(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam

(4)

Ir lietderīgi paredzēt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šās regulas noteikumiem, šās izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Francijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Bœuf de Vendée” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Francijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Porc d'Auvergne” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Grieķijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu „Ξύγαλο Σητείας (Xygalo Siteias)/Ξίγαλο Σητείας (Xigalo Siteias)” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstīm no akcīzes nodokļa ir jāatbrīvo spirts, kas ir pilnīgi denaturēts saskaņā ar kādas dalībvalsts prasībām, ja šīs prasības ir pienācīgi paziņotas un pieņemtas saskaņā ar minētā panta 3. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 3199/93 (2) noteikts, ka denaturanti, ko katrā dalībvalstī izmanto, lai pilnīgi denaturētu spirtu saskaņā ar Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir jāapraksta minētās regulas pielikumā.

(3)

Čehija 2010. gada 13. maijā paziņoja par dažām izmaiņām denaturēšanas procesos, kas apstiprināti ar Regulu (EK) Nr. 3199/93.

(4)

Komisija 2010. gada 18. jūnijā nosūtīja Čehijas paziņojumu pārējām dalībvalstīm.

(5)

Ir saņemti iebildumi pret Čehijas paziņotajām prasībām. Tāpēc ir pienācīgi izpildīta Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 4. punktā minētā procedūra. Pēc diskusijām Akcīzes nodokļa komitejā Čehija pārskatīja savu sākotnējo priekšlikumu tā, lai ierosinātās prasības nekļūtu par iemeslu nodokļu nemaksāšanai, apiešanai vai ļaunprātīgai izmantošanai.

(6)

Polija 2010. gada 26. maijā saskaņā ar Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 5. punktu paziņoja Komisijai, ka ir atklājusi ļaunprātīgu izmantošanu, kas saistīta ar pilnīgi denaturētu spirtu, kurš atbrīvots no akcīzes nodokļa atbilstīgi Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 1. punkta a) apakšpunktam un denaturēts saskaņā ar Latvijas metodi, kas apstiprināta ar Regulu (EK) Nr. 3199/93, un kurā uz 100 litriem spirta ir vismaz 3 litri izopropilspirta un 2 grami denatonija benzoāta.

(7)

Komisija 2010. gada 25. jūnijā nosūtīja Polijas paziņojumu pārējām dalībvalstīm.

(8)

Saņemtās atbildes uz paziņojumu un diskusijas Akcīzes nodokļa komitejā liecināja, ka vairums dalībvalstu piekrīt Polijas nostājai. Atsaucoties uz Polijas izteiktajām bažām, Latvija paziņoja Komisijai, ka piekrīt grozīt savu denaturēšanas metodi, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 3199/93.

(9)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 3199/93.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Akcīzes nodokļa komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas 2011. gada 17. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2011, ar ko nosaka pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus augļu un dārzeņu nozarē (2), tika ieviesti pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumi augļu un dārzeņu nozarē pēc Escherichia coli (E. coli) uzliesmojuma Vācijā, kas izraisīja ievērojamus traucējumus Savienības augļu un dārzeņu tirgū.

(2)

Atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 585/2011 7. panta 2. punktam dalībvalstīm bija līdz 2011. gada 18. jūlijam jādara zināmi Komisijai savi Savienības kopējā atbalsta pieprasījumi. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis ir iesniegušas saskaņā ar minēto pantu, ir jāsecina, ka krīzes ietekme ir bijusi lielāka, nekā paredzēts.

(3)

Ņemot vērā ievērojamos traucējumus augļu un dārzeņu tirgū un augļu un dārzeņu nozarei nodarīto kaitējumu, pienākas palielināt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 585/2011 2. pantā paredzēto atbalsta maksimālo summu. Steidzamības dēļ šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2011 tika ieviesti pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumi augļu un dārzeņu nozarē pēc Escherichia coli (E. coli) baktērijas izraisītās slimības uzliesmojuma Vācijā, kas radīja ievērojamus traucējumus Savienības augļu un dārzeņu tirgū.

(2)

Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniedza saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 585/2011 7. panta 2. punktu, izrādās, ka pieprasījumi pēc Savienības atbalsta nav pārsnieguši minētās regulas 2. pantā noteikto atbalsta maksimālo summu. Tāpēc šiem pieprasījumiem jānosaka 100 % liels piešķīruma koeficients.

(3)

Pārredzamības labad Komisijas noteiktais piešķīruma koeficients drīzākajā laikā jāpaziņo gan ražotāju organizācijām, gan ar tām nesaistītajiem ražotājiem, kas ir iesnieguši pieprasījumu Savienības atbalsta saņemšanai. Tādēļ un lai nodrošinātu šā pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē,

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 760/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā norādītā daudzuma, tas jānosaka tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un jāpamato ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgi veģetācijas periodi un kultūraugi, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(2)

Komisija 2007. gada 21. decembrī pieņēma Lēmumu 2008/64/EK, ar ko Beļģijai attiecībā uz Flandrijas reģionu piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (2), un kas Beļģijas Karalistei Flandrijas reģionā atļauj konkrētos apstākļos izmantot līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē zālaugus un kukurūzu ar zāles pasēju, un līdz 200 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē ziemas kviešus, pēc kuriem sēj starpkultūru, un bietes.

(3)

Atkāpe, kuru piešķīra ar Lēmumu 2008/64/EK, attiecās uz aptuveni 3 300 lauksaimniekiem un 83 500 ha zemes un bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

(4)

Beļģija 2011. gada 15. martā iesniedza Komisijai lūgumu atjaunot atkāpi attiecībā uz Flandrijas reģionu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(5)

Pieprasītā atkāpe ir saistīta ar Beļģijas nodomu atļaut izmantot konkrētās Flandrijas saimniecībās līdz 250 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē zālaugus, kukurūzu ar zāles pasēju, zālāju vai rudzu platības, kurās pēc pļaujas kā pēcaugus sēj kukurūzu, un līdz 200 kg slāpekļa no kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē ziemas kviešus vai tritikāli, pēc kuras sēj starpkultūru, un bietes.

(6)

Flandrija noteica skaidrus ūdens kvalitātes mērķus, kas jāsasniedz divos nākamajos rīcības programmas periodos. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem līdz 2014. gadam kvalitātes standarts 50 mg nitrātu litrā tiks sasniegts 84 % lauksaimniecisko darbību monitoringa tīkla monitoringa vietās, bet līdz 2018. gadam – 95 % šo vietu. Attiecībā uz augšējiem gruntsūdeņiem, kas atjaunojas lēnāk, līdz 2014. gadam vidējā nitrātu koncentrācija tiks samazināta par 10 %, bet līdz 2018. gadam – par 20 % salīdzinājumā ar vidējo līmeni 2010. gadā, proti, 40 mg nitrātu litrā. Īpaša uzmanība ir pievērsta hidroloģiski viendabīgām zonām, kurās nitrātu koncentrācija augšējos gruntsūdeņos vidēji ir lielāka par 50 mg nitrātu litrā un kurās vidējā koncentrācija būs jāsamazina par 5 mg nitrātu vienā rīcības programmas periodā.

(7)

Lai sasniegtu šo mērķi, Flandrija ir izveidojusi stingrāku rīcības programmu 2011.–2014. gada periodam. Līdz 2014. gadam tiks veikta politikas pārskatīšana, balstoties uz to, kādi stingrāki pasākumi, iespējams, turpmāk tiks īstenoti rīcības programmā 2015.–2018. gada periodam, lai garantētu, ka tiek sasniegti noteiktie ūdens kvalitātes mērķi.

(8)

Tiesību akts, ar kuru Flandrijas reģionā īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ir 2006. gada 22. decembra Dekrēts par ūdens aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk – “Dekrēts par mēslojumu”), kas tika grozīts (3)2011. gada 6. maijā saskaņā ar rīcības programmu 2011.–2014. gada periodam, un to piemēro saistībā ar šo lēmumu.

(9)

Dekrētu par mēslojumu piemēro visā Flandrijas reģiona teritorijā.

(10)

Dekrēts par mēslojumu ietver slāpekļa un fosfora izmantošanas ierobežojumus.

(11)

Kopā ar paziņojumu iesniegtie dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – attiecīgi 250 kg un 200 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu veģetācijas periodu un kultūraugiem, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(12)

Pārbaudījusi iesniegumu, Komisija uzskata, ka pieprasītais daudzums – attiecīgi 250 kg un 200 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā – neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi, kurus piemēro papildus stingrākiem pasākumiem, kas veikti rīcības programmā 2011.–2014. gada periodam.

(13)

Lai nepieļautu, ka, piemērojot pieprasīto atkāpi, notiktu intensīvāka lopkopība, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka Flandrijas reģionā vienā saimniecībā drīkst turēt ierobežotu skaitu lauksaimniecības dzīvnieku (barības elementu emisijas tiesības) saskaņā ar Dekrēta par mēslojumu noteikumiem.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

a)

“saimniecības” ir lauku saimniecības, kurās audzē vai neaudzē lauksaimniecības dzīvniekus;

b)

“zemes gabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas paņēmienu ziņā ir viendabīga;

c)

“zālāji” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem);

d)

“kultūraugi ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu” ir zālaugi, kukurūza ar zāles pasēju pirms vai pēc ražas novākšanas, kuru nopļauj, novāc no lauka un izmanto kā starpkultūru, zālāju vai rudzu platības, kurās pēc pļaujas kā pēcaugus sēj kukurūzu, ziemas kvieši vai tritikāle, pēc kuras sēj starpkultūru, cukurbietes vai lopbarības bietes;

e)

“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamus teļus), aitas, kazas un zirgi;

f)

“kūtsmēslu apstrāde” ir cūku mēslu sadalīšana divās frakcijās (cietā un šķidrā frakcijā), ko veic, lai uzlabotu iestrādāšanu augsnē un slāpekļa un fosfora absorbciju;

g)

“apstrādāti kūtsmēsli” ir šķidrā frakcija, ko iegūst pēc kūtsmēslu apstrādes;

h)

“šķidrmēsli ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu” ir apstrādāti kūtsmēsli ar maksimālo slāpekļa saturu 1 kg vienā tonnā šķidrmēslu un maksimālo fosfāta saturu 1 kg vienā tonnā šķidrmēslu;

i)

“augsnes profils” ir augsnes slānis zem zemes virskārtas līdz 0,90 m dziļumā, ja vien vidējais augstākais gruntsūdens līmenis nav mazāks, tādā gadījumā šis slānis ir vidējā augstākā gruntsūdens līmeņa dziļumā.

a)

pavasarī uzar zālājus visu tipu augsnēs, izņemot mālaugsnēs;

b)

zālājus mālaugsnē uzar līdz 15. septembrim;

c)

zālāji atkāpi saņēmušo zemes gabalos neietver sētus pākšaugus vai citus augus, kas saista slāpekli no atmosfēras;

d)

kultūraugus, kam nepieciešams daudz slāpekļa, sēj divu nedēļu laikā pēc zālaugu platību uzaršanas un mēslošanas līdzekļus pastāvīgo zālaugu platības uzaršanas gadā neizmanto;

e)

starpkultūras sēj divu nedēļu laikā pēc ziemas kviešu vai tritikāles ražas novākšanas un ne vēlāk kā 10. septembrī;

f)

starpkultūras neizar pirms 15. februāra, lai nodrošinātu pastāvīgu augu segu aramzemēs, lai atgūtu nitrātu rudens zudumus augsnes apakškārtā un ierobežotu zudumus ziemā.

a)

kartes, kurās redzama saimniecību procentuālā daļa, lauksaimniecības dzīvnieku procentuālā daļa, lauksaimniecības zemes procentuālā daļa un vietējais zemes izmantojums, kā arī dati par augseku un lauksaimniecības metodēm atkāpi saņēmušajās saimniecībās, kā minēts 10. panta 1. punktā;

b)

ūdens monitoringa rezultāti, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, kā arī atkāpes piemērošanas ietekme uz ūdens kvalitāti, kā minēts 10. panta 2. punktā;

c)

novērtējums par nitrātu atliekām atkāpi saņēmušo zemes gabalu augsnes profilā rudenī un salīdzinājums ar nitrātu atlieku datiem un tendencēm zemes gabalos ar līdzīgu augseku, kam nepiemēro atkāpi. Zemes gabalos, kam nepiemēro atkāpi, jāietver zemes gabali, kam nepiemēro atkāpi, saimniecībās, kas izmanto atkāpi, un zemes gabali citās saimniecībās;

d)

novērtējums par atkāpes nosacījumu īstenošanu, balstoties uz saimniecību un zemes gabalu pārbaudēm, kā arī kūtsmēslu transportēšanas kontroli un informāciju par saimniecībām, kas nav ievērojušas nosacījumus, pamatojoties uz administratīvo pārbaužu un lauka apskates rezultātiem;

e)

informācija par kūtsmēslu apstrādi, ieskaitot turpmāku apstrādi un cieto frakciju izmantojumu, un tajā sniegta sīkāka informācija par apstrādes sistēmu īpašībām, to efektivitāti un apstrādāto kūtsmēslu sastāvu;

f)

informācija par to saimniecību skaitu, kas izmanto atkāpi, un atkāpi saņēmušajiem zemes gabaliem, kuros izmantoti apstrādāti kūtsmēsli un šķidrmēsli ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu, kā arī to apjoms;

g)

metodika, lai novērtētu apstrādāto kūtsmēslu sastāvu, sastāva izmaiņas un apstrādes efektivitāti katrai saimniecībai, kas izmanto individuālo atkāpi, kas minēta 5. panta 3. punktā;

h)

kūtsmēslu apstrādes iekārtu reģistrs, kā minēts 5. panta 4. punktā;

i)

kopsavilkums un novērtējums par datiem, kas iegūti no monitoringa vietām, kas minētas 10. panta 4. punktā.