17.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/7

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 574/2011

(2011. gada 16. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu attiecībā uz nitrīta, melamīna, Ambrosia spp. un konkrētu kokcidiostatu un histomonostatu, kurus pārnes uz barību, maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem un konsolidē I un II pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu un 8. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2002/32/EK ir noteikts, ka ir jāaizliedz tādu dzīvnieku barībai paredzētu produktu izmantošana, kuros nevēlamo vielu daudzums pārsniedz minētās direktīvas I pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus. Dalībvalstīm ir jāveic izpēte, lai noteiktu konkrētu nevēlamo vielu avotus, ja tajās ir pārsniegti maksimāli pieļaujamie daudzumi, kas noteikti minētās direktīvas II pielikumā.

(2)

Attiecībā uz nitrītu ir konstatēts, ka cukurbiešu un cukurniedru produkti un blakusprodukti noteiktos apstākļos satur nitrītu daudzumu, kas pārsniedz maksimālo daudzumu, kurš nesen noteikts Direktīvas 2002/32/EK I pielikumā. Turklāt ir radies iespaids, ka analīzes metode nitrīta noteikšanai pārtikā ne vienmēr sniedz ticamus analītiskus rezultātus saistībā ar cukurbiešu un cukurniedru, kā arī cietes ražošanā iegūtajiem produktiem un blakusproduktiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) savā 2009. gada 25. marta atzinumā (2) secināja, ka nitrīta klātbūtne dzīvnieku izcelsmes produktos neapdraud cilvēka veselību, attiecīgie produkti patlaban ir jāatbrīvo no prasības ievērot nitrīta maksimālo daudzumu dzīvnieku barības sastāvdaļās, kamēr tiek turpināta izpēte par nitrīta daudzumu šajos produktos, kā arī atbilstošu analīzes metožu izpēte.

(3)

Attiecībā uz melamīnu EFSA2010. gada 18. martā pieņēma zinātnisku atzinumu par melamīnu pārtikā un dzīvnieku barībā (3). EFSA konstatējumi liecina, ka melamīns var izraisīt kristālu veidošanos urīnceļos. Šie kristāli izraisa proksimālo kanāliņu bojājumus un ir novēroti dzīvniekiem un bērniem, kuri uzņēmuši barību vai zīdaiņu pārtiku ar melamīna piemaisījumu, un atsevišķos gadījumos ir bijušas letālas sekas. Pārtikas kodeksa komisija ir noteikusi maksimāli pieļaujamos melamīna daudzumus pārtikā un dzīvnieku barībā (4). Ir lietderīgi iekļaut šos maksimāli pieļaujamos daudzumus Direktīvas 2002/32/EK I pielikumā, lai aizsargātu dzīvnieku un cilvēku veselību, jo šie daudzumi atbilst tiem, kas minēti EFSA atzinuma secinājumos. Ir lietderīgi noteikt atkāpes no maksimāli pieļaujamā daudzuma atsevišķām barības piedevām, jo standarta ražošanas procesa rezultātā tās nenovēršami satur melamīna daudzumu, kas pārsniedz noteikto maksimālo daudzumu.

(4)

Attiecībā uz Ambrosia spp. EFSA savā 2010. gada 4. jūnija atzinumā (5) secināja, ka putnu barība var būt nozīmīgs Ambrosia spp. izplatītājs, it īpaši agrāk neinficētās zonās, jo bieži vien tā satur ievērojamu daudzumu neapstrādātu Ambrosia spp. sēklu. Tādēļ, novēršot putnu barības, kuras saturā ir neapstrādātas Ambrosia spp. sēklas, izmantošanu, varētu samazināt turpmāku Ambrosia spp. izplatību Savienībā. Ambrosia spp. rada apdraudējumu cilvēku veselībai, jo to ziedputekšņiem piemīt alergēniskas īpašības. Šī auga ziedputekšņu ieelpošana cita starpā var izraisīt rinokonjuktivītu un astmu. Pastāv arī atsevišķi pierādījumi, ka Ambrosia spp. ziedputekšņi izraisa alerģiskas reakcijas dzīvniekiem. Tādēļ ir lietderīgi samazināt Ambrosia spp. sēklu daudzumu dzīvnieku barības sastāvdaļās un kombinētajā barībā, kas satur nemaltus graudus un sēklas, līdz zemākajam iespējamam līmenim (ALARA), ievērojot labu lauksaimniecības praksi un attīrīšanas metodes.

(5)

Attiecībā uz kokcidiostatiem un histomonostatiem, izmantojot šīs vielas kā atļautas barības piedevas, var notikt to pārnešana no vienas ražošanas partijas citā. Šādā veidā piesārņojums var nonākt nākamajā ražotajā barībā, jo tā dēvētajā barībā, kas nav atļaujā paredzētā barība, t. i., barībā, kurā kokcidiostatu un histomonostatu lietošana nav atļauta, nonāk tehniski nenovēršamas šo vielu atliekas jeb pārnestais vai savstarpējais piesārņojums. Ņemot vērā, ka tiek ievērota laba ražošanas prakse, maksimāli pieļaujamie kokcidiostatu un histomonostatu daudzumi, ko nenovēršami pārnes uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, ir jānosaka atbilstīgi ALARA (As Low As Reasonably Achievable – līdz zemākajam iespējamam līmenim) principam. Lai barības ražotājs varētu turpināt strādāt, ņemot vērā aprakstīto nenovēršamo pārnešanu, attiecībā uz barību mazāk jutīgām dzīvnieku sugām, kas nav atļaujā noteiktās sugas, būtu jāapsver pieļaujamais pārnestais daudzums aptuveni 3 % apmērā no atļaujā noteiktā maksimālā satura, savukārt attiecībā uz jutīgām dzīvnieku sugām, kas nav atļaujā minētās sugas, un attiecībā uz barību, kuru lieto laikposmā pirms nokaušanas, būtu jāapsver pieļaujamais pārnestais daudzums 1 % apmērā no atļautā maksimālā satura. Pieļaujamais pārnestais daudzums 1 % apmērā būtu jāapsver arī saistībā ar tādas citas barības savstarpējo piesārņojumu, kura paredzēta mērķa sugām un kurai nepievieno kokcidiostatus un histomonostatus, un attiecībā uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība un ir paredzēta produktīviem dzīvniekiem, no kuriem pēc tam iegūst pārtiku, piemēram, piena govīm vai dējējvistām, ja ir pierādījumi par pārnešanu no barības uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Ja barības sastāvdaļas tiek tieši izbarotas dzīvniekiem vai tiek izmantota papildbarība, tās nedrīkst izraisīt lielāka kokcidiostatu un histomonostatu daudzuma nonākšanu dzīvnieka organismā nekā atbilstošie maksimāli pieļaujamie daudzumi gadījumos, ja dienas devā iekļauj tikai komplekso barību.

(6)

Attiecībā uz kokcidiostatiem narazīnu, nikarbazīnu un lazalocīdnātriju ir jāizdara grozījumi Direktīvas 2002/32/EK I pielikumā, ņemot vērā nesenās izmaiņas šādu vielu apstiprināšanā, un jāizdara pakāpeniski grozījumi Komisijas 2009. gada 10. februāra Regulā (EK) Nr. 124/2009, ar ko nosaka maksimāli pieļaujamos kokcidiostatu un histomonostatu daudzumus pārtikā šo vielu nenovēršamas pārnešanas rezultātā uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība (6).

(7)

Direktīvas 2002/32/EK I un II pielikumi iepriekš jau vairākkārt ir būtiski grozīti. Tādēļ ir lietderīgi šos pielikumus konsolidēt. Lai uzlabotu šo pielikumu skaidrību un lasāmību, ir lietderīgi tos pārstrukturēt un saskaņot terminoloģiju. Ņemot vērā to, ka pielikumos noteiktās prasības ir tieši piemērojamas un uzliek saistības kopumā, ir lietderīgi šos pielikumus pieņemt ar regulu.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 2002/32/EK I un II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

Noteikumus attiecībā uz Ambrosia spp. piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(2) EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņotājiem barības ķēdē; Zinātniskais atzinums par nitrītu kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā, The EFSA Journal (2009) 1017, 1.–47. Pieejams tīmekļa vietnē: http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/doc/1017.pdf.

(3) EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņotājiem barības ķēdē (CONTAM), un EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar fermentiem, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku (CEF); Zinātniskais atzinums par melamīnu pārtikā un dzīvnieku barībā. EFSA Journal 2010; 8(4):1573. (145 lpp.)]. doi:10.2903/j.efsa.2010.1573. Pieejams tīmekļa vietnē: http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/doc/1573.pdf.

(4) Ziņojums par Apvienotās FAO/WHO pārtikas standartu programmas trīsdesmit trešo sēdi, Pārtikas kodeksa komisija, Ženēva, Šveice, 2010. gada 5.–9. jūlijs (ALINORM 10/33/REP).

(5) EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņotājiem barības ķēdē (CONTAM), EFSA Diētisko produktu, uztura un alerģiju zinātnes ekspertu grupa (NDA) un EFSA Zinātnes ekspertu grupa augu veselības jautājumos (PLH); Zinātniskais atzinums par Ambrosia spp. sēklu klātbūtnes dzīvnieku barībā ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi. EFSA Journal 2010; 8(6):1566 (37 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2010.1566. Pieejams tīmekļa vietnē: http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/doc/1566.pdf.

(6) OV L 140, 11.2.2009., 7. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2002/32/EK I un II pielikumu aizstāj ar šādiem pielikumiem:

“

I PIELIKUMS

MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMIE NEVĒLAMO VIELU DAUDZUMI SASKAŅĀ AR 3. PANTA 2. PUNKTU

I IEDAĻA. NEORGANISKI PIESĀRŅOTĀJI UN SLĀPEKĻA SAVIENOJUMI

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.	Arsēns (1)

Barības sastāvdaļas,

izņemot:

—	miltus, kas iegūti no zāles, kaltētas lucernas un kaltēta āboliņa, kaltēta cukurbiešu mīkstuma un kaltēta melases cukurbiešu mīkstuma,

—	palmu kodolu raušus,

4 (2)

—	fosfātus un kaļķainas jūras aļģes,

—	kalcija karbonātu,

—	magnija oksīdu un magnija karbonātu,

—	zivis, citus ūdens dzīvniekus un no tiem iegūtus produktus,

25 (2)

—	jūras aļģu miltus un no jūras aļģēm iegūtas barības sastāvdaļas.

40 (2)

Dzelzs daļiņas izmanto par marķieri.

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā,

izņemot:

—	vara sulfāta pentahidrātu un vara karbonātu,

—	cinka oksīdu, mangāna oksīdu un vara oksīdu.

100

Papildbarība,

izņemot:

—	minerālbarību.

Kompleksā barība,

izņemot:

—	komplekso barību zivīm un kažokzvēriem.

10 (2)

Kadmijs

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas.

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas.

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas,

izņemot:

—

fosfātus.

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā,

izņemot:

—	vara oksīdu, mangāna oksīdu, cinka oksīdu un mangāna sulfāta monohidrātu.

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā.

Premiksi (6)

Papildbarība,

0,5

izņemot:

—	minerālbarību

– –	kurā fosfora daudzums < 7 % (8);

– –	kurā fosfora daudzums ≥ 7 % (8);

0,75 uz 1 % fosfora (8), ar maksimāli 7,5

—	papildbarību lolojumdzīvniekiem.

Kompleksā barība,

0,5

izņemot:

—	komplekso barību liellopiem (izņemot teļus), aitām (izņemot jērus), kazām (izņemot kazlēnus) un zivīm,

—	komplekso barību lolojumdzīvniekiem.

3.	Fluors (7)

Barības sastāvdaļas,

150

izņemot:

—	dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot jūras vēžveidīgos, piemēram, jūras krilu,

500

—	tādus jūras vēžveidīgos kā jūras krils,

3 000

—

fosfātus,

2 000

—	kalcija karbonātu,

350

—	magnija oksīdu,

600

—	kaļķainas jūras aļģes.

1 000

Vermikulīts (E 561).

3 000

Papildbarība:

—	kurā fosfora daudzums ≤ 4 % (8),

500

—	kurā fosfora daudzums > 4 % (8).

125 uz 1 % fosfora (8)

Kompleksā barība,

150

izņemot:

—	komplekso barību cūkām,

100

—	komplekso barību mājputniem (izņemot cāļus) un zivīm,

350

—	komplekso barību cāļiem,

250

—	komplekso barību liellopiem, aitām un kazām

—	laktācijas periodā,

—

citu.

Svins

Barības sastāvdaļas,

izņemot:

—	lopbarību (3),

—	fosfātus un kaļķainas jūras aļģes,

—	kalcija karbonātu,

—

raugus.

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā,

100

izņemot:

—	cinka oksīdu,

400

—	mangāna oksīdu, dzelzs karbonātu, vara karbonātu.

200

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā,

izņemot:

—	vulkāniskas izcelsmes klinoptilolītu.

Premiksi (6).

200

Papildbarība,

izņemot:

—	minerālbarību.

Kompleksā barība.

5.	Dzīvsudrabs (4)

Barības sastāvdaļas,

0,1

izņemot:

—	zivis, citus ūdens dzīvniekus un no tiem iegūtus produktus,

0,5

—	kalcija karbonātu.

0,3

Kombinētā barība,

0,1

izņemot:

—	minerālbarību,

0,2

—	kombinēto barību zivīm,

0,2

—	kombinēto barību suņiem, kaķiem un kažokzvēriem.

0,3

6.	Nitrīts (5)

Barības sastāvdaļas,

izņemot:

—	zivju miltus,

—	skābbarību,

—

—	cukurbiešu un cukurniedru, kā arī cietes ražošanā iegūtus produktus un blakusproduktus.

—

Kompleksā barība,

izņemot:

—	suņu un kaķu komplekso barību ar mitruma saturu virs 20 %.

—

7.	Melamīns (9)

Barība,

2,5

izņemot barības piedevas:

—	guanidīna etiķskābi (GAA),

—

—	karbamīdu,

—

biuretu.

—

II IEDAĻA. MIKOTOKSĪNI

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.	Aflatoksīns B1

Barības sastāvdaļas.

0,02

Papildbarība un kompleksā barība,

0,01

izņemot:

—	kombinēto barību piena lopiem un teļiem, piena aitām un jēriem, piena kazām un kazlēniem, sivēniem un jauniem mājputniem,

0,005

—	kombinēto barību liellopiem (izņemot piena lopus un teļus), aitām (izņemot piena aitas un jērus), kazām (izņemot piena kazas un kazlēnus), cūkām (izņemot sivēnus) un mājputniem (izņemot jaunus mājputnus).

0,02

2.	Melnie graudi (Claviceps purpurea)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība, kas satur nemaltus graudaugus.

1 000

III IEDAĻA. RAKSTURĪGI AUGU TOKSĪNI

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.	Brīvais gosipols

Barības sastāvdaļas,

izņemot:

—	kokvilnas sēklas,

5 000

—	kokvilnas sēklu raušus un kokvilnas sēklu miltus.

1 200

Kompleksā barība,

izņemot:

—	komplekso barību liellopiem (izņemot teļus),

500

—	komplekso barību aitām (izņemot jērus) un kazām (izņemot kazlēnus),

300

—	komplekso barību mājputniem (izņemot dējējvistas) un teļiem,

100

—	komplekso barību trušiem, jēriem, kazlēniem un cūkām (izņemot sivēnus).

2.	Ciānūdeņražskābe

Barības sastāvdaļas,

izņemot:

—	linsēklas,

250

—	linsēklu raušus,

350

—	manioka produktus un mandeļu raušus.

100

Kompleksā barība,

izņemot:

—	komplekso barību jauniem cālēniem (< 6 nedēļas).

3.	Teobromīns

Kompleksā barība,

300

izņemot:

—	komplekso barību cūkām,

200

—	komplekso barību suņiem, trušiem, zirgiem un kažokzvēriem.

4.	Viniltiooksazolidons (5-viniloksazolidīn-2-tions)

Kompleksā barība mājputniem,

1 000

izņemot:

—	komplekso barību dējējvistām.

500

5.	Gaistošā sinepju eļļa (10)

Barības sastāvdaļas,

100

izņemot:

—	rapšu sēklu raušus.

4 000

Kompleksā barība,

150

izņemot:

—	komplekso barību liellopiem (izņemot teļus), aitām (izņemot jērus) un kazām (izņemot kazlēnus),

1 000

—	komplekso barību cūkām (izņemot sivēnus) un mājputniem.

500

IV IEDAĻA. HLORORGANISKI SAVIENOJUMI (IZŅEMOT DIOKSĪNUS UN PCB)

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.	Aldrīns (11)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,01 (12)

2.	Dieldrīns (11)

izņemot:

—	taukus un eļļas,

0,1 (12)

—	kombinēto barību zivīm.

0,02 (12)

3.	Kamfehlors (toksafēns) – radniecīgo indikatorvielu CHB 26, 50 un 62 (13) kopējais saturs

Zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem iegūti produkti,

0,02

izņemot

—	zivju eļļu.

0,2

Kompleksā barība zivīm.

0,05

4.	Hlordāns (cis- un transizomēru un oksihlordāna kopējais saturs, izteikts ar hlordānu)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,02

izņemot:

—	taukus un eļļas.

0,05

5.	DDT (DDT-, DDD- (vai TDE-) un DDE-izomēru kopējais saturs, izteikts ar DDT)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,05

izņemot:

—	taukus un eļļas.

0,5

6.	Endosulfāns (alfa- un beta-izomēru un endosulfāna sulfāta kopējais saturs, izteikts ar endosulfānu)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,1

izņemot:

—	kukurūzu un tās pārstrādē iegūtus kukurūzas produktus,

0,2

—	eļļas augu sēklas un to pārstrādē iegūtos produktus, izņemot neapstrādātu augu eļļu,

0,5

—	neapstrādātu augu eļļu,

1,0

—	komplekso barību zivīm.

0,005

7.	Endrīns (endrīna un delta-keto-i-endrīna kopējais saturs, izteikts ar endrīnu)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,01

izņemot:

—	taukus un eļļas.

0,05

8.	Heptahlors (heptahlora un heptahlorepoksīda kopējais saturs, izteikts ar heptahloru)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,01

izņemot:

—	taukus un eļļas.

0,2

9.	Heksahlorbenzols (HCB)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,01

izņemot:

—	taukus un eļļas.

0,2

10.

Heksahlor-cikloheksāns (HCH)

—	alfa-izomēri

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,02

izņemot:

—	taukus un eļļas.

0,2

—	beta-izomēri

Barības sastāvdaļas,

0,01

izņemot:

—	taukus un eļļas.

0,1

Kombinētā barība,

0,01

izņemot:

—	kombinēto barību piena liellopiem.

0,005

—	gamma-izomēri

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,2

izņemot:

—	taukus un eļļas.

2,0

V IEDAĻA. DIOKSĪNI UN PCB

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (ppt) ( (14), (15)) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.	Dioksīni (polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzo-furānu (PCDF) kopējais saturs Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficientus WHO –TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997)) (17)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas,

0,75

izņemot:

—	augu eļļas un to blakusproduktus.

0,75

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

1,0

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas:

—	dzīvnieku tauki, tostarp piena tauki un olu tauki,

2,0

—	citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti un olas un olu produkti,

0,75

—	zivju eļļa,

6,0

—	zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem iegūti produkti, izņemot zivju eļļu un zivju olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (16),

1,25

—	zivju olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku.

2,25

Saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām piederīgās barības piedevas: kaolinīta māli, kalcija sulfāta dihidrāts, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts.

0,75

Barības piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā.

1,0

Premiksi

1,0

Kombinētā barība,

0,75

izņemot:

—	kombinēto barību lolojumdzīvniekiem un zivīm,

2,25

—	kombinēto barību kažokzvēriem.

—

2.	Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopējais saturs (polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF)) un polihlorbifenilu (PCB) kopējais saturs Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997) (17)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas,

1,25

izņemot:

—	augu eļļas un to blakusproduktus.

1,5

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

1,5

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas:

—	dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki,

3,0

—	citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti,

1,25

—	zivju eļļa,

24,0

—	zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem iegūti produkti, izņemot zivju eļļu un zivju olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (16),

4,5

—	zivju olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku.

11,0

1,5

Barības piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā.

1,5

Premiksi

1,5

Kombinētā barība,

1,5

izņemot:

—	kombinēto barību lolojumdzīvniekiem un zivīm,

7,0

—	kombinēto barību kažokzvēriem.

—

VI IEDAĻA. KAITĪGI BOTĀNISKI PIEMAISĪJUMI

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.	Nezāļu sēklas un nemalti un nesasmalcināti augļi, kas satur alkaloīdus, glikozīdus vai citas toksiskas vielas, atsevišķi vai kopā, tostarp

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība

3 000

—	Datura sp.

1 000

2.	Crotalaria spp.

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība

100

3.	Sēklas un miziņas no Ricinus communis L., Croton tiglium L. un Abrus precatorius L., kā arī to pārstrādātie atvasinājumi (18), atsevišķi vai kopā

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība

10 (19)

4.	Nelobīti meža dižskābarža augļi – Fagus silvatica L.

5.	Tapioka – Jatropha curcas L.

6.	Indijas sinepes – Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. integrifolia (West.) Thell.

7.	Sareptas sinepes – Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. juncea

8.	Ķīniešu sinepes – Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. juncea var. lutea Batalin

9.	Melnās sinepes – Brassica nigra (L.) Koch

10.	Etiopijas sinepes – Brassica carinata A. Braun

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība

Uzskaitīto augu sugu sēklas un augļi, kā arī to atvasinājumi barībā drīkst būt tikai ļoti mazā daudzumā, kas nav kvantitatīvi nosakāms

11.	Ambrosia spp. sēklas

Barības sastāvdaļas,

izņemot

—	prosu (Panicum miliaceum L. graudus) un sorgo (Sorghum bicolor (L) Moench s.l. graudus), kas netiek tieši izbaroti dzīvniekiem

200

Kombinētā barība, kas satur nemaltus graudus un sēklas

VII IEDAĻA. ATĻAUTĀS PIEDEVAS ATĻAUJĀ NEPAREDZĒTĀ BARĪBĀ PĒC NENOVĒRŠAMAS PĀRNEŠANAS

Kokcidiostati

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti (20)

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.	Dekokvināts

Barības sastāvdaļas.

0,4

Kombinētā barība

—	dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,4

—	gaļas vistām laikposmā pirms nokaušanas, kad dekokvināta lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,4

—	citām dzīvnieku sugām.

1,2

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot dekokvinātu.

(21)

2.	Diklazurils

Barības sastāvdaļas.

0,01

Kombinētā barība

—	dējējputniem, dējējvistām (> 16 nedēļām) un gaļas tītariem (> 12 nedēļām),

0,01

—	gaļas un vaislas trušiem laikposmā pirms nokaušanas, kad diklazurila lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,01

—	citām dzīvnieku sugām, izņemot dējējvistas (< 16 nedēļām), gaļas vistas, pērļu vistiņas un gaļas tītarus (< 12 nedēļām).

0,03

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot diklazurilu.

(21)

3.	Halofuginona hidrobromīds

Barības sastāvdaļas.

0,03

Kombinētā barība

—	dējējputniem, dējējvistām un tītariem (> 12 nedēļām),

0,03

—	gaļas vistām un tītariem (< 12 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad halofuginona hidrobromīda lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,03

—	citām dzīvnieku sugām.

0,09

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot halofuginona hidrobromīdu.

(21)

4.	Lazalocīdnātrijs

Barības sastāvdaļas.

1,25

Kombinētā barība

—	suņiem, teļiem, trušiem, zirgu dzimtas dzīvniekiem, piena lopiem, dējējputniem, tītariem (> 16 nedēļām) un dējējvistām (> 16 nedēļām),

1,25

—	gaļas vistām, dējējvistām (< 16 nedēļām) un tītariem (< 16 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad lazalocīdnātrija lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

1,25

—	citām dzīvnieku sugām.

3,75

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot lazalocīdnātriju.

(21)

5.	Alfa-amonija maduramicīns

Barības sastāvdaļas.

0,05

Kombinētā barība

—	zirgu dzimtas dzīvniekiem, trušiem, tītariem (> 16 nedēļām), dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,05

—	gaļas vistām un tītariem (< 16 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad alfa-amonija maduramicīna lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,05

—	citām dzīvnieku sugām.

0,15

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot alfa-amonija maduramicīnu

(21)

6.	Monenzīnnātrijs

Barības sastāvdaļas.

1,25

Kombinētā barība

—	zirgu dzimtas dzīvniekiem, suņiem, mazajiem atgremotājiem (aitām un kazām), pīlēm, liellopiem, piena lopiem, dējējputniem, dējējvistām (> 16 nedēļām) un tītariem (> 16 nedēļām),

1,25

—	gaļas vistām, dējējvistām (< 16 nedēļām) un tītariem (< 16 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad monenzīnnātrija lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

1,25

—	citām dzīvnieku sugām.

3,75

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot monenzīnnātriju.

(21)

Narazīns

Barības sastāvdaļas.

0,7

Kombinētā barība

—	tītariem, trušiem, zirgu dzimtas dzīvniekiem, dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,7

—	citām dzīvnieku sugām.

2,1

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot narazīnu.

(21)

8.	Nikarbazīns

Barības sastāvdaļas

1,25

Kombinētā barība

—	zirgu dzimtas dzīvniekiem, dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

1,25

—	citām dzīvnieku sugām.

3,75

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot nikarbazīnu (atsevišķi vai kopā ar narazīnu).

(21)

9.	Robenidīna hidrohlorīds

Barības sastāvdaļas.

0,7

Kombinētā barība

—	dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,7

—	gaļas vistām, gaļas un vaislas trušiem un tītariem laikposmā pirms nokaušanas, kad robenidīna hidrohlorīda lietošana ir aizliegta,

0,7

—	citām dzīvnieku sugām.

2,1

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot robenidīna hidrohlorīdu.

(21)

10.	Salinomicīnnātrijs

Barības sastāvdaļas.

0,7

Kombinētā barība

—	zirgu dzimtas dzīvniekiem, tītariem, dējējputniem un dējējvistām (12 nedēļām),

0,7

—	gaļas vistām, dējējvistām (< 12 nedēļām) un gaļas trušiem laikposmā pirms nokaušanas, kad salinomicīnnātrija lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,7

—	citām dzīvnieku sugām.

2,1

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot salinomicīnnātriju

(21)

11.	Semduramicīnnātrijs

Barības sastāvdaļas.

0,25

Kombinētā barība

—	dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,25

—	gaļas vistām laikposmā pirms nokaušanas, kad semduramicīnnātrija lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,25

—	citām dzīvnieku sugām.

0,75

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot semduramicīnnātriju.

(21)

II PIELIKUMS

IEDARBĪBAS ROBEŽLIELUMI, KAS PAMATO DALĪBVALSTU IZPĒTI ATBILSTOŠI 4. PANTA 2. PUNKTAM

DIOKSĪNI UN PCB

Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Iedarbības robežlielums ng WHO-PCDD/F- TEQ/kg (ppt) (23), (24) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

Piezīmes un papildu informācija (piemēram, veicamās izpētes veids)

1.	Dioksīni (polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzofurānu (PCDF) kopējais saturs Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997)) (22)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas,

0,5

(25)

izņemot:

—	augu eļļas un to blakusproduktus.

0,5

(25)

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

0,5

(25)

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas:

—	dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki,

1,0

(25)

—	citu sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti,

0,5

(25)

—	zivju eļļa,

5,0

(26)

—	zivis, citi ūdens dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (24),

1,0

(26)

—	zivju olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku.

1,75

(26)

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā.

0,5

(26)

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā.

0,5

(25)

Premiksi

0,5

(25)

Kombinētā barība,

0,5

(25)

izņemot:

—	kombinēto barību lolojumdzīvniekiem un zivīm,

1,75

(26)

—	kombinēto barību kažokzvēriem.

–

2.	Dioksīniem līdzīgie PCB (polihlorbifenilu (PCB) kopējais saturs Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997)) (22)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas,

0,35

(25)

izņemot:

—	augu eļļas un to blakusproduktus.

0,5

(25)

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

0,35

(25)

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas:

—	dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki,

0,75

(25)

—	citu sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti,

0,35

(25)

—	zivju eļļa,

14,0

(26)

—	zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem iegūti produkti, izņemot zivju eļļu un zivju olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (24),

2,5

(26)

—	zivju olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku.

7,0

(26)

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā.

0,5

(25)

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā.

0,35

(25)

Premiksi

0,35

(25)

Kombinētā barība,

0,5

(25)

izņemot:

—	kombinēto barību lolojumdzīvniekiem un zivīm,

3,5

(26)

—	kombinēto barību kažokzvēriem.

–

”

(1) Maksimāli pieļaujamie daudzumi attiecas uz kopējo arsēna daudzumu.

(2) Atbildīgajam uzņēmējam pēc kompetento iestāžu pieprasījuma jāveic analīze, lai pierādītu, ka neorganiskā arsēna saturs ir zemāks par 2 ppm. Šī analīze ir īpaši svarīga attiecībā uz jūras aļģu sugu Hizikia fusiforme.

(3) Rupjajā lopbarībā zaļmasā iekļauti tādi dzīvnieku barībai paredzēti produkti kā siens, skābbarība, svaiga zāle u. c.

(4) Maksimāli pieļaujamie daudzumi attiecas uz kopējo dzīvsudraba daudzumu.

(5) Maksimāli pieļaujamie daudzumi izteikti kā nātrija nitrīts.

(6) Nosakot maksimāli pieļaujamo daudzumu premiksiem, ņemtas vērā piedevas ar visaugstāko svina un kadmija koncentrāciju, nevis atsevišķu dzīvnieku sugu jutīgums pret kadmiju. Atbilstoši 16. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.) premiksu ražotāja pienākums ir gādāt ne tikai par atbilstību prasībām par maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem premiksos, bet arī par to, lai šo premiksu lietošanas pamācībā būtu ņemti vērā maksimāli pieļaujamie daudzumi papildbarībā un kompleksajā lopbarībā.

(7) Maksimāli pieļaujamie daudzumi attiecas uz analītiski nosakāmu fluora daudzumu, kad to 20 minūtes ekstrahē 1 N sālsskābē apkārtējā temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, ja var pierādīt, ka izmantotā ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.

(8) Fosfora procentuālais daudzums attiecas uz barību ar mitruma saturu 12 %.

(9) Maksimāli pieļaujamais daudzums attiecas tikai uz melamīnu. Strukturāli saistītu cianūrskābes, amelīna un amelīda savienojumu iekļaušanu maksimāli pieļaujamajā līmenī ņems vērā vēlākā posmā.

(10) Maksimāli pieļaujamie daudzumi ir izteikti kā alilizotiocianāts.

(11) Atsevišķi vai kopā, izsakot ar dieldrīnu.

(12) Maksimāli pieļaujamais daudzums aldrīnam un dieldrīnam, atsevišķi vai kopā, izsakot ar dieldrīnu.

(13) Numerācijas sistēma atbilstoši Parlar, liekot priekšā vai nu “CHB”, vai “Parlar”:

CHB 26: 2-endo,3-ekso,5-endo, 6-ekso, 8,8,10,10-oktohlorbornāns,

CHB 50: 2-endo,3-ekso,5-endo, 6-ekso, 8,8,10,10-nonahlorbornāns,

CHB 62: 2,2,5,5,8,9,9,10,10-nonahlorbornāns.

(14) Augstākā pieļaujamā koncentrācija; augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas tās radniecīgo vielu koncentrācijas, kas ir zemākas par kvantitatīvās noteikšanas robežu, ir vienādas ar kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(15) Atsevišķi dioksīniem noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums (PCDD/F) jāpiemēro pagaidu periodā. Dzīvnieku barībai paredzētajos produktos, kas minēti 1. punktā, šā perioda laikā jāievēro gan maksimāli pieļaujamie dioksīnu daudzumi, gan maksimāli pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB daudzumu kopējais saturs.

(16) Svaigām zivīm un citiem ūdens dzīvniekiem, ko tieši piegādā un neapstrādātus izmanto kažokzvēru barības ražošanai maksimāli pieļaujamo daudzumu nenosaka, bet svaigām zivīm un svaigām zivju aknām, ko izmanto tiešai lolojumdzīvnieku, zooloģiskā dārza un cirka dzīvnieku barošanai vai ko izmanto kā barības sastāvdaļas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, piemērojamais maksimāli pieļaujamais daudzums ir 4,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg un 8,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg produkta (zivīm) un 25,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg produkta (zivju aknām). No šiem dzīvniekiem (kažokzvēriem, lolojumdzīvniekiem, zooloģiskā dārza un cirka dzīvniekiem) iegūtus produktus un pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas nedrīkst izmantot barības ķēdē un nedrīkst izbarot saimniecībā audzētiem dzīvniekiem, kurus tur, nobaro vai audzē pārtikas ražošanai.

(17) Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO sanāksmē, kas notika 1997. gada 15.–18. jūnijā Stokholmā (Zviedrija), izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

Radniecīgā viela	TEF vērtība
Dibenzo-p-dioksīni (“PCDD”) un dibendofurāni (“PCDF”)
2,3,7,8-TCDD	1
1,2,3,7,8-PeCDD	1
1,2,3,4,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDD	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDD	0,01
OCDD	0,0001
2,3,7,8-TCDF	0,1
1,2,3,7,8-PeCDF	0,05
2,3,4,7,8-PeCDF	0,5
1,2,3,4,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDF	0,1
2,3,4,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDF	0,01
1,2,3,4,7,8,9-HpCDF	0,01
OCDF	0,0001
“Dioksīniem līdzīgie” PCB: neorto PCB + mono-orto PCB

Neorto PCB
PCB 77	0,0001
PCB 81	0,0001
PCB 126	0,1
PCB 169	0,01
Mono-orto PCB
PCB 105	0,0001
PCB 114	0,0005
PCB 118	0,0001
PCB 123	0,0001
PCB 156	0,0005
PCB 157	0,0005
PCB 167	0,00001
PCB 189	0,0001


Saīsinājumi: “T” = tetra; “Pe” = penta; “Hx” = heksa; “Hp” = hepta; “O” = okta; “CDD” = hlordibenzodioksīns; “CDF” = hlordibenzofurāns; “CB” = hlorbifenils.

(18) Ciktāl iespējams noteikt, izmantojot analītisko mikroskopu.

(19) Ietver arī sēklu sēnalu fragmentus.

(20) Neskarot atļautos daudzumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1831/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).

(21) Maksimāli pieļaujamais daudzums premiksā ir tāda koncentrācija, kad vielas daudzums barībā nepārsniedz 50 % no noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, ievērojot premiksa lietošanas instrukcijas.

(22) Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO sanāksmē, kas notika 1997. gada 15.–18. jūnijā Stokholmā (Zviedrija), izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

(23) Augstākā pieļaujamā koncentrācija; augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas radniecīgo vielu koncentrācijas, kas ir zemākas par kvantitatīvās noteikšanas robežu, ir vienādas ar kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(24) Komisija šos iedarbības robežlielumus pārskatīs vienlaikus ar dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB maksimāli pieļaujamo daudzumu kopējā satura pārskatīšanu.

(25) Piesārņojuma avota konstatēšana. Kad avots ir konstatēts, ja iespējams, jāveic atbilstoši pasākumi, lai samazinātu vai likvidētu piesārņojuma avotu.

(26) Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona līmenis dažās teritorijās atbilst iedarbības robežlielumam vai ir par to lielāks. Tomēr tajos gadījumos, kad iedarbības robežlielums tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai turpmāk veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo savienojumu satura ierobežošanai šajās barības sastāvdaļās.

Radniecīgā viela	TEF vērtība
Dibenzo-p-dioksīni (“PCDD”) un dibenzofurāni (“PCDF”)
2,3,7,8-TCDD	1
1,2,3,7,8-PeCDD	1
1,2,3,4,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDD	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDD	0,01
OCDD	0,0001
2,3,7,8-TCDF	0,1
1,2,3,7,8-PeCDF	0,05
2,3,4,7,8-PeCDF	0,5
1,2,3,4,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDF	0,1
2,3,4,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDF	0,01
1,2,3,4,7,8,9-HpCDF	0,01
OCDF	0,0001
“Dioksīniem līdzīgie” PCB: neorto PCB + mono-orto PCB

Neorto PCB
PCB 77	0,0001
PCB 81	0,0001
PCB 126	0,1
PCB 169	0,01
Mono-orto PCB
PCB 105	0,0001
PCB 114	0,0005
PCB 118	0,0001
PCB 123	0,0001
PCB 156	0,0005
PCB 157	0,0005
PCB 167	0,00001
PCB 189	0,0001


Saīsinājumi: “T” = tetra; “Pe” = penta; “Hx” = heksa; “Hp” = hepta; “O” = okta; “CDD” = hlordibenzodioksīns; “CDF” = hlordibenzofurāns; “CB” = hlorbifenils.

17.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/25

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 575/2011

(2011. gada 16. jūnijs),

ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tā 26. panta 2. un 3. punktu;

tā kā:

(1)

Komisijas 2010. gada 19. marta Regulā (ES) Nr. 242/2010, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (2), tika izstrādāta barības sastāvdaļu reģistra pirmā redakcija. Tajā ietverts barības sastāvdaļu saraksts, kas jau uzskaitītas Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikuma 2., 3. un 4. ailē, kā arī glosārijs, kurā pārņemts Direktīvas 96/25/EK Pielikuma A daļas IV punkts.

(2)

Eiropas barības aprites nozaru atbilstīgie pārstāvji izstrādāja Regulas (ES) Nr. 242/2010 grozījumus, konsultējoties ar pārējām ieinteresētajām personām, sadarbojoties ar kompetentām valsts iestādēm un ņemot vērā attiecīgo pieredzi no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izdotiem atzinumiem un zinātnes un tehnoloģijas attīstību. Šie grozījumi skar jaunus ierakstus un esošo ierakstu uzlabojumus.

(3)	Komisija novērtēja iesniegtos grozījumus, pārbaudīja, vai Regulas (EK) Nr. 767/2009 26. pantā paredzētā procedūra un nosacījumi ir ievēroti, un piekrīt vērtēšanas laikā izdarītajiem grozījumiem.

(4)	Ņemot vērā ļoti lielo grozījumu skaitu, kuri jāveic Regulā (ES) Nr. 242/2010, saskaņotības, skaidrības un vienkāršošanas nolūkā minētā regula ir jāatceļ un jāaizstāj.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Barības sastāvdaļu reģistrs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. pantā, ir izveidots un iekļauts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Regulu (ES) Nr. 242/2010 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

(2) OV L 77, 24.3.2010., 17. lpp.

PIELIKUMS

BARĪBAS SASTĀVDAĻU REĢISTRS

A DAĻA

Vispārēji noteikumi

(1)	Uzņēmējiem, kas iesaistīti barības apritē, šā reģistra izmantošana ir brīvprātīga. Tomēr C daļā minēto barības sastāvdaļu nosaukumu drīkst lietot tikai tādām barības sastāvdaļām, kas atbilst attiecīgā ieraksta prasībām.

(2)

Visi ieraksti C daļas barības sastāvdaļu sarakstā atbilst ierobežojumiem attiecībā uz barības sastāvdaļu lietošanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē un izmanto reģistrā iekļautās barības sastāvdaļas, nodrošina, ka tās atbilst Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. panta nosacījumiem.

(3)	Saskaņā ar labu praksi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 183/2005 4. pantā, barības sastāvdaļas ir bez ķīmiskiem piemaisījumiem, kas rodas ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ja vien reģistrā nav minēts konkrēts maksimālais daudzums.

(4)

Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %. Tomēr tādi botāniski piemaisījumi kā citu eļļas augu sēklas vai eļļas augļu atlikumi, kas iegūti iepriekšējā ražošanas procesā, nepārsniedz 0,5 % katra veida eļļas auga sēklai vai eļļas auglim. Atkāpjoties no šiem vispārējiem noteikumiem, C daļas barības sastāvdaļu sarakstā nosaka īpašu līmeni.

(5)	Viena vai vairāku procesu parasto nosaukumu/apzīmētāju, kas norādīti B daļas procesu glosārija pēdējā ailē, var pievienot barības sastāvdaļas nosaukumam, lai norādītu, ka, to izgatavojot ir veikts(-i) norādītais (-ie) process(-i).

(6)	Ja barības sastāvdaļas ražošanas process atšķiras no attiecīgā procesa apraksta, kas sniegts B daļas procesu glosārijā, ražošanas procesu izklāsta attiecīgās barības sastāvdaļas aprakstā.

(7)	Vairākām barības sastāvdaļām var izmantot sinonīmus. Šādus sinonīmus kvadrātiekavās liek C daļas barības sastāvdaļu sarakstā attiecīgās barības sastāvdaļas ierakstā ailē “Nosaukums”.

(8)	C daļā barības sastāvdaļu saraksta barības sastāvdaļu aprakstā ir lietots vārds “produkts” vārda “blakusprodukts” vietā, lai atspoguļotu situāciju tirgū un valodu, ko praksē lieto uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē ar nolūku izcelt barības sastāvdaļu komercvērtību.

(9)	Auga botāniskais nosaukums ir sniegts tikai C daļā barības sastāvdaļu saraksta pirmā ieraksta aprakstā par attiecīgo augu.

(10)	Reģistrā konkrētu barības sastāvdaļu analītisko komponentu obligātās marķēšanas pamatprincips ir vadīties no tā, vai konkrētais produkts īpašas sastāvdaļas satur lielā koncentrācijā, vai arī produkta ražošanas procesā ir mainījusies produkta uzturvērtība.

(11)

Regulas (EK) Nr. 767/2009 15. panta g) apakšpunktā saistībā ar minētās regulas I pielikuma 6. punktu ir noteiktas marķēšanas prasības attiecībā uz mitruma saturu. Minētās regulas 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā saskaņā ar tās V pielikumu noteiktas marķēšanas prasības attiecībā uz citiem analītiskajiem komponentiem. Turklāt Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 5. punktā ir prasība norādīt sālsskābē nešķīstošo pelnu saturu, ja tas ir lielāks par 2,2 % no sausnas, vai konkrētām barības sastāvdaļām, ja tas pārsniedz līmeni, kas noteikts minētās regulas V pielikuma attiecīgajā iedaļā. Tomēr daži ieraksti C daļas barības sastāvdaļu sarakstā atšķiras no šiem noteikumiem šādi:

a)	ar obligāti deklarējamajiem datiem par barības sastāvdaļu C daļas sarakstā ietvertajiem analītiskajiem komponentiem aizstāj obligāti deklarējamos datus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 767/2009 V pielikuma attiecīgajā iedaļā.

Ja slejā, kas attiecas uz obligāto deklarēšanu barības sastāvdaļu C daļas sarakstā, nav ieraksta par analītiskajiem komponentiem, kas būtu jādeklarē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 V pielikuma attiecīgo iedaļu, šie komponenti nav jānorāda uz etiķetes. Tomēr ja sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs barības sastāvdaļu C daļas sarakstā nav norādīts, daudzumu deklarē, ja tas ir lielāks par 2,2 %.

Ja barības sastāvdaļu C daļas saraksta slejā “obligātā deklarēšana” ir noteikts viens vai vairāki mitruma līmeņi, tos piemēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 6. punktā noteikto līmeņu vietā. Tomēr, ja mitruma līmenis ir mazāks par 14 %, tā deklarēšana nav obligāta. Ja minētajā slejā nav norādīts konkrēts mitruma līmenis, piemēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 6. punktu.

(12)	“Tehniskā kvalitāte” nozīmē, ka viela ir ražota kontrolētā ķīmiskā vai fizikālā procesā, kas atbilst attiecīgajām prasībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem barības jomā.

(13)

Uzņēmējam, kas iesaistīts barības apritē un kas uzskata, ka barības sastāvdaļai ir vairāk īpašību, nekā norādīts barības sastāvdaļu C daļas saraksta slejā “Apraksts”, ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 767/200913. pants. Turklāt barības sastāvdaļas var atbilst īpašam barošanas mērķim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 9. un 10. pantu.

B DAĻA

Procesu glosārijs

	Process	Definīcija	Parastais nosaukums/apzīmētājs
1	Vētīšana	Daļiņu atdalīšana, izmantojot gaisa plūsmu	Vētīts
2	Aspirācija	Putekļu, mazu daļiņu un citu grauda suspendēto daļiņu izsūkšana, izmantojot gaisa plūsmu no graudu masas pārvadājot	Aspirēts
3	Blanšēšana	Organiskas vielas termiska apstrāde vārot vai tvaicējot, lai denaturētu dabīgos fermentus, mīkstinātu audus un neitralizētu smaržas, ko pārtrauc ar iegremdēšanu aukstā ūdenī	Blanšēts
4	Balināšana	Dabīgās krāsas noņemšana	Balināts
5	Dzesēšana	Temperatūras pazemināšana zem apkārtējās vides temperatūras, bet virs sasalšanas temperatūras	Atdzesēts
6	Kapāšana	Daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot vienu vai vārākus nažus	Kapāts
7	Tīrīšana	Priekšmetu (piesārņotāju, piem, akmeņu) un auga veģetatīvo daļu (piem., nepiesaistīto salmu daļiņu vai sēnalu, vai nezāļu) atdalīšana	Tīrīts/šķirots
8	Koncentrēšana (1)	Dažu sastādvaļu īpatsvara palielināšana, atdalot ūdeni un/vai citas sastāvdaļas	Koncentrēts
9	Kondensēšana	Gāzveida vielas pārveidošana šķidrumā	Kondensēts
10	Vārīšana	Barības sastāvdaļu fizikālo un ķīmisko īpašību pārveidošana karstuma ietekmē	Vārīts
11	Drupināšana	Daļiņu mehāniska apstrāde ar drupinātāju, lai samazinātu to izmēru	Drupināts
12	Kristalizēšana	Attīrīšana, veidojot cietus kristālus no šķīduma. Šķīdumā esošie piemaisījumi parasti netiek ietverti kristālu režģa struktūrā	Kristalizēts
13	Mizošana (2)	Pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām	Mizots, daļēji mizots
14	Izlobīšana / nolobīšana	Pupu, graudu un sēklu ārējo apvalku noņemšana, parasti ar fizikāliem līdzekļiem	Izlobīts vai nolobīts
15	Pektīna atdalīšana	Pektīnu atdalīšana no barības sastāvdaļām	Bez pektīna
16	Desikācija	Mākslīga žāvēšana ar desikantiem/Mākslīga mitruma izvilkšana	Žāvēts ar desikantiem
17	Atgļotošana	Gļotu noņemšana no virsmas	Atgļotots
18	Cukura atdalīšana/Atcukurošana/	Pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru	Atcukurots, daļēji atcukurots
19	Detoksifikācija	Toksisku piesārņotāju iznīcināšana vai to koncentrācijas samazināšana produktā	Detoksificēts
20	Destilēšana	Šķidru vielu maisījuma sadalīšana, to vārot un savācot kondensētos tvaikus atsevišķā tvertnē.	Destilāts
21	Žāvēšana	Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā	Žāvēts (saulē vai mākslīgi)
22	Uzglabāšana silosā	Barības sastāvdaļu uzglabāšana silosā, iespējams pievienojot konservantus vai izmantojot anaerobus apstākļus, iespējams pievienojot skābbarības piedevas	Uzglabāts silosā
23	Ietvaicēšana	Ūdens daudzuma samazināšana	Ietvaicēts
24	Ekspandēšana	Termisks process, kura laikā produkta iekšējā ūdens strauja tvaicēšana izraisa produkta sadalīšanos	Ekspandēts
25	Presēšana	Eļļas/tauku atdalīšana zem preses	Izspaidi/rauši un eļļas / tauki
26	Ekstrahēšana	Eļļas vai tauku atdalīšana no dažām izejvielām ar organisku šķīdinātāju vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju	Ekstrahēti/izspaidas, tauki/eļļas, melases/atspiedas un cukurs vai citas ūdenī šķīstošas sastāvdaļas
27	Ekstrūzija	Termisks process, kura laikā produkta iekšējā ūdensstrauja tvaicēšana izraisa produkta sadalīšanos, un pēc tam produkts tiek presēts caur atveri zem spiediena	Ekstrudēts
28	Fermentēšana	Process, kura laikā tiek ražoti mikroorganismi (baktērijas, sēnītes vai raugi) vai kurā tie iedarbojas uz materiālu, lai veicinātu pārmaiņas to ķīmiskajā sastāvā/īpašībās	Fermentēts
29	Filtrēšana	Šķidruma attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem, tam plūstot cauri porainam slānim vai membrānai	Filtrēts
30	Pārslošana	Mitra, termiski apstrādāta materiāla veltnēšana	Pārslas
31	Miltu malšana	Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās)	Milti, klijas, atsijas (3), dzīvnieku barība
32	Frakcionēšana	Barības sastāvdaļu fragmentu atdalīšana sijājot un/vai apstrādājot ar gaisa plūsmu, kas aizpūš vieglās čaumalas daļas	Frakcionēts
33	Fragmentēšana	Barības sastāvdaļu sadalīšana daļiņās	Fragmentēts
34	Fritēšana	Barības sastāvdaļu vārīšana eļļā vai taukos	Eļļā vārīts/Fritēts
35	Sarecināšana	Process želejas, blīvas želejveida masas veidošanai, parasti izmantojot reciinātājus, ar dažāda veida konsistenci, no vieglas un recekļveidīgas līdz cietai un biezai	Sarecināts
36	Granulēšana	Īpašas formas un konsistences piešķiršana barības sastāvdaļām	Granulēts
37	Drupināšana/slīpēšana	Cietu barības sastāvdaļu daļiņu izmēru samazināšana sausā vai mitrā procesā	Drupināts/slīpēts
38	Karsēšana	Īpašos apstākļos veikta termiska apstrāde	Karsēts
39	Hidrogenēšana	Eļļu un tauku nepiesātinātu glicerīdu pārveidošana piesātinātos glicerīdos vai brīvās taukskābēs vai cukuru reducēšana analogos poliolos, izmantojot katalizatorus	Hidrogenēts, daļēji hidrogenētsi
40	Hidrolīze	Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, vai nu ar fermentiem, vai arī ar skābi/sārmu	Hidrolizēts
41	Šķidrināšana	Cietas vielas pārveidošana par šķidru	Šķidrināts
42	Macerācija	Barības sastāvdaļu apjoma samazināšana, izmantojot mehāniskus līdzekļus, bieži izmiekšķējot ūdenī vai citos šķidrumos	Macerēts
43	Iesalošana	Graudu diedzēšana, lai aktivizētu dabīgos fermentus, kas var sadalīt cieti fermentējamos ogļhidrātos un olbaltumvielas — aminoskābēs un peptīdos	Iesalināts
44	Kausēšana	Cietas vielas pārveidošana šķidrumā karstuma ietekmē	Kausēts
45	Mikronizēšana	Cietas vielas daļiņu vidējā diametra samazināšana līdz mikrometra skalai	Mikronizēts
46	Apvārīšana/Parboiling	Barības sastāvdaļu daļēja apvārīšana, vārot īsu laiku	Apvārīts/Parboiled
47	Pasterizācija	Karsēšana līdz kritiskai temperatūrai un izturēšana noteiktu laiku, lai iznīcinātu patogēnos mikroorganismus, ar tai sekojošu strauju atdzesēšanu	Pasterizēts
48	Mizošana	Ārējā apvalka/mizas noņemšana no augļiem un dārzeņiem	Mizots
49	Granulēšana	Īpašas formas piešķiršana, izspiežot caur plātni	Granula, granulēts
50	Pulēšana	Izlobītu graudu pulēšana (piem., rīsu) rotējošās tvertnēs, rezultātā iegūstot graudu ar spožu, spīdīgu virsmu	Pulēts
51	Uzbriedināšana	Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī	Uzbriedināts (4), uzpūsts
52	Izspiešana (5)	Tādu šķidrumu kā tauki, eļļa, ūdens vai sulas izspiešana no cietām vielām	Izspaidi/rauši (eļļu saturošām vielām) Mīkstums, čagas (augļiem u.c.), Atspiedas (cukurbietēm)
53	Rafinēšana	Pilnīga vai daļēja piemaisījumu vai nevēlamu sastāvdaļu atdalīšana, ķīmiski/fizikāli apstrādājot	Rafinēts, daļēji rafinēts
54	Grauzdēšana	Barības sastāvdaļu sausa karsēšana, lai uzlabotu to sagremojamību, uzlabotu krāsu un/vai mazinātu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē barību	Grauzdēts
55	Placināšana	Daļiņu izmēru samazināšana, izlaižot barības sastāvdaļas starp diviem valčiem/veltņiem/	Placināts
56	Pretspurekļa apstrāde	Process, kura mērķis ir pasargāt barības vielas no sadalīšanās spureklī; tas ir fizikāla apstrāde ar karstumu, spiedienu, tvaiku un to kombināciju un/vai pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem	Pretspurekļa apstrāde
57	Sijāšana	Dažāda izmēra daļiņu atdalīšana, laižot barības sastāvdaļas cauri sietiem, tos kratot vai berot	Sijāts
58	Krejošana	Šķidruma augšējā peldošā slāņa noņemšana ar mehāniskiem līdzekļiem, piem., piena tauku atdalīšana	Krejots
59	Sagriešana šķēlēs	Barības sastāvdaļu sagriešana plakanās šķēlēs	Sagriezts šķēlēs
60	Mērcēšana	Barības sastāvdaļu, parasti sēklu, mitrināšana un mīkstināšana, lai saīsinātu vārīšanas ilgumu, atvieglotu sēklas apvalka noņemšanu un ūdens uzsūkšanos ar nolūku aktivizēt dīgšanas procesu vai samazināt tādu dabisko faktoru koncentrāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē gremošanu	Mērcēti
61	Žāvēšana ar izsmidzināšanu	Mitruma samazināšana šķidrumā, izpūšot barības sastāvdaļu smalkā strūklā vai miglas veidā, lai svara un laukuma attiecību palielinātu virsmas laukumu, caur kuru tiek pūsts silts gaiss	Žāvēts ar izsmidzināšanu
62	Tvaicēšana	Process, kurā izmanto tvaiku zem spiediena sildīšanai un vārīšanai, lai uzlabotu sagremojamību	Tvaicēts
63	Tostēšana	Karsēšana, izmantojot sausu karstumu, parasti to piemēro eļļas augu sēklām, piem., lai mazinātu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē barību	Tostēts
64	Ultrafiltrācija	Šķidrumu filtrēšana caur membrānu, caurlaiž tikai mazas molekulas	Ultrafiltrēts

C DAĻA

Barības sastāvdaļu saraksts

1. Labības graudi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

1.1.1

Mieži

Hordeum vulgare L. graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde.

Pretspurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.1.2

Mieži, uzpūsti

Produkts, ko iegūst no maltiem vai šķeltiem miežu graudiem, apstrādājot tos mitrumā un siltumā zem spiediena.

Ciete

1.1.3

Mieži, gauzdēti

Miežu grauzdēšanas procesa produkts, kas ir daļēji grauzdēts ar niecīgu krāsojumu.

Ciete, ja > 10 %

Kopproteīns, ja > 15 %

1.1.4

Miežu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītus miežus. Tas var saturēt nelielu daļu miežu sēnalu. Var būt pretspurekļa aizsardzība.

Ciete

Pretspurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.1.5

Miežu šķiedra

Miežu cietes ražošanas produkts. Tas sastāv no endosperma daļiņām un galvenokārt no šķiedras.

Kokšķiedra

Kopproteīns, ja > 10 %

1.1.6

Miežu pākstis

Etanola, ko iegūst no cietes, ražošanas produkts pēc miežu graudu sausās malšanas, sijāšanas un izlobīšanas.

Kokšķiedra

Kopproteīns, ja > 10 %

1.1.7

Miežu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos. Tas sastāv galvenokārt no endosperma daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām.

Kokšķiedra

Ciete

1.1.8

Miežu proteīns

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes un kliju atdalīšanas. Tas sastāv galvenokārt no proteīna.

Kopproteīns

Ciete

1.1.9

Miežu proteīnus saturoša barība

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes atdalīšanas. Tas galvenokārt sastāv no proteīna un endosperma daļiņām. Var būt žāvēts.

Mitrums, ja < 45 % vai > 60 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

—

Ciete

1.1.10

Miežu šķīdvielas

Miežu produkts, kas iegūts pēc mitrās proteīnu un cietes ekstrahēšanas.

Kopproteīns

1.1.11

Miežu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītu miežu izsijātiem graudiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endosperma.

Kokšķiedra

1.1.12

Šķidrā miežu ciete

Cietes ieguves no miežiem otrā cietes sadalīšana daļās.

Ja mitrums < 50 %:

—

Ciete

1.1.13

Miežu iesala atsijas

Miežu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no nelieliem miešu iesala graudiem un miežu iesala šķeltu graudu daļiņam, kas atdalītas pirms iesala gatavošanas procesa.

Kokšķiedra

Koppelni, ja > 2,2 %

1.1.14

Miežu iesals un iesala smalkne

Labības daļiņas, aspirētas no graudu pārvešanas operācijas.

Kokšķiedra

1.1.15

Miežu iesala sēnalas

Miežu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām.

Kokšķiedra

1.1.16

Miežu cietie destilētāji, mitri

Etanola ražošanas no miežiem produkts. Tas sastāv no distilācijas cietajām barības daļiņām.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.1.17

Miežu šķīstošie destilētāji, mitri

Etanola ražošanas no miežiem produkts. Tas sastāv no distilācijas šķīstošajām barības daļiņām.

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

1.1.18

Iesals (6)

Diedzētas labības produkts, žāvēts, samalts un/vai ekstrahēts.

1.1.19

Iesala asni (6)

Produkts no iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas, kas sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem labības graudiem. Var būt samalts.

1.2.1

Kukurūza (7)

Zea mays L. ssp. mays. graudi. Var būt pretspurekļa aizsardzība.

Pretsspurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.2.2

Kukurūzas pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītu kukurūzu. Tas var saturēt nelielu daļu kukurūzas sēnalu.

Ciete

1.2.3

Kukurūzas atsijas

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām.

Kokšķiedra

Ciete

1.2.4

Kukurūzas klijas

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endosperma daļiņām.

Kokšķiedra

1.2.5

Kukurūzas vālītes

Kukurūzas vārpiņas centrālā serde. Tā sastāv no nenodalītas ziedkopas ass, graudiem un lapām.

Kokšķiedra

Ciete

1.2.6

Kukurūzas atsijas

Kukurūzas daļiņas, kas atlikušas pēc sijāšanas.

1.2.7

Kukurūzas šķiedra

Kaltēts kukurūzas cietes ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no šķiedras.

Mitrums, ja < 50 % vai > 70 %

Ja mitrums < 50 %:

—	Kopšķiedra

1.2.8

Kukurūzas glutēns

Kaltēts kukurūzas cietes ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti.

Kopproteīns

Mitrums, ja < 70 % vai > 90 %

1.2.9

Kukurūzas glutēna barība

Produkts, kas iegūts kaltēts kukurūzas cietes ražošanā. Tas sastāv no klijām un kukurūzas šķīdvielām. Produktā var būt arī sasmalcināta kukurūza un kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas pārpalikumus. Var pievienot citus produktus, kas iegūti no cietes un no cietes produktu rafinēšanas vai fermentēšanas, tie var būt žāvēti.

Mitrums, ja < 40 % vai > 65 %

Ja mitrums < 40 %:

—	Kopproteīns

—	Kokšķiedra

—

Ciete

—

Koptauki

1.2.10

Kukurūzas dīglis

Mannas putraimu, miltu vai cietes ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas galvenokārt sastāv no kukurūzas dīgļa, ārējo apvalku daļām un endosperma daļām.

Mitrums, ja < 40 % vai > 60 %

Ja mitrums < 40 %:

—	Kopproteīns

—

Koptauki

1.2.11

Kukurūzas dīgļu rauši

Eļļas rūpniecības produkts, ko iegūst, presējot kukurūzas pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermu un testa daļas.

Kopproteīns

Koptauki

1.2.12

Kukurūzas dīgļu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kukurūzas dīgļus.

Kopproteīns

1.2.13

Kukurūzas dīgļu jēleļļa

Produkts, kas iegūts no kukurūzas dīgļiem.

Koptauki

1.2.14

Kukurūza, uzpūsta

Produkts, ko iegūst no maltas vai šķeltas kukurūzas, apstrādājot tos mitrumā un siltumā zem spiediena.

Ciete

1.2.15

Kukurūzas mērcēšanas šķidrums

Koncentrētas grauda mērcēšanas šķidrās daļiņas.

Mitrums, ja < 45 % vai > 65 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

1.2.16

Cukurkururūzas skābbarība

Cukurkukurūzas pārstrādes nozares blakusprodukti, sastāv no centra vālītēm, sēnalām, kodola pamata, kapāti un žāvēti vai presēti. Ražo, kapājot cukurkukurūzas vālītes, sēnalas un lapas kopā ar cukurkukurūzas kodoliem.

Kokšķiedra

1.3.1

Prosa

Panicum miliaceum L. graudi.

1.4.1

Auzas

Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi.

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama

1.4.2

Izlobītas auzas

Izlobīti auzu graudi. Var būt apstrādāti ar tvaiku.

1.4.3

Auzu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu.

Ciete

1.4.4

Auzu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas.

Kokšķiedra

Ciete

1.4.5

Auzu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītu auzu izsijātiem graudiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endosperma.

Kokšķiedra

1.4.6

Auzu sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot auzu graudus.

Kokšķiedra

1.4.7

Auzas, uzpūstas

Produkts, ko iegūst no maltam vai šķeltām auzām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā zem spiediena.

Ciete

1.4.8

Auzu putraimi

Tīrītas auzas ar atdalītām sēnalām.

Kokšķiedra

Ciete

1.4.9

Auzu milti

Produkts, ko iegūst, samaļot auzu graudus.

Kokšķiedra

Ciete

1.4.10

Lopbarības auzu milti

Auzu produkts ar augstu cietes saturu pēc lobīšanas.

Kokšķiedra

1.4.11

Auzu barība

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endosperma.

Kokšķiedra

1.5.1

Kvinoja sēklas, ekstrahētas

Tīrītas kvinoja (Chenopodium quinoa Willd.) pilnsēklas, no kurām ir atdalīti saponīni, kas atrodas sēklas ārējā kārtā

1.6.1

Rīsi, šķelti

Rīsu (Oryza sativa L.) malšanas produkts, kas sastāv galvenokārt no maza izmēra un/vai šķeltiem graudiem, kas rodas malšanas procesā

Ciete

1.6.2

Rīsi, slīpēti

Lobīti rīsi, no kuriem klijas vai daļa no klijām un dīglis ir atdalīti slīpējot.

Ciete

1.6.3

Rīsi, iepriekš saželēti

Produkts, ko iegūst no slīpētiem vai šķeltiem rīsiem, apstrādājot tos mitrā, siltā vidē un zem spiediena.

Ciete

1.6.4

Rīsi, ekstrudēti

Produkts, ko iegūst ekstrudējot rīsu miltus.

Ciete

1.6.5

Rīsu pārslas

[Rīsi, iepriekš saželēti]

Produkts, ko iegūst pārslojot iepriekš saželētus rīsu graudus vai šķeltus rīsu graudus

Ciete

1.6.6

Rīsi, lobīti/brūnie

Nelobīti rīsi, no kuriem ir atdalīts tikai apvalks

Ciete

Kokšķiedra

1.6.7

Malti lopbarības rīsi

Produkts, ko iegūst maļot lopbarības rīsus, kas sastāv vai nu no zaļiem, krītainiem vai negataviem graudiem, kas atsijāti nelobītu rīsu malšanas procesā, vai arī no parastiem nelobītu rīsu graudiem, kuri ir dzelteni vai plankumaini

Ciete

1.6.8

Rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot slīpētus rīsus.

Ciete

1.6.9

Brūno rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot brūnos rīsus.

Kokšķiedra

Ciete

1.6.10

Rīsu klijas

Produkts, ko iegūst, slīpējot lobītus rīsus, un kas sastāv no kodola ārējām kārtām (augļapvalks, sēklas apvalks, kodols, aleirons) un daļēji no dīgļa

Kokšķiedra

1.6.11

Rīsu klijas ar kalcija karbonātu

Produkts, ko iegūst, pulējot lobītus rīsus, un kas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas gaitā.

Kokšķiedra

Kalcija karbonāts

1.6.12

Attaukotas rīsu klijas

Rīsu klijas, kas iegūtas no eļļas spiešanas

Kokšķiedra

1.6.13

Rīsu kliju eļļa

Eļļa, kas iegūta no stabilizētām rīsu klijām

Kokšķiedra

1.6.14

Rīsu atsijas

Produkts, ko iegūst no rīsu miltiem un cietes, sausās vai mitrās malšanas un sijāšanas procesā. Tas sastāv galvenokārt no cietes, proteīna, taukiem un šķiedrvielām.

Ciete, ja > 20 %

Kopproteīns, ja > 10 %

Koptauki, ja > 5 %

Kokšķiedra

1.6.15

Lopbarības milti no tvaicētiem rīsiem

Produkts, ko iegūst, pulējot lobītus, tvaicētus rīsus, un kas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas gaitā.

Kokšķiedra

Kalcija karbonāts

1.6.16

Aldaru rīsi

Smalcinātas daļinas, ko iegūst rīsus slīpējot, parasti viena ceturtā daļa no pilna grauda.

Ciete

1.6.17

Rīsu dīgļi

Produkts, kas galvenokārt sastāv no dīgļa, kas atdalīts, rīsus slīpējot, un nošķirts no klijām.

Koptauki

Kopproteīns

1.6.18

Rīsu dīgļu rauši

Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot rīsu dīgļus, pie kuriem vēl palikusšas endospermas un testas daļiņas.

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

1.6.19

Rīsu dīgļu milti

Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rīsu dīgļus, pie kuriem vēl palikusšas endospermas un testas daļiņas.

Kopproteīns

1.6.20

Rīsu proteīns

Rīsu cietes ražošanas produkts, ko iegūst mitrās slīpēšanas, sijāšanas, atdalīšanas, koncentrēšanas un žāvēšanas procesā.

Kopproteīns

1.6.21

Pulēto rīsu šķidrā barība

Koncentrēts šķidrs produkts, ko iegūst rīsu mitrās slīpēšanas un sijāšanas procesā.

Ciete

1.7.1

Rudzi

Secale cereale L. graudi.

1.7.2

Rudzu atsijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu.

Ciete

Kokšķiedra

1.7.3

Rudzu barība

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā rudzu klijās.

Ciete

Kokšķiedra

1.7.4

Rudzu klijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas.

Ciete

Kokšķiedra

1.8.1

Sorgo [Milo]

Sorghum bicolor (L.) Moench graudi/sēklas.

1.8.2

Sorgo, baltais

Baltā sorgo graudi

1.8.3

Sorgo lipekļa barība

Žāvēts produkts, ko iegūst sorgo cietes atdalīšanas procesā. Tas sastāv galvenokārt no klijām un neliela glutena daudzuma. Produktā var arī būt sausas macerācijsa ūdens atliekas, un tam var pievienot dīgļus.

Kopproteīns

1.9.1

Plēkšņu kvieši

Plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum,.graudi.

1.9.2

Plēkšņu kviešu klijas

Plēkšņu kviešu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku un pāris plēkšņu kviešu dīgļu daļām, un dažām endospermas daļiņām.

Kokšķiedra

1.9.3

Plēkšņu kviešu sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot plēkšņu kviešu graudus.

Kokšķiedra

1.9.4

Plēkšņu kviešu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus plēkšņu kviešu graudus miltos. Tas sastāv galvenokārt no endosperma daļiņām ar sīkām ārējo apvalku daļām un nedaudz graudu atbiruma.

Kokšķiedra

Ciete

1.10.1

Tritikāle

Triticum X Secale cereale L. Hybrid graudi

1.11.1

Kvieši

Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi. Var būt spurekļa aizsardzība.

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.11.2

Kviešu dīgļi

Produkts, kas iegūts no iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas, kas sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem kviešu graudiem.

1.11.3

Uzbriedināti kvieši

Produkts, ko iegūst no maltiem vai šķeltiem kviešiem, apstrādājot tos mitrumā un siltumā zem spiediena.

Ciete

1.11.4

Kviešu atsijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endosperma daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām.

Kokšķiedra

Ciete

1.11.5

Kviešu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītus kviešus. Tas var saturēt nelielu daļu kviešu sēnalu. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kokšķiedra

Ciete

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.11.6

Kviešu barība

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām.

Kokšķiedra

1.11.7

Kviešu klijas (8)

Kokšķiedra

1.11.8

Diedzētu kviešu fermentētas daļiņas

Produkts, ko iegūst kombinējot kviešu un kviešu kliju diedzēšanu un fermentēšanu. Pēc tam produktu izžāvē un samaļ.

Ciete

Kokšķiedra

1.11.10

Kviešu šķiedra

Šķiedra, ko iegūst kviešu apstādē. Tas sastāv galvenokārt no šķiedras.

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

—	Kokšķiedra

1.11.11

Kviešu dīgļi

Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas.

Kopproteīns

Koptauki

1.11.12

Fermentēti kviešu dīgļi

Kviešu dīgļu fermentācijas produkts ar inaktivētiem mikroorganismiem.

Kopproteīns

Koptauki

1.11.13

Kviešu dīgļu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot kviešu dīgļus (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citas kviešu šķirnes un plēkšņu kviešu (Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum L.)šķirnes), pie kuriem varbūt vēl palikušas endospermas un testas daļiņas.

Kopproteīns

1.11.15

Kviešu proteīns

Kviešu proteīns, ko iegūst cietes vai etanola ražošanas procesā, var būt daļēji hidrolizēts.

Kopproteīns

1.11.16

Kviešu glutēna barība

Kviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, kurām varbūt ir daļēji atdalīi dīgļi. Tai var būt pievienotas šķīstošās atliekas, smalcināti kvieši un citi cietes un cietes rafinēšanas produkti.

Mitrums, ja < 45 % vai > 60 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

—

Ciete

1.11.18

Elastīgais kviešu glutēns

Kviešu proteīns, kam raksturīga liela viskoelastība, hidratēts, ar minimālo 80 % proteīna (N × 6.25) saturu un maksimālo 2 % pelnu saturu sausnā.

Kopproteīns

1.11.19

Šķidrā kviešu ciete

Produkts, ko iegūst cietes/glikozes un glutēna ražošanas procesā no kviešiem

Mitrums, ja < 65 % vai > 85 %

Ja mitrums < 65 %:

—

Ciete

1.11.20

Kviešu ciete ar proteīnu, daļēji atcukurota

Produkts, ko iegūst kviešu cietes ražošanas procesā, galvenokārt sastāv no daļēji cukurotas cietes, sķīstošiem proteīniem un citām šķīstošām endospermas daļām

Kopproteīns

Ciete

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

1.11.21

Kviešu šķīdvielas

Miežu produkts, kas iegūts pēc mitrās proteīnu un cietes ekstrahēšanas. Var būt hidrolizētas.

Mitrums, ja < 55 % vai > 85 %

Ja mitrums < 55 %:

—	Kopproteīns

1.11.22

Kviešu rauga koncentrāts

Mitrs blakusprodukts, kas rodas, fermentējot kviešu cieti alkohola ražošanai.

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

—	Kopproteīns

1.11.23

Kviešu iesala atsijas

Kviešu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no nelieliem kviešu iesala graudiem un kviešu iesala šķeltu graudu daļiņam, kas atdalītas pirms iesala gatavošanas procesa.

Kopšķiedra

1.11.24

Kviešu iesals un iesala daļiņas

Labības daļiņas, aspirētas no graudu pārvešanas operācijas.

Kokšķiedra

1.11.25

Kviešu iesala sēnalas

Kviešu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām.

Kokšķiedra

1.12.2

Graudu milti (9)

Milti, ko iegūst, samaļot graudus.

Ciete

Kokšķiedra

1.12.3

Graudu proteīna koncentrāts (9)

Koncentrēts un izžāvēts produkts, kas iegūts no graudiem pēc tam, kad no tiem raudzēšanas procesā atdalīta ciete.

Kopproteīns

1.12.4

Labības graudu atsijas (9)

Atsijas no labības graudu un iesala sijāšanas.

Kokšķiedra

1.12.5

Graudu dīgļi (9)

Miltu malšanas un cietes ražošanas produkts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas.

Kopproteīns

Koptauki

1.12.6

Atliekas no graudu destilēšanas, sīrups (9)

Graudu produkts, ko iegūst iztvaicējot graudu fermentēšanai un destilēšanai lietoto ūdeni; to izmanto graudu spirta ražošanā.

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

1.12.7

Mitri destilatoru graudi (9)

Mitrs produkts, ko iegūst kā cieto masu centrifugējot un/vai filtrējot graudu destilēšanai un fermentēšanai izmantoto ūdeni, ko izmanto graudu spirta ražošanā.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.12.8

Koncentrēti destilatoru šļkīstošās daļas (9)

Mitrs produkts, ko iegūst alkohola ražošanā, Destilējot kviešu misu un cukura sīrupu pēc tam, kad no tiem atdalītas klijas un glutēns.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns, ja > 10 %

1.12.9

Destilatoru graudi un šķīstošās daļas (9)

Produkts, ko iegūst alkohola ražošanas procesā, destilējot labības graudu misu un/vai citus cieti un cukuru saturošus produktus. Var būt spurekļa aizsardzība.

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

—	Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.12.10

Destilatoru sausie graudi (9)

Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izžāvējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.12.11

Destilatoru tumšie graudi (9) Destilatorus sausie graudi un šķīstošās daļas] (9)

Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izžāvējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.12.12

Drabiņas

Brūvēšanas blakusprodukts, ko iegūst no iesalinātas un neiesalinātas labības un citiem cieti saturošiem produktiem, kuri var saturēt apiņu daļas. Parasti to tirgo mitrā stāvoklī, bet tas var arī būt izžāvēts cietā formā.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.12.13

Izspaidas

Iesala viskija ražošanas ciets produkts. Tas sastāv no iesalinātu miežu karsta ūdens ekstrakcijas. Parasti to pārdod mitru pēc ekstrakta notecināšanas.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.12.14

Misas filtrēšanas atliekas

Ciets produkts, ko iegūst alus, iesala ekstrakta un viskijas spirta ražošanas procesā. Tas sastāv no malta iesala karsta ūdens ekstrakcijas un iespējams citiem ar cukuru un cieti bagātiem pielikumiem. Parasti to pārdod mitru pēc ekstrakta izspiešanas.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.12.15

Šķiedenis

Produkts, kas paliek pāri cietā veidā pēc iesala viskija ražošanas pirmās destilācijas.

Kopproteīns, ja > 10 %

1.12.16

Šķiedeņa sīrups

Pārpalikums cietā veidā pēc iesala viskija ražošanas pirmās destilācijas, iztvaicējot destilētājā palikušo šķiedeni.

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns

2. Eļļas augu sēklas, eļļas augi un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
2.1.1	Babasu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Orbignya šķirnes babasu palmas riekstus	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.2.1	Sējas idras sēklas	Camelina sativa L. Crantz sēklas
2.2.2	Sējas idra, rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sējas idras sēklas	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.2.3	Sējas idras milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot sējas idras sēklu raušus	Kopproteīns
2.3.1	Kakao sēnalas	Kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki	Kokšķiedra
2.3.2	Kakao pupiņu pākstis	Produkts, ko iegūst, apstrādājot kakao pupiņas	Kokšķiedra Kopproteīns
2.3.3	Daļēji attīrītu kakao pupiņu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas Theobroma cacao L. kakao pupiņas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu	Kopproteīns Kokšķiedra
2.4.1	Kopras rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.4.2	Kopra, hidrolizēti rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot un ar enzīmiem hidrolizējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.4.3	Kopras milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)	Kopproteīns
2.5.1	Kokvilnas sēklas	Kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras. Var būt spurekļa aizsardzība	Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.5.2	Daļēji attīrītu kokvilnas sēklu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 22,5 %). Var būt spurekļa aizsardzība	Kopproteīns Kokšķiedra Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.5.3	Kokvilnas sēklu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras	Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki
2.6.1	Daļēji attīrītu zemesriekstu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot daļēji attīrītus Arachis hypogaea L. un citu Arachis sugu zemesriekstus (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 16 %)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.6.2	Daļēji attīrītu zemesriekstu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītu zemesriekstu raušus (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 16 %)	Kopproteīns Kokšķiedra
2.6.3	Attīrītu zemesriekstu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot attīrītus zemesriekstus	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.6.4	Attīrītu zemesriekstu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot attīrītu zemesriekstu raušus	Kopproteīns Kokšķiedra
2.7.1	Kapoka rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kapoka (Ceiba pentadra L. Gaertn.) sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
2.8.1	Linsēklas	Nesmalcinātas, placinātas vai maltas sējas linu Linum usitatissimum L. sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %). Var būt spurekļa aizsardzība	Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.8.2	Linsēklu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.8.3	Linsēklu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot linsēklu raušus. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.	Kopproteīns Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.9.1	Sinepju klijas	Sinepju (Brassica juncea L.) ražošanas produkts. Tās sastāv no sēklu ārējiem apvalkiem un daļiņām.	Kokšķiedra
2.9.2	Sinepju sēklu milti	Produkts, ko iegūst, no sinepju sēklām ekstrahējot ēterisko sinepju eļļu	Kopproteīns
2.10.1	Gizotiju sēklas	Gizotiju (Guizotia abyssinica) (L.F. Cass) sēklas.
2.10.2	Gizotiju sēklu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gizotiju (Guizotia abyssinica) (L.F. Cass) sēklas. Sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 3,4 %)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.11.1	Olīvu mīkstums	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas atdalītas no kodoliem	Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki
2.12.1	Palmu kodolu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot palmu (Elaeis guineensis jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H.Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula	Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki
2.12.2	Palmu kodolu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula	Kopproteīns Kokšķiedra
2.13.1	Ķirbju sēklas	Cucurbita pepo L. un Cucurbita ģints augu sēklas
2.13.2	Ķirbju sēklu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Cucurbita pepo un Cucurbita ģints augu sēklas	Kopproteīns Koptauki
2.14.1	Rapšu sēklas (10)	Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. var. glauca (Roxb.) O.E. Schulz un Brassica napassp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %). Var būt spurekļa aizsardzība.	Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.14.2	Rapšu sēklu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.14.3	Rupja maluma rapšu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot rapšu sēklu raušus. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.	Kopproteīns Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.14.4	Ekstrudētas rapšu sēklas	Produkts, ko iegūst no nesmalcinātām rapšu sēklām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā zem spiediena, palielinot cietes želatinizāciju. Var būt spurekļa aizsardzība.	Kopproteīns Koptauki Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.14.5	Rapšu sēklu proteīna koncentrāts	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot rapšu sēklu raušu vai rapšu sēklu proteīna frakciju	Kopproteīns
2.15.1	Saflora sēklas	Saflora (Carthamus tinctorius L.) sēklas
2.15.2	Daļēji attīrītu saflora sēklu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas saflora sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
2.15.3	Saflora sēklu pākstis	Produkts, ko iegūst, izlobot saflora sēklas	Kokšķiedra
2.16.1	Sezama sēklas	Sesamum indicum L. sēklas
2.17.1	Daļēji izlobītas sezama sēklas	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot daļu sēnalu	Kopproteīns Kokšķiedra
2.17.2	Sezama sēnalas	Produkts, ko iegūst, izlobot sezama sēklas	Kokšķiedra
2.17.3	Sezama sēklu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sezama sēklas. Sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 5 %)	Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki
2.18.1	Grauzdētas sojas pupiņas	Atbilstoši termiski apstrādātas sojas pupiņas (Glucine max. L. Merr.) (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min). Var būt spurekļa aizsardzība.	Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.18.2	Sojas pupiņu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sojas pupiņas.	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.18.3	Sojas pupiņu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst no sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min). Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.	Kopproteīns Kokšķiedra ja > 8 % sausnā Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.18.4	Izlobītu sojas pupiņu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg N/g × min). Var būt spurekļa aizsardzība.	Kopproteīns Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.18.5	Sojas pupiņu pākstis	Produkts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas	Kokšķiedra
2.18.6	Ekstrudētas sojas pupiņas	Produkts, ko iegūst no sojas pupiņām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā zem spiediena, palielinot cietes želatinizāciju. Var būt spurekļa aizsardzība.	Kopproteīns Koptauki Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.18.7	Sojas pupiņu proteīna koncentrāts	Produkts, ko iegūst no lobītām sojas pupiņām, no kurām ekstrahētas taukvielas, pēc fermentācijas vai otrreizējas ekstrahēšanas, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni	Kopproteīns
2.18.8	Sojas pupiņu mīkstums; [Sojas pupiņu pasta]	Produkts, ko iegūst, ekstrahējot sojas pupiņas pārtikas ražošanas vajadzībām	Kopproteīns
2.18.9	Sojas pupiņu melase	Produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas	Kopproteīns Koptauki
2.18.10	Sojas pupiņu sagatavošanas blakusprodukts	Produkti, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas, lai ražotu pārtikas izstrādājumus no sojas pupiņām	Kopproteīns
2.19.1	Saulgriezes sēklas	Saulgriezes Hordeum vulgare L. sēklas. Var būt spurekļa aizsardzība.	Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.19.2	Saulgriezes sēklu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot saulgriezes sēklas.	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.19.3	Saulgriezes sēklu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulgriezes sēklu raušus. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.	Kopproteīns Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
2.19.4	Izlobītu saulgriezes sēklu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulgriezes sēklas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 27,5 %).	Kopproteīns Kokšķiedra
2.19.5	Saulgriezes sēklu apvalki	Produkts, ko iegūst, izlobot saulgriezes sēklas	Kokšķiedra
2.20.1	Augu eļļas un tauki (11)	Eļļa un tauki, ko iegūst no augiem (izņemot rīcineļļu no rīcinauga), tie var būt attīrīti ar hidratācijas metodi, rafinēti un/vai hidrogenēti	Mitrums, ja > 1 %
2.21.1	Koplecitīni	Fosfolipīdi, kas iegūti, ar hidratācijas metodi no elļas augu sēklām un eļļas augu augļiem atdalot eļļu
2.22.1	Kaņepju sēklas	Kontrolēto kaņepju sēklas (Cannabis sativa L.) ar maksimālo THC saturu saskaņā ar ES tiesību aktiem
2.22.2	Kaņepju rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kaņepju sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
2.22.3	Kaņepju eļļa	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kaņepes un kaņepju sēklas	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.23.1	Magoņu sēklas	Papaver somniferum sēklas
2.23.2	Magoņu sēklu milti	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot magoņu sēklu raušus	Kopproteīns

3. Pākšaugu sēklas un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
3.1.1	Grauzdētas pupiņas	Phaseolus spp. vai Vigna ssp. sēklas, kam veikta atbilstoša termiskā apstrāde Var būt spurekļa aizsardzība.	Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
3.1.2	Pupiņu proteīna koncentrāts	Produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā pupiņu augļu ūdens	Kopproteīns
3.2.1	Kaltētas ceratonijas	Klatēti ceratonijas koka (Ceratonia siliqua L.) augļi	Kokšķiedra
3.2.3	Kaltētas ceratonijas pākstis	Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas pupas	Kokšķiedra
3.2.4	Kaltētu ceratonijas pākšu milti, mikronizēti	Produkts, ko iegūst, mikronizējot kaltētus ceratonijas augļus, no kuriem ir atdalītas pupas	Kokšķiedra Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze
3.2.5	Ceratonijas dīgļi	Ceratonijas koka pupu dīgļi	Kopproteīns
3.2.6	Ceratonijas dīgļu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot ceratonijas dīgļus	Kopproteīns
3.2.7	Ceratonijas pupas (sēklas)	Ceratonijas koka pupas	Kokšķiedra
3.3.1	Pundurzirņi	Cicer arietinum L. sēklas
3.4.1	Vīķi	Ervum ervilia L. sēklas
3.5.1	Sierāboliņa sēklas	Sierāboliņa (Trigonella foenum-graecum) sēklas
3.6.1	Guāras milti	Produkts, ko iegūst, ekstrahējot no Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub. guāras pupiņām augu līmi	Kopproteīns
3.6.2	Guāras dīgļu milti	Produkts, ko iegūst, ekstrahējot no Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub. guāras pupiņu dīgļiem augu līmi	Kopproteīns
3.7.1	Cūku pupas	Vicia faba L. ssp. faba var. equinq Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas
3.7.2	Cūku pupu pārslas	Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas cūku pupas	Ciete Kopproteīns
3.7.3	Cūku pupu apvalki; [Cūku pupu pākstis]	Produkts, ko iegūst, izlobot cūku pupas, un kas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka	Kokšķiedra Kopproteīns
3.7.4	Izlobītas cūku pupas	Produkts, ko iegūst, izlobot cūku pupas, un kas galvenokārt sastāv no cūku pupu kodoliem	Kopproteīns Kokšķiedra
3.7.5	Cūku pupu proteīns	Produkts, ko iegūst, maļot un ar gaisu frakcionējot cūku pupas	Kopproteīns
3.8.1	Lēcas	Lens culinaris a.o. Medik. sēklas
3.8.2	Lēcu pākstis	Produkts, ko iegūst, izlobot lēcu sēklas	Kokšķiedra
3.9.1	Saldās lupīnas	Lupinus ssp. sēklas ar nelielu rūgto sēklu piejaukumu
3.9.2	Izlobītas saldās lupīnas	Izlobītas lupīnu sēklas	Kopproteīns
3.9.3	Lupīnu apvalki [Lupīnu pākstis]	Produkts, ko iegūst, izlobot lupīnu sēklas, kas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka	Kopproteīns Kokšķiedra
3.9.4	Lupīnu mīkstums	Produkts, ko iegūst pēc lupīnu sastāvdaļu ekstrahēšanas	Kokšķiedra
3.9.5	Lupīnu atsijas	Produkts, ko iegūst, ražojot lupīnu miltus. Tas galvenokārt sastāv no dīgļlapu daļiņām, mazāk – no apvalkiem	Kopproteīns Kokšķiedra
3.9.6	Lupīnu proteīns	Produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā lupīnu augļu ūdens vai pēc malšanas vai frakcionēšanas ar gaisu	Kopproteīns
3.9.7	Lupīnu proteīna milti	Lupīnu pārstrādes produkts, lai iegūtu miltus ar augstu proteīna saturu	Kopproteīns
3.10.1	Mung pupiņas	Vigna radiata L. pupiņas
3.11.1	Zirņi	Zirņu (Pisum ssp.) sēklas. Var būt spurekļa aizsardzība	Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama
3.11.2	Zirņu klijas	Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas galvenokārt sastāv no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus	Kokšķiedra
3.11.3	Zirņu pārslas	Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītus zirņus	Ciete
3.11.4	Zirņu milti	Zirņu malšanas produkts	Kopproteīns
3.11.5	Zirņu apvalki	Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas galvenokārt sastāv no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus, un mazākā apmērā no endospermas	Kokšķiedra
3.11.6	Izlobīti zirņi	Izlobītas zirņu sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
3.11.7	Zirņu atsijas	Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas galvenokārt sastāv no dīgļlapu daļiņām, mazāk – no apvalkiem	Kopproteīns Kokšķiedra
3.11.8	Zirņu atbiras	Zirņu daļiņas, kas atlikušas pēc sijāšanas.	Kokšķiedra
3.11.9	Zirņu proteīns	Produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā zirņu augļu ūdens vai pēc malšanas un frakcionēšanas ar gaisu	Kopproteīns
3.11.10	Zirņu mīkstums	Produkts, ko iegūst no zirņu cietes un proteīna slapjās ekstrahēšanas. Tas galvenokārt sastāv no iekšējās šķiedras un cietes	Mitrums, ja < 70 % vai > 85 % Ciete Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
3.11.11	Zirņu šķīdvielas	Produkts, ko iegūst no zirņu cietes un proteīna slapjās ekstrahēšanas. Tas galvenokārt sastāv no šķīstošiem proteīniem un oligosharīdiem	Mitrums, ja < 60 % vai > 85 % Kopējais cukurs Kopproteīns
3.11.12	Zirņu šķiedra	Ekstrahēšanas produkts, ko iegūst pēc izlobīto zirņu malšanas un sijāšanas	Kokšķiedra
3.12.1	Vīķi	Sējas vīķi (Vicia sativa L. var. sativa) un citas varietātes sēklas
3.13.1	Turku pupas (12)	Lathyrus sativus L. sēklas, kam veikta atbilstoša termiskā apstrāde
3.14.1	Monanta vīķi	Vicia monanthos Desf. sēklas

4. Bumbuļaugi, sakņaugi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

4.1.1

Cukurbietes

Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. saknes

4.1.2

Cukurbiešu stublāji un astes

Svaigs cukura ražošanas produkts, kas galvenokārt sastāv no tīrītu cukurbiešu gabaliem ar vai bez biešu lapu daļām

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja > 50 %

4.1.3

(Biešu) cukurs; [saharoze]

Cukurs, kas ekstrahēts no cukurbietēm, izmantojot ūdeni

Saharoze

4.1.4

Cukurbiešu melase

Biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas produkts, kas iegūts no sīrupa atliekām

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

4.1.5

Cukurbiešu melase ar daļēji atdalītu cukuru un/vai betaīnu

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurbiešu melases ekstrahējot saharozi un/vai betaīnu

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

4.1.6

Izomaltulozes melase

Nekristalizēta frakcija, ko iegūst izomaltulozes ražošanā ar saharozes enzimātisko konversiju no cukurbietēm

Mitrums, ja > 40 %

4.1.7

Slapjais cukurbiešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem cukurbiešu gabaliem. Minimālais mitruma daudzums 82 %. Cukura daudzums ir neliels un (pienskābes) fermentācijas dēļ tas samazinās līdz nullei

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 82 % vai > 92 %

4.1.8

Presētu cukurbiešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem un mehāniski presētiem cukurbiešu gabaliem. Maksimālais mitruma daudzums 82 %. Cukura daudzums ir neliels un (pienskābes) fermentācijas dēļ tas samazinās līdz nullei

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.1.9

Presētu cukurbiešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem un mehāniski presētiem cukurbiešu gabaliem un pievienotas melases. Maksimālais mitruma daudzums 82 %. Cukura daudzums samazinās (pienskābes) fermentācijas dēļ

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.1.10

Kaltētu cukurbiešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem un kaltētiem cukurbiešu gabaliem.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze, ja > 10,5 %

4.1.11

Kaltētu cukurbiešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem un kaltētiem cukurbiešu gabaliem un melases.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

4.1.12

Cukura sīrups

Produkts, ko iegūst cukura un/vai melases pārstrādē

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

Mitrums, ja > 35 %

4.1.13

Cukurbiešu gabali, vārīti

Pārtikā lietojama cukurbiešu sīrupa ražošanas produkts, kas var būt presēts vai kaltēts

Ja kaltēti:

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Ja presēti:

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja > 50 %

4.1.14

Fruktooligosaharīdi

Produkts, ko enzimātiskā procesā iegūst no cukurbiešu cukura

Mitrums, ja > 28 %

4.2.1

Biešu sula

Sula, ko iegūst, presējot sarkanās bietes (Beta vulgaris convar. crassa var. conditiva) ar turpmāku koncentrēšanu un pasterizāciju, lai sagalabātu tipisko garšu un aromātu

Mitrums, ja < 50 % vai > 60 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.3.1

Burkāni

Dzelteno un sarkano burkānu (Daucus carota L.) saknes

4.3.2

Burkānu mizas, tvaicētas

Mitrs burkānu pārstrādes produkts, kas sastāv no mizām, kas no burkānu saknēm atdalītas ar tvaiku, kam papildus var būt pievienota želatinizēta burkānu ciete Maksimālais mitruma daudzums 97 %.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja < 87 % vai > 97 %

4.3.3

Burkānu sakasas

Mitrs produkts, ko burkānu pārstrādē iegūst ar mehānisko separāciju un kas galvenokārt sastāv no kaltētiem burkāniem un burkānu atliekām. Produkts var būt termiski apstrādāts. Maksimālais mitruma daudzums 97 %.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja < 87 % vai > 97 %

4.3.4

Burkānu pārslas

Produkts, ko iegūst pārslveidīgi smalcinot dzelteno un sarkano burkānu saknes, kuras pēc tam tiek kaltētas

4.3.5

Kaltēti burkāni

Dzelteno un sarkano burkānu saknes, neatkarīgi no sagatavošanas veida, kuras pēc tam tiek kaltētas

Kokšķiedra

4.3.6

Kaltētu burkānu barība

Produkts, kas sastāv no iekšējā mīkstuma un ārējām mizām, kas tiek kaltētas

Kokšķiedra

4.4.1

Cigoriņu saknes

Cichorium intybus L. saknes

4.4.2

Cigoriņu stublāji un astes

Svaigs cigoriņu pārstrādes produkts. Tas galvenokārt sastāv no tīrītiem cigoriņu gabaliem un lapu daļām

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja > 50 %

4.4.3

Cigoriņu sēklas

Cichorium intybus L. sēklas

4.4.4

Presēts cigoriņu mīkstums

Inulīna ražošanas produkts no Cichorium intybus L. saknēm, kurš sastāv no ekstrahētām un mehāniski izspiestām cigoriņu šķēlēm. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti un ūdens ir daļēji atdalīti.

Crude fibre

Ash insoluble in HCl, if > 3,5 % of dry matter

Moisture if < 65 % or > 82 %

4.4.5

Kaltēts cigoriņu mīkstums

Produkts, ko iegūst inulīna ražošanā no Cichorium intybus L. saknēm, kurš sastāv no ekstrahētām un mehāniski izspiestām cigoriņu šķēlēm, un vēlākā kaltēšanā. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti ir daļēji ekstrahēti.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.4.6

Cigoriņu sakņu pulveris

Produkts, ko iegūst, sasmalcinot, kaltējot un samaļot cigoriņu saknes.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.4.7

Cigoriņu melase

Cigoriņu pārstrādes produkts, ko iegūst inulīna un oligofruktozes ražošanas laikā.

Kopproteīns

Mitrums, ja < 20 % vai > 30 %

4.4.8

Cigoriņu vināze

Cigoriņu pārstrādes produkts, ko iegūst inulīna un oligofruktozes rafinēšanas laikā.

Kopproteīns

Mitrums, ja < 30 % vai > 40 %

4.4.9

Cigoriņu inulīns

Inulīns ir fruktāns, ko ekstrahē no Cichorium intybus L. saknēm.

4.4.10

Oligofruktozes sīrups

Produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L.

Mitrums, ja < 20 % vai > 30 %

4.4.11

Oligofruktoze, kaltēta

Produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L. un vēlākā kaltēšanā.

4.5.1

Ķiploki, kaltēti

Balts līdz dzeltens pulveris no tīriem, samaltiem ķiplokiem, Allium sativum L.

4.6.1

Manioka; [tapioka]; [kasava]

Manihot esculenta Cranz saknes neatkarīgi no to sagatavošanas veida.

Mitrums, ja < 60 % vai > 70 %

4.6.2

Manioka, kaltēta

Maniokas saknes neatkarīgi no to sagatavošanas veida, kuras pēc tam kaltētas.

Ciete

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.7.1

Sīpolu mīkstums

Mitrs produkts, ko iegūst sīpolu (Allium ģints) pārstrādes laikā un kas sastāv no mizām un veseliem sīpoliem. Ja no sīpolu eļļas ražošanas procesa, tad tas galvenokārt sastāv no vārītām sīpolu atliekām.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.7.2

Sīpoli, cepti

Mizoti un drupināti sīpolu gabali, kas pēc tam cepti.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Koptauki

4.8.1

Kartupeļi

Solanum tuberosum L. bumbuļi.

Mitrums, ja < 72 % vai > 88 %

4.8.2

Kartupeļi, mizoti

Kartupeļi, no kuriem atdalīta miza, izmantojot apstrādi ar tvaiku.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.3

Kartupeļu mizas, tvaicētas

Mitrs kartupeļu pārstrādes produkts, kas sastāv no mizām, kuras no kartupeļu bumbuļiem atdalītas ar tvaiku, kam papildus var būt pievienota želatinizēta kartupeļu ciete. Var būt samīcīts.

Mitrums, ja < 82 % vai > 93 %

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.4

Kartupeļu atgriezumi, neapstrādāti

Produkts, ko iegūst no kartupeļiem pārtikā lietojamu kartupeļu produktu sagatavošanas laikā, kas var būt mizoti.

Mitrums, ja < 72 % vai > 88 %

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.5

Kartupeļu sakasas

Produkts, ko kartupeļu pārstrādē iegūst ar mehānisko separāciju un kas galvenokārt sastāv no kaltētiem kartupeļiem un kartupeļu atliekām. Produkts var būt termiski apstrādāts.

Mitrums, ja < 82 % vai > 93 %

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.6

Kartupeļi, samīcīti

Blanšēts vai vārīts un tad samīcīts kartupeļu produkts.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.7

Kartupeļu pārslas

Produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, mizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļus.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.8

Kartupeļu mīkstums

Kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no ekstrahētiem, samaltiem kartupeļiem.

Mitrums, ja < 77 % vai > 88 %

4.8.9

Kartupeļu mīkstums, kaltēts

Kaltēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no ekstrahētiem, samaltiem kartupeļiem.

4.8.10

Kartupeļu proteīns

Cietes ražošanas produkts, kas galvenokārt sastāv no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas.

Kopproteīns

4.8.11

Kartupeļu proteīns, hidrolizēts

Proteīns, ko iegūst kontrolētā kartupeļu proteīnu enzimātiskā hidrolīzē.

Kopproteīns

4.8.12

Kartupeļu proteīns, fermentēts

Produkts, ko iegūst kartupeļu proteīna fermentācijā un vēlākā izsmidzināšanas žāvēšanā.

Kopproteīns

4.8.13

Kartupeļu proteīns, fermentēts, šķidrs

Šķidrs produkts, ko iegūst kartupeļu proteīna fermentācijā.

Kopproteīns

4.8.14

Kartupeļu sula, koncentrēta

Koncentrēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no atlikušās vielas pēc šķiedras, proteīnu un cietes daļējas atdalīšanas no vesela kartupeļu mīkstuma un ūdens daļas iztvaicēšanas.

Mitrums, ja < 50 % vai > 60 %

Ja mitrums < 50 %:

—	Kopproteīns

—

Koppelni

4.8.15

Kartupeļu granulas

Kaltēti kartupeļi (kartupeļi pēc mazgāšanas, mizošanas, smalcināšanas – griešanas, pārslošanas utt.) un ūdens atdalīšanas.

4.9.1

Saldie kartupeļi

Ipomoea batatas L. gumi neatkarīgi no to sagatavošanas veida.

Mitrums, ja < 57 % vai > 78 %

4.10.1

Jeruzalemes artišoks; [Topinambūrs]

Helianthus tuberosus L. gumi neatkarīgi no to sagatavošanas veida.

Mitrums, ja < 75 % vai > 80 %

5. Citas sēklas un augļi un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
5.1.1.	Zīles	Parastā ozola Quercus robur L., klinšu ozola Quercus petraea (Matt.) Liebl., korķa ozola Quercus suber L. vai citu ozola sugu veseli augļi.
5.1.2.	Izlobītas zīles	Produkts, ko iegūst, izlobot zīles.	Kopproteīns Kopšķiedra
5.2.1.	Mandeles	Veseli vai daiviņās sadalīti augļi Prunus dulcis ar vai bez apvalka.
5.2.2.	Mandeļu apvalki	Mandeļu apvalki, ko iegūst no izlobītām mandeļu sēklām, tās atdalot no kodoliem un samaļot.	Kopšķiedra
5.3.1.	Anīsa sēklas	Pimpinella anisum sēklas.
5.4.1.	Žāvēts ābolu mīkstums; [žāvētas ābolu čagas]	Produkts, ko iegūst Malus domestica sulas vai sidra ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no žāvēta augļu mīkstuma un mizām. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kopšķiedra
5.4.2.	Presēts ābolu mīkstums; [presētas ābolu čagas]	Mitrs produkts, ko iegūst ābolu sulas vai sidra ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no presēta augļu mīkstuma un mizām. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kopšķiedra
5.4.3.	Ābolu melase	Produkts, ko iegūst pektīna ražošanā no ābolu mīkstuma. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kopproteīns Kopšķiedra Kopeļļas un tauki, ja > 10 %
5.5.1.	Cukurbiešu sēklas	Sēklas, ko iegūst no cukurbietēm.
5.6.1.	Griķi	Fagopyrum esculentum sēklas.
5.6.2.	Griķu sēnalas un klijas	Produkts, ko iegūst griķu graudu malšanas procesā.	Kopšķiedra
5.6.3.	Griķu atsijas	Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem griķiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un dažādām graudu daļām. Produkts nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 % kopšķiedras.	Kopšķiedra Ciete
5.7.1.	Sarkano galviņkāpostu sēklas	Brassica oleracea var. capitata f. Rubra sēklas.
5.8.1.	Kanāriju spulgzāles sēklas	Phalaris canariensis sēklas.
5.9.1.	Ķimeņu sēklas	Carum carvi L. sēklas.
5.12.1.	Smalcināti kastaņi	Produkts, ko iegūst kastaņu miltu ražošanā un kas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un dažām kastaņu atliekām (Castanea spp.).	Kopproteīns Kopšķiedra
5.13.1.	Citrusaugļu mīkstums	Produkts, ko iegūst, presējot citrusaugļus Citrus (L.) spp vai citrusu sulas ražošanas laikā. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kopšķiedra
5.13.2.	Žāvēts citrusaugļu mīkstums	Produkts, ko iegūst, presējot citrusaugļus vai citrusu sulas ražošanas laikā, un kas pēc tam tiek žāvēts. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kopšķiedra
5.14.1.	Sarkanā āboliņa sēklas	Trifolium pratense L. Sēklas.
5.14.2.	Baltā āboliņa sēklas	Trifolium repens L. sēklas.
5.15.1.	Kafijas pupiņu apvalki	Produkts, ko iegūst no izlobītām Coffea auga sēklām.	Kopšķiedra
5.16.1.	Rudzupuķu sēklas	Centaurea cyanus L. sēklas.
5.17.1.	Gurķu sēklas	Cucumis sativus L. sēklas.
5.18.1.	Ciprešu sēklas	Cupressus L. sēklas.
5.19.1.	Dateles	Phoenix dactylifera L. augļi. Tie var būt žāvēti.
5.19.2.	Dateļpalmu sēklas	Dateļpalmu veselas sēklas.	Kopšķiedra
5.20.1.	Fenheļa sēklas	Foeniculum vulgare Mill sēklas.
5.21.1.	Vīģes	Ficus carica L. augļi. Tie var būt žāvēti.
5.22.1.	Augļu kauliņi (13)	Produkts, kas sastāv no riekstu vai kauleņu iekšējām ēdamajām sēklām.
5.22.2.	Augļu mīkstums (13)	Produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanas laikā. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kopšķiedra
5.22.3.	Žāvēts augļu mīkstums (13)	Produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanas laikā un kas pēc tam tiek žāvēts. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kopšķiedra
5.23.1.	Kressalāti	Lepidium sativum L. sēklas.	Kopšķiedra
5.24.1.	Graudzāļu seklas	Poaceae, Cyperaceae un Juncaceae dzimtas graudzāļu sēklas.
5.25.1.	Vīnogu sēklas	No vīnogu mīkstuma atdalītas sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa.	Koptauki Kopšķiedra
5.25.2.	Ekstrahētas vīnogu sēklas	Produkts, ko iegūst, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām.	Kopšķiedra
5.25.3.	Vīnogu mīkstums [vīnogu čagas]	Vīnogu mīkstums, kas ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas.	Kopšķiedra
5.26.1.	Lazdu rieksti	Veseli vai daiviņās sadalīti Corylus (L.) spp augļi ar vai bez apvalka.
5.27.1.	Pektīns	Pektīns, kas ekstrahēts no piemērota augu materiāla.
5.28.1.	Perillas sēklas	Perilla frutescens L. sēklas un to malšanas produkti.
5.29.1.	Pīniju rieksti	Pinus (L.) spp. sēklas.
5.30.1.	Pistācijas	Pistacia vera L. augļi.
5.31.1.	Ceļmallapu sēklas	Plantago (L.) spp. sēklas.
5.32.1.	Redīsu sēklas	Raphanus sativus L. sēklas.
5.33.1.	Spinātu sēklas	Spinacia oleracea L. sēklas.
5.34.1.	Mārdadžu sēklas	Carduus marianus L. sēklas.
5.35.1.	Tomātu mīkstums [tomātu čagas]	Produkts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum L. tomātu sulas ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no tomātu mizām un sēklām.	Kopšķiedra
5.36.1.	Pelašķu sēklas	Achillea millefolium L. sēklas.

6. Zāles lopbarība un rupjā lopbarība un no tās iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
6.1.1.	Lapu bietes	Beta spp. lapas.
6.2.1.	Graudaugi (14)	Veseli graudaugi vai to daļas. Tie var būt žāvēti, svaigi vai uzglabāti silosā.
6.3.1.	Salmi (14)	Labības salmi.
6.3.2.	Apstrādāti salmi (14) (15)	Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus.	Nātrijs, ja apstrādē lietots NaOH
6.4.1.	Āboliņa milti	Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot āboliņu Trifolium ssp. Tas var saturēt līdz 20 % lucernas (Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn) vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta vienlaikus ar āboliņu.	Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.5.1.	Zāles lopbarības milti (16) [zāles milti] (16); [zaļie milti] (16)	Produkts, ko iegūst, sakaltējot, samaļot, un atsevišķos gadījumos – sapresējot zāles lopbarības augus.	Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.6.1.	Uz lauka sakaltēta zāle [siens]	Jebkuras sugas zāle, kas sakaltēta uz lauka.	HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.6.2.	Augstā temperatūrā sakaltēta zāle	Produkts, ko iegūst no zāles (visas sugas), kas ir mākslīgi sakaltēta (jebkādā veidā).	Kopproteīns Šķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.6.3.	Zāle, garšaugi, pākšaugi, [zaļbarība]	Svaigi, silosā uzglabāti vai sakaltēti laukaugi, kuru sastāvā ir zāle, pākšaugi vai garšaugi, ko parasti dēvē par skābbarību, skābsienu, sienu vai zaļbarību.	HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.7.1.	Kaņepju milti	Milti, ko iegūst, maļot sakaltētas Cannabis sativa L. lapas.	Kopproteīns
6.7.2.	Kaņepju šķiedras	Produkts, ko iegūst, pārstrādājot zaļas, žāvētas un šķiedrainas kaņepes.
6.8.1.	Cūku pupu salmi	Salmi, ko iegūst no cūku pupām.
6.9.1.	Eļļas linu salmi	Eļļas linu (Linum usitatissimum L.) salmi.
6.10.1.	Lucerna; [sējas lucerna]	Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn augi vai to daļas.	HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.10.2.	Uz lauka sakaltēta lucerna; [uz lauka sakaltēta sējas lucerna]	Uz lauka žāvēta lucerna.	HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.10.3.	Augstā temperatūrā sakaltēta lucerna; [augstā temperatūrā sakaltēta sējas lucerna]	Mākslīgi sakaltēta lucerna jebkurā veidā.	Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.10.4.	Ekstrudēta lucerna; [ekstrudēta sējas lucerna]	Ekstrudētas sējas lucernas granulas.
6.10.5.	Lucernas milti; [sējas lucernas milti] (17)	Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot lucernu. Tas var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta vienlaicīgi ar lucernu.	Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas
6.10.6.	Lucernas atspiedas; [sējas lucernas atspiedas]	Kaltēts produkts, ko iegūst, izspiežot sulu no lucernas.	Kopproteīns Kopšķiedra
6.10.7.	Lucernas proteīna koncentrāts; [sējas lucernas proteīna koncentrāts]	Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnus.	Kopproteīns Karotīns
6.10.8.	Lucernas nosēdumi	Produkts, ko iegūst, ekstrahējot proteīnus no lucernas sulas. Tas var būt žāvēts.	Kopproteīns
6.11.1.	Kukurūzas skābbarība	Zea mays L. ssp. mays augi vai daļas, kas uzglabātas silosā.
6.12.1.	Zirņu salmi	Pisum spp. salmi.

7. Citi augi, aļges un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
7.1.1.	Aļģes (18)	Dzīvas vai pārstrādātas aļģes neatkarīgi no to sagatavošanas veida, tostarp svaigas, atdzesētas vai saldētas aļģes.	Kopproteīns Koptauki Koppelni
7.1.2.	Žāvētas aļģes (18)	Produkts, ko iegūst, žāvējot aļģes. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu.	Kopproteīns Koptauki Koppelni
7.1.3.	Aļģu milti (18)	Aļģu eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot aļģes.	Kopproteīns Koptauki Koppelni
7.1.4.	Aļģu eļļa (18)	Aļģu eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot aļģes.	Koptauki Mitrums, ja > 1 %
7.1.5.	Aļģu ekstrakts (18); [aļģu pārtvaices produkts] (18)	Ūdeni saturošs vai alkoholisks aļģu ekstrakts, kas satur galvenokārt ogļhidrātus.
7.2.6.	Jūraszāļu milti	Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot lielaļģes, jo īpaši brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu.	Koppelni
7.3.1.	Mizas (11)	Tīrītas un žāvētas koku un krūmu mizas.	Kopšķiedra
7.4.1.	Kaltēti ziedi (11)	Uzturā lietojamu augu sakaltētu ziedu visas daļas un to sastāvdaļas.	Kopšķiedra
7.5.1.	Kaltēti brokoļi	Produkts, ko iegūst, sakaltējot Brassica oleracea L. augus, kas pirms tam ir nomazgāti, sasmalcināti (griešana, pārslošana utt.) un no kuriem atdalīts ūdens.
7.6.1.	(Cukur)niedru melase	Sīrupveida produkts, ko iegūst, ražojot vai rafinējot cukuru no Saccharum L.	Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze Mitrums, ja > 30 %
7.6.2.	(Cukur)niedres Daļēji atcukurota melase	Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību ekstrahējot saharozi no cukurniedru melases.	Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze Mitrums, ja > 28 %
7.6.3.	(Niedru)cukurs [saharoze]	Cukurs, kas ekstrahēts no cukurniedrēm, izmantojot ūdeni.	Saharoze
7.6.4.	Cukurniedru rauši	Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību ekstrahējot cukuru no cukurniedrēm. Tas sastāv galvenokārt no šķiedras.	Kokšķiedra
7.7.1.	Kaltētas lapas (11)	Uzturā lietojamu augu žāvētas lapas un to daļas.	Kokšķiedra
7.8.1.	Lignoceluloze (11)	Produkts, ko iegūst, mehāniski pārstrādājot neapstrādātu, dabiski kaltētu koksni, un kas sastāv galvenokārt no lignocelulozes.	Kokšķiedra
7.9.1.	Lakricas saknes	Glycyrrhiza L. saknes.
7.10.1.	Piparmētra	Produkts, ko iegūst, sakaltējot augus Mentha apicata, Mentha piperita vai Mentha viridis (L.)virszemes daļas, neatkarīgi no to sagatavošanas veida.
7.11.1.	Kaltēti spināti	Produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Spinacia oleracea L., neatkarīgi no tā sagatavošanas veida.
7.12.1.	Mojave yucca	Pulverizēts augs Yucca schidigera Roezl.	Kokšķiedra
7.13.1.	Ogleklis; [kokogles]	Produkts, ko iegūst, karbonizējot organiskos augu materiālus.	Kokšķiedra
7.14.1.	Koksne (11)	Ķīmiski neapstrādāta nobriedusi koksne vai koksnes šķiedras.	Kokšķiedra

8. Piena produkti un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligātās deklarācijas
8.1.1	Sviests un sviesta produkti	Sviests un produkti, kas iegūti sviesta ražošanas vai pārstrādes procesā (piemēram, sviesta serums), ja nav minēti atsevišķi.	Kopproteīns Koptauki Laktoze Mitruma saturs, ja > 6 %
8.2.1	Paniņas / paniņu koncentrāts / paniņu pulveris (19)	Produkts, ko iegūst, kuļot sviestu no krējuma, vai līdzīgos procesos. Var izmantot koncentrēšanu vai žāvēšanu.	Kopproteīns Koptauki Laktoze Mitruma saturs, ja > 6 %
8.3.1	Kazeīns	Produkts, ko iegūst, žāvējot no vājpiena vai paniņām ar skābēm vai himozīnu.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 10 %
8.4.1	Kazeināts	Produkts, ko iegūst no biezpiena vai kazeīna, izmantojot neitralizējošas vielas un žāvēšanu.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 10 %
8.5.1	Siers un siera produkti	Siers un produkti, kas iegūti no siera un no produktiem uz piena bāzes.	Kopproteīns Koptauki
8.6.1	Jaunpiens	Zīdītāju dzīvnieku piena dziedzeru sekrēts laikā līdz piecām dienām pēc atnešanās.	Kopproteīns
8.7.1	Piena pārstrādes blakusprodukti	Piena pārstrādes procesu blakusprodukti (ieskaitot, bet ne tikai: Piena pārstrādes izejvielu atlikumi, centrifūgu vai separatoru nosēdumi, pienu saturoši ūdeņi, piena minerālvielas).	Mitruma saturs Kopproteīns Koptauki Cukuru saturs
8.8.1	Fermentēta piena produkti	Produkti, kas iegūti piena fermentācijā (piemēram, jogurts u.c.)	Kopproteīns Koptauki
8.9.1	Laktoze	Cukurs, ko iegūst no piena vai sūkalām ar attīrīšanu un žāvēšanu.	Laktoze Mitruma saturs, ja > 5 %
8.10.1	Piens / piena koncentrāts / piena pulveris (19)	Piena dziedzeru normālas darbības sekrēts no vienas vai vairākām slaukšanas reizēm. Var izmantot koncentrēšanu vai žāvēšanu.	Kopproteīns Koptauki Mitruma saturs, ja > 5 %
8.11.1	Vājpiens / vājpiena koncentrāts / vājpiena pulveris (19)	Piens, kura tauku saturs samazināts ar separēšanu Var izmantot koncentrēšanu vai žāvēšanu.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 5 %
8.12.1	Piena tauki	Produkts, ko iegūst, krejojot pienu.	Koptauki
8.13.1	Piena olbaltumvielu pulveris	Produkts, kas iegūts, žāvējot ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm no piena izdalītas olbaltumvielas.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
8.14.1	Kondensēts un ietvaicēts piens un to produkti	Kondensēts un ietvaicēts piens un produkti, kas rodas šo produktu ražošanas vai pārstrādes procesā.	Kopproteīns Koptauki Mitruma saturs, ja > 5 %
8.15.1	Piena permeāts / piena permeāta pulveris (19)	Produkts, ko iegūst piena ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas procesā (kas iziet cauri membrānai), un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze. Var būt izmantota apgrieztā osmoze un žāvēšana.	Koppelni Kopproteīns Laktoze Mitruma saturs, ja > 8 %
8.16.1	Piena retentāts / piena retentāta pulveris (19)	Produkts, ko iegūst piena ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas procesā (ko aiztur membrāna). Var izmantot žāvēšanu.	Kopproteīns Koppelni Laktoze Mitruma saturs, ja > 8 %
8.17.1	Sūkalas / sūkalu koncentrāts / sūkalu pulveris (19)	Siera, biezpiena vai kazeīna ražošanas vai tiem līdzīgu procesu produkts. Var izmantot koncentrēšanu vai žāvēšanu.	Kopproteīns Laktoze Mitruma saturs, ja > 8 % Koppelni
8.18.1	Bezlaktozes sūkalas / bezlaktozes sūkalu pulveris (19)	Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze. Var izmantot žāvēšanu.	Kopproteīns Laktoze Mitruma saturs, ja > 8 % Koppelni
8.19.1	Sūkalu proteīns / sūkalu proteīna pulveris (19)	Produkts, kas iegūts, žāvējot ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm no piena sūkalām izdalītas olbaltumvielas. Var izmantot žāvēšanu.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
8.20.1	Demineralizētas bezlaktozes sūkalas / demineralizētu bezlaktozes sūkalu pulveris (19)	Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze un minerālvielas. Var izmantot žāvēšanu.	Kopproteīns Laktoze Koppelni Mitruma saturs, ja > 8 %
8.21.1	Sūkalu permeāts / sūkalu permeāta pulveris (19)	Produkts, ko iegūst piena sūkalu ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas procesā (kas iziet cauri membrānai), un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze. Var būt izmantota apgrieztā osmoze un žāvēšana.	Koppelni Kopproteīns Laktoze Mitruma saturs, ja > 8 %
8.22.1	Sūkalu retentāts / sūkalu retentāta pulveris (19)	Produkts, ko iegūst piena sūkalu ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas procesā (ko aiztur membrāna). Var izmantot žāvēšanu.	Kopproteīns Koppelni Laktoze Mitruma saturs, ja > 8 %

9. Sauszemes dzīvnieku produkti un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligātās deklarācijas
9.1.1	Dzīvnieku blakusprodukti (20)	Sauszemes siltasiņu dzīvnieki vai to daļas, svaigas saldētas, vārītas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas.	Kopproteīns Koptauki Mitruma saturs, ja > 8 %
9.2.1	Dzīvnieku tauki (20)	Produkts, kas sastāv no sauszemes siltasiņu dzīvnieku taukiem.	Koptauki Mitruma saturs, ja > 1 %
9.3.1	Apikultūras blakusprodukti	Pārstrādāts vai nepārstrādāts medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss, ziedputekšņi.	Saharozē izteikts kopējais cukuru saturs
9.4.1	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (20)	Produkts, kas iegūts, termiski apstrādājot, kaltējot un smalcinot sauszemes siltasiņu dzīvniekus vai to daļas, kas var būt daļēji attaukotas ar ekstrakcijas paņēmienu vai taukus atdalot fiziski.	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitruma saturs, ja > 8 %
9.5.1	Želatīna ražošanas procesa proteīni (20)	Pārtikas kvalitātes dzīvnieku izcelsmes žāvēti proteīni no želatīna ražošanas.	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitruma saturs, ja > 8 %
9.6.1	Dzīvnieku proteīnu hidrolizāts (20)	Dzīvnieku olbaltumvielu hidrolizāts, kas iegūts, dzīvnieku proteīnu noārdot ar mikroorganismiem vai enzīmiem.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
9.7.1	Asins milti (20)	Produkts, ko iegūst, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
9.8.1	Asins produkti (20)	Produkti, ko iegūst, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis vai asiņu frakcijas; tiem pieskaitāma žāvēta/saldēta/ šķidra asins plazma, žāvētas asinis, žāvēti/saldēti/ šķidri sarkanie asinsķermenīši, vai to frakcijas un maisījumi.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
9.9.1	Ēdināšanas atkritumi [ēdināšanai izmantojamie pārtikas atkritumi]	Visi pārtikas atkritumi, kas satur dzīvnieku izcelsmes materiālus, tostarp restorānos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un virtuvēs, arī centrālajās virtuvēs un mājsaimniecību virtuvēs, cepšanai lietotu eļļu.	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitruma saturs, ja > 8 %
9.10.1	Kolagēns (20)	Proteīna produkts, ko iegūst no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
9.11.1	Spalvu milti	Produkts, ko iegūst, žāvējot un termiski apstrādājot kautu dzīvnieku spalvas, tas var būt hidrolizēts.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
9.12.1	Želatīns (20)	Dabīgs šķīstošs želējošs vai neželējošs proteīns, ko iegūst no dzīvnieku kaulu, ādu un cīpslu kolagēna, ko daļēji hidrolizējot.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
9.13.1	Dradži (20)	Produkts, ko iegūst no speķa, taukaudiem, un citiem ar ekstrakciju iegūtiem vai fiziski izņemtiem dzīvnieku izcelsmes taukiem, svaigs, saldēts vai kaltēts.	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitruma saturs, ja > 8 %
9.14.1	Dzīvnieku izcelsmes produkti (20)	Produkti, kas komerciālu apsvērumu, ražošanas vai iepakošanas brāķa vai citu defektu dēļ, kas apdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, vairs nav paredzēti izmantošanai pārtikai; apstrādāti vai neapstrādāti, svaigi, saldēti, kaltēti.	Kopproteīns Koptauki Mitruma saturs, ja > 8 %
9.15.1	Olas	Veselas Gallus gallus L. olas ar čaumalu vai bez tās.
9.15.2	Olas baltums	Produkts, ko iegūst pēc olas čaumalas un olas dzeltenuma atdalīšanas, pasterizēts vai denaturēts.	Kopproteīns Denaturizēšanas metode, ja vajadzīgs
9.15.3	Olu produkti, kaltēti	Produkti, kas sastāv no pasterizētām kaltētām olām bez čaumalas, vai kaltēta olas baltuma un kaltēta olu dzeltenuma maisījuma dažādās attiecībās.	Kopproteīns Koptauki Mitruma saturs, ja > 5 %
9.15.4	Cukurots olu pulveris	Kaltētas cukurotas olas vai to daļas.	Kopproteīns Koptauki Mitruma saturs, ja > 5 %
9.15.5	Olu čaumalas, kaltētas	Produkts, ko iegūst no mājputnu olām pēc to satura (olas dzeltenuma un olas baltuma savākšanas. Čaumalas ir kaltētas.	Koppelni
9.16.1	Sauszemes bezmugurkaulnieki (20)	Sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos vai to daļas, izņemot cilvēkiem un dzīvniekiem patogēnās sugas; apstrādāti vai neapstrādāti, svaigi, saldēti, kaltēti.

10. Zivis, citi ūdens vides organismi un no tiem iegūtie produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligātās deklarācijas
10.1.1	Ūdens vides bezmugurkaulnieki (21)	Jūras bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos vai to daļas, izņemot cilvēkiem un dzīvniekiem patogēnās sugas; apstrādāti vai neapstrādāti, svaigi, saldēti, kaltēti.
10.2.1	Ūdens vides dzīvnieku blakusprodukti (21)	Izcelsme ir iestādes vai uzņēmumi, kuros sagatavo vai ražo produktus cilvēku pārtikai; apstrādāti vai neapstrādāti, svaigi, saldēti, kaltēti.	Kopproteīns Koptauki Koppelni
10.3.1	Vēžveidīgo milti	Produkts, ko iegūst karsējot, presējot un kaltējot vēžveidīgos vai to daļas, arī savvaļas un akvakultūrā audzētās garneles.	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitruma saturs, ja > 8 %
10.4.1	Zivis (22)	Zivis vai to daļas: svaigas, saldētas, sagatavotas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas.	Kopproteīns Mitruma saturs, ja > 8 %
10.4.2	Zivju milti (22)	Produkts, kas iegūts, termiski apstrādājot, presējot un kaltējot zivis vai to daļas, un kam pirms kaltēšanas pievienots zivju buljons.	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitruma saturs, ja > 8 %
10.4.3	Zivju buljons	Kondensēts produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus, un kas atdalīts un stabilizēts paskābinot vai kaltējot.	Kopproteīns Koptauki Mitruma saturs, ja > 5 %
10.4.4	Zivju proteīna hidrolizāts	Produkts, ko iegūst zivju vai to daļu hidrolīzē ar skābi, parasti koncentrēts kaltējot.	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitruma saturs, ja > 8 %
10.4.5	Zivju asaku milti	Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot, presējot un kaltējot zivju daļas. Tā galvenā sastāvdaļa ir zivju asakas.	Koppelni
10.4.6	Zivju eļļa	Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu (var norādīt ziņas par sugu, piemēram, mencu aknu eļļa).	Koptauki Mitruma saturs, ja > 1 %
10.4.7	Hidrogenēta zivju eļļa	Eļļa, ko iegūst, hidrogenējot zivju eļļu.	Mitruma saturs, ja > 1 %
10.5.1	Krila eļļa	Eļļu iegūst no sagatavota un presēta jūras planktona krila un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu.	Mitruma saturs, ja > 1 %
10.5.2	Krila proteīna koncentrāta hidrolizāts	Produkts, ko iegūst krilu vai to daļu fermentatīvā noārdīšanā, parasti koncentrēts kaltējot.	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitruma saturs, ja > 8 %
10.6.1	Jūras annelīda milti	Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot un kaltējot jūras annelīdu, arī Nereis virens.M. Sars vai tā daļas.	Tauki Pelni, ja > 20 % Mitruma saturs, ja > 8 %
10.7.1	Jūras zooplanktona milti	Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot, presējot un kaltējot jūras zooplanktonu, piemēram, krilu.	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitruma saturs, ja > 8 %
10.7.2	Jūras zooplanktona eļļa	Eļļu iegūst no sagatavota un presēta jūras zooplanktona un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu.	Mitruma saturs, ja > 1 %
10.8.1	Molusku milti	Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot un kaltējot moluskus, arī kalmārus un gliemenes vai to daļas.	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitruma saturs, ja > 8 %
10.9.1	Kalmāru milti	Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot un kaltējot kalmārus vai kalmāru daļas.	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitruma saturs, ja > 8 %

11. Minerālvielas un no to produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligātās deklarācijas
11.1.1	Kalcija karbonāts (23) [Kaļķakmens]	Produkts, ko iegūst sasmalcinot kalcija karbonāta iežus vai izgulsn'jot no skāba šķīduma.	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.2	Kaļķi saturoši jūras gliemežvāki	Dabīgas izcelsmes produkts, sasmalcināts vai granulēts, piemēram, austeru gliemežvāki vai jūras gliemežvāki.	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.3	Kalcija un magnija karbonāts	Kalcija un magnija karbonāta dabīgs maisījums	Kalcijs, magnijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.4	Fosfātkaļķakmens	Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm, sasmalcināts vai granulēts	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.5	Litotamns	Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm (Phymatolithon calcareum (Pall.)), sasmalcināts vai granulēts	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.6	Kalcija hlorīds	Tehniskais kalcija hlorīds	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.7	Kalcija hidroksīds	Tehniskais kalcija hidroksīds	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.8	Bezūdens kalcija sulfāts	Tehniskais bezūdens kalcija sulfāts, ko iegūst, sasmalcinot bezūdens kalcija sulfātu vai dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu.	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.9	Kalcija sulfāta pushidrāts	Tehniskais kalcija sulfāta pushidrāts, ko iegūst, daļēji dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu.	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.10	Kalcija sulfāta dihidrāts	Tehniskais bezūdens kalcija sulfāts, ko iegūst, sasmalcinot bezūdens kalcija sulfātu vai hidratējot kalcija sulfāta pushidrātu.	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.11	Organisko skābju kalcija sāļi (24)	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kalcija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.	Kalcijs, organiskā skābe
11.1.12	Kalcija oksīds	Tehniskais kalcija oksīds, ko iegūst, apdedzinot dabīgo kaļķakmeni.	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.13	Kalcija glikonāts	Glikonskābes kalcija sāls Ca(C6H11O7)2 un tā hidrāti.	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.15	Kalcija sulfāts karbonāts	Produkts, kas rodas nātrija karbonāta ražošanas procesā.	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.1.16	Kalcija pidolāts	Tehniskais kalcija L-pidolāts	Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.2.1	Magnija oksīds	Kalcinētais magnija oksīds (MgO) ar MGO saturu ne mazāku par 70 %.	Magnijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 15 %
11.2.2	Magnija sulfāta heptahidrāts	Tehniskais magnija sulfāts (MgSO4 × 7 H2O).	Magnijs, sērs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 15 %
11.2.3	Magnija sulfāta monohidrāts	Tehniskais magnija sulfāts (MgSO4 × H2O).	Magnijs, sērs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 15 %
11.2.4	Bezūdens magnija sulfāts	Tehniskais bezūdens magnija sulfāts (MgSO4 × H2O).	Magnijs, sērs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.2.5	Magnija propionāts	Tehniskais magnija propionāts	Magnijs
11.2.6	Magnija hlorīds	Tehniskais magnija hlorīds, vai šķīdumā, kas rodas pēc jūras ūdens dabīgas koncentrēšanas, no kura izgulsnēts nātrija hlorīds.	Magnijs, hlors, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.2.7	Magnija karbonāts	Dabīgais magnija karbonāts.	Magnijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.2.8	Magnija hidroksīds	Tehniskais magnija hidroksīds.	Magnijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.2.9	Magnija kālija sulfāts	Tehniskais magnija kālija sulfāts.	Magnijs, kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.2.10	Organisko skābju magnija sāļi (24)	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju magnija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.	Magnijs, organiskā skābe
11.3.1	Dikalcija fosfāts (25) [Kalcija hidrogēnortofosfāts]	Tehniskais kalcija monohidrogēnfosfāts, ko iegūst no kauliem, vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 × H2O). Ca/P > 1,2	Kalcijs, kop. fosfors, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja 10 %, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.3.2	Mono-dikalcija fosfāts	Ķīmisks produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcija fosfāta (CaHPO4. Ca(H2PO4)2 × H2O) 0,8 < Ca/P < 1,3	Kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja 10 %
11.3.3	Monodikalcija fosfāts; [Kalcija tetrahidrogēndiortofosfāts]	Tehniskais kalcija bisdihidrogēnfosfāts (Ca(H2PO4)2 × H2O) Ca/P < 0,9	Kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.4	Trikalcija fosfāts; [Trikalcija ortofosfāts]	Tehniskais trikalcija fosfāts, ko iegūst no kauliem, vai neorganiskiem avotiem (Ca3(PO4)2 × H2O) Ca/P > 1,3	Kalcijs, kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.5	Kalcija magnija fosfāts	Tehniskais kalcija magnija fosfāts.	Kalcijs, magnijs, kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.6	Defluorēts fosfāts	Dabīgs fosfāts, kas ir apdedzināts un pēc tam termiski apstrādāts attīrīšanai no nevajadzīgajiem piemaisījumiem.	Kop. fosfors, kalcijs, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja 10 %, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %
11.3.7	Dikalcija pirofosfāts; [Dikalcija difosfāts]	Tehniskais dikalcija pirofosfāts.	Kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.8	Magnija fosfāts	Produkts, kas sastāv no vienaizvietotā un/vai divaizvietotā un/vai trīsaizvietotā magnija fosfāta.	Kop. fosfors, magnijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja 10 %, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.3.9	Nātrija kalcija magnija fosfāts	Produkts, kas sastāv no tehniskā nātrija kalcija magnija fosfāta.	Kop. fosfors, magnijs, kalcijs, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.10	Mononātrija fosfāts; [Nātrija dihidrogēndiortofosfāts]	Tehniskais mononātrija fosfāts (NaH2PO4 × H2O)	Kop. fosfors, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.11	Dinātrija fosfāts; [Dinātrija hidrogēnortofosfāts]	Tehniskais dinātrija fosfāts (Na2HPO4 × H2O).	Kop. fosfors, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.12	Trinātrija fosfāts; [Trinātrija ortofosfāts]	Tehniskais trinātrija fosfāts (Na3PO4)	Kop. fosfors, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.13	Nātrija pirofosfāts; [Tetranātrija difosfāts]	Tehniskais nātrija pirofosfāts.	Kop. fosfors, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.14	Monokālija fosfāts; [Kālija dihidrogēndiortofosfāts]	Tehniskais monokālija fosfāts (KH2PO4 × H2O)	Kop. fosfors, kālijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.15	Dikālija fosfāts; [Dikālija hidrogēnortofosfāts]	Tehniskais dikālija fosfāts (K2HPO4 × H2O)	Kop. fosfors, kālijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.16	Kalcija nātrija fosfāts	Tehniskais kalcija nātrija fosfāts.	Kop. fosfors, kalcijs, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.17	Monoamonija fosfāts; [Amonija dihidrogēnortofosfāts]	Tehniskais monoamonija fosfāts (NH4H2PO4)	Kop.slāpeklis, kop. fosfors, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.18	Diamonija fosfāts; [Diamonija hidrogēnortofosfāts]	Tehniskais diamonija fosfāts ((NH4)2HPO4)	Kop. slāpeklis Kop. fosfors 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.19	Nātrija tripolifosfāts [Pentanātrija trifosfāts]	Tehniskais nātrija tripolifosfāts.	Kop. fosfors Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.20	Nātrija magnija fosfāts	Tehniskais nātrija magnija fosfāts.	Kop. fosfors, magnijs, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.21	Magnija hipofosfīts	Tehniskais magnija hipofosfīts (Mg(H2PO2)2 × 6H2O)	Magnijs Kop. fosfors 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %
11.3.22	Atlīmēti kaulu milti	Atlīmēti, sterilizēti un malti kauli, no kuriem atdalītas taukvielas.	Kop. fosfors, kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.3.23	Kaulu pelni	Dzīvnieku blakusproduktu kremācijas, dedzināšanas vai gazifikācijas minerālais atlikums.	Kop. fosfors, kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.4.1	Nātrija hlorīds (23)	Tehniskais nātrija hlorīds, vai produkts, ko ar kristalizāciju ietvaicējot iegūst no sāls šķīduma (vakuuma sāls), iztvaicējot jūras ūdeni (jūras sāls), vai sasmalcinot akmeņsāli.	Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.4.2	Nātrija bikarbonāts [Nātrija hidrogēnkarbonāts]	Tehniskais nātrija bikarbonāts (NaHCO3)	Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.4.3	Nātrija amonija (bi)karbonāts [Nātrija amonija (hidrogēn)karbonāts]	Produkts, kas rodas nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanas procesā, zīmju veidā satur amonija bikarbonātu (amonija bikarbonāts maks. 5 %).	Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.4.4	Nātrija karbonāts	Tehniskais nātrija karbonāts (Na2CO3)	Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.4.5	Nātrija seskvikarbonāts [Trinātrija hidrogēnkarbonāts]	Tehniskais nātrija seskvikarbonāts (Na3H(CO3)2)	Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.4.6	Nātrija sulfāts	Tehniskais nātrija sulfāts.	Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.4.7	Organisko skābju nātrija sāļi	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju nātrija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.	Nātrijs, organiskā skābe
11.5.1	Kālija hlorīds	Tehniskais kālija hlorīds, vai produkts, ko iegūst, sasmalcinot dabīgas izcelsmes kālija hlorīdu.	Kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.5.2	Kālija sulfāts	Tehniskais kālija sulfāts (K2SO4)	Kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.5.3	Kālija karbonāts	Tehniskais kālija karbonāts (K2CO3).	Kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.5.4	Kālija bikarbonāts [Kālija hidrgēnkarbonāts]	Tehniskais kālija bikarbonāts (KHCO3).	Kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %
11.5.5	Organisko skābju kālija sāļi (24)	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kālija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.	Kālijs, organiskā skābe
11.6.1	Sēra ziedi	Tehniskais pulverveida sērs, ko iegūst no dabīgajām minerāla iegulām. Arī produkts, kas rodas naftas pārstrādes procesos, ko izmanto sēra ražotāji.	Sērs
11.7.1	Atapulgīts	Dabīgs magnija-alumīnija-silīcija minerāls.	Magnijs
11.7.2	Kvarcs	Dabīgs minerāls, ko iegūst, sasmalcinot kvarca avotus.
11.7.3	Kristobalīts	Silīcija dioksīds, kas rodas kvarca pārkristalizācijā.
11.8.1	Amonija sulfāts	Tehniskais amonija sulfāts((NH4)2SO4), ko iegūst ķīmiskajā sintēzē.	Slāpeklis kopproteīna veidā, sērs
11.8.2	Amonija sulfāta šķīdums	Amonija sulfāta ūdens šķīdumi ar amonija sulfāta saturu vismaz 35 %	Slāpeklis kopproteīna veidā
11.8.3	Organisko skābju amonija sāļi	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju amonija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.	Slāpeklis kopproteīna veidā, organiskā skābe
11.8.4	Amonija laktāts	Amonija laktāts (CH3CHOHCOONH4). Amonija laktāts, kas rodas piena sūkalu fermentācijā ar Lactobacillus delbrueckii ssp. bulgaricus, un satur vismaz 44 % slāpekļa, kas izteikts kopproteīna veidā.	Slāpeklis kopproteīna veidā, koppelni
11.8.5	Amonija acetāts	Amonija acetāta (CH3COONH4) ūdens šķīdumi ar amonija acetāta saturu vismaz 55 %)	Slāpeklis kopproteīna veidā

12. Fermentācijas (blakus-)produkti no mikroorganismiem, kuru šūnas ir inaktivētas vai nedzīvas

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligātās deklarācijas
12.1	Produkti, ko iegūst no dažos substrātos kultivētu specifisku mikroorganismu biomasas
12.1.1	Proteīns no Methylophilus methylotrophus	Proteīnu saturošs metanola fermentācijas produkts, kas iegūts no Methylophilus methylotrophus (NCIMB celms 10.515); kopproteīna saturs vismaz 68 %, atstarošanas indekss vismaz 50.	Kopproteīns Koppelni Koptauki
12.1.2	Proteīns no Methylococcus capsulatus (Bath), Alca ligenes acidovorans, Bacillus brevis un Bacillus firmus	Proteīnu saturošs dabasgāzes (apm. 91 % metāna, 5 % etāna, 2 % propāna, 0,5 % izobutāna, 0,5 % butāna), amonjaka un minerālsāļu fermentācijas produkts, kas iegūts no Methylococcus capsulatus (Bath) (NCIMB celms 11132), Alcaligenes acidovorans (NCIMB celms 12387), Bacillus brevis (NCIMB celms 13288) un Bacillus firmus (NCIMB celms 13280); kopproteīna saturs vismaz 65 %.	Kopproteīns Koppelni Koptauki
12.1.3	Baktēriju proteīns no Escherichia coli	Proteīnu saturošs produkts — blakusprodukts, ko iegūst no Escherichia coli K12 kultūras, kura, audzējot uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas, producē aminoskābes; tas var būt hidrolizēts.	Kopproteīns
12.1.4	Baktēriju proteīns no Corynebacterium glutamicum	Proteīnu saturošs produkts — blakusprodukts, ko iegūst no Corynebacterium glutamicum kultūras, kura, audzējot uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas, producē aminoskābes; tas var būt hidrolizēts.	Kopproteīns
12.1.5	Raugi un līdzīgi produkti [Alus raugs] [Rauga produkts]	Visi raugi un to daļas, kas iegūtas no Saccharomyces cerevisiae, Saccharomyces carlsbergiensis, Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces fragilis, Torulaspora delbrueckii, Candida utilis/Pichia jadinii, Saccharomyces uvarum, Saccharomyces ludwigii or Brettanomyces ssp (26), ko iegūst, audzējot uz tādiem augu valsts izcelsmes substrātiem kā, piemēram, melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku un minerālsāļus.	Mitrums, ja < 75 % or > 97 % Ja mitrums < 75 %: kopproteīns
12.1.6	Micēlija skābbarība no penicilīna ražošanas	Micēlijs (slāpekli saturoši savienojumi), dabīgi mitrs penicilīna ražošanas blakusprodukts, izmantojot Penicillium chrysogenum (ATCC48271), ko kultivē uz dažādas izcelsmes ogļhidrātiem un to hidrolizātiem, kas termiski apstrādāts un sagatavots skābbarībai, penicilīna inaktivēšanai izmantojot Lactobacillus brevis, plantarum, sake, collinoides and Streptococcus lactis; slāpekļa saturs, izsakot kopproteīnā, ir vismaz 7 %.	Slāpeklis kopproteīna veidā Koppelni
12.2	Citi fermentācijas blakusprodukti
12.2.1	Vināzes [kondensētas šķīstošas melases]	Nenorūgušu vīnu/alus misas rūpnieciskas pārstrādes blakusprodukti, piemēram, spirta, organisko skābju, rauga ražošanas blakusprodukti. Tie sastāv no šķidrās/pastveida frakcijas, ko iegūst separējot pēc nenorūgušu vīnu/isas fermentācijas. Tajos var būt fermentācijai izmantoto mikroorganismu nedzīvas šūnas, un/vai to daļas. Substrāti parasti ir augu valsts izcelsmes, piemēram, melases, cukura sīrups, spirts, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku un minerālsāļus.	Kopproteīns Substrāts un attiecīgā ražošanas procesa norāde
12.2.2	L-glutamīnskābes ražošanas blakusprodukti	Koncentrēti šķidri blakusprodukti no L-glutamīnskābes ražošanas, to iegūstot Corynebacterium melassecola fermentācijā uz substrāta, kas satur saharozi, melases, cietes produktus un to hidrolizātus, amonija sāļus u.c. slāpekli saturošus savienojumus.	Kopproteīns
12.2.3	L-lizīna monohidrohlorīda ražošanas blakusprodukti, izmantojot Brevibacterium lactofermentum	Koncentrēti šķidri blakusprodukti no L-lizīna ražošanas, to iegūstot Brevibacterium lactofermentum fermentācijā uz substrāta, kas satur saharozi, melases, cietes produktus un to hidrolizātus, amonija sāļus u.c. slāpekli saturošus savienojumus.	Kopproteīns
12.2.4	Aminoskābju ražošanas blakusprodukti, izmantojot Corynbacterium glutamicum	Šķidri blakusprodukti no aminoskābju ražošanas, tās iegūstot Corynbacterium glutamicum fermentācijā uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas.	Kopproteīns Koppelni
12.2.5	Aminoskābju ražošanas blakusprodukti, izmantojot Escherichia coli K12	Šķidri blakusprodukti no aminoskābju ražošanas, tās iegūstot Escherichia coli K12 fermentācijā uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas.	Kopproteīns Koppelni
12.2.6	Enzīma ražošanas blakusprodukts, izmantojot Aspergillus niger	Enzīma ražošanas blakusprodukts no Aspergillus niger fermentācijas uz kviešim un iesala.	Kopproteīns

13. Dažādi

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

13.1.1.

Maizes un makaronu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot maizi, cepumus, vafeles vai makaronus. Tie var būt kaltēti.

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki, ja > 5 %

13.1.2.

Konditorejas izstrādājumu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot konditorejas izstrādājumus un kūkas. Tie var būt kaltēti.

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki, ja > 5 %

13.1.3.

Brokastu pārslu ražošanā iegūti produkti

Vielas vai produkti, kas paredzēti izmantošanai cilvēku uzturā (vai ir pamats uzskatīt, ka tos var izmantot cilvēku uzturā) pārstrādātā, daļēji pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā. Tie var būt kaltēti.

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

Ciete, ja > 30 %

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10 %

13.1.4.

Saldumu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot saldumus, tostarp šokolādi. Tie var būt kaltēti.

Ciete

Koptauki, ja > 5 %

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

13.1.5.

Saldējuma ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot saldējumu. Tie var būt kaltēti.

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki

13.1.6.

Svaigu augļu un dārzeņu pārstrādē iegūti produkti un blakusprodukti (27)

Produkti, ko iegūst, pārstrādājot svaigus augļus un dārzeņus (tostarp mizu, veselus augļus/dārzeņu gabalus un to maisījumus). Tie var būt kaltēti vai sasaldēti.

Ciete

Kokšķiedra

Koptauki, ja > 5 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 %

13.1.7.

Augu pārstrādē iegūti produkti (27)

Produkti, ko iegūst, sasaldējot vai sakaltējot veselus augus vai to daļas.

Kopšķiedra

13.1.8.

Garšvielu un garšas piedevu pārstrādē iegūti produkti (27)

Produkti, ko iegūst, sasaldējot vai sakaltējot garšvielas un garšas piedevas vai to daļas.

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

Ciete, ja > 30 %

Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10 %

13.1.9.

Garšaugu pārstrādē iegūti produkti (27)

Produkti, ko iegūst, sasmalcinot, samaļot, sasaldējot vai sakaltējot garšaugus vai to daļas.

Kopšķiedra

13.1.10.

Kartupeļu pārstrādē iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, pārstrādājot kartupeļus. Tie var būt kaltēti vai sasaldēti.

Ciete

Kokšķiedra

Koptauki, ja > 5 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 %

13.1.11.

Mērču ražošanā iegūti produkti un blakusprodukti

Vielas, ko iegūst mērču ražošanā, kas paredzētas izmantošanai cilvēku uzturā (vai ir pamats uzskatīt, ka tās var izmantot cilvēku uzturā) pārstrādātā, daļēji pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā. Tās var būt kaltētas.

Koptauki

13.1.12.

Uzkodu ražošanā iegūti produkti un blakusprodukti

Produkti un blakusprodukti, ko iegūst, ražojot uzkodas – kartupeļu čipsus, kartupeļu un/vai graudaugu uzkodas (tieši ekstrudētas uzkodas, kuru pamatā ir mīkla un kas ir granulētas) un riekstus.

Koptauki

13.1.13.

Ēšanai gatavas pārtikas ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot ēšanai gatavu pārtiku. Tie var būt kaltēti.

Koptauki, ja > 5 %

13.1.14.

Alkoholisko dzērienu ražošanā iegūti augu blakusprodukti

Cieti augu produkti (tostarp ogas un sēklas, piemēram, anīsa sēklas), ko iegūst pēc šo augu macerācijas spirta šķīdumā vai pēc alkohola evaporācijas/destilēšanas vai pēc abiem šiem procesiem, ko veic alkoholisko dzērienu ražošanai paredzētu aromatizētāju izstrādē. Šie produkti ir jādestilē, lai izvadītu atlikušo alkoholu.

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

13.1.15.

Alus

Produkts, ko iegūst alus brūvēšanas procesā un ko nedrīkst pārdot kā cilvēku uzturā lietojamu dzērienu.

Alkohola saturs

13.2.1.

Karamelizēts cukurs

Produkts, ko iegūst, kontrolēti karsējot jebkura veida cukuru.

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

13.2.2.

Dekstroze

Dekstrozi iegūst cietes hidrolīzes procesā un tās sastāvā ir attīrīta un kristalizēta glikoze ar vai bez kristāliskā ūdens.

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

13.2.3.

Fruktoze

Fruktoze kā attīrīts kristālisks pulveris. To iegūst no glikozes sīrupā esošās glikozes, izmantojot glikozes izomerāzi un saharozes inversiju.

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

13.2.4.

Glikozes sīrups

Glikozes sīrups ir attīrīts un koncentrēts barojošu saharīdu šķīdums ūdenī, ko iegūst cietes hidrolīzes procesā.

Kopā cukuri

Mitrums, ja > 30 %

13.2.5.

Glikozes melase

Produkts, ko iegūst glikozes sīrupu rafinēšanas procesā.

Kopā cukuri

13.2.6.

Ksiloze

No koksnes iegūts cukurs.

13.2.7.

Laktuloze

Pussintētisks disaharīds (4-O-D-galaktopiranozil-D-fruktoze), ko iegūst no laktozes, izomerizējot glikozi par fruktozi. Sastopams termiski apstrādātā pienā un piena produktos.

Laktuloze

13.2.8.

Glikozamīns (hitozamīns)

Aminocukurs (monosaharīds), kas ir polisaharīdu hitozāna un hitīna struktūras sastāvdaļa. To iegūst vēžveidīgo vai citu posmkāju ektoskeleta hidrolīzē vai graudu, piemēram, kukurūzas vai kviešu, fermentācijā.

Atkarībā no gadījuma – nātrijs vai kālijs

13.3.1.

Ciete (28)

Tehniskās kvalitātes ciete.

Ciete

13.3.2.

Uzbriedināta ciete (28)

Produkts, kas sastāv no cietes, kura ir izpletusies termiskā apstrādē.

Ciete

13.3.3.

Cietes (28) maisījums

Produkts, kas sastāv no dabīgas un/vai modificētas pārtikas cietes, ko iegūst no dažādiem botāniskiem avotiem.

Ciete

13.3.4.

Cietes (28) hidrolizāti

Produkts, ko iegūst cietes hidrolīzes procesā. Tas sastāv no proteīna, taukiem un filtrēšanas palīgierīcēm (piemēram, diatomīta zeme, kokšķiedra).

Mitrums, ja < 25 % vai > 45 %

Ja mitrums < 25 %:

—

Koptauki

—	Kopproteīns

13.3.5.

Dekstrīns

Dekstrīns ir ar skābi daļēji hidrolizēta ciete.

13.3.6.

Maltodekstrīns

Maltodekstrīns ir daļēji hidrolizēta ciete.

13.4.1.

Polidekstroze

Neregulāri savienoti glikozes polimēri, ko iegūst, termāli polimerizējot D-glikozi.

13.5.1.

Polioli

Produkts, ko iegūst hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā. Tā sastāvā ir monosaharīdi, disaharīdi, oligosaharīdi vai polisaharīdi.

13.5.2.

Izomalts

Cukura alkohols, ko iegūst saharozes enzimātiskās konversijas un hidrogenēšanas procesā.

13.5.3.

Mannīts

Produkts, ko iegūst hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā. Tā sastāvā ir reducēta glikoze un/vai fruktoze.

13.5.4.

Ksilīts

Produkts, ko iegūst ksilozes hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā.

13.5.5.

Sorbīts

Produkts, ko iegūst glikozes hidrogenēšanas procesā.

13.6.1.

Taukskābes (29)

Produkts, ko iegūst atskābjošanas laikā, ar sārma palīdzību, vai destilējot nenoteiktas augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus; arī produkts, ko iegūst, dažādos veidos pārstrādājot eļļas un taukus, kā to dara taukskābju ražotāji.

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

13.6.2.

Taukskābes, kas esterificētas ar glicerolu (29)

Glicerīdi, ko iegūst, ar taukskābēm esterificējot augu izcelsmes glicerīnu.

Mitrums, ja > 1 %

Koptauki

13.6.3.

Taukskābju mono- un diglicerīdi (29)

Taukskābju mono- un diglicerīdi sastāv no pārtikas eļļās un taukos esošo taukskābju glicerīna mono-, di- un triesteru maisījuma.

Tie var saturēt nelielus daudzumus brīvu taukskābju un glicerīna.

Koptauki

13.6.4.

Taukskābju sāļi (29)

Produkts, ko iegūst taukskābju, kurām ir vismaz četri oglekļa atomi, reakcijā ar kalcija, magnija, nātrija vai kālija savienojumiem.

Koptauki (pēc hidrolīzes)

Mitrums

Ca, Na, K vai Mg (pēc vajadzības)

13.7.1.

Hondroitīna sulfāts

Produkts, ko iegūst, veicot ekstrahēšanu no cīpslām, kauliem un citiem dzīvnieku audiem, kas satur skrimšļus un mīkstos saistaudus.

Nātrijs

13.8.1.

Neattīrīts glicerīns

Produkts, ko iegūst biodīzeļdegvielas ražošanā (taukskābju metilesteri vai etilesteri), transesterificējot nenoteiktas augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus. Glicerīns var saturēt minerālsāļus vai organiskos sāļus. (Maksimālais metanola saturs 0,2 %);

arī produkts, ko iegūst, pārstrādājot minerālu taukus un eļļas, tostarp, veicot transesterifikāciju, hidrolīzi vai pārziepošanu.

Glicerols

Kālijs

Nātrijs

13.8.2.

Glicerīns

Produkts, ko iegūst biodīzeļdegvielas ražošanā (taukskābju metilesteri vai etilesteri), transesterificējot nenoteiktas augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus un pēc tam rafinējot glicerīnu. (Minimālais glicerola saturs: 99 % no sausnas);

arī produkts, ko iegūst, pārstrādājot minerālu taukus un eļļas, tostarp, veicot transesterifikāciju, hidrolīzi vai pārziepošanu.

Glicerols

Kālijs

Nātrijs

13.9.1.

Metilsulfonilmetāns

Organisks sēra savienojums ((CH3)2SO2), ko iegūst sintētiski un kas ir identisks dabiski veidotajam savienojumam augos.

Sērs

13.10.1.

Kūdra

Produkts, kas rodas augu (galvenokārt sfagnu) dabiskās sadalīšanās procesā anaerobā un oligotrofā vidē.

Kopšķiedra

13.11.1.

Propilēnglikols

Organisks savienojums (diol- vai dubult-alkohols), dēvēts arī par 1,2-propāndiolu vai propāna 1,2-diolu, kura formula ir C3H8O2. Tas ir viskozs šķidrums ar nedaudz saldu garšu, kas ir higroskopisks un viegli sajaucas ar ūdeni, acetonu un hloroformu.

Propilēnglikols

(1) Vācu valodā “Konzentrieren” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Eindicken”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “eingedickt”.

(2) Vajadzības gadījumā vārdu “mizošana” drīkst aizstāt ar vārdu “izlobīšana” vai “nolobīšana”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “izlobīti” vai “nolobīti”.

(3) Franču valodā drīkst lietot vārdu “issues”.

(4) Vācu valodā drīkst lietot apzīmētāju “aufgeschlossen” un nosaukumu “Quellwasser” (attiecībā uz cieti). Dāņu valodā drīkst lietot apzīmētāju “Kvældning” un nosaukumu “Kvældet” (attiecībā uz cieti).

(5) Franču valodā vārdu “Pressage” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Extraction mécanique”.

(6) Nosaukumu drīkst papildināt ar labības sugu.

(7) Jāatzīmē, ka “kukurūza” var attiekties uz kukurūzu kā tādu, gan uz “graudiem” Tas attiecas uz visiem kukurūzas produktiem.

(8) Ja šai sastāvdaļai veikta smalkāka malšana, nosaukumam drīkst pievienot vārdu “smalkas”, vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu.

(9) Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu.

(10) Vajadzības gadījumā var iekļaut norādi “Zems glikozinolāta daudzums”, kā definēts Kopienas tiesību aktos. Tas attiecas uz visiem rapšu sēklu produktiem.

(11) Nosaukumu jāpapildina ar augu sugu.

(12) Šo nosaukumu papildina ar norādi par termiskās apstrādes veidu.

(13) Šim nosaukumam jāpievieno precīzāks augļa apraksts.

(14) Augu suga jānorāda ailē “nosaukums”.

(15) Nosaukums ir jāpapildina ar norādi par veiktās apstrādes īpašībām.

(16) Nosaukumā drīkst norādīt zāles lopbarības kultūras sugu.

(17) Terminu “rupjie milti” drīkst aizstāt ar terminu “granulas”. Nosaukumā drīkst norādīt žāvēšanas veidu.

(18) Nosaukumu jāpapildina ar labības sugu.

(19) Nosaukumi nav sinonīmi, un tie galvenokārt atšķiras pēc mitruma satura; jālieto tam atbilstošais nosaukums.

(20) Nosaukums jāpapildina attiecīgi ar

—	dzīvnieka sugu un/vai

—	dzīvnieka produkta daļu un/vai

—	dzīvnieku kārtu (piemēram, cūku, atgremotāju, putnu), un/vai

—	dzīvnieku sugu nosaukumu, ko nepārstrādā, ievērojot aizliegumu par izmantošanu tās pašas sugas dzīvniekiem (piemēram, mājputnus nesaturošs) un/vai

—	pārstrādātais materiāls (piemēram, kauli, ar augstu vai zemu pelnu saturu), un/vai izmantotais process (piemēram, attaukots, attīrīts).

(21) Nosaukums jāpapildina attiecīgi ar sugu.

(22) Nosaukums jāpapildina sugas nosaukumu gadījumos, kad ražo no akvakultūrā audzētām zivīm.

(23) Nosaukumam papildus vai tā vietā var norādīt avota raksturu.

(24) Nosaukums jāgroza vai jāpapildina, norādot attiecīgi organisko skābi.

(25) Nosaukumā var iekļaut ņorādi par ražošanas procesu.

(26) Atkarībā no zinātniskās taksonomijas raugu celmu nosaukumi var būt atšķirīgi, tāpēc var lietot arī minēto raugu nosaukumu sinonīmus.

(27) Vajadzības gadījumā nosaukumam jāpievieno informācija par augļu, dārzeņu, augu, garšvielu un garšaugu sugu.

(28) Nosaukumu jāpapildina, norādot botānisko izcelsmi.

(29) Nosaukums jāgroza vai jāpapildina, norādot izmantotās taukskābes.

17.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/69

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 577/2011

(2011. gada 16. jūnijs),

ar ko 149. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 5.punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2011. gada 26. maijā nolēma svītrot divas fiziskās personas no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, un 12. maijā grozīja 70 ierakstus šajā sarakstā.

(3)

Turklāt papildu svītrojums būtu jāveic pēc Sankciju komitejas 2011. gada 20. aprīļa lēmuma grozīt trīs ierakstus to personu, grupu un organizāciju sarakstā, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 480/2011 (2), lai stātos spēkā Sankciju komitejas 2011. gada 20. aprīļa lēmums. Tomēr ieraksta “Benevolence International Foundation” grozījums būtu jāpapildina, no Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikuma svītrojot atsevišķu ierakstu “Stichting Benevolence International Nederland”.

(4)	Tāpēc attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs

(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

(2) OV L 132, 19.5.2011., 6. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

(1)

Sadaļā „Juridiskās personas, grupas un organizācijas” svītro šādu ierakstu:

(a)	„Stichting Benevolence International Nederland (arī Benevolence International Nederland, arī BIN), Raderborg 14B, 6228 CV Maastricht, Netherlands. Tirdzniecības kameras reģistrācijas numurs: 14063277.”

(2)

Sadaļā „Fiziskās personas” svītro šādus ierakstus:

(a)

„Ahmad Fadil Nazal Al-Khalayleh (alias a) Abu Musab Al-Zarqawi; b) Muhannad; c) Al-Muhajer; d) Garib; e) Abou Musaab El Zarquawi; f) Ahmed Fad Al Nazzar Khalaylah Said; g) Al Zarqawi Abu Musa'ab; h) Al Zarqawi Abu Musab; i) Al Zarqawi Ahmed Fad Al Nazzar Khalaylah Said Abu Musab; j) Alkhalayleh Ahmed; k) Azzarkaoui Abou Moussab; l) El Zarquawi Abu Musaab; m) Zarkaoui Abou Moussaab; n) Abu Ahmad; o) Abu Ibrahim). Dzimšanas datums: a) 30.10.1966.; b) 20.10.1966. Dzimšanas vieta: a) Al-Zarqaa, Jordānija; b) Al Zarqa, Jordānija; c) Al Zarquaa, Jordānija. Pases nr.: a) Z 264958 (Jordānijas pase izdota 4.4.1999., Al Zarqaa, Jordānijā); b) 1433038 (Jordānijas personas apliecība izdota 4.4.1999.Al Zarqaa, Jordānijā). Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2006. gada jūnijā.”

(b)

„Mohamed Moumou (alias a) Mohamed Mumu, b) Abu Shrayda, c) Abu Amina, d) Abu Abdallah, e) Abou Abderrahman, f) Abu Qaswarah, g) Abu Sara). Adrese: a) Storvretsvagen 92, 7 TR. C/O Drioua, 142 31 Skogas, Sweden, b) Jungfruns Gata 413; Postal address Box 3027, 13603 Haninge, Sweden; c) Dobelnsgatan 97, 7 TR C/O Lamrabet, 113 52 Stockholm, Sweden; d) Trodheimsgatan 6, 164 32 Kista, Sweden. Dzimšanas datums: a) 30.7.1965., b) 30.9.1965. Dzimšanas vieta: Fez, Maroka. Valstspiederība: a) Marokas, b) Zviedrijas. Pases Nr.: 9817619 (Zviedrijas pase, derīga līdz 14.12.2009.). Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris Irākas ziemeļos 2008. gada oktobrī. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 7.12.2006.”

(3)

Ierakstu „Sa’d Abdullah Hussein Al-Sharif. Dzimšanas datums: (a) 1969., (b) 1963., (c) 11.2.1964. Dzimšanas vieta: Al-Medinah, Saūda Arābija. Pilsonība: Saūda Arābijas. Pases Nr.: (a) B 960789, (b) E 649385 (izdota 8.9.2006., derīga līdz 17.7.2011.). Papildu informācija: Osamas Bin Ladena svainis un tuvs līdzgaitnieks; tiek uzskatīts par Osamas Bin Ladena finanšu organizācijas vadītāju.” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Sa’d Abdullah Hussein Al-Sharif (alias Sa’d al-Sharif). Dzimšanas datums: 11.2.1964. Dzimšanas vieta: Al-Medinah, Saūda Arābija. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Pases Nr.: a) B 960789, b) E 649385 (izdota 8.9.2006., derīga līdz 17.7.2011.). Papildu informācija: Osamas Bin Ladena svainis un tuvs līdzgaitnieks; tiek uzskatīts par Osamas Bin Ladena finanšu organizācijas vadītāju. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.1.2001.”

(4)

Ierakstu „Sobhi Abd Al Aziz Mohamed El Gohary Abu Sinna (alias a) Mohamed Atef, b) Sheik Taysir Abdullah, c) Abu Hafs Al Masri, d) Abu Hafs Al Masri El Khabir, e) Taysir). Dzimšanas datums: 17.1.1958. Dzimšanas vieta: El Behira, Ēģipte. Valstspiederība: tiek uzskatīts par Ēģiptes valstspiederīgo. Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris Afganistānā 2001. gada novembrī. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.1.2001.” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Sobhi Abdel Aziz Mohamed El Gohary Abu Sinna (alias a) Sobhi Abdel Aziz Mohamed Gohary Abou Senah, b) Mohamed Atef, c) Sheik Taysir Abdullah, d) Abu Hafs Al Masri, e) Abu Hafs Al Masri El Khabir, f) Taysir). Dzimšanas datums: 17.1.1958. Dzimšanas vieta: El Behira, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: saņemts apstiprinājums, ka miris Pakistānā 2001. gadā. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.1.2001.”

(5)

Ierakstu „Mustapha Ahmed Mohamed Osman Abu El Yazeed (alias a) Mustapha Mohamed Ahmed, b) Shaykh Sai’id). Dzimšanas datums: 27.2.1955. Dzimšanas vieta: El Sharkiya, Egypt” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Mustapha Ahmed Mohamed Osman Abu El Yazeed (alias a) Mustapha Mohamed Ahmed, b) Shaykh Sai’id). Dzimšanas datums: 27.2.1955. Dzimšanas vieta: El Sharkiya, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: saņemts apstiprinājums, ka miris Afganistānā 2010. gada maijā. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.10.2001.”

(6)

Ierakstu „Tariq Anwar El Sayed Ahmed (alias a) Hamdi Ahmad Farag, b) Amr Al-Fatih Fathi). Dzimšanas datums: 15.3.1963. Dzimšanas vieta: Aleksandrija, Ēģipte. Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2001. gada oktobrī.” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Tariq Anwar El Sayed Ahmed (alias a) Hamdi Ahmad Farag, b) Amr Al-Fatih Fathi, c) Tarek Anwar El Sayed Ahmad). Dzimšanas datums: 15.3.1963. Dzimšanas vieta: Aleksandrija, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2001. gada oktobrī. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.10.2001.”

(7)

Ierakstu „Nasr Fahmi Nasr Hasannein (alias: a) Muhammad Salah, b) Naser Fahmi Naser Hussein). Dzimšanas datums: 30.10.1962. Dzimšanas vieta: Kaira, Ēģipte” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Nasr Fahmi Nasr Hassannein (alias a) Muhammad Salah, b) Naser Fahmi Naser Hussein). Dzimšanas datums: 30.10.1962. Dzimšanas vieta: Kaira, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.10.2001.”

(8)

Ierakstu „Muhsin Moussa Matwalli Atwah Dewedar (alias a) Al-Muhajir, Abdul Rahman, b) Al-Namer, Mohammed K.A., c) Abdel Rahman, d) Abdul Rahman). Dzimšanas datums: 19.6.1964. Dzimšanas vieta: Dakahliya, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2006. gada aprīlī.” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Muhsin Moussa Matwalli Atwah Dewedar (alias a) Al-Muhajir, Abdul Rahman, b) Al-Namer, Mohammed K.A., c) Mohsen Moussa Metwaly Atwa Dwedar, d) Abdel Rahman, e) Abdul Rahman). Dzimšanas datums: 19.6.1964. Dzimšanas vieta: Dakahliya, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: saņemts apstiprinājums, ka miris Pakistānā 2006. gada aprīlī. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.”

(9)

Ierakstu „Ri'ad (Raed) Muhammad Hasan MUHAMMAD HIJAZI (arī a) Hijazi, Raed M. b) Al-Hawen, Abu-Ahmad c) Al-Shahid, Abu-Ahmad d) Al-Maghribi, Rashid (pēc Marokas dokumentiem) e) Al-Amriki, Abu-Ahmad (pēc ASV dokumentiem)); dzimis 1968. gada 30. decembrī dzimšanas vieta: Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis pilsonība: Jordānijas pilsonis; valsts identifikācijas numurs: Sociālās apdrošināšanas numurs: 548-91-5411, personas reģistrācijas numurs 9681029476; cita informācija: dzimtā pilsēta Ramla; uzturēšanās vieta Jordānijā – al-Shumaysani (Sheisani) (rajons Ammānā), aiz arodbiedrību kompleksa” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Ri'ad Muhammad Hasan Muhammad Hijazi (alias a) Hijazi, Raed M., b) Al-Hawen, Abu-Ahmad, c) Al-Shahid, Abu-Ahmad, d) Raed Muhammad Hasan Muhammad Hijazi, e) Al-Maghribi, Rashid (pēc Marokas dokumentiem), f) Al-Amriki, Abu-Ahmad (pēc ASV dokumentiem)). Dzimšanas datums: 30.12.1968. Dzimšanas vieta: Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis. Valstspiederība: Jordānijas. Valsts identifikācijas Nr.: 9681029476. Papildu informācija: a) Amerikas Savienoto Valstu sociālās apdrošināšanas numurs 548-91-5411; b) apcietinājumā Jordānijā 2010. gada martā; c) tēva vārds ir Mohammad Hijazi. Mātes vārds ir Sakina. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.”

(10)

Ierakstu „Ladehyanoy, Mufti Rashid Ahmad (arī Ludhianvi, Mufti Rashid Ahmad; arī Ahmad, Mufti Rasheed; arī Wadehyanoy, Mufti Rashid Ahmad); Karachi, Pakistan” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Mufti Rashid Ahmad Ladehyanoy (alias a) Ludhianvi, Mufti Rashid Ahmad, b) Ahmad, Mufti Rasheed, c) Wadehyanoy, Mufti Rashid Ahmad). Valstspiederība: Pakistānas. Papildu informācija: a) Al-Rashid Trust dibinātājs; b) saskaņā ar pieejamo informāciju miris Pakistānā 2002. gada 18. februārī. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.”

(11)

Ierakstu „Fazul Abdullah Mohammed (alias a) Abdalla, Fazul; b) Abdallah, Fazul; c) Ali, Fadel Abdallah Mohammed; d) Fazul, Abdalla; e) Fazul, Abdallah; f) Fazul, Abdallah Mohammed; g) Fazul, Haroon; h) Fazul, Harun; i) Haroun, Fadhil; j) Mohammed, Fazul; k) Mohammed, Fazul Abdilahi; l) Mohammed, Fouad; m) Muhamad, Fadil Abdallah; n) Abdullah Fazhl; o) Fazhl Haroun; p) Fazil Haroun; q) Faziul Abdallah; r) Fazul Abdalahi Mohammed; s) Haroun Fazil; t) Harun Fazul; u) Khan Fazhl; v) Farun Fahdl; w) Harun Fahdl; x) Abdulah Mohamed Fadl; y) Fadil Abdallah Muhammad; z) Abdallah Muhammad Fadhul; aa) Fedel Abdullah Mohammad Fazul; ab) Fadl Allah Abd Allah; ac) Haroon Fadl Abd Allah; ad) Mohamed Fadl; ae) Abu Aisha; af) Abu Seif Al Sudani; ag) Haroon; ah) Harun; ai) Abu Luqman; aj) Haroun; ak) Harun Al-Qamry; al) Abu Al-Fazul Al-Qamari; am) Haji Kassim Fumu; an) Yacub). Dzimšanas datums: a) 25.8.1972.; b) 25.12.1974.; c) 25.2.1974.; d) 1976.; e) 1971. gada februāris. Dzimšanas vieta: Moroni, Komoru salas. Valstspiederība: a) Komoru salu; b) Kenijas. Papildu informācija: a) ziņots par darbību dienvidu Somālijā kopš 2007. gada novembra; b) ziņots par to, ka viņam ir Kenijas un Komoru salu pases; c) tiek uzskatīts, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukumos Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībām Nairobi un Daresalamā 1998. gada augustā, kā arī nākamajos uzbrukumos Kenijā 2002. gadā; d) saskaņā ar pieejamām ziņām ir veicis plastisko operāciju.” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

„Fazul Abdullah Mohammed (alias a) Abdalla, Fazul, b) Abdallah, Fazul, c) Ali, Fadel Abdallah Mohammed, d) Fazul, Abdalla, e) Fazul, Abdallah, f) Fazul, Abdallah Mohammed, g) Fazul, Haroon, h) Fazul, Harun, i) Haroun, Fadhil, j) Mohammed, Fazul, k) Mohammed, Fazul Abdilahi, l) Mohammed, Fouad, m) Muhamad, Fadil Abdallah, n) Abdullah Fazhl, o) Fazhl Haroun, p) Fazil Haroun, q) Faziul Abdallah, r) Fazul Abdalahi Mohammed, s) Haroun Fazil, t) Harun Fazul, u) Khan Fazhl, v) Farun Fahdl, w) Harun Fahdl, x) Abdulah Mohamed Fadl, y) Fadil Abdallah Muhammad, z) Abdallah Muhammad Fadhul, aa) Fedel Abdullah Mohammad Fazul, ab) Fadl Allah Abd Allah, ac) Haroon Fadl Abd Allah, ad) Mohamed Fadl, ae) Abu Aisha, af) Abu Seif Al Sudani, ag) Haroon, ah) Harun, ai) Abu Luqman, aj) Haroun, ak) Harun Al-Qamry, al) Abu Al-Fazul Al-Qamari, am) Haji Kassim Fumu, an) Yacub). Adrese: Kenija. Dzimšanas datums: a) 25.8.1972., b) 25.12.1974., c) 25.2.1974., d) 1976., e) 1971. gada februāris. Dzimšanas vieta: Moroni, Komoru salas. Valstspiederība: Komoru salu. Papildu informācija: a) ziņots par darbību dienvidu Somālijā kopš 2007. gada novembra; b) Al-Qaida augstākā līmeņa darbonis, kas atbildīgs par Al-Qaida Austrumāfrikā kopš 2009. gada; c) ziņots par to, ka viņam ir vairākas viltotas Kenijas un Komoru salu pases; d) tiek uzskatīts, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukumos Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībām Nairobi un Daresalamā 1998. gada augustā, kā arī nākamajos uzbrukumos Kenijā 2002. gadā; e) saskaņā ar pieejamām ziņām ir veicis plastisko operāciju. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.”

(12)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Fahid Mohammed Ally Msalam (alias a) Fahid Mohammed Ally, b) Fahad Ally Msalam, c) Fahid Mohammed Ali Msalam, d) Mohammed Ally Msalam, e) Fahid Mohammed Ali Musalaam, f) Fahid Muhamad Ali Salem, g) Fahid Mohammed Aly, h) Ahmed Fahad, i) Ali Fahid Mohammed, j) Fahad Mohammad Ally, k) Fahad Mohammed Ally, l) Fahid Mohamed Ally, m) Msalam Fahad Mohammed Ally, n) Msalam Fahid Mohammad Ally, o) Msalam Fahid Mohammed Ali, p) Msalm Fahid Mohammed Ally, q) Usama Al-Kini, r) Mohammed Ally Mohammed, s) Ally Fahid M). Adrese: Mombasa, Kenija. Dzimšanas datums: 19.2.1976. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr. a) A260592 (Kenijas pase), b) A056086 (Kenijas pase), c) A435712 (Kenijas pase), d) A324812 (Kenijas pase), e) 356095 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas nr.: 12771069 (Kenijas personas apliecība). Papildu informācija: saņemts apstiprinājums, ka miris 2009. gada 1. janvārī. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Fahid Mohammed Ally Msalaam (alias a) Fahid Mohammed Ally, b) Fahad Ally Msalam, c) Fahid Mohammed Ali Msalam, d) Mohammed Ally Msalam, e) Fahid Mohammed Ali Musalaam, f) Fahid Muhamad Ali Salem, g) Fahid Mohammed Aly, h) Ahmed Fahad, i) Ali Fahid Mohammed, j) Fahad Mohammad Ally, k) Fahad Mohammed Ally, l) Fahid Mohamed Ally, m) Msalam Fahad Mohammed Ally, n) Msalam Fahid Mohammad Ally, o) Msalam Fahid Mohammed Ali, p) Msalm Fahid Mohammed Ally, q) Usama Al-Kini, r) Mohammed Ally Mohammed, s) Ally Fahid M). Dzimšanas datums: 9.4.1976. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr. a) A260592 (Kenijas pase), b) A056086 (Kenijas pase), c) A435712 (Kenijas pase), d) A324812 (Kenijas pase), e) 356095 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas nr.: 12771069 (Kenijas personas apliecība). Papildu informācija: a) tēva vārds ir Mohamed Ally; b) mātes vārds ir Fauzia Mbarak; c) saņemts apstiprinājums, ka miris Pakistānā 2009. gada 1. janvārī. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.”

(13)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Sheikh Ahmed Salim Swedan (alias a) Ahmed Ally, b) Sheikh Ahmad Salem Suweidan, c) Sheikh Swedan, d) Sheikh Ahmed Salem Swedan, e) Ally Ahmad, f) Muhamed Sultan, g) Sheik Ahmed Salim Sweden, h) Sleyum Salum, i) Sheikh Ahmed Salam, j) Ahmed The Tall, k) Bahamad, l) Sheik Bahamad, m) Sheikh Bahamadi, n) Sheikh Bahamad). Tituls: šeihs. Dzimšanas datums: a) 9.4.1969., b) 9.4.1960., c) 4.9.1969. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr. A163012 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas nr.: 8534714 (Kenijas personas apliecība, izdota 14.11.1996.). Papildu informācija: saņemts apstiprinājums, ka miris 2009. gada 1. janvārī. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Sheikh Ahmed Salim Swedan (alias a) Ahmed Ally, b) Sheikh Ahmad Salem Suweidan, c) Sheikh Swedan, d) Sheikh Ahmed Salem Swedan, e) Ally Ahmad, f) Muhamed Sultan, g) Sheik Ahmed Salim Sweden, h) Sleyum Salum, i) Sheikh Ahmed Salam, j) Ahmed The Tall, k) Bahamad, l) Sheik Bahamad, m) Sheikh Bahamadi, n) Sheikh Bahamad). Tituls: šeihs. Dzimšanas datums: 9.4.1960. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr. A163012 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas nr.: 8534714 (Kenijas personas apliecība, izdota 14.11.1996.). Papildu informācija: saņemts apstiprinājums, ka miris Pakistānā 2009. gada 1. janvārī. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.“

(14)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Yuldashev, Tohir (arī Yuldashev, Takhir), Uzbekistan” aizstāj ar šādu:

“Tohir Abdulkhalilovich Yuldashev (alias a) Юлдашев Тахир Абдулхалилович b) Yuldashev, Takhir). Dzimšanas datums: 1967. Dzimšanas vieta: Namangan, Uzbekistāna. Valstspiederība: Uzbekistānas. Papildu informācija: a) Islamic Movement of Uzbekistan bijušais līderis; b) saņemts apstiprinājums, ka miris Pakistānā 2009. gada augustā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.”

(15)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Ali, Abbas Abdi, Mogadishu, Somalia” aizstāj ar šādu:

“Abbas Abdi Ali (alias Ali, Abbas Abdi). Papildu informācija: a) saistīts ar Ali Nur Jim’ale; b) saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2004. gadā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.11.2001.”

(16)

Ierakstu “Ali Ahmed Nur Jim’ale (alias a) Ahmed Ali Jimale, b) Ahmad Nur Ali Jim’ale, c) Ahmed Nur Jumale, d) Ahmed Ali Jumali, e) Ahmed Ali Jumale, f) Sheikh Ahmed Jimale). Tituls: šeihs. Adrese: a) Box 3312, Dubai, United Arab Emirates, b) P.O. Box 3313, Dubai, United Arab Emirates (iepriekšējā adrese); c) Djibouti, Republic of Djibouti. Dzimšanas datums: 1954. Dzimšanas vieta: Eilbur, Somālija. Valstspiederība: a) Somālijas, b) Džibutijas rezidents. Pases Nr.: A0181988 (Somālijas Demokrātiskās Republikas pase, izdota 1.10.2001. Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, un atjaunota 24.1.2008. Džibutijā, derīga līdz 22.1.2011.). Papildu informācija: a) pašlaik atrodas Mogadišu, Somālijā; b) nodarbošanās: grāmatvedis un uzņēmējs; c) tēva vārds ir Ali Jumale, mātes vārds ir Enab Raghe; d) saskaņā ar pieejamo informāciju viņa īpašumā vai kontrolē ir Al Baraka Exchange L.L.C., Barakaat Telecommunications Co. Somalia Ltd., Barakaat Bank of Somalia un Barako Trading Company, LLC. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.11.2001.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Ali Ahmed Nur Jim'ale (alias a) Ahmed Ali Jimale, b) Ahmad Nur Ali Jim'ale, c) Ahmed Nur Jumale, d) Ahmed Ali Jumali, e) Ahmed Ali Jumale, f) Sheikh Ahmed Jimale, g) Ahmad Ali Jimale h) Shaykh Ahmed Nur Jimale). Tituls: šeihs. Adrese: Djibouti, Republic of Djibouti (kopš 2007. gada maija). Dzimšanas datums: 1954. Dzimšanas vieta: Somālija. Valstspiederība: Somālijas. Pases Nr.: A0181988 (Somālijas Demokrātiskās Republikas pase, izdota 1.10.2001. Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, un atjaunota 24.1.2008. Džibutijā, derīga līdz 22.1.2011.). Papildu informācija: a) nodarbošanās: grāmatvedis un uzņēmējs; b) tēva vārds ir Ali Jumale, mātes vārds ir Enab Raghe; c) Barakaat uzņēmumu tīkla, tostarp Barakaat uzņēmumu grupas, dibinātājs. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.11.2001.”

(17)

Ierakstu “Hassan Dahir Aweys (alias a) Ali, Sheikh Hassan Dahir Aweys, b) Awes, Shaykh Hassan Dahir, c) Hassen Dahir Aweyes, d) Ahmed Dahir Aweys, e) Mohammed Hassan Ibrahim, f) Aweys Hassan Dahir, g) Hassan Tahir Oais, h) Hassan Tahir Uways, i) Hassan Dahir Awes, j) Sheikh Aweys, k) Sheikh Hassan, l) Sheikh Hassan Dahir Aweys). Tituls: a) šeihs, b) pulkvedis. Dzimšanas datums: 1935. Valstspiederība: Somālijas. Papildu informācija: a) ziņots, ka kopš 2007. gada 12. novembra atrodas Eritrejā; b) izcelsme: no Hawiya, Habergdir, Ayr klana; c) Al-Itihaad Al-Islamiya (AIAI) galvenais vadītājs; d) uz viņu attiecas pasākumi, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 356/2010 attiecībā uz Somāliju. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.11.2001.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Hassan Dahir Aweys (alias a) Ali, Sheikh Hassan Dahir Aweys, b) Awes, Shaykh Hassan Dahir, c) Hassen Dahir Aweyes, d) Ahmed Dahir Aweys, e) Mohammed Hassan Ibrahim, f) Aweys Hassan Dahir, g) Hassan Tahir Oais, h) Hassan Tahir Uways, i) Hassan Dahir Awes, j) Sheikh Aweys, k) Sheikh Hassan, l) Sheikh Hassan Dahir Aweys). Tituls: a) šeihs, b) pulkvedis. Adrese: Somalia. Dzimšanas datums: 1935. Dzimšanas vieta: Somālija. Valstspiederība: Somālijas. Papildu informācija: a) ziņots, ka kopš 2007. gada novembra atrodas Eritrejā; b) izcelsme: no Hawiya, Habergdir, Ayr klana; c) Al-Itihaad Al-Islamiya (AIAI) un Hizbul Islam galvenais vadītājs Somālijā; d) kopš 2010. gada 12. aprīļa uz viņu arī attiecas pasākumi, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 356/2010 attiecībā uz Somāliju un Eritreju. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.11.2001.”

(18)

Ierakstu “Kahie, Abdullahi Hussein, Bakara Market, Dar Salaam Buildings, Mogadishu, Somalia.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Abdullahi Hussein Kahie . Adrese: 26 Urtegata Street, Oslo 0187 Norway. Dzimšanas datums: 22.9.1959. Dzimšanas vieta: Mogadiša, Somālija. Valstspiederība: Norvēģijas. Pases Nr. a) 26941812 (Norvēģijas pase, izdota 23.11.2008., b) 27781924 (Norvēģijas pase, izdota 11.5.2010., derīga līdz 11.5.2020. Valsts identifikācijas Nr.: 22095919778. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.11.2001.”

(19)

Ierakstu “Ibrahim Ali Abu Bakr Tantoush (alias a) Abd al-Muhsin, b) Ibrahim Ali Muhammad Abu Bakr, c) Abdul Rahman, d) Abu Anas, e) Al-Libi, e) Ibrahim Abubaker Tantouche, f) Ibrahim Abubaker Tantoush, g) Abd al-Muhsi, h) Abd al-Rahman, i) Al-Libi). Adrese: Ganzour Sayad Mehala Al Far district. Dzimšanas datums: 1966. Dzimšanas vieta: al Aziziyya, Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Pases Nr. 203037 (Lībijas pase, izdota Tripolē). Papildu informācija: a) saistīts ar Afghan Support Committee (ASC) un Revival of Islamic Heritage Society (RIHS); b) ģimenes stāvoklis: šķīries (bijusī sieva alžīriete Manuba Bukifa)” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Ibrahim Ali Abu Bakr Tantoush (alias a) Abd al-Muhsin, b) Ibrahim Ali Muhammad Abu Bakr, c) Abdul Rahman, d) Abu Anas, e) Ibrahim Abubaker Tantouche, f) Ibrahim Abubaker Tantoush, g) Abd al-Muhsi, h) Abd al-Rahman, i) Al-Libi). Adrese: Johannesburg, South Africa. Dzimšanas datums: 1966. Dzimšanas vieta: al Aziziyya, Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Pases Nr. 203037 (Lībijas pase, izdota Tripolē). Papildu informācija: a) saistīts ar Afghan Support Committee (ASC), Revival of Islamic Heritage Society (RIHS) un Libyan Islamic Fighting Group (LIFG). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 11.1.2002.”

(20)

Ierakstu “Abu Bakr Al-Jaziri (alias Yasir Al-Jazari). Valstspiederība: a) Alžīrijas, b) Palestīnas. Adrese: Pešavara, Pakistāna. Papildu informācija: a) saistīts ar Afganistānas Atbalsta komiteju (ASC), b) Al-Qaida veicinātājs un komunikācijas eksperts, c) apcietināts 2003. gada aprīlī.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Abu Bakr Al-Jaziri (alias Yasir Al-Jazari). Valstspiederība: a) Alžīrijas, b) Palestīnas. Papildu informācija: a) Afghan Support Committee (ASC) finanšu vadītājs, b) Al-Qaida veicinātājs un komunikācijas eksperts, c) domājams, kopš 2010. gada aprīļa atrodas Alžīrijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 11.1.2002.”

(21)

Ierakstu “Abd El Kader Mahmoud Mohamed El Sayed (alias Es Sayed, Kader). Adrese: Via del Fosso di Centocelle 66, Roma, Itālija Dzimšanas datums: 26.12.1962. Dzimšanas vieta: Ēģipte. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: SSYBLK62T26Z336L, b) 2.2.2004. notiesāts uz 8 gadu ieslodzījumu Itālijā, izbēdzis.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Abd El Kader Mahmoud Mohamed El Sayed (alias a) Es Sayed, Kader, b) Abdel Khader Mahmoud Mohamed el Sayed). Dzimšanas datums: 26.12.1962. Dzimšanas vieta: Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: SSYBLK62T26Z336L, b) domājams, slēpjas no Itālijas iestāžu tiesas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 24.4.2002.”

(22)

Ierakstu “Samir Abd El Latif El Sayed Kishk. Dzimšanas datums: 14.5.1955. Dzimšanas vieta: Gharbia, Ēģipte. Papildu informācija: notiesāts uz 1 gada un 11 mēnešu ieslodzījumu Itālijā. Deportēts uz Ēģipti 2.7.2003.”sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Samir Abd El Latif El Sayed Kishk (alias Samir Abdellatif el Sayed Keshk). Dzimšanas datums: 14.5.1955. Dzimšanas vieta: Gharbia, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: 2.7.2003. deportēts no Itālijas uz Ēģipti. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 3.9.2002.”

(23)

Ierakstu “Habib Ben Ali Ben Said Al-Wadhani. Adrese: Via unica Borighero 1, San Donato M.se (MI), Italy. Dzimšanas datums: 1.6.1970. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L550681 (Tunisijas pase, izdota 23.9.1997., derīga līdz 22.9.2002.). Papildu informācija: Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: WDDHBB70H10Z352O.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Habib Ben Ali Ben Said Al-Wadhani . Dzimšanas datums: 1.6.1970. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L550681 (Tunisijas pase, izdota 23.9.1997., derīga līdz 22.9.2002.). Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: WDDHBB70H10Z352O; b) Tunisian Combatant Group loceklis; c) saskaņā ar pieejamo informāciju miris; d) mātes vārds ir Aisha bint Mohamed. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 3.9.2002.”

(24)

Ierakstu “Mohamad Iqbal Abdurrahman (alias a) Rahman, Mohamad Iqbal; b) A Rahman, Mohamad Iqbal; c) Abu Jibril Abdurrahman; d) Fikiruddin Muqti; e) Fihiruddin Muqti, f) “Abu Jibril”). Dzimšanas datums: 17.8.1958. Dzimšanas vieta: Tirpas-Selong Village, East Lombok, Indonēzija. Valstspiederība: Indonēzijas. Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju 2003. gada decembrī apcietināts Malaizijā.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Mohamad Iqbal Abdurrahman (alias a) Rahman, Mohamad Iqbal; b) A Rahman, Mohamad Iqbal; c) Abu Jibril Abdurrahman; d) Fikiruddin Muqti; e) Fikiruddin Muqti). Dzimšanas datums: 17.8.1958. Dzimšanas vieta: Tirpas-Selong Village, East Lombok, Indonēzija. Valstspiederība: Indonēzijas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 28.1.2003.”

(25)

Ierakstu “Nurjaman Riduan Isamuddin (alias a) Hambali, b) Nurjaman, c) Isomuddin, Nurjaman Riduan, d) Hambali Bin Ending, e) Encep Nurjaman, f) Hambali Ending Hambali, g) Isamuddin Riduan, h) Isamudin Ridwan). Dzimšanas datums: 4.4.1964. Dzimšanas vieta: Cianjur, Rietumjava, Indonēzija. Valstspiederība: Indonēzijas. Papildu informācija: a) dzimis Encep Nurjaman, b) kopš 2007. gada jūlija atrodas apcietinājumā Amerikas Savienotajās Valstīs.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Nurjaman Riduan Isamuddin (alias a) Hambali, b) Nurjaman, c) Isomuddin, Nurjaman Riduan, d) Hambali Bin Ending, e) Encep Nurjaman (vārds dzimšanas brīdī), f) Hambali Ending Hambali, g) Isamuddin Riduan, h) Isamudin Ridwan). Dzimšanas datums: 4.4.1964. Dzimšanas vieta: Cianjur, Rietumjava, Indonēzija. Valstspiederība: Indonēzijas. Papildu informācija: a) Jemaah Islamiyah galvenais vadītājs, b) Gun Gun Rusman Gunawan brālis, c) kopš 2007. gada jūlija atrodas apcietinājumā Amerikas Savienotajās Valstīs. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 28.1.2003.”

(26)

Ierakstu “Hekmatyar, Gulbuddin (alias Gulabudin Hekmatyar, Golboddin Hikmetyar, Gulbuddin Khekmatiyar, Gulbuddin Hekmatiar, Gulbuddin Hekhmartyar, Gulbudin Hekmetyar), dzimšanas datums: 1949. gada 1. augusts, dzimšanas vieta: Kunduzas province, Afganistāna.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Gulbuddin Hekmatyar (alias a) Gulabudin Hekmatyar, b) Golboddin Hikmetyar, c) Gulbuddin Khekmatiyar, d) Gulbuddin Hekmatiar, e) Gulbuddin Hekhmartyar, f) Gulbudin Hekmetyar). Dzimšanas datums: 1.8.1949. Dzimšanas vieta: Kunduzas province, Afganistāna. Valstspiederība: Afganistānas. Papildu informācija: a) Kharoti cilts pārstāvis; b) domājams, ka 2011. gada janvārī atradās Afganistānas/Pakistānas pierobežā; c) tēva vārds ir Ghulam Qader. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 20.2.2003.”

(27)

Ierakstu “Youssef Ben Abdul Baki Ben Youcef Abdaoui (alias a) Abu Abdullah, b) Abdellah, c) Abdullah, d) Abou Abdullah, e) Abdullah Youssef). Adrese: a) via Romagnosi 6, Varēze, Itālija; b) Piazza Giovane Italia 2, Varēze, Itālija; c) Via Torino 8/B, Cassano Magnago (VA), Itālija; d) Jabal Al-Rayhan, Al-Waslatiyyah, Kairuana, Tunisija. Dzimšanas datums: 4.9.1966. Dzimšanas vieta: Kairuana, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. G025057 (Tunisijas pase, izdota 23.6.1999., derīga līdz 5.2.2004.). Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: BDA YSF 66P04 Z352Q; b) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā; c) 2009. gada jūnijā uzturējās Itālijā; d) mātes vārds: Fatima Abdaoui. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Youssef Ben Abdul Baki Ben Youcef Abdaoui (alias a) Abu Abdullah, b) Abdellah, c) Abdullah, d) Abou Abdullah, e) Abdullah Youssef). Adrese: Via Torino 8/B, Cassano Magnago (VA), Italy. Dzimšanas datums: 4.9.1966. Dzimšanas vieta: Kairuana, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. G025057 (Tunisijas pase, izdota 23.6.1999., derīga līdz 5.2.2004.). Valsts identifikācijas Nr.: AO 2879097 (Itālijas personas apliecība, derīga līdz 30.10.2012. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: BDA YSF 66P04 Z352Q; b) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā; c) mātes vārds ir Fatima Abdaoui; d) organizācijas loceklis, kura darbojas Itālijā un ir saistīta ar Al-Qaida organizāciju Islama Magrebas valstīs. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(28)

Ierakstu “Mohamed Amine Akli (alias a) Akli Amine Mohamed, b) Killech Shamir, c) Kali Sami, d) Elias). Adrese: nav pastāvīgas adreses Itālijā. Dzimšanas vieta: Bordj el Kiffane, Alžīrija. Dzimšanas datums: 30.3.1972. Papildu informācija: 2003. gada janvārī Itālijā piespriests 4 gadu cietumsods.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Mohamed Amine Akli (alias a) Akli Amine Mohamed, b) Killech Shamir, c) Kali Sami, d) Elias). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas vieta: Bordj el Kiffane, Alžīrija. Dzimšanas datums: 30.3.1972. Valstspiederība: Alžīrijas. Papildu informācija: a) tēva vārds ir Lounes; b) mātes vārds ir Kadidja: c) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā; d) 2009. gada augustā deportēts no Spānijas uz Alžīriju. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(29)

Ierakstu “Mehrez Ben Mahmoud Ben Sassi Al-Amdouni (alias a) Fabio Fusco, b) Mohamed Hassan, c) Abu Thale). Adrese: nav pastāvīgas adreses Itālijā. Dzimšanas datums: 18.12.1969. Dzimšanas vieta: Asima-Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. G737411 (Tunisijas pase, izdota 24.10.1990., derīga līdz 20.9.1997.). Papildu informācija: saskaņā ar pieejamajām ziņām arestēts Stambulā, Turcijā, un deportēts uz Itāliju. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Mehrez Ben Mahmoud Ben Sassi Al-Amdouni (alias a) Fabio Fusco, b) Mohamed Hassan, c) Meherez Hamdouni, d) Amdouni Mehrez ben Tah, e) Meherez ben Ahdoud ben Amdouni, f) Abu Thale). Adrese: Itālija. Dzimšanas datums: a) 18.12.1969., b) 25.5.1968., c) 18.12.1968., d) 14.7.1969. Dzimšanas vieta: a) Asima-Tunisa, Tunisija; b) Neapole, Itālija; b) Tunisija; c) Alžīrija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. G737411 (Tunisijas pase, izdota 24.10.1990., derīga līdz 20.9.1997.). Papildu informācija: a) tēva vārds ir Mahmoud ben Sasi, b) mātes vārds ir Maryam bint al-Tijani, c) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(30)

Ierakstu “Chiheb Ben Mohamed Ben Mokhtar Al-Ayari (alias Hichem Abu Hchem). Adrese: Via di Saliceto 51/9, Boloņa, Itālija. Dzimšanas datums: 19.12.1965. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L246084 (Tunisijas pase, izdota 10.6.1996., derīga līdz 9.6.2001.). Papildu informācija: izdots Tunisijai 13.3.2006. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Chiheb Ben Mohamed Ben Mokhtar Al-Ayari (alias a) Hichem Abu Hchem, b) Ayari Chihbe, c) Ayari Chied, d) Adam Hussainy, e) Hichem, f) Abu Hichem, g) Moktar). Adrese: Via Bardo, Tunis, Tunisia. Dzimšanas datums: 19.12.1965. Dzimšanas vieta: a) Tunisa, Tunisija; b) Grieķija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. Pases Nr. L246084 (Tunisijas pase, izdota 10.6.1996., derīga līdz 9.6.2001.). Papildu informācija: a) 2006. gada 13. aprīlī izdots no Itālijas Tunisijai; b) mātes vārds ir Fatima al-Tumi, c) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(31)

Ierakstu “Moussa Ben Omar Ben Ali Essaadi (alias a) Dah Dah, b) Abdelrahmman, c) Bechir). Adrese: Via Milano 108, Brescia, Italy. Dzimšanas datums: 4.12.1964. Dzimšanas vieta: Tabarka, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L335915 (Tunisijas pase, izdota 8.11.1996., derīga līdz 7.11.2001.). Papildu informācija: kopš 2001. gada pastāvīgi uzturas Sudānā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Moussa Ben Omar Ben Ali Essaadi (alias a) Dah Dah, b) Abdelrahmman, c) Bechir). Adrese: Sudan. Dzimšanas datums: 4.12.1964. Dzimšanas vieta: Tabarka, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L335915 (Tunisijas pase, izdota 8.11.1996., derīga līdz 7.11.2001.). Papildu informācija: Domājams, slēpjas no Itālijas iestāžu tiesas (kopš 2009. gada novembra). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(32)

Ierakstu “Rachid Fettar (alias a) Amine del Belgio, b) Djaffar). Adrese: Via degli Apuli 5, Milan, Italy (pēdējā zināmā adrese). Dzimšanas datums: 16.4.1969. Dzimšanas vieta: Boulogin, Alžīrija. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Rachid Fettar (alias a) Amine del Belgio, b) Amine di Napoli, c) Djaffar, d) Taleb, e) Abu Chahid). Adrese: 30 Abdul Rahman Street, Mirat Bab Al-Wadi, Algeria. Dzimšanas datums: 16.4.1969. Dzimšanas vieta: Boulogin, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Papildu informācija: izdots no Itālijas Alžīrijai. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(33)

Ierakstu “Ibrahim Ben Hedhili Ben Mohamed Al-Hamami. Adrese: Via de’ Carracci 15, Casalecchio di Reno (Bologna) Italy. Dzimšanas datums: 20.11.1971. Dzimšanas vieta: Koubellat, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. Z106861 (Tunisijas pase, izdota 18.2.2004., derīga līdz 17.2.2009.). Papildu informācija: 2003. gada janvārī Itālijā piespriests 3 gadu cietumsods.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Ibrahim Ben Hedhili Ben Mohamed Al-Hamami . Adrese: Via Vistarini Number 3, Frazione Zorlesco, Casal Pusterlengo, Lodi, Italy. Dzimšanas datums: 20.11.1971. Dzimšanas vieta: Koubellat, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. Z106861 (Tunisijas pase, izdota 18.2.2004., derīga līdz 17.2.2009.). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(34)

Ierakstu “Mounir Ben Habib Ben Al-Taher Jarraya (alias Yarraya). Adrese: a) Via Mirasole 11, Bologna, Italy, b) Via Ariosto 8, Casalecchio di Reno (Bologna), Italy. Dzimšanas datums: 25.10.1963. Dzimšanas vieta: Sfāksa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L065947 (Tunisijas pase, izdota 28.10.1995., derīga līdz 27.10.2000.). Papildu informācija: 2003. gada janvārī Itālijā piespriests 2 gadu un 6 mēnešu cietumsods. 2004. gada 10. maijā Itālijā Apelācijas tiesa piesprieda 3 gadu un 6 mēnešu cietumsodu.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Mounir Ben Habib Ben Al-Taher Jarraya (alias a) Mounir Jarraya, b) Yarraya). Adrese: a) Via Mirasole 11, Bologna, Italy, b) Via Ariosto 8, Casalecchio di Reno (Bologna), Italy. Dzimšanas datums: a) 25.10.1963., b) 15.10.1963. Dzimšanas vieta: a) Sfāksa, Tunisija, b) Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L065947 (Tunisijas pase, izdota 28.10.1995., derīga līdz 27.10.2000.). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(35)

Ierakstu “Faouzi Ben Mohamed Ben Ahmed Al-Jendoubi (alias a) Said, b) Samir). Adrese: a) Via Agucchi 250, Bologna, Italy, b) Via di Saliceto 51/9, Bologna, Italy. Dzimšanas datums: 30.1.1966. Dzimšanas vieta: Beja, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. K459698 (Tunisijas pase, izdota 6.3.1999., derīga līdz 5.3.2004.). Papildu informācija: 2003. gada janvārī Itālijā piespriests 2 gadu cietumsods.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Faouzi Ben Mohamed Ben Ahmed Al-Jendoubi (alias a) Jendoubi Faouzi, b) Said, c) Samir). Dzimšanas datums: 30.1.1966. Dzimšanas vieta: a) Tunisa, Tunisija; b) Maroka. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. K459698 (Tunisijas pase, izdota 6.3.1999., derīga līdz 5.3.2004.). Papildu informācija: a) mātes vārds ir Um Hani al-Tujani; b) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā; c) Itālijas iestādes ziņo, ka kopš 2002. jūnija nav atrodams. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(36)

Ierakstu “Najib Ben Mohamed Ben Salem Al-Waz (alias Ouaz Najib). Adrese: Vicolo dei Prati 2/2, Bologna, Italy. Dzimšanas datums: 12.4.1960. Dzimšanas vieta: Hekaima Al-Mehdiya, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. K815205 (Tunisijas pase, izdota 17.9.1994., derīga līdz 16.9.1999.). Papildu informācija: saistīts ar Al-Haramain Islamic Foundation. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Najib Ben Mohamed Ben Salem Al-Waz (alias a) Ouaz Najib, b) Ouaz Nagib). Adrese: Via Tovaglie Number 26, Bologna, Italy. Dzimšanas datums: 12.4.1960. Dzimšanas vieta: Al Haka’imah, Governorate of Mahdia, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. K815205 (Tunisijas pase, izdota 17.9.1994., derīga līdz 16.9.1999.). Papildu informācija: b) mātes vārds ir Salihah Amir: b) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(37)

Ierakstu “Shamil Salmanovich Basayev (Басаев Шамиль Салманович) (alias a) Abdullakh Shamil Abu-Idris, b) Shamil Basaev, c) Basaev Chamil, d) Basaev Shamil Shikhanovic, e) Terek, f) Lysy, g) Idris, h) Besznogy, i) Amir, j) Rasul, k) Spartak, l) Pantera-05, m) Hamzat, n) General, o) Baisangur I, p) Walid, q) Al-Aqra, r) Rizvan, s) Berkut, t) Assadula). Dzimšanas datums: 14.1.1965. Dzimšanas vieta: a) Dyshni-Vedeno, Vedensk apgabals, Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Krievijas Federācija, b) Vedenskiey apgabals, Čečenijas Republika, Krievijas Federācija. Valstspiederība: Krievijas. Pases Nr. 623334 (Krievijas pase, 2002. gada janvāris). Valsts identifikācijas Nr.: IY-OZH Nr. 623334 (izdots Vedensk apgabalā 9.6.1989.). Papildu informācija: 2006. gadā apstiprināts, ka miris. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.8.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Shamil Salmanovich Basayev (Басаев Шамиль Салманович) (alias a) Abdullakh Shamil Abu-Idris, b) Shamil Basaev, c) Basaev Chamil, d) Basaev Shamil Shikhanovic, e) Terek, f) Lysy, g) Idris, h) Besznogy, i) Amir, j) Rasul, k) Spartak, l) Pantera-05, m) Hamzat, n) General, o) Baisangur I, p) Walid, q) Al-Aqra, r) Rizvan, s) Berkut, t) Assadula). Dzimšanas datums: 14.1.1965. Dzimšanas vieta: a) Dyshni-Vedeno, Vedensk apgabals, Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Krievijas Federācija, b) Vedenskiey apgabals, Čečenijas Republika, Krievijas Federācija. Valstspiederība: Krievijas. Pases Nr. 623334 (Krievijas pase, 2002. gada janvāris). Valsts identifikācijas Nr.: IY-OZH Nr. 623334 (izdots Vedensk apgabalā 9.6.1989.). Papildu informācija: apstiprināts, ka miris 2006. gadā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.8.2003.”

(38)

Ierakstu “Zulkepli Bin Marzuki. Adrese: Taman Puchong Perdana, State of Selangor, Malaysia. Dzimšanas datums: 3.7.1968. Dzimšanas vieta: Selangor, Malaizija. Valstspiederība: Malaizijas. Pases Nr. A 5983063. Valsts identifikācijas Nr.: 680703-10-5821. Papildu informācija: a) Malaizijas iestādes viņu aizturēja 2007. gada 3. februārī, un 2009. gada aprīlī viņš joprojām atrodas apcietinājumā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Zulkepli Bin Marzuki . Adrese: Taman Puchong Perdana, State of Selangor, Malaysia. Dzimšanas datums: 3.7.1968. Dzimšanas vieta: Selangor, Malaizija. Valstspiederība: Malaizijas. Pases Nr. A 5983063. Valsts identifikācijas Nr.: 680703-10-5821. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.”

(39)

Ierakstu “Abdul Hakim MURAD (alias a) Murad, Abdul Hakim Hasim, b) Murad, Abdul Hakim Ali Hashim, c) Murad, Abdul Hakim Al Hashim, d) Saeed Akman, e) Saeed Ahmed); dzimšanas datums: 1968. gada 4. janvāris; dzimšanas vieta: Kuveita; valstspiederība: Pakistānas.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Abdul Hakim Murad (alias a) Murad, Abdul Hakim Hasim, b) Murad, Abdul Hakim Ali Hashim, c) Murad, Abdul Hakim al Hashim, d) Saeed Akman, e) Saeed Ahmed, f) Abdul Hakim Ali al-Hashem Murad). Dzimšanas datums: 11.4.1968. Dzimšanas vieta: Kuveita. Valstspiederība: Pakistānas. Pases Nr. a) 665334 Pakistānas pase, izdota Kuveitā, b) 917739 (Pakistānas pase, izdota Pakistānā 8.9.1991., derīga līdz 7.8.1996. Papildu informācija: a) mātes vārds ir Aminah Ahmad Sher al-Baloushi, b) atrodas apcietinājumā Amerikas Savienotajās Valstīs. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.”

(40)

Ierakstu “Yazid Sufaat (alias a) Joe, b) Abu Zufar). Adrese: Taman Bukit Ampang, Selangor, Malaysia. Dzimšanas datums: 20.1.1964. Dzimšanas vieta: Johor, Malaizija. Valstspiederība: Malaizijas. Pases Nr. A 10472263. Valsts identifikācijas Nr.: 640120-01-5529. Papildu informācija: Malaizijas iestādes viņu aizturēja 2001. gada decembrī un atbrīvoja no apcietinājuma 24.11.2008. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Yazid Sufaat (alias a) Joe, b) Abu Zufar). Adrese: Taman Bukit Ampang, Selangor, Malaysia. Dzimšanas datums: 20.1.1964. Dzimšanas vieta: Johor, Malaizija. Valstspiederība: Malaizijas. Pases Nr. A 10472263. Valsts identifikācijas Nr.: 640120-01-5529. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.”

(41)

Ierakstu “Yunos Umpara Moklis (alias a) Muklis Yunos, b) Mukhlis Yunos, c) Saifullah Mukhlis Yunos, d) Saifulla Moklis Yunos; e) Hadji Onos). Dzimšanas datums: 7.7.1966. Dzimšanas vieta: Lanao del Sur, Filipīnas. Valstspiederība: Filipīnu. Papildu informācija: 2009. gada aprīlī atradās apcietinājumā Filipīnās. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Yunos Umpara Moklis (alias a) Muklis Yunos, b) Mukhlis Yunos, c) Saifullah Mukhlis Yunos, d) Saifulla Moklis Yunos; e) Hadji Onos). Adrese: Philippines. Dzimšanas datums: 7.7.1966. Dzimšanas vieta: Lanao del Sur, Filipīnas. Valstspiederība: Filipīnu. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.”

(42)

Ierakstu “Zaini Zakaria (alias Ahmad). Adrese: Kota Bharu, Kelantan, Malaysia. Dzimšanas datums: 16.5.1967. Dzimšanas vieta: Kelantan, Malaizija. Valstspiederība: Malaizijas. Pases Nr. A11457974. Valsts identifikācijas Nr.: 670516-03-5283. Papildu informācija: Malaizijas iestādes viņu arestēja 2002. gada 18. decembrī un paturēja apcietinājumā līdz 2009. gada 12. februārim. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Zaini Zakaria (alias Ahmad). Adrese: Kota Bharu, Kelantan, Malaysia. Dzimšanas datums: 16.5.1967. Dzimšanas vieta: Kelantan, Malaizija. Valstspiederība: Malaizijas. Pases Nr. A11457974. Valsts identifikācijas Nr.: 670516-03-5283. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 9.9.2003.”

(43)

Ierakstu “Djamel Moustfa (alias a) Ali Barkani (Dzimšanas datums: 22.8.1973.; dzimšanas vieta: Maroka); b) Kalad Belkasam (Dzimšanas datums: 31.12.1979.); c) Mostafa Djamel (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Maskara, Alžīrija); d) Mostefa Djamel (Dzimšanas datums: 26.9.1973.; dzimšanas vieta: Mahdia, Alžīrija); e) Mustafa Djamel (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Maskara, Alžīrija); f) Balkasam Kalad (Dzimšanas datums:26.8.1973.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); g) Bekasam Kalad (Dzimšanas datums: 26.8.1973.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); h) Belkasam Kalad (Dzimšanas datums: 26.8.1973.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); i) Damel Mostafa (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); j) Djamal Mostafa, dzimšanas datums: 31.12.1979. Maskara, Alžīrija; k) Djamal Mostafa (Dzimšanas datums: 10.06.1982.); l) Djamel Mostafa (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Maskara, Alžīrija); m) Djamel Mostafa (Dzimšanas datums: a) 31.12.1979., b) 22.12.1973.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); n) Fjamel Moustfa (Dzimšanas datums: 28.9.1973.; dzimšanas vieta: Tiaret, Alžīrija); o) Djamel Mustafa (Dzimšanas datums: 31.12.1979.); p) Djamel Mustafa (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Maskara, Alžīrija); q) Mustafa). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas datums: 28.9.1973. Dzimšanas vieta: Tiaret, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) tēva vārds: Djelalli Moustfa; b) mātes vārds: Kadeja Mansore; c) Alžīrijas dzimšanas apliecība, izdota Djamel Mostefa, dzimšanas datums: 25.9.1973.Mehdia, Tiaret provincē, Alžīrijā; d) vadītāja apliecības Nr.: 20645897 (viltota Dānijas autovadītāja apliecība, kas izdota Ali Barkani, dzimušam 22.8.1973. Marokā); e) kopš 2006. gada augusta atrodas cietumā Vācijā; f) 2007. gada septembrī deportēts uz Alžīriju. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 23.9.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Djamel Moustfa (alias a) Ali Barkani (Dzimšanas datums: 22.8.1973.; dzimšanas vieta: Maroka); b) Kalad Belkasam (Dzimšanas datums: 31.12.1979.); c) Mostafa Djamel (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Maskara, Alžīrija); d) Mostefa Djamel (Dzimšanas datums: 26.9.1973.; dzimšanas vieta: Mahdia, Alžīrija); e) Mustafa Djamel (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Maskara, Alžīrija); f) Balkasam Kalad (Dzimšanas datums: 26.8.1973.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); g) Bekasam Kalad (Dzimšanas datums: 26.8.1973.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); h) Belkasam Kalad (Dzimšanas datums: 26.8.1973.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); i) Damel Mostafa (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); j) Djamal Mostafa, dzimšanas datums: 31.12.1979. Maskara, Alžīrija; k) Djamal Mostafa (Dzimšanas datums: 10.6.1982.); l) Djamel Mostafa (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Maskara, Alžīrija); m) Djamel Mostafa (Dzimšanas datums: a) 31.12.1979., b) 22.12.1973.; dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija); n) Fjamel Moustfa (Dzimšanas datums: 28.9.1973.; dzimšanas vieta: Tiaret, Alžīrija); o) Djamel Mustafa (Dzimšanas datums: 31.12.1979.); p) Djamel Mustafa (Dzimšanas datums: 31.12.1979.; dzimšanas vieta: Maskara, Alžīrija); q) Mustafa). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas datums: 28.9.1973. Dzimšanas vieta: Tiaret, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) tēva vārds ir Djelalli Moustfa; b) mātes vārds ir Kadeja Mansore; c) Alžīrijas dzimšanas apliecība, izdota Djamel Mostefa, dzimšanas datums: 25.9.1973.Mehdia, Tiaret provincē, Alžīrijā; d) vadītāja apliecības Nr.: 20645897 (viltota Dānijas autovadītāja apliecība, kas izdota Ali Barkani, dzimušam 22.8.1973. Marokā); e) saistīts ar Ismail Abdallah Sbaitan Shalabi, Mohamed Abu Dhess un Aschraf Al-Dagma; f) 2007. gada septembrī deportēts no Vācijas uz Alžīriju. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 23.9.2003.”

(44)

Ierakstu “Mokhtar Belmokhtar (alias a) Belaouar Khaled Abou El Abass, b) Belaouer Khaled Abou El Abass, c) Belmokhtar Khaled Abou El Abes, d) Khaled Abou El Abass, e) Khaled Abou El Abbes, f) Khaled Abou El Abes, g) Khaled Abulabbas Na Oor, h) Mukhtar Belmukhtar, i) Abou Abbes Khaled, j) Belaoua, k) Belaour). Dzimšanas datums: 1.6.1972. Dzimšanas vieta: Ghardaia, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) Mohamed un Zohra Chemkha dēls, b) darbojas Mali ziemeļos. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 11.11.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Mokhtar Belmokhtar (alias a) Belaouar Khaled Abou El Abass, b) Belaouer Khaled Abou El Abass, c) Belmokhtar Khaled Abou El Abes, d) Khaled Abou El Abass, e) Khaled Abou El Abbes, f) Khaled Abou El Abes, g) Khaled Abulabbas Na Oor, h) Mukhtar Belmukhtar, i) Abou Abbes Khaled, j) Belaoua, k) Belaour). Dzimšanas datums: 1.6.1972. Dzimšanas vieta: Ghardaia, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) tēva vārds ir Mohamed, un mātes vārds ir Zohra Chemkha; b) Al-Qaida organizācijas Islama Magrebas valstīs (AQIM) padomes loceklis; c) vadītājs Katibat el Moulathamoune, kas darbojas AQIM 4. regionā (Sahel/Sahara). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 11.11.2003.”

(45)

Ierakstu “Said Ben Abdelhakim Ben Omar Al-Cherif (alias a) Djallal; b) Youcef; c) Abou Salman). Adrese: Corso Lodi 59, Milan, Italy. Dzimšanas datums: 25.1.1970. Dzimšanas vieta: Menzel Temime, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M307968 (Tunisijas pase izdota 8.9.2001., derīga līdz 7.9.2006.). Cita informācija: 2008. gada februārī atrodas apcietinājumā Itālijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Said Ben Abdelhakim Ben Omar Al-Cherif (alias a) Cherif Said, b) Binhamoda Hokri, c) Hcrif Ataf, d) Bin Homoda Chokri, e) Atef Cherif, f) Sherif Ataf, g) Ataf Cherif Said, h) Cherif Said, i) Cherif Said, j) Djallal, k) Youcef, l) Abou Salman, m) Said Tmimi). Adrese: Corso Lodi 59, Milan, Italy. Dzimšanas datums: a) 25.1.1970., b) 25.1.1971., c) 12.12.1973. Dzimšanas vieta: a) Menzel Temime, Tunisija; b) Tunisija; c) Sosa, Tunisija; d) Solisse, Tunisija; e) Tunisa, Tunisija; f) Alžīrija; g) Aras, Alžīrija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M307968 (Tunisijas pase izdota 8.9.2001., derīga līdz 7.9.2006.). Cita informācija: mātes vārds ir Radhiyah Makki. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(46)

Ierakstu “Imad Ben Al-Mekki Ben Al-Akhdar Al-Zarkaoui (alias a) Zarga; b) Nadra). Adrese: Via Col. Aprosio 588, Vallecrosia (IM), Italy. Dzimšanas datums: 15.1.1973. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M174950 (Tunisijas pase, izdota 27.4.1999., derīga līdz 26.4.2004.). Cita informācija: kopš 11.4.2008. atrodas apcietinājumā Itālijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Imed Ben Mekki Zarkaoui (alias a) Dour Nadre, b) Dour Nadre, c) Daour Nadre, d) Imad ben al-Mekki ben al-Akhdar al-Zarkaoui, f) Zarga, g) Nadra). Adrese: 41-45, Rue Estienne d’Orves, Pré Saint Gervais, France. Dzimšanas datums: a) 15.1.1973., b) 15.1.1974., c) 31.3.1975. Dzimšanas vieta: a) Tunisa, Tunisija; b) Maroka; c) Alžīrija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M174950 (Tunisijas pase, izdota 27.4.1999., derīga līdz 26.4.2004.). Cita informācija: mātes vārds ir Zina al-Zarkaoui. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(47)

Ierakstu “Kamal Ben Maoeldi Ben Hassan Al-Hamraoui (alias a) Kamel, b) Kimo). Adrese: a) Via Bertesi 27, Cremona, Italy, b) Via Plebiscito 3, Cremona, Italy. Dzimšanas datums: 21.10.1977. Dzimšanas vieta: Beja, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: P229856 (Tunisijas pase, izdota 1.11.2002., derīga līdz 31.10.2007.). Cita informācija: Brešā 13.7.2005. piespriests trīs gadu un četru mēnešu cietumsods. Ar tiesas spriedumu izraidīts no valsts, Eiropas Cilvēktiesību tiesa 17.4.2007. atlikusi sprieduma izpildi. Brīvībā kopš 2007. gada septembra.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Kamal Ben Maoeldi Ben Hassan Al-Hamraoui (alias a) Hamroui Kamel ben Mouldi, b) Hamraoui Kamel, c) Kamel, d) Kimo). Adrese: a) Via Bertesi 27, Cremona, Italy, b) Via Plebiscito 3, Cremona, Italy. Dzimšanas datums: a) 21.10.1977., b) 21.11.1977. Dzimšanas vieta: a) Beja, Tunisija; b) Maroka; c) Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: P229856 (Tunisijas pase, izdota 1.11.2002., derīga līdz 31.10.2007.). Cita informācija: a) mātes vārds ir Khamisah al-Kathiri; b) ar tiesas spriedumu izraidīts no valsts, Eiropas Cilvēktiesību tiesa 17.4.2007. atlikusi sprieduma izpildi; c) atkārtoti apcietināts Itālijā 2008. gada 20. maijā; d) aizliegta iebraukšana Šengenas zonā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(48)

Ierakstu “Radi Abd El Samie Abou El Yazid El Ayashi, (alias Mera’l). Adrese: Via Cilea 40, Milan, Italy (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 2.1.1972. Dzimšanas vieta: El Gharbia (Ēģipte). Cita informācija: Milānas pirmās instances tiesa 21.9.2006. piesprieda desmit gadu cietumsodu. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada septembra.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Radi Abd El Samie Abou El Yazid El Ayashi , (alias Mera’i). Adrese: Via Cilea 40, Milan, Italy (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 2.1.1972. Dzimšanas vieta: El Gharbia (Ēģipte). Cita informācija: a) atrodas apcietinājumā Itālijā, jāatbrīvo 6.1.2012.; b) tiks izraidīts no Itālijas pēc soda izciešanas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(49)

Ierakstu “Hamadi Ben Abdul Azis Ben Ali Bouyehia (alias Gamel Mohamed). Adrese: Corso XXII Marzo 39, Milan, Italy. Dzimšanas datums: a) 29.5.1966., b) 25.5.1966. (Gamel Mohamed). Dzimšanas vieta: a) Tunisija; b) Maroka (Gamel Mohamed). Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L723315 (Tunisijas pase, izdota 5.5.1998., derīga līdz 4.5.2003.). Cita informācija: 2008. gada jūlijā atrodas apcietinājumā Itālijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Hamadi Ben Abdul Azis Ben Ali Bouyehia (alias a) Gamel Mohamed, b) Abd el Wanis Abd Gawwad Abd el Latif Bahaa, c) Mahmoud Hamid). Adrese: Corso XXII Marzo 39, Milan, Italy. Dzimšanas datums: a) 29.5.1966., b) 25.5.1966. (Gamel Mohamed), c) 9.5.1986. (Abd el Wanis Abd Gawwad Abd el Latif Bahaa). Dzimšanas vieta: a) Tunisa, Tunisija, b) Maroka (Gamel Mohamed), c) Ēģipte (Abd el Wanis Abd Gawwad Abd el Latif Bahaa). Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L723315 (Tunisijas pase, izdota 5.5.1998., derīga līdz 4.5.2003.). Cita informācija: cietumā Itālijā līdz 2011. gada 28. jūlijam. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(50)

Ierakstu “Mohammad Tahir Hammid (alias Abdelhamid Al Kurdi). Tituls: imams. Adrese: Via della Martinella 132, Parma, Italy. Dzimšanas datums: 1.11.1975. Dzimšanas vieta: Poshok, Irāka. Cita informācija: Itālijas tiesu iestāde 19.4.2004. piesprieda vienu gadu un 11 mēnešu cietumsodu. Atbrīvots 15.10.2004. Izraidīšanas orderis izdots 18.10.2004. Bēguļo kopš 2007. gada septembra.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Mohammad Tahir Hammid (alias Abdelhamid Al Kurdi). Tituls: imams. Dzimšanas datums: 1.11.1975. Dzimšanas vieta: Poshok, Irāka. Cita informācija: a) Itālijas iestādes 2004. gada 18. oktobrī izdevušas izraidīsanas orderi; b) bēguļo no Itālijas iestādēm kopš 2007. gada septembra. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(51)

Ierakstu “Lotfi Ben Abdul Hamid Ben Ali Al-Rihani (alias a) Abderrahmane, b) Lofti Ben Abdul Hamid Ben Ali Al-Rihani). Adrese: Via Bolgeri 4, Barni (Como), Italy (iepriekšējā adrese 2002. gada vidū). Dzimšanas datums: 1.7.1977. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L886177 (Tunisijas pase, izdota 14.12.1998., derīga līdz 13.12.2003.). Cita informācija: kopš 2002. gada vidus atrašanās vieta un statuss nezināms. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Lotfi Ben Abdul Hamid Ben Ali Al-Rihani (alias a) Lofti ben Abdul Hamid ben Ali al-Rihani, b) Abderrahmane). Dzimšanas datums: 1.7.1977. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L886177 (Tunisijas pase, izdota 14.12.1998., derīga līdz 13.12.2003.). Cita informācija: mātes vārds ir Habibah al-Sahrawi. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(52)

Ierakstu “Daki Mohammed. Adrese: Via Melato 11, Reggio Emilia, Italy. Dzimšanas datums: 29.3.1965. Dzimšanas vieta: Maroka. Cita informācija: deportēts no Itālijas uz Maroku 10.12.2005.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Mohammed Daki . Adrese: Kasablanka, Maroka. Dzimšanas datums: 29.3.1965. Dzimšanas vieta: Kasablanka, Maroka. Valstspiederība: Marokas. Pases Nr.: a) G 482731 (Marokas pase), b) L446524 (Marokas pase). Valsts identifikācijas nr.: BE-400989 (Marokas valsts personas apliecība). Cita informācija: a) tēva vārds ir Lahcen; b) mātes vārds ir Izza Brahim; c) deportēts no Itālijas uz Maroku 10.12.2005. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(53)

Ierakstu “Mohamed Amin Mostafa. Adrese: Via della Martinella 132, Parma, Italy. Dzimšanas datums: 11.10.1975. Dzimšanas vieta: Kirkūka, Irāka. Cita informācija: notiesāts uz 7 gadu ieslodzījumu 21.9.2006. Pašlaik apcietinājumā Itālijā.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Mohamed Amin Mostafa . Adrese: Via della Martinella 132, Parma, Italy. Dzimšanas datums: 11.10.1975. Dzimšanas vieta: Kirkūka, Irāka. Cita informācija: pašlaik pakļauts administratīvās kontroles pasākumam Itālijā, kam jābeidzas 2012. gada 15. janvārī. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(54)

Ierakstu “Nessim Ben Mohamed Al-Cherif Ben Mohamed Saleh Al-Saadi (alias a) Nassim Saadi, b) Abou Anis). Adrese: a) Via Monte Grappa 15, Arluno (Milan), Italy; b) Via Cefalonia 11, Milan, Italy (pastāvīgā dzīvesvieta, pēdējā zināmā adrese). Dzimšanas datums: 30.11.1974. Dzimšanas vieta: Haidra Al-Qasreen, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M788331 (Tunisijas pase, izdota 28.9.2001., derīga līdz 27.9.2006.). Cita informācija: a) 2009. gada aprīlī atrodas apcietinājumā Itālijā; b) tēva vārds ir Mohamed Sharif; c) mātes vārds ir Fatima. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Nessim Ben Mohamed Al-Cherif Ben Mohamed Saleh Al-Saadi (alias a) Nassim Saadi, b) Dia el Haak George, c) Diael Haak George, d) El Dia Haak George, e) Abou Anis, f) Abu Anis). Adrese: a) Via Monte Grappa 15, Arluno (Milan), Italy; b) Via Cefalonia 11, Milan, Italy (pastāvīgā dzīvesvieta, pēdējā zināmā adrese). Dzimšanas datums: a) 30.11.1974., b) 20.11.1974. Dzimšanas vieta: a) Haidra Al-Qasreen, Tunisija; b) Libāna; c) Alžīrija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M788331 (Tunisijas pase, izdota 28.9.2001., derīga līdz 27.9.2006.). Cita informācija: a) atrodas apcietinājumā Itālijā līdz 27.4.2012.; b) tēva vārds ir Mohamed Sharif; c) mātes vārds ir Fatima. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(55)

Ierakstu “Noureddine Ben Ali Ben Belkassem Al-Drissi. Adrese: Via Plebiscito 3, Cremona, Italy. Dzimšanas datums: 30.4.1964. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L851940 (Tunisijas pase, izdota 9.9.1998., derīga līdz 8.9.2003.). Cita informācija: Kremonas pirmās instances tiesa 15.7.2006. piesprieda septiņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Šis spriedums tika pārsūdzēts, un lietu skatīs Brešas apelācijas tiesa. Atrodas apcietinājumā Itālijā kopš 2007. gada septembra.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Noureddine Ben Ali Ben Belkassem Al-Drissi (alias a) Drissi Noureddine, b) Abou Ali, c) Faycal). Adrese: Via Plebiscito 3, Cremona, Italy. Dzimšanas datums: 30.4.1964. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L851940 (Tunisijas pase, izdota 9.9.1998., derīga līdz 8.9.2003.). Cita informācija: a) pakļauts administratīvās kontroles pasākumam Itālijā līdz 2010. gada 5. maijam; b) aizliegta iebraukšana Šengenas zonā; c) mātes vārds ir Khadijah al-Drissi. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(56)

Ierakstu “Al-Azhar Ben Khalifa Ben Ahmed Rouine (alias a) Salmane, b) Lazhar). Adrese: Vicolo S. Giovanni, Rimini, Italy (pastāvīga dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 20.11.1975. Dzimšanas vieta: Sfāksa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: P182583 (Tunisijas pase, izdota 13.9.2003., derīga līdz 12.9.2007.). Cita informācija: 2008. gada jūlijā atrašanās vieta nav zināma. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Al-Azhar Ben Khalifa Ben Ahmed Rouine (alias a) Salmane, b) Lazhar). Adrese: Tunisija. Dzimšanas datums: 20.11.1975. Dzimšanas vieta: Sfāksa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: P182583 (Tunisijas pase, izdota 13.9.2003., derīga līdz 12.9.2007.). Cita informācija: b) bēguļo no Itālijas iestādēm kopš 2008. gada jūlija. b) 2010. gadā pakļauts administratīvās kontroles pasākumam Tunisijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 12.11.2003.”

(57)

Ierakstu “Mourad Ben Ali Ben Al-Basheer Al-Trabelsi (alias Abou Djarrah). Adrese: Via Geromini 15, Cremona, Italy. Dzimšanas datums: 20.5.1969. Dzimšanas vieta: Menzel Temime, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. G827238 (Tunisijas pase, izdota 1.6.1996., derīga līdz 31.5.2001.). Cita informācija: 13.12.2008. izdots Tunisijai. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 12.11.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Mourad Ben Ali Ben Al-Basheer Al-Trabelsi (alias a) Aboue Chiba Brahim, b) Arouri Taoufik, c) Ben Salah Adnan, d) Sassi Adel, e) Salam Kamel, f) Salah Adnan, g) Arouri Faisel, h) Bentaib Amour, i) Adnan Salah, j) Hasnaoui Mellit, k) Arouri Taoufik ben Taieb, l) Abouechiba Brahim, m) Farid Arouri, n) Ben Magid, o) Maci Ssassi, p) Salah ben Anan, q) Hasnaui Mellit, r) Abou Djarrah). Adrese: Libya Street Number 9, Manzil Tmim, Nabeul, Tunisija. Dzimšanas datums: a) 20.5.1969, b) 2.9.1966, c) 2.9.1964, d) 2.4.1966, e) 2.2.1963, f) 4.2.1965, g) 2.3.1965, h) 9.2.1965, i) 1.4.1966, j) 1972, k) 9.2.1964, l) 2.6.1964, m) 2.6.1966, n) 2.6.1972. Dzimšanas vieta: a) Manzil Tmim, Tunisija; b) Lībija; c) Tunisija; d) Alžīrija; e) Maroka; f) Libāna. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. G827238 (Tunisijas pase, izdota 1.6.1996., derīga līdz 31.5.2001.). Cita informācija: a) izdots no Itālijas Tunisijai 13.12.2008.; b) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā; c) mātes vārds ir Mabrukah al-Yazidi. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 12.11.2003.’

(58)

Ierakstu “Saifi Ammari (alias a) El Para (vārds kaujās), b) Abderrezak Le Para, c) Abou Haidara, d) El Ourassi, e) Abderrezak Zaimeche, f) Abdul Rasak Ammane Abu Haidra, g) Abdalarak). Dzimšanas datums: 1.1.1968. Dzimšanas vieta: a) Kef Rih, Alžīrija, b) Guelma, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: no 2004. gada oktobra atrodas apcietinājumā Alžīrijā.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Saifi Ammari (alias a) El Para (vārds kaujās), b) Abderrezak Le Para, c) Abou Haidara, d) El Ourassi, e) Abderrezak Zaimeche, f) Abdul Rasak Ammane Abu Haidra, g) Abdalarak). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas datums: a) 1.1.1968, b) 24.4.1968. Dzimšanas vieta: a) Kef Rih, Alžīrija, b) Guelma, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: Bijušais GSPC biedrs, kas nosaukta kā Al-Qaida organizācija islāma Magrebas valstīs. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 4.12.2003.”

(59)

Ierakstu “Safet Ekrem Durguti. Adrese: 175 Bosanska Street, Travnik, Bosnia and Hezegovina. Dzimšanas datums: 10.5.1967. Dzimšanas vieta: Orahovac, Kosovo. Valstspiederība: Bosnija un Hercegovina. Pases Nr. 4725900 (Bosnijas un Hercegovinas pase, izdota Travnik20.10.2005. un derīga līdz 20.10.2009.). Valsts identifikācijas numurs: a) JMB 1005967953038 (Bosnijas un Hercegovinas valsts identifikācijas numurs), b) 04DFC71259 (Bosnijas un Hercegovinas personas apliecība), c) 04DFA8802 Bosnijas un Hercegovinas autovadītāja apliecība, ko izdevusi Centrālās Bosnijas kantona Iekšlietu ministrija, Travnik, Bosnija un Hercegovina). Cita informācija: a) tēva vārds: Ekrem; b) Al-Haramain Islamic Foundation dibinātājs un vadītājs no 1998. gada līdz 2002. gadam; c) saskaņā ar pieejamo informāciju 2008. gada decembrī atradās Bosnijā un Hercegovinā; saskaņā ar pieejamo informāciju arī bieži ceļo Kosovas apgabalā; d) strādā par skolotāju Elci Ibrahim Pasha’s Madrasah, Travnik, Bosnija un Hercegovina. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 26.12.2003.’ sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Safet Ekrem Durguti . Adrese: 175 Bosanska Street, Travnik, Bosnia and Hezegovina. Dzimšanas datums: 10.5.1967. Dzimšanas vieta: Orahovac, Kosovo. Valstspiederība: Bosnija un Hercegovina. Pases Nr. 6371551 (Bosnijas un Hercegovinas biometriskā pase, izdota Travnik9.4.2009. un derīga līdz 4.9.2014.). Valsts identifikācijas numurs: a) JMB 1005967953038 (Bosnijas un Hercegovinas personas identifikācijas numurs), b) 04DFC71259 (Bosnijas un Hercegovinas personas apliecība), c) 04DFA8802 Bosnijas un Hercegovinas autovadītāja apliecība, ko izdevusi Centrālās Bosnijas kantona Iekšlietu ministrija, Travnik, Bosnija un Hercegovina). Cita informācija: a) tēva vārds ir Ekrem; b) Al-Haramain Islamic Foundation dibinātājs un vadītājs no 1998. gada līdz 2002. gadam; c) strādā par skolotāju Elci Ibrahim Pasha’s Madrasah, Travnik, Bosnija un Hercegovina. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 26.12.2003.”

(60)

Ierakstu “Djamel Lounici (alias: Jamal Lounici). Dzimšanas datums: 1.2.1962. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) Abdelkader un Johra Birouh dēls; b) 23.5.2008. atbrīvots no ieslodzījuma Itālijā; c) 2008. gada novembrī pastāvīgi uzturējās Alžīrijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 16.1.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Djamel Lounici (alias: Jamal Lounici). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas datums: 1.2.1962. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) tēva vārds ir Abdelkader un mātes vārds ir Johra Birouh; b) atgriezts no Itālijas uz Alžīriju, kur viņš uzturas kopš 2008. gada novembra; c) Othman Deramchi znots. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 16.1.2004.”

(61)

Ierakstu “Abd Al Wahab Abd Al Hafiz (alias a) Ferdjani Mouloud, b) Mourad, c) Rabah Di Roma), d) Abdel Wahab Abdelhafid, e) Said). Adrese: Via Lungotevere Dante, Roma, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: a) 7.9.1967, b) 30.10.1958 c) 30.10.1968. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Papildu informācija: bēguļo kopš 2009. gada jūnija. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Abd Al Wahab Abd Al Hafiz (alias a) Ferdjani Mouloud, b) Mourad, c) Rabah Di Roma), d) Abdel Wahab Abdelhafid, e) Said). Dzimšanas datums: 7.9.1967, b) 30.10.1968. Dzimšanas vieta: a) Alžīra, Alzīrija; b) Alžīrija. Papildu informācija: b) Itālijas iestādes izsniegušas apcietināšanas orderi; b) kopš 2009. gada jūnija Itālijas iestādes viņu uzskata par personu, kas izvairās no tiesas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(62)

Ierakstu “Abderrahmane Kifane. Adrese: via Padre Massimiliano Kolbe 25, Sant’Anastasia (NA), Itālija. Dzimšanas datums: 7.3.1963. Dzimšanas vieta: Kasablanka, Maroka. Valstspiederība: Marokas.Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Abderrahmane Kifane . Adrese: via Padre Massimiliano Kolbe 25, Sant’Anastasia (NA), Itālija. Dzimšanas datums: 7.3.1963. Dzimšanas vieta: Kasablanka, Maroka. Valstspiederība: Marokas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(63)

Ierakstu “Ali Mohamed El Heit (alias a) Kamel Mohamed, b) Ali Di Roma c) Ali Il Barbuto). Dzimšanas datums: a) 20.3.1970, b) 30.1.1971. Dzimšanas vieta: Rouiba, Alžīrija. Adrese: a) via D. Fringuello 20, Roma, Itālija, b) 3 via Ajraghi Milāna, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Cita informācija: a) 2009. gada maijā uzturējās Alžīrijā, b) mātes vārds ir Hamadche Zoulicha. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Ali Mohamed El Heit (alias a) Kamel Mohamed, b) Ali Di Roma c) Ali Il Barbuto). Dzimšanas datums: a) 20.3.1970, b) 30.1.1971. Dzimšanas vieta: Rouiba, Alžīrija. Adrese: 3 Via Ajraghi, Milāna, Itālija. Cita informācija: mātes vārds ir Hamadche Zoulicha. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(64)

Ierakstu “Fethi Ben Hassen Ben Salem Al-Haddad (alias a) Fethi ben Assen Haddad, b) Fathy Hassan Al Haddad). Adrese: a) Via Fulvio Testi 184, Cinisello Balsamo (MI), Itālija, b) Via Porte Giove 1, Mortara (PV), Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: a) 28.6.1963. b) 28.3.1963. Dzimšanas vieta: Tataouene, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L183017 (Tunisijas pase, izdota 14.2.1996., derīga līdz 13.2.2001.). Cita informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: HDDFTH63H28Z352V, b) apcietināts 16.12.2006. Atbrīvots 22.3.2007. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Fethi Ben Hassen Ben Salem Al-Haddad (alias a) Fethi ben Assen Haddad, b) Fathy Hassan Al Haddad). Adrese: a) Via Fulvio Testi 184, Cinisello Balsamo (MI), Itālija, b) Via Porte Giove 1, Mortara (PV), Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: a) 28.6.1963. b) 28.3.1963. Dzimšanas vieta: Tataouene, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. L183017 (Tunisijas pase, izdota 14.2.1996., derīga līdz 13.2.2001.). Cita informācija: Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: HDDFTH63H28Z352V. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004”

(65)

Ierakstu “Farid Aider (alias a) Achour Ali, b) Terfi Farid, c) Abdallah). Adrese: a) Via Milanese, 5 — 20099 Sesto San Giovanni (MI), Itālija, b) via Italia 89/A, Paderno Dungano (MI), Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta), c) via Provinciale S. Maria Cubito 790, Marano di Napoli (NA), Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta). Dzimšanas datums: 12.10.1964. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Cita informācija: nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs DRAFRD64R12Z301. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Farid Aider (alias a) Achour Ali, b) Terfi Farid, c) Abdallah). Dzimšanas datums: 12.10.1964. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: DRAFRD64R12Z301; b) Itālijas iestādes 16.11.2007 izsniegušas apcietināšanas orderi; c) kopš 14.12.2007 Itālijas iestādes viņu uzskata par personu, kas izvairās no tiesas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(66)

Ierakstu “Abdelhadi Ben Debka (alias a) L'Hadi Bendebka, b) El Hadj Ben Debka, c) Abd Al Hadi, d) Hadi). Adrese: a) Via Garibaldi 70, San Zenone al Po (PV), Italy (iepriekšējā adrese 17.12.2001.); b) Via Manzoni 33, Cinisello Balsamo (MI), Italy (iepriekšējā adrese 2004. gada martā). Dzimšanas datums: 17.11.1963. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) kopš 2007. gada septembra atrodas apcietinājumā Itālijā, b) 2008. gada novembrī pastāvīgi uzturējās Alžīrijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Abdelhadi Ben Debka (alias a) L'Hadi Bendebka, b) El Hadj Ben Debka, c) Abd Al Hadi, d) Hadi). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas datums: 17.11.1963. Dzimšanas vieta: Alžīra, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: 13.9.2008. deportēts no Itālijas uz Alžīriju. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(67)

Ierakstu “Moustafa Abbes (alias a) Mostafa Abbes, b) Mostafa Abbas, c) Mustafa Abbas, d) Moustapha Abbes). Adrese: Via Padova 82, Milan, Italy (iepriekšējā adrese 2004. gada martā). Dzimšanas datums: 5.2.1962. Dzimšanas vieta: a) Osniers, Alžīrija, b) Francija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) 30.01.2006. atbrīvots no ieslodzījuma Itālijā; b) 2008. gada novembrī pastāvīgi uzturējās Alžīrijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Moustafa Abbes (alias a) Mostafa Abbes, b) Mostafa Abbas, c) Mustafa Abbas, d) Moustapha Abbes). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas datums: 5.2.1962. Dzimšanas vieta: a) Osniers, Alžīrija, b) Francija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: Youcef Abbes brālis. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(68)

Ierakstu „Othman Deramchi (alias Abou Youssef). Adrese: a) Via Milanese 5, 20099 Sesto San Giovanni (MI), Itālija (iepriekšējā adrese 2004. gada martā); b) Piazza Trieste 11, Mortara, Itālija (iepriekšējā adrese 2002. gada oktobrī). Dzimšanas datums: 7.6.1954. Dzimšanas vieta: Tighennif, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: DRMTMN54H07Z301T. Cita informācija: 2008. gada novembrī pastāvīgi uzturējās Alžīrijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Othman Deramchi (alias Abou Youssef). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas datums: 7.6.1954. Dzimšanas vieta: Tighennif, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: DRMTMN54H07Z301T; b) 22.8.2008. deportēts no Itālijas uz Alžīriju. c) Djamel Lounici sievas tēvs. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(69)

Ierakstu “Yacine Ahmed Nacer (alias a) Yacine Di Annaba, b) Il Lungo, c) Naslano). Dzimšanas datums: 2.12.1967. Dzimšanas vieta: Annaba, Alžīrija. Adrese: a) rue Mohamed Khemisti 6, Annaba, Alžīrija, b) vicolo Duchessa 16, Neapole, Itālija, c) via Genova 121, Neapole, Itālija (pastāvīga dzīvesvieta), d) via San Bartolomeo, 12 Carvano (VA), Itālija. Cita informācija: a) 2009. gada maijā uzturējās Alžīrijā, b) tēva vārds ir Ahmed Nacer Abderrahmane, mātes vārds ir Hafsi Mabtouka. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Yacine Ahmed Nacer (alias a) Yacine di Annaba, b) Il Lungo, c) Naslano). Adrese: 6 rue Mohamed Khemisti, Annaba, Alžīrija. Dzimšanas datums: 2.12.1967. Dzimšanas vieta: Annaba, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) saskaņā ar pieejamajām ziņām kopš 2009. gada uzturas Alžīrijā; b) tēva vārds ir Ahmed Nacer Abderrahmane un mātes vārds ir Hafsi Mabrouka. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(70)

Ierakstu „Youcef Abbes (alias Giuseppe). Adrese: a) Via Padova 82, Milāna, Itālija, b) Via Manzoni 33, Cinisello Balsamo (MI), Itālija. Dzimšanas datums: 5.1.1965. Dzimšanas vieta: Bab el Oued, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2000. gadā.” sadaļā „Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Youcef Abbes (alias Giuseppe). Dzimšanas datums: 5.1.1965. Dzimšanas vieta: Bab el Oued, Alžīra, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) tiek uzskatīts, ka kopš 2008. gada 5. jūlija slēpjas no Itālijas iestādēm; b) saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2000. gadā. c) tēva vārds ir Mokhtar; d) mātes vārds ir Abbou Aicha. e) Moustafa Abbes brālis. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 17.3.2004.”

(71)

Ierakstu “Sajid Mohammed Badat (alias a) Abu Issa, b) Saajid Badat, c) Sajid Badat, d) Muhammed Badat, e) Sajid Muhammad Badat, f) Saajid Mohammad Badet, g) Muhammed Badet, h) Sajid Muhammad Badet, i) Sajid Mahomed Badat). Dzimšanas datums: a) 28.3.1979, b) 8.3.1976. Dzimšanas vieta: Glostera, Apvienotā Karaliste. Pases Nr. a) 703114075 (Apvienotās Karalistes pase); b) 026725401 (Apvienotās Karalistes pase). Cita informācija: pašlaik atrodas apcietinājumā Apvienotajā Karalistē. Iepriekšējā adrese ir Glostera, Apvienotā Karaliste.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Sajid Mohammed Badat (alias a) Abu Issa, b) Saajid Badat, c) Sajid Badat, d) Muhammed Badat, e) Sajid Muhammad Badat, f) Saajid Mohammad Badet, g) Muhammed Badet, h) Sajid Muhammad Badet, i) Sajid Mahomed Badat). Dzimšanas datums: 28.3.1979. Dzimšanas vieta: Gloucester, Apvienotā Karaliste. Valstspiederība: Apvienotās Karalistes. Pases Nr. a) 703114075 (Apvienotās Karalistes pase); b) 026725401 (Apvienotās Karalistes pase, derīguma termiņš beidzies 22.4.2007), c) 0103211414 (Apvienotās Karalistes pase). Cita informācija: Atbrīvots no ieslodzījuma Apvienotajā Karalistē 2010. gada novembrī. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 15.12.2005.”

17.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/95

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 20. jūlijs)

par valsts atbalstu C 33/09 (ex NN 57/09, CP 191/09), ko valsts garantijas veidā attiecībā uz BPP īstenojusi Portugāle

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4932)

(Autentisks ir tikai teksts portugāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/346/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – LESD) un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir lūgts iesniegt savas piezīmes saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā to piezīmes,

tā kā:

(1)	Šis lēmums attiecas uz valsts atbalstu, ko Portugāle valsts garantijas veidā sniegusi Banco Privado Português (turpmāk tekstā – “BPP”) labā.

1. PROCEDŪRAS ASPEKTI

(2)

Komisija ar lēmumu 2009. gada 13. martā (turpmāk tekstā – “Lēmums par glābšanas atbalstu”) (2) apstiprināja valsts garantiju aizdevumam EUR 450 miljonu apmērā, ko sešas Portugāles bankas 2008. gada 5. decembrī piešķīra BPP. Pasākumu atļāva uz sešu mēnešu laikposmu, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu (tagad LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts), pieņemot, ka Portugāles iestādes īstenos apņemšanos sešu mēnešu laikā (t. i., līdz 2009. gada 5. jūnijam) iesniegt pārstrukturēšanas plānu.

(3)

Komisija 2009. gada 15. jūlijā aicināja Portugāles iestādes nekavējoties iesniegt BPP pārstrukturēšanas plānu. Tā kā pieprasītais plāns netika iesniegts, Komisija ar 2009. gada 6. oktobra vēstuli nosūtīja oficiālu atgādinājumu saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3), 5. panta 2. punktu.

(4)	Komisija 2009. gada 10. novembrī sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz iespējamo valsts atbalsta pasākumu. Ar šo pašu lēmumu Komisija izdeva rīkojumu sniegt informāciju, pieprasot Portugālei iesniegt pārstrukturēšanas plānu līdz 2009. gada 22. decembrim.

(5)	Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2010. gada 6. martā (4). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes par atbalsta pasākumu. Piezīmes ar vēstuli 2010. gada 6. aprīlī iesniedza trešā persona, kas vēlējās palikt anonīma.

(6)	Komisija 2010. gada 12. marta vēstulē aicināja Portugāli sniegt informāciju; Portugāle atbildēja 2010. gada 13. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2010. gada 14. aprīlī.

(7)	Ieinteresēto personu piezīmes Portugālei tika nosūtītas 2010. gada 15. aprīļa vēstulē. Portugāle uz šīm piezīmēm atbildēja 2010. gada 13. maija vēstulē, kas reģistrēta 2010. gada 14. maijā.

(8)	Komisija 2010. gada 29. aprīlī aicināja sniegt papildu informāciju, kuru Portugāle sniedza 2010. gada 13. maija vēstulē. Portugāle sniedza papildu informāciju 2010. gada 15. jūnijā un 21. jūnijā.

2. ATBALSTA SAŅĒMĒJS UN PASĀKUMS

2.1. Saņēmējs

(9)

BPP ir finanšu iestāde, kas atrodas Portugālē un sniedz banku pakalpojumus privātklientiem, konsultācijas uzņēmumiem un privātā kapitāla pakalpojumus. BPP klienti ir privāti noguldītāji un iestāžu noguldītāji, tostarp piecas kopieguldījumu lauksaimniecības kredītbankas (caixas de crédito agrícola mútuo), viena krājbanka (caixa económica), vairāki pensiju fondi, apdrošināšanas uzņēmumi un citi. BPP ir pārstāvēta Portugālē, Spānijā un mazākā mērā Brazīlijā un Dienvidāfrikā.

(10)

BPP akcijas nav kotētas fondu biržā, un tāpēc šo akciju tirgus vērtība nav pieejama. 2008. gada 30. jūnijāBPP bilancē kopējie aktīvi bija EUR 2,9 miljardu apmērā, kas ir mazāk nekā 1 % no Portugāles banku sektora kopējiem aktīviem. 100 % BPP akciju pieder grupai Privado Holding SGPS (sociedade gestora de participações sociais) S.A. Kopš 2008. gada 30. jūnija šīs kontrolakciju sabiedrības kontrolpakete (51,5 %) pieder 12 akcionāriem. 2009. gadā Privado Holding grupā bija 187 strādājošie, no kuriem 148 strādāja BPP.

2.2. Bankas finanšu grūtības

(11)	Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju BPP radās grūtības ar likviditāti, jo pasliktinājās pasaules ekonomikas stāvoklis, kas ievērojami mazināja bankas spēju pārvaldīt savu likviditāti.

(12)	BPP2008. gada 24. novembrī informēja Portugāles centrālo banku (turpmāk tekstā – “Portugāles Banka”), ka pastāv risks, ka tā nespēs izpildīt maksājumu saistības. BPP tika atļauts no 2008. gada 1. decembra apturēt visus maksājumus.

(13)

BPP2008. gada 5. decembrī saņēma EUR 450 miljonu aizdevumu, kas tika nodrošināts ar valsts garantiju, un saskaņā ar turpmāk norādītajiem nosacījumiem. Aizdevums un garantija sedza tikai tās BPP saistības, kas bija reģistrētas BPP bilancē 2008. gada 24. novembrī, un aizdevums bija jāizmanto tikai noguldījumu atmaksāšanai noguldītājiem un citiem kreditoriem un nebija paredzēts grupas citu uzņēmumu saistību segšanai.

2.3. Ārkārtas palīdzības pasākums

(14)

BPP2008. gada 5. decembrī ar sešām lielākajām Portugāles bankām (Banco Comercial Português, S.A., Caixa Geral de Depósitos, S.A., Banco Espírito Santo, S.A., Banco BPI, S.A., Banco Santander Totta, S.A., Caixa Central – Caixa Central de Crédito Agricola Mútuo CRL) (turpmāk tekstā – “banku konsorcijs”) parakstīja aizdevuma līgumu par EUR 450 miljonu aizdevumu (turpmāk tekstā – “aizdevuma līgums”), kas tika nodrošināts ar valsts garantiju. Aizdevuma termiņš bija seši mēneši, tas bija pagarināms līdz diviem gadiem, un tā procentu likme bija EURIBOR + 100 bāzes punkti. Aizdevuma atlīdzība bija noteikta, pamatojoties uz kreditējošo banku finansējuma izmaksām darījuma laikā.

(15)

Portugāles iestādes apgalvoja, ka, ņemot vērā BPP sarežģīto finanšu situāciju, bez valsts garantijas neviens aizdevējs nevēlējās finansēt BPP ar samērīgu procentu likmi. Valsts garantija, kas pievienota aizdevumam, tika piešķirta saskaņā ar Likumu Nr. 112/97, t. i., ārpus Portugāles garantiju shēmas (Llikums 60-A/2008), ko Komisija apstiprināja 2008. gada 29. oktobrī (5). Jo īpaši Portugāles iestādes norādīja, ka vispārīga garantiju shēma, kas attiecas uz maksātspējīgām bankām, nebūs piemērota sistēma valsts intervencei BPP labā, ņemot vērā bankas aizvien sliktāko finanšu situāciju un īpašos riskus, kas saistīti ar šo darījumu.

(16)	Ņemot vērā BPP sniegto nodrošinājumu, atlīdzība par valsts garantiju tika fiksēta 20 bāzes punktu apmērā.

(17)

Nodrošinājumu veido: i) pirmās ķīlas tiesības uz vairākiem aktīviem, kas uzskaitīti līgumā, kas noslēgts starp Portugāli, BPP un Portugāles Banku; un ii) pirmā hipotēka uz BPP piederošo nekustamo īpašumu. Portugāles iestādes novērtēja, ka laikā, kad tika parakstīts aizdevuma līgums un garantiju līgums (6), nodrošinājums bija aptuveni EUR 672 miljonu vērtībā. Nodrošinājuma sniegšanu regulē līgums, kuru parakstījušas Valsts kase, BPP un Portugāles Banka un kurā Portugāles Banka izraudzīta par nodrošinājuma turētāju un pārvaldītāju Valsts kases uzdevumā. Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju atbilstīgi valsts tiesību aktiem Portugāles valstij ir privileģētas un prioritātes tiesības uz nodrošinājumu.

(18)	BPP apņēmās, ka ar valsts garantiju segtā aizdevuma termiņa laikā tā nepārdos, neizmantos kā nodrošinājumu un citādāk neatsavinās savus esošos un nākotnes aktīvus.

(19)	Saistībā ar Komisijas uzsākto pārbaudi par ārkārtas palīdzības pasākumu Portugāle apņēmās iesniegt BPP pārstrukturēšanas plānu valsts intervences sešu mēnešu laikā (t. i., līdz 2009. gada 5. jūnijam).

(20)	Komisija 2009. gada 13. marta lēmumā apstiprināja pasākumu uz sešiem mēnešiem no valsts garantijas piešķiršanas, t. i., līdz 2009. gada 5. jūnijam. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā atlīdzības ārkārtīgi zemo līmeni, ir nepieciešama pārstrukturēšanas plāna iesniegšana līdz 2009. gada 5. jūnijam.

(21)	Lai pagarinātu garantijas spēkā esības termiņu pēc sākotnējiem sešiem mēnešiem, Portugāles iestādes apņēmās iesniegt Komisijai konkrētu paziņojumu.

(22)	Portugāle nav izpildījusi iepriekšminētās saistības.

2.4. Ārkārtas palīdzības pasākuma pagarināšana

(23)

Portugāle 2009. gada 23. jūnija e-pasta vēstulē informēja Komisiju, ka tā ir pieņēmusi lēmumu pagarināt valsts garantiju vēl uz sešiem mēnešiem (Finanšu ministrijas 2009. gada 5. jūnija rīkojums Nr. 13364-A/2009). Tomēr Portugāle nepaziņoja par minēto pagarinājumu, kā arī nemēģināja iegūt Komisijas apstiprinājumu.

(24)	Tā kā Komisijas lēmumā atbalsts apstiprināts tikai līdz 2009. gada 5. jūnijam, 2009. gada 6. jūnijā glābšanas atbalsts kļuva nelikumīgs.

(25)	BPP pārvaldnieki 2009. gada 24. aprīlī Portugāles Bankai iesniedza BPP atveseļošanas plānu.

(26)	Portugāles iestādes 2009. gada 5. jūnija vēstulē paskaidroja Komisijai, ka aizkavēšanās ar BPP pārstrukturēšanas plāna iesniegšanu ir saistīta ar to, ka BPP ieteikto atveseļošanas un pārstrukturēšanas plānu neapstiprināja Portugāles Banka.

(27)

Finanšu un valsts pārvaldes ministrija 2009. gada 9. jūnijā publicēja dokumentu ar nosaukumu Esclarecimento do Ministério das Finanças e da Administração Pública – Decisão relativa ao Banco Privado Português (“Finanšu un valsts pārvaldes ministrijas skaidrojumi – lēmums par Banco Privado Português”) (turpmāk tekstā – “2009. gada 9. jūnija dokuments”), kurā norādīts, ka 2009. gada 24. aprīlīBPP iesniedza Portugāles Bankai atveseļošanas un pārstrukturēšanas plānu, kurā cita starpā ietverts priekšlikums veikt rekapitalizācijas operāciju, kurā valsts ieguldījums būtu no EUR 150 miljoniem līdz EUR 200 miljoniem parasto akciju, priekšrocības akciju un papildu saistību bez atdeves veidā. Šis plāns netika apstiprināts, jo tika uzskatīts, ka tas “neatbilst Likumā Nr. 63-A/2008 definētajiem rekapitalizācijas noteikumiem un attiecīgajām Eiropas Savienības vadlīnijām, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību Kopienas konkurences noteikumiem, ņemot vērā, ka šajā gadījumā ir konstatējams valsts atbalsts”.

(28)

Turklāt 2009. gada 9. jūnija dokumentā tika ziņots, ka liels skaits BPP klientu ir nodevuši bankai savus uzkrājumus pārvaldīšanai un banka tos ieguldījusi daudzu tādu starpnieksabiedrību finanšu instrumentos, kuras atrodas ārzonu jurisdikcijās (“absolūtas atdeves” instrumentos). Neskatoties uz šiem produktiem piemītošiem riskiem, BPP ir noteikusi atlīdzības likmi un garantējusi šo klientu visa ieguldītā kapitāla atmaksāšanu termiņa beigās. Par šo garantēto atdevi netika informētas uzraudzības iestādes, un tā netika ne iekļauta, ne ierakstīta bankas bilancē. Slēpjot šīs saistības, bankas akcionāriem netika prasīts veikt papildu kapitāla iepludināšanu, lai tiktu izpildītas spēkā esošās juridiskās un regulējošās prasības. Turklāt saskaņā ar 2009. gada 9. jūnija dokumentu Portugāles Vērtspapīru tirgus komisijas (Comissão do Mercado de Valores Mobiliários – CMVM) un Portugāles Bankas veiktajā izmeklēšanā tika konstatēti nopietni pārkāpumi, kas norāda uz krimināli sodāmu BPP darbību.

2.5. Situācija ar absolūtās atdeves ieguldījumu produktiem

(29)

Turklāt 2009. gada 9. jūnija dokumentā Portugāles iestādes paziņoja, ka kopīgi ar uzraudzības iestādēm tās meklē risinājumu, kā samazināt zaudējumus BPP klientiem, kuri ieguldījuši absolūtās atdeves instrumentos un kuru ieguldījumi ir apdraudēti. Valdības paredzētais risinājums cita starpā paredz, ka: 1) tiks izveidots jauns finanšu instruments, kas pārstāv pašreizējo netiešo absolūtās atdeves portfeli, lai aizstātu ieguldītāju pašreizējās pozīcijas; 2) finanšu instrumentu emitēs un pārvaldīs no BPP neatkarīga vienība, un tas piederēs valsts banku iestādēm, kuras to arī pārvaldīs.

2.6. Oficiāla izmeklēšanas procedūra un ārkārtas palīdzības pasākuma otrā pagarināšana

(30)	Komisija 2009. gada 15. jūlijā aicināja Portugāles iestādes nekavējoties iesniegt BPP pārstrukturēšanas plānu kaut vai pagaidu formā, atgādinot, ka glābšanas atbalsts kopš 2009. gada 6. jūnija ir kļuvis nelikumīgs.

(31)	Tā kā pieprasītais plāns netika iesniegts, Komisija ar 2009. gada 6. oktobra vēstuli nosūtīja oficiālu atgādinājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 5. panta 2. punktu.

(32)	Komisija 2009. gada 10. novembrī sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz iespējamo valsts atbalsta pasākumu. Ar šo pašu lēmumu Komisija izdeva rīkojumu sniegt informāciju, pieprasot Portugālei iesniegt pārstrukturēšanas plānu līdz 2009. gada 22. decembrim.

(33)	Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes par atbalsta pasākumu.

(34)

Portugāles iestādes 2009. gada 3. decembrī informēja Komisiju, ka valsts garantija tiks pagarināta uz turpmākajiem sešiem mēnešiem. Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju valsts bija spiesta atjaunot garantiju, jo tūlītēja BPP darbības pārtraukšana apdraudētu tobrīd apsvērto risinājumu. Tā kā bija skaidrs, ka BPP nespēj atmaksāt aizdevumu, bankas, kas to bija piešķīrušas BPP, vienojās pagarināt aizdevuma termiņu uz turpmākajiem sešiem mēnešiem – nemainot spēkā esošos nosacījumus un bez papildu finansējuma – ar noteikumu, ka tiks pagarināta arī attiecīgā valsts garantija.

(35)	Tādējādi 2009. gada 5. decembrī valsts garantija tika pagarināta uz turpmākajiem sešiem mēnešiem. Par pagarinājumu Komisijai paziņots netika. Portugāles iestādes tikai informēja Komisiju, ka garantija aizdevumam tiks atjaunota.

(36)	Portugāles iestādes 2010. gada 25. februārī nosūtīja vēstuli, paskaidrojot faktus, kuri – kā uzskatīja valdība – nodrošinās pamatu, lai atrisinātu problēmas, ko BPP radījusi lielai daļai savu klientu, proti, ieguldītājiem absolūtās atdeves ieguldījumu produktos.

(37)

Šajā pašā vēstulē Portugāles iestādes informēja Komisiju, ka 2009. gada 11. decembrī valdība ir nolēmusi:

izveidot slēgtu un nesaskaņotu īpašo ieguldījumu fondu (Fundo Especial de Investimento – FEI), kuru veidotu resursi (bruto aktīvi un saistības), kas ieguldīti absolūtās atdeves ieguldījumu produktos un kam raksturīgs: a) īpašā ieguldījumu fonda pasīva pārvaldība, b) akciju parakstīšana natūrā, c) četru gadu termiņš, ko ar akcionāru kopsapulces lēmumu (1 akcija = 1 balss) iespējams pagarināt līdz ne vairāk kā desmit gadiem, d) brīvprātīga klientu līdzdalība;

ii)	atjaunot valsts garantiju EUR 450 miljonu aizdevumam līdz īpašā ieguldījumu fonda izveidei;

iii)

aktivizēt noguldījumu garantiju fondu (Fundo de Garantia de Depósitos – FGD), kas garantē, ka katram noguldītājam tiks pilnā mērā atmaksāta naudas līdzekļu kredīta atlikuma vērtība, ja tā nepārsniedz EUR 100 000, un ieguldītāju kompensācijas sistēmu (Sistema de Indemnização aos Investidores – SII), kura atbilstīgi likumam vienam ieguldītājam garantē kompensāciju līdz ne vairāk kā EUR 25 000 apmērā un kurā nav iesaistīti valsts līdzekļi;

iv)

piešķirt apdrošināšanas segumu līdz ne vairāk kā EUR 250 000 apmērā klientiem, kas pievienojušies FEI, ar nosacījumu, ka uz viņiem attiecas FGD un SII kritēriji; tādējādi valsts apdrošina tādu negatīvo starpību (ja tāda pastāv) 2008. gada 24. novembrī starp klienta ieņēmumiem – kā atlīdzību no FGD un SII un FEI maksājumus – un ieguldījumu nominālvērtību, kas nepārsniedz EUR 250 000.

(38)	Portugāles valsts apņemšanās attiecībā uz FEI ieguldītājiem saskaņā ar valsts tiesisko sistēmu tiks piemērota tikai fonda slēgšanas dienā, kas ir četrus gadus pēc tā izveides – 2014. gada 30. martā (8).

(39)

Portugāles Vērtspapīru tirgus komisija (CMVM) 2010. gada 1. februārī piešķīra atļauju izveidot FEI atbilstoši iepriekšminētajam; par fonda pārvaldību bija atbildīgs Privado Fundos – Sociedade Gestora de Fundos de Investimento, S.A., un Banif – Banco de Investimento, S.A kļuva par fonda depozitāriju.

(40)	FEI tika izveidots 2010. gada 30. martā.

(41)

Portugāles Banka 2010. gada 16. aprīļa paziņojumā norādīja, ka 15. aprīlī pieņemts lēmums atsaukt BPP licenci bankas darbības veikšanai, ņemot vērā neiespējamību pārstrukturēt vai rekapitalizēt banku. Portugāles Banka 22. aprīlī kompetentā tiesā (Tribunal de Comércio de Lisboa) pieprasīja BPP likvidāciju, tajā pašā laikā iesniedzot priekšlikumu par likvidācijas komisijas iecelšanu. BPP likvidācija noris saskaņā ar Portugālē spēkā esošiem banku iestādēm piemērojamiem likvidācijas noteikumiem. Portugāles iestādes lēš, ka šajos tiesību aktos noteiktie dažādie juridiskie posmi nozīmē, ka likvidācija varētu ilgt aptuveni gadu.

(42)

Portugāles iestādes 2010. gada 13. maijā paziņoja Komisijai, ka, pamatojoties uz aizdevuma līgumu (9), banku konsorcijs ir pieprasījis garantijas izpildi un tā izpildīta 7. maijā, kad Portugāle šīm sešām bankām veikusi līdzekļu atmaksu EUR 450 miljonu apmērā. Portugāles valsts norādīja, ka tā jau ir veikusi nepieciešamās darbības, lai īstenotu savas privileģētas un prioritātes tiesības, kas tai ir kā uz garantiju attiecināmā nodrošinājuma kreditoram, iesniedzot prasību attiecīgā tiesā (10).

3. KOMISIJAS LĒMUMS PAR OFICIĀLU IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRU

(43)

Komisija 2009. gada 10. novembra lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu izklāstīja savu iepriekšējo novērtējumu un pauda šaubas par attiecīgo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu. Aplūkotie pasākumi bija šādi:

—

garantijas atlīdzība, kas bija zemāka nekā līmenis, kādu parasti pieprasa atbilstīgi Banku paziņojumam (11); Komisija apšaubīja, vai, ņemot vērā risku, atlīdzība ir pienācīga; Komisija apstiprināja šādu atlīdzību, tikai pamatojoties uz Portugāles apņemšanos iesniegt pārstrukturēšanas plānu, kurā ilgākā termiņā adekvāti izmantotu šo priekšrocību,

—	tas, ka Portugāle neiesniedza pārstrukturēšanas plānu, lai gan par to tika oficiāli atgādināts 2009. gada 6. oktobra vēstulē,

—	garantijas pagarināšana (2009. gada 5. jūnijā) pēc Komisijas sākotnēji apstiprinātajiem sešiem mēnešiem.

4. PORTUGĀLES APSVĒRUMI

(44)

Savās piezīmēs par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Portugāles iestādes apgalvoja, ka tās apzinās savu apņemšanos attiecībā uz BPP pārstrukturēšanas plāna piegādi Komisijai. Tomēr saskaņā ar 2010. gada 13. aprīlī iesniegto informāciju par pārstrukturēšanas plāna iesniegšanu galu galā bija atbildīga BPP (ar Portugāles Bankas apstiprinājumu) un Portugāles valsts bija atbildīga tikai par šā plāna nodošanu Komisijai. Portugāles iestādes neiesniedza Komisijai pārstrukturēšanas plānu vienkārši tāpēc, ka Portugāles Banka neapstiprināja BPP iesniegto plānu. Tāpēc rīkojumu, kas ietverts Komisijas 2009. gada 10. novembra lēmumā, nebija iespējams izpildīt, neskatoties uz Portugāles valsts politiskajiem centieniem nodrošināt, lai BPP faktiski izpildītu savas saistības pret Portugāles Banku, valsti un galu galā – pret Komisiju.

(45)	Attiecībā uz valsts atbalstu BPP Portugāle apgalvo, ka tas bija un ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, jo tika piešķirts, lai garantētu valsts finanšu sistēmas stabilitāti līdzīgi tam, kas notika Eiropas kontekstā.

(46)

Attiecībā uz valsts garantijas vairākkārtēju pagarināšanu EUR 450 miljonu aizdevumam Portugāle apgalvo, ka tas nav jauns valsts atbalsts, jo situācija, saskaņā ar kuru Komisija apstiprināja valsts atbalsta pasākumu, nav mainījusies. Nosacījumi valsts garantijai, kas tika pagarināta divas reizes, palika nemainīgi: i) aizdevuma vērtība nepalielinājās; ii) netika mainītas saistības attiecībā uz aizdevumu (12), iii) saskaņā ar garantijas līgumu garantija beigtos tikai 30 dienas pēc pēdējā kapitāla un procentu maksājuma, un Komisija apzinājās, ka aizdevuma līgums ir noslēgts uz diviem gadiem (13).

(47)

Attiecībā uz neziņošanu par vairākkārtēju valsts garantijas pagarināšanu Portugāles iestādes apgalvo, ka aizdevuma līguma atjaunošana nebija atkarīga no Portugāles valsts, bet gan no banku konsorcija un BPP, un, nepagarinot garantiju, izraisītā negatīvā ietekme uz Portugāles finanšu sistēmu būtu tāda pati kā iepriekš, kad situācija pilnībā pamatoja Komisijas apstiprinājumu valsts atbalsta pasākumam. Turklāt Portugāle uzskata, ka garantijas vairākkārtēja pagarināšana saskaņā ar līgumu, kas regulē aizdevuma vienošanos, notika automātiski, lai gan pagarinājumi tika noformēti oficiāli – tiesiskās noteiktības nolūkā attiecībā uz banku konsorciju.

(48)

Turklāt saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju vairākkārtēji pagarinājumi (pat ja uzskata, ka tie ir jauns atbalsts) neradīja ekonomisku priekšrocību, jo BPP praktiski nedarbojās vismaz no 2008. gada 1. decembra. Tādējādi pasākums ar pagarinājumu vai bez tā “nedeva BPP ekonomisku priekšrocību vai nestiprināja tā pozīciju salīdzinājumā ar konkurentiem tā vienkāršā iemesla dēļ, ka BPP nedarbojās tirgū un līdz ar to nekonkurēja ar citām bankām” (14). Tāpēc Portugāle uzskata, ka pasākums neietekmēja ne konkurenci, ne tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(49)	Apsvērumos par ieinteresēto personu piezīmēm (skatīt turpmāk tekstā) Portugāles iestādes norādījušas, ka EUR 450 miljonu aizdevums tika izmantots pārredzamā veidā, lai izvairītos no sistemātiskas kaitīgas ietekmes un izpildītu BPP saistības, kas ierakstītas bilancē 2008. gada 24. novembrī.

(50)

Portugāles iestādes arī piebilst, ka Portugāle BPP likvidācijas procesā aizstāvēs savas tiesības uz garantijas nodrošinājumu. Ņemot vērā, ka Portugāle ir privileģēts BPP kreditors, tā ir pārliecināta, ka pilnā apmērā spēs atgūt EUR 450 miljonu aizdevumu, ko tā izmaksāja aizdevējbankām. Šai ziņā Portugāles iestādes atzīmē, ka nodrošinājuma vērtība 2010. gada 7. maijā bija par vairāk nekā 20 % augstāka nekā garantētā aizdevuma kopējā summa.

(51)

Attiecībā uz valsts apņemšanos kompensēt zaudējumus ne vairāk kā EUR 250 000 apmērā absolūtās atdeves klientiem, kas pievienojušies FEI, Portugāle apgalvo, ka šī apņemšanās nav valsts atbalsts, jo i) tā nenozīmē valsts līdzekļu pārvedumu ne FEI pārvaldes sabiedrībai, ne arī citai institūcijai, kas darbojas tirgū, ii) tā ir regulārs un apstiprināts mehānisms, kas ir ieguldītāju kompensācijas sistēmas loģisks paplašinājums, iii) tā nerada ekonomisku priekšrocību ieguldītājiem, uz kuriem tā vērsta vispārēji un saskaņā ar izņēmuma nosacījumiem atbilstīgi valsts un Eiropas tiesiskajām prasībām, vai konkurences izkropļojumu tirgū vai attiecībās starp dalībvalstīm.

(52)

Turklāt Portugāle apgalvo, ka faktiskie maksājumi FEI klientiem saskaņā ar šo apņemšanos būs minimāli, ja tie vispār tiks veikti. Portugāles iestādes uzskata, ka EUR 250 000 apdrošināšanas segums vieš pārliecību FEI klientiem, tomēr vairumā gadījumu tas nenozīmē faktisku apmaksu. Konservatīva scenārija gadījumā, pieņemot, ka FEI aktīvi turpmāko četru gadu laikā no 2009. gada oktobra zaudē savu vērtību, Portugāle lēš, ka maksimālā izmaksu summa katram klientam būs aptuveni EUR 68 000. Labvēlīgākā gadījumā izmaksas nebūs jāveic.

5. CITU IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(53)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2009. gada 10. novembra lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija 2010. gada 6. aprīlī saņēma piezīmes no pienācīgi identificētām trešām personām, kas vēlējās palikt anonīmas. Piezīmēs par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu ieinteresētās personas norādīja, ka nav ievērots neviens no nosacījumiem, saskaņā ar kuriem aizdevumam tika piešķirta valsts garantija (maksimālais ilgums seši mēneši un pārstrukturēšanas plāna iesniegšana). Tāpēc saskaņā ar iesniegtajiem apsvērumiem atbalsts ir nelikumīgs un Komisijai jāpieprasa Portugālei garantiju pārtraukt. Turklāt EUR 450 miljonus izmantoja nevis bankas pārstrukturēšanai, bet gan atlīdzībai noteiktiem BPP klientiem, kaitējot visiem pārējiem.

6. NOVĒRTĒJUMS

6.1. Pasākuma atzīšana par valsts atbalstu

(54)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(55)	Lai piemērotu LESD 107. panta 1. punktu, ir jābūt atbalsta pasākumam, kas ir saistīts ar valsti un ko piešķir, izmantojot valsts līdzekļus, kurš ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļo konkurenci iekšējā tirgū, nodrošinot selektīvu priekšrocību noteiktiem uzņēmumiem.

6.1.1. Valsts garantija EUR 450 miljonu aizdevumam

(56)

Komisija atgādina, ka 2009. gada 13. marta lēmumā par glābšanas atbalstu tā jau ir noteikusi, ka valsts garantija ir valsts atbalsts (15). Pasākums tiek finansēts no valsts līdzekļiem, jo tas ir Portugāles piešķirta valsts garantija. Portugāles valsts veiktais atlīdzības maksājums banku konsorcijam 2010. gada 13. maijā (skatīt 42. apsvērumu iepriekš) skaidri parāda, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi.

(57)

Kā arī noteikts jau 2009. gada 13. marta lēmumā par glābšanas atbalstu (16), valsts garantija ir ļāvusi BPP saņemt aizdevumu ar labākiem finanšu nosacījumiem nekā tie, kas parasti tirgū ir pieejami uzņēmumiem līdzīgos apstākļos, tajā mazticamajā situācijā, kā atzinušas Portugāles iestādes, kad šādi aizdevumi vispār būtu bijuši pieejami. Šajā sakarā lēmumā par glābšanas atbalstu jau tika noteikts, ka maksa 20 bāzes punktu apmērā ir ievērojami zemāka par noteikto līmeni tāpēc, ka tika piemērots Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 20. oktobra ieteikums. Neskatoties uz augsto nodrošinājuma līmeni, Komisija secināja, ka atlīdzība par valsts garantiju ir ievērojami mazāka par atlīdzību, kāda parasti būtu uzskatāma par adekvātu problēmās nonākušu banku gadījumā. Šāda atlīdzība tika uzskatīta par pienācīgu tikai glābšanas stadijai, ar nosacījumu, ka līdz 2009. gada 5. jūnijam būtu iesniegts pārstrukturēšanas plāns.

(58)	Atšķirībā no citām bankām, kuru aizņēmumiem netika piešķirta valsts garantija, BPP ieguva ekonomisku priekšrocību, jo maksa, kas tika iekasēta par valsts garantiju, nepārprotami bija zemāka par tirgus līmeni.

(59)

Portugāles iestāžu arguments, ka BPP nedarbojās tirgū kopš 2008. gada 1. decembra, nav pieņemams. Ņemot vērā, ka Portugāles Banka BPP licenci bankas darbību veikšanai atsauca 2010. gada 15. aprīlī, BPP varēja atgriezties tirgū vai atkārtoti atgriezties tirgū, par to iepriekš brīdinot. Patiesi, BPP atveseļošanas plāni, kas iesniegti laikposmā no 2008. gada decembra līdz 2009. gada aprīlim, parāda bankas potenciālu glābšanas pasākuma rezultātā turpināt veikt saimniecisko darbību. Ņemot vērā BPP darbību un pozīciju valsts un starptautiskajos finanšu tirgos, šī priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē potenciāli iespaido konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tikai no 2010. gada 15. aprīļa, kad tika atsaukta licence bankas darbību veikšanai, BPP tiešām zaudēja jebkuru iespēju no atkārtoti atgriezties tirgū un iespējami izkropļot konkurenci un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(60)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka valsts garantija ir nodrošinājusi BPP ekonomisku priekšrocību, izmantojot Portugālei paredzētos valsts līdzekļus. Iespējams, ka šī priekšrocība iespaidos konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Tāpēc šis pasākums ir valsts atbalsts.

6.1.2. EUR 250 000 garantija FEI klientiem

(61)

Kā aprakstīts iepriekš, ieguvēji no šā pasākuma ir BPP klienti, kas ieguldījuši absolūtās atdeves produktos un izvēlējušies pievienoties FEI. Ja Portugāle nebūtu īstenojusi šo risinājumu, FEI klienti riskētu nesaņemt atlīdzību vai, visticamāk, saņemt atlīdzībā mazāku summu, nekā noteikts garantijā. Atbilstīgi Portugāles aplēsēm pastāv iespēja, ka garantija palielina klientu peļņu, jo tie ir FEI klienti. Tādēļ FEI klientiem šis pasākums ir radījis priekšrocības.

(62)

Tomēr pats līdzekļu noguldīšanas fakts nepavisam nenozīmē komercdarbību valsts atbalsta noteikumu nozīmē, un, patiesi, saskaņā ar Portugāles iesniegto informāciju vairākums FEI dalībnieku ir privātpersonas, nevis uzņēmumi. Tomēr, ciktāl valsts garantijas segtās FEI summas ir paredzētas tam, lai nodrošinātu ieguvumu uzņēmumiem, tās var būt valsts atbalsts.

(63)

Tomēr Portugāles sniegtie skaitļi skaidri parāda, ka šo trīs gadu laikā (17) valsts izmaksas būs ievērojami zem de minimis robežas EUR 200 000 apmērā, jo vērā ir ņemts segums, ko nodrošina ieguldītāju kompensācijas sistēma un noguldījumu garantijas fonds, kā arī vērtība, ko saskaņā ar piesardzīgiem pieņēmumiem ieguldītāji, iespējams, atgūs no pamatā esošajiem aktīviem.

6.2. Saderība saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu

6.2.1. Valsts garantija EUR 450 miljonu aizdevumam

(64)

Portugāle apgalvo, ka atbalsta elements jānovērtē, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kas paredz pilnvaras Komisijai pieņemt lēmumu, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tā mērķis ir novērst “nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. Komisija atgādina, ka Vispārējā tiesa ir uzsvērusi, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāpiemēro ierobežoti un tam jānovērš traucējumi visā kādas dalībvalsts tautsaimniecībā (18).

(65)

Komisija jau ir atzinusi, ka pašreizējā globālā finanšu krīze var radīt nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā un ka minēto traucējumu novēršanai par piemērotiem var uzskatīt banku atbalsta pasākumus. Šis novērtējums ir apstiprināts Komisijas pieņemtajā Banku paziņojumā (19), Rekapitalizācijas paziņojumā (20), Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā (21) un Pārstrukturēšanas paziņojumā (22). Tāpēc LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts var kalpot kā juridiskais pamats atbalsta pasākumiem, kas tiek īstenoti šīs sistēmiskās krīzes pārvarēšanai. Attiecībā konkrētāk uz Portugāles tautsaimniecību tas ir bijis piemērots juridiskais pamats dažādiem Komisijas lēmumiem, ar kuriem apstiprināti Portugāles iestāžu veiktie pasākumi finanšu krīzes pārvarēšanai, jo īpaši Portugāles rekapitalizācijas shēmas apstiprinājumam un šīs shēmas paplašināšanai, un beidzamais šāds lēmums tika pieņemts 2010. gada martā (23).

(66)

Šajā gadījumā Komisija arī atzīmē, ka tās lēmumā par glābšanas atbalstu tika izvērtēta LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērojamība un tika atzīts, ka tas ir piemērojams, jo BPP finanšu saistību neizpilde varēja negatīvi ietekmēt visu Portugāles finanšu sistēmu (skatīt lēmuma par glābšanas atbalstu 33.–45. apsvērumu).

(67)	Neskatoties uz atkārtotiem lūgumiem un rīkojumu sniegt informāciju, kā norādīts iepriekš 30.–32. apsvērumā, Portugāle neiesniedza pārstrukturēšanas plānu, bet pagarināja garantiju divas reizes, iepriekš par to nepaziņojot Komisijai un nesaņemot Komisijas apstiprinājumu.

(68)

Portugāles iestāžu argumenti, ka Komisija zināja, ka saskaņā ar līgumu garantiju var nodrošināt uz diviem gadiem un ka valsts garantija netika būtiski mainīta, nav pieņemami. Lēmumā par glābšanas atbalstu noteikta saistība starp valsts garantijas apstiprināšanu un Portugāles iestāžu apņemšanos sešu mēnešu laikā iesniegt pārstrukturēšanas plānu. Portugāles iestādes šo apņemšanos neizpildīja.

(69)

Turklāt ar līgumu paredzēta valsts garantijas atjaunošana, pamatojoties uz banku konsorcija un BPP lēmumu, nevar atbrīvot Portugāli no konkrētu saistību izpildes, kuras tā uzņēmusies pret Komisiju un uz kurām balstījās lēmums par glābšanas atbalstu, vai no saistībām saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

(70)

Arī Portugāles nostāja attiecībā uz saistībām iesniegt pārstrukturēšanas plānu, apgalvojot, ka tās vienīgais pienākums bija plānu nodot Komisijai, nav pieņemama, ņemot vērā apņemšanos, uz kuras pamata tika pieņemts lēmums par glābšanas atbalstu. Jebkurā gadījumā pastāv fakts, ka pārstrukturēšanas plāns netika iesniegts lēmumā par glābšanas atbalstu noteiktajā laikā, un tādēļ nevarēja uzturēt spēkā pamatu, saskaņā ar kuru tika dots apstiprinājums.

(71)

No tā izriet, ka garantijas atlīdzība bija zemāka nekā līmenis, kādu parasti pieprasa atbilstīgi Banku paziņojumam, lai to uzskatītu par saderīgu atbalstu, un ka Komisija lēmumā par glābšanas atbalstu apstiprināja šo atlīdzības līmeni tikai tādēļ, ka Portugāle apņēmās iesniegt pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu, ar kuru tiktu attiecīgi mazināts konkurences izkropļojums. Līdz 2009. gada 5. jūnijam šāds plāns netika iesniegts, tādēļ Komisija secina, ka ne Portugāles 2008. gada 5. decembrī sniegtā garantija, ne tās pagarinājums pēc 2009. gada 5. jūnija nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(72)

Lai gan Portugāle neiesniedza BPP pārstrukturēšanas plānu, Portugāles iestādes ir iesniegušas informāciju, kas pierāda, ka 2010. gada 15. aprīlī uzsāktā likvidācijas procesa rezultātā, atsaucot BPP licenci bankas darbību veikšanai, BPP tiks likvidēta. Turklāt BPP akcionāriem netiks piešķirtas citas kompensācijas, kā vien summas, kas izriet no paša likvidācijas procesa. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija uzskata, ka nākotnē saistībā ar BPP nepastāv konkurences izkropļojuma risks. Tomēr šis secinājums nenovērš Portugāles īstenotā pasākuma nesaderību laikposmā no 2008. gada 5. decembra līdz 2010. gada 15. aprīlim.

(73)

Lai noteiktu aizdevuma procentu tirgus likmi, Komisija tās vērtējumā ir ņēmusi vērā Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (24). Komisija nosaka atsauces likmes, kurām jāatspoguļo procentu likmju vidējais līmenis tirgū vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumiem, kas nodrošināti ar standarta garantijām. Atsauces likme ir minimālā likme, ko drīkst palielināt gadījumos, kas saistīti ar konkrētu risku, piemēram, uzņēmumam ir grūtības, vai nav sniegts parasti banku pieprasītais nodrošinājums. Ārkārtas gadījumos garantijas atbalsta elements var izrādīties tikpat liels cik summa, kuru faktiski sedz garantija.

(74)

Garantija ir ļāvusi BPP saņemt aizdevumu ar labākiem finanšu nosacījumiem nekā tie, kas parasti ir pieejami finanšu tirgos. Komisija uzskata, ka garantijas atbalsta elementu var aprēķināt kā starpību starp procentu likmi, ko BPP būtu vajadzējis samaksāt par aizdevumu atbilstoši tirgus nosacījumiem, t. i., bez garantijas, un procentu likmi, ar kādu faktiski tika piešķirts garantētais aizdevums. Šo starpību var uzskatīt par atbilstošu prēmijai, ko tirgus ekonomikas apstākļos garantijas sniedzējs būtu prasījis par šādām garantijām.

(75)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka bez garantijas BPP būtu maksājusi procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar atsauces procentu likmi, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti, jo tas bija grūtībās nonācis uzņēmums ar augstu nodrošinājuma līmeni. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā augsto aizdevuma nodrošinājuma līmeni (skatīt 17. apsvērumu), kas palielina varbūtību, ka aizdevējs spētu atgūt vismaz daļu no aizdevuma, neskatoties uz BPP ļoti sarežģīto situāciju, ir lietderīga 400 bāzes punktu sadalīšana. Tādējādi garantijas atbalsta elementu veido starpība starp atsauces procentu likmi, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti, un procentu likmi, ar kādu garantētais aizdevums tika piešķirts (t. i., EURIBOR + 100 bāzes punkti), pēc tam, kad atskaitīta cena, kas faktiski samaksāta par garantiju, t. i., 20 bāzes punkti.

(76)

Šajā sakarībā Komisija arī atzīmē, ka Portugāle ir norādījusi, ka tā jau ir iesniegusi nepieciešamās prasības, lai īstenotu privileģētās un prioritātes tiesības attiecībā uz nodrošinājumu, ko tai izsniedza BPP, un ka tā turpinās to darīt, līdz tiks atgūta visa aizdevuma summa (25). Komisija uzskata, ka Portugālei ir pienākums to darīt, lai izpildītu garantiju līguma nosacījumus; neīstenojot tiesības uz nodrošinājumu, lai atgūtu visu aizdevuma summu, tiktu sniegts valsts atbalsts BPP labā.

6.3. BPP EUR 450 miljonu aizdevuma izmantošana

(77)

Ieinteresētā trešā persona, kura iesniedza piezīmes par Komisijas lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanu, apgalvoja, ka EUR 450 miljonu aizdevums ticis izmantots nevis BPP pārstrukturēšanai, bet gan atlīdzībai noteiktiem bankas klientiem, kaitējot visiem pārējiem. Komisija no Portugāles iestādēm saņēma informāciju, kas liecināja, ka aizdevums tika izmantots atlīdzībām BPP kreditoriem, kuru kredītiem pienācis samaksas termiņš vai kuru kredītlīnijām beidzās termiņš, un kuri bija nolēmuši kredītus nepagarināt vai kredītlīnijas neatjaunot. Komisija neatrada nevienu pamatotu pierādījumu ieinteresētās trešās personas apgalvojumiem.

7. SECINĀJUMS

(78)	Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka BPP piešķirtā valsts garantija LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir valsts atbalsts, ko nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

8. ATGŪŠANA

(79)

Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktā, kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja. Ir jāatgūst tikai tāds atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(80)

Atbalsta atgūšanas nolūks ir atjaunot situāciju, kāda pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas. Tas notiks, tiklīdz BPP būs atmaksājusi nesaderīgo atbalstu, un līdz ar to zaudēs priekšrocības, ko ieguvusi salīdzinājumā ar tās konkurentiem. Atgūstamajai summai jābūt tādai, lai novērstu ekonomisko priekšrocību, kas piešķirta BPP.

(81)

Ņemot vērā 3.1. punktu Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (turpmāk tekstā – Komisijas paziņojums par garantijām) (26), atsevišķas valsts garantijas gadījumā atbalsta elements jānovērtē, atsaucoties uz garantijas un aizdevuma noteikumiem. Ņemot vērā BPP nopietnās finansiālās grūtības laikā, kad garantija tika piešķirta, ir maz ticams, ka uzņēmums būtu bijis spējīgs iegūt bankas aizdevumu tirgū bez valsts iejaukšanās.

(82)

Lai precīzi kvantitatīvi izteiktu atbalsta apmēru, pieņemot, ka nav iespējams noteikt attiecīgo tirgus cenu valsts garantijas atlīdzībai, ir jānosaka saprātīgs atskaites punkts. Kā noteikts Komisijas paziņojuma par garantijām 3.2. punkta pirmo ievilkumā, aizdevuma garantijas “skaidras naudas dotācijas ekvivalentu” attiecīgajā gadā var aprēķināt tāpat kā dotācijas ekvivalentu aizdevumos ar atvieglotiem nosacījumiem. Tātad atbalsta summu var aprēķināt kā starpību starp teorētisko tirgus procentu likmi un procentu likmi, kas iegūta, izmantojot valsts garantiju, atskaitot visas samaksātās prēmijas.

(83)

Šajā gadījumā, ņemot vērā BPP finanšu grūtības un sniegto nodrošinājumu, BPP vajadzēja maksāt par aizdevumu saskaņā ar tirgus nosacījumiem, t. i., bez garantijas, ar atsauces procentu likmi, kam pieskaitīta riska prēmija 400 bāzes punktu apmērā. Tāpēc atbalsta summa jāaprēķina kā starpība starp šo teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, par kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts (t. i., EURIBOR + 100 bāzes punkti), pēc tam, kad atskaitīta cena, kas faktiski samaksāta par garantiju, t. i., 20 bāzes punkti.

(84)

Attiecībā uz paša aizdevuma visu summu saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju Portugāles valsts jau ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu savas prioritātes tiesības uz nodrošinājumu, ko tai izsniedza BPP (tā vērtība ir aplēsta kā ievērojami augstāka par aizdevuma vērtību) (27). Komisija pieņem, ka Portugāles valsts turpinās īstenot šīs tiesības, tādējādi likviditātes procesa laikā iegūstot visu aizdevuma summu, kā tā paziņojusi 2010. gada 15. jūnija atbildē (28).

(85)

Summu, kas minēta 83. apsvērumā, veido atgūstamā summa, kurai pieskaitīti procenti, kas par šo summu faktiski uzkrāti, sākot no dienas, kad atbalsts tika nodots saņēmēja rīcībā (2008. gada 5. decembris), līdz tās faktiskajai atgūšanai. Procentu summa nedrīkst būt mazāka kā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 9. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (29),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts saistībā ar EUR 450 miljonu aizdevuma garantēšanu, ko nelikumīgi par labu Banco Privado Portuguê piešķīrusi Portugāle, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2. pants

1. Portugālei jāatgūst no saņēmēja atbalsts, kas minēts 1. pantā.

2. Par atgūstamajām summām aprēķina procentus no dienas, kad tās tika nodotas saņēmēja rīcībā, līdz to faktiskajai atgūšanai.

3. Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

3. pants

1. Šā lēmuma 1. pantā minētajai atbalsta atgūšanai jābūt tūlītējai un faktiskai.

2. Portugāle nodrošina, lai šis lēmums tiktu īstenots četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas dienas.

4. pants

1. Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Portugāle iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	kopējo summu (pamatsummu un procentus), kas jāatgūst no saņēmēja;

b)	sīku to pasākumu aprakstu, kas jau veikti un tiek plānoti, lai izpildītu šo lēmumu;

c)	dokumentus, kas parāda, ka Portugāles valsts ir realizējusi prioritātes tiesības attiecībā uz Banco Privado Português piedāvāto nodrošinājumu saistībā ar garantiju.

2. Portugāle pastāvīgi informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanai veikto valsts pasākumu norisi, līdz 1. pantā minētā atbalsta atgūšana ir pabeigta. Pēc vienkārša Komisijas pieprasījuma tā tūlīt sniedz informāciju gan par jau veiktajiem, gan plānotajiem pasākumiem, lai izpildītu šo lēmumu. Tā arī sniedz sīku informāciju par atbalsta summām un procentiem, kas jau atgūti no saņēmēja.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2010. gada 20. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) OV C 56, 6.3.2010., 10. lpp.

(2) OV C 174, 28.7.2009., 1. lpp.

(3) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(4) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(5) 2008. gada 29. oktobra lēmums lietā NN 60/2008 – Garantiju shēma kredītiestādēm Portugālē.

(6) Portugāles iestādes iesniedza Portugāles Bankas jaunas 2010. gada 7. maija aplēses, kurās nodrošinājums tika novērtēts EUR 582 miljonu apmērā.

(7) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(8) Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju šo termiņu var pagarināt līdz desmit gadiem no FEI izveides dienas.

(9) Saskaņā ar aizdevuma līgumu BPP likvidēšanas vai maksātnespējas gadījumā BPP garantētās summas atmaksa jāuzsāk pirms termiņa (16. pants). Portugāles iestādes izteikušās, ka BPP licences atsaukšana, ko veica Portugāles Banka, nozīmē tās likvidēšanu, un tāpēc saskaņā ar līgumu aizdotajām summām ir iestājies samaksas termiņš, un tās pieprasījusi banka, kas saskaņā ar aizdevuma līgumu darbojas kā aģents.

(10) Skatīt 2010. gada 15. jūnija atbildes 8. lappuse.

(11) Komisijas paziņojums “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi” (“Banku paziņojums”) (OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.).

(12) 2010. gada 15. jūnija II atbilde – 1. un 2.

(13) 2010. gada 13. aprīļa II atbilde – 1.2. punkts.

(14) 2010. gada 15. jūnija atbilde.

(15) Lēmuma 21.–24. apsvērums.

(16) Lēmuma 34., 38. un 39. apsvērums.

(17) Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.).

(18) Attiecībā uz principiem skatīt apvienotās lietas T-132/96 un T-143/96 Freistaat Sachsen un Volkswagen AG pret Komisiju (1999) Recueil II-3663, 167. punkts, kam sekoja Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmums lietā C 47/96 Crédit Lyonnais (OV L 221, 8.8.1998., 28. lpp., 10.1. punkts), Komisijas 2004. gada 18. februāra Lēmums lietā C 28/02 Bankgesellschaft Berlin (OV L 116, 4.5.2005., 1. lpp., 153. apsvērums un nākamie apsvērumi) un Komisijas 2007. gada 27. jūnija Lēmums lietā C 50/06 BAWAG (OV L 83, 26.3.2008., 7. lpp., 166. apsvērums). Skatīt arī Komisijas 2007. gada 5. decembra Lēmumu lietā NN 70/07 Northern Rock (OV C 43, 16.2.2008., 1. lpp.), Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu lietā NN 25/08 Rescue aid to WestLB (OV C 189, 26.7.2008., 3. lpp.) un Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu lietā C 9/08 SachsenLB (OV L 104, 24.4.2009., 34. lpp.).

(19) Paziņojums – Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.).

(20) Komisijas paziņojums – Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos – atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (OV C 10, 15.1.2009., 2. lpp.).

(21) Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (OV C 72, 26.3.2009., 1. lpp.).

(22) Komisijas paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (OV C 195, 19.8.2009., 9. lpp.).

(23) Skatīt Rekapitalizācijas shēmas kredītiestādēm Portugālē apstiprinājumu, Komisijas 2009. gada 20. maija Lēmums lietā N 556/08 (OV C 152, 7.7.2009., 4. lpp.), jo īpaši 65.–67. apsvērums, un shēmas paplašinājumu Komisijas 2010. gada 17. marta Lēmumā lietā N 80/10 (OV C 119, 7.5.2010., 2. lpp.).

(24) OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(25) Skatīt 2010. gada 15. jūnija atbildes 8. un 13. lappusi.

(26) OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.

(27) Skatīt Portugāles iestāžu 2010. gada 15. jūnija atbildes 8. lappusi.

(28) Skatīt 13. lappusi.

(29) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2011/343/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 9. marts) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību	1
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 572/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	2
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 573/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	5
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 574/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu attiecībā uz nitrīta, melamīna, Ambrosia spp. un konkrētu kokcidiostatu un histomonostatu, kurus pārnes uz barību, maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem un konsolidē I un II pielikumu ( 1 )	7
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 575/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru ( 1 )	25
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 576/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 543/2008 par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem	66
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko 149. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban	69
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 578/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	86
		LĒMUMI
		2011/344/ES
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (2011. gada 30. maijs) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei	88
	*	Padomes Īstenošanas lēmums 2011/345/KĀDP (2011. gada 16. jūnijs), ar ko īsteno Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	93
		2011/346/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 20. jūlijs) par valsts atbalstu C 33/09 (ex NN 57/09, CP 191/09), ko valsts garantijas veidā attiecībā uz BPP īstenojusi Portugāle (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4932) ( 1 )	95
		2011/347/ES
	*	Komisijas Īstenošanas Lēmums (2011. gada 16. jūnijs), ar ko nosaka Savienības finansiālo ieguldījumu epidemioloģiskās izpētes veikšanā un infekciozā katarālā drudža uzraudzības pasākumos saistībā ar šīs slimības apkarošanas ārkārtas pasākumiem Nīderlandē 2006. un 2007. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4146)	105

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	31,8
	TR	54,0
	ZZ	42,9
0707 00 05	TR	97,3
0707 00 05	ZZ	97,3
0709 90 70	TR	115,7
0709 90 70	ZZ	115,7
0805 50 10	AR	78,8
	BR	40,6
	CL	79,9
	TR	76,6
	ZA	78,8
	ZZ	70,9
0808 10 80	AR	108,0
	BR	77,2
	CL	89,5
	CN	84,6
	NZ	106,4
	US	178,7
	UY	55,4
	ZA	90,6
	ZZ	98,8
0809 10 00	TR	158,2
0809 10 00	ZZ	158,2
0809 20 95	TR	383,4
	XS	175,4
	ZZ	279,4

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.159.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 159

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 17. jūnijs

	IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu
	2011/348/EK
*	Padomes Lēmums (2009. gada 10. novembris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību	107
	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību	108


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ