9.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/1

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 138/2011 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Saint-Gobain Vertex s.r.o., Tolnatext Fonalfeldolgozó és Müszakiszövetgyártó, A/S “Valmieras stikla šķiedra” un Vitrulan Technical Textiles GmbH (“sūdzības iesniedzēji”), kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no kopējās konkrētu stikla šķiedras sieta audumu produkcijas Savienībā, 2010. gada 6. aprīlī iesniedza sūdzību.

(3)

Atbilstīgi pagaidu regulas 13. apsvērumam dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā noteiktajiem antidempinga pagaidu pasākumiem (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas, iesniedzot rakstiskus dokumentus, izteica viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem. Papildus pagaidu regulas 11. apsvērumā minētajām pārbaudēm pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

(6)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu par konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās pēc galīgās informācijas izpaušanas varēja izteikt iebildumus.

(7)

Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 14. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir stikla šķiedras sieta audumi, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2; šo audumu izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”), un tos patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7019 40 00, ex 7019 51 00, ex 7019 59 00, ex 7019 90 91 un ex 7019 90 99.

(9)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sīkāka analīze liecināja, ka attiecīgo ražojumu nevar klasificēt ar 8. apsvērumā minētajiem trim no pieciem KN kodiem. Tāpēc KN kodi ex 7019 90 91, ex 7019 90 99 un ex 7019 40 00 būtu jāsvītro no attiecīgā ražojuma apraksta.

(10)

Jāatgādina arī, ka, kā izklāstīts pagaidu regulas 16. apsvērumā, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja paskaidrot, vai stikla šķiedras diski ir iekļauti ražojuma definīcijā. Savienības ražošanas nozare uzskatīja, ka stikla šķiedras diski ir pakārtots ražojums, kura īpašības atšķiras no attiecīgā ražojuma īpašībām. Tomēr nolēma savākt papildu informāciju no ieinteresētajām personām, pirms par šo jautājumu izdarīt galīgu secinājumu.

(11)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Savienības ražošanas nozare un Eiropas Abrazīvu ražotāju federācija (“FEPA”), kas pārstāvēja stikla šķiedras disku lietotājus, iesniedza pierādījumus, ka ražošanas procesā ir virkne pasākumu, kuri jāveic, lai pārveidotu stikla šķiedras sieta audumu stikla šķiedras diskos. Arī diska fizikālais veids atšķiras no attiecīgā ražojuma, kuru parasti piegādā ruļļos (šauros vai platos), un tas parasti paredzēts atšķirīgam galalietojumam (slīpripu pastiprināšanai). Šos argumentus atbalstīja Ķīnas ražotājs eksportētājs.

(12)

Vēl jāatgādina, ka stikla šķiedras diskus neražoja vai nepārdeva neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR vai Savienības ražotājiem.

(13)

Viens Savienības stikla šķiedras disku ražotājs, kurš pieteicās pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, apgalvoja, ka stikla šķiedras diski neesot izslēdzami no ražojuma jomas. Tas apgalvoja, ka stikla šķiedras diski nav pakārtots ražojums un ka tajā posmā, kad sieta auduma ruļļiem tiek uzlikts pārklājums, skaidri būtu jānošķir attiecīgais ražojums no pakārtotā ražojuma. Saskaņā ar uzņēmuma viedokli būvniecībā izmantotais sieta auduma ruļļu pārklājums atšķiras no sieta auduma ruļļu pārklājuma, kuru vēlāk izmanto, lai izgatavotu stikla šķiedras diskus. Šajā gadījumā ruļļus pārklāj ar fenola sveķiem. Citiem vārdiem sakot, to sieta auduma ruļļu ķīmiskās īpašības, kuri paredzēti stikla šķiedras disku izgatavošanai, esot identiskas ar stikla šķiedras disku īpašībām. Saskaņā ar uzņēmuma viedokli šos sieta audumu ruļļu veidus nevar izmantot pastiprināšanai būvniecībā, proti, attiecīgā ražojuma galvenajā lietošanas veidā. Tāpēc uzņēmums argumentēja, ka, izslēdzot stikla šķiedras diskus no ražojuma jomas, būtu jāizslēdz arī ar fenola sveķiem pārklātie sieta auduma ruļļi.

(14)

Kā izklāstīts 13. apsvērumā, uzņēmums pieteicās tikai pēc tam, kad tika noteikti pagaidu pasākumi, tāpēc tas neiesniedza pārbaudāmus datus, kas pamatotu tā apgalvojumus. Izmeklēšanā nenoskaidroja datus par atšķirīgajiem izmantotajiem pārklājumiem, tāpēc uzņēmuma apgalvojumu nevarēja novērtēt, ņemot vērā izmeklēšanā iegūtus datus. Turklāt neatkarīgi no pārklājuma dažādu veidu sieta auduma ruļļiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības, tāpēc ar fenola sveķiem pārklāti sieta auduma ruļļi nebūtu izslēdzami. Tāpēc šis iebildums tika noraidīts.

(15)

Pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem datiem un 10. apsvērumā minētā ražotāja eksportētāja iesniegtajiem pierādījumiem, Savienības ražošanas nozares un FEPA piezīmēm pēc informācijas pagaidu izpaušanas, ar šo tiek pieņemta prasība izslēgt stikla šķiedras diskus no ražojuma jomas. Tāpēc tiek secināts, ka stikla šķiedras diskiem kā pakārtotam ražojumam nav tās pašas fizikālās īpašības un tos lieto atšķirīgi salīdzinājumā ar sieta audumu, tāpēc tie būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas, kā noteikts pagaidu regulā. Tādējādi stikla šķiedras diski tiek galīgi izslēgti no procedūras.

(16)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par līdzīgo ražojumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 17. apsvērums.

(17)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 18. līdz 32. apsvērumā, sākotnēji ierosināja piešķirt TER diviem uzņēmumiem, bet vēlāk procedūras gaitā tika nolemts atsaukt šo priekšlikumu, jo tika veikta izmeklēšana attiecībā uz iebildēm, kuras tika saņemtas par attiecīgo uzņēmumu TER statusu un kuras atzina par pareizām.

(18)

Viens ražotājs eksportētājs, kuram piemēroja pamatregulas 18. pantu, atkārtoja iesniegtos argumentus, kad to informēja par to, ka Komisija plāno noraidīt TER. Tas atkal argumentēja, ka Komisijai ir iesniegta novecojusi statūtu un kopuzņēmuma līguma redakcija, kas nekad neesot stājusies spēkā, tāpēc tā neietekmējot uzņēmuma TER novērtējuma konstatējumus.

(19)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 28. apsvērumā, šie argumenti nevarēja novērst šaubas par sākotnējo dokumentu un informācijas autentiskumu, ko ražotājs eksportētājs sniedza TER pieprasījumā.

(20)

Ņemot vērā argumentu, ka pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošana ir neatbilstīga šim gadījumam, Komisija piemēro šā panta noteikumus katram gadījumam atsevišķi. Šajā procedūrā tika uzskatīts, ka šā panta izmantošana ir atbilstīga, kā norādīts pagaidu regulas 26., 27. un 31. apsvērumā, jo viltotu dokumentu iesniegšana liek apšaubīt visus uzņēmuma iesniegtos dokumentus.

(21)

Otrais ražotājs eksportētājs, kuram nepiešķīra TER, taču tā vietā piešķīra atsevišķo režīmu (AR), apstrīdēja pamatojumu, ko Komisija izmantoja, pieņemot lēmumu. Uzņēmums uzskatīja, ka nav bijuši jauni neapstrīdami pierādījumi, kas atspēkotu sākotnējos konstatējumus, lai attaisnotu sākotnējā lēmuma atcelšanu par TER piešķiršanu. Tas argumentēja, ka finanšu pārskatos konstatētajām neprecizitātēm un nepilnīgumam, par ko revidents nebija informējis, neesot būtiskas ietekmes uz šo pārskatu ticamību.

(22)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 30. apsvērumā, šie argumenti nevarēja novērst šaubas par finanšu pārskatos iekļauto datu precizitāti un pilnīgumu.

(23)

Turklāt tas uzskatīja, ka izmeklēšanas rezultāti un individuālā maksājuma likme esot negodīga un neatbilstīga, jo uzņēmums esot sadarbojies izmeklēšanā, tomēr tam noteikta augstākā maksājuma likme, kas piemērota uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, un uzņēmumam, uz kuru attiecas pamatregulas 18. pants. Šajā sakarā jāatgādina, ka uz uzņēmumu attiecas maksājums, kas noteikts pēc parastās metodoloģijas, ko piemēro uzņēmumiem, kuriem piešķirts AR.

(24)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par TER, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 18. līdz 32. apsvērums.

(25)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 37. apsvērumā, tādu saistīto uzņēmumu grupa, kuri nebija iekļauti izlasē, pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu un paredzētajā termiņa iesniedza aizpildītu TER pieteikuma veidlapu.

(26)

Kā minēts 5. apsvērumā, saistīto uzņēmumu grupas telpās veica pārbaudes apmeklējumu un konstatēja, ka uzņēmumi nav izpildījuši pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1., 2. un 3. kritēriju.

(27)

Attiecībā uz pirmo kritēriju abi saistītie uzņēmumi nebija iesnieguši pietiekamus pierādījumus par akcionāru iemaksām uzņēmuma kapitālā. Akcionāri, neko nemaksājot, pārņēma uzņēmumus, kuri sākotnēji tika izveidoti par valsts līdzekļiem. Turklāt pretēji statūtiem netika organizētas akcionāru sanāksmes un netika iesniegti šo sapulču protokoli, radot šaubas, vai akcionāri pieņēma uzņēmējdarbības lēmumus, valstij neiejaucoties. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka to uzņēmējdarbības lēmumi tika pieņemti bez ievērojamas valsts iejaukšanās.

(28)

Attiecībā uz otro kritēriju izmeklēšana liecināja, ka abu saistīto uzņēmumu grāmatvedības revīzija netika veikta atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, jo grāmatvedībā konstatēja virkni trūkumu un kļūdu, piemēram, iegrāmatotie/samaksātie nodokļi, pastāvīgas kļūdas dividenžu izmaksu kontā un trūkstoši norakstījumi, kas nebija minēti revīzijas ziņojumos.

(29)

Attiecībā uz trešo kritēriju viens saistītais uzņēmums neiesniedza zemes izmantošanas tiesību līgumu, kontos nebija iegrāmatojuma un netika sniegts maksājuma apliecinājums. Otrais uzņēmums bez maksas ieguva zemes izmantošanas tiesības no saistītā uzņēmuma; tās netika iegrāmatotas, tāpēc netika veikti norakstījumi.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosināja noraidīt tās uzņēmumu grupas TER, kura pieprasīja atsevišķo pārbaudi.

(31)

Komisija attiecīgo uzņēmumu grupai ĶTR un sūdzības iesniedzējiem oficiāli darīja zināmus konstatējumu rezultātus saistībā ar TER. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu, ja būtu īpaši iemesli tikt uzklausītiem. Pēc konstatējumu izpaušanas saistībā ar TER piezīmes netika saņemtas.

(32)

Provizoriski tika konstatēts, ka viena no izlasē iekļautajām ĶTR uzņēmumu ražotāju eksportētāju grupām, kam netika piešķirts TER, atbilst visām AR piešķiršanas prasībām.

(33)

Turklāt, kā izklāstīts pagaidu regulas 35. apsvērumā, ražotājs eksportētājs, kuram netika piešķirts TER, tā vietā izpildīja pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumus, lai saņemtu AR.

(34)

Savienības ražošanas nozare apšaubīja lēmumu piešķirt AR uzņēmumam, kuram pārskatīja lēmumu piešķirt TER, apgalvojot, ka nepilnīgā grāmatvedība un neatbilstības liek apšaubīt visus uzņēmuma datus. Tomēr tika konstatēts, ka grāmatvedībā atrastie pārkāpumi neietekmē uzņēmuma eksporta cenu ticamību. Tādēļ Savienības ražošanas nozares apgalvojumu noraidīja.

(35)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tādēļ tiek apstiprināts sākotnējais secinājums, ka divi no trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem atbilst visiem AR piešķiršanas kritērijiem. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 33. līdz 36. apsvērums attiecībā uz AR.

(36)

Turklāt abu saistīto uzņēmumu grupa, kura pieprasīja atsevišķu pārbaudi, pieprasīja arī AR, ja izmeklēšanā noskaidrotu, ka tā neizpilda TER prasības. Konstatēja, ka tā izpilda 9. panta 5. punkta nosacījumus, lai saņemtu AR.

(37)

Savienības ražošanas nozare apšaubīja arī lēmumu piešķirt AR abu saistīto uzņēmumu grupai, norādot, ka uzņēmumu datus, par kuriem pierādīja, ka tie nav ticami, lai novērtētu TER, nevar uzskatīt par pietiekamiem, lai piešķirtu AR. Savienības ražošanas nozares apgalvojumu noraidīja, jo konstatēja, ka noteiktie pārkāpumi attiecībā uz TER novērtējumu neietekmē tiesības uz individuālu maksājuma likmi, tāpēc AR varēja piešķirt.

(38)

Nav saņemtas piezīmes par analogās valsts izvēli. Tādēļ tiek apstiprināts, ka Kanāda ir piemērota un pamatota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 39. līdz 45. apsvērums.

(39)

Jāatgādina, ka tika uzskatīts par lietderīgāku aprēķināt salikto vērtību, lai ņemtu vērā kvalitātes atšķirības starp Kanādā ražoto un pārdoto līdzīgo ražojumu un attiecīgo ražojumu no ĶTR. Tāpēc normālā vērtība tika aprēķināta, izmantojot Kanādas ražotāja ražošanas izmaksas un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu iekšzemes tirgū.

(40)

Uzņēmumi, kuriem piešķīra AR, apstrīdēja saliktās normālās vērtības (NV) aprēķinu, un viens no tiem īpaši gribēja noskaidrot, vai tā tika aprēķināta katram ražojuma veidam. Tika apstiprināts, ka NV aprēķināja katram ražojuma veidam, pamatojoties uz datiem, ko ieguva no attiecīgā ražojuma vienīgā ražotāja analogajā valstī. Ievērojot konfidencialitāti, NV izpauda cenu diapazona veidā.

(41)

Trīs personas apgalvoja, ka izpaustā NV nedeva pienācīgu iespēju saprast faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem noteica dempinga starpību. Visi uzņēmumi pieprasīja sīkāku informāciju par NV aprēķinu, tostarp par NV dažādo korekciju apmēru, lai ņemtu vērā kvalitātes atšķirības. Tomēr, ņemot vērā pienākumu ievērot datu konfidencialitāti, uzskatīja, ka uzņēmumiem sniegta visa izpaužamā informācija.

(42)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 46. līdz 49. apsvērums attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu.

(43)

Viens uzņēmums, kuram AR bija piešķirts pagaidu posmā, pieprasīja paskaidrot, kā aprēķinātas iepakošanas izmaksas, jo tas uzskatīja, ka izpaustie dati par iepakojumu neliecina par saskanīgu korelāciju ar darījumu apjomu vai vērtību. Šis uzņēmums nebija norādījis iepakošanas izmaksas savā antidempinga anketā, tāpēc iepakošanas izmaksas aprēķināja, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva no abiem pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(44)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 50. apsvērums.

(45)

Pēc galīgo konstatējumu izpaušanas to saistīto uzņēmumu grupa, kuriem jāpiešķir AR, apgalvoja, ka, aprēķinot dažādās korekcijas, ko atņem no eksporta cenas, nav jāņem vērā komisijas maksas. Apgalvojums tika pieņemts, un attiecīgi koriģēja eksporta cenu, savukārt grupas dempinga starpību pārskatīja.

(46)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pamatojoties uz ražotāja cenām, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 51. un 52. apsvērums.

(47)

Viens attiecīgā ražojuma importētājs Savienībā atbalstīja pagaidu pasākumu noteikšanu, jo tie atjaunošot importa cenu tādā līmenī, kas nerada kaitējumu. Tomēr tas uzskatīja, ka atšķirība vairāk nekā 10 % apmērā starp dažādajiem noteiktajiem maksājumiem varētu izkropļot tirgus situāciju. Līdz ar to tas pieprasīja, lai pasākumi tiktu pārskatīti tā, lai uzņēmums, kuram bija piešķirts AR un noteikta mazāka individuālā maksājuma likme, nevarētu gūt labumu no tās. Importētājs apgalvoja, ka ir palielinājies risks, ka ražotājs eksportētājs ar mazāko individuālo maksājuma likmi apies pasākumus. Tomēr netika sniegta papildu informācija vai pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, tāpēc to noraidīja.

(48)

Tādējādi galīgā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(49)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par dempinga starpībām, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 53. līdz 57. apsvērums.

(50)

Tādējādi valsts mēroga dempinga starpību nosaka 62,9 % apmērā no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas un ar šo apstiprina pagaidu regulas 58. apsvērumu.

(51)

Tika paskaidrots, ka pagaidu regulas 59. apsvērumā iekļautais termins “Savienības ražošanas nozare” attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības produkciju, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 60. apsvērums.

(52)

Kā paskaidrots 9. apsvērumā, KN kodi ex 7019 90 91, ex 7019 90 99 un ex 7019 40 00 būtu jāsvītro no attiecīgā ražojuma apraksta. Šo kodu izslēgšana nemaina konstatējumus par Savienības patēriņu, tostarp importu, kas pamatojas uz sūdzībā iekļautajiem datiem, kurus papildina pārbaudīta informācija, kas iegūta no uzņēmumiem, kuri sadarbojās, un Eurostat datiem.

(53)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības patēriņu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 61. līdz 63. apsvērums.

(54)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par importa no attiecīgās valsts par dempinga cenām apjomu, cenu un tirgus daļu, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 64. līdz 66. apsvērumā.

(55)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par cenu samazinājumu, ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 67. un 68. apsvērumā aprakstītā cenu samazinājuma noteikšanas metodika, tostarp kvalitātes korekcija. Tomēr pēc atsevišķās pārbaudes veikšanas, kas sekoja pagaidu pasākumu noteikšanai vienai ražotāju eksportētāju grupai ĶTR, tika pārvērtēts cenu salīdzinājums ar līdzīgiem ražojuma veidiem. Pārvērtēšana apstiprināja, ka ĶTR imports tiek veikts par dempinga cenām, kas IP laikā bija par 30–35 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(56)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares stāvokli, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 69. līdz 84. apsvērums.

(57)

Tā kā nav saņemtas piezīmes attiecībā uz secinājumu par kaitējumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 85. līdz 87. apsvērums.

(58)

Tā kā nav saņemtas piezīmes attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 89. līdz 91. apsvērums.

(59)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par citu faktoru ietekmi, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 92. līdz 96. apsvērums.

(60)

Tā kā nav saņemtas piezīmes attiecībā uz secinājumu par cēloņsakarību, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 97. līdz 99. apsvērums.

(61)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. līdz 103. apsvērums.

(62)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par importētāju interesēm, tika secināts, ka galīgo pasākumu noteikšana attiecīgā ražojuma importam nebūtu pretrunā importētāju interesēm.

(63)

Jāatgādina, ka izmeklēšanas pagaidu posmā lietotāju vai patērētāju organizācijas neiesaistījās sadarbībā. Pēc pagaidu regulas publicēšanas viena lietotāju asociācija iesniedza piezīmes. Tomēr piezīmēs bija skarta tikai pasākumu noteikšanas potenciālā negatīvā ietekme uz stikla šķiedras diskiem, ja tos neizslēgtu no ražojuma jomas. Kā aprakstīts 15. apsvērumā, uzskata, ka stikla šķiedras diski būtu jāizslēdz no ražojuma jomas. Tāpēc galīgo antidempinga pasākumu noteikšanai nebūs negatīvas ietekmes uz stikla šķiedras disku lietotājiem.

(64)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par lietotāju un patērētāju interesēm, tika secināts, ka galīgo pasākumu noteikšana attiecīgā ražojuma importam nebūtu pretrunā lietotāju un patērētāju interesēm.

(65)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liktu atteikties no galīgo antidempinga maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam.

(66)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tam netika sniegti pietiekami detalizēti dati par kaitējuma apmēra aprēķinu, jo netika izpausti dati par Savienības ražošanas nozares apjomiem, vērtībām un cenām katrā ražojuma veidā. Uzņēmums argumentēja, ka šo informāciju nevar uzskatīt par konfidenciālu, jo izlasē bija iekļauti četri Savienības ražotāji. Tomēr jāatgādina, ka dažus ražojuma veidus IP pārdeva ļoti maz Savienības ražotāju. Tāpēc piesardzības apsvērumu dēļ uzskatīja par labāku neizpaust šādu darījumu cenas, apjomus un vērtības. Turklāt neuzskatīja, ka būtu nepieciešams atklāt sīku informāciju par katru ražojuma veidu, lai nodrošinātu personām pietiekamu izpratni par aprēķina metodoloģiju un aprēķina rezultātu.

(67)

Tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs apšaubīja mērķa peļņu, ko izmantoja kaitējuma apmēra aprēķinā, īpaši to, ka mērķa peļņa bija identiska Savienības ražošanas nozares vidējai svērtajai peļņai IP. Tas apšaubīja arī no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem iegūto datu izmantošanu, nosakot mērķa peļņu, pretstatā datiem par Savienības ražošanas nozari kopumā. Visbeidzot, tas apšaubīja izmantoto mērķa peļņas rādītāju salīdzinājumā ar rādītāju, ko izmantoja nesenā izmeklēšanā par cieši saistītu ražojumu nozari.

(68)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 112. apsvērumā, mērķa peļņa atspoguļo vidējo peļņu, ko Savienības ražošanas nozare guva 2006.–2007. gadā, savukārt vidējā svērtā peļņa IP tika aprēķināta, pamatojoties uz četru izlasē iekļauto uzņēmumu datiem. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 79. apsvērumā, šajā peļņā nav ņemtas vērā ārkārtas pārstrukturēšanas izmaksas, par kurām informēja daži izlasē iekļautie ražotāji. Tāpēc tā ir absolūta nejaušība, ka abi šie peļņas rādītāji ir identiski.

(69)

Attiecībā uz jautājumu, kurus datus izmantot, nosakot mērķa peļņu, būtu jāatgādina, ka peļņas līmenis ir viens no maziem kaitējuma analīzes rādītājiem, izmantojot izlasi. Līdz ar to izlasei noteiktais rādītājs uzskatāms par reprezentatīvu visai Savienības ražošanas nozarei. Izmeklēšanā, kurā izmanto izlasi, kaitējuma apmēra aprēķinā izmantotā mērķa peļņa vienmēr pamatojas uz datiem, kurus savāc no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(70)

Visbeidzot, attiecībā uz atsauci uz mērķa peļņu, ko izmanto citā antidempinga izmeklēšanā, būtu jāuzsver, ka katras izmeklēšanas konstatējumi un secinājumi pamatojas uz datiem, kurus katrā izmeklēšanā par konkrētu ražojuma aprakstu un laikposmu savāc no uzņēmumiem, kuri sadarbojas. Tāpēc nav iespējams tieši saistīt šo divu atsevišķo izmeklēšanu un divu atšķirīgo IP konstatējumus.

(71)

Attiecībā uz kaitējuma novēršanas līmeni, koriģējot rakstības kļūdu pagaidu kaitējuma apmēra aprēķinā, vienam ražotājam eksportētājam apmērs tika koriģēts, to palielinot. Tomēr tas neietekmē šā uzņēmuma antidempinga maksājuma līmeni, jo maksājums pamatojas uz dempinga starpību.

(72)

Būtu arī jāatgādina, ka, piešķirot AR citai Ķīnas ražotāju eksportētāju grupai, kā paskaidrots 32. apsvērumā, tai tika aprēķināts individuāls kaitējuma apmērs.

(73)

Pēc 71. apsvērumā minētajām pārskatīšanām tika pārskatīts arī vidējais svērtais kaitējuma apmērs tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un nebija iekļauti izlasē, un atlikušais kaitējuma apmērs ražotājiem, kuri nesadarbojās.

(74)

Uz šā pamata galīgie kaitējuma apmēri, kas izteikti procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādi:

(75)

Ievērojot iepriekš minēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgie antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Tādējādi visas maksājumu likmes būtu jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī.

(76)

Ierosinātie antidempinga maksājumi ir šādi:

(77)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus saražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētās konkrētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajiem ražojumiem, kurš nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ietverot uzņēmumus, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(78)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādām pārmaiņām tādās uzņēmuma darbībās kā ražošana, pārdošana vietējā tirgū vai eksports, kas saistītas, piemēram, ar izmaiņām tā nosaukumā vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(79)

Visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Tām tika atvēlēts arī termiņš, kurā iesniegt apsvērumus par šiem galīgajiem secinājumiem. Personu iesniegtās piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā, un atbilstīgā gadījumā secinājumi tika attiecīgi grozīti.

(80)

Abu saistīto uzņēmumu grupa, kura pieprasīja atsevišķo pārbaudi un kurai piešķīra AR, pauda nodomu piedāvāt saistības. Tomēr grupa neiesniedza saistību piedāvājumu pamatregulas 8. panta 2. punktā norādītajā termiņā, tāpēc to nevarēja ņemt vērā.

(81)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas pielikumā minētajiem izlasē neiekļautajiem, bet sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem, būtu jāiekļauj noteikums, ka pēdējiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kam citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārbaudi, jo minēto pantu nepiemēro, ja ir izmantota izlases metode.

(82)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pakāpi, uzskatāms, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi jāiekasē tādā apjomā, kādā piemērots galīgais maksājums. Tā kā stikla šķiedras diski tagad ir izslēgti no ražojuma jomas (skatīt 15. apsvērumu), būtu jāanulē pagaidu nodrošinājuma summas par stikla šķiedras disku importu. Ja galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā summas, kas provizoriski nodrošinātas un pārsniedz galīgos antidempinga maksājumus,

—

izmeklēšanas laikposmā (no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. martam) neeksportēja uz Savienību 1. panta 1. punktā minēto ražojumu,

—

nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

—

faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas ir pasākumu pamatā, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

9.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/11

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 118/2011 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Taizemes izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam.

(2)

Procedūru sāka, jo ražotājs Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu no konkrētu gredzenveida stiprinājuma mehānismu (“GSM”) kopējās produkcijas Savienībā, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, 2010. gada 6. aprīlī iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija sniegti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošo būtisko kaitējumu, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Jāatgādina, ka, kā jau norādīts pagaidu regulas 7. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana ilga no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“kaitējuma izmeklēšanas periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika paziņoti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Ieinteresētajām personām, jo īpaši diviem importētājiem un Taizemes ražotājam, pēc to pieprasījuma tika dota iespēja būt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai izdarītu galīgos konstatējumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Papildus pagaidu regulas 6. apsvērumā minētajām pārbaudēm tika veikta pārbaude uzņēmumā Rima Benelux Holding BV – tas bija vienīgais lietotājs, kurš, atbildot uz lietotāja aptaujas jautājumiem, sadarbojās izmeklēšanā.

(6)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu konkrētu Taizemes izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas saņemšanas varēja izteikt iebildumus.

(7)

Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 8. līdz 11. apsvērums.

(9)

Kā jau norādīts pagaidu regulas 14. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Taizemes ražotājs eksportētājs un tas izmeklēšanas periodā pārstāvēja visu Taizemes eksportu uz Savienību. Ražotājs eksportētājs un viens nesaistīts importētājs, kurš sadarbojās, apgalvoja, ka neatkarīgais ārējais eksperts, kurš piedalījās Komisijas pārbaudes apmeklējumos ražotāja eksportētāja uzņēmumā, savā ziņojumā ir pieļāvis dažas aprēķinu kļūdas. Viens no eksperta uzdevumiem bija novērtēt niķeļa pārklājuma veidošanas procesu un izejmateriālu apjomu, ko ražotājs eksportētājs patērē dažādos ražošanas posmos. Kā norādīts pagaidu regulas 15. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs ir sniedzis nepilnīgu un nepatiesu informāciju par savu ražošanas izmaksu un citu izejmateriālu būtiskiem elementiem. Komisija pārbaudīja ražotāja eksportētāja un importētāja apgalvojumus par aprēķinu kļūdām eksperta ziņojumā un konstatēja, ka tie nav pamatoti. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 15. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(10)

Ražotājs eksportētājs un importētājs apstrīdēja pagaidu regulas 19. līdz 20. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus. Jo īpaši tie apgalvoja, ka metodoloģija, kas lietota, lai noteiktu pagaidu normālo vērtību tiem ražojuma veidiem, kam nav noteikta konkrēta normālā vērtība, bija pārspīlēta, jo tās pamatā kļūdaini izmantota normālās vērtības vidējā aritmētiskā vērtība. Komisija sūdzību pieņēma, pielāgoja metodoloģiju un pārskatīja normālās vērtības aprēķinus šādiem ražojuma veidiem, ņemot vērā Taizemes ražotāja ražojumu sortimentu, kas precīzāk demonstrē viņa situāciju.

(11)

Turklāt ražotājs eksportētājs iebilda, ka likmes, ko piemēro pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām (PVA) un peļņas normām, attiecīgi 16 % un 8 %, ir pārāk lielas. Ražotājs eksportētājs iebilda, ka PVA likme nedrīkstētu pārsniegt 12,59 %, kas demonstrē viņa paša PVA, neieskaitot iekšzemes kravas pārvadājumu izmaksas.

(12)

Kā jau uzsvērts pagaidu regulas 15. līdz 17. apsvērumā, ražotājs eksportētājs nesadarbojās izmeklēšanā un nesniedza ziņas par savām pilnajām PVA izmaksām. Ņemot vēro šos apstākļus un to, ka netika iesniegta cita informācija par uzņēmuma pilnajām PVA izmaksām, tika nolemts arī turpmāk pamatoties uz iesniegumā sniegto informāciju. Turklāt, ņemot vērā pieejamo informāciju un ciktāl to varēja novērtēt, konstatēja, ka PVA likme 16 % apmērā ir saprātīga. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(13)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pagaidu aprēķinos lietotais 8 % peļņas līmenis ir pārāk liels un ka būtu bijis jālieto 5 % peļņas līmenis. Izvirzītie argumenti bija tādi, ka, pirmkārt, kaitējuma analīzē mērķa peļņas noteikšanai lietotais peļņas līmenis bija 5 % un, otrkārt, 5 % peļņas līmenis būtu saskaņā ar iepriekšējām izmeklēšanām attiecībā uz šo pašu ražojumu. Attiecībā uz pirmo argumentu Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares mērķa peļņas noteikšana un peļņas līmenis, ko lieto, lai noteiktu normālo vērtību, nav loģiski saistāmi un tādējādi tiem nav jābūt vienādiem. Attiecībā uz otro argumentu Komisija piekrita, ka ir daži pamatoti iemesli, lai lietotu to pašu peļņas līmeni kā iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz to pašu ražojumu, un nolēma piekrist šim apgalvojumam un attiecīgi mainīt peļņas līmeni uz to, kas lietots normālās vērtības aprēķināšanai.

(14)

Pēc galīgās paziņošanas Savienības ražošanas nozare un ražotāji eksportētāji iesniedza dažas piezīmes. Savienības ražošanas nozare nepiekrita labojumiem attiecībā uz peļņas normu, to pamatojot ar to, ka 5 % peļņas likme nebūtu pietiekama, lai izpildītu trīs attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā iesaistīto savstarpēji saistīto uzņēmumu rentabilitātes prasības, bet nenorādot citus vērā ņemamus argumentus. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(15)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nolietojuma, būvniecības un apdrošināšanas izmaksas, kas lietotas normālās vērtības aprēķināšanai vienam ražojuma veidam, nebija tādas pašas kā tās, kas lietotas attiecībā uz citiem ražojuma veidiem, un ka attiecībā uz visiem ražojuma veidiem būtu jāpiemēro vienādas izmaksas. Komisija pārbaudīja apgalvojumu un patiešām atrada kļūdu aprēķinā. Tomēr pretēji ražotāja eksportētāja apgalvojumam tika konstatēts, ka kļūda pieļauta, aprēķinot normālo vērtību citiem ražojuma veidiem. Tādēļ tika labota normālā vērtība citiem ražojuma veidiem.

(16)

Tāpat ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, nosakot normālās vērtības tiem ražojuma veidiem, kam nav noteikta konkrēta normālā vērtība, nav pilnībā ņemts vērā ražotāja eksportētāja ražojumu sortiments. Šajā sakarā ražotājs eksportētājs turpināja apgalvot, ka noteikto normālo vērtību vidējā svērtā vērtība būtu jālieto attiecībā uz citiem ražojuma veidiem, tādējādi ņemot vērā ražotāja eksportētāja faktisko ražojumu sortimentu. Kā norādīts 10. apsvērumā, Komisija piekrita pārskatīt normālās vērtības aprēķinu attiecībā uz citiem ražojuma veidiem, lai ņemtu vērā Taizemes ražotāja faktisko ražojumu sortimentu, un tika aprēķināta mazu, vidēju un lielu GSM normālā vērtība, neņemot vērā katra veida faktisko pārdošanas apjomu. Tomēr Komisija noraidīja argumentu par to, ka papildus būtu jāņem vērā svēruma koeficients, kura pamatā ir eksportētāja pārdevumi Savienībā, jo nebija pienācīga pamatojuma.

(17)

Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas lietotā metode normālās vērtības aprēķināšanai, kuras pamatā ir gredzenveida stiprinājuma mehānismu garums, bijusi neprecīza un nepilnīga, un tas ieteica jaunu vidējās vērtības aprēķināšanas metodi, kurā precīzāk tiktu ņemts vērā GSM atšķirīgais garums. Kā paskaidrots 16. apsvērumā, Komisija aprēķināja normālo vērtību tiem ražojuma veidiem, kam nav noteikta konkrēta normālā vērtība, un aprēķināja normālās vērtības maziem, vidējiem un lieliem GSM. Tika noskaidrots, ka ražotāja aprēķins bijis kļūdains un vērsts uz rezultātu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(18)

Neņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas un to, ka nav iesniegtas piezīmes, ar šo galīgi tiek apstiprināts pagaidu regulas 15. līdz 20. apsvēruma saturs attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu.

(19)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka valūta, kas dempinga aprēķinos izmantota transporta izmaksu aprēķināšanai nav pareiza. Komisija tam piekrita.

(20)

Citas piezīmes nav iesniegtas, tāpēc ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 21. līdz 24. apsvēruma saturs attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu un eksporta cenu salīdzināšanu ar attiecīgo normālo vērtību.

(21)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, aprēķinot dempinga starpību, nav ņemtas vērā divu ražojuma veidu konkrētās normālās vērtības. Apgalvojums tika pieņemts, un tika izdarīti attiecīgi labojumi.

(22)

Ņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas normālās vērtības aprēķināšanā un salīdzināšanā un pēc dažu aprēķina kļūdu izlabošanas attiecībā uz iepriekš minēto eksporta cenu, noteica galīgo dempinga summu, kuru izteica procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, un tā ir šāda:

(23)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārstāvēja visu attiecīgā ražojuma eksportu no Taizemes uz Savienību, tāpēc tiek uzskatīts, ka atlikusī dempinga starpība būtu jānosaka tās dempinga starpības līmenī, ko konstatēja šim ražotājam eksportētājam, t. i., 16,3 %.

(24)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 28. līdz 32. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(25)

Taizemes ražotājs un daži importētāji apšaubīja pagaidu regulā noteiktā patēriņa izmaiņas Savienībā. Jo īpaši tie apgalvoja, ka patēriņa samazinājums ir lielāks nekā provizoriski noteiktais (par apm. 30 %). Tie arī lūdza izskaidrot metodoloģiju, ko Komisija lietoja, lai noteiktu patēriņu, jo GSM ir iekļauts muitas tarifa grupā, kurā iekļauti arī citi ražojumi.

(26)

Tāpat būtu jāpiemin, ka, lai arī ieinteresētās personas apstrīdēja konstatējumus attiecībā uz patēriņu, netika iesniegti pierādījumi vai fakti, kas pamatotu viņu argumentus. Tāpat viņi nenorādīja uz metodoloģijas kļūdām.

(27)

Attiecībā uz metodoloģiju būtu jāatgādina, ka, kā norādīts pagaidu regulas 33. apsvērumā, patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko aptaujas lapās norādījušas personas, kas sadarbojās (divi Savienības ražotāji un Taizemes eksportētājs par laikposmu no 2008. gada līdz IP), un Eurostat datiem par pārējo importu. Ņemot vērā to, ka uz citas izcelsmes GSM attiecas antidempinga pasākumi, importu (no visiem avotiem) reģistrē muitas tarifa datubāzē (Taric) atbilstoši apakšgrupu kodiem, kas ir ļoti specifiski attiecībā uz ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana. Šīs apakšgrupas tika lietotas, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā tikai attiecīgā ražojuma imports, kaut arī šajā izmeklēšanā ražojuma definīcijā izdarītas nenozīmīgas izmaiņas.

(28)

Turklāt, tā kā Eurostat dati ir izteikti kilogramos, savukārt patēriņš ir aprēķināts gabalos, viens importētājs pieprasīja izskaidrot metodoloģiju, kā kilogramus izteikt gabalos. Tāpēc būtu jāprecizē, ka ir lietots 50 g/gab. pārrēķina koeficients, kas atbilst iepriekšējām izmeklēšanām un, salīdzinot ar Taizemes ražotāja eksportētāja sniegto informāciju, tika atzīts par samērīgu. Tāpat būtu jāpiebilst, ka, ja Komisija būtu lietojusi precīzu gabala vidējo svaru, kas iegūts, pamatojoties uz Taizemes ražotāja eksportētāja sniegto informāciju, imports no Taizemes visā kaitējuma izmeklēšanas periodā būtu straujāk pieaudzis gan absolūtā apjoma (par 25 % salīdzinājumā ar pagaidu regulā noteiktajiem 19 %), gan tirgus daļu izteiksmē (no 11,8 % uz 15,5 % salīdzinājumā ar 12,0 % uz 15,0 %, kā noteikts pagaidu regulā).

(29)

Viens importētājs arī apgalvoja, ka imports no Taizemes kaitējuma izmeklēšanas periodā ir faktiski samazinājies par 40 %, bet šo datu pamatā bija importa vērtība, uz kuru attiecas muitas tarifa kods kopumā, nevis importa apjoms. Šis apgalvojums bija jānoraida.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 33. līdz 40. apsvērumā izklāstītie konstatējumi par patēriņu Savienībā (no 2008. gada līdz IP samazinājies vairāk nekā par 15 %) un importu no Taizemes.

(31)

Viens importētājs atbildēja, ka kaitējuma analīze nav objektīva, jo Savienības ražošanas vājais finansiālais stāvoklis būtu jāskata kopā ar viena tās saistītā uzņēmuma situāciju, kurš, iespējams, gūst peļņu GSM nozarē. Šajā sakarā ir norādīts, ka kaitējuma analīzei būtu jāraksturo tikai Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotu attiecīgā ražojuma noiets Savienības tirgū. Tā kā attiecīgais saistītais uzņēmums, kā norādīts pagaidu regulas 69. apsvērumā, nav Savienības ražotājs un tas pārsvarā tirgo ražojumus, kuru izcelsme nav Savienība, tas nebūtu jāņem vērā, veicot kaitējuma analīzi.

(32)

Neskarot iepriekš minēto, ir jāuzsver, ka importētājs nav iesniedzis informāciju, kas liecina, ka iepriekš minētā saistītā uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir labs. Gluži pretēji, izmeklēšanas laikā iegūtie dati liecina, ka arī šā uzņēmuma GSM pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā ir ievērojami samazinājies.

(33)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka nav izteiktas citas piezīmes par kaitējuma analīzi, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 41. līdz 57. apsvērums, un tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(34)

Kaut arī dažas ieinteresētās personas apstrīdēja pagaidu konstatējumus par citu faktoru ietekmi (skatīt turpmāk), neviena no tām neapstrīdēja pagaidu secinājumus par to, ka imports no Taizemes par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 58. līdz 64. apsvērums.

(35)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja pagaidu konstatējumus par citu faktoru ietekmi un apgalvoja, ka galvenie kaitējuma rašanās iemesli ir pieprasījuma samazināšanās, Savienības ražotāju savstarpējā konkurence, imports no Indijas un pašu izraisīts kaitējums.

(36)

Attiecībā uz pieprasījuma samazināšanos tiek izdarīta atsauce uz šīs regulas 25. līdz 30. apsvērumu, kas apstiprina pagaidu regulā noteikto patēriņa tendenci. Tāpēc būtu jānoraida apgalvojumi par to, ka nav pietiekami novērtēta pieprasījuma samazināšanās radītā ietekme. Tomēr būtu jāatgādina, ka pagaidu regulas 67. apsvērumā ir secināts, ka patēriņa samazinājums patiešām varētu būt veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, kaut arī to ievērojami pastiprināja imports par dempinga cenām. Tomēr patēriņa samazinājuma radītais efekts nebija tik liels, lai varētu uzskatīt, ka tas izjaucis cēloņsakarību, kas konstatēta starp importu par dempinga cenām un nodarīto kaitējumu.

(37)

Tāpat Taizemes eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisījusi arī Savienības ražotāju savstarpējā konkurence. Tas galvenokārt pamatojams ar to, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās notika vienlaicīgi ar Savienības ražotāju tirgus daļas palielināšanos.

(38)

Šajā sakarā, pat ja Taizemes eksportētāja sniegtie aprēķini nav pilnīgi precīzi, kopumā otrā ražotāja tirgus daļa izmeklēšanas periodā palielinājās. Tomēr būtu jāatgādina, ka, kā norādīts pagaidu regulas 30. apsvērumā, šis ražotājs importē ievērojamu daudzumu GSM no Taizemes. Interesanti, ka tajā pašā gadā, kad šim ražotājam izdevās palielināt Savienībā ražoto ražojumu pārdošanas apjomu un savu tirgus daļu, ievērojami palielinājās arī tā pārdoto Taizemes izcelsmes GSM apjoms. Patiesībā tas, attiecīgajā gadā iegādājoties lielāko daļu Taizemes eksporta, pat kļuva par ievērojamu Taizemes izcelsmes GSM importētāju. Tāpēc, pat ja otrais Savienības ražotājs patiešām pārņēma kādu Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, nevar nesecināt, ka attiecīgajam uzņēmumam tas izdevās, jo tas guva labumu no Taizemes GSM importa par dempinga cenu. Jāatgādina, ka attiecīgais ražotājs tika izslēgts no Savienības ražošanas nozares definīcijas, pamatojoties uz tā ievērojamām importa darbībām salīdzinājumā ar paša ražošanas apjomu.

(39)

Turklāt ieinteresētās personas atkārtoja jau pagaidu regulas 69. apsvēruma apgalvojumu par to, ka arī eksports no Indijas ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tas tika pamatots ar to, ka Indija kontrolē aptuveni 50 % lielu Savienības tirgus daļu, t. i., trīs reizes lielāku tirgus daļu nekā Taizeme, un ka attiecīgās vidējās cenas laikposmā no 2009. gada līdz IP samazinājās par 3 %, tādējādi samazinot Savienības cenas par 24 %. Tāpat tika uzsvērts, ka nozīmīgu Indijas izcelsmes importa daļu iegādājās ar Savienības ražošanas nozari saistīts uzņēmums.

(40)

Tomēr šajā sakarā netika iesniegti jauni argumenti, un šie apgalvojumi jau ir minēti pagaidu regulā. Pat ja Indijas izcelsmes importa kopapjoms patiešām bija lielāks nekā Taizemei, pagaidu regulā norādīts, ka importa dinamika bija atšķirīga: imports no Taizemes kaitējuma izmeklēšanas periodā kopumā palielinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, savukārt Indijas izcelsmes imports samazinājās (gandrīz par 10 %), un arī Indijas tirgus daļa nedaudz samazinājās. Turklāt arī Indijas vidējā cena bija lielāka par Taizemes izcelsmes importa cenu. Turklāt, pat ja ar Savienības ražošanas nozari saistītais uzņēmums importē GSM no Indijas, izmeklēšanā konstatēja, ka šā importa apjoms, kā norādīts 32. apsvērumā, gadu laikā ir ievērojami samazinājies.

(41)

Visbeidzot, dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs savus klientus zaudēja tāpēc, ka tas, izmantojot savu mātes uzņēmumu Ring International Holding (RIH), sāka darboties pārkārtotajā tirgū, un ka būtu rūpīgi jāizskata GSM pārdevumi saistītajiem uzņēmumiem, jo tie nav veikti par tirgus cenām. Tomēr šos apgalvojumus noraidīja, jo tiem nebija pamatojuma un izmeklēšanā tika noskaidrots, ka pārdevumi saistītajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar pārdošanas kopapjomu ir nenozīmīgi.

(42)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 65. līdz 76. apsvērumā. Pat ja bez importa arī citi faktori ir ietekmējuši Savienības ražošanas nozares situāciju, pamatojoties uz analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošas ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, tika secināts, ka imports no Taizemes par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(43)

Divi no pieciem importētājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas iesniedza rakstveida piezīmes. Viens no šiem importētājiem un vēl viens importētājs lūdza, lai tos uzklausa. Turklāt Komisija nolēma veikt pārbaudes apmeklējumu vienīgā lietotāja telpās, kurš piedalījās izmeklēšanā.

(44)

Attiecībā uz pagaidu regulas 79. līdz 90. apsvērumu par tirgus aprakstu un iedaļu par Savienības ražošanas nozares interesēm netika izteiktas piezīmes.

(45)

Pirmkārt, jāatgādina, ka pagaidu regulā ir secināts, ka pasākumu noteikšana varētu ievērojami negatīvi ietekmēt tikai viena ražotāja situāciju, kurš arī Savienībā ražo GSM. Šis importētājs nereaģēja uz pagaidu pasākumu noteikšanu.

(46)

Cits importētājs, kurš arī lūdza, lai to uzklausa uzklausīšanas amatpersona, galvenokārt apšaubīja dempinga starpības aprēķinu, kaitējuma analīzi un Savienības patēriņa aprēķinu. Tomēr tas nesniedza jaunas piezīmes par Savienības interešu analīzi.

(47)

Trešais importētājs, kas pārstāvēja 20 % no kopējā importa no Taizemes, lūdza, lai to uzklausa, un uzklausīšanā tas paskaidroja, ka pretēji izmeklēšanas laikā iesniegtajai informācijai tas ar GSM saistīto darbību nevis pārtrauca, kā norādīts pagaidu regulas 92. apsvērumā, bet gan pārkārtoja to uz citu filiāli. Uzklausīšanā šis importētājs paskaidroja, ka tas ar GSM saistīto uzņēmējdarbību veic papildus pamatdarbībai, kas saistīta ar citiem ražojumiem, un neizslēdz GSM importēšanu no Taizemes, pat ja tiktu noteikti pasākumi. Tomēr tas, pamatojoties uz sava plašā izplatītāju tīkla pieskaitāmajām izmaksām, būs atkarīgs no antidempinga maksājuma apmēra un iespējas palielināt cenas, ko pircēji būs ar mieru maksāt. Šis importētājs, pārtraucot ar GSM saistīto darbību, neizjustu ievērojamas negatīvas sekas, jo ar GSM saistītās darbības salīdzinājumā ar tā vispārējo darbību ir maznozīmīgas.

(48)

Kā norādīts 5. apsvērumā, vienīgā lietotāja, kurš sadarbojās, anketā sniegtās atbildes tika pārbaudītas, apmeklējot tā telpas pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Šis lietotājs iepērk no dažādiem avotiem, tostarp no Savienības, Indijas un Taizemes. Tas arī importēja no Ķīnas, bet pēc antidempinga maksājumu noteikšanas nomainīja piegādes avotu.

(49)

Taizemes izcelsmes imports ir apmēram 10 % no kopējiem iegādātajiem GSM, un pēc pagaidu pasākumu noteikšanas uzņēmums nolēma neimportēt ražojumus no Taizemes. Pat ja līdz šim nešķita, ka pasākumu ieviešana būtiski ietekmē šā uzņēmuma ekonomisko situāciju, tas tomēr pauda nožēlu par ierobežojumiem attiecībā uz tā piegādes avotiem un jo īpaši par faktu, ka tagad tas nevar vienmēr paļauties uz GSM īstermiņa piegādi.

(50)

Ieinteresētās personas atkārtoti izteica jau pagaidu regulā minēto apgalvojumu par to, ka pasākumu noteikšana mazinās to piegādātāju skaitu, kas piegādā Savienības tirgum. Tāpēc ir vērts atgādināt, ka izmeklēšana patiešām liecināja, ka Eiropas tirgus dalībnieku skaits ir neliels: viens ražotājs Indijā, viens Taizemē, divi ražotāji Savienībā un daži Ķīnā. Antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, nevis kavēt importu. Kaut gan pasākumi neitralizē šāda importa kropļojošo dabu, to ietekmē patiešām varētu samazināties importa apjoms. Tomēr tas nav pietiekams iemesls, lai apšaubītu pasākumu noteikšanu attiecībā uz importu par dempinga cenām. Var apgalvot, ka Savienības tirgū būtu jānodrošina taisnīga konkurence, lai ilgtermiņā nodrošinātu visu piegādes avotu turpmāku pastāvēšanu.

(51)

Gaidāms, ka, nosakot šāda apmēra galīgo maksājumu, kas ir mazāks par pagaidu maksājumu, Taizemes izcelsmes imports joprojām varētu ienākt Savienības tirgū, lai gan izmeklēšana liecināja, ka ir arī citi piegādes avoti, kaut arī to ir tikai nedaudz.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka netika iesniegtas citas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 77. līdz 110. apsvērums un tiek secināts, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai nenoteiktu galīgos pasākumus attiecībā uz Taizemes izcelsmes GSM importu.

(53)

Piezīmes par kaitējuma novēršanas pakāpi nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 111. līdz 114. apsvērums.

(54)

Attiecībā uz maksājuma apmēru, kas vajadzīgs, lai novērstu kaitējumu radījušā dempinga ietekmi, tika izteikta piezīme, ka antidempinga maksājums būtu jāsamazina līdz 6 %, jo imports no Indijas, iespējams, nav par dempinga cenām un ir par 6 % lielāks nekā imports no Taizemes. Šajā sakarā tika norādīts, ka antidempinga maksājumu mērķis nav pielīdzināt cenas citu piegādātāju cenām, bet gan novērst kaitējumu radošā dempinga kropļojošo ietekmi.

(55)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu un mazākā maksājuma noteikumu būtu jānosaka galīgais antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī. Šajā gadījumā maksājuma likme attiecīgi būtu jānosaka konstatētā dempinga līmenī. To aprēķināja 16,3 % apmērā, un tas pēc sākuma posma ir ievērojami samazinājies.

(56)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likme attiecībā uz eksportētājju, kas sadarbojās, ir 16,3 %.

(57)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot šajā regulā noteiktā galīgā maksājuma apmēru. Galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, tāpēc būtu jāatmaksā nodrošinājuma summas, kas pārsniedz galīgo maksājumu,

9.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/18

(1)

Padomes 2008. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 704/2008 par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko laikposmam no 2008. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (2), ir samazinājusi zvejas iespējas 9. kategorijai (pelaģiskās zvejas saldētājtraleri) līdz atskaites tilpībai 250 000 tonnu apmērā.

(2)

Ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz minētās regulas 2. panta 3. punktu, laikā no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. jūlijam papildus ir iedalīta kvota 50 000 tonnu apmērā, kopējā atskaites tilpība sasniedz 300 000 tonnas.

(3)

Atbilstoši Komisijai saņemtajai informācijai ar nozveju, kas paziņota šajā zvejas kategorijā un ko guvuši kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu vai ir tajā reģistrēti, ir pilnībā apgūta kvota minētajam atsauces periodam.

(4)

Tāpēc jāaizliedz ar šo zvejas kategoriju saistītas zvejas darbības,

9.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/19

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Itālijas iesniegtais pieteikums apstiprināt specifikācijas grozījumus attiecībā uz nosaukumu Parmigiano Reggiano ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Beļģija, Dānija un Siera importētāju apvienība, kuras juridiskā adrese ir Bāzelē (Šveicē), ir paziņojušas, ka iebilst pret reģistrēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 1. punktu. Beļģijas un Dānijas iebildumi tika atzīti par pieņemamiem, pamatojoties uz minētās regulas 7. panta 3. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktu. Siera importētāju apvienības iebildumu paziņojums tika atzīts par nepieņemamu, jo tas tika saņemts pēc noteiktā termiņa beigām.

(3)

Ar 2009. gada 30. oktobra vēstuli Komisija aicināja ieinteresētās personas uzsākt apspriedes par šo tematu.

(4)

Dānijas iebildumu paziņojums attiecās uz pamatojuma trūkumu obligātajai prasībai, lai turpmāk sieru ar nosaukumu Parmigiano Reggiano grieztu, rīvētu un iepakotu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Pēc paskaidrojumiem, ko minētajās apspriedēs Dānijai sniedza Itālija, Dānija savus iebildumus atsauca.

(5)

Arī Beļģijas iebildumu paziņojums attiecās uz pamatojuma trūkumu obligātajai prasībai, lai turpmāk sieru ar nosaukumu Parmigiano Reggiano grieztu, rīvētu un iepakotu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(6)

Ievērojot to, ka sešu mēnešu termiņa laikā nekāda vienošanās starp Beļģiju un Itāliju nav panākta, Komisijai ir jāpieņem lēmums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 5. punkta trešajā daļā un 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

(7)

Vienotā dokumenta 3.6. punktā Itālija uzsver, ka “šādas prasības pamatā ir tas, ka siers, rīvēts vai sagriezts porcijās, zaudē siera Parmigiano Reggiano atšķirības zīmes, kas bija uz šā siera veselā rituļa iesaiņojuma, un līdz ar to arī tas, ka jāgarantē fasētā produkta izcelsme. Prasību turklāt pamato arī tas, ka jānodrošina, lai siera fasēšana porcijās tiktu veikta iespējami drīzā laikā pēc siera rituļa sadalīšanas tā, lai nepieļautu atūdeņošanos, oksidāciju un rezultātā – Parmigiano Reggiano sākotnējo raksturīgo organoleptisko īpašību zaudēšanu. Siera rituli sagriežot, siers zaudē aizsargātību, kuru tam nodrošināja miza, kas, būdama stipri izžuvusi, ļoti labi pasargā sieru no apkārtējās vides iedarbības”.

(8)

Komisija uzskata, ka šāds pamatojums, lai garantētu attiecīgā produkta izcelsmi, nodrošinātu pareizu tā kontroli un saglabātu tā fizikālo un organoleptisko kvalitāti, nav saistīts ne ar kādu acīmredzamu novērtējuma kļūdu, ko būtu pieļāvušas Itālijas kompetentās iestādes.

(9)

Turklāt Beļģija saskaņā ar tās iebildumu paziņojumu atsaucās uz Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar minēto pantu pieņemami ir tādi iebildumu paziņojumi, “(..) [kas] norāda, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu (..) tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 6. panta 2. punktā paredzētās publicēšanas dienas”.

(10)

Beļģija nav sniegusi konkrētas ziņas par potenciālo kaitējumu, kas Beļģijas uzņēmumiem varētu tikt nodarīts pēc specifikācijas grozījumu stāšanās spēkā.

(11)

Tomēr ir vispārzināms, ka ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala patiešām ir uzņēmējsabiedrības, kas iesaistītas siera ar nosaukumu Parmigiano Reggiano sadalīšanā un/vai iepakošanā. Ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. panta 3. punktu šajā sakarā ir atļauts, ka tiek paredzēts pārejas periods līdz pieciem gadiem vienīgi tad, ja iebildumu paziņojums ir atzīts par pieņemamu tādēļ, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms minētās regulas 6. panta 2. punktā paredzētās publicēšanas dienas. Ņemot vērā jo īpaši pašreiz pildītās līgumsaistības un vajadzību pakāpeniski pielāgot tirgu pēc specifikācijas grozījumiem attiecībā uz nosaukumu Parmigiano Reggiano, ir lietderīgi paredzēt šajā gadījumā vienu gadu ilgu pārejas periodu to uzņēmēju labā, kuri savu ekonomisko darbību neveic ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kas noteikts produkta ar nosaukumu Parmigiano Reggiano specifikācijā, ja vien tie siera Parmigiano Reggiano sadalīšanas un iepakošanas darbības ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala likumīgi veikuši vismaz piecus gadus pirms 2009. gada 16. aprīļa. Šā pārejas perioda ilgums ir vienāds ar to, kuru Itālija piešķīra uzņēmējiem, kas nodarbojas ar siera sadalīšanu un iepakošanu tās teritorijā, bet ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala.

(12)

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, ir jāapstiprina grozījumi un jānosaka vienu gadu ilgs pārejas periods.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/21

9.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/23

(1)

Uzņēmums National Starch Food Innovation2005. gada 23. augustā Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm iesniedza pieprasījumu par fosfatētas dicietes fosfāta (fosfatētas kukurūzas ciete) kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū.

(2)

Apvienotās Karalistes kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde 2009. gada 27. aprīlī izdeva sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Ziņojumā secināts, ka fosfatētas dicietes fosfātu ir pieļaujams lietot kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu.

(3)

Komisija 2009. gada 4. maijā nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu visām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punktā noteiktajā 60 dienu laika periodā saskaņā ar minēto noteikumu tika izteikti pamatoti iebildumi pret šā produkta tirdzniecību.

(5)

Tāpēc 2010. gada 10. februārī notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

(6)

EFSA2010. gada 10. septembra zinātniskajā atzinumā par fosfatētas dicietes fosfāta kā jaunās pārtikas produktu sastāvdaļas nekaitīgumu (2) secināts, ka fosfatētas dicietes fosfāta lietošana norādītajos apstākļos un ierosinātajās devās ir droša.

(7)

Pamatojoties uz zinātnisko novērtējumu, konstatēts, ka fosfatētas dicietes fosfāts atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/26

1)

31. lappusē 2. piezīmes C punkta trešajā daļā:

2)

191. lappusē KN koda 2620 99 20 aprakstā:

3)

208. lappusē KN koda 2827 39 85 apraksta otrajā rindā:

4)

559. lappusē KN koda 8512 30 10 aprakstā: