5.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/1

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 13. maijs)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu

(2011/392/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 24. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai izveidotu strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem.

(2)	Komisija risināja sarunas, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar LESD 207. pantu, un saskaņā ar Padomes dotajiem sarunu norādījumiem.

(3)	Šīs sarunas ir noslēgušās, un 2009. gada 9. decembrī tika parafēts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu (turpmāk “nolīgums”).

(4)	Nolīgums tika Savienības vārdā parakstīts 2010. gada 13. decembrī.

(5)	Nolīgums būtu jānoslēdz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 23. pantā paredzēto paziņojumu (1).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 13. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

MARTONYI J.

(1) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

MAROKAS KARALISTE, turpmāk “Maroka”,

no otras puses,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I NODAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir novērst un atrisināt visus tirdzniecības strīdus starp pusēm, lai, cik vien iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. pants

Nolīguma piemērošana

1. Šā nolīguma noteikumus piemēro jebkuram strīdam par varbūtējiem pārkāpumiem, kuri attiecas uz II sadaļas noteikumiem (izņemot 24. pantu) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (turpmāk “Asociācijas nolīgums”) (1), vai uz Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, 1., 2. un 3. protokola un šo protokolu pielikumu aizstāšanu un grozījumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. Šajā nolīgumā noteiktā kārtība jāpiemēro tad, ja 60 dienās no dienas, kad strīds saskaņā ar Asociācijas nolīguma 86. pantu tika iesniegts Asociācijas padomei, tai nav izdevies izšķirt strīdu.

2. Asociācijas nolīguma 86. pants attiecas uz strīdiem par to, kā jāpiemēro un jāinterpretē citi Asociācijas nolīguma noteikumi.

3. Šā panta 1. punkta mērķiem strīdu uzskata par atrisinātu, ja Asociācijas padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Asociācijas nolīguma 86. panta 2. punktu vai ja tā ir paziņojusi, ka strīds vairs nepastāv.

II NODAĻA

APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA

3. pants

Apspriešanās

1. Domstarpības, kas attiecas uz 2. pantā minēto noteikumu interpretēšanu un piemērošanu, puses cenšas atrisināt, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt tūlītēju, objektīvu un savstarpēji saskaņotu risinājumu. Šajās apspriedēs puses turklāt izskata varbūtējā pārkāpuma iespējamo ietekmi uz to tirdzniecību.

2. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija jāiesniedz Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un 2. pantā minēto nolīgumu noteikumus, kas, pēc tās domām, ir pārkāpti.

3. Apspriešanos rīko 40 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētāja teritorijā, ja vien puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 60 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa izpaustā informācija un pušu nostāja šajā procesā, ir slepena un neskar nevienas puses tiesības turpmākajos procesos.

4. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriešanos rīko 15 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas un to uzskata par pabeigtu 30 dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas.

5. Ja puse, kurai pieprasījums adresēts, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu 20 darbdienās no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā minētajos termiņos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītājs saskaņā ar 5. pantu var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

4. pants

Mediācija

1. Ja apspriežoties nav izdevies panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu, puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot mediatora palīdzību. Mediācijas pieprasījums jāiesniedz rakstiski atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, un tajā jānorāda pasākums, kas ir bijis apspriešanās priekšmets, kā arī savstarpēji saskaņotā mediācijas kompetence. Katra puse apņemas ar izpratni izturēties pret mediācijas pieprasījumiem.

2. Ja vien puses nevienojas par mediatoru desmit darbdienās no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas, Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izlozē mediatoru no personām, kuras ir iekļautas 19. pantā minētajā sarakstā un kuras nav pušu valstspiederīgie. To veic 15 darbdienās no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas. Mediators ne vēlāk kā 30 dienās no viņa izraudzīšanas dienas sasauc sanāksmi ar pusēm. Mediators ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes saņem katras puses pieteikumus un pēc vajadzības var pieprasīt papildu informāciju pusēm, ekspertiem vai tehniskajiem konsultantiem. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma katrai no pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes. Mediators ne vēlāk kā 45 dienās no viņa izraudzīšanās dienas sniedz atzinumu.

3. Mediatora atzinumā var būt viens vai vairāki ieteikumi par to, kā atrisināt strīdu atbilstīgi 2. pantā minētajiem noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.

4. Puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Turklāt mediators pēc jebkuras puses pieprasījuma var nolemt grozīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5. Procesos, kuros izmanto mediāciju, īpaši mediatora atzinums un visa izpaustā informācija, un pušu nostāja šajos procesos ir slepeni un neskar nevienas puses tiesības turpmākajos procesos.

6. Ja puses vienojas, mediāciju var turpināt arī tad, ja noris šķīrējtiesas procedūra.

7. Mediatora nomaiņa notiek vienīgi reglamenta 18. līdz 21. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un atbilstoši minētajos punktos noteiktajai kārtībai.

III NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

I IEDAĻA

Šķīrējtiesas procedūra

5. pants

Šķīrējtiesas procedūras uzsākšana

1. Ja pusēm nav izdevies atrisināt strīdu, izmantojot apspriešanos saskaņā ar 3. pantu vai izmantojot mediāciju saskaņā ar 4. pantu, prasītājs var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju rakstiski iesniedz atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Prasītājs savā pieprasījumā norāda aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums ir 2. pantā minēto noteikumu pārkāpums. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana jāpieprasa ne vēlāk kā 18 mēnešus no apspriešanās pieprasījuma saņemšanas dienas, neskarot prasītāja tiesības turpmāk pieprasīt jaunu apspriešanos par šo pašu jautājumu.

6. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

1. Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Desmit darbdienās pēc tam, kad atbildētājs ir saņēmis pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.

3. Ja puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu, jebkura no pusēm var pieprasīt Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotai personai ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 19. pantu: vienu personu no tām personām, ko ir ierosinājis prasītājs, vienu personu no tām personām, ko ir ierosinājis atbildētājs, un vienu personu no tām personām, ko puses ir izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos dalībniekus izraugās tādā pašā kārtībā.

4. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešus piecās darbdienās pēc tam, kad ir iesniegts 3. punktā minētais pieprasījums.

5. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir visu triju šķīrējtiesnešu izraudzīšanās diena.

6. Šķīrējtiesnešu nomaiņa notiek vienīgi reglamenta 18. līdz 21. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un atbilstoši minētajos punktos noteiktajai kārtībai.

7. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesas kolēģija ne vēlāk kā 120 dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Jebkura puse 15 dienās no paziņošanas dienas var iesniegt rakstisku pieprasījumu šķīrējtiesas kolēģijai, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma secinājumos iekļauj apsvērumus par starpposma pārskata posmā iesniegtajiem paskaidrojumiem.

8. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1. Šķīrējtiesas kolēģija 150 dienās no tās izveidošanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk kā 180 dienas no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.

2. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai paziņotu nolēmumu 75 dienās no tās izveidošanas dienas. Jebkurā gadījumā minētais nolēmums jāpaziņo ne vēlāk kā 90 dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Šķīrējtiesas kolēģija desmit dienās no tās izveidošanas dienas sniedz pirmstiesas nolēmumu par to, vai tā uzskata šo lietu par steidzamu.

3. Šķīrējtiesas kolēģija pēc abu pušu pieprasījuma jebkurā brīdī aptur savu darbību uz laikposmu, par kuru puses ir vienojušās, bet kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, un pēc prasītājas puses pieprasījuma šā saskaņotā laikposma beigās atjauno savu darbību. Ja prasītāja puse pirms saskaņotā apturēšanas laikposma beigām nelūdz atjaunot šķīrējtiesas kolēģijas darbu, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar nevienas puses tiesības piedalīties citā procesā par šo pašu jautājumu.

II IEDAĻA

Nolēmuma izpilde

9. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpilde

Katra puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde.

10. pants

Pieņemamais termiņš nolēmuma izpildei

1. Atbildētājs ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesas kolēģija ir paziņojusi nolēmumu pusēm, paziņo prasītājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, cik daudz laika tam būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (pieņemamais termiņš), ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama.

2. Ja pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei, prasītājs 20 dienās pēc tam, kad atbildētājs ir sniedzis paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai.

3. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

11. pants

Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei

1. Atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildei.

2. Ja pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 90 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

12. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1. Ja atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 11. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās puses saistībām atbilstoši 2. pantā minētajiem noteikumiem, atbildētājs iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītājs.

2. Ja vienošanās par kompensāciju nav panākta 30 dienās pēc pieņemamā termiņa beigām vai pēc šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma saskaņā ar 11. pantu par to, ka pieņemtais izpildes pasākums nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs pēc tam, kad tas paziņojis otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, ir tiesīgs apturēt saistību izpildi, kuras izriet no jebkura 2. pantā minētā noteikuma, tādā mērā, kas atbilst pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam. Prasītājs var apturēt saistību izpildi pēc 10 darbdienām no dienas, kad atbildētājs ir saņēmis paziņojumu, ja vien atbildētājs nav pieprasījis strīda izšķiršanu saskaņā ar 3. punktu.

3. Ja atbildētājs uzskata, ka saistību izpildes apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam, tas var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu pirms 2. punktā minētā 10 darbdienu perioda beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija, vajadzības gadījumā uzklausot ekspertu atzinumu, 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un par tirdzniecības jautājumiem atbildīgajai struktūrai savu nolēmumu par saistību izpildes apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesas kolēģija nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšanai jābūt saskaņā ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4. Saistību izpildi aptur uz laiku un piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 2. pantā minētajiem noteikumiem, nav atsaukts vai grozīts, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem saskaņā ar 13. pantu, vai tik ilgi, kamēr puses nav vienojušās atrisināt strīdu.

13. pants

To nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana, kas pieņemti pēc saistību izpildes apturēšanas

1. Atbildētājs paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, kā arī par savu pieprasījumu pārtraukt saistību izpildes apturēšanu, ko piemēro prasītājs.

2. Ja puses 30 dienās no paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 2. pantā minētajiem noteikumiem, prasītājs rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 2. pantā minētajiem noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.

III IEDAĻA

Kopīgie noteikumi

14. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā saskaņā ar šo nolīgumu strīdā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tās par šādu risinājumu paziņo Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai un šķīrējtiesas kolēģijai. Pēc tam, kad ir paziņots par savstarpēji saskaņotu risinājumu, šķīrējtiesas kolēģija beidz savu darbību, un procedūra tiek izbeigta.

15. pants

Reglaments

1. Šā nolīguma III nodaļā noteikto strīdu izšķiršanas procedūru regulē šim nolīgumam pievienotais reglaments.

2. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien puses nevienojas citādi.

16. pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Šķīrējtiesas kolēģija pēc kādas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt informāciju, kuru tā uzskata par vajadzīgu šķīrējtiesas procesam. Turklāt šķīrējtiesas kolēģijai pēc saviem ieskatiem ir arī tiesības lūgt attiecīgu ekspertu viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās šķīrējtiesas kolēģija apspriežas ar pusēm. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma katrai no pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes. Ja vien puses nevienojas citādi, ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību pušu teritorijā, saskaņā ar reglamentu šķīrējtiesas kolēģijām ir tiesīgas iesniegt rakstisku informāciju. Šāda informācija skar vienīgi attiecīgā strīda faktus, nevis tiesību aktu normas.

17. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 2. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 2. pantā paredzētās tiesības un pienākumus.

18. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas lēmumi un nolēmumi

1. Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr nekādā gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi.

2. Visi šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi ir saistoši pusēm, un tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā ir izklāstīti konstatētie fakti, 2. pantā minēto nolīgumu attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas kolēģijas konstatējumam un secinājumiem. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja dara šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu pilnībā publiski pieejamu, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu ar uzņēmējdarbību saistītās informācijas konfidencialitāti.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

19. pants

Šķīrējtiesnešu saraksti

1. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad šis nolīgums ir stājies spēkā, izveido sarakstu vismaz ar 15 personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Katra puse šķīrējtiesneša amatam ierosina vismaz piecas personas. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecus šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājus, kas nav pušu valstspiederīgie. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu saglabāts šis skaits.

2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro šim nolīgumam pievienoto ētikas kodeksu.

3. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja var izveidot papildu sarakstus vismaz ar 15 personām, kam ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos jautājumos, uz kuriem attiecas 2. pantā minētie nolīgumi. Katra puse šķīrējtiesneša amatam ierosina vismaz piecas personas. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecus šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājus, kas nav pušu valstspiederīgie. Izmantojot 6. panta 2. punktā izklāstīto izraudzīšanās procedūru, Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji pēc abu pušu vienošanās var izmantot nozaru ekspertu sarakstu.

20. pants

Saistība ar PTO saistībām

1. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz PTO nolīgumā noteiktajām saistībām, piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus.

2. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ir šā nolīguma darbības jomā, piemēro šā nolīguma noteikumus un procedūras.

3. Ja kāda no pusēm vēlas panākt tāda strīda izšķiršanu, kas attiecas uz saistībām, kuras saskaņā ar 2. pantu ir šā nolīguma darbības jomā un kuras pēc būtības atbilst saistībām saskaņā ar PTO nolīgumu, piemēro attiecīgos PTO nolīguma noteikumus un procedūras, neskarot šā nolīguma noteikumus, izņemot gadījumu, kad puses vienojas citādi.

4. Ja strīda izšķiršanas procedūras ir uzsāktas, jāizmanto vienīgi tā tiesa, kas izraudzīta saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem, ja vien minētā tiesa nav lēmusi par to, ka konkrētais strīds tai nav pakļauts.

5. Šā nolīguma noteikumi neliedz pusei apturēt saistību izpildi, ko atļauj PTO strīdu izšķiršanas iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no pusēm apturēt saistību izpildi saskaņā ar šo nolīgumu.

21. pants

Termiņi

1. Visus šajā nolīgumā noteiktos termiņus, ieskaitot termiņus, kuros šķīrējtiesas kolēģijām ir jāpaziņo savi nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2. Jebkuru šajā nolīgumā minēto termiņu var mainīt, pusēm savstarpēji vienojoties. Puses apņemas labvēlīgi izskatīt pieprasījumus par termiņu pagarināšanu, ja kāda no pusēm nevar ievērot šajā nolīgumā noteiktās procedūras. Šķīrējtiesas kolēģija pēc puses pieprasījuma var mainīt procesos piemērojamos termiņus, ievērojot pušu dažādo attīstības pakāpi.

22. pants

Nolīguma pārskatīšana un grozīšana

1. Asociācijas padome pēc šā nolīguma un tā pielikumu stāšanās spēkā var jebkurā laikā pārskatīt to īstenošanu, lai lemtu par to darbības turpināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

2. Šajā pārskatīšanā Asociācijas padome var izskatīt iespēju izveidot vairākiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem kopīgu apelācijas iestādi.

3. Asociācijas padome var lemt par šā nolīguma un tā pielikumu grozīšanu.

23. pants

Stāšanās spēkā

Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām procedūrām. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir pabeigtas šajā pantā minētās procedūras.

Briselē, divi tūkstoši desmitā gada trīspadsmitajā decembrī, divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un arābu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Кралство Мароко

Por el Reino de Marruecos

Za Marocké království

For Kongeriget Marokko

Für das Königreich Marokko

Maroko Kuningriigi nimel

Για το Βασίλειο του Μαρόκου

For the Kingdom of Morocco

Pour le Royaume du Maroc

Per il Regno del Marocco

Marokas Karalistes vārdā –

Maroko Karalystės vardu

A Marokkói Királyság részéről

Għar-Renju tal-Marokk

Voor het Koninkrijk Marokko

W imieniu Królestwa Maroka

Pelo Reino de Marrocos

Pentru Regatul Maroc

Za Marocké kráľovstvo

Za Kraljevino Maroko

Marokon kuningaskunnan puolesta

För Konungariket Marocko

(1) Šā nolīguma noteikumi neskar 34. pantu Protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.

PIELIKUMI

I PIELIKUMS.

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

II PIELIKUMS.

ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS

I PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

Vispārīgie noteikumi

Šajā nolīgumā un šajos noteikumos:

“konsultants” ir puses nolīgta persona, kura attiecīgo pusi konsultē vai palīdz tai saistībā ar šķīrējtiesas procesu;

“prasītājs” ir jebkura puse, kas pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu;

“atbildētājs” ir puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj šā nolīguma 2. pantā minētos noteikumus;

“šķīrējtiesas kolēģija” ir kolēģija, kas izveidota atbilstīgi šā nolīguma 6. pantam;

“puses pārstāvis” ir puses valdības departamenta vai aģentūras, vai citas publiskas iestādes nodarbināta vai iecelta persona;

“diena” ir kalendārā diena, ja vien nav norādīts citādi.

Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētāja pārziņā ir strīda izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši uzklausīšanas organizēšana. Tomēr Eiropas Savienība sedz izdevumus, kas radušies visos organizatoriskajos jautājumos saistībā ar apspriešanos, mediāciju un strīdu izšķiršanu, izņemot mediatoru un šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus, kas tiek segti kopīgi.

Paziņojumi

Puses un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pieteikumus vai citus dokumentus pa elektronisko pastu, tajā pašā dienā nosūtot kopiju pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu vai ar citiem telekomunikāciju līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu. Ja vien netiek pierādīts citādi, pa elektronisko pastu vai pa faksu nosūtīta vēstule tiek uzskatīta par saņemtu tās nosūtīšanas dienā.

Puse iesniedz katra sava rakstiskā pieteikuma elektronisku kopiju otrai pusei un katram šķīrējtiesnesim. Ir jānodrošina arī drukāts dokumenta eksemplārs.

Visi paziņojumi jāadresē attiecīgi Marokas Ārlietu ministrijai un Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam.

Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiskajos pieteikumos vai citos dokumentos saistībā ar šķīrējtiesas procesu var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

Ja dokumenta iesniegšanai paredzētā termiņa pēdējā diena ir Marokas vai Savienības oficiāla svētku diena vai brīvdiena, dokumentu var iesniegt nākamajā darbdienā. Puses ik gadu decembra pirmajā pirmdienā apmainās ar sarakstiem, kuros norādītas to oficiālās svētku dienas un brīvdienas nākamajā gadā. Neviens dokuments, paziņojums vai jebkāda veida pieprasījums netiek uzskatīts par saņemtu oficiālā svētku dienā vai brīvdienā. Turklāt, lai aprēķinātu visus šajā nolīgumā noteiktos termiņus, kas izteikti darbdienās, ņem vērā tikai tās darbdienas, kas pusēm ir kopīgas.

Atkarībā no strīdīgo noteikumu priekšmeta visu to pieprasījumu un paziņojumu kopijas, kas adresēti Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai saskaņā ar šo nolīgumu, nosūta arī pārējām attiecīgajām apakškomitejām, kas izveidotas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu.

Šķīrējtiesas procesa sākšana

a)	Ja saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu vai šā reglamenta 19., 20. vai 49. punktu šķīrējtiesas kolēģijas locekļus izvēlas lozējot, abu pušu pārstāvji piedalās lozēšanā.

Ja vien puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņās darbdienās no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, ko puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, tostarp par šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumiem, kam jāatbilst PTO normām. Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi un pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

10.

Ja vien puses piecās darbdienās no šķīrējtiesnešu izraudzīšanās dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas kompetencē ir:

“ņemot vērā attiecīgos strīdu izšķiršanas nolīguma 2. pantā minēto nolīgumu noteikumus, izskatīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar strīdu izšķiršanas nolīguma 2. panta noteikumiem un sagatavot lēmumu saskaņā ar strīdu izšķiršanas nolīguma 8. pantu”.

b)	Pusēm piecās darbdienās no vienošanās dienas jāpaziņo šķīrējtiesas kolēģijai saskaņotā kompetence.

Sākotnējie pieteikumi

11.

Prasītājs iesniedz sākotnējos rakstiskos pieteikumus ne vēlāk kā 20 dienās pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Atbildētājs atsauksmi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienās no sākotnējā rakstiskā pieteikuma iesniegšanas dienas.

Šķīrējtiesas kolēģiju darbība

12.

Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs vada visu sanāksmju darbu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pilnvarot priekšsēdētāju pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

13.

Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp tālruni, faksu vai datorsakarus.

14.

Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija drīkst atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

15.

Nolēmumu sagatavošanu veic vienīgi šķīrējtiesas kolēģija, un šo pienākumu nedrīkst deleģēt.

16.

Ja rodas procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas šā nolīguma un tā pielikumu noteikumi, apspriedusies ar pusēm, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt šiem noteikumiem atbilstošu procedūru.

17.

Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgu grozīt kādu procesā piemērojamu termiņu vai veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pieņemt šādas izmaiņas vai grozījumus pēc apspriešanās ar pusēm. Netiek mainīti šā nolīguma 8. panta 2. punktā paredzētie termiņi.

Aizstāšana

18.

Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atkāpjas no amata vai viņš ir jānomaina, viņa aizstājēju izvēlas saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

19.

Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ viņš ir jānomaina, šī puse par to informē otru pusi 15 dienās no dienas, kad kļuvuši zināmi apstākļi, kas apliecina šķīrējtiesneša izdarīto ētikas kodeksa būtisko pārkāpumu.

Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, atsauc šķīrējtiesnesi un izraugās viņa aizstājēju, ievērojot šā nolīguma 6. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša nomaiņas nepieciešamību, jebkura no pusēm var pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja priekšsēdētājs nolemj, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām, viņš izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi, lozējot no personām sarakstā, kas minēts šā nolīguma 19. panta 1. punktā un no kura bija izlozēts arī sākotnējais šķīrējtiesnesis. Ja sākotnējo šķīrējtiesnesi puses izvēlējās atbilstīgi nolīguma 6. panta 2. punktam, viņa aizstājēju izvēlas, lozējot no personām, kuras prasītājs un atbildētājs ir ierosinājuši atbilstīgi šā nolīguma 19. panta 1. punktam. Jauno šķīrējtiesnesi izraugās piecās darbdienās no dienas, kad šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam iesniegts pieprasījums.

20.

Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, nomaina priekšsēdētāju un izraugās viņa aizstājēju, ievērojot šā nolīguma 6. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

Ja puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja nomaiņas nepieciešamību, jebkura no pusēm drīkst pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādam no atlikušajiem locekļiem, kuri izraudzīti par priekšsēdētājiem atbilstoši šā nolīguma 19. panta 1. punktam. Attiecīgo personu izlozē Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai priekšsēdētāju pilnvarota persona. Šīs personas lēmums par vajadzību nomainīt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, tā izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no pārējām personām, kuras var būt par priekšsēdētājiem un ir iekļautas šā nolīguma 19. panta 1. punktā minētajā sarakstā. Jauno priekšsēdētāju izraugās piecās darbdienās no šajā punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

21.

Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek apturēts uz laikposmu, kāds vajadzīgs, lai veiktu 18., 19. un 20. punktā paredzētās procedūras.

Uzklausīšana

22.

Priekšsēdētājs, apspriežoties ar pusēm un pārējiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, nosaka uzklausīšanas dienu un laiku un to rakstiski apstiprina pusēm. Turklāt, ja uzklausīšana ir atklāta, šo informāciju publiski pieejamu dara puse, kuras pārziņā ir procesa loģistikas vadība. Ja vien kāda no pusēm pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija drīkst izlemt uzklausīšanu neveikt.

23.

Ja vien puses nevienojas citādi, uzklausīšana notiek Briselē, ja prasītājs ir Maroka, un Rabatā – ja prasītājs ir Savienība.

24.

Vienīgi ārkārtas apstākļos šķīrējtiesas kolēģija var sasaukt papildu uzklausīšanu. Papildu uzklausīšana netiek sasaukta attiecībā uz procedūrām, kas noteiktas atbilstoši šā nolīguma 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam.

25.

Visi šķīrējtiesneši ir klāt visās uzklausīšanās.

26.

Neatkarīgi no tā, vai process ir atklāts vai slēgts, uzklausīšanā drīkst piedalīties šādas personas:

a)	pušu pārstāvji;

b)	pušu konsultanti;

c)	administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti; un

d)	šķīrējtiesnešu palīgi.

Šķīrējtiesas kolēģijā drīkst vērsties vienīgi pušu pārstāvji un konsultanti.

27.

Katra puse ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms uzklausīšanas dienas šķīrējtiesas kolēģijai iesniedz to personu sarakstu, kuras attiecīgās puses vārdā uzklausīšanā sniegs mutiskus paskaidrojumus vai liecības, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies uzklausīšanā.

28.

Šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšana ir atklāta, ja vien puses nenolemj citādi. Ja puses nolemj, ka uzklausīšanai jābūt slēgtai, daļa no tās tomēr var būt atklāta, ja uz pušu iesnieguma pamata tā nolemj šķīrējtiesas kolēģija. Tomēr šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtas sanāksmes, ja kādas puses iesniegtais pieteikums un paskaidrojumi ietver konfidenciālu komercinformāciju.

29.

Šķīrējtiesas kolēģija veic uzklausīšanu, kā izklāstīts turpmāk.

Paskaidrojumi:

a)	prasītāja paskaidrojumi;

b)	atbildētāja paskaidrojumi.

Atspēkojums:

a)	prasītāja paskaidrojumi,

b)	atbildētāja replika.

30.

Uzklausīšanas laikā šķīrējtiesas kolēģija drīkst jebkurai pusei jebkurā laikā uzdot jautājumus.

31.

Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras uzklausīšanas protokolēšanu un protokola nodošanu pusēm pēc iespējas īsākā laikā.

32.

Katra puse 10 darbdienās no uzklausīšanas dienas drīkst iesniegt papildu rakstisku pieteikumu par jebkuru uzklausīšanas laikā radušos jautājumu.

Rakstiskie jautājumi

33.

Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā drīkst rakstiski uzdot jautājumus jebkurai no pusēm vai abām pusēm. Abas puses saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu kopijas.

34.

Turklāt puse iesniedz otrai pusei uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai pusei ir iespēja sniegt rakstisku atsauksmi par otras puses atbildi piecās darbdienās no tās saņemšanas dienas.

Konfidencialitāte

35.

Ja uzklausīšana tiek noturēta slēgtā sēdē saskaņā ar 28. punktu, puses nodrošina konfidenciālu uzklausīšanu šķīrējtiesas kolēģijā. Katra puse tur slepenībā informāciju, kuru otra puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidenciālo raksturu minētā otra puse ir norādījusi. Ja puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai rakstiskus pieteikumus konfidenciālā redakcijā, tai pēc otras puses lūguma ne vēlāk kā 15 dienās no pieprasījuma vai pieteikuma dienas, izvēloties vēlāko no datumiem, ir jānodrošina arī pieteikumos ietvertās informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Šie noteikumi neliedz pusei izpaust plašākai sabiedrībai savu nostāju.

Ex parte sakari

36.

Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no pusēm otras puses prombūtnē.

37.

Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi nedrīkst apspriest procesa priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām pusēm pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē.

Amicus curiae pieteikumi

38.

Ja vien puses piecās dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiskus pieteikumus ar noteikumu, ka tie ir iesniegti desmit dienās no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas un ka tie ir īsi un nekādā gadījumā nepārsniedz 15 lapas mašīnrakstā, ieskaitot pielikumus, un ka tie tieši attiecas uz šķīrējtiesas kolēģijā izskatāmo faktisko jautājumu.

39.

Pieteikumā norāda informāciju par tā iesniedzēju, kas ir fiziska vai juridiska persona, norāda iesniedzēja darbības veidu un finansējuma avotu un precizē, kā to skar konkrētais šķīrējtiesas process. Pieteikums jāsagatavo kādā no valodām, ko puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 42. un 43. punktu.

40.

Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus pieteikumus, kurus tā ir saņēmusi un kuri atbilst iepriekšminētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt šādos pieteikumos ietvertos paskaidrojumus. Katrs pieteikums, ko šķīrējtiesas kolēģija saņēmusi saskaņā ar šo punktu, jānodod pusēm komentāru izteikšanai.

Steidzami gadījumi

41.

Šajā nolīgumā minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar pusēm, pēc vajadzības pielāgo šajos noteikumos minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo pusēm.

Rakstiskā un mutiskā tulkošana

42.

Šā nolīguma 6. panta 2. punktā minēto apspriežu laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 9. punkta b) apakšpunktā minētajā sanāksmē puses cenšas vienoties par kopīgu procesa darba valodu šķīrējtiesas kolēģijā.

43.

Ja puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra puse organizē savu rakstisko pieteikumu tulkošanu otras puses izvēlētajā valodā un sedz ar to saistītās izmaksas.

44.

Atbildētājs organizē mutisko pieteikumu tulkošanu pušu izvēlētajās valodās.

45.

Šķīrējtiesas nolēmumus paziņo pušu izvēlētajā valodā vai izvēlētajās valodās.

46.

Jebkura puse drīkst iesniegt komentārus par tulkoto dokumentu, kas sagatavots saskaņā ar šiem noteikumiem.

Termiņu aprēķināšana

47.

Ja, piemērojot šā reglamenta 7. punktu, kāda no pusēm saņem dokumentu citā dienā, nekā šo dokumentu ir saņēmusi otra puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no šādas saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

Citas procedūras

48.

Šis reglaments ir jāpiemēro arī procedūrām, kas noteiktas atbilstoši šā nolīguma 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam. Tomēr šajā reglamentā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši īpašiem termiņiem, kurus šķīrējtiesas kolēģija noteikusi nolēmuma pieņemšanai minētajās citās procedūrās.

49.

Ja sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija vai daži tās locekļi nevar piedalīties šā nolīguma 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā un 13. panta 2. punktā noteiktajās procedūrās, jāpiemēro šā nolīguma 6. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņu pagarina par 15 dienām.

II PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJU LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS

Definīcijas

Šajā ētikas kodeksā:

a)	“loceklis” jeb “šķīrējtiesnesis” ir šā nolīguma 6. pantā paredzētajā kārtībā izveidotas šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

b)	“mediators” ir persona, kas veic mediāciju saskaņā ar šā nolīguma 4. pantu;

c)	“kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts šā nolīguma 19. pantā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesas kolēģijas locekli saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu;

d)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar locekļa pilnvarām veic lietas izpēti vai palīdz loceklim;

e)	“process”, ja vien nav noteikts citādi, ir process, ko veic šķīrējtiesas kolēģija saskaņā ar šo nolīgumu;

f)	locekļa “personāls” ir personas, kuras strādā locekļa vadībā un pakļautībā un kuras nav locekļa palīgi.

Procesuālie pienākumi

Kandidāti un locekļi izvairās no profesionālās ētikas normu pārkāpumiem un šķietamiem profesionālās ētikas normu pārkāpumiem, ir neatkarīgi un objektīvi, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu nodrošināta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte. Bijušajiem locekļiem ir jāievēro šā ētikas kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Informēšanas pienākumi

Līdz apstiprinājuma saņemšanai par savas kandidatūras izvēli šķīrējtiesas kolēģijā šajā nolīgumā noteiktajā kārtībā kandidāts informē par jebkādu ieinteresētību, attiecībām vai apstākļiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu, ka procesā netiek ievērota profesionālā ētika vai process nav objektīvs. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādas ieinteresētības, attiecību un apstākļu iespējamību.

Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā ētikas kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai loceklis dara zināmus vienīgi Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu veicināšanas apakškomitejai, lai puses tos izskatītu.

Pēc iecelšanas loceklis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā ētikas kodeksa 3. punktā minētās ieinteresētības, attiecību vai apstākļu iespējamību, un informē par tiem. Informēšanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas uzliek loceklim par pienākumu informēt par šādas ieinteresētības, attiecību un apstākļu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādu ieinteresētību, attiecībām un apstākļiem loceklis rakstiski informē Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteju, lai puses to izskatītu.

Locekļu pienākumi

Pēc iecelšanas loceklis visā procesa gaitā pilda savus pienākumus godprātīgi un centīgi, rūpīgi un bez kavēšanās.

Loceklis izskata tikai tos jautājumus, kas ierosināti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.

Loceklis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka locekļa palīgs un personāls ir informēts par šā ētikas kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punkta noteikumiem un tos ievēro.

Loceklis neiesaistās ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Locekļu neatkarība un godprātīgums

10.

Loceklim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam, un viņš nedrīkst radīt iespaidu, ka netiek ievērota profesionālā ētika vai ka viņš nav objektīvs; viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu pusi vai bailes no kritikas.

11.

Loceklis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un negūst labumu, kas jebkādā veidā šķietami vai faktiski varētu ietekmēt attiecīgā locekļa pienākumu pienācīgu izpildi.

12.

Loceklis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no tādām darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds var attiecīgo locekli ietekmēt.

13.

Loceklis neļauj finanšu, uzņēmējdarbības, profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

14.

Loceklim jāatturas no iesaistīšanās tādās attiecībās vai jebkādām tādām finansiālām interesēm, kas varētu iespaidot viņa vai viņas godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt aizdomas par profesionālās ētikas pārkāpumiem vai objektivitātes trūkumu.

Bijušo locekļu saistības

15.

Visiem bijušajiem locekļiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt aizdomas par to, ka viņi nav bijuši objektīvi savu pienākumu izpildē vai ir guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16.

Nedz loceklis, nedz bijušais loceklis nekādā gadījumā neizpauž un neizmanto slepeno informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta procesa gaitā, citādi kā tikai attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.

17.

Loceklis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar šo nolīgumu.

18.

Nedz loceklis, nedz bijušais loceklis nekad neizpauž informāciju par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm vai par kāda locekļa viedokli.

Izdevumi

19.

Ikviens loceklis ved uzskaiti un iesniedz galīgo atskaiti par laiku, ko viņš veltījis šai procedūrai, un par saviem izdevumiem.

Mediatori

20.

Šajā ētikas kodeksā izklāstītā disciplīna, kas piemērojama locekļiem vai bijušajiem locekļiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

5.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/24

PADOMES DIREKTĪVA 2011/64/ES

(2011. gada 21. jūnijs)

par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm

(kodificēta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvas 92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (1), 92/80/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes (2), un 95/59/EK (1995. gada 27. novembris) par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (3), ir vairākkārt būtiski grozītas (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētās direktīvas būtu jākodificē, tās apvienojot vienā aktā.

(2)

Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā ir jānodrošina iekšējā tirgus pareiza darbība un arī augsts veselības aizsardzības līmenis atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantam un ievērojot to, ka tabakas izstrādājumi var izraisīt nopietnu kaitējumu veselībai un ka Savienība ir pievienojusies Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijai par tabakas kontroli (PKTK). Būtu jāņem vērā situācija, kas raksturīga katram no dažādajiem ražotajiem tabakas tipiem.

(3)

Viens no Līguma par Eiropas Savienību mērķiem ir uzturēt ekonomikas savienību, kuras raksturīgās iezīmes ir līdzīgas valstu vietējā tirgus raksturīgajām iezīmēm, kur pastāv veselīga konkurence. Lai sasniegtu šo mērķi attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, ir jāievēro priekšnoteikums, ka nodokļi, ko piemēro dalībvalstīs un kas ietekmē šīs nozares izstrādājumu patēriņu, netraucē konkurenci un nekavē šo izstrādājumu brīvu apriti Savienībā.

(4)	Būtu jādefinē dažādie tabakas izstrādājumu tipi, kuri atšķiras pēc to īpašībām un lietojuma.

(5)	Sasmalcināta tabaka cigarešu tīšanai ir jānošķir no pārējās smēķējamās tabakas.

(6)	Tabakas rullīši, ko var smēķēt pēc vienkāršas apstrādes, vienotas nodokļu uzlikšanas nolūkā arī būtu jāuzskata par cigaretēm.

(7)	Ražotājs ir jādefinē kā fiziska vai juridiska persona, kas faktiski izgatavo tabakas izstrādājumus un nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu katrā dalībvalstī, kurā minētos izstrādājumus paredzēts laist apgrozībā.

(8)

Lai nodrošinātu vienotu un taisnīgu nodokļu uzlikšanu, cigarešu, cigāru, cigarillu un citu smēķējamās tabakas izstrādājumu definīcija būtu jāparedz tā, lai attiecīgi tabakas rullīšus, kurus to garuma dēļ var uzskatīt par divām vai vairāk cigaretēm, akcīzes nodokļa uzlikšanas nolūkā uzskatītu par divām vai vairāk cigaretēm, lai tāda tipa cigāru, kas daudzējādā ziņā ir līdzīgs cigaretei, akcīzes nodokļa uzlikšanas nolūkā uzskatītu par cigareti, bet smēķējamo tabaku, kas daudzējādā ziņā ir līdzīga sasmalcinātajai tabakai, kura paredzēta cigarešu tīšanai, akcīzes nodokļa uzlikšanas nolūkā uzskatītu par sasmalcinātu tabaku un lai tabakas atliekas tiktu skaidri definētas. Vācijai un Ungārijai būtu jāļauj atlikt cigāru un cigarillu definīcijas piemērošana līdz 2015. gada 1. janvārim, ņemot vērā ekonomiskās grūtības, ko attiecīgajiem Vācijas un Ungārijas uzņēmējiem varētu radīt tūlītēja ieviešana.

(9)	Ciktāl tas attiecas uz akcīzes nodokļiem, struktūru saskaņošanas rezultātam ir jo īpaši jābūt tādam, ka nodokļa iekasēšanas sekas netraucē konkurenci starp dažādām tabakas izstrādājumu kategorijām, kas pieder pie tās pašas grupas, un ka tādējādi tiek atvērti dalībvalstu tirgi.

(10)	Konkurences dēļ obligāti vajadzīga brīvi veidotu cenu sistēma visām tabakas izstrādājumu grupām.

(11)

Cigarešu akcīzes nodokļa struktūrā papildus īpašajam komponentam, ko aprēķina vienai izstrādājuma vienībai, ir jāietver proporcionālais komponents, kas pamatojas uz mazumtirdzniecības cenu, kurā ierēķināti visi nodokļi. Cigarešu apgrozījuma nodoklim ir tāda pati iedarbība kā ad valorem akcīzes nodoklim, un šis fakts būtu jāņem vērā, nosakot akcīzes nodokļa īpašā komponenta attiecību pret kopējo nodokļu slogu.

(12)	Neskarot jaukto nodokļu struktūru un īpašās komponentes maksimālo procentuālo daļu kopējā nodokļu slogā, dalībvalstīm būtu jāpiedāvā efektīvi līdzekļi cigarešu īpašā vai minimālā akcīzes nodokļa piemērošanā, lai nodrošinātu, ka Savienībā visur tiek piemērota vismaz minimālā nodokļu summa.

(13)	Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir jānosaka minimālie akcīzes nodokļi visām tabakas izstrādājumu kategorijām.

(14)

Attiecībā uz cigaretēm, lai ražotājiem būtu nodrošināti neitrāli konkurences apstākļi, būtu jāsamazina tabakas izstrādājumu tirgu sašķeltība un jāuzsver veselības aizsardzības mērķis. Tādējādi ar cenu saistītas minimuma prasības atsauces vērtībai vajadzētu būt vidējai svērtajai mazumtirdzniecības cenai, savukārt minimuma prasība naudas izteiksmē būtu jāpiemēro visām cigaretēm. Tādu pašu iemeslu dēļ vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena arī būtu jāizmanto kā atsauces vērtība, novērtējot īpašā akcīzes nodokļa īpatsvaru kopējā nodokļu slogā.

(15)

Attiecībā uz tabakas izstrādājumu cenu un akcīzes likmju izmaiņu, jo īpaši attiecībā uz cigaretēm, kas ir vissvarīgākā tabakas izstrādājumu kategorija, kā arī attiecībā uz sasmalcināto tabaku, kas paredzēta cigarešu tīšanai, starp dalībvalstīm joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, kas var traucēt iekšējā tirgus darbību. Zināma konverģences pakāpe starp dalībvalstīs piemērotajām nodokļu likmēm palīdzētu Savienībā samazināt krāpšanu un kontrabandu.

(16)

Tāda konverģence palīdzētu nodrošināt arī augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Nodokļu līmenis ir galvenais tabakas izstrādājumu cenas faktors, un tā savukārt ietekmē patērētāju smēķēšanas ieradumus. Krāpšana un kontrabanda mazina jo īpaši cigarešu un sasmalcinātās tabakas, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ar nodokļiem saistīto cenu līmeni un tādējādi apdraud tabakas kontroles un veselības aizsardzības mērķu sasniegšanu.

(17)

Kas attiecas uz izstrādājumiem, kuri nav cigaretes, būtu jāizveido saskaņots nodokļa piemērojums visiem izstrādājumiem, kas pieder pie vienas tabakas izstrādājumu grupas. Iekšējā tirgus pareizai darbībai vispiemērotāk ir noteikt vispārējo minimālo akcīzes nodokli, izsakot to procentos kā summu par kilogramu vai par attiecīgu vienību skaitu.

(18)	Attiecībā uz sasmalcināto tabaku, kas paredzēta cigarešu tīšanai, Savienības ar cenu saistītā minimuma prasība būtu jāizsaka tādā veidā, lai iegūtu līdzīgu efektu kā cigarešu jomā, un tajā par atsauces vērtību būtu jāņem vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena.

(19)	Sasmalcinātās tabakas, kas paredzēta cigarešu tīšanai, minimālā likme ir jātuvina cigarešu minimālajai likmei, lai labāk ņemtu vērā starp šiem diviem izstrādājumiem esošo konkurences līmeni, par ko liecina novērotās patēriņa tendences, kā arī šo izstrādājumu vienlīdz kaitīgo raksturu.

(20)	Portugāles Republikai būtu jāpiešķir iespēja piemērot pazeminātu likmi cigaretēm, kuras ražo sīkražotāji un kuras tiek patērētas tālākajos Azoru salu un Madeiras apgabalos.

(21)	Pārejas laikam būtu jādod dalībvalstīm iespēja vienmērīgi pielāgoties vispārējā akcīzes nodokļa līmenim, tādējādi mazinot iespējamu blakusiedarbību.

(22)

Lai novērstu kaitējumu Korsikas ekonomiskajam un sociālajam līdzsvaram, ir gan būtiski, gan attaisnojami paredzēt atkāpi līdz 2015. gada 31. decembrim, ar kuru Francija cigaretēm un citiem tabakas izstrādājumiem, ko laiž apgrozībā Korsikā, var piemērot akcīzes nodokļa likmi, kas ir zemāka par valsts likmi. Līdz minētajai dienai nodokļu noteikumi tabakas izstrādājumiem, ko laiž apgrozībā Korsikā, būtu pilnībā jāsaskaņo ar kontinentālās Francijas noteikumiem. Tomēr būtu jāizvairās no pārāk straujām izmaiņām, un tāpēc akcīzes nodoklis cigaretēm un sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, Korsikā būtu jāpaaugstina pakāpeniski.

(23)	Lielākā daļa dalībvalstu dažu veidu tabakas izstrādājumiem atkarībā no to lietojuma piešķir atbrīvojumus no akcīzes nodokļa vai šo nodokli atmaksā, un atbrīvojumi vai nodokļa atmaksāšana sakarā ar konkrētu lietojumu ir jāprecizē šajā direktīvā.

(24)	Būtu jāievieš procedūra, lai šajā direktīvā paredzētās likmes vai summas varētu periodiski pārskatīt, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kurā ņemti vērā attiecīgie faktori.

(25)	Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām I pielikuma B daļā norādītās direktīvas jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Šajā direktīvā noteikti vispārēji principi, lai saskaņotu akcīzes nodokļa struktūru un likmes, ko dalībvalstis piemēro tabakas izstrādājumiem.

2. NODAĻA

DEFINĪCIJAS

2. pants

1. Šajā direktīvā tabakas izstrādājumi ir:

a)	cigaretes;

b)	cigāri un cigarillas;

smēķējamā tabaka:

i)	sasmalcināta tabaka, kas paredzēta cigarešu tīšanai;

ii)	cita smēķējamā tabaka.

2. Izstrādājumus, kuri pilnībā vai daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka, bet citādi atbilst 3. pantā vai 5. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem, uzskata par cigaretēm un smēķējamo tabaku.

Neatkarīgi no pirmās daļas izstrādājumus, kuru sastāvā nav tabakas un kurus lieto vienīgi medicīniskiem mērķiem, neuzskata par tabakas izstrādājumiem.

3. Neatkarīgi no esošajiem Savienības noteikumiem šā panta 2. punktā un 3., 4. un 5. pantā minētās definīcijas neietekmē nodokļu sistēmas izvēli vai nodokļu lielumu, ko piemēro dažādu grupu izstrādājumiem, kas norādīti minētajos pantos.

3. pants

1. Šajā direktīvā cigaretes ir:

a)	tabakas rullīši, ko var smēķēt tādus, kādi tie ir, un kas nav cigāri vai cigarillas 4. panta 1. punkta nozīmē;

b)	tabakas rullīši, kas bez rūpnieciskiem paņēmieniem ielikti cigarešu papīra čaulītēs;

c)	tabakas rullīši, kas bez rūpnieciskiem paņēmieniem ietīti cigarešu papīrā.

2. Uzliekot akcīzes nodokli, 1. punktā minētos tabakas rullīšus uzskata par divām cigaretēm, ja, neietverot filtru vai iemuti, to garums ir no 8 cm līdz 11 cm; tos uzskata par trim cigaretēm, ja, neietverot filtru vai iemuti, to garums ir no 11 cm līdz 14 cm utt.

4. pants

1. Šajā direktīvā par cigāriem vai cigarillām uzskata šādus izstrādājumus, ja tos var un, ņemot vērā to īpašības un normālās patērētāju prasības, tos paredzēts smēķēt vienīgi tādus, kādi tie ir:

a)	tabakas rullīšus ar dabiskas tabakas ārējo aptinumu;

tabakas rullīšus ar sasmalcinātu jauktu pildījumu un ar tādu ārējo aptinumu parastā cigāru krāsā no atjaunotas tabakas, kurš pilnībā aptver izstrādājumu, attiecīgā gadījumā ietverot filtru, taču cigāru ar iemuti gadījumā neietverot iemuti, ja vienības svars, neietverot filtru vai iemuti, nav mazāks par 2,3 g un nav lielāks par 10 g un izstrādājuma apkārtmērs vismaz tā trešdaļas garumā nav mazāks par 34 mm.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Vācija un Ungārija var turpināt līdz 2014. gada 31. decembrim piemērot šā punkta otro daļu.

Par cigāriem vai cigarillām uzskata šādus izstrādājumus, ja tos var smēķēt tādus, kādi tie ir:

a)	tabakas rullīšus, kas izgatavoti vienīgi no dabiskas tabakas;

b)	tabakas rullīšus ar dabiskas tabakas ārējo aptinumu;

tabakas rullīšus ar sasmalcinātu jauktu pildījumu un ar ārējo aptinumu parastā cigāru krāsā, attiecīgos gadījumos ar filtru, taču izņemot cigārus ar iemuti, iemuti un aptinumu, kas abi ir no atjaunotas tabakas, ja vienības svars, neskaitot filtru vai iemuti, nav mazāks par 1,2 g un ja aptinums ir spirāles formā ar šauro leņķi vismaz 30o pret cigāra garenvirziena asi;

tabakas rullīšus ar sasmalcinātu jauktu pildījumu un ar tādu ārējo aptinumu parastā cigāru krāsā no atjaunotas tabakas, kurš pilnībā aptver izstrādājumu, attiecīgos gadījumos ar filtru, taču izņemot cigārus ar iemuti – iemuti, ja vienības svars, neskaitot filtru vai iemuti, nav mazāks par 2,3 g, un izstrādājuma apkārtmērs vismaz tā trešdaļas garumā nav mazāks par 34 mm.

3. Izstrādājumus, kuru sastāvā daļa vielu nav tabaka, bet kuri citādi atbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, uzskata par cigāriem vai cigarillām.

5. pants

1. Šajā direktīvā smēķējamā tabaka ir:

a)	tabaka, kas ir sagriezta vai citādi sasmalcināta, satīta vai sapresēta gabalos un kas ir smēķējama bez turpmākas rūpnieciskas apstrādes;

b)	tabakas atliekas pārdošanai mazumtirdzniecībā, uz ko neattiecas 3. pants un 4. panta 1. punkts un ko var smēķēt. Šajā pantā par tabakas atliekām tiek uzskatītas tabakas lapu paliekas un blakusprodukti, kas iegūti, apstrādājot tabaku un ražojot tabakas izstrādājumus.

2. Smēķējamo tabaku, kurā ir vairāk par 25 svara % tabakas daļiņu, kas ir šaurākas par 1,5 milimetriem, uzskata par sasmalcinātu tabaku cigarešu tīšanai.

Arī smēķējamo tabaku, kurā vairāk par 25 svara % ir tabakas daļiņu, kas ir 1,5 milimetri vai platākas, un kura tiek pārdota cigarešu tīšanai vai paredzēta tam, lai to pārdotu cigarešu tīšanai, dalībvalstis var uzskatīt par sasmalcinātu tabaku cigarešu tīšanai.

6. pants

Par ražotāju uzskata fizisku vai juridisku personu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un pārstrādā tabaku rūpnieciski ražotos izstrādājumos, kuri ir gatavi pārdošanai mazumtirdzniecībā.

3. NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI CIGARETĒM

7. pants

1. Savienībā ražotām cigaretēm un cigaretēm, kuras importētas no trešām valstīm, uzliek ad valorem akcīzes nodokli, ko aprēķina pēc lielākās mazumtirdzniecības cenas, ieskaitot muitas nodokļus, un uzliek arī īpašo akcīzes nodokli, ko aprēķina vienai izstrādājuma vienībai.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, dalībvalstis cigarešu ad valorem akcīzes nodokļa aprēķinu bāzē var neiekļaut muitas nodokļus.

2. Ad valorem akcīzes nodokļa likmei un īpašā akcīzes nodokļa summai jābūt vienādai visām cigaretēm.

3. Struktūru saskaņošanas beigu posmā visās dalībvalstīs cigaretēm nosaka vienu un to pašu attiecību starp īpašo akcīzes nodokli un summu, ko veido ad valorem akcīzes nodoklis un apgrozījuma nodoklis, tā, lai mazumtirdzniecības cenu diapazons pareizi atspoguļotu ražotāju piegādes cenu atšķirības.

4. Vajadzības gadījumā cigarešu akcīzes nodoklī var ietvert minimālā nodokļa komponentu, ja vien tiek stingri ievērota 8. pantā noteiktā nodokļu jauktā struktūra un akcīzes nodokļa īpašā komponenta josla.

8. pants

1. Akcīzes nodokļa īpašā komponenta procentuālo apjomu kopējā nodokļu slogā nosaka, atsaucoties uz vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu.

2. Vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu aprēķina, atsaucoties uz visu apgrozībā laisto cigarešu kopvērtību, balstoties uz mazumtirdzniecības cenu ar visiem nodokļiem, kura dalīta ar visu apgrozībā laisto cigarešu skaitu. To aprēķina vēlākais līdz katra gada 1. martam, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem par visiem šādiem apgrozībā laistajiem daudzumiem.

3. Līdz 2013. gada 31. decembrim akcīzes nodokļa īpašais komponents nav mazāks par 5 % vai lielāks par 76,5 % no kopējā nodokļu sloga, kuru veido:

a)	īpašais akcīzes nodoklis;

b)	ad valorem akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kurus piemēro vidējai svērtajai mazumtirdzniecības cenai.

4. No 2014. gada 1. janvāra akcīzes nodokļa īpašais komponents nav mazāks par 7,5 % vai lielāks par 76,5 % no kopējā nodokļu sloga, kuru veido:

a)	īpašais akcīzes nodoklis;

b)	ad valorem akcīzes nodoklis un PVN, kurus piemēro vidējai svērtajai mazumtirdzniecības cenai.

5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, ja dalībvalstī mainās vidējā svērtā cigarešu mazumtirdzniecības cena, akcīzes nodokļa īpašajam komponentam, kas izteikts procentos no kopējā nodokļu sloga, kļūstot mazākam attiecīgi par 5 % vai 7,5 % atkarībā no tā, kuru likmi piemēro, vai lielākam par 76,5 % no kopējā nodokļu sloga, attiecīgā dalībvalsts var atlikt īpašā akcīzes nodokļa koriģēšanu līdz 1. janvārim otrajā gadā no tā gada, kad notikušas cenu pārmaiņas.

6. Ievērojot šā panta 3., 4. un 5. punktu un 7. panta 1. punkta otro daļu, dalībvalstis var uzlikt minimālo akcīzes nodokli cigaretēm.

9. pants

1. Dalībvalstis cigaretēm piemēro zemākos patēriņa nodokļus saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2. Šā panta 1. punkts attiecas uz nodokļiem, kurus saskaņā ar šo nodaļu uzliek cigaretēm un kuri ietver:

a)	īpašo akcīzes nodokli par katru preces vienību;

b)	ad valorem akcīzes nodokli, ko aprēķina, pamatojoties uz augstāko mazumtirdzniecības cenu;

c)	PVN, kas ir proporcionāls mazumtirdzniecības cenai.

10. pants

1. Vispārējais akcīzes nodoklis (īpašais nodoklis un ad valorem nodoklis, neietverot PVN) cigaretēm ir vismaz 57 % no apgrozībā laisto cigarešu vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas. Akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par EUR 64 par 1 000 cigaretēm neatkarīgi no to vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas.

Tomēr dalībvalstīm, kas piemēro akcīzes nodokli vismaz EUR 101 par 1 000 cigaretēm, pamatojoties uz vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu, nav jāpilda šā punkta pirmajā daļā paredzētā 57 % prasība.

2. No 2014. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis cigaretēm ir vismaz 60 % no apgrozībā laisto cigarešu vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas. Akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par EUR 90 par 1 000 cigaretēm neatkarīgi no to vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas.

Tomēr dalībvalstīm, kas piemēro akcīzes nodokli vismaz EUR 115 par 1 000 cigaretēm, pamatojoties uz vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu, nav jāpilda šā punkta pirmajā daļā paredzētā 60 % prasība.

Bulgārijai, Igaunijai, Grieķijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai un Rumānijai ļauj piemērot pārejas laiku līdz 2017. gada 31. decembrim, lai izpildītu šā punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētās prasības.

3. Dalībvalstis pakāpeniski palielina akcīzes nodokļus, lai 2. punktā noteiktajās dienās tie atbilstu minētajā punktā paredzētajām prasībām.

11. pants

1. Ja dalībvalstī vidējās svērtās cigarešu mazumtirdzniecības cenas mainās tā, ka vispārējais akcīzes nodoklis kļūst zemāks, nekā noteikts attiecīgi 10. panta 1. punkta pirmajā teikumā un 2. punkta pirmajā teikumā, tad attiecīgā dalībvalsts var atlikt šā nodokļa koriģēšanu līdz 1. janvārim otrajā gadā no tā gada, kad notikušas cenu pārmaiņas.

2. Ja dalībvalsts palielina PVN likmi cigaretēm, tā var samazināt vispārējo akcīzes nodokli līdz summai, kas, izsakot procentos no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas, ir vienāda ar PVN likmes pieaugumu, kas arī izteikts procentos no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas, pat ja vispārējais akcīzes nodoklis šādas korekcijas dēļ samazinās zem līmeņa, kas izteikts procentos no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas un noteikts attiecīgi 10. panta 1. punkta pirmajā teikumā un 2. punkta pirmajā teikumā.

Tomēr dalībvalsts atkal palielina šo nodokli, lai sasniegtu vismaz minētos līmeņus līdz 1. janvārim otrajā gada no tā gada, kad veikta samazināšana.

12. pants

1. Portugāle var cigaretēm, ko patērē attālākajos Azoru salu un Madeiras apgabalos un ko saražojuši sīkražotāji, kuru ražošanas apjoms gadā nepārsniedz 500 tonnu, piemērot likmi, kas ir līdz pat 50 % zemāka par 10. pantā noteikto.

2. Atkāpjoties no 10. panta, Francija laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim var turpināt piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, ko laiž apgrozībā Korsikas departamentos, līdz gada kvotai – 1 200 tonnām. Samazinātā likme ir šāda:

a)	līdz 2012. gada 31. decembrim: vismaz 44 % no cigarešu cenas tajā cenu kategorijā, kas ir vispieprasītākā minētajos departamentos;

b)	no 2013. gada 1. janvāra: vismaz 50 % no apgrozībā laisto cigarešu vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas; akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par EUR 88 par 1 000 cigaretēm neatkarīgi no to vidējās svērtas mazumtirdzniecības cenas;

c)	no 2015. gada 1. janvāra: vismaz 57 % no apgrozībā laisto cigarešu vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas; akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par EUR 90 par 1 000 cigaretēm neatkarīgi no to vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas.

4. NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI TABAKAS IZSTRĀDĀJUMIEM, KURI NAV CIGARETES

13. pants

Šādām tabakas izstrādājumu grupām, kuri ražoti Savienībā un importēti no trešām valstīm, katrā dalībvalstī uzliek zemāko akcīzes nodokli, kā noteikts 14. pantā:

a)	cigāriem un cigarillām;

b)	sasmalcinātai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai;

c)	citai smēķējamai tabakai.

14. pants

1. Dalībvalstis piemēro akcīzes nodokli, kas var būt:

a)	vai nu ad valorem nodoklis, ko aprēķina pēc katra produkta augstākās mazumtirdzniecības cenas, kuru brīvi nosaka ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un importētāji no trešām valstīm, saskaņā ar 15. pantu; vai

b)	īpašs nodoklis, kas izteikts kā summa par kilogramu vai cigāru un cigarillu gadījumā – pēc izvēles kā summa par attiecīgo vienību skaitu; vai

c)	abu apvienojums, apvienojot ad valorem sastāvdaļu un īpašo sastāvdaļu.

Ja akcīzes nodoklis ir ad valorem vai jaukts, dalībvalstis var noteikt akcīzes nodokļa minimālo summu.

2. Vispārējais akcīzes nodoklis (īpašais nodoklis un/vai ad valorem nodoklis bez PVN), kas izteikts procentos kā summa par kilogramu vai par attiecīgo vienību skaitu, ir vismaz līdzvērtīgs likmēm vai mazākajām summām, kas noteiktas:

a) cigāriem un cigarillām: 5 % no to mazumtirdzniecības cenas ar visiem nodokļiem vai EUR 12 par 1 000 vienībām vai vienu kilogramu;

b) sasmalcinātai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai: 40 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas apgrozībā laistajai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai EUR 40 par kilogramu;

c) citiem smēķējamās tabakas izstrādājumiem: 20 % no mazumtirdzniecības cenas, ieskaitot visus nodokļus, vai EUR 22 par kilogramu.

No 2013. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 43 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas apgrozībā laistajai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 47 par kilogramu.

No 2015. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 46 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas apgrozībā laistajai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 54 par kilogramu.

No 2018. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 48 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas apgrozībā laistajai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 60 par kilogramu.

No 2020. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 50 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas apgrozībā laistajai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 60 par kilogramu.

Vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu aprēķina, atsaucoties uz visu apgrozībā laistās sasmalcinātās tabakas, kas paredzēta cigarešu tīšanai, kopvērtību, balstoties uz mazumtirdzniecības cenu ar visiem nodokļiem, kura dalīta ar visas apgrozībā laistās sasmalcinātās tabakas, kas paredzēta cigarešu tīšanai, daudzumu. To aprēķina vēlākais līdz katra gada 1. martam, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem par visiem šādiem apgrozībā laistajiem daudzumiem.

3. Likmes vai summas, kuras minētas 1. un 2. punktā, attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas pieder pie attiecīgās tabakas izstrādājumu grupas, nešķirojot pēc izstrādājumu kvalitātes, noformējuma, izcelsmes, izmantotajiem materiāliem, iesaistīto uzņēmumu īpatnībām vai citiem kritērijiem.

4. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, Francija laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim var turpināt piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes un ko laiž apgrozībā Korsikas departamentos. Samazinātā likme ir šāda:

a) cigāriem un cigarillām: vismaz 10 % no mazumtirdzniecības cenas, ietverot visus nodokļus;

b) sasmalcinātai smēķējamai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai:

i)	līdz 2012. gada 31. decembrim: vismaz 27 % no mazumtirdzniecības cenas, ietverot visus nodokļus;

ii)	no 2013. gada 1. janvāra: vismaz 30 % no mazumtirdzniecības cenas, ietverot visus nodokļus;

iii)	no 2015. gada 1. janvāra: vismaz 35 % no mazumtirdzniecības cenas, ietverot visus nodokļus;

c) citai smēķējamai tabakai: vismaz 22 % no mazumtirdzniecības cenas, ietverot visus nodokļus.

5. NODAĻA

RAŽOTĀS TABAKAS MAKSIMĀLĀS MAZUMTIRDZNIECĪBAS CENAS, AKCĪZES NODOKĻA, ATBRĪVOJUMA UN KOMPENSĀCIJAS NOTEIKŠANA

15. pants

1. Ražotāji vai attiecīgā gadījumā viņu pārstāvji vai pilnvaroti aģenti Savienībā un tabakas importētāji no trešām valstīm var brīvi noteikt augstākās mazumtirdzniecības cenas visiem saviem izstrādājumiem katrā dalībvalstī, kurā attiecīgos izstrādājumus paredzēts laist apgrozībā.

Šā punkta pirmā daļa tomēr nedrīkst traucēt ieviest valstu tiesību aktu sistēmas attiecībā uz cenu kontroli vai uzlikto cenu ievērošanu ar nosacījumu, ka šīs sistēmas ir saderīgas ar Savienības tiesību aktiem.

2. Lai atvieglotu akcīzes nodokļa iekasēšanu, dalībvalstis katrai tabakas izstrādājumu grupai var noteikt mazumtirdzniecības cenu diapazonu ar nosacījumu, ka katrs diapazons ir pietiekami plašs un daudzpusīgs, lai tas patiesi atbilstu Savienības izcelsmes izstrādājumu dažādībai.

Katrs cenu diapazons ir spēkā attiecībā uz visiem izstrādājumiem, kas pieder pie attiecīgās tabakas izstrādājumu grupas, nešķirojot pēc kvalitātes, noformējuma, izstrādājumu vai izmantoto izejvielu izcelsmes, uzņēmumu pamatiezīmēm vai kādiem citiem kritērijiem.

16. pants

1. Vēlākais akcīzes nodokļa saskaņošanas pēdējā posmā akcīzes nodokļa iekasēšanas noteikumi ir saskaņoti. Iepriekšējā posmā akcīzes nodokli parasti iekasē, izmantojot nodokļu markas. Ja dalībvalstis iekasē akcīzes nodokli, izmantojot nodokļu markas, tām ir pienākums šīs markas darīt pieejamas citu valstu ražotājiem un izplatītājiem. Ja dalībvalstis iekasē akcīzes nodokli, izmantojot citus līdzekļus, tās nodrošina to, ka šajā sakarā nerodas ne administratīvi, ne tehniski šķēršļi tirdzniecībā starp dalībvalstīm.

2. Uz importētājiem un Savienības tabakas izstrādājumu ražotājiem attiecas 1. punktā izklāstītā sistēma par sīki izstrādātiem akcīzes nodokļa iekasēšanas un maksāšanas noteikumiem.

17. pants

No akcīzes nodokļa var atbrīvot vai jau samaksāto akcīzes nodokli var atmaksāt:

a)	par denaturētas tabakas izstrādājumiem, ko izmanto rūpniecībā vai dārzkopībā;

b)	par tabakas izstrādājumiem, ko iznīcina administratīvā uzraudzībā;

c)	par tabakas izstrādājumiem, kas paredzēti vienīgi zinātniskām pārbaudēm un tādām pārbaudēm, kas saistītas ar izstrādājumu kvalitāti;

d)	par tabakas izstrādājumiem, ko ražotājs pārstrādājis.

Dalībvalstis paredz, kādi nosacījumi un formalitātes attiecas uz minētajiem atbrīvojumiem vai atmaksāšanu.

6. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

1. Komisija reizi gadā publicē to euro vērtību valstu valūtās, kas jāpiemēro vispārējā akcīzes nodokļa summām.

Piemērojamie maiņas kursi ir tie, kas noteikti oktobra pirmajā darbdienā un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tos piemēro no nākamā kalendārā gada 1. janvāra.

2. Dalībvalstis var paturēt spēkā akcīzes nodokļa summas, kuras bijušas spēkā 1. punktā paredzētās ikgadējās pielāgošanas laikā, ja, konvertējot akcīzes nodokļa summas, kas izteiktas euro, tās, izteiktas valstu valūtās, paaugstinātos mazāk nekā par 5 % vai mazāk nekā par EUR 5 atkarībā no tā, kura summa zemāka.

19. pants

1. Reizi četros gados Komisija iesniedz Padomei ziņojumu un attiecīgos gadījumos priekšlikumu par šajā direktīvā noteiktajām akcīzes nodokļa likmēm un struktūru.

Komisijas ziņojumā ņem vērā iekšējā tirgus pareizu darbību, akcīzes nodokļa likmju faktisko vērtību un Līguma plašākos mērķus.

2. Šā panta 1. punktā minētā ziņojuma pamatā ir jo īpaši dalībvalstu sniegtā informācija.

3. Komisija saskaņā ar Padomes Direktīvas 2008/118/EK (5) 43. pantā minēto procedūru izveido ziņojumam nepieciešamo statistikas datu sarakstu, kurā neiekļauj datus par atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām. Papildus datiem, kas dalībvalstīm jau ir pieejami, sarakstā iekļauj vienīgi tos datus, kuru vākšana un apkopošana nav saistīta ar nesamērīgu administratīvu slogu dalībvalstīm.

4. Komisija nepublisko un arī citādi nedara zināmus datus, ja tie varētu izpaust kādu komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu.

20. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants

Ar šo atceļ Direktīvas 92/79/EEK, 92/80/EEK un 95/59/EK, kā tās grozītas ar I pielikuma A daļā norādītajām direktīvām, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz I pielikuma B daļā izklāstītajiem termiņiem, kad tām attiecīgās direktīvas jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

22. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.

23. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2011. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

FAZEKAS S.

(1) OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.

(2) OV L 316, 31.10.1992., 10. lpp.

(3) OV L 291, 6.12.1995., 40. lpp.

(4) Sk. I pielikuma A daļu.

(5) OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.

I PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltās direktīvas ar turpmāko grozījumu sarakstu

(minētas 21. pantā)

Padomes Direktīva 92/79/EEK (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.)
Padomes Direktīva 1999/81/EK (OV L 211, 11.8.1999., 47. lpp.)	tikai 1. pants
Padomes Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.)	tikai 1. pants
Padomes Direktīva 2003/117/EK (OV L 333, 20.12.2003., 49. lpp.)	tikai 1. pants
Padomes Direktīva 2010/12/ES (OV L 50, 27.2.2010., 1. lpp.)	tikai 1. pants
Padomes Direktīva 92/80/EEK (OV L 316, 31.10.1992., 10. lpp.)
Padomes Direktīva 1999/81/EK (OV L 211, 11.8.1999., 47. lpp.)	tikai 2. pants
Padomes Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.)	tikai 2. pants
Padomes Direktīva 2003/117/EK (OV L 333, 20.12.2003., 49. lpp.)	tikai 2. pants
Padomes Direktīva 2010/12/ES (OV L 50, 27.2.2010., 1. lpp.)	tikai 2. pants
Padomes Direktīva 95/59/EK (OV L 291, 6.12.1995., 40. lpp.)
Padomes Direktīva 1999/81/EK (OV L 211, 11.8.1999., 47. lpp.)	tikai 3. pants
Padomes Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.)	tikai 3. pants
Padomes Direktīva 2010/12/ES (OV L 50, 27.2.2010., 1. lpp.)	tikai 3. pants

B DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valstu tiesību aktos un piemērošanai

(minēti 21. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai	Piemērošanas termiņš
92/79/EEK	1992. gada 31. decembris	—
92/80/EEK	1992. gada 31. decembris	—
95/59/EK	—	—
1999/81/EK	1999. gada 1. janvāris	1999. gada 1. janvāris
2002/10/EK	2002. gada 1. jūlijs (1)	—
2003/117/EK	2004. gada 1. janvāris	—
2010/12/ES	2010. gada 31. decembris	2011. gada 1. janvāris

(1) Atkāpjoties no Direktīvas 2002/10/EK 4. panta 1. punktā noteiktās dienas:

a)	Vācijas Federatīvajai Republika ir atļauts vēlākais līdz 2008. gada 1. janvārim ieviest noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2002/10/EK 3. panta 1. punkta prasības;

b)	Spānijas Karalistei un Grieķijas Republikai ir atļauts vēlākais līdz 2008. gada 1. janvārim ieviest noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2002/10/EK 1. panta 1. punkta prasības (attiecībā uz Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta otro teikumu).

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 92/79/EEK	Direktīva 92/80/EEK	Direktīva 95/59/EK	Šī direktīva
—	—	1. panta 1. un 2. punkts	1. pants
—	—	1. panta 3. punkts	—
—	—	2. panta 1. punkta ievadfrāze	2. panta 1. punkta ievadfrāze
—	—	2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts	2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts
—	—	2. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums	2. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts
—	—	2. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums	2. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts
—	—	2. panta 1. punkta pēdējie vārdi	—
—	—	2. panta 2. punkts	—
—	—	7. panta 2. punkts	2. panta 2. punkts
—	—	2. panta 3. punkts	2. panta 3. punkts
—	—	4. panta 1. punkta pirmā daļa	3. panta 1. punkts
—	—	4. panta 1. punkta otrā daļa	—
—	—	4. panta 2. punkts	3. panta 2. punkts
—	—	3. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts
—	—	3. panta 2. punkts	4. panta 2. punkts
—	—	7. panta 1. punkts	4. panta 3. punkts
—	—	5. panta ievadfrāze	5. panta 1. punkta ievadfrāze
—	—	5. panta 1. punkts	5. panta 1. punkta a) apakšpunkts
—	—	5. panta 2. punkts	5. panta 1. punkta b) apakšpunkts
—	—	6. panta pirmā daļa	5. panta 2. punkta pirmā daļa
—	—	6. panta otrā daļa	5. panta 2. punkta otrā daļa
—	—	9. panta 1. punkta pirmā daļa	6. pants
—	—	8. panta 1. punkts	7. panta 1. punkta pirmā daļa
—	—	16. panta 6. punkts	7. panta 1. punkta otrā daļa
—	—	8. panta 2., 3. un 4. punkts	7. panta 2., 3 un 4. punkts
—	—	16. panta 1. līdz 5. punkts	8. panta 1. līdz 5. punkts
—	—	16. panta 7. punkts	8. panta 6. punkts
1. pants	—	—	9. pants
2. panta 1. un 2. punkts	—	—	10. panta 1. un 2. punkts
2. panta 3. punkts	—	—	—
2. panta 4. punkts	—	—	10. panta 3. punkts
2.a pants	—	—	11. pants
3. panta 1. punkts	—	—	—
3. panta 2. punkts	—	—	12. panta 1. punkts
3. panta 3. punkts	—	—	—
3. panta 4. punkts	—	—	12. panta 2. punkts
—	1. pants	—	13. pants
—	2. pants	—	—
—	3. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa	—	14. panta 1. punkts
—	3. panta 1. punkta trešās daļas ievadfrāze	—	14. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze
—	3. panta 1. punkta trešās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums	—	—
—	3. panta 1. punkta ceturtā un piektā daļa	—	—
—	3. panta 1. punkta sestās daļas ievadfrāze	—	—
—	3. panta 1. punkta sestās daļas a), b) un c) apakšpunkts	—	14. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts
—	3. panta 1. punkta septītā daļa	—	—
—	3. panta 1. punkta astotā daļa	—	—
—	3. panta 1. punkta devītā daļa	—	14. panta 2. punkta otrā daļa
—	3. panta 1. punkta desmitā daļa	—	14. panta 2. punkta trešā daļa
—	3. panta 1. punkta vienpadsmitā daļa	—	14. panta 2. punkta ceturtā daļa
—	3. panta 1. punkta divpadsmitā daļa	—	14. panta 2. punkta piektā daļa
—	3. panta 1. punkta trīspadsmitā daļa	—	14. panta 2. punkta sestā daļa
—	3. panta 1. punkta četrpadsmitā daļa	—	—
—	3. panta 2. punkts	—	14. panta 3. punkts
—	3. panta 3. punkts	—	—
—	3. panta 4. punkts	—	14. panta 4. punkts
—	—	9. panta 1. punkta otrā daļa	15. panta 1. punkta pirmā daļa
—	—	9. panta 1. punkta trešā daļa	15. panta 1. punkta otrā daļa
—	—	9. panta 2. punkta pirmais teikums	15. panta 2. punkta pirmā daļa
—	—	9. panta 2. punkta otrais teikums	15. panta 2. punkta otrā daļa
—	—	10. pants	16. pants
—	—	11. pants	17. pants
—	—	12. pants	—
—	—	13. pants	—
—	—	14. pants	—
—	—	15. pants	—
2. panta 5. punkts	5. panta 1. punkts	—	18. panta 1. punkts
2. panta 6. punkts	5. panta 2. punkts	—	18. panta 2. punkts
4. pants	4. pants	—	19. pants
5. panta 1. punkts	6. panta 1. punkts	—	—
5. panta 2. punkts	6. panta 2. punkts	18. pants	20. pants
—	—	19. panta 1. punkts	21. panta pirmā daļa
—	—	19. panta 2. punkts	21. panta otrā daļa
—	—	20. pants	22. pants
6. pants	7. pants	21. pants	23. pants
—	—	I pielikums	—
—	—	II pielikums	—
—	—	—	I pielikums
—	—	—	II pielikums

5.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/37

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 8. marts)

par pasākumu C 18/10 (ex NN 20/10), ko īstenojusi Francijas Republika aeronautikas nozares piegādātāju atbalstam (garantija “Aero 2008”)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1378)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/393/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir lūgts iesniegt savas piezīmes saskaņā ar minētajiem pantiem (1),

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)	Komisija 2008. gada 17. oktobrī uzsāka obligāto procedūru attiecībā uz valūtas maiņas kursa riska garantiju, ko COFACE piešķīra aeronautikas nozares piegādātājiem (turpmāk – “pasākums” vai ““Aero 2008” garantija”) (CP 294/08).

(2)	Francijas Republikai 2008. gada 4. novembrī, 2009. gada 15. maijā un 2009. gada 30. septembrī tika nosūtīti informācijas pieprasījumi. Francijas Republika attiecīgi atbildēja 2008. gada 8. decembrī, 2009. gada 18. jūnijā un 2009. gada 30. oktobrī. Visas atbildes tika reģistrētas tajā pašā dienā.

(3)	Komisijas dienestu un Francijas Republikas pārstāvju sanāksme notika 2009. gada 17. decembrī. Pēc šīs sanāksmes Francijas Republika sniedza papildu informāciju 2010. gada 22. februārī.

(4)	Ar 2010. gada 20. jūlija vēstuli Komisija informēja Francijas Republiku par savu lēmumu attiecībā uz šo pasākumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(5)	Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par minēto pasākumu.

(6)	Nekādas ieinteresēto personu piezīmes par šo jautājumu Komisija nav saņēmusi.

(7)	Francijas Republika 2010. gada 20. septembrī iesniedza Komisijai savas piezīmes.

(8)	Komisija ar 2010. gada 15. novembra vēstuli lūdza Francijas Republiku iesniegt papildu informāciju. Francijas Republika atbildēja 2010. gada 15. decembra vēstulē, ko Komisijas dienesti reģistrēja tajā pašā dienā.

(9)	Francijas Republika sniedza papildu informāciju 2011. gada 31. janvāra vēstulē, ko Komisijas dienesti reģistrēja tajā pašā dienā.

II. PASĀKUMA APRAKSTS

II.1. Juridiskais pamats

(10)	Francijas Republikas iestādes norādīja, ka pasākuma juridiskais pamats bija Apdrošināšanas kodeksa L 432-1., L 432-2., R 442-1. un R 442-8-4. pants.

II.2. Saņēmēji

(11)	Pasākuma potenciālie atbalsta saņēmēji ir aeronautikas nozares otrās pakāpes vai zemākas pakāpes piegādātāji (3).

(12)	Nav ierobežojumu attiecībā uz saņēmēju lielumu. Nav pieņemami piegādātāji, kuru uzņēmumos gaisa kuģu ražotāju līdzdalība ir lielāka nekā 25 %.

(13)	Grūtībās nonākušiem uzņēmumiem attiecīgais pasākums nav pieejams.

(14)

Pasākuma atbalsta saņēmēji var būt piegādātāji, kas darbojas Francijā, tostarp tie piegādātāji, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta Francijā vai kuru galvenais birojs atrodas Francijā un kuri piegādā iekārtas gaisa kuģu ražotājiem, kas reģistrējuši uzņēmējdarbību ārpus Francijas. Savukārt pasākums neattiecas uz piegādātājiem, kuri nav reģistrējuši uzņēmējdarbību Francijā un kuri piegādā iekārtas gaisa kuģu ražotājam, kas reģistrējis uzņēmējdarbību ārpus Francijas.

(15)

Pamatojoties uz Francijas sniegto informāciju, šobrīd uzņēmumi, kas saņem šo atbalstu, ir AD Industrie, Aerofonctions, Axon Cable un Exameca. Tie ir aeronautikas nozares piegādātāji, kuru uzņēmējdarbība reģistrēta Francijā un kuriem 2008. gada beigās COFACE piešķīra valūtas maiņas kursa riska apdrošināšanu.

II.3. Ekonomiskais pamatojums

(16)

Pēc Francijas sniegtās informācijas, gaisa kuģu ražotāji arvien biežāk pieprasa, lai to piegādātāji savus piedāvājumus iesniedz ASV dolāros (“dolāri” jeb “ASV dolāri”). Vāja ASV dolāra gadījumā šādi uz ASV dolāru balstīti vidēja termiņa vai ilgtermiņa piegādes līgumi rada problēmas Francijas un citiem piegādātājiem, kuru galvenās izmaksas ir euro zonā.

(17)

Francija paskaidroja, ka dažiem aeronautikas nozares uzņēmumiem ir grūtības iegādāties EUR/USD valūtas maiņas kursa riska apdrošināšanu, kas atbilstu viņu vajadzībām. Lai gan valūtas maiņas kursa riska apdrošināšanas produkti finanšu tirgos ir plaši pieejami, piedāvāto garantiju specifika ne vienmēr ir pielāgota noteiktu uzņēmumu īpašajām vajadzībām. Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju bankas visbiežāk piedāvā segt euro un ASV dolāra svārstību risku uz laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus.

II.4. Pasākuma apraksts

(18)

“Aero 2008” garantija ir ASV dolāra un euro maiņas kursa svārstību riska apdrošināšanas mehānisms. Aeronautikas nozares piegādātāji, kuri ir noslēguši piegādes līgumus ASV dolāros, iegūst, ja dolāra vērtība ir augsta, taču viņiem rodas zaudējumi, ja dolāra vērtība krītas. Šī garantija viņiem ļauj nodrošināties pret zaudējumiem, ja dolāra vērtība krītas, vienlaikus zināmā mērā gūstot labumu, ja dolāra vērtība ir augsta.

(19)	Konkrēto pasākumu pārvalda COFACE. COFACE ir viens no galvenajiem Francijas uzņēmumiem eksporta kredīta apdrošināšanas jomā. Kopš 2002. gada tas pieder Natixis grupai. Natixis ir BPCE grupas meitasuzņēmums. BPCE izveidoja 2009. gadā, apvienojoties Banque Populaire un Caisse d’Épargne.

(20)

Kopējais finansējuma apjoms ir saistīts tikai ar valūtas maiņas risku par piegādēm, kas nepārsniedz 500 miljonus euro. Līdz šim faktiski segtās summas ir bijušas tikai neliela daļa (aptuveni 10 miljoni euro) no maksimālās summas. Ieinteresētie uzņēmumi var pieprasīt iespēju saņemt garantiju līdz 2012. gada 15. decembrim.

(21)

Aeronautikas nozares piegādātājam, kas vēlas izmantot “Aero 2008” garantiju, ir jāpieprasa valūtas maiņas kursa riska apdrošināšana un jāpierāda, ka apdrošināšana attiecas uz piegādēm, kas tiek apmaksātas ASV dolāros. Attiecīgi piegādātājs saņems COFACE piedāvājumu, kas ietver apgrozījuma apjomu dolāros un “garantēto” valūtas maiņas kursu pret dolāru; šos divus rādītājus nosaka garantiju komisija, ņemot vērā piegādātāja iesniegto sākotnējo pieprasījumu. Segtās summas attiecas tikai uz apdrošinātās personas dolāros noslēgto līgumu kopuma daļu. Piedāvājums attiecas uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus. Piegādātājs var pieņemt vai noraidīt COFACE piedāvājumu. Garantētā apgrozījuma summa nevar tikt grozīta pēc tam, kad ir izsniegts apstiprinājums, kurā noteikts, ka COFACE uzņemas garantiju.

(22)

Ja dolāra vērtība krītas salīdzinājumā ar garantēto maiņas kursu, uzņēmēji, kuri ir parakstījuši garantijas līgumu, saņems no COFACE kompensāciju 100 % apmērā no zaudējumiem, kas radušies maiņas kursa rezultātā. Ja dolāra vērtība palielinās, uzņēmumiem būs COFACE jāmaksā peļņas daļa. Apdrošinātais var izvēlēties, vai saņemt 25 % vai 50 % no konstatētās dolāra vērtības paaugstināšanās valūtas maiņas kursa pārskatīšanas brīdī. Summa, kas uzņēmumam būs jāpārskaita COFACE, pēc tam tiks aprēķināta, izmantojot šo pārskatīto valūtas maiņas kursu. Ir divi peļņas sadales varianti:

—

1. variants. Pārskatītais maiņas kurss atbilst sākotnējam garantētajam maiņas kursam, no kura atņemta starpība starp sākotnējo garantēto maiņas kursu un valūtas maiņas kursa likmi piemērošanas dienā (ECB noteiktais dienas maiņas kurss (“ fixing ”), ievērojot garantēto peļņas sadales procentuālo lielumu.

—	2. variants. Tāda pati kārtība kā 1. variantā, taču peļņas sadales (t. i., starpības starp sākotnējo garantēto maiņas kursu un maiņas kursu piemērošanas dienā) maksimālā vērtība ir noteikta 15 centu apmērā.

(23)

Summa, ko maksās piegādātāji, uz kuriem attiecas valūtas maiņas garantija, dolāra vērtības palielināšanās gadījumā būs mazāka nekā summa, ko viņi saņems tikpat lielas dolāra vērtības samazināšanās gadījumā. Izmaksātā peļņas daļa dod piegādātājiem iespēju zināmā mērā gūt labumu no lielākas dolāra vērtības. Lielākas dolāra vērtības gadījumā iegūtās peļņas daļēja nodošana ļauj attiecīgi samazināt prēmiju, lai apdrošinātos pret dolāra vērtības samazināšanos.

(24)

Prēmijas, kas piegādātājiem jāmaksā, lai varētu saņemt “Aero 2008” garantiju, tiek noteiktas un rēķins tiek sagatavots pēc garantijas līguma parakstīšanas. Apdrošinātie uzņēmumi var izvēlēties, vai maksāt uzreiz vai veikt maksājumu pa daļām. Piegādātājiem, kuri izvēlas dalīt maksājumus, ir jāmaksā 25 % no prēmijas, noslēdzot līgumu, un atlikums par katru segto gadu ir jāmaksā attiecīgā gada 31. janvārī. Šajā gadījumā, lai segtu prēmijas maksājuma kredīta risku, tiek piemērota likme, kas atbilst EURIBOR likmei 12 mēnešiem, kura palielināta par 60 bāzes punktiem (4). No četriem uzņēmumiem, kuri parakstīja garantijas līgumu, divi uzņēmumi izvēlējās veikt maksājumu pa daļām – AD Industrie un Exameca.

(25)	Piegādātājiem kā apliecinošie dokumenti ir jāiesniedz rēķini, kas apliecina ASV dolāros maksātās summas.

(26)

Francijas iestādes norāda, ka visi darījumi, ko veicis COFACE“Aero 2008” ietvaros, ir veikti Francijas valsts vārdā. Šiem darījumiem COFACE izmanto īpašu Francijas valsts bankas kontu. Lai gan Francijas valsts ir šā konta turētāja, COFACE tam ir piekļuve, lai veiktu finanšu darījumus, piemēram, pirktu iespēju līgumus. Prēmijas, ko maksā saņēmēji, tiek tieši pārskaitītas uz šo kontu. Tas nozīmē, ka pats COFACE neuzņemas nekādu risku, ņemot vērā, ka tas pārvalda pasākumu valsts vārdā. Tātad tā ir Francijas valsts, kas uzņemas pasākuma finanšu risku.

(27)

COFACE pieprasītās prēmijas tiek aprēķinātas katram konkrētajam gadījumam atsevišķi. Francija uzskata, ka tās atspoguļo tirgus cenas ar valūtas maiņas kursa apdrošināšanu saistītajiem instrumentiem. Finanšu instrumenti, ko COFACE pērk Francijas valsts vārdā un uz tās rēķina, pilnībā sedz paša COFACE valūtas maiņas kursa risku visā garantijas laikā, kad tas piedāvā šo garantiju piegādātājam.

(28)

Ja dolāra vērtība palielinās, piegādātājam ir jāieskaita COFACE summa, ko nosaka starpība starp garantēto maiņas kursu un atsauces maiņas kursu termiņa dienā. Ja apdrošinātais piegādātājs to nedara, COFACE būs uz valsts rēķina jāpilda savas līgumiskās saistības segt garantiju. Trešā persona, kas būs nopirkusi maksājuma solījumu lielākas vērtības dolāra gadījumā, saņems summu, kas tiks atskaitīta no Francijas valsts konta, ko, iespējams, attiecīgais piegādātājs neatlīdzinās vai neatlīdzinās pilnībā.

(29)	Gadījumā, ja piegādātāji izvēlas maksāt pa daļām kādu prēmijas daļu, Francijas valstij pastāv risks, ka radīsies zaudējumi, ja prēmiju atlikusī summa netiek samaksāta apdrošinātā gada laikā.

(30)

Pasākums tika uzsākts 2008. gada rudenī. Vienpadsmit uzņēmumi prasīja COFACE oficiālu piedāvājumu, kuru pieņēma četri no šiem uzņēmumiem; divi uzņēmumi pēc tam samazināja sākotnēji pieprasīto summu. Visi šie piedāvājumi tika pieņemti 2008. gada novembrī un decembrī. Pamatojoties uz Francijas iestāžu sniegto informāciju, 2009. un 2010. gadā netika pieņemts neviens piedāvājums.

(31)

Divas no četrām garantijām ir līdz 2013. gada beigām (t. i., piecus gadus), vienas garantijas termiņš beidzās 2010. gadā (t. i., pēc diviem gadiem), bet vienas termiņš beidzās jau 2009. gadā (t. i., pēc viena gada). Garantijas, kuru ilgums ir līdz 2013. gadam, attiecas uz ikgadējām piegāžu daļām. Potenciālo attiecīgo piegāžu kopējā summa ir apmēram 19 miljoni ASV dolāru. Tā kā daži piegādātāji ir izvēlējušies segt tikai daļu no to piegādēm, garantijas attiecas aptuveni uz 12 miljoniem ASV dolāru. Trīs no četriem piegādātājiem ir saņēmuši segumu par piegādēm, kuru atsevišķā vērtība bija mazāka nekā 2,8 miljoni ASV dolāru. Axon Cable patur 25 % “līdzdalību” no “peļņas” apmēra, ja dolāra vērtība palielinās, savukārt pārējie piegādātāji patur 50 % no “peļņas”.

(32)

Francija 2009. gada decembrī notikušajā sanāksmē iesniedza šādu tabulu; tajā ir uzskaitīti iesaistītie piegādātāji un katru gadu piešķirtās garantijas, kā arī garantētais valūtas maiņas gada kurss. AD Industrie un Axon Cable nepiekrita kopējai summai, ko piedāvāja COFACE.

	AD Industrie	Aerofonctions	Axon Cable	Exameca
2009. g.	—	0,264 miljoni USD/[..] (*1)	0,256 miljoni USD/[..]	—
2010. g.	2 miljoni USD/[..]	—	0,384 miljoni USD/[..]	2,712 miljoni USD/[..]
2011. g.	2 miljoni USD/[..]	—	0,205 miljoni USD/[..]	—
2012. g.	2 miljoni USD/[..]	—	0,511 miljoni USD/[..]	—
2013. g.	2 miljoni USD/[..]	—	0,511 miljoni USD/[..]	—
KOPĀ	8 miljoni USD	0,264 miljoni USD	1,866 miljoni USD	2,712 miljoni USD
Maksimālā COFACE piedāvātā summa	12,7 miljoni USD	0,264 miljoni USD	3,74 miljoni USD	2,712 miljoni USD
Prēmijas	2,54 %	2,48 %	1,35 %	2,55 %
Līdzdalība	50 %	50 %	25 %	50 %

II.5. Izteikto šaubu kopsavilkums, kuru rezultātā tika sākta formāla izmeklēšanas procedūra

(33)	Lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru pamatoja šaubas par to, vai tas nav valsts atbalsts, un par izskatītā atbalsta iespējamo saderību ar noteikumiem valsts atbalsta jomā.

(34)

Pirmkārt, Komisijai bija šaubas par saņēmēju uzņēmumu maksāto prēmiju atbilstību tirgus cenām. Konkrēti, Komisija uzskatīja, ka Francijas iestādes nav pierādījušas, ka maksātās prēmijas sedza šādus elementus: COFACE administratīvās izmaksas garantijas pārvaldībai, piegādātāja nemaksāšanas risku, kredīta risku, maksājot prēmiju pa daļām, un peļņas normu. Tādējādi nebija iespējams izslēgt selektīvas ekonomiskās priekšrocības esību par labu piegādātājiem, kuri ir noslēguši līgumu par garantiju. Ņemot vērā, ka “Aero 2008” pasākums varēja tikt piedēvēts Francijai, nebija iespējams izslēgt to, ka tas varētu būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(35)	Otrkārt, Komisija apšaubīja to, ka attiecībā uz lieliem, vidējiem un/vai maziem uzņēmumiem pastāv tirgus nepilnība saistībā ar valūtas maiņas kursa riska apdrošināšanu pret īstermiņa un ilgāka termiņa ietekmi, ko rada EUR/USD maiņas kursa svārstības.

(36)	Treškārt, Komisija apšaubīja to, ka pasākumam ir stimulējoša ietekme, jo piegādātāji varēja saņemt maiņas kursa riska apdrošināšanu, pat ja viņu pieteikums sagatavots pēc piegādes līguma parakstīšanas.

(37)	Ceturtkārt, Komisija apšaubīja pasākuma samērīgumu, jo tas nav attiecināts tikai uz tiem uzņēmumiem, kuri ir pierādījuši grūtības panākt piekļuvi maiņas kursa riska apdrošināšanai savās bankās.

(38)	Piektkārt, Komisija apšaubīja to, vai atbalsta iespējamā pozitīvā ietekme var atsvērt atbalsta negatīvo ietekmi tā, lai tirdzniecības nosacījumi netiktu mainīti tādā mērā, kas ir pretrunā kopīgajām interesēm.

III. IEINTERESĒTO PERSONU NOVĒROJUMI

(39)	No ieinteresētajām personām Komisija nekādas piezīmes nesaņēma.

IV. FRANCIJAS REPUBLIKAS KOMENTĀRI

(40)	Francija uzskata, ka prēmijas, kas iekasētas “Aero2008” pasākuma ietvaros, atspoguļo valūtas maiņas kursa apdrošināšanas tirgus vērtību un ka līdz ar to attiecīgais pasākums nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(41)	Francijas iestādes iesniedza Komisijai detalizētu aprakstu metodei, pamatojoties uz kuru tika noteiktas prēmijas summas, kas iekasētas “Aero 2008” pasākuma ietvaros.

(42)

Francija iesniedza informāciju, kas ļauj noteikt to finanšu produktu precīzu tirgus cenu, kuri nepieciešami, lai īstenotu garantiju. Šī garantija ir sadalīta finanšu instrumentos, kuru kombinācija atveido tās maksājuma profilu: nākotnes darījumu pirkšana EUR/USD, iespēju līgumu pirkšana un pārdošana par EUR/USD.

(43)

Šo finanšu instrumentu tirgus cena ir aprēķināta, izmantojot datus no lietojumprogrammas Bloomberg, kas ir viens no pasaules mēroga līderiem finanšu informācijas jomā. Francija iesniedza izrakstus no lietojumprogrammas Bloomberg attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, kas veido garantijas, kuras tika piešķirtas četriem piegādātājiem, kas bija parakstījuši līgumu par “Aero 2008” garantiju.

(44)

Tādējādi noteiktas tirgus vērtības ietver peļņas normu finanšu iestādēm, kurās COFACE pērk šos instrumentus. Saskaņā ar Francijas sniegto informāciju banku piedāvātie valūtas maiņas kursa apdrošināšanas produkti parasti neietver prēmijas maksāšanu, banku nozarē izdevumi tiek segti, balstoties uz garantēto maiņas kursu un iespēju līgumu cenu. Attiecīgās peļņas normas ir iekļautas to finanšu produktu cenā, kuri veido piegādātājiem piedāvāto garantiju, un tātad ir ietvertas COFACE iekasētajās prēmijās. Turklāt, kad COFACE nosaka valūtas maiņas kursu, garantētais valūtas maiņas nākotnes kurss vienmēr ir lielāks nekā tirgus gada maksimālais valūtas maiņas nākotnes kurss.

(45)	Lai segtu papildu administratīvās izmaksas, kas COFACE rodas saistībā ar pasākuma pārvaldību, prēmijas summā ir iekļauts 40 bāzes punktu uzcenojums. Tas veido 17 % līdz 32 % (5) no kopējās prēmiju summas, kas jāmaksā četriem uzņēmumiem, kuri parakstījuši “Aero 2008” garantijas līgumu.

(46)	Francijas iestādes sniedza arī detalizētu paskaidrojumu par to, kā maksājamo prēmiju aprēķināšanā tiek ņemts vērā piegādātāja nemaksāšanas risks. Kā tas aprakstīts 28. apsvērumā, stipra dolāra gadījumā, ja piegādātājs nemaksā, Francijas valstij var rasties finansiāli zaudējumi.

(47)

Piegādātāja nemaksāšanas risku COFACE nosaka, balstoties uz Francijas uzņēmumu novērtējumu Score @rating, ko COFACE sāka izmantot 2002. gadā un kas balstās uz tās 20 gadu pieredzi uzņēmumu vērtēšanas jomā. COFACE, izmantodama savu Score @rating, no Banku komisijas ir saņēmusi External Credit Assesment Institution (ECAI) statusu savām vērtētāja darbībām Francijā. Šis statuss ir piešķirts atbilstoši Bāzeles II regulai. Nākamajā tabulā ir parādīta saikne starp dažādām atzītām vērtēšanas sistēmām (6).

ĀKNI		COFACE	Banque de France	Fitch	Moody’s	S & P	Riska pakāpe
Bāzeles kartējums	1	10 līdz 9	3++ līdz 3+	AAA līdz AA-	Aaa līdz Aa3	AAA līdz AA-	20 %
Bāzeles kartējums	2	8	3	A+ līdz A-	A1 līdz A3	A+ līdz A-	50 %
—	3	7 līdz 6	4+	BBB+ līdz BBB-	Baa1 līdz Baa3	BBB+ līdz BBB-	100 %
Ilgtermiņa riska novērtējums	4	5 līdz 4	4 līdz 5+	BB+ līdz BB-	Ba1 līdz Ba3	BB+ līdz BB-	100 %
	5	3	5 līdz 6	B+ līdz B-	B1 līdz B3	B+ līdz B-	150 %
	6	2 līdz 1	8 līdz 9	CCC+ un mazāk	Caa1 un mazāk	CCC+ un mazāk	150 %

(48)

Score @rating ir riska vērtējums, kas atbilst nemaksāšanas varbūtības sadalījumam pa daļām. Analizētais risks ir uzņēmuma likumīga saistību nepildīšana vai līdzvērtīgas nozīmes nemaksāšana. Katram vērtējumam skalā no 1 līdz 10 atbilst konkrēts vidējais gada saistību neizpildes rādītājs. Turpmākajā tabulā ir norādīts gada saistību neizpildes rādītājs, kas atbilst dažādiem Score @rating vērtējumiem (7).

	Ļoti augsts risks			Vidēji augsts risks		Zems risks
Score @rating	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
Gada saistību neizpildes rādītājs	25 %	10 %	4 %	2 %	1,3 %	0,7 %	0,4 %	0,15 %	0,05 %	0 %

(49)

Lai ņemtu vērā risku, ka apdrošinātais uzņēmums nepilda saistības dolāra vērtības palielināšanās gadījumā, COFACE ir jāparedz segums iespējamās nemaksāšanas apmērā, izmantojot finanšu instrumentus (8). Izmantojot lietojumprogrammu Bloomberg, ir iespējams aprēķināt to instrumentu cenu, kas nepieciešami, lai apdrošinātu kredīta risku garantijas kotēšanas dienā. Tātad prēmija tiek pielāgota, ņemot vērā nemaksāšanas risku, ko nosaka, pamatojoties uz Score @rating sistēmu un šā riska apdrošināšanai nepieciešamo instrumentu izmaksām.

(50)

Elementi, kas aprakstīti 40. līdz 49. apsvērumā, ir pamats, lai noteiktu prēmijas, kas tiek piemērotas “Aero 2008” garantijas ietvaros. Francijas iestādes ir sniegušas detalizētu aprakstu prēmijām, kas piemērotas četriem piegādātājiem, kuri parakstījuši garantijas līgumu. Tas ir parādīts nākamajā tabulā.

	Axon Cable	Exameca	Ad Industrie	Aerofonction
Kotēšanas datums	5.12.2008.	11.12.2008.	14.11.2008.	21.10.2008.
COFACE vērtējums kotēšanas brīdī	[..]	[..]	[..]	[..]
Sākuma gads	2009	2010	2010	2009
Beigu gads	2013	2010	2013	2009
Peļņas sadale	25 %	50 %	50 %	50 %
Vai peļņas daļa maksimāli 15 centu apmērā?	jā	jā	jā	nē
Maksājuma termiņš	3 mēneši	2 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Kopsumma USD	1 865 000	2 712 000	8 000 000	264 000
Garantijas tirgus cena	[..]	[..]	[..]	[..]
Kredītrisks	[..]	[..]	[..]	[..]
Uzcenojums par administratīvajiem izdevumiem	0,40 %	0,40 %	0,40 %	0,40 %
KOPĀ	1,26 %	2,43 %	2,43 %	2,29 %
COFACE prēmija	1,35 %	2,55 %	2,54 %	2,48 %
Novirze, kas saistīta ar izpildes risku (9)	0,09 %	0,12 %	0,11 %	0,19 %

(51)

Francijas iestādes uzskata, ka šādi noteikta prēmijas struktūra padara garantiju mazāk pievilcīgu nekā banku nozares piedāvātos produktus. Tātad “Aero 2008” garantijas ietvaros piedāvātie nosacījumi nav labvēlīgāki kā tirgus nosacījumi, un prēmijas ietver to finanšu produktu tirgus vērtību, kuri nepieciešami garantijas īstenošanai, tostarp peļņas normu, COFACE administratīvās izmaksas un piegādātāju nemaksāšanas riska vērtību. Francija tāpēc uzskata, ka pasākums nesniedz selektīvu ekonomisku priekšrocību un līdz ar to tas nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(52)

Francija arī norāda, ka COFACE piedāvājumu saņēma vienpadsmit uzņēmumi, taču septiņi uzņēmumi piedāvājumu noraidīja. Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju divi no šiem uzņēmumiem paziņoja, ka banku piedāvātie nosacījumi ir labvēlīgāki (proti, nav jāmaksā prēmija), un divi citi uzņēmumi norādīja, ka COFACE piedāvātie nosacījumi nav tiem izdevīgi (proti, garantētie valūtas maiņas kursi nav pievilcīgi). Viens uzņēmums norādīja, ka tā maksāšanas nosacījumi nav saderīgi ar piedāvāto garantiju, cits uzņēmums norādīja, ka tam galu galā ir izdevies noslēgt līgumu euro, un trešais uzņēmums norādīja, ka līdz garantijas solījuma derīguma beigām sarunas ar pircēju vēl nebija pabeigtas.

V. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(53)

Pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja tas atbilst četriem nosacījumiem: to piešķir valsts, vai tas ir piešķirts, izmantojot valsts līdzekļus, tas dod selektīvas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām saimnieciskām darbībām, rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(54)

Kā tas ir minēts 34. apsvērumā, lēmums sākt formālu izmeklēšanas procedūru pirmām kārtām balstījās uz šaubu esību par saņēmēju uzņēmēju maksāto prēmiju atbilstību tirgus cenām. Konkrēti, Komisija uzskatīja, ka Francijas iestādes nav pierādījušas, ka maksātās prēmijas sedza šādus elementus: COFACE administratīvās izmaksas garantijas pārvaldībai, piegādātāja nemaksāšanas risku, kredītrisku, maksājot prēmiju pa daļām, un peļņas normu. Tādējādi nebija iespējams izslēgt selektīvas ekonomiskās priekšrocības esību par labu piegādātājiem, kuri ir noslēguši līgumu par garantiju.

(55)

Pēc tam, kad tika sākta LESD 108. panta 2. punktā paredzētā procedūra, Komisijas dienesti veica Francijas iestāžu iesniegtās informācijas analīzi, lai noteiktu, vai pasākums atbilst tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principam, t. i., vai COFACE piedāvātie nosacījumi atbilst tirgus nosacījumiem, ko piedāvā privātie uzņēmēji.

(56)	Vispirms Komisija pieņem zināšanai, ka Francijas iestādes apņēmās panākt to, ka COFACE visiem uzņēmumiem, kuri vēlas saņemt garantiju, prēmijas likmi nosaka, balstoties uz vienu metodi, kas jo īpaši aprakstīta IV iedaļā (10).

(57)	Komisija konstatē, ka tirgos arī ir pieejami produkti, kas ir salīdzināmi ar COFACE piedāvātajiem produktiem.

(58)	Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai COFACE iekasētā garantijas tirgus cena atbilst tirgus cenām, ko piemēro privātie uzņēmēji.

(59)	Komisija uzskata, ka garantijas īstenošanai nepieciešamo finanšu instrumentu cenas ir tirgus cenas, kā to parāda izraksti no Bloomberg lietojumprogrammas, ko iesniegusi Francija, un tās ir korekti atspoguļotas prēmijās, ko iekasē COFACE.

(60)	Turklāt šo finanšu produktu tirgus cenas ietver peļņas normu finanšu institūcijām, kurās COFACE ir pircis konkrētos instrumentus.

(61)

Francijas iestādes ir arī parādījušas, ka, lai segtu COFACE administratīvās izmaksas, tiek iekasēts papildu uzcenojums 40 bāzes punktu apmērā. Kā tas minēts 45. apsvērumā, šis uzcenojums ir būtiska aprēķināto prēmiju vērtības daļa. Tāpēc Komisija uzskata, ka iekasētās prēmijas tiešām ietver peļņas normu, kā arī daļu, kas paredzēta, lai segtu COFACE administratīvās izmaksas; līdz ar to ir kliedētas šaubas, kas izteiktas formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas brīdī. Komisija novēro, ka šādu papildu uzcenojumu neiekļauj privātās bankas, iekasējot tikai uzcenojumu, kas iekļauts Bloomberg datubāzes cenā. Tādēļ var uzskatīt, ka šis uzcenojums atbilst tirgus cenai. Komisija uzskata, ka Francijai ir izdevies arī pierādīt, ka piegādātāja nemaksāšanas risks (11) ir pareizi atspoguļots, nosakot iekasēto prēmiju summu. Lai ņemtu vērā risku nemaksāšanas gadījumā, COFACE ir jānodrošinās nemaksāšanas varbūtības apmērā:

—	pērkot EUR/USD pārdošanas iespējas par cenu, kas vienāda ar garantēto valūtas maiņas nākotnes kursu (1 – % peļņas daļa) × garantētā summa dolāros,

—	pērkot EUR/USD pārdošanas iespējas par cenu, kas vienāda ar garantēto valūtas maiņas nākotnes kursu, no kura atņemti 15 centi peļņas sadalei, × garantētā summa dolāros, ja ir noteikta peļņas sadales maksimālā likme.

(62)

Kredītriska vērtība vienam konkrētajam apdrošināšanas gadam tātad ir vienāda ar rezultātu, reizinot iespēju cenu ar nemaksāšanas varbūtību konkrētajā gadā. Šī nemaksāšanas varbūtība tiek noteikta, izmantojot starptautiski atzītu vērtēšanas sistēmu, kā tas aprakstīts 47. un 48. apsvērumā un ko izmanto COFACE un tā klienti viņu komercdarījumu ietvaros. Komisija uzskata, ka faktu, ka COFACE izmanto pats savu vērtēšanu, nevis ārējo vērtēšanu, attaisno tas, ka tā ir efektīva.

(63)	Pamatojoties uz Francijas iestāžu papildus sniegto informāciju un Francijas iestāžu apņemšanos, kas minēta šā lēmuma 56. apsvērumā, Komisija secina, ka COFACE pieprasītā cena par “Aero 2008” garantiju atbilst tirgus nosacījumiem, ko piedāvā privātie uzņēmumi.

(64)	Tātad var uzskatīt, ka “Aero 2008” garantijas darbība atbilst ieguldītāja principam tirgus ekonomikā. Tādējādi piegādātāji, kuri bija parakstījuši līgumu par šo garantiju, nav saņēmuši nekādas ekonomiskas priekšrocības.

(65)	Līdz ar to nav vajadzīgs analizēt citas šaubas, kas pamatoja formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu. Selektīvas ekonomiskas priekšrocības esība ir nosacījums, kas nepieciešams, lai pierādītu valsts atbalsta esību; tātad var secināt, ka “Aero 2008” garantija nav valsts atbalsta pasākums.

(66)

Attiecībā uz nosacījumiem, ko COFACE piemēro prēmiju maksājumiem pa daļām, Komisija tomēr uzskata, ka piemērotā procentu likme, t. i., EURIBOR likme 12 mēnešiem, kurai pieskaita 60 bāzes punktus, nevar tikt uzskatīta par likmi, kas atbilst tirgus praksei. Jo īpaši 60 bāzes punktu prēmija ir fiksēta prēmija, kas netiek pielāgota, ņemot vērā ne piegādātāja saistību nepildīšanas risku, ne nodrošinājuma līmeni. Tā kā Francija nav sniegusi īpašu pamatojumu, Komisija, lai noteiktu atsauces likmi, piemēro atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi, kas paredzēta Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (12) (turpmāk – “Paziņojums par atsauces likmi”). Francijas iestādes 2011. gada 31. janvāra vēstulē apņēmās ievērot to, lai starpība starp prēmijām, kas izriet no COFACE procentu likmes piemērošanas, un prēmijām, kas noteiktas, pamatojoties uz atsauces likmēm, kuras norādītas Paziņojumā par atsauces likmi, vienmēr būtu mazāka nekā de minimis slieksnis, un apņēmās ievērot visus noteikumus, ko paredz Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (13).

(67)	Pamatojoties uz šo apņemšanos, Komisija tātad var secināt, ka procenti, kas aprēķināti dalītā maksājuma gadījumā, neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem un līdz ar to nav valsts atbalsta pasākums.

VI. SECINĀJUMI

(68)	Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka “Aero 2008” garantija nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pasākums, ko īstenojusi Francijas Republika attiecībā uz aeronautikas nozares piegādātājiem (“Aero 2008” garantija), nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2011. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) OV C 268, 2.10.2010., 4. lpp.

(2) Skat. 1. atsauci.

(3) Tātad šis pasākums neattiecas uz Tier 1 un Super Tier 1, kuri ir partneri un kuri dala riskus ar lidmašīnu ražotājiem.

(4) Francija šo informāciju sniedza savās 2010. gada 20. septembra piezīmēs.

(*1) Komercnoslēpums.

(5) Atšķirīgais īpatsvars saistīts ar to, ka uzcenojums par administratīvajām izmaksām ir noteikts, taču citi prēmijas cenu veidojošie elementi ir mainīgi atkarībā no paša uzņēmuma riska un no segumam nepieciešamo instrumentu izmaksām.

(6) Avots: COFACE interneta vietne http://www.coface.fr/CofacePortal/ShowBinary/BEA%20Repository/FR_fr_FR/pages/home/wwd/i/_docs/Score@rating.pdf.

(7) Turpat.

(8) Tā ir EUR/USD pārdošanas iespējas pirkšana par cenu, kas ir vienāda ar garantēto maiņas nākotnes kursu (1 – peļņas daļas %) × garantijas segtā summa USD, un EUR/USD pārdošanas iespējas pirkšana par cenu, kas vienāda ar garantēto maiņas nākotnes kursu mīnus 15 centu peļņas daļa × garantijas summa USD, ja noteikta peļņas daļas robeža.

(9) Tā ir prēmija, kas sedz tirgus nenoteiktību starp līguma noslēgšanas brīdi un tirgus situāciju kotēšanas dienā, un tā ir no 9 līdz 19 bāzes punktiem atkarībā no situācijas tirgū kotēšanas dienā.

(10) Francijas iestāžu 2010. gada 20. septembra vēstule.

(11) Ja COFACE ir jāmaksā atlīdzība (dolāra vērtības pazemināšanās gadījumā), uzņēmuma nemaksāšanas gadījumā COFACE nav jāmaksā tam kompensācija, taču, ja garantija paredz atmaksājumu uzņēmumam, uzņēmuma nemaksāšanas gadījumā valstij rodas attiecīgi zaudējumi.

(12) OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(13) OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.

5.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/45

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2011. gada 1. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2009/821/EK attiecībā uz robežkontroles punktu un Traces veterināro vienību sarakstu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4594)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/394/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu un 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (2), un jo īpaši tās 6. panta 4. punkta otrās daļas otro teikumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (3), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumā 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (4), ir iekļauts to robežkontroles punktu saraksts, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK un Direktīvu 97/78/EK. Šis saraksts ir iekļauts minētā lēmuma I pielikumā.

(2)	Vācija paziņoja, ka robežkontroles punktu Rostokas ostā slēdza 2011. gada 31. martā. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajā sarakstā ieraksts par šo robežkontroles punktu ir jāsvītro.

(3)

Pamatojoties uz Spānijas paziņojumu, vairs nepiemēro pašreizējo apstiprinājuma apturēšanu robežkontroles punktam Almería lidostā. Tādēļ ieraksts par attiecīgo robežkontroles punktu ir atbilstoši jāgroza. Turklāt Spānija paziņoja, ka Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajos ierakstos attiecībā uz robežkontroles punktu Vigo ostā pārbaudes centrs “Pantalán 3” ir jāsvītro un pārbaudes centra nosaukums “Vieirasa” jāaizstāj ar nosaukumu “Puerto Vieira”.

(4)	Pamatojoties uz Francijas paziņojumu, konkrētas dzīvnieku izcelsmes produktu kategorijas, kuras var pārbaudīt robežkontroles punktā Brestas ostā, ir jāpievieno ierakstiem par minēto robežkontroles punktu Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā.

(5)

Pamatojoties uz Itālijas paziņojumu, ir jāsvītro robežkontroles punkti Reggio Calabria ostā un lidostā, Olbia ostā un Rimini un Palermo lidostā. Turklāt Itālija paziņoja, ka Bologna-Borgo Panigale lidostas robežkontroles punktā atļauts tikai ierobežots dzīvu dzīvnieku sugu skaits. Tādēļ ieraksti par Itālijas robežkontroles punktiem ir atbilstoši jāgroza.

(6)	Pamatojoties uz Ungārijas paziņojumu, robežkontroles punktam Budapeštas lidostā nosaukums jānomaina uz “Budapest-Liszt Ferenc Nemzetközi Repülőtér”.

(7)	Nīderlande paziņoja, ka Māstrihtas lidostas robežkontroles punkta pārbaudes centrā “MHS Live” ir atļauti tikai zooloģiskā dārza dzīvnieki. Tādēļ ieraksts par attiecīgo robežkontroles punktu ir atbilstoši jāgroza.

(8)	Pamatojoties uz Austrijas paziņojumu, robežkontroles punkts Lincas lidostā ir jāapstiprina kā robežkontroles punkts, kurā atļauti visi nagaiņu sugu dzīvnieki.

(9)	Pamatojoties uz Portugāles paziņojumu, ieraksti par robežkontroles punktiem Peniche un Setúbal ostā ir jāsvītro no Lēmuma 2009/821/EK I pielikuma saraksta attiecībā uz šo dalībvalsti.

(10)	Lēmuma 2009/821/EK II pielikumā ir noteikts centrālo, reģionālo un vietējo vienību saraksts integrētajā datorizētajā veterinārajā sistēmā (Traces).

(11)	Pamatojoties uz Austrijas, Francijas, Īrijas un Vācijas paziņojumiem, Lēmuma 2009/821/EK II pielikumā minētajā centrālo, reģionālo un vietējo vienību sarakstā Traces sistēmā ir jāiekļauj dažas izmaiņas attiecībā uz šīm dalībvalstīm.

(12)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2009/821/EK.

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2009/821/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(2) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.

(3) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(4) OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2009/821/EK I un II pielikumu groza šādi:

lēmuma I pielikumu groza šādi:

a)	saraksta daļā, kas attiecas uz Vāciju, svītro ierakstu par Rostokas ostu;

saraksta daļu, kas attiecas uz Spāniju, groza šādi:

ierakstu par Almería lidostu aizstāj ar šādu ierakstu:

“Almería

ES LEI 4

HC(2), NHC(2)

O”

ii)

ierakstu par Vigo ostu aizstāj ar šādu ierakstu:

“Vigo	ES VGO 1	P	T.C. Guixar	HC, NHC-T(FR), NHC-NT
			Frioya	HC-T(FR)(2)(3)
			Frigalsa	HC-T(FR)(2)(3)
			Pescanova	HC-T(FR)(2)(3)
			Puerto Vieira	HC-T(FR)(3)
			Fandicosta	HC-T(FR)(2)(3)
			Frig. Morrazo	HC-T(FR)(3)”

saraksta daļā, kas attiecas uz Franciju, ierakstu par Brestas ostu aizstāj ar šādu ierakstu:

“Brest

FR BES 1

HC(1)(2), NHC”

saraksta daļu, kas attiecas uz Itāliju, groza šādi:

svītro šādus ierakstus:

“Olbia	IT OLB 1	P	HC-T(FR)(3)”
“Palermo (*)	IT PMO 4	A	HC-T (*)”
“Reggio Calabria (*)	IT REG 1	P	HC (), NHC ()”
“Reggio Calabria (*)	IT REG 4	A	HC (), NHC ()”
“Rimini	IT RMI 4	A	HC(2) (), NHC(2) ()”

ii)

ierakstu par Bologna-Borgo Panigale lidostu aizstāj ar šādu ierakstu:

“Bologna-Borgo Panigale

IT BLQ 4

HC(2), NHC(2)

O(14)”

saraksta daļā, kas attiecas uz Ungāriju, ierakstu par Budapeštas lidostu aizstāj ar šādu ierakstu:

“Budapest-Liszt Ferenc Nemzetközi Repülőtér

HU BUD 4

HC(2),

NHC-T(CH)(2),

NHC-NT(2)

O”

saraksta daļā, kas attiecas uz Nīderlandi, ierakstu par Māstrihtas lidostu aizstāj ar šādu ierakstu:

“Maastricht	NL MST 4	A	MHS Products	HC(2), NHC(2)
			MHS Live		U, E, O(14)”

saraksta daļā, kas attiecas uz Austriju, ierakstu par Lincas lidostu aizstāj ar šādu ierakstu:

“Linz

AT LNZ 4

HC(2), NHC(2)

U, E, O”

h)	saraksta daļā, kas attiecas uz Portugāli, svītro ierakstus par Peniche un Setubal ostu;

lēmuma II pielikumu groza šādi:

saraksta daļu, kas attiecas uz Vāciju, groza šādi:

ierakstu par vietējo vienību “DE47103 WOLFENBÜTTEL, LANDKREIS U. STADT SALZGITTER” aizstāj ar šādu ierakstu:

“DE47103

WOLFENBÜTTEL, LANDKREIS”

ii)

ierakstu par vietējo vienību “DE16203 GOSLAR, LANDKREIS” aizstāj ar šādu ierakstu:

“DE16203

GOSLAR, LANDKREIS U. SALZGITTER, STADT”

saraksta daļu, kas attiecas uz Īriju, groza šādi:

svītro ierakstu par šādām vietējām vienībām:

“IE01100	LAOIS;
IE01800	MONAGHAN;
IE02400	WESTMEATH”

ii)

ierakstu par vietējo vienību “IE00900 KILDARE” aizstāj ar šādu ierakstu:

“IE00900

KILDARE/DUBLIN/LAOIS/WEST WICKLOW”

iii)

ierakstu par vietējo vienību “IE00200 CAVAN” aizstāj ar šādu ierakstu:

“IE00200

CAVAN/MONAGHAN”

iv)

ierakstu par vietējo vienību “IE01900 OFFALY” aizstāj ar šādu ierakstu:

“IE01900

OFFALY/WESTMEATH”

daļā, kas attiecas uz Franciju, svītro šādu ierakstu par vietējo vienību:

“FR16400

PYRÉNÉES-ATLANTIQUES (BAYONNE)”

saraksta daļu, kas attiecas uz Austriju, groza šādi:

ierakstiem par reģionālo vienību “AT00100 BURGENLAND” pievieno šādus ierakstus par vietējām vienībām:

“AT00109	MAG. D. FREISTADT EISENSTADT;
AT00110	STADTGEMEINDE RUST”

ii)

ierakstu par vietējo vienību “AT00413 VOEÖCKLABRUCK” aizstāj ar šādu ierakstu:

“AT00413

VOECKLABRUCK”

5.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/52

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2011. gada 21. jūnijs)

par vides akreditācijas un veselības un drošības akreditācijas procedūrām euro banknošu ražošanai

(ECB/2011/8)

(2011/397/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 16. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 128. panta 1. punkts un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 16. pants nosaka, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības atļaut emitēt euro banknotes Savienībā. Šīs tiesības ietver kompetenci veikt pasākumus, lai aizsargātu euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa integritāti.

(2)

Savienības vides politika balstās uz vides aizsardzības integrācijas principu, kas noteikts Līguma 11. pantā un saskaņā ar kuru vides aizsardzības prasības jāiekļauj Savienības politikas un darbību noteikšanā un īstenošanā, lai veicinātu noturīgu attīstību. Paturot prātā šo principu, Eurosistēmas veicina labu vides vadību, kas balstās uz ISO 14000 standartu.

(3)

Saskaņā ar Līguma 9. pantu, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā dažādas prasības, t. sk. saistībā ar cilvēka veselības aizsardzību. Paturot prātā šo principu, Eurosistēmai ir ārkārtīgi svarīgi novērst un samazināt līdz minimumam jebkādu risku sabiedrības veselībai un drošībai un to strādnieku veselībai un drošībai, kas saistīti ar euro banknošu vai euro banknošu izejmateriālu ražošanu. Eurosistēma atbalsta labu veselības un vides vadību saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras politiku (1) un OHSAS 18000 standartu.

(4)	Tādēļ jāparedz vides akreditācijas un veselības un drošības akreditācijas procedūras, lai nodrošinātu, ka tikai ražotāji, kas atbilst obligātām vides prasībām un veselības un drošības prasībām, tiek akreditēti euro banknošu ražošanas darbībām.

(5)

Lai pēc iespējas ciešāk uzraudzītu to, kā euro banknošu un euro banknošu izejmateriālu akreditētie ražotāji ievēro vides prasības un veselības un drošības prasības, ECB regulāri jāsaņem no šiem ražotājiem dati par euro banknošu un euro banknošu izejmateriālu ražošanas ietekmi uz vidi un uz veselību un drošību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“NCB” ir tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kuras valūta ir euro;

b)	“euro banknošu izejmateriāli” ir papīrs, tinte, folija un pavediens, ko izmanto euro banknošu ražošanā;

c)	“ražotne” ir jebkuras telpas, ko ražotājs izmanto vai vēlas izmantot euro banknošu vai euro banknošu izejmateriālu ražošanai;

d)	“ražotājs” ir jebkura iestāde, kas veic euro banknošu ražošanas darbību vai vēlas to veikt;

e)	“vides akreditācija” ir statuss, kura apjoms izklāstīts 3. pantā un kuru ECB piešķir ražotājam, apstiprinot, ka viņa euro banknošu ražošana atbilst II iedaļā noteiktajām prasībām;

f)	“veselības un drošības akreditācija” ir statuss, kura apjoms izklāstīts 4. pantā un kuru ECB piešķir ražotājam, apstiprinot, ka viņa euro banknošu ražošana atbilst III iedaļā noteiktajām prasībām;

g)	“akreditētais ražotājs” ir ražotājs, kuram piešķirta vides akreditācija un veselības un drošības akreditācija;

h)	“sertificēšanas iestāde” ir neatkarīga sertificēšanas iestāde, kura novērtē ražotāju vides vai veselības un drošības vadības sistēmas un kura ir akreditēta apliecināt, ka ražotājs izpilda ISO 14000 sērijas vai OHSAS 18000 sērijas standartu prasības;

i)	“euro banknošu ražošanas darbība” ir euro banknošu vai euro banknošu izejmateriālu ražošana;

j)	“ECB darbdiena” ir jebkura diena no pirmdienas līdz piektdienai, izņemot ECB svētku dienas;

k)	“plates izgatavošana” ir iespiedplašu izgatavošana ofsetspieduma vai dobspiedes tehnikām, ko izmanto euro banknošu ražošanai;

“atsevišķs laidiens” ir laidiens, ko veido vairākas banknošu partijas, kas izgatavotas no to pašu piegādātāju vieniem un tiem pašiem izejmateriāliem, kuru sastāvs ir homogēns un kuriem nav pievienotas jaunas izejvielas vai kuros to pašu izejvielu koncentrācija nepārsniedz ECB noteiktos ierobežojumus.

2. pants

Vispārīgie principi

1. Ražotājs var veikt euro banknošu ražošanas darbību tikai tad, ja ECB tam šai darbībai piešķīrusi vides akreditāciju un veselības un drošības akreditāciju.

2. ECB prasības vides akreditācijai un veselības un drošības akreditācijai ir obligātās prasības. Ražotāji var noteikt un ieviest stingrākus vides un/vai veselības un drošības standartus, bet ECB vērtē tikai to, vai ražotāji ievēro prasības, kas noteiktas šajā lēmumā.

3. ECB Valde ir kompetenta lemt par ražotāju vides akreditāciju un veselības un drošības akreditāciju, ņemot vērā Banknošu komitejas viedokli un par saviem lēmumiem informējot ECB Padomi.

4. Akreditēts ražotājs euro banknošu ražošanas darbību var veikt tikai ražotnēs, attiecībā uz kurām tam piešķirta: a) vides akreditācija un b) veselības un drošības akreditācija, neatkarīgi no tā, vai ražotājam saskaņā ar citiem ECB tiesību aktiem piešķirta kāda cita akreditācija.

5. Visas izmaksas un saistītos zaudējumus, kas ražotājam radušies saistībā ar šā lēmuma piemērošanu, sedz ražotājs.

6. ECB atsevišķā dokumentā sīkāk nosaka tehniskās prasības, kas ražotājiem jāievēro, lai saņemtu vides akreditāciju un veselības un drošības akreditāciju.

3. pants

Vides akreditācija

1. Veicot akreditāciju, kas balstās uz ISO 14000 standartu attiecībā uz vides vadības sistēmām, ievēro II iedaļā izklāstīto procedūru. Ražotājs euro banknošu ražošanas darbību var veikt tikai tad, ja ECB tam šai darbībai piešķir vides akreditāciju.

2. Vides akreditāciju euro banknošu ražošanas darbībai ražotājam var piešķirt, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	ražotājs atbilst ISO 14001 standartam konkrētajā ražotnē attiecībā uz konkrēto euro banknošu ražošanas darbību, un sertificēšanas iestāde par to izsniegusi sertifikātu;

b)	ja ražotājs ir spiestuve – tā ražotne atrodas dalībvalstī;

c)	ja ražotājs nav spiestuve – tā ražotne atrodas dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī.

3. ECB Valde, ņemot vērā Banknošu komitejas viedokli, atsevišķos gadījumos var piešķirt atbrīvojumu no 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktās atrašanās vietas prasības. Par šādiem lēmumiem nekavējoties informē ECB Padomi. ECB Valde ievēro ECB Padomes lēmumus šajā jautājumā.

4. Vides akreditāciju ražotājam piešķir uz trīs gadiem, ņemot vērā saskaņā ar 13. vai 14. pantu pieņemtos lēmumus.

5. Vides akreditāciju saņēmušajam ražotājam jāsaņem ECB iepriekšēja rakstiska piekrišana euro banknošu vai euro banknošu izejmateriālu ražošanas nodošanai ārpakalpojuma sniegšanai citā ražotnē vai trešām personām, t. sk. ražotāja meitasuzņēmumiem vai saistītajiem uzņēmumiem.

4. pants

Veselības un drošības akreditācija

1. Veicot akreditāciju, kas balstās uz OHSAS 18001 standartu attiecībā uz veselības un drošības vadības sistēmām, ievēro III iedaļā izklāstīto procedūru. Ražotājs euro banknošu ražošanas darbību var veikt tikai tad, ja ECB tam šai darbībai piešķir veselības un drošības akreditāciju.

2. Veselības un drošības akreditāciju euro banknošu ražošanas darbībai ražotājam var piešķirt, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	ražotājs atbilst OHSAS 18001 standartam konkrētajā ražotnē attiecībā uz konkrēto euro banknošu ražošanas darbību, un sertificēšanas iestāde par to izsniegusi sertifikātu;

b)	ja ražotājs ir spiestuve – tā ražotne atrodas dalībvalstī;

c)	ja ražotājs nav spiestuve – tā ražotne atrodas dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī.

4. Veselības un drošības akreditāciju ražotājam piešķir uz trīs gadiem, ņemot vērā saskaņā ar 13. vai 14. pantu pieņemtos lēmumus.

5. Veselības un drošības akreditāciju saņēmušajam ražotājam jāsaņem ECB iepriekšēja rakstiska piekrišana euro banknošu vai euro banknošu izejmateriālu ražošanas nodošanai ārpakalpojuma sniegšanai citā ražotnē vai trešām personām, t. sk. ražotāja meitasuzņēmumiem vai saistītajiem uzņēmumiem.

II IEDAĻA

VIDES AKREDITĀCIJAS PROCEDŪRA

5. pants

Procedūras uzsākšanas lūgums

1. Ražotājs, kas vēlas veikt euro banknošu ražošanas darbību, rakstiski lūdz ECB uzsākt vides akreditācijas procedūru. Procedūras uzsākšanas lūgumā iekļauj:

a)	ražotnes un tās atrašanās vietas aprakstu;

b)	ISO 14001 sertifikāta kopiju attiecībā uz norādīto ražotni;

c)	sertificēšanas iestādes izsniegtu pēdējā gada pārskata kopsavilkumu angļu valodā;

d)	gada pārskatu angļu valodā, kurā, izmantojot ECB sniegto paraugu, aprakstīta ražotāja vides vadības iekšējās sistēmas darbība.

2. ECB pārbauda, vai ražotājs procedūras uzsākšanas lūgumā sniedzis visu informāciju. Šā novērtējuma rezultātu ECB paziņo ražotājam 30 ECB darbdienu laikā no dienas, kad saņemts procedūras uzsākšanas lūgums. ECB šo termiņu var vienu reizi pagarināt, par to rakstiski informējot ražotāju. Laikā, kad ECB veic šo pārbaudi, tā var ražotājam lūgt papildu informāciju attiecībā uz 1. punktā minētajām prasībām. Ja ECB lūdz papildu informāciju, tā par pārbaudes rezultātu ražotāju informē 20 ECB darbdienu laikā no dienas, kad saņemta papildu informācija.

3. ECB, par savu lēmumu un tā iemesliem ražotāju 2. punktā noteiktajos termiņos informējot rakstiski, procedūras uzsākšanas lūgumu noraida šādos gadījumos:

a)	ražotājs nav sniedzis 1. punktā prasīto informāciju;

b)	ražotājs nesniedz ECB saskaņā ar 2. punktu prasīto papildu informāciju saprātīgā termiņā, par ko puses savstarpēji vienojušās;

c)	ražotāja vides akreditācija ir tikusi atsaukta, un vēl nav beidzies lēmumā par atsaukšanu norādītais laiks, kurā aizliegts pieteikties atkārtoti;

d)	ražotnes atrašanās vieta neatbilst 3. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

6. pants

Vides akreditācija

1. Ja ECB saskaņā ar 5. panta 2. punktu pozitīvi novērtējusi procedūras uzsākšanas lūgumu, ražotājam piešķir vides akreditāciju.

2. ECB lēmumā par vides akreditācijas piešķiršanu ražotājam skaidri norāda:

a)	ražotāja nosaukumu;

b)	ražotni, attiecībā uz kuru piešķirta vides akreditācija, un tās precīzu adresi;

c)	vides akreditācijas derīguma termiņu;

d)	jebkādus īpašus nosacījumus attiecībā uz b) un c) apakšpunktu.

3. Vides akreditāciju ražotājam piešķir uz atjaunojamu trīs gadu termiņu. Ja vides akreditāciju saņēmušais ražotājs pirms esošās akreditācijas derīguma termiņa beigām atkārtoti piesakās uz vides akreditāciju, viņa vides akreditācija paliek spēkā, līdz ECB pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu.

4. Ja ECB noraida lūgumu piešķirt vides akreditāciju, ražotājs var ierosināt 15. pantā noteikto pārskatīšanas procedūru.

III IEDAĻA

VESELĪBAS UN DROŠĪBAS AKREDITĀCIJAS PROCEDŪRA

7. pants

Procedūras uzsākšanas lūgums

1. Ražotājs, kas vēlas veikt euro banknošu ražošanas darbību, rakstiski lūdz ECB uzsākt veselības un drošības akreditācijas procedūru. Procedūras uzsākšanas lūgumā iekļauj:

a)	ražotnes un tās atrašanās vietas aprakstu;

b)	OHSAS 18001 sertifikāta kopiju attiecībā uz norādīto ražotni;

c)	sertificēšanas iestādes izsniegtu pēdējā gada pārskata kopsavilkumu angļu valodā;

d)	gada pārskatu angļu valodā, kurā, izmantojot ECB sniegto paraugu, aprakstīta ražotāja veselības un drošības vadības iekšējās sistēmas darbība.

3. ECB, par savu lēmumu un tā iemesliem ražotāju 2. punktā noteiktajos termiņos informējot rakstiski, procedūras uzsākšanas lūgumu noraida šādos gadījumos:

a)	ražotājs nav sniedzis 1. punktā prasīto informāciju;

b)	ražotājs nesniedz ECB saskaņā ar 2. punktu prasīto papildu informāciju saprātīgā termiņā, par ko puses savstarpēji vienojušās;

c)	ražotāja veselības un drošības akreditācija ir tikusi atsaukta, un vēl nav beidzies lēmumā par atsaukšanu norādītais laiks, kurā aizliegts pieteikties atkārtoti;

d)	ražotnes atrašanās vieta neatbilst 4. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

8. pants

Veselības un drošības akreditācija

1. Ja ECB saskaņā ar 7. panta 2. punktu pozitīvi novērtējusi procedūras uzsākšanas lūgumu, ražotājam piešķir veselības un drošības akreditāciju.

2. ECB lēmumā par veselības un drošības akreditācijas piešķiršanu ražotājam skaidri norāda:

a)	ražotāja nosaukumu;

b)	ražotni, attiecībā uz kuru piešķirta veselības un drošības akreditācija, un tās precīzu adresi;

c)	veselības un drošības akreditācijas derīguma termiņu;

d)	jebkādus īpašus nosacījumus attiecībā uz b) un c) apakšpunktu.

3. Veselības un drošības akreditāciju ražotājam piešķir uz atjaunojamu trīs gadu termiņu. Ja veselības un drošības akreditāciju saņēmušais ražotājs pirms esošās akreditācijas derīguma termiņa beigām atkārtoti piesakās uz veselības un drošības akreditāciju, viņa veselības un drošības akreditācija paliek spēkā, līdz ECB pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu.

4. Ja ECB noraida lūgumu piešķirt veselības un drošības akreditāciju, ražotājs var ierosināt 15. pantā noteikto pārskatīšanas procedūru.

IV IEDAĻA

TURPMĀKIE PIENĀKUMI

9. pants

Akreditēto ražotāju turpmākie pienākumi

1. Akreditētais ražotājs nekavējoties rakstiski informē ECB par:

a)	likvidācijas vai sanācijas procedūru uzsākšanu attiecībā uz ražotāju vai jebkurām līdzvērtīgām procedūrām;

b)	likvidatora, tiesas izpildītāja, administratora vai līdzvērtīgas amatpersonas iecelšanu attiecībā uz ražotāju;

c)	nolūku slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem vai iesaistīt trešās personas euro banknošu ražošanas darbībās, attiecībā uz kurām ražotājam ir vides akreditācija un veselības un drošības akreditācija;

d)	jebkurām pārmaiņām, kas notiek pēc tam, kad saņemta vides akreditācija un veselības un drošības akreditācija, kas ietekmē vai var ietekmēt vides akreditācijas un veselības un drošības akreditācijas prasību izpildi;

e)	jebkurām izmaiņām kontrolē pār akreditēto ražotāju, kas varētu notikt pēc izmaiņām īpašnieku sastāvā vai citu iemeslu dēļ.

2. Akreditētais ražotājs attiecībā uz ražotni ECB iesniedz:

a)	savu vides aizsardzības vadības un veselības un drošības vadības sistēmu sertifikātu kopijas – katru reizi, kad 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais sertifikāts tiek atjaunots;

b)	katru kalendāra gadu četrus mēnešus pēc gada beigām – attiecīgo sertificēšanas iestāžu izsniegtus jaunāko vides un veselības un drošības ārējā audita pārskatu kopsavilkumus angļu valodā;

c)	katru kalendāra gadu četrus mēnešus pēc gada beigām – gada pārskatus angļu valodā, kuros, izmantojot 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos paraugus, aprakstīti ražotāja vides un veselības un drošības vadības sistēmu darbības rezultāti;

d)	katru kalendāra gadu četrus mēnešus pēc gada beigām – vispārīgu informāciju un vides datus par gada patēriņu un emisiju, ko izraisa euro banknošu ražošanas darbības, kā noteikts ECB snigtajā ECB Vides aptaujā.

3. Ja akreditētais ražotājs ir spiestuve, tas arī:

veic 10. panta 1. punktā minētajā sarakstā noteikto ķīmisko vielu analīzi kādā no laboratorijām, kas norādītas 10. panta 2. punktā. Šīs analīzes veic gatavām euro banknotēm saskaņā ar citur noteiktajām standarta procedūrām vismaz vienu reizi attiecībā uz katru atsevišķu banknošu laidienu, ka arī papildus, ja akreditētais ražotājs uzskata, ka nepieciešams uzraudzīt atbilstību ķīmisko vielu pieļaujamajiem daudzumiem. Akreditētais ražotājs ziņo ECB par katra atsevišķā parauga analīzi, izmantojot ECB sniegto analīzes pārskata paraugu;

b)	katru kalendāra gadu četrus mēnešus pēc gada beigām sniedz pārskatu par to laboratoriju darba rezultātiem, kas veica a) apakšpunktā minētās analīzes, izmantojot ECB sniegto darba rezultātu pārskata paraugu;

noslēdz piegādes līgumus ar euro banknošu izejmateriālu piegādātājiem, kuros iekļauts pienākums euro banknošu izejmateriālu piegādātājiem nodrošināt, ka jebkuras ķīmiskas vielas, kas ietilpst to ražotajos euro banknošu izejmateriālos, nepārsniedz 10. panta 1. punktā minētos pieļaujamos daudzumus, veicot analīzi gatavajās euro banknotēs saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu. Lai izpildītu šo prasību, akreditētais ražotājs euro banknošu izejmateriālu piegādātājiem nodrošina visus attiecīgos dokumentus. Euro banknošu izejmateriālu piegādātāji savām analīzēm drīkst izmantot laboratorijas, kas noteiktas 10. panta 2. punktā minētajā sarakstā;

d)	nodrošina, ka jebkuram iespiedplašu izgatavošanas uzņēmumam, ar ko tas noslēdz ārpakalpojuma līgumu, ir derīgs ISO 14001 un OHSAS 18001 sertifikāts to attiecīgajām ražotnēm.

4. Akreditētais ražotājs ievēro 2. panta 6. punktā minēto vides prasību un veselības un drošības prasību tehnisko datu konfidencialitāti.

10. pants

ECB turpmākie pienākumi

1. ECB izveido analizējamo ķīmisko vielu un to pieļaujamo daudzumu sarakstu. Neierobežojot 19. pantu, šo pieļaujamo daudzumu pārsniegšana, t. sk. 9. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētajos gadījumos, neietekmē ražotāja veselības un drošības akreditāciju.

2. ECB uztur to laboratoriju sarakstu, kuras var izmantot, lai noteiktu 1. punktā minētajā sarakstā iekļauto ķīmisko vielu klātbūtni un koncentrāciju. Piemērojamās analīzes metodes nosaka atsevišķi.

3. ECB informē akreditētos ražotājus par 1. un 2. punktā minēto sarakstu atjauninājumiem.

V IEDAĻA

NEATBILSTĪBAS SEKAS

11. pants

Neatbilstība

Ja akreditētais ražotājs nepilda 9. pantā noteiktos pienākumus vai ja informācija, ko tas sniedz ECB saskaņā ar 9. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 9. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, ir nepilnīga, uzskata, ka ražotājs neatbilst vides akreditācijas vai veselības un drošības akreditācijas prasībām.

12. pants

Rakstisks aizrādījums

1. Neatbilstības gadījumos, kas minēti 11. pantā, ECB akreditētajam ražotājam izsaka rakstisku aizrādījumu, kas paredz termiņu, kurā ražotājam neatbilstība jānovērš.

2. Rakstiskajā aizrādījumā norāda, ka: a) ja neatbilstība netiks novērsta 1. punktā minētajā termiņā; vai b) ja 1. punktā minētajā termiņā tiks konstatēts otrs neatbilstības gadījums, ECB pieņems lēmumu saskaņā ar 13. pantu.

13. pants

Vides akreditācijas vai veselības un drošības akreditācijas apturēšana attiecībā uz jauniem pasūtījumiem

1. Ja 12. panta 1. punktā minētajā termiņā neatbilstība nav novērsta vai ja konstatēts otrs neatbilstības gadījums, bet akreditētais ražotājs var pienācīgi pamatot, ka tas spēs novērst neatbilstību, ECB pieņem lēmumu, kas:

a)	apspriežoties ar akreditēto ražotāju, nosaka termiņu, kādā akreditētais ražotājs novērsīs neatbilstību;

aptur akreditētā ražotāja akreditāciju attiecībā uz euro banknošu ražošanas darbību jaunu pasūtījumu pieņemšanu, t. sk. līdzdalību konkursos saistībā ar euro banknošu ražošanas darbību, līdz a) apakšpunktā minētā termiņa beigām vai, ja šā termiņa laikā neatbilstība novērsta, līdz brīdim, kad neatbilstība novērsta.

2. Ja akreditētais ražotājs tomēr neiesniedz 1. punktā minēto pienācīgo pamatojumu tam, ka tas spēs novērst neatbilstību, ECB pieņem lēmumu saskaņā ar 14. pantu.

14. pants

Vides akreditācijas vai veselības un drošības akreditācijas atsaukšana

1. ECB atsauc akreditēta ražotāja vides akreditāciju vai veselības un drošības akreditāciju: a) ja akreditētais ražotājs nespēj novērst neatbilstību termiņā, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā; vai b) saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

2. Lēmumā par akreditācijas atsaukšanu ECB norāda dienu, no kuras akreditētais ražotājs var atkal pieteikties akreditācijai.

15. pants

Pārskatīšanas procedūra

1. Ja ECB pieņēmusi lēmumu:

a)	noraidīt lūgumu uzsākt vides akreditācijas vai veselības un drošības akreditācijas procedūru;

b)	atteikusi piešķirt vides akreditāciju vai veselības un drošības akreditāciju;

c)	saskaņā ar 12.–14. pantu,

ražotājs vai akreditētais ražotājs 30 ECB darbdienu laikā pēc šāda lēmuma paziņošanas drīkst ECB Padomei iesniegt rakstisku lūgumu šo lēmumu pārskatīt. Ražotājs vai akreditētais ražotājs lūgumu pamato un iekļauj visus paskaidrojošos dokumentus.

2. Ja ražotājs vai akreditētais ražotājs to nepārprotami lūdzis un pamatojis, ECB Padome var apturēt pārskatāmā lēmuma piemērošanu.

3. ECB Padome attiecīgo lēmumu pārskata un pamatotu savu lēmumu ražotājam vai akreditētajam ražotājam rakstiski paziņo divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

4. Šā panta 1.–3. punkta piemērošana neierobežo tiesības, kas izriet no Līguma 263. un 265. panta.

VI IEDAĻA

VIDES PRASĪBU IZPILDE

16. pants

Informācija par akreditētā ražotāja vides prasību izpildi

Lai labāk novērtētu to, kā akreditētais ražotājs pilda vides prasības, ECB var lūgt akreditētajiem ražotājiem konkrētu informāciju vai precizējumus attiecībā uz datiem, kas sniegti 9. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajā ECB Vides aptaujā. Vajadzības gadījumā ECB var pieprasīt tikšanos ar akreditēto ražotāju ECB telpās. ECB ar akreditētā ražotāja atļauju un atbilstoši visām attiecībā uz akreditēto ražotāju spēkā esošajām drošības prasībām var arī nolemt veikt apmeklējumu klātienē. Arī akreditētais ražotājs var uzaicināt ECB apmeklēt to klātienē, lai precizētu ECB Vides aptaujā sniegtos datus.

VII IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

ECB akreditācijas reģistrs

1. ECB uztur vides akreditācijas un veselības un drošības akreditācijas reģistru, kurā:

a)	uzskaita ražotājus, kam piešķirta vides akreditācija un veselības un drošības akreditācija, un attiecīgās ražotnes;

b)	attiecībā uz katru ražotni norāda euro banknošu ražošanas darbību, kam piešķirta vides akreditācija un veselības un drošības akreditācija;

c)	reģistrē vides akreditācijas un veselības un drošības akreditācijas derīguma termiņu beigas.

2. Ja ECB pieņem lēmumu saskaņā ar 13. pantu, tā reģistrē darbības apturēšanas ilgumu.

3. Ja ECB pieņem lēmumu saskaņā ar 14. pantu, tā svītro ražotāja nosaukumu reģistrā.

4. ECB reģistrā iekļauto akreditēto ražotāju sarakstu un tā atjauninājumus dara pieejamus NCB un akreditētajiem ražotājiem.

18. pants

Gada pārskats

1. ECB, balstoties uz akreditēto ražotāju sniegto informāciju, sastāda gada pārskatu par euro banknošu ražošanas darbības ietekmi uz vidi un tās ietekmi uz veselību un drošību.

2. ECB dara sabiedrībai zināmu informāciju par euro banknošu ražošanas darbības vispārējo ietekmi uz vidi un uz veselību un drošību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (2).

19. pants

Pārejas noteikums

Sākot ar euro banknošu 2016. gada laidienu, NCB neapstiprina iespiestās euro banknotes, kurās ķīmiskās vielas pārsniedz 10. panta 1. punktā minētos pieļaujamos daudzumus

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro, sākot ar euro banknošu 2013. gada laidienu.

Frankfurtē pie Mainas, 2011. gada 21. jūnijā

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) Pieejama http://osha.europa.eu.

(2) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.176.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 176

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. gadagājums 2011. gada 5. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2011/392/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 13. maijs) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu	1
		Nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu	2
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 647/2011 (2011. gada 4. jūlijs), ar kuru labo tekstu slovēņu valodā Regulā (ES) Nr. 258/2010, ar ko paredz īpašus nosacījumus Indijas izcelsmes vai no Indijas sūtītu guāras sveķu importam saistībā ar piesārņojuma risku ar pentahlorfenolu un dioksīniem un atceļ Lēmumu 2008/352/EK ( 1 )	17
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 648/2011 (2011. gada 4. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz pārejas pasākumu piemērošanas laikposmu nosacījumiem, ar kādiem dažiem dzīvniekiem nosaka atbrīvojumu no Padomes Direktīvā 2000/75/EK noteiktā izvešanas aizlieguma ( 1 )	18
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 649/2011 (2011. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	20
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 650/2011 (2011. gada 4. jūlijs), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	22
		DIREKTĪVAS
	*	Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm	24
		LĒMUMI
		2011/393/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 8. marts) par pasākumu C 18/10 (ex NN 20/10), ko īstenojusi Francijas Republika aeronautikas nozares piegādātāju atbalstam (garantija Aero 2008) (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1378) ( 1 )	37
		2011/394/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 1. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2009/821/EK attiecībā uz robežkontroles punktu un Traces veterināro vienību sarakstu (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4594) ( 1 )	45
		2011/395/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 1. jūlijs), ar kuru atceļ Lēmumu 2006/241/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, izņemot zvejniecības produktus, kuru izcelsme ir Madagaskarā (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4642) ( 1 )	50
		2011/396/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 4. jūlijs), ar ko Japānas laboratorijā atļauj veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4595) ( 1 )	51
		2011/397/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2011. gada 21. jūnijs) par vides akreditācijas un veselības un drošības akreditācijas procedūrām euro banknošu ražošanai (ECB/2011/8)	52

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	49,0
	AR	26,0
	EC	26,0
	MK	31,8
	TR	53,0
	US	26,0
	ZZ	35,3
0707 00 05	TR	95,0
0707 00 05	ZZ	95,0
0709 90 70	EC	28,8
	TR	112,4
	ZZ	70,6
0805 50 10	AR	62,6
	BR	42,9
	CL	88,7
	TR	68,0
	UY	56,9
	ZA	71,8
	ZZ	65,2
0808 10 80	AR	123,5
	BR	80,4
	CL	88,6
	CN	91,2
	NZ	112,3
	US	132,1
	UY	61,9
	ZA	78,7
	ZZ	96,1
0808 20 50	AR	79,1
	AU	65,1
	CL	113,0
	CN	53,5
	NZ	161,1
	ZA	88,4
	ZZ	93,4
0809 10 00	AR	89,7
	TR	276,6
	XS	152,4
	ZZ	172,9
0809 20 95	TR	295,1
0809 20 95	ZZ	295,1
0809 30	TR	179,1
	XS	55,8
	ZZ	117,5

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	50,36	0,00
1701 11 90 (1)	50,36	0,00
1701 12 10 (1)	50,36	0,00
1701 12 90 (1)	50,36	0,00
1701 91 00 (2)	53,10	1,54
1701 99 10 (2)	53,10	0,00
1701 99 90 (2)	53,10	0,00
1702 90 95 (3)	0,53	0,20


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ