kopsavilkuma pārskati par struktūrfondu līdzekļiem, un šā iemesla dēļ nav iespējams gūt pienācīgu pārliecību par reģionālo programmu pareizu īstenošanu; uzskata to par pietiekamu pamatojumu, lai pārtrauktu struktūrfondu līdzekļu izmaksāšanu dalībvalstīm;

120.

aicina Komisiju saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu izvērtēt DPD kā stimulējoša un/vai preventīva instrumenta lietderību, kā arī priekšrocības un uzlabojumus, ko šīs deklarācijas varētu nodrošināt pareizas finanšu pārvaldības ziņā; uzskata – būtu jāņem vērā arī tas, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu pārvaldības un kontroles sistēmas ir būtiski mainītas un ka iegūtie rezultāti ir jāizvērtē, lai veiktu turpmākus uzlabojumus; uzskata, ka ieviešot šo instrumentu, Komisija patiešām varētu pildīt dalībvalstu uzraudzības pienākumu un nodrošināt valstu pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību;

121.

aicina Komisiju intensīvāk sazināties ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu, kas ļautu nevilcinoties risināt vēl neizlemtus jautājumus;

122.

ir ļoti nobažījies par dažu dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu joprojām zemo līmeni un lēnu šo sistēmu pilnveidošanas procesu;

123.

aicina Komisiju Finanšu regulā iekļaut prasību par to, ka DPD ir jāsagatavo un jāparaksta ministriju līmenī un ka šīs deklarācijas ir pienācīgi jāpārbauda neatkarīgam revidentam, jo tas būtu pirmais būtiskais pasākums, kas veicinātu valstu atbildību par Savienības līdzekļu izmantošanu; uzskata, ka, neieviešot šo instrumentu, Komisija nespēs pildīt dalībvalstu uzraudzības pienākumu un nodrošināt valstu pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību;

124.

pievērš uzmanību Reglamentam, sevišķi tā VI pielikuma 6. panta 3. punktam, kurā noteikts, ka “Parlamenta priekšsēdētājs, rīkojoties Parlamenta vārdā un pamatojoties uz tās komitejas ziņojumu, kas ir atbildīga par budžeta kontroli, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 265. pantu var iesniegt prasību pret attiecīgo iestādi Eiropas Savienības Tiesā par to pienākumu nepildīšanu, kuri noteikti konstatējumos, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu vai citām rezolūcijām par izdevumu izpildi”; turklāt atgādina – ir jānodrošina, lai, īstenojot budžeta procedūru, regulāri tiktu sasauktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 324. pantā minētās trīspusējās sanāksmes;

125.

pauž nožēlu, ka sertifikācijas iestādēm, kuras minētas Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (16), nav saskaņotu un precīzu revīzijas standartu; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izveidot darba grupu vienotu revīzijas standartu sagatavošanai, kas veicinātu sertifikācijas un/vai revīzijas iestāžu sekmīgu revīzijas darbu;

126.

aicina Komisiju sniegt Parlamentam informāciju par pašreizējo pārvaldības iestāžu skaitu un novērtējumu tam, cik droša ir to darbība;

Pētniecība, enerģētika un transports – EUR 8 000 000 000

127.

atgādina, ka lielāko daļu izdevumu šajā politikas grupā realizē Komisija ar tiešu centralizētu pārvaldību un aizvien vairāk arī ar aģentūru un kopuzņēmumu starpniecību, īstenojot netiešu centralizēto pārvaldību;

128.

norāda – Revīzijas palāta prognozē, ka šajā politikas jomā iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 2–5 %;

129.

turklāt pievērš uzmanību Revīzijas palātas konstatējumam, proti, ka pārvaldības un kontroles sistēmas tikai daļēji nodrošināja darījumu likumību;

130.

konstatē, ka šajā politikas grupā galvenais kļūdu avots joprojām ir nepamatoti lielu personāla izdevumu un netiešo izmaksu atlīdzināšana pētniecības projektos; turklāt ņem vērā to, ka ir vairāk atrunu par tiešo pārvaldību (to skaits palielinājies no 4 līdz 9) galvenokārt sarežģītu atbilstības kritēriju dēļ;

131.

turklāt norāda – ņemot vērā to, ka Savienības ekonomikai pētniecība un izstrāde ir īpaši nozīmīga, kļūdas šajā jomā ir sevišķi satraucošas;

132.

atgādina, ka izmaksu deklarācijām, ko atmaksāšanai iesniedz Sestās pamatprogrammas līdzekļu saņēmēji, ir jāpievieno neatkarīga revidenta izsniegts revīzijas apliecinājums par to, ka neatkarīgais revidents ir guvis pamatotu pārliecību par deklarēto izmaksu atbilstību prasībām, ar kurām saskaņā ir tiesības saņemt atmaksājumu; pievērš uzmanību tam, ka pati Komisija ir atzinusi – apliecinājuma saņemšanai noteiktie pieņemamības kritēriji ir pārāk ierobežojoši;

133.

ir noraizējies par to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi kļūdas 43 % no 2009. un arī 2008. gadā pārbaudītajām izmaksu deklarācijām, par kurām revidents pirms to iesniegšanas atmaksāšanai bija sniedzis atzinumu bez piezīmes;

134.

konstatē – lai gan Komisija 2009. gadā atguva ievērojami lielāku to izmaksu summu, par kurām nebija tiesību saņemt atmaksājumu, attiecīgi palielinājās arī vēl atgūstamo līdzekļu summa, kas ir gandrīz trīskāršojusies, sasniedzot EUR 31 500 000;

135.

uzskata, ka pētniecības, enerģētikas un transporta jomā sabiedrības uzticēšanās ir īpaši svarīga, jo paredzams, ka šai jomai atvēlēto Savienības budžeta līdzekļu daļa nākamajos gados palielināsies;

136.

aicina Komisiju nodrošināt, lai neatkarīgajiem revidentiem, kas nepareizi apliecinājuši izmaksu deklarācijas, būtu zināmi izmaksu deklarēšanai piemērojamie atbilstības kritēriji, un lai attiecīgā gadījumā viņus sauktu pie atbildības, aicina pārskatīt to, kā darbojas līdzekļu saņēmēju izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju sertifikācijas sistēma, ātrāk atgūt nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzlikt attiecīgu sodu, vēl vairāk vienkāršot pētniecības finansēšanas noteikumus, ievērojami uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iespējas saņemt pētniecības finansējumu un nodrošināt pilnīgu atbildības uzņemšanos par Savienības naudas līdzekļu pareizu izmantošanu;

137.

vēlreiz aicina Komisiju nodrošināt juridisko noteiktību, atturoties no stingrākas noteikumu definīcijas piemērošanas ar atpakaļejošu spēku un atturoties pieprasīt no saņēmējiem pārrēķinu par Komisijas dienestu jau apstiprinātiem finanšu pārskatiem, jo līdz ar to būtu jāveic mazāk ex post revīziju un retroaktīvu korekciju; prasa, lai Komisija nevilcinoties rastu risinājumu iepriekšējām situācijām, kas rodas vēl nepabeigto pārbaužu gaitā, un to darītu ar izpratni, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus; iesaka ar šādām iepriekšējām situācijām saistītu domstarpību atrisināšanai panākt visu iesaistīto personu vienošanos, pamatojoties, piemēram, uz neatkarīgu atkārtotu revīziju un/vai pieaicinot neatkarīgu ad hoc vidutāju;

138.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi piemērot tās noteiktās sankcijas pētniecības jomā (34 darbības, saņemti EUR 514 330); tomēr piekrīt IRD secinājumam, ka ir vajadzīgs stingrs krāpšanas gadījumu atklāšanas mehānisms;

139.

turklāt aicina Komisiju nodrošināt, lai attiecībā uz visām Savienības izveidotajām struktūrām, kurām ir juridiskas personas statuss un kuras saņem dotācijas no budžeta (kopuzņēmumiem), IRD būtu tieši tādas pašas pilnvaras, kādas tam ir attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām (kā noteikts Finanšu regulas 185. panta 3. punktā);

140.

uzskata – lai Astotā pamatprogramma būtu efektīvāka, ir jāizmanto krasi atšķirīga pieeja, cita starpā ieviešot arī prēmēšanas sistēmu, kas daļēji aizstātu pašreizējo avansa maksājumu sistēmu, un nodrošinot, ka vieglāk ir pieejams riska kapitāls;

Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās – EUR 6 600 000 000

141.

atgādina, ka lielāko daļu izdevumu šajā politikas jomā tieši centralizēti pārvalda Komisijas dienesti Komisijas galvenās administrācijas vai Savienības delegāciju līmenī (kas pēc Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanās spēkā tiek dēvētas par “Eiropas Savienības delegācijām”); turklāt ņem vērā, ka aizvien vairāk tiek īstenota kopīga pārvaldība, piemēram, t. s. Pārtikas instrumenta vajadzībām;

142.

uzskata, ka, ņemot vērā kļūdu pieļaušanas vispārējo tendenci, ir jāizvērtē ne vien atsevišķu projektu, bet arī katras izdevumu jomas lietderība;

143.

norāda – Revīzijas palāta prognozē, ka šajā revidētajā jomā iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 2–5 %;

144.

turklāt pievērš uzmanību tam, ka Revīzijas palāta pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā ir novērtējusi tikai kā daļēji efektīvas;

145.

atzīmē arī Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka EuropeAid sadarbības biroja ģenerāldirektora sagatavotais gada darbības pārskats un deklarācija sniedza tikai daļēji objektīvu finanšu pārvaldības novērtējumu attiecībā uz darījumu pareizību;

146.

norāda, ka pārvaldības un kontroles sistēmu vērtēšana kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs notiek joprojām, veicot darbības, kas noteiktas Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) decentralizētas pārvaldības procesa stratēģijas dokumentā (t. s. ceļvedī), kā rezultātā Komisija piešķir pārvaldības pilnvaras attiecībā uz konkrētu IPA komponentu, programmu vai pasākumu;

147.

prasa Komisijai cieši sadarboties ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, lai efektīvi pilnveidotu pārvaldības un kontroles sistēmas, popularizēt labāko krāpšanas apkarošanas praksi un nodrošināt, ka attiecīgo valstu prakse atbilst visiem Savienības noteikumiem un standartiem;

148.

pauž nožēlu, ka dažās potenciālajās kandidātvalstīs amatpersonas valsts pārvaldē joprojām tiek ieceltas, pārkāpjot civildienesta likumu; pauž nožēlu arī par to, ka daudzos gadījumos slikti darbojas tiesu iestādes; aicina Komisiju sniegt visām potenciālajām kandidātvalstīm speciālo profesionālo informāciju un iestādēs gūtās zināšanas, kas attiecīgajām valstīm ir nepieciešamas, lai efektīvi apkarotu korupciju un turpinātu vajadzīgo reformu īstenošanu;

149.

ir noraizējies par atteikumu augsto īpatsvaru valstīs, kurās īstenošanas process ir decentralizēts, t. i., kurās Savienības delegācijas veic iepirkuma dokumentācijas ex ante pārbaudi; uzsver, ka attiecīgajām šo valstu iestādēm, šķiet, ir grūti realizēt izšķirošas nozīmes uzlabojumus, kas nepieciešami, lai varētu atteikties no Komisijas veiktām ex ante pārbaudēm; aicina Komisiju un kandidātvalstis uzlabot dialogu un nodrošināt efektīvu sadarbību;

150.

ņem vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 12/2009 par Komisijas projektu efektivitāti tieslietu un iekšlietu jomā Rietumbalkānu valstīs;

151.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir pozitīvi novērtējusi pārvaldības un kontroles sistēmas, kas tiek piemērotas humānās palīdzības jomā; tomēr aicina Komisiju vairāk uzmanības pievērst to trūkumu novēršanas pēcpārbaudei, kurus tā atklājusi, veicot īstenošanas partneru darbības revīziju, un pilnībā izmantot ieguvumus, ko šāda pārbaude nodrošina, kā arī uzraudzīt to, cik lielā mērā tiek izmantoti humānās palīdzības sniegšanas centri;

152.

aicina Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta tiesību pārņēmēju pabeigt pēcizpildes (ex post) kontroles metodoloģijas izstrādi un nevilcinoties īstenot iekšējā revidenta sniegtos ieteikumus;

153.

aicina Paplašināšanās ģenerāldirektorātu izstrādāt un ieviest mehānismus, kas ļautu sekmīgāk analizēt veikto pārbaudes misiju rezultātus un kontrolēt to izpildi, un atvēlēt pietiekamus resursus, lai analizētu Savienībai nesen pievienojušos dalībvalstu iesniegtās galīgās deklarācijas, kas vēl nav izskatītas, lai gan attiecas uz pirmspievienošanās periodu;

154.

aicina Humānās palīdzības ģenerāldirektorātu pilnveidot humānās palīdzības pasākumiem iesniegto priekšlikumu dokumentācijas izvērtēšanu (piemēram, ieviešot standartizētus novērtējuma ziņojumus) un savā 2010. gada darbības pārskatā ziņot par pieredzi, kas gūta saistībā ar t. s. Pārtikas mehānisma īstenošanu;

155.

norāda, ka palīdzības sniegšanai ārvalstīm varētu būt arī negatīvas sekas, piemēram, ja korumpēts valdošais režīms saņēmējvalstīs izsaimnieko piešķirto finansējumu, un ka šādu seku novēršanas darbs ir jānosaka par galveno prioritāti;

156.

atzinīgi vērtē to, ka no 2007. līdz 2010. gadam Komisija iztērējusi EUR 396 000 000, lai sniegtu atbalstu kandidātvalstīm saistībā ar to centieniem uzlabot tiesu sistēmas un cīnīties pret korupciju, un atzinīgi vērtē šajā ziņā sasniegto progresu; tomēr brīdina, ka pārāk lielam optimismam nav pamata, un prasa, lai Komisija sniegtu pierādījumus tam, ka nauda ir tērēta lietderīgi un norādītu, vai kontroles struktūru uzlabošanas rezultātā patiešām ir palielinājušās sankcijas pret korupcijā iesaistītajiem, tostarp gadījumos, kuri izpelnījušies plašas sabiedrības ievērību, vai tiesību akti tiek pilnībā īstenoti un vai reformas ir stabilas;

157.

ar bažām norāda uz trūkumiem, kurus Revīzijas palāta konstatējusi decentralizētas īstenošanas sistēmā (DIS) Horvātijā un Turcijā; prasa, lai Komisija ziņotu par visiem pasākumiem, kas veikti šīs problēmas risināšanai, un iesniegtu apdraudēto izdevumu summas aplēsi;

158.

prasa, lai Komisija un jo īpaši Paplašināšanās ģenerāldirektorāts ātrāk izskatītu galīgās deklarācijas, kuras attiecas uz Phare programmu, CARDS programmu un pārejas programmu, kā arī izsvērti un savlaicīgi īstenotu šo programmu slēgšanas procesu;

159.

pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas apsvērumi gada pārskata 3. nodaļā (lauksaimniecība – EUR 254 000 000) un 4. nodaļā (kohēzija – EUR 65 000 000) attiecas uz ievērojamu pirmspievienošanās atbalsta daļu; ir pārsteigts, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Revīzijas palātas gada pārskatā attiecībā uz trešām valstīm nav iekļauta informācija par izbraukuma revīzijām, kas veiktas katrā no šīm valstīm;

160.

pauž nožēlu, ka Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts 2009. gadā nav veicis nevienu izbraukuma revīziju Horvātijā, lai gan tur ir nopietnas ar konkursa procedūru saistītas problēmas;

161.

aicina Komisiju arī informēt starptautiskās organizācijas par to, ka turpmāk Savienības palīdzību varēs saņemt ar nosacījumu, ka ir iesniegts attiecīgs apliecinājuma dokuments ticamības deklarācijas veidā;

162.

prasa, lai Revīzijas palāta sniegtu pamatojumu tam, kādēļ ir konstatēts salīdzinoši zems kļūdu īpatsvars (13 %) paraugam atlasītajos darījumos ārējā atbalsta nodaļā, liels skaitļos neizsakāmu kļūdu skaits Savienības delegāciju līmenī un nav pierādījumu, kas liecinātu par precizitātes vai faktu kļūdām tieši tajā jomā, kurai raksturīgs liels līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risks; prasa, lai Komisija un jo īpaši Savienības delegācijas sniegtu skaidru revīzijas liecību un visu pārējo informāciju, kas nepieciešama, lai Revīzijas palāta varētu sekmīgāk veikt analīzi;

Izglītība un pilsoniskums – EUR 2 200 000 000

163.

atgādina, ka lielākā daļa izdevumu šajā jomā tiek pārvaldīti, īstenojot netiešu centralizēto pārvaldību vai dalītu pārvaldību;

164.

atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo darbību šajā jomā, sniedzot norādījumus dalībvalstīm, un mudina Komisiju arī turpmāk izplatīt labu praksi starp valstu struktūrām;

165.

norāda – attiecībā uz slēgšanas procedūrām Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka kļūdu īpatsvars ir 2–5 %, un šajā politikas jomā pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji nodrošināja slēgšanas procedūru pareizu īstenošanu 2009. gadā;

166.

ir noraizējies par to, ka no 120 revidētajām slēgšanas procedūrām 29 procedūrās (24 %) bija skaitļos izsakāmas kļūdas;

167.

pauž bažas, ka 2009. gadā pārraudzības un kontroles sistēmas Komisijas līmenī nenodrošināja to, lai tiktu atklātas un izlabotas ļoti daudzas kļūdas šajā gadā īstenotajās slēgšanas procedūrās;

168.

aicina Komisiju arī turpmāk stingrāk pārbaudīt slēgšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka kļūdas tiek konstatētas un izlabotas, un lai novērstu iepriekš konstatēto kļūdu atkārtošanos;

Ekonomika un finanses – EUR 700 000 000

169.

atgādina, ka galvenās programmas šajā politikas grupā ir daļa no Sestās un Septītās pamatprogrammas pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā (EUR 222 000 000), piesaistītais Savienības aģentūru finansējums (EUR 116 000 000), Garantiju fonds ārējai darbībai (EUR 92 000 000) un Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (KJP), kas nomainīja Uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu (UUDP) (EUR 175 000 000);

170.

turklāt atgādina, ka lielākajai daļai darbību, kas īstenojamas saskaņā ar Sesto un Septīto pamatprogrammu un KJP, finansējumu nodrošina ar Komisiju noslēgts dotācijas nolīgums un ka dotācijas tiek izmaksātas šādā kārtībā: avansu izmaksā pēc dotācijas nolīguma parakstīšanas, pēc tam veic starpposma un galīgos maksājumus, ar ko tiek atlīdzināti attaisnotie izdevumi, pamatojoties uz līdzekļu saņēmēju iesniegtajām izmaksu deklarācijām;

171.

atgādina, ka abās rezolūcijās – gan par 2007. finanšu gada, gan 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu – Parlaments ir aicinājis Komisiju ļaut saņēmējiem izmantot vidējo personāla izmaksu sadalījumu pa izmaksu centriem un aicinājis Komisiju nepieprasīt atsevišķu izmaksu aprēķinus par tām personām, kas aktīvi iesaistītas konkrēta pētniecības projekta īstenošanā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas 2011. gada 24. janvāra Lēmumu (C(2011) 174) par trim pasākumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1982/2006/EK un Padomes Lēmuma Nr. 970/2006/Euratom īstenošanas vienkāršošanai;

172.

konstatē – galvenais risks pareizai maksājumu veikšanai ir saistīts ar to, ka izmaksu deklarācijās tie norādītas pārāk lielas attaisnotās izmaksas un ka Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas to neatklāj, un Revīzijas palāta šo risku pareizai maksājumu veikšanai, pamatojoties uz izmaksu deklarācijām, vērtē kā “augstu”;

173.

pievērš uzmanību šādiem Revīzijas palātas minētajiem ilustratīvajiem piemēriem:

—	Sestā pamatprogramma – nopietnus trūkumus izmaksu deklarācijās neatklāja nedz uzņēmums, kas sniedza revīzijas apliecinājumu, nedz ārējais revīzijas uzņēmums, kurš Komisijas uzdevumā veica divas pēcizpildes (ex post) pārbaudes,

—

Septītā pamatprogramma – līdzekļu saņēmējs personāla izdevumus bija aprēķinājis pēc metodes, kas neatbilst ne Sestās, ne Septītās pamatprogrammas noteikumiem, un tā rezultātā vienā revidētajā projektā deklarētās izmaksas bija nepamatoti paaugstinātas par vairāk nekā 17 %, turklāt šī pati metode bija izmantota vēl 13 projektos,

—

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) (kopīga pārvaldība) – Revīzijas palāta norādīja, ka ir iekļautas izmaksas, kuras nav jāsedz Kopienai vai kuras nav pietiekami pamatotas, par summu, kas atbilst gandrīz 10 % no revidētā parauga vērtības, kā arī konstatēja nopietnus trūkumus iepirkuma noteikumos un procedūrās;

174.

ar bažām norāda un ir noraizējies, ka Revīzijas palāta joprojām konstatē kļūdas maksājumos, par kuriem apstiprinātais revidents ir sniedzis atzinumu bez piezīmes, un ka Revīzijas palāta uzskata – revīzijas apliecinājums tikai daļēji spēj nodrošināt to, ka tiek atklātas kļūdas deklarētajās izmaksās;

175.

konstatē – Revīzijas palāta secina, ka šajā politikas grupā maksājumos nav bijis būtisku kļūdu, tomēr Revīzijas palāta iesaka pievērst uzmanību tam, kādas un cik lielas kļūdas ir atklātas pētniecības pamatprogrammu izdevumos; norāda – lai gan divas no trijām pārraudzības un kontroles sistēmām šajā politikas grupā tika novērtētas kā efektīvas, viena sistēma tikai daļēji spēja nodrošināt maksājumu pareizību;

176.

aicina Komisiju:

—	izvērtēt spēkā esošo kārtību, kādā tiek veiktas iepriekšējas (ex ante) pārbaudes, lai noteiktu, cik tās ir efektīvas,

—	ņemot vērā gūto pieredzi, izvērtēt, vai apliecinājums, ko sniedz saņēmēja iecelts ārējais revidents, ir efektīvs kontroles instruments, un izpētīt alternatīvas pārbaužu metodes,

—	raudzīties, lai revidenti, kuri sniedz revīzijas apliecinājumu, labāk pārzinātu izdevumu atmaksāšanai piemērojamos atbilstības noteikumus, tā nodrošinot, ka šie revidenti sniedz ticamākus revīzijas apliecinājumus un attiecīgā gadījumā tiek saukti pie atbildības,

—	arī turpmāk strādāt pie tā, lai kvalitatīvāk tiktu veiktas iepirkuma procedūru ex ante pārbaudes un starpposma un/vai galīgie maksājumi, un nodrošināt, lai darba programmās būtu iekļautas ex post pārbaudes funkcijas;

Visaptverošs izdevumu pārskats

177.

aicina Komisiju 2011. gada laikā steidzamības kārtā veikt visaptverošu izdevumu pārskatu visās darbību jomās, lai pārliecinātos, vai visi izdevumi ir lietderīgi, tādējādi nosakot iespējamos ietaupījumus, kas šajā taupības laikā samazinātu spiedienu uz budžetu;

178.

uzskata, ka visus pieprasījumus palielināt izdevumus prioritārajās jomās var segt ietaupījumi no pašreizējām programmām un ka līdz ar to rūpīgāk jāpārbauda novecojušas vai neefektīvas programmas, kā rezultātā līdzekļus varētu pārdalīt;

Prioritārie pasākumi

179.

aicina Komisiju iesniegt Parlamenta atbildīgajai komitejai plānu, kurā izklāstītas darbības, ko tā iecerējusi veikt attiecībā uz pašreizējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras reformu un DPD, kā arī lai pabeigtu Komisijas pārvaldības struktūras izveidi, lai nodrošinātu maksājumu sistemātisku pārtraukšanu, apturēšanu un šo divu minēto pasākumu atcelšanu un lai pilnveidotu korektīvos mehānismus;

Budžeta izpildes apstiprinājuma pašreizējās procedūras reforma

180.

aicina Komisiju rīkot iestāžu savstarpēju diskusiju, tās sākumposmā iesaistot Padomes, Komisijas, Revīzijas palātas un Parlamenta visaugstākā līmeņa pārstāvjus un otrajā posmā arī dalībvalstu, valstu parlamentu un augstāko revīzijas iestāžu pārstāvjus, lai sāktu visaptverošas debates par pašreizējo budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras sistēmu;

181.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par to, kā samazināt ar budžeta izpildes apstiprināšanas procesu saistītos termiņus, lai balsojums plenārsēdē varētu notikt tajā gadā, kas seko izskatāmajam finanšu gadam; mudina Revīzijas palātu un visas iestādes saīsināt un pilnveidot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, padarot to pārredzamāku un saprotamāku Savienības nodokļu maksātājiem;

Dalībvalstu pārvaldības deklarācijas

182.

uzsver, ka DPD ir jāsaprot kā instruments, ar ko veicina lielāku valsts pārskatatbildību par Savienības izdevumiem, sniedzot gan valstu parlamentiem, gan valstu revīzijas iestādēm iespēju piedalīties Savienības izdevumu likumības, pareizības un izpildes nodrošināšanā; uzskata, ka DPD ir instruments, ar kura palīdzību valsts iestādes un Savienības iestādes varēs kopīgi strādāt, vienlaikus pilnībā ievērojot savas attiecīgās kompetences jomas un pienākumus;

183.

atgādina, ka Parlaments kopš 2005. gada ir prasījis, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu par obligātu DPD ieviešanu;

184.

uzsver, ka ne tikai Savienības ieceltajam līdzekļu pārvaldītājam, bet arī attiecīgajam valsts ieceltajam līdzekļu pārvaldītājam jābūt atbildīgam par izdevumiem, jo aptuveni 80 % no budžeta īsteno valsts iestādes;

185.

atkārtoti ir pieprasījis, lai katras valsts finanšu ministrs sagatavotu un parakstītu valsts pārvaldības deklarāciju par finansējuma izmantošanu, un ir arī ierosinājis, lai valsts revīzijas iestāde vai cits neatkarīgs revidents veiktu finanšu ministra izdotās valsts pārvaldības deklarācijas revīziju, jo parasti tiesības veikt valsts ministrijas izdotas deklarācijas revīziju ir jebkurai neatkarīgai valsts revīzijas iestādei;

186.

atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis (proti, Dānija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Zviedrija) sniedz DPD, tomēr norāda, ka šīs deklarācijas kvalitātes un precizitātes ziņā ir atšķirīgas;

187.

uzskata – tas, ka šīs dalībvalstis sniedz DPD, ir apliecinājums pārējām dalībvalstīm, ka tas ir paveicams uzdevums;

188.

norāda, ka Komisijas priekšlikumā par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010) 815, regulas 56. pants), ir paredzēts ieviest vadības sagatavotas pārvaldības deklarācijas; uzsver, ka Parlaments šo priekšlikumu uzskata par soli ceļā uz DPD kā galīgo mērķi;

189.

aicina Komisiju iesniegt oficiālu priekšlikumu ieviest obligātas katra valsts finanšu ministra parakstītas DPD, un šai nolūkā:

—	analizēt to, cik kvalitatīvas, pilnīgas, objektīvas, atbilstīgas un lietderīgas ir pašreizējās DPD, tostarp novērtēt sniegtās informācijas pievienoto vērtību, kā arī iespējamās nepilnības,

—	izstrādāt pamatnostādnes par to, kā definējami DPD vispārējie pamataspekti, lai nodrošinātu, ka šīs deklarācijas ir noderīgas gan Komisijai, gan Revīzijas palātai,

—	sagatavot ceļvedi, tajā norādot datumu, kurā dalībvalstīm ir jāpabeidz DPD ieviešanas procesa galvenie posmi, un līdz 2014. gada 1. janvārim, kad sāk īstenot jaunos finanšu plānus, Finanšu regulā ieviest obligātās DPD;

un ierosina noteikt, ka DPD ir jāatbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem un jābūt noderīgām Revīzijas palātai, veicot revīziju;

Komisijas pārvaldības struktūras pilnīga izveide

190.

uzsver, ka gan ģenerāldirektora gada darbības pārskats, gan komisāru kolēģijas kopsavilkuma ziņojums ir svarīgi elementi, lai Komisija varētu sniegt pārskatu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

191.

aicina Komisiju – pēc analoģijas ar aicinājumu izveidot DPD politiskā līmenī – pabeigt savas pārvaldības struktūras izveidi, nodrošinot, ka ģenerāldirektora gada darbības pārskatu paraksta arī atbildīgais komisārs un ka Komisijas priekšsēdētājs paraksta kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver arī kontroles kvalitatīvo izpildes rādītāju tabulu, kurā apkopoti dati pa dalībvalstīm un politikas jomām;

192.

norāda – lai pabeigtu pārvaldības struktūras izveidi, Komisijai, iespējams, nāksies īstenot stingrākas procedūras, nodrošinot, ka kopsavilkuma ziņojumu pieņem komisāru kolēģija un ka atsevišķi komisāri var iesaistīties un līdzdarboties ģenerāldirektora gada darbības pārskata sagatavošanā, kas ietver šādus pasākumus, kuri piemērojami attiecībā uz 2010. finanšu gadu:

—	nosūtīt Parlamenta atbildīgajai komitejai un publicēt tās sanāksmes protokolu, kurā komisāru kolēģija pieņēmusi kopsavilkuma ziņojumu,

—	nosūtīt Parlamenta atbildīgajai komitejai ģenerāldirektora deklarāciju par viņa tikšanos ar atbildīgo komisāru, skaidri un pilnīgi izklāstot gada darbības pārskata apspriešanas saturu, kā arī iespējamās atrunas;

193.

uzsver, ka šie pasākumi nekādā gadījumā nedrīkst mazināt katra ģenerāldirektora vai citu deleģēto kredītrīkotāju tiešo atbildību;

Maksājumu pārtraukšanas un apturēšanas, kā arī šāda pasākuma atcelšanas sistemātiska aktivizēšana

194.

norāda, ka kopējās 2009. gadā apstiprinātās finanšu korekcijas attiecībā uz strukturālajām darbībām jau ir EUR 7 719 000 000 (Eiropas Savienības gada pārskati, 2009. finanšu gads, 112. lpp.); tomēr norāda, ka īstenotas un pārskatos reģistrētas korekcijas tikai EUR 5 387 000 000 (7 719 000 000–2 332 000 000) apmērā (103. lpp.); uzskata – starpība starp summām, kas būtu jālabo, un summām, kas faktiski labotas, liecina, ka ir jāievieš maksājumu automātiska apturēšana, nepieņemot Komisijas lēmumu, tiklīdz pierādījumi liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā;

195.

aicina Komisiju ieviest maksājumu pārtraukšanas un apturēšanas sistemātisku aktivizēšanu, tiklīdz pierādījumi liecina par nopietniem trūkumiem dalībvalstu vadības un kontroles sistēmu darbībā;

196.

uzskata – īstenojot procesu, kura rezultātā maksājumi tiek sistemātiski pārtraukti vai sistemātiski apturēti, ir jāveic šādas darbības:

—	jānosūta Parlamenta atbildīgajai komitejai informācija, skaidri norādot visus līdz šim pārtrauktos un apturētos maksājumus, kā arī attiecīgo lēmumu pamatojums,

—

rakstiski jāizklāsta skaidri un nepārprotami kritēriji, kas piemērojami visiem ģenerāldirektorātiem un kas nepieļauj interpretācijas iespējas attiecībā uz turpmāku maksājumu pārtraukšanu un/vai apturēšanu un maksājumu pārtraukšanas un/vai apturēšanas atcelšanu, tā izveidojot sistemātisku mehānismu, kas darbotos bez iepriekšēja politiskā līmenī pieņemta lēmuma,

—

Finanšu regulā jāiekļauj princips par maksājumu sistemātisku pārtraukšanu un apturēšanu, kas tiek aktivizēta, ja pierādījumi liecina par nopietniem trūkumiem dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā, un jāizstrādā vispārējas pamatnostādnes dalībvalstīm, lai palīdzētu valsts iestādēm izvairīties no pārpratumiem un pārkāpumiem,

—	Komisijai visu līdzekļu atgūšanas vēstuļu un finanšu korekciju paziņošanas vēstuļu kopijas jānosūta attiecīgās dalībvalsts parlamentam un augstākajai revīzijas iestādei, kā arī Parlamenta atbildīgajai komitejai;

Korekcijas mehānismu uzlabošana

197.

uzstāj, ka Komisijai ir jāuzlabo korekcijas mehānismi, lai tie nodrošinātu, ka nepareizi veiktu maksājumu finansiālās sekas sedz līdzekļu saņēmēji, nevis nodokļu maksātāji;

198.

uzskata – īstenojot procesu, kura rezultātā šis mērķis tiks sasniegts, ir jāsniedz Parlamenta atbildīgajai komitejai šāda informācija:

—

jāsagatavo skaidrs, visaptverošs un pilnīgi pareizs saraksts, kurā uzskaitītas visas kopš 2000. gada īstenotās finanšu korekcijas, kā arī informācija par to, vai nepareizi saņemtie maksājumi ir atgūti vai aizstāti ar citiem projektiem – šādā gadījumā ir jāiesniedz arī attiecīgo nomaiņas projektu kvalitatīvs novērtējums,

—

informācija par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar Revīzijas palātas secinājumu, ka “Komisija ne vienmēr saņem ticamu informāciju no dalībvalstīm” (2009. gada pārskats, 1.49. punkts), sniedzot attiecīgo dalībvalstu sarakstu un pārkāpumu apjomu, kā arī informāciju par 2007.–2013. gada periodā ieviestās standartizētās procedūras rezultātiem (Komisijas atbilde 2009. gada pārskatā, 1.34. punkts),

—

rīcības plāns par to, kā labāk integrēt un saskaņot Revīzijas palātas atzinumus par gada kļūdu īpatsvaru saņēmēju līmenī un Komisijas darbu, veicot ar šiem konstatējumiem saistīto darbību izpildes pārbaudi, kā arī finanšu korekcijas un atgūšanu visā dažādu programmu īstenošanas termiņā līdz pat slēgšanas procedūrai, identificējot arī maksājumus, uz kuriem var attiecināt papildu pārbaudes un grāmatojumu noskaidrošanas procedūras, un kā labāk pārbaudīt dalībvalstu īstenoto atgūšanas pasākumu izpildi;

Izpildes novērtējums

199.

aicina Komisiju iecelt “izpildes vērtētāju”, kurš būtu atbildīgs par tā novērtējuma ziņojuma sagatavošanu, kas nepieciešams saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 318. pantu un kas jāapstiprina komisāru kolēģijai, lai tādējādi šim ziņojumam būtu konkrēts atbildīgais;

200.

uzskata, ka novērtējuma ziņojums ir jāsagatavo tā, lai attiecības starp galvenajiem darbības rādītājiem, to juridisko un/vai politisko pamatu, izdevumu summu un sasniegtajiem rezultātiem būtu skaidras un pārredzamas, šā ziņojuma sagatavošanai izmantojamās metodoloģijas revīzija ir jāveic IRD, kuram jānovērtē arī paveiktais darbs, un galvenajiem darbības rādītājiem, kas tiek izmantoti visās Komisijas struktūrvienībās, ir jābūt publiski pieejamiem;

201.

uzskata, ka novērtējuma ziņojums jāiesniedz plenārsēdē to debašu laikā, kurās arī Revīzijas palāta ir aicināta iepazīstināt ar savu atzinumu par novērtējuma ziņojumu;

Jaunas izdevumu loģikas ieviešana

202.

aicina Komisiju ieviest jaunu izdevumu loģiku, kuras mērķis ir uzlabot izdevumu kvalitāti un nodrošināt, lai Savienības nodokļu maksātāju sniegtie līdzekļi tiktu izlietoti gan pareizi, gan gudri, un kurā būtu iekļauti šādi principi:

—	Savienības budžets tiek veidots, pamatojoties uz ierosināto politikas nostādņu izskatīšanu un ņemot vērā “piegādes izmaksas”, kas rodas iesaistītajām iestādēm un līdzekļu saņēmējiem, un mērķus, kurus ar pieejamajiem līdzekļiem var sasniegt,

—	tiek nodrošināts, lai shēmas un programmas būtu reālistiskas un pēc iespējas vienkāršākas,

—	tiek nodrošināta pilnīga un saskaņota atbildība par izdevumiem;

un ierosina Komisijai sadarbībā ar Revīzijas palātu izpētīt procedūru, kā iegūt vispārēju ticamības deklarāciju katram finanšu plānam, un sākt to izmantot brīvprātīgi līdz juridiskā pamata pieņemšanai, kas padarītu šādu procedūru par obligātu;

Atzinumus sniegušo komiteju konstatējumi

Attīstības komiteja

203.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatēto, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ārējās palīdzības un attīstības jomā tikai daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību un ka maksājumos bijušas būtiskas kļūdas; pauž bažas par to, ka Komisija dažos galīgajos maksājumos nebija atklājusi kļūdas, kuras konstatēja Revīzijas palāta, kā arī par to, ka Komisija neuzrauga, kādā mērā partnerības pamatnolīgumu partneri izmanto “iepirkuma centrus humānās palīdzības jomā”; atzinīgi vērtē to, ka kļūdaino darījumu skaits (13 %) salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, tomēr uzsver, ka jācenšas vēl vairāk samazināt to īpatsvaru;

204.

norāda, ka Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts (DG ECHO) ne vienmēr savlaicīgi pievēršas partneru sistēmu regulārajās revīzijās atklātajām nepilnībām (17); tādēļ mudina DG ECHO nodrošināt vairāk resursu uzraudzības un pēcpārbaužu veikšanai;

205.

aicina Komisiju vides aspektus sistemātiskāk integrēt attīstības projektos, tostarp arī budžeta atbalsta programmās, un novērtēt vides aspektu integrēšanu attīstības sadarbībā; pauž nožēlu, ka šos trūkumus varētu būt izraisījis personāla trūkums, un cer uz situācijas uzlabošanos līdz ar Eiropas Ārējās darbības dienesta darbības uzsākšanu;

206.

atkārtoti prasa vairāk iesaistīt partnervalstu parlamentus un vietējo pilsonisko sabiedrību, izstrādājot un pārskatot ar attīstības sadarbības instrumentu (ASD) saistītos valstu stratēģijas dokumentus;

207.

mudina Komisiju palīdzēt partnervalstīm attīstīt parlamentārās kontroles un revīzijas iespējas, kā arī palielināt pārredzamību un informācijas publisku pieejamību, it īpaši gadījumos, kad palīdzību sniedz budžeta atbalsta veidā, saskaņā ar ASD regulas (18) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un aicina Komisiju regulāri ziņot par gūtajiem panākumiem;

208.

vēlreiz aicina Komisiju apliecināt, ka tā vismaz 20 % no attīstības palīdzības ir izlietojusi pamatizglītības un vidējās izglītības, kā arī veselības aprūpes pamatpakalpojumu jomā, kas ietver arī drošu piekļuvi ūdenim un sanitārijai; turklāt ierosina rūpīgi veikt ietekmes novērtējumus attiecībā uz šiem izdevumiem, lai nodrošinātu īstenoto programmu maksimālu efektivitāti;

209.

aicina Komisiju lielāku uzmanību pievērst sieviešu veselībai jaunattīstības valstīs un jo īpaši mātes veselības uzlabošanai, jo Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana šajā jomā sokas vissliktāk;

210.

uzsver, ka attīstības palīdzības mehānismiem jābūt vērstiem arī uz labklājības radīšanu un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo labklājības radīšana joprojām ir viens no svarīgākajiem nabadzības mazināšanas instrumentiem; atgādina, ka jaunattīstības valstīs katru gadu aptuveni EUR 800 000 000 000 tiek zaudēti nelikumīgu kapitāla plūsmu dēļ un tā novēršanai varētu būt izšķirīga nozīme nabadzības mazināšanā un TAM sasniegšanā;

211.

atzinīgi vērtē to, ka ANO struktūrām bieži vien ir īpaša pieredze un zināšanas, kas nav tik viegli rodamas citur; tomēr pauž bažas par to, ka Komisija iepriekš pārliecinoši neparāda, ka, izvēloties kādu ANO struktūru, palīdzība tiks sniegta patiešām efektīvāk un iedarbīgāk, nekā izmantojot citas iespējas (19); aicina Komisiju padarīt atbalsta īstenošanas kanālu izraudzīšanās procesu pārredzamāku un objektīvāku;

212.

mudina Komisiju nodrošināt to darbību lielāku atpazīstamību, ko Savienība finansē aizjūras teritorijās;

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

213.

norāda, ka 2000.–2006. gada finanšu shēmas maksājumu apropriācijas, kas 2009. gadā paredzētas Eiropas Sociālajam fondam (ESF), ir izmantotas 97,1 % apmērā (EUR 1 540 000 000); norāda, ka starpposma maksājumu un priekšfinansējuma summa 2007.–2013. gada finanšu shēmā ir palielināta līdz EUR 11 300 000 000; atzīst Komisijas centienus uzlabot finanšu pārvaldību; pauž nožēlu, ka dalībvalstis, neraugoties uz finanšu krīzi, nepieprasa ESF līdzekļus;

214.

norāda, ka pēdējo triju gadu laikā kļūdu biežumam ir tendence samazināties, 2007. gadā to īpatsvars bija 54 %, bet 2009. gadā – 36 %; atzīst Komisijas centienus samazināt kļūdu biežumu; prasa pielikt pūles, jo īpaši lai samazinātu neattiecināmo izmaksu atmaksāšanu;

215.

mudina Komisiju uzlabot finanšu pārvaldību, īstenojot rīcības programmu, kuras mērķis ir paātrināt lēmumu pieņemšanu saistībā ar finanšu korekcijām;

216.

atzinīgi vērtē to, ka ESF programmas īstenošanā galvenā uzmanība 2009. gadā bija pievērsta Eiropas nodarbinātības stratēģijai, jo īpaši pasākumiem, kuru mērķis bija uzlabot nodarbinātības iespējas darba tirgū (30,6 % (20)), un darbībām, lai pilnveidotu izglītību un arodapmācību (22,8 % (20)), sociālo integrāciju (20,8 % (20)) un iespēju vienlīdzību (6,5 % (20));

217.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus gūt vispusīgu pārskatu par visām dalībvalstīm, no dalībvalstu kontroles iestādēm saņemot pārbaudes ziņojumus un gada ziņojumu kopsavilkumus;

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

218.

uzsver, cik nozīmīga ir budžeta pozīcija 17 02 02 (ES rīcība patērētāju aizsardzības politikas jomā) un 17 01 04 03 (administratīvās pārvaldības uzdevumi), lai efektīvi izpildītu ikvienu Patērētāju programmā 2007.–2013. gadam ietverto gada darba programmu, un aicina Komisiju plašāk izziņot informāciju par pieejamajām subsīdijām (jo īpaši gadījumos, kad nav saņemti pieteikumi attiecībā uz kopīgām darbībām, kas saistītas ar Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (21)); pauž gandarījumu par lietderīgo papildu līdzekļu (EUR 2 000 000) izlietojumu, kurus 2009. gadā piešķīra izmēģinājuma projektam saistībā ar uzraudzības pasākumiem patērētāju politikas jomā;

219.

atzinīgi vērtē regulāros Patēriņa tirgu rezultātu pārskata (PTRP) izdevumus un uzskata, ka tie ir nozīmīgs instruments, ar ko panākt tirgu labāku uzraudzību un novatorisku klasificēšanu; uzskata, ka uz radītās empīriskās bāzes ir jāveido jauni Savienības un dalībvalstu mēroga politikas plāni, un prasa Komisijai PTRP izmantot politikas veidošanā visās attiecīgajās jomās;

220.

pauž lielu interesi par Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūras pārveidošanu Veselības un patērētāju izpildaģentūrā (VPI) un par tās pirmo darbības gadu paplašinātu pilnvaru apstākļos; pauž atzinību VPI, ka tā ir sasniegusi subsīdiju un līgumu pārvaldības mērķus, kas noteikti atbilstīgi Patērētāju programmai (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1926/2006/EK (22)); tomēr par problēmu atzīst to, ka 3 % maksājumu veikti pēc maksājumu termiņa;

221.

atzinīgi vērtē veiktos uzlabojumus, lai sasniegtu 92 % izpildes līmeni attiecībā uz maksājumu apropriācijām iekšējā tirgus īstenošanai un attīstībai (budžeta pozīcija 12 02 01); norāda – sagaidāms, ka Solvit programmas (budžeta pozīcija 12 02 02) izpildes līmenis būs tuvu 92 %, ņemot vērā 2008., 2009. un 2010. gada maksājumu kopsummu; atkārtoti norāda, ka Solvit programmai ir jāsaglabā atsevišķa budžeta pozīcija;

222.

uzsver mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīmi un mudina Komisiju analizēt MVU pašreizējo finansēšanas programmu efektivitāti, kā arī, ES budžetā ieviešot inovatīvus finansēšanas mehānismus, atvieglot MVU līdzdalību ES pētniecības programmās;

223.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par ES teritorijā nelikumīgi ievestajām precēm (gada pārskata 2.22. punkts) un Komisijas atbildi, norādot modernizētajā muitas kodeksā ietverto precizējumu; prasa Komisijai pēc iespējas drīz ziņot par pēcpārbaudes rezultātiem, ņemot vērā attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus;

224.

mudina dalībvalstis pielietot atbilstīgas riska analīzes metodes, lai muitas kontrolēs galveno uzmanību pievērstu augsta riska tirgotājiem vai kravām; turklāt aicina dalībvalstis papildus tām pārbaudēm, ko veic, pamatojoties uz riska novērtējumu, veikt arī vairākas izlases veida pārbaudes; prasa Komisijai, izstrādājot modernizētā muitas kodeksa īstenošanas noteikumus, īpašu uzmanību pievērst preču fiziskai kontrolei, kas ir būtiski gan no fiskālā, gan nekaitīguma/drošības viedokļa; un prasa uzlabot revīzijas pirmspārbaudes/pēcpārbaudes attiecībā uz vienkāršotām procedūrām un centralizētu muitošanu;

Transporta un tūrisma komiteja

225.

konstatē, ka galīgi pieņemtajā un vēlāk finanšu gada laikā grozītajā 2009. gada budžetā Transporta un tūrisma komitejas kompetencē esošajiem politikas virzieniem kopumā bija paredzēti EUR 2 427 000 000 saistību apropriācijās un EUR 2 103 000 000 – maksājumu apropriācijās; konstatē arī, ka no šīm summām:

—	EUR 934 582 000 saistību apropriācijās un EUR 830 594 000 maksājumu apropriācijās bija paredzēti Eiropas transporta tīkliem (TEN-T),

—	EUR 17 600 000 saistību apropriācijās un EUR 14 500 000 maksājumu apropriācijās – transporta drošībai,

—	EUR 64 971 000 saistību apropriācijās un EUR 29 054 000 maksājumu apropriācijās – programmai Marco Polo,

—	EUR 146 902 000 saistību apropriācijās un EUR 109 257 000 maksājumu apropriācijās – transporta aģentūrām un Eiropas GSNS uzraudzības iestādei,

—	EUR 427 424 000 saistību apropriācijās un EUR 388 859 000 maksājumu apropriācijās – transportam saistībā ar Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu, tostarp ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās, kas noteikta par vienu no prioritātēm,

—	EUR 2 750 000 saistību apropriācijās – satiksmes drošībai,

—	EUR 3 800 000 saistību apropriācijās un EUR 3 600 000 maksājumu apropriācijās – tūrismam;

226.

pauž nožēlu, ka 2009. finanšu gada budžeta izpildes pārbaudē Revīzijas palāta atkal nolēma lielāku uzmanību pievērst pētniecības un enerģētikas politikai, nevis transporta politikai;

227.

atzinīgi vērtē joprojām augsto gan saistību, gan maksājumu apropriāciju izlietojuma līmeni TEN-T projektos, tam sasniedzot gandrīz 100 %; aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstīgu finansējumu no valsts budžeta, lai varētu pildīt šīs Savienības saistības; atgādina, ka Parlaments atbalstīja Savienības finansējuma palielināšanu; atzinīgi vērtē 2010. gada 27. oktobrī publiskoto termiņa vidusposma pārskatu par TEN-T daudzgadu programmas (2007–2013) projektiem, kurā paredzēts optimizēt TEN-T atvēlēto budžeta līdzekļu izmantošanu, un uzsver, ka liela nozīme ir projektu drošai finanšu plānošanai;

228.

atkārtoti pauž bažas par zemo maksājumu apropriāciju izlietojuma līmeni (73 %) satiksmes drošības, kā arī transporta sistēmu optimizēšanas un pasažieru tiesību aizsardzības jomā; pauž nožēlu, ka programmai Marco Polo II piešķirto maksājumu apropriāciju izlietojums 100 % apmērā panākts tikai tādēļ, ka vairāk nekā puse sākotnēji atvēlēto līdzekļu 2009. gada laikā tika pārdalīti;

229.

atzinīgi vērtē programmai Galileo piešķirto maksājumu apropriāciju ievērojami augstāku izlietojuma līmeni, salīdzinot ar 2008. gadu, un uzsver, ka šī programma ir ļoti svarīga loģistikas jomai un ilgtspējīgai transporta nozares attīstībai;

230.

atzīmē to, ka izlases veidā veiktās darbību pārbaudes ar lielu varbūtību atklāj kļūdu biežumu 2–5 % robežās; aicina Komisiju pielikt pūles, lai šis rādītājs būtu vēl zemāks;

231.

ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir aizpildījusi amata vietas, kuras vēl 2008. gada beigās bija vakantas;

232.

uzsver, ka steidzami jānodrošina reģionālās un transporta politikas pārredzamība, sniedzot pienācīgu informāciju nodokļu maksātājiem un budžeta lēmējiestādēm, un jāuzlabo šo politikas virzienu koordinācija, it īpaši saistībā ar TEN-T finansēšanu, jo pašlaik šo projektu Eiropā radīto pievienoto vērtību izvērtē pavirši un tādēļ līdzekļus izmanto nepietiekami efektīvi, lai cita starpā novērstu vājās vietas un problēmas saistībā ar robežu šķērsošanu un trūkstošiem transporta savienojumiem;

233.

uzstājīgi prasa pārliecinošāk pamatot procedūras transporta projektu atlasei un apstiprināšanai kohēzijas politikas ietvaros;

234.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2010 par ieguldījumiem ES dzelzceļa infrastruktūrā un jo īpaši atzinumu par pašreizējo TEN-T koordinatoru nozīmīgo veikumu, cita starpā veicinot kontaktus starp iesaistītajām personām; atbalsta ieteikumu, ka Komisijai vajadzētu apsvērt iespēju iecelt koordinatorus pārējiem prioritārajiem projektiem;

235.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka prioritārie projekti netika atlasīti, pamatojoties uz faktiskajām un paredzamajām transporta plūsmām, un uz to, ka varētu plašāk izmantot izmaksu lietderības analīzi; tomēr norāda, ka prioritārajos projektos tiek ievēroti arī Savienības ekonomiskās, sociālās, un teritoriālās kohēzijas mērķi un nepieciešamība cīnīties pret klimata pārmaiņām, atbalstot videi draudzīgus transportlīdzekļus;

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

236.

atzinīgi vērtē to, ka būtiski ir uzlabots saistību izpildes līmenis brīvības, drošības un tiesiskuma telpas budžetā (97,7 % salīdzinājumā ar 87,5 % 2008. gadā), kā arī uzlabots maksājumu izpildes līmenis (89,6 % salīdzinājumā ar 80,9 % 2008. gadā);

237.

pauž nožēlu par atcelto maksājumu augsto līmeni (8,5 %), ko galvenokārt radījuši atceltie maksājumi aģentūru un lielapjoma IT sistēmu (SIS II un VIS) budžetā;

238.

atzinīgi vērtē augstos izpildes rādītājus četros “Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības” fondos; norāda, ka augstais izpildes līmenis apliecina arī šo fondu lietderību, un prasa šo faktu ņemt vērā turpmākajā budžeta plānošanā un nākamās daudzgadu finanšu shēmas apspriešanā saistībā ar Komisijas sagatavotajiem termiņa vidus novērtējuma ziņojumiem;

239.

pauž nožēlu, ka zemāks maksājumu izpildes līmenis konstatēts saistībā ar programmām “Pamattiesības un tiesiskums” un “Drošība un brīvību garantēšana”; pieņem zināšanai Komisijas paskaidrojumus, ka gūti neapmierinoši rezultāti, aicinot iesniegt priekšlikumus, un ka ekonomikas krīze apgrūtināja pieteikumu iesniedzēju spējas nodrošināt līdzfinansējumu;

240.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka atsevišķas aģentūras nav sniegušas apliecinājumus par konsolidētajiem pārskatiem vai iesniegušas grozītus apliecinājumus un ka šāda informācija, kas tām būtu jāsniedz, nav saņemta vairākus gadus;

241.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz publicēt termiņa vidus novērtējuma ziņojumus par dažādajiem fondiem un programmām;

Kultūras un izglītības komiteja

242.

tādēļ aicina Komisiju turpināt centienus nepārtraukti samazināt ar kontu slēgšanu saistīto kļūdu īpatsvaru un stingri izvērtēt iepriekšējās paaudzes programmas; norāda, ka kļūdu īpatsvars jaunās paaudzes programmu pārvaldībā mazinās salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi, atspoguļojot pašreizējo programmu noteikumos iekļauto tehnisko izmaiņu lietderību;

243.

norāda, ka politikas jomā “Izglītība un kultūra” lielākā daļa transakciju tiek veiktas ar valsts aģentūru starpniecību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus palīdzēt valsts aģentūrām uzlabot grāmatvedības sistēmas un aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus gadījumā, ja netiek ievērotas Savienības revīzijas prasības;

244.

pauž gandarījumu par IT instrumentu plašāku izmantošanu, jo tas mazina birokrātiju un var būtiski atvieglot pieteikumu iesniedzējiem veicamās procedūras un saīsināt pieteikumu izskatīšanai nepieciešamo laiku;

245.

prasa Komisijai, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai un valsts aģentūrām turpināt darbu, lai izstrādātu elastīgas procedūras un vēl vairāk samazinātu maksājumu kavējumus, jo saņēmēji ir tiesīgi sagaidīt, ka tiks ievēroti programmu aprakstos vai citos oficiālos dokumentos norādītie termiņi;

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

246.

uzskata, ka budžeta pozīciju, kas attiecas uz vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu, izpildes līmenis kopumā ir apmierinošs;

247.

uzsver, ka kopējais budžeta izpildes līmenis attiecībā uz vides jomu ir 97,12 %, kas ir labāks rezultāts salīdzinājumā 2008. gada saistību apropriāciju izpildi 95,15 % līmenī; turklāt norāda, ka maksājumu izpilde bijusi augstā līmenī – 99,92 %;

248.

atzinīgi vērtē saistību un maksājumu apropriāciju kopējo izpildes līmeni sabiedrības veselības jomā, kas bijis izcils un visām budžeta pozīcijām attiecībā uz saistību apropriācijām sasniedz gandrīz 100 %;

249.

norāda, ka salīdzinājumā ar 2008. gadu saistību izpildes līmenis tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība joprojām ir stabili augsts – 98 %; ir informēts par nelielo samazinājumu maksājumu izpildē (82 %); aicina dalībvalstis pielikt vairāk pūļu, lai Komisijai iesniegtu precīzākas izskaušanas pasākumu tāmes;

250.

atzinīgi vērtē sasniegto LIFE + darbības budžeta izpildi 99,35 % līmenī, jo īpaši tādēļ, ka salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu budžeta lēmējinstitūcija bija palielinājusi saistību apropriācijas par EUR 29 000 000; norāda, ka LIFE + programmas trešajā izsoles uzaicinājumā tika izraudzīti 210 projekti, kas attiecas uz tādām darbības jomām kā “daba un bioloģiskā daudzveidība” (84), “vides politika un pārvaldība” (115), “informācija un komunikācija” (11);

251.

uzsver, ka ieguldījums starptautiskās darbībās vides jomā ir paredzēts, lai segtu obligātos un brīvprātīgos ieguldījumus starptautisko konvenciju, protokolu un nolīgumu īstenošanā, sasniedza kopējo izpildes līmeni 84,46 %, turpretim 2008. gadā tas bija 76,12 %; ir informēts par to, ka izpildes līmenis ir atkarīgs arī no valūtas maiņas kursa svārstībām, jo lielākā daļa ieguldījumu tiek maksāti ASV dolāros;

252.

norāda, ka ir sasniegts EUR 15 411 000 atbilstošs 72,56 % izpildes līmenis attiecībā uz civilās aizsardzības finansēšanas instrumentu, no kura finansē reaģēšanu katastrofu gadījumos, gatavības veicināšanas pasākumus un pasākumus katastrofu seku novēršanai un mazināšanai; attiecīgi piebilst, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis ir 44,52 %, jo izsoles uzaicinājumi tika publicēti tikai 2009. gada pirmajā pusgadā, tādēļ projekti vēl nav pabeigti;

253.

norāda, ka attiecībā uz ārkārtas gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem un līdzekļiem, kas paredzēti dabas katastrofu gadījumiem, galīgo izmaksu kompensāciju pieprasījumu summas bieži vien ir daudz zemākas nekā sākotnēji prognozētās; aicina dalībvalstis pielikt vairāk pūļu, lai Komisijai iesniegtu precīzākas tāmes, un mudina Komisiju sniegt dalībvalstīm vairāk palīdzības tāmju sagatavošanas procesā;

254.

norāda, ka no 2009. gada budžeta trīs izmēģinājuma projekti un divas sagatavošanas darbības tika īstenotas vides jomā un četri – sabiedrības veselības jomā; ņem vērā, ka izmēģinājuma projektam “Sēra dioksīda emisiju tirdzniecība Baltijas jūras rajonā” iesniegtie konkursa priekšlikumi bija nekvalitatīvi, un tādēļ šajā projektā līgumi netika parakstīti; ir informēts par to, ka sagatavošanas darbība attiecībā uz kontrolpunktiem saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu tika atcelta, jo konkursa priekšlikumi bija nekvalitatīvi un neatbilda obligātajiem vērtēšanas kritērijiem;

255.

uzsver – lai novērstu, ka tiek iesniegti projektu pieteikumi, kas nepārprotami nevar pretendēt uz finansējumu vai nav kvalitatīvi, svarīgi ir precīzāk formulēt izsoles uzaicinājumus un nodrošināt pretendentiem vairāk palīdzības, jo īpaši sabiedrības veselības programmās; tomēr apzinās, ka daži projekti vienmēr būs grūti īstenojami;

256.

norāda, ka Finanšu regulas administratīvo un finanšu normu ievērošanai nevajadzētu būt iemeslam kavēt dotāciju piešķiršanu vai finansējamo projektu izraudzīšanās procesu; aicina Komisiju arī turpmāk censties pilnveidot procedūras, kas ietekmē saistību un maksājumu apropriāciju izlietojumu;

257.

norāda, ka 2009. gada beigās Veselības un patērētāju izpildaģentūra (viena no Komisijas administratīvajām vienībām) pārvaldīja portfeli, kurā ietilpa 361 līdzfinansēts sabiedrības veselības programmu projekts, no kuriem par 287 projektiem bija parakstīti līgumi, kuru Savienības ieguldījums naudas izteiksmē ir EUR 156 000 000; uzsver, ka Savienības programmu īstenošanai vajadzīgais Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūras (PHEA) administratīvais budžets kopā bija EUR 6 400 000; norāda, ka jaunās strukturētās atskaišu metodes dod iespēju kvalitatīvāk uzraudzīt budžeta izpildi, lai izvairītos no apropriāciju pārnešanas un stingri piemērotu gada budžeta pārskata principu;

258.

atzīmē, ka ir trūkumi gan saziņā starp aģentūrām un iestādēm, gan arī saziņā starp aģentūrām un Savienības sabiedrību; mudina visas ieinteresētās personas aģentūrās un iestādēs uzlabot savstarpējo saziņu un pielikt vairāk pūļu sabiedrisko attiecību jomā;

259.

mudina Komisiju (Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātu un Vides ģenerāldirektorātu) katru gadu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā ziņot attiecīgajām Parlamenta komitejām par īstenoto projektu un programmu efektivitāti un lietderību;

Ārlietu komiteja

260.

pieņem zināšanai, ka pārskatā par Savienības budžeta izpildi 2009. finanšu gadā Revīzijas palāta secina – “politikas grupas “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās”2009. gada 31. decembrī slēgtā gada maksājumos ir būtiskas kļūdas” (23); ir nobažījies par to, ka šīs kļūdas saistītas ar izdevumu attiecināmību un pārkāpumiem iepirkuma procedūrās – jomās, kurās nesaimnieciskas rīcības un krāpšanas ietekme jūtama visvairāk (24);

261.

pauž gandarījumu, ka attiecībā uz to darījumu likumību, kas saistīti ar izdevumiem ārējo attiecību jomā, Revīzijas palāta ir konstatējusi pilnīgi pareizi veikto darījumu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar 2008. un 2007. gadu;

262.

ir gandarīts arī par to, ka 2009. gadā ir ieviestas jaunas procedūras un pārbaužu saraksti, ar kuru palīdzību pilnveidotas ex ante pārbaužu procedūras Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā (DG RELEX);

263.

attiecībā uz KĀDP un Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) īstenošanu uzsver, ka nekavējoties ir jādara Parlamentam zināmi izraudzītie mērķi un misijas, lai tas varētu veiksmīgāk formulēt ieteikumus Padomei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos;

264.

atzinīgi vērtē to, ka no 2007. līdz 2010. gadam Komisija ir iztērējusi EUR 396 000 000, lai sniegtu atbalstu pievienošanās kandidātvalstīm saistībā ar to centieniem uzlabot tiesu sistēmu un cīnīties pret korupciju, un atzinīgi vērtē šajā ziņā sasniegto progresu; tomēr brīdina, ka pārāk lielam optimismam nav pamata, un prasa, lai Komisija sniegtu pierādījumus tam, ka nauda ir tērēta lietderīgi, un norādītu, vai kontroles struktūru uzlabošanas rezultātā patiešām ir palielinājušās sankcijas pret korupcijā iesaistītajām personām, tostarp gadījumos, kuri izpelnījušies plašu sabiedrības ievērību, kā arī vai tiesību akti tiek pilnībā īstenoti un vai reformas ir stabilas;

265.

ņem vērā to, ka, izmantojot tā dēvēto Pārtikas mehānismu, aizvien biežāk tiek īstenota kopīga pārvaldība, un aicina Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorātu (DG ECHO) 2010. gada darbības pārskatā ziņot par pieredzi, kas gūta saistībā ar Pārtikas mehānisma izmantošanu;

Reģionālās attīstības komiteja

266.

norāda, ka kohēzijai paredzētos līdzekļus reglamentē īpaši sarežģīti noteikumi un ka to izmantošana atšķiras no citām Savienības izdevumu jomām, tādēļ ir lielāka kļūdu varbūtība; vērš uzmanību uz to, ka kļūdu īpatsvars kohēzijas izdevumos vēl aizvien ir visaugstākais salīdzinājumā ar citiem Savienības maksājumiem un ka 2009. gadā tas bija lielāks par 5 %; tomēr uzsver kļūdu īpatsvara būtisko samazināšanos salīdzinājumā ar 2008. gadu un šajā sakarībā prasa vēl vairāk vienkāršot noteikumus un sniegt lielāku tehnisko atbalstu, lai projektu īstenošanu dalībvalstīs un reģionos padarītu efektīvāku; norāda, ka Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina reģionālajām pašvaldībām tādas tehniskās zināšanas un iemaņas, kas šīm institūcijām ļautu palielināt to rīcībā nodoto resursu efektivitāti un lietderīgumu;

267.

norāda, ka viens no biežākajiem pārkāpumu iemesliem vēl aizvien ir publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana, kas daļēji skaidrojama ar tā sarežģītību; lai kļūdu kopumā būtu mazāk, iesaka vienkāršot publiskā iepirkuma noteikumus un samazināt to skaitu;

268.

pauž bažas par to, ka DG REGIO 2009. gada darbības pārskata ticamības deklarācijā apgalvo – no 79 attiecīgajām programmām 38 programmu gadījumā Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam nav pamatotas pārliecības par pakārtoto darījumu likumību un pareizību saistībā ar deklarēto izdevumu atmaksāšanu 2009. gadā; prasa sīkākus paskaidrojumus par trūkstošo informāciju attiecībā uz 2009. gadā veikto atmaksāšanu; norāda, ka dalībvalstīm ir pienākums savos gada darbības pārskatos sniegt pietiekamu informāciju, un prasa Komisijai ierosināt soda sistēmu piemērošanai gadījumos, kad iesniegtā informācija neļauj Komisijai nodrošināt likumību un pareizību;

269.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 1/2010 “Eiropas Savienības budžeta finanšu pārvaldības uzlabošana: risks un izaicinājumi” un vērš uzmanību uz to, ka vairākās ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu saistītās augsta riska jomās, it īpaši kohēzijas un lauku attīstības jomā, uzraudzības un konroles sistēmas nav pilnīgi efektīvas;

270.

Finanšu regulas pārskatīšanas kontekstā uzsver nepieciešamību skaidrot tām kohēzijas programmām piemērojamos noteikumus un pārvaldības shēmas, kuru pārvaldība ir dalīta, un uzsver arī to, ka kohēzijas politikas jomā šīs saskaņošanas pakāpei jābūt pēc iespējas lielākai, lai nepieļautu pretrunas Finanšu regulai; norāda, ka ar pārvaldību saistīto neatbilstību starp Finanšu regulu un kohēzijas līdzekļu izmantošanu reglamentējošiem tiesību aktiem var novērst, labāk saskaņojot dažādās politikas jomās noteiktos atbilstības kritērijus; tomēr uzskata, ka vienkāršošanai, it īpaši saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu, vispirms jānodrošina ilgtermiņā stabili noteikumi un pārvaldības sistēmas;

271.

aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju izmantot principu “uzticības līgums”, kas ļauj samazināt to sistēmu pārbaužu skaitu, kuras apliecinājušas savu efektivitāti kļūdu un krāpšanas apkarošanā;

272.

norāda, ka INTERREG programmu kontroles un revīzijas sistēmām nav pilnībā vienotas pieejas, ko ir atzinušas visu attiecīgo dalībvalstu revīzijas struktūras; prasa, lai pārrobežu programmu revīzijā un kontrolē iesaistītās dalībvalstu iestādes savstarpēji atzītu vispārēju noteikumu un standartu kopumu;

273.

norāda, ka lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu ir pievienoti arī īpaši konstatējumi, un sakarā ar tiem vērš uzmanību uz Parlamenta 2011. gada 10 maija rezolūciju par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar Komisijas 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (25).

(12) OV L 340, 6.12.2006., 5. lpp.

(9) Ekonomikas un finanšu padomes 2010. gada 16. martā pieņemtie secinājumi par 2011. gada budžeta pamatnostādnēm, Nr. 6794/10, 2010. gada 24. februāris, 9. lpp.

(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0401.

(11) Piemēram, 23. un 24. punkts Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2005. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija (OV L 187, 15.7.2008., 25. lpp.).

(13) 2010. gada 9. novembra spriedums apvienotajās lietās C–92/09 un C–93/09 Volker und Markus Schecke GbR un Hartmut Eifert v Land Hessen, Krājumā vēl nav publicēts.

(14) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

(15) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(16) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(17) Revīzijas palātas gada pārskats par 2009. gada budžeta izpildi, 144. lpp., 6.42. punkts.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

(19) Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 15/2009 “Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūru starpniecību sniegtais ES atbalsts. Lēmumu pieņemšana un uzraudzība”.

(20) No apstiprinātiem izdevumiem.

(21) OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

(22) OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.

(23) OV C 303, 9.11.2010., 146. lpp.

(24) OV C 303, 9.11.2010., 140. lpp.

(25) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0195 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 63. lappusi).

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar Komisijas 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas 2009. finanšu gada pārskatu par budžeta izpildi kopā ar iestāžu atbildēm (3) un Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā 2011. gada 10. maija lēmumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija (5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (05891/2011 – C7-0053/2011),

—	ņemot vērā ES līguma 17. panta 1. punktu, Līguma par ES darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0135/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un tā šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus;

B.	tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.	tā kā Parlamenta piezīmes par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama Parlamenta rezolūcijas ar konstatējumiem daļa, ko pievieno 2011. gada 10. maija lēmumam par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija;

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

atzinīgi vērtē faktu, ka Revīzijas palātai katru gadu ir izdevies sagatavot arvien vairāk īpašo ziņojumu un tie ir kvalitatīvāki; pauž nožēlu par faktu, ka Parlamentā piemēroto noteikumu dēļ tie diemžēl ne vienmēr gūst pelnīto politisko uzmanību;

norāda, ka šiem īpašajiem ziņojumiem ir liela nozīme programmu un projektu izvērtēšanā, mainīšanā un/vai pielāgošanā, jo tādējādi var panākt efektīvāku cilvēkresursu un budžeta resursu izmantošanu; atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo attieksmi pret šiem procesiem un tās gatavību ātri rīkoties, lai novērstu lielāko daļu trūkumu, ko šajos ziņojumos minējusi Revīzijas palāta;

vēlreiz aicina kompetentās iestādes pielāgot noteikumus tādā veidā, lai atbildīgā komiteja, pamatojoties uz to, cik svarīgi ir Revīzijas palātas atzinumi, varētu izlemt, vai ir jāizstrādā patstāvīgais ziņojums plenārsēdei papildus kvotā paredzētajiem patstāvīgajiem ziņojumiem;

ĪPAŠAS PIEZĪMES

I daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 15/2009 “Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūru starpniecību sniegtais ES atbalsts. Lēmumu pieņemšana un uzraudzība”

norāda, ka laikposmā no 2002. līdz 2008. gadam attīstībai atvēlēto ES līdzekļu apjoms, kas piešķirts ar ANO iestāžu starpniecību, ir palielinājies divas reizes, pārsniedzot EUR 1 miljardu;

atzinīgi vērtē to, ka sadarbība ar ANO iestādēm var nodrošināt apjomradītus ietaupījumus, kā arī efektīvāku atbalstu, labāk koordinējot līdzekļu devēju darbību, tomēr norāda, ka tas ne vienmēr tā notiek, jo vērtīgu ieguldījumu bieži vien nodrošina pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras labi pārzina vietējos apstākļus, un šo organizāciju līdzdalība var veicināt jaunattīstības partnervalstu ieinteresētību;

ir nobažījies par Revīzijas palātas konstatējumu, ka, ņemot vērā stingrās tiesiskās prasības partneru objektīvai un pārredzamai atlasei, ir grūti izstrādāt praktiskus kritērijus lēmumu pieņemšanas sekmēšanai;

attiecīgi aicina Komisiju izstrādāt atlases kritērijus un procedūras, kas katrā atsevišķā gadījumā garantētu iedarbīgāko un efektīvāko atbalsta sniegšanas mehānismu izvēli;

aicina Komisiju rūpīgāk pārraudzīt ANO īstenotos atbalsta projektus, lai pārliecinātos par to faktisko ietekmi un rentabilitāti;

pauž viedokli, ka Komisijas priekšlikumā par vairāku līdzekļu devēju trasta fondiem ir jāapvieno Komisijas spējas izveidot, vadīt un koordinēt šādus fondus, veicot pietiekami demokrātisku un rūpīgu budžeta izpildes pārbaudi;

10.

uzskata, ka sadarbībai ar ANO sistēmu vajadzētu būt atkarīgai no pozitīvām izmaiņām ANO reformu procesā, Komisijas statusa ANO sistēmā un tā, kā tiek izstrādātas procedūras un prakse attiecībā uz saukšanu pie atbildības par noziedzīgām darbībām, ko pastrādājuši starptautisku organizāciju darbinieki; tāpēc uzskata, ka ir jāizveido sistēma faktu noskaidrošanai un neatbilstīgi iztērētu ES līdzekļu atgūšanai;

11.

uzskata, ka ir jāpabeidz pašreizējās kontroles sistēmas izveide, piešķirot Komisijas deleģētajiem kredītrīkotājiem, Komisijas Iekšējās revīzijas dienestam un Revīzijas palātai tiesības piekļūt ANO iekšējās revīzijas ziņojumiem;

12.

uzskata, ka Parlamentam jāsaņem minētās starptautiskās organizācijas izsniegta ticamības deklarācija, kas būtu līdzīga deklarācijai, kāda jāsniedz Komisijas deleģētajiem kompetentajiem kredītrīkotājiem, un līdzīga Parlamenta prasītajām dalībvalstu pārvaldības deklarācijām;

13.

uzskata, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide un tā komplicētā struktūra, kas ļauj tā darbiniekiem pārvaldīt Komisijas līdzekļus ES veiktās ārējās darbībās, padara pārvaldības un kontroles problēmas vēl sarežģītākas; tāpēc uzskata, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi iegūt tādu pašu statusu ANO kā dalībvalstīm, lai nodrošinātu būtiskus panākumus atgūto līdzekļu vai citu saistību kontroles jomā un attiecīgā gadījumā ar to saistītajā paveiktā darba kontrolē;

14.

mudina Komisiju sniegt vairāk informācijas par EAF īstenošanu valstu un reģionālā līmenī ĀKK valstīs un nodrošināt visu to darbību lielāku pamanāmību, kuras Eiropas Savienība finansē aizjūras teritorijās.

II daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 17/2009 “No Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm”

15.

atgādina Revīzijas palātai un Komisijai, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas jāievēro ikvienā Eiropas Savienības darbībā; tādēļ dzimumu līdztiesības aspekti ir jāņem vērā visos budžeta procedūras posmos, ieskaitot Eiropas Savienības budžeta sagatavošanu, izpildi un revīziju;

16.

atgādina Revīzijas palātai un Komisijai par konstatējumiem un ieteikumiem, kas iekļauti priekšizpētē par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

17.

atzinīgi vērtē ziņojumu, kura pamatā ir novērtējumi, kas veikti Komisijā un piecās dalībvalstīs (Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē), uz kurām kopā attiecināmi 76 % izdevumu, attiecībā uz profesionālo mācību pasākumiem sievietēm 2000.–2006. gada plānošanas periodā, kuri līdzfinansēti no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem; tomēr norāda, ka ziņojumā minēti vairāki trūkumi to pasākumu veikšanā un projektu atlasē, kuru revīziju veic Palāta; norāda arī uz nepilnībām programmu izpildes uzraudzībā;

18.

norāda, ka mācību pasākumi, kas ietverti pārbaudāmajās programmās, netika izveidoti kā tieša atbilde uz darba tirgus prasību analīzi un tajos ir plašas izvēles iespējas attiecībā uz īstenošanu, nepietiekami mērķtiecīgi orientējoties uz īpašām mērķgrupām; pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta neņēma vērā plašākus apstākļus, kas saistīti ar sieviešu iesaistīšanu no jauna darba tirgū vai viņu prasmju uzlabošanu;

19.

saprot, ka nākotnes darba programmās ir jāņem vērā darba tirgus analīze, lai mācību pasākumi atbilstu šīs analīzes rezultātiem; tomēr paliek pie viedokļa, ka sieviešu apmācībai ir jāuzlabo viņu prasmes, vienlaikus ņemot vērā sieviešu īpašās vajadzības, piemēram, bērnu aprūpi un elastīgu darbalaiku; turklāt atbalsta viedokli, ka jāizveido efektīva projektu atlases procedūra, lai apstiprinātu projektus, ar kuru palīdzību risina nevienlīdzības jautājumu un analīzē atklātās problēmas;

20.

norāda, ka ar pašreizējiem rādītājiem pārbaudīto dalībvalstu projektu atlases kritērijos nepietiekami tika ņemta vērā darba tirgus analīze un ka tie nenodrošināja izvēlēto projektu atbilstību programmas vispārējiem mērķiem; iesaka nākotnē izmantot rādītājus, kuros galvenā uzmanība pievērsta dzimumu līdztiesībai, noteikt skaidrus mērķus un uzlabot informācijas uzticamību, lai izpildes iestādes, dalībvalstis un Komisija varētu efektīvi novērtēt projektus;

21.

aicina Komisiju turpināt pārbaudīt, kā dalībvalstis izstrādā piemērotus un ticamus rādītājus, nodrošināt uzticamu datu iegūšanu, kas ļautu izdarīt nozīmīgus secinājumus par līdzfinansēto pasākumu lietderību un efektivitāti, un regulāri sniegt Parlamentam informāciju par panākto, vienlaikus nodrošinot, ka projektu sponsoru saistības nekļūst apgrūtinošas;

22.

aicina Revīzijas palātu ņemt vērā gada pārskatam par budžeta izpildi pievienoto Komisijas piezīmi attiecībā uz 4. un 13. budžeta pozīciju, norādot, ka šīs pozīcijas ir plašākas un tajās cita starpā iekļauta arī dzimumu līdztiesības politika;

23.

ņemot vērā to, ka Eiropā joprojām pastāv nevienlīdzība sieviešu un vīriešu atalgojuma jomā, aicina Komisiju turpināt sekmēt tieši sievietēm domātos profesionālo mācību pasākumus, lai viņas varētu iegūt vai uzlabot savas prasmes, kas vajadzīgas šīs nevienlīdzības novēršanai;

24.

pauž nožēlu par gada pārskatā iekļautajiem Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz nepamatotiem maksājumiem, īstenojot projektu Daphne II; mudina Komisiju sekot līdzi notiekošajam un nodrošināt programmas Daphne pienācīgu īstenošanu nākotnē;

25.

atkārtoti prasa Komisijai un Revīzijas palātai informāciju par dzimumu līdztiesības nodrošināšanas politikas virzieniem un konkrētiem ar dzimumu saistītiem datiem iekļaut ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu.

III daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 1/2010 “Vai vienkāršotas muitas procedūras ievedumiem kontrolē efektīvi?”

26.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojuma publicēšanu un tās veikto rūpīgo analīzi;

27.

atzinīgi vērtē to, cik nozīmīgas uzņēmējiem tirdzniecības veicināšanas kontekstā ir bijušas vienkāršotās muitas procedūras ievedumiem, taču pauž nožēlu, ka šādas procedūras ir radījušas nepamatotus zaudējumus ES budžetam un ES tirdzniecības politikas pārkāpumus;

28.

atzinīgi vērtē uzlaboto tiesisko regulējumu attiecībā uz vienkāršotām procedūrām ievedumiem, kas ieviestas no 2009. gada sākuma, un sagaida, ka Komisija bez turpmākas kavēšanās un, vēlākais, līdz 2011. gada beigām pabeigs izstrādāt ex-post revīziju pamatnostādnes;

29.

aicina dalībvalstis īsā laikā īstenot šo regulējumu un aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt paveikto;

30.

uzskata par nepieņemamu ievedumiem piemērojamo vienkāršoto procedūru efektīvas kontroles trūkumu dalībvalstīs, kā konstatēts Revīzijas palātas ziņojumā, un aicina Komisiju turpināt vienkāršoto procedūru kontroles efektivitātes izpēti dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz paveikto dalībvalstu ex post revīzijās (piemēram, biežums, metodika, riska analīzes izmantošana un tās organizēšana), un šīs izpētes rezultātus līdz 2011. gada beigām par vismaz pusi dalībvalstu un līdz 2012. gada beigām – par pārējām dalībvalstīm iesniegt Parlamentam;

31.

pauž viedokli, ka dalībvalstīm vairāk jācenšas nodrošināt muitas nodokļu efektīvu iekasēšanu, jo īpaši tādēļ, ka tās patur 25 % no šiem nodokļiem kā kompensāciju par iekasēšanas izmaksām;

32.

aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju šā īpašā ziņojuma kontekstā pēc ex post revīziju pamatnostādņu ieviešanas veikt atkārtotu pārbaudi un aicina Komisiju iesniegt Parlamentam to tradicionālo pašu resursu zaudējumu aprēķinu, kas dalībvalstīs radušies vienkāršoto procedūru pašreizējās neefektīvās kontroles dēļ;

33.

aicina Komisiju analizēt Nīderlandes priekšlikumu veikt revīziju pirms atļaujas izsniegšanas, kuru, lai gan to Nīderlandē visumā neizmanto, Revīzijas palāta atzinusi par tādu, kas pilnībā atbilst Palātas kontroles modelim, un ieteikt izmantot šo modeli citās dalībvalstīs, kā arī informēt Parlamentu par to, kas šajā jomā panākts līdz 2011. gada septembrim;

34.

uzstāj, lai Komisija sīkāk izvērtētu jautājumu par “īpašu vienkāršojumu” (atbrīvojumu no paziņošanas) ļaunprātīgu izmantošanu un līdz 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras beigām iesniegtu Parlamentam sīkus datus par minēto īpašo vienkāršojumu izmantošanas biežumu katrā dalībvalstī; aicina Komisiju sīkāk paredzēt īpašos apstākļus, kuros uzņēmēji var gūt labumu no atbrīvojumiem no paziņošanas;

35.

aicina Komisiju līdz 2011. gada februārim izvērtēt Beļģijas, Francijas, Īrijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes gadījumus, kuros uzņēmēji nespēja iesniegt ex post revīzijas veikšanai prasītos muitas dokumentus, un līdz 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras beigām informēt Parlamentu par pasākumiem, ko minētās dalībvalstis veikušas, lai risinātu radušos situāciju;

36.

pauž nožēlu par to, ka nepastāv saskaņota ES politika attiecībā uz sankcijām, kas dalībvalstīs jāpiemēro uzņēmējiem, kuri pārkāpj noteikumus par uzņēmējdarbības atvieglošanai ieviestajām vienkāršotajām procedūrām; aicina Komisiju informēt Parlamentu par pasākumiem, kas veikti šīs situācijas normalizēšanai;

37.

aicina dalībvalstis darīt tirgus dalībniekiem zināmus to pienākumus, izmantojot vienkāršotās procedūras, tostarp obligāto apmācību;

IV daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 2/2010 “Saskaņā ar Sesto pētniecības pamatprogrammu īstenoto projektēšanas pētījumu un jaunu infrastruktūru izveides atbalsta shēmu efektivitāte”

38.

norāda uz pieaugošo konkurenci gan no tradicionālo konkurentu puses, gan no jaunietekmes valstīm pētniecības, attīstības un jauninājumu jomā; tādēļ norāda, ka pētniecība un jo īpaši jauna pētniecības infrastruktūra ir Eiropas Savienībai ļoti svarīga, lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti stratēģijā “ES 2020: gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme”;

39.

uzsver, ka Komisijai, lai nonāktu pie ekonomiski izdevīgākā un labākā risinājuma, būtu rūpīgi jāapsver visi faktori; tomēr norāda, ka šajā īpašajā ziņojumā un Komisijas atbildē nav skaidru datu, pēc kuriem varētu spriest, ka Komisija patiesi ir nonākusi pie visizdevīgākā risinājuma;

40.

uzsver, ka nozīmīgs ir Komisijas 2000. gadā veiktās analīzes secinājums, ka ar infrastruktūrām saistītajā tehnoloģiskajā attīstībā nav kritiskās masas; norāda, ka ne no šā īpašā ziņojuma, ne no Komisijas atbildes nevar secināt, ka finansēto projektu iezīmes un skaits (kopumā 28) veido šo kritisko masu; tādēļ aicina Komisiju šajā aspektā vairāk paskaidrot kritiskās masas sasniegšanas mērķi un to, kā tas tika sekmēts;

41.

norāda, ka attiecībā uz projektēšanas pētījumiem nav redzams, ka Revīzijas palāta, iztaujājot saņēmējus, pētniecības organizāciju pārstāvjus, pētniecības kopienas pārstāvjus un dalībvalstu un asociēto valstu pārstāvjus, ir ņēmusi vērā, ka minētās personas nevar būt citādi kā pozitīvi noskaņotas pret veiktajiem pētījumiem; turklāt aicina Revīzijas palātu izmantot papildu datus, lai labāk pārbaudītu attiecīgo projektu efektivitāti;

42.

norāda, ka saskaņā ar Komisijas atbildi “ES finansējums saskaņā ar jaunu infrastruktūru izveides shēmu nebija paredzēts, lai veicinātu lēmumu pieņemšanu par jaunu infrastruktūru radīšanu, bet drīzāk gan lai palielinātu Eiropas dimensiju”; tomēr norāda, ka nav pietiekami definēti termini “Eiropas dimensija” un “Eiropas pievienotā vērtība” (7) un jo īpaši tas, kā tos mēra un kā tiem atbilst attiecīgajiem projektiem tērētie līdzekļi; tādēļ aicina Komisiju sīkāk paskaidrot šos terminus konkrētā un izmērāmā veidā;

43.

piekrīt Revīzijas palātai un Komisijai, ka papildu finansēšanas avotu izmantošanas ieguvumi būtu jāpadara skaidri potenciālajiem pretendentiem un ka Komisijai un dalībvalstu iestādēm tie jāsekmē, pat ja Septītajā pamatprogrammā ir gūti būtiski panākumi;

44.

norāda, ka papildu finansēšanas avotu izmantošana ir būtiski svarīgs faktors jaunu pētniecības infrastruktūru izveidē turpmākajos gados;

45.

norāda, ka Komisijai ir jāveic praktiski pasākumi, lai pienācīgi pārvaldītu savstarpējās papildināmības aspektu, cita starpā veicot pārbaudes, vai nav izmaksāts divkāršs finansējums vai neattaisnots līdzfinansējums;

46.

atgādina, ka Komisija 2008. gadā publicēja Praktisku ceļvedi par ES finansējuma iespējām pētniecībai un inovācijām un aicināja dalībvalstis uzlabot sistēmu finansējuma saskaņotai izmantošanai;

47.

prasa Revīzijas palātai, ievērojot Parlamenta Politikas departamenta C 2010. gada oktobra pētījuma “Drošības pasākumu pārskate pētniecības pamatprogrammā” ieteikumus, atskaišu un budžeta perspektīvā izvērtēt ES finansētu izpēti un izstrādi drošības jomā, tostarp attiecībā uz Sesto un Septīto pamatprogrammu un Drošības pētniecības sagatavošanas darbību (PASR);

V daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 3/2010 “Vai ietekmes novērtējumi noder ES iestādēm lēmumu pieņemšanā?”

48.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un pievienojas Palātas konstatējumiem un secinājumiem;

49.

atzinīgi vērtē labo iesākumu un pastāvīgos Komisijas ietekmes novērtēšanas sistēmas uzlabojumus, jo īpaši pastāvīgo Komisijas ietekmes novērtēšanas pamatnostādņu atjaunināšanu un Ietekmes novērtēšanas komisijas (INK) lomas stiprināšanu;

50.

ar gandarījumu atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem ietekmes novērtēšanas procedūras ir kļuvušas par politikas izstrādes procesa neatņemamu daļu un sekmējušas Komisijas likumdošanas priekšlikumu uzlabošanu;

51.

aicina Komisiju paredzēt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ietekmes novērtējumu plānošanas procesa pārredzamību; uzskata, ka Komisijai būtu ne tikai jāizskaidro iemesli, kuru dēļ jāveic ietekmes novērtējums, bet arī jāpublisko iemesli, kas ir pamatā lēmumiem neveikt ietekmes novērtējumu (jo īpaši gadījumos, kad Ietekmes novērtēšanas komisija ir konstatējusi nepieciešamību veikt ietekmes novērtējumu);

52.

kā minēts Parlamentārās reformas darba grupas 2008. gada 21. maija otrajā starpposma ziņojumā par likumdošanas darbībām un iestāžu savstarpējām attiecībām, uzskata, ka ietekmes novērtējumi ir jāveic attiecībā uz visām likumdošanas iniciatīvām, ieskaitot vienkāršošanu un komitoloģijas pasākumus; aicina visas iesaistītās personas nākamajās starpiestāžu sarunās no jauna definēt ietekmes novērtējumu darbības jomu, jo īpaši, ņemot vērā nesenās izmaiņas, kas ieviestas ar Lisabonas līgumu;

53.

mudina Komisiju iesaistīt ieinteresētās personas ne tikai ietekmes novērtējumu sagatavošanas darbā, bet arī apspriest ar tām ietekmes novērtējumu ziņojumu projektus un atbilstīgi dažu ESAO valstu īstenotajai pieejai publiskot ietekmes novērtējumus;

54.

aicina Komisiju uzlabot ietekmes novērtējumu procesa plānošanu, lai nodrošinātu Ietekmes novērtēšanas komisijai pietiekamu laiku pārbaužu veikšanai;

55.

uzskata, ka ietekmes novērtējumu iesniegšanai un apspriešanai vajadzētu būt Parlamenta likumdošanas darba neatņemamai daļai un mudina tā komitejas aicināt Komisijas pārstāvjus biežāk piedalīties šajā darbā;

56.

vērš Komisijas uzmanību uz pausto kritiku par ietekmes novērtējumu garumu un tehnisko raksturu, kā arī par lietotās valodas sarežģītību; uzskata, ka uzlabojumi šajās jomās sekmētu ietekmes novērtējumu noderīgumu likumdevējiem, ieinteresētajām personām un sabiedrībai;

57.

tomēr norāda, ka patlaban īstenoto ietekmes novērtējumu neatkarību iespējams apšaubīt, tādēļ ka Komisijas Ietekmes novērtēšanas komisija, kas ir atbildīga par Komisijas veiktajiem ietekmes novērtējumiem, ieceļ Komisijas priekšsēdētājs, un tā ir pakļauta viņa norādījumiem;

58.

turklāt norāda, ka tāda pati problēma rodas attiecībā uz Komisijas ex post novērtējumiem, kurus Parlaments, uzraugot, kā Komisija izpilda budžetu, var izmantot tikai ierobežotā mērā;

59.

uzsver, ka ietekmes novērtējumi būtu jāveic ne tikai pirms tiesību aktu tekstu pieņemšanas (ex ante), bet arī pēc tam (ex post); atgādina, ka tas ir nepieciešams, lai labāk varētu novērtēt, vai kāda tiesību akta mērķi patiešām ir īstenoti un vai tiesību aktu būtu vajadzīgs pielāgot vai saglabāt spēkā;

60.

pauž pārliecību, ka Parlamenta vārdā veikti ietekmes novērtējumi un izvērtējumi plašai sabiedrībai sniegtu labāku ieskatu Eiropas Savienības politikā un zināšanas par to, un tiem būtu sava nozīme sabiedrības līdzdalības un sabiedriskas apspriešanas veidošanā;

61.

uzsver, ka Komisijas iniciatīvas tiesības ierobežo Parlamenta lomu, un ir stingri pārliecināts, ka neatkarīgi, brīvi un neierobežoti ietekmes novērtējumi un izvērtējumi pavērtu Eiropas Parlamenta deputātiem lielāku ietekmi uz Eiropas politikas turpmāko attīstību;

VI daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 4/2010 “Vai Leonardo da Vinci programmas mobilitātes plāna koncepcija un pārvaldība spēs nodrošināt reālus rezultātus?”

62.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un tajā ietverto Leonardo da Vinci programmas mobilitātes plāna koncepcijas un pārvaldības pamatoto novērtējumu;

63.

ar gandarījumu atzīmē Palātas vispārējo secinājumu, ka Leonardo da Vinci programmas mobilitātes plāna koncepcija un pārvaldība varētu radīt efektīvus rezultātus;

64.

pilnībā apzinoties to, cik sarežģīts uzdevums ir izstrādāt piemērotus rādītājus daudzajiem programmai izvirzītajiem mērķiem, un atzinīgi vērtējot šajā jomā nesen paveikto, pauž bažas par Revīzijas palātas konstatēto visaptverošas sistēmas neesamību programmas ietekmes novērtēšanai un Komisijas nespēju novērtēt, kā mērķi tiek sasniegti trīs gadus pēc programmas sākšanas, kas ir apmēram puse no tās darbības ilguma;

65.

aicina Komisiju informēt Parlamentu par paveikto, izstrādājot jaunu, lietotājiem draudzīgu un efektīvu partneru meklēšanas instrumentu, kas palīdzētu pieteikumu iesniedzējiem pārvarēt grūtības atrast uzņemošos partnerus citās valstīs;

66.

aicina Komisiju nodrošināt iesniegto pieteikumu korektu novērtēšanu, turpinot izstrādāt vērtētājiem domātu novērtēšanas rokasgrāmatu un kvalitātes un ietekmes uzraudzības apmeklējumos dalībvalstīs iekļaujot pieteikumu novērtējuma pārbaudes, ja šādu pārbaužu pievienotās vērtības analīze izrādītos pozitīva;

67.

aicina Komisiju izveidot visaptverošu sistēmu programmas ietekmes mērīšanai, uzlabot programmas rezultātu paziņošanas sistēmu un jo īpaši bez liekas kavēšanās pabeigt LLPLink lietojumprogrammu ziņojumu sagatavošanai par ietekmes mērīšanu, kā arī informēt Parlamentu par paveikto šajā jomā;

68.

aicina Komisiju risināt Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā konstatētās kontroles nepilnības;

VII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 5/2010 “ Leader pieejas īstenošana lauku attīstībā”

69.

kā Revīzijas palāta norādījusi, ir vairākas jomas, kurās var veikt ievērojamus uzlabojumus, lai nodrošinātu pievienoto vērtību, kas ir būtiski svarīga Leader pieejā; pauž dziļu nožēlu par to, ka 10 gadus pēc Revīzijas palātas veiktās Leader pieejas iepriekšējās revīzijas joprojām ir vērojami tie paši būtiskie trūkumi;

70.

pauž atbalstu Revīzijas palātas 3., 4., 5. un 6. ieteikumam;

71.

piekrīt 1. ieteikumam, ka nav jāpiešķir finansējums projektiem, kas ir pabeigti, bet uzskata, ka tādēļ nav jākavē Leader programmas finansējums pašreizējo projektu paplašināšanai; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumus, kas ļautu paplašināt projektus, ja turpmākajos posmos ir iesniegts jauns pieteikums finansējuma saņemšanai;

72.

norāda, ka Revīzijas palātas 2. ieteikumā pausts, ka vietējo rīcības grupu biedri “nedrīkst piedalīties nevienā diskusijā, vērtēšanā vai lēmumā par projektu”, ja viņiem ir jebkāda “personiska, politiska, profesionāla vai komerciāla ieinteresētība projekta priekšlikumā”; turklāt norāda, ka Finanšu regulā ir aizliegtas darbības, kas var izraisīt interešu konfliktu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka vietējo rīcības grupu projektu novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas komiteju biedri pilnībā piemēro Finanšu regulu; piekrīt, ka attiecīgā gadījumā vienmēr ir jāsniedz rakstiska interešu deklarācija un interešu deklarācijas ir jāpublicē sanāksmes protokolā;

73.

aicina Komisiju nodrošināt skaidru jēdziena “ieinteresētība projektā” definīciju un uzskata, ka detalizētai visu lēmumu pieņemšanas sanāksmju protokolēšanai jākļūst par normu, lai novērstu bažas par netaisnīgu projektu atlasi un uzlabotu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un neitralitāti;

74.

uzskata – lai nodrošinātu Leader programmas “pievienotās vērtības” elementu, Komisijai būtu jāmudina visas vietējās rīcības grupas veikt darbu uz vietas, lai identificētu vietējos dalībniekus, kuri attiecīgajās teritorijās var izstrādāt stratēģiskākus projektus, kā pašlaik notiek Meklenburgā–Priekšpomerānijā (Vācijā) un Īrijā;

75.

aicina Komisiju bez kavēšanās ieviest pasākumus, ar ko palielina projektu atlases pārredzamību, izmantojot Meklenburgas–Priekšpomerānijas (Vācija) un Luāras (Francija) piemērus, un uzskata, ka ir jāievieš sistēma vietējo rīcības grupu projektu atlases sanāksmju protokolu publicēšanai to tīmekļa vietnēs;

VIII daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 6/2010 “Vai cukura tirgus reforma sasniedza tai izvirzītos galvenos mērķus?”

76.

norāda, ka kopumā 2006. gada ES cukura reforma bija veiksmīga un tika sasniegti mērķi paaugstināt konkurētspēju un mazināt cenu starpību ES iekšējā un pasaules tirgū;

77.

norāda, ka Revīzijas palātai ir iebildumi attiecībā uz konkurētspējas noteikšanu, pamatojoties tikai uz reģioniem; uzsver, ka Komisijai nebija iespējas izvērtēt atsevišķu audzētāju un ražotņu faktisko konkurētspēju; līdz ar to, ja reģiona konkurētspēja tika pamatota nevis uz tā reālo potenciālu, bet uz tirgus traucējumiem, ko izraisījušas politisku iemeslu dēļ noteiktās relatīvi augstās kvotas dažos reģionos, pauž bažas par to, ka reformas izveidotā jaunā situācija negarantē labāko rezultātu attiecībā uz šo reģionu reālās konkurētspējas potenciālu;

78.

piekrīt Revīzijas palātai, ka dati par cukura ražotāju produktivitāti un efektivitāti varētu būt ļoti noderīgi reformas īstenošanas novērtēšanā; tādēļ jautā Komisijai, kādēļ tā nepieprasīja šādus datus kā priekšnoteikumu finansiālās palīdzības saņemšanai;

79.

jautā Komisijai, kādēļ lielajiem cukura ražotājiem, kuri atteicās no savām kvotām, pieņemot kompensāciju no pārstrukturēšanas fonda kā finansiālu stimulu aiziešanai no nozares, netika prasīts sniegt informāciju par to, kā šī kompensācija tika izmantota; turklāt norāda, ka šādas informācijas apkopošana un apstrāde ir svarīga, lai veicinātu efektīvāku un lietderīgāku kopējās lauksaimniecības politikas organizāciju nākotnē;

80.

atgādina, ka cukura ražotnes ieņem nozīmīgu vietu lauksaimniecības politikā un to atrašanās noteiktā vietā ir priekšnoteikums cukurbiešu audzēšanai, taču tas neattiecas uz tradicionāliem cukurniedru pārstrādātājiem, ņemot vērā to, ka cukurniedres ražo ārpus Eiropas Savienības; tādēļ jautā Komisijai, kādam sabiedriskam mērķim kalpoja pārejas posma atbalsta izmaksāšana cukurniedru nozarei;

81.

attiecībā uz papildu izoglikozes kvotām uzsver, ka tās rūpnieciskā ražošana nav saistīta ar vietēju kukurūzas un citu izejvielu pieejamību un, kā norāda Komisija, kukurūzas un citu izoglikozes pārstrādei izmantoto izejvielu cena nemainās; tādēļ atzīmē, ka izoglikozes pieprasījums un patēriņa modelis būtiski atšķiras no cukura patēriņa; tādēļ piekrīt Revīzijas palātai, ka “nav skaidrs, kāpēc šīs bez maksas piešķirtās papildu kvotas tika iekļautas turpmākajā kvotu samazināšanas plānā” (8), un jautā Komisijai, kādam sabiedriskam mērķim kalpoja bezmaksas kvotu piešķiršana izoglikozes ražotājiem;

82.

aicina Komisiju pārbaudīt, vai pārstrukturēšanas shēmai piešķirtie līdzekļi tika izmantoti dažu ES ražotņu pārcelšanai uz trešām valstīm, kurām ES piemēro atvieglojumu režīmu, ņemot vērā, ka produktivitātes subsidēšana ārpus Eiropas nebija cukura reformas mērķis;

83.

vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ieguvumi no rūpniecības koncentrācijas palielinājuma nozarē neradīja vai gandrīz neradīja cenu samazinājumu patērētājiem; tādēļ jautā, vai cukura reformas laikā vai tās kontekstā Komisija veica kādus pasākumus vai īstenoja iniciatīvas nolūkā nodrošināt, lai neiesaiņotā cukura cenu samazinājums atspoguļotos galapatērētājam piedāvātajā cenā;

84.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas īpašo ziņojumu ir “ļoti lielas atšķirības, sākot no neto pārpalikuma EUR 390 par katru atteikto tonnu salīdzinājumā ar tīrajām slēgšanas izmaksām un beidzot ar neto deficītu EUR 226 par tonnu” (9), un vēlas uzzināt, vai bija iespējams izstrādāt reformu tā, lai mazinātu šīs atšķirības;

85.

piekrīt Revīzijas palātai, ka “nav visaptverošu datu par to, kā atteikšanās no kvotām ir ietekmējusi vietējo tautsaimniecību, cik darbavietas ir zudušas un vai cilvēkiem, kuri iepriekš bija nodarbināti slēgtajās rūpnīcās, ir piedāvāts cits darbs” (10), un uzskata, ka šie dati būtu ļoti noderīgi visaptveroša priekšstata gūšanai par reformas ietekmi uz attiecīgajiem reģioniem; tādēļ norāda, ka, piešķirot saņēmējam līdzekļus no Eiropas Savienības, mēs, pamatojoties uz Eiropas nodokļa maksātāja tiesībām zināt, varam sagaidīt pārredzamu atgriezenisko informāciju par to, kā šie līdzekļi tika izlietoti, un tas nekādā ziņā nav pretrunā dalībvalstu kompetencēm;

86.

piekrīt Revīzijas palātai, ka dalībvalstīm, kuras nolēma piešķirt dažādošanas atbalstu, bija jāizstrādā valsts pārstrukturēšanas programmas, kurās sīki izklāstīti veicamie dažādošanas pasākumi reģionos, uz kuriem attiecas reforma, un bija jāinformē Komisija par šīm programmām; tādēļ aicina Komisiju sniegt norādes par dažādošanas atbalsta ietekmi uz attiecīgajiem reģioniem;

87.

piekrīt Revīzijas palātai, ka Komisijai būtu jāierosina virkne pasākumu, “kas novērstu pašreizējās kvotu sistēmas neelastību un ierobežojumus, kuri nelabvēlīgi ietekmē audzētāju un ražotāju konkurētspēju” (11);

88.

attiecībā uz Revīzijas palātas piezīmi, ka ES ir kļuvusi daudz atkarīgāka no importa, nevar sniegt vērtējumu par Komisijas atbildi, ka kopumā “pašapgādes līmeni pēc reformas saglabātā kvotu apjoma ietvaros (aptuveni 85 %) var uzskatīt par apmierinošu” (12), ņemot vērā, ka ES tirgus tika atvērts trešām valstīm; norāda, ka diskusija par piegāžu pieejamību nav labi dokumentēta un pamatota, tādēļ Parlamentam nebija piekļuves pētījumiem par cukura pieejamības optimālo līmeni vai iespējamiem seku scenārijiem cukura nepieejamības gadījumā un iespējamām reakcijām (un atbilstīgajām izmaksām) pasaules cukura tirgus būtisku traucējumu gadījumā;

IX daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 8/2010 “Transporta darbības rezultātu uzlabošana Eiropas dzelzceļa pārvadājumu asīs. Vai ieguldījumi ES dzelzceļa infrastruktūrā ir bijuši efektīvi?”

89.

atzinīgi vērtē labi sagatavotā un konstruktīvā Revīzijas palātas ziņojuma publicēšanu un Palātas veikto rūpīgo analīzi;

90.

uzskata, ka prioritāro projektu definīcijas uzlabošana varētu vēl vairāk sekmēt sadarbību un ES finanšu resursu koncentrēšanu; aicina Komisiju noteikt prioritāro projektu definīciju atbilstoši uzskatāmām vajadzībām, kas saistītas ar pašreizējiem un nākotnē paredzētiem dzelzceļa pakalpojumiem;

91.

aicina Komisiju veikt pasākumus, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras pielāgošanai Eiropas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu vajadzībām, izveidojot trūkstošos posmus pārrobežu apgabalos, novēršot satiksmes sastrēgumu veidošanos svarīgos dzelzceļa mezglos un nomainot vai uzlabojot veco dzelzceļa infrastruktūru;

92.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus ar pieņemto tiesību aktu palīdzību panākt progresu Eiropas līmenī; uzskata, ka Komisijai ir jāturpina uzlabot sadarbību ar dalībvalstīm, lai ES līmenī pieņemtie tiesību akti par dzelzceļa pārvadājumu drošību un pasažieru tiesībām, tirgus atvēršanu un savstarpējo izmantojamību ES mērogā tiktu veiksmīgi transponēti dalībvalstu tiesību aktos;

93.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus turpināt ieguldīt ievērojamus resursus projektu sagatavošanas uzlabošanai;

94.

mudina Komisiju pirms ierosināto projektu apstiprināšanas finansējuma saņemšanai no Kohēzijas fonda konsultēties ar neatkarīgiem dzelzceļa infrastruktūras ekspertiem, lai labāk izvērtētu projektu tehniskos aspektus;

95.

uzsver nepieciešamību veicināt labāku projektu sagatavošanu, lai attiecībā uz nākotnes projektiem samazinātu tādu neparedzētu faktoru izraisītu izmaksu palielināšanās risku kā negaidīti sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi un vides aizsardzības prasības;

96.

norāda, ka dažkārt infrastruktūras nodošana ekspluatācijā mēdz kavēties; aicina Komisiju ciešāk sadarboties ar dalībvalstīm, lai nākotnes plānošanas procesā ieviestu vajadzīgos uzlabojumus;

97.

atzinīgi vērtē to, ka efektīvā darbība posmos, kas paredzēti ātrgaitas pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, atbilst plānotajam;

98.

norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi dažādus sarežģījumus, tostarp sliežu platuma, izmantotās enerģijas veida, vilcienu satiksmes kontroles (signalizēšanas) sistēmu, vilcienu garuma un darbības noteikumu atšķirības; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm labāku palīdzību šādu sarežģījumu risināšanā, jo tas sekmētu uzlabojumus Eiropas transporta sakaru attīstībā; norāda, ka Eiropas Savienības rīcībai ir būtiska loma valstu transporta tīklu savstarpējās izmantojamības veicināšanā, vienlaikus sniedzot efektīvu finansiālo atbalstu;

99.

atzīmē, ka Eiropas koordinatoru iecelšana ir ievērojami uzlabojusi TEN-T projektu īstenošanu, novirzot ieguldījumus prioritārajiem projektiem un veicinot to attīstību; aicina Komisiju saglabāt koordinatoru pašreizējo lomu un izvērtēt iespēju iecelt vairāk koordinatoru prioritāro projektu posmos, kuros nākas saskarties ar būtiskiem sarežģījumiem;

100.

uzskata, ka Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras atbildības joma ir jāpaplašina, palielinot efektīvu kontroli un nodrošinot līdzfinansējuma saņemšanai iesniegto prioritāro projektu izvērtēšanas procedūru;

101.

atzīmē, ka TEN-T līdzfinansējuma novirzīšana pārrobežu apgabalos kopš 2006. gada ir uzlabojusies, taču darāmā vēl ir daudz, tostarp ir jānovērš satiksmes sastrēgumu veidošanās un jāizbūvē trūkstošie posmi;

102.

uzsver, ka ir jāizvērtē visas atlikušās problēmas un jautājumi, gatavojoties TEN-T pamatnostādņu pārskatīšanai;

103.

aicina Komisiju pārskatīt TEN-T politiku, lai tā atbilstu nākotnes uzdevumiem, kas saistīti ar mērķiem klimata pārmaiņu jomā, ar turpmāku ekonomisko izaugsmi un sociālo un ekonomisko kohēziju.

X daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 9/2010 “Vai līdzekļi ES struktūrpasākumiem ūdensapgādei sadzīves patēriņam ir izlietoti, lai panāktu labāko rezultātu?”

104.

uzsver, ka ūdens – īpaši dzeramais ūdens – ir stratēģiski svarīgs dabas resurss, kas līdzīgi citiem dabas resursiem pieaugošā pieprasījuma dēļ 21. gadsimtā tiek izmantots aizvien intensīvāk, un tāpēc Parlamenta uzdevums un pienākums ir pievērst īpašu uzmanību ūdens resursu aizsardzībai, to pārdomātai un racionālai izmantošanai, lai pieaugošajam skaitam iedzīvotāju un nākamajām paaudzēm nodrošinātu labu ūdens kvalitāti un dzeramā ūdens piegādi pietiekamā apjomā;

105.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstruktīvos ieteikumus un aicina dalībvalstis vairāk uzmanības veltīt vides un ekonomikas interesēm atbilstīgai integrētai ūdens resursu apsaimniekošanai un, izstrādājot ES līdzfinansējuma programmas un projektus, vienlaikus censties maksimāli palielināt ES līdzdalības pievienoto vērtību;

106.

uzsver nepieciešamību pēc rūpīgākas projektu pārbaudes pieteikumu iesniegšanas posmā, lai novērstu sagaidāmo rezultātu trūkumus; tāpēc aicina Komisiju turpināt uzlabot norādījumu un pārbaudes sarakstu lietošanu, nosakot skaidrākus dotāciju pieteikumu novērtēšanas kritērijus, lai uzlabotu procedūru un rezultātu efektivitāti un konsekvenci, kā arī nodrošinātu piemērotus turpmākos pasākumus gadījumos, kad nav sniegta prasītā informācija vai nav īstenota vajadzīgā darbība;

107.

ir nepatīkami pārsteigts par Revīzijas palātas konstatējumu, ka dažu projektu īstenošana tikusi pabeigta vairākus gadus pirms revīzijas, taču tie nav nodoti ekspluatācijā papildu infrastruktūras trūkuma dēļ; tāpēc mudina dalībvalstis vairāk pūļu ieguldīt projektu pareizā plānošanā, lai novērstu situāciju, ka tik dārga infrastruktūra, kāda ir ūdensapgādes nozarē, nevar darboties ūdensapgādes tīklā trūkstošu savienojumu dēļ;

108.

aicina dalībvalstis arī nodrošināt labāku plānošanu, veicot visaptverošu pieprasījuma novērtējumu, un pēc iespējas raudzīties, lai ieguldījumi būtu efektīvi un ekonomiskā ziņā izdevīgi, paredzot arī iespējas atgūt izmaksas no lietotājiem un palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti ūdens resursu aizsargāšanas nolūkā, kā arī īstenot mērķi palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti un mazināt ūdens zudumus;

109.

aicina dalībvalstis nodrošināt labāku saskaņošanu un projektu plānošanas procesā vairāk iesaistīt ieinteresēto personu pārstāvjus, lai novērstu situācijas, kurās pašvaldība iegulda līdzekļus ar mērķi palielināt ūdensapgādes jaudu, neņemot vērā tajā pašā pašvaldībā veiktu citu ieguldījumu rezultātā panākto patēriņa samazinājumu vai situācijas, kurās ieguldījumus veic vairākām pašvaldībām paredzētā apgādes sistēmā, pašvaldībām neapņemoties to lietot;

XI daļa. Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 10/2010 “Īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām”

110.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un Komisijas atbildes;

111.

apstiprina Revīzijas palātas 1. ieteikumu; attiecībā uz 12. pantu Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulā (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (13), atzīst, ka saistībā ar Komisijas pamatnostādnēm atbilstošu programmu izstrādi piemēro subsidiaritātes principu; atzīst, ka dalībvalstu līmenī saskaņā ar pamatnostādnēm jāveic piemēroti pasākumi; atzinīgi vērtē Komisijas funkciju, nosakot, kuras programmas ir atbilstīgas Eiropas Savienības tiesību aktiem, un plānošanas posmā nodrošinot saskaņošanu ar dalībvalstu iestādēm – tā ir funkcija, kurā ietilpst arī dalībvalstīm pieejamo pamatnostādņu izstrāde; jo īpaši uzsver, ka ļoti svarīgi starp Komisiju un dalībvalstīm veidot sadarbību, lai pilnveidotu kontroles rādītājus un palielinātu efektivitāti;

112.

apstiprina Revīzijas palātas 2. ieteikumu; atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto Regulas (EK) Nr. 247/2006 attiecīgā panta grozījumu, jo tas atvieglo dalībvalstu ikgadējā izvērtējuma procesu;

113.

apstiprina Revīzijas palātas 3. ieteikumu; atzīst, ka saistībā ar pasākumu izstrādi ir piemērojams subsidiaritātes princips; norāda, ka pasākumu pilnveidošanu var sekmēt, dalībvalstīs nodrošinot programmu dalībnieku lielāku līdzdalību un veicot sīkāku ekonomisko analīzi; norāda – lai pārāk liela uzmanība netiktu pievērsta virspusējiem pasākumiem, pasākumi dalībvalstu līmenī jāizstrādā, pienācīgi ņemot vērā ilgtermiņa mērķus; uzskata, ka dažos reģionos ir pamatoti piešķirt atbalsta maksājumus pēc vienotas likmes un pēc ražošanas kritērijiem, taču, lai attiecīgajos reģionos nodrošinātu turpmāku lauksaimniecības dzīvotspēju, aicina izstrādāt ilgtspējīgu pieeju;

114.

apstiprina Revīzijas palātas 4. ieteikumu; turklāt aicina dalībvalstis izstrādāt pamatnostādnes par kopīgiem kontroles rādītājiem; ir informēts, ka atsevišķās programmās ir iesaistītas valstis ar atšķirīgām īpatnībām, kas apgrūtina visai Savienībai derīgu kontroles rādītāju izstrādi; tomēr apstiprina, ka kopīgiem kontroles rādītājiem ir izšķirīga nozīme lauksaimniecības un lauku reģionu ilgtspējīgā attīstībā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija apspriežas ar dalībvalstīm, lai definētu kopīgos kontroles rādītājus programmām no 2011. gada; uzskata, ka šo konsultāciju procesa pieeju var izmantot par paraugu citās Savienības finansētās jomās;

115.

apstiprina Revīzijas palātas 5. ieteikumu; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas priekšlikumu starp programmas izvērtēšanas reizēm noteikt īsāku laikposmu nekā pieci gadi; ņem vērā Komisijas atbildes uz Revīzijas palātas priekšlikumu; vienprātīgi ar Revīzijas palātu iesaka – lai gan dalībvalstis ikgadējos izpildes ziņojumus Komisijai iesniedz ik gadu – laikposms starp programmas izvērtēšanas reizēm ir jāsaīsina no pieciem gadiem uz gadu; turklāt prasa izveidot informācijas pārvaldības sistēmu, ar kuras palīdzību, pamatojoties uz reprezentatīviem kontroles indikatoriem, uzraudzīt dalībvalstu savāktos datus, tādējādi nodrošinot efektīvāku un ilgtspējīgāku finansiālā atbalsta izmantošanu;

116.

aicina Komisiju efektīvāk sadarboties ar dalībvalstīm; norāda, ka Komisija nevar piespiest kādu dalībvalsti īstenot priekšlikumā ierosinātās izmaiņas, kas izstrādātas, lai uzlabotu programmu ilgtspēju; uzskata, ka Komisijas ciešāka iesaistīšana kontrolpasākumos veicinās programmu efektivitāti;

117.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0194 (sk. šā Oficiālā Vēstneša 31. lappusi).

(7) Īpašais ziņojums Nr. 2/2010, Komisijas atbildes par 25.–26. punktu: “Eiropas infrastruktūru optimizēšana, nodrošinot ierobežotu atbalstu ierobežota projektu skaita attīstībai attiecībā uz jaunām infrastruktūrām pienācīgi pamatotos gadījumos, kur šādam atbalstam ir vajadzīgais katalizatora efekts Eiropas pievienotās vērtības kontekstā”.

(8) Īpašais ziņojums Nr. 6/2010, 43. punkts

(9) Īpašais ziņojums Nr. 6/2010, 72. punkts

(10) Īpašais ziņojums Nr. 6/2010, 73. punkts

(11) Īpašais ziņojums Nr. 6/2010, 2. ieteikums

(12) Īpašais ziņojums Nr. 6/2010, Komisijas atbilde, 58. punkts.

(13) OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/75

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/551/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Izpildaģentūras atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05893/2011 – C7-0054/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (8), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi (9), un jo īpaši ņemot vērā tās 66. panta pirmo un otro daļu,

—	ņemot vērā Komisijas 2005. gada 14. janvāra Lēmumu 2005/56/EK, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību vadīšanai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003 (10),

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu vadības principus,

1.	sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu, kā arī lēmumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV C 338, 14.12.2010., 65. lpp.

(10) OV L 24, 27.1.2005., 35. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/77

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/552/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Izpildaģentūras atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05893/2011 – C7-0054/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (8), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

—

—	ņemot vērā Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmumu 2004/20/EK, ar ko izveido izpildaģentūru “Saprātīgas enerģētikas aģentūra”, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 attiecībā uz Kopienas pasākumu enerģētikas jomā pārvaldību (10),

—	ņemot vērā Komisijas 2007. gada 31. maija Lēmumu 2007/372/EK par Lēmuma 2004/20/EK grozīšanu, lai Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūru pārveidotu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūru (11),

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību, un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu vadības principus,

1.	sniedz Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, kā arī lēmumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir šo lēmumu neatņemama daļa, nosūtīt Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV C 338, 14.2.2010., 83. lpp.

(10) OV L 5, 9.1.2004., 85. lpp.

(11) OV L 140, 1.6.2007., 52. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/79

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/553/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Izpildaģentūras atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05893/2011 – C7-0054/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (8), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

—

—	ņemot vērā Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2004/858/EK, ar kuru izveido Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru Kopienas darbību pārvaldei veselības aizsardzības jomā – atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003 (10),

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 20. jūnija Lēmumu 2008/544/EK, ar ko groza Lēmumu 2004/858/EK, lai Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru pārveidotu par Veselības un patērētāju izpildaģentūru (11),

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību, un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu vadības principus,

1.	sniedz Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, kā arī lēmumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir šo lēmumu neatņemama daļa, nosūtīt Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV C 338, 14.2.2010., 96. lpp.

(10) OV L 369, 16.12.2004., 73. lpp.

(11) OV L 173, 3.7.2008., 27. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/81

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Transporta tīklu izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/554/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Transporta tīklu izpildaģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Transporta tīklu izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Izpildaģentūras atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05893/2011 – C7-0054/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (8), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

—

—	ņemot vērā Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumu 2007/60/EK, ar ko nodibina Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (10),

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību, un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu vadības principus,

1.	sniedz Eiropas Transporta tīklu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu, kā arī lēmumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir to neatņemama daļa, Eiropas Transporta tīklu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV C 338, 14.2.2010., 77. lpp.

(10) OV L 32, 6.2.2007., 88. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/83

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/555/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438)), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Izpildaģentūras atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05893/2011 – C7-0054/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (8), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

—

—	ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmums 2008/37/EK, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru, lai pārvaldītu Kopienas īpašo programmu “Idejas” progresīvas pētniecības jomā, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (10),

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību, un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu vadības principus,

1.	sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu, kā arī lēmumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir to neatņemama daļa, Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV C 338, 14.2.2010., 71. lpp.

(10) OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/85

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Pētniecības izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/556/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Izpildaģentūras atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05893/2011 – C7-0054/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (8), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 (9) par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi, un jo īpaši ņemot vērā tās 66. panta 1. un 2. daļu,

—	ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmumu 2008/46/EC par Pētniecības izpildaģentūras izveidi, lai pārvaldītu dažas pētniecības jomas Kopienas īpašajā programmā “Cilvēki”, “Iespējas” un “Sadarbība”, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (10),

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību, un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu vadības principus,

1.	sniedz Pētniecības izpildaģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu, kā arī lēmumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir to neatņemama daļa, Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV C 338, 14.2.2010., 90. lpp.

(10) OV L 11, 15.1.2008., 9. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/87

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi, III iedaļa – Komisija

(2011/557/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada pārskatus (SEC(2010) 963 – C7-0211/2010) (2),

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2009. gadā” (COM(2010) 281),

—	ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2010) 447) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010) 994), kas pievienots šim ziņojumam,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2009. gada pārskatu (COM(2011) 104),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi, ar iestāžu atbildēm (3), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05891/2011 – C7-0053/2011),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2009. finanšu gada budžeta izpildi (05893/2011 – C7-0054/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), kas grozīta ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (6) un (EK) Nr. 1525/2007 (7), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (8), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0134/2011),

A.	tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību darbību 318. pantu Komisija iesniedz pārskatus par budžeta izpildi un sagatavo finanšu pārskatu par Savienības aktīviem un pasīviem,

1.	apstiprina kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/89

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

(2011/558/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0214/2010) (2),

—	ņemot vērā Tiesas gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0137/2011),

1.	sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0214/2010) (2),

—	ņemot vērā Tiesas gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0137/2011),

norāda, ka 2009. gadā Tiesas rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 318 000 000 apmērā (2008. gadā – EUR 297 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 98,5 %, kas ir augstāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %);

norāda, ka, sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, tostarp veicot arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi;

ņem vērā, ka Revīzijas palātas padziļinātā novērtēšanā tika pārbaudīti 54 nejauši izvēlēti darījumi, kas aptver plašu Tiesas darbības un dienestu loku, atspoguļo būtisku tās ikgadējā budžeta daļu, un ka šajā novērtēšanā tika gūti vispārēji pozitīvi rezultāti;

ņem vērā, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā ir norādījusi, ka Tiesa nebija laikus pievērsusi uzmanību pamatlīguma termiņa beigām un pasūtīja pakalpojumus par EUR 102 000, nepiemērojot iepirkuma procedūras, kuras nodrošinātu konkurences principa ievērošanu; atgādina arī, ka 2008. finanšu gada pārskatā Revīzijas palātas apsvērumos par līgumu, kas bija noslēgts par pakalpojumu sniegšanu, tika uzsvērti šīs iepirkuma procedūras iekšējās kontroles sistēmas trūkumi un Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumu (6) pārkāpumi;

ņem vērā Tiesas atbildi un rīcības iemeslus; tomēr atbalsta Revīzijas palātas ierosinājumu par nepieciešamību labāk sagatavot un koordinēt iepirkuma procedūras;

konstatē, ka, izņemot komentārus par minēto līgumu, kas bija noslēgts par pakalpojumu sniegšanu, Revīzijas palātas gada pārskatā nav formulēti citi apsvērumi attiecībā uz Tiesu;

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka Tiesas pārraudzības un kontroles sistēmas, kas ir saistītas ar atalgojuma un pabalstu pārvaldību un maksāšanu, kopumā spēj atklāt kļūdas un trūkumus;

ar gandarījumu konstatē, ka Tiesas Iekšējās revīzijas nodaļa darbojas efektīvi, ka tā uzrauga to, kā tiek īstenoti iepriekšējo gadu revīzijas pārskatos iekļautie ieteikumi, un ka ieteikumi tiek nekavējoties īstenoti; ņem vērā, ka 2009. gadā tika veiktas divas revīzijas – iekšējā revīzija par mutiskās tulkošanas pakalpojumu pārvaldību un izdevumiem, kas saistīti ar ārēju tulkošanas pakalpojumu izmantošanu, un iekšējā revīzija par mākslas darbiem; ņemot vērā īpašās problēmas, kas pastāv mutiskās tulkošanas pakalpojumu jomā, aicina Tiesu veikt izpildes pārbaudi;

atzinīgi vērtē to, ka ir pieaudzis Tiesas pabeigto lietu skaits (377 spriedumi un 165 rīkojumi salīdzinājumā ar 333 spriedumiem un 161 rīkojumiem 2008. gadā), un konstatē, ka prejudiciālo nolēmumu lietu skaits (302) ir sasniedzis rekordlielu apmēru; tomēr norāda, ka 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu iesniegto lietu skaits ir samazinājies (561 lietas salīdzinājumā ar 592 lietām); konstatē, ka tiesvedības procesu ilgums praktiski nemainījās, un atzinīgi vērtē to, ka 2009. gada beigās nepabeigto lietu skaits bija samazinājies (741 lieta salīdzinājumā ar 768 lietām 2008. gadā);

10.

ar bažām konstatē, ka 2009. gadā samazinājās to lietu skaits, kurās Vispārējā tiesa pieņēma lēmumu, un palielinājās tiesvedības procesu ilgums, un tādēļ, lai gan jaunu lietu skaits 2009. gadā bija mazāks (568 lietas salīdzinājumā ar 629 lietām 2008. gadā), neizskatīto lietu skaits turpināja pieaugt (no 1 178 lietām 2008. gadā līdz 1 191 lietām 2009. gadā);

11.

atzinīgi vērtē to, ka Civildienesta tiesa izskatīja vairāk lietu nekā jebkad iepriekš (155 lietas) un ka tiesvedības procesa vidējais ilgums bija 15,1 mēnesis salīdzinājumā ar 17 mēnešiem 2008. gadā, tādējādi nodrošinot, ka turpina samazināties neizskatīto lietu skaits (217 lietas 2008. gadā salīdzinājumā ar 175 lietām 2009. gadā), lai gan jaunu lietu skaits gandrīz nav mainījies (113 lietas 2009. gadā salīdzinājumā ar 111 lietām 2008. gadā);

12.

atzinīgi vērtē Tiesas pastāvīgo veiksmīgo sadarbību ar citām iestādēm un Eiropas Administrācijas skolu apmācības jomā, kā arī efektīvo iestāžu sadarbību integrētās pārvaldības sistēmas izveidē un ieviešanā;

13.

ņem vērā, ka Tiesa ir modernizējusi darba metodes, jo īpaši datorizējusi Tiesas reģistru, un tā rezultātā reģistrs, kas papīra formātā pastāvēja kopš 1952. gada, beidzot ir aizstāts ar elektronisku reģistru; mudina Tiesu turpmākajos gada ziņojumos informēt par to, kādi panākumi tiek sasniegti citu IT pilnveides pasākumu, piemēram, “e-curia” lietojumprogrammas, ieviešanā;

14.

ņem vērā grūtības, ar kādām Tiesa saskārusies, pieņemot darbā kvalificētus tulkus, un ierobežojumus, kā arī nepieciešamību izmantot virkni tulkošanas tehniku, lai spētu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi apmierināt visus pieprasījumus pēc tulkošanas pakalpojumiem; ņemot vērā tulkošanas lielo nozīmi tiesvedības darba pareizā norisē, aicina Tiesu ziņot par šo jautājumu turpmākajos gada ziņojumos;

15.

pauž atzinību par labo iestāžu sadarbību ēku, drošības, vides aizsardzības un administratīvās pārvaldības jomā; aicina Tiesu sniegt vairāk informācijas par to, kādus rezultātus sniedz analīze par ēkām, kas neatbilst 2014. gadam noteiktajām prasībām, un par šīs analīzes rezultātā izstrādāto ziņojumu, kā arī Tiesas vispārējo ēku politiku;

16.

atzinīgi vērtē Tiesas iedibināto praksi gada darbības pārskatā iekļaut nodaļu, kurā aprakstīts gada laikā paveiktais saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu un Revīzijas palātas pārskatiem.

(6) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/93

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta

(2011/559/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0215/2010) (2),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0138/2011),

1.	sniedz Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0212/2010) (2),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0138/2011),

norāda, ka 2009. gadā Eiropas Revīzijas palātas rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 188 000 000 apmērā (2008. gadā – EUR 133 000 000, 2007. gadā – EUR 122 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 92,19 %, kas ir zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %);

atgādina, ka Revīzijas palātas pārskatus par 2009. finanšu gadu (tāpat kā par 2007. un 2008. gadu) revidēja neatkarīgs uzņēmums PricewaterhouseCoopers, kas secināja:

attiecībā uz 2009. finanšu gada pārskatu pareizību, “ka šie finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī, kā arī par tās finanšu rezultātiem un naudas plūsmām minētajā datumā slēgtajā finanšu gadā atbilstoši Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Padomes regulai, un Eiropas Revīzijas palātas grāmatvedības noteikumiem” un

attiecībā uz Revīzijas palātai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu un 2009. finanšu gadā izmantoto kontroles procedūru atbilstību, ka “mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem: a) Revīzijas palātai piešķirtie līdzekļi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem; b) ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem”;

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas revīzijas stratēģiju 2009.–2012. gadam un atbalsta tās prioritāros mērķus (revīzijas vispārējās ietekmes maksimāla pastiprināšana un efektivitātes palielināšana, labāk izmantojot resursus), kā arī sagaida, ka Revīzijas palāta ziņos par pasākumiem, kas veikti, īstenojot šo revīzijas stratēģiju, un šajā darbā gūs panākumus, izmantojot galvenos darbības rādītājus (GDR) un it īpaši 2010. gadā ieviešot 1.–4. GDR; īpaši atzinīgi vērtē plānu publicēt paveiktā darba kontroles ziņojumus saistībā ar īpašajiem ziņojumiem, lai palielinātu to ietekmi;

atzinīgi vērtē 5., 6. un 7. GDR uzlabošanu 2008.–2009. gadā un ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta ir sasniegusi mērķus attiecībā uz 8. un 9. GDR; konstatē, ka Revīzijas palāta nav sasniegusi savu mērķi attiecībā uz 10. galveno darbības rādītāju – 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu apmācības dienu skaits saruka no 10 uz 9 un dienu skaits, ko revidenti izmantoja profesionālajai apmācībai, tai skaitā valodu kursiem, samazinājās no 7 uz 4, nesasniedzot Starptautiskās Grāmatvežu federācijas vadlīnijās noteikto skaitu (40 stundas jeb 5 dienas);

konstatē, ka ir ievērojami palielinājies Revīzijas palātas izstrādāto ziņojumu skaits, jo sevišķi īpašo ziņojumu skaits (no 12 līdz 18) un īpašo gada ziņojumu skaits (no 29 līdz 37), lai gan atzinumu skaits ir samazinājies; sagaida, ka izpildes revīzijas, uz kuru pamata tiek izstrādāti Revīzijas palātas īpašie ziņojumi, palīdzēs tai veikt galveno uzdevumu – Savienības finanšu revīziju;

pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta īpašajos gada ziņojumos par aģentūrām sniedz aizvien mazāk detalizētas informācijas; mudina Revīzijas palātu turpmāk iekļaut savos gada pārskatos par aģentūrām pilnīgāku informāciju, jo īpaši attiecībā uz iekšējo revidentu ziņojumos iekļautajiem secinājumiem;

atzinīgi vērtē to, ka, sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, kurā ietvēra arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi;

mudina Revīzijas palātu turpināt un paplašināt šo darbību un jo īpaši apsvērt iespēju veikt Padomes pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu; tāpat mudina Revīzijas palātu apsvērt iespēju izmantot jaunus un novatoriskus revīzijas veidus, tai skaitā 2009.–2012. gada revīzijas stratēģijā minētos jaunos produktus, un, to darot, izpētīt iespējas vēl vairāk uzlabot revīzijas rezultātus un efektivitāti;

uzskata, ka Revīzijas palātas un Parlamenta sadarbību varētu vēl vairāk pastiprināt, pilnveidojot darba metodes un pieejas un vēl vairāk uzlabojot abu iestāžu darbības sinerģiju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pasākumus, ko Revīzijas palāta veikusi, lai reformētu un aizvien uzlabotu savu lomu atbilstīgi Parlamenta prasībai par tās novērtējumu un revīziju plašāku un nopietnāku ietekmi, datu lielāku efektivitāti un lietderību un sistēmu un procedūru lielāku uzticamību; ar interesi gaida, kādi rezultāti būs salīdzinošajai novērtēšanai, kuru Revīzijas palāta plāno uzsākt 2011. gadā (trīs gadus pēc 2008. gada pozitīvā salīdzinošā novērtējuma); šajā sakarībā paziņo, ka Parlaments plāno izstrādāt patstāvīgo ziņojumu par iespējamiem uzlabojumiem, ko varētu ieteikt veikt Revīzijas palātai pilnīgā pārliecībā par to, ka var rēķināties ar tās ciešu sadarbību;

10.

konstatē, ka 2009. gadā Revīzijas palāta pieņēma darbā 112 darbiniekus (69 ierēdņus, 14 pagaidu darbiniekus un 29 līgumdarbiniekus) un 2009. gada beigās kopējais brīvo amata vietu skaits bija ievērojami mazāks nekā 2008. gada beigās (attiecīgi 49 un 68); pauž atzinību par kavējumu mazināšanos Revīzijas palātas darbā pieņemšanas procesā;

11.

atzinīgi vērtē pastāvīgo situācijas uzlabošanos attiecībā uz Revīzijas palātā nodarbināto vīriešu un sieviešu skaita proporciju, jo īpaši nevienādības samazināšanos asistentu, nodaļu vadītāju un direktoru līmenī;

12.

norāda, ka Revīzijas palātas iekšējā revidenta 2009. gada ziņojums galvenokārt bija pozitīvs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa iekšējā revidenta ieteikumu ir ņemta vērā un iekļauta koriģējošos rīcības plānos;

13.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pastāvīgo un veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Administrācijas skolu un Eiropas Savienības Tiesu apmācības jomā;

14.

ņem vērā to, ka 2010. gadā tika pārskatīts Revīzijas palātas Reglaments, un aicina Revīzijas palātu sniegt gada darbības pārskatā novērtējumu par šo izmaiņu sekām;

15.

saistībā ar Revīzijas palātas locekļu finanšu interešu deklarācijām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas Rīcības kodeksu tās locekļi deklarācijas par savām finanšu interesēm iesniedz Revīzijas palātas priekšsēdētājam, kurš tās glabā kā neizpaužamus datus un nodrošina, ka šādas deklarācijas netiek publicētas; atkārtoti apstiprina savu nostāju, ka pārredzamības interesēs visu Savienības iestāžu locekļu finanšu interešu deklarācijām vajadzētu būt pieejamām publiskā reģistrā internetā, un aicina Revīzijas palātu veikt nepieciešamos pasākumus, lai to nodrošinātu, un pielāgot un pamatot noteikumus par finanšu interesēm, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jauno Komisāru rīcības kodeksa projektu;

16.

atgādina, ka neatkarība, godīgums, objektivitāte, izcilība un profesionālisms ir Revīzijas palātas pamatvērtības, un uzskata, ka būtu jāizvērtē ziņas, kas par to parādījušās plašsaziņas līdzekļos; tāpat atgādina, ka, iepazīstinot ar salīdzinošo novērtējumu, Revīzijas palātas priekšsēdētājs paziņoja, ka pēc trijiem gadiem tiks veikts vēl viens salīdzinošs novērtējums attiecībā uz paveikto darbu; aicina Revīzijas palātu iesniegt šī salīdzinošā novērtējuma rezultātus Parlamenta kompetentajai komitejai, lai atkārtoti apliecinātu minētās vērtības, jo īpaši Revīzijas palātas objektivitāti, neatkarību un profesionālismu;

17.

izsaka Revīzijas palātai atzinību par kvalitatīvo gada darbības pārskatu;

18.

konstatē, ka 2009. gadā dati par komandējumiem uz valstīm ārpus Eiropas Savienības netika iesniegti par katru valsti atsevišķi kā iepriekšējos gados.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/97

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

(2011/560/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7–0216/2010) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0136/2011),

1.	sniedz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7–0216/2010) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0136/2011),

norāda, ka 2009. gadā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) rīcībā bija saistību apropriācijas par kopējo summu EUR 122 000 000 (2008. gadā – EUR 118 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 98,02 %, kas ir augstāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %);

ar bažām konstatē, ka ir sūdzības par EESK vadību un ka to rezultātā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2011. gada martā pieņēma lēmumu sākt izmeklēšanu;

prasa EESK sniegt par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgajai Parlamenta komitejai turpmāku informāciju saistībā ar apgalvojumiem par iespējamiem pārkāpumiem:

aicina EESK pilnībā sadarboties ar OLAF un sniegt OLAF darbiniekiem visu izmeklēšanas veikšanai nepieciešamo palīdzību;

prasa, lai EESK sniegtu par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgajai Parlamenta komitejai šādu informāciju:

—	EESK izskatītās disciplinārlietas, sevišķi disciplinārlieta Nr. 2/2007, un to ekonomiskās sekas,

—	personāla politika attiecībā uz vadošo darbinieku paaugstināšanu amatā,

—	konflikti, kas saistīti ar EESK juridiskā dienesta neatkarību,

—	EESK locekļiem un EESK prezidija locekļiem nodrošinātā pieeja visai tiem nepieciešamajai informācijai,

—	EESK veikto iekšējo revīziju norise un rezultāti;

aicina ombudu iespējami drīz darīt par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru atbildīgajai Parlamenta komitejai zināmus saistībā ar šo konkrēto gadījumu veikto ombuda izmeklēšanu rezultātus;

konstatē – Revīzijas palāta gada pārskatā ir norādījusi, ka, veicot revīziju, nav konstatētas būtiskas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka EESK piezīmes; tomēr aicina Revīzijas palātu apstiprināt, vai, veicot revīzijas saistībā ar 2009. gada ziņojumiem, tiešām nav konstatēti pārkāpumi, par kuriem jau ierosināta disciplinārlieta Nr. 2/2007;

norāda arī uz to, ka nedaudz palielinājies EESK piešķirto pastāvīgo amata vietu skaits (2009. gadā – 704, 2008. gadā – 700 un 2007. gadā – 695 amata vietas) un ka amata vietas tiek konsekventi aizpildītas (2009. gadā – 7, 2008. gadā – 19 un 2007. gadā – 9 brīvas amata vietas); konstatē, ka ir pieņemts vidējā termiņa plāns (2008.–2013. gada stratēģija), kas veicinātu sekretariātā līdztiesīgas iespējas un dažādību, šai nolūkā jo īpaši nodrošinot, ka vairāk tiek izmantotas elastīga darba laika iespējas, un gaida ziņojumus par cilvēkresursu politikas turpmāko īstenošanas gaitu;

ir gandarīts, ka, saskaņā ar informāciju, ko EESK sniegusi, atsaucoties uz Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (6), ir pienācīgi īstenots EESK un Reģionu komitejas administratīvās sadarbības nolīgums 2008.–2014. gadam, un norāda, ka pagaidām nav konstatēta nepieciešamība arī turpmāk uzlabot praktiskus aspektus un ka abas komitejas joprojām apzinās – saskaņošanas līmenim jābūt nemainīgi augstam, un to savukārt garantē administratīvās sadarbības nolīguma pārvaldības struktūra; aicina EESK un Reģionu komiteju darīt zināmu, vai pakalpojumu nošķiršana, kas radusies administratīvās sadarbības nolīguma rezultātā, patiešām nav ietekmējusi budžeta apmēru, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par termiņa vidusposma pārskatīšanas rezultātiem, kas attiecībā uz minēto nolīgumu veicama 2011. gadā;

10.

ņem vērā iestāžu sadarbības jomā īstenotos pasākumus, sevišķi to, ka tiek ieviesta personāla vadības sistēma “Sysper2”, un šai nolūkā veikto sagatavošanās darbu; norāda, ka minēto sistēmu plānots ieviest 2012. gada janvārī;

11.

vēlreiz apstiprina savu nostāju, proti, ka pārredzamības interesēs visu Savienības iestāžu locekļu finanšu interešu deklarācijām vajadzētu būt pieejamām publiskā reģistrā internetā; ņem vērā EESK sniegto atbildi, jo īpaši EESK priekšsēdētāja vietnieces vēstuli, attiecībā uz Parlamenta piezīmi par to, ka EESK locekļi nedeklarē savas finansiālās intereses, un prasa, lai EESK nodrošinātu attiecīgās informācijas publiskošanu un savā gada darbības pārskatā analizētu šā jautājuma risināšanas gaitu;

12.

atzinīgi vērtē EESK vēlmi īstenot iepriekšminētajā 2010. gada 5. maija rezolūcijā iekļauto Parlamenta ierosinājumu, proti, ka EESK locekļu ceļa izdevumus vajadzētu aprēķināt, pamatojoties tikai uz faktiskajām ceļa izmaksām (un ka dienas naudas apmēru vajadzētu pielīdzināt Eiropas Parlamenta deputātu dienas naudas apmēram), un ņem vērā EESK priekšsēdētāja vēstuli par šo jautājumu; prasa, lai EESK ziņotu par šā jautājuma turpmākas risināšanas gaitu;

13.

prasa, lai EESK ziņotu par to, kā tiek pārskatīti EESK locekļiem piemērojamie finanšu noteikumi, un informētu budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šā procesa rezultātiem;

14.

pauž atzinību EESK par gada darbības pārskatu nemainīgi augsto kvalitāti un atzinīgi vērtē to, ka šajos pārskatos ir sniegta informācija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

15.

aicina EESK 2011. gada laikā steidzamības kārtā veikt visaptverošu izdevumu pārskatu visās darbības jomās, lai pārliecinātos, vai visi izdevumi ir lietderīgi, tādējādi nosakot iespējamos ietaupījumus, kas šajā taupības laikā samazinātu spiedienu uz budžetu.

(6) OV L 252, 25.9.2010., 94. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/101

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja

(2011/561/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7–0217/2010) (2),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0139/2011),

1.	sniedz Reģionu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Reģionu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs),

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0217/2010) (2),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0139/2011),

norāda, ka 2009. gadā Reģionu komitejas rīcībā bija saistību apropriācijas par kopējo summu EUR 88 000 000 (2008. gadā – EUR 93 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 98,37 %, kas ir augstāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %);

konstatē, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā ir norādījusi – veicot revīziju, nav konstatētas nozīmīgas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka Reģionu komitejai piezīmes;

norāda, ka Reģionu komitejai 2009. gadā tika piešķirtas 10 jaunas amata vietas (un vēl 4 amata vietas 2010. gadā), atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti noteikumi par elastīgu darba laiku, kas 2011. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā; ņem vērā Reģionu komitejas centienus nodrošināt tāldarba iespējas; norāda arī uz to, ka ievērojami palielinājies apmācībai atvēlētais Reģionu komitejas budžets (par 12 % salīdzinājumā ar 2008. gadu) un palielinājies apmācības kursu skaits, turklāt priekšroka tiek dota mērķtiecīgāk izstrādātām mācību programmām, kas paredzētas zināšanu pilnveidošanai konkrētā jomā;

ar gandarījumu konstatē, ka 2009. gadā Reģionu komiteja ir atjauninājusi savu analītisko budžeta uzraudzības instrumentu (“BudgetWatch”), kas nodrošina vispusīgāku informāciju par Reģionu komitejas budžetu, veicina Reģionu komitejas budžeta resursu izmantošanu un ļauj noteikt jomas, kurām vadībai jāpievērš uzmanība;

ir gandarīts, ka, saskaņā ar informāciju, ko Reģionu komiteja sniegusi, atsaucoties uz Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (6), ir pienācīgi īstenots Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) administratīvās sadarbības nolīgums 2008.–2014. gadam, un norāda, ka pagaidām nav konstatēta nepieciešamība arī turpmāk uzlabot praktiskus aspektus un ka abas komitejas joprojām apzinās – saskaņošanas līmenim jābūt nemainīgi augstam, un to savukārt garantē administratīvās sadarbības nolīguma pārvaldības struktūra; aicina Reģionu komiteju un EESK darīt zināmu, vai pakalpojumu nošķiršana, kas radusies administratīvās sadarbības nolīguma rezultātā, patiešām nav ietekmējusi budžeta apmēru, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par termiņa vidusposma pārskatīšanas rezultātiem, kas attiecībā uz minēto nolīgumu veicama 2011. gadā;

ņem vērā iestāžu sadarbības jomā īstenotos pasākumus, sevišķi to, ka tiek ieviesta personāla vadības sistēma “Sysper2”, un šai nolūkā veikto sagatavošanās darbu;

norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests (IRD) veica budžeta plānošanas sistēmu atbilstības revīziju (ko 2009. gadā pabeidza) un revīziju attiecībā uz tiesību noteikšanas atbilstību, kā arī kontroles revīzijas par komandējuma izdevumiem, par pētījumiem un ekspertu konsultācijām un otro paveiktā darba kontroles revīziju attiecībā uz iekšējās kontroles standartu piemērošanu un finanšu aprites sistēmu atbilstību; attiecībā uz pēdējo minēto revīziju atzīmē – lai gan tā bija otrā kontroles revīzija, tika konstatēts, ka rezultāta rādītājs (t. i., 12 mēnešos īstenoto ieteikumu skaits) joprojām ir zems; norāda arī uz to, ka netika veikts plānotais pētījums par IRD darbības kvalitāti;

vēlreiz apstiprina savu nostāju, proti, ka pārredzamības interesēs visu Savienības iestāžu locekļu finansiālo interešu deklarācijām vajadzētu būt pieejamām publiskā reģistrā internetā; atgādina Reģionu komitejai, ka ir pieprasījis, lai Reģionu komitejas locekļi deklarētu savas finansiālās intereses, sniedzot atbilstīgu informāciju par deklarējamu profesionālo darbību un citiem algotiem amatiem vai darbībām; ar gandarījumu ņem vērā šai sakarā sniegto Reģionu komitejas atbildi, jo īpaši Reģionu komitejas priekšsēdētājas 2011. gada 11. februāra vēstuli; prasa, lai Reģionu komiteja savā gada darbības pārskatā analizētu to, kā šis jautājums tiek risināts;

pauž atzinību Reģionu komitejai par gada darbības pārskatu nemainīgi augsto kvalitāti un atzinīgi vērtē to, ka šajos pārskatos ir sniegta informācija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

10.

aicina Reģionu komiteju 2011. gada laikā steidzamības kārtā veikt visaptverošu izdevumu pārskatīšanu visās darbības jomās, lai pārliecinātos, vai visi izdevumi ir lietderīgi, un noteiktu iespējamos ietaupījumus, kas šajā taupības laikā samazinātu spiedienu uz budžetu.

(6) OV L 252, 25.9.2010., 98. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/104

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa – Eiropas/Ombuds

(2011/562/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7–0218/2010) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Ombuda gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko iestāde iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0116/2011),

1.	sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs),

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7–0218/2010) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Ombuda gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko iestāde iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0116/2011),

norāda, ka 2009. gadā Eiropas Ombuda (Ombuda) rīcībā bija saistību apropriācijas par kopējo summu EUR 9 000 000 (2008. gadā – EUR 9 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 91,98 %, kas ir zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %);

atzīmē, ka, sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas, Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, tostarp veicot arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi;

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka Ombuds nav pieņēmis vispārējus noteikumus par pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, kaut gan Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (6) 12. panta 5. punktā ir noteikts, kas tas jāizdara katrai iestādei; turklāt ar bažām norāda, ka šis trūkums var ietekmēt lielāko daļu Ombuda personāla, jo 47 no 63 amata vietām, ko Ombudam piešķīra saskaņā ar 2009. gada budžetu, ir pagaidu amata vietas;

atzinīgi vērtē to, ka ombuds ir devis tā birojam rīkojumu izstrādāt noteikumus par pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, kuri jāpieņem, ievērojot attiecīgo Revīzijas palātas konstatējumu, un aicina ombudu savā gada darbības pārskatā ziņot par paveikto;

konstatē, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā ir norādījusi – veicot revīziju, nav konstatētas citas nozīmīgas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka Ombudam piezīmes;

norāda, ka 2009. gadā Ombuds spējis palīdzēt gandrīz 77 % gadījumu no kopējā iesniegto sūdzību skaita un ka 70 % izmeklēšanu tas veicis mazāk nekā viena gada laikā, un atzinīgi vērtē to, ka vidējais izmeklēšanas ilgums ir samazināts līdz 9 mēnešiem (2008. gadā šis rādītājs bija 13 mēneši);

ņem vērā, ka no 2010. gada 1. janvāra ir mainījusies Ombuda biroja struktūra, un aicina ombudu savā gada darbības pārskatā ziņot par šo izmaiņu ietekmi;

pieņem zināšanai Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) veiktās revīzijas, sevišķi dienesta gada darbības pārskatu, un kontroles revīziju, kura veikta saistībā ar IRD sagatavotajiem pārskatiem par komandējumu un algu aprēķina vadības un kontroles sistēmu un kuras rezultātā konstatēts, ka ir īstenotas visas šajos pārskatos norādītās darbības; norāda, ka, veicot maksājuma pieprasījumu apstrādes revīziju, ir konstatēti vairāki aspekti, kuriem vadībai jāpievērš uzmanība, un aicina ombudu nākamajā gada darbības pārskatā sniegt informāciju par paveikto;

atzinīgi vērtē gada vadības plānā iekļauto galveno darbības rādītāju izpildi un to, ka ir sasniegti 2009. gadam noteiktie mērķi;

10.

atzinīgi vērtē ombuda lēmumu publiskot savu ikgadējo finanšu interešu deklarāciju un to, ka deklarācija ir publicēta Eiropas Ombuda tīmekļa vietnē;

11.

pauž atzinību par kvalitatīvo ombuda gada darbības pārskatu un atzinīgi vērtē to, ka tajā ir iekļauta informācija par pasākumiem, kas gada laikā ir veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/107

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

(2011/563/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0219/2010) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko šī iestāde iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0117/2011),

1.	sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0219/2010) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko šī iestāde iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—	ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0117/2011),

konstatē, ka 2009. gadā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 7 000 000 apmērā (2008. gadā – EUR 5 300 000 (6)) un to izlietojuma līmenis bija 81,44 %, kas ir zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %);

atzinīgi vērtē to, ka, sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas, Eiropas Ombuda un EDAU pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, kurā ietvēra arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi;

konstatē, ka Revīzijas palāta atklāja, ka četros no desmit gadījumiem EDAU nebija pietiekami atjaunināta pieejamā informācija, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos (7) paredzētos pabalstus darbiniekiem izmaksā saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas un valsts tiesību aktiem; Revīzijas palāta konstatēja, ka tas rada nepareizu vai nepamatotu maksājumu veikšanas risku;

atbalsta Revīzijas palātas ierosinājumu, ka EDAU būtu darbiniekiem jāpieprasa regulāri iesniegt dokumentus, kas apliecinātu viņu ģimenes stāvokli, un ka EDAU jāuzlabo sistēma šo dokumentu savlaicīgai uzraudzībai un kontrolei;

ņem vērā EDAU atbildi, kurā tas informē, ka darbinieku nelielā skaita dēļ sociālo pabalstu dokumentācijas kārtošanā palīdzību sniedz Atalgojuma un individuālo tiesību birojs (PMO), ka PMO atjaunina ar ģimenes un apgādājamo bērnu pabalstiem saistīto informāciju vienreiz gadā, pamatojoties uz īpašām veidlapām, kuras EDAU izsniedz attiecīgajiem darbiniekiem aizpildīšanai, un ka sociālo pabalstu dati tiek atjaunināti, pamatojoties uz informāciju, ko ievāc ar šo veidlapu palīdzību; atzinīgi vērtē EDAU nodomu, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumus, uzlabot ar sociālajiem pabalstiem saistītās informācijas uzraudzību un aicina EDAU gada darbības pārskatā ziņot par paveikto;

ņem vērā Revīzijas palātas konstatējumu, ka EDAU nebija izveidojis nepieciešamo ex post pārbaužu sistēmu, kā tas noteikts Finanšu regulā, un ka EDAU pieņemtajos iekšējās kontroles standartos nebija minēts, ka standarta procedūru izņēmumi ir pienācīgi jādokumentē vienotā reģistrā;

ņem vērā EDAU atbildi, kurā tas informē, ka EDAU veiktie darījumi, tostarp citu iestāžu EDAU vārdā veikto tiešo maksājumu atmaksāšana, jau ir pakļauti vispusīgai iepriekšējai kontrolei; atzinīgi vērtē EDAU nodomu, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumus, izvērtēt, kā īstenot veikto darījumu pārbaudi, sākot no 2011. gada, un aicina EDAU gada darbības pārskatā ziņot par paveikto;

pieņem zināšanai un izprot EDAU viedokli attiecībā uz to, ka tā ir neliela iestāde, un ka dokumentācijas kopīgai apstrādei saskaņā ar sadarbības un pakalpojumu līmeņa vienošanās veidiem ir savas īpatnības; tomēr aicina EDAU precizēt, kāda turpmāka iestāžu palīdzība būtu nepieciešama, lai radītu EDAU iespēju izpildīt Revīzijas palātas ieteikumus, un norādīt, kad tas varētu notikt; atzinīgi vērtē EDAU lēmumu īstenot Revīzijas palātas apsvērumu par iekšējās kontroles standartiem, izveidojot reģistrēto izņēmumu vienotu sarakstu, un aicina EDAU gada darbības pārskatā ziņot par paveikto;

konstatē, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā norāda, ka revīzijā nav konstatētas citas nozīmīgas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka EDAU piezīmes;

10.

konstatē, ka tādēļ, ka EDAU ir neliela iestāde, tā administratīvi sadarbojas ar vairākām citām iestādēm, jo īpaši Komisijas dienestiem (Personāla un administrācijas ĢD, Budžeta ĢD, Izglītības un kultūras ĢD, Iekšējās revīzijas dienestu), Publikāciju biroju, Parlamenta dienestiem (ēku un infrastruktūras, drošības, IT, iespieddarbu, sakaru un citiem dienestiem), kā arī Padomes tulkošanas dienestu; izsaka EDAU atzinību par veiksmīgo administratīvās sadarbības stiprināšanu;

11.

atgādina ka, pamatojoties uz administratīvās sadarbības nolīgumu, kuru Komisijas, Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri 2006. gada 7. decembrī parakstīja kopīgi ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, no 2007. gada 16. janvāra pagarinot to vēl uz trīs gadiem, ar visiem EDAU komandējumiem saistīto administratīvo darbu veic Komisijas Individuālo tiesību pārvaldes un maksājumu birojs, un atgādina arī to, ka novērtējumā (ko veica Komisijas iekšējā revidents, kas saskaņā ar administratīvās sadarbības nolīgumu darbojās kā EDAU iekšējās revīzijas dienests) ir apliecināta iekšējās kontroles sistēmas funkcionalitāte un efektivitāte un sniegts pienācīgs apstiprinājums tam, ka iestādes mērķi ir sasniegti;

12.

atzinīgi vērtē to, ka ieceltie iestādes locekļi (EDAU un viņa vietnieks) katru gadu publicē rakstisku finanšu interešu deklarāciju, sniedzot atbilstīgu informāciju par citiem algotiem pienākumiem vai darbībām un deklarējamu profesionālo darbību;

13.

prasa, lai EDAU nākamajā gada darbības pārskatā (par 2010. finanšu gadu) iekļauj nodaļu, kurā sīki aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

(7) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(6) 2006. gadā – EUR 4 100 000.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/111

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/564/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2009. finanšu gadu (COM(2010) 402 – C7-0220/2010),

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 29. aprīļa gada pārskatu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2009. gadā,

—	ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2010) 319),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2009. finanšu gadā, ar Komisijas atbildēm (1),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (2), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 10/2008 par Eiropas Kopienas sniegto atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai Subsahāras Āfrikā,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2009 par EAF atbalsta efektivitāti reģionālās ekonomikas integrācijai Austrumāfrikā un Rietumāfrikā,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda darbību īstenošanu 2009. finanšu gadā (05469/2011– C7-0050/2011, 05472/2011– C7-0049/2011, 05473/2011– C7-0048/2011),

—	ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuru 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū (3) un 2005. gada 25. jūnijā – Luksemburgā (4),

—	ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju) (5), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2007/249/EK (6),

—	ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai (7),

—

ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar finanšu protokolu, kas pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kuru 2000. gada 23. jūnijā noslēdza Kotonū (Benina), un par tāda finanšu atbalsta piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa (8),

—	ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju (9), kas pievienota Parlamenta lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras, un jo īpaši tās 268. līdz 274. punktu,

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un LESD 319. pantu,

—	ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai (10),

—	ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro devītajam Eiropas Attīstības fondam (11),

—	ņemot vērā 142. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam (12),

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un 77. panta trešo ievilkumu, kā arī VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0140/2011),

1.	sniedz Komisijai apstiprinājumu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 303, 9.11.2010., 243. lpp.

(2) OV C 303, 9.11.2010., 253. lpp.

(3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(4) OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.

(5) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. un OV L 324, 7.12.2001., 1. lpp.

(6) OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp.

(7) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(8) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(9) OV L 252, 25.9.2010., 39. lpp.

(10) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(11) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(12) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Parlamenta Lēmuma par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2009. finanšu gadu (COM(2010) 402 – C7-0220/2010),

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 29. aprīļa gada pārskatu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2009. gadā,

—	ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2010) 319),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2009. finanšu gadā, ar Komisijas atbildēm (1),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (2), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 10/2008 par Eiropas Kopienas sniegto atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai Subsahāras Āfrikā,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2009 par EAF atbalsta efektivitāti reģionālās ekonomikas integrācijai Austrumāfrikā un Rietumāfrikā,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskatu par ieguldījumu mehānismu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda darbību īstenošanu 2009. finanšu gadā (05469/2011– C7-0050/2011, 05472/2011– C7-0049/2011, 05473/2011– C7-0048/2011),

—	ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuru 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū (3) un 2005. gada 25. jūnijā – Luksemburgā (4),

—	ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju) (5), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2007/249/EK (6),

—	ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai (7),

—

—	ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju (9), kas pievienota Parlamenta lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras, un jo īpaši tās 268. līdz 274. punktu,

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un LESD 319. pantu,

—	ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai (10),

—	ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro devītajam Eiropas Attīstības fondam (11),

—	ņemot vērā 142. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam (12),

—	ņemot vērā Komisijas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2011. gada 25. janvārī sniegtās atbildes uz Budžeta kontroles komitejas jautājumiem,

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un 77. panta trešo ievilkumu, kā arī VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0140/2011),

A.	tā kā Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir Eiropas Savienības nozīmīgākais finanšu instruments sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm attīstības jomā;

B.	tā kā, neraugoties uz atkārtotiem Parlamenta aicinājumiem iekļaut EAF Eiropas Savienības vispārējā budžetā, tas vēl joprojām nav izdarīts un šim fondam piemēro nevis vispārējo Finanšu regulu, bet īpašus finanšu noteikumus;

tā kā ar EAF starpniecību piešķirtās palīdzības kopējā summa nākamajos gados krietni palielināsies, jo no desmitā EAF piešķiramās ES palīdzības apjoms laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam ir noteikts EUR 22 682 000 000 apmērā, kas ir par 64 % vairāk salīdzinājumā ar līdzekļiem, kas piešķirti ar devītā EAF starpniecību; tā kā ir jāapzinās aizvien nopietnāka absorbcijas spējas problēma un tas nav iespējams bez pilnas informācijas par attiecīgiem izdevumiem;

tā kā Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 2. februārī Eiropas Parlamentam paziņoja, ka Savienības kaimiņattiecību politika ir cietusi neveiksmi; tā kā nesenie notikumi Ziemeļāfrikā liecina, ka straujai demogrāfiskajai izaugsmei saimnieciskas stagnācijas apstākļos var būt bīstamas sekas; tā kā minētie notikumi uzskatāmi pierāda, ka šādai demogrāfiskajai izaugsmei vajadzīga plaukstoša ekonomika un ka politikas instrumenti var būt noderīgi tikai tad, ja tie konkrētajā teritorijā ir iedarbīgi un rada pozitīvas pārmaiņas,

atgādina, ka EAF (EUR 22 682 000 000, kas pašreiz atvēlēti desmitajam EAF 2008.–2013. gadā) nav iekļauts Eiropas Savienības budžetā, lai gan tas ir galvenais ES attīstības palīdzības instruments Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu, kā arī aizjūras zemju un teritoriju (AZT) iedzīvotājiem; norāda, ka EAF ietver vairākus instrumentus – Komisijas pārvaldītās dotācijas, riska kapitālu un aizdevumus privātajam sektoram, kurus pārvalda EIB, izmantojot ieguldījumu mehānismu un FLEX mehānismu, lai mazinātu nestabilo eksporta ieņēmumu negatīvās sekas;

EAF iekļaušana budžetā

atkārtoti atbalsta EAF iekļaušanu budžetā, kas uzlabos piešķirtā finansējuma demokrātisko kontroli, pārskatatbildību un pārredzamību un nodrošinās lielāku saskanību ES politikā attiecībā uz ĀKK valstīm;

vēlreiz atgādina Komisijas paziņojumu, ka tā vēlas ierosināt EAF iekļaušanu ES budžetā nākamās finanšu shēmas apspriešanas laikā un ka par šo iniciatīvu tā sīki informēs Parlamenta Budžeta kontroles komiteju; tomēr uzstāj, ka attīstībai paredzēto līdzekļu kopējais apjoms pēc EAF iekļaušanas Savienības budžetā nedrīkst būt mazāks par to, ko nodrošina ar abiem pašreiz izmantojamajiem finansēšanas instrumentiem;

mudina Padomi un dalībvalstis pozitīvi uzņemt Komisijas ierosinājumu un vienoties par pilnīgu EAF iekļaušanu – kā daļu no nākamās finanšu shēmas – Savienības budžetā, sākot no 2014. gada; uzskata, ka tas ir sen novēlots pasākums un ka EAF visdrīzākajā laikā ir jāiekļauj budžetā;

Attīstības prioritātes

atgādina Komisijas apņemšanos (13) nodrošināt, lai 20 % palīdzības, ko tā piešķir, izmantojot finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (DCI), tiktu novirzīti pamatizglītībai, vidējai izglītībai un veselības aprūpes pamatpakalpojumiem; aicina ziņot par to, kā EAF ievēro minēto kritēriju; aicina Komisiju par prioritāti noteikt atbalsta sniegšanu, lai pilnveidotu veselības aprūpes sistēmas, īpašu uzmanību pievēršot visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, uzlabotu mācību kvalitāti un palīdzētu izstrādāt politisko iniciatīvu pamatnostādnes, kas būtu labvēlīgas trūcīgiem iedzīvotājiem un atbilstu abu dzimumu vajadzībām; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā ieteikumus, kas formulēti Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2008 un Nr. 12/2010; aicina Komisiju nākotnē palielināt šo rādītāju līdz 25 %; mudina Komisiju lielāku uzmanību pievērst māšu veselībai un uzsver izglītības nozīmi un to, cik svarīgi būt informētiem par dzimumveselību un reproduktīvo veselību, kas ir sieviešu veselības aprūpes neatņemama daļa, jo šajā jomā ar Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu sokas vissliktāk;

atzinīgi vērtē to, ka 2009. gadā ir sasniegts nepieredzēti augsts saistību līmenis; ir gandarīts arī par vairākiem citiem uzlabojumiem Komisijas veiktajā EAF pārvaldībā, tostarp par to, ka ir pilnveidota grāmatvedības vide (jauna uzkrājumu grāmatvedības sistēma), labāk izstrādāti norādījumi par budžeta atbalstu nestabilām valstīm un efektīvāk, iedarbīgāk un stingrāk uzraudzītas ārējās revīzijas; tomēr atzīst, ka nestabilām valstīm pirmām kārtām ir vajadzīga labāk izstrādāta stratēģija un ka lielāka uzmanība ir jāpievērš šo valstu konkrētām ekonomikas nozarēm;

atkārtoti uzsver, ka desmitā EAF pārziņā jābūt ierobežotam jomu skaitam, vienlaikus iesaistot nevalstiskās organizācijas (NVO), kas efektīvi darbojas vietējā līmenī un kam pienācīgi veikta revīzija, lai novērstu mērķu izkliedēšanas nelabvēlīgo ietekmi; aicina Komisiju izmantot vietējās un Eiropas mēroga NVO, ņemot vērā to nopelnus, jo īpaši tad, ja NVO starptautiskas organizācijas (vairāku līdzekļu devēju ieguldījumu fondi) spēj efektīvāk un izmaksu ziņā lietderīgāk vadīt projektus un programmas, nekā to dara Komisija, un ja to darbības rezultātā tiek izstrādāti projekti, kas saglabā ilgtspēju, beidzoties to finansiālajam atbalstam; mudina Komisiju sniegt Parlamentam skaidru informāciju par NVO pašu līdzekļu struktūru, kurus izmanto konkrētiem projektiem, ko daļēji finansē ar EAF starpniecību un daļēji ar NVO pašu līdzekļiem;

uzsver, ka attīstības palīdzības mehānismiem jābūt vērstiem arī uz labklājības radīšanu un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo labklājības radīšana joprojām ir viens no svarīgākajiem nabadzības mazināšanas instrumentiem; atgādina, ka nelikumīgu kapitāla plūsmu dēļ jaunattīstības valstis katru gadu zaudē aptuveni EUR 800 000 000 000 un šiem līdzekļiem varētu būt izšķirīga nozīme nabadzības mazināšanā un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā;

EAF finanšu pārvaldība

norāda – Revīzijas palāta uzskata, ka Komisijas pārskatā par 8., 9. un 10. EAF finanšu pārvaldību 2009. gadā “ir precīzi aprakstīta Komisijas finanšu gada darbības mērķu sasniegšana (īpaši attiecībā uz finanšu izpildi un kontroles darbībām)”, neraugoties uz ekonomikas krīzes negatīvajām sekām, kas skārusi daudzas jaunattīstības valstis;

10.

tomēr uzsver, ka papildu pasākumi, ko Komisija veikusi, ņemot vērā Revīzijas palātas apsvērumus, daudzos gadījumos bijuši nepietiekami (piemēram, jāsniedz lielāks atbalsts īstenotājorganizāciju vadībai, jāuzlabo ex ante pārbaudes, lielāku uzmanību pievēršot riska pamatfaktoriem, un jāizveido “CRIS Audit funkcijas”, lai būtu iespējams lietderīgāk un efektīvāk pārraudzīt revīzijas gaitu); uzsver, ka Komisijas rīcība, reaģējot uz Revīzijas palātas ieteikumiem, ir nozīmīgs budžeta izpildes apstiprinātājiestādes atbildības elements; tādēļ aicina Komisiju ziņot Parlamenta atbildīgajām komitejām par tās veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem, kā novērst Revīzijas palātas minētās nepilnības;

11.

pauž bažas par atsevišķiem Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem, it īpaši attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām (14), ex ante pārbaudēm pārstāvniecībās (15) un partnervalstu iekšējās kontroles sistēmām (16), un mudina Komisiju enerģiski īstenot un paplašināt apmācības programmas, kas paredzētas pārstāvniecībās un valstu kredītrīkotāju birojos strādājošajiem;

12.

norāda, ka Revīzijas palātas ticamības deklarācija neattiecas uz devītā un desmitā EAF līdzekļiem, kurus pārvalda un par kuriem atbild EIB (17); uzskata, ka politiski un pārskatatbildības dēļ nebūtu vēlams neiekļaut šo ieguldījumu mehānismu Revīzijas palātas ticamības deklarācijā vai neattiecināt uz to Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, un piekrīt Revīzijas palātai, ka minētie noteikumi ierobežo Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvaras, jo īpaši ņemot vērā to, ka EAF resursus veido publiskie līdzekļi, kurus nodrošina ES nodokļu maksātāji, nevis finanšu tirgū gūtie līdzekļi;

13.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, ka astotā, devītā un desmitā EAF galīgie gada pārskati visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī; tomēr – Revīzijas palāta vērš uzmanību uz to, ka ir par zemu novērtēta to garantiju summa, kuras saņemtas saistībā ar priekšfinansējumu, un ka finanšu pārskatu piezīmēs norādītā summa saistībā ar ieturējuma naudas garantijām ir novērtēta par augstu; aicina Komisiju nekavējoties novērst šos trūkumus;

14.

norāda, ka 2009. gada beigās finanšu pārskatos ir minēta to garantiju “tekošā” summa EUR 413 600 000 apmērā, kuras saņemtas saistībā ar priekšfinansējumu, un tā ir noteikta par EUR 82 300 000 jeb 19,9 % mazāka; norāda arī uz to, ka ieturējuma naudas garantijas attiecībā uz finanšu pārskatiem ir EUR 186 200 000 un šī summa ir noteikta par EUR 58 400 000 jeb 31,4 % lielāka; aicina Komisiju katrā atsevišķā gadījumā paskaidrot šāda samazinājuma un palielinājuma iemeslus;

EAF grāmatvedības sistēma

15.

atzinīgi vērtē jaunās uzkrājumu grāmatvedības sistēmas (ABAC–EDF) ieviešanu 2009. gada februārī un uzsver to, ka EAF 2009. gada pārskati pirmo reizi sagatavoti, izmantojot ABAC-EDF sistēmu; norāda, ka jaunā grāmatvedības sistēma ļauj samazināt manuāli veicamo korekciju skaitu un pilnveidot grāmatvedības vidi;

16.

norāda, ka EuropeAid veikto ex post pārbaužu laikā bieži tika konstatētas reģistrēšanas kļūdas (līguma veids, līguma sākuma un beigu datums); vienlaikus atgādina, ka EuropeAid centrālie dienesti 2009. gada beigās izveidoja arī departamentu, lai pārraudzītu CRIS reģistrētās informācijas kvalitāti, kam vēl vairāk jāuzlabo to datu ticamība, kurus izmanto, gatavojot gada pārskatus; vēlas saņemt informāciju par šajā jomā paveikto;

Darījumu pareizība

17.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta uzskata – astotā, devītā un desmitā EAF pārskatos atspoguļotie ieņēmumi, saistības un maksājumi 2009. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi (ticamības deklarācijas VIII punkts); tomēr pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta vērš īpašu uzmanību uz biežajām skaitļos neizsakāmajām kļūdām, kas atklājās saistībās un maksājumos, bet nav iekļautas kopējā kļūdu novērtējumā; atgādina – pat tad, ja EuropeAid pārraudzības un kontroles sistēmas gadu gaitā ir tikušas ievērojami uzlabotas, EuropeAid pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā, pēc Revīzijas palātas atzinuma, ir tikai daļēji efektīvas; tādēļ sagaida no Komisijas pastāvīgu pārraudzību un pieprasa ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai atrisinātu iepriekš minētās problēmas;

18.

norāda, ka atklātās kļūdas skar atbilstību iepirkuma noteikumiem, tiesību aktos noteiktos līgumu parakstīšanas termiņus un noteikumus par obligātajām garantijām; norāda – attiecībā uz budžeta atbalsta saistībām Revīzijas palāta konstatēja, ka, ņemot vērā Komisijas dinamisko pieeju Kotonū nolīguma interpretācijai (18), EuropeAid ir rīkojies atbilstoši minētā nolīguma prasībām; pieņem zināšanai Komisijas apgalvojumu, ka neviens maksājums nav veikts bez finanšu garantijām;

19.

norāda, ka projektu maksājumos atklāto un skaitļos izsakāmo kļūdu galvenie veidi ir šādi: a) precizitātes kļūdas – aprēķina kļūdas; b) reālas pastāvēšanas kļūdas – nav faktūrrēķinu vai citu apliecinošu dokumentu par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm; c) attiecināmības kļūdas – izdevumi bijuši ārpus īstenošanas perioda vai saistīti ar darījumiem, kas nav paredzēti līgumā, nepamatots PVN maksājums vai obligāto sankciju nepiemērošana; norāda, ka skaitļos neizsakāmās kļūdas galvenokārt attiecās uz neatbilstību spēkā esošajiem noteikumiem par banku garantijām un nepareizi aprēķinātiem avansa maksājumiem, kuri līgumslēdzējiem ir jāatmaksā; tomēr norāda uz Komisijas piezīmi, kurā uzsvērts, ka visas kļūdas, aprēķinot avansa maksājumus, kuri ir jāatmaksā, tikušas izlabotas pirms līguma izbeigšanās; neraugoties uz to, aicina Komisiju uzlabot ex ante pārbaudes, lai novērstu šādas kļūdas un iespējamos zaudējumus saistībā ar bankas garantiju noteikumu neievērošanu;

Īstenotājorganizāciju uzraudzība

20.

atzinīgi vērtē EuropeAid un pārstāvniecību centienus novērst dažādas nepilnības, kas joprojām pastāv saistībā ar finansēšanas procedūrām, kā arī īstenotājorganizāciju, pārraudzītāju un valsts kredītrīkotāju kontroli; aicina EuropeAid nākotnē pielikt lielākas pūles šajās jomās; atgādina arī par Revīzijas palātas ieteikumiem, ka EuropeAid arī turpmāk jācenšas panākt, lai pārstāvniecības izsmeļoši un laikus reģistrētu datus CRIS Audit sistēmā (19);

21.

pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka pārstāvniecību īstenotā pārvaldība un pārraudzība ir tikai daļēji efektīva; pauž nožēlu, ka lielākajai daļai valsts kredītrīkotāju saņēmējvalstīs trūkst veiktspējas – kālab pārbaudes bijušas slikti dokumentētas un neefektīvas –, kā arī par īstenotājorganizāciju un pārraudzītāju ieviesto finansēšanas procedūru un pārbaužu nepilnībām; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka pārstāvniecību resursi ir ierobežoti, kas bieži vien tām neļauj īstenot atsevišķus pasākumus; aicina Komisiju nekavējoties novērst šo problēmu;

Revīzijas Palātas Īpašais ziņojums Nr. 18/2009

22.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2009 par EAF atbalsta efektivitāti reģionālās ekonomikas integrācijai Austrumāfrikā un Rietumāfrikā un tās veikto rūpīgo analīzi, paužot nožēlu par tajā konstatēto neapmierinošo stāvokli; tomēr izsaka bažas par komplementaritātes trūkumu starp Komisijas reģionālo stratēģiju un dalībvalstu sadarbības stratēģiju un uzsver, ka reģionālās stratēģijas un dalībvalstu sadarbības stratēģijas saskaņošanai ir būtiska nozīme, lai sniegtais atbalsts būtu efektīvāks;

23.

pauž dziļas bažas par reģionālo organizāciju nepietiekamo absorbcijas spēju; mudina Komisiju reģionālo stratēģiju termiņa vidusposma pārskatā, ko paredzēts veikt 2011. gada pirmajā pusgadā, ņemt vērā situāciju reģionālās sadarbības jomā un īpašu uzmanību pievērst atvēlēto summu iespējamai pārskatīšanai;

24.

tomēr uzskata par nepieņemamu, ka Revīzijas palātai nebija iespējams izvērtēt vairākus finansētos projektus, jo tā nav saņēmusi pienācīgus ziņojumus;

25.

uzskata, ka katrā reģionālajā organizācijā vajadzētu īpaši norīkot pārstāvniecības vadītāju, kas pārstāvētu Savienību, un Savienības pārstāvniecības jāpilnvaro apspriest iespēju pievienoties dažādām reģionālajām grupām;

26.

uzsver, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2009 EAF atbalsts reģionālās ekonomikas integrācijai Austrumāfrikā un Rietumāfrikā, kam ir atvēlēta ievērojama daļa, proti, vairāk nekā 50 %, no EAF līdzekļiem, ir novērtēts tikai kā daļēji efektīvs; prasa Komisijai pirms 2010. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras ziņot Parlamentam par veiktajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta prasībām, kas iekļautas 2010. gada 5. maija rezolūcijā (20), kura pievienota lēmumam par septītā, astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda budžeta izpildes apstiprināšanu; turklāt atzinīgi novērtētu pilnu pārskatu ar norādēm uz to, kuri no minētajiem pasākumiem ir efektīvi īstenoti attiecīgajos reģionos;

27.

atzīst, ka reģionālās ekonomikas integrācija var radīt izaugsmi un nodarbinātību jaunattīstības valstīs un tādējādi veicināt nabadzības samazināšanos; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka šai jomai atvēlētais Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējums konkrētajā pārskata periodā ir palielināts vairāk nekā divas reizes;

28.

pauž nožēlu, ka EAF atbalsts reģionālajai integrācijai tomēr nav bijis pilnībā efektīvs, galvenokārt šādu iemeslu dēļ – Āfrikas valstu varas iestādēm trūkst administratīvās spējas, vairāku Āfrikas reģionālo ekonomikas organizāciju sastāvā ir vieni un tie paši dalībnieki, un tādēļ tiek darīts divkāršs darbs un nevajadzīgi tērēti līdzekļi, kā arī Komisijas pārstāvniecības nenodrošina pietiekamu atbalstu un koordināciju, jo tām trūkst resursu;

29.

attiecīgi aicina Komisiju enerģiskāk sekmēt Austrumāfrikas un Rietumāfrikas reģionālo ekonomikas organizāciju un to struktūru administratīvās spējas veidošanu, cita starpā arī sniedzot atbalstu valstu parlamentiem un vietējai pilsoniskajai sabiedrībai, un veicināt reģionālo bloku konverģenci, kas ar laiku ļautu izskaust vienlaicīgu dalību vairākās reģionālajās organizācijas, tomēr pienācīgi ievērojot ar šo procesu saistītās partnervalstu intereses;

30.

aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu atvēlēt vairāk līdzekļu tam, lai Savienības pārstāvniecības varētu efektīvāk vadīt reģionālās integrācijas procesus, un nodrošināt, ka reģionālās un valstu programmas ir labāk koordinētas un saskaņotas;

31.

uzstāj, ka Savienībai nevajadzētu steidzināt Āfrikas valstis ātrāk parakstīt ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN) vai likt tām parakstīt EPN ar plašāku darbības jomu, nekā šīs valstis to vēlētos, un ka Savienībai nevajadzētu graut pastāvošās reģionālās grupas, ar atsevišķām valstīm vienojoties par EPN;

32.

uzstāj, ka, piešķirot finansējumu mazākām valstīm, it sevišķi vismazāk attīstītajām valstīm, ir jāpievērš lielāka uzmanība ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, piemēram, izmantojot labklājības radīšanas mehānismus, lai samazinātu atkarību no reģionālajām ekonomikas “lielvalstīm”, piemēram, no Nigērijas Rietumāfrikā; aicina Komisiju arī turpmāk finansēt reģionālās programmas jeb tā dēvētās ĀKK iekšējās programmas, kurās piedalās vairākas vai visas attiecīgā reģiona valstis;

Uzkrāto procentu izlietojums

33.

nepiekrīt tam, ka EAF kontos uzkrātos procentus (ieskaitot 2001.–2007. gadam atvēlēto līdzekļu pārvedumus) aptuveni EUR 34 000 000 apmērā izmanto personāla izmaksu segšanai, bet uzskata, ka tos vajadzētu izmantot tikai projektu un programmu izdevumiem; prasa Komisijai paskaidrot tās iepriekš īstenoto politiku un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus nekavējoties grozīt spēkā esošo regulējumu saskaņā ar šo principu;

Budžeta atbalsts

34.

atgādina, ka Parlamentam, vērtējot budžeta atbalstu, vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai riska faktoriem, bet arī ieguvumiem, kā arī alternatīvo atbalsta sniegšanas veidu riska faktoriem, un priekšrocībām; pieprasa Komisijai informāciju par to, kādos gadījumos nospraustie ES budžeta atbalsta mērķi ir sasniegti un saņēmējvalstīm, kurās radušās raksturīgas problēmas;

35.

apzinās, ka budžeta atbalsts ir pretrunīgi vērtējams attīstības instruments, kam piemīt tādas priekšrocības kā zemas darījumu izmaksas, lielāka iesaistīšanās un aktīvāks dialogs starp partneriem un līdzekļu devējiem, tajā pašā laikā pastāv līdzekļu piesavināšanās un nevēlamas izmantošanas risks, ja saņēmējvalstis nepietiekami pārredzami, atbildīgi un efektīvi pārvalda publiskās finanses; uzsver, ka budžeta atbalsts nav labākais risinājums visos gadījumos un to nevajadzētu uzskatīt par vienīgo iespēju;

36.

atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1905/2006 (21) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu budžeta palīdzību var piešķirt tad, ja partnervalsts publisko izdevumu pārvaldība ir pietiekami pārskatāma, droša un efektīva; šajā sakarībā pauž bažas par nelietderīgu un neefektīvu publisko izdevumu risku, ko var radīt atbilstības kritēriju “dinamiskā interpretācija” no Komisijas puses; aicina Komisiju arī turpmāk censties pienācīgi pamatot savus lēmumus par atbilstību budžeta atbalsta piešķiršanas kritērijiem un nodrošināt, lai visi finansēšanas nolīgumi veidotu pilnīgu un skaidru atskaites sistēmu, kas ļauj novērtēt maksāšanas nosacījumu ievērošanu;

37.

pauž nožēlu par biežajām kļūdām budžeta atbalsta maksājumos (35 %); atkārtoti aicina noteikt pārredzamākus un objektīvākus budžeta atbalsta saņemšanas kritērijus un atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu Komisijai, ka tai jānodrošina, lai “būtu skaidri formulēti rādītāji, mērķi, aprēķina metodes un avoti, kas ļauj pārliecināties par atbilsmi šiem nosacījumiem” (22); aicina Komisiju pastiprināt revīzijas un uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmas, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1905/2006 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem veikt uzraudzību un ziņot par to, cik lielā mērā šie kritēriji tiek ievēroti;

38.

atzinīgi vērtē Zaļās grāmatas publicēšanu par trešām valstīm sniegtā ES budžeta atbalsta nākotni (COM(2010) 0586), bet pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta iepriekšējiem aicinājumiem, Komisija nav sagatavojusi gada pārskatu par budžeta atbalsta izmantošanu, kurā būtu iekļauta noderīga, plaša, ticama, analītiska un vērtējoša informācija par plānoto un izmaksāto budžeta atbalstu, līdzekļu devēju nospraustajos mērķos un valstu stratēģijā paredzēto rezultātu sasniegšanu, papildu nosacījumu pastāvēšanu un to kvalitāti, dialoga efektivitāti, stāvokli līdzekļu devēju rīcības saskaņošanas jomā, papildus palielināto veiktspēju un šādas veiktspējas palielināšanas sekām, uzlabojumiem valstu sistēmās, atbildīgajām iestādēm, publisko finanšu pārvaldības iestādēm, uzraudzības un vērtēšanas iestādēm, nepareizi aprēķinātām izdevumu summām un šo pārkāpumu apmēriem, kā arī par pārbaudēs un revīzijās atklāto sistēmisko un nesistēmisko pārkāpumu analīzi un veiktiem koriģējošiem pasākumiem;

39.

atgādina, ka Parlamenta pienākums attiecībā uz budžeta atbalstu ir prasīt atbildību no Komisijas par izdevumu lietderību un ka budžeta atbalsts ir palīdzības instruments, kuram vajadzīga parlamentārās uzraudzības paradigmas maiņa, ieguldījumu kontroli aizstājot ar sasniegto rezultātu un faktiski padarītā pārbaudi, tādējādi nodrošinot, ka atbalstam piešķirtās apropriācijas sniedz labumu saņēmējvalsts iedzīvotājiem;

40.

uzskata, ka budžeta atbalsta vadlīniju pārskatīšanas gaitā Komisijai īpaša uzmanība jāpievērš pārraudzības un kontroles sistēmām; sagaida, ka Komisija uzlabos pārraudzību un gada ziņojumu sagatavošanu par atbilstības kritēriju ievērošanu; atgādina, ka uz veiktspējas uzlabošanas projektiem, kuros izmanto budžeta atbalstu, attiecina to pašu pārraudzības un kontroles sistēmu, ko piemēro visiem pārējiem revidējamiem projektiem;

41.

atgādina, ka salīdzinājumā ar astoto un devīto EAF desmitajā EAF ievērojami palielinājies to lēmumu īpatsvars, kuri skar kumulatīvo finansējumu, kas izskaidrojams ar budžeta atbalstu un strukturālo pielāgošanu; pauž bažas par šīm izmaiņām;

42.

atgādina Revīzijas palātas konstatējumus 2009. finanšu gada pārskatā par EAF, kuros teikts, ka budžeta atbalsta maksājumos ļoti bieži sastopamas skaitļos neizsakāmas kļūdas un ka “galvenais izskaidrojums ir tāds, ka pārstāvniecību sagatavotajos publisko finanšu pārvaldības novērtējuma ziņojumos nebija izskaidroti ne kritēriji, kuri jāpiemēro, novērtējot padarīto […] vai sasniegto, ne iemesli, kāpēc reformu programmu nevarēs īstenot saskaņā ar saņēmējvalsts plānu” (23); mudina Komisiju vēl rūpīgāk novērtēt budžeta atbalstu un turpmāk padarīt līdzekļu izmaksāšanas kārtību stingrāku;

43.

aicina Komisiju nodrošināt, lai īpašajos nosacījumos, kas saistīti ar maksājuma mainīgās daļas izmaksu atkarībā no rezultātiem, būtu skaidri formulēti rādītāji, mērķi, aprēķina metodes un avoti, kas ļauj pārliecināties par atbilsmi šiem nosacījumiem, un lai pārstāvniecību pārskati sniegtu strukturētus un dokumentētus pierādījumus tam, kā ir uzlabojusies publisko finanšu pārvaldība, nosakot skaidrus kritērijus, kas jāpiemēro uzlabojumu novērtēšanai, kritērijus, lai novērtētu, vai ir panākta virzība uz priekšu un kādu iemeslu dēļ reformu programmu nevarēja īstenot saskaņā ar plānu;

44.

aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai apkarotu korupciju saņēmējvalstīs, uzturot ciešu dialogu ar partnervalstu valdībām par korupcijas jautājumiem un izmantojot proaktīvu pieeju, lai ieviestu vajadzīgās sistēmas un nepieciešamības gadījumā paredzētu sankcijas; uzskata, ka vajadzētu pārskatīt līdzekļu piešķiršanu, ja neizdosies panākt šādu sadarbību un ja nevarēs saņemt garantijas, ka korupcijas apkarošanas sistēmu darbība pamatā ir efektīva;

45.

atkārtoti pauž uzskatu, ka nepieciešams iesaistīt partnervalstu parlamentus, pilsonisko sabiedrību un pašvaldības, lai nodrošinātu patiesu ieinteresētību šajā procesā, un atkārtoti aicina Komisiju netaupīt pūles, lai uzlabotu minēto struktūru dialogu visos plānošanas posmos;

46.

mudina Komisiju palīdzēt partnervalstīm attīstīt parlamentāro kontroli un revīzijas iespējas, kā arī iesaistīt valstu parlamentus un partnerus no vietējās pilsoniskās sabiedrības šo valstu attīstības stratēģijas izstrādē;

47.

aicina attiecīgās Parlamenta komitejas izveidot tiešus kontaktus ar tādām pašām komitejām ĀKK saņēmējvalstu parlamentos, lai veicinātu un atbalstītu to nozīmi, nodrošinot atbalsta efektivitāti ar parlamentārās uzraudzības palīdzību;

48.

mudina Komisiju nodrošināt to darbību lielāku atpazīstamību, ko Savienība finansē aizjūras teritorijās;

Saņēmējvalstu paziņojums par informācijas sniegšanu

49.

vēlreiz atgādina savu nostāju, ka, sniedzot attīstības palīdzību kopumā un jo īpaši budžeta atbalstu, būtu jāparedz ex ante paziņojums par informācijas sniegšanu, kuru sagatavo saņēmējvalsts valdība un paraksta tās finanšu ministrs un kurš attiecas uz problēmām, kas skar saņēmējvalsts pārvaldības un atbildības struktūru;

Cilvēkresursi

50.

ir ārkārtīgi nobažījies par to, ka brīvas darba vietas trešo valstu pārstāvniecībās tiek uzskatītas par būtisku risku (24) un ka ierobežotie līdzekļi, darbinieku trūkums un liela darbinieku mainība ievērojami traucē Komisijai efektīvi izlietot EAF līdzekļus, it īpaši saistībā ar projektu pārvaldību, apmācību, uzraudzību un uzticami un laikus veiktām revīzijām; tādēļ sagaida, ka Eiropas Ārējās darbības dienests uzskatīs par prioritāti visu pārstāvniecību nodrošināšanu ar pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, jo īpaši ar ekspertiem attīstības jomā;

EuropeAid

51.

pauž nožēlu sakarā ar Revīzijas palātas secinājumu, ka EuropeAid pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi nodrošināja maksājumu pareizību, lai gan tā novērtējusi EuropeAid centrālo dienestu kredītrīkotāju veiktās ex ante pārbaudes kā efektīvas;

52.

atgādina Komisijai, ka:

—	saistībā ar plānoto vispārējās kontroles stratēģijas pārskatīšanu EuropeAid vajadzētu izstrādāt galveno rādītāju, kas piemērojams neizlaboto kļūdu radīto finansiālo seku aprēķināšanai pēc visām veiktajām pārbaudēm,

—	saistībā ar šo pārskatīšanu EuropeAid vajadzētu novērtēt dažādu pārbaužu, proti, darījumu ex post kontroles sistēmas, izmaksu lietderību, un izvērtēt statistiski reprezentatīvas slēgto projektu izlases ikgadējās revīzijas vajadzību un iespējamību,

—	attiecībā uz budžeta atbalstu EuropeAid vajadzētu skaidri definēt ar maksājumiem saistītos īpašos nosacījumus un panākt, lai pārstāvniecību pārskatos būtu strukturēti un dokumentēti pierādījumi tam, kā ir uzlabojusies publisko finanšu pārvaldība;

Ieguldījumu mehānisms

53.

ļoti atzinīgi vērtē to, ka 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā EIB pirmo reizi Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iesniedza gada pārskatu par ieguldījumu mehānisma izmantošanu un sagatavoja izsmeļošas atbildes uz komitejas locekļu uzdotajiem rakstiskajiem un mutiskajiem jautājumiem; pieprasa EIB turpmākos gados noslēgt pamatnolīgumu ar Parlamenta komiteju, kas ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, tajā norādot, kāda informācija EIB ir jāsniedz;

54.

sagaida apstiprinājumu no EIB, ka tās finansētie projekti nepārklājas ar Komisijas finansētajiem, un uzskata par nepieciešamu (kā Budžeta kontroles komitejas sanāksmē 2011. gada 25. janvārī norādīja EIB ģenerāldirektore, kas atbild par darījumiem ārpus ES) ievērojami uzlabot koordināciju starp EIB un Komisiju; šaubās par to, cik pamatota ir EIB darbinieku norīkošana darbā ES pārstāvniecībās; sagaida, ka līdz 2011. gada septembrim saņems no abām iestādēm vienotu ziņojumu par ciešāku sadarbību un kopīgi apstiprinātajām procedūrām, cita starpā analīzi par iespējamo vajadzību norīkot EIB darbiniekus darbam pārstāvniecībās;

55.

aicina EIB pirms projektu apstiprināšanas ļoti rūpīgi pārliecināties, ka ir notikusi vajadzīga sabiedriskā apspriešana vietējā līmenī par to projektu attīstības aspektiem, kuriem piešķirama ES garantija, cita starpā par finanšu starpnieku veiktspēju, izmantojot aizdevumus, ko EIB piešķir saistībā ar minētajiem aspektiem; uzskata, ka, izsniedzot aizdevumus jaunattīstības valstīs, EIB vajadzētu stingri ievērot pienācīgu rūpību saskaņā ar standartprocedūrām un starptautisko paraugpraksi, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nepieļautu terorisma finansēšanu;

56.

vēlreiz aicina EIB galveno uzmanību pievērst rezultātiem un sniegt pilnīgu, svarīgu un objektīvu informāciju par faktiski padarīto, noteiktajiem mērķiem, sasniegtajiem mērķiem un iespējamo noviržu iemesliem, kā arī par veiktajiem novērtējumiem un sniegt novērtējuma rezultātu kopsavilkumu;

57.

atzinīgi vērtē to, ka EIB pašlaik, šķiet, ir gatava pievērst lielāku uzmanību ziņošanai par sasniegtajiem rezultātiem un ka 2010. gada pārskatā par ieguldījumu mehānismu, kura sagatavošana tuvojas beigām, rezultātiem tiks pievērsta lielāka uzmanība nekā 2009. gadā; uzskata – tas ir pozitīvi vērtējams solis, ka EIB pašlaik izstrādā rādītājus sasniegto rezultātu novērtēšanai attīstības jomā, kurus varētu ieviest 2011. gada otrajā pusē;

58.

sagaida, ka nākamajam EIB gada pārskatam būs drīzāk praktiska, nevis teorētiska ievirze, jo īpaši attiecībā uz dažādās programmās un darbībās sasniegtajiem rezultātiem, kuras finansētas, izmantojot ieguldījumu mehānismu;

59.

prasa EIB sniegt papildu informāciju par krāpnieku “melno sarakstu”, ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami dokumentiem, kurus izskata; atzinīgi vērtē EIB pausto gatavību izveidot krāpšanas apkarošanas vienību un cer regulāri saņemt informāciju par tās izveidošanas gaitu;

60.

pauž izbrīnu par EIB paziņojumu, ka praktiski nav konstatēti krāpšanas mēģinājumi saistībā ar EIB veiktajām darbībām, izmantojot ieguldījumu mehānismu;

61.

uzskata, ka nepieciešams veikt visu EIB finansēto projektu vispārēju revīziju jaunattīstības valstīs, neaprobežojoties tikai ar svarīgiem projektiem, kā arī noskaidrot kopējās apropriācijas un garantijas, kuras EIB ir jānoraksta zaudējumos;

62.

aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt un pārbaudīt ieguldījumu mehānisma izmantošanu, lai nodrošinātu tam kā attīstības instrumentam noteikto mērķu sasniegšanu, un par saviem secinājumiem regulāri informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju.

(1) OV C 303, 9.11.2010., 243. lpp.

(2) OV C 303, 9.11.2010., 253. lpp.

(3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(4) OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.

(5) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. un OV L 324, 7.12.2001., 1. lpp.

(6) OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp.

(7) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(8) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(9) OV L 252, 25.9.2010., 39. lpp.

(10) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(11) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(12) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(13) Komisijas deklarācija par DCI 5. pantu, Komisijas 2006. gada 24. oktobra paziņojuma Eiropas Parlamentam (COM(2006) 628) pielikums.

(14) Revīzijas palātas 2009. gada pārskats par EAF, IX punkts.

(15) Revīzijas palātas 2009. gada pārskats par EAF, 30. punkts.

(16) Revīzijas palātas 2009. gada pārskats par EAF, 5. punkts.

(17) Revīzijas palātas 2009. gada pārskats par EAF, 3. punkts.

(18) Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 2/2005 par budžeta atbalstu, ko no Eiropas Attīstības fonda sniedz Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm, 28. un 29. punkts (OV C 249, 7.10.2005., 1. lpp.).

(19) Revīzijas palātas 2009. gada pārskats par EAF, 54. punkts.

(20) OV L 252, 25.9.2010., 109. lpp.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

(22) Revīzijas palātas 2009. gada pārskats par EAF, 55. punkts.

(23) Revīzijas palātas 2009. gada pārskats par EAF, 25. punkts.

(24) Revīzijas palātas 2009. gada pārskats par EAF, 40. punkts.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/123

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par kontu slēgšanu saistībā ar 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi

(2011/565/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2010) 650) un Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2010) 1437 un SEC(2010) 1438), kas pievienoti šim ziņojumam,

—	ņemot vērā 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2009. finanšu gadu (COM(2010) 402 – C7-0220/2010),

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 29. aprīļa gada pārskatu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2009. gadā,

—	ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2010) 319),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2009. finanšu gadā, ar Komisijas atbildēm (1),

—	ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (2), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 10/2008 par Eiropas Kopienas sniegto atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai Subsahāras Āfrikā,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2009 par EAF atbalsta efektivitāti reģionālās ekonomikas integrācijai Austrumāfrikā un Rietumāfrikā,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda darbību īstenošanu 2009. finanšu gadā (05469/2011– C7-0050/2011, 05472/2011– C7-0049/2011, 05473/2011– C7-0048/2011),

—	ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuru 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū (3) un 2005. gada 25. jūnijā – Luksemburgā (4),

—	ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju) (5), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2007/249/EK (6),

—	ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai (7),

—

—	ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju (9), kas pievienota Parlamenta lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras, un jo īpaši tās 268. līdz 274. punktu,

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un LESD 319. pantu,

—	ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai (10),

—	ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro devītajam Eiropas Attīstības fondam (11),

—	ņemot vērā 142. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam (12),

—	ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un 77. panta trešo ievilkumu, kā arī VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0140/2011),

1.	konstatē, ka 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda galīgie gada pārskati ir tādi, kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskata 2. tabulā;

2.	apstiprina kontu slēgšanu saistībā ar 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 303, 9.11.2010., 243. lpp.

(2) OV C 303, 9.11.2010., 253. lpp.

(3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(4) OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.

(5) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. un OV L 324, 7.12.2001., 1. lpp.

(6) OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp.

(7) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(8) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(9) OV L 252, 25.9.2010., 39. lpp.

(10) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(11) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(12) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/125

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/566/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (3), un jo īpaši tās 14. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0119/2011),

1.	sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei apstiprinājumu par Centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 119. lpp.

(3) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 119. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (3), un jo īpaši tās 14. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0119/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādījusi – tā guva pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei apstiprinājumu par Centra 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—

norādīja uz Revīzijas palātas 2006. gada ziņojumā iekļauto konstatējumu, ka 2006. gadam uzkrātais budžeta līdzekļu pārpalikums bija EUR 16 900 000, ka 2007. gadā Centrs saviem klientiem bija paredzējis atmaksāt EUR 9 300 000 un ka 2008. gadā pārpalikums bija EUR 26 700 000; piekrita Revīzijas palātas viedoklim, ka šāds pārpalikuma uzkrājums liecina par to, ka Centra izmantotā tulkojumu izcenošanas metode nav pietiekami precīza,

—	aicināja Komisiju un Centru censties ātri atrisināt strīdu par iemaksām darbinieku pensiju programmā;

C.	tā kā Centra 2009. gada budžets bija EUR 62 630 000, t. i., par 4,48 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

Darbības rādītāji

atzinīgi vērtē Centra ieceri veikt 2008.–2012. gada stratēģijas vidusposma pārskatīšanu; tomēr aicina Centru arī turpmāk uzlabot savas darbības vērtējumu, pilnveidojot saiknes starp stratēģiskajiem pasākumiem un darba programmā paredzētajiem pasākumiem un pārskatot darbības uzraudzībai paredzētos rādītājus, lai ievērotu SMART kritērijus;

norāda, ka 2009. gadā Centrs palielināja savu ES iestādēm sniegto pakalpojumu apjomu (iztulkotu lapu ziņā) par 41 % salīdzinājumā ar 2008. gadu;

pauž gandarījumu par to, ka Centrs Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumam pievienotajā tabulā ir salīdzinājis 2008. gada un 2009. gada veikumu, kas ļauj budžeta izpildes apstiprinātājiestādei labāk izvērtēt tā darbību pa gadiem;

Finanšu pārvaldība

aicina Centru regulāri piemērot tā finanšu noteikumu 8.2. pantu, kurā ir teikts, ka “saistību apropriācijas sedz visas to juridisko saistību izmaksas, kas radušās kārtējā saimnieciskā gada laikā”;

Budžeta pārpalikums, kas ir pretrunā Centra izveides regulai

prasa Centram veikt efektīvākus pasākumus, lai novērstu nemitīgo budžeta pārpalikuma pieaugumu; konstatē, ka jau vairāku gadu garumā Centrs ir uzkrājis budžeta pārpalikumu, kas ir pretrunā Regulai (EK) Nr. 2965/94, un šis pārpalikums 2009. gada sasniedza EUR 24 000 000, 2008. gadā – EUR 26 700 000, 2006. gadā – EUR 16 900 000, 2005. gadā – EUR 10 500 000 un 2004. gadā – EUR 3 500 000; norāda, ka šis pārpalikums galvenokārt saistīts ar neprecizitāti, plānojot no Centra klientiem saņemtos tulkošanas pieprasījumus;

tomēr atzinīgi vērtē Centra iniciatīvu 2009. gadā saviem klientiem atmaksāt EUR 11 000 000; uzsver, ka šādā pašā veidā 2007. gadā Centrs saviem klientiem jau bija atmaksājis EUR 9 300 000;

Pensiju iemaksas Komisijas pensiju programmā

konstatē, ka 2010. gada 12. februārī Eiropas Savienības Tiesa nolēma, ka Komisijas apelācija (T-456/07) (6) ir acīmredzami nepieņemama – tajā bija prasība Centram veikt savu daļu maksājumu Kopienu pensiju programmā par 1998.–2005. budžeta gadu;

pauž gandarījumu, ka Centrs ir centies rast mierizlīgumu konfliktā ar Komisiju, izmantojot daļu no sava budžeta pārpalikuma (EUR 18 300 000), lai veiktu darba devēja iemaksas Komisijas pensiju programmā;

Grāmatvedības sistēma

mudina Centru nodrošināt tās grāmatvedības sistēmas pienācīgu apstiprināšanu, kas ir jāizmanto grāmatvedim; atgādina – ja nav apstiprināta grāmatvedības sistēma, tas nozīmē, ka Centrs uzņemas atbildību par sava grāmatveža deklarāciju Centra gada darbības pārskatā;

10.

aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti, lai pilnā mērā sāktu izmantot ABAC grāmatvedības sistēmu; atgādina Centram, ka tam nav nepieciešamo speciālistu, kas prastu rīkoties ar SI2 – Centra finanšu operāciju nepārtrauktība var tikt nopietni apdraudēta, kamēr nebūs sākusi darboties ABAC sistēma;

Cilvēkresursi

11.

aicina Centru iekļaut informāciju par darba aprakstā minētajām sensitīvām funkcijām un uzskaitīt visus piemērojamos preventīvos kontroles pasākumus;

12.

mudina Centru atjaunināt apmācības īstenošanas pasākumus un šim nolūkam noteikt jaunu grafiku; atbalsta Centra centienus efektīvi uzraudzīt apmācības kvalitāti;

Iekšējā revīzija

13.

pieņem zināšanai, ka Centrs budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ir iesniedzis Centra direktores sagatavotu ziņojumu, kurā atbilstoši pamata Finanšu regulas 72. panta 5. punktam ir īsumā izklāstīts Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) ieteikumu saturs; tomēr aicina Centra direktori sniegt konkrētu informāciju par IRD formulēto ieteikumu saturu;

14.

pieņem zināšanai, ka IRD veica revīziju par uzraudzību un 2009. gada ticamības deklarācijas pamatā esošajiem elementiem; rosina Centru arī turpmāk pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu, uzraudzības sistēmu un ticamības deklarācijas izstrādes procesu;

15.

aicina Centru izstrādāt arī visaptverošu rakstisku procedūru, kurā būtu noteikti Centra uzdevumi, termiņi un darbu plūsma saistībā ar iekasēšanas rīkojumu sagatavošanas, apstiprināšanas un iegrāmatošanas kārtību par darījumiem, kas veikti ar klientiem;

16.

saistībā ar lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajiem citiem horizontāla rakstura konstatējumiem norāda uz 2011. gada 10. maija rezolūciju (7) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 119. lpp.

(6) Krājums, 2010., II-00183. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lappusi).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/129

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/567/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (3), un jo īpaši tās 14. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0119/2011),

1.	apstiprina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 119. lpp.

(3) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 130. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/130

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/568/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (3), un jo īpaši tās 12.a pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0106/2011),

1.	sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 130. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs),

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (3), un jo īpaši tās 12.a pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0106/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi – tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu par 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā

—	vērsa uzmanību uz to, ka Centrs ir atkal pārnesis apropriācijas uz nākamo gadu (25 % no maksājumu apropriācijām, t. i., EUR 1 400 000),

—	uzsvēra, ka tas liecina par nepilnībām plānošanā un pamatdarbībām paredzēto diferencēto apropriāciju uzraudzībā;

C.	tā kā Centra 2009. gada budžets bija EUR 18 530 000, t. i., par 1 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

Darbības rādītāji

norāda, ka Revīzijas palāta ir apstiprinājusi – gada pārskati par budžetu EUR 18 500 000 apmērā ticami atspoguļo Centra finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī un Centra 2009. finanšu gadā veiktās darbības un naudas plūsmas atbilst tā finanšu noteikumiem;

pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palāta ir atzinusi Centra 2009. finanšu gada pārskatiem pakārtotos darījumus par likumīgiem un pareiziem; atzinīgi vērtē Centra ieceri 2011. gadā ieviest Ganta diagrammas visām galvenajām pamatdarbībām; atgādina Centram, ka šīs diagrammas ļauj ātri konstatēt, cik daudz laika katrs darbinieks ir pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un veicina uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu;

pauž atzinību Centram par to, ka 2009. gadā ir ieviesta rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēma, kas piemērojama vidēji ilgam laikposmam (2009–2011) noteiktajām Centra prioritātēm un Centra gada darbības programmai, un ka ir izveidota rezultatīvo rādītāju pamatsistēma, kura nodrošina paveiktā darba pārraudzību, kā arī izpildes, rezultātu un ietekmes mērīšanu; jo īpaši uzsver, ka ieviestā rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēma palīdz Centram pārvaldīt un novērtēt Centra darbības ietekmi un to, cik šī darbība ir rezultatīva, efektīva un atbilstīga; turklāt uzskata, ka šo sistēmu varētu izmantot arī turpmākiem uzlabojumiem attiecībā uz budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām un maksājumu apropriāciju ciešākai uzraudzībai, kas ļautu izvairīties no to pārnešanas;

aicina Centru tabulā, kas pievienojama nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam, precīzi salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt Centra darbību no gada gadā;

pauž interesi par Centra sadarbību ar Norvēģiju un Islandi un ņem vērā, ka Centrs ir izstrādājis plānu, kas ļautu Norvēģijas un Islandes iemaksu izlietojumu saskaņot ar Savienības subsīdijas izlietojumu un kas līdz 2013. gadam būtu jāīsteno;

Cilvēkresursi

konstatē, ka Centrs ir mainījis personāla darbā pieņemšanas kārtību, ņemot vērā Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumā Centram pausto aicinājumu nodrošināt vēl lielāku pārredzamību; atzinīgi vērtē Centra iniciatīvu, ko tas īsteno kopš 2010. gada jūnija, proti, rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām paredzētie jautājumi tiek sagatavoti pirms kandidātu priekšatlases;

Pārnestās apropriācijas

vērš uzmanību uz to, ka Centrs ir pārnesis apropriācijas (31 % no administratīvajiem izdevumiem (II sadaļa)) un atcēlis maksājumu apropriācijas (24 % no kopējās pamatdarbībām paredzēto apropriāciju summas); tādēļ aicina Centru arī turpmāk uzlabot plānošanu un uzraudzību un rūpīgāk ievērot gada pārskata principu;

Budžeta pārvaldība

aicina Centru efektīvāk piemērot budžeta specifikācijas un pārredzamības principus; apstiprina, ka 2010. gada jūnijā Centrs informēja Valdi par visiem 2009. un 2010. gadā veiktajiem pārvietojumiem un kopš tā laika ir regulāri sniedzis Valdei informāciju par pārvietojumiem un ka jaunajā finanšu noteikumu īstenošanas kārtībā, ko Valde pieņēma 2010. gada decembrī, Centrs ir precizējis t. s. 10 % noteikumu;

Iekšējā revīzija

apstiprina, ka Centrs budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ir iesniedzis Centra direktora sagatavotu ziņojumu, kurā atbilstoši pamata Finanšu regulas 72. panta 5. punktam īsumā izklāstīts iekšējā revīzijas dienesta (IRD) ieteikumu saturs; tomēr aicina Centra direktoru sniegt precīzu informāciju par IRD 2008. gada 31. decembrī izdoto 15 ieteikumu saturu, kā arī par 14 jauno ieteikumu saturu, kurus IRD izdeva 2009. gada 31. decembrī;

10.

atzinīgi vērtē to, ka 2009. gadā Centrs ir izveidojis iepirkumam paredzētu tiešsaistes rīku, lai varētu labāk izstrādāt gada iepirkuma plānu un labāk uzraudzīt tā īstenošanu;

11.

norāda, ka 2009. gadā Centrs pilnībā atjaunināja saistību atcelšanas procedūru, tā cenšoties nodrošināt, lai aktīvu uzskaite būtu vēl labāk pārredzama; turklāt norāda, ka tajā pašā gadā Centrs sāka dokumentēt galvenos kontroles procesus; tādēļ aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

12.

atzinīgi vērtē to, ka Centrs ir pirmā aģentūra, kas 2009. gadā brīvprātīgi izmēģinājuma kārtībā veikusi revīziju attiecībā uz darba ētiskajiem aspektiem;

13.

norāda, ka lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu ir pievienoti arī horizontāla rakstura konstatējumi, kas iekļauti 2011. gada 10. maija rezolūcijā (6) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 124. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lappusi).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/134

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/569/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (2) un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (3), un jo īpaši tās 12.a pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0106/2011),

1.	apstiprina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 130. lpp.

(3) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 1. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/135

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/570/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 768/2005 (3), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, un it īpaši tās 36. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A7-0118/2011),

1.	sniedz Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 1. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 768/2005 (3), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, un jo īpaši tās 36. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A7-0118/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi – tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	vērsa uzmanību uz to, ka Aģentūrai ir jānovērš nepilnības pasākumu plānošanā, lai turpmāk budžeta izveides procedūras būtu pietiekami precīzas, un jācenšas novērst apropriāciju palielinājumu un/vai samazinājumu budžeta pozīcijās,

—	norādīja, ka Aģentūra nav izstrādājusi daudzgadu darba programmu;

C.	tā kā Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 10 100 000, t. i., par 18 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

Darbības rādītāji

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2010. gada 19. oktobrī pieņēma daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam; tādēļ uzsver šā dokumenta nozīmību, lai Aģentūra varētu veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus nolūkā īstenot savu stratēģiju un sasniegt izvirzītos mērķus;

vēlreiz aicina Aģentūru tabulā, kas pievienojama nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam, salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt Aģentūras darbību no gada gadā;

mudina Aģentūru uzlabot gada darbības programmu, iekļaujot tajā īpašus un kvantificējamus politiskos un darbības līmeņa mērķus un izstrādājot SMART rādītājus; vēl aicina Aģentūru noteikt galvenos darbības rādītājus attiecībā uz administratīvā atbalsta funkcijām;

papildus tam aicina Aģentūru izskatīt iespējas visu pamatdarbību plānošanā izmantot Ganta diagrammu, lai pārskata veidā sniegtu ieskatu attiecībā uz laiku, ko katrs darbinieks pavada, strādājot pie konkrēta projekta, un lai sekmētu uz rezultātu sasniegšanu orientētu pieeju; tāpēc prasa Aģentūrai informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

atgādina, ka Zivsaimniecības komitejas delegācija 2010. gada jūnijā apmeklēja aģentūru un kopumā bija ļoti apmierināta ar aģentūras darbību, jo īpaši ar kopīgo izvietošanas plānu īstenošanu;

Cilvēkresursi

aicina Aģentūru novērst kļūdas, kas pieļautas, plānojot pieņemšanu darbā; norāda, ka Revīzijas palāta darīja zināmu, ka tikai 44 no 55 plānotajām pagaidu darba vietām ir nokomplektētas (80 %);

Iekšējā revīzija

atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvu pārskatīt budžeta procedūras un ar tām saistītās finanšu ķēdes, iecelt kredītrīkotājus un ieguldīt darbinieku apmācībā par finanšu pārvaldību;

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2008. gadā ir izveidojusi Iekšējās revīzijas funkciju (Iekšējās revīzijas struktūru – IRS), lai palīdzētu Aģentūras izpilddirektoram un vadībai un konsultētu viņus attiecībā uz iekšējā riska kontroli, riska novērtējumu un iekšējo revīziju; norāda, ka Aģentūrai ir nevis pilnu laiku strādājoša IRS, bet gan tā ir kopīga ar Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), kas atrodas Lisabonā; šajā sakarībā atzīst, ka Aģentūra un EMSA2008. gada 17. jūnijā noslēdza līgumu par pakalpojumu līmeni; tādēļ uzskata šo kopīgo dienestu par paraugprakses paraugu, kas būtu jāīsteno arī citām aģentūrām;

atzīst, ka IRS 2009. gada veica divas revīzijas – vienu par iekšējās kontroles standartu īstenošanu un otru par maksājumu ciklu; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par IRS formulētajiem ieteikumiem un Aģentūras veiktajiem pasākumiem;

10.

mudina Aģentūras izpilddirektoru pilnībā veikt savu pienākumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei paredzētajā ziņojumā, kurā ir sniegts pārskats par Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ziņojumu, iekļaut visus formulētos ieteikumus (tostarp arī tos, ko, iespējams, Aģentūra varētu noraidīt) un minēt visus saistībā ar šiem ieteikumiem veiktos pasākumus; tāpēc aicina Aģentūras izpilddirektoru sniegt informāciju par četru IRD formulēto “ļoti svarīgu” ieteikumu saturu un Aģentūras rīcību;

11.

aicina Aģentūru pārbaudīt iekšējās kontroles sistēmu, lai pamatotu izpilddirektora gada ticamības deklarāciju, un pārbaudīt visas – gan administratīvās, gan izpildes – procedūras, pēc tam dokumentējot darbaplūsmu un galvenās pārbaudes; turklāt mudina Aģentūru izveidot riska pārvaldības funkciju, lai reģistrētu riskus un izstrādātu riska mazināšanas pasākumus;

12.

saistībā ar lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajiem citiem horizontāla rakstura konstatējumiem norāda uz 2011. gada 10. maija rezolūciju (6) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 128. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lappusi).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/139

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/571/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un it īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 768/2005 (3), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, un it īpaši tās 36. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un it īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A7-0118/2011),

1.	apstiprina Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 1. lpp.

(3) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 22. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/140

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/572/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (3) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi un jo īpaši tās 60. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0123/2011),

1.	sniedz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 22. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/200 (3) 8 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi un jo īpaši tās 60. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0123/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi – tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā

—	pauda nožēlu, ka 2008. gadā ikgadējo fiksēto maksu sistēmas radītie ieņēmumi būtiski pārsniedza sniegto pakalpojumu faktiskās izmaksas, un aicināja Aģentūru steidzami nākt klajā ar detalizētu plānu, kas nodrošinātu, lai turpmākajos gados tas vairs neatkārtotos,

—	vērsa uzmanību uz to, ka Aģentūra uz 2009. gadu pārnesusi ievērojamu darbības izdevumiem paredzēto apropriāciju summu (vairāk nekā EUR 53 000 000, kas ir 79 % no darbībai paredzētajām apropriācijām),

—	uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Aģentūra, plānojot savu turpmāko darbību, noteiktu SMART mērķus un RACER rādītājus, ar kuriem saskaņā varētu novērtēt paveikto,

—	pauda bažas par to, ka Aģentūras vajadzības, darbinieku skaits un finanšu noteikumi netiek savstarpēji saskaņoti, un jo īpaši par to, ka personāla atlases procedūras apgrūtina atbilstošas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu darbā;

C.	tā kā Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 92 500 000, t. i., par 6 % lielāks nekā 2008. gada budžets; tā kā rezerve ar maksām un atlīdzību saistītiem izdevumiem 2009. gadā bija EUR 29 500 000,

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta uzskata Aģentūras 2009. gada pārskatus par ticamiem un tiem pakārtotos darījumus visos būtiskajos aspektos par likumīgiem un pareiziem;

Ievērojams budžeta palielinājums

konstatē, ka laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam Aģentūras budžets ir palielinājies par 28 %;

norāda, ka Aģentūra no Savienības 2009. gada budžeta saņēma EUR 31 540 000 saistību apropriācijās un EUR 29 180 000 maksājumu apropriācijās;

turklāt konstatē, ka Aģentūras kopējais budžets palielinājās gandrīz par 20 % no EUR 102 000 000 (2008. gadā) līdz EUR 122 000 000 (2009. gadā) un ka darbinieku skaits attiecīgi palielinājās no 440 līdz 509;

Darbības rādītāji

vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi, lai Aģentūra, plānojot savu turpmāko darbību, noteiktu SMART mērķus un RACER rādītājus, ar kuriem saskaņā varētu novērtēt paveikto; ņem vērā Aģentūras atbildi, kurā tā apliecina, ka ir uzlabojusi 2010. gada darba programmu, nosakot mērķus un galvenos darbības rādītājus un izveidojot labāku sistēmu resursu plānošanai; turklāt aicina Aģentūru apsvērt iespēju katras pamatdarbības programmas izstrādē iekļaut Ganta diagrammu, lai precīzi norādītu laiku, ko katrs darbinieks pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un veicinātu uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu;

mudina Aģentūru darbības budžeta līdzekļus sadalīt pēc darbības jomām, tā nodrošinot konkrētu darba programmu precīzu sasaisti ar finanšu prognozēm un uzlabojot darbības rezultātu uzraudzību un attiecīgo atskaišu sagatavošanu; norāda, ka Aģentūra katru gadu izstrādā daudzgadu plānu, kas tiek apspriests ar visām ieinteresētajām personām un ko apstiprina Valde, šajā plānā norādot budžeta līdzekļu sadalījumu konkrētām darbībām; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim attiecībā uz to, ka Aģentūras darbības budžeta (III sadaļa) struktūra joprojām daļēji bija veidota atbilstoši ieguldījumu veidam un ka budžets tika grozīts, neatjauninot darba programmu, pat gadījumos, kad attiecīgie budžeta grozījumi būtiski ietekmēja cilvēkresursu un finanšu resursu sadalījumu;

Apropriāciju pārnešana

vērš uzmanību uz to, ka Aģentūra uz 2010. gadu atkal ir pārnesusi ļoti lielu darbības izdevumiem paredzēto apropriāciju summu (65 % no III sadaļas “Pamatdarbība” – ja no pārnesto apropriāciju kopsummas atskaita piešķirto ieņēmumu summu, ir pārvietoti 13 % no saistību apropriācijām); uzsver, ka tas ir pretrunā gada pārskata principam; atzīst, ka Aģentūras darbības sākumposmā ir iespējama zināma neskaidrība par maksu un atlīdzības apmēru, jo projekti tiks īstenoti vairākus gadus; turklāt uzsver – tas liecina, ka Aģentūras resursu plānošanas sistēmā ir trūkumi, jo ar novēlošanos parakstīti pakalpojumu sniegšanas līgumi; tādēļ pieprasa nodrošināt līgumu rūpīgāku un savlaicīgāku pārvaldību un iesniegt Parlamentam un Komisijai krietni reālistiskākas prognozes attiecībā uz nākamo finanšu gadu, dodot šīm iestādēm pietiekamu laiku prognožu analīzei;

prasa katra gada budžetam pievienot īpašu pārskatu par budžeta pārpalikumu, kas pārnests no iepriekšējiem gadiem, norādot iemeslu, kādēļ attiecīgās apropriācijas nav izlietotas, un paskaidrojot, kā un kad tās tiks izmantotas;

Aģentūras iekasētās maksas un atlīdzība

10.

norāda, ka 2009. gads bija otrais pilnais sertificēšanas darbību īstenošanas gads, piemērojot Komisijas 2007. gada 31. maija Regulu (EK) Nr. 593/2007 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību (6);

11.

vēlreiz aicina Aģentūru pilnveidot sertificēšanas projektu uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu, ka visā projekta īstenošanas laikā iekasētie maksājumi būtiski neatšķiras no faktiskajām izmaksām;

12.

konkrēti, aicina Aģentūru 2010. finanšu gada pārskatu vajadzībām precīzi aprēķināt uzkrātos izdevumus, kas saistīti ar valstu aviācijas iestādēm uzticēto sertificēšanas darbību pārvaldību; jo īpaši norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi – attiecīgā uzkrāto izdevumu summa gada beigās ir lēsta, pieņemot, ka ir pabeigts noteikts procents sertificēšanas uzdevumu, bet šis pieņēmums nebalstījās uz agrāko pieredzi; tomēr atzinīgi vērtē Aģentūras ieceri attiecībā uz dažiem pakalpojumiem (nebūtiskas izmaiņas, nelieli remontdarbi, standartizēti papildu tipa sertifikāti, organizāciju uzraudzība) ieviest “vienotas likmes līgumu”, tā cenšoties nodrošināt, lai, slēdzot līgumu ar ārpakalpojumu sniedzēju, būtu pieejami ticami dati par attiecīgā projekta izmaksām;

Cilvēkresursi

13.

norāda arī uz trūkumiem darbinieku atlases procedūrās, kuri mazina šo procedūru pārredzamību; atzīst, ka attiecībā uz šīm procedūrām Revīzijas palāta ir konstatējusi – atlases komisiju lēmumi nav bijuši pietiekami pamatoti un dokumentēti, jo atbilstības kritēriji, kas tika piemēroti kandidātu uzaicināšanai uz interviju vai iekļaušanai rezerves sarakstā, nebija noteikti iepriekš un trūka attiecīgo sanāksmju protokolu;

14.

mudina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai šo situāciju novērstu un lai nodrošinātu, ka tās ekspertu un/vai darbinieku atlases procedūras ir pārredzamākas; uzsver – šo trūkumu novēršanai ir vēl jo izšķirošāka nozīme tādēļ, ka Aģentūrai ir uzticēts izdot sertifikācijas specifikācijas, pieņemt lēmumus par lidojumderīgumu un par sertifikāciju, ar ko apliecina atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī veikt standartizētas pārbaudes dalībvalstu kompetentajās iestādēs;

Iekšējā revīzija

15.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir īstenojusi 20 no 26 ieteikumiem, kurus kopš 2006. gada ir izdevis Iekšējās revīzijas dienests (IRD);

16.

apstiprina, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestāde ir saņēmusi Aģentūras izpilddirektora sagatavotu ziņojumu, kurā atbilstoši pamata Finanšu regulas 72. panta 5. punktam īsumā izklāstīts IRD ieteikumu saturs; tomēr aicina Aģentūras izpilddirektoru sniegt precīzu informāciju par visu to ieteikumu saturu, kurus IRD izdevis 2009. gadā;

17.

norāda, ka lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu ir pievienoti arī horizontāla rakstura konstatējumi, kas iekļauti 2011. gada 10. maija rezolūcijā (7) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 136. lpp.

(6) OV L 140, 1.6.2007., 3. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lappusi).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/144

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/573/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (3) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi un jo īpaši tās 60. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0123/2011),

1.	apstiprina Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 22. lpp.

(3) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 124. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/145

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/574/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (3), un jo īpaši tās 23. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0107/2011),

1.	sniedz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 124. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (3), un jo īpaši tās 23. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0107/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	pieņēma zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka uz nākamo gadu bija jāpārnes apropriācijas aptuveni EUR 16 200 000 apmērā (tas atbilst 40 % no Centra kopējā budžeta),

—	pauda bažas par to, ka vēl 2008. gada 31. decembrī starp Centru un Zviedrijas valdību joprojām nebija vienošanās par Centra atrašanās vietu,

—	uzsvēra, ka joprojām bija konstatējamas nepilnības darbā pieņemšanas procedūru plānošanā,

—

pauda nožēlu par to, ka Centrs vēl nav izpildījis pienākumu nosūtīt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei direktora sagatavotu ziņojumu, kurā būtu apkopoti dati par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un šajā sakarā veiktajiem pasākumiem atbilstoši (Finanšu pamatregulas 72. panta 5. punkts);

C.	tā kā Centra 2009. gada budžets bija EUR 51 000 000, t. i., par 25,3 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

konstatē, ka Centra budžets palielinājās no EUR 17 100 000 (2006. gadā) līdz EUR 51 000 000 (2009. gadā);

norāda, ka 2009. gadā Centram piešķirtie resursi bija EUR 51 000 000, no kuriem EUR 48 100 000 bija subsīdija no Savienības budžeta;

uzsver, ka maksājumu apropriāciju izlietojums ir uzlabojies, sasniedzot 91 %, kas nozīmē, ka neizlietoto līdzekļu apjoms ir EUR 4 800 000; tomēr norāda, ka nepilnīgais izlietojums ir saistīts ar to, ka Centrs bija ierobežojis maksājumu apropriāciju pieprasījumus, lai samazinātu skaidras naudas līdzekļus bankas kontā gada beigās, kā to bija pieprasījusi Revīzijas palāta un Komisija;

Darbības rādītāji

vēlreiz aicina Centru tabulā, kas pievienojama nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam, salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt Centra darbību no gada gadā;

tomēr uzskata Centru par nozīmīgu struktūru, kas sekmē un pilnveido slimību uzraudzību Eiropā, kā arī novērtē un dara zināmus pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēku veselībai rada infekcijas slimības;

norāda uz Centra nozīmīgo ieguldījumu cīņā pret H1N1 gripas pandēmiju 2009. gadā, piemēram, sagatavojot pagaidu vadlīnijas par noteiktu gripas vakcīnu izmantošanu 2009. gada H1N1 gripas pandēmijas laikā;

uzskata, ka ir jānostiprina Centra pilnvaras, lai Savienībā varētu patstāvīgi novērtēt inficēšanās risku pandēmijas laikā un lai uzlabotu koordināciju starp dalībvalstīm;

norāda, ka infekcijas slimību epidemioloģijas, uzraudzības, profilakses un apkarošanas jomā 2009. gadā Centrā ir izstrādāts ievērojams produktu un pakalpojumu skaits, kā arī publicēti dažādi zinātniskie ziņojumi;

prasa Revīzijas palātai veikt Centra darbības rezultātu revīzijas;

Apropriāciju pārnešana

10.

pauž bažas par to, ka jau 2006. gadā Revīzijas palāta ziņoja par pārnesto apropriāciju augsto līmeni, kas nelabvēlīgi ietekmē budžeta izpildi un neatbilst gada pārskata principam; it īpaši norāda, ka apropriācijas, kas tika pārnestas no 2008. gada un kuru summa sasniedza EUR 2 200 000, bija jāanulē un ka 2009. gadā pārnestās apropriācijas sasniedza 42 % no II sadaļas “Administratīvie izdevumi” un 63 % no III sadaļas “Pamatdarbības izdevumi”; tādēļ aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par trūkumu novēršanas nolūkā veiktajiem pasākumiem;

Centra atrašanās vieta

11.

atzinīgi vērtē to, ka galu galā Valdes priekšsēdētājs un Zviedrijas sabiedrības veselības un veco ļaužu aprūpes ministrs 2010. gada 30. jūnijā parakstīja nolīgumu par atrašanās vietu, kā arī to, ka tika pieņemtas attiecīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Centra darbinieki un viņu ģimenes locekļi tiktu iekļauti Zviedrijas iedzīvotāju reģistrā;

Iekšējā revīzija

12.

pauž bažas par to, ka Centrs atkal ir nepilnīgi izpildījis savu pienākumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iesniegt direktora sagatavotu ziņojumu, kurā atbilstoši Finanšu pamatregulas 72. panta 5. punktam īsumā izklāstīts Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) ieteikuma saturs; it īpaši pauž bažas par to, ka saistībā ar iepriekšējo ieteikumu izpildes pārbaudi Centrs no IRD ir saņēmis vienu ieteikumu, kas novērtēts kā “ļoti svarīgs”, un septiņus citus ieteikumus, kas novērtēti kā “svarīgi”, bet nav sniegta nekāda informācija par to saturu; tāpēc mudina Centra direktoru sniegt šo informāciju;

13.

ņem vērā, ka IRD veica arī 2009. gada finanšu pārvaldības revīziju, kuras vispārējais mērķis bija gūt pietiekamu pārliecību par to, ka iekšējās kontroles atbalsta procedūras attiecībā uz finanšu pārvaldību, iepirkumu plānošanu, budžeta izpildi, vadības ziņojumiem, uzraudzību un kontroli ir atbilstīgas; uzsver, ka IRD ieteikumi attiecas uz vajadzību atjaunināt un pastiprināt finanšu procedūras attiecībā uz saistībām un maksājumiem, lai precīzāk noteiktu un reģistrētu veiktās pārbaudes;

14.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2011. gada 10. maija rezolūciju par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli (6).

(3) OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 141. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lappusi).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/149

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/575/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (3), un jo īpaši tās 23. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0107/2011),

1.	apstiprina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 124. lpp.

(3) OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 34. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/150

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/576/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (3), ar ko izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, un jo īpaši tās 97. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0127/2011),

1.	sniedz Eiropas Ķimikāliju aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ķimikāliju aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 34. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (3), ar ko izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, un jo īpaši tās 97. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0127/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.	tā kā 2009. gads bija otrais Eiropas Ķimikāliju aģentūras darbības gads;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	pievērsa uzmanību Revīzijas palātas konstatējumam par pamatdarbības kavēšanos, ko izraisīja IT sistēmas ieviešanas grūtības un kvalificētu darbinieku trūkums,

—	pauda gandarījumu par veiksmīgu Aģentūras pirmo darbības gadu, ņemot vērā, ka par tās budžeta pārvaldību 2007. gadā bija atbildīga Komisija (Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts);

D.	tā kā Aģentūras 2009. finanšu gada budžets bija EUR 70 400 000, t. i., par 6 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

norāda, ka 2008. gadā Aģentūras finansējumu nodrošināja Komisijas subsīdija EUR 62 200 000 apmērā saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu un mazākā mērā – uzņēmumu maksa par ķīmisko vielu reģistrēšanu, kuru paredz REACH regula (Regula (EK) Nr. 1907/2006);

uzsver, ka Aģentūras ienākumus 2009. gadā galvenokārt veidoja ikgadējā subsīdija no Savienības vispārējā budžeta, kura palielinājusies par EUR 4 000 000 salīdzinājumā ar 2008. gadu (EUR 62 600 000), un ieņēmumi no iekasētajiem maksājumiem EUR 2 200 000 apmērā; norāda, ka ieņēmumus no REACH IT maksājumiem nodrošina uzņēmumi, kuriem saskaņā ar REACH regulu ir jāveic reģistrācija un paziņošana;

konstatē, ka palielinājumu 3. sadaļā (darbības izdevumi) galvenokārt izraisa programmatūras izstrādes izmaksu pieaugums, jo ir bijuši vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai pilnveidotu REACH IT sistēmas arhitektūru un turpinātu izstrādāt instrumentu visaptverošu ķīmiskās drošības novērtējumu un plašu ķīmiskās drošības pārskatu sagatavošanai;

šajā sakarībā pieņem zināšanai, ka 29 % (EUR 20 000 000) no kopējām apropriācijām Aģentūra ir pārnesusi uz nākamo gadu to līgumu dēļ, kuri līdz 2009. gada beigām vēl nebija noslēgti lielākajos projektos, kas saistīti ar gatavošanos pirmajam reģistrācijas termiņam; iesaka samazināt pārnesto līdzekļu īpatsvaru, lai tiktu ievērots gada pārskata princips;

Darbības rādītāji

pauž gandarījumu par to, ka Aģentūra Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumam pievienotajā tabulā ir salīdzinājusi 2009. gada un 2008. gada darbību, kas ļauj budžeta izpildes apstiprinātājiestādei efektīvāk izvērtēt tās darbību pa gadiem; norāda, ka Aģentūra ir palielinājusi pabeigto reģistrācijas lietu skaitu (2009. gadā 500 un 2008. gadā 70) un informācijas pieprasījumu skaitu (2009. gadā 1 000 un 2008. gadā 250); turklāt norāda, ka ir palielinājies gan pabeigto atbilstības pārbaužu skaits (2009. gadā 14 un 2008. gadā 1), gan saskaņotas klasifikācijas un marķējuma priekšlikumu skaits (2009. gadā 30 un 2008. gadā 14);

pauž gandarījumu par veiksmīgu Aģentūras otro darbības gadu, ņemot vērā, ka par tās budžeta pārvaldību 2007. gadā bija atbildīga Komisija (Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts); īpaši uzsver, ka sekmīgo un salīdzinoši ātro Aģentūras izveidi galvenokārt veicināja atbildīgā ģenerāldirektorāta prasmīgais atbalsts, pieredzes apmaiņa ar līdzīgām aģentūrām un uzņēmējas valsts sniegtais spēcīgais atbalsts;

atzinīgi vērtē Aģentūras centienus vairāk ņemt vērā klientu vajadzības un uzlabot atsauksmju procedūras; īpaši atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2009. gadā ir veikusi ieinteresēto personu aptauju un palielinājusi palīdzības pasākumus nozares uzņēmumiem (piemēram, piedāvājot telefoniskas konsultācijas vadošajām reģistrētajām struktūrām, seminārus, tīkla sanāksmes, sabiedriskās apspriešanas utt.);

prasa Revīzijas palātai veikt Aģentūras darbības rezultātu revīzijas;

Apropriāciju pārnešana

aicina Aģentūru turpināt uzlabot savu iepirkumu un budžeta izpildes plānošanu un uzraudzību, lai samazinātu pārnesto apropriāciju īpatsvaru; norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja EUR 20 000 000 (29 % apropriāciju) pārnešanu uz 2010. budžeta gadu un ka aptuveni 88 % no šīs summas attiecas uz pasākumiem, kas vēl nav īstenoti (bet dažos gadījumos uz precēm, kas vēl nav saņemtas) līdz gada beigām; turklāt norāda, ka 5 % apropriāciju (EUR 3 000 000) tika atcelti;

10.

tomēr atzinīgi vērtē Aģentūras apņemšanos saistību apropriāciju pārnešanu 2010. gadā samazināt zem 20 % līmeņa un atcelto apropriāciju līmeni ievērojami samazināt salīdzinājumā ar 2008. gadu; attiecīgi aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Cilvēkresursi

11.

konstatē, ka salīdzinājumā ar 2008. gadu kopējais amatu sarakstā iekļauto amatvietu skaits ir palielinājies par 47 %; atzinīgi vērtē to, ka gada beigās bija aizpildīti 90 % no Aģentūras amatu sarakstā paredzētajām amatvietām; tomēr atgādina, ka ir svarīgi, lai Aģentūra pastāvīgi uzraudzītu budžeta un darbā pieņemšanas plāna īstenošanu;

Iekšējā revīzija

12.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir izveidojusi iekšējās revīzijas struktūru (IRS), kuras uzdevums ir veikt iekšējās revīzijas un konsultēt izpilddirektoru jautājumos, kas saistīti ar riska pārvaldību un kontroles sistēmām, šai nolūkā sniedzot neatkarīgus atzinumus un ieteikumus;

13.

apliecina, ka Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2009. gada 1. decembrī ir iesniedzis galīgo stratēģisko revīzijas plānu 2010.–2012. gadam (secīgi izstrādāts trim gadiem un reizi gadā atjaunināts); tādēļ aicina Aģentūras izpilddirektoru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šī revīzijas plāna saturu;

14.

aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu kontroles sistēmu, šai nolūkā stiprinot finanšu aprites sistēmas, darbplūsmas, revīzijas, rīcības plānus un riska novērtēšanu;

15.

mudina Aģentūru efektīvi nodrošināt, lai:

—	būtu ieviesti visi finansēšanas lēmumiem vajadzīgie komponenti (piemēram, Aģentūras darba programmas un finansiālu lēmumu standartparaugi),

—	katrā organizācijas līmenī tiktu pienācīgi definēta un apstrādāta nepieciešamā informācija,

—	darba programmā būtu norādīti visi no budžeta nodrošinātie līdzekļi,

—	finanšu procedūru dokumentācija un pārbaudes saraksti tiktu pabeigti un atjaunināti;

16.

(3) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 146. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lappusi).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/154

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/577/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (3), ar ko izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, un jo īpaši tās 97. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0127/2011),

1.	apstiprina Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 34. lpp.

(3) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 58. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/155

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/578/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1210/90, ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (3), un jo īpaši tās 13. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (4), un jo īpaši tās 13. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0122/2011),

1.	sniedz Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp.

(4) OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.

(5) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs),

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1210/90, ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (3), un jo īpaši tās 13. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (4), un jo īpaši tās 13. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0122/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi – tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei apstiprinājumu par aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (6) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	aicināja Aģentūru arī turpmāk regulāri (t.i., reizi piecos gados) veikt neatkarīgu ārēju novērtējumu, pamatojoties uz izveides Regulu (EEK) Nr. 1210/90 un valdes pieņemtajām darba programmām,

—	norādīja uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka saistībā ar Aģentūras nomāto telpu pārveidošanas darbu līgumu būtu bijis jāorganizē konkurss, nevis vienkārši jāsamaksā par pakalpojumu sniegšanu uzņēmumam, kuru izvēlējās ēkas īpašnieki,

—	atzina, ka Aģentūra ir īstenojusi deviņus no 27 ieteikumiem, kurus kopš 2006. gada ir sniedzis Iekšējās revīzijas dienests (IRD);

C.	tā kā Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 39 900 000, t. i., par 7,1 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

norāda, ka 2009. gadā Aģentūras rīcībā bija finanšu līdzekļi EUR 39 900 000 apmērā, no kuriem EUR 34 560 000 bija Savienības subsīdija;

norāda, ka palielinājums EUR 2 800 000 apmērā salīdzinājumā ar Aģentūras 2008. gada budžetu bija paredzēts, lai attīstītu četras svarīgas jomas, proti, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ekosistēmu novērtējumu, patēriņa un ražošanas ilgtspējību un katastrofu novēršanu un pārvaldību, kā tas ir noteikts daudzgadu stratēģijā 2009.–2013. gadam;

Darbības rādītāji

atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvu turpināt regulāri (t.i., reizi piecos gados) veikt neatkarīgu ārēju novērtējumu, pamatojoties uz izveides regulu (EEK) Nr. 1210/90 un valdes pieņemtajām darba programmām; īpaši norāda, ka nākamais novērtējums notiks 2012.–2013. gadā;

aicina Aģentūru pirmām kārtām pievērsties šīm četrām jomām un aktīvāk veicināt to turpmāko attīstību;

īpaši atzinīgi vērtē Aģentūru kā uzticamu neatkarīgas un pārbaudītas informācijas par vidi sniedzēju visām Savienības iestādēm, dalībvalstīm un politikas veidošanas struktūrām;

atkārtoti mudina Aģentūru turpināt centienus pilnveidot komunikācijas metodes, lai panāktu, ka tās konstatējumi tiktu vairāk atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, un tādējādi veicinātu publiskās debates par svarīgiem vides jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību un dabas resursu pārvaldību; uzskata, ka, īstenojot šādus pasākumus, var tikt veicināta darba metožu pārredzamība un lielāka sabiedrības interese par Aģentūras darbu;

prasa Revīzijas palātai veikt Aģentūras darbības rezultātu revīzijas;

Budžeta procedūras

mudina Aģentūru uzlabot saikni starp savu budžetu un gada darba programmu; pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta ziņojumā piemin nepietiekami stingras budžeta izstrādes procedūras, kuru dēļ bija jāpārvieto līdzekļi lielākajā daļā budžeta pozīciju (8 % apmērā no Aģentūras budžeta); īpaši norāda, ka daži pārvietojumi izraisīja līdzekļu apjoma secīgu palielināšanos vai samazināšanos vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās, savukārt citas apropriācijas gada laikā netika izmantotas un tika pārvietotas uz citām pozīcijām;

10.

pauž bažas par Aģentūras praksi ar pārvietojumu palīdzību palielināt budžeta pozīciju, lai samaksātu (2009. gada 30. decembrī) par Aģentūras telpu īri 2010. gada pirmajā ceturksnī, maksājumus veicot no 2009. gada budžeta; uzsver, ka šāda prakse ir pretrunā gada pārskata principam un samazina Komisijai atmaksājamo summu;

11.

aicina Aģentūru līdz gada beigām panākt, ka izpildes departamenti sniedz precīzāku informāciju par uzkrāto darbības izdevumu aplēsēm;

Cilvēkresursi

12.

aicina Aģentūru novērst darbā pieņemšanas procesā pamanītās nepilnības, kuru dēļ var tikt mazināta šo procedūru pārredzamība; īpaši norāda, ka Revīzijas palāta ir darījusi zināmus šādus trūkumus: konkursu sludinājumos par darbinieku atlasi nebija minēts maksimālais rezerves sarakstā iekļaujamo personu skaits, rakstveida testā un pārrunās izmantojamie jautājumi netika izstrādāti pirms pieteikumu izskatīšanas, atlases komiteju locekļu lēmumi netika pietiekami labi protokolēti, uzaicinājuma uz pārrunām vai iekļaušanas rezerves sarakstā robežvērtības netika noteiktas iepriekš un protokols bija nepilnīgs;

13.

norāda, ka 2009. gadā bija vajadzīgas 10 papildu amata vietas, lai stiprinātu veiktspēju ekosistēmu novērtējuma, patēriņa un ražošanas ilgtspējības un kopējas vides informācijas sistēmas izveides jomā, kā arī lai radītu priekšnoteikumus jaunu uzdevumu risināšanai tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu novēršana un pārvaldība; šajā sakarībā aicina arī turpmāk uzlabot darbā pieņemšanas procedūras pārredzamību, kā to ir norādījusi Revīzijas palāta;

Iekšējā revīzija

14.

atzīst, ka Aģentūra joprojām nav īstenojusi Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) trīs ieteikumus, kas ir formulēti, uzraugot iepriekšējās revīzijās izteikto ieteikumu īstenošanu; īpaši norāda, ka tie galvenokārt attiecas uz sensitīvām amata vietām, pārbaudēm uz vietas vai subsīdiju pārbaudēm un finanšu plūsmām un tiek uzskatīti par “ļoti svarīgiem”;

15.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra savā gada darbības pārskatā iekļāva IRD vispārējo Aģentūras novērtējumu; uzskata to par paraugpraksi, kas ir jāīsteno arī citām aģentūrām;

16.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 58. lpp.

(3) OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp.

(4) OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.

(5) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6) OV L 252, 25.9.2010., 151. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lappusi).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/160

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Vides aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/579/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1210/90, ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (3), un jo īpaši tās 13. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (4), un jo īpaši tās 13. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0122/2011),

1.	apstiprina Eiropas Vides aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 58. lpp.

(3) OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp.

(4) OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.

(5) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/162

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/580/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (3), ar ko izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, un jo īpaši tās 44. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0146/2011),

1.	sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei apstiprinājumu par Iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 108. lpp.

(3) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 108. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs),

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (3), ar ko izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, un jo īpaši tās 44. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0146/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei apstiprinājumu par iestādes 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	norādīja, ka trešo gadu pēc kārtas Revīzijas palāta konstatēja apropriāciju pārnešanu uz nākamo gadu (23 % no 2008. gada budžeta apropriācijām pārnestas uz 2009. gadu, 16 % no 2007. gada budžeta apropriācijām – uz 2008. gadu, 20 % no 2006. gada budžeta apropriācijām – uz 2007. gadu),

—	norādīja, ka no 25 ieteikumiem, ko sniedzis Iekšējās revīzijas dienests (IRD) un iekšējās revīzijas struktūra (IRS), īstenoti 20 ieteikumi (80 %),

—	norādīja, ka 2008. gada oktobrī tika uzsākta otrā darbinieku aptauja, lai novērtētu darba vidi Iestādē;

C.	tā kā Iestādes 2009. finanšu gada budžets bija EUR 71 400 000, t. i., par 7,5 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

Darbība

norāda, ka 2009. gadā Iestādes budžets sasniedza EUR 71 400 000 salīdzinājumā ar EUR 66 400 000 iepriekšējā gadā;

uzsver, ka 2009. gada budžeta procedūras laikā budžeta lēmējinstitūcija iekļāva rezervē kopumā EUR 4 546 000 no Iestādes budžeta; atzinīgi vērtē to, ka 2009. gada novembrī EUR 2 000 000 no rezervē iekļautajiem līdzekļiem tika atļauts izmantot Iestādes IT attīstības un infrastruktūras projektu īstenošanai, jo tā attiecīgajai komitejai bija iesniegusi darbinieku aptaujas rezultātus, kas bija priekšnoteikums līdzekļu izņemšanai no rezerves;

norāda arī to, ka atlikusī rezerves daļa tika piešķirta tai pašai politikas jomai, lai veicinātu efektīvus atbildes pasākumus saistībā ar H1N1 pandēmiju; apzinās, ka Iestāde nav pieprasījusi šos līdzekļus darbā pieņemšanas procedūrām, jo tās tika atliktas uz 2010. gadu;

pauž gandarījumu par to, ka Iestāde Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumam pievienotajā tabulā salīdzināja 2009. gada un 2008. gada darbību, kas ļauj budžeta izpildes apstiprinātājiestādei efektīvāk izvērtēt tā darbību pa gadiem; atzinīgi vērtē Iestādes tematisko izdevumu un īsu politikas pārskatu skaita palielināšanos;

konstatē, ka Iestāde ir diferencējusi apropriācijas zinātniskiem grantiem un zinātniskiem sadarbības projektiem 2009. gadā, kā rezultātā tika atceltas maksājumu apropriācijas EUR 6 000 000 apmērā; iesaka Iestādei pastiprināt ar apropriāciju diferencēšanu saistīto budžeta procesu plānošanu un uzraudzību;

uzsver, ka Iestādei ir jānodrošina augstas kvalitātes un neatkarīgas konsultācijas, lai panāktu atbilstību Savienības drošuma standartiem, kā arī nodrošinātu zinātnisko izcilību un neatkarību visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību; jo īpaši pārredzamības nolūkā iesaka veikt pasākumus, lai pastiprinātu un uzraudzītu atbilstību iekšējiem noteikumiem par Iestādes darbinieku un piesaistīto ekspertu interešu deklarācijām;

prasa Revīzijas palātai veikt Iestādes darbības rezultātu revīzijas;

Budžeta un finanšu pārvaldība

aicina Iestādi stingrāk īstenot ar diferencētajām apropriācijām saistītos budžeta procesus un šo apropriāciju daudzgadu izpildes plānošanu un uzraudzību; konstatē – Revīzijas palāta ziņoja, ka no diferencētajām apropriācijām, kas bija paredzētas zinātniskiem grantiem un zinātniskās sadarbības projektiem, nācies atcelt EUR 6 000 000 (75 %), EUR 3 100 000 no kuriem bija piešķirti, pārsniedzot Iestādes noteiktās vajadzības; atzinīgi vērtē Iestādes ieceri rīkoties, ņemot vērā pieredzi, ko tā guvusi 2009. gadā – pirmajā gadā, kad tika ieviesta zinātniskiem sadarbības projektiem paredzētu diferencētu apropriāciju koncepcija;

turklāt mudina Iestādi uzlabot budžeta pārvaldību, lai samazinātu pārnesto līdzekļu ievērojamo apjomu; uzsver, ka ceturto gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ir konstatējusi apropriāciju pārnešanu uz nākamo gadu (13 % no 2009. gada budžeta apropriācijām pārnestas uz 2010. gadu, 23 % no 2008. gada budžeta apropriācijām – uz 2009. gadu, 16 % no 2007. gada budžeta apropriācijām – uz 2008. gadu un 20 % no 2006. gada budžeta apropriācijām – uz 2007. gadu); it īpaši norāda, ka tas liecina par nepilnībām procedūrās, saskaņā ar kurām Iestāde veic līgumu pārvaldību, kā arī atskaišu un izmaksu deklarāciju iesniegšanas uzraudzību;

10.

pauž nožēlu par to, ka trešo gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka nācies atcelt pamatdarbībai paredzētās saistību apropriācijas, kas bija pārnestas no iepriekšējā gada (19 % pamatdarbībai paredzēto saistību apropriāciju pārnestas no 2008. gada, 37 % – no 2007. gada un 26 % – no 2006. gada); mudina Iestādi mainīt šo situāciju un informēt Revīzijas palātu par veiktajiem pasākumiem;

11.

turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka bijis grūti īstenot 2009. gada darba programmu; tādēļ aicina Iestādi veikt šo trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus;

Iekšējā revīzija

12.

apstiprina, ka Iestāde ir iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei izpilddirektores sagatavotu ziņojumu, kurā atbilstoši Finanšu pamatregulas 72. panta 5. punktam īsumā izklāstīts IRD ieteikumu saturs; tomēr pauž bažas it īpaši par to, ka no 48 ieteikumiem viens ir “neatliekams” (par grantu pārvaldību), 27 – “ļoti svarīgi” un 20 – “svarīgi”, tomēr budžeta izpildes apstiprinātājiestāde par šo ieteikumu saturu nav informēta; tādēļ mudina Iestādes izpilddirektori sniegt šo informāciju;

13.

apstiprina, ka Iestāde ir informējusi, ka 2009. gada pēdējā ceturksnī IRD padziļināti novērtēja revīzijas risku, lai noteiktu revīzijas prioritātes un IRD revīzijas darba plānu nākamajiem trijiem gadiem, kā arī veica interešu deklarāciju revīziju un 2009. gadā īstenoto darbā pieņemšanas procedūru revīziju;

14.

uzskata, ka Iestādes 2006. gadā izveidotā revīzijas komiteja sniedz būtisku atbalstu Administratīvajai valdei, nodrošinot, ka IRD un IRS pareizi veic savu darbu un ka Administratīvā valde un izpilddirektore to pienācīgi ņem vērā; tāpēc uzskata, ka šī Iestādes revīzijas komiteja varētu būt paraugs citām aģentūrām;

15.

atkārtoti prasa Iestādei veikt attiecīgus pasākumus interešu konflikta gadījumā; aicina Iestādi izvērtēt tās vadošo zinātnieku un valdes un ekspertu grupu locekļu varbūtējos interešu konfliktus, lai varētu atklāt iespējamu informācijas nenorādīšanu interešu deklarācijās un laikus uz to reaģēt;

16.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, norāda uz 2011. gada 10. maija rezolūciju (6) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 155. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (sk. šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/166

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/581/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (3), ar ko izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, un jo īpaši tās 44. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0146/2011),

1.	apstiprina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 108. lpp.

(3) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 162. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/167

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/582/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (3) un jo īpaši tās 15. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0120/2011),

1.	sniedz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 162. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (3) un jo īpaši tās 15. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0120/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Centrs, plānojot savu turpmāko darbību, noteiktu SMART mērķus un RACER rādītājus, saskaņā ar kuriem varētu novērtēt savu darbību,

—	atzīmēja, ka Centrs 2008. gada pārskatos ir uzrādījis ienākumus no procentiem EUR 107 591,31 apmērā,

—

izteica Centram atzinību par tā ciešo sadarbību ar Eiropas Jūras drošības aģentūru, kas arī atrodas Lisabonā, un par to, ka Centrs un minētā aģentūra ir darbojušies tajās pašās ēkās un kopīgi izmantojuši infrastruktūru un pakalpojumus, kā arī norādīja, ka Centram pārvākšanās uz jaunajām telpām paredzēta 2009. gada trešajā ceturksnī;

C.	tā kā Centra 2009. gada budžets bija EUR 14 720 000, t. i., par 2,25 % mazāks nekā 2008. finanšu gadā,

ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati par 2009. finanšu gadu visos būtiskajos aspektos ir ticami un ka tajos atspoguļotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi;

Darbība

atzinīgi vērtē Centra iniciatīvu izmantot datorizētu informācijas apkopošanas un apmaiņas tīklu – Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju; norāda, ka šis tīkls savstarpēji savieno valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar Centru;

norāda, ka Centrs ir uzdevis papildu štata darbiniekam, kas strādā pilnu darba dienu, uzlabot plānošanas un uzraudzības sistēmu un izstrādāt vajadzīgos rādītājus;

aicina Centru apsvērt iespēju ieviest Ganta diagrammu visu tā pamatdarbību plānošanai, lai varētu ātri noteikt, cik daudz laika katrs darbinieks pavada, strādājot pie konkrēta projekta, un mudināt izmantot uz gūtajiem rezultātiem vērstu pieeju;

pauž gandarījumu par to, ka Centrs Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumam pievienotajā tabulā ir salīdzinājis 2009. gada un 2008. gada darbību, kas ļauj budžeta izpildes apstiprinātājiestādei efektīvāk izvērtēt tā darbību pa gadiem; norāda, ka ir palielinājies Centra tematisko izdevumu un īsu politikas pārskatu skaits;

norāda, ka Centra budžeta izpildes apstiprināšanas pamatā turpmāk jābūt tā darbības rezultātiem, kas gūti visa gada garumā;

Apropriāciju pārnešana

aicina Centru iespējamo pārnesumu analīzei izstrādāt vajadzīgos norādījumus un procedūras, lai līdz minimumam samazinātu tādu pārnesto apropriāciju apjomu, kas vajadzīgs vēl nesamaksāto attiecīgā gada saistību segšanai; norāda arī, cik svarīgi Centram uzlabot darbības plānošanu un uzraudzību, lai ierobežotu pārnesumu skaitu; šajā sakarībā norāda – Revīzijas palāta konstatēja, ka no 2009. gada apropriācijām II sadaļā “Administratīvie izdevumi” Centrs pārnesa uz nākamo gadu EUR 339 000 (26 %), no kurām EUR 250 000 atbilda saistībām bez maksājumiem, galvenokārt par darbībām, kas saistītas ar 2010. gadu;

Naudas līdzekļu pārvaldība

atzinīgi vērtē to, ka Centrs vēl vairāk ir uzlabojis ikgadējās prognozes, lai noteiktu vajadzību pēc naudas līdzekļiem; norāda, ka šīs prognozes tiek regulāri atjauninātas un iesniegtas attiecīgajiem Komisijas dienestiem un ar tām ik ceturksni pamato pieprasījumu, lai saņemtu ES piešķirtās ikgadējās subsīdijas kārtējo daļu;

prasa paskaidrot noteikumus, kurus piemēro piešķirtiem iekšējiem ieņēmumiem, ņemot vērā jautājumus, kas radās pēc Tulkošanas centra uzkrātā pārpalikuma daļējas atmaksas Centram; pieņem zināšanai Centra atbildi, kurā norādīts, ka tādas pašas problēmas ir vairākām aģentūrām; ierosina turpmāk izstrādāt vienotu pieeju šādām horizontālajām problēmām;

Cilvēkresursi

10.

aicina Centru arī turpmāk nodrošināt apstiprinātās personāla novērtēšanas procedūras saskaņotu piemērošanu, sniedzot pienācīgu informāciju un norādījumus atbildīgajiem darbiniekiem un amatpersonām;

Iekšējā revīzija

11.

atzinīgi vērtē Centra ierosmi sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) iekšējās revīzijas gada pārskatu par Centra darbību; uzskata to par pārredzamības apliecinājumu un paraugprakses piemēru, kas būtu jāpārņem pārējām aģentūrām;

12.

ņem vērā to, ka 2009. gadā IRD veica dotāciju pārvaldīšanas revīziju, lai Centra direktors varētu pienācīgi pārliecināties par iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti, piemērojot to dotāciju pārvaldīšanai Centrā; šajā sakarībā norāda, ka IRD atklāja nepilnības, pārbaudot, kā Centrs ievēro pašreizējās Komisijas vadlīnijas attiecībā uz dotāciju nolīgumiem, tam īstenojot dotāciju nolīgumu un ziņojot par dotāciju izlietojumu; tomēr atzinīgi vērtē Centra pozitīvo veikumu un neatslābstošos centienus izveidot un nodrošināt dotāciju piešķiršanas procedūru kvalitātes pārvaldību ar mērķi panākt finansēto darbību un dotāciju administratīvās un finanšu pārvaldības augstu kvalitāti;

13.

aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par paveikto riska pārvaldības un jo īpaši ikgadējās riska analīzes jomā;

14.

atzīst, ka 9 no 19 IRD 2009. gada 31. decembrī izteiktajiem ieteikumiem ir uzskatāmi par “ļoti nopietniem” un galvenokārt attiecas uz Centra dotāciju nolīguma pielāgošanu, jauno telpu kvalitātes kontroli, piesardzības pasākumiem, lai novērstu iespējamu plūdu izraisītu kaitējumu, darbības nepārtrauktības plānu un ieguldījumiem iekārtās; tādēļ mudina Centru nevilcinoties īstenot minētos 9 “ļoti nopietnos” ieteikumus un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par paveikto;

15.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2011. gada 10. maija rezolūciju (6) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 160. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (sk. šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/172

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/583/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (3) un jo īpaši tās 15. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0120/2011),

1.	apstiprina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 162. lpp.

(3) OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 28. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/173

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/584/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (3), ar ko izveido Eiropas Zāļu aģentūru, un jo īpaši tās 68. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0153/2011),

1.	atliek lēmuma pieņemšanu par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram attiecībā uz Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 28. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (3), ar ko izveido Eiropas Zāļu aģentūru, un jo īpaši tās 68. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Iekšējās revīzijas dienesta iekšējās revīzijas gada pārskatu par Eiropas Zāļu aģentūru 2009. gadā,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0153/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta savā ziņojumā par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem ir iekļāvusi atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	pauda bažas par Revīzijas palātas konstatējumiem, ka pārnesto un atcelto budžeta apropriāciju summas ir sasniegušas attiecīgi EUR 36 000 000 (19,7 % budžeta) un EUR 9 700 000 (5,3 % budžeta),

—	aicināja Aģentūru uzlabot iepirkuma procedūru kvalitāti, lai novērstu Revīzijas palātas konstatētās nepilnības (piemēram, vērtēšanas pēc cenu kritērija metožu izmantošanā un būtiski nepieciešamajā procedūru izvēles pamatošanā);

C.	tā kā Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 194 000 000, t. i., par 6,28 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā;

D.	tā kā Aģentūras budžetu veido gan iemaksas no Eiropas Savienības budžeta, no kura 2009. gadā tika saņemti 18,52 % kopējo ieņēmumu, gan – lielākā mērā – farmācijas uzņēmumu maksājumi un tā kā Eiropas Savienības maksājumu īpatsvars 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir mazāks par 9,2 %,

Vispārīgi apsvērumi

pauž nopietnas bažas par Aģentūras atbildēm uz nozīmīgiem jautājumiem, kurus uzdeva Revīzijas palāta un Iekšējās revīzijas dienests, piemēram:

i)	iepirkuma procedūru pārvaldība;

ii)	īstenošanas procedūru neievērošana attiecībā uz visu Aģentūras darbinieku un ekspertu interešu konfliktu noskaidrošanu un novēršanu;

iii)	darbā pieņemšanas procesā izmantotie kritēriji;

īpaši uzskata, ka iepriekš minēto aspektu dēļ pastāv:

i)	pastāvīgu kļūdu iespējamība attiecībā uz iepirkuma procedūru pārvaldību, piemēram, 2009. gadā atklātās kļūdas, kuras radīja zaudējumus ievērojamu Aģentūras kopējā budžeta summu apmērā un kuru dēļ varētu tikt mazināta Aģentūras pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība;

ii)	zāļu izvērtēšanā iesaistīto ekspertu un darbinieku neatkarības apdraudējuma iespējamība;

iii)	nepilnību iespējamība darbinieku un ekspertu darbā pieņemšanas procesā, kuru dēļ kompetentos kandidātus varētu ne tikai noraidīt un/vai mazāk kvalificētus darbiniekus pieņemt darbā, bet kas varētu arī nelabvēlīgi ietekmēt Aģentūras veikto zinātniskās novērtēšanas darbu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

Iepirkuma procedūras

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatētajām kļūdām, kas pieļautas iepirkuma procedūrās un radījušas zaudējumus ievērojamu Aģentūras 2009. finanšu gada kopējā budžeta summu apmērā; uzsver, ka Revīzijas palāta 2008. gadā jau konstatēja nepilnības šajā jomā, it īpaši cenu kritēriju vērtēšanas metožu izmantošanā un procedūru izvēles pamatošanā;

īpaši pieņem zināšanai, ka vairākās iepirkuma procedūrās par liela apjoma informācijas tehnikas pamatlīgumiem, kuru aptuvenā vērtība ir EUR 30 000 000, Aģentūra, uzsākot procedūru, 2009. gadā pieļāva vairākas kļūdas, piemēram:

i)	aritmētiskās kļūdas līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos;

ii)	vērtēšanas komitejas loceklis pienācīgi nedokumentēja veiktos novērtējumus;

iii)	nebija pierādījumu tam, ka atlases kritēriju vērtēšanā izmantotā metode bija piemērota konsekventi, un tāpēc bija iespēja to interpretēt;

iv)	pārbaužu neveikšana, lai mazinātu kļūdu risku pirms sarunu procedūras uzsākšanas, kas savukārt nenodrošināja labāko līdzekļu atdevi, jo bija kļūdas līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošanā;

pieņem zināšanai arī to, ka divās citās sarunu iepirkumu procedūrās par iepirkumu no viena piegādātāja EUR 5 300 000 un EUR 4 000 000 apmērā, uzsākot procedūru, atkal tika pieļautas vairākas kļūdas, piemēram:

i)	netika izsludināts oficiāls konkurss;

ii)	iepriekš netika sagatavotas tehniskās specifikācijas;

iii)	pirms sarunu sākuma tehniskajās specifikācijās netika skaidri definēti konkursa rezultātā iegādājamie izstrādājumi;

iv)	nebija iecelta vērtēšanas komiteja;

v)	nebija izstrādāts vērtēšanas ziņojums;

tāpēc ņem vērā, ka Aģentūra nav ievērojusi attiecīgajos iepirkumu reglamentējošajos noteikumos minētās dažādās prasības;

nespēj piekrist tam, ka Aģentūra nevarēja izveidot kontroles sistēmu, lai savlaicīgi novērstu vai konstatētu iepriekšminētās pastāvīgās kļūdas, kas mazina Aģentūras pārskatu pamatā esošo darījumu likumību un pareizību; līdz ar to mudina Aģentūru uzlabot iepirkuma procedūru kvalitāti, lai novērstu Revīzijas palātas konstatētās nepilnības;

aicina Aģentūru izstrādāt daudzgadu iepirkuma plānu, ar kuru ir jānodrošina stingrāka tehniskā un procesuālā kontrole, un līdz 2011. gada 30. jūnijam par to atskaitīties budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

aicina Aģentūru nodrošināt, ka pirms līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas tiek pārbaudīti iepirkuma procedūru rezultāti; pauž cerību, ka vienmēr būs sagatavotas tehniskās specifikācijas, kurās būtu ņemti vērā Revīzijas palātas konstatējumi;

Apropriāciju pārnešana

10.

pauž bažas, ka Revīzijas palāta ir norādījusi uz EUR 19 500 000 pārnešanu (38 % Aģentūras saistību) un ka aptuveni EUR 14 800 000 no pārnestās summas bija paredzētas gada beigās vēl neīstenotiem pasākumiem (vai dažos gadījumos par nesaņemtām precēm); uzsver, ka šāds stāvoklis liecina par kavēšanos to darbību izpildē, kuras finansē no Aģentūras budžeta II sadaļas (Ēkas, aprīkojums un dažādi darbības izdevumi), un ka Aģentūra neievēro budžeta gada pārskata principu; ir izvērtējis Aģentūras atbildi uz Revīzijas palātas konstatējumiem un atzinīgi vērtē Aģentūras centienus samazināt pārnesto līdzekļu apjomu; mudina Aģentūru turpināt šo procesu, lai pilnībā ievērotu gada pārskata principu;

11.

norāda, ka Revīzijas palāta jau iepriekšējos finanšu gados konstatēja pārnešanu lielā apjomā, un pauž bažas, ka šāds stāvoklis ir pretrunā gada pārskata principam; pauž īpašas bažas par to, ka no 2008. gada budžeta pārnesto un atcelto apropriāciju summas ir sasniegušas attiecīgi EUR 36 000 000 (19,7 % no 2008. gada budžeta) un EUR 9 700 000 (5,3 % no 2008. gada budžeta);

Ieņēmumi no maksām

12.

aicina Aģentūru labāk koordinēt finanšu un zinātnisko dienestu darbību, lai novērstu iekasēšanas rīkojumu nepieņemami ilgo iesniegšanas termiņa pārsniegšanu; norāda – Revīzijas palāta ir atklājusi, ka divi iekasēšanas rīkojumi (EUR 226 200 un EUR 110 200) no desmit pārbaudītajiem bija ļoti novēloti (attiecīgais kavējums bija 21 un 5 mēneši), pārkāpjot Aģentūras iekšējos noteikumus;

13.

uzsver, ka Aģentūras budžets tiek finansēts gan no Savienības budžeta, gan no farmācijas nozares uzņēmumu maksājumiem par Savienības tirdzniecības atļaujas piešķiršanu vai tās pagarināšanu; tomēr norāda, ka Savienības budžeta ieguldījums ir tikai 18,7 % no Aģentūras kopējā budžeta un ka gadu gaitā tas ir samazinājies (piemēram, 2005. gadā šis ieguldījums bija 22,7 %); uzsver, ka kopējais Aģentūras rīcībā esošais budžets bija EUR 194 389 000;

Ārvalstu valūtas maiņas līgumi

14.

cer, ka Aģentūra piesardzīgi īstenos savu ilgtermiņa politiku attiecībā uz valūtas maiņas nākotnes darījumu līgumu, lai daļu sava administratīvā budžeta aizsargātu pret neizdevīgām sterliņu mārciņas maiņas kursa svārstībām; pauž cerību, ka Aģentūra spēs piesardzīgi pārvaldīt šādus darījumus, lai izvairītos no valūtas maiņas radītajiem zaudējumiem, kas 2009. gadā, piemēram, bija EUR 900 000; norāda, ka Revīzijas palāta šo faktu ir konstatējusi vairākkārt; prasa Aģentūrai nekavējoties informēt Parlamenta kompetento komiteju par tās pārskatīto finanšu pārvaldības politiku; uzraudzīs pārskatīto finanšu pārvaldības politiku;

15.

pieņem zināšanai Aģentūras sniegto informāciju, ka Aģentūras Revīzijas padomdevēja komiteja ir pārskatījusi, pieņēmusi un oficiāli apstiprinājusi finanšu pārvaldības politiku; aicina Aģentūru līdz 2011. gada 30. jūnijam sniegt Parlamentam pārskatu par pārskatītās finanšu pārvaldības politikas īstenošanu;

Darbības rādītāji

16.

uzskata, ka tādu izveidoto sistēmu atbilstības un efektivitātes novērtējums, ar kurām Aģentūrā palīdz zinātniski konsultēt attiecībā uz cilvēkiem domātām zālēm, ir svarīgs instruments, lai noteiktu Aģentūras darbības efektivitāti; atzīst, ka IRD veica revīziju un atklāja šajā jomā nozīmīgus trūkumus;

Interešu konfliktu pārvaldība

17.

uzskata par nepieņemamu, ka Aģentūra attiecīgos noteikumus nepiemēro efektīvi, jo šajā gadījumā nav pilnīgi nekādu garantiju, ka cilvēkiem domātās zāles izvērtē neatkarīgi eksperti; norāda, ka agrākajos IRD gada revīzijas ziņojumos par Aģentūru bija formulēti 12 “ļoti nozīmīgi” ieteikumi un viens “ārkārtīgi nozīmīgs” ieteikums, ka lielākā daļa no tiem attiecas uz ekspertu neatkarību un 2009. gadā vēl nebija īstenoti, kaut arī senākais ieteikums tika formulēts jau 2005. gadā;

18.

pieņem zināšanai Aģentūras bijušā izpilddirektora pāriešanu darbā konsultāciju uzņēmumā, kurā tiek sniegti padomi cita starpā arī farmācijas uzņēmumiem par to, kā izstrādāt jaunas zāles un paātrināt to ieviešanu tirgū; uzsver, ka šāda darba maiņa rada šaubas par Aģentūras faktisko neatkarību; norāda, ka Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (6) 16. pantā valdei ir paredzēta plaša rīcības brīvība attiecībā uz šādas situācijas atļaušanu vai aizliegšanu; norāda, ka pēc tam, kad valde piekrita bijušā Aģentūras izpilddirektora turpmākajai pārejai citā darbā, tā tomēr nolēma ierobežot viņa jauno un turpmāko profesionālo darbību; tāpēc aicina Aģentūru līdz 2011. gada 30. jūnijam sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ziņojumu par visiem tiem līdzīgajiem gadījumiem, kas ir fiksēti kopš Aģentūras izveides, un rūpīgi paskaidrot katru lēmumu, ko valde šajos gadījumos ir pieņēmusi;

19.

uzskata par nepieņemamu, ka Aģentūra, nosakot valdes un komiteju locekļiem, ekspertiem un Aģentūras personālam piemērojamus neatkarības un konfidencialitātes principus un pamatnostādnes, pienācīgi neievēro pati savu rīcības kodeksu; cer, ka Aģentūra, pirms attiecībā uz konkrēto produktu iecelt projekta grupas vadītāju, rūpīgi izvērtēs darbinieku deklarēto interešu iespējamo ietekmi uz viņu objektivitāti un neatkarību; papildus tam Aģentūru mudina dokumentēt un izvērtēt savas pārbaudes un arhivēt attiecīgos lēmumus par iecelšanu, kuriem ir jābūt publicētiem tās tīmekļa vietnē;

20.

uzsver, ka Aģentūras reputācija varētu ciest, ja tās vērtējumus varētu apšaubīt iespējamo interešu konfliktu dēļ;

21.

mudina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, ko Aģentūra kopš savas izveides ir darījusi, lai nodrošinātu ekspertu neatkarību;

22.

pauž neizpratni par to, ka ekspertu neatkarības izvērtēšanas trūkumi nav minēti Revīzijas palātas kopš 2006. gada izstrādātajos ziņojumos par Aģentūras gada pārskatiem;

23.

prasa informāciju par to, kā tika pārbaudīta to ekspertu un darbinieku neatkarība, kas izskatīja visas benfluoreksa grupas zāles, un kā tika pārbaudītas viņu deklarētās intereses;

Procedūras, ar kurām palīdz zinātniski vērtēt cilvēkiem domātās zāles

24.

uzskata par nepieņemamu to, ka Aģentūra cilvēkiem domāto zāļu dokumentos iekļauj nepilnīgu informāciju; šajā ziņā mudina Aģentūru nodrošināt vienkāršu svarīgākās informācijas ieguvi un visu nepieciešamo pamatnostādņu izstrādi par arhivēšanas sistēmu;

25.

turklāt aicina Aģentūru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 pabeigt un regulāri atjaunināt Eiropas ekspertu datubāzes un par to informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi; papildus tam mudina Aģentūru uzstādīt SIAMED un izstrādājumu pārskata datubāzes, lai būtu iespējams ātri iegūt pilnvērtīgu informāciju;

Aģentūras un valstu kompetento iestāžu loma

26.

mudina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par noteikumiem ar dalībvalstīm noslēgtajā nolīgumā par dalībvalstu kompetento iestāžu nozīmi un kompetences nodošanu tām attiecībā uz jautājumiem, ar kuriem Aģentūra kopš šā nolīguma stāšanās spēkā ir saskārusies, piemēram, komiteju, ekspertu un vērtēšanas procesa neatkarība, un par nolīguma īstenošanas pakāpi, tostarp sniegt sīki izstrādātu pārskatu par tā izpildes posmiem; uzskata, ka Aģentūra atbild par jau pastāvošu procedūru īstenošanu attiecībā uz savu ekspertu interešu konfliktu noskaidrošanu un novēršanu, kamēr šis ar dalībvalstīm noslēgtais nolīgums nav izpildīts pilnībā;

Zinātniskās konsultācijas

27.

atzinīgi vērtē Aģentūras centienus sniegt lielāku skaitu zinātnisko konsultāciju agrīnos jaunu zāļu izstrādes posmos un ieviest pasākumus, ar kuriem tiktu paātrināta sabiedrības veselībai ļoti nozīmīgu zāļu novērtēšana un Telematics programmu izstrāde un īstenošana;

Cilvēkresursu pārvaldība

28.

aicina Aģentūru nodrošināt to, ka sensitīvo uzdevumu veikšanu neuztic pagaidu darbiniekiem; pieņem zināšanai, ka Aģentūra pieņem darbā pagaidu darbiniekus (32 darbiniekus 2009. gadā), ja kandidāti iztur līgumdarbiniekiem paredzēto pārbaudījumu, un ka daži pagaidu darbinieki veic sensitīvus uzdevumus vai ir tiesīgi iegūt konfidenciālu informāciju; uzsver iespējamo drošības režīma pārkāpumu risku, ja pagaidu darbiniekiem ir tiesības izmantot konfidenciālu informāciju vai ja viņi nepārzina obligātās procedūras;

29.

aicina Aģentūru pilnveidot darbā pieņemšanas procesu un nodrošināt, ka tās dokumentu aprite tiek pareizi pārvaldīta; pieņem zināšanai, ka IRD šajā jomā atklāja nepilnības; uzsver arī to, ka nepietiekamā darbā pieņemšanas procedūru dokumentēšana samazina Aģentūras iespējas reaģēt uz apgalvojumiem par nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un/vai patvaļīgi pieņemtiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā; vēl uzskata – tā kā konkurence ir ierobežota, darbā var netikt pieņemti labākie darbinieki un cilvēku un finanšu resursi var tikt izlietoti nelietderīgi;

Iekšējā revīzija

30.

uzskata par nepieņemamu to, ka izpilddirektora 2010. gada 13. maija ticamības deklarācijā nav nekādu atrunu un ka līdz ar to nav ievērotas no Aģentūras pieņemtā rīcības kodeksa izrietošās saistības attiecībā uz IRD un Revīzijas palātas ticamības apliecinājumiem;

31.

norāda, ka izpilddirektoram ir pienākums budžeta izpildes apstiprinātājiestādei paredzētajā ziņojumā iekļaut kopsavilkumu par IRD ziņojumu saturu, piemēram, par:

i)	IRD veikto iekšējo revīziju skaitu un veidiem;

ii)	visiem formulētajiem ieteikumiem (arī par tādiem, kurus Aģentūra varētu noraidīt); un

iii)	visiem pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz šiem ieteikumiem;

jautā, vai šie noteikumi tika ievēroti iepriekšējos gados, un prasa, lai līdz 2011. gada 30. jūnijam Aģentūra pārsūta budžeta izpildes apstiprinātājiestādei IRD ziņojumus, sākot no 2007. gada;

32.

norāda uz Aģentūras ierosmi sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei IRD iekšējās revīzijas gada pārskatu par Aģentūras darbību; uzskata, ka tai vajadzētu būt parastai pārredzamības praksei, un cer, ka visas pārējās aģentūras to ņems vērā;

33.

atzīst, ka no 32 IRD ieteikumiem viens ir “ārkārtīgi nozīmīgs” un attiecas uz īstenošanas procedūrām, kurās piedalās eksperti, un divpadsmit ir “ļoti nozīmīgi” un galvenokārt skar cilvēkresursu pārvaldību, darbinieku interešu konfliktu novēršanu un citas procedūras, kuras palīdz Aģentūrā zinātniski izvērtēt cilvēkiem domātās zāles; tāpēc aicina Aģentūru nekavējoties pilnībā informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo ieteikumu saturu; mudina Aģentūru ātri ieviest IRD ieteikumus un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iesniegt pilnīgu pārskatu par noteiktajiem un veiktajiem pasākumiem, lai līdz 2011. gada 30. jūnijam minētos ieteikumus pienācīgi izpildītu; papildus tam aicina Revīzijas palātu uzraudzīt un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par veikto pasākumu efektivitāti;

Darbības, kas Aģentūrai jāveic līdz 2011. gada 30. jūnijam

34.

mudina Aģentūras izpilddirektoru kopīgi ar IRD veikt rūpīgu spēkā esošo procedūru efektīvas izmantošanas pārbaudi attiecībā uz visu tās darbinieku un ekspertu interešu konfliktu noskaidrošanu un novēršanu un līdz 2011. gada 30. jūnijam informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs pārbaudes rezultātiem;

35.

pauž cerību, ka Aģentūras valde ātri pieņems rīcības plānu, lai novērstu iepirkuma procedūras trūkumus; īpaši aicina Aģentūras izpilddirektoru sadarbībā ar IRD un uzraugošo ģenerāldirektorātu izstrādāt šo rīcības plānu, kurā būtu paredzētas konkrētas īstenošanas darbības un grafiks; vēlas, lai Aģentūra šos konkrētos pasākumus darītu zināmus budžeta izpildes apstiprinātājiestādei līdz 2011. gada 30. jūnijam;

36.

līdz ar to aicina Aģentūru līdz 2011. gada 30. jūnijam informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par veiktajiem pasākumiem un panāktajiem uzlabojumiem visos šajos problēmjautājumos;

37.

(3) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 164. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 28. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (sk. šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/180

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Zāļu aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/585/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (3), ar ko izveido Eiropas Zāļu aģentūru, un jo īpaši tās 68. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0153/2011),

1.	atliek Eiropas Zāļu aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 52. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/181

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/586/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (3) un jo īpaši tās 19. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0132/2011),

1.	sniedz Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 52. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (3) un jo īpaši tās 19. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0132/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	konstatēja, ka Aģentūrai neizdevās sagatavot daudzgadu darba programmu un ka tās darba programma nebija saskaņota ar tās budžeta saistībām,

—	norādīja, ka tāpat kā 2006. un 2007. gadā Revīzijas palāta atkal ir atklājusi – juridisko saistību uzņemšanās ir notikusi pirms attiecīgo budžeta saistību uzņemšanās,

—	pauda bažas, ka Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi daudzus budžeta pārvietojumus 2008. gadā (2008. gadā – 52 un 2007. gadā – 32);

C.	tā kā Aģentūras budžets 2009. gadā bija EUR 48 000 000, kas ir par 3,8 % mazāk nekā 2008. finanšu gadā,

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta uzskata Aģentūras 2009. gada pārskatus par ticamiem un tiem pakārtotos darījumus kopumā par likumīgiem un pareiziem;

norāda, ka Aģentūra no Savienības 2009. gada budžeta saņēma EUR 44 335 000 saistību apropriācijās un EUR 48 300 000 maksājumu apropriācijās;

Darbības rādītāji

pauž atzinību Aģentūrai par pieciem gadiem paredzētās daudzgadu darba programmas pieņemšanu 2010. gada martā;

aicina Aģentūru arī apsvērt iespēju katras pamatdarbības programmas izstrādē iekļaut Ganta diagrammu, lai precīzi norādītu laiku, ko katrs darbinieks pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un veicinātu uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu; tādēļ aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem;

Budžeta pārvietojumi

pauž bažas, ka Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi daudzus budžeta pārvietojumus 2009. gadā (2009. gadā – 49, 2008. gadā – 52 un 2007. gadā – 32); tādēļ mudina Aģentūru uzlabot plānošanu un uzraudzību, lai samazinātu budžeta pārvietojumu skaitu;

Saistības posteriori

aicina Aģentūru vēl vairāk samazināt saistību posteriori skaitu (t. i., gadījumus, kad juridisku saistību uzņemšanās notikusi pirms attiecīgo budžeta saistību uzņemšanās); atgādina Aģentūrai, ka kopš 2006. gada Revīzijas palāta ir ziņojusi par Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pārkāpumiem; tomēr atzinīgi vērtē Aģentūras centienus uzlabot situāciju, rīkojot ad hoc apmācību, lai izvairītos no saistību uzņemšanās posteriori;

Iepirkuma procedūra

mudina Aģentūru pareizi piemērot iepirkuma procedūras; ar gandarījumu norāda, ka 2009. gada pārskatā Aģentūra budžeta lēmējinstitūcijas informēšanas nolūkā ir iekļāvusi īpašu pielikumu par pārrunu procedūrām;

Cilvēkresursi

norāda uz trūkumiem darbinieku atlases procedūrās, kuri mazina šo procedūru pārredzamību; tādēļ mudina Aģentūru novērst pašreizējos trūkumus, proti, rakstisko pārbaudījumu anonimitātes neievērošanu, iepriekš noteiktu kritēriju neievērošanu un kritēriju nekonsekventu piemērošanu kandidātu galīgā saraksta izveidē;

Iekšējā revīzija

10.

atgādina, ka Aģentūras izpilddirektoram saskaņā ar viņa pienākumu atskaitīties budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, iesniedzot Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ziņojuma kopsavilkumu, ir jāpublisko visi iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju ieteikumi;

11.

pieņem zināšanai, ka IRD veica revīziju par kuģu flotes pārvaldību piesārņojuma atklāšanas un novēršanas jomā, lai novērtētu iekšējās kontroles sistēmu atbilstību un efektivitāti naftas piesārņojuma atklāšanas un novēršanas jomā; aicina Aģentūru nekavējoties īstenot IRD ieteikumus, kas klasificēti kā “ļoti svarīgi”; īpaši uzsver to, ka jāveic šādi pasākumi:

—	jānodrošina stratēģiskā plānošana, un jāveic ar Aģentūru saistīto ieinteresēto personu darbības uzraudzība, sniedzot pārskatu par vēl nenovērstajiem naftas piesārņojuma riskiem,

—	jāievēro administratīvās procedūras,

—	jāanalizē iekārtu pārvaldības iespējamie varianti, un jānovērtē to finansiālā un darbības ietekme,

—	jādokumentē lēmumi par kuģu izmantošanu;

12.

pieņem zināšanai arī to, ka IRD veica revīziju par rīcības plāna īstenošanas pēcpārbaudi; norāda, ka tie IRD ieteikumi, kuri Aģentūrai vēl jāīsteno, ietver šādus pasākumus: iekšējs riska novērtējums, pašreiz piemēroto iekšējo procedūru saraksts, atlikušo procedūru izstrādes un īstenošanas ceļvedis, izņēmuma procedūru uzskaitījums un iekšējās kontroles sistēmas pārbaude;

13.

atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvu, 2008. gadā izveidojot iekšējās revīzijas funkciju (Iekšējās revīzijas struktūru (IRS)), kuras uzdevums ir atbalstīt un konsultēt Aģentūras izpilddirektoru un vadību iekšējās kontroles, riska novērtēšanas un iekšējās revīzijas jautājumos; norāda, ka Aģentūra IRS nenodarbina pilnībā, bet kopīgi ar Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (KZKA); šajā sakarībā pieņem zināšanai, ka 2008. gada 17. jūnijā ar KZKA tika parakstīts nolīgums par pakalpojumu kvalitāti; uzskata šo dienesta kopīgu izmantošanu par paraugpraksi, kas jāveicina arī citās aģentūrās;

14.

(3) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 169. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/185

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Jūras drošības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/587/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (3) un jo īpaši tās 19. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0132/2011),

1.	apstiprina Eiropas Jūras drošības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 52. lpp.

(3) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 16. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/186

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/588/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (3), un jo īpaši tās 17. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0105/2011),

1.	sniedz Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 16. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (3), un jo īpaši tās 17. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0105/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā Parlaments 2010. gada 5. maijā sniedza Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā:

—	atzīmēja, ka Revīzijas palāta ir atklājusi nepilnības iepirkuma procedūrās, jo īpaši attiecībā uz pamatlīguma budžetu pārāk zemo novērtēšanu,

—

aicināja Komisiju noskaidrot, kādas ir iespējas pilnībā nodrošināt to, ka naudas līdzekļu pārvaldība tiek īstenota, pamatojoties uz faktiskajām vajadzībām, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 15. panta 5. punktā, un kādas vispārējas izmaiņas būtu nepieciešamas, lai ilgstoši nodrošinātu, ka Aģentūras naudas līdzekļu uzkrājumi ir iespējami nelieli,

—	izteica atzinību Aģentūrai par to, ka tā ir īstenojusi visus astoņus Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ieteikumus, kas tiek uzskatīti par “ļoti svarīgiem”;

C.	tā kā Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 8 100 000, kas ir par 3,5 % mazāks nekā tās 2008. gada budžets,

Pārnestās apropriācijas

pauž bažas saistībā ar Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka uz nākamo gadu pārnestās apropriācijas ir 19 % no Aģentūras kopējā budžeta; īpaši norāda, ka 41 % pamatdarbībai paredzēto apropriāciju pārnesa uz 2010. gadu galvenokārt tāpēc, ka aizkavējās divu lielu projektu īstenošana; pauž bažas, ka šāds stāvoklis liecina par kavēšanos, īstenojot no III sadaļas finansētās Aģentūras darbības, un ir pretrunā budžeta gada pārskata principam; tādēļ aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko Aģentūra veikusi, lai novērstu šo trūkumu;

Iepirkuma procedūra

aicina Aģentūru pilnveidot iekšējās kontroles, lai nodrošinātu līgumu un iepirkuma procedūru pareizu īstenošanu; šajā sakarībā norāda, ka Revīzijas palāta ziņoja par to, ka vienā gadījumā tika pieprasīti pakalpojumi, kas nebija paredzēti līgumā, savukārt divos citos gadījumos tika pieļautas kļūdas (finanšu piedāvājumā izmantoja nepareizu kvalitātes un cenas attiecību un nepareizu vērtību) līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas posmā;

īpaši mudina Aģentūru:

—	uzlabot pārredzamību gan attiecībā uz aplēsēm, gan uz to, lai noteiktu atbildīgo par projektiem,

—	uzlabot iepirkuma atļauju procedūras finansēšanas lēmumu pieņemšanas un darba programmu līmenī,

—	nodrošināt, ka gada darbības pārskatā tiek skaidri norādīti izņēmumi,

—	nodrošināt pienācīgu pārraudzību attiecībā uz iespējamajiem pārkāpumiem,

—	izstrādāt ex post kontroles un ziņot par tām;

tādēļ aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par gūtajiem panākumiem un šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem;

turklāt mudina Aģentūru izstrādāt un pēc tam regulāri atjaunināt visaptverošu tabulu, kurā izklāstītas tās finanšu aprites sistēmas un attiecīgo finanšu un operatīvo darbību veicēju pienākumi;

Kļūdas budžeta līdzekļu pārvietošanā

aicina Aģentūru bez Administratīvās padomes iepriekšējas piekrišanas neveikt pārvietojumus, kuri ir pretrunā budžeta specifikācijas principam; īpaši norāda, ka Revīzijas palāta ziņoja par vienu pārvietojumu no vienas sadaļas uz citu EUR 24 000 apmērā, kurš tika veikts, neinformējot Administratīvo padomi un bez tās piekrišanas;

Uzņēmējas dalībvalsts nodokļu iestāžu veiktā līdzekļu atmaksāšana

ar vilšanos norāda, ka kopš iepriekšējā gada nav gūti panākumi attiecībā uz atmaksājumu EUR 45 000 apmērā, proti, PVN summu, ko Aģentūra iepriekš samaksājusi uzņēmējas dalībvalsts nodokļu iestādēm; tādēļ aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kad uzņēmēja dalībvalsts veiks šo atmaksājumu;

Cilvēkresursi

norāda, ka personāla atlases procedūrās joprojām pastāv nepilnības, kuras apdraud šo procedūru pārredzamību; šajā sakarībā ņem vērā, ka Revīzijas palāta ziņoja par to, ka atlases komisijas nebija iepriekš definējušas ne kritērijus kandidātu uzaicināšanai uz interviju, ne kritērijus viņu iekļaušanai rezerves sarakstā; tādēļ aicina Aģentūru risināt šo situāciju un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par gūtajiem panākumiem un veiktajiem pasākumiem;

Iekšējās kontroles sistēmas

atzinīgi vērtē, ka Aģentūrai ir iekšējās kontroles koordinators, kurš Aģentūrā pārrauga un uzrauga iekšējās kontroles sistēmu īstenošanu; atzīst, ka Aģentūra ir sekmīgi īstenojusi savu iekšējo procedūru ex ante pārbaudes; tomēr aicina Aģentūru ieviest ex post pārbaudes, izmantojot profesionāla pakalpojumu sniedzēja palīdzību;

tomēr mudina Aģentūru ieviest pilnīgu fizisko inventarizāciju un nodrošināt grāmatvedības uzskaites precizitāti; uzsver šā ieteikuma nozīmīgumu un aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par instrumentiem, kas izmantoti, lai novērstu šo trūkumu; šajā sakarībā norāda, ka Revīzijas palāta arī ziņoja par to, ka pamatlīdzekļu inventarizācija tika veikta, izmantojot izklājlapu, tādējādi nespējot nodrošināt datu viengabalainību;

10.

atzīst, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2008. gadā veica cilvēkresursu pārvaldības revīziju, bet 2007. gadā – izpildes pārbaudi attiecībā uz iekšējās kontroles standartu īstenošanu; uzsver, ka Aģentūra informēja budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par jaunu Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu, kas izrietēja no 2009. gadā veiktās pēcpārbaudes un kurā prasīts pārskatīt Administratīvās padomes 2007. gada 10. oktobrī pieņemtos iekšējās kontroles standartus;

11.

turklāt ņem vērā Aģentūras paziņojumu par to, ka 2009. gadā Iekšējās revīzijas dienests veica vēl vienu revīziju attiecībā uz iepirkuma procedūrām, lai uzlabotu Aģentūras darbības rādītājus šajā jomā; jo īpaši norāda uz to, ka no 18 Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem Aģentūra pieņēma 13 un noraidīja piecus, aicinot Iekšējās revīzijas dienestu apvienot noraidītos ieteikumus; turklāt norāda, ka astoņus no minētajiem ieteikumiem uzskatīja par “ļoti svarīgiem”, bet desmit par “svarīgiem”;

12.

norāda, ka lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu ir pievienoti arī horizontāla rakstura konstatējumi, kas iekļauti Parlamenta 2011. gada 10. maija rezolūcijā (6) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 174. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/190

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/589/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (3), un jo īpaši tās 17. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0105/2011),

1.	apstiprina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 16. lpp.

(3) OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 103. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/191

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/590/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (3) un jo īpaši tās 39. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0125/2011),

1.	sniedz Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Dzelzceļa aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 103. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (3) un jo īpaši tās 39. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0125/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā guva pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	pieņēma zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2009. gadā ir pārnesti vairāk nekā EUR 4 100 000, no kuriem apmēram EUR 3 900 000 attiecās uz administratīvajiem un darbības izdevumiem (proti, 57 % no gada budžeta II un III sadaļas apropriācijām),

—	pauda bažas par Revīzijas palātas veiktajā revīzijā konstatētajām iepirkuma procedūru nepilnībām;

C.	tā kā Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 21 000 000, t. i., par 16,6 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

norāda, ka Aģentūra no Savienības 2009. gada budžeta saistību un maksājumu apropriācijās saņēma EUR 16 060 000;

Darbības rādītāji

uzskata, ka Aģentūras darbība divās vietās (Lillē un Valensjēnā) rada tai papildu izmaksas; turklāt norāda, ka šī piezīme ir iekļauta kopš 2006. gada un ka Padome nav rīkojusies, lai mainītu 2003. gada 13. decembra lēmumu (6), saskaņā ar kuru Aģentūras darbība notiek divās vietās;

Apropriāciju pārnešana

pauž nožēlu par to, ka Aģentūrai tomēr joprojām nav izdevies atrisināt problēmu, kas saistīta ar apropriāciju pārnešanu no viena gada uz nākamo; uzskata, ka, pārnesot 41 % apropriāciju II sadaļā (pamatlīdzekļi, datu apstrāde un citas administratīvās izmaksas) un 61 % apropriāciju III sadaļā (darbības izdevumi), ir nopietni pārkāpts budžeta gada pārskata princips un ka tas liecina, ka kavējas no Aģentūras budžeta II un III sadaļas finansēto pasākumu īstenošana; ir vīlies, ka Aģentūras atbilde nav nekas cits kā vien savādāks problēmas formulējums;

prasa katra finanšu gada budžetam pievienot īpašu pārskatu par neizlietotajām apropriācijām, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, norādot iemeslus, kādēļ attiecīgie līdzekļi nav izlietoti, un paskaidrojot, kā un kad tie tiks izmantoti;

ir nobažījies, jo Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi, ka tika atceltas un aizkavējās iepirkuma procedūras, ka atkārtoti kavējās maksājumu izpilde un ka gada laikā tika ievērojami grozīta darba programma;

it īpaši norāda, ka kopš 2006. gada Revīzijas palāta ir ziņojusi par pārnesto un anulēto apropriāciju ļoti augsto līmeni; turklāt Aģentūras atbildes uz šīm piezīmēm uzskata par neatbilstīgām un tādēļ aicina Aģentūru nekavējoties novērst šo situāciju;

Grāmatvedības sistēma

pauž atzinību Aģentūrai par to, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes, tā no 2010. gada 1. septembra ir ieviesusi centralizētu sistēmu ienākošo rēķinu reģistrēšanai; uzsver, ka šis pasākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu visu rēķinu savlaicīgu reģistrēšanu, un palīdz novērst maksājumu novēlotu apstrādi;

Nepilnības pamatlīdzekļu pārvaldībā

pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības pamatlīdzekļu inventarizācijā, tomēr norāda – Aģentūra ir apliecinājusi, ka 2010. gada pārskatos šīs nepilnības būs novērstas; uzskata – arī tas, ka ne vienmēr iespējams noskaidrot, kur tieši pamatlīdzekļi atrodas, liecina par problēmām un papildu izmaksām, kas rodas saistībā ar divām Aģentūras darba vietām;

Cilvēkresursi

10.

norāda, ka Aģentūras gada darbības pārskats sniedz tikai ierobežotu informāciju par cilvēkresursu plānošanu, piešķiršanu un izmantošanu, un uzskata, ka šis trūkums varētu ietekmēt ieinteresēto personu viedokli par to, kā Aģentūra izmanto personālu; tādēļ aicina Aģentūru savā gada darba programmā un gada darbības pārskatā labāk atspoguļot plānoto personāla resursu sadalījumu, kā arī šo resursu galīgo izmantojumu; it īpaši aicina Aģentūru savā gada darbības pārskatā, nosakot Aģentūras mērķus, izklāstīt, kā tas ietekmēs pieejamos cilvēkresursus;

11.

pauž bažas par to, ka, ar atpakaļejošu datumu mainot triju darbinieku izcelsmes vietu, nav ievēroti Civildienesta noteikumi un to īstenošanas kārtība; tādēļ aicina Aģentūru atgūt visus nepamatoti veiktos maksājumus;

12.

turklāt norāda, ka Aģentūrai nav dažādu personāla darbā pieņemšanas noteikumu, instrukciju un vadlīniju konsolidētas rokasgrāmatas; uzsver, ka šā trūkuma dēļ iespējams atšķirīgi īstenot un pārvaldīt atsevišķus darbā pieņemšanas procesus un tādējādi var tikt pārkāpts princips par vienādu attieksmi pret kandidātiem; tādēļ mudina Aģentūru izveidot “konsolidētu darbā pieņemšanas procedūru”, kura jāizmanto kā rokasgrāmata personālam, kas pieņem darbā jaunus darbiniekus;

Iekšējā revīzija

13.

atzīst, ka vēl jāīsteno seši no desmit ieteikumiem, ko Iekšējās revīzijas dienests (IRD) sniedzis par cilvēkresursu pārvaldību; tomēr uzsver, ka ir vīlies, jo nav informēts par triju ieteikumu saturu, un aicina Aģentūru steidzami iesniegt šo informāciju, kā noteikts Finanšu pamatregulā;

14.

atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvu 2007. gada nogalē izveidot iekšējās revīzijas struktūru (IRS), kuras uzdevums ir sniegt atbalstu un konsultācijas Aģentūras direktoram un vadībai par iekšējo kontroli, riska novērtēšanu un iekšējo revīziju;

15.

(3) OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 178. lpp.

(6) 2003. gada 13. decembra Lēmums 2004/97/EK, Euratom, kas pieņemts, tiekoties dalībvalstu pārstāvjiem valstu un valdību vadītāju līmenī, par atsevišķu Eiropas Savienības biroju un aģentūru atrašanās vietu (OV L 29, 3.2.2004., 15. lpp.).

(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/195

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Dzelzceļa aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/591/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (3) un jo īpaši tās 39. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0125/2011),

1.	apstiprina Eiropas Dzelzceļa aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 103. lpp.

(3) OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 149. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/196

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/592/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (3), un jo īpaši tās 17. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0109/2011),

1.	sniedz Eiropas Izglītības fonda direktorei apstiprinājumu par Fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Izglītības fonda direktorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 354, 31.12.2008., 82. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 149. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (3), un jo īpaši tās 17. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0109/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Izglītības fonda direktorei apstiprinājumu par Fonda 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā Parlaments cita starpā:

—	atzīmēja, ka, kopš 2008. gadā pārstrādāja Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1360/90, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (6), Fonds ir ieguvis iespēju attīstīt specializētās zināšanas arī citās jomās, ne tikai tajās, kurās tas strādāja iepriekšējos gados,

—	pauda bažas par Revīzijas palātas konstatēto pārredzamības trūkumu darbā pieņemšanas procedūrās un par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iesaistīšanos, uzsākot izmeklēšanu (OF/2009/0370),

—	mudināja Fondu ziņot par tā cilvēkresursu sadalījumu; jo īpaši uzsvēra – pienācīgi neņemot vērā cilvēkresursus ikgadējā plānošanā un darbības pārskatos, Fonda darbība var kļūt neefektīva;

C.	tā kā Fonda 2009. gada budžets bija EUR 19 100 000, kas ir par 0,5 % mazāks nekā tā 2008. gada budžets,

norāda uz Revīzijas palātas apstiprinājumu, ka gada pārskati par Eiropas Izglītības fonda (EIF) budžetu EUR 19 100 000 apmērā patiesi atspoguļo fonda finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī un ka EIF 2009. finanšu gadā veiktās darbības un naudas plūsmas atbilst tā finanšu noteikumiem;

Darbības rādītāji

atzinīgi vērtē Fonda mērķi uzlabot profesionālās izglītības un mācību (PIA) sistēmas Fonda partnervalstīs (“Turīnas process”) un kopā ar starptautiskajām organizācijām un divpusējiem līdzekļu devējiem izstrādāt kopēju metodiku, lai pilnveidotu tā lomu;

atkārtoti aicina Fondu nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam pievienojamajā tabulā iekļaut salīdzinājumu par veikumu tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, un veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta apstiprinātājiestādei dotu iespēju labāk novērtēt Fonda darbību, salīdzinot abu gadu rezultātus;

Sadarbība ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop)

norāda, ka 2009. gada novembrī tika atjaunots Fonda un Cedefop sadarbības nolīgums 2010.–2013. gadam; ņem vērā, ka Fonds un Cedefop sadarbības sistēmas ietvaros katru gadu izstrādā kopīgu darba programmu, ko pievieno katras aģentūras darba programmai; atzinīgi vērtē Fonda mērķi turpmākajos gada darbības pārskatos sniegt pilnīgāku ziņojumu par šīs kopējās darba programmas īstenošanu;

Budžeta pārvaldība

mudina Fondu precīzāk izstrādāt budžeta procedūras, lai novērstu budžeta pārvietojumu ievērojamo skaitu; turklāt aicina Fondu pārvietošanas nepieciešamības gadījumos iegūt Fonda valdes atļauju; atgādina, ka šāda prasība ir paredzēta Fonda finanšu noteikumos;

turklāt atgādina Fondam par tā pienākumu sniegt to maksājumu grafika kopsavilkuma pārskatu, kas jāveic nākamajos finanšu gados, lai īstenotu iepriekšējos finanšu gados uzņemtās budžeta saistības (Fonda finanšu noteikumu 31. panta 2. punkts);

aicina EIF stingri ievērot pamatregulas noteikumus, it īpaši gadījumos, kad tiek veikti pārvietojumi starp dažādām budžeta sadaļām; tomēr uzskata, ka budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām ir grūti īstenot sistēmā, kur ar personālu saistītie un administratīvie izdevumi tiek nošķirti no darbības izdevumiem, it īpaši aģentūrā, kuras pamatdarbība ir politikas analīze, informācijas un pieredzes izplatīšana un apmaiņa un atbalsts partnervalstu veiktspējas palielināšanai;

Cilvēkresursi

atzinīgi vērtē Fonda iniciatīvu rūpīgi pārskatīt savas personāla darbā pieņemšanas procedūras saistībā ar Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) atzinumiem un Parlamenta ieteikumiem; īpaši norāda, ka ir no jauna noteikta Fonda darbā pieņemšanas procedūra, ir pievienoti daži posmi un pārskatīti galvenie atbalsta instrumenti;

Iekšējā revīzija

atzinīgi vērtē Fonda iniciatīvu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sniegt IRD iekšējās revīzijas gada ziņojumu par Fonda darbību; uzskata minēto par pārredzamības apliecinājumu un paraugprakses piemēru, kas jāievēro visām pārējām aģentūrām;

10.

ņem vērā, ka 2009. gadā IRD veica direktores ticamības deklarācijas pamatelementu revīziju, lai gūtu pietiekamu ticamību attiecībā uz dažādu to pamatelementu pietiekamību, efektivitāti un norādīšanu gada darbības pārskatā, uz kuriem balstīta direktores ticamības deklarācija; norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests konstatēja, ka attiecīgās informācijas nepietiekamība, kas raksturīga direktores ticamības deklarācijai, var maldināt lasītāju; tādēļ aicina EIF direktori sīkāk izstrādāt šos apsvērumus (cita starpā sniedzot informāciju par klasificēšanas kritērijiem, par iespējamo kaitīgo ietekmi un/vai būtiskumu, kā arī par negatīvu pavērsienu iespējamību);

11.

atzīst, ka no 15 IRD ieteikumiem 11 ieteikumu īstenošana 2009. gadā tika pabeigta; turklāt norāda, ka 2009. gadā tika uzsākta astoņu jaunu IRD ieteikumu īstenošana par šādiem jautājumiem: direktores ticamības deklarācija, uzlabots iekšējās kontroles sistēmas apraksts, sīks riska pārvaldības apraksts, pēckontroles ieviešana finanšu darījumiem, kas ietver ar risku saistītu saistību un maksājumu paraugu ņemšanu un vēlamo vērtību noteikšanu rādītāju kopumam;

12.

(3) OV L 354, 31.12.2008., 82. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 182. lpp.

(6) OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/200

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Izglītības fonda kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/593/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (3), un jo īpaši tās 17. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0109/2011),

1.	apstiprina Eiropas Izglītības fonda kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Izglītības fonda direktorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 149. lpp.

(3) OV L 354, 31.12.2008., 82. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 46. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/201

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/594/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1994. gada 18. jūlija Regulu (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (3), un jo īpaši tās 14. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0104/2011),

1.	sniedz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 46. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1994. gada 18. jūlija Regulu (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (3), un jo īpaši tās 14. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0104/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādījusi – tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā vērsa uzmanību uz to, ka:

—	Aģentūra uz nākamo gadu pārnesusi apropriācijas EUR 3 400 000 apmērā (t. i., 44 % no darbībai paredzētajām apropriācijām), no kurām aptuveni EUR 1 000 000 bija paredzēts saistībām, kas pilnībā attiecās uz 2009. finanšu gadu,

—	Revīzijas palāta konstatējusi pārkāpumu saistībā ar vienu iepirkuma procedūru (pamatlīguma izmantošana, pārsniedzot tā maksimālo vērtību);

C.	tā kā Aģentūras 2009. finanšu gada budžets bija EUR 15 100 000, t. i., par 0,6 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

Darbības rādītāji

atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvu sākt prognozēt tehnoloģiju attīstības ietekmi uz drošību un veselību “videi draudzīgās darbavietās” laikposmā līdz 2020. gadam; turklāt norāda, ka ir apkopoti dati par sieviešu drošību un veselības aizsardzību darbā;

Aģentūras vadība

konstatē, ka Aģentūras, kuras valdē ir 84 locekļi un kurā nodarbināti 64 darbinieki (2008. finanšu gada dati), vadības izmaksas ir 1,35 % no budžeta; atgādina, ka tas ir saskaņā ar Aģentūras izveides Regulā (EK) Nr. 2062/94 noteikto mērķi nodrošināt trīspusēju pārstāvību Administratīvajā valdē, tajā iekļaujot sociālos partnerus; norāda, ka praktisko Aģentūras ikdienas vadību nodrošina Administratīvās valdes ieceltais 11 locekļu Prezidijs;

Apropriāciju pārnešana

ir nobažījies, jo Revīzijas palāta 2009. gadā atkal ir ziņojusi, ka pamatdarbībai (III sadaļa) paredzētie EUR 3 500 000 (47 % no uzņemto saistību apjoma) pārnesti uz 2010. finanšu gadu; uzsver – šī situācija liecina, ka kavējas Aģentūras pasākumu īstenošana, un tas ir pretrunā budžeta gada pārskata principam; atzīst – šāda situācija daļēji rodas tādēļ, ka nozīmīgi projekti tiek īstenoti vairākus gadus; tomēr apstiprina, ka Aģentūra 2010. gada sākumā ieviesa ikmēneša ziņošanas mehānismu, lai uzraudzītu tās gada darba programmā paredzēto darbību īstenošanu un attiecīgos budžeta aspektus;

aicina Aģentūru samazināt atcelto apropriāciju īpatsvaru, kas ir palielinājies, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarībā paveikto; atzinīgi vērtē Aģentūras solījumu īpašu uzmanību pievērst gada beigās vēl nenokārtotajām saistībām, lai tās atceltu summām, kas vairs nav vajadzīgas attiecīgo finansiālo un tiesisko saistību izpildei;

Iekšējā revīzija

atzinīgi vērtē Aģentūras ierosmi sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) iekšējās revīzijas gada pārskatu par Aģentūras darbību; uzskata to par pārredzamības apliecinājumu un paraugprakses piemēru, kas būtu jāpārņem pārējām aģentūrām;

pauž atzinību Aģentūrai, ka tā šajā ziņā ir guvusi ievērojamus panākumus; apliecina, ka visi ieteikumi, kurus IRD Aģentūrai sniedzis kā “ļoti svarīgus”, ir atbilstoši īstenoti un izpildīti, izņemot ieteikumu par grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu, kas bija klasificēts ar zemāku nozīmības pakāpi kā “svarīgs”, jo bija daļēji izpildīts; tādēļ aicina Aģentūras grāmatvedi rakstveidā izklāstīt metodoloģiju, kas izmantota grāmatvedības sistēmas apstiprināšanai; atbalsta ideju veidot sadarbību jau pastāvošajā aģentūru grāmatvežu sadarbības tīklā, lai noteiktu kopīgas prasības un izstrādātu kopīgu metodoloģiju attiecībā uz grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu aģentūrās;

mudina Aģentūru pārskatīt pārbaudes sarakstus, nodrošinot to atbilstību dažādu finanšu darījumu specifikai, un darīt šos sarakstus pieejamus visiem darbiniekiem;

turklāt aicina Aģentūru pabeigt un/vai atjaunināt savas dokumentēšanas procedūras; konkrēti, aicina Aģentūru izstrādāt to galveno procesu izsmeļošu sarakstu, kuriem jāatbilst vajadzīgajām procedūrām, un šo sarakstu sistemātiski atjaunināt;

Aģentūru tīkla koordinatora nozīme

10.

uzslavē Aģentūru par efektīvu darbu, 2009. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā nodrošinot aģentūru tīkla koordinēšanu;

11.

(3) OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 187. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/205

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/595/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1994. gada 18. jūlija Regulu (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (3), un jo īpaši tās 14. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0104/2011),

1.	apstiprina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 46. lpp.

(3) OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 6. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/206

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/596/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumu 2008/114/EK, Euratom, ar ko nosaka Euratom Apgādes aģentūras statūtus (3), un jo īpaši tā 8. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0144/2011),

1.	sniedz Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 41, 15.2.2008., 15. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 6. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumu 2008/114/EK, Euratom, ar ko nosaka Euratom Apgādes aģentūras statūtus (3), un jo īpaši tā 8. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0144/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.	tā kā Revīzijas palāta savā 2009. gada ziņojumā arī uzsvēra Aģentūras statūtu neatbilstību Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 54. pantam;

C.	tā kā saskaņā ar Lēmumu 2008/114/EK, Euratom 1958. gadā Luksemburgā izveidotajai Euratom Apgādes aģentūrai ir jauni statūti un tā ir kļuvusi par aģentūru,

norāda, ka 2009. gadā Aģentūra nesaņēma subsīdijas savas darbības nodrošināšanai un ka Komisija uzņēmās visus Aģentūras izdevumus saistībā ar 2009. gada budžeta izpildi; norāda, ka šāda situācija pastāv jau kopš Aģentūras izveides 2008. gadā;

tāpēc atzīmē – ņemot vērā, ka Aģentūrai nav patstāvīga budžeta, tā ir faktiski iekļauta Komisijā;

tomēr norāda, ka šis stāvoklis ir pretrunā Aģentūras statūtiem un ka tas aktualizē jautājumu par nepieciešamību saglabāt Aģentūras pašreizējo darbības veidu un organizāciju;

tomēr ņem vērā Aģentūras atbildi ar paskaidrojumu, ka pašreizējais stāvoklis liecina par līdzsvaru starp skaidrajām attiecībām ar Komisiju, no vienas puses (piemēram, Komisija var sniegt norādījumus, turklāt tā ieceļ Aģentūras ģenerāldirektoru), un juridiskās un finansiālās patstāvības pakāpi, no otras puses (piemēram, Aģentūra piedalās visu komerclīgumu parakstīšanā saistībā ar kodolmateriālu iepirkumu, un tas ļauj nodrošināt piegādes avotu dažādības politikas īstenošanu); turklāt norāda, ka šāds līdzsvars atbilst Euratom līgumam;

atzīst, ka atbilstoši Aģentūras statūtu 3. pantam tā izraudzījās pati savu iekšējo revidentu, kurš 2009. gada 1. jūlijā sāka pildīt pienākumus;

norāda uz ģenerāldirektora 2011. gada 31. marta vēstuli, kurā atzīta iepriekšminētā problēma un sniegta sīka informācija par veiktajiem sākotnējiem pasākumiem, ko pieprasījusi budžeta izpildes apstiprinātājiestāde; aicina ģenerāldirektoru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par turpmāk veiktajiem pasākumiem un gūtajiem rezultātiem;

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, norāda uz 2011. gada 10. maija rezolūciju (5) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 41, 15.2.2008., 15. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 6. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/209

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Euratom Apgādes aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/597/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumu 2008/114/EK, Euratom, ar ko nosaka Euratom Apgādes aģentūras statūtus (3), un jo īpaši tā 8. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0144/2011),

1.	apstiprina Euratom Apgādes aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 41, 15.2.2008., 15. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 155. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/210

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/598/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1975. gada 26. maija Regulu (EEK) Nr. 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (3) un jo īpaši tās 16. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0108/2011),

1.	sniedz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktoram apstiprinājumu par Fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 155. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1975. gada 26. maija Regulu (EEK) Nr. 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (3) un jo īpaši tās 16. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0108/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktoram apstiprinājumu par Fonda 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un tā kā lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā Parlaments cita starpā:

—	pauda nožēlu, ka 2008., 2007. un 2006. gadā Revīzijas palātai nācās konstatēt nepilnības darbā pieņemšanas procedūrās,

—	aicināja Fondu uzlabot līgumu uzraudzību un iepirkuma procedūru plānošanu,

—	norādīja, ka 2008. finanšu gadā pārnestā summa bijusi vairāk nekā 55 % apropriāciju (proti, EUR 4 900 000);

C.	tā kā Fonda 2009. gada budžets bija EUR 20 200 000, kas ir par 3,8 % mazāk nekā 2008. finanšu gadā,

Darbības rādītāji

atzinīgi vērtē Fonda iniciatīvu 2010. gadā tabulā, kas pievienojama nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam, salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt Fonda darbību no gada gadā;

norāda, ka Fonds veica vēl vienu 2005.–2008. gada darba programmas ex post novērtējumu pēc tam, kad 2007. gadā jau bija veikts Fonda 2001.–2004. gada darba programmas novērtējums; uzskata šo novērtējumu par ārkārtīgi lietderīgu, jo tādējādi Fonds guva vērtīgu pieredzi un ieteikumus saistībā ar uzdevumiem, kurus nāksies risināt nākamajā plānošanas posmā; atzinīgi vērtē to, ka Fonds šajā novērtējumā ir apliecinājis turpmāk minēto:

—	tas ir efektīvi izmantojis savus finanšu resursus, atbalstot darba programmas īstenošanu,

—	tas ir sasniedzis 2005.–2008. gada darba programmas mērķus;

tomēr mudina Fondu turpināt attīstīt “Eurofound darbības rādītāju uzraudzības sistēmu” (EPMS), lai nodrošinātu, ka darbības rādītāju uzraudzības rezultāti tiek ņemti vērā pārvaldības lēmumu pieņemšanā un plānošanā un ka periodiski tiek veiktas aptaujas, lai uzzinātu mērķauditoriju viedokli;

atbalsta ārējā vērtētāja ieteikumu labāk definēt Fonda mērķauditorijas valstu līmenī (t. i., vai Fondam vajadzētu darīt vairāk nekā valstu iestādēm un politikas veidotājiem un censties sasniegt plašāku auditoriju, proti, darba devēju apvienības un darba ņēmēju apvienības) un izveidot kontaktpunktu tīklu, tam par pamatu ņemot Valdē pārstāvētās dalībvalstu iestādes;

Valde

norāda, ka ārējais vērtētājs, kas veica Fonda 2005.–2008. gada darba programmas ex post novērtējumu, darīja zināmu, ka Fonda Valde nav efektīva lēmumu pieņemšanas struktūra, jo pēc Savienības paplašināšanās 2004. gadā ir palielinājies Valdes locekļu skaits, ir samazinājies sanāksmju skaits un ir vērojama samērā liela Valdes locekļu mainība; tādēļ aicina Fondu veikt pasākumus, lai stiprinātu Valdes lomu Fonda darbības vispārējās ievirzes noteikšanā; it īpaši mudina Fonda Valdi paredzēt laiku stratēģisku jautājumu un prioritāšu apspriešanai;

Iepirkuma procedūras

norāda, ka Revīzijas palāta vienā pārbaudītajā atklātā iepirkuma procedūrā konstatēja kļūdas un novirzes vērtēšanā, kuras ietekmēja procedūras kvalitāti; tādēļ aicina Fondu veikt pasākumus novērtēšanas un pārbaužu procedūras uzlabošanai, lai turpmāk izvairītos no šādām kļūdām;

Budžeta pārvaldība

aicina Fondu nodrošināt, lai turpmāk apropriācijas tiktu darītas pieejamas vienīgi pēc attiecīgo piešķirto ieņēmumu saņemšanas; norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka pretēji Fonda finanšu noteikumiem (19. pants) tā budžetā nebija nošķirtas atsevišķas pozīcijas dažādām programmām, kuras finansēja no piešķirtajiem ieņēmumiem; norāda arī uz to, ka kādā programmā, kuru finansēja no piešķirtajiem ieņēmumiem, Fonds uzņēmās saistības par EUR 184 000, lai gan piešķirtajos ieņēmumos faktiski bija saņēmis tikai EUR 29 000;

pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta bija spiesta iekļaut piezīmes par Fonda budžeta un finanšu pārskatu, un it īpaši par to, ka Fonda sākotnēji iesniegtajos provizoriskajos pārskatos bija nopietni trūkumi, kas liecināja par būtiskām nepilnībām Fonda finanšu sistēmas organizācijā; atzinīgi vērtē Fonda apņemšanos ar papildu apmācības un resursu palīdzību nodrošināt gada beigās veicamo darbību pareizību un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošanu;

Cilvēkresursi

aicina Fondu darīt zināmu darbinieku atlases lēmumu pamatojumu (t. i., pierādījumus par kandidātiem izvirzītajiem kritērijiem darbā pieņemšanas procesa sākumā), lai nodrošinātu darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību; norāda, ka Revīzijas palāta ir informējusi par šajā sakarībā konstatētiem trūkumiem septiņās no pārbaudītajām darbinieku atlases procedūrām; it īpaši norāda, ka nebija pierādījumu tam, kādi bija atlases kritēriji kandidātu uzaicināšanai uz intervijām, un ka kritērijus kandidātu iekļaušanai rezerves sarakstā atlases komiteja bija noteikusi vēl pirms pieteikumu izskatīšanas;

10.

it īpaši norāda, ka nepilnības darbā pieņemšanas procedūrās budžeta izpildes apstiprinātājiestāde ir konstatējusi jau kopš 2006. gada; tādēļ mudina Fondu nekavējoties risināt šo situāciju un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par sasniegto;

11.

tomēr atzinīgi vērtē Fonda apņemšanos turpmāk uzlabot darbā pieņemšanas procedūru dokumentāciju;

Iekšējā revīzija

12.

atzinīgi vērtē to, ka Fonds 2010. gada 1. jūlijā ieviesa sistēmu, lai reģistrētu un analizētu novirzes no Fonda apstiprinātās politikas un procedūrām (t. s. izņēmumu reģistru);

13.

pieņem zināšanai, ka divi no astoņiem Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem, kas sniegti, veicot iepriekšējo ieteikumu izpildes pārbaudi, ir īstenoti; norāda, ka ieteikumi, kas klasificēti kā “ļoti svarīgi”, galvenokārt attiecas uz iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti (t. i., “gada darba plāns iekšējās kontroles nodrošināšanai”, “pārbaude saistībā ar sensitīvām amata vietām” un “procedūras ziņošanai par trūkumiem”); tādēļ aicina Fondu nekavējoties tos īstenot;

14.

norāda arī uz to, ka 2009. gadā IRD veica finanšu pārvaldības revīziju, pēc tam sniedzot 15 ieteikumus, no kuriem divi bija “svarīgi” un seši –“ļoti svarīgi”; pauž bažas par to, ka divi svarīgi konstatējumi attiecas uz grāmatveža amata vietu (t. i., “amata vieta jāaizpilda ar pagaidu darbinieku vai ierēdni”, “pilnvaras jāsaskaņo ar Komisijas grāmatveža ieteikumiem”) un grāmatvedības sistēmu validāciju, bet seši “ļoti svarīgi” ieteikumi attiecas uz vajadzību labāk dokumentēt finanšu plūsmas, iepirkumu struktūru un plānošanu, ex post pārbaudes, noteikumus par atmaksājumiem un informēšanu par izņēmumiem; tādēļ mudina Fondu nekavējoties īstenot IRD ieteikumus un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarībā sasniegto;

15.

(3) OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 196. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/214

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/599/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1975. gada 26. maija Regulu (EEK) Nr. 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (3) un jo īpaši tās 16. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0108/2011),

1.	apstiprina Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 155. lpp.

(3) OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 144. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/215

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/600/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eurojust 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eurojust 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Eurojust atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (3), un jo īpaši tā 36. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0133/2011),

1.	sniedz Eurojust administratīvajam direktoram apstiprinājumu par Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eurojust administratīvajam direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 144. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eurojust 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eurojust 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Eurojust atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (3), un jo īpaši tā 36. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0133/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi – tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eurojust administratīvajam direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	pauda gandarījumu par to, ka 2008. gada 24. septembrī tika noslēgts “Praktiskais nolīgums par Aģentūras un OLAF sadarbības nosacījumiem”,

—

pieņēma zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2008. gadā Aģentūrai joprojām ir bijušas problēmas saistībā ar apropriāciju pārnešanu, lai gan pārnesto apropriāciju līmenis vairs nav bijis tik augsts kā iepriekšējā finanšu gadā (13 % no galīgā budžeta apropriācijām salīdzinājumā ar 2007. gadā pārnestajiem 25 %),

—	pauda nožēlu par to, ka, līdzīgi kā trijos iepriekšējos gados, Revīzijas palāta atkal bija atklājusi nepilnības iepirkuma procedūrās;

C.	tā kā 2009. gadā Aģentūras budžets bija EUR 26 400 000, t. i., par 6,4 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

Darbības rādītāji

atzinīgi vērtē Aģentūras ierosinājumu tās nodaļu 2010. gada darba plānos iekļaut galvenos darbības rādītājus; tomēr aicina Aģentūru sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei informāciju par šiem rādītājiem un par to, kā tie saistīti ar Aģentūras mērķiem, budžetu un darba programmu; faktiski uzskata – minēto rādītāju piesaiste Aģentūras mērķiem, budžetam un darba programmai ļaus ieinteresētajām personām labāk izvērtēt Aģentūras veikumu;

atzinīgi vērtē to, ka tabulā, kas pievienota Revīzijas palātas ziņojumam attiecībā uz 2009. gadu, Aģentūra pēc pašas ierosmes ir salīdzinājusi 2008. un 2009. gadā paveikto, tā nodrošinot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iespēju labāk novērtēt Aģentūras darbību no gada gadā;

Apropriāciju pārnešana

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta nesniedz piezīmes par apropriāciju pārnešanas un atcelšanas līmeni 2009. gadā;

norāda, ka Aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanas pamatā turpmāk jābūt tās darbības rezultātiem, kas gūti visa gada garumā;

aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko Aģentūra veikusi, lai izvairītos no apropriāciju pārnešanas, ņemot vērā, ka apropriāciju pārnešana pastāvīgi bijusi problemātisks jautājums, īstenojot iepriekšējo gadu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras;

Pilnveidotas iepirkuma procedūras

pauž atzinību Aģentūrai par to, ka pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas tā ir veikusi pasākumus, kas ļāvuši noteikt attiecīgo produktu un/vai pakalpojumu tirgus vērtību; uzskata šo ierosmi par svarīgu praksi, kas būtu jāīsteno arī citām aģentūrām; turklāt atzinīgi vērtē Aģentūras 2009. gada iepirkuma plānu, kas ļoti lielā mērā palīdzēja Aģentūras nodaļām un dienestiem nodrošināt konkursa procedūru vadību; uzskata, ka šīs ierosmes ļauj kredītrīkotājam labāk veikt vadības un kontroles pienākumus;

Cilvēkresursi

pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi nepilnības darbā pieņemšanas procedūru plānošanas un īstenošanas darbībās; jo īpaši norāda uz to, ka vēl joprojām ir pārāk daudz neaizpildītu amata vietu (24 %), lai gan mazāk nekā 2008. gadā (26 %) un 2007. gadā (33 %); tādēļ aicina Aģentūru izstrādāt vispusīgu darbā pieņemšanas pasākumu plānu, kas ļautu ievērojami samazināt neaizpildīto amata vietu skaitu, un par to attiecīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi; tomēr atzinīgi vērtē Aģentūras ieceri līdz 2011. gada beigām samazināt neaizpildīto amata vietu skaitu tā, lai to īpatsvars nepārsniegtu 8 %;

pauž atzinību Aģentūrai par 2009. gadā sasniegto, proti, līdz 2009. gada beigām tai ir izdevies no 31 līdz 10 darbiniekiem samazināt to pagaidu darbinieku skaitu, kuri strādā kā pienākumu izpildītāji; tomēr aicina Aģentūru vēl vairāk samazināt šādu darbinieku skaitu, kā to ieteicis Iekšējās revīzijas dienests (IRD);

apstiprina, ka 2009. gadā Aģentūra sāka īstenot jauno darbā pieņemšanas kārtību, saskaņā ar kuru atlases komisijas locekļi uz intervijām aicina tikai tos pretendentus, kas sākotnējās izvērtēšanas rezultātā ir ieguvuši ne mazāk kā 75 % no maksimālā punktu skaita, un rezerves sarakstos iekļauj tikai tos kandidātus, kuri intervijas un rakstisko pārbaudījumu izvērtēšanas rezultātā ir ieguvuši ne mazāk kā 75 % no maksimālā punktu skaita;

10.

ir nobažījies par Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka trīs no sešām Aģentūras vidējā līmeņa vadītāju (nodaļas vadītāja) amata vietām uz laiku ieņēma pienākumu izpildītāji; uzsver – šī situācija liecina, ka ir grūtības piesaistīt un noturēt piemērotus darbiniekus; tomēr atzinīgi vērtē Aģentūras ieceri pieņemt lēmumu, saskaņā ar kuru pretendentu galīgais novērtējums tiks sagatavots, pamatojoties gan uz kvalifikācijas pakāpi, kas norādīta, aizpildot pieteikuma veidlapu, gan uz interviju un rakstisko pārbaudījumu rezultātu; uzskata, ka, īstenojot šādu pieeju, tiek pilnveidotas Aģentūras darbinieku atlases procedūras, jo efektīvi tiek ņemti vērā katra kandidāta nopelni;

Iekšējā revīzija

11.

apstiprina, ka no 26 ieteikumiem, ko IRD izdevis 2008. gada 31. decembrī, pilnībā ir īstenoti tikai četri (divi no tiem bija vērtējami kā “neatliekami”); turklāt norāda, ka IRD 2009. gada decembrī ir izdevis papildu ieteikumus un ka 15 no atlikušajiem 23 ieteikumiem joprojām nav pilnībā īstenoti un attiecīgais process ir ieildzis vairāk nekā par 12 mēnešiem; tādēļ aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs kavēšanās iemesliem un nekavējoties rīkoties, lai uzlabotu darbā pieņemšanas kārtību, samazinātu pagaidu darbinieku skaitu, pārstrukturētu Cilvēkresursu nodaļu, izstrādātu cilvēkresursu pārvaldības plānu, pilnveidotu saistībā ar cilvēkresursiem veikto darbību uzraudzību un pārskatītu izņēmumu reģistra saturu;

12.

atzinīgi vērtē Aģentūras ierosmi sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei IRD iekšējās revīzijas gada pārskatu par Aģentūras darbību; uzskata minēto par pārredzamības apliecinājumu un paraugprakses piemēru, kas būtu jāīsteno visām pārējām attiecīgajām aģentūrām;

13.

(3) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 202. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/219

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eurojust kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/601/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eurojust 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eurojust 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Eurojust atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (3), un jo īpaši tā 36. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0133/2011),

1.	apstiprina Eurojust kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eurojust administratīvajam direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 144. lpp.

(3) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 10. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/220

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/602/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (3), un jo īpaši tās 21. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0130/2011),

1.	sniedz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 10. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (3), un jo īpaši tās 21. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0130/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi – tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	mudināja Aģentūru, plānojot turpmāko darbību, noteikt SMART mērķus un RACER rādītājus, lai tādējādi labāk novērtētu paveikto,

—	atzinīgi vērtēja to, ka 2009. gada vidū Aģentūra sāka ieviest programmatūru budžeta sadalei pēc darbības jomām, kura sniegs skaidrus rādītājus par piešķirtajiem finanšu un cilvēkresursiem,

—	norādīja – Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2008. gadā uzsāka izmeklēšanu un 2009. gadā to pabeidza, un nekādas turpmākas darbības neveica;

C.	tā kā Aģentūras 2009. finanšu gada budžets bija EUR 17 000 000, t. i., par 13,3 % lielāks nekā 2008. finanšu gadā,

norāda, ka Aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanas pamatā turpmāk jābūt tās darbības rezultātiem, kas gūti visa gada garumā;

Budžeta un finanšu pārvaldība

rosina Aģentūru uzlabot budžeta un darbā pieņemšanas plānošanu, lai novērstu neatbilstību starp budžeta un nepieciešamo darbinieku prognozēm; atzīst Revīzijas palātas konstatējumu, ka Aģentūra palielināja savu pamatdarbības budžetu par 38 %, pārvietojot EUR 1 900 000 no I sadaļas (“Personāls”) uz III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”), jo aizkavējās darbā pieņemšana un vajadzēja finansēt darbības, kas sākotnējā budžetā nebija paredzētas; tomēr pieņem zināšanai ārējos faktorus (piemēram, jauna direktora iecelšanu un Komisijas uzsākto svarīga pamatlīguma izpildi);

aicina Aģentūru uzlabot konkursa piedāvājumu vērtējuma nodrošināšanu – tam jābūt pēc iespējas reālistiskākam; norāda, ka Revīzijas palāta par šo jautājumu informēja attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, noslēdzot trīs pamatlīgumus par kopējo summu EUR 2 575 000; īpaši uzsver, ka visos trīs minētajos gadījumos finanšu piedāvājumi viena un tā paša uzdevuma veikšanai ievērojami atšķīrās gan vienības cenu ziņā, gan pretendentu aplēsēs par nepieciešamo cilvēkdienu skaitu;

atzinīgi vērtē Aģentūras lēmumu uzlabot līgumu plānošanu un uzraudzību, lai turpmāk novērstu Revīzijas palātas atklātos trūkumus; līdz ar to aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Iekšējā revīzija

atzīst, ka Aģentūrai vēl ir jāīsteno četri no deviņiem Iekšējas revīzijas dienesta (IRD) formulētajiem ieteikumiem, kas tika izteikti pēc finanšu pārvaldības revīzijas; īpaši norāda, ka šie ieteikumi attiecas uz finansējuma lēmumiem, ziņošanas un uzraudzības nolūkā vajadzīgo informāciju, darba programmām, kurās tiek atspoguļoti visi pieejamie budžeta resursi, un finanšu procedūrām un pārbaudes punktu sarakstiem; mudina Aģentūru veikt šo ieteikumu īstenošanas pasākumus;

(3) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 207. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/223

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/603/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (3), un jo īpaši tās 21. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0130/2011),

1.	apstiprina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 10. lpp.

(3) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 40. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/224

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/604/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (3), un jo īpaši tās 30. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0145/2011),

1.	sniedz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 40. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (3), un jo īpaši tās 30. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0145/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādījusi – tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izpilddirektoram sniedza apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un tā kā rezolūcijā, kas pievienota lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, Parlaments cita starpā:

—

pauda bažas par vairākiem Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem, uz kuriem tā jau bija norādījusi savos 2006. un 2007. gada ziņojumos, un jo īpaši par:

i)	pārnesto un atcelto apropriāciju augsto līmeni (2008. finanšu gadā netika izlietoti 49 % no tajā gadā pieejamajām apropriācijām, 2007. gadā – gandrīz 69 % un 2006. gadā – 55 %);

ii)	to, ka Aģentūra bija uzņēmusies juridiskās saistības pirms attiecīgajām budžeta saistībām;

iii)	to, ka, pamatojoties uz Revīzijas palātas sniegto informāciju, darbā pieņemšanas procedūras neatbilst noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to pārredzamību un diskriminācijas novēršanu,

—	aicināja Aģentūru uzlabot finanšu pārvaldību, īpaši attiecībā uz tās budžeta palielinājumu 2007. un 2008. finanšu gadā;

C.	tā kā 2008. gads bija ceturtais pilnais Aģentūras darbības gads;

D.	tā kā Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 88 800 000, kas ir par gandrīz 28 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,

ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu visos būtiskajos aspektos ir ticami un ka tajos atspoguļotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi;

Ievērojams budžeta palielinājums

konstatē, ka pēdējo četru gadu laikā Aģentūras budžets ir būtiski palielinājies; norāda, ka 2009. finanšu gada budžets salīdzinājumā ar 2006. finanšu gadu (EUR 19 200 000) ir palielinājies vairāk nekā trīs reizes;

Darbības rādītāji

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras valde 2009. gada jūnijā pieņēma daudzgadu plānu laikposmam no 2010. gada līdz 2013. gadam, lai gan tās izveides regula tādu neparedz; uzsver šā daudzgadu plāna nozīmi Aģentūras darbību plānošanas un riska novērtēšanas efektivitātes uzlabošanā; tomēr prasa Aģentūrai ātri izveidot saikni starp tās darba programmu un finanšu prognozēm;

atkārtoti aicina Aģentūru nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam pievienojamajā tabulā salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt Aģentūras darbību pa gadiem;

atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvu 2009. gadā ieviest tā dēvēto “Frontex darba rezultātu vadības sistēmu”, lai labāk informētu Aģentūras valdi, sniedzot tai datus par Aģentūras pasākumu radīto ietekmi; norāda, ka šī jaunā sistēma ir paredzēta, lai veicinātu vairāk uz rezultātiem orientētu ziņojumu sniegšanu un pilnveidotu ieguldījumu un rezultātu rādītājus; tomēr aicina Aģentūru sniegt informāciju par tās pasākumu ietekmi un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par tiem;

norāda, ka Aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanas pamatā turpmāk jābūt tās darbības rezultātiem visa gada laikā;

Sadarbība ar dalībvalstīm

aicina Aģentūru uzlabot finanšu pārvaldību attiecībā uz dalībvalstīm radušos izmaksu atmaksāšanu, kopā ar dalībvalstīm identificējot problēmas cēloņus, lai varētu kopīgi īstenot piemērotus risinājumus;

Apropriāciju pārnešana un atcelšana

pauž bažas par Revīzijas palātas ziņojumā norādīto apropriāciju pārnešanu, kas tika minēta jau Revīzijas palātas 2006., 2007. un 2008. gada ziņojumā; jo īpaši pauž nožēlu par pārnesto un atcelto apropriāciju augsto līmeni pēc 2006. gada;

tādēļ mudina Aģentūru uzlabot apropriāciju izlietojuma līmeni, ieviešot atbilstīgus norādījumus un procedūras iespējamo apropriāciju pārnesumu analīzei, lai pārnesto apropriāciju apjomu samazinātu līdz minimumam; turklāt uzskata, ka Aģentūrai ir svarīgi uzlabot darbību plānošanu un uzraudzību;

10.

pauž bažas arī par to, ka Aģentūrai nācās atcelt apropriācijas (EUR 139 000 002 009. gadā un EUR 130 000 002 008. gadā);

11.

norāda, ka Revīzijas palāta ziņoja par 28 budžeta pārvietojumiem, kas bija jāveic tāpēc, ka budžeta sagatavošanas procedūras nebija pietiekami stingras; konstatē arī, ka līdz 2009. gada beigām sešas no 39 budžeta pozīcijām II sadaļā “Administratīvie izdevumi” nebija izmantotas un 35 % attiecīgo apropriāciju atcēla;

12.

uzsver, ka augstais pārnesto un atcelto apropriāciju līmenis liecina par Aģentūras nespēju pārvaldīt tik nozīmīgu budžeta palielinājumu; vēlas zināt, ņemot vērā jauno darbību īstenošanai nepieciešamo laiku, vai nebūtu lietderīgāk, ja turpmāk budžeta lēmējiestādes pieņemtu izsvērtākus lēmumus par Aģentūras budžeta palielināšanu; tādēļ prasa Aģentūrai tam sniegt sīkāku informāciju par turpmāk paredzamo saistību īstenojamību;

13.

tomēr atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvu turpināt uzlabot dotācijas līgumā noteikto termiņu plānošanas un kontroles sistēmu; norāda arī, ka kopš 2009. gada Aģentūra ir ieviesusi savu darbību riska novērtējuma un riska pārvaldības procesu;

Dotāciju pārvaldība

14.

konstatē, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ziņo par to, ka Aģentūra ir pārskaitījusi summas, pamatojoties uz vienpusējiem subsīdiju piešķiršanas lēmumiem, ko parakstījusi tikai pati Aģentūra, lai gan spēkā esošie noteikumi par aģentūrām šādu iespēju neparedz; norāda, ka 2009. gadā izmaksātā summa pārsniedza EUR 28 000 000, bet 2008. gadā tā bija EUR 17 000 000; tomēr atzinīgi vērtē saistībā ar Palātas apsvērumu pieņemto Aģentūras iniciatīvu, proti, parakstīt partnerattiecību pamatnolīgumu ar dalībvalstu robežiestādēm;

15.

aicina Aģentūru uzlabot subsīdiju pārvaldību:

—	dotāciju saņēmējus kontrolējot uz vietas,

—	dodot priekšroku standarta izmaksām pa kategorijām, nevis subsīdijām, kas balstītas uz attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu,

—	skaidri raksturojot, paziņojot un uzraugot iesaistīto pušu atbildību,

—	nodrošinot visu iesaistīto pušu saskaņotu darbības plānu;

Darbības budžeta precizitāte

16.

ar bažām atzīmē, ka Revīzijas palāta ziņojumā norādīja, ka astoņos revidētajos gadījumos izmaksas, kas saistītas ar robežkontroles dienestu priekšfinansējumu, bija nepamatoti norādītas pārāk augstu – izmaksu palielinājums par 27 %; norāda arī, ka par 2009. gadā slēgtajām darbībām bija jāizdod vairāk nekā 40 piedziņas rīkojumu, lai atgūtu pārmaksātos avansus;

Cilvēkresursi

17.

atzinīgi vērtē Aģentūras iniciatīvu veikt pasākumus, lai uzlabotu objektivitāti un pārredzamību darbā pieņemšanas procedūrās saskaņā ar Parlamenta ieteikumiem; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi īstenošanas noteikumus un iekšējās vadlīnijas atlases komisiju locekļiem; pauž īpašu atzinību Aģentūrai par 2010. gada novembrī pieņemtajiem darbā pieņemšanas noteikumiem, kas ietver šādus konkrētus pasākumus: termiņu ievērošana, izvirzot atlases komisijas locekļus, interviju jautājumu un rakstisko pārbaudījumu satura iepriekšēja sagatavošana; rakstisko pārbaudījumu anonīma novērtēšana; atbilžu paraugu sagatavošana interviju jautājumiem un rakstiskajiem pārbaudījumiem, visu darbā pieņemšanas darbību protokolēšana, darbā pieņemšanas e-sistēmas izstrāde, kuru paredzēts ieviest 2011. gadā, lai veicinātu darbā pieņemšanas un atlases procesu;

Iekšējā revīzija

18.

ņem vērā, ka 2009. gadā Iekšējās revīzijas dienests (IRD) veica subsīdiju pārvaldības revīziju, lai novērtētu šādus jautājumus: subsīdiju ikgadējā plānošana, izmantotie juridiskie instrumenti, subsīdiju izlietošana, uzraudzība un atskaišu sagatavošana;

19.

atzīst, ka no 19 ieteikumiem, ko sagatavoja IRD, veicot iepriekšējo ieteikumu pēcpārbaudi, seši ir pienācīgi un efektīvi īstenoti, desmit pašlaik tiek īstenoti un trīs ir īstenoti, bet IRS tie vēl ir jāpārbauda; tomēr aicina Aģentūras izpilddirektoru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to ieteikumu saturu, kurus IRS uzskata par “ļoti svarīgiem”, un par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

20.

(3) OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 211. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/230

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/605/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (3), un jo īpaši tās 30. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0145/2011),

1.	apstiprina Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 40. lpp.

(3) OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 114. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/232

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/606/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi (3) un jo īpaši tās 12. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0103/2011),

1.	sniedz GNSS uzraudzības iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu par Iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas GNSS uzraudzības aģentūras (iepriekš – Eiropas GNSS uzraudzības iestāde) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 114. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi (3) un jo īpaši tās 12. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0103/2011),

A.	tā kā Eiropas GNSS uzraudzības iestāde ieguva finansiālo autonomiju 2006. gadā;

B.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā nevarēja sniegt atzinumu par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2007. finanšu gada pārskatiem, un norādīja, ka viss Galileo projekts tika pārskatīts 2007. gadā un ka Iestādes pārskati tika sagatavoti neskaidrā tiesiskā vidē;

C.	tā kā Revīzijas palāta ticamības deklarācijā par 2008. finanšu gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību ir iekļāvusi piezīmes;

tā kā 2010. gada 5. maijā Parlaments sniedza Iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu par Iestādes 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

—	pauda nožēlu, ka Revīzijas palāta ticamības deklarācijā par 2008. finanšu gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību ir iekļāvusi piezīmes,

—

pauda bažas par to, ka, lai gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 683/2008 (6) Komisija kopš 2009. gada 1. janvāra ir atbildīga par Eiropas satelītnavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) īstenošanu un līdzekļu pārvaldību, līdz 2008. gada beigām Komisijai nebija nodotas ne darbības, ne aktīvi, un ne Komisijas, ne Iestādes attiecīgajos gada pārskatos jaunais pienākumu sadalījums nebija skaidri atspoguļots;

E.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

F.	tā kā Iestādes 2009. gada budžets bija EUR 44 400 000, t. i., par 64 % mazāks nekā 2008. finanšu gadā,

Budžeta un finanšu pārvaldība

atzinīgi vērtē to, ka pēc Regulas (EK) Nr. 683/2008 stāšanās spēkā Komisijai 2009. gada decembrī tika nodota lielākā daļa ar EGNOS un Galileo programmām saistīto darbību un aktīvu; norāda, ka pārējās darbības un aktīvi bija jānodod 2010. gadā;

norāda uz Revīzijas palātas paziņojumu par to, ka “7. pamatprogrammas/Galileo/1. priekšlikumu konkursa” dotāciju procedūras (EUR 17 500 000) izslēgšanas kritēriji netika publicēti un pārbaudīti un attiecībā uz atbilstības kritērijiem Iestāde ne vienmēr pierādīja, ka tā ir pārbaudījusi, vai potenciālie saņēmēji, kas piedalījās kādā no tēmām, atbilst mazo un vidējo uzņēmumu kritērijiem;

norāda arī uz to, ka galīgajā budžetā, kuru Iestāde publicēja 2010. gada 31. martā, nebija parādīts Administratīvās padomes apstiprinātais 2009. gada galīgais budžets un nebija iekļauti tās ieņēmumi; tādēļ mudina Iestādi labot šo situāciju un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par izmaiņām;

Cilvēkresursi

pauž nožēlu par darbinieku atlases procedūru nepilnībām, kuras apdraud šo procedūru pārredzamību; norāda, ka Revīzijas palāta ziņoja, ka attiecībā uz četrām personāla atlases procedūrām, kurām tika veikta revīzija, nebija pierādījumu tam, ka pirms vērtēšanas uzsākšanas būtu definēts atlases kritēriju svērums un obligātās prasības kandidātiem, lai tos uzaicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, un nebija pierādījumu tam, ka rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumi būtu definēti pirms atlasīto kandidātu īsā saraksta sastādīšanas; tāpēc aicina Iestādi labot šo situāciju, uzlabojot atlases procedūras;

uzsver arī vajadzību novērst vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumus atbilstības kritēriju piemērošanā darbā pieņemšanas procedūrās, kurās piedalās gan iekšēji, gan ārēji kandidāti; atzīst, ka faktiski Revīzijas palāta ziņoja, ka vienā no darbā pieņemšanas procedūrām, kurām tika veikta revīzija, viens no kandidātiem tika atzīts par atbilstīgu, lai gan jau pašā procedūras sākumā bija noskaidrots, ka viņš neatbilda atlases kritērijiem, bet bija iekšējais kandidāts;

Iekšējā revīzija

atzīst, ka Iekšējās revīzijas dienests (IRD) veica iekšējo revīziju 2007. gada novembrī un izpildes pārbaudes revīzijas 2008. gada oktobrī un 2009. gada decembrī; norāda, ka atlikušie divi svarīgie IRD ieteikumi, kas vēl jāīsteno, ir saistīti ar sensitīviem amatiem un darba aprakstiem;

(3) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(5) OV L 252, 25.9.2010., 218. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.).

(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/236

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/607/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi (3) un jo īpaši tās 12. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0103/2011),

1.	apstiprina Eiropas GNSS uzraudzības iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas GNSS aģentūras (iepriekš – Eiropas GNSS uzraudzības iestāde) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 114. lpp.

(3) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 22. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/237

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/608/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. marta Lēmumu 2007 /198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (3), un jo īpaši tā 5. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0131/2011),

1.	sniedz Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām direktoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 22. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs),

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. marta Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (3), un jo īpaši tā 5. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām finanšu nolikumu, kas pieņemts ar Kopuzņēmuma valdes 2007. gada 22. oktobra lēmumu (turpmāk – ITER finanšu nolikums),

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0131/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.	tā kā Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām ir tikai darbības sākuma posmā un līdz 2009. finanšu gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas;

C.	tā kā ITER finanšu nolikums izstrādāts, pamatojoties uz finanšu pamatregulu, kura nesen grozīta, lai to pielāgotu vispārējās Finanšu regulas grozījumiem;

D.	tā kā Revīzijas palāta 2008. gada 9. oktobrī sniedza Atzinumu Nr. 4/2008 par ITER finanšu nolikumu,

Budžeta izpilde

norāda, ka Kopuzņēmuma galīgais 2009. gada budžets bija EUR 173 600 000 un tā maksājumu apropriāciju kopējais izlietojuma līmenis bija 65,3 %;

atzīst, ka Kopuzņēmums joprojām ir darbības uzsākšanas periodā un ka nepilnīgs līdzekļu izlietojums galvenokārt ir saistīts ar kavējumiem Euratom kodolsintēzes programmas virzībā, kā 2008. gadā ziņoja arī Revīzijas palāta;

norāda – banku kontos noguldītie depozīti, kas gada beigās sasniedza EUR 42 000 000, liecina, ka ir pārkāpts budžeta līdzsvara princips;

uzskata – lai noteiktu šādas atkāpes no vispārējā budžeta līdzsvara principa, ir svarīgi norādīt, ar kādiem nosacījumiem, ja budžeta izlietojuma pārskatā ir pozitīvs atlikums, to iekļauj Kopuzņēmuma nākamā finanšu gada budžetā;

Pārskatu sagatavošana

aicina Kopuzņēmumu Komisijas vadībā saskaņot savus pārskatus;

atzīst – atšķirībā no pārējiem Savienības kopuzņēmumiem ITER ir pilnībā publiski finansēts;

Iekšējās kontroles sistēmas

mudina Kopuzņēmumu pabeigt iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas ieviešanu;

turklāt aicina Kopuzņēmumu savā finanšu nolikumā iekļaut īpašu atsauci uz Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) kā Kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām, pamatojoties uz Kopienas struktūrām paredzētajā Finanšu pamatregulā izklāstītajiem noteikumiem;

jo īpaši uzskata, ka Komisijai kā IRD vajadzētu konsultēt Kopuzņēmumu par risku pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību; uzskata par ļoti būtisku arī to, lai Kopuzņēmums budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iesniegtu tā direktora sagatavotu ziņojumu, kurā apkopota informācija par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un pasākumiem, kas veikti saistībā ar minētajiem ieteikumiem;

10.

uzskata – ņemot vērā Kopuzņēmuma budžeta apmēru un sarežģītos uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas strādātu tiešā Kopuzņēmuma valdes pakļautībā;

Finanšu nolikums

11.

mudina Kopuzņēmumu grozīt savu finanšu nolikumu, lai tajā integrētu Revīzijas palātas Atzinumā Nr. 4/2008 par minēto nolikumu izklāstītos ieteikumus; uzskata, ka papildu uzlabojumi nepieciešami saistībā ar šādiem jautājumiem:

—	atkāpes no budžeta principiem,

—	IRD nozīme,

—	revīzijas komitejas izveidošana,

—	novēlotas dalības maksas,

—	dotāciju piešķiršanas nosacījumi,

—	ITER finanšu nolikuma 133. pantā paredzētie pārejas noteikumi.

(3) OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 22. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/241

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/609/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. marta Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (3), un jo īpaši tā 5. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0131/2011),

1.	apstiprina Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 1. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/242

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/610/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma Artemis gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 74/2008, ar ko izveido ARTEMIS kopuzņēmumu, lai īstenotu kopīgu tehnoloģiju ierosmi iegulto datorsistēmu jomā (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0126/2011),

1.	sniedz ARTEMIS kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt ARTEMIS kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 30, 4.2.2008., 52. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 1. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma Artemis gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 74/2008, ar ko izveido ARTEMIS kopuzņēmumu, lai īstenotu kopīgu tehnoloģiju ierosmi iegulto datorsistēmu jomā (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā ar Kopuzņēmuma valdes 2008. gada 18. decembra lēmumu pieņemtos finanšu noteikumus, ko piemēro ARTEMIS kopuzņēmumam,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0126/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

tā kā ARTEMIS kopuzņēmumu izveidoja 2007. gada decembrī ar mērķi sagatavot un īstenot pētniecības programmu, lai izstrādātu iegulto datorsistēmu pamattehnoloģijas dažādās lietojuma jomās ar nolūku stiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību un rast jaunus tirgus un jaunus lietojuma veidus sabiedrībā;

C.	tā kā Kopuzņēmums tikai sāk savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmu,

Budžeta izpilde

norāda, ka Kopuzņēmuma galīgais 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 46 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 8 000 000 apmērā; turklāt apliecina, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 81 % un 20 %;

atzīst, ka Kopuzņēmums vēl tikko sācis savu darbību, tālab ir saprotams tā samērā zemais maksājumu apropriāciju izlietojums;

Dalības maksa

aicina Kopuzņēmumu Komisijas vadībā saskaņot dalības maksas norādīšanu savos pārskatos;

aicina Kopuzņēmumu turpināt dalības un līdzfinansējuma noteikumu izstrādi, jo īpaši attiecībā uz:

—	jaunu biedru pievienošanās kārtību,

—	biedru ieguldījumu natūrā,

—	noteikumiem, kas Kopuzņēmumam ir jāievēro, veicot dalības maksas revīziju,

—	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem valde var apstiprināt līdzfinansējumu;

Iekšējās kontroles sistēmas

mudina Kopuzņēmumu pilnībā ieviest iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmu; proti, aicina Kopuzņēmumu:

—	uzlabot IT procesu un darbību dokumentēšanu un ar IT saistīto riska faktoru noteikšanu,

—	sagatavot nepārtrauktas uzņēmējdarbības plānu,

—	izstrādāt datu aizsardzības politiku;

aicina Kopuzņēmumu savā finanšu nolikumā iekļaut īpašu atsauci uz Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta kā Kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu pamatregulā, kuru piemēro Kopienas struktūrām;

jo īpaši uzskata, ka Komisijai kā iekšējam revidentam vajadzētu konsultēt Kopuzņēmumu par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību; uzskata arī, ka ir ļoti svarīgi, lai Kopuzņēmums budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iesniegtu izpilddirektora sagatavotu ziņojumu, kurā būtu apkopota informācija par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un pasākumiem, kas veikti saistībā ar minētajiem ieteikumiem;

uzskata – ņemot vērā Kopuzņēmuma sarežģīto budžetu un uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas sniegtu tiešus ziņojumus valdei;

Nav noslēgts nolīgums ar uzņēmējvalsti

mudina Kopuzņēmumu nekavējoties noslēgt nolīgumu ar uzņēmējvalsti Beļģiju par biroja telpām, privilēģijām un imunitāti, kā arī par citu atbalstu, kas Beļģijai būtu jāsniedz Kopuzņēmumam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 74/2008 17. pantu.

(3) OV L 30, 4.2.2008., 52. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 1. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/245

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par ARTEMIS kopuzņēmuma kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/611/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par kopuzņēmuma Artemis gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 74/2008, ar ko izveido ARTEMIS kopuzņēmumu, lai īstenotu kopīgu tehnoloģiju ierosmi iegulto datorsistēmu jomā (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0126/2011),

1.	apstiprina ARTEMIS kopuzņēmuma kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt ARTEMIS kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 30, 4.2.2008., 52. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 7. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/246

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/612/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par kopuzņēmuma Clean Sky gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0128/2011),

1.	sniedz kopuzņēmuma Clean Sky izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma Clean Sky izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 30, 4.2.2008., 1. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 7. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par kopuzņēmuma Clean Sky gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā ar Kopuzņēmuma valdes 2008. gada 7. novembra lēmumu pieņemtos kopuzņēmuma Clean Sky finanšu noteikumus,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0128/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādījusi – tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.	tā kā 2007. gada decembrī kopuzņēmums Clean Sky tika izveidots ar mērķi Eiropas Savienībā ātrāk izstrādāt, apstiprināt un demonstrēt ekoloģiski tīras aviotransporta tehnoloģijas, lai tās varētu iespējami drīz izmantot;

C.	tā kā Kopuzņēmums tikai sāk savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmu,

Budžeta izpilde

norāda, ka Kopuzņēmuma galīgais 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 91 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 60 000 000 apmērā; turklāt apliecina, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 98 % un mazāk nekā 1 %;

saprot, ka Kopuzņēmums vēl tikai sāk savu darbību; tomēr ir nobažījies par to, ka pētniecības pasākumi, kuriem 2008. gadā Komisija Kopuzņēmuma vārdā piešķīra priekšfinansējumu, 2009. gadā vēl nebija pabeigti un ka projektu novēlotas īstenošanas dēļ tika izmantoti tikai EUR 8 700 000 jeb 65 % no priekšfinansējuma EUR 13 600 000 kopsummas;

jo īpaši ir nobažījies par to, ka apstiprinātais Kopuzņēmuma 2009. gada budžets nav pieņemts, strukturēts un noformēts nedz atbilstoši Regulai (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky, nedz Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem; tādēļ mudina Kopuzņēmumu nekavējoties novērst šo būtisko trūkumu;

Dalības maksa

aicina Kopuzņēmumu Komisijas vadībā saskaņot dalības maksas norādīšanu savos pārskatos;

aicina Kopuzņēmumu turpināt dalības un līdzfinansējuma noteikumu izstrādi, jo īpaši attiecībā uz:

—	jaunu biedru pievienošanās kārtību,

—	biedru ieguldījumu natūrā,

—	noteikumiem, kas Kopuzņēmumam ir jāievēro, veicot dalības maksas revīziju,

—	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Kopuzņēmuma valde var apstiprināt līdzfinansējumu;

Iekšējās kontroles sistēmas

mudina Kopuzņēmumu pilnībā ieviest iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmu;

turklāt aicina Kopuzņēmumu savos finanšu noteikumos iekļaut īpašu atsauci uz Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta kā Kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām, pamatojoties uz Kopienas struktūrām paredzētajā pamata Finanšu regulā izklāstītajiem noteikumiem;

jo īpaši uzskata, ka Komisijai kā iekšējam revidentam vajadzētu konsultēt Kopuzņēmumu par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt finanšu pareizu pārvaldību; uzskata arī, ka ir ļoti svarīgi, lai Kopuzņēmums budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iesniegtu izpilddirektora sagatavotu ziņojumu, kurā būtu apkopota informācija par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un pasākumiem, kas veikti saistībā ar minētajiem ieteikumiem;

Nav noslēgts nolīgums ar uzņēmējvalsti

10.

(3) OV L 30, 4.2.2008., 1. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 7. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/249

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par kopuzņēmuma Clean Sky kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/613/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par kopuzņēmuma Clean Sky gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0128/2011),

1.	apstiprina kopuzņēmuma Clean Sky kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma Clean Sky izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 30, 4.2.2008., 1. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 15. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/250

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/614/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 73/2008, ar ko izveido Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0129/2011),

1.	sniedz Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 30, 4.2.2008., 38. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 15. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 73/2008, ar ko izveido Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai finanšu noteikumus, kurus pieņēma 2009. gada 2. februārī ar Kopuzņēmuma valdes lēmumu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0129/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.	tā kā Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai izveidoja 2007. gada februārī, lai būtiski uzlabotu zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu un lai tādējādi ilgtermiņā farmācijas nozarē ražotu efektīvākas un drošākas novatoriskas zāles;

C.	tā kā Kopuzņēmums tikai sāk savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējo kontroli un finanšu informācijas sistēmu,

Budžeta izpilde

norāda, ka Kopuzņēmuma galīgais 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 82 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 82 000 000 apmērā; turklāt atzīst, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 97 % un 1 %;

atzīst, ka Kopuzņēmums joprojām ir darbības uzsākšanas posmā; tomēr pauž bažas par to, ka maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija tikai 1 %;

Dalības maksa

aicina Kopuzņēmumu Komisijas vadībā saskaņot dalības maksas norādīšanu savos pārskatos;

turklāt aicina Kopuzņēmumu turpināt dalības un līdzfinansējuma noteikumu izstrādi, un jo īpaši attiecībā uz:

—	jaunu biedru pievienošanās kārtību,

—	biedru ieguldījumu natūrā,

—	noteikumiem, kas Kopuzņēmumam ir jāievēro, veicot dalības maksas revīziju,

—	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Kopuzņēmuma valde var apstiprināt līdzfinansējumu;

Iekšējās kontroles sistēmas

mudina Kopuzņēmumu pabeigt iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas ieviešanu;

turklāt aicina Kopuzņēmumu savos finanšu noteikumos iekļaut īpašu atsauci uz Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta kā Kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu pamatregulā, kuru piemēro Kopienas struktūrām;

jo īpaši uzskata, ka Komisijai kā iekšējam revidentam vajadzētu konsultēt Kopuzņēmumu par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību; uzskata, ka ļoti būtiski ir arī, lai Kopuzņēmums budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iesniegtu tā izpilddirektora sagatavotu ziņojumu, kurā apkopota informācija par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un pasākumiem, kas veikti saistībā ar minētajiem ieteikumiem;

uzskata – ņemot vērā Kopuzņēmuma budžetu un uzdevumu sarežģītību, tam vajadzētu apsvērt tādas revīzijas komitejas izveidi, kas strādātu tiešā Kopuzņēmuma valdes pakļautībā;

Nav nolīguma ar uzņēmējvalsti

(3) OV L 30, 4.2.2008., 38. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 15. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/254

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/615/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā gada pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 73/2008, ar ko izveido Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0129/2011),

1.	apstiprina Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 30, 4.2.2008., 38. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 30. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/255

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par SESAR kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/616/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma SESAR pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1361/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (3), un jo īpaši tās 4.b pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0124/2011),

1.	sniedz SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 352, 31.12.2008., 12. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 30. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par SESAR kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma SESAR pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1361/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (3), un jo īpaši tās 4.b pantu,

—	ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma finanšu noteikumus, ko valde pieņēma 2009. gada 28. jūlijā (turpmāk tekstā – SESAR finanšu noteikumi),

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0124/2011),

A.	tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.	tā kā SESAR kopuzņēmumu izveidoja 2007. gada februārī, lai vadītu projektu SESAR (Single European Sky Air Traffic Management Research – Vienotas Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programma);

C.	tā kā Kopuzņēmums tikai sāk savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmu;

D.	tā kā Kopuzņēmumam pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, ko Kopuzņēmums izveidojis vai kas tam nodoti projekta SESAR izstrādes fāzē saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kuri noslēgti ar projekta dalībniekiem;

E.	tā kā Revīzijas palāta 2010. gada aprīlī sniedza Atzinumu Nr. 2/2010 par SESAR kopuzņēmuma finanšu noteikumiem,

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

norāda, ka Kopuzņēmums no Savienības 2009. gada budžeta saņēma EUR 55 000 000 saistību apropriācijās un EUR 27 689 788 maksājumu apropriācijās;

Budžeta izpilde

norāda, ka Kopuzņēmuma galīgais 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 325 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 157 000 000 apmērā; turklāt apliecina, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 97,1 % un 43,2 %;

apzinās, ka Kopuzņēmums joprojām ir darbības sākumposmā, jo Regulu (EK) Nr. 1361/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007, kas reglamentē SESAR kopuzņēmuma darbību, pieņēma tikai 2008. gada 16. decembrī;

norāda – banku kontos noguldītie depozīti, kas gada beigās sasniedza EUR 86 800 000, liecina, ka ir pārkāpts budžeta līdzsvara princips;

ir nobažījies, ka līdz 2009. gada decembrim nebija ieviesta integrēta vadības sistēma, kas ļauj sadalīt izmaksas konkrētiem darbu kompleksiem un noteikt darbības izmaksām paredzētos finansējuma avotus;

Dalības maksa

aicina Kopuzņēmumu Komisijas vadībā saskaņot dalības maksas norādīšanu savos pārskatos;

10.

aicina Kopuzņēmumu turpināt dalības un līdzfinansējuma noteikumu izstrādi (SESAR finanšu noteikumu 97. un 98. panta īstenošanas noteikumi), un jo īpaši attiecībā uz:

—	jaunu dalībnieku pievienošanās kārtību,

—	dalībnieku ieguldījumu natūrā,

—	noteikumiem, kas Kopuzņēmumam ir jāievēro, veicot dalības maksas revīziju,

—	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem valde var apstiprināt līdzfinansējumu, kas pārsniedz maksimālo standartlikmi (50 %);

Iekšējās kontroles sistēmas

11.

mudina Kopuzņēmumu pilnībā ieviest iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmu;

12.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2009. gadā ir panākti nozīmīgi uzlabojumi, lai izveidotu kontroles sistēmas, tomēr ir nobažījies, ka integrēts mehānisms finanšu, budžeta un ar pamatdarbību saistītās informācijas pārvaldīšanai līdz gada beigām vēl nebija ieviests; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka 2010. gada maijā minētās finanšu sistēmas jau ir ieviestas;

13.

aicina Kopuzņēmumu savos finanšu noteikumos iekļaut īpašu atsauci uz Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta kā Kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu pamatregulā, kuru piemēro Kopienas struktūrām;

14.

15.

uzskata – ņemot vērā Kopuzņēmuma lielo budžetu un sarežģītos uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas strādātu tiešā valdes pakļautībā;

Finanšu regulējums

16.

apzinās, ka pēc Regulas (EK) Nr. 1361/2008 stāšanās spēkā, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007, valde 2009. gada 28. jūlijā pieņēma jaunus SESAR finanšu noteikumus; uzskata, ka šie noteikumi galvenokārt balstās uz Finanšu pamatregulas principiem, lai gan ir pārliecināts, ka var ieviest papildu uzlabojumus attiecībā uz:

—	atkāpēm no budžeta principiem,

—	Komisijas Iekšējā revīzijas dienesta lomu,

—	revīzijas komitejas izveidošanu,

—	dalības nosacījumiem SESAR kopuzņēmumā.

(3) OV L 352, 31.12.2008., 12. lpp.

(1) OV C 342, 16.12.2010., 30. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/259

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par SESAR kopuzņēmuma kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/617/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma SESAR pārskatiem par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05894/2011 – C7-0051/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1361/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (3), un jo īpaši tās 4.b pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0124/2011),

1.	apstiprina SESAR kopuzņēmuma kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 352, 31.12.2008., 12. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 137. lpp.

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/260

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2011/618/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Akadēmijas atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) (3), un jo īpaši tā 16. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0150/2011),

1.	atliek lēmuma pieņemšanu par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Policijas akadēmijas direktoram attiecībā uz Akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.	izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.	uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Policijas akadēmijas direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(3) OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

(1) OV C 338, 14.12.2010., 137. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Akadēmijas atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) (3), un jo īpaši tā 16. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Policijas akadēmijas 2010. gada 12. jūlija ziņojumu par privātu izdevumu atlīdzināšanu (10/0257/KA),

—	ņemot vērā Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta 2009. gada darbības pārskatu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0150/2011),

A.	tā kā Policijas akadēmiju nodibināja 2001. gadā un 2006. gada 1. janvārī to pārveidoja par Kopienas struktūru Finanšu regulas 185. panta nozīmē, un tāpēc tai piemēro uz aģentūrām attiecināmās Finanšu pamatregulas noteikumus;

B.	tā kā Revīzijas palāta savos ziņojumos par Akadēmijas 2006. un 2007. finanšu gada pārskatiem ir iekļāvusi atzinumu ar piezīmi par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, jo iepirkuma procedūra neatbilda Finanšu regulas noteikumiem;

C.	tā kā Revīzijas palāta savā ziņojumā par Akadēmijas 2008. finanšu gada pārskatiem atzinumam par pārskatu ticamību ir pievienojusi uzsvērumu, tomēr skaidri nekvalificējot to kā piezīmi, un ir iekļāvusi atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

D.	tā kā Parlaments 2010. gada 7. oktobra lēmumā (5) nesniedza apstiprinājumu Akadēmijas direktoram par Akadēmijas 2008. finanšu gada budžeta izpildi;

E.	tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Akadēmijas 2009. finanšu gada pārskatiem atkal ir iekļāvusi atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

F.	tā kā Akadēmijas 2009. gada budžets bija EUR 8 800 000, salīdzinot ar EUR 8 700 000 2008. gadā,

Iepirkuma procedūru nepilnības

pauž bažas par to, ka Akadēmija vairākkārt nav ievērojusi Finanšu regulas noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu; īpaši norāda, ka Akadēmijas budžetā kopumā ir novēroti daudzi pārkāpumi saistībā ar to, ka:

—	nav sagatavots līgums vai konkursa procedūra,

—	nav izstrādāti konkrēti noteikumi,

—	nav pieprasīts vai saņemts finanšu piedāvājums,

—	nav veikts finanšu novērtējums;

pauž nožēlu, ka atsevišķos gadījumos netika veikta izmeklēšana, piemēram, saistībā ar pienācīgi neuzraudzītajām iepirkuma procedūrām un nelikumīgi parakstītajiem sadarbības līgumiem;

apliecina, ka Akadēmijā beidzot ir iecelta amatā par iepirkumiem atbildīgā amatpersona un 2010. gada 8. jūnijā ar direktora lēmumu Nr. 002/2010 tika apstiprināta iepirkumu rokasgrāmata, kas ietver veidlapu paraugus un kontrollapas;

pieprasa Akadēmijai līdz 2011. gada 31. oktobrim sagatavot Parlamentam pārskatu par iepirkumu rokasgrāmatas izmantošanu laikposmā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 1. jūlijam;

To noteikumu neievērošana, kuri piemērojami kursu organizēšanas izdevumiem

pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta atklājusi daudzus nopietnus trūkumus administratīvajos un finanšu noteikumos, kurus piemēro kursu un semināru organizēšanas izdevumiem, kas ir nozīmīga Akadēmijas darbības izdevumu daļa; uzskata – nav pieļaujams, ka galvenie pārkāpumi ir saistīti ar to, ka nav stājusies spēkā pārskatītā Akadēmijas Finanšu regula un tādēļ visi parakstītie sadarbības līgumi ir nelikumīgi; pieņem zināšanai Akadēmijas teikto, ka minētajiem līgumiem 2010. gadā beidzies termiņš un tie netika pagarināti;

pauž nožēlu, ka ar atsevišķiem konsultantiem un ekspertiem parakstītie sadarbības līgumi ir nelikumīgi, jo Akadēmijas pārskatītie finanšu noteikumi nestājās spēkā (kopējā līgumu summa ir EUR 200 000, no kuriem EUR 34 800 attiecas uz 2009. finanšu gadu);

norāda, ka Akadēmijas Finanšu regulā, kuru 2009. gadā iesniedza Komisijā, lai saņemtu atzinumu, bija iekļautas divas normas, kuras saņēma nelabvēlīgu Komisijas novērtējumu, jo tika uzskatīts, ka tās ir pretrunā pārskatītajai Finanšu pamatregulai;

pārredzamības veicināšanas labad iesaka Akadēmijai nodrošināt tiešu piekļuvi tās sīki izstrādātajam budžetam, kuram vajadzētu pievienot līgumu un publiskā iepirkuma lēmumu sarakstu un ievietot to Akadēmijas tīmekļa vietnē, neiekļaujot līgumus, kuru publicēšana varētu būt saistīta ar drošības apdraudējuma iespējamību; uzskata, ka šis ieteikums nav pretrunā personas datu aizsardzības principam;

Apropriāciju pārnešana

pauž bažas par to, ka vairāk nekā EUR 3 800 000 no 2009. gada maksājumu apropriācijām, kas atbilst 43 % no kopējā budžeta, tika pārnesti uz 2010. gadu; pauž bažas arī par to, ka bija jāatceļ 46 % apropriāciju, kas pārnestas no 2008. gada; uzsver, ka šāds stāvoklis liecina par nopietniem un atkārtotiem trūkumiem budžeta izpildes plānošanā un uzraudzībā, kas ir pretrunā gada pārskata principam;

10.

norāda – lai gan Akadēmijai ir jauna vadība, joprojām nav novērstas iepriekš pieļautās kļūdas; pauž bažas par to, ka Akadēmijā konstatēta 2009. gada budžeta vāja plānošana un izpildes uzraudzība;

11.

norāda, ka tomēr 2008. budžeta gadā atkal bija jāpārnes 31 % no kopējā Akadēmijas budžeta, bet 2007. finanšu gadā bija jāpārnes 41,5 % no Akadēmijas kopējā budžeta, savukārt vairāk nekā 20 % (EUR 500 000) no Akadēmijas apropriācijām, kuras bija pārnestas no 2006. gada, tika atceltas;

12.

tomēr atzinīgi vērtē to, ka kopš 2010. gada marta Akadēmijā ir ieviestas iknedēļas finanšu vadības sanāksmes, lai uzlabotu budžeta īstenošanu un kontroli; norāda, ka uzlabojumus plānots ieviest saistībā ar Akadēmijas daudzgadu darbības plānu; atzīst pasākumus, kas veikti, lai atrisinātu šo problēmu 2010. gadā; aicina Akadēmiju regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par uzlabojumiem un veiktajiem pasākumiem;

Grāmatvedības sistēma

13.

pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta šogad atkal ziņoja par ievērojamiem kavējumiem un kļūdām, gatavojot provizoriskus pārskatus par 2009. gadu; jo īpaši atzīst, ka 2009. gada beigās bija daudz neapstrādātu faktūrrēķinu – kopā par EUR 900 000; norāda, ka šādu stāvokli radīja neapmierinošā finanšu pienākumu sadale, vājās iekšējās kontroles procedūras un grūtības pieņemt un noturēt darbā darbiniekus, kas būtu kvalificēti un pieredzējuši finanšu un grāmatvedības jomā; tādēļ mudina Akadēmiju steidzami risināt šo situāciju un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par veiktajiem pasākumiem;

14.

ir nobažījies par to, ka Akadēmija 2009. gada finanšu pārskatā aprēķināja, ka kļūdu kopējā ietekme uz uzkrātajām rezervēm līdz 2008. gada 1. janvārim ir EUR 929 670,27 (10,56 % no kopējā 2009. gada budžeta) un kļūdu kopējā ietekme uz uzkrātajām rezervēm no 2008. gada ir EUR 284 718,77 (3,2 % no kopējā 2009. gada budžeta);

Cilvēkresursu pārvaldība

15.

pauž bažas, ka Revīzijas palāta ziņoja par dažādām nepilnībām saistībā ar personāla atlases procedūrām, kas apdraud procedūru pārredzamību; jo īpaši uzsver, ka procedūras nebija pienācīgi dokumentētas; atzīst par nepieņemamu, ka:

—	obligātās prasības kandidātiem parasti noteica pēc to novērtēšanas un kārtas numura noteikšanas,

—	interviju jautājumi bieži vien tika sagatavoti pēc pieteikumu izskatīšanas,

—	procedūras nebija pienācīgi dokumentētas;

16.

turklāt pauž bažas par tādu paņēmienu izmantošanu, kuri ir aizliegti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos (6) vai ir prettiesīgi; jo īpaši norāda uz gadījumiem, kad:

—	nebija iespējams noteikt, vai veiksmīgo kandidātu profesionālās pieredzes ilgums atbilst prasībām,

—	atlases komisija pieņēma lēmumu, pamatojoties tikai uz kandidāta dzīves aprakstu,

—	veiksmīgais kandidāts neatbilda obligātajām profesionālās pieredzes ilguma prasībām,

—	darbiniekam, kuram bija uzticēti vadības pienākumi, bija atļauts dzīvot ārpus Apvienotās Karalistes un strādāt Akadēmijas telpās Bremshilā tikai noteiktu skaitu dienu gadā, Akadēmijai atlīdzinot viņam ceļa izdevumus;

17.

pauž nožēlu, ka nepareizi noslēgtais darbā pieņemšanas līgums joprojām ir spēkā; aicina Akadēmiju steidzami novērst šo trūkumu;

18.

tomēr vēlas zināt, kā Akadēmija grasās risināt šīs biežās cilvēkresursu vadības problēmas, jo īpaši ņemot vērā to, ka Akadēmijas sekretariāta atrašanās Bremshilā ievērojami ierobežo tā spējas piesaistīt un noturēt pienācīgi kvalificētus cilvēkus;

19.

tomēr atzīst, ka 2010. gadā ar direktora lēmumu Nr. 004/2010 Akadēmija apstiprināja darbā pieņemšanas vadlīnijas, nodrošinot šo procedūru atbilstību Civildienesta noteikumiem; tālab aicina Akadēmiju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šā lēmuma izpildes gaitu;

Apropriācijas, kas izmantotas privātu izdevumu segšanai

20.

norāda, ka pēc atkārtotā Iekšējās revīzijas dienesta (IRD), Revīzijas palātas un budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pieprasījuma tādu apropriāciju, kas izmantotas privātu izdevumu segšanai, ex post pārbaude beidzot tika uzticēta ārējam uzņēmumam;

21.

jo īpaši atzīst, ka ārējā novērtējuma mērķis bija pārbaudīt Akadēmijas veiktos pasākumus, risinot Revīzijas palātas norādītās problēmas, kuras tā apzināja pēc Akadēmijas revīzijas 2007. gadā, un sagatavot ziņojumu par visām apropriācijām, kas izmantotas privātu izdevumu segšanai, un līdz šim atgūtajām summām; jo īpaši norāda uz ārējā revīzijā iegūto informāciju:

(GBP)
Budžeta pozīcija	Revidentiem norādītās Akadēmijas apropriācijas	Akadēmijas atgūtās summas
Transporta izmaksas	9 508	7 421
Akadēmijas rīcībā esošo vieglo automobiļu ekspluatācijas izmaksas	14 783	13 916
Mēbeļu iegāde	14 788	500
Mobilo tālruņu izmaksas	3 721	3 721
KOPĒJĀ SUMMA	42 800	25 558

22.

norāda, ka summas, kas iekļautas ziņojumā Nr. 10/0257/KA par privātu izdevumu atlīdzināšanu, ja tādas bija norādītas, ir krietni mazākas par turpmāk norādītajām, kuras iegūtas no ārējās revīzijas ziņojuma;

23.

pauž nožēlu, ka ārējais revidents nevarēja apstiprināt šīs nepareizi izmantotās apropriācijas, jo ir pagājis ilgs laikposms, turklāt laikā līdz 2007. gada revīzijai Akadēmijā tika novērotas nepilnības finanšu pārvaldības, uzraudzības un ziņojumu sagatavošanas jomā; tomēr norāda, ka ārējais revidents uzskatīja par svarīgāku galveno uzmanību revīzijas laikā pievērst līdzekļu atgūšanai un iespējām to panākt nākotnē;

24.

atzīst, ka ārējās revīzijas ziņojumā ir secināts, ka nepastāv reālas iespējas atgūt papildu līdzekļus; šajā sakarībā norāda, ka:

—	pārdodot mēbeles, ieguvums bija tikai GBP 500,

—

Akadēmijai nav tiesību pieprasīt, lai darbinieki, kuri brīvprātīgi izmantojuši transporta pakalpojumus, vēlāk veic iemaksas Akadēmijai radušos transporta izmaksu segšanai; turklāt atzīmē, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu šīs summas drīkst atgūt no darbiniekiem tikai tad, ja amatpersonas, veicot samaksu, būtu apzinājušās, ka tas ir pārkāpums vai šie pārkāpumi ir acīmredzami un to nevar nezināt;

25.

uzsver – attiecīgajā gada ziņojumā par 2007. gadu Revīzijas palāta jau bija vērsusi uzmanību uz to, ka revidentiem nebija iespēju caurlūkot visus 2007. gadā veiktos maksājumus, jo nebija iespējams noteikt nedz summas, kas nepareizi izmantotas privātām vajadzībām, nedz visus privāto izdevumu veidus;

26.

vēlreiz uzsver, ka atbildība par iepriekš minētajiem trūkumiem un pārkāpumiem ir jāuzņemas bijušajam direktoram; šajā sakarībā atsaucas uz 2010. gada 7. oktobra rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Policijas akadēmijas 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (7);

27.

jo īpaši uzsver, ka Čehijas prezidentūra 2009. gada 18. maijā nāca klajā ar šādiem konstatējumiem:

—	nepareiza Akadēmijas pārvaldība: ņemot vērā IRD konstatētos faktus, Komisija piedāvāja Akadēmijai palīdzību, taču direktors tā arī nesazinājās nedz ar Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātu, nedz ar Budžeta ģenerāldirektorātu,

—	iekšējā saziņa sekretariātā: starp direktoru un darbiniekiem trūka saziņas un uzticības, tādēļ ieilga nesaskaņas,

—	pārredzamības trūkums: tā vietā, lai apzinātu problēmas un lūgtu padomu valdei vai Komisijai, direktors nesniedza informāciju, kas vēlāk tika atklāta nejauši,

—	direktora atbildība Akadēmijas valdes priekšā: direktors neievēroja valdes lēmumus;

28.

norāda, ka ir skaidri noteikta atbildība par apropriācijām, kuras izmantotas izdevumu segšanai; tādēļ pauž nožēlu, ka Akadēmijas valde pienācīgi nereaģēja uz bijušā direktora pieļautajām administratīvajām kļūdām, jo vēlējusies izvairīties no kaitējuma Akadēmijas reputācijai; uzskata par nepieņemamu to, ka valde nolēma nepiemērot disciplinārsodu galvenokārt tādēļ, ka bijušais direktors varētu celt prasību tiesā;

29.

tādēļ atkārtoti pauž savu nostāju, ka atbildība ir jāuzņemas Akadēmijas valdei, un ierosina izdarīt izmaiņas, lai šāda situācija nākotnē neatkārtotos; atkārtoti prasa pārskatīt Komisijas statusu valdē un piešķirt tai tiesības balsot;

Iekšējā revīzija

30.

atzinīgi vērtē Akadēmijas ierosmi iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei galīgo Iekšējās revīzijas dienesta novērtējuma ziņojumu par Akadēmijas 2010.–2014. gada daudzgadu plāna (DGP) izpildi; uzskata to par pārredzamības apliecinājumu un paraugpraksi, kas būtu jāpārņem pārējām aģentūrām;

31.

atzīst, ka Akadēmija, ņemot vērā Iekšējās revīzijas dienesta, Revīzijas palātas un budžeta izpildes apstiprinātājiestādes ieteikumus, beidzot ar direktora 2010. gada 21. jūnija lēmumu Nr. 010/2010 apstiprināja jaunu procedūru izņēmumu reģistrēšanai; tagad aicina Akadēmiju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šā lēmuma izpildes gaitu;

32.

norāda, ka Akadēmijas budžeta izpildes apstiprināšanas pamatā turpmāk jābūt tās darbības rezultātiem visa gada laikā.

Akadēmijas daudzgadu plāns (DGP) 2010.–2014. gadam

33.

norāda, ka pēc budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pieprasījuma Akadēmijas valde beidzot 2010. gada maijā apstiprināja daudzgadu plānu; norāda arī uz to, ka līdz 2010. gada septembra beigām tika sasniegti 19 no 44 starpposma mērķiem, vēl 18 starpposma mērķi tiek īstenoti, bet 7 pagaidām nav sācies sākotnējais īstenošanas posms;

34.

ir nobažījies, ka Iekšējais revīzijas dienests galīgajā novērtējuma ziņojumā par Akadēmijas DGP (2010.–2014. gads) izpildi atklāja neskaidrības vairāku daudzgadu plāna punktu aprakstā un dažu starpposma mērķu pārklāšanos; tādēļ uzsver, ka progresa ziņojumi ne vienmēr ir pietiekami precīzi, lai gūtu skaidru priekšstatu par to, kāda konkrēta rīcība izriet no atsevišķiem starpposma mērķiem, un ir grūti novērtēt ar tiem saistīto darbību galīgo vispārējo stāvokli;

35.

tālab mudina Akadēmiju:

—	saistībā ar 2. DGP/7. starpposma mērķi “ CEPOL iekšējās kontroles standarti” pieņemt jauno 16 iekšējās kontroles standartu (IKS 16) sistēmu, kas ir vienkāršāka par IKS 24,

—	saistībā ar 3. DGP/4. starpposma mērķi “Lietderības, sekretariāta darbības efektivitātes un tā vadības un pārvaldības novērtēšana” paskaidrot līdzsvaroto rezultātu apkopojumu statusu, kuri paredzēti Akadēmijas veiktspējas noteikšanai un ikgadējai personāla izvērtēšanai,

—

saistībā ar 4. DGP/1. starpposma mērķi “Finanšu un uzskaites ķēžu caurlūkošana” sniegt sīkāku informāciju par plānoto finansēšanas procedūru attīstību nākotnē, apkopojot pārskata rezultātus, jo īpaši svarīgākos ieteikumus, kurus Akadēmija grasās īstenot, lai uzlabotu finansēšanas procedūru, cita starpā – pārbaužu, efektivitāti,

—	saistībā ar 5. DGP/2. starpposma mērķi “Uzlabot iespējas veikt ex ante un ex post kontroli” paskaidrot galvenās izmaiņas ex post kontroles jomā, gan tās, kuras jau ir ieviestas, gan plānotās, kā arī plānus ieviest dotāciju ex post kontroli,

—	saistībā ar 10. DGP/1. starpposma mērķi “Mazināt atkarību no pagaidu darbiniekiem” izstrādāt pagaidu darbinieku piesaistīšanas politiku,

—	saistībā ar 11. DGP “Uzlabot un rūpīgi izsvērt cilvēkresursu pārvaldību” paskaidrot Akadēmijas jaunās pieejas cilvēkresursu jomā lietderību un paredzamās priekšrocības, arī to, kā tā turpmāk ietekmēs Akadēmijas vajadzību pēc personāla resursiem;

tālab aicina Akadēmiju un tās valdi līdz 2011. gada 30. jūnijam informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem un uzlabojumiem;

36.

norāda uz Akadēmijas atbildi, ka gadījumā, ja iekšējā izmeklēšanā konstatēs, ka iespējams noteikt personīgo atbildību, Akadēmija atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem obligāti veiks vajadzīgos pasākumus; prasa Akadēmijai informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šā lēmuma izpildes gaitu;

37.

aicina Revīzijas palātu veikt īpašu revīziju, lai pārbaudītu Akadēmijas rīcības plāna izpildi;

38.

atgādina, ka Akadēmijas panākumi, īstenojot daudzgadu plānu, ir galvenokārt atkarīgi no tās spējas pieņemt un noturēt darbā kvalificētus darbiniekus, kam ir pieredze finanšu un grāmatvedības jomā;

Strukturāli trūkumi

39.

norāda uz Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta 2009. gada darbības pārskatā pausto viedokli par Akadēmijas strukturālajām problēmām; atkal pauž šaubas par Akadēmijas spēju atrisināt šādas problēmas:

—	nespēja piemērot sarežģīto ES finanšu regulējumu un Civildienesta noteikumus, ņemot vērā Akadēmijas ierobežotos uzdevumus un atbilstošo lielumu,

—	Akadēmijas sekretariāta atrašanās Bremshilā, apmēram 70 km no Londonas, ir neizdevīga, cita starpā arī no personāla darbā pieņemšanas un sabiedriskā transporta viedokļa,

—	Akadēmijas pārvaldības izmaksas ir ļoti augstas, ņemot vērā tās darbību, jo, lai gan tajā ir nodarbināti tikai 28 darbinieki, tās valdē 2009. gadā bija 27 locekļi;

40.

norāda, ka Akadēmija un Eiropols ir divas Savienības struktūras, kas izveidotas darbam līdzīgās jomās un savā darbībā papildina viena otru; uzskata, ka varētu novērst nevajadzīgas papildu izmaksas, ja šīs darbības jomas apvienotu vienā aģentūrā; atgādina, ka Savienības budžets balstās uz finanšu pareizu pārvaldību, kas paredz, ka izdevumiem jābūt pienācīgiem, efektīviem un lietderīgiem un attiecīgi jārisina nevajadzīgo izdevumu problēma;

tādēļ iesaka jau tuvākajā nākotnē Akadēmiju apvienot ar Eiropolu; ir pārliecināts, ka šāda apvienošana uzlabos izdevumu lietderību un efektivitāti; ir pārliecināts, ka izmaksas, uzturot Akadēmiju un Eiropolu atsevišķi, būs lielākas par to apvienošanas izmaksām; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu Eiropolam pārņemt Akadēmijas mācību funkcijas; pauž nožēlu, ka dalībvalstis noraidīja šo ierosinājumu, un aicina to izvērtēt no jauna;

ir pārliecināts, ka Akadēmijas pievienošana Eiropolam dos labumu, ņemot vērā abu šo aģentūru pašreizējās darbības jomas; uzskata, ka apvienošana būs ne tikai konkrēts risinājums iepriekš minētajām strukturālajām un citām samilzušajām problēmām Akadēmijā, bet tā arī ļaus Akadēmijai nepastarpināti izmantot Eiropola pieredzi starptautiskas organizētās noziedzības un terorisma jomā, lai pildītu savu tiešo uzdevumu – apmācīt vadošos policijas darbiniekus; uzskata, ka Eiropols pēc apvienošanas gūs labumu no Akadēmijas tīkla un mācību pieredzes izmantošanas un viena no tā struktūrvienībām, kas atradīsies tajās pašās telpās, pilnībā pievērsīsies jautājumiem, kuri saistīti ar apmācību;

atkārtoti ierosina Komisijai līdz 2011. gada 1. septembrim apsvērt iespēju pievienot Akadēmiju Eiropolam, kas atrisinātu Akadēmijas strukturālās un citas samilzušās problēmas; aicina Padomi un Komisiju līdz 2011. gada beigām iesniegt Eiropas Parlamentā ziņojumu par Akadēmijas pievienošanu Eiropolam;

41.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2011. gada 10. maija rezolūciju (8) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(3) OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

(5) OV L 320, 7.12.2010., 11. lpp.

(7) OV L 320, 7.12.2010., 12. lpp.

(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0163 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

27.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/268

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu

(2011/619/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada galīgos pārskatus,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Akadēmijas atbildēm (1),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (05892/2011 – C7-0052/2011),

—	ņemot vērā EK līguma 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) (3), un jo īpaši tā 16. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7-0150/2011),

1.	atliek Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropas Policijas akadēmijas direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE

(1) OV C 338, 14.12.2010., 137. lpp.

(3) OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

(1) OV L 252, 25.9.2010., 241. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu – ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. oktobra ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par atbrīvošanu no atbildības par 2006. gada budžeta izpildi (COM(2008) 629) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008) 2579),

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 11. marta paziņojumu “Eiropas aģentūras – turpmākā virzība” (COM(2008) 135),

—	ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija Rezolūciju par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu – ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (1),

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), un jo īpaši tās 96. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2008 par rezultātu sasniegšanu Eiropas Savienības aģentūrās,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos gada ziņojumus (4) par decentralizēto aģentūru 2009. gada finanšu gada pārskatiem,

—	ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 7. aprīlī publicēto pētījumu “Izdevība un iespējas veidot ES aģentūru kopējos atbalsta dienestus”,

—	ņemot vērā 2010. gada 18. maija Deklarāciju par Savienības centieniem mazināt korupciju (5),

—	ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0149/2011),

tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā minētajām iestādēm un kas ir daļa no lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 96. pantu un Parlamenta Reglamenta VI pielikuma 3. pantu;

B.	tā kā pēdējo gadu laikā aģentūru skaits ir pieaudzis nepieredzēti strauji un tā kā šāds pieaugums ir ļāvis Komisijai eksternalizēt dažu savu uzdevumu veikšanu;

C.	tā kā pēc iepriekš minētā Komisijas 2008. gada 11. marta paziņojuma pieņemšanas Parlaments, Padome un Komisija ir atsākuši projekta īstenošanu par vienota pamatregulējuma noteikšanu attiecībā uz aģentūrām un 2009. gadā ir izveidojuši iestāžu darba grupu aģentūru lietās;

tā kā šīs iestāžu darba grupas trešā politiskā līmeņa sanāksme notika 2010. gada 10. novembrī un tā kā tajā apsprieda jaunu aģentūru izveides kritērijus, aģentūras mītnes noteikšanu un nolīgumu par mītni, valžu sastāvu, direktoru iecelšanas procedūras, novērtējumu un darbību, daudzgadu programmu un administratīvo atbalstu;

E.	tā kā Revīzijas palāta arī plāno analizēt aģentūru darbību un līdz 2011. gada beigām iesniegt īpašo ziņojumu par Savienības aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu;

F.	tā kā Savienības iemaksas decentralizēto aģentūru budžetā ievērojami pieauga 2000. un 2011. gadā,

tā kā Parlamenta pieņemtajā 2010. gada 18. maija deklarācijā par Savienības centieniem korupcijas apkarošanā ir pausts aicinājums Komisijai un attiecīgajām Savienības aģentūrām veikt visus vajadzīgos pasākumus un nodrošināt tik daudz līdzekļu, lai nepieļautu korupciju attiecībā uz Savienības finansējumu, un pieņemt preventīvas sankcijas gadījumos, kad tiek konstatēta korupcija un krāpšana,

I. FINANŠU PĀRVALDĪBAS VISPĀRĒJIE UZDEVUMI

Darbības apropriāciju pārnešana un atcelšana

norāda – Revīzijas palāta atkal ir vērsusi uzmanību uz to, ka vairākas aģentūras 2009. finanšu gadā ir pārnesušas uz nākamo gadu un anulējušas lielu darbības apropriāciju apjomu; papildus tam norāda uz to, ka ir konstatētas neizmantotas budžeta pozīcijas un ka dažas aģentūras ir veikušas ļoti daudz pārcēlumu no vienām budžeta pozīcijām uz citām; aicina attiecīgās aģentūras pastiprināt centienus uzlabot finanšu un budžeta plānošanu un programmu izstrādi šajā jomā;

pieņem zināšanai problēmas, kas rodas daudzu programmu daudzgadu rakstura dēļ, un atstarpi laikā starp maksājumu saņemšanu un atbilstošo uzdevumu izpildi un turpmāko apmaksu; tomēr uzsver, ka galīgajiem izdevumiem vajadzētu būt paredzamiem un būtu jārod risinājums, ar kuru tiktu ievērots Savienības budžeta gada pārskata princips;

norāda, ka augstais pārnesto un anulēto apropriāciju līmenis bieži vien liecina par konkrētās aģentūras nespēju apgūt tik nozīmīgu budžeta palielinājumu; vēlas zināt, vai atbildīgāka nebūtu rīcība, ja turpmāk budžeta lēmējiestādes izsvērtāk pieņemtu lēmumus par kādas aģentūras budžeta palielināšanu, ņemot vērā jauno darbību īstenošanai nepieciešamo laiku;

Naudas līdzekļu pārvaldība

aicina aģentūras uzlabot aģentūru prognozes attiecībā uz vajadzīgo apgrozāmo līdzekļu apjomu; norāda, ka attiecībā uz aģentūrām var konstatēt lielus naudas līdzekļu uzkrājumus, un tāpēc rosina ņemt vērā labo piemēru, kas ir radīts Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā (ENNUC), kurš attiecībā uz 2009. gadu ir uzlabojis prognozes, attiecīgajiem Komisijas dienestiem iesniedzot un regulāri atjauninot attaisnojošu dokumentu, ar kuru tas pamato savus ceturkšņa pieprasījumus veikt maksājumus;

Nepilnības iepirkuma procedūrās

pauž atkārtotas bažas par Revīzijas palātas konstatētajām nepilnībām, ko vairākas aģentūras ir pieļāvušas, īstenojot iepirkuma procedūras;

līdz ar to aicina aģentūras pilnveidot iekšējās kontroles pasākumus, lai nodrošinātu līgumu pareizu izpildi un iepirkuma procedūru pareizu īstenošanu; iebilst pret hronisko nespēju izveidot kontroles sistēmu, ar kuru savlaicīgi novērš un atklāj pastāvīgās kļūdas, kas liek apšaubīt konkrētās aģentūras darījumu likumību un pareizību;

šajā sakarībā īpaši mudina aģentūras:

—	uzlabot aplēšu pārredzamību un atbildību par projektiem,

—	pieņemot finanšu lēmumus un īstenojot darba programmas, uzlabot iepirkuma atļauju izsniegšanu,

—	nodrošināt, ka gada darbības pārskatā tiek norādīti visi izņēmumi,

—	nodrošināt pienācīgu pārraudzību attiecībā uz iespējamajiem pārkāpumiem,

—	izstrādāt ex post kontroles pasākumus un ziņot par tiem;

turklāt mudina aģentūras izstrādāt un pēc tam regulāri atjaunināt visaptverošu tabulu, kurā būtu vispārīgi izklāstīta aģentūru finanšu plūsma un attiecīgo par finansēm atbildīgo struktūru un faktisko izpildītāju pienākumi;

aicina visas aģentūras savās tīmekļa vietnēs publicēt sarakstu, kurā būtu uzskaitīti visi vismaz pēdējos trīs gados parakstītie līgumi, un prasa Komisijai turpināt darbu pie šīs informācijas izplatīšanas un to galu galā iekļaut finanšu pārredzamības sistēmā;

10.

tomēr atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Tiesu sadarbības vienība ir izstrādājusi paņēmienus, kā novērtēt attiecīgo izstrādājumu un pakalpojumu tirgus vērtību, pirms tiek uzsāktas iepirkuma procedūras; uzskata šo ierosmi par svarīgu praksi, kas ir jāīsteno arī citām aģentūrām; turklāt atzinīgi vērtē Eiropas Tiesu sadarbības vienības 2009. gada iepirkuma plānu, kas ļoti lielā mērā palīdzēja šīs aģentūras nodaļām un dienestiem organizēt savus konkursus; īpaši uzsver, ka ar šādu ierosmju palīdzību kredītrīkotājs labāk veic orientācijas un kontroles pienākumus;

Dotāciju pārvaldība

11.

uzskata par svarīgu, lai aģentūras uzlabotu savu dotāciju pārvaldību:

—	veicot dotāciju saņēmēju pārbaudes uz vietas,

—	veicinot standarta izcenojumus par vienu attiecīgās kategorijas vienību, nevis dotācijas, kuru attaisnotās izmaksas ir jāatmaksā,

—	precīzi raksturojot, paziņojot un uzraugot iesaistīto pušu atbildību,

—	nodrošinot, ka visas iesaistītās puses pieņem darbības plānu;

II. VISPĀRĒJAS PROBLĒMAS CILVĒKRESURSU JOMĀ

Darbā pieņemšanas procedūras

12.

norāda uz trūkumiem, kādi ir konstatēti vairāku aģentūru īstenotajās darbā pieņemšanas procedūrās, kuru dēļ var tikt mazināta šo procedūru pārredzamība un/vai tikt pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, piemērojot atbilstības kritērijus; jo īpaši pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta atkārtoti ir minējusi šādus trūkumus:

—	nav pierādījumu tam, ka atlases kritēriji un rādītāji, kas kandidātiem ir jāsasniedz, lai viņus uzaicinātu uz rakstveida pārbaudēm vai pārrunām, ir noteikti pirms izvērtēšanas procesa sākuma,

—	darbā pieņemšanas procedūras netiek pietiekami labi dokumentētas,

—	īstenojot darbā pieņemšanas procedūras, netiek nodrošināta vienāda attieksme pret iekšējiem un ārējiem kandidātiem,

—	ierobežota konkurence;

uzskata, ka šo trūkumu dēļ varētu mazināties aģentūru spēja atspēkot iespējamās pretenzijas par darbā pieņemšanas lēmumu patvaļīgumu; vēl uzskata – tā kā konkurence ir ierobežota, darbā var netikt pieņemti labākie darbinieki un cilvēku un finanšu resursi var tikt izlietoti nelietderīgi;

13.

prasa izveidot sistēmu, ar kuru varētu pārbaudīt visas aģentūras, vai indivīdam, kas kādā aģentūrā vēršas ar iesniegumu par pieņemšanu darbā, nav bijuši uzvedības vai pārvaldības pārkāpumi aģentūrā, kurā viņš ir strādājis agrāk;

14.

līdz ar to aicina aģentūras veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu darbā pieņemšanas procesu objektivitāti un pārredzamību; šajā sakarībā uzskata, ka Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) iniciatīva noteikt atlases komiteju locekļiem paredzētus īstenošanas pasākumus un iekšējās pamatnostādnes ir ļoti svarīga prakse, kas ir jāpārņem arī citām aģentūrām; īpaši atzinīgi vērtē FRONTEX iniciatīvu izstrādāt darbā pieņemšanas politiku, kurā būtu paredzēti arī konkrēti pasākumi, piemēram:

—	termiņa ievērošana, ieceļot amatā atlases komitejas locekļus,

—	pārrunās uzdodamo jautājumu un rakstveida pārbaužu materiālu iepriekšēja sagatavošana,

—	rakstveida pārbaužu izvērtēšana, nezinot kandidātu vārdus,

—	atbilžu paraugi uz pārrunu jautājumiem un rakstveida pārbaužu jautājumiem,

—	visu darbā pieņemšanas lēmumu pieņemšanas procesu protokolēšana,

—	elektroniskās darbā pieņemšanas sistēmas izmantošana, lai darbā pieņemšanas un atlases procesu padarītu vienkāršāku,

un uzsver vajadzību konsekventi īstenot šo politiku un pierādīt, ka tai ir rezultāti;

Darbā pieņemšanas plānu izpilde

15.

norāda, ka aģentūru darbā pieņemšanas plāni bieži vien netiek izpildīti pilnībā, un konstatē atšķirības starp budžeta un nepieciešamo darbinieku skaita prognozēm, kas varētu iespaidot ieinteresēto personu vērtējumu par to, kā aģentūras izmanto savus darbiniekus; rosina Savienības iestādes noskaidrot, kā darbā pieņemšanas procedūras var vienkāršot arī turpmāk; līdz ar to aicina aģentūras strādāt vēl vairāk pie tā, lai īstenotu savus darbā pieņemšanas plānus un uzraudzītu to izpildi; papildus tam mudina aģentūras darba programmā un gada darbības pārskatos iekļaut papildu informāciju par cilvēkresursu sadali un izmantojumu un aprakstu par to, kā esošos darbiniekus ietekmē viņu mērķu uzstādīšana; aicina Komisiju izvērtēt to darbinieku skaitu, kas ir nepieciešami aģentūrās, salīdzināt pašreizējo darbinieku skaitu ar budžeta prognozēm, secināt, vai prognozes nepārsniedz aģentūru vajadzības un spējas, un Parlamentam iesniegt pārskatu par šo jautājumu;

16.

pieņem zināšanai, ka katru gadu aģentūru starpā notiek darbinieku rotācija, tajā skaitā arī direktoru rotācija; aicina Komisiju sniegt Parlamentam pārskatu par visiem darbiniekiem, kas kopš 2008. gada ir mainījuši darbavietas no vienas aģentūras uz citu;

17.

aicina Komisiju informēt par regulējuma esamību un tā piemērošanu visās aģentūrās attiecībā uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (6) 16. pantā noteiktajiem ierēdņu uzdevumiem un pienākumiem (tā dēvētais “pārdomu periods”);

Pagaidu darbinieki

18.

aicina aģentūras nodrošināt to, ka sensitīvu uzdevumu veikšanu neuztic pagaidu darbiniekiem, ņemot vērā, ka pagaidu darbiniekus pieņem darbā atbilstoši amatu saraksta ierobežojumiem; pauž nožēlu, ka dažos gadījumos aģentūras ir pieņēmušas darbā pagaidu darbiniekus, lai veiktu sensitīvus uzdevumus un strādātu ar konfidenciālu informāciju; vēlas uzsvērt iespējamo drošības apdraudējumu, ko var radīt pagaidu darbinieku tiesības izmantot konfidenciālu informāciju vai viņu nekompetence attiecībā uz obligātajām procedūrām;

Interešu konflikti

19.

atgādina aģentūrām, cik svarīgi ir pilnībā nodrošināt darbinieku un ekspertu neatkarību; īpaši mudina aģentūras rūpīgi arhivēt un izvērtēt šajā jomā veiktās pārbaudes; uzsver, ka aģentūras reputācija varētu ciest gadījumos, ja tās lēmumus apstrīd interešu konflikta dēļ;

20.

aicina Komisiju Parlamentam sniegt sīki izstrādātu pārskatu par kritērijiem, kurus piemēro, lai nodrošinātu darbā pieņemto darbinieku neatkarību, it īpaši ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, un piemērot preventīvas sankcijas gadījumos, kad tiek atklāti pārkāpumi;

21.

aicina Revīzijas palātu visaptveroši analizēt aģentūru pieeju tādu situāciju pārvarēšanā, attiecībā uz kurām pastāv aizdomas par interešu konfliktu;

III. VISPĀRĒJĀS PROBLĒMAS IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMĀ

22.

mudina aģentūras vēl vairāk uzlabot iekšējās kontroles sistēmu, ar kuru nodrošina direktora ticamības deklarācijas pamatotību; uzsver arī to, cik svarīgi ir konkrētajā aģentūrā izveidot efektīvu riska pārvaldību attiecībā uz risku reģistrāciju un mazināšanas pasākumu plānu izstrādi;

Iekšējās revīzijas ziņojumu kopsavilkumi

23.

mudina visu aģentūru direktorus pilnībā veikt pienākumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei paredzētajos kopsavilkuma ziņojumos par Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ziņojumiem iekļaut šādu informāciju:

—	IRD iekšējo revīziju skaitu un veidu,

—	visus ieteikumus (arī tos, kurus, iespējams, aģentūra varētu noraidīt) un

—	visu, kas ir paveikts attiecībā uz šiem ieteikumiem;

šajā sakarībā atzinīgi vērtē FRONTEX ierosmi sekmēt saskaņotu veidu, kādā visas aģentūras budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iesniedz kopsavilkuma ziņojumus;

24.

tomēr norāda, ka dažas aģentūras budžeta izpildes apstiprinātājiestādei IRD ziņojumus par iekšējo revīziju ir iesniegušas brīvprātīgi; uzskata, ka tai ir jākļūst par parastu praksi, un cer, ka visas Savienības aģentūras to ievēros, vienlaikus atzīstot, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestāde nodrošinās šo ziņojumu konfidencialitāti;

IRD nozīme

25.

uzskata, ka IRD kā decentralizēto aģentūru iekšējam revidentam ir ļoti liela nozīme; īpaši uzsver to, ka IRD izstrādā neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un sniedz ieteikumus, kā uzlabot faktiskās darbības apstākļus un veicināt pareizu finanšu vadību aģentūrās;

26.

līdz ar to aicina aģentūru valdes pienācīgi ņemt vērā IRD izstrādātos ieteikumus, lai ātri novērstu konstatētos trūkumus;

27.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Finanšu regulas 86. panta 4. punktu aģentūras Parlamentam nodod kopsavilkumu par IRD konstatējumiem; atkārto, ka IRD sastādītie dokumenti ir iekšēji, nevis publiski dokumenti; vēl norāda, ka tas attiecas arī uz atsevišķiem gada pārskatiem par aģentūrām un citām struktūrām; atzinīgi vērtē visu veidu sadarbību, kas notiek starp aģentūrām, lai šos ziņojumus publicētu pēc Parlamenta īpaša un pamatota pieprasījuma; mudina iestāžu darba grupu aģentūru lietās novērst tiesību aktos konstatētos trūkumus attiecībā uz IRD ziņojumiem par aģentūrām un piedāvāt risinājumu;

28.

aktīvi mudina Revīzijas palātu savos gada pārskatos par aģentūrām minēt IRD pārbaudēs izdarītos secinājumus un iekļaut novērtējumu tam, kā aģentūras ir īstenojušas šos IRD ieteikumus;

29.

gribētu uzsvērt arī to, ka IRD ir liela nozīme revīziju par aģentūru darbību veikšanā; tomēr pauž nožēlu, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestāde ne vienmēr ir informēta par šo revīziju konstatējumiem, jo aģentūru darbību reglamentējošajos tiesību aktos ir 27. punktā minētie trūkumi;

Iekšējās revīzijas spējas (IRS) nozīme

30.

mudina aģentūras izveidot iekšējās revīzijas funkciju, lai atbalstītu un konsultētu aģentūru direktorus par iekšējās kontroles pārvaldību, novērtētu risku un veiktu iekšējo revīziju;

31.

atzinīgi vērtē arī to, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra un Eiropas Jūras drošības aģentūra ir izveidojušas kopīgu IRD; uzskata šo kopīgo dienestu par paraugpraksi, kas ir jāīsteno arī citām aģentūrām;

32.

papildus tam atzinīgi vērtē un atbalsta IRD darbību, vadot aģentūru revīzijas tīklu – tīkla locekļi sanāk kopā divas vai trīs reizes gadā, lai koordinētu IRS darbu un apmainītos ar revīzijas īstenošanas pieredzi, metodoloģiju un paraugpraksi;

Pilotrevīzija par ētikas pamatregulējumu

33.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) ir pirmā aģentūra, kas 2009. gadā brīvprātīgi veica pilotrevīziju attiecībā uz ētikas pamatregulējumu; mudina Cedefop par šo iniciatīvu informēt citas aģentūras;

IV. TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA UN GADA DARBĪBAS PĀRSKATS

Ticamības deklarācija

34.

mudina aģentūras savās tīmekļa vietnēs publicēt direktoru ticamības deklarācijas un iekļaut tās aģentūru GDP pievienotajos pielikumos, apstiprinot, ka GDP ietvertā informācija par ienākumiem un izdevumiem ir uzskatāma par patiesu un precīzu, izņemot, ja attiecībā uz dažām jomām noteiktajās atrunās ir paredzēta īpaša informācija;

35.

uzsver aģentūru direktoru pienākumu savās ticamības deklarācijās noteikt atrunas, ja Revīzijas palāta vai Komisijas IRD ir minējis kādu svarīgu problēmu, proti, revīzijas kritiskie ieteikumi par sistēmiskām nepilnībām un par materiālo robežvērtību pārsniegšanu;

Gada darbības pārskati

36.

mudina aģentūras standartizēt savu GDP struktūru saskaņā ar Komisijas ģenerāldirektorāta izmantoto formātu un līdz ar to attiecībā uz konkrēto finanšu gadu iekļaut veiktos pasākumus, vadības problēmas, iekšējās revīzijas konstatējumus un cilvēkresursu jomā panāktos uzlabojumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Vides aģentūra (EVA) jau ir izstrādājusi savu EVA saskaņā ar iepriekš minēto struktūru un uzskata to par paraugu citām aģentūrām;

37.

papildus tam atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un vēlreiz arī EVA savos GDP ir iekļāvuši viegli uztveramas tabulas vai grafikus, kuros ir sniegts galveno darbības panākumu pārskats; uzskata, ka tā ir ļoti atzinīgi vērtējama prakse, kura būtu jāpārņem arī citām aģentūrām;

38.

mudina Revīzijas palātu tās īpašajā gada pārskatā par aģentūrām iekļaut katra gada darbības pārskata vispārējo novērtējumu, kā tas ir izdarīts Revīzijas palātas ziņojumā par Komisiju, kurā tā ir izskatījusi dažādu Komisijas ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatus.

V. AĢENTŪRU PĀRVALDĪBA

Aģentūru valdes

39.

norāda, ka dažās aģentūrās konstatētā valžu locekļu lielā skaita un to biežās mainības dēļ lēmumu pieņemšanas process varētu tikt padarīts neefektīvs; līdz ar to aicina iestāžu darba grupu aģentūru lietās risināt šo jautājumu; iesaka arī to, ka ir jāapsver iespēja apvienot tādu aģentūru valdes, kas darbojas radniecīgās jomās, lai samazinātu tēriņus par sanāksmēm;

40.

papildus tam aicina aģentūru direktorus rīkoties, lai valdi padarītu nozīmīgāku, apspriežot stratēģiskos jautājumus un prioritātes, lai varētu savlaicīgi pieņemt stratēģiskos lēmumus;

41.

aicina aģentūru valdes nodrošināt maksimālo uzdevumu plānošanas un resursu (gan finanšu, gan cilvēku) konverģenci, izmantojot budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītu pārvaldību (ABB un ABM);

Komisijas loma

42.

pauž gandarījumu par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) veiksmīgo otro darbības gadu – par tās budžeta pārvaldību 2007. gadā bija atbildīga Komisija (Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts); īpaši uzsver, ka sekmīgo un diezgan ātro ECHA izveidi galvenokārt veicināja ģenerāldirektorāta–partnera prasmīgais atbalsts, pieredzes apmaiņa ar līdzīgām aģentūrām un uzņēmējas valsts sniegtā nozīmīgā palīdzība; līdz ar to uzskata, ka šo paraugpraksi Komisija varētu izmantot katru reizi, kad darbu sāk jaunas aģentūras;

43.

norāda uz iestāžu darba grupas aģentūru lietās konstatējumu, ka aptuveni 30 % aģentūru līdzekļu tiek izmantoti administrācijas vajadzībām; aicina Komisiju vairāk censties sniegt visu nepieciešamo administratīvo palīdzību salīdzinoši mazām aģentūrām un it īpaši – jaunizveidotām aģentūrām un nodrošināt visu aģentūru darba efektivitāti;

Disciplinārās procedūras

44.

vēlreiz atgādina, ka Parlamenta rezolūcijās par 2006., 2007. un 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu bija izteikts aicinājums aģentūrām apsvērt kopējas disciplinārlietu padomes izveidi; norāda, ka joprojām ir grūti īstenot šo projektu, it īpaši tāpēc, ka ir grūti atrast darbiniekus, kuriem būtu attiecīgā amata pakāpe, lai viņi varētu ieņemt disciplinārlietu padomes locekļa amatu; tomēr aicina aģentūru, kas koordinē aģentūru tīklu, izveidot tādu darbinieku kopumu, kuriem ir nepieciešamā amata pakāpe, lai viņi kļūtu par disciplinārlietu padomes locekli;

VI. DARBĪBAS RĀDĪTĀJI

45.

apsver Eiropas Tiesu sadarbības vienības iniciatīvu galvenos darbības rādītājus (GDR) iekļaut 2010. gada plānos kā paraugpraksi citām aģentūrām; papildus tam mudina aģentūras GDR reāli salīdzināt ar saviem mērķiem, budžetu un ikgadējo darba programmu; uzskata, ka ar šādas prakses palīdzību ieinteresētās personas varēs labāk novērtēt aģentūru darbību; rosina citas aģentūras GDR iekļaut savās ikgadējās darba programmās;

46.

norāda, ka sniegumu un efektivitāti nenosaka standartizētā veidā; aicina iestāžu darba grupu aģentūru lietās risināt šo jautājumu;

47.

norāda, ka aģentūras, kas GDR iekļauj, galvenokārt darbojas, pamatojoties uz procesuāliem un ar procesu saistītiem aspektiem, nevis uz faktiskajiem rezultātiem; rosina aģentūras formulēt uz rezultātiem vērstus GDR un aicina iestāžu darba grupu aģentūru lietās risināt šo jautājumu;

Daudzgadu darba programma

48.

mudina visas aģentūras izveidot daudzgadu darba programmu saskaņā ar Savienības daudzgadu stratēģiju nozarē, uz kuru attiecas aģentūras darbības joma; uzsver daudzgadu darba programmas nozīmi, lai aģentūra varētu labāk organizēt savus pasākumus, vairāk novērtētu savas darbības risku, veiktu efektīvus organizatoriskos pasākumus nolūkā īstenot tās stratēģiju un sasniegtu savus mērķus;

Ikgadējā darba programma

49.

mudina aģentūras uzlabot saikni starp savu budžetu un ikgadējo darba programmu; atzīst, ka Revīzijas palāta bieži vien norāda uz nepietiekami stingrām budžeta izstrādes procedūrām, kuru dēļ bija jāpārvieto līdzekļi lielākajā daļā budžeta pozīciju;

50.

atzinīgi vērtē Cedefop un ECHA ieceri iesniegt Gantt grafikus attiecībā uz visām galvenajām darbības jomām; atgādina aģentūrām, ka no šīm diagrammām var viegli secināt, cik daudz laika katrs darbinieks ir pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un ka tās veicina uz rezultātu sasniegšanu vērstas pieejas īstenošanu;

Atsauksmju procedūras

51.

aicina aģentūras uzlabot klientu vajadzību vērā ņemšanu un atsauksmju procedūras un pilnībā izmantot novērtējumu rezultātus, kas gūti šajā jomā; īpaši atzinīgi vērtē to, ka ECHA ir veikusi ieinteresēto pušu pārskatu par 2009. gadu un ir palielinājusi palīdzību ķīmijas ražošanas nozarei (piemēram, piedāvājot telefonisko konsultāciju pakalpojumus vadošajām reģistrējošām struktūrām, seminārus, tīkla sanāksmes un publiskās konsultācijas);

52.

atzinīgi vērtē Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda iniciatīvu veikt otro ex post novērtējumu par 2005.–2008. gada darba programmu; uzskata to par vērtīgu pasākumu arī no citu aģentūru viedokļa, jo tas ir instruments, ar kā palīdzību risināt aģentūru problēmas;

53.

papildus tam uzskata par ārkārtīgi svarīgu to, ka aģentūras turpina darbības uzraudzības sistēmas izstrādi, lai nodrošinātu aģentūru darbības rezultātu uzraudzību, un rosina aģentūras uz šīm sistēmām atsaukties savos gada darbības plānos;

54.

papildus tam mudina aģentūras nodrošināt konsekventu atskaitīšanos par GDR;

Revīzijas palātas ziņojumam pievienotā tabula

55.

atzinīgi vērtē to, ka ENNUC, Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) Revīzijas palātas īpašajiem gada ziņojumiem par 2009. gadu pievienotajā tabulā ir salīdzinājuši 2008. gada un 2009. gada darbības rādītājus, un tādēļ budžeta izpildes apstiprinātājiestāde var labāk izvērtēt aģentūru darbību no gada gadā;

VII. PĀRDOMAS PAR AĢENTŪRĀM – KOPĒJA PIEEJA

56.

atzinīgi vērtē joprojām notiekošo iestāžu darba grupas aģentūru lietās darbu, lai pārskatītu decentralizēto aģentūru nozīmi un vietu Savienības institucionālajā sistēmā, šo aģentūru izveidi, struktūru un darbību, kā arī finansēšanas, budžeta, uzraudzības un vadības jautājumu; prasa, lai darba grupa sniegtu pašreizējo aģentūru efektivitātes analīzi un vispārēju padomu šajā jautājumā un ierosinātu visaptverošus efektivitātes uzlabošanas plānus par aģentūru veidu un skaitu;

57.

atgādina, ka ar iestāžu darba grupas aģentūru lietās 2009. gada martā pieņemto kopīgo paziņojumu tika uzsākts “dialogs par regulatīvajām aģentūrām, lai izvērtētu pašreizējo situāciju, it īpaši šo aģentūru saskanīgumu, efektivitāti, pārskatatbildību un pārredzamību”, un ka darba grupa “aplūkos virkni galveno jautājumu, kurus apspriešanai izvirzīja iesaistītās iestādes, tostarp par aģentūru nozīmi un vietu ES institucionālajā sistēmā, šo aģentūru izveidi, struktūru un darbību, kā arī finansēšanas, budžeta, uzraudzības un vadības jautājumu”;

58.

norāda, ka Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcijā par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu iestāžu darba grupa bija aicināta “apsvērt to ciešas sadarbības iespēju vai pat dažu aģentūru apvienošanu”, un tajā bija teikts, “ka mazajās aģentūrās efektivitāte ir būtiski ierobežota”;

59.

prasa noteikt moratoriju jaunu aģentūru izveidei vismaz uz laiku, kamēr nav rasts apmierinošs risinājums iestāžu darba grupas aģentūru lietās kopīgajā paziņojumā un 2010. gada 5. maija rezolūcijā aplūkotajiem jautājumiem;

60.

uzskata, ka pret jaunu aģentūru izveidi pēc šo jautājumu atrisināšanas ir jāizturas ar vislielāko piesardzību, lai nodrošinātu to patiesu nepieciešamību un to, ka tās, strādājot pie noteiktā politiskā mērķa, garantē maksimālu izlietoto līdzekļu lietderību;

61.

vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir apsvērt dažu aģentūru apvienošanas iespēju, lai tām būtu kopīgas pieskaitāmās un citas izmaksas;

62.

aicina iestāžu darba grupu aģentūru jautājumos apsvērt iespēju izvietot kopā vienā pilsētā un, iespējams, pat vienā ēkā dažas mazākās aģentūras, kas varbūt uzreiz nav piemērotas apvienošanai, lai tām būtu kopēji centrālie resursi un samazinātos pieskaitāmo un citu izmaksu slogs;

63.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas vēlmi 2011. gada rudenī publiskot īpašu ziņojumu par Savienības aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu;

64.

norāda, ka virkne aģentūru, kas pilnveidojas kopīgās darbības jomās, veic līdzīgus pasākumus; atgādina, ka darbību pārklāšanās rada nelietderīgas papildu izmaksas;

65.

atgādina, ka Savienības budžeta pamatā ir pareiza finanšu pārvaldība, kas nozīmē, ka izdevumiem jābūt pamatotiem, efektīviem un lietderīgiem un ka nevajadzīgo izdevumu problēma ir jārisina pienācīgi;

66.

tāpēc aicina Komisiju izvērtēt visas Savienības aģentūras, lai atklātu darbību pārklāšanos un, ja tā tiek konstatēta, analizētu iespēju attiecīgās aģentūras apvienot, un Parlamentam līdz 2011. gada 31. decembrim sniegt ziņojumu šajā jautājumā;

VIII. VISPĀRĒJI APSVĒRUMI PAR NODIBINĀTO KOPUZŅĒMUMU SKAITA PIEAUGUMU

67.

vērš uzmanību uz pēdējos gados dibināto kopuzņēmumu nepieredzēti lielo skaitu; īpaši norāda, ka šīm struktūrām ir jāievēro tā pati Finanšu pamatregula, kas ir jāievēro decentralizētajām aģentūrām, taču šo struktūru finanšu noteikumos joprojām nav iekļauta skaidra atruna par to, ka IRD šajos uzņēmumos ir iekšējā revidenta tiesības;

68.

tomēr atzinīgi vērtē IRD ieceri uzņemties šo iekšējā revidenta lomu kopuzņēmumos, sākot ar 2011. finanšu gadu;

69.

turklāt uzskata – ņemot vērā kopuzņēmumu budžeta apmēru un uzdevumu sarežģītību, tiem būtu jāizveido revīzijas komiteja, kas strādātu tiešā šo uzņēmumu valdes pakļautībā;

70.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kā arī Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(3) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(4) OV C 338, 14.12.2010.

(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0176.