8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 893/2011

(2011. gada 22. augusts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bresaola della Valtellina (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Itālijas pieprasījumu apstiprināt specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Bresaola della Valtellina, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1263/96 (3).

(2)

Ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, grozījumu pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina specifikācijas grozījumus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. augustā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas locekle

Cecilia MALMSTRÖM

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3) OV L 163, 2.7.1996., 19. lpp.

(4) OV C 321, 26.11.2010., 23. lpp.

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

ITĀLIJA

Bresaola della Valtellina (AĢIN)

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 894/2011

(2011. gada 22. augusts),

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Itālijas pieprasījumu apstiprināt specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Coppa Piacentina, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1263/96 (3).

(2)

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina specifikācijas grozījumus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. augustā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas locekle

Cecilia MALMSTRÖM

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3) OV L 163, 2.7.1996., 19. lpp.

(4) OV C 311, 16.11.2010., 24. lpp.

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

ITĀLIJA

Coppa Piacentina (ACVN)

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/5

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 895/2011

(2011. gada 22. augusts),

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija izvērtēja Spānijas pieprasījumu apstiprināt specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Pimiento Asado del Bierzo, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2400/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 417/2006 (3).

(2)

Ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, grozījumu pieteikumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina specifikācijas grozījumus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. augustā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas locekle

Cecilia MALMSTRÖM

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV L 327, 18.12.1996., 11. lpp.

(3) OV L 72, 11.3.2006., 8. lpp.

(4) OV C 321, 26.11.2010., 18. lpp.

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Pimiento Asado del Bierzo (AĢIN)

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 896/2011

(2011. gada 2. septembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 2. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Gaismu atstarojošas lentas, kas paredzētas piestiprināšanai uz aizsargapģērba vai formastērpa, izmantojot termoplastisku līmējošu slāni.

Izstrādājuma biezums ir 140–155 μm (neskaitot papīra aizsargslāni), un tas sastāv no šādiem slāņiem:

—	60–70 μm stikla mikrolodītēm ar metalizētu spoguļvirsmu, kuras saistītas ar butadiēna-akrilnitrila kopolimēra elastomēru (šā elastomēra slāņa biezums ir 15-20 μm),

—	80–85 μm termoplastiska poliestera līmējošā slāņa un

—	papīra aizsargslāņa, ko pirms lietošanas noņem.

Izstrādājums ir atsevišķu slokšņu veidā vai ruļļos.

4008 21 90

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1., 3.b un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, 40. nodaļas 1. un 9. piezīmi un KN kodu 4008, 4008 21 un 4008 21 90 aprakstu.

Izstrādājums sastāv no vairākiem komponentu slāņiem, tāpēc tas klasificējams pēc materiāliem, kas nosaka tā pamatīpašības.

Stikla mikrolodītēm ir svarīga nozīme atstarošanas procesā, bet klasificēšana pozīcijā 7018 pie stikla mikrolodītēm nav iespējama elastomēra dominējošās nozīmes dēļ, jo tas notur stikla mikrolodītes noteiktā stāvoklī.

Lai gan poliestera slānis ir pats biezākais, klasificēšana pozīcijā 3920 pie loksnēm no termoplastiskajiem polimēru materiāliem nav iespējama elastomēra dēļ, kurā stikla mikrolodītes iestrādātas, jo tas ir vissvarīgākais komponents stikla mikrolodīšu saistīšanai un attiecīgi nosaka šā izstrādājuma atstarojošās īpašības.

Tā kā elastomērs piešķir izstrādājumam pamatīpašības, tad saskaņā ar 3.b vispārīgo interpretācijas noteikumu tas ir klasificējams pozīcijā 4008 pie plātnēm, loksnēm, sloksnēm no vulkanizēta kaučuka, izņemot cieto kaučuku.

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 897/2011

(2011. gada 2. septembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādītajiem KN kodiem atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam

(4)

Ir lietderīgi paredzēt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šās regulas noteikumiem, šās izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)	Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 2. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Produkts, kas sagatavots pārdošanai mazumtirdzniecībā 500 ml tilpuma pudelēs, un kas satur (masas %):

—	ūdeni	45,9
—	fruktozi	33,3
—	oligofruktozi	7,6
—	ābolu sulas koncentrātu	3,6
—	upeņu sulas koncentrātu	2,3
—	augu oligopeptīdus	2,3
—	citronskābi	3,6
—	maté koncentrātu	0,7
—	pārtikas raugu	0,5
—	L-karnitīnu	0,1
—	kālija sorbātu	0,1

Produkts ir sarkanīgi brūns, duļķains, mazliet viskozs šķidrums ar blīvumu 1,1812 g/cm3 un Briksa skaitli 40.

Saskaņā ar informāciju uz iepakojuma produkta galvenā sastāvdaļa ir ūdens, kas bagātināts ar uzturvielām, un tas ir paredzēts lietošanai uzturā.

Lietošanas instrukcija: 50 ml produkta atšķaida ar 100 ml ūdens vai sulas.

2106 90 92

Klasifikācija noteikta, ievērojot ombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu, kā arī KN kodu 2106, 2106 90 un 2106 90 92 formulējumu.

Tā kā produkts satur cukurus un dažas citas sastāvdaļas, piemēram, kālija sorbātu un citronskābi, produkts pirms lietošanas ir jāatšķaida, un tādēļ to nevar uzskatīt par dzērienu pozīcijā 2202 (sk. arī kombinētās nomenklatūras paskaidrojošās piezīmes par 22. nodaļu, vispārējo, otro daļu).

Tāpēc produkts ir klasificējams kā pārtikas produkts, kas citur nav minēts vai iekļauts pozīcijā 2106 (sk. arī kombinētās nomenklatūras paskaidrojošajās piezīmes par pozīciju 2106, otrās daļas 7. punktu).

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 898/2011

(2011. gada 7. septembris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu attiecībā uz tomātiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. panta b) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), paredz tās XVIII pielikumā uzskaitīto produktu importa uzraudzību. Šī uzraudzība jāveic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2008., 2009. un 2010. gadu, ir jāpielāgo apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz tomātiem.

(3)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XVIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

(3) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(4) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

PIELIKUMS

“XVIII PIELIKUMS

PAPILDU IEVEDMUITAS NODOKĻI: IV SADAĻAS I NODAĻAS 2. IEDAĻA

Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka preču apraksta formulējumam ir vienīgi orientējoša nozīme. Šajā pielikumā papildu nodokļu piemērošanas jomu nosaka pēc tādiem KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas pieņemšanas dienā.

Kārtas numurs	KN kods	Preču apraksts	Piemērošanas laikposms	Apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu (tonnās)
78.0015	0702 00 00	Tomāti	No 1. oktobra līdz 31. maijam	481 762
78.0020	0702 00 00	Tomāti	No 1. jūnija līdz 30. septembrim	44 251
78.0065	0707 00 05	Gurķi	No 1. maija līdz 31. oktobrim	31 289
78.0075	0707 00 05	Gurķi	No 1. novembra līdz 30. aprīlim	26 583
78.0085	0709 90 80	Artišoki	No 1. novembra līdz 30. jūnijam	17 258
78.0100	0709 90 70	Cukīni	No 1. janvāra līdz 31. decembrim	57 955
78.0110	0805 10 20	Apelsīni	No 1. decembra līdz 31. maijam	368 535
78.0120	0805 20 10	Klementīni	No 1. novembra līdz februāra beigām	175 110
78.0130	0805 20 30 0805 20 50 0805 20 70 0805 20 90	Mandarīni (tostarp tanžerīni un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugu hibrīdu augļi	No 1. novembra līdz februāra beigām	115 625
78.0155	0805 50 10	Citroni	No 1. jūnija līdz 31. decembrim	346 366
78.0160	0805 50 10	Citroni	No 1. janvāra līdz 31. maijam	88 090
78.0170	0806 10 10	Galda vīnogas	No 21. jūlija līdz 20. novembrim	80 588
78.0175	0808 10 80	Āboli	No 1. janvāra līdz 31. augustam	700 556
78.0180	0808 10 80	Āboli	No 1. septembra līdz 31. decembrim	65 039
78.0220	0808 20 50	Bumbieri	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim	229 646
78.0235	0808 20 50	Bumbieri	No 1. jūlija līdz 31. decembrim	35 541
78.0250	0809 10 00	Aprikozes	No 1. jūnija līdz 31. jūlijam	5 794
78.0265	0809 20 95	Ķirši, izņemot skābos ķiršus	No 21. maija līdz 10. augustam	30 783
78.0270	0809 30	Persiki, tostarp gludie persiki un nektarīni	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	5 613
78.0280	0809 40 05	Plūmes	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	10 293”

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 899/2011

(2011. gada 7. septembris),

ar kuru 2011./2012. gadam nosaka piemērojamos koeficientus labībai, ko eksportē īru viskija veidā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 10. novembra Regulu (EK) Nr. 1670/2006, ar ko nosaka dažus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz koriģēto kompensāciju noteikšanu un piešķiršanu par labību, ko eksportē dažu alkoholisko dzērienu veidā (2), un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1670/2006 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka kompensāciju piemēro labības daudzumiem, kas ir nodoti kontrolei un destilēti un kam piemēro koeficientu, kuru reizi gadā nosaka katrai attiecīgajai dalībvalstij. Šis koeficients izsaka attiecību starp kopējo eksportēto daudzumu un attiecīgā alkoholiskā dzēriena kopējo pārdoto daudzumu, ņemot vērā konstatētās minēto daudzumu izmaiņas vairāku gadu garumā, kas atbilst šā alkoholiskā dzēriena vidējam nogatavināšanas laikam.

(2)	Pamatojoties uz Īrijas iesniegto informāciju, kas attiecas uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, 2010. gadā vidējais īru viskija nogatavināšanas laikposms bija pieci gadi.

(3)	Tāpēc ir jānosaka koeficienti laikposmam no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim.

(4)

Eiropas ekonomikas zonas līguma 3. protokola 10. pants nepieļauj kompensāciju piešķiršanu par eksportu uz Lihtenšteinu, Islandi un Norvēģiju. Turklāt Savienība ir noslēgusi nolīgumus ar atsevišķām trešām valstīm, kuros paredzēta eksporta kompensāciju atcelšana. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1670/2006 7. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā tas jāņem vērā, aprēķinot koeficientus 2011./2012. gadam.

(5)

Komisijas 2010. gada 2. decembra Regulai (ES) Nr. 1116/2010, ar kuru 2010./2011. gadam nosaka piemērojamos koeficientus labībai, ko eksportē īru viskija veidā (3), vairs nav ietekmes, jo tā attiecas uz koeficientiem, kas piemērojami 2010./2011. gadam. Juridiskās drošības un skaidrības labad minētā regula ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1670/2006 4. pantā paredzētie koeficienti, ko laikposmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim piemēro labībai, kuru Īrijā izmanto īru viskija ražošanai, ir noteikti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 312, 11.11.2006., 33. lpp.

(3) OV L 317, 3.12.2010., 1. lpp.

PIELIKUMS

Koeficienti, ko piemēro Īrijai
Piemērošanas periods	Piemērojamais koeficients
	Mieži, ko izmanto īru viskija ražošanā, B kategorija (1)	Labība, ko izmanto īru viskija ražošanā, A kategorija
No 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim	0,173	0,147

(1) Tostarp mieži, kas pārstrādāti iesalā.

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/15

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 900/2011

(2011. gada 7. septembris)

par atļauju izmantot lazalocīda A nātrija sāli par barības piedevu fazāniem, pērļu vistiņām, paipalām un irbēm, izņemot dējējputnus (atļaujas turētājs Alpharma (Beļģija) BVBA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka par piedevu lietošanu dzīvnieku barībā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu iesniegts pieteikums uz atļauju lazalocīda A nātrija sālim, CAS numurs 25999-20-6. Pieteikumam bija pievienotas ziņas un dokumenti, kas prasīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju lazalocīda A nātrija sāli, CAS numurs 25999-20-6, ko iekļauj piedevu kategorijā “kokcidiostati un histomonostati”, izmantot par barības piedevu fazāniem, pērļu vistiņām, paipalām un irbēm, izņemot dējējputnus.

(4)	Šā preparāta izmantošana uz 10 gadiem ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1455/2004 (2) līdz 16 nedēļu vecumam atļauta dējējvistām un ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 874/2010 (3) līdz 16 nedēļu vecumam – tītariem.

(5)

Pamatojot pieteikumu uz atļauju lazalocīda A nātrija sāli, CAS numurs 25999-20-6, izmantot fazāniem, pērļu vistiņām, paipalām un irbēm, izņemot dējējputnus, iesniedza jaunus datus. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2011. gada 16. marta atzinumā (4) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos lazalocīda A nātrija sāls, CAS numurs 25999-20-6, kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka, lietojot šo piedevu, var efektīvi apkarot mērķa sugu kokcidiozi. Tā uzskata, ka jānosaka īpašas prasības uzraudzības programmai, kuras uzdevums būtu pēc laišanas tirgū kontrolēt rezistenci pret baktērijām un Eimeria spp. Tā arī pārbaudīja ziņojumu par dzīvnieku barībā lietotās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(6)	Lazalocīda A nātrija sāls, CAS numurs 25999-20-6, novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “kokcidiostati un histomonostati”, ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot pielikumā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) OV L 269, 17.8.2004., 14. lpp.

(3) OV L 263, 6.10.2010., 1. lpp.

(4) EFSA Journal 2011; 9(4):2116.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieka suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Maksimālais pieļaujamais atlieku līmenis (MRL) attiecīgajos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos

mg aktīvās vielas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: kokcidiostati un histomonostati

5 1 763

Alpharma (Beļģija) BVBA

Lazalocīda A nātrija sāls

15 g/100 g

(Avatec 150 G)

Piedevas sastāvs:

Lazalocīda A nātrija sāls: 15 g/100 g

Kalcija sulfāta dihidrāts: 80,9 g/100 g

Kalcija lignosulfonāts: 4 g/100 g

Dzelzs oksīds: 0,1 g/100 g

Aktīvā viela:

Lazalocīda A nātrija sāls:

C34H53NaO8,

CAS numurs: 25999-20-6,

6-[(3R, 4S, 5S, 7R)-7-[(2S, 3S, 5S)-5-etil-5-[(2R, 5R, 6S)-5-etil-5-hidroksi-6-metiltetrahidro-2H-pirān2-il]-tetrahidro-3-metil-2-furil]-4-hidroksi-3,5-dimetil-6-oksononil]-2-hidroksi-3-metilbenzoāta nātrija sāls, ko iegūst no Streptomyces lasaliensis apakšsugas Lasaliensis (ATCC 31180)

Saistītie piemaisījumi:

lazalocīda B-E nātrija sāļi: ≤ 10 %

Analīzes metodes (1):

Apgrieztās fāzes augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija (HPLC) ar fluorescences detektoru (Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009) (2)

Fazāni, pērļu vistiņas, paipalas un irbes, izņemot dējējputnus

—

125

1.	Aizliegts lietot vēlāk kā piecas dienas pirms kaušanas.

2.	Lietošanas pamācībā norāda: “Bīstams zirgu dzimtas dzīvniekiem”, “Šī barība satur jonoforu: vienlaicīga lietošana ar dažiem medikamentiem var būt kontrindicēta”.

3.	Atļaujas turētājs attiecībā uz rezistenci pret baktērijām un pret Eimeria spp. paredz un īsteno programmu uzraudzībai pēc laišanas tirgū.

4.	Piedevu barības maisījumā iekļauj premiksa veidā.

5.	Lazalocīda A nātrija sāli nejauc ar citiem kokcidiostatiem.

2021. gada 28. septembris

Komisijas Regula (ES) Nr. 37/2010 (3)

(1) Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Kopienas references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.

(2) OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.

(3) OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 901/2011

(2011. gada 7. septembris),

ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 8. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AR	33,3
	EC	32,6
	MK	49,0
	ZZ	38,3
0707 00 05	AR	24,2
	TR	123,3
	ZZ	73,8
0709 90 70	AR	40,2
	EC	39,5
	TR	122,6
	ZZ	67,4
0805 50 10	AR	70,6
	CL	76,8
	MX	39,8
	PY	33,5
	TR	66,0
	UY	37,4
	ZA	73,4
	ZZ	56,8
0806 10 10	EG	156,9
	MA	175,2
	TR	114,6
	ZA	59,8
	ZZ	126,6
0808 10 80	CL	63,1
	CN	78,7
	NZ	102,6
	US	82,4
	ZA	84,3
	ZZ	82,2
0808 20 50	CN	74,4
	TR	118,4
	ZA	72,6
	ZZ	88,5
0809 30	TR	143,9
0809 30	ZZ	143,9
0809 40 05	BA	41,6
	KE	58,0
	ZZ	49,8

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/19

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 902/2011

(2011. gada 7. septembris),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 890/2011 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 8. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4) OV L 229, 6.9.2011., 14. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2011. gada 8. septembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	47,34	0,00
1701 11 90 (1)	47,34	0,70
1701 12 10 (1)	47,34	0,00
1701 12 90 (1)	47,34	0,40
1701 91 00 (2)	52,94	1,59
1701 99 10 (2)	52,94	0,00
1701 99 90 (2)	52,94	0,00
1702 90 95 (3)	0,53	0,20

(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 903/2011

(2011. gada 7. septembris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokli, ko dažu veidu lobītiem rīsiem piemēro no 2011. gada 8. septembra

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju, Komisija ir konstatējusi, ka importa licences lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20, izņemot basmati rīsu importa licences, ir izdotas par 438 104 tonnām laikposmam no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. augustam. Tāpēc attiecīgi jāgroza ievedmuitas nodoklis lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20, kas nav basmati rīsi.

(2)	Piemērojamais ievedmuitas nodoklis jānosaka desmit dienu laikā pēc iepriekšminētā laikposma beigām. Tāpēc šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ievedmuitas nodoklis, ko piemēro lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20, ir EUR 42,5 par tonnu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 904/2011

(2011. gada 7. septembris),

ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kurš jāpiemēro importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti laikposmā no 2011. gada 26. augusta līdz 2011. gada 2. septembrim saskaņā ar tarifa kvotu miežiem, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 2305/2003

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2305/2003 (3) tika atvērta ikgadēja importa tarifa kvota 306 215 tonnu apmērā miežiem (ar kārtas numuru 09.4126).

(2)

No paziņojuma, kas izdarīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2305/2003 3. panta 3. punktu, izriet, ka pieteikumi, kuri saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktu iesniegti laikposmā no 2011. gada 26. augusta plkst. 13.00 līdz 2011. gada 2. septembra plkst. 13.00 (Briseles laiks), attiecas uz daudzumiem, kas pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro pieprasītajiem daudzumiem.

(3)	Tāpat jāpārtrauc izdot par kārtējo kvotas periodu importa licences saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2305/2003.

(4)	Lai nodrošinātu importa licenču izdošanas procedūras efektīvu pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Par visiem miežu importa licenču pieteikumiem, kas attiecas uz Regulā (EK) Nr. 2305/2003 minēto kvotu un kas iesniegti no 2011. gada 26. augusta plkst. 13.00 līdz 2011. gada 2. septembra plkst. 13.00 (Briseles laiks), izdod licenci par pieprasītajiem daudzumiem, piemērojot tiem piešķīruma koeficientu 77,115913 % apmērā.

2. Aptur importa licenču izdošanu par kārtējo kvotas periodu attiecībā uz daudzumiem, kas pieprasīti no 2011. gada 2. septembra plkst. 13.00 (Briseles laiks).

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(3) OV L 342, 30.12.2003., 7. lpp.

8.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/23

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 471/09/COL

(2009. gada 25. novembris),

ar kuru septiņdesmit ceturto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību normas valsts atbalsta jomā, iekļaujot jaunu nodaļu par kritērijiem saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (2) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (3) un jo īpaši tā 24. pantu un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 24. pantu Iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Iestāde sniedz paziņojumus vai izdod pamatnostādnes par EEZ līgumā regulētajiem jautājumiem, ja minētais līgums vai Uzraudzības un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja Iestāde to uzskata par nepieciešamu,

ATGĀDINOT procesuālo un materiālo tiesību normas valsts atbalsta jomā, ko Iestāde pieņēma 1994. gada 19. janvārī (4),

TĀ KĀ Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk “EK Komisija”) 2009. gada 11. augustā publicēja paziņojumu “Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu” (5),

TĀ KĀ šis paziņojums attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu,

TĀ KĀ ir jānodrošina EEZ valsts atbalsta normu vienāda piemērošana visā Eiropas Ekonomikas zonā,

TĀ KĀ saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma beigu daļā iekļautās nodaļas “VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA” II punktu Iestādei pēc apspriešanās ar Komisiju ir jāpieņem tiesību akti atbilstoši tiem, ko pieņēmusi Eiropas Komisija,

APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,

ATGĀDINOT, ka Iestāde 2009. gada 2. oktobra vēstulē par šo tematu ir apspriedusies ar EBTA valstīm (atsauces Nr. 532318, 532294 un 532322),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsta pamatnostādnes groza, iekļaujot jaunu nodaļu par kritērijiem saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu. Jaunā nodaļa ir iekļauta šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

Briselē, 2009. gada 25. novembrī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētājs

Per SANDERUD

kolēģijas loceklis

Kurt JÄGER

(1) Turpmāk “Iestāde”.

(2) Turpmāk “EEZ līgums”.

(3) Turpmāk “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”.

(4) EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanas un interpretācijas pamatnostādnes, ko Iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 231, 3.9.1994., 1. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp. (turpmāk “Valsts atbalsta pamatnostādnes”). Valsts atbalsta pamatnostādņu atjauninātā versija ir publicēta Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/.

(5) Publicēts OV C 188, 11.8.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

KRITĒRIJI SADERĪGUMA ANALĪZEI ATTIECĪBĀ UZ VALSTS ATBALSTU MĀCĪBĀM GADĪJUMOS, UZ KURIEM ATTIECAS PRASĪBA PAR PAZIŅOŠANU (1)

1. Ievads

1.	Mācībām parasti ir pozitīva ārēja ietekme uz sabiedrību kopumā, jo tās palielina kvalificētu strādnieku skaitu, kurus uzņēmumi var nodarbināt, un uzlabo ekonomikas konkurētspēju un veicina zināšanu sabiedrības veidošanos, kura spēj iet inovatīvāku attīstības ceļu.

Tomēr uzņēmumi nevar nodrošināt sociāli optimālu mācību līmeni, ja darbinieki var brīvi izvēlēties mainīt darba devējus un citi uzņēmumi var gūt labumu, pieņemot darbā to apmācītos darbiniekus. Tas jo īpaši attiecas uz mācībām, kas paredzētas to prasmju apgūšanai, kuras ir plaši izmantojamas citos uzņēmumos. Valsts atbalsts var palīdzēt radīt papildu stimulus darba devējiem nodrošināt mācības sociāli vēlamajā līmenī.

Šajā nodaļā ir izklāstītas pamatnostādnes par kritērijiem, kurus EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”) piemēros mācību atbalsta pasākumu izvērtēšanai. Šo norādījumu mērķis ir nodrošināt Iestādes motivācijas pārredzamību un radīt prognozējamību un juridisko noteiktību. Atbilstīgi 6. panta 1. punkta, g) apakšpunktam EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minētajā tiesību aktā (Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (2)), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu (3), ikvienam individuālam mācību atbalstam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts kā ad hoc atbalsts vai saskaņā ar atbalsta shēmu, piemēros šos norādījumus, ja šā atbalsta dotāciju ekvivalents pārsniegs 2 miljonus euro vienam mācību projektam.

4.	Šajos norādījumos izklāstītos kritērijus nepiemēros mehāniski. Iestādes novērtējuma līmenis un informācijas veids, ko tā var pieprasīt, būs proporcionāls konkurences traucējumu riskam. Analīzes apjoms būs atkarīgs no lietas rakstura.

2. Atbalsta pozitīvā ietekme

2.1. Tirgus nepilnību esība

Kvalificēti strādnieki palīdz uzlabot uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju. Tomēr darba devēji un darba ņēmēji var dot nepietiekamu ieguldījumu mācībās vairāku iemeslu dēļ. Darba ņēmēji var ierobežot savu ieguldījumu mācībās, ja tie izvairās no riska, ir pakļauti finansiāliem ierobežojumiem vai tiem ir grūti darīt zināmu savu iegūto zināšanu līmeni nākamajiem darba devējiem.

Uzņēmumi var atturēties no darbaspēka apmācīšanas līmenī, kas būtu optimāls sabiedrībai kopumā. Tas ir skaidrojams ar tirgus nepilnībām, kas saistītas ar mācību izraisītām pozitīvām papildu sekām un grūtībām mērķtiecīgi iedalīt nepieciešamos līdzekļus, ja darba ņēmēji var brīvi mainīt darba devējus. Uzņēmumi var mazāk ieguldīt mācībās, nekā tas būtu lietderīgi, ja tiem ir bažas, ka pēc mācībām darba ņēmējs atstās darbu, pirms uzņēmums būs atguvis savu ieguldījumu. Uzņēmumi var nevēlēties nodrošināt mācības saviem darbiniekiem, ja mācības ātri neatmaksājas vai ja mācībām nav attiecīgā uzņēmuma diezgan īpašajām vajadzībām atbilstošs raksturs, vai ja līguma klauzulas nevar atturēt apmācīto darbinieku atstāt uzņēmumu, pirms nav amortizētas mācību izmaksas vai pirms nav atlīdzināti mācību izdevumi (vai to daļa).

Nepietiekami ieguldījumi mācībās var būt pat gadījumos, kad uzņēmums var pilnībā atgūt savu ieguldījumu, bet privātie ieguvumi ir mazāki nekā ieguvumi sabiedrībai kopumā. Šādas pozitīvas mācību izraisītas papildu sekas jo īpaši iespējamas gadījumos, kad mācības uzlabo plaši izmantojamas prasmes, t. i., prasmes, ko var izmantot vairāk nekā tikai vienā uzņēmumā. Turpretim speciālās mācības rada produktivitātes pieaugumu konkrētā uzņēmumā, un uzņēmumi var viegli izmantot šos mācību ieguvumus savā labā (4). Tādējādi iespējas speciālo mācību izraisītām pozitīvām papildu sekām ir mazāk izteiktas nekā iespējas šādām pozitīvām papildu sekām, ko rada vispārējās mācības.

Ja uzņēmumiem jāsedz lielākas izmaksas, lai apmācītu atsevišķus nelabvēlīgākā situācijā esošus darba ņēmējus vai strādājošas personas ar invaliditāti (5), tiem var rasties vēlme piedāvāt šīm grupām mazākas mācību iespējas. Tomēr var paredzēt, ka mācības, ko nodrošina nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem vai strādājošām personām ar invaliditāti, izraisīs pozitīvas papildu sekas sabiedrībai kopumā (6).

EBTA valstīm jāpierāda, ka pastāv tirgus nepilnība, kas attaisno atbalstu. Savā analīzē Iestāde cita starpā apsvērs šādus elementus:

1)	mācību raksturs – vai tās ir speciālas vai vispārējas mācības Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 38. panta nozīmē; viens mācību projekts var sastāvēt gan no vispārējiem, gan no speciāliem elementiem; vispārējām mācībām būs lielākas pozitīvās papildu sekas;

mācību laikā iegūto prasmju plaša izmantojamība; jo lielākas iespējas prasmes plaši izmatot, jo lielāka pozitīvo papildu seku iespējamība; tiks uzskatīts, ka mācības nodrošina plaši izmantojamas prasmes, piemēram, šādos gadījumos:

a)	mācības organizē vairāki neatkarīgi uzņēmumi kopā vai ja dažādu uzņēmumu darbinieki var gūt labumu no mācībām;

b)	mācības ir sertificētas, ļauj iegūt atzītu diplomu vai tās apstiprina valsts iestādes vai institūcijas;

c)	mācību mērķis ir tās darbinieku kategorijas, kurām raksturīga liela kadru mainība uzņēmumā vai attiecīgajā nozarē;

d)	mācības varētu noderēt darbiniekam ārpus viņa pašreizējā darba ietvariem (darbam nākotnē citā uzņēmumā, sociālajā dzīvē, labklājības uzlabošanā utt.);

3)	mācību dalībnieki: atsevišķu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju vai strādājošu personu ar invaliditāti kategoriju iekļaušana mācībās var izraisīt pozitīvas papildu sekas.

2.2. Valsts atbalsts kā piemērots politikas instruments

10.

Valsts atbalsts nav vienīgais politikas instruments, kas pieejams EBTA valstīm mācību veicināšanai. Lielākoties mācības nodrošina ar izglītības sistēmu (piem., universitāšu, skolu, valsts iestāžu veikto vai sponsorēto arodmācību) starpniecību. Personas pašas arī var uzņemties iniciatīvu apgūt mācības ar darba devēju palīdzību vai bez tās.

11.

Ja EBTA valsts ir apsvērusi citas politikas izvēles iespējas un ja konstatētas priekšrocības selektīva instrumenta (piemēram, valsts atbalsta konkrētam uzņēmumam) izmantošanai, attiecīgie pasākumi ir uzskatāmi par atbilstošu instrumentu. Iestāde īpaši ņems vērā ierosinātā pasākuma ietekmes novērtējumus, ja EBTA valsts tādus būs veikusi.

2.3. Atbalsta stimulējošā ietekme un tā nepieciešamība

12.

Valsts sniegtā atbalsta mācībām rezultātā atbalsta saņēmējam jāmaina sava darbība tā, lai tas nodrošinātu papildu un/vai labākas mācības, nekā tas to būtu darījis bez atbalsta. Ja šāds plānoto mācību pasākumu kvantitātes vai kvalitātes pieaugums nenotiek, uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes.

13.

Stimulējošo ietekmi nosaka hipotētiskā analīzē, salīdzinot paredzēto mācību līmeņus ar atbalstu un bez tā. Vairākums darba devēju uzskata, ka mācības darbiniekiem ir nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu pareizu darbību. Tomēr nevar uzskatīt, ka valsts atbalsts mācībām, īpaši speciālajām mācībām, ir vienmēr vajadzīgs.

14.

EBTA valstīm būtu jāpierāda iestādei stimulējošās ietekmes esība un atbalsta nepieciešamība. Vispirms, saņēmējam būtu jāiesniedz atbalsta pieteikums attiecīgajai EBTA valstij, pirms tas ir sācis mācību projektu. Otrkārt, EBTA valstij ir jāpierāda, ka valsts atbalsts salīdzinājumā ar situāciju bez valsts atbalsta izraisa pieaugumu apjoma, kvalitātes, darbības jomas vai mērķa mācību projekta dalībnieku ziņā. Ar atbalstu piedāvāto papildu summu mācībām var atspoguļot, piemēram, izmantojot lielāku mācību stundu vai kursu skaitu, lielāku dalībnieku skaitu, pāreju no uzņēmumam raksturīgajām īpašajām mācību vajadzībām uz vispārējām mācībām vai palielinot atsevišķu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju vai strādājošu personu ar invaliditāti kategoriju skaitu.

15.

Savā analīzē Iestāde cita starpā apsvērs šādus elementus:

a)	atbalsta saņēmēja iekšējos dokumentus par mācību izmaksām, budžetu, dalībniekiem, saturu un grafiku diviem šādiem scenārijiem: mācības ar atbalstu un mācības bez atbalsta;

b)	spēkā esošos darba devēju juridiskos pienākumus nodrošināt konkrēta veida mācības (piem., drošība): ja pastāv šāds pienākums, Iestāde secinās, ka nav nekādas stimulējošas ietekmes;

c)	iesniegtā projekta ticamību, piemēram, atsaucoties uz iepriekšējo gadu mācību budžetiem un salīdzinot ar tiem;

saikni starp mācību programmu un atbalsta saņēmēja uzņēmējdarbību: jo ciešāka saikne, jo mazāka stimulējošā ietekme. Piemēram, mācībām par jaunas tehnoloģijas ieviešanu konkrētā nozarē nevarētu būt stimulējoša ietekme, jo uzņēmumiem nav citas izvēles, kā vien apmācīt savus darbiniekus nesen ieviestās tehnoloģijas izmantošanā.

2.4. Atbalsta proporcionalitāte

16.

Lai sasniegtu atbalsta mērķus, EBTA valstij ir jāpierāda, ka atbalsts ir nepieciešams un ka summa ir samazināta līdz minimumam.

Attiecināmās izmaksas ir jāaprēķina saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 39. pantu, un tām ir jāattiecas tikai uz izmaksām, kas rodas saistībā ar mācību pasākumiem, kuri netiktu īstenoti bez atbalsta.

EBTA valstīm būtu jāsniedz pierādījumi, ka atbalsta summa nepārsniedz to attiecināmo izmaksu daļu, kuru nevar izmantot uzņēmums (7). Katrā ziņā atbalsta intensitāte nekad nedrīkst pārsniegt Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 39. pantā noteikto atbalsta intensitāti, un to piemēros attiecināmajām izmaksām (8).

3. Atbalsta negatīvā ietekme

17.

Ja atbalsts ir proporcionāls atbalsta mērķa sasniegšanai, atbalsta negatīvās varētu būt ierobežota, un negatīvo seku analīze varētu vairs nebūt vajadzīga (9). Tomēr dažos gadījumos, pat tad, ja atbalsts ir vajadzīgs un proporcionāls, lai konkrēts uzņēmums palielinātu nodrošināto mācību apjomu, atbalsts varētu radīt izmaiņas saņēmēja darbībā, būtiski traucējot konkurenci. Šādos gadījumos Iestāde veiks rūpīgu analīzi par konkurences traucējumiem. Atbalsta radītais konkurences traucējuma apjoms var atšķirties atkarībā no atbalsta un no attiecīgo tirgu raksturlielumiem (10).

18.

Atbalsta raksturlielumi, kas var ietekmēt traucējumu iespējamību un apjomu, ir šādi:

a)	selektivitāte;

b)	atbalsta apjoms;

c)	atbalsta atkārtošanās un tā ilgums;

d)	atbalsta ietekme uz uzņēmuma izmaksām.

19.

Piemēram, mācību sistēma, ko izmanto, lai stimulētu uzņēmumus kopumā EBTA valstīs intensīvāk veikt mācību pasākumus, varētu ietekmēt tirgu citādi, nekā to dara liels atbalsta apjoms, ko piešķir vienam uzņēmumam, lai tas varētu palielināt mācību apjomu. Pēdējais minētais varētu traucēt konkurenci daudz būtiskāk, jo atbalsta saņēmēja konkurentiem ir mazākas iespējas konkurēt (11). Traucējumi būs vēl jo lielāki, ja saņēmēja uzņēmējdarbības mācību izmaksas veido lielu daļu no kopējām izmaksām.

20.

Izvērtējot tirgus raksturlielumus, kuri var radīt daudz pilnīgāku priekšstatu par atbalsta iespējamo ietekmi, Iestāde cita starpā aplūkos:

a)	tirgus struktūru; un

b)	sektora vai nozares raksturlielumus.

21.

Tirgus struktūru izvērtēs, ņemot vērā tirgus koncentrāciju, uzņēmumu lielumu (12), produktu diferenciācijas nozīmīgumu (13) un ienākšanas un iziešanas barjeras. Tirgus daļas un koncentrācijas pakāpi aprēķinās, tiklīdz būs definēts konkrētais tirgus. Kopumā ņemot, jo mazāks skaits uzņēmumu, jo lielāka to tirgus daļa un jo mazāka konkurence sagaidāma (14). Ja attiecīgais tirgus ir koncentrēts, tam ir raksturīgas lielas ienākšanas barjeras (15) un atbalsta saņēmējs ir galvenais šā tirgus dalībnieks, tad konkurentiem, visticamāk, nāksies mainīt savu darbības veidu, lai reaģētu uz atbalstu.

22.

Izskatot nozarei raksturīgās iezīmes, Iestāde cita starpā aplūkos apmācītu darbinieku nozīmību uzņēmējdarbībā, jaudu pārpalikuma esamību, vai tirgi attiecīgajā nozarē aug, plaukst vai panīkst, konkurentu mācību finansēšanas stratēģiju (valsts atbalsts, darba ņēmēji, darba devēji). Piemēram, mācību atbalsts panīkušai nozarei var palielināt konkurences traucējumu risku, turpinot neefektīva uzņēmuma darbību.

23.	Īpašos gadījumos mācību atbalsts var izraisīt konkurences traucējumus attiecībā uz ienākšanu tirgū un iziešanu no tā, ietekmi uz tirdzniecības plūsmām un mācību ieguldījuma izspiešanu no tirgus.

Ienākšana tirgū un iziešana no tā

24.

Konkurētspējīgā tirgū uzņēmumi pārdod produktus, kas rada peļņu. Mainot izmaksas, valsts atbalsts maina ienesīgumu un tādēļ var ietekmēt uzņēmuma lēmumu piedāvāt produktu vai ne. Piemēram, valsts atbalsts, kas samazinātu tādas ražošanas pastāvīgās izmaksas kā mācības personālam, padarītu ienākšanu tirgū pievilcīgāku un ļautu uzņēmumiem ar citādā ziņā vājām komerciālām izredzēm ienākt tirgū vai ieviest jaunus produktus, tādējādi kaitējot efektīvākiem konkurentiem.

25.	Valsts atbalsta pieejamība var ietekmēt arī uzņēmuma lēmumu atstāt tirgu, kurā tas jau darbojas. Valsts atbalsts mācībām varētu samazināt zaudējumu apjomu un ļautu uzņēmumam palikt tirgū ilgāku laiku, kas nozīmē to, ka citi, efektīvāki uzņēmumi, kas nesaņem atbalstu, būtu spiesti iziet no tirgus.

Ietekme uz tirdzniecības plūsmām

26.	Valsts atbalsta mācībām rezultātā dažas teritorijas var iegūt labvēlīgākus ražošanas apstākļus. Tas var izraisīt tirdzniecības plūsmu novirzīšanu uz reģioniem, kur tiek sniegts šāds atbalsts.

Mācību ieguldījuma izspiešana no tirgus

27.

Lai izdzīvotu tirgū un maksimāli palielinātu peļņu, uzņēmumiem rodas stimuls veikt ieguldījumus personāla apmācībā. Ieguldījuma apjoms mācībās, ko uzņēmums vēlas veikt, ir atkarīgs arī no tā, cik daudz iegulda tā konkurents. Uzņēmumi, kurus subsidē valsts, var samazināt paši savus ieguldījumus. Savukārt, ja atbalsts stimulē atbalsta saņēmējus ieguldīt vairāk, konkurenti var reaģēt, samazinot paši savus mācību izdevumus. Ja, lai sasniegtu to pašu mērķi, atbalsta saņēmēji vai to konkurenti atbalsta gadījumā tērē mazāk nekā atbalsta neesības gadījumā, atbalsts izspiež to privātos ieguldījumus personāla mācībās.

4. Līdzsvarošana un lēmums

28.

Pēdējais analīzes posms ietver novērtējumu par to, cik lielā mērā atbalsta pozitīvās sekas pārsniedz negatīvās sekas. Vērtējumu veiks katrā gadījumā atsevišķi. Lai samērotu pozitīvās un negatīvās sekas, Iestāde novērtēs tās un veiks vispārēju novērtējumu par šo seku ietekmi uz ražotājiem un patērētājiem katrā attiecīgajā tirgū. Ja kvantitatīva informācija nebūs viegli pieejama, Iestāde novērtējumam izmantos kvalitatīvu informāciju.

29.

Iestāde varētu ieņemt pozitīvāku nostāju un līdz ar to pieļaut augstāku konkurences traucējumu pakāpi, ja atbalsts ir nepieciešams, mērķtiecīgs un proporcionāls, lai konkrēts uzņēmums varētu palielināt savu mācību apjomu un lai sabiedrība varētu izmantot papildu mācības, kas tai nodrošina lielāku ieguvumu nekā atbalsta saņēmējam.

(1) Šī nodaļa atbilst Eiropas Kopienu Komisijas paziņojumam – Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu, 2009/C 188/01 (OV C 188, 11.8.2009., 1. lpp.).

(2) OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp. Ad hoc mācību atbalstam lieliem uzņēmumiem, kas nepārsniedz EUR 2 miljonus, Iestāde mutatis mutandis piemēro šajā nodaļā izklāstītos principus, piemērojot tos mazāk detalizētā veidā.

(3) EEZ Apvienotās Komitejas 7.11.2008. Lēmums Nr. 120/2008 (OV L 339, 18.12.2008., 111. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 79, 18.12.2008.), kas stājies spēkā 8.11.2008.

(4) Tomēr uzņēmumi var izmantot vispārējo mācību ārējos faktorus arī savā labā, izmantojot īpašas klauzulas līgumos, kas nosaka, ka apmācītajam darbiniekam pēc šāda mācību kursa apgūšanas ir jānostrādā uzņēmumā noteikts laika periods.

(5) Nelabvēlīgākā situācijā esoši darba ņēmēji vai strādājošas personas ar invaliditāti ir definētas Vispārējās grupu atbrīvojumu regulas 2. pantā.

(6) Piemēram, mācībām, ko saņem jaunie un mazkvalificētie strādnieki, sabiedrība piešķirs lielāku vērtību, nekā to darīs uzņēmums domājamās vai reālās produktivitātes samazināšanās dēļ.

(7) Tā ir vienāda ar mācību papildu izmaksu daļu, ko uzņēmums nevar atgūt, gūstot tiešu labumu no prasmēm, ko tā darbinieki ieguvuši mācībās.

(8) Skatīt arī pašreizējo lietu praksi, piemēram, C 35/2007 Mācību atbalsts Volvo Cars Gent, Komisijas 2008. gada 23. jūlija Lēmums 2008/948/EK par Vācijas Federatīvās Republikas pasākumiem par labu DHL un Leipcigas/Halles lidostai (OV L 346, 23.12.2008., 1. lpp.) un Komisijas 2007. gada 4. aprīļa Lēmums 2007/612/EK par valsts atbalstu C 14/06, ko Beļģija paredz īstenot attiecībā uz General Motors Belgium Antverpenē (OV L 243, 18.9.2007., 71. lpp.).

(9) Turklāt, ja darba tirgus darbotos nevainojami, darbinieki vienmēr varētu saņemt lielāku algu par labākām prasmēm, pateicoties apgūtajām mācībām, un internalizēt mācību pozitīvās papildu sekas.

(10) Atbalsts var ietekmēt vairākus tirgus, jo atbalsta ietekmi nevar attiecināt tikai uz tirgiem, kuros darbojas atbalsta saņēmējs, taču var attiecināt uz citiem tirgiem, piemērām, ieguldījumu tirgiem.

(11) Tomēr jāpiezīmē, ka atbalsts mācībām, kas piešķirts visai nozarei vienā EBTA valstī, var radīt traucējumus tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm.

(12) Uzņēmumu lielumu var izteikt tirgus daļu, kā arī apgrozījuma un/vai darbavietu izteiksmē.

(13) Jo mazāka produkta diferenciācijas pakāpe, jo lielāka būs atbalsta ietekme uz konkurentu peļņu.

(14) Jāpiezīmē, ka daži tirgi ir konkurētspējīgi, kaut arī tajos ir pavisam neliels uzņēmumu skaits.

(15) Tomēr jāpiezīmē, ka dažreiz atbalsta piešķiršana palīdz pārvarēt ienākšanas barjeras un ļauj ienākt tirgū jauniem uzņēmumiem.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.231.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 231

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 8. septembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 893/2011 (2011. gada 22. augusts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bresaola della Valtellina (AĢIN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 894/2011 (2011. gada 22. augusts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Coppa Piacentina (ACVN))	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 895/2011 (2011. gada 22. augusts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pimiento Asado del Bierzo (AĢIN))	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 896/2011 (2011. gada 2. septembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2011 (2011. gada 2. septembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 898/2011 (2011. gada 7. septembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu attiecībā uz tomātiem	11
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 899/2011 (2011. gada 7. septembris), ar kuru 2011./2012. gadam nosaka piemērojamos koeficientus labībai, ko eksportē īru viskija veidā	13
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 900/2011 (2011. gada 7. septembris) par atļauju izmantot lazalocīda A nātrija sāli par barības piedevu fazāniem, pērļu vistiņām, paipalām un irbēm, izņemot dējējputnus (atļaujas turētājs Alpharma (Beļģija) BVBA) ( 1 )	15
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 901/2011 (2011. gada 7. septembris), ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	17
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 902/2011 (2011. gada 7. septembris), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	19
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 903/2011 (2011. gada 7. septembris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokli, ko dažu veidu lobītiem rīsiem piemēro no 2011. gada 8. septembra	21
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 904/2011 (2011. gada 7. septembris), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kurš jāpiemēro importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti laikposmā no 2011. gada 26. augusta līdz 2011. gada 2. septembrim saskaņā ar tarifa kvotu miežiem, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 2305/2003	22

		IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu
	*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 471/09/COL (2009. gada 25. novembris), ar kuru septiņdesmit ceturto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību normas valsts atbalsta jomā, iekļaujot jaunu nodaļu par kritērijiem saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu	23