12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/1

12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/2

(1)

Somija iesniedza Komisijai pieprasījumu par to, lai Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIA pielikumā tiktu apsvērta iespēja iekļaut tādu atkritumu maisījumus, kas klasificēti Bāzeles konvencijas B3040. un B3080. pozīcijā.

(2)

Apvienotā Karaliste iesniedza Komisijai pieprasījumu par to, lai Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIA pielikumā tiktu apsvērta iespēja iekļaut tādu atkritumu maisījumus, kas klasificēti Bāzeles konvencijas B3020. pozīcijā.

(3)

Komisija saņēma komentārus no Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas un Zviedrijas par to, vai būtu pieļaujami tādu Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIA pielikumā iekļaujamo atkritumu maisījumi, kuri atbilst dažādajiem Bāzeles konvencijas B1010., B2010., B2030., B3010., B3020., B3030., B3040. un B3050. pozīcijas ievilkumiem vai apakšievilkumiem. Ņemot vērā minētos komentārus, Komisija iekļaušanai Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIA pielikumā atlasīja sarakstu ar tādu atkritumu maisījumiem, kas klasificēti vienā Bāzeles konvencijas pozīcijā.

(4)

Komisija izvērtēja Somijas un Apvienotās Karalistes pieprasījumus un dalībvalstu komentārus, un, pamatojoties uz minēto izvērtējumu, iekļaušanai Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIA pielikumā tika atlasīts saraksts ar tādu atkritumu maisījumiem, kas klasificēti atsevišķās Bāzeles konvencijas pozīcijās.

(5)

Ir svarīgi precizēt, kuras procedūras ir piemērojamas to atkritumu maisījumu sūtījumiem, kas ir klasificēti vienā Bāzeles konvencijas pozīcijā. Lai dažus no šiem atkritumu maisījumiem ļautu eksportēt uz valstīm, kurās nepiemēro ESAO Padomes lēmumu C(2001) 107/galīgā versija, ar ko pārskata Lēmumu C(92) 39/galīgā versija par reģenerācijai paredzēto atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (“ESAO lēmums”), saskaņā ar vispārējām informācijas prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1013/2006 18. pantā, šīm valstīm nepieciešams pārejas periods, pirms tās var informēt Komisiju par to, vai attiecīgos atkritumu maisījumus var eksportēt uz šo valsti, kā arī par piemērojamo kontroles procedūru, ja tāda ir.

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1013/2006.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) 39. pantu,

12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/5

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tām nav piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, pieteikumus par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgos pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) (turpmāk “iestāde”).

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas iestāde par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz atzinumu par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)

Komisija, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu, lemj par veselīguma norāžu atļaujas piešķiršanu.

(5)

Visi trīs šajā regulā minētie atzinumi ir saistīti ar pieteikumiem par norādēm attiecībā uz slimības riska samazināšanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(6)

Pēc tam, kad uzņēmums Wrigley GmbH iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar bezcukura košļājamās gumijas ietekmi uz zobu demineralizāciju (jautājums Nr. EFSA-Q-2010-00119) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja norādi formulēt šādi: “Bezcukura košļājamā gumija atjauno zobu emaljas mineralizāciju, tādējādi samazinot kariesa veidošanās risku”.

(7)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2010. gada 1. oktobrī, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp bezcukura košļājamās gumijas lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā.

(8)

Pēc tam, kad uzņēmums Wrigley GmbH iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar bezcukura košļājamās gumijas ietekmi uz zobu aplikuma skābju neitralizēšanu, tādējādi samazinot kariesa veidošanās risku (jautājums Nr. EFSA-Q-2010-00120) (3). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja norādi formulēt šādi: “Bezcukura košļājamā gumija neitralizē zobu aplikuma skābes, tādējādi samazinot kariesa veidošanās risku”.

(9)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2010. gada 1. oktobrī, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp bezcukura košļājamās gumijas lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 4. punktā ir noteikts – ja atzinums ir labvēlīgs attiecībā uz atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei, tajā jāiekļauj konkrētas ziņas. Attiecīgi šīm ziņām jābūt minētām šīs regulas I pielikumā attiecībā uz atļautajām veselīguma norādēm, un vajadzības gadījumā tajās jāiekļauj pārskatītais norāžu formulējums, īpašie norāžu lietošanas nosacījumi un attiecīgā gadījumā – pārtikas produkta lietošanas nosacījumi vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 noteikumiem un atbilstoši iestādes atzinumiem.

(11)

Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes būtu patiesas, skaidras, uzticamas un lietderīgas patērētājam, un saistībā ar iepriekš minēto tiek ņemts vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc gadījumos, kad norāžu formulējums patērētājiem nozīmē to pašu, ko veselīguma norāde, par kuru jau ir izsniegta atļauja, jo tas norāda, ka pastāv tāda pati saikne, kāda ir starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību, uz to jāattiecina tādi paši lietošanas nosacījumi, kā minēts I pielikumā.

(12)

Pēc tam, kad uzņēmums GP International Holding B.V. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar OPC Plus ietekmi uz hroniskas vēnu nepietiekamības riska samazināšanu (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00751) (4). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja norādi formulēt šādi: “Ir pierādīts, ka OPC Plus uzlabo asins mikrocirkulāciju un tādēļ var samazināt hroniskas vēnu nepietiekamības risku”.

(13)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2010. gada 7. septembrī, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp OPC Plus lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajiem kritērijiem, tai nevar piešķirt atļauju.

(14)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzējiem un sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebildusi,

12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/8

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija saskaņā ar minēto regulu tās nav atļāvusi un iekļāvusi atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, pieteikumus par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgus pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), turpmāk “iestāde”.

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas iestāde par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz atzinumu par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)

Komisijai ir jālemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu.

(5)

Pēc tam, kad uzņēmums Synbiotec S.r.l. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar Synbio ietekmi uz zarnu trakta darbības uzturēšanu un uzlabošanu (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00889) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Synbio ilgstoši saglabājas zarnu traktā un veicina dabīgo regularitāti, tādējādi palīdzot uzturēt un uzlabot cilvēka zarnu trakta darbību”.

(6)

Komisija un dalībvalstis 2010. gada 27. septembrī saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp Synbio lietošanu pārtikā un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajiem kritērijiem, tai nevar piešķirt atļauju.

(7)

Pēc tam, kad uzņēmums MILTE ITALIA S.p.a. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar Silymarin BIO-C® ietekmi uz pastiprinātu mātes piena veidošanos (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00957) (3). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja cita starpā šādu norādes formulējumu: “Ieteicams lietot zīdīšanas laikā, lai uzlabotu mātes piena fizioloģisko veidošanos”.

(8)

Komisija un dalībvalstis 2010. gada 28. septembrī saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp Silymarin BIO-C® lietošanu pārtikā un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajiem kritērijiem, tai nevar piešķirt atļauju.

(9)

Visas veselīguma norādes, uz kurām attiecas šī regula, ir veselīguma norādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tām var piemērot minētās regulas 28. panta 5. punktā noteikto pārejas posmu. Iestāde secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp minēto pārtikas produktu lietošanu un norādīto ietekmi, tāpēc minētās divas norādes neatbilst Regulai (EK) Nr. 1924/2006 un tām nevar piemērot minētajā pantā paredzēto pārejas posmu.

(10)

Lai panāktu šīs regulas pilnīgu ievērošanu, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un valsts kompetentajām iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas tirgū vairs nebūtu produktu ar pielikumā minētajām veselīguma norādēm.

(11)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzējiem un sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebildusi,

12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/10

12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/12

(1)

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) VI pielikums ietver īpašus noteikumus par sociālo nodrošinājumu, un 37. protokols ietver to komiteju sarakstu, kurās piedalās EEZ EBTA valstis.

(2)

EEZ līgumā ir lietderīgi iekļaut Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 988/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un ar ko nosaka tās pielikumu saturu (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (4). Papildus ir lietderīgi iekļaut vairākus Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus. Turklāt būtu jāgroza 37. protokols nolūkā iekļaut komiteju sarakstā Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza EEZ līguma VI pielikums un 37. protokols,

12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/24

(1)

Grenlande ir minēta Lisabonas Līguma II pielikumā iekļautajā aizjūras zemju un teritoriju sarakstā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 198. pantu mērķis aizjūras zemju un teritoriju asociēšanai ar Savienību ir veicināt aizjūras zemju un teritoriju ekonomisku un sociālu attīstību, kā arī nodibināt to ciešus ekonomiskus sakarus starp tām un Savienību kopumā.

(2)

Dānija un Grenlande lūdza, lai saskaņā ar sanitārās un veterinārās kontroles noteikumiem, ko piemēro Savienības iekšējai tirdzniecībai, atļautu piemērot veterinārās pārbaudes attiecībā uz Savienības un Grenlandes savstarpējo tirdzniecību ar zivsaimniecības produktiem, gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem, jūras gliemežiem, no tiem iegūtiem blakusproduktiem un no šiem blakusproduktiem iegūtiem produktiem, par kuriem uzskata, ka to izcelsme ir Grenlandē, atbilstīgi noteikumiem III pielikumā Padomes Lēmumam 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (1), kā arī tādiem pašiem produktiem, ko ieved Grenlandē no trešām valstīm.

(3)

Tādēļ tirdzniecība ar šādiem produktiem starp Grenlandi un Savienību būtu jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu. Attiecīgi Dānijai un Grenlandei būtu jānodrošina, lai produktu sūtījumi no Grenlandes uz Eiropas Savienību atbilstu piemērojamajiem Savienības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu. Konkrēti, atbilstīgie barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji būtu jāreģistrē un jāiekļauj sarakstā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2).

(4)

Veterinārās pārbaudes Grenlandes robežkontroles punktos būtu jāveic atbilstīgi Padomes Direktīvai 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (3). Veterinārās pārbaudes robežkontroles punktos būtu jāveic ciešā sadarbībā ar muitas ierēdņiem. Lai vienkāršotu minētos uzdevumus, ir atbilstīgi kompetentās iestādes informēt par atsaucēm uz kombinēto nomenklatūru (KN), kas ir norādīta I pielikumā Komisijas Lēmumam 2007/275/EK (2007. gada 17. aprīlis) par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK (4).

(5)

Grenlandes kompetentajai iestādei būtu jāsniedz Komisijai oficiālas garantijas par to, ka Savienības noteikumi un dzīvnieku veselības prasības tiks piemērotas attiecīgajiem produktiem. Minētas garantijas būtu it īpaši jāattiecina uz piemērojamajiem noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (6), un Padomes Direktīvā 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (7). Minētajām garantijām būtu arī jāietver saistības par to, ka tiks nodrošināta atbilstība Savienības iekšējās tirdzniecības noteikumiem.

(6)

Padomes Direktīvā 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (8), prasīts izveidot valsts uzraudzības plānus attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem. Tātad minētie noteikumi būtu jāpiemēro arī Grenlandei.

(7)

Lai atļautu Eiropas Savienībā no Grenlandes importēt produktus, uz kuriem attiecas šis lēmums, saskaņā ar Savienības iekšējās tirdzniecības tiesību aktu noteikumiem, kā arī lai nodrošinātu attiecīgo produktu sanitāro nekaitīgumu, Dānijai un Grenlandei būtu jāapņemas līdz šā lēmuma piemērošanas dienai transponēt un īstenot Grenlandē atbilstīgos Savienības sanitāros noteikumus.

(8)

Dānijai un Grenlandei būtu arī jāapņemas nodrošināt, lai no trešām valstīm Grenlandē importētie attiecīgie produkti atbilstu Savienības noteikumiem par dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu.

(9)

Ar Padomes Direktīvu 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (9), paredzēts ieviest datorizētu sistēmu, kas saista veterinārās iestādes, lai it īpaši kompetentām iestādēm atvieglotu ātru informācijas savstarpēju apmaiņu attiecībā uz dzīvnieku veselību un labturību (TRACES). Komisijas Lēmumā 2004/292/EK (2004. gada 30. marts) par TRACES sistēmas ieviešanu (10) paredzēts, ka dalībvalstīm ir obligāti jāizmanto TRACES sistēma no 2004. gada 1. aprīļa. TRACES sistēmai ir liela nozīme dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu efektīvā uzraudzībā, un tādēļ tā būtu jāizmanto, pārsūtot datus par produktu tirdzniecību un pārvietošanu starp Grenlandi un Savienību.

(10)

Padomes Direktīvā 82/894/EEK (1982. gada 21. decembris) par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā (11) minētie dzīvnieku slimību uzliesmojumi jāpaziņo Komisijai, izmantojot Dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmu (ADNS) saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/176/EK (2005. gada 1. marts) par kodificētas veidlapas un kodu noteikšanu dzīvnieku slimību izziņošanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 82/894/EEK (12). Šie noteikumi par attiecīgajiem produktiem būtu jāpiemēro arī Grenlandē.

(11)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (13), ir izveidota ātrās reaģēšanas sistēma, lai ziņotu par tiešu vai netiešu risku cilvēka veselībai, kas rodas saistībā ar pārtiku vai barību. Šie noteikumi saistībā ar attiecīgajiem produktiem būtu jāpiemēro arī Grenlandē.

(12)

Lai Grenlande varētu veikt veterinārās pārbaudes attiecībā uz produktiem, ko Grenlandē ieved no trešām valstīm, Grenlandē būtu jāveic Savienības pārbaude, lai pārliecinātos, ka Grenlandes robežkontroles punkts vai punkti atbilst prasībām Direktīvā 97/78/EK un Komisijas Regulā (EK) Nr. 136/2004 (2004. gada 22. janvāris), ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (14), un Komisijas Lēmumā 2001/812/EK (2001. gada 21. novembris), ar kuru nosaka prasības attiecībā uz to robežkontroles punktu apstiprināšanu, kuri atbild par veterinārām pārbaudēm produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (15).

(13)

Ja šādas pārbaudes rezultāti ir labvēlīgi, Grenlandes robežkontroles punkts vai punkti būtu jāiekļauj sarakstā Komisijas Lēmumā 2009/821/EK (2009. gada 28. septembris), ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka TRACES veterinārās vienības (16). Lai nodrošinātu Grenlandē un Savienībā ievesto produktu, uz ko attiecas šis lēmums, efektīvu kontroli, šo lēmumu ir lietderīgi piemērot no tā brīža, kad Komisijas Lēmumā 2009/821/EK tiek iekļauts Grenlandes robežkontroles punkts vai punkti.

(14)

Šis lēmums neietekmē nekādus iespējamus noteikumus, kas saistīti ar zivsaimniecības produktu importu, pamatojoties Lisabonas līgumam pievienoto 34. protokolu par īpašo režīmu Grenlandei,

a)

“gliemenes” ir lapžauņu kārtas gliemji saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2. sadaļas 2.1. punkta definīciju;

b)

“zivsaimniecības produkti” ir produkti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3. sadaļas 3.1. punkta definīciju;

c)

“blakusprodukti un no šiem blakusproduktiem iegūti produkti” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 attiecīgi 3. panta 1. punkta un 2. punkta nozīmē, kas iegūti no zivsaimniecības produktiem, gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem vai jūras gliemežiem;

d)

“Grenlandes izcelsmes produkti” ir produkti, kas minēti šā panta a), b) un c) apakšpunktā, kā tie definēti saskaņā ar Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma noteikumiem.

a)

Savienības tiesību aktos iekļautos piemērojamos noteikumus attiecībā uz dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu faktiski transponē un īsteno Grenlandē attiecībā uz produktiem;

b)

kompetentā iestāde Dānijā un Grenlandē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. pantu sagatavo un atjaunina barības un pārtikas apritē iesaistīto reģistrēto uzņēmēju sarakstu;

c)

produktu sūtījumi no Grenlandes uz Savienību atbilst noteikumiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos un ko piemēro attiecībā uz dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu.

12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/28

12.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/31

(1)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 18.1. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro, var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas monetārās politikas operāciju mērķiem, noteikti I pielikumā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnei ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) (turpmāk – “Vispārējā dokumentācija”).

(2)

Saskaņā ar Vispārējās dokumentācijas 1.6. sadaļu ECB Padome jebkurā laikā var mainīt Eurosistēmas monetārās politikas operāciju instrumentus, nosacījumus, kritērijus un procedūras. Saskaņā ar Vispārējās dokumentācijas 6.3.1. sadaļu Eurosistēma patur sev tiesības noteikt, vai kāda emisija, emitents, debitors vai garantijas devējs atbilst augstu kredītstandartu prasībām, pamatojoties uz jebkādu informāciju, ko tā varētu uzskatīt par būtisku.

(3)

Finanšu tirgū valdošie ārkārtas apstākļi, kas izveidojušies saistībā ar Portugāles valdības fiskālo situāciju, ir traucējuši Portugāles valdības emitēto vērtspapīru vērtējumam tirgū, kas negatīvi ietekmējis finanšu sistēmas stabilitāti. Šī ārkārtas situācija prasa nekavējoties uz laiku pielāgot Eurosistēmas monetārās politikas regulējumu.

(4)

ECB Padome novērtējusi apstākli, ka Portugāles valdība apstiprinājusi un pašlaik īsteno ekonomikas un finanšu korekcijas programmu, par ko tā vienojusies ar Eiropas Komisiju, ECB un Starptautisko Valūtas fondu, kā arī Portugāles valdības apņemšanos pilnībā īstenot šo programmu. ECB Padome no Eurosistēmas kredītriska pārvaldības perspektīvas novērtējusi arī šādas programmas ietekmi uz Portugāles valdības emitētajiem vērtspapīriem. ECB Padome uzskata, ka programma ir atbilstoša tam, lai no kredītriska pārvaldības perspektīvas Portugāles valdības emitētiem vai garantētiem tirgojamiem parāda instrumentiem saglabātos kvalitātes standarts, kas ir pietiekams, lai tie turpinātu būt atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operācijās neatkarīgi no jebkāda ārējā kredītnovērtējuma. Šie pozitīvie novērtējumi rada pamatu tādai Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma ārkārtas pagaidu pielāgošanai, kuras mērķis ir veicināt finanšu iestāžu darbības drošību, nostiprinot visas finanšu sistēmas stabilitāti un aizsargājot šo iestāžu klientus.

(5)

Tomēr ECB Padome cieši uzraudzīs Portugāles valdības stingro apņemšanos arī turpmāk pilnībā īstenot ekonomikas un finanšu korekcijas programmu, kas ir šīs Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma ārkārtas pagaidu pielāgošanas pamatā.

(6)

ECB Padome par šo Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma ārkārtas pielāgošanu lēma un publiski paziņoja 2011. gada 7. jūlijā. Tā tiks piemērota uz laiku, līdz ECB Padome uzskatīs, ka finanšu sistēmas stabilitāte ļauj Eurosistēmas monetārās politikas operāciju regulējumu piemērot kā parasti,