11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/1

(1)

2005. gada maijā, kad bija notikusi apvienota termiņa beigu un starpposma pārskatīšana (“apvienotā pārskatīšana”), Padome ar Regulu (EK) Nr. 713/2005 (2) piemēroja galīgu kompensācijas maksājumu attiecībā uz noteiktu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotiku importu, proti, amoksicilīna trihidrāta, ampicilīna trihidrāta un cefaleksīna importu, kas mazumtirdzniecībā netiek piedāvāti noteiktās devās, formās vai iepakojumos (“attiecīgais ražojums”) un patlaban atbilst KN kodam ex 2941 10 10 un ex 2941 90 00. Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu robežās no 17,3 % līdz 32 %. Sākotnējos pasākumus noteica ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2164/98 (3).

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1176/2008 (4) grozīja kompensācijas maksājuma likmi, kas bija noteikta kādam Indijas eksportētājam.

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo galīgo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija no diviem Savienības ražotājiem saņēma pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 18. panta 2. punktam sākt termiņa beigu pārskatīšanu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 713/2005. Pieprasījuma iesniedzēji DSM un Sandoz pārstāv būtisko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no konkrētu plaša spektra antibiotiku ražošanas Savienībā.

(4)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu subsidēšanas un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

(5)

Pirms sākt apvienoto termiņa beigu un starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 9. punktu un 22. panta 1. punktu, Komisija informēja Indijas valdību (“IV”) par to, ka tā saņēmusi atbilstoši dokumentētu pieprasījumu veikt pārskatīšanu. IV tika uzaicināta uz konsultācijām, kuru mērķis bija precizēt pieprasījuma saturu un panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. Uz šo uzaicinājumu IV atbildēja ļoti novēloti, tādēļ šādas konsultācijas nenotika.

(6)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai, ar 2010. gada 12. maijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) publicēto paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu atbilstoši pamatregulas 18. pantam.

(7)

Izmeklēšana saistībā ar subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanu attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, piegādātājus, lietotājus, kuri zināmi kā ieinteresētās puses, un IV. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās ir jāuzklausa.

(10)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma pieprasījumā minēto ražotāju eksportētāju neapšaubāmi lielo skaitu Indijā, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu noteikt, vai ir jāizmanto atlases metode. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, iepriekšminētajām personām lūdza saskaņā ar pamatregulas 27. pantu 15 dienās pēc pārskatīšanu sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Pieteicās tikai trīs ražotāji eksportētāji. Tādēļ atlase nebija nepieciešama.

(11)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un personām, kuras bija pieteikušās līdz termiņam, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Atbildes tika saņemtas no trim savienības ražotājiem, trim ražotājiem eksportētājiem un no IV. Pārējie ražotāji neatsūtīja atbildes uz anketas jautājumiem un nesniedza citu informāciju. Neviens importētājs nepieteicās atlases izveidē, un neviens cits importētājs nesniedza Komisijai papildu informāciju, kā arī nepieteicās izmeklēšanas laikā.

(12)

Viens no ražotājiem apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares situācijas novērtējumā būtu jāietver arī dati no cita par Savienības ražotāju uzskatīta ražotāja. Tā kā tomēr konstatēja, ka minētais uzņēmums neražo izmeklējamo ražojumu, šo pieprasījumu noraidīja.

(13)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu ieinteresēto personu telpās:

(14)

Šī pārskatīšana attiecas uz to pašu ražojumu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 713/2005, proti, Indijas izcelsmes amoksicilīna trihidrātu, ampicilīna trihidrātu un cefaleksīnu, kas mazumtirdzniecībā netiek piedāvāti noteiktās devās, formās vai iepakojumos un ko apzīmē ar KN kodiem ex 2941 10 00 un ex 2941 90 00 (“attiecīgais ražojums”).

(15)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka, tāpat kā iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod iekšzemes tirgū Indijā, kā arī ražojumiem, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši lietošanas veidi, tādēļ tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta izpratnē.

(16)

Kā minēts iepriekš 11. apsvērumā, pieteicās trīs ražotāji eksportētāji un aizpildīja aptaujas anketu. Tomēr tikai divi no šiem trim ražotājiem eksportētājiem ziņoja, ka pārdevuši attiecīgo ražojumu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(17)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pētītas turpmāk minētās shēmas, kuras, kā domājams, ietver subsīdiju piešķiršanu.

(18)

Iepriekš a) līdz f) apakšpunktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (Ārējās tirdzniecības likums). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro IV sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tās ir apkopotas Ārējās tirdzniecības politikas (ĀTP) dokumentos, kurus Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Divi ĀTP dokumenti ir saistīti ar šajā gadījumā minēto pārskatīšanas izmeklēšanas periodu (PIP), t. i., ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14. Pēdējais dokuments stājās spēkā 2009. gada augustā. Turklāt IV arī nosaka ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 regulējošās procedūras Procedūru rokasgrāmatas I sējumā (attiecīgi “PR I 04-09” un “PR I 09-14”). Arī Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(19)

Eksporta kredītu shēma, kas minēta iepriekš g) apakšpunktā, pamatojas uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai (“IRB”) sniegt norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(20)

Iepriekš h) apakšpunktā minēto shēmu atbrīvojumam no ienākuma nodokļa pamato ar 1961. gada Ienākuma nodokļa likumu, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(21)

Iepriekš i) apakšpunktā minēto shēmu pārvalda Pendžabas valdība, un šīs shēmas pamatā ir Pendžabas rūpniecības un veicināšanas politika.

(22)

Iepriekš j) apakšpunktā minēto shēmu pārvalda Gudžaratas valdība, un šīs shēmas pamatā ir Gudžaratas rūpniecības veicināšanas politika.

(23)

Sīkāks shēmas apraksts sniegts ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 4.1.1.–4.1.14. punktā un PR I 04-09 un PR I 09-14 4.1.–4.30.A nodaļā.

(24)

IAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 25. apsvērumā. Minētās apakšshēmas, cita starpā, atšķiras pēc tiesību attiecināmības jomas. IAS fiziskā eksporta iespējas un IAS ikgadējo pieprasījumu var izmantot ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “piesaistīti” palīgražotājiem. Ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam, IAS var izmantot starpproduktu piegādēm. IAS nosacīto eksportu var izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām ražotnēm (EOR). Visbeidzot, starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi gūt labumu no “nosacītā eksporta” saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (IIP) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(25)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

(26)

PIP laikā viens no diviem eksportētājiem, kas sadarbojās, ieguva koncesijas saskaņā ar IAS. Šis uzņēmums izmantoja apakšshēmu i) fiziskais eksports. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(27)

Importētie izejmateriāli tālāk nav pārvedami un ir izmantojami, lai ražotu gatavo eksporta ražojumu. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc iepriekšējas atļaujas saņemšanas. Pēc apvienotās pārskatīšanas termiņš ir pagarināts uz 36 mēnešiem (24 mēneši ar diviem pagarinājumiem, katrs no kuriem ir seši mēneši).

(28)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļiem importēto/iekšzemē iepirkto preču izmantošanu” norādītajā formātā (4.26. un 4.30. nodaļa un PR I 04-09 un PR I 09-14 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs ir jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/darbu un izmaksu grāmatvedim, kurš izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(29)

Attiecībā uz IAS, ko PIP laikā izmanto fiziskā eksporta shēmai, IV nosaka ievedmuitas atvieglojumu un eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda iepriekšējā atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus norāda iepriekšējā atļaujā. Šajā shēmā atļauto importa apjomu IV nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“IPSN”). Tādas standartnormas ir noteiktas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam, un tās izdod IV. Kopš apvienotās pārskatīšanas izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormas ir pārskatītas un samazinātas, un PIP laikā galvenā izejmateriāla ievešanai un atkarībā no ražojuma un piegādes ceļa tās bija par 2,3 % līdz 16,1 % zemākas nekā apvienotās pārskatīšanas laikā.

(30)

Neskatoties uz šo izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormu samazināšanu, tika konstatēts, ka vienam no attiecīgo ražojumu veidiem faktiskais patēriņš bija zemāks par IPSN. Turklāt tika konstatēts, ka uzņēmums nebija uzturējis patēriņa reģistru, kas minēts 28. apsvērumā (“23. papildinājums”) un ko varēja pārbaudīt neatkarīgs grāmatvedis. Neskatoties uz šīs prasības pārkāpšanu, uzņēmums guva labumu saskaņā ar IAS, kas turklāt, ņemot vērā konstatēto izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormu pārāk augstus novērtējumu, pārsniedza tiesību normās noteikto.

(31)

IV un viens ražotājs eksportētājs iesniedza komentārus par IAS.

(32)

IV apgalvoja, ka attiecībā uz IAS runa ir par atļautu atmaksas vai atmaksas aizvietojuma shēmu ar pārbaudes sistēmu, kas atbilst pamatregulas I, II un III pielikuma noteikumiem un kas ir izveidota, lai pārraudzītu saikni starp izejvielām, kas importētas bez muitas nodokļiem, un eksporta galaproduktu. Turklāt IV apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulu var kompensēt tikai ievedmuitas atvieglojumus vai atmaksāšanu, kas pārsniedz to, kura uzlikta ievestajām izejvielām, kas patērētas eksportēto ražojumu ražošanā. Attiecībā uz pārbaudes sistēmu tā apgalvoja, ka ir izveidota atbilstoša pārbaudes sistēma. Šajā kontekstā IV atsaucās uz vairākiem pārbaudes elementiem, kas tai bija pieejami šādas pārbaudes veikšanai, tostarp uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām, kvantitatīvu informāciju par importa un eksporta dokumentiem un izpirkuma pārbaudi pēc importa un eksporta veikšanas. IV arī atgādināja, ka neizmantotu materiālu gadījumā shēma paredz pilnas nodokļa likmes samaksu kopā ar procentiem.

(33)

Ražotājam eksportētājam, kas bija izmantojis IAS pārdevumiem Savienībā, nebija komentāru par konstatējumiem saistībā ar aprakstu un praktisko īstenošanu, kā norādīts a) līdz c) iedaļā, bet tās apstrīdēja vairākus skaitļus subsīdiju summas aprēķinā. Tā kā pēc aprēķinu pārbaudes labojumi nebija vajadzīgi, šo jautājumu paskaidroja attiecīgajam uzņēmumam.

(34)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., IV finansiāls ieguldījums, kas piešķir labumu eksportētājam, attiecībā uz kuru veikta izmeklēšana.

(35)

Turklāt IAS fiziskajam eksportam pēc likuma nepārprotami ir atkarīgs no eksporta rezultāta, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(36)

Tāpēc šajā termiņa beigu pārskatīšanā apstiprinājās, ka izmantoto galveno apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). IV efektīvi nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, kas apstiprinātu, ka eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts, aizvietojamas nodokļu atmaksāšanas sistēmas gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punkts), lai gan šāda sistēma pastāv. Izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormas pašas par sevi nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo tās ir atzītas par pārāk dāsnām un konstatēts, ka labumu, kas iegūts, pārsniedzot noteikto, IV nav pieprasījusi atmaksāt. IV neveica efektīvu kontroli, kuras pamatā būtu pareiza faktiskā patēriņa reģistrēšana. Turklāt IV neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantotajām izejvielām, kaut gan parasti šāda pārbaude jāveic, ja netiek piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Visbeidzot, neskatoties uz to, ka zvērinātu grāmatvežu iesaistīšana pārbaudes procesā ir noteikta ar likumu, praksē tā netiek nodrošināta.

(37)

Tāpēc IAS fiziskajam eksportam ir kompensējama.

(38)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksāšanas sistēmas vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no ievedmuitas kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Saistībā ar to un ar IV apgalvojumu 32. apsvērumā tiek norādīts, ka pamatregulā ir paredzēta ne tikai kompensācija par “pārmērīgu” atbrīvojumu no nodokļiem. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas pārsnieguma atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi netika izpildīti. Tādējādi, ja konstatē, ka nav atbilstoša uzraudzības procesa, iepriekš minēto izņēmumu attiecībā uz atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtos ieņēmumus), nevis kādu apliecinātu pārmērīgu atbrīvojumu no nodokļiem. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šāds pārmērīgs atbrīvojums no nodokļiem. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(39)

Subsīdijas summu eksportētājam, kas izmanto IAS, aprēķināja, pamatojoties uz neuzlikto ievedmuitu (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis), par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu, kuru izmantoja attiecīgajam produktam PIP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas neizbēgami bija radušās, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstošu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko PIP sasniedza attiecīgais ražojums, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(40)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam, kurš sadarbojās, ir 12,3 %.

(41)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 4.3. punktā un PR I 04-09 un PR I 09-14 4. nodaļā.

(42)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

(43)

Eksportētājs, kam ir tiesības izmantot DEPBS, var lūgt DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPBS procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes pamatojas uz IPSN (sk. 29. apsvērumu) un muitas nodokļa piekritību šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuita faktiski ir vai nav maksāta. DEPBS procentu likmes attiecīgajam ražojumam pašreizējās izmeklēšanas PIP laikā amoksicilīna trihidrātam bija 8 % un ampicilīna trihidrātam un cefaleksīnam – 7 % un tāpēc jebkurā gadījumā augstākas nekā apvienotās pārskatīšanas laikā.

(44)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preci varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā cita starpā tiek parādīts DEPBS kredīta apjoms, kas eksportētājam jāsaņem par šo eksporta darījumu. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu labumu tas gūs. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, IV vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPBS kredīta likme, no kā aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu koriģēt iegūtās priekšrocības līmeni.

(45)

Tika konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus var iegrāmatot pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus darījumu kontā pēc eksporta pienākuma izpildes. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, un tie ir spēkā 24 mēnešus pēc izsniegšanas dienas.

(46)

Pieteikumi DEPBS kredītiem tiek iesniegti elektroniski un var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski nav stingru termiņu, lai pieteiktos DEPBS kredītiem. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz PR I 04-09 un PR 09-14 4.47. punktā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts PR I 04-09 un PR 09-14 9.3. punktā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(47)

Tika konstatēts, ka šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantoja viens Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(48)

IV norādīja, ka saņēmējam piešķirto ieguvumu un subsīdijas kompensējamību var noteikt tikai tad, ja DEPBS atļaujas pārdod tirgū, jo labumu no tām var gūt, tikai pārdodot tās tirgū. Citiem vārdiem sakot, DEPBS kredīti nebūtu kompensējami, ja tos izmanto muitas nodokļa samaksai par importētajām precēm, ko izmanto kā izejmateriālus eksportēto preču ražošanai.

(49)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir IV finanšu atbalsts, jo šo kredītu izmantos, lai ieskaitītu ievedmuitu, tādējādi samazinot IV ieņēmumus no nodokļiem, kas parasti jāmaksā. DEPBS kredīts arī dod labumu eksportētājam, jo tas uzlabo tā likviditāti ne vien tad, ja licenci pārdod tirgū – kā apgalvoja IV –, bet arī tad, ja to izmanto muitas nodokļa samaksai par importētajām precēm.

(50)

Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(51)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Bez tam nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuras izejvielas tika patērētas, ražojot eksporta produktu, un vai bija vērojams ievedmuitas virsmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības gūt labumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tādējādi pat eksportētāji, kuri visas izejvielas iegādājas iekšzemē un neimportē nevienu preci, ko var izmantot par izejvielu, tik un tā ir tiesīgi saņemt priekšrocības saskaņā ar DEPBS.

(52)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju apjoms tika aprēķināts kā labums, ko gūst saņēmējs un ko konstatēja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī IV ir jāatceļ muitas nodokļi, un tas ir finansiāls atbalsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(53)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pareizi novērtēt labumu saskaņā ar DEPBS kā kredītsummu, kas nopelnīta eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu visā PIP.

(54)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bija jāveic subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, tādējādi nonākot pie subsīdiju summas (skaitītājs) atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(55)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas saucējs, jo subsīdijas ir saistītas ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirtas, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(56)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, subsīdijas likme, ko PIP attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 6,9 %.

(57)

Sīkāks EPCGS apraksts sniegts ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 5. nodaļā un PR I 04-09 un PR I 09-14 5. nodaļā.

(58)

Ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir “saistīti” ar ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atbalstu, ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

(59)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam IV pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS licenci. Šī shēma paredz 5 % ievedmuitas likmes samazinājumu, kas piemērojams visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksporta preču ražošanai. Saskaņā ar ĀTP 09-14 ražošanas līdzekļus var importēt ar nulles nodokļa likmi atbilstīgi EPCGS, bet tādā gadījumā laika periods eksporta pienākuma izpildei ir īsāks.

(60)

EPCGS licences turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu ar muitas nodokli neapliekamu sastāvdaļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Vai arī – vietējais ražotājs var pieprasīt nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam.

(61)

Tika konstatēts, ka abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, šo shēmu izmantoja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(62)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā IV apstrīdēja EPCGS kompensējamību. Jo īpaši tā apgalvoja, ka EPCGS subsīdijas attiecībā uz ražošanas līdzekļu iegādi, ja eksporta pienākums bija izpildīts jau pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, vairs nevajadzētu uzskatīt par atkarīgām no eksporta izpildes. Viens ražotājs eksportētājs, kas bija saņēmis EPCGS subsīdijas, apgalvoja, ka šīs subsīdijas nebūtu vajadzējis ņemt vērā, jo tās nebūtu izmantotas, lai pirktu ražošanas līdzekļus attiecīgā ražojuma ražošanai.

(63)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju pazemināšana ir IV finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādu IV nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāmaksā. Bez tam muitas nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo ievedmuitas ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(64)

Ir jānoraida apgalvojums, ka EPCGS subsīdijas attiecībā uz ražošanas līdzekļu iegādi, ja eksporta pienākums bija izpildīts jau pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, vairs nevajadzētu uzskatīt par atkarīgām no eksporta izpildes. Nav apstrīdams, ka EPCGS pēc likuma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas EPCGS licences nevar saņemt, ja nav saistības eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Tādā gadījumā nav svarīgi, kad eksportēšanas saistība būs izpildīta. Jautājums par to, vai ražošanas līdzekļus izmanto, lai ražotu attiecīgo ražojumu, kā noteikts ĀTP 09-14 5.2. nodaļā, EPCGS atļauj importēt ražošanas līdzekļus pirmsražošanas, ražošanas un pēcražošanas posmam (tostarp complete knock-down (CKD)/semi knock-down (SKD) un datoru programmatūras sistēmas). Tāpēc ir skaidrs, ka arī uz precēm, ko neizmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, var attiecināt EPCGS. Turklāt konstatēja, ka eksporta pienākums saskaņā ar EPCGS tika izpildīts, eksportējot attiecīgo ražojumu. Tāpēc šo prasību noraida.

(65)

EPCGS shēmu nevar uzskatīt par atļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai aizvietotāju atmaksāšanas sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek izmantoti eksporta produkcijas ražošanā.

(66)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli importētiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju par periodu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā nozarē. Šai summai tika pieskaitīti procenti, lai parādītu laika gaitā iegūtā labuma kopējo vērtību. Uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme aizdevumiem vietējā valūtā.

(67)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu, šis subsīdijas apjoms ir sadalīts uz eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un aprēķinā parādās kā attiecīgās summas saucējs, jo subsidēšana ir atkarīga no eksporta darbības.

(68)

Subsīdijas likme, ko PIP attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija 0,1–0,5 %.

(69)

Sīkāks FMS apraksts sniegts ĀTP 04-09 3.9.1.–3.9.2.2. punktā un ĀTP 09-14 3.14.1.–3.14.3. punktā, kā arī PR I 04-09 3.20.–3.20.3. punktā un PR I 09-14 3.8.–3.8.2. punktā.

(70)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

(71)

Saskaņā ar šo shēmu visu ražojumu eksportam uz valstīm, kas paziņotas PR I 04-09 un PR I 09 37-C papildinājumā, var izmantot nodokļu kredīta ekvivalentu 2,5 % no saskaņā ar šo shēmu eksportēto ražojumu FOB vērtības. Atsevišķa veida eksporta darbības ir izslēgtas no šīs shēmas, proti, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacītais eksports, pakalpojumu eksports un tādu uzņēmumu eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientēti uz eksportu. Turklāt shēma neattiecas uz atsevišķu veidu ražojumiem, proti, dimantiem, dārgmetāliem, rūdām, graudiem, cukuru un naftas produktiem.

(72)

Nodokļu kredīti saskaņā ar FMS ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas datuma. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejvielu turpmāko importu, ieskaitot ražošanas līdzekļus.

(73)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod ostā, no kuras veikts eksports, un pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Kamēr pieteikuma iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visas attiecīgās eksporta dokumentācijas kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, nosūtīšanas rēķinus, bankas sertifikātus), IV nevar ietekmēt nodokļu kredītu piešķiršanu.

(74)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā IV apgalvoja, ka, ja kredīta tiesību sertifikātu pārdod tirgū, tā saņēmējam nesniegtu nekādus atvieglojumus un tādējādi tie nebūtu kompensējami. Apgalvoja, ka FMS kredīti nebūtu kompensējami, ja tos lieto muitas nodokļa samaksai par importētajām precēm, ko izmanto kā izejmateriālus eksportēto preču ražošanai. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās un kas bija izmantojis šo shēmu, apgalvoja, ka shēma ir ģeogrāfiski saistīta ar citām valstīm un Savienība to nevar kompensēt.

(75)

FMS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS kredīts ir IV finansiāls atbalsts, jo šo kredītu, iespējams, izmantos, lai kompensētu ievedmuitu, tādējādi samazinot IV ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt, neskatoties uz to, vai kredīta tiesību sertifikātu izmanto, lai kompensētu ievedmuitu, vai to pārdod tirgū, FMS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo tas uzlabo eksportētāja likviditāti.

(76)

Turklāt FMS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Tas, ka Savienības valstis neatbilst FMS, nav pretrunā ne shēmas praktiskajai īstenošanai, ne FMS priekšrocību izmantošanas veidam, kā norādīts 72. līdz 74. apsvērumā. Tādēļ šis apgalvojums jānoraida.

(77)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuras izejvielas ir patērētas, ražojot eksportēto ražojumu, vai bija vērojams ievedmuitas pārmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājs ir tiesīgs gūt labumu no FMS neatkarīgi no tā, vai tas importē kādas izejvielas vai ne. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad labumu no FMS var gūt pat tie eksportētāji, kas visas vajadzīgās izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejvielas. Turklāt eksportētājs var izmantot FMS nodokļu kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, lai gan pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas neattiecina uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļus neizmanto eksportētās produkcijas ražošanā.

(78)

Kompensējamo subsīdiju lielumu aprēķināja kā labumu, ko guva saņēmējs un kas tika konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, ko ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un izmantoja shēmu, bija iegrāmatojis uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(79)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu PIP noteica ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās un izmantoja shēmu, bija mazāka par 0,1 %.

(80)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas ražotāji, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu no DFIA shēmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ turpmāka šīs shēmas analīze šajā izmeklēšanā nebija nepieciešama.

(81)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas ražotāji, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu no EOU/EPZ/SEZ shēmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ turpmāka šo shēmu analīze šajā izmeklēšanā nebija nepieciešama.

(82)

Sīka informācija par šo shēmu ir izklāstīta IRB galvenajā apkārtrakstā DBOD Nr. DIR.(Exp). BC 07/04.02.02/2009-10 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā un pakalpojumi eksportētājiem), kas bija adresēts visām Indijas komercbankām.

(83)

Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

(84)

Saskaņā ar šo shēmu IRB nosaka obligāto maksimālo procentu likmi, kas piemērojama eksporta kredītiem, gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, un komercbankas to var prasīt no eksportētājiem. ECS ietilpst divas apakšshēmas, proti, eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (tā saucamais “iepakošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam izsniegtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. IRB arī norāda, cik lielu neto kreditēšanas apjomu katra banka var piešķirt eksporta darbības finansēšanai.

(85)

Kā norādīts IRB galvenajā apkārtrakstā, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kas, salīdzinot ar parastiem komerckredītiem, ir zemākas (“skaidras naudas kredīti”) un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem. Atšķirība starp likmēm var samazināties, ja uzņēmumam ir labs kredītreitings. Faktiski uzņēmumi ar augstu reitingu var iegūt eksporta kredītus un skaidras naudas kredītus ar vienādiem nosacījumiem.

(86)

ECS kredīta preferenciālās procentu likmes, ko nosaka 85. apsvērumā minētais IRB galvenais apkārtraksts, var samazināt eksportētāja procentu izdevumus salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem, un šai gadījumā labums pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē tiek piešķirts šādam eksportētājam. Eksporta finansēšana pati par sevi nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un nodrošinājums, kāds nepieciešams kādam kredītam neatkarīgi no finanšu objekta, ir tikai komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā komercbanka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām ir IRB metodikas rezultāts, lai noteiktu maksimālo aizdevuma likmi katrai komercbankai atsevišķi. Turklāt komercbankām nebūtu pienākuma eksporta finansējuma aizņēmējiem noteikt izdevīgākas procentu likmes eksporta kredītiem ārvalstu valūtā.

(87)

Neraugoties uz to, ka saskaņā ar ECS piedāvātos preferenciālos kredītus izsniedz komercbankas, iegūtā priekšrocība ir valdības finansiāls atbalsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Šajā kontekstā jānorāda, ka ne pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ne ASCM nav paredzēta maksa par publiskajiem pārskatiem, piemēram, IV veiktu atmaksu komercbankām, lai izveidotu subsīdiju, bet tikai valdības rīkojums veikt pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā raksturotās funkcijas. IRB ir valsts struktūra, un uz to attiecināms termins “valdība”, kas definēts pamatregulas 2. panta b) punktā. Šīs bankas vienīgais īpašnieks ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ IV. IRB dod norādījumus privātām struktūrām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, jo bankām ir saistoši tās paredzēti nosacījumi, piemēram, arī par maksimālajām augstākajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti IRB galvenajā apkārtrakstā un IRB nolikumos par to, ka bankām noteikta to tīro kredītu daļa jānovirza eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, proti, šajā gadījumā izsniegt aizdevumus preferenciālas eksporta finansēšanas veidā. Pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu ar konkrētiem nosacījumiem parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses. Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu šo subsīdiju uzskata par konkrētu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu un tādēļ tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

(88)

Subsīdijas summa ir aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītiem, kas izmantoti PIP laikā, un procentu likmi, kura būtu maksājama par parastiem komerckredītiem, ko izmantotu vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un izmantoja shēmu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu PIP subsīdijas summu (skaitītājs) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un tā netika piešķirta atkarībā no saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(89)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu PIP noteica ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās un izmantoja shēmu, bija niecīga.

(90)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas ražotāji, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu no ITES shēmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ turpmāka šīs shēmas analīze šajā izmeklēšanā nebija nepieciešama.

(91)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas ražotājs, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu no Punjab Industrial Incentive Scheme pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ turpmāka šīs shēmas analīze šajā izmeklēšanā nebija nepieciešama.

(92)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas ražotājs, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu no Gujarat Industrial Incentive Scheme pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ turpmāka šīs shēmas analīze šajā izmeklēšanā nebija nepieciešama.

(93)

Kompensējamo subsīdiju apmērs, kas noteikts saskaņā ar pamatregulas noteikumiem un izteikts atbilstīgi preces vērtībai, apskatītajiem ražotājiem eksportētājiem svārstās no 7,5 % līdz 12,4 %. Šie subsidēšanas apmēri pārsniedz minimālo robežu, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(94)

Tāpēc uzskata, ka, ievērojot pamatregulas 18. pantu, PIP subsidēšana turpinājās.

(95)

Ievērojot pamatregulas 18. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanās radītu iespējamību, ka subsidēšana turpināsies vai atkārtosies.

(96)

Attiecībā uz šo ir jāatgādina, ka sadarbojās tikai divi zināmie ražotāji eksportētāji. Pieejamā Indijas un Savienības statistika nesniedz datus par to, cik liela ir šo eksportētāju tirdzniecības apjoma daļa no kopējā Indijas ražotāju eksportētāju attiecīgā ražojuma tirdzniecības apjoma Savienībā. Tomēr šie statistikas dati liecina, ka citi ražotāji būtu varējuši pārdot attiecīgo ražojumu Savienībā.

(97)

Tika konstatēts, ka PIP ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, turpināja izmantot kompensējamo subsīdiju piedāvātās priekšrocības, ko nodrošināja IV. Iepriekš analizētās subsīdiju shēmas piešķir atkārtotus labumus, un nepastāv norādes, ka šīs programmas paredzamā nākotnē varētu tikt pārtrauktas vai mainītas vai ka ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, vairs nesaņems labumu, izmantojot šīs shēmas.

(98)

Nav pieejama informācija, kas norādītu uz to, ka citi ražotāji eksportētāji neturpinātu gūt labumu no iepriekš analizētajām subsīdiju shēmām. Tādēļ ir secināts, ka turpinās subsidēšana valsts mērogā.

(99)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītos konstatējumus, tiek secināts, ka subsidēšana turpinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ka, iespējams, turpināsies arī nākotnē.

(100)

Pārskata izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja šādi Savienības ražotāji: Sandoz, DSM, Deretil, ACS Dobfar SpA un Antibioticos S.A. Pieprasījuma iesniedzēji pieprasīja termiņa beigu pārskatu par spēkā esošajiem antisubsidēšanas pasākumiem. Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu, izmantoja visu pieejamo informāciju par Savienības ražotājiem, tostarp informāciju, kas sniegta pieprasījumā, un datus, kuri savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanas. Pamatojoties uz to, tiek lēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms PIP bija 7 093 tonnas.

(101)

Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē un turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”. Tā kā līdzīgais ražojums, ko ražo trīs Savienības ražotāji, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir gandrīz 95 % no līdzīgā ražojuma kopapjoma Savienībā, šo ražotāju datus var uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari.

(102)

Lai izvērtētu importa apjomus un cenu tendences, tika izmantota Eiropas Statistikas biroja atbilstoša statistika par Taric kodiem 2941101010, 2941102010 un 2941900030 attiecībā uz 2007. un 2008. gadu un par Taric kodiem 2941100010 un 2941900030 attiecībā uz 2009. un turpmākajiem gadiem.

(103)

Ņemot vērā Savienības ražotāju skaitu un to, ka viens Savienības ražotājs ražoja līdzīgo ražojumu atbilstīgi apstrādes līgumam ar citu ražotāju, informācija par Savienības ražošanas nozari vajadzības gadījumā ir norādīta indeksu vai sēriju veidā, lai aizsargātu datu konfidencialitāti.

(104)

Savienības ražošanas nozare līdzīgo ražojumu pārdod nesaistītiem klientiem un pārdod/nodod to saistītiem uzņēmumiem turpmākai pārstrādei.

(105)

Tika uzskatīts, ka pārdošana nesaistītiem uzņēmumiem veido “brīvo tirgu”. Pārdošana/nodošana saistītiem uzņēmumiem tika uzskatīta par “iekšējo izmantošanu”.

(106)

Aprēķinot acīmredzamo attiecīgā un līdzīgā produkta patēriņu Savienībā, Komisija pievienoja:

(107)

Lai nepieļautu pārdošanas apjomu dubultu uzskaiti, pārdošana atbilstīgi apstrādes līgumam starp diviem Savienības ražotājiem iepriekš minētajā aprēķinā netika ietverta.

(108)

Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma patēriņš ES palielinājās par 28 %.

(109)

Saskaņā ar Eurostat datiem attiecīgā ražojuma importa apjoms no Indijas, kas laists brīvā apgrozībā, attiecīgajā periodā samazinājās par 96 %. 2008. gadā tika novērots ievērojams kritums par 51 procentu punktu, kam sekoja samazinājums par 43 procentu punktiem 2009. gadā.

(110)

Nedaudz atšķirīga tendence bija vērojama attiecībā uz importu “ievešana pārstrādei” režīmā, kam nepiemēro kompensācijas maksājumus un muitas nodokli. Laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam pēc sākotnēja 92 % krituma importa apjoms 2009. gadā pieauga un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija diezgan stabils.

(111)

Attiecīgā ražojuma no Indijas, kas laists brīvā apgrozībā, vidējā importa cena starp 2007. un 2009. gadu pieauga par 34 %, tad spēji kritās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdz līmenim, kas par 26 % zemāks par 2007. gada līmeni. Arī importa cenas “ievešana pārstrādei” režīmā uzrādīja lejupslīdes tendenci un attiecīgajā periodā kritās par 16 %. Abu šo importa režīmu atšķirīgās cenu tendences izskaidrojamas ar dažādiem tā attiecīgā ražojuma, proti, cefaleksīna, veidiem, ko galvenokārt importēja un kas ir salīdzinoši dārgāks nekā citi veidi.

(112)

Indijas importa tirgus daļa – laišanai brīvā apgrozībā vai kas ražota režīmā “ievešana pārstrādei” – attiecīgajā periodā bija ļoti maza un abos gadījumos samazinājās.

(113)

Viens no Savienības ražotājiem norādīja, ka Indijas imports, kas pamatojās uz Eurostat datiem, bija aplēsts kļūdaini, jo Indijas eksporta statistika uzrāda lielākus eksporta apjomus nekā Eurostat dati. Šai sakarā jāatzīmē, ka importa statistikai Komisija parasti izmanto Eurostat datus. Vēl jānorāda, ka Indijas eksporta statistikas datos nav norādīti eksporta galamērķi un nav zināms, vai tas faktiski nonāk Savienībā. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(114)

Ņemot vērā ārkārtīgi mazo Indijas importa daudzumu, kas tika ievests Savienības tirgū laišanai brīvā apritē, nevarēja izdarīt nozīmīgu secinājumu saistībā ar cenu samazinājumu. Attiecībā uz importu “ievešana pārstrādei” režīmā konstatētā cenu samazinājuma starpība bija negatīva. Tomēr šis imports attiecās tikai uz mazāk nekā 10 tonnām un tikai uz vienu ražojuma veidu (cefaleksīnu), kas ir arī visdārgākais un vismazāk pārstāvētais ražojuma veids tirgū. Tāpēc secināja, ka importa “ievešana pārstrādei” režīmā dati par darījumiem nebija reprezentatīvi, lai pienācīgi aprēķinātu cenu samazinājumu, un nebija piemēroti turpmākai analīzei.

(115)

Viens no Savienības ražotājiem norādīja, ka abu importa veidu (imports laišanai brīvā apritē un imports “ievešana pārstrādei” režīmā) atsevišķa analīze neatbilst pieejai, kas tika ievērota iepriekšējās pārskatīšanas procesā un neatbilst arī konsekventai Komisijas praksei.

(116)

Šai sakarā jāatzīmē, ka – kā secināts 115. apsvērumā – daudzumi, kas tika importēti vai nu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, vai laišanai brīvā apgrozībā, nebija pietiekami, lai izdarītu nozīmīgus secinājumus. Tā kā kopējā daudzuma līmenis bija zems, šo secinājumu var attiecināt arī uz kopējo apjomu.

(117)

Izmeklējamā ražojuma imports no citām valstīm, bet ne no Indijas, attiecīgajā periodā pieauga par 62 %, tā tirgus daļai strauji palielinoties par vairāk nekā 10 procentu punktiem (no 37,6 % līdz 47,7 %), atbilstoši pieaugošajam patēriņam Savienības tirgū. Tādas eksportējošās valstis kā Singapūra, Ķīna un Omāna ir galvenie piegādātāji Savienības tirgum.

(118)

Vidējā importa cena no trešām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 43 %. Kaut gan galveno eksportējošo valstu (Singapūras, Ķīnas un Omānas) cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā par katru ražojumu atsevišķi bija zemākas par Savienības cenām apmēram par 20 % un šo valstu importa apjomus var uzskatīt par ievērojamiem, šāds imports par zemām cenām acīmredzot neietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(119)

Viens no Savienības ražotājiem apgalvoja, ka vidējo importa cenu tendenču analīzē būtu vajadzējis ņemt vērā dažādus ražojumu veidus. Šai sakarā jāatzīmē, ka saskaņā ar standarta praksi arī cenu tendenču analīze ir jāveic, pamatojoties uz attiecīgo ražojumu, neņemot vērā katra ražojuma veida daļu. Vēl jāatzīmē, ka šai gadījumā netika izdarīti secinājumi, balstoties uz importa cenu tendencēm no trešām valstīm attiecīgajā periodā. Iepriekšminētais apgalvojums bija jānoraida.

(120)

Visi Savienības ražotāji apgalvoja, ka no Ķīnas un Omānas importē galvenokārt amoksicilīna trihidrātu veterinārai lietošanai un to būtu vajadzējis ņemt vērā, analizējot iepriekš minētās cenas. Šai sakarā jāatzīmē, ka izmeklējamais ražojums ir antibiotikas gan cilvēku, gan dzīvnieku vajadzībām. Turklāt informācija, kas paskaidroja šo apgalvojumu, nebija pamatota. Tāpēc iepriekšminētais apgalvojums bija jānoraida.

(121)

Viens no Savienības ražotājiem apšaubīja, vai amoksicilīna trihidrāta un ampicilīna trihidrāta cenu salīdzinājums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir pareizs, ņemot vērā to, ka Eurostat dati nenošķir šos divus ražojuma veidus. Šai sakarā konstatēts, ka šo divu ražojuma veidu Savienības ražošanas nozares cenas ir ļoti līdzīgas, un bija pamats kopējam cenu salīdzinājumam.

(122)

Visi Savienības ražotāji apgalvoja, ka imports no Singapūras tika veikts, izmantojot iekšējās norēķinu cenas starp iesaistītajām pusēm. Iekļaujot šo importu, būtu sagrozītas vidējās cenas no citām trešām valstīm. Jāatzīmē, ka, neiekļaujot šo importu cenu salīdzinājumā, iepriekš minētais konstatējums par cenu samazinājuma starpību nebūtu būtiski mainījies un spēkā būtu secinājums, ka imports par zemām cenām neietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(123)

Lai noteiktu Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus, tika konstatēts, ka būtiskai analīzei un izvērtējumam lielākā vērība jāveltī situācijai, kas dominē brīvajā tirgū, – pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa un rentabilitāte. Kur iespējams un piemērojams, šie konstatējumi tika attiecīgi salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu Savienības ražošanas nozares situācijas redzējumu.

(124)

Attiecībā uz citiem ekonomikas rādītājiem izmeklēšanā tomēr atklāja, ka tos var pamatoti izvērtēt, tikai ņemot vērā visu darbību kopumā. Produkcija (gan pašu vajadzībām, gan brīvajam tirgum), jauda, jaudas izmantojums, uzskaite, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas, izaugsme un spēja piesaistīt kapitālu patiešām ir atkarīga no visas darbības kopumā, vienalga, vai produkciju izmanto pašu vajadzībām vai to pārdod brīvajā tirgū.

(125)

Pēc tam, kad no kāda Savienības ražotāja bija saņemti komentāri par faktu un apsvērumu galīgo nodošanu atklātībā, pamatojoties uz ko tika ierosināts izbeigt pārbaudes procedūru, daži no ekonomiskajiem rādītājiem sekojošajos apsvērumos ir laboti. Šīs izmaiņas nemaina secinājumu par stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

(126)

No 2007. līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozares jauda bija stabila, pirms tā no 2008. līdz 2009. gadam pieauga par 4 % un vēl par 3 procentu punktiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(127)

Tomēr ražošanas apjoms šim pieaugumam nesekoja, jo vienam no Savienības ražotājiem 2008. gadā bija neparedzētas tehniskās problēmas, un ražošanas apjoms samazinājās par 5 %, līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas pamazām atgriezās iepriekšējā līmenī.

(128)

Ražošanas jaudai pieaugot, vēlāk nedaudz krītoties, attiecīgajā periodā jaudas izmantošanas rādītājs nepārtraukti kritās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza līmeni, kas bija par 9 % zemāks nekā 2007. gadā.

(129)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nedaudz zem 2007. gada līmeņa, 2009. gadā tas kritās par 7 % un vēlāk pieauga par sešiem procentu punktiem pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā.

(130)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. Vispirms 2008. gadā cenas strauji pieauga par 21 %, pēc tam, 2009. gadā, kritās par 17 procentu punktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija stabilas.

(131)

Viens no Savienības ražotājiem apgalvoja, ka Indijas importa ietekme uz cenām Savienības ražošanas nozarē nav pareizi novērtēta. Pirmkārt, jau 115. apsvērumā minēts, ka nav konstatēts cenu samazinājums. Turklāt, kā minēts iepriekšējā apsvērumā, Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. Šādos apstākļos var uzskatīt, ka Indijas importam nav negatīvas ietekmes uz situāciju Savienības ražošanas nozarē.

(132)

Pārdošanas samazinājums nesaistītām personām Savienības tirgū ietekmēja tirgus daļas attīstību, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kritās par 22 procentu punktiem, salīdzinot ar 2007. gadu.

(133)

Lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām samazinājās, neskatoties uz pieaugošo pieprasījumu attiecīgajā periodā, pārdošana ierobežotā tirgū pieauga par 28 %.

(134)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tirgū pašu vajadzībām 2008. gadā pieauga par 9 procentu punktiem, pēc tam tā pakāpeniski kritās līdz 2007. gada līmenim.

(135)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa kopumā tika aprēķināta, saskaitot brīvā un iekšējās izmantošanas tirgus apjomus Savienībā. Kaut gan šis apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 14 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 10 procentu punktiem, jo šajā periodā par 28 % pieauga tirgus patēriņš. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare neguva labumu no patēriņa pieauguma.

(136)

No 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam krājumu līmenis kritās par 54 %, kas galvenokārt izskaidrojams ar pieaugušo pieprasījumu pēc izmantošanas pašu vajadzībām.

(137)

Savienības rūpniecības nozares pārdošanas rentabilitāte nesaistītām personām ES tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami uzlabojās par 153 procentu punktiem. Šo attīstību var izskaidrot ar vidējo cenu pieaugumu par 2 % un ražošanas izmaksu samazināšanos. Salīdzinot ar peļņas starpību, kas bija sasniegta pēdējās termiņa beigu izmeklēšanas pārskata izmeklēšanas periodā, peļņa pieauga par vairāk nekā 400 procentu punktiem.

(138)

Jāatzīmē, ka, izņemot 2007. gadu, Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis pārsniedza mērķa peļņas starpību, kas bija noteikta iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā, proti, 10 % (mērķa peļņa) attiecīgajā periodā.

(139)

Divi no Savienības ražotājiem apgalvoja, ka rentabilitāte nav noteikta pareizi, jo no to izmaksām bija atskaitīta saistīto piegādātāju peļņa. Šādā gadījumā konsekventa prakse ir atskaitīt to saistīto piegādātāju peļņu, kas iesaistīti izejvielu ražošanā. Šādos apstākļos šis apgalvojums tiek noraidīts.

(140)

Savienības rūpniecības nozares rentabilitāte no pārdošanas pašu vajadzībām ES tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 51 %. Šo attīstību lielā mērā var izskaidrot ar cenu pieaugumu vidēji par 10 %. Ņemot vērā to, ka šī cenu tendence pamatojas uz iekšējām norēķinu cenām, no iepriekšminētā nevajadzētu izdarīt nozīmīgus secinājumus.

(141)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās. Ieguldījumi bija saistīti ar ražošanas jaudas pieaugumu gan pašu vajadzībām, gan brīvajam tirgum.

(142)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka attiecīgajā periodā bija samazinājušies ienākumi no ieguldījumiem, proti, no ražojuma pārdošanā iegūtās neto peļņas pirms nodokļu nomaksas, kas izteikta kā procentuālā daļa no pamatlīdzekļu neto bilances vērtības, kas attiecināma uz ražojumu.

(143)

Naudas plūsma attiecīgajā periodā pieauga par 7 %, jo rentabilitātes samazinājumu varēja kompensēt, samazinot krājumus attiecīgā perioda otrajā pusē.

(144)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā pieauga par 9 %, kas atbilst ieguldījumiem ražošanas jaudā, turpretim vidējās algas palielinājās tikai par 6 %. Produktivitāte visumā samazinājās par 11 %, jo vienam no Savienības ražotājiem bija neparedzētas tehniskās problēmas.

(145)

Ņemot vērā subsidētā importa no Indijas apjomu, faktiskās subsidēšanas daudzuma ietekmi nevar uzskatīt par vērā ņemamu.

(146)

Kopš pēdējās pārskatīšanas izmeklēšanas un attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares situācija ir ievērojami uzlabojusies. Tāpēc var izdarīt secinājumu, ka Savienības ražošanas nozare ir spējusi pilnībā atgūties no iepriekšējās subsidēšanas.

(147)

No 2007. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam attiecīgā ražojuma subsidētā importa apjoms bija nenozīmīgs. Izņemot dažus kaitējuma rādītājus (tirgus daļa, ražošanas apjoms un ienākums no ieguldījumiem), lielākā daļa no kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā mainījās pozitīvi, tostarp rentabilitāte (+ 153 %), pārdošanas cena (+ 4 %), pārdošanas apjoms (+ 14 %), nodarbinātība (+ 10 %) un ieguldījumi (+ 29 %). Izņemot 2007. gadu, Savienības tirgū sasniegtais peļņas līmenis pārsniedza mērķa peļņas starpību, kas bija noteikta iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā, proti, 10 %. Pozitīvā tendence, ko uzrāda lielais rādītāju vairums, ir galvenokārt izskaidrojama ar Savienības ražošanas nozares uzticamību un ar ilgtermiņa attiecībām ar klientiem, ko tā attīstījusi pēdējos gados, kā arī ar cenu līmeni, ko tā spējusi izveidot tirgū.

(148)

Viens no Savienības ražotājiem apgalvoja, ka cenu un peļņas tendenču analīzē vajadzētu ņemt vērā izejvielu trūkumu 2007. un 2008. gadā. Ražotājs apgalvoja, ka izejvielu trūkuma dēļ 2008. gadā un mazākā mērā 2009. gadā bija novērojams īpašs cenu un peļņas pieaugums. Šai gadījumā, kā redzams 5.5.2.1. un 5.5.4.1. tabulā, īpašs cenu un peļņas līmenis attiecināms tikai uz 2008. gadu. Peļņas līmeni, kas sasniegts 2009. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā, acīmredzot vairs nav ietekmējis izejvielu trūkums. Paliek spēkā 139. apsvēruma secinājums par to, ka peļņa visā attiecīgajā periodā pārsniedza mērķa peļņas līmeni.

(149)

Attiecībā uz pārdošanu ierobežotā tirgū Savienības ražošanas nozares izvēle pārdot daļu tās produkcijas ierobežotajā tirgū nodrošināja tai augstu ražošanas jaudas izmantošanas līmeni un deva iespēju Savienības ražošanas nozarei pārdalīt pastāvīgās izmaksas un būt konkurētspējīgai.

(150)

Jāsecina, ka, ņemot vērā Savienības ražošanas nozari raksturojošo rādītāju pozitīvo attīstību, uzskatāms, ka attiecīgajā periodā tai netika nodarīts būtisks kaitējums.

(151)

Ņemot vērā to, ka attiecīgajā periodā Savienībā importēja nelielu attiecīgā ražojuma apjomu, subsidētais imports neietekmēja Savienības ražošanas nozares rezultātus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatāms, ka ražošanas nozare attiecīgajā periodā nav cietusi būtisku kaitējumu.

(152)

Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā netika nodarīts būtisks kaitējums, jo lielākā daļa no kaitējuma rādītājiem šajā periodā uzrādīja pozitīvas tendences. Ievērojot pamatregulas 18. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanās radītu iespējamību, ka kaitējums atkārtosies.

(153)

Izmeklēšanā konstatēja, ka jaudas izmantojums trīs Indijas ražotājiem, kas sadarbojās, sasniedza ļoti augstu līmeni pārskata izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz minēto, rezerves jaudas, kuras varētu novirzīt uz Savienības tirgu, atsakoties no pasākumiem, šķiet, ir ierobežotas.

(154)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā vairāki Savienības ražotāji apgalvoja, ka Indijā ir lielas jaudas rezerves un ka Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, jaudas izmantošanas rādītājs neatspoguļo situāciju Indijas nozarē visumā. Viens no Savienības ražotājiem pat apgalvoja, ka septiņu vadošo Indijas eksportētāju rezerves jauda attiecas uz apjomiem, kas ir daudz lielāki par Savienības brīvā tirgus patēriņu.

(155)

Šai gadījumā vispirms jāuzsver, ka trīs Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, jaudas izmantošanas rādītājs bija svērtais vidējais aprēķins, kas pamatojās uz pārbaudītiem datiem un kas īpaši bija saistīts ar attiecīgo produktu. Turklāt šie trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bija lielražotāji, kas ir septiņu Indijas eksportētāju skaitā, kurus prasītājs nosauca par “vadošajiem”. Tieši otrādi, Savienības ražotāju iesniegtie dati par šo septiņu Indijas ražotāju rezerves jaudu galvenokārt pamatojās uz “tirgus zināšanām”, un tos nevarēja pamatot ar faktiskiem pierādījumiem, kaut gan tas bija konkrēti norādīts. Tāpēc šī informācija netika ņemta vērā, un, pamatojoties uz pieejamajiem pārbaudāmajiem datiem, tika konstatēts, ka rezerves jauda Indijā, visticamāk, ir ierobežota.

(156)

Pamatojoties uz Indijas oficiālās statistikas datiem, tika konstatēts, ka cenas eksporta pārdevumiem desmit galvenajiem Indijas eksporta tirgiem bija vidēji apmēram par 20 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdevumu cenas Savienības tirgū pārskata izmeklēšanas periodā. Šīs Indijas eksporta cenas atbilst citu galveno Savienības tirgus dalībnieku cenām, kā paskaidrots 119. apsvērumā. Konstatēja, ka zemu cenu importam no šīm citām valstīm attiecīgajā periodā nav negatīvas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares rezultātiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Indijas eksporta cenas nevarētu kaitēt Savienības ražošanas nozarei, jo tā jau konkurē ar citām eksportējošām valstīm ar tādu pašu cenu veidošanas praksi un nozare necieš būtisku kaitējumu.

(157)

Divi Savienības ražotāji izteica viedokli, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Indijas ražotāji eksportu, kas pašlaik tiek pārdots citos tirgos, novirzītu uz Savienību, ņemot vērā Savienības tirgus cenu pievilcību. Pirmkārt, jāatzīmē, ka gadījumā, ja Indijas ražotāji novirzītu eksportu uz Savienību, tiem vajadzētu konkurēt ar citām trešām valstīm, kuras jau eksportē ievērojamus daudzumus uz Savienību. Otrkārt, kā minēts 119. apsvērumā, ir secināts, ka imports no trešām valstīm par cenām, kas līdzīgas Indijas eksporta cenām uz citiem tirgiem, nav ietekmējušas Savienības ražošanas nozares rezultātus. Pamatojoties uz minēto, uzskata, ka gadījumā, ja Indijas eksporta daudzumi uz ES palielinātos un cenas būtu līdzīgas cenām citos eksporta tirgos, Savienības ražošanas nozare neciestu būtisku kaitējumu.

(158)

Divi Savienības ražotāji arī apgalvoja, ka tādēļ, ka ASV ir importa aizliegumi konkrētām Indijas antibiotiku rūpnīcām, uz Savienības tirgu var tikt novirzīti papildu daudzumi. Tomēr šai gadījumā paliek spēkā iepriekšējā apsvērumā izteiktie secinājumi par iespējamu eksporta novirzīšanu.

(159)

Neskatoties uz to, ka attiecīgajā periodā tirgus pašu vajadzībām aptvēra 50 līdz 60 % no Savienības ražošanas nozares tirgus pašu vajadzībām un brīvā tirgus, tajā pašā laikā patēriņš Savienības ražošanas nozares tirgū pašu vajadzībām pieauga par vairāk nekā 20 %. Ņemot vērā šā tirgus raksturu un apmērus, uzskata, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, tirgu izmantošanai pašu vajadzībām neietekmētu iespējamais Indijas eksporta pieaugums un tas turpinātu nodrošināt augstas jaudas izmantošanas rādītājus un apjomradītos ietaupījumus Savienības ražošanas nozarei.

(160)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tika secināts, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, subsidētais imports no Indijas neradītu būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo lielākā daļa no kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā uzrādīja pozitīvas tendences, neskatoties uz ievērojamu un pieaugošu citu valstu importu, kura cenas bija līdzīgas Indijas eksportam uz citām valstīm. Tāpēc tika secināts, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, būtisks kaitējums neatkārtotos.

(161)

Viens no Savienības ražotājiem apgalvoja, ka būtu vajadzējis veikt Savienības interešu pārbaudes analīzi. Tā kā bija secināts, ka nav iespējama kaitējuma atkārtošanās, Savienības interešu pārbaude nav vajadzīga. Šādos apstākļos šis apgalvojums tiek noraidīts.

(162)

Ņemot vērā secinājumu par subsidēšanas turpināšanās iespējamību, kā minēts 100. apsvērumā, un tās ietekmi uz tirdzniecības plūsmām nākotnē, Komisija uzraudzīs attiecīgā ražojuma importa apjomu. Ja šajos daudzumos notiktu izmaiņas, Komisija apsvērs, kādi pasākumi jāveic.

(163)

Uzraudzība nebūs ilgāka par diviem gadiem pēc šīs regulas publicēšanas.

(164)

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, uzskata par lietderīgu atcelt kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotiku importam.

(165)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, ar ko pamatots Komisijas lēmums izbeigt izmeklēšanu, un tām bija iespēja iesniegt komentārus. Saņemtie komentāri tika iztirzāti šā dokumenta attiecīgajās iedaļās un nebija tādi, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekšminētie secinājumi,

11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/19

(1)

Padome 2011. gada 2. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā.

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Lībijā un atbilstīgi Padomes 2011. gada 10. augusta Īstenošanas lēmumam 2011/500/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (2), Regulas (ES) Nr. 204/2011 III pielikumā iekļautais fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksts, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāpapildina ar divām jaunām vienībām,

11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/21

(1)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 nolūks ir izveidot un uzturēt augstu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropā. Tajā ir paredzēti līdzekļi, kā sasniegt ne vien minēto mērķi, bet arī citus mērķus civilās aviācijas drošības jomā.

(2)

Lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 216/2008, kā arī jauno Eiropas vienotās gaisa telpas II normatīvo aktu (2), ir jāievieš detalizētāki īstenošanas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēšanu, lai Eiropā uzturētu augstu, vienotu civilās aviācijas drošības līmeni, lai sasniegtu visaugstākos atbildības un kompetences standartus, lai uzlabotu gaisa satiksmes vadības dispečeru pieejamību un veicinātu licenču savstarpēju atzīšanu, vienlaikus virzoties uz mērķi kopumā uzlabot gaisa satiksmes drošību un personāla kompetenci.

(3)

Gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī personām un organizācijām, kas iesaistītas gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācībā, testēšanā, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 216/2008 Vb pielikumā izklāstītajām pamatprasībām. Šajā regulā noteikts, ka gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī personām un organizācijām, kas iesaistītas to apmācībā, jābūt sertifikātam vai licencei, ja tie ir atzīti par atbilstošiem pamatprasībām.

(4)

Ir pierādījies, ka licence, ko ieviesa ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci (3), ir sekmīgs līdzeklis, ar ko tiek atzīta gaisa satiksmes vadības dispečeru specifiskā nozīme gaisa satiksmes vadības pakalpojumu drošā sniegšanā. Visas Savienības mēroga kompetences standartu ieviešana ir mazinājusi jomas sašķeltību, panākot darba organizācijas uzlabošanos apstākļos, kad pieaug reģionālā sadarbība starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi kopīga gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēšanas modeļa saglabāšana un uzlabošana Eiropas Savienībā ir būtisks Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas elements.

(5)

Direktīvu 2006/23/EK aizstāja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1108/2009 (4). Tomēr Direktīvas 2006/23/EK noteikumus turpina piemērot līdz datumam, kad sāk piemērot Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.c panta 10. punktā minētos pasākumus. Minētie pasākumi ir noteikti šajā regulā.

(6)

Šīs regulas noteikumiem jāatbilst pašreizējam tehniskajam sniegumam, ņemot vērā paraugpraksi un zinātnes un tehnikas progresu gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācības jomā. Noteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Direktīvu 2006/23/EK, un tiem jānodrošina, lai dalībvalstis kopīgi pārņemtu standartus un ieteicamo praksi, kas izklāstīta 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītajā Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā un drošības normatīvajās prasībās, kuras pieņēmusi 1960. gada 13. decembrī ar starptautisko konvenciju izveidotā Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol).

(7)

Lai nodrošinātu viendabību gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēšanas un medicīniskās sertifikācijas vispārējo prasību piemērošanā, dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāievēro vienotas procedūras, bet Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, turpmāk — Aģentūrai, attiecīgos gadījumos ir jānovērtē atbilstība šīm prasībām; Aģentūrai jāizstrādā sertifikācijas specifikācijas, pieņemami līdzekļi atbilstības panākšanai un vadlīniju dokumenti, lai veicinātu nepieciešamo normatīvo viendabību.

(8)

Savienības gaisa satiksmes īpašā specifika rada vajadzību ieviest un efektīvi piemērot kopīgus kompetences standartus gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kas strādā pie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina sabiedrībai gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus (ATM/ANS).

(9)

Tomēr dalībvalstīm vajadzētu, ciktāl tas iespējams, nodrošināt, lai pakalpojumi, kurus sabiedrībai sniedz vai dara pieejamus militārais personāls, piedāvātu tādu drošības līmeni, kas ir vismaz ekvivalents līmenim, ko pieprasa pamatregulas Vb pielikumā izklāstītās būtiskās prasības. Tālab dalībvalstis var arī nolemt piemērot šīs regulas principus savam militārajam personālam, kas sniedz sabiedrībai minētās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos pakalpojumus.

(10)

Iestādēm, kas veic pārraudzību un atbilstības pārbaudes, jābūt pietiekami neatkarīgām no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un apmācību sniedzējiem. Turklāt iestādēm jābūt spējīgām efektīvi veikt savus uzdevumus. Kompetentā iestāde, kas izraudzīta šīs regulas īstenošanai, var būt tā pati iestāde vai tās pašas iestādes, kas norīkotas vai izveidotas saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (5), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009. Aģentūrai jādarbojas kā kompetentajai iestādei šīs regulas īstenošanas nolūkā, izsniedzot un atjaunojot sertifikātus gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību organizācijām, kas atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, un, ja vajadzīgs, to personālam.

(11)

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai vajadzīgs augsti kvalificēts personāls, par kura kompetenci var pārliecināties ar vairākiem līdzekļiem. Gaisa satiksmes vadības jomā piemērots līdzeklis ir uzturēt spēkā Savienības vienoto gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēšanas shēmu, kas būtu uzskatāma par īpašu diplomu katram atsevišķam gaisa satiksmes vadības dispečeram. Licencē minētajai kvalifikācijas atzīmei būtu jānorāda tā tipa gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, ko gaisa satiksmes vadības dispečers ir kompetents sniegt. Turklāt licencē iekļautie apstiprinājumi atspoguļo gan šā dispečera īpašās prasmes, gan kompetento iestāžu dotās atļaujas sniegt pakalpojumus konkrētā nozarē vai nozaru grupā. Tāpēc iestādēm vajadzētu būt tiesīgām izvērtēt gaisa satiksmes vadības dispečeru kompetenci, izsniedzot licences vai pagarinot apstiprinājumu derīguma termiņu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām arī apturēt licenci, kvalifikācijas atzīmes vai apstiprinājumus gadījumos, ja tiek apšaubīta kompetence.

(12)

Atzīstot vajadzību arvien vairāk stiprināt drošības kultūru, jo īpaši integrējot tajā ziņošanu par negadījumiem, un “taisnīguma kultūru”, lai mācītos no negadījumiem, šai regulai nebūtu jārada automātiska saikne starp negadījumu un licences apturēšanu, kvalifikācijas atzīmes vai apstiprinājuma atcelšanu. Licences atsaukšana būtu jāuzskata par pēdējo līdzekli ārkārtējos gadījumos.

(13)

Lai palielinātu dalībvalstu uzticēšanos citu dalībvalstu gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēšanas sistēmām, kopīgi noteikumi licences saņemšanai un uzturēšanai spēkā ir obligāti. Tādēļ, lai nodrošinātu visaugstākā līmeņa drošību, ir svarīgi ieviest vienotas prasības attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību, kvalifikāciju un kompetenci, kā arī iespējām iegūt šo profesiju. Tām būtu jāgarantē droši un kvalitatīvi gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, kā arī jāveicina licenču atzīšana visā Savienībā, tādējādi nodrošinot lielāku pārvietošanās brīvību un uzlabojot gaisa satiksmes vadības dispečeru pieejamību.

(14)

Šai regulai nebūtu jādod iespējas apiet esošos attiecīgo valstu noteikumus, kas regulē tiesības un pienākumus darba attiecībās starp darba devēju un pieteikumus iesniegušiem gaisa satiksmes vadības dispečeriem.

(15)

Lai prasmes būtu salīdzināmas visā Savienībā, tās jāstrukturē skaidri un visiem saprotami. Tas palīdzēs garantēt drošību ne tikai viena aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja kontrolētā gaisa telpā, bet — jo īpaši — vairāku pakalpojumu sniedzēju saskares punktos.

(16)

Daudzos negadījumos un nelaimes gadījumos komunikācijai ir bijusi liela nozīme. Tāpēc šajā regulā ir noteiktas sīki izstrādātas prasības attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeru valodas prasmi. Šo prasību pamatā ir Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pieņemtās prasības, un tās paredz šo starptautiski pieņemto standartu īstenošanas līdzekļus. Prasībās attiecībā uz valodām jāievēro nediskriminācijas, pārskatāmības un samērīguma principi, lai veicinātu brīvu pārvietošanos, vienlaikus garantējot drošību.

(17)

Sākotnējo apmācību mērķi ir aprakstīti Eurocontrol specifikācijā ATCO (gaisa satiksmes vadības) sākotnējās apmācības Vispārējā pamata saturam, kas izstrādāts pēc Eurocontrol dalībnieku lūguma un tiek atzīts par derīgu standartu. Struktūrvienības apmācībā vispārpieņemtu standartu neesība jākompensē, ieviešot vairākus pasākumus, tostarp eksaminētāju un kompetences vērtētāju sertifikāciju, kam būtu jāgarantē augsti kompetences standarti. Jo svarīgāk tas ir tādēļ, ka struktūrvienību apmācība ir ļoti dārga, bet vienlaikus izšķiroša drošības uzturēšanā. ICAO ir izstrādājusi standartus arī jomās, kurās nav Eiropai kopīgu apmācības prasību. Gadījumā, ja Eiropai kopīgu apmācības prasību nav, dalībvalstis var paļauties uz šiem ICAO standartiem.

(18)

Medicīniskās prasības ir izstrādātas pēc Eurocontrol dalībvalstu lūguma un tiek atzītas par derīgiem standartiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Medicīnisko izziņu izsniegšanai jo īpaši jāatbilst prasībām, kas paredzētas Eurocontrol“Prasībās attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeru Eiropas 3. klases medicīniskajām izziņām”.

(19)

Apmācību organizāciju sertifikācija būtu jāuzskata par vienu no drošības ziņā svarīgākajiem faktoriem apmācību kvalitātes celšanai. Tāpēc ir jānosaka apmācību organizācijām piemērojamās prasības. Apmācības būtu jāuzskata par pakalpojumu, kas līdzinās aeronavigācijas pakalpojumiem, ko arī sertificē. Ar šo regulu būtu jāļauj apmācības sertificēt pēc apmācību tipa, pēc apmācību pakalpojumu kompleksa vai pēc apmācību un aeronavigācijas pakalpojumu kompleksa, paturot redzeslokā konkrētus apmācību aspektus.

(20)

Šī regula apstiprina pastāvīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru diplomu savstarpējas atzīšanas un darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā. Samērīguma princips, izsvērts pamatojums kompensācijas pasākumu piemērošanai un atbilstošu apelācijas procedūru nodrošināšana ir pamatprincipi, kas daudz uzskatāmāk jāpiemēro gaisa satiksmes pārvaldības jomā. Dalībvalstīm būtu jādod tiesības neatzīt licences, kas nav izsniegtas saskaņā ar šo regulu. Tā kā šīs regulas mērķis ir nodrošināt licenču savstarpēju atzīšanu, tā nereglamentē nosacījumus attiecībā uz darba iespējām.

(21)

Gaisa satiksmes vadības dispečera profesijā notiek daudz tehnisku jauninājumu, kas rada nepieciešamību dispečeriem regulāri atjaunināt prasmes. Veicot nepieciešamo šīs regulas pielāgošanu tehnikas un zinātnes attīstībai, ir jāievēro attiecīgā regulatīvā kontroles procedūra, kas paredzēta Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā (6).

(22)

Šī regula var ietekmēt gaisa satiksmes vadības dispečeru ikdienas darba praksi. Sociālajiem partneriem būtu pienācīgā kārtā jāsaņem informācija, un ar viņiem būtu jāapspriežas par visiem pasākumiem, kam ir ievērojamas sociālas sekas.

Tālab Aģentūras paātrinātās procedūras ceļā ir risinātas konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Ir jārisina attiecīgas konsultācijas ar nozaru dialogu komiteju, kas izveidota saskaņā ar Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmumu 98/500/EK par nozaru dialogu komitejas izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (7), attiecībā uz turpmākajiem Komisijas veiktajiem īstenošanas pasākumiem.

(23)

Vispārējiem licenču iegūšanas noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz vecumu, medicīniskām prasībām, izglītības prasībām un sākotnējo apmācību, nevajadzētu ietekmēt pašreizējos licenču turētājus. Licences un medicīniskās izziņas, ko izsniegušas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2006/23/EK, jāuzskata par izsniegtām saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu ar esošu licenci saistīto privilēģiju nepārtrauktību, kā arī netraucētu pāreju visiem licenču turētājiem un kompetentajām iestādēm.

(24)

Atkāpes ir jāparedz ar mērķi nodrošināt nepārtrauktību dažādo nacionālo prakšu piemērošanā, ciktāl tas attiecas uz jautājumiem, kuros vēl nav ieviesti kopīgi noteikumi šajā pirmajā īstenošanas pasākumu posmā piemērotās paātrinātās procedūras gaitā.

(25)

Aģentūrai jāveic Eiropas gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēšanas sistēmas izvērtējums un turpmākie uzlabojumi, kas nepieciešami, pārejot uz “vispārējo aviācijas sistemātisko pieeju”, kā arī lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību būtiskajām prasībām, kas aprakstītas Regulas (EK) Nr. 216/2008 Vb pielikumā, lai varētu Komisijai iesniegt atzinumu, tostarp varbūtējus šīs regulas grozījumus.

(26)

Šim atzinumam jāpievēršas arī tiem jautājumiem, kuros pirmajā posmā, paātrinātās procedūras gaitā, nebija iespējams ieviest kopīgus noteikumus dažādo nacionālo paveidu vietā un tādējādi tiek ierosināts uz pārejas laiku, kur nepieciešams, atstāt spēkā dalībvalstu likumu normas.

(27)

Šajā regulā paredzētie pasākumi balstās uz atzinumu, ko izdevusi Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu.

(28)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar viedokli, ko izteikusi Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu,

(a)

gaisa satiksmes vadības dispečeriem-studentiem,

(b)

gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kas darbojas Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanas jomā, un

(c)

personām un organizācijām, kas iesaistītas pieteikušos personu licencēšanā, apmācībā, pārbaudē, kontrolē vai medicīniskā novērtējumā saskaņā ar šo regulu.

1.

“gaisa satiksmes vadības pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai novērstu sadursmes starp gaisa kuģiem un — manevrēšanas laukumā — starp gaisa kuģiem un šķēršļiem, kā arī lai paātrinātu un uzturētu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu;

2.

“aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji” ir visas valsts vai privātās struktūras, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus vispārējai gaisa satiksmei;

3.

“vispārējā gaisa satiksme” ir visa civilās aviācijas gaisa kuģa kustība, kā arī valsts gaisa kuģu (tostarp militāro, muitas un policijas gaisa kuģu) kustība, ja šī kustība notiek atbilstīgi ICAO procedūrām;

4.

“licence” ir apliecība, neatkarīgi no tā, kādā vārdā tā nosaukta, ko izsniedz un apstiprina saskaņā ar šo regulu, un kas tās likumīgam turētājam dod tiesības sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus saskaņā ar tajā minētajām kvalifikācijas atzīmēm un apstiprinājumiem;

5.

“kvalifikācijas atzīme” ir pilnvarojums, kas norādīts licencē vai ar to saistīts, un ir licences sastāvdaļa, nosakot īpašus nosacījumus, privilēģijas vai ierobežojumus, kādi attiecināmi uz licenci;

6.

“kvalifikācijas atzīmes apstiprinājums” ir pilnvarojums, kas norādīts licencē un ir licences sastāvdaļa, un rāda īpašus nosacījumus, privilēģijas vai ierobežojumus, kas attiecināmi uz konkrētu kvalifikācijas atzīmi;

7.

“struktūrvienības apstiprinājums” ir pilnvarojums, kas ierakstīts licencē un ir tās sastāvdaļa, norādot ICAO vietas noteikšanas indikatoru un sektorus un/vai darba vietas, kur licences turētājs ir tiesīgs strādāt;

8.

“valodas apstiprinājums” ir pilnvarojums, kas ierakstīts licencē un ir tās sastāvdaļa, norādot licences turētāja valodu prasmi;

9.

“instruktora apstiprinājums” ir pilnvarojums, kas norādīts licencē un ir tās sastāvdaļa, apliecinot licences turētāja kompetenci sniegt praktisko apmācību;

10.

“ICAO vietas noteikšanas indikators” ir četru burtu koda grupa, kas formulēta saskaņā ar ICAO rokasgrāmatā DOC 7910 ietvertajiem noteikumiem un kas ir piešķirta fiksētās aeronavigācijas stacijas atrašanās vietai;

11.

“sektors” ir gaisa satiksmes vadības rajona daļa un/vai lidojuma informācijas reģiona/augšējās gaisa telpas daļa;

12.

“apmācība” ir teorētisku kursu, praktisku vingrinājumu, arī simulāciju, un praktiskās apmācības kopums, kas vajadzīgs, lai apgūtu un saglabātu prasmes sniegt drošus, kvalitatīvus gaisa satiksmes vadības pakalpojumus; tā aptver:

13.

“apmācību organizācija” ir organizācija, kuru kompetenta iestāde sertificējusi, lai tā nodrošinātu viena vai vairāku veidu apmācību;

14.

“struktūrvienības kompetences shēma” ir apstiprināta shēma, kurā norādīta metode, kā struktūrvienība uztur spēkā tās licenču turētāju kompetenci;

15.

“struktūrvienības apmācību plāns” ir apstiprināts plāns, kurā sīki izklāstīti procesi un grafiks, kas vajadzīgs, lai struktūrvienību procedūras varētu pielietot vietējā teritorijā praktiskās apmācības instruktora uzraudzībā.

(a)

iestāde, ko izraudzījusies vai izveidojusi dalībvalsts, kurā pretendentam ir galvenā darbības vieta vai — attiecīgā gadījumā — tā juridiskā adrese, ja vien divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm vai kompetentajām iestādēm nav paredzēts citādi;

(b)

Aģentūra, ja pretendenta galvenā darbības vieta vai — attiecīgā gadījumā — tā juridiskā adrese atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas.

(a)

licenci, kvalifikācijas atzīmi vai apstiprinājumu var apturēt, ja gaisa satiksmes vadības dispečera kompetenci apšauba, vai arī amata pārkāpumu gadījumos;

(b)

licenci var atsaukt rupjas nolaidības vai ļaunprātības gadījumos.

(a)

vismaz 18 gadus veciem;

(b)

ieguvušiem vismaz diplomu, kas atļauj turpināt studijas augstskolā vai līdzīgā iestādē, vai jebkādu citu vidējās izglītības apliecinājumu, kas dod iespēju pabeigt gaisa satiksmes vadības dispečera apmācību;

(c)

sekmīgi beigušiem apstiprinātu sākotnējo apmācību, kas attiecas uz kvalifikācijas atzīmi un, ja piemērojams, kvalifikācijas atzīmes apstiprinājumu, kā paredzēts II pielikuma A daļā;

(d)

ar derīgu medicīnisko izziņu;

(e)

parādījušiem pietiekamas valodas prasmes saskaņā ar 13. pantā paredzētajām prasībām.

(a)

vismaz 21 gadus veciem. Tomēr dalībvalstis var noteikt mazāku minimālo vecumu pienācīgi pamatotos gadījumos;

(b)

gaisa satiksmes vadības dispečera-studenta licences turētājiem;

(c)

beigušiem apstiprinātu struktūrvienības apmācību plānu un sekmīgi nokārtojušiem attiecīgos eksāmenus vai pārbaudes saskaņā ar II pielikuma B daļā izklāstītajām prasībām;

(d)

ar derīgu medicīnisko izziņu;

(e)

parādījušiem pietiekamas valodas prasmes saskaņā ar 13. pantā paredzētajām prasībām.

(a)

lidlauka vizuālās vadības (ADV) kvalifikācijas atzīme, kas norāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus lidlauka satiksmei lidlaukos, kuros nav publiskotu instrumentālās vadības pieejas vai pacelšanās procedūru;

(b)

lidlauka instrumentālās vadības (ADI) kvalifikācijas atzīme, kas norāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus lidlauka satiksmē lidlaukos, kuros ir publiskotas instrumentālās vadības pieejas vai pacelšanās procedūras, un tai pievieno vismaz vienu no 11. panta 1. punktā aprakstītajiem kvalifikācijas atzīmes apstiprinājumiem;

(c)

pieejas procedurālās vadības (APP) kvalifikācijas atzīme, kas norāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus ielidojošiem, izlidojošiem vai tranzītā esošiem gaisa kuģiem, neizmantojot novērošanas iekārtas;

(d)

pieejas novērošanas vadības (APS) kvalifikācijas atzīme, kas norāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus ielidojošiem, izlidojošiem vai tranzītā esošiem gaisa kuģiem, izmantojot novērošanas iekārtas; tai jābūt pievienotam vismaz vienam no 11. panta 2. punktā aprakstītajiem kvalifikācijas atzīmes apstiprinājumiem;

(e)

lidojumu rajona procedurālās vadības (ACP) kvalifikācijas atzīme, kas norāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, neizmantojot novērošanas iekārtas;

(f)

lidojumu rajona novērošanas vadības (ACS) kvalifikācijas atzīme, kas norāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, izmantojot novērošanas iekārtas; tai jābūt pievienotam vismaz vienam no 11. panta 3. punktā aprakstītajiem kvalifikācijas atzīmes apstiprinājumiem.

(a)

lidlauka zonas vadības (TWR) apstiprinājums rāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt dispečeru pakalpojumus tur, kur lidlauku kontrolē no vienas darba vietas;

(b)

lidlauka satiksmes vadības (GMC) apstiprinājums rāda, ka licences turētājs ir kompetents veikt lidlauka satiksmes vadību;

(c)

lidlauka satiksmes novērošanas vadības (GMS) apstiprinājums, kas piešķirts papildus lidlauka satiksmes vadības apstiprinājumam vai lidlauka zonas vadības apstiprinājumam, rāda, ka licences turētājs ir kompetents veikt lidlauka satiksmes vadības pakalpojumus, izmantojot lidlauka skrejceļu satiksmes sistēmas;

(d)

gaisa satiksmes vadības (AIR) apstiprinājums rāda, ka licences turētājs ir kompetents veikt aeronavigācijas kontroli;

(e)

lidlauka radiolokatora vadības (RAD) apstiprinājums, kas piešķirts papildus gaisa satiksmes vadības apstiprinājumam vai lidlauka zonas vadības apstiprinājumam, rāda, ka licences turētājs ir kompetents veikt lidlauka vadību ar novērošanas radiolokācijas iekārtām.

(a)

radiolokatora (RAD) apstiprinājums rāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa kuģu pieejas vadības pakalpojumus, izmantojot primāras un/vai sekundāras radiolokācijas iekārtas;

(b)

precīzās pieejas radiolokatora (PAR) apstiprinājums, kas piešķirts papildus radiolokatora vadības apstiprinājumam, rāda, ka licences turētājs ir kompetents gaisa kuģiem nodrošināt no zemes vadītu, precīzu pieeju, izmantojot precīzas pieejas radiolokācijas iekārtas pēdējā posmā pirms skrejceļa;

(c)

pieejas novērošanas radiolokatora (SRA) apstiprinājums, kas piešķirts papildus radiolokatora vadības apstiprinājumam, rāda, ka licences turētājs ir kompetents nodrošināt no zemes kontrolētu pieeju, kas nav precīzā pieeja, izmantojot novērošanas iekārtas lidojuma pēdējā posmā pirms skrejceļa;

(d)

automātiskās pakārtotās novērošanas (ADS) apstiprinājums rāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa kuģu pieejas vadības pakalpojumus, izmantojot automātisko pakārtoto novērošanu;

(e)

termināla vadības (TCL) apstiprinājums, kas piešķirts papildus radiolokatora vai automātiskās pakārtotās novērošanas apstiprinājumam, rāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, izmantojot jebkādas novērošanas iekārtas, gaisa kuģiem, kas darbojas konkrētā termināla zonā un/vai tai blakus esošos sektoros.

(a)

radiolokatora (RAD) apstiprinājums rāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt lidojumu rajona vadības pakalpojumus, izmantojot novērošanas radiolokācijas iekārtas;

(b)

automātiskās pakārtotās novērošanas (ADS) apstiprinājums rāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt lidojumu rajona vadības pakalpojumus, izmantojot automātisko pakārtoto novērošanu;

(c)

termināla vadības (TCL) apstiprinājums, kas piešķirts papildus radiolokatora vai automātiskās pakārtotās novērošanas apstiprinājumam, rāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, izmantojot jebkādas novērošanas iekārtas, gaisa kuģiem, kas darbojas konkrētā termināla zonā un/vai tai blakus esošos sektoros;

(d)

okeāna rajona vadības (OCN) apstiprinājums rāda, ka licences turētājs ir kompetents sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kas darbojas okeāna kontroles zonā.

(a)

pretendents iepriekšējos 12 mēnešos licences privilēģijas ir pielietojis obligāto stundu skaitu, kas norādīts apstiprinātā struktūrvienības kompetences shēmā;

(b)

pretendenta kompetence ir novērtēta saskaņā ar II pielikuma C daļu un

(c)

pretendentam ir derīga medicīniskā izziņa.

(a)

efektīvi sazināties gan balss kontakta (telefons/rācija), gan klātienes kontakta situācijās;

(b)

precīzi un skaidri sazināties par parastām, konkrētām un ar darbu saistītām tēmām;

(c)

lietot piemērotu komunikācijas stratēģiju ziņojumu apmaiņā, kā arī atpazīt un atrisināt pārpratumus gan vispārīgā, gan ar darbu saistītā kontekstā;

(d)

veiksmīgi un relatīvi viegli tikt galā ar valodiskām grūtībām, ko izraisa sarežģījumi vai negaidīts notikumu pavērsiens parastas darba situācijas kontekstā, vai saziņas uzdevums, ar kuru viņi kopumā ir pazīstami, un

(e)

lietot aeronavigācijas vidē saprotamu izrunu.

(a)

ik pēc trīs gadiem, ja ir pierādīts operatīvais līmenis (4. līmenis) saskaņā ar III pielikumu, vai

(b)

ik pēc sešiem gadiem, ja ir pierādīts paaugstinātais līmenis (5. līmenis) saskaņā ar III pielikumu.

(a)

gaisa satiksmes vadības dispečera licences turētājiem;

(b)

pielietojušiem gaisa satiksmes vadības dispečera licences dotās privilēģijas vismaz vienu iepriekšējo gadu vai ilgāku laiku, kā noteikusi kompetentā iestāde attiecībā uz kvalifikācijas atzīmēm un apstiprinājumiem, par kuriem tiek veikta instruktāža, un

(c)

sekmīgi beigušiem apstiprinātu praktiskās apmācības instruktoru kursu, kura laikā nepieciešamās zināšanas un pedagoģiskās prasmes tikušas novērtētas atbilstošos eksāmenos.

(a)

24 mēneši, kamēr gaisa satiksmes vadības dispečers nav sasniedzis 40 gadu vecumu;

(b)

12 mēneši pēc 40 gadu vecuma.

(a)

nedrīkst pielietot savas licences dotās privilēģijas tad, kad viņi apzinās savas medicīniskās atbilstības samazināšanos, kas varētu mazināt viņu spējas droši pielietot licences dotās privilēģijas;

(b)

informē attiecīgo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, ka viņi sāk apzināties savas medicīniskās atbilstības samazināšanos vai ka atrodas jebkādas psihoaktīvas vielas vai medikamentu iespaidā, kas varētu mazināt viņu spējas droši pielietot licences dotās privilēģijas.

(a)

jābūt ar efektīvu pārvaldības sistēmu un pietiekamu pienācīgi kvalificētu un pieredzējušu darbinieku skaitu, lai nodrošinātu apmācību atbilstoši šai regulai;

(b)

skaidri jādefinē atbildības ķēde drošības jomā visas apstiprinātās apmācību organizācijas ietvaros, tostarp arī augstāko vadītāju tiešā atbildība drošības jomā;

(c)

jābūt pieejamām piedāvātajam apmācību veidam atbilstošām telpām un aprīkojumam;

(d)

jāsniedz pierādījumus attiecībā uz kvalitātes pārvaldības sistēmu kā daļu no esošās pārvaldības sistēmas, lai pārbaudītu, cik atbilstošas ir un kā tiek ievērotas sistēmas un procedūras, kas nodrošina, lai sniegtie apmācību pakalpojumi atbilstu šajā regulā izklāstītajām prasībām;

(e)

jāievieš lietvedības sistēma, kas nodrošinās attiecīgo aktivitāšu datu pienācīgu glabāšanu un drošu izsekojamību;

(f)

jāpierāda, ka tām ir pieejams pietiekams finansējums, lai veiktu apmācības saskaņā ar šo regulu, un ka šīm aktivitātēm ir pietiekamas apdrošināšanas garantijas atbilstoši sniegto apmācību raksturam.

(a)

to licenču, kvalifikācijas atzīmju un apstiprinājumu izsniegšana un atsaukšana, par ko ir pabeigtas atbilstošās apmācības un saņemts novērtējums saskaņā ar kompetentās institūcijas atbildības jomu;

(b)

to kvalifikācijas atzīmju un apstiprinājumu atkārtota apstiprināšana, atjaunošana un apturēšana, kuru privilēģijas tiek pielietotas kompetentās iestādes atbildības ietvaros;

(c)

apmācību organizāciju sertifikācija;

(d)

apmācību kursu, struktūrvienības apmācību plānu un struktūrvienības kompetences shēmu apstiprināšana;

(e)

eksaminētāju vai kompetences vērtētāju apstiprināšana;

(f)

apmācību sistēmu kontrole un audits;

(g)

attiecīgu apelācijas un paziņošanas mehānismu izveide;

(h)

valodas prasmes paaugstinātā līmeņa (5. līmeņa) nepieciešamības apstiprināšana saskaņā ar 13. panta 5. punktu;

(i)

ar ierobežotu medicīnisko atbilstību saistīto procedūru apstiprināšana saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/39

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta c) apakšpunktu Padomes Direktīvu 91/414/EEK (2) attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem piemēro darbīgajām vielām, par kurām iesniegtie pieteikumi ir pilnīgi saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 33/2008 (3) 16. pantu. Flukvinkonazols ir darbīgā viela, kurai tas ir konstatēts atbilstoši minētajai regulai.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (4) un Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (5) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otrā un trešā posma īstenošanai un izveidots to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē saistībā ar to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Flukvinkonazols ir iekļauts minētajā sarakstā.

(3)

Saskaņā ar 3. panta 2. punktu Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1095/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1490/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un Regulu (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (6), ziņotājs divu mēnešu laikā pēc minētās regulas stāšanās spēkā atsauca atbalstu šīs darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Līdz ar to par flukvinkonazola neiekļaušanu tika pieņemts Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (7).

(4)

Sākotnējais ziņotājs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā prasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14.–19. pantā Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura norādīta minētās direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļauta tās I pielikumā (8).

(5)

Pieteikumu iesniedza Īrijai, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie izmantošanas veidi ir tādi, kā minēts Lēmumā 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(6)

Īrija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2010. gada 13. aprīlī nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde 2011. gada 25. februārī Komisijai iesniedza secinājumu par flukvinkonazolu (9). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 17. jūnijā tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par flukvinkonazolu.

(7)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka flukvinkonazolu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par kopumā atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt flukvinkonazolu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā pašreizējo zinātnisko un tehnisko informāciju, tomēr jāiekļauj daži nosacījumi un ierobežojumi.

(9)

Neskarot secinājumu, ka flukvinkonazols būtu jāapstiprina, jo īpaši ir lietderīgi pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(10)

Pirms darbīgo vielu apstiprina, būtu jāparedz pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties apstiprināšanas rezultātā radušos jauno prasību izpildei.

(11)

Neskarot Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktos pienākumus pēc apstiprināšanas un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētais. Dalībvalstīm būtu jādod sešu mēnešu periods pēc apstiprināšanas, lai pārskatītu to augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir flukvinkonazols. Dalībvalstīm pēc vajadzīgas būtu jāgroza, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, jāparedz garāks periods, lai iesniegtu un novērtētu atjaunināto pilnīgo III pielikumā minēto dokumentāciju, kas noteikta Direktīvā 91/414/EEK, par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietošanas veidam saskaņā ar vienotiem principiem.

(12)

Pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (10), liecina, ka var rasties grūtības, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdzšinējām direktīvām par grozījumiem I pielikumā vai regulām, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(13)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (11) pielikums.

(14)

Lēmumā 2008/934/EK ir paredzēts, ka flukvinkonazolu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā jāsvītro rinda attiecībā uz flukvinkonazolu. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja flukvinkonazols ir vienīgā darbīgā viela līdzeklī, vajadzības gadījumā vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim groza vai atsauc atļauju; vai

b)

ja līdzeklis satur flukvinkonazolu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju līdz 2015. gada 31. decembrim vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas tika iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/44

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta c) apakšpunktu darbīgajām vielām, par kurām iesniegtie pieteikumi saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 33/2008 (2) 16. pantu ir pilnīgi, attiecībā uz apstiprināšanas procedūru un nosacījumiem piemēro Padomes Direktīvu 91/414/EEK (3). Triazoksīds ir darbīgā viela, par kuru iesniegtie pieteikumi saskaņā ar minēto regulu ir pilnīgi.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (4) un (EK) Nr. 1490/2002 (5) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Triazoksīds bija minētajā sarakstā. Komisijas Lēmumā 2009/860/EK (6) bija noteikts, ka triazoksīds nav iekļaujams Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(3)

Sākotnējais ziņotājs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14.–19. pantā Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā.

(4)

Pieteikumu iesniedza Apvienotajai Karalistei, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie lietojumi ir tādi paši, kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2009/860/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Apvienotā Karaliste izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegto jauno informāciju un datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2010. gada 10. jūnijā nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai.

(6)

Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis un iestāde veica papildu ziņojuma profesionālapskati. Iestāde savu secinājumu par triazoksīdu (7) iesniedza Komisijai 2011. gada 15. februārī. Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 17. jūnijā to pabeidza kā Komisijas pārskata ziņojumu par triazoksīdu.

(7)

Ziņotājas dalībvalsts papildu ziņojumā un iestādes jaunajā secinājumā uzmanība bija vērsta uz problemātiskajiem aspektiem, kuru dēļ attiecīgo vielu neiekļāva minētajā pielikumā. Šie problemātiskie aspekti bija īpaši saistīti ar to, ka nebija iespējams veikt uzticamu patērētāju riska novērtējumu, jo trūka datu, lai noteiktu atlieku īpašības augu precēs un atlieku iespējamo tālāknodošanu dzīvnieku produktos.

(8)

Pieteikuma iesniedzēja iesniegtā jaunā informācija liecina, ka ietekmi uz patērētājiem var uzskatīt par pieņemamu.

(9)

Tātad papildu informācija, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, ļauj izslēgt konkrētās problēmas, kuru rezultāts bija neiekļaušana. Citi neatrisināti zinātniski jautājumi nav radušies.

(10)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka triazoksīdu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par tādiem, kas kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietojumiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt triazoksīdu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu kopā ar tās 6. pantu un ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi un ierobežojumi.

(12)

Neatkarīgi no secinājuma par to, ka triazoksīds būtu jāapstiprina, ir lietderīgi pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(13)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu attiecīgi būtu jāgroza pielikums Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas Regulai (ES) Nr.540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (8).

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/48

11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/50

(1)

Padome 2010. gada 11. augustā pieņēma Lēmumu 2010/450/KĀDP (1), ar ko Rosalind MARSDEN kundzi ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (“ESĪP”) Sudānā no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. augustam.

(2)

Dienvidsudānas Republika 2011. gada 9. jūlijā pasludināja savu neatkarību, un kopš minētā brīža ESĪP darbība attiecas uz divām neatkarīgām valstīm.

(3)

Rosalind MARSDEN kundze būtu jāieceļ par ESĪP Sudānas Republikā un Dienvidsudānas Republikā no 2011. gada 9. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam. Lēmumu 2010/450/KĀDP tāpēc vajadzētu grozīt un vajadzētu paplašināt tā darbības jomu.

(4)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 1., 2. un 3. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Rosalind MARSDEN kundze ir iecelta par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sudānas Republikā (“Sudāna”) un Dienvidsudānas Republikā (“Dienvidsudāna”) no 2011. gada 9. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) priekšlikuma.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības (“ES” vai “Savienība”) politikas mērķi attiecībā uz Sudānu un Dienvidsudānu, proti, lai – strādājot kopā ar Sudānas pusēm, Āfrikas Savienību (“ĀS”) un Apvienoto Nāciju Organizāciju (“ANO”), kā arī citām valsts, reģionālām un starptautiskām ieinteresētajām personām – nodrošinātu Sudānas un Dienvidsudānas mierīgu līdzāspastāvēšanu pēc Vispārējā miera nolīguma (“VMN”) darbības beigām un Dienvidsudānas neatkarības pasludināšanas 2011. gada 9. jūlijā. Savienības politikas mērķi ietver aktīvu piedalīšanos jebkādu atlikušo jautājumu atrisināšanā saistībā ar VMN un laikposmu pēc VMN un atbalsta sniegšanu pusēm, lai tās varētu īstenot pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās; atbalstu centieniem stabilizēt trauslo situāciju ziemeļu un dienvidu robežas zonā; iestāžu veidošanas sekmēšanu un stabilitātes, drošības un attīstības veicināšanu Dienvidsudānā; Darfūras konflikta politiskā risinājuma veicināšanu; demokrātiskas pārvaldes, atbildības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu, tostarp sadarbības ar Starptautisko Krimināltiesu sekmēšanu; turpmāku iesaistīšanos Austrumsudānā; un humānās palīdzības pieejamības uzlabošanu visā Sudānā un Dienvidsudānā.

ESĪP pilnvaru pamatā ir arī Savienības politikas mērķis sniegt atbalstu tam, lai mazinātu un novērstu draudus, ko Dienvidsudānas un plašāka reģiona stabilitātei rada Svētā pretošanās armija (“LRA”).

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

2.   Īstenojot savas pilnvaras, ESĪP, inter alia:

3)

lēmuma 4. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (“EĀDD”).”;

4)

lēmuma 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finanšu atsauces summu, kas ir EUR 1 820 000, palielina par EUR 955 000, lai segtu ar ESĪP pilnvaru īstenošanu saistītos izdevumus laikposmā no 2010. gada 1. septembra līdz 2012. gada 30. jūnijam.”;

5)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts, Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4.   ESĪP birojus izveido Briselē, Hartumā un Džubā, nodrošinot nepieciešamo politisko, administratīvo un materiāltehniskā atbalsta personālu.”;

6)

lēmuma 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (2).

7)

lēmuma 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku tāda personāla drošības jomā, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

8)

lēmuma 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   ESĪP regulāri ziņo Politikas un drošības komitejai par situāciju Dārfūrā un par situāciju Sudānā un Dienvidsudānā.”;

9)

lēmuma 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem, tostarp Hartumā, Džubā, Adisabebā un Ņujorkā, un ar dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.”;

10)

lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP 2012. gada janvāra beigās iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumu un pilnvaru termiņa beigās – visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.”

11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/53

(1)

Padome 2011. gada 28. februārī pieņēma Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā.

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Lībijā, Lēmuma 2011/137/KĀDP IV pielikumā iekļautais personu un vienību saraksts, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāpapildina ar divām jaunām vienībām,