ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.187.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 187

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 16. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 683/2011 (2011. gada 17. jūnijs) par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 57/2011 attiecībā uz konkrētu zivju krājumu zvejas iespējām

1

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 684/2011 (2011. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

20

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 685/2011 (2011. gada 15. jūlijs), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

22

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 686/2011 (2011. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka no 2011. gada 16. jūlijā piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

24

 

 

LĒMUMI

 

 

2011/417/ES

 

*

Padomes Lēmums (2011. gada 12. jūlijs), ar ko atceļ Lēmumu 2010/408/ES par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Somijā

27

 

 

2011/418/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 14. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2005/7/EK, ar ko apstiprina metodi cūku liemeņu klasificēšanai Kiprā (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4996)

29

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

 

2011/419/ES

 

*

Lēmums Nr. 1/2011, kuru pieņēmusi Apvienotā Kopienas un Šveices Gaisa transporta komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par gaisa transportu (2011. gada 4. jūlijs), ar ko aizstāj pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumam par gaisa transportu

32

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/1


PADOMES REGULA (ES) Nr. 683/2011

(2011. gada 17. jūnijs)

par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 57/2011 attiecībā uz konkrētu zivju krājumu zvejas iespējām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 57/2011 (1) ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas 2011. gadam, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi.

(2)

Savienības un Fēru salu apspriedēs par zvejas iespējām 2011. gadā netika panākta vienošanās. Pēc vairākām papildu apspriedēm ar Norvēģiju, kas notika 2011. gada martā, zvejas iespējas, kas bija rezervētas apspriedēm ar Fēru salām, tagad var piešķirt dalībvalstīm. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 57/2011 1. pants un attiecīgā kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) tās IA un IB pielikumā būtu jāgroza, lai sadalītu vēl nesadalītās kvotas un lai nodrošinātu atbilstību tradicionālajam makreles kvotas sadalījumam Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(3)

Ir vēlams īstenot elastīgu kārtību attiecībā uz putasu kvotu izmantošanu divos pārvaldības apgabalos, kas šīs sugas zvejai ir noteikti Regulā (ES) Nr. 57/2011 (proti, apgabals, kas sastāv no ES un starptautiskajiem ūdeņiem ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā, un apgabals, kas sastāv no ICES VIIIc, IX un X zonas un ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā), jo uz abiem šiem apgabaliem attiecas vieni un tie paši zinātniskie ieteikumi un tie tiek uzskatīti par viena un tā paša bioloģiskā krājuma daļām.

(4)

Regulas (ES) Nr. 57/2011 IA pielikumā ir noteiktas vispārīgas kvotas Norvēģijas omāram ICES VII zonā un īpašas kvotas Norvēģijas omāram Porkupīnas sēkļa apgabalā, kas atrodas minētajā zonā. Minētās īpašās kvotas ir jānosaka no jauna 2011. gadam, pamatojoties uz atjauninātiem datiem par vēsturisko nozveju.

(5)

Pēc 2011. gada 17. martā pabeigtajām apspriedēm starp piekrastes valstīm (Fēru salas, Grenlande un Islande) un citām Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) pusēm (Savienība un Norvēģija) par sarkanasara krājumu pārvaldību Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos, ir jānosaka sarkanasaru KPN attiecīgajās zonās, ievērojot laika un zonas ierobežojumus, par kuriem panākta vienošanās. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas Nr. 57/2011 IB pielikums.

(6)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā nolēma no 2011. gada 1. janvāra paturēt spēkā attiecīgajā gadā noteiktos limitus zobenzivs nozvejai un to kuģu skaitam, kuriem atļauts zvejot zobenzivis. Šie pasākumi ir jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(7)

Trešajā starptautiskajā sanāksmē par reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RFMO) izveidi Klusā okeāna tāljūras apgabalā (SPRFMO), kura notika 2007. gada maijā, tās dalībnieki akceptēja pagaidu pasākumus, tostarp zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju šajā apgabalā līdz tādas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidei. SPRFMO komisijas Otrajā sagatavošanas konferencē, kas notika 2011. gada janvārī, ir akceptēti jauni pagaidu pasākumi. Šie pagaidu pasākumi ir brīvprātīgi un nav juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Tomēr saskaņā ar starptautiskajās jūras tiesībās ietvertajiem sadarbības un saglabāšanas pienākumiem šos pasākumus ir lietderīgi īstenot Savienības tiesību aktos, nosakot vispārēju kvotu Savienībai. Lai sadalītu Savienības kvotu starp dalībvalstīm, ir lietderīgi izveidot jaunu un galīgu sadales sistēmu, balstoties uz pamatotiem, taisnīgiem un objektīviem kritērijiem, kurus nosaka dalībvalstu agrākās zvejas darbības 2009. un 2010. gadā, kas ir nesens un pietiekams atsauces laikposms, kad visas attiecīgās dalībvalstis zvejoja attiecīgajās zvejas vietās.

(8)

Regulas (ES) Nr. 57/2011 IIB pielikumā ir noteikti zvejas piepūles ierobežojumi konkrēta heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas līci. Ir lietderīgi precizēt šo zvejas piepūles ierobežojumu dēļ pieņemtā īpašā nosacījuma formulējumu un sekas, ko rada neierobežota dienu skaita saņemšana izkrāvumiem 2011. gada pārvaldības laikposmā.

(9)

Regulas (ES) Nr. 57/2011 IIC pielikumā ir noteikti zvejas piepūles ierobežojumi sakarā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (2). Minētā pielikuma formulējums ir jāsaskaņo ar Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. panta 2. punkta formulējumu.

(10)

Regulu (ES) Nr. 57/2011 vispārīgi piemēro no 2011. gada 1. janvāra. Tomēr zvejas piepūles limitus nosaka uz viena gada laikposmu no 2011. gada 1. februāra. Lai ievērotu ikgadējo kārtību ziņošanā par zvejas iespējām, šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem un sadalījumu būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra un noteikumi par zvejas piepūles ierobežojumiem būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. februāra, ja vien nav noteikts citādi. Tāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās noteiktības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnīgi apgūtas. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā uzreiz pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 57/2011

Regulu (ES) Nr. 57/2011 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka šādas zvejas iespējas:

a)

konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu nozvejas limitus 2011. gadam;

b)

konkrētus zvejas piepūles limitus laikposmam no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim;

c)

konkrētu krājumu zvejas iespējas Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijas (CCAMLR) konvencijas apgabalā 20., 21. un 22. pantā un IE un V pielikumā noteiktajos laikposmos;

d)

konkrētu krājumu zvejas iespējas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) konvencijas apgabalā 28. pantā noteiktajos laikposmos, un

e)

makreļu papildu zvejas iespējas, kas radušās 2010. gadā neizmantotās kvotas dēļ.”;

2)

IA pielikumu groza šādi:

a)

ierakstu, kas attiecas uz tūbītēm un ar tām saistīto piezveju ES ūdeņos IIa, IIIa un IV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Tūbītes un ar tām saistītā piezveja

Ammodytes spp.

Zona

:

ES ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (3)

(SAN/2A3A4.)

Dānija

334 324

Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste

7 308

Vācija

511

Zviedrija

12 277

ES

354 420 (4)

Norvēģija

20 000

KPN

374 420

Īpaši nosacījumi

Minēto kvotu robežās nedrīkst nozvejot vairāk tūbīšu par turpmāk norādīto daudzumu šādās tūbīšu apsaimniekošanas zonās, kas definētas IID pielikumā:

Zona

:

ES ūdeņi tūbīšu pārvaldības zonās

 

1

2

3

4

5

6

7

 

(SAN/*234_1)

(SAN/*234_2)

(SAN/*234_3)

(SAN/*234_4)

(SAN/*234_5)

(SAN/*234_6)

(SAN/*234_7)

Dānija

282 989

32 072

9 434

9 434

0

395

0

Apvienotā Karaliste

6 186

701

206

206

0

9

0

Vācija

433

49

14

14

0

1

0

Zviedrija

10 392

1 178

346

346

0

15

0

ES

300 000

34 000

10 000

10 000

0

420

0

Norvēģija

20 000

0

0

0

0

0

0

Kopā

320 000

34 000

10 000

10 000

0

420

0”;

b)

ierakstu, kas attiecas uz siļķēm IIIa zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Siļķe (5)

Clupea harengus

Zona

:

IIIa zona

(HER/03A.)

Dānija

12 608 (6)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

202 (6)

Zviedrija

13 189 (6)

ES

25 999 (6)

KPN

30 000

c)

ierakstu, kas attiecas uz siļķēm ES un starptautiskajos ūdeņos Vb, VIb un VIaN zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (7)

(HER/5B6ANB)

Vācija

2 513

Analītiskā KPN

Francija

475

Īrija

3 396

Nīderlande

2 513

Apvienotā Karaliste

13 584

ES

22 481

KPN

22 481

d)

ierakstu, kas attiecas uz putasu ES un starptautiskajos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

(WHB/1X14)

Dānija

1 533 (8)

Analītiskā KPN

Vācija

596 (8)

Spānija

1 300 (8)  (9)

Francija

1 067 (8)

Īrija

1 187 (8)

Nīderlande

1 869 (8)

Portugāle

121 (8)  (9)

Zviedrija

379 (8)

Apvienotā Karaliste

1 990 (8)

ES

10 042 (8)

KPN

40 100

e)

ierakstu, kas attiecas uz zilajām jūras līdakām ES ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos Vb, VI un VII zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

ES ūdeņi un starptautiskie ūdeņi Vb, Vb, VI, VII zonā

(BLI/5B67-) (12)

Vācija

20

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 13. pantu.

Igaunija

3

Spānija

62

Francija

1 422

Īrija

5

Lietuva

1

Polija

1

Apvienotā Karaliste

362

Citi

5 (10)

ES

1 717

Norvēģija

150 (11)

KPN

2 032

f)

ierakstu, kas attiecas uz jūras līdakām ES un starptautiskajos ūdeņos VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

(LIN/6X14.)

Beļģija

30

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 13. pantu.

Dānija

5

Vācija

109

Spānija

2 211

Francija

2 357

Īrija

591

Portugāle

5

Apvienotā Karaliste

2 716

ES

8 024

Norvēģija

6 140 (15)  (16)

KPN

14 164

g)

ierakstu, kas attiecas uz Norvēģijas omāriem VII zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VII zona

(NEP/07.)

Spānija

1 306 (17)

Analītiskā KPN

Francija

5 291 (17)

Īrija

8 025 (17)

Apvienotā Karaliste

7 137 (17)

ES

21 759 (17)

KPN

21 759 (17)

h)

ierakstu, kas attiecas uz makrelēm IIIa un IV zonā un ES ūdeņos IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Makrele

Scomber scombrus

Zona

:

IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā

(MAC/2A34.)

Beļģija

517 (20)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Dānija

18 084 (20)  (22)

Vācija

539 (20)

Francija

1 629 (20)

Nīderlande

1 640 (20)

Zviedrija

4 860 (18)  (19)  (20)

Apvienotā Karaliste

1 518 (20)

ES

28 787 (18)  (20)  (22)

Norvēģija

169 019 (21)

KPN

nepiemēro

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

IIIa zona

(MAC/*03A.)

IIIa un IVbc zona

(MAC/*3A4BC)

IVb zona

(MAC/*04B.)

IVc zona

(MAC/*04C.)

VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2011. gada decembrī

(MAC/*2A6.)

Dānija

0

4 130

0

0

9 764 ()

Francija

0

490

0

0

0

Nīderlande

0

490

0

0

0

Zviedrija

0

0

390

10

1 847

Apvienotā Karaliste

0

490

0

0

0

Norvēģija

3 000

0

0

0

0

()  Ietver 183 tonnas no kvotas, kas pārcelta no 2010. gada neizmantotajām zvejas iespējām.”;

i)

ierakstu, kas attiecas uz makrelēm VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā, ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa, XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Makrele

Scomber scombrus

Zona

:

VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā

(MAC/2CX14-)

Vācija

20 694

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Spānija

22

Igaunija

172

Francija

13 797

Īrija

68 978

Latvija

127

Lietuva

127

Nīderlande

30 177

Polija

1 457

Apvienotā Karaliste

189 694

ES

325 245 (26)

Norvēģija

14 050 (24)  (25)

KPN

nepiemēro

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

 

ES un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā

(MAC/*04A-EN)

Laikposmos no 2011. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2011. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

Norvēģijas ūdeņi IIa zonā

(MAC/*2AN-)

Vācija

8 326

849

Francija

5 551

566

Īrija

27 754

2 832

Nīderlande

12 142

1 238

Apvienotā Karaliste

76 325

7 789

ES

130 098

13 274”;

j)

ierakstu, kas attiecas uz makrelēm VIIIc, IX un X zonā un ES ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Makrele

Scomber scombrus

Zona

:

VIIIc, IX un X zona; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(MAC/8C3411)

Spānija

30 609 (27)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Francija

203 (27)

Portugāle

6 327 (27)

EU

37 139

TAC

nepiemēro

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIIIb

(MAC/*08B.)

Spānija

2 570

Francija

17

Portugāle

531”;

k)

ierakstu, kas attiecas uz makrelēm Norvēģijas ūdeņos IIa un IVa zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Makrele

Scomber scombrus

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā

(MAC/2A4A-N.)

Dānija

13 018 (28)  (29)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

ES

13 018 (28)  (29)

KPN

nepiemēro

l)

ierakstu, kas attiecas uz brētliņām un ar tām saistīto piezveju ES ūdeņos IIa un IV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Brētliņa un ar to saistītā piezveja

Sprattus sprattus

Zona

:

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

1 835

Piesardzības KPN

Dānija

145 273

Vācija

1 835

Francija

1 835

Nīderlande

1 835

Zviedrija

1 330 (30)

Apvienotā Karaliste

6 057

ES

160 000 (33)

Norvēģija

10 000 (31)

KPN

170 000 (32)

m)

ierakstu, kas attiecas uz stavridām un ar tām saistīto piezveju ES ūdeņos IIa un IVa zonā, VI, VIIa-c, VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā, ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Stavridas un ar tām saistītā piezveja

Trachurus spp.

Zona

:

ES ūdeņi IIa un IVa zonā; VI, VIIa-c,VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(JAX/2A-14)

Dānija

15 781 (34)

Analītiskā KPN

Vācija

12 314 (34)  (35)

Spānija

16 795

Francija

6 338 (34)  (35)

Īrija

41 010 (34)

Nīderlande

49 406 (34)  (35)

Portugāle

1 618

Zviedrija

675 (34)

Apvienotā Karaliste

14 850 (34)  (35)

ES

158 787 (36)

KPN

158 787

3)

regulas IB pielikumu groza šādi:

a)

ierakstu, kas attiecas uz mencām un pikšām Fēru salu ūdeņos Vb zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Menca un pikša

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(C/H/05B-F.)

Vācija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0

Apvienotā Karaliste

0

ES

0

KPN

nepiemēro”;

b)

ierakstu, kas attiecas uz putasu Fēru salu ūdeņos, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

Fēru salu ūdeņi

(WHB/2A4AXF)

Dānija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0

Francija

0

Nīderlande

0

Apvienotā Karaliste

0

ES

0

KPN

40 100 (37)

c)

ierakstu, kas attiecas uz jūras līdakām un zilajām jūras līdakām Fēru salu ūdeņos Vb zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Jūras līdaka un zilā jūras līdaka

Molva molva un Molva dypterygia

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(B/L/05B-F.)

Vācija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0

Apvienotā Karaliste

0

ES

0

KPN

nepiemēro”;

d)

ierakstu, kas attiecas uz ziemeļu garneli Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(PRA/514GRN)

Dānija

1 950

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

1 950

ES

7 000 (38)

KPN

nepiemēro

e)

ierakstu, kas attiecas uz saidām Fēru salu ūdeņos Vb zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(POK/05B-F.)

Beļģija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0

Francija

0

Nīderlande

0

Apvienotā Karaliste

0

ES

0

KPN

nepiemēro”;

f)

ierakstu, kas attiecas uz Grenlandes paltusiem Grenlandes ūdeņos NAFO 0. un 1. zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

(GHL/N01GRN)

Vācija

1 850

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

ES

2 650 (39)

KPN

nepiemēro

g)

ierakstu, kas attiecas uz Grenlandes paltusiem Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(GHL/514GRN)

Vācija

5 867

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

309

ES

7 000 (40)

KPN

nepiemēro

h)

ierakstu, kas attiecas uz sarkanasariem ES un starptautiskajos ūdeņos V zonā un starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā, aizvieto ar šādiem ierakstiem:

“Suga

:

Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(RED/51214S)

Igaunija

0 (41)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (41)

Spānija

0 (41)

Francija

0 (41)

Īrija

0 (41)

Latvija

0 (41)

Nīderlande

0 (41)

Polija

0 (41)

Portugāle

0 (41)

Apvienotā Karaliste

0 (41)

ES

0 (41)

KPN

0 (41)


Suga

:

Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

:

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(RED/51214D)

Igaunija

177 (42)  (43)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

3 569 (42)  (43)

Spānija

633 (42)  (43)

Francija

336 (42)  (43)

Īrija

1 (42)  (43)

Latvija

64 (42)  (43)

Nīderlande

2 (42)  (43)

Polija

324 (42)  (43)

Portugāle

757 (42)  (43)

Apvienotā Karaliste

8 (42)  (43)

ES

5 871 (42)  (43)

KPN

38 000 (42)  (43)

i)

ierakstu, kas attiecas uz sarkanasariem Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Sarkanasari (pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(RED/514GRN)

Vācija

5 164 (44)  (45)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

26 (44)  (45)

Apvienotā Karaliste

37 (44)  (45)

ES

5 227 (44)  (45)

KPN

nepiemēro

j)

ierakstu, kas attiecas uz citām sugām Fēru salu ūdeņos Vb zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Citas sugas (46)

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(OTH/05B-F.)

Vācija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0

Apvienotā Karaliste

0

ES

0

KPN

nepiemēro

k)

ierakstu, kas attiecas uz plekstveidīgām zivīm Fēru salu ūdeņos Vb zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Plekstveidīgās zivis

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(FLX/05B-F.)

Vācija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0

Apvienotā Karaliste

0

ES

0

KPN

nepiemēro”;

4)

IC pielikumā ierakstu, kas attiecas uz ziemeļu garnelēm NAFO 3L zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

NAFO 3L (47) zona

(PRA/N3L.)

Igaunija

214

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija

214

Lietuva

214

Polija

214

Pārējās dalībvalstis

213 (48)

ES

1 069

KPN

19 200

5)

ID pielikumā ierakstu, kas attiecas uz zilajām tunzivīm Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45o W un Vidusjūrā (BFT/AE045W), aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:

:

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona

:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45o W un Vidusjūra

(BFT/AE045W)

Kipra

66,98 (53)

 

Grieķija

124,37

Spānija

2 411,01 (50)  (53)

Francija

958,42 (50)  (51)  (53)

Itālija

1 787,91 (53)  (54)

Malta

153,99 (53)

Portugāle

226,84

Pārējās dalībvalstis

26,90 (49)

EU

5 756,41 (50)  (51)  (53)  (54)

KPN

12 900

6)

IH pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“IH PIELIKUMS

WCPFC Konvencijas Apgabals

Suga

:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

(SWO/F7120S)

ES

3 170,36

Analītiskā KPN;

KPN

nepiemēro”

7)

IJ pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“IJ PIELIKUMS

SPRFMO konvencijas apgabals

Suga

:

Stavrida

Trachurus murphyi

Zona

:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

10 223,67

 

Nīderlande

11 080,80

Lietuva

7 112,63

Polija

12 231,90

ES

40 649”;

8)

IIB pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 5.2. punktu aizstāj ar šādu:

“5.2.

Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

kopējais kuģa veikto heka izkrāvumu apjoms 2008. vai 2009. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas vai ir mazāks nekā 3 % no kopējā izkrāvumu apjoma dzīvsvarā, un

b)

kopējais kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu apjoms 2008. vai 2009. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas, ņemot vērā izkrāvumu apjomu dzīvsvarā.”;

b)

pielikuma 9.1. punktu aizstāj ar šādu:

“9.1.

Ja kuģim neierobežots skaits dienu ir piešķirts tāpēc, ka ir izpildīti īpašie nosacījumi, 2011. gada pārvaldības laikposmā kuģa veiktie heka izkrāvumi nepārsniedz 5 tonnas vai 3 % no kopējā izkrāvumu dzīvsvara apjoma, un Norvēģijas omāra izkrāvumi nepārsniedz 2,5 tonnas dzīvsvara.”;

9)

IIC pielikumu groza šādi:

a)

IIC pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Zvejas rīki

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a)

rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks;

b)

stacionārie zvejas rīki, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks.”;

b)

I tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

I   tabula

Zvejas rīks

Nosaukums

Lamanša rietumu daļa

2. punkts

Izmanto tikai 2. punktā norādītās zvejas rīku grupas

2.a

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

164

2.b

Stacionārie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

164”;

10)

VII pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais ES kuģu skaits, kam ir atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20o S.

Spānija

14

ES

14”.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 1. līdz 7. punktu un 10. punktu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Šīs regulas 1. panta 8. un 9. punktu piemēro no 2011. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2011. gada 17. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

MATOLCSY Gy.


(1)  OV L 24, 27.1.2011., 1. lpp.

(2)  OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

(3)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(4)  Vismaz 98 % no izkrautajām zivīm, kuras atskaita no KPN, ir jābūt tūbītēm. Limandu, makreļu un merlangu piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 2 % no KPN.

Īpaši nosacījumi

Minēto kvotu robežās nedrīkst nozvejot vairāk tūbīšu par turpmāk norādīto daudzumu šādās tūbīšu apsaimniekošanas zonās, kas definētas IID pielikumā:

Zona

:

ES ūdeņi tūbīšu pārvaldības zonās

 

1

2

3

4

5

6

7

 

(SAN/*234_1)

(SAN/*234_2)

(SAN/*234_3)

(SAN/*234_4)

(SAN/*234_5)

(SAN/*234_6)

(SAN/*234_7)

Dānija

282 989

32 072

9 434

9 434

0

395

0

Apvienotā Karaliste

6 186

701

206

206

0

9

0

Vācija

433

49

14

14

0

1

0

Zviedrija

10 392

1 178

346

346

0

15

0

ES

300 000

34 000

10 000

10 000

0

420

0

Norvēģija

20 000

0

0

0

0

0

0

Kopā

320 000

34 000

10 000

10 000

0

420

0”;

(5)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(6)  Līdz 50 % no šā apjoma var zvejot ES IV zonas ūdeņos.”;

(7)  Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 00’N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07° 00’W un uz ziemeļiem no 55° 00’N, izņemot Klaidu.”;

(8)  No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomiskajā zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1).

(9)  Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu, ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.”;

(10)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(11)  Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā.

(12)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1288/2009 () 1. pantu un Regulas (EK) Nr. 43/2009 () III pielikuma 7. punktu piemēro īpašus noteikumus.

(13)  Padomes Regula (EK) Nr. 1288/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.).”;

(15)  No tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nepārsniedz 3 000 tonnas.

(16)  Ietverot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 6 140 tonnas un brosmes nozvejai – 2 923 tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā”;

(17)  No tām VII zonā (Porkupīnas sēklis – 16. vienība (NEP/*07U16)) drīkst zvejot, nepārsniedzot šādas kvotas:

Spānija

377

Francija

241

Īrija

454

Apvienotā Karaliste

188

ES

1 260”;

(18)  Ieskaitot 242 tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-).

(19)  Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(20)  Var zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā.

(21)  Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu 47 197 tonnu apmērā. Šo kvotu var izmantot tikai IVa zonā, izņemot 3 000 tonnas, ko var nozvejot IIIa zonā.

(22)  Ietver 323 tonnas no kvotas, kas pārcelta no 2010. gada neizmantotajām zvejas iespējām.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

IIIa zona

(MAC/*03A.)

IIIa un IVbc zona

(MAC/*3A4BC)

IVb zona

(MAC/*04B.)

IVc zona

(MAC/*04C.)

VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2011. gada decembrī

(MAC/*2A6.)

Dānija

0

4 130

0

0

9 764 ()

Francija

0

490

0

0

0

Nīderlande

0

490

0

0

0

Zviedrija

0

0

390

10

1 847

Apvienotā Karaliste

0

490

0

0

0

Norvēģija

3 000

0

0

0

0

()  Ietver 183 tonnas no kvotas, kas pārcelta no 2010. gada neizmantotajām zvejas iespējām.”;

(23)  Ietver 183 tonnas no kvotas, kas pārcelta no 2010. gada neizmantotajām zvejas iespējām.”;

(24)  Drīkst zvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30’N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā.

(25)  Piekļuves kvotas papildu 33 804 tonnas Norvēģija drīkst zvejot uz ziemeļiem no 56°30’N, un tās ir jāatskaita no tās nozvejas limita.

(26)  Tajā ir iekļautas 674 tonnas no 2010. gada zvejas iespēju neapgūtās kvotas.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

 

ES un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā

(MAC/*04A-EN)

Laikposmos no 2011. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2011. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

Norvēģijas ūdeņi IIa zonā

(MAC/*2AN-)

Vācija

8 326

849

Francija

5 551

566

Īrija

27 754

2 832

Nīderlande

12 142

1 238

Apvienotā Karaliste

76 325

7 789

ES

130 098

13 274”;

(27)  Daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst iegūt VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nepārsniedz 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIIIb

(MAC/*08B.)

Spānija

2 570

Francija

17

Portugāle

531”;

(28)  Par nozveju, kas veikta IVa zonā (MAC/*4A.) un IIa zonā (MAC/*02A.) ir jāziņo atsevišķi.

(29)  Ietver 272 tonnas no kvotas, kas pārcelta no 2010. gada neizmantotajām zvejas iespējām.”;

(30)  Ietverot tūbītes.

(31)  Można poławiać wyłącznie w wodach UE obszaru IV.

(32)  Wstępny TAC. Ostateczny TAC zostanie ustalony w świetle nowej opinii naukowej w pierwszej połowie 2011 r.

(33)  Co najmniej 98 % wyładunków odliczanych z TAC musi stanowić szprot. Przyłowy zimnicy i witlinka są odliczane z pozostałych 2 % TAC.”;

(34)  Do 5 % tej kwoty poławianych w wodach UE obszarów IIa lub IVa przed dniem 30 czerwca 2011 r. można liczyć jako poławiane w ramach kwoty dla stref wód UE obszarów IVb, IVc oraz VIId. O skorzystaniu z tego warunku szczególnego należy jednak uprzednio powiadomić Komisję (JAX/*4BC7D).

(35)  Do 5 % tej kwoty można poławiać w obszarze VIId. O skorzystaniu z tego warunku szczególnego należy jednak uprzednio powiadomić Komisję (JAX/*07D.).

(36)  Co najmniej 95 % wyładunków odliczanych z TAC musi stanowić ostrobok. Przyłowy kaproszowatych, plamiaka, witlinka i makreli są odliczane z pozostałych 5 % TAC.”;

(37)  TAC uzgodniony przez Unię, Wyspy Owcze, Norwegię i Islandię.”;

(38)  Z czego 3 100 ton przyznaje się Norwegii.”;

(39)  Z czego 800 ton przyznaje się Norwegii; należy poławiać jedynie w obszarze NAFO 1.”;

(40)  Z czego 824 tony przyznaje się Norwegii.”;

(41)  Zakaz połowów od dnia 1 stycznia do dnia 9 maja 2011 r.

(42)  Może być poławiany wyłącznie w obszarze wyznaczonym liniami łączącymi następujące współrzędne:

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

64° 45’

28° 30’

2

62° 50’

25° 45’

3

61° 55’

26° 45’

4

61° 00’

26° 30’

5

59° 00’

30° 00’

6

59° 00’

34° 00’

7

61° 30’

34° 00’

8

62° 50’

36° 00’

9

64° 45’

28° 30’

(43)  Zakaz połowów od dnia 1 stycznia do dnia 9 maja 2011 r.”;

(44)  Mogą być poławiane wyłącznie włokiem pelagicznym. Mogą być poławiane we wschodniej lub zachodniej części.

(45)  Kwotę tę można wykorzystać na obszarze podlegającym regulacji NEAFC pod warunkiem spełnienia warunków sprawozdawczości ustalonych przez Grenlandię (RED/*51214). W przypadku połowów w obszarze podlegającym regulacji NEAFC karmazyny mogą być poławiane dopiero od dnia 10 maja 2011 r. jako karmazyny pelagiczne/głębokie i wyłącznie w obszarze wyznaczonym liniami łączącymi następujące współrzędne (RED/*5-14).

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

64° 45’

28° 30’

2

62° 50’

25° 45’

3

61° 55’

26° 45’

4

61° 00’

26° 30’

5

59° 00’

30° 00’

6

59° 00’

34° 00’

7

61° 30’

34° 00’

8

62° 50’

36° 00’

9

64° 45’

28° 30’ ”;

(46)  Z wyłączeniem gatunków ryb, które nie mają wartości handlowej.”;

(47)  Nie obejmuje obszaru ograniczonego następującymi współrzędnymi:

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

47° 20’ 0

46° 40’ 0

2

47° 20’ 0

46° 30’ 0

3

46° 00’ 0

46° 30’ 0

4

46° 00’ 0

46° 40’ 0

(48)  Z wyjątkiem Estonii, Łotwy, Litwy i Polski.”;

(49)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(50)  Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras nozvejojuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):

Spānija

350,51

Francija

158,14

ES

508,65

(51)  W ramach tego TAC do połowów tuńczyka błękitnopłetwego o wadze co najmniej 6,4 kg lub mierzącego co najmniej 70 cm dokonywanych przez statki, o których mowa w pkt 1 załącznika IV (BFT/*641), stosuje się następujące limity połowowe i rozdział między państwa członkowskie:

Francija

45 ()

EU

45

()  Na wniosek Francji Komisja może zmienić przedmiotową liczbę do wielkości 100 ton zgodnie z zaleceniem ICCAT nr 08-05.

(52)  Na wniosek Francji Komisja może zmienić przedmiotową liczbę do wielkości 100 ton zgodnie z zaleceniem ICCAT nr 08-05.

(53)  W ramach tego TAC do połowów tuńczyka błękitnopłetwego o wielkości między 8 kg a 30 kg dokonywanych przez statki, o których mowa w pkt 2 załącznika IV (BFT/*8302), stosuje się następujące limity połowowe i rozdział między państwa członkowskie:

Spānija

48,22

Francija

47,57

Itālija

37,55

Kipra

1,34

Malta

3,08

EU

137,77

(54)  W ramach tego TAC do połowów tuńczyka błękitnopłetwego o wielkości między 8 kg a 30 kg dokonywanych przez statki, o których mowa w pkt 3 załącznika IV (BFT/*643), stosuje się następujące limity połowowe i rozdział między państwa członkowskie:

Itālija

37,55

EU

37,55’;


16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 684/2011

(2011. gada 15. jūlijs),

ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 16. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 15. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AL

49,0

AR

19,4

EC

19,4

MK

45,6

ZZ

33,4

0707 00 05

AR

22,0

TR

105,8

ZZ

63,9

0709 90 70

AR

24,9

TR

110,8

ZZ

67,9

0805 50 10

AR

62,1

TR

64,0

UY

68,5

ZA

71,8

ZZ

66,6

0808 10 80

AR

91,7

BR

78,2

CA

106,0

CL

91,2

CN

75,6

EC

60,7

NZ

119,1

US

181,5

ZA

96,6

ZZ

100,1

0808 20 50

AR

140,6

CL

107,9

CN

46,2

NZ

118,4

ZA

103,6

ZZ

103,3

0809 10 00

AR

75,0

TR

222,9

XS

138,6

ZZ

145,5

0809 20 95

TR

309,1

ZZ

309,1

0809 40 05

BA

56,1

EC

75,9

ZZ

66,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 685/2011

(2011. gada 15. jūlijs),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 676/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 16. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 15. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4)  OV L 184, 14.7.2011., 7. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2011. gada 16. jūlija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

48,41

0,00

1701 11 90 (1)

48,41

0,38

1701 12 10 (1)

48,41

0,00

1701 12 90 (1)

48,41

0,08

1701 91 00 (2)

59,96

0,00

1701 99 10 (2)

59,96

0,00

1701 99 90 (2)

59,96

0,00

1702 90 95 (3)

0,60

0,17


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/24


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 686/2011

(2011. gada 15. jūlijs),

ar ko nosaka no 2011. gada 16. jūlijā piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regulu (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 5. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2011. gada 16. jūlijā jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2011. gada 16. jūlijā, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 16. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 15. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2011. gada 16. jūlija

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

0,00

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

0,00

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

0,00

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

0,00


(1)  Par precēm, ko Savienībā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras vai Melnās jūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

30.6.2011-14.7.2011

1.

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Birža

Minnéapolis

Chicago

Kotējums

223,61

178,28

FOB cena, ASV

414,64

404,64

383,64

Piemaksa par Persijas līča reģionu

21,27

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

76,97

2.

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

18,39 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

48,40 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).


LĒMUMI

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/27


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 12. jūlijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2010/408/ES par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Somijā

(2011/417/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome ar Lēmumu 2010/408/ES (1) pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nolēma, ka Somijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Lēmumā 2010/408/ES Padome norādīja, ka 2010. gadam plānotais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 4,1 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP, bet plānotais vispārējās valdības kopējais parāds – 49,9 % no IKP, nesasniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, kā arī 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Somijai adresētu ieteikumu vēlākais līdz 2011. gada beigām novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī pēc Padomes ieskatiem ir novērsts.

(4)

Saskaņā ar 4. pantu Līgumiem pievienotajā 12. protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz šīs procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (3), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu pēc tam, kad Somija līdz 2011. gada 1. aprīlim sniedza paziņojumu, kā arī pamatojoties uz Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

lai gan 2010. gada aprīļa paziņojumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru plānots, ka 2010. gadā deficīts būs 4,1 % no IKP, faktiskais rezultāts izrādījās ievērojami labāks, proti, 2,5 % no IKP,

faktiskais budžeta deficīts izrādījās mazāks, nekā plānots, galvenokārt tāpēc, ka ekonomikas izaugsme notika straujāk, nekā gaidīts, un uzlabojās situācija darba tirgū, palielinot nodokļu ieņēmumus (jo īpaši no PVN un ienākumu nodokļa), bet izdevumi kopumā nepieauga,

Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozē paredzēts, ka deficīts turpinās samazināties, 2011. gadā sasniedzot 1 % no IKP. Arī stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumā prognozēts, ka deficīts 2011. gadā būs 0,9 % no IKP. Fiskālā bilance salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzlabojas, un to veicina cikliskie faktori, atspoguļojot gaidāmo salīdzinoši spēcīgas ekonomiskās aktivitātes saglabāšanos, kā arī daži diskrecionāri nodokļu (galvenokārt enerģijai un produktiem) paaugstinājumi, kas veido aptuveni 0,5 % no IKP. Gan Komisijas dienestu prognozē, gan stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumā paredzēts, ka 2012. gadā deficīts vēl nedaudz samazināsies, sasniedzot 0,7 % no IKP,

saskaņā ar Komisijas dienestu 2011. gada prognozi un strukturālajām bilancēm (ko Komisijas dienesti pārrēķinājuši, pamatojoties uz stabilitātes programmas jaunāko atjauninājumu un izmantojot kopīgi pieņemtu metodiku) 2011. gadā aplēsts, ka strukturālā bilance būs labāka nekā vidēja termiņa mērķis, ko Somijas iestādes noteikušas kā strukturālo pārpalikumu 0,5 % apmērā no IKP. Tomēr aplēsts, ka strukturālā bilance nedaudz pasliktināsies un vidējā termiņā kļūs negatīva. Strukturālās bilances aplēšu acīmredzamās pasliktināšanās iemesls ir kopumā stabils nominālais deficīts apvienojumā ar labvēlīgām ekonomiskās izaugsmes prognozēm, kas ļauj samazināt patlaban lielo ražošanas apjoma starpību. Rezultātā, un ja vien netiek veikti papildu pasākumi, patlaban tiek lēsts, ka 2015. gada budžeta bilance, izņemot cikliskos faktorus un vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, būs nedaudz sliktāka nekā minimālā robežvērtība – 1,2 % apmērā no IKP, kas normālu ciklisko svārstību laikā nodrošina drošības rezervi, lai netiktu pārsniegta 3 % no IKP atsauces vērtība. stabilitātes programmas prognozēs, kas sniedzas līdz 2015. gadam, paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam stabilizēsies aptuveni 1 % apmērā no IKP,

saskaņā ar Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozi sagaidāms, ka parāda attiecība pieaugs no 48,4 % no IKP 2010. gadā līdz 52,2 % no IKP 2012. gadā. Stabilitātes programmas atjauninājumā paredzēts, ka parāda attiecība līdz 2012. gadam palielināsies līdz 51,3 % no IKP.

(6)

No šiem secinājumiem izriet, ka pārmērīgais deficīts Somijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2010/408/ES ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīgais budžeta deficīts Somijā ir novērsts.

2. pants

Ar šo tiek atcelts Lēmums 2010/408/ES.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Somijas Republikai.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  OV L 189, 22.7.2010., 17. lpp.

(2)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(3)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.


16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/29


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2011. gada 14. jūlijs),

ar kuru groza Lēmumu 2005/7/EK, ar ko apstiprina metodi cūku liemeņu klasificēšanai Kiprā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4996)

(Autentisks ir tikai teksts grieķu valodā)

(2011/418/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta m) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2005/7/EK (2) tika apstiprināta vienas metodes izmantošana cūku liemeņu klasificēšanai Kiprā.

(2)

Metodē izmantotā formula pēc gandrīz piecus gadus ilgas lietošanas kopš apstiprinājuma saņemšanas ir jāatjaunina, tāpēc Kipra ir nolēmusi veikt jaunus izmēģinājumus ar diviem instrumentiem – HGP-4 un Ultra FOM 300.

(3)

Kipra ir lūgusi Komisiju apstiprināt tās formulas aizstāšanu, kuru izmanto cūku liemeņu klasifikācijai paredzētajā metodē Hennessy Grading Probe (HGP 4), kā arī apstiprināt vienu jaunu neinvazīvu modernu metodi Ultra FOM 300 cūku liemeņu klasifikācijai tās teritorijā, un protokolā, kas minēts 23. panta 4. punktā Komisijas 2008. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību (3), ir sīki aprakstījusi sadalīšanas izmēģinājumu, norādot principus, uz kuriem šī metode pamatojas, sadalīšanas izmēģinājuma rezultātus, kā arī vienādojumus, ko izmanto, lai novērtētu muskuļaudu procentuālo daudzumu.

(4)

Pārbaudot šo lūgumu, tika secināts, ka ir izpildīti minēto klasifikācijas metožu apstiprināšanas nosacījumi. Tāpēc šīs klasifikācijas metodes Kiprā ir jāapstiprina.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/7/EK.

(6)

Aparātu vai klasifikācijas metožu izmaiņas nav atļautas, ja vien tās nav skaidri apstiprinātas ar Komisijas lēmumu.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2005/7/EK groza šādi:

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Klasificējot cūku liemeņus Kiprā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (4) V pielikuma B nodaļas IV iedaļas 1. punktu, ir atļauts izmantot šādas metodes:

Hennessy Grading Probe (HGP 4) aparātu un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma I daļā,

UltraFom 300 aparātu un ar to saistītās novērtējuma metodes, kuru apraksts sniegts pielikuma II daļā.

Attiecībā uz aparātu Ultra FOM 300, kas minēts pirmās daļas otrajā ievilkumā, pēc mērījumu procedūras pabeigšanas ir jābūt iespējai konstatēt uz liemeņa, ka aparāts ir noteicis X1 un X2 mērījuma vērtības mērījuma vietā, kas noteikta pielikuma II daļas 3. punktā. Mērījuma vietas atbilstošs marķējums jāveic mērījumu procedūras laikā.

2)

pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2011. gada 5. septembra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Kipras Republikai.

Briselē, 2011. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 2, 5.1.2005., 19. lpp.

(3)  OV L 337, 16.12.2008., 3. lpp.

(4)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.”;


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

METODES CŪKU LIEMEŅU KLASIFICĒŠANAI KIPRĀ

I   DAĻA

Hennessy Grading Probe (HPG 4)

1.

Šajā daļā iekļautos noteikumus piemēro tad, kad cūku liemeņu klasifikāciju veic ar aparātu, kura nosaukums ir “Hennessy Grading Probe (HGP 4)”.

2.

Aparāts ir aprīkots ar zondi, kuras diametrs ir 5,95 milimetri (un 6,3 milimetri pie asmeņa zondes augšgalā), kas satur fotodiodi (LYU 260-EO tipa Siemens LED) un 58 MR tipa fotodetektoru, ar darbības zonu no 0 līdz 120 milimetriem. Mērījumu rezultātus ar HGP 4 vai tam pievienoto datoru izsaka aprēķinātajā muskuļaudu saturā.

3.

Liemeņa muskuļaudu daudzumu aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

kur:

Ŷ

=

aprēķinātais liemeņa muskuļaudu procentuālais daudzums,

X1

=

muguras tauku slāņa biezums (ieskaitot ādu) milimetros, ko mēra 6 centimetrus no sadalīta liemeņa viduslīnijas starp trešo un ceturto ribu no beigām,

X2

=

muguras muskuļu biezums, ko mēra tajā pašā laikā un vietā kā X1 (milimetros).

Šo formulu piemēro liemeņiem, kuru svars ir no 55 līdz 120 kilogramiem.

II   DAĻA

Ultra FOM 300

1.

Šajā daļā iekļautos noteikumus piemēro tad, kad cūku liemeņu klasifikāciju veic ar aparātu, kura nosaukums ir “Ultra FOM 300”.

2.

Aparāts ir aprīkots ar 3,5 MHz ultraskaņas zondi, kuras garums ir 5 cm un kura sastāv no 64 ultraskaņas pārveidotājiem. Ultraskaņas signālu digitalizē, uzglabā un apstrādā ar mikroprocesoru (tips SHARC ADSP-21060L).

Mērījumu rezultātus pats aparāts Ultra FOM 300 konvertē aprēķinātajā muskuļaudu saturā.

3.

Liemeņa muskuļaudu daudzumu aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

kur:

Ŷ

=

aprēķinātais liemeņa muskuļaudu procentuālais daudzums,

X1

=

muguras tauku slāņa biezums (ieskaitot ādu) milimetros, ko mēra 6 centimetrus no sadalīta liemeņa viduslīnijas starp trešo un ceturto ribu no beigām,

X2

=

muguras muskuļu biezums, ko mēra tajā pašā laikā un vietā kā X1 (milimetros).

Šo formulu piemēro liemeņiem, kuru svars ir no 55 līdz 120 kilogramiem.”


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/32


LĒMUMS Nr. 1/2011, KURU PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOPIENAS UN ŠVEICES GAISA TRANSPORTA KOMITEJA, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR EIROPAS KOPIENAS UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS NOLĪGUMU PAR GAISA TRANSPORTU

(2011. gada 4. jūlijs),

ar ko aizstāj pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumam par gaisa transportu

(2011/419/ES)

KOPIENAS UN ŠVEICES GAISA TRANSPORTA KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par gaisa transportu, turpmāk “nolīgums”, un jo īpaši tā 23. panta 4. punktu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Šā lēmuma pielikums aizstāj nolīguma pielikumu no 2011. gada 1. augusta.

Briselē, 2011. gada 4. jūlijā

Apvienotās komitejas vārdā

Eiropas Savienības delegācijas vadītājs

Matthew BALDWIN

Šveices delegācijas vadītājs

Peter MÜLLER


PIELIKUMS

Šajā nolīgumā:

saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece,

kur vien šajā pielikumā norādītajos tiesību aktos ir atsauces uz Eiropas Kopienas (aizstāta ar Eiropas Savienību) dalībvalstīm vai prasība par saistību ar tām, šajā nolīgumā atsauce jāsaprot kā vienlīdz piemērojama Šveicei vai kā prasība par saistību ar Šveici,

nolīguma 4., 15., 18., 27. un 35. pantā atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 2408/92 saprot kā atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008,

neskarot šā nolīguma 15. pantu, ar terminu “Kopienas gaisa pārvadātājs”, kas minēts uzskaitītajās Kopienas direktīvās un regulās, apzīmē gaisa pārvadātāju, kurš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 noteikumiem ir licencēts un kura galvenā uzņēmējdarbības vieta un juridiskā adrese (ja tāda ir) ir Šveicē. Atsauci uz Regulu (EEK) Nr. 2407/92 saprot kā atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1008/2008,

jebkuru atsauci uz Līguma 81. un 82. pantu vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu turpmākajos dokumentos saprot kā atsauci uz šā nolīguma 8. un 9. pantu.

1.   Aviācijas liberalizācija un citi civilās aviācijas noteikumi

Nr. 1008/2008

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Nr. 2000/79

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/79/EK par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko Aviosabiedrību asociāciju (IACA)

Nr. 93/104

Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva 93/104/EK par dažiem darba laika organizācijas aspektiem, kurā grozījumi izdarīti ar:

Direktīvu 2000/34/EK

Nr. 437/2003

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem

Nr. 1358/2003

Komisijas 2003. gada 31. jūlija Regula, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem un ar ko groza tās I un II pielikumu

Nr. 785/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 785/2004 par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 285/2010

Nr. 95/93

Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (1.–12. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 793/2004

Nr. 2009/12

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva 2009/12/EK par lidostas maksām (Šveicei jāpiemēro no 2011. gada 1. jūlija)

Nr. 96/67

Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās

(1.–9., 11.–23. un 25. pants)

Nr. 80/2009

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 80/2009 par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu

2.   Konkurences noteikumi

Nr. 3975/87

Padomes 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3975/87 par procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē (6. panta 3. punkts), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (1.–13. pants, 15.–45. pants)

Nr. 1/2003

Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1.–13. pants, 15.–45. pants)

(Ciktāl šī regula attiecas uz šā nolīguma piemērošanas jomu. Minētās regulas iekļaušana nolīguma pielikumā neietekmē atbilstoši nolīgumam ieviesto pienākumu sadalījumu.)

Regula (EEK) Nr. 17/62 tika atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1/2003, izņemot tās 8. panta 3. punktu, ko turpina piemērot attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši Līguma 81. panta 3. punktam pirms šīs regulas piemērošanas dienas, līdz minēto lēmumu termiņu beigām.

Nr. 773/2004

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006

Nr. 139/2004

Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula)

(1.–18. pants, 19. panta 1. un 2. punkts un 20.–23. pants)

Attiecībā uz Apvienošanās regulas 4. panta 5. punktu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju piemēro šādus nosacījumus:

1)

saistībā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēto koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija minētās regulas 1. panta nozīmē un ko var izskatīt saskaņā ar vismaz trīs EK dalībvalstu un Šveices Konfederācijas konkurences jomas tiesību aktiem, minētās regulas 4. panta 2. punktā norādītās personas vai uzņēmumi pirms koncentrācijas paziņošanas kompetentajām iestādēm var informēt EK Komisiju, iesniedzot pamatotu iesniegumu, ka koncentrācija jāpārbauda Komisijai;

2)

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu un saskaņā ar iepriekšējo punktu Eiropas Komisija visus iesniegumus nekavējoties nosūta Šveices Konfederācijai;

3)

ja Šveices Konfederācija izteikusi pretenzijas attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā Šveices konkurences iestāde saglabā savas pilnvaras un saskaņā ar šo punktu lieta paliek Šveices Konfederācijai.

Attiecībā uz termiņiem, kas minēti Apvienošanās regulas 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā:

1)

saskaņā ar 4. panta 4. un 5. punktu, 9. panta 2. un 6. punktu un 22. panta 2. punktu Eiropas Komisija visus attiecīgos dokumentus nekavējoties nosūta kompetentajai Šveices konkurences iestādei;

2)

Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā noteikto termiņu attiecībā uz Šveices Konfederāciju rēķina no dienas, kad kompetentā Šveices konkurences iestāde saņem attiecīgos dokumentus.

Nr. 802/2004

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 802/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1.–24. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006

Nr. 2006/111

Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīva 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību

Nr. 487/2009

Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 487/2009 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē

3.   Aviācijas drošums

Nr. 216/2008

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2009,

Regulu (EK) Nr. 1108/2009

Aģentūrai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar regulas noteikumiem.

Komisijai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar regulas 11. panta 2. punktu, 14. panta 5. un 7. punktu, 24. panta 5. punktu, 25. panta 1. punktu, 38. panta 3. punkta i) apakšpunktu, 39. panta 1. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. un 5. punktu, 42. panta 4. punktu, 54. panta 1. punktu un 61. panta 3. punktu.

Neskarot horizontālos pielāgojumus, kas paredzēti Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” regulas 65. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kuri minēti minētajā pantā, neuzskata par tādām, ko attiecina uz Šveici.

Nekas šajā regulā nesniedz EASA pilnvaras rīkoties Šveices vārdā saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem citos nolūkos, kas nav palīdzība saistību pildīšanā saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

Regulas tekstu nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)

regulas 12. pantu groza šādi:

i)

panta 1. punktā aiz vārda “Kopienu” iekļauj vārdus “vai Šveici”;

ii)

panta 2. punkta a) apakšpunktā aiz vārda “Kopiena” iekļauj vārdus “vai Šveice”;

iii)

panta 2. punktā svītro b) un c) apakšpunktu;

iv)

pantu papildina ar šādu punktu:

“3.   Ja Kopiena ar trešo valsti risina sarunas par tāda nolīguma noslēgšanu, kurā paredzēts, ka dalībvalsts vai Aģentūra var izsniegt sertifikātus, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts aeronavigācijas iestāžu izsniegtiem sertifikātiem, tā centīsies panākt, ka arī Šveice piedāvā noslēgt tādu pašu nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti.

Šveice savukārt centīsies ar trešām valstīm noslēgt nolīgumus, kuri atbilst nolīgumiem, kas noslēgti ar Kopienu.”;

b)

regulas 29. pantu papildina ar šādu punktu:

“4.   Atkāpjoties no Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, Šveices valsts piederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības, var pieņemt darbā Aģentūras izpilddirektors, noslēdzot ar viņiem līgumu.”;

c)

regulas 30. pantu papildina ar šādu daļu:

“Šveice attiecībā uz Aģentūru piemēro Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas izklāstīts šā pielikuma A pielikumā, saskaņā ar A pielikuma papildinājumu.”;

d)

regulas 37. pantu papildina ar šādu daļu:

“Šveice pilnībā piedalās valdē, kur tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot balsstiesības.”;

e)

regulas 59. pantu papildina ar šādu punktu:

“12.   Šveice piedalās 1. punkta b) apakšpunktā minētajā finansiālajā ieguldījumā, kura apjomu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

S (0,2/100) + S [1 – (a + b) 0,2/100] c/C

kur:

S

=

Aģentūras budžeta daļa, ko nesedz 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās maksas un atlīdzība,

a

=

asociēto valstu skaits,

b

=

ES dalībvalstu skaits,

c

=

Šveices ieguldījums ICAO budžetā,

C

=

ES dalībvalstu un asociēto valstu kopējais ieguldījums ICAO budžetā.”;

f)

regulas 61. pantu papildina ar šādu daļu:

“Noteikumi par Kopienas finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz personām, kas piedalās Aģentūras darbībā, ir izklāstīti šā pielikuma B pielikumā.”;

g)

regulas II pielikumu paplašina, lai tajā iekļautu turpmāk minētos gaisa kuģus kā ražojumus, uz kuriem attiecas 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Komisijas 2003. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (1):

 

gaisa kuģis – [HB IDJ] – tips CL600-2B19,

 

gaisa kuģis – [HB-IKR, HB-IMY, HB-IWY] – tips Gulfstream G-IV,

 

gaisa kuģis – [HB-IMJ, HB-IVZ, HB-JES] – tips Gulfstream G-V,

 

gaisa kuģis – [HB-XJF, HB-ZCW, HB-ZDF] – tips MD900.

Nr. 1108/2009

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1108/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK

Nr. 91/670

Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/670/EEK par personāla licenču savstarpēju pieņemšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā

(1.–8. pants)

Nr. 3922/91

Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (1.–3. pants, 4. panta 2. punkts, 5.–11. pants un 13. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1899/2006,

Regulu (EK) Nr. 1900/2006,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 8/2008,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 859/2008

Nr. 94/56

Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīva 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus

(1.–13. pants)

Nr. 2004/36

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/36/EK par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (1.–9. un 11.–14. pants), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Direktīvu 2008/49/EK

Nr. 351/2008

Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr. 351/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK attiecībā uz prioritātes piešķiršanu Kopienas lidostas izmantojošo gaisa kuģu perona pārbaužu veikšanā

Nr. 768/2006

Komisijas 2006. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 768/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK par informācijas vākšanu un apmaiņu attiecībā uz to gaisa kuģu drošību, kuri izmanto Kopienas lidostas, un informācijas sistēmu pārvaldību

Nr. 2003/42

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. jūnija Direktīva 2003/42/EK attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (1.–12. pants)

Nr. 1321/2007

Komisijas 2007. gada 12. novembra Regula (EK) Nr. 1321/2007, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā centrālajā repozitārijā integrējama informācija par notikumiem civilajā aviācijā, kuras apmaiņu veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK

Nr. 1330/2007

Komisijas 2007. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1330/2007, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā ieinteresētajām personām izplatāma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK 7. panta 2. punktā minētā informācija par notikumiem civilajā aviācijā

Nr. 736/2006

Komisijas 2006. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 736/2006 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras standartizācijas pārbaužu darba metodēm

Nr. 1702/2003

Komisijas 2003. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 335/2007,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 381/2005,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 375/2007,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 706/2006,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 287/2008,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1057/2008,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1194/2009

Šā nolīguma nolūkā minētās regulas noteikumus lasa ar šādu pielāgojumu:

regulas 2. pantu groza šādi:

3., 4., 6., 8., 10., 11., 13. un 14. punktā datumu “2003. gada 28. septembris” aizstāj ar vārdiem “diena, kad stājas spēkā Kopienas un Šveices Gaisa transporta komitejas lēmums, ar kuru Regulu (EK) Nr. 216/2008 iekļauj nolīguma pielikumā”.

Nr. 2042/2003

Komisijas 2003. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 707/2006,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 376/2007,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1056/2008,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 127/2010,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 962/2010

Nr. 104/2004

Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regula (EK) Nr. 104/2004, ar ko nosaka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras Apelācijas padomes izveidošanu un sastāvu

Nr. 593/2007

Komisijas 2007. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 593/2007 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1356/2008

Nr. 2111/2005

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu

Nr. 473/2006

Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 473/2006, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā

Nr. 474/2006

Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 390/2011 (2)

4.   Aviācijas drošība

Nr. 300/2008

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002

Nr. 272/2009

Komisijas 2009. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 272/2009, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā, un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 297/2010

Nr. 1254/2009

Komisijas 2009. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus

Nr. 18/2010

Komisijas 2010. gada 8. janvāra Regula (ES) Nr. 18/2010, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 attiecībā uz kvalitātes kontroles valsts programmu specifikācijām civilās aviācijas drošības jomā

Nr. 72/2010

Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula (ES) Nr. 72/2010, ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai civilās aviācijas drošības jomā

Nr. 185/2010

Komisijas 2010. gada 4. aprīļa Regula (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 357/2010,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 358/2010,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 573/2010,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 983/2010,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 334/2011

Nr. 2010/774

Komisijas 2010. gada 13. aprīļa Lēmums 2010/774/ES, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija, un kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Lēmumu 2010/2604/ES,

Komisijas Lēmumu 2010/3572/ES,

Komisijas Lēmumu 2010/9139/ES.

5.   Gaisa satiksmes pārvaldība

Nr. 549/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 6., 8., 10., 11. un 12. pantu.

Regulas 10. pantu groza šādi:

 

panta 2. punktā vārdus “Kopienas līmenī” aizstāj ar vārdiem “Kopienas līmenī, iesaistot Šveici”.

 

Neskarot horizontālos pielāgojumus, kas paredzēti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kas minēti minētajā pantā, neuzskata par attiecināmām uz Šveici.

Nr. 550/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 9.a, 9.b, 15.a, 16. un 17. pantu.

Regulas noteikumus nolīguma vajadzībām groza šādi:

a)

regulas 3. pantu groza šādi:

panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;

b)

regulas 7. pantu groza šādi:

panta 1. punktā un 6. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;

c)

regulas 8. pantu groza šādi:

panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;

d)

regulas 10. pantu groza šādi:

panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;

e)

regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Komisija lēmumu adresē dalībvalstīm un par to informē pakalpojumu sniedzēju, ciktāl šāda informācija uz to juridiski attiecas.”

Nr. 551/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 3.a, 6. un 10. pantu.

Nr. 552/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 4. un 7. pantu, un 10. panta 3. punktu.

Regulas noteikumus nolīguma vajadzībām groza šādi:

a)

regulas 5. pantu groza šādi:

panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”;

b)

regulas 7. pantu groza šādi:

panta 4. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”;

c)

regulas III pielikumu groza šādi:

pielikuma 3. punkta otrajā un pēdējā ievilkumā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”.

Nr. 2096/2005

Komisijas 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1315/2007,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 482/2008,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 668/2008,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 691/2010

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 9. pantu.

Nr. 2150/2005

Komisijas 2005. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai

Nr. 1033/2006

Komisijas 2006. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 1033/2006, ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 929/2010

Nr. 1032/2006

Komisijas 2006. gada 6. jūlija Regula (EK) Nr. 1032/2006, ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 30/2009

Nr. 1794/2006

Komisijas 2006. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 1794/2006, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (Šveicei jāpiemēro no attiecīgā Šveices tiesību akta spēkā stāšanās dienas, bet vēlākais no 2012. gada 1. janvāra), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 1191/2010

Nr. 2006/23

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci

Nr. 730/2006

Komisijas 2006. gada 11. maija Regula (EK) Nr. 730/2006 par gaisa telpas klasifikāciju un lidojumu, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, piekļuvi virs 195. lidojuma līmeņa

Nr. 219/2007

Padomes 2007. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Padomes Regulu (EK) Nr. 1361/2008

Nr. 633/2007

Komisijas 2007. gada 7. jūnija Regula (EK) Nr. 633/2007, ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām

Nr. 1265/2007

Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 1265/2007, ar ko nosaka prasības attālumam starp “gaiss–zeme” balss sakaru kanāliem Eiropas vienotajā gaisa telpā

Nr. 29/2009

Komisijas 2009. gada 16. janvāra Regula (EK) Nr. 29/2009, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā

Nr. 262/2009

Komisijas 2009. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 262/2009, ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā

Nr. 73/2010

Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula (ES) Nr. 73/2010, ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā

Nr. 255/2010

Komisijas 2010. gada 25. marta Regula (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus

Nr. 691/2010

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai

Koriģējoši pasākumi, kurus Komisija pieņem saskaņā ar minētās regulas 14. panta 3. punktu, kļūst obligāti Šveicei pēc tam, kad tos apstiprina ar Apvienotās komitejas lēmumu.

Nr. 2010/5134

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Lēmums par Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes noteikšanu

Nr. 2010/5110

Komisijas 2010. gada 12. augusta Lēmums par funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinatora iecelšanu saistībā ar Eiropas vienoto gaisa telpu

Nr. 2011/121

Komisijas 2011. gada 21. februāra Lēmums 2011/121/ES, ar ko Eiropas Savienībā nosaka darbības uzlabošanas mērķus un brīdinājuma robežvērtības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai 2012. līdz 2014. gadā

6.   Vide un trokšņa piesārņojums

Nr. 2002/30

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva 2002/30/EK par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (1.–12. un 14.–18. pants)

(Piemēro I pielikuma grozījumus, kas izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, II pielikuma 8. nodaļas (Transporta politika) G iedaļas (Gaisa transports) 2. punkta.)

Nr. 89/629

Padomes 1989. gada 4. decembra Direktīva 89/629/EEK par civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu

(1.–8. pants)

Nr. 2006/93/EK

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/93/EK par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa

7.   Patērētāju aizsardzība

Nr. 90/314

Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām

(1.–10. pants)

Nr. 93/13

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos

(1.–11. pants)

Nr. 2027/97

Padomes 1997. gada 9. oktobra Regula (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos (1.–8. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 889/2002

Nr. 261/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91

(1.–18. pants)

Nr. 1107/2006

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu

8.   Pārējie

Nr. 2003/96

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

(14. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 14. panta 2. punkts)

9.   Pielikumi

A

:

Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti

B

:

Noteikumi par Eiropas Savienības finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz personām, kas piedalās EASA darbībā


(1)  OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.

(2)  Šo regulu piemēro Šveicē, kamēr vien tā ir spēkā ES.

A PIELIKUMS

PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 343. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma, saīsinājumā –“EAEK”, 191. pantu Eiropas Savienībai un EAEK dalībvalstīs ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīga, lai pildītu to uzdevumus,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam:

I   NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS ĪPAŠUMS, LĪDZEKĻI, AKTĪVI UN DARBĪBAS

1. pants

Savienības telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Savienības īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. pants

Savienības arhīvi ir neaizskarami.

3. pants

Savienība, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Ja vien tas iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Savienība savai dienesta lietošanai izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šos noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to darbība Savienībā izkropļotu konkurenci.

Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.

4. pants

Savienība ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.

Savienība ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.

II   NODAĻA

SAZIŅA UN CEĻOŠANAS ATĻAUJAS

5. pants

Katrā dalībvalstī Savienības iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu attiecīgā valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Savienības iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē.

6. pants

Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt ceļošanas atļaujas Padomes ar vienkāršu balsu vairākumu noteiktā formā, ko dalībvalstu iestādes atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izdod ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

Komisija var noslēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļošanas dokumentiem trešo valstu teritorijā.

III   NODAĻA

EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI

7. pants

Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitām un valūtas kontroli:

a)

viņu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā augstākajiem ierēdņiem, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus oficiālus uzdevumus;

b)

citu dalībvalstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus.

8. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a)

savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b)

visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

IV   NODAĻA

DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU DARBĀ

10. pants

Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un atgriežoties no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

Šis pants attiecas arī uz Savienības padomdevēju struktūru locekļiem.

V   NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS IERĒDŅI UN PĀRĒJIE DARBINIEKI

11. pants

Neatkarīgi no pilsonības Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem visās dalībvalstīs:

a)

saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju strīdos starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b)

uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c)

attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;

d)

viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā šīs tiesības īsteno;

e)

viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīvesvietā vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par vajadzīgiem.

12. pants

Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Savienība, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padome noteiktu procedūru, pieņemot regulas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm.

Viņi ir atbrīvoti no valstu nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Savienība.

13. pants

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Savienības dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.

Kustams īpašums, kas pieder šā panta pirmajā daļā minētajām personām un atrodas tajā valstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot šo pantu, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

14. pants

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.

15. pants

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka to Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 11. pants, 12. panta otrā daļa un 13. pants.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus dalībvalstu valdībām.

VI   NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBĀ AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

16. pants

Dalībvalsts, kurā ir Savienības mītne, Savienībā akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parasto diplomātisko imunitāti un privilēģijas.

VII   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

17. pants

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Savienības interesēs.

Jebkurai Savienības iestādei ir jāatņem ierēdnim vai darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja šī iestāde uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

18. pants

Lai piemērotu šo protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

19. pants

Šā protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Komisijas locekļiem.

20. pants

Šā protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referentu palīgiem, neskarot 3. panta noteikumus Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem, kas saistīti ar tiesnešu un ģenerāladvokātu imunitāti pret tiesvedību.

21. pants

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās struktūru locekļiem, tās personālu un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot Protokolu par bankas statūtiem.

Eiropas Investīciju banka turklāt, to veidojot un palielinot tās kapitālu, ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā banka atrodas. Arī bankas darbības izbeigšanas vai bankas likvidācijas gadījumā tai neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, bankai un tās struktūru darbībām, kas notiek saskaņā ar Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

22. pants

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās struktūru locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.

Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā ir bankas mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

A Pielikuma Papildinājums

PROTOKOLA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI PIEMĒROŠANAS KĀRTĪBA ŠVEICĒ

1.   Piemērošanas attiecinājums uz Šveici

Visas Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti (turpmāk “protokols”) minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot kā attiecināmas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi.

2.   Aģentūras atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (tostarp PVN)

Preces un pakalpojumi, ko eksportē no Šveices, nav apliekami ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja Aģentūrai preces piegādā un pakalpojumus sniedz Šveicē oficiālai izmantošanai, saskaņā ar protokola 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju. Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).

Lai saņemtu PVN kompensāciju, Federālās nodokļu administrācijas PVN galvenajā nodaļā jāiesniedz veidlapas, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

3.   Piemērošanas kārtība noteikumiem, kas attiecas uz Aģentūras personālu

Saistībā ar protokola 12. panta otro daļu Šveice atbilstīgi valsts tiesību aktu principiem Aģentūras ierēdņus un pārējos darbiniekus Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1) 2. panta nozīmē atbrīvo no federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem attiecībā uz Eiropas Savienības maksāto algu, darba samaksu un citu atalgojumu, uz ko attiecas iekšējais nodoklis par labu Eiropas Savienībai.

Protokola 13. panta piemērošanai Šveici neuzskata par dalībvalsti iepriekš izklāstītā 1. punkta nozīmē.

Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kuri ir Kopienas ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemērojamās sociālās nodrošināšanas maksājumu sistēmas dalībnieki, nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem.

Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras vai Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2) piemērošanu un citiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.


(1)  Padomes 1969. gada 25. marta Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69, ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1749/2002 (OV L 264, 2.10.2002., 13. lpp.).

(2)  Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2104/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 7. lpp.).

B PIELIKUMS

FINANŠU KONTROLE SAISTĪBĀ AR ŠVEICES DALĪBU EIROPAS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRAS DARBĪBĀ

1. pants

Tieša saziņa

Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Šveicē un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai Komisijas budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā lēmumā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem, kā arī uz lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar tiem.

2. pants

Pārbaudes

1.   Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un Aģentūras valdes 2003. gada 26. martā pieņemtajiem finanšu noteikumiem, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un citiem šajā lēmumā minētajiem instrumentiem ar Šveicē dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.

2.   Aģentūras un Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā lēmumā minēto instrumentu īstenošanai.

3.   Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.

4.   Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šā lēmuma darbības termiņa beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.

5.   Par Šveices teritorijā veicamām revīzijām iepriekš informē Šveices Federālo revīzijas biroju. Šī informācija nav juridisks nosacījums šādu revīziju veikšanai.

3. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Saskaņā ar šo līgumu Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes un kontroli uz vietas Šveices teritorijā atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (3).

2.   Pārbaudes un kontroli uz vietas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas biroju vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas biroja norādītām Šveices iestādēm, kas laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un tiesisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.

3.   Ja attiecīgās Šveices iestādes vēlas, tad tās var veikt pārbaudes un kontroli uz vietas kopā ar Komisiju.

4.   Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.

5.   Komisija iespējami drīz paziņo Šveices Federālajam revīzijas birojam par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tā atklājusi, veicot pārbaudes un kontroli uz vietas. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un kontroles iznākumu.

4. pants

Informācija un konsultācijas

1.   Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Šveices un Kopienas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.

2.   Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā lēmumā minētos instrumentus.

5. pants

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai jebkādā citā veidā iegūto informāciju saskaņā ar šo pielikumu attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā līdzīgu informāciju aizsargā Šveices tiesību akti un attiecīgie Kopienas iestādēm piemērojamie noteikumi. Šādu informāciju var izpaust tikai tām personām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants

Administratīvie pasākumi un sodi

Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4).

7. pants

Atgūšana un izpilde

Šveicē ir izpildāmi Aģentūras vai Komisijas lēmumi, kas pieņemti šā lēmuma darbības jomā un uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis.

Izpildes rīkojumu, neveicot citu kontroli kā vien tiesību akta autentiskuma pārbaudi, izdod Šveices valdības norādīta iestāde, kura par to informē Aģentūru vai Komisiju. Izpilde notiek saskaņā ar Šveices noteiktu kārtību. Izpildes lēmuma likumību pārbauda Eiropas Savienības Tiesa.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumi saskaņā ar šķīrējklauzulu izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.


(1)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(3)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(4)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.