27.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/17

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 31. marts)

par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai

(2011/292/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (1), un jo īpaši tā 24. pantu,

tā kā:

(1)	Lai attīstītu Padomes darbības visās jomās, kurās jārīkojas ar klasificētu informāciju, ir lietderīgi izveidot vispusīgu drošības sistēmu klasificētas informācijas aizsardzībai, kas attiektos uz Padomi, tās Ģenerālsekretariātu un dalībvalstīm.

(2)	Šis lēmums būtu jāpiemēro gadījumos, kad Padome, tās darba sagatavošanas struktūras un Padomes Ģenerālsekretariāts (PĢS) rīkojas ar ES klasificēto informāciju (ESKI).

(3)	Saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs Padomes darbībai, dalībvalstīm būtu jāievēro šis lēmums gadījumos, kad to kompetentās iestādes, personāls vai līgumslēdzēji rīkojas ar ESKI, lai ikvienam būtu garantija, ka ESKI tiek aizsargāta atbilstīgā līmenī.

(4)	Padome un Komisija ir apņēmības pilna piemērot vienādus drošības standartus attiecībā uz ESKI aizsardzību.

(5)	Padome uzsver, ka ir svarīgi attiecīgā gadījumā sasaistīt Eiropas Parlamentu un citas ES iestādes, aģentūras, struktūras un birojus ar klasificētas informācijas aizsardzības principiem, noteikumiem un standartiem, kuri ir nepieciešami, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses.

(6)	ES aģentūras un struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropols un Eurojust saistībā ar iekšējām darbībām piemēro ar šo lēmumu noteiktos pamatprincipus un minimuma standartus ESKI aizsardzībai, kā tas paredzēts attiecīgajos izveides aktos.

(7)	Krīzes pārvarēšanas operācijas, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, un to personāls piemēro Padomes pieņemtos drošības noteikumus ESKI aizsardzībai.

(8)	ES īpašie pārstāvji un to komandas locekļi piemēro Padomes pieņemtos drošības noteikumus ESKI aizsardzībai.

(9)	Šis lēmums ir pieņemts, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. un 16. pantu un to īstenošanas instrumentus.

(10)	Šis lēmums ir pieņemts, neskarot dalībvalstīs pastāvošo praksi attiecībā uz attiecīgo valstu parlamentu informēšanu par Savienības darbībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Mērķis, darbības joma un definīcijas

1. Lēmumā paredzēti ESKI aizsardzības pamatprincipi un minimuma drošības standarti.

2. Minētie pamatprincipi un minimuma standarti attiecas uz Padomi un PĢS, un tos ievēro dalībvalstis saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai ikvienam būtu garantija, ka ir nodrošināts vienāds ESKI aizsardzības līmenis.

3. Šajā lēmumā piemēro definīcijas, kas izklāstītas A papildinājumā.

2. pants

ESKI, drošības klasifikāciju un marķējumu definīcijas

1. “ES klasificēta informācija” (ESKI) ir jebkura informācija vai materiāli, kuriem piemērota ES drošības klasifikācija un kuru neatļauta izpaušana var izraisīt dažāda līmeņa apdraudējumu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm.

2. ESKI piešķir kādu no šādiem klasifikācijas līmeņiem:

a) TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET: informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt ārkārtīgi smagu kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

b) SECRET UE/EU SECRET: informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt nopietnu kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

c) CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL: informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

d) RESTREINT UE/EU RESTRICTED: informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var būt nevēlama Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

3. ESKI piemēro drošības klasifikācijas marķējumu saskaņā ar 2. punktu. Papildus var piemērot marķējumus, norādot ar dokumentu saistīto darbības jomu, sagatavotāju, izplatīšanas ierobežojumus, ierobežojot izmantošanu vai norādot izpaušanu.

3. pants

Klasifikācijas pārvaldība

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka ESKI ir pienācīgi klasificēta, skaidri apzināta kā klasificēta informācija un saglabā klasifikācijas līmeni vienīgi tik ilgi, cik tas nepieciešams.

2. ESKI neklasificē zemākā kategorijā vai deklasificē un 2. panta 3. punktā minētos marķējumus nemaina vai nesvītro bez sagatavotāja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

3. Padome apstiprina drošības politiku attiecībā uz ESKI izstrādi, kurā ir ietverta praktiskā klasifikācijas rokasgrāmata.

4. pants

Klasificētas informācijas aizsardzība

1. ESKI aizsargā atbilstīgi šim lēmumam.

2. Jebkādas ESKI turētājs ir atbildīgs par tās aizsardzību atbilstīgi šim lēmumam.

3. Ja dalībvalstis Eiropas Savienības iestādēs vai tīklos ievieš klasificētu informāciju, kam piemērots valsts drošības klasifikācijas marķējums, Padome un PĢS aizsargā šo informāciju saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgas kategorijas ESKI, kā tas izklāstīts B papildinājumā paredzētajā drošības klasifikāciju atbilsmju tabulā.

4. Lielam daudzumam ESKI uzkrājumu var ļaut piešķirt tāda līmeņa aizsardzību, kas atbilst augstākai klasifikācijas kategorijai.

5. pants

Drošības riska pārvaldība

1. ESKI apdraudējumu pārvalda kā procesu. Šā procesa mērķis ir noteikt zināmos drošības apdraudējumus, definēt drošības pasākumus, lai mazinātu šādus apdraudējumus līdz pieņemamam līmenim atbilstīgi šajā lēmumā izklāstītajiem pamatprincipiem un minimuma standartiem, un piemērot šos pasākumus saskaņā ar pastiprinātas aizsardzības koncepciju, kā definēts A papildinājumā. Minēto pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē.

2. Drošības pasākumi ESKI aizsardzībai visā tās aprites laikā jo īpaši atbilst drošības klasifikācijai, informācijas vai materiāla veidam un apjomam, to iekārtu atrašanās vietai un uzbūvei, kurās ESKI atrodas, un vietēji izvērtētam vardarbīgu un/vai noziedzīgu nodarījumu apdraudējumam, tostarp spiegošanai, sabotāžai vai terorismam.

3. Ārkārtas rīcības plānos ņem vērā vajadzību aizsargāt ESKI ārkārtas situācijās, lai novērstu neatļautu piekļuvi, izpaušanu, integritātes vai piekļuves zaudējumu.

4. Darbības nepārtrauktības plānos iekļauj preventīvus un atgūšanas pasākumus, lai mazinātu ietekmi, ko rada nozīmīgi starpgadījumi saistībā ar ESKI apstrādi un glabāšanu.

6. pants

Šā lēmuma īstenošana

1. Vajadzības gadījumā Padome pēc Drošības komitejas ieteikuma apstiprina drošības politiku, kurā izklāstīti pasākumi šā lēmuma īstenošanai.

2. Drošības komiteja savā līmenī var pieņemt drošības pamatnostādnes, lai papildinātu vai atbalstītu šo lēmumu un Padomes apstiprināto drošības politiku.

7. pants

Personāla drošība

1. Personāla drošība nozīmē tādu pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu, ka piekļuvi ESKI piešķir tikai tādām personām:

—	kurām ir vajadzība pēc informācijas,

—	kurām vajadzības gadījumā ir attiecīga līmeņa drošības pielaide un

—	kuras ir informētas par viņu pienākumiem.

2. Personāla drošības pielaides procedūras izstrādā tā, lai noteiktu, vai konkrētai personai drīkst nodrošināt piekļuvi ESKI, ņemot vērā attiecīgās personas lojalitāti un uzticamību.

3. Visas personas, kuras strādā PĢS un kuru pienākumos var ietilpt vajadzība piekļūt ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, iziet attiecīga līmeņa drošības pārbaudi, pirms tām nodrošina piekļuvi šādai ESKI. Personāla drošības pielaides procedūra PĢS ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ir izklāstīta I pielikumā.

4. Šā lēmuma 14. panta 3. punktā minētais dalībvalstu personāls, kuru pienākumos var ietilpt vajadzība piekļūt ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, iziet attiecīga līmeņa drošības pārbaudi vai ieņemamā amata dēļ tiem piešķir pienācīgu atļauju atbilstīgi attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, pirms tiem nodrošina piekļuvi šādai ESKI.

5. Visas personas, pirms tām piešķir piekļuvi ESKI un pēc tam – regulāri, tiek informētas par pienākumu aizsargāt ESKI atbilstīgi šim lēmumam, un tās atzīst šo pienākumu.

6. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti I pielikumā.

8. pants

Fiziskā drošība

1. Fiziskā drošība ir fizisku un tehnisku aizsardzības pasākumu piemērošana, lai novērstu neatļautu piekļuvi ESKI.

2. Fiziskās drošības pasākumu mērķis ir nepieļaut slepenu vai vardarbīgu ielaušanos, novērst, kavēt un atklāt neatļautas darbības un pieļaut personāla nošķīrumu attiecībā uz pielaidi ESKI, ņemot vērā vajadzības pēc informācijas principu. Šādus pasākumus nosaka, pamatojoties uz riska pārvaldības procesu.

3. Fiziskās drošības pasākumus īsteno visās telpās, ēkās, birojos un citās zonās, kur tiek glabāta vai apstrādāta ESKI, tostarp zonās, kur atrodas 10. panta 2. punktā definētās komunikāciju un informācijas sistēmas.

4. Zonas, kurās glabā ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, izveido par drošības zonām saskaņā ar II pielikumu, un kompetentā drošības iestāde tās apstiprina.

5. Lai aizsargātu ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, izmanto vienīgi apstiprinātas iekārtas vai ierīces.

6. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti II pielikumā.

9. pants

Klasificētas informācijas pārvaldība

1. Klasificētas informācijas pārvaldība ir administratīvu pasākumu piemērošana ESKI kontrolei tās aprites cikla laikā, lai papildinātu 7., 8. un 10. pantā minētos pasākumus un tādējādi palīdzētu novērst un atklāt tīšu vai netīšu šādas informācijas apdraudējumu vai atgūt tās zaudējumu. Šādi pasākumi jo īpaši ir saistīti ar ESKI izstrādi, reģistrāciju, kopēšanu, tulkošanu, pārvietošanu un iznīcināšanu.

2. Informāciju, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, drošības nolūkā reģistrē, pirms to izplata un to saņemot. PĢS un dalībvalstu kompetentās iestādes šim nolūkam izveido reģistrācijas sistēmu. Informāciju, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, reģistrē īpašos reģistros.

3. Dienestus un telpas, kur apstrādā vai glabā ESKI, regulāri pārbauda kompetentā drošības iestāde.

4. ESKI pārvieto starp dienestiem un telpām ārpus fiziski aizsargātām zonām šādā veidā:

a)	parasti ESKI pārsūta ar elektroniskiem līdzekļiem, kurus aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, kas apstiprināti atbilstīgi 10. panta 6. punktam;

ja neizmanto a) apakšpunktā minētos līdzekļus, ESKI pārvieto vai nu:

i)	izmantojot elektroniskus informācijas nesējus (piemēram, zibatmiņas, kompaktdiskus, cietos diskus), kurus aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, kas apstiprināti atbilstīgi 10. panta 6. punktam; vai arī

ii)	visos citos gadījumos – kā to nosaka kompetentā drošības iestāde saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem aizsardzības pasākumiem.

5. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti III pielikumā.

10. pants

Elektroniskas ESKI aizsardzība, to apstrādājot komunikāciju un informācijas sistēmās

1. Informācijas aizsardzība (IA) ir pārliecība, ka komunikāciju un informācijas sistēmu jomā aizsargās informāciju, kas tajā atrodas, un darbosies, kā tas ir paredzēts, kad paredzēts un likumīgu lietotāju kontrolē. Ar efektīvu IA nodrošina atbilstīga līmeņa konfidencialitāti, integritāti, pieejamību, nenoliedzamību un autentiskumu. IA pamatā ir pārvaldības process.

2. “Komunikāciju un informācijas sistēma” ir jebkura sistēma, ar kuru informāciju var apstrādāt elektroniski. Komunikāciju un informācijas sistēma ietver visus vajadzīgos resursus, lai sistēma darbotos, tostarp infrastruktūru, organizāciju, personālu un informācijas resursus. Šo lēmumu piemēro komunikāciju un informācijas sistēmām, kurās apstrādā ESKI (KIS).

3. KIS apstrādā ESKI atbilstīgi IA koncepcijai.

4. Visas KIS tiek akreditētas. Akreditācijas mērķis ir saņemt garantiju, ka ir īstenotas visas attiecīgās drošības procedūras un ka ir sasniegts pietiekams ESKI un KIS aizsardzības līmenis atbilstīgi šim lēmumam. Ar akreditācijas paziņojumu nosaka augstāko informācijas klasifikācijas līmeni, ar kādu atļauts strādāt KIS, kā arī šādas atļaujas nosacījumus.

5. KIS, kurās apstrādā informāciju, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un augstāk, ir aizsargātas pret informācijas apdraudējumu, ko izraisa netīšas elektromagnētiskas emisijas (“TEMPEST drošības pasākumi”).

6. Ja ESKI aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, tos apstiprina šādi:

a)	tās informācijas konfidencialitāti, kas klasificēta kā SECRET UE/EU SECRET un augstāk, aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, ko pēc Drošības komitejas ieteikuma ir apstiprinājusi Padome kā kriptogrāfijas apstiprinājuma iestāde (KAI);

b)	tās informācijas konfidencialitāti, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai RESTREINT UE/EU RESTRICTED, aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, ko pēc Drošības komitejas ieteikuma apstiprinājis Padomes ģenerālsekretārs (turpmāk “ģenerālsekretārs”) kā KAI.

Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, dalībvalstu sistēmās tās ESKI konfidencialitāti, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai RESTREINT UE/EU RESTRICTED, var aizsargāt ar kriptogrāfijas produktiem, ko apstiprinājusi dalībvalsts KAI.

7. Pārsūtot ESKI elektroniski, izmanto apstiprinātus kriptogrāfijas produktus. Neskarot šo prasību, ārkārtas apstākļos vai īpašās tehniskās konfigurācijās var piemērot īpašas procedūras, kā noteikts IV pielikumā.

8. PĢS un dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgi sadala šādus IA pienākumus:

a)	IA iestāde (IAI);

b)	TEMPEST iestāde (TI);

c)	kriptogrāfijas apstiprinājuma iestāde (KAI);

d)	kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde (KII).

9. Katrai sistēmai PĢS un dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgi izveido:

a)	drošības akreditācijas iestādi (DAI);

b)	IA operatīvo iestādi.

10. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti IV pielikumā.

11. pants

Industriālā drošība

1. Industriālā drošība ir pasākumu piemērošana nolūkā nodrošināt, ka līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs aizsargā ESKI sarunu laikā pirms klasificēta līguma slēgšanas un klasificēto līgumu darbības laikā. Tādi līgumi nav saistīti ar piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET.

2. PĢS līgumā var uzticēt uzdevumus, kas ietver vai ir saistīti ar piekļuvi ESKI vai tās apstrādi vai glabāšanu, ko veic rūpniecības vai citas struktūras, kas reģistrētas dalībvalstī vai trešā valstī, kura noslēgusi nolīgumu vai administratīvu vienošanos atbilstīgi 12. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktam.

3. PĢS kā līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka, piešķirot klasificētu līgumu rūpniecības vai citām struktūrām, tiek ievēroti šajā lēmumā izklāstītie un attiecīgajā līgumā minētie industriālās drošības minimuma standarti.

4. Katras dalībvalsts valsts drošības iestāde (VDI), izraudzītā drošības iestāde (IDI) vai cita kompetenta iestāde atbilstīgi attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem nodrošina, ka līgumslēdzēji un apakšlīgumslēdzēji, kas reģistrēti tās teritorijā, veic visus piemērotos pasākumus, lai aizsargātu šādu ESKI sarunās pirms klasificēta līguma slēgšanas un klasificēto līgumu darbības laikā.

5. Katras dalībvalsts VDI, IDI vai cita kompetenta iestāde atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem nodrošina, ka tās teritorijā reģistrētie līgumslēdzēji un apakšlīgumslēdzēji, kas iesaistīti klasificētos līgumos vai apakšlīgumos un kam savās telpās vajadzīga piekļuve informācijai, kura klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, izpildot minētos līgumus vai pirms to parakstīšanas, vajadzīga atbilstīga klasifikācijas līmeņa iestādes drošības pielaide (IDP).

6. Līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja personālam, kuram klasificēta līguma darbības laikā jāpiekļūst informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, personāla drošības pielaidi (PDP) piešķir attiecīgā VDI/IDI vai kāda cita kompetenta drošības iestāde atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem un minimuma drošības standartiem, kas izklāstīti I pielikumā.

7. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti V pielikumā.

12. pants

Klasificētas informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1. Ja Padome nosaka, ka vajadzīga ESKI apmaiņa ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, šādas apmaiņas veikšanai izveido piemērotu sistēmu.

2. Lai izveidotu šādu sistēmu un definētu savstarpējus noteikumus par tās klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās:

a)	Padome noslēdz nolīgumus par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (turpmāk “informācijas drošības nolīgumi”); vai

b)	ģenerālsekretārs var noslēgt administratīvu vienošanos saskaņā ar VI pielikuma 17. punktu, ja tās ESKI klasifikācijas līmenis, kuru izplatīs, parasti nav augstāks par RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

3. Šā panta 2. punktā minētajos informācijas drošības nolīgumos un administratīvajās vienošanās iekļauj noteikumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saņem ESKI, šai informācijai nodrošina tādu aizsardzību, kas atbilst tās klasifikācijas līmenim un atbilstīgi minimuma standartiem, kuri ir ne mazāk stingri kā šajā lēmumā paredzētie.

4. Lēmumu Padomē sagatavotu ESKI nodot trešai valstij vai starptautiskai organizācijai pieņem Padome, izskatot katru gadījumu atsevišķi un atbilstīgi šādas informācijas būtībai un saturam, vajadzības pēc informācijas principam attiecībā uz saņēmēju un tam, ko no nodošanas gūst ES. Ja Padome nav tās klasificētās informācijas sagatavotāja, kuras nodošana ir vajadzīga, PĢS vispirms lūdz rakstisku sagatavotāja piekrišanu nodošanai. Ja sagatavotāju nevar noteikt, Padome uzņemas sagatavotāja atbildību.

5. Lai pārliecinātos par to drošības pasākumu efektivitāti, kurus piemēro trešā valsts vai starptautiska organizācija ar mērķi aizsargāt sniegto ESKI vai to ESKI, ar kuru notiek apmaiņa, organizē izvērtējuma apmeklējumus.

6. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti VI pielikumā.

13. pants

Drošības prasību pārkāpumi un ESKI apdraudējums

1. Drošības prasību pārkāpums rodas tādas personas darbības vai bezdarbības rezultātā, kas ir pretrunā šajā lēmumā noteiktajiem drošības noteikumiem.

2. ESKI ir apdraudēta, ja drošības prasību pārkāpuma gadījumā tā ir pilnībā vai daļēji nonākusi nesankcionētu personu rīcībā.

3. Par jebkuriem drošības pārkāpumiem vai iespējamiem drošības pārkāpumiem nekavējoties ziņo kompetentajai drošības iestādei.

4. Ja ir zināms vai pastāv pamatotas aizdomas, ka ESKI ir apdraudēta vai zudusi, kompetentā drošības iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus atbilstīgi attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai:

a)	informētu informācijas sagatavotāju;

b)	nodrošinātu, ka faktu apzināšanas nolūkā lietu izmeklē personāls, kas nav tieši saistīts ar drošības apdraudējumu;

c)	novērtētu iespējamo kaitējumu, kas nodarīts ES vai dalībvalstu interesēm;

d)	veiktu attiecīgus pasākumus atkārtošanās novēršanai; un

e)	ziņotu attiecīgajām iestādēm par veiktajiem pasākumiem.

5. Personām, kuras ir atbildīgas par šajā lēmumā izklāstīto drošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, piemēro disciplināratbildību saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Personām, kuras ir atbildīgas par ESKI apdraudējumu vai zudumu, piemēro disciplināratbildību un/vai kriminālatbildību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

14. pants

Atbildība par īstenošanu

1. Padome veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu vispārēju saskaņotību šā lēmuma piemērošanā.

2. Ģenerālsekretārs veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, strādājot ar ESKI vai citu klasificētu informāciju vai to glabājot, šo lēmumu piemēro Padomes izmantotajās telpās un visā PĢS, tostarp Ģenerālsekretariāta sakaru birojos trešās valstīs, PĢS ierēdņi un pārējie darbinieki, kā arī personāls, kas norīkots darbā uz PĢS, un PĢS līgumslēdzēji.

3. Dalībvalstis saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, rīkojoties ar ESKI vai to glabājot, šo lēmumu ievēro:

a)	dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā personāls, kā arī valstu delegāciju locekļi, kas apmeklē Padomes vai tās sagatavošanas struktūru sanāksmes vai piedalās citās Padomes darbībās;

b)	citi dalībvalstu valsts pārvaldes locekļi, tostarp personāls, kas norīkots darbam šajā pārvaldē, neatkarīgi no tā, vai tie strādā dalībvalsts teritorijā vai ārzemēs;

c)	citas personas dalībvalstīs, kam ieņemamā amata dēļ ar pienācīgām atļaujām ir piekļuve ESKI; un

d)	dalībvalstu līgumslēdzēji neatkarīgi no tā, vai tie strādā dalībvalsts teritorijā vai ārzemēs.

15. pants

Padomes drošības organizācija

1. Kā daļu no pienākuma nodrošināt vispārēju saskaņotību šā lēmuma piemērošanā Padome apstiprina:

a)	līgumus, kas minēti 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)	lēmumus, ar ko atļauj nodot ESKI trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

ikgadēju pārbaudes programmu, ko ierosina ģenerālsekretārs un iesaka Drošības komiteja dalībvalstu dienestu un telpu un to ES aģentūru un struktūru, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropola un Eurojust pārbaužu un trešo valstu un starptautisku organizāciju izvērtējuma apmeklējumu vajadzībām, lai pārliecinātos par īstenoto ESKI aizsardzības pasākumu efektivitāti; un

d)	drošības politikas jomas, kā paredzēts 6. panta 1. punktā.

2. Ģenerālsekretārs ir PĢS drošības iestāde. Veicot šīs funkcijas, ģenerālsekretārs:

a)	īsteno Padomes drošības politiku un to regulāri pārskata;

b)	sazinās ar dalībvalstu VDI saistībā ar drošības jautājumiem, kas attiecas uz tādas klasificētas informācijas aizsardzību, kura ir būtiska Padomes darbībās;

c)	atbilstīgi 7. panta 3. punktam PĢS ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir ES PDP, pirms viņiem var piešķirt piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk;

d)	vajadzības gadījumā uzdod veikt izmeklēšanu par notikušu vai iespējamu tādas ESKI neatļautu izpaušanu vai pazušanu, kas ir Padomē vai sagatavota Padomē, un lūdz attiecīgu drošības iestāžu palīdzību šīs izmeklēšanas veikšanā;

e)	veic periodisku klasificētās informācijas aizsardzībai paredzēto drošības pasākumu pārbaudi PĢS telpās;

veic periodiskas pārbaudes par ESKI aizsardzībai paredzētajiem drošības pasākumiem, ko veic ES aģentūrās un iestādēs, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropolā un Eurojust, krīzes pārvarēšanas operācijās, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, un ES īpašie pārstāvji (ESĪP) un to komandas locekļi;

g)	periodiski, kopīgi un vienojoties ar attiecīgo VDI, veic to drošības pasākumu pārbaudi, kuru mērķis ir aizsargāt ESKI dalībvalstu dienestos un telpās;

saskaņo drošības pasākumus ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par klasificētas informācijas aizsardzību, un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tostarp attiecībā uz ESKI drošības apdraudējuma būtību un ar to saistītiem aizsardzības pasākumiem;

i)	slēdz administratīvas vienošanās, kas minētas 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā; un

j)	veic sākotnējus un periodiskus izvērtējuma apmeklējumus uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, lai pārliecinātos par īstenoto ESKI aizsardzības pasākumu efektivitāti.

PĢS Drošības birojs ir ģenerālsekretāra rīcībā, lai palīdzētu pildīt šos pienākumus.

3. Īstenojot 14. panta 3. punktu, dalībvalstīm būtu:

jāizraugās VDI, kas ir atbildīga par drošības pasākumiem ESKI aizsardzībai, lai:

i)	attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs jebkāda valsts dienesta, valsts vai privātas iestādes vai aģentūras glabātā ESKI būtu aizsargāta saskaņā ar šo lēmumu;

ii)	regulāri pārbaudītu ESKI aizsardzībai paredzētos drošības pasākumus;

iii)

visas personas, kuras strādā valsts administrācijā vai pie līgumslēdzēja un kurām var tikt piešķirta atļauja piekļūt klasificētai informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, attiecīgi saņemtu drošības pielaidi vai saņemtu citu pienācīgu atļauju atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem;

iv)	vajadzības gadījumā izstrādātu drošības programmas, lai līdz minimumam samazinātu ESKI apdraudējuma vai zuduma risku;

v)	ar citām kompetentām valsts iestādēm saskaņotu drošības pasākumus, kas saistīti ar ESKI aizsardzību, tostarp šajā lēmumā minētos; un

vi)	atbildētu uz atbilstīgiem drošības pielaides lūgumiem, ko iesniedz ES aģentūras un iestādes, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, Eiropols, Eurojust un krīzes pārvarēšanas operācijas, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī ESĪP un to komandas.

VDI ir uzskaitītas C papildinājumā;

b)	jānodrošina, ka tās kompetentās iestādes sniedz informāciju un padomus valdībām un līdz ar to Padomei par ESKI drošības apdraudējuma raksturu un aizsardzības līdzekļiem pret to.

16. pants

Drošības komiteja

1. Ar šo izveido Drošības komiteju. Tā izskata un izvērtē jebkurus drošības jautājumus šā lēmuma darbības jomā un attiecīgos gadījumos sniedz ieteikumus Padomei šajā sakarā.

2. Drošības komitejas sastāvā ir dalībvalstu VDI pārstāvji, un tās sanāksmēs piedalās Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis. Tās priekšsēdētājs ir ģenerālsekretārs vai viņa izraudzīts pārstāvis. Drošības komitejas sanāksmes notiek saskaņā ar Padomes norādījumiem pēc ģenerālsekretāra vai kādas VDI pieprasījuma.

Var uzaicināt piedalīties arī pārstāvjus no ES aģentūrām un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropola un Eurojust, ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz tiem.

3. Drošības komiteja organizē savas darbības tā, lai varētu sniegt ieteikumus par konkrētām drošības jomām. Vajadzības gadījumā tā izveido apakšgrupu IA jautājumiem un citas ekspertu apakšgrupas. Tā izstrādā mandātus minētajām ekspertu apakšgrupām un saņem ziņojumus par to darbību, tostarp – attiecīgā gadījumā – ieteikumus Padomei.

17. pants

Iepriekšējā lēmuma aizstāšana

1. Ar šo lēmumu atceļ un aizstāj Padomes Lēmumu 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (2).

2. Visu ESKI, kas klasificēta atbilstīgi Lēmumam 2001/264/EK, turpina aizsargāt saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

VÖLNER P.

(1) OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.

(2) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

PIELIKUMI

I PIELIKUMS

Personāla drošība

II PIELIKUMS

Fiziskā drošība

III PIELIKUMS

Klasificētas informācijas pārvaldība

IV PIELIKUMS

ESKI aizsardzība, apstrādājot to komunikāciju un informācijas sistēmās

V PIELIKUMS

Industriālā drošība

VI PIELIKUMS

Klasificētas informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

I PIELIKUMS

PERSONĀLA DROŠĪBA

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 7. panta īstenošanas noteikumi. Šeit jo īpaši izklāstīti kritēriji, lai, ņemot vērā personas lojalitāti un uzticamību, noteiktu tās tiesības saņemt atļauju piekļūt ESKI, un izmeklēšanas un administratīvās procedūras, kas vajadzīgas šim nolūkam.

2.	Šajā pielikumā, ja vien nav vajadzīgs nošķīrums, termins “personāla drošības pielaide” nozīmē valsts personāla drošības pielaidi (valsts PDP) un/vai ES personāla drošības pielaidi (ES PDP), kā tas definēts A papildinājumā.

II. ATĻAUJA PIEKĻŪT ESKI

Personai piešķir atļauju piekļūt informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, vienīgi, ja:

a)	noskaidrota personas vajadzība pēc informācijas;

b)	personai piešķirta attiecīgā līmeņa PDP vai saņemta cita pienācīga atļauja ieņemamā amata dēļ atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem; un

c)	persona ir iepazīstināta ar ESKI aizsardzībai paredzētiem drošības noteikumiem un procedūrām un ir atzinusi pienākumus saistībā ar šādas informācijas aizsargāšanu.

4.	Katra dalībvalsts un PĢS apzina tos amatus savās struktūrās, kuriem vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, un tādēļ vajadzīga attiecīga līmeņa PDP.

III. PERSONĀLA DROŠĪBAS PIELAIDES PRASĪBAS

Pēc tam, kad saņemts pienācīgi atļauts pieprasījums, VDI vai cita kompetentā valsts iestāde ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka tiek veiktas drošības izmeklēšanas attiecībā uz personām, kam vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk. Izmeklēšanas standarti atbilst valsts normatīvajiem aktiem.

6.	Ja attiecīgā persona dzīvo citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kompetentās valsts iestādes lūdz dzīvesvietas dalībvalsts iestādes palīdzību atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem. Dalībvalstis palīdz cita citai veikt drošības izmeklēšanu atbilstīgi saviem normatīvajiem aktiem.

Ja to atļauj valsts normatīvie akti, VDI vai cita kompetentā valsts iestāde var veikt drošības izmeklēšanas attiecībā uz personām, kas nav valstspiederīgie un kam vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk. Izmeklēšanas standarti atbilst valsts normatīvajiem aktiem.

Drošības izmeklēšanas kritēriji

Ar drošības izmeklēšanas palīdzību nosaka personas lojalitāti un uzticamību, lai šai personai varētu piešķirt PDP ar mērķi piekļūt informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk. Kompetentā valsts iestāde veic vispārēju izvērtējumu, pamatojoties uz drošības izmeklēšanas rezultātiem. Neviens atsevišķs nelabvēlīgs fakts nevar būt par iemeslu, lai noraidītu PDP piešķiršanu. Šajā sakarā izmantotajos galvenajos kritērijos būtu jāietilpst, ciktāl to atļauj valsts normatīvie akti, izskatīt, vai persona:

a)	ir veikusi vai ir mēģinājusi veikt, ir bijusi līdzzinātāja vai ir palīdzējusi kādam citam un atbalstījusi kādu citu izdarīt jebkādu spiegošanas, terorisma, sabotāžas, nodevības vai musināšanas aktu;

ir vai ir bijusi spiegu, teroristu, sabotieru vai arī tādu personu sabiedrotā, par kurām ir pamatotas aizdomas, ka viņi tādi ir, vai ārvalstu organizāciju pārstāvju, arī ārvalstu izlūkošanas dienestu, sabiedrotā, tā kā tas var apdraudēt ES un/vai kādas dalībvalsts drošību, ja vien tādas saistības nav bijušas atļautas oficiālo darba pienākumu pildīšanas laikā;

c)	ir vai ir bijusi tādas organizācijas locekle, kas ar vardarbīgiem, graujošiem vai citiem nelikumīgiem līdzekļiem, inter alia, tiecas gāzt kādas dalībvalsts valdību, mainīt kādas dalībvalsts konstitucionālo kārtību vai mainīt tās valdības formu vai politiku;

d)	atbalsta vai ir atbalstījusi kādu c) apakšpunktā minētu organizāciju vai ir vai ir bijusi cieši saistīta ar tādu organizāciju biedriem;

e)	ir tīši noklusējusi, sagrozījusi vai viltojusi nozīmīgu informāciju, jo īpaši attiecībā uz drošības jautājumiem, vai ir tīši melojusi, aizpildot personāla drošības anketu, vai melojusi drošības intervijas laikā;

f)	ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai nodarījumiem;

g)	ir atzīta par atkarīgu no alkohola, nelikumīgu narkotisku vielu lietotāju un/vai likumīgu narkotisku vielu pārmērīgu lietotāju;

h)	ir vai ir bijusi iesaistīta tādās darbībās, kas iespējami var izraisīt šantāžu vai izspiešanu;

i)	darbos vai runās ir izrādījusi negodīgumu, nelojalitāti un apliecinājusi, ka uz viņu nevar paļauties vai viņai uzticēties;

j)	ir nopietni vai atkārtoti pārkāpusi drošības noteikumus vai ir mēģinājusi veikt vai ir veikusi neatļautu darbību attiecībā uz komunikāciju un informācijas sistēmām;

var būt pakļauta spiedienam (piemēram, ja tā ir piederīga vienai vai vairākām trešām valstīm vai tai ir tādi radinieki vai tuvi sabiedrotie, kurus varētu iespaidot ārvalstu izmeklēšanas dienesti, teroristu grupējumi vai citas graujošas vai noziedzīgas organizācijas vai personas, kuru nodomi var apdraudēt ES un/vai dalībvalstu drošību).

9.	Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem drošības izmeklēšanā var izskatīt arī personas finanšu un medicīnisko vēsturi.

10.	Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem drošības izmeklēšanā par nozīmīgu var uzskatīt arī laulātā, civillaulātā vai tuva ģimenes locekļa raksturu, uzvedību un apstākļus.

Izmeklēšanas prasības, lai iegūtu piekļuvi ESKI

PDP sākotnēja piešķiršana

11.

Sākotnējā PDP, kura dod piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET, pamatojas uz drošības izmeklēšanu, kura aptver vismaz pēdējos piecus gadus vai laiku no 18 gadu vecuma līdz pašreizējam brīdim, izvēloties īsāko no abiem, un tā ietver šādus elementus:

a)	valsts personāla drošības anketas aizpildīšana attiecībā uz to ESKI līmeni, kuram personai var būt vajadzība piekļūt; pēc aizpildīšanas minēto anketu nosūta kompetentajai drošības iestādei;

identitātes/pilsonības/valstspiederīgā statusa pārbaude – pārbauda personas dzimšanas datumu un vietu un identitāti. Nosaka personas pašreizējo vai iepriekšējo pilsonības statusu un/vai valstspiederību; tostarp izvērtē, vai personu var jebkā ietekmēt ārvalstu avoti, piemēram, sakarā ar iepriekšēju dzīvesvietu vai agrākiem sakariem; un

c)	attiecīgās valsts un vietējā mēroga datu pārbaude – pārbauda valsts drošības un centrālos sodāmības reģistrus, ja tādi ir, un/vai citus salīdzināmus valdības un policijas reģistrus. Pārbauda tādu policijas aģentūru reģistrus, kuru jurisdikcijā ir vieta, kur persona ir uzturējusies vai strādājusi.

12.

Sākotnējā PDP, kura dod piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, pamatojas uz drošības izmeklēšanu, kura aptver vismaz pēdējos desmit gadus vai laiku no 18 gadu vecuma līdz pašreizējam brīdim, izvēloties īsāko no abiem. Ja atbilstīgi e) apakšpunktam rīko intervijas, informāciju iegūst vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem vai par laiku no 18 gadu vecuma līdz pašreizējam brīdim, izvēloties īsāko no abiem. Papildus 8. punktā minētajiem rādītājiem, pirms piešķirt TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET personāla drošības pielaidi, ciktāl to atļauj valsts normatīvie akti, izmeklē turpmāk norādītos elementus; tos var izmeklēt arī, pirms piešķir CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET personāla drošības pielaidi, ja tas prasīts valsts normatīvajos aktos:

a)	finanšu statuss – meklē informāciju par personas finansēm, lai novērtētu, vai viņu var ietekmēt ārvalstu vai pašmāju spiediens nopietnu finanšu grūtību dēļ, vai lai konstatētu neizskaidrojamu personas pārticību;

b)	izglītība – meklē informāciju, lai pārbaudītu personas gūto izglītību skolās, universitātēs un citās mācību iestādēs, ko persona apmeklējusi pēc 18. dzimšanas dienas vai laikposmā, ko izmeklētāja iestāde uzskata par atbilstīgu;

c)	nodarbinātība – meklē informāciju par pašreizējo un agrāko nodarbinātību, atsaucoties uz tādiem avotiem kā nodarbinātības reģistri, darba izpildes vai efektivitātes ziņojumi, kā arī uz darba devējiem un vadītājiem;

d)	armijas dienests – attiecīgos gadījumos pārbauda, vai un kā persona dienējusi bruņotajos spēkos un kā demobilizēta; un

intervijas – kad tas paredzēts un atļauts attiecīgās valsts normatīvajos aktos, attiecīgo personu intervē (vienu vai vairākas reizes). Tāpat intervē citas personas, kas spēj objektīvi novērtēt attiecīgās personas pagātni, agrāk veiktās darbības, lojalitāti un uzticamību. Ja attiecīgajā valstī pastāv prakse, ka personai, kuras lietu izskata, prasa uzrādīt atsauksmes devējus, intervē arī viņus, ja vien nav pamatotu iemeslu to nedarīt.

13.	Vajadzības gadījumā un atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem var veikt papildu izmeklēšanu, lai apkopotu visu būtisko pieejamo informāciju par personu un pamatotu vai apgāztu nelabvēlīgo informāciju.

PDP atkārtota apstiprināšana

14.

Kad sākotnēji piešķirta PDP un ja persona nepārtraukti darbojusies valsts pārvaldē vai PĢS un tai joprojām ir vajadzīga piekļuve ESKI, PDP pārskata, lai to atkārtoti apstiprinātu, ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET līmeņa pielaidei un desmit gadus SECRET UE/EU SECRET un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL līmeņa pielaidei, sākot no dienas, kad paziņots par pēdējās drošības pārbaudes rezultātiem, ar kuru attiecīgā pielaide pamatota. Visas drošības izmeklēšanas, lai atkārtoti apstiprinātu PDP, veic attiecībā uz laiku kopš iepriekšējās izmeklēšanas.

15.	PDP atkārtotai apstiprināšanai attiecīgi izmeklē 11. un 12. punktā izklāstītos elementus.

16.

Atkārtotas apstiprināšanas prasību iesniedz laikus, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs drošības izmeklēšanai. Tomēr, ja atbildīgā VDI vai cita kompetentā valsts iestāde ir saņēmusi attiecīgo atkārtotas apstiprināšanas prasību un personāla drošības anketu pirms PDP derīguma termiņa beigām, bet vajadzīgā drošības izmeklēšana vēl nav pabeigta, kompetentā valsts iestāde var pagarināt esošās PDP derīguma termiņu līdz pat 12 mēnešiem, ja tas atļauts saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem. Ja pēc papildu 12 mēnešu termiņa beigām drošības izmeklēšana joprojām nav pabeigta, personai nosaka tādus pienākumus, kuru pildīšanai PDP nav vajadzīga.

PDP piešķiršanas procedūras PĢS

17.	Attiecībā uz PĢS ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem PĢS drošības iestāde nosūta aizpildītās personāla drošības anketas tās dalībvalsts VDI, kuras valstspiederīgā ir šī persona, un lūdz veikt drošības izmeklēšanu saistībā ar ESKI līmeni, kuram šai personai varētu vajadzēt piekļūt.

18.	Ja PĢS uzzina informāciju, kas attiecas uz personu, kura pieteikusies ES PDP saņemšanai, un kas nozīmīga drošības izmeklēšanā, tas rīkojas atbilstīgi attiecīgiem noteikumiem un paziņo attiecīgajai VDI par šo informāciju.

19.

Pēc drošības izmeklēšanas beigām attiecīgā VDI sniedz PĢS drošības iestādei izmeklēšanas rezultātus Drošības komitejas noteiktajā standarta saziņas formātā.

a)	Ja drošības izmeklēšanas rezultātā apstiprinās, ka nav zināms nekas negatīvs, kā dēļ varētu apšaubīt personas lojalitāti un uzticamību, PĢS iecēlējinstitūcija var attiecīgajai personai piešķirt ES PDP un līdz noteiktai dienai ļaut piekļūt kāda konkrēta līmeņa ESKI.

Ja drošības izmeklēšanas rezultātā nerodas šāda pārliecība, PĢS iecēlējinstitūcija dara to zināmu attiecīgajai personai, kura var lūgt, lai iecēlējinstitūcija viņu uzklausītu. Iecēlējinstitūcija var lūgt kompetento VDI sniegt papildu skaidrojumus, ko tā var sniegt saskaņā ar saviem valsts normatīvajiem aktiem. Ja negatīvo atzinumu apstiprina, ES PDP nepiešķir.

20.

Uz drošības izmeklēšanu kopā ar iegūtajiem rezultātiem attiecas atbilstīgi normatīvie akti, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, tostarp tiesību akti par pārsūdzēšanu. Uz PĢS iecēlējinstitūcijas lēmumiem attiecas pārsūdzēšanas iespēja saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā izklāstīts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1) (turpmāk “Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība”).

21.	ES PDP ir spēkā attiecībā uz visiem attiecīgās personas uzdevumiem PĢS vai Komisijā, ja pārliecība, kas ir pielaides izsniegšanas pamatā, joprojām ir spēkā.

22.

Ja personas darbs nesākas 12 mēnešos pēc tam, kad PĢS iecēlējinstitūcijai ziņots par drošības izmeklēšanas rezultātiem, vai ja personas darbā iestājas pārtraukums uz 12 mēnešiem un tā šajā laikā neieņem amatu dalībvalsts valsts pārvaldē vai PĢS, izmeklēšanas rezultātus pārsūta attiecīgajai VDI, lai apstiprinātu, ka tie joprojām ir derīgi un izmantojami.

23.

Ja PĢS saņem informāciju, kas attiecas uz drošības apdraudējumu, ko izraisa persona, kurai ir derīga ES PDP, tas rīkojas atbilstīgi attiecīgiem noteikumiem un paziņo šo informāciju attiecīgajai VDI. Ja VDI informē PĢS par apstiprinājuma atsaukšanu saskaņā ar 19. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz personu, kurai ir derīga ES PDP, PĢS iecēlējinstitūcija var lūgt jebkuru paskaidrojumu, ko VDI var sniegt saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem. Ja negatīvā informācija tiek apstiprināta, atsauc personas ES PDP un personai liedz piekļuvi ESKI un amatiem, kuros šāda piekļuve ir iespējama vai kuros minētā persona varētu apdraudēt drošību.

24.

Par jebkuru lēmumu anulēt PĢS ierēdņa vai pārējā darbinieka ES PDP un, attiecīgā gadījumā, par tā iemesliem paziņo attiecīgajai personai, kura var lūgt, lai viņu uzklausītu iecēlējinstitūcija. Uz VDI sniegto informāciju attiecas atbilstīgi normatīvie akti, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, tostarp tiesību normas par pārsūdzēšanu. Uz PĢS iecēlējinstitūcijas lēmumiem attiecas pārsūdzēšanas iespēja saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtību.

25.	Valsts eksperti, kas ir norīkoti darbam PĢS tādā amatā, kur vajadzīga ES PDP, pirms stāšanās amatā iesniedz PĢS drošības iestādei derīgu valsts PDP, lai nodrošinātu piekļuvi ESKI.

PDP reģistri

26.

Dalībvalstis un PĢS uztur reģistrus par personām izsniegtām, attiecīgi, valsts PDP un ES PDP, kas ļauj piekļūt ESKI. Šajos reģistros iekļauj vismaz to ESKI klasifikācijas līmeni, kuram personai ir sniegta piekļuve (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk), PDP izsniegšanas datumu un derīguma termiņu.

27.

Kompetentā drošības iestāde var izsniegt personāla drošības pielaides apliecību (PDPA), norādot ESKI klasifikācijas līmeni, kuram personai var sniegt piekļuvi (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk), attiecīgās valsts PDP, kas nodrošina piekļuvi ESKI, vai ES PDP derīguma termiņu un apliecības derīguma beigu datumu.

Atbrīvojums no prasības par PDP

28.	Tādu personu piekļuvi ESKI, kuras dalībvalstīs saņēmušas pienācīgu atļauju ieņemamā amata dēļ, nosaka atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem; šādas personas informē par drošības pienākumiem saistībā ar ESKI aizsardzību.

IV. IZGLĪTOŠANA UN IFORMĒŠANA PAR DROŠĪBU

29.	Visas personas, kam piešķirta PDP, rakstiski apliecina, ka ir sapratušas savus pienākumus attiecībā uz ESKI aizsargāšanu un iespējamās sekas, ja ESKI ir apdraudēta. Šādu rakstisku apliecinājumu reģistrus attiecīgi glabā dalībvalsts un PĢS.

30.

Visas personas, kas ir pilnvarotas piekļūt ESKI vai kurām jāstrādā ar to, jau sākumā tiek informētas un vēlāk saņem regulāru atgādinājumu par drošības apdraudējumu, un tām ir nekavējoties jāinformē attiecīgās drošības iestādes par jebkuru tuvošanās mēģinājumu vai citu darbību, kas šķiet aizdomīga vai neparasta.

31.	Visas personas, kas beidz pildīt pienākumus, kuri saistīti ar piekļuvi ESKI, iepazīstina ar pienākumu arī turpmāk neizpaust ESKI, un vajadzības gadījumā viņas to apliecina rakstiski.

V. ĀRKĀRTĒJI APSTĀKĻI

32.

Ja tas atļauts valsts normatīvajos aktos, tad, gaidot valsts PDP piešķiršanu piekļuvei ESKI, valsts amatpersonām var sniegt piekļuvi līdzvērtīga līmeņa ESKI, kurš noteikts atbilstības tabulās B papildinājumā, dalībvalsts kompetentās iestādes piešķir personāla drošības pielaidi piekļūšanai valsts klasificētajai informācijai uz noteiktu laiku, ja šāda pagaidu piekļuve ir ES interesēs. VDI informē Drošības komiteju, ja attiecīgās valsts normatīvajos aktos šāda pagaidu piekļuve ESKI nav atļauta.

33.

Ārkārtas apstākļos, ja tas ir dienesta interesēs un gaidot pilnīgas drošības izmeklēšanas beigas, PĢS iecēlējinstitūcija pēc konsultēšanās ar tās dalībvalsts VDI, kuras valstspiederīgais ir minētā persona, un atbilstīgi iepriekšējo pārbaužu rezultātiem, kas apliecina, ka nav zināma nekāda negatīva informācija, var piešķirt PĢS ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem pagaidu atļauju konkrētā darba uzdevumā piekļūt ESKI. Šādas pagaidu atļaujas ir derīgas uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un nesniedz piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET. Visas personas, kam piešķirta pagaidu piekļuve, rakstiski apliecina, ka ir sapratušas savus pienākumus attiecībā uz ESKI aizsargāšanu un iespējamās sekas, ja ESKI ir apdraudēta. Šādu rakstisku apliecinājumu reģistrus glabā PĢS.

34.

Ja personu ieceļ amatā, kam vajadzīga augstāka līmeņa PDP nekā tā, kas viņai ir, tad viņu var iecelt amatā uz laiku, ja:

a)	personas tiešais priekšnieks rakstiski pamato obligāto vajadzību piekļūt augstāka līmeņa ESKI;

b)	piekļuve attiecas tikai uz konkrētām ESKI daļām, kas vajadzīgas uzdevumam;

c)	personai jau ir derīga valsts PDP vai ES PDP;

d)	ir sāktas darbības, lai iegūtu attiecīgajam amatam vajadzīgā līmeņa atļauju;

e)	kompetentā iestāde veikusi pietiekamas pārbaudes un pārliecinājusies, ka persona nav nopietni vai atkārtoti pārkāpusi drošības noteikumus;

f)	personas iecelšanu apstiprinājusi kompetentā iestāde; un

g)	attiecīgā reģistrā vai pakārtotā reģistrā fiksē datus par izņēmuma gadījumu, ietverot tās informācijas aprakstu, kurai ir apstiprināta piekļuve.

35.	Minētās procedūras izmanto vienreizējai piekļuvei ESKI, kas ir klasificēta par vienu līmeni augstāk nekā tā, kuras piekļuvei persona ir izturējusi drošības pārbaudi. Minēto procedūru neizmanto atkārtoti.

36.

Ārkārtas izņēmuma gadījumos, piemēram, misijās naidīgā vidē vai laikā, kad pieaug starptautiskais saspīlējums, ja to prasa ārkārtas pasākumi, jo īpaši – lai glābtu dzīvības, dalībvalstis un ģenerālsekretārs var attiecīgā gadījumā rakstiski piešķirt piekļuvi CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī klasificētai informācijai personām, kam nav vajadzīgās PDP, ja tāda atļauja ir obligāti vajadzīga un nav pamatotu šaubu par attiecīgās personas lojalitāti un uzticamību. Tiek fiksēti dati par piešķirto atļauju, norādot arī tās informācijas aprakstu, kurai ir sniegta piekļuve.

37.	Ja informācija ir klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, ārkārtas piekļuvi piešķir tikai ES valstspiederīgajiem, kam ir piešķirta piekļuve vai nu TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET līdzvērtīgai valsts klasifikācijai vai informācijai, kas klasificēta kā SECRET UE/EU SECRET.

38.	Drošības komiteju informē par gadījumiem, kad tiek izmantota 36. un 37. punktā izklāstītā procedūra.

39.	Ja dalībvalsts normatīvajos aktos paredzēti stingrāki noteikumi par pagaidu atļaujām, pagaidu uzdevumiem, vienreizēju piekļuvi vai ārkārtas piekļuvi klasificētai informācijai, šajā iedaļā paredzētās procedūras īsteno tikai tiktāl, ciktāl tas atļauts attiecīgajos valsts normatīvajos aktos.

40.	Drošības komiteja katru gadu saņem ziņojumu par šajā iedaļā izklāstīto procedūru izmantojumu.

VI. PADOMES SANĀKSMJU APMEKLĒŠANA

41.

Saskaņā ar 28. punktu personas, kas nosūtītas piedalīties Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmēs, kurās apspriež informāciju, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, var tajās piedalīties tikai tad, ja ir apstiprināts viņu PDP statuss. Attiecībā uz delegātiem PDP apliecību vai citus PDP pierādījumus PĢS Drošības birojam nosūta attiecīgās iestādes vai, izņēmuma gadījumā, iesniedz attiecīgais delegāts. Attiecīgā gadījumā var izmantot konsolidētu sarakstu ar personu vārdiem, sniedzot vajadzīgo PDP pierādījumu.

42.	Kompetentā iestāde informē PĢS, ja drošības apsvērumu dēļ ir atcelta valsts PDP, lai piekļūtu ESKI, personai, kuras pienākumos ietilpst apmeklēt Padomes vai Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmes.

VII. IESPĒJAMA PIEKĻUVE ESKI

43.	Ja darbā jāpieņem personas apstākļos, kad tām var būt piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, tām piemēro pienācīgas drošības pielaides vai arī tās vienmēr eskortē.

44.	Kurjeri, apsargi un eskortētāji iziet attiecīga līmeņa drošības pārbaudes, vai attiecībā uz viņiem saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem veic atbilstīgu izmeklēšanu, viņus instruē par ESKI aizsardzības drošības procedūrām un dara viņiem zināmu pienākumu sargāt uzticēto informāciju.

(1) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

II PIELIKUMS

FIZISKĀ DROŠĪBA

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 8. panta īstenošanas noteikumi. Ar šo pielikumu nosaka fiziskās aizsardzības minimuma standartus telpās, ēkās, birojos un citās zonās, kur notiek ESKI apstrāde un glabāšana, tostarp zonās, kur atrodas KIS.

Fiziskās drošības pasākumi ir paredzēti, lai novērstu neatļautu piekļuvi ESKI:

a)	nodrošinot pienācīgu ESKI apstrādi un glabāšanu;

b)	pieļaujot personāla nošķīrumu atbilstīgi tā pielaidei ESKI, ņemot vērā principu par vajadzību pēc informācijas un, attiecīgā gadījumā, viņu drošības pielaidi;

c)	novēršot, aizkavējot un atklājot neatļautas darbības; un

d)	neatļaujot vai aizkavējot iekļūšanu slepus vai ar spēku.

II. FIZISKĀS DROŠĪBAS PRASĪBAS UN PASĀKUMI

Fiziskās drošības pasākumus izvēlas, pamatojoties uz kompetento iestāžu veiktu apdraudējuma novērtējumu. PĢS un dalībvalsts savās telpās ESKI aizsargāšanai piemēro riska pārvaldības procesu, lai nodrošinātu, ka piemēro tāda līmeņa fizisko aizsardzību, kas ir samērīga novērtētajam riskam. Riska pārvaldības procesā ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši:

a)	ESKI klasifikācijas līmeni;

b)	ESKI formātu un apjomu, ņemot vērā, ka liels ESKI daudzums vai apkopojums var prasīt stingrākus aizsardzības pasākumus;

c)	apkārtējo vidi un to ēku un zonu uzbūvi, kurās atrodas ESKI; un

d)	novērtēto apdraudējumu, ko rada izlūkošanas dienesti, kuri vēršas pret ES vai dalībvalstīm, un sabotāža, terorisms un citas graujošas vai kriminālas darbības.

Piemērojot pastiprinātas aizsardzības koncepciju, kompetentā drošības iestāde nosaka piemērotu īstenojamo fiziskās drošības pasākumu kopumu. Šajā kopumā var tikt iekļauts viens vai vairāki šādi pasākumi:

a)	perimetra barjera – fiziska barjera, ar kuru nosaka aizsargājamās zonas robežas;

b)	ielaušanās konstatācijas sistēma (IDS) – IDS var izmantot uz perimetra, lai pastiprinātu barjeras sniegto drošību, vai arī to var izmantot telpās un ēkās drošības personāla vietā vai tā atbalstam;

c)	piekļuves kontrole – piekļuves kontroli veic vietā, ēkā vai ēkās, kuras atrodas vietā vai zonās vai telpās ēkas iekšienē. Kontrole var būt elektroniska vai elektromehāniska, to var veikt drošības personāls un/vai sekretārs, vai ar citiem fiziskiem līdzekļiem;

d)	drošības personāls – var pieņemt darbā drošības personālu, kas ir apmācīts, uzraudzīts un, vajadzības gadījumā, ar atbilstīgu pielaidi, inter alia, lai novērstu iespējamu ielaušanos;

e)	videonovērošanas sistēma (CCTV) – drošības personāls var izmantot CCTV, lai pārbaudītu starpgadījumus un IDS trauksmes signālus plašās vietās vai uz perimetra;

f)	drošības apgaismojums – var izmantot drošības apgaismojumu, lai novērstu iespējamu ielaušanos, kā arī nodrošina apgaismojumu, kas vajadzīgs efektīvai uzraudzībai, ko veic vai nu drošības personāls tieši, vai arī netieši, izmantojot CCTV sistēmu; un

g)	citi atbilstīgi fiziski pasākumi, kas paredzēti neatļautas piekļuves novēršanai un atklāšanai vai ESKI zuduma vai bojājuma novēršanai.

5.	Kompetentā drošības iestāde var būt pilnvarota pārmeklēt personas pie ieejas vai izejas, lai novērstu materiālu neatļautu ievešanu vai ESKI neatļautu izvešanu no telpām vai ēkām.

6.	Ja pastāv draudi, ka ESKI varētu slepus novērot (arī nejauši), veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu šo apdraudējumu.

7.	Attiecībā uz jaunām iekārtām fiziskās drošības prasības un to darbības specifikācijas pēc iespējas iekļauj iekārtu plānošanā un izveidē. Jau esošās iekārtās fiziskās drošības prasības īsteno pēc iespējas lielākā apjomā.

III. IEKĀRTAS FIZISKAI ESKI AIZSARDZĪBAI

8.	Iegādājoties iekārtas (piemēram, seifus, smalcinātājus, durvju slēdzenes, elektroniskas piekļuves kontroles sistēmas, IDS, signalizācijas sistēmas) fiziskai ESKI aizsargāšanai, kompetentā drošības iestāde nodrošina, ka iekārtas atbilst apstiprinātiem tehniskiem standartiem un minimuma prasībām.

9.	Fiziskai ESKI aizsardzībai izmantojamo iekārtu tehniskās specifikācijas ir izklāstītas drošības pamatnostādnēs, ko apstiprina Drošības komiteja.

10.	Drošības sistēmas periodiski pārbauda un veic iekārtu regulāru apkopi. Apkopes darbā ņem vērā pārbaužu rezultātus, lai nodrošinātu, ka iekārtas turpina maksimāli efektīvi darboties.

11.	Katrā pārbaudē pārskata atsevišķu drošības pasākumu un visas drošības sistēmas efektivitāti.

IV. FIZISKI AIZSARGĀTAS ZONAS

12.

Fiziskai ESKI aizsardzībai izveido divu veidu fiziski aizsargātas zonas vai tām līdzvērtīgas valsts zonas:

a)	administratīvās zonas; un

b)	drošības zonas (tostarp tehniski drošas drošības zonas).

Šajā lēmumā visas atsauces uz administratīvām zonām un drošības zonām, tostarp tehniski drošām drošības zonām, attiecas arī uz valsts zonām, kas tām līdzvērtīgas.

13.	Kompetentā drošības iestāde nosaka, vai zona atbilst prasībām, lai to varētu kvalificēt kā administratīvo zonu, drošības zonu un tehniski drošu drošības zonu.

14.

Attiecībā uz administratīvām zonām:

a)	izveido redzami nospraustu perimetru, uz kura var pārbaudīt personas un, ja iespējams, transportlīdzekļus;

b)	piekļuvi bez eskorta piešķir tikai personām, kurām ir pienācīga kompetentās iestādes atļauja; un

c)	visas pārējās personas vienmēr eskortē vai piemēro līdzvērtīgu kontroli.

15.

Attiecībā uz drošības zonām:

a)	izveido redzami nospraustu un aizsargātu perimetru, kurā visu veidu iekļūšanu un izkļūšanu kontrolē ar caurlaižu vai individuālās identifikācijas sistēmu;

b)	piekļuvi bez eskorta var piešķirt tikai personām, kurām ir drošības pielaide un īpaša atļauja iekļūt zonā, pamatojoties uz principu par vajadzību pēc informācijas;

c)	visas pārējās personas vienmēr eskortē vai piemēro līdzvērtīgu kontroli.

16.

Gadījumos, kad praktiskā nolūkā piekļuve drošības zonām ir saistīta ar tiešu piekļuvi klasificētai informācijai, kas tajā atrodas, piemēro šādus papildu nosacījumus:

a)	skaidri norāda augstāko tās informācijas drošības klasifikācijas līmeni, kura parasti atrodas šajā zonā;

b)	visiem apmeklētājiem ir nepieciešama īpaša atļauja iekļūt zonā, un viņus vienmēr eskortē, visiem apmeklētājiem ir pienācīga drošības pielaide, ja vien nav veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nav iespējama jebkāda veida piekļuve ESKI.

17.

Drošības zonas, kuras ir aizsargātas pret slepenu noklausīšanos ar skaņas pārtveršanu, raksturo kā tehniski drošas zonas. Piemēro šādas papildu prasības:

a)	šādas zonas ir aprīkotas ar IDS, aizslēgtas, kad tajās neviena nav, vai apsargātas, kad tajās kāds uzturas. Visas atslēgas pārbauda saskaņā ar VI iedaļu;

b)	pārbauda visas personas, kas ienāk šajās zonās, un materiālus, ko tajās ienes;

c)	šādās zonās veic regulāras fiziskas un/vai tehniskas pārbaudes, kā to nosaka kompetentā drošības iestāde. Minētās pārbaudes veic arī katru reizi pēc jebkādas neatļautas iekļuves vai aizdomām par šādu iekļuvi; un

d)	šādās zonās neizmanto neatļautas sakaru līnijas, neatļautus tālruņus vai citas neatļautas sakaru iekārtas, elektriskas vai elektroniskas iekārtas.

18.

Neskarot 17. punkta d) apakšpunktu, pirms dažādu tipu sakaru iekārtu, elektroiekārtu un elektronisku sakaru iekārtu izmantošanas zonās, kur notiek sanāksmes vai veic darbu ar informāciju, kas klasificēta kā SECRET UE/EU SECRET un augstāk, un apstākļos, kad ESKI apdraudējumu vērtē kā augstu, tās pārbauda kompetentā drošības iestāde, lai nodrošinātu, ka ārpus drošības zonas perimetra ar šādām ierīcēm netīšām vai nelikumīgi nepārraidītu nekādu saprotamu informāciju.

19.	Drošības zonas, kurās dienesta personāls neuzturas visu diennakti, un ja nav ielaušanās atklāšanas sistēmas, attiecīgā gadījumā pārbauda tūlīt pēc parastā darba laika beigām un nejauši izvēlētos intervālos ārpus parastā darba laika.

20.	Administratīvā zonā uz laiku var izveidot drošības zonas un tehniski drošas drošības zonas, lai organizētu slepenu sanāksmi vai citiem līdzīgiem mērķiem.

21.

Katrai drošības zonai izstrādā drošības darba procedūras, kurās paredz:

a)	zonā apstrādātās vai glabātās ESKI klasifikācijas līmeni;

b)	kādi pārraudzības un aizsardzības pasākumi jāveic;

c)	kurām personām ir atļauts iekļūt zonā bez eskorta, pamatojoties uz vajadzības pēc informācijas principu un drošības pielaidi;

d)	vajadzības gadījumā – eskortēšanas vai ESKI aizsardzības procedūras, sniedzot visiem citiem apmeklētājiem piekļuvi zonai;

e)	citus attiecīgus pasākumus un procedūras.

22.	Drošības zonās izveido glabātavas. Sienas, grīdas, griesti, logi un aizslēdzamas durvis apstiprina kompetentā drošības iestāde, un tās sniedz aizsardzību, kas ir līdzvērtīga tāda seifa sniegtajai aizsardzībai, kas apstiprināts tās pašas klasifikācijas līmeņa ESKI glabāšanai.

V. FIZISKĀS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI ESKI APSTRĀDĒ UN GLABĀŠANĀ

23.

ESKI, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, var apstrādāt:

a)	drošības zonā;

b)	administratīvā zonā, ja ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi; vai

ārpus drošības vai administratīvās zonas, ja informācijas turētājs pārvieto ESKI saskaņā ar III pielikuma 28. līdz 40. punktu un ja viņš veic kompensācijas pasākumus, kas izklāstīti kompetentās drošības iestādes izdotās drošības instrukcijās, lai nodrošinātu, ka ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi.

24.

ESKI, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, glabā piemērotās aizslēdzamās biroja mēbelēs administratīvā zonā vai drošības zonā. To uz laiku var glabāt ārpus drošības vai administratīvās zonas, ja informācijas turētājs veic kompensācijas pasākumus, kas izklāstīti kompetentās drošības iestādes izdotās drošības instrukcijās.

25.

ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, var apstrādāt:

a)	drošības zonā;

b)	administratīvā zonā, ja ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi; vai

ārpus drošības vai administratīvās zonas, ja informācijas turētājs:

i)	pārvieto ESKI saskaņā ar III pielikuma 28. līdz 40. punktu;

ii)	veic kompensācijas pasākumus, kas izklāstīti kompetentās drošības iestādes izdotās drošības instrukcijās, lai nodrošinātu, ka ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi;

iii)	nodrošina, ka ESKI vienmēr ir viņa personīgā kontrolē; un

iv)	gadījumā, ja dokumenti ir papīra formā, par šo faktu ir informējis atbilstīgo reģistru.

26.	ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET, glabā drošības zonā seifā vai glabātavā.

27.	ESKI, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, apstrādā drošības zonā.

28.

ESKI, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, glabā drošības zonā, ievērojot vienu no šiem nosacījumiem:

saskaņā ar 8. punktu seifā ar vienu vai vairākiem papildu kontroles pasākumiem:

i)	drošības pārbaudi izturējuša drošības personāla vai dienesta personāla veikta nepārtraukta aizsardzība vai pārbaudes;

ii)	apstiprināta IDS kopā ar drošības darbiniekiem;

vai

b)	glabātavā, kas aprīkota ar IDS, kopā ar drošības darbiniekiem.

29.	Noteikumi attiecībā uz ESKI pārvietošanu ārpus fiziski aizsargātām zonām ir izklāstīti III pielikumā.

VI. ESKI AIZSARDZĪBAI IZMANTOTO ATSLĒGU UN KODU KOMBINĀCIJU KONTROLE

30.	Kompetentā drošības iestāde nosaka procedūras biroju, telpu, glabātavu un seifu atslēgu un kodu kombināciju parametru pārzināšanai. Šādas procedūras aizsargā pret neatļautu piekļuvi.

31.

Seifu kombinācijas jāiegaumē pēc iespējas mazākam to personu skaitam, kas atbilst vajadzības pēc informācijas principam. To seifu un glabātavu kodu kombinācijas, kuros glabājas ESKI, maina:

a)	ja ir mainījies personāls, kas zina šo kodu kombināciju;

b)	ja ir īstenojies apdraudējums vai ir aizdomas, ka tas ir īstenojies;

c)	veicot slēdzenes apkopi vai remontu; un

d)	vismaz reizi 12 mēnešos.

III PIELIKUMS

KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS PĀRVALDĪBA

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 9. panta īstenošanas noteikumi. Ar to paredz administratīvus pasākumus ESKI kontrolei visā tās aprites cikla laikā, lai palīdzētu novērst un atklāt tīšu vai netīšu šādas informācijas apdraudējumu un atgūt to tīšanas vai netīšanas nozaudēšanas gadījumā.

II. KLASIFIKĀCIJAS PĀRVALDĪBA

Klasifikācijas un marķējumi

2.	Informāciju klasificē, ja tā ir jāaizsargā, lai nodrošinātu tās konfidencialitāti.

3.	ESKI sagatavotājs atbild par to, lai noteiktu drošības klasifikācijas līmeni saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm, un par sākotnējo informācijas izplatīšanu.

4.	ESKI klasifikācijas līmeni nosaka saskaņā ar 2. panta 2. punktu un atsaucoties uz drošības politiku, ko apstiprinās atbilstīgi 3. panta 3. punktam.

5.	Drošības klasifikāciju norāda skaidri un pareizi neatkarīgi no tā, vai ESKI ir papīra, mutiskā, elektroniskā vai kādā citā veidā.

6.	Konkrēta dokumenta atsevišķām daļām (piemēram, lappusēm, punktiem, iedaļām, pielikumiem, papildinājumiem un pievienojumiem) var būt vajadzīga atšķirīga klasifikācija, un tos attiecīgi marķē, tostarp glabājot elektroniskā formātā.

Vispārējais dokumenta vai lietas klasifikācijas līmenis ir vismaz tikpat augsts, cik tā komponentam ar visaugstāko klasifikāciju. Kad apkopo informāciju no dažādiem avotiem, galaproduktu pārskata, lai noteiktu tā vispārējo drošības klasifikācijas līmeni, jo tas var likt piešķirt augstāku klasifikācijas līmeni nekā tā atsevišķām sastāvdaļām.

8.	Dokumenti, kas ietver daļas ar dažādiem klasifikācijas līmeņiem, pēc iespējas jāveido tā, lai daļas ar dažādiem klasifikācijas līmeņiem varētu viegli identificēt un vajadzības gadījumā atdalīt.

Pavadvēstules vai piezīmes klasifikācija ir tikpat augsta kā tai pievienoto dokumentu visaugstākā klasifikācija. Informācijas sagatavotājs skaidri norāda, kādā līmenī to klasificē, kad tā ir atdalīta no pievienotajiem dokumentiem, izmantojot atbilstīgu marķējumu, piemēram:

CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL

Bez pielikuma(-iem) RESTREINT UE/EU RESTRICTED

Marķējums

10.

Papildus vienam no drošības klasifikācijas marķējumiem, kas noteikti 2. panta 2. punktā, uz ESKI var būt šādi papildu marķējumi:

a)	identifikatori, ar ko nosaka informācijas sagatavotāju;

b)	brīdinājumi, kodu vārdi vai akronīmi, ar ko precizē darbības jomu, uz kuru attiecas dokuments, vai lai norādītu konkrētu izplatīšanu, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, vai lietošanas ierobežojumus;

c)	marķējumi attiecībā uz nodošanu;

d)	attiecīgā gadījumā datums vai konkrēts notikums, pēc kura informāciju var klasificēt zemākā kategorijā vai deklasificēt.

Klasifikācijas marķējumu saīsinājumi

11.	Var izmantot standartizētus klasifikācijas marķējumu saīsinājumus, lai norādītu atsevišķu teksta daļu klasifikācijas līmeni. Saīsinājumi neaizstāj pilnos klasifikācijas marķējumus.

12.

ES klasificētajos dokumentos var izmantot šādus standarta saīsinājumus, lai norādītu tāda teksta iedaļu vai nodaļu klasifikācijas līmeni, kas ir mazāks par vienu lapu:

TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET	TS-UE/EU-TS
SECRET UE/EU SECRET	S-UE/EU-S
CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL	C-UE/EU-C
RESTREINT UE/EU RESTRICTED	R-UE/EU-R

ESKI gatavošana

13.

Gatavojot ES klasificētu dokumentu:

a)	katru lappusi skaidri marķē atbilstīgi klasifikācijas līmenim;

b)	katru lappusi numurē;

c)	uz dokumenta raksta atsauces numuru un tematu, kurš pats par sevi nav klasificēta informācija, ja vien tas nav marķēts kā klasificēta informācija;

d)	dokumentu datē;

e)	dokumentiem, kas klasificēti kā SECRET UE/EU SECRET vai augstāk, katrā lappusē norāda kopijas numuru, ja tos izplata vairākos eksemplāros.

14.	Ja ESKI nav iespējams piemērot 13. punktu, veic citus piemērotus pasākumus saskaņā ar drošības pamatnostādnēm, kuras izstrādā, ievērojot 6. panta 2. punktu.

ESKI klasificēšanas līmeņa pazemināšana un deklasifikācija

15.	Gatavojot informāciju, tās sagatavotājs, ja iespējams, un īpaši informācijai, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, norāda, vai var pazemināt ESKI slepenības pakāpi vai to deklasificēt konkrētā dienā vai pēc konkrēta notikuma.

16.

PĢS regulāri pārskata ESKI, kas atrodas tā rīcībā, lai pārliecinātos, vai attiecīgais klasifikācijas līmenis joprojām ir piemērots. PĢS izveido sistēmu, lai ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem pārskatītu tās reģistrētās ESKI klasifikācijas līmeni, ko tas sagatavojis. Šādu pārskatu neveic, ja sagatavotājs jau no sākuma ir norādījis, ka informācijas slepenības pakāpi automātiski pazemina vai deklasificē, un uz informācijas ir attiecīgs marķējums.

III. ESKI REĢISTRĀCIJA DROŠĪBAS NOLŪKĀ

17.	Katru PĢS un dalībvalstu administrācijas organizatorisko vienību, kurā apstrādā ESKI, pievieno atbildīgajam reģistram, lai nodrošinātu, ka ESKI apstrādā saskaņā ar šo lēmumu. Reģistrus veido kā II pielikumā definētās drošības zonas.

18.	Šajā lēmumā reģistrācija drošības nolūkā (turpmāk “reģistrācija”) ir tādu procedūru piemērošana, kas reģistrē materiālu aprites ciklu, tostarp tā izplatīšanu un iznīcināšanu.

19.	Visus materiālus, kas klasificēti kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un augstāk, reģistrē īpašos reģistros, kad tie tiek saņemti organizatoriskā vienībā vai tiek izsūtīti no tās.

20.	PĢS Centrālais reģistrs reģistrē visu klasificēto informāciju, ko Padome un PĢS nodod trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un visu klasificēto informāciju, ko saņem no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

21.	Komunikāciju un informācijas sistēmu gadījumā reģistrācijas procedūras var veikt ar procesiem, kas ietilpst pašās komunikāciju un informācijas sistēmās.

22.	Padome apstiprina drošības politiku attiecībā uz ESKI reģistrāciju drošības nolūkā.

TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET reģistri

23.	Dalībvalstīs un PĢS izveido reģistru, un tas darbojas kā galvenā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET klasificētas informācijas saņemšanas un izplatīšanas iestāde. Vajadzības gadījumā var nozīmēt pakārtotus reģistrus, kuri apstrādā šādu informāciju reģistrēšanas nolūkā.

24.	Pakārtoti reģistri bez skaidri izteiktas centrālā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET informācijas reģistra atļaujas nedrīkst TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentus tieši nosūtīt ne citiem tā paša centrālā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET informācijas reģistra pakārtotajiem reģistriem, ne ārējiem reģistriem.

IV. ES KLASIFICĒTU DOKUMENTU KOPĒŠANA UN TULKOŠANA

25.	Kopēt un tulkot TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentus drīkst tikai ar sagatavotāja iepriekšēju rakstisku piekrišanu.

26.	Ja SECRET UE/EU SECRET vai zemākas klasifikācijas dokumenta sagatavotājs nav noteicis brīdinājumus attiecībā uz minēto dokumentu kopēšanu vai tulkošanu, šādu dokumentu turētājs tos var kopēt vai tulkot.

27.	Drošības pasākumi, kas piemērojami oriģināldokumentam, ir piemērojami tā kopijām un tulkojumiem.

V. ESKI PĀRVIETOŠANA

28.

Uz ESKI pārvietošanu attiecas aizsardzības pasākumi, kas izklāstīti 30. līdz 40. punktā. Ja ESKI pārvieto ar elektroniskām iekārtām un neskarot 9. panta 4. punktu, turpmāk tekstā izklāstītos aizsardzības pasākumus var papildināt ar attiecīgiem tehniskiem pretpasākumiem, kā to noteikusi kompetentā drošības iestāde, lai cik vien iespējams samazinātu informācijas apdraudējuma vai zaudējuma iespēju.

29.	PĢS un dalībvalstu kompetentās drošības iestādes dod norādes attiecībā uz ESKI pārvietošanu atbilstīgi šim lēmumam.

Pārvietošana ēkā vai noslēgtā ēku grupā

30.	Ja ESKI pārvieto ēkā vai noslēgtā ēku grupā, to apsedz, lai novērstu to, ka kāds ierauga tās saturu.

31.	Informāciju, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, ēkā vai noslēgtā ēku grupā pārnēsā nodrošinātā aploksnē, uz kuras ir norādīts tikai adresāta vārds.

Eiropas Savienībā

32.	ESKI, ko Eiropas Savienībā pārvieto no vienas ēkas vai telpas uz citu, iepako, lai tā būtu aizsargāta no neatļautas izpaušanas.

33.

Informāciju, kuras klasifikācijas līmenis ir līdz SECRET UE/EU SECRET, Eiropas Savienībā pārvieto šādi:

a)	attiecīgā gadījumā izmantojot militāro, valdības vai diplomātisko kurjeru;

rokas bagāžā ar nosacījumu, ka:

i)	ESKI visu laiku atrodas pārnēsātāja valdījumā, izņemot glabāšanu atbilstīgi II pielikuma noteikumiem;

ii)	ESKI neatver pārnēsāšanas laikā vai nelasa publiskās vietās;

iii)	personas tiek informētas par pienākumiem saistībā ar drošību;

iv)	vajadzības gadījumā personām izsniedz kurjera apliecību;

izmantojot pasta pakalpojumus vai komerciālus kurjeru pakalpojumus ar nosacījumu, ka:

i)	valsts drošības iestādes tos ir apstiprinājušas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

ii)	tiem piemēro piemērotus aizsargpasākumus saskaņā ar obligātajām prasībām, kas noteiktas drošības pamatnostādnēs, ievērojot 6. panta 2. punktu.

Gadījumā, ja veic pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, c) apakšpunkta noteikumus attiecina vienīgi uz informāciju, kas klasificēta līmenī līdz CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL.

34.	Materiālus, kas klasificēti kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET (piemēram, iekārtas un mašīnas) un ko nevar pārvietot ar 33. punktā minētajiem līdzekļiem, nogādā, izmantojot kravu pārvadājumus, ko veic komercpārvadātāji saskaņā ar V pielikumu.

35.	Informāciju, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, no vienas ēkas vai telpas uz citu Eiropas Savienībā pārvieto, attiecīgā gadījumā izmantojot militāro, valdības vai diplomātisko kurjeru.

Pārvietošana no ES uz kādas trešās valsts teritoriju

36.	ESKI, ko no Eiropas Savienības pārvieto uz kādas trešās valsts teritoriju, iepako, lai tā būtu aizsargāta no neatļautas izpaušanas.

37.

Informāciju, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET, no ES uz kādas trešās valsts teritoriju pārvieto šādi:

a)	izmantojot militāro vai diplomātisko kurjeru;

rokas bagāžā ar nosacījumu, ka:

i)	uz iepakojuma ir oficiāls zīmogs vai informācija ir iepakota tā, lai norādītu, ka tas ir oficiāls sūtījums un tam nebūtu jāpiemēro muitas vai drošības pārbaudes;

ii)	personām ir kurjera apliecība, ar ko sūtījumu identificē un ļauj šai personai to pārvietot;

iii)	ESKI visu laiku atrodas pārnēsātāja valdījumā, izņemot glabāšanu atbilstīgi II pielikuma noteikumiem;

iv)	ESKI neatver pārnēsāšanas laikā vai nelasa publiskās vietās;

v)	personas tiek informētas par pienākumiem saistībā ar drošību.

38.

Informāciju, kas ir klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET un ko ES ir sniegusi trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, pārvieto saskaņā informācijas drošības nolīguma vai administratīvas vienošanās attiecīgajiem noteikumiem, kā noteikts 12. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

39.	Informāciju, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, var pārvietot, arī izmantojot pasta pakalpojumus vai komerciālus kurjeru pakalpojumus.

40.	Informāciju, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, no ES uz kādas trešās valsts teritoriju pārvieto, izmantojot militāro vai diplomātisko kurjeru.

VI. ESKI IZNĪCINĀŠANA

41.	ES klasificētos dokumentus, kas vairs nav vajadzīgi, var iznīcināt, neskarot attiecīgos arhivēšanas noteikumus.

42.	Dokumentus, kurus reģistrē saskaņā ar 9. panta 2. punktu, pēc to turētāja vai kompetentās iestādes rīkojuma iznīcina reģistrs, kas atbild par šiem dokumentiem. Reģistrācijas žurnālus un pārējo reģistrācijas informāciju atbilstīgi atjaunina.

43.	Kā SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET klasificētus dokumentus iznīcina liecinieka klātbūtnē – lieciniekam jābūt vismaz tāda līmeņa pielaidei, kas atbilst iznīcināmā dokumenta klasifikācijas līmenim.

44.

Reģistrētājs un liecinieks, ja ir vajadzīga viņa klātbūtne, paraksta iznīcināšanas sertifikātu, ko iekļauj reģistrā. TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentu iznīcināšanas sertifikātus reģistrā saglabā vismaz desmit gadus un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET dokumentu iznīcināšanas sertifikātus – vismaz piecus gadus.

45.

Klasificētos dokumentus, tostarp tos, kas klasificēti kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, iznīcina ar tādām metodēm, kuras atbilst attiecīgiem ES vai līdzvērtīgiem standartiem vai arī kuras apstiprinājusi dalībvalsts atbilstīgi valsts tehniskajiem standartiem, lai novērstu pilnīgu vai daļēju dokumentu atjaunošanu.

46.	ESKI izmantotu elektronisko informācijas nesēju iznīcināšana notiek saskaņā ar IV pielikuma 36. punktu.

VII. PĀRBAUDES UN IZVĒRTĒJUMA APMEKLĒJUMI

47.

Ar terminu “pārbaude” turpmāk apzīmē jebkuru:

a)	pārbaudi saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 15. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktu; vai

b)	izvērtējuma apmeklējumu saskaņā ar 12. panta 5. punktu,

lai izvērtētu ESKI aizsardzībai īstenoto pasākumu efektivitāti.

48.

Pārbaudes veic, lai, inter alia:

a)	nodrošinātu, ka tiek ievēroti šajā lēmumā minētie ESKI aizsardzībai noteiktie minimuma standarti;

b)	uzsvērtu, cik svarīga ir drošība un iedarbīga riska pārvaldība pārbaudāmajās struktūrās;

c)	konkrētos gadījumos ieteiktu pretpasākumus, lai samazinātu kaitējumu, ko rada klasificētas informācijas konfidencialitātes, integritātes vai piekļuves režīma neievērošana; un

d)	stiprinātu pašreizējās programmas, ko drošības iestādes īsteno, izglītojot un informējot par dažādiem jautājumiem drošības jomā.

49.	Pirms katra kalendārā gada beigām Padome pieņem 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto nākamajam gadam paredzēto pārbaudes programmu. Faktiskos datumus katrai pārbaudei nosaka, vienojoties ar attiecīgo ES aģentūru vai struktūru, dalībvalsti, trešo valsti vai starptautisko organizāciju.

Pārbaužu veikšana

50.	Pārbaudes veic, lai pārbaudītu attiecīgos pārbaudāmās iestādes noteikumus un procedūras un pārliecinātos, vai tās prakse atbilst pamatprincipiem un minimuma standartiem, kas paredzēti šajā lēmumā, un noteikumiem, ar ko reglamentē klasificētas informācijas apmaiņu ar šo iestādi.

51.

Pārbaudes veic divās fāzēs. Vajadzības gadījumā pirms pašas pārbaudes rīko gatavošanas sanāksmi ar attiecīgo vienību. Pēc pārbaudes sagatavošanas sanāksmes pārbaudītāju grupa saziņā ar attiecīgo vienību sīki izstrādā pārbaudes programmu, kura attiecas uz visām drošības jomām. Pārbaudes grupai ir piekļuve visām vietām, jo īpaši reģistriem un KIS punktiem, kur notiek ESKI apstrāde.

52.	Pārbaudes dalībvalstu administrācijās veic vienotas PĢS un Komisijas pārbaudes grupas pakļautībā pilnīgā sadarbībā ar tās iestādes ierēdņiem, kuru pārbauda.

53.	Pārbaudes trešās valstīs un starptautiskās organizācijās veic vienotas PĢS un Komisijas pārbaudes grupas pakļautībā pilnīgā sadarbībā ar tās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas ierēdņiem, kuru pārbauda.

54.

ES aģentūru un struktūru, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropola un Eurojust pārbaudes veic PĢS Drošības birojs ar tās VDI speciālistu palīdzību, kuras teritorijā aģentūra vai struktūra atrodas. Var piesaistīt Eiropas Komisijas Drošības direktorātu (EKDD), ja tas ar konkrēto aģentūru vai struktūru regulāri veic ESKI apmaiņu.

55.	Kad veic pārbaudes ES aģentūrās un struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, Eiropolā un Eurojust, kā arī trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, VDI ekspertu palīdzību un ieguldījumu lūdz saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, par kuriem vienojas Drošības komiteja.

Pārbaudes ziņojumi

56.

Pārbaudes beigās galvenos secinājumus un ieteikumus iesniedz pārbaudītajai iestādei. Tādēļ PĢS drošības iestādes (Drošības biroja) vadībā izstrādā pārbaudes ziņojumu. Ja ziņojumā ir ierosinātas darbības un ieteikumi trūkumu novēršanai, tajā ietver arī pietiekami sīku aprakstu, lai pamatotu gūtos secinājumus. Ziņojumu nosūta attiecīgajām pārbaudītās iestādes amatpersonām.

57.

Attiecībā uz dalībvalstu administrācijās veiktām pārbaudēm:

a)	pārbaudes ziņojuma projektu nosūtīs attiecīgajai VDI, lai pārliecinātos, ka tajā uzskaitītie fakti ir pareizi un ka tajā nav informācijas, kas klasificēta ar augstāku slepenības pakāpi nekā RESTREINT UE/EU RESTRICTED;

b)	pārbaudes ziņojumus izplata Drošības komitejas locekļiem un EKDD, izņemot gadījumus, kad attiecīgās dalībvalsts VDI ir lūgusi atturēties no vispārējas izplatīšanas; ziņojumam piešķir klasifikāciju RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

PĢS drošības iestādes (Drošības biroja) atbildībā regulāri sagatavo ziņojumu, lai izceltu pieredzi, kas gūta konkrētā laikposmā dalībvalstīs veiktajās pārbaudēs un ko izskatījusi Drošības komiteja.

58.

Trešo valstu un starptautisko organizāciju izvērtējuma apmeklējumu vajadzībām ziņojumu izplata Drošības komitejas locekļiem un EKDD. Ziņojumam piešķir klasifikāciju, kas nav zemāka par RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Nākamajos apmeklējumos pārbauda, vai ir veiktas koriģējošas darbības, un par to ziņo Drošības komitejai.

59.

ES aģentūru un struktūru, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropola un Eurojust izvērtējuma apmeklējumu vajadzībām pārbaudes ziņojumu izplata Drošības komitejas locekļiem un EKDD. Pārbaudes ziņojuma projektu nosūta attiecīgajai aģentūrai vai struktūrai, lai pārliecinātos, ka tajā uzskaitītie fakti ir pareizi un ka tajā nav informācijas, kas klasificēta ar augstāku slepenības pakāpi nekā RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Nākamajos apmeklējumos pārbauda, vai ir veiktas koriģējošas darbības, un par to ziņo Drošības komitejai.

60.	PĢS drošības iestāde PĢS organizatoriskajās vienībās veic regulāras pārbaudes 48. punktā minēto mērķu vajadzībām.

Pārbaudes kontrolsaraksts

61.	PĢS drošības iestāde (Drošības birojs) izstrādā un atjaunina tādu priekšmetu drošības pārbaudes kontrolsarakstu, kuri jāpārbauda pārbaužu laikā. Šo kontrolsarakstu nosūta Drošības komitejai.

62.	Informāciju, kas vajadzīga kontrolsaraksta aizpildīšanai, iegūst jo īpaši pārbaudes laikā no pārbaudāmo struktūru drošības pārvaldības. Pēc kontrolsaraksta papildināšanas ar detalizētām atbildēm tam, vienojoties ar pārbaudīto vienību, piešķir klasifikāciju. To neuzskata par pārbaudes ziņojuma daļu.

IV PIELIKUMS

ESKI AIZSARDZĪBA, APSTRĀDĀJOT TO KOMUNIKĀCIJU UN INFORMĀCIJAS SISTĒMĀS

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 10. panta īstenošanas noteikumi.

Lai darbības KIS notiktu droši un pareizi, būtiskas ir šādas IA īpašības un koncepcijas:

Autentiskums	:	garantija, ka informācija ir īsta un saņemta no bona fide avotiem.
Pieejamība	:	tai var piekļūt un to var izmantot pēc pilnvarotas iestādes pieprasījuma.
Konfidencialitāte	:	informāciju neatklāj nesankcionētām personām, iestādēm un procesiem.
Integritāte	:	spēja nosargāt informācijas un materiālu precizitāti un pilnīgumu.
Nenoliedzamība	:	spēja pierādīt, ka darbība vai notikums ir noticis, lai vēlāk nevarētu noliegt, ka šāds notikums vai darbība ir notikusi.

II. INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBAS PRINCIPI

3.	Turpmāk izklāstītie noteikumi veido jebkuras tādas KIS drošības pamatus, kura apstrādā ESKI. IA drošības politikā un drošības pamatnostādnēs nosaka sīki izstrādātas minēto noteikumu īstenošanas prasības.

Drošības riska pārvaldība

Drošības riska pārvaldība ir neatņemama daļa komunikāciju un informācijas sistēmas definēšanā, izstrādē, darbībā un uzturēšanā. Riska pārvaldību (izvērtējums, risinājums, pieņemšana, paziņošana) veic kā atkārtotu procesu kopīgi ar sistēmu īpašnieku pārstāvjiem, projekta iestādēm, darbības iestādēm un drošības apstiprināšanas iestādēm, izmantojot apliecinātu, pārskatāmu un pilnīgi izprotamu riska izvērtējuma procesu. KIS darbības jomu un tās materiālus skaidri definē riska pārvaldības procesa sākumā.

Kompetentās iestādes pārskata iespējamos komunikāciju un informācijas sistēmas apdraudējumus un uztur aktuālus un precīzus apdraudējumu izvērtējumus, kas atspoguļo pašreizējo darbības vidi. Tās pastāvīgi atjaunina informāciju par ietekmējamību un periodiski pārskata ietekmējamības izvērtējumu, lai atbilstu mainīgajai informāciju tehnoloģiju (IT) videi.

6.	Drošības riska risinājuma mērķis ir piemērot drošības pasākumu kopumu, kuru rezultātā panāk apmierinošu līdzsvaru starp lietotāja vajadzībām, izmaksām un neapzinātu drošības risku.

Atbilstīgās drošības akreditācijas iestādes noteiktās detalizācijas īpašās prasības, darbības mērogs un pakāpe atbilst novērtētajam riskam, ņemot vērā visus atbilstīgos faktorus, tostarp KIS apstrādātās ESKI klasifikācijas līmeni. Akreditācijā ietver oficiālu paziņojumu par neapzinātu risku un to, ka atbildīgā iestāde pieņem neapzinātu risku.

Drošība visā KIS aprites cikla laikā

8.	Drošība ir būtiska prasība, kas ir aktuāla visā KIS aprites ciklā no sākuma līdz izņemšanai no aprites.

9.	Katram aprites cikla posmam nosaka katra dalībnieka, kas saistīts ar KIS saistībā ar tās drošību, lomu un sadarbības veidu.

10.	Jebkurā KIS, tostarp tās tehniskajos drošības pasākumos un pasākumos, kas nav tehniski drošības pasākumi, akreditācijas laikā veic drošības pārbaudes, lai pārliecinātos, ka panākts piemērots aizsardzības līmenis, un pārbaudītu, ka tie ir pareizi īstenoti, integrēti un konfigurēti.

11.	KIS darbības posmā un uzturēšanas laikā periodiski, kā arī ja rodas ārkārtas apstākļi, veic drošības izvērtējumus, pārbaudes un pārskatīšanu.

12.	Drošības informācija KIS vajadzībām tās aprites ciklā mainās kā neatņemama pārmaiņu procesa un konfigurācijas vadības daļa.

Paraugprakse

13.	PĢS un dalībvalstis sadarbojas, lai izveidotu kopīgu paraugpraksi KIS apstrādātas ESKI aizsardzībai. Paraugprakses pamatnostādnēs iekļauj KIS tehniskus, fiziskus, organizatoriskus un procedūras drošības pasākumus, kuru iedarbība cīņā pret konkrētiem apdraudējumiem un ietekmējamību ir pierādīta.

14.	KIS apstrādātas ESKI aizsardzībā izmanto pieredzi, ko guvušas IA iesaistītās vienības gan ES, gan ārpus tās.

15.	Paraugprakses izplatīšana un turpmāka īstenošana palīdz panākt līdzvērtīgu aizsardzības līmeni dažādās PĢS un dalībvalstu vadītās KIS, kurās apstrādā ESKI.

Padziļināta aizsardzība

16.

Lai mazinātu apdraudējumu komunikāciju un informācijas sistēmai, īsteno plaša spektra tehniskus drošības pasākumus un pasākumus, kas nav tehniski drošības pasākumi, izveidojot daudzslāņainu aizsardzību. Minētie slāņi ir:

a) atturēšana: drošības pasākumi, lai atturētu no jebkādiem kaitnieciskiem plāniem, kas vērsti pret KIS;

b) preventīva rīcība: drošības pasākumi, kuru mērķis ir traucēt vai novērst pret KIS vērstu uzbrukumu;

c) atklāšana: drošības pasākumi, kuru mērķis ir atklāt pret KIS vērstu uzbrukumu;

d) izturība: drošības pasākumi, kuru mērķis ir maksimāli ierobežot uzbrukuma ietekmi uz informācijas kopumu vai KIS materiāliem un pasargāt tos no turpmākiem bojājumiem; un

e) reģenerācija: drošības pasākumi, kur mērķis ir atjaunot drošu KIS stāvokli.

Minēto pasākumu stingrību nosaka pēc apdraudējuma izvērtējuma.

17.	Kompetentās iestādes nodrošina, ka tās spēj reaģēt uz gadījumiem, kuri var sniegties pāri organizācijas un valsts robežām, lai koordinētu reakciju un sniegtu informāciju par šiem gadījumiem un saistīto risku (ārkārtas reaģēšanas spējas datordrošības jomā).

Ierobežojumu un mazākās konfidencialitātes pielaides princips

18.	Lai izvairītos no lieka apdraudējuma, ievieš tikai būtiskās darbībai vajadzīgās funkcijas, iekārtas un dienestus.

19.	KIS lietotājiem un automatizētiem procesiem nodrošina tikai tādu piekļuvi, privilēģijas vai pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai, lai tādējādi ierobežotu negadījumu, kļūdu vai bojājumu, vai neatļautas KIS resursu izmantošanas rezultātā radušos bojājumus.

20.	Reģistrācijas procedūras, kuras veic KIS, vajadzības gadījumā pārbauda akreditācijas procesa laikā.

Informētība par informācijas aizsardzību

21.

Informētība par risku un pieejamiem drošības pasākumiem ir KIS drošības aizsardzības pirmais priekšnoteikums. Visas personas, kas iesaistītas KIS aprites ciklā, tostarp tās lietotāji, saprot:

a)	ka trūkumi drošības sistēmā var būtiski kaitēt KIS;

b)	ka savstarpējās savienojamības un atkarības dēļ kaitējums var tikt nodarīts arī citiem; un

c)	ka tās personiski atbild un atskaitās par KIS drošību saskaņā ar saviem pienākumiem sistēmās un procesos.

22.	Lai nodrošinātu, ka atbildība par drošības garantēšanu ir izprasta, visam iesaistītajam personālam, tostarp augstākā līmeņa vadībai un KIS lietotājiem, ir obligāti jāsaņem izglītība un apmācība par IA.

IT drošības produktu izvērtēšana un apstiprināšana

23.	Vajadzīgo uzticamības līmeni drošības pasākumos, ko definē kā aizsardzības līmeni, nosaka atbilstīgi riska pārvaldības procesā gūtajiem rezultātiem un saskaņā ar attiecīgo drošības politiku un drošības pamatnostādnēm.

24.	Aizsardzības līmeni pārbauda, lietojot starptautiski plaši izmantotus vai valstī apstiprinātus procesus un metodikas. Tas ietver sākotnējo izvērtēšanu, kontroli un revīziju.

25.	ESKI aizsardzībai paredzētos kriptogrāfijas produktus izvērtē un apstiprina dalībvalsts valsts KAI.

26.

Pirms ieteikt Padomei vai ģenerālsekretāram šādus kriptogrāfijas produktus apstiprināt saskaņā ar 10. panta 6. punktu, tos otru reizi veiksmīgi izvērtē tās dalībvalsts atbilstīgi apstiprināta iestāde (Appropriately Qualified Authority – AQUA), kas nepiedalās aprīkojuma projektēšanā un ražošanā. Otrās izvērtēšanas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no paredzētā maksimālā tādas ESKI klasifikācijas līmeņa, kas jāsargā, izmantojot šos produktus. Padome apstiprina drošības politiku attiecībā uz kriptogrāfijas produktu izvērtēšanu un apstiprināšanu.

27.	Ja tas pamatots ar īpašiem operatīviem apsvērumiem, Padome vai ģenerālsekretārs pēc Drošības komitejas ieteikuma var atbilstīgi atteikties no 25. vai 26. punktā noteiktajām prasībām un saskaņā ar 10. panta 6. punktā noteikto procedūru piešķirt pagaidu apstiprinājumu uz noteiktu laika posmu.

28.	Atbilstīgi apstiprināta iestāde ir tās dalībvalsts KAI, kas ir akreditēta, pamatojoties uz Padomes noteiktiem kritērijiem, lai uzņemtos tādu kriptogrāfijas produktu otrreizēju izvērtēšanu, ar ko paredzēts aizsargāt ESKI.

29.	Padome apstiprina drošības politiku attiecībā uz tādu IT produktu kvalificēšanu un apstiprināšanu, kas nav saistīti ar kriptogrāfiju.

Pārsūtīšana drošās zonās

30.	Neskarot šā lēmuma noteikumus, ja ESKI nosūta tikai drošās zonās, nešifrētu izplatīšanu vai zemāka līmeņa šifrēšanu var izmantot, pamatojoties uz riska pārvaldības procesa rezultātiem un ar drošības akreditācijas iestādes apstiprinājumu.

Drošs KIS savstarpējs savienojums

31.	Šajā lēmumā sistēmu savstarpējs savienojums ir tieši savienotas divas vai vairākas IT sistēmas, lai dalītos ar datiem un citiem informācijas resursiem (piemēram, saziņu) vienā vai vairākos virzienos.

32.	KIS jebkuru pieslēgtu IT sistēmu uzskata par neuzticamu un ievieš aizsargpasākumus, lai kontrolētu informācijas apmaiņu.

33.

Visi KIS un citas IT sistēmas savstarpēji savienojumi atbilst šādām pamatprasībām:

a)	kompetentās iestādes nosaka un apstiprina šādu savienojumu darbības vai operatīvās prasības;

b)	savstarpējam savienojumam piemēro riska pārvaldības un akreditācijas procesu, un to apstiprina kompetentās drošības akreditācijas iestādes; un

c)	visu KIS perimetrā izvieto robežu aizsardzības dienestus (Boundary Protection Services – BPS).

34.

Nedrīkst savstarpēji savienot akreditētu KIS un neaizsargātu vai publiski pieejamu tīklu, izņemot gadījumus, ja KIS apstiprinājusi šādiem mērķiem ieviesto BPS starp KIS un neaizsargāto vai publiski pieejamo tīklu. Šādu savstarpēju savienojumu drošības pasākumus pārskata kompetentā IAI un apstiprina kompetentā drošības akreditācijas iestāde.

Ja neaizsargāto vai publiski pieejamo tīklu izmanto vienīgi tādas informācijas transportēšanai, kura ir šifrēta ar kriptogrāfijas produktu, kas apstiprināts saskaņā ar 10. pantu, šādu savienojumu neuzskata par savstarpēju savienojumu.

35.	Ir aizliegts tādas KIS, kas ir akreditēta TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET informācijas apstrādei, tiešs vai pakāpenisks savstarpējs savienojams ar neaizsargātu vai publiski pieejamu tīklu.

Elektroniskie informācijas nesēji

36.	Elektroniskus informācijas nesējus iznīcina saskaņā ar kompetentās drošības iestādes apstiprinātām procedūrām.

37.	Elektroniskus informācijas nesējus var izmantot atkārtoti, klasificēt zemākā kategorijā vai deklasificēt saskaņā ar drošības politiku, kas ir jānosaka saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

Ārkārtas apstākļi

38.	Neskarot šā lēmuma noteikumus, ārkārtas gadījumā, piemēram, gaidāmas vai notiekošas krīzes laikā, konflikta vai kara situācijā vai ārkārtas operatīvajā situācijā, var piemērot turpmāk aprakstītās īpašās procedūras.

39.

Ar kompetentās iestādes piekrišanu ESKI var pārsūtīt, izmantojot kriptogrāfijas produktus, kas apstiprināti lietošanai zemākam klasifikācijas līmenim, vai nešifrētā veidā, ja kavējumi varētu radīt kaitējumu, kas nepārprotami būtu lielāks par kaitējumu, ko rada klasificēta materiāla izpaušana, un ja:

a)	sūtītājam un saņēmējam nav vajadzīgo kriptogrāfijas iekārtu vai nekādu kriptogrāfijas iekārtu; un

b)	klasificēto materiālu nevar nodot laikā, izmantojot citus līdzekļus.

40.

Klasificētā informācijā, kas nosūtīta 38. punktā izklāstītajos apstākļos, nav atzīmju vai norāžu, kas to ļautu atšķirt no neklasificētas informācijas vai informācijas, ko var aizsargāt ar pieejamu kriptogrāfijas iekārtu. Informācijas saņēmējus par tās klasifikācijas līmeni nekavējoties informē ar citiem līdzekļiem.

41.	Ja tiek izmantota 38. punkta procedūra, kompetentajai iestādei un Drošības komitejai par to sniedz ziņojumu.

III. INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBAS FUNKCIJAS UN IESTĀDES

42.

Dalībvalstīs un PĢS nosaka šādas IA funkcijas. Minēto funkciju pildīšanai nav vajadzīgas vienotas organizatoriskas vienības. Tām ir atsevišķas pilnvaras. Tomēr šīs funkcijas un ar tām saistītos pienākumus var apvienot vai integrēt vienā un tai pašā organizatoriskajā vienībā vai sadalīt dažādās organizatoriskās vienībās ar noteikumu, ka nerodas iekšēji interešu vai uzdevumu konflikti.

Informācijas aizsardzības iestāde

43.

IAI atbildībā ir:

a)	izstrādāt IA drošības politiku un drošības pamatnostādnes un pārraudzīt to efektivitāti un piemērotību;

b)	nodrošināt un administrēt tehnisko informāciju, kas attiecas uz kriptogrāfijas produktiem;

c)	nodrošināt, ka ESKI aizsardzībai izraudzītie IA pasākumi atbilst attiecīgajai politikai, kas nosaka to atbilstību un atlasi;

d)	nodrošināt, ka kriptogrāfijas produktus izraugās saskaņā ar politiku, kas nosaka to atbilstību un atlasi;

e)	koordinēt apmācību un informēšanu par IA;

f)	konsultēties ar sistēmas sniedzēju, drošības dalībniekiem un lietotāju pārstāvjiem par IA drošības politiku un drošības pamatnostādnēm; un

g)	nodrošināt, ka Drošības komitejas apakšgrupā ir pieejami piemēroti IA jautājumu eksperti.

TEMPEST iestāde

44.	TEMPEST iestāde (TI) atbild par to, lai nodrošinātu KIS atbilstību TEMPEST politikai un pamatnostādnēm. Tā apstiprina TEMPEST pretpasākumus iekārtām un produktiem, lai aizsargātu ESKI līdz noteiktam klasifikācijas līmenim tās ekspluatācijas vidē.

Kriptogrāfijas apstiprinājuma iestāde

45.

Kriptogrāfijas apstiprinājuma iestāde (KAI) atbild par to, lai nodrošinātu, ka kriptogrāfijas produkti atbilst valsts kriptogrāfijas politikai vai Padomes kriptogrāfijas politikai. Tā apstiprina kriptogrāfijas produkta izmantošanu ESKI aizsargāšanai līdz noteiktam klasifikācijas līmenim tās ekspluatācijas vidē. Attiecībā uz dalībvalstīm KAI ir atbildīga arī par to, lai izvērtētu kriptogrāfijas produktus.

Kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde

46.

Kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde (KII) ir atbildīga par šādiem jautājumiem:

a)	ES kriptogrāfiskā materiāla pārvaldība un uzskaite;

b)	nodrošināt, ka tiek īstenotas atbilstīgas procedūras un tiek izveidoti kanāli ES kriptogrāfiskā materiāla uzskaitei, drošai apstrādei, glabāšanai un izplatīšanai; un

c)	nodrošināt ES kriptogrāfiskā materiāla nosūtīšanu atsevišķām personām vai dienestiem, kas tos izmanto, vai saņemot minētos materiālus no tiem.

Drošības akreditācijas iestāde

47.

Drošības akreditācijas iestāde (DAI) attiecībā uz katru sistēmu atbild par šādiem uzdevumiem:

nodrošināt, ka KIS atbilst attiecīgajai drošības politikai un drošības pamatnostādnēm, sniegt paziņojumus par to, ka KIS ir apstiprināta savā ekspluatācijas vidē apstrādāt ESKI līdz konkrētam klasifikācijas līmenim, norādīt akreditācijas noteikumus un kritērijus, pēc kādiem nosaka vajadzību veikt atkārotu apstiprināšanu;

b)	izstrādāt drošības akreditācijas procesu atbilstīgi attiecīgajai politikai, skaidri nosakot apstiprināšanas noteikumus KIS, par ko tā ir atbildīga;

c)	noteikt drošības akreditācijas stratēģiju, paredzot akreditācijas procesa sarežģītības pakāpi, kas ir samērīga ar vajadzīgo aizsardzības līmeni;

izskatīt un apstiprināt ar drošību saistītu dokumentāciju, tostarp riska pārvaldību un paziņojumus par neapzinātu risku, katras sistēmas drošības prasību izklāstus (turpmāk “SSRS”), drošības īstenošanas pārbaudes dokumentus un drošības darba procedūras (turpmāk “SecOPs”), un nodrošināt, ka tas atbilst Padomes drošības noteikumiem un politikai;

e)	pārbaudīt, kā tiek īstenoti ar KIS saistīti drošības pasākumi, veicot vai atbalstot drošības novērtējumus, pārbaudes vai pārskatus;

f)	noteikt ar KIS saistītas drošības prasības (piemēram, personāla pielaides līmeņus) palielināta riska amatos;

g)	apstiprināt tādu kriptogrāfijas un TEMPEST produktu atlasi, ko izmanto, lai KIS nodrošinātu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību;

h)	apstiprināt tādas KIS savienošanu ar citām KIS vai attiecīgā gadījumā piedalīties to kopīgā apstiprināšanā; un

i)	sniegt konsultācijas sistēmas sniedzējam, drošības sistēmas dalībniekiem un lietotāju pārstāvjiem attiecībā uz drošības riska pārvaldību, jo īpaši par neapzināto apdraudējumu, un apstiprināšanas paziņojuma noteikumiem.

48.	PĢS DAI atbild par visu to KIS akreditāciju, kuru darbība ir PĢS pārziņā.

49.	Atbilstīgā dalībvalstu DAI ir atbildīga par KIS un tādu KIS sastāvdaļu akreditāciju, kuru darbība ir dalībvalsts pārziņā.

50.

Kopīga drošības akreditācijas valde ir atbildīga par tādu KIS akreditāciju, kuras ir gan PĢS DAI, gan dalībvalstu DAI pārziņā. Tās sastāvā ir DAI pārstāvji no katras dalībvalsts, un tās sanāksmēs piedalās Eiropas Komisijas DAI pārstāvis. Citas vienības, kuras ir iesaistītas KIS, aicina piedalīties diskusijās, kad tiek apspriesta konkrētā sistēma.

Drošības akreditācijas valdi vada PĢS DAI pārstāvis. Drošības akreditācijas valde darbojas ar to iestāžu, dalībvalstu un citu vienību pārstāvju konsensu, kuri ir iesaistīti KIS. Tā par savām darbībām periodiski iesniedz ziņojumus Drošības komitejai un informē to par visiem akreditācijas paziņojumiem.

Informācijas aizsardzības operatīvā iestāde

51.

IA operatīvā iestāde attiecībā uz katru sistēmu atbild par šādiem uzdevumiem:

a)	izstrādāt drošības dokumentāciju saskaņā ar drošības politiku un drošības pamatnostādnēm, jo īpaši SSRS, tostarp paziņojumu par neapzinātu risku, drošības darba procedūras (SecOPs) un kriptogrāfijas plānu saistībā ar KIS akreditācijas procesu;

b)	piedalīties katrai sistēmai īpašu tehnisku drošības pasākumu, iekārtu un programmatūras izvēlē un pārbaudē, uzraudzīt to īstenošanu un nodrošināt, ka tās tiek droši instalētas, konfigurētas un uzturētas atbilstīgi attiecīgajiem drošības dokumentiem;

c)	piedalīties TEMPEST drošības pasākumu un iekārtu izvēlē, ja tas pieprasīts SSRS, un sadarbībā ar TI nodrošināt, ka tās droši uzstāda un uztur;

d)	uzraudzīt SecOps īstenošanu un piemērošanu un, attiecīgā gadījumā, atbildību par operatīvo drošību deleģēt sistēmas īpašniekam;

e)	pārvaldīt un darboties ar kriptogrāfijas produktiem, nodrošinot šifrētu un kontrolētu materiālu uzraudzību, un vajadzības gadījumā nodrošināt kriptogrāfisku mainīgo veidošanu;

f)	veikt drošības analīzes pārskatus un pārbaudes, jo īpaši – lai sagatavotu vajadzīgos apdraudējuma ziņojumus, kādus pieprasa DAI;

g)	sniegt IA apmācību attiecībā uz katru KIS;

h)	īstenot un izpildīt drošības pasākumus attiecībā uz katru KIS.

V PIELIKUMS

INDUSTRIĀLĀ DROŠĪBA

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 11. panta īstenošanas noteikumi. Šajā pielikumā izklāstīti vispārēji drošības noteikumi, kas piemērojami rūpniecības vai citām struktūrām pirms PĢS piešķirta klasificēta līguma slēgšanas un klasificēto līgumu aprites laikā.

2.	Padome apstiprina industriālās drošības politiku, jo īpaši sīki izklāstītās prasības attiecībā uz iestādes drošības pielaidēm, drošības aspektu vēstulēm (DAV), apmeklējumiem, ESKI pārsūtīšanu un pārvietošanu.

II. KLASIFICĒTA LĪGUMA DROŠĪBAS ELEMENTI

Drošības klasifikācijas rokasgrāmata (DKR)

Pirms izsludināt konkursu vai pirms piešķirt klasificētu līgumu, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde nosaka tās informācijas drošības klasifikāciju, kuru sniedz pretendentiem un līgumslēdzējiem, kā arī tās informācijas drošības klasifikāciju, ko sastādīs līgumslēdzējs. Šajā sakarā PĢS sagatavo drošības klasifikācijas rokasgrāmatu (DKR), kas jāizmanto līguma izpildei.

Lai noteiktu dažādu klasificēta līguma elementu drošības klasifikāciju, piemēro šādus principus:

a)	izstrādājot DKR, PĢS ņem vērā visus attiecīgos drošības aspektus, tostarp drošības klasifikāciju, ko informācijas sagatavotājs uz informāciju attiecinājis un apstiprinājis;

b)	vispārējais līguma klasifikācijas līmenis nedrīkst būt zemāks par augstāko jebkura tā elementa klasifikāciju; un

c)	vajadzības gadījumā PĢS sadarbojas ar dalībvalstu VDI/IDI vai kādu citu attiecīgo kompetento drošības iestādi, ja mainās tādas informācijas klasifikācija, ko līgumslēdzēji sagatavojuši vai kas tiem sniegta līguma izpildei, un ja jāveic ar to saistītas izmaiņas DKR.

Drošības aspektu vēstule (DAV)

5.	Ar attiecīgo līgumu saistītās drošības prasības izklāsta drošības aspektu vēstulē (DAV). Vajadzības gadījumā DAV iekļauj DKR, un tā ir neatņemama klasificēta līguma vai apakšlīguma daļa.

6.	DAV iekļauj nosacījumus par to, ka līgumslēdzējam un/vai apakšlīgumslēdzējam ir jānodrošina atbilsme minimuma standartiem, kas izklāstīti šajā lēmumā. Neatbilstība šiem minimuma standartiem var būt pietiekams pamats līguma izbeigšanai.

Programmas/projekta drošības instrukcijas (PDI)

Atkarībā no to projektu vai programmu darbības jomas, kurās vajadzīga piekļuve ESKI vai kurās tā jāapstrādā vai jāglabā, līgumslēdzēja iestāde, kurai uzticēta atbildība par minētās programmas vai projekta pārvaldību, var izstrādāt programmas/projekta drošības instrukcijas (PDI). PDI jāapstiprina dalībvalstu VDI/IDI vai kādai citai attiecīgajai kompetentajai drošības iestādei, kas piedalās programmā/projektā, un tajās var būt ietvertas papildu drošības prasības.

III. IESTĀDES DROŠĪBAS PIELAIDE (IDP)

IDP piešķir dalībvalsts VDI/IDI vai jebkura cita kompetentā iestāde, lai atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem apliecinātu, ka rūpniecības vai cita struktūra savās telpās spēj nodrošināt pietiekamu ESKI aizsardzību attiecīgā klasifikācijas līmenī (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET). To iesniedz PĢS kā līgumslēdzējai iestādei, pirms līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam vai iespējamam līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam var piešķirt vai nodrošināt piekļuvi ESKI.

Izsniedzot IDP, attiecīgā VDI vai IDI vismaz:

a)	novērtē rūpniecības vai citas struktūras integritāti;

b)	novērtē atbildību, kontroli vai iespējas izdarīt neatļautu ietekmi, ko var uzskatīt par drošības apdraudējumu;

pārbauda, vai rūpniecības vai cita struktūra iestādē ir izveidojusi drošības sistēmu, kurā ietverti visi atbilstīgie drošības pasākumi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu informāciju vai materiālus, kas atbilstīgi šajā lēmumā izklāstītajām prasībām klasificēti kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET;

d)	pārbauda, vai to vadības, īpašnieku un darbinieku personāla drošības statuss, kuriem vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, ir noteikts saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajām prasībām;

e)	pārbauda, vai rūpniecības vai cita struktūra ir iecēlusi iestādes drošības ierēdni, kurš ir atbildīgs savas vadības priekšā par drošības pienākumu īstenošanu šajā vienībā.

10.

Ja vajadzīgs, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde paziņo attiecīgajai VDI/IDI vai jebkurai citai kompetentajai drošības iestādei, ka IDP ir vajadzīga pirms līguma parakstīšanas vai līguma pildīšanas laikā. Pirms līguma parakstīšanas pieprasa IDP vai PDP, ja priekšlikuma iesniegšanas procesā ir jāsniedz ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET.

11.

Līgumslēdzēja iestāde piešķir klasificētu līgumu izraudzītajam pretendentam tikai tad, kad saņemts tās dalībvalsts VDI/IDI vai kādas citas kompetentās drošības iestādes apstiprinājums, kurā reģistrēti iesaistītie līgumslēdzēji vai apakšlīgumslēdzēji, ka viņiem ir izsniegta atbilstīga IDP, ja tas vajadzīgs.

12.	VDI/IDI vai kāda cita kompetentā drošības iestāde, kas izsniegusi IDP, paziņo PĢS kā līgumslēdzējai iestādei par izmaiņām, kas ietekmē IDP. Apakšlīguma gadījumā attiecīgi informē VDI/IDI vai citu kompetento drošības iestādi.

13.	Ja attiecīgā VDI/IDI vai kāda cita kompetentā drošības iestāde atceļ IDP, tas ir pietiekams pamats PĢS kā līgumslēdzējai iestādei izbeigt klasificētu līgumu vai izslēgt attiecīgo pretendentu no konkursa.

IV. KLASIFICĒTI LĪGUMI UN APAKŠLĪGUMI

14.	Ja pretendentam sniedz ESKI pirms līguma parakstīšanas, aicinājumā piedalīties iekļauj prasību, ka pretendentam, kurš neiesniedz priekšlikumu vai kuru neizvēlas, noteiktā laikposmā ir jāatdod atpakaļ visi klasificētie dokumenti.

15.	Kad klasificētais līgums vai apakšlīgums ir piešķirts, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde paziņo līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja VDI/IDI vai jebkurai citai kompetentajai drošības iestādei klasificētā līguma drošības noteikumus.

16.

Kad tāds līgums tiek izbeigts, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde (un/vai VDI/IDI vai attiecīgi jebkura cita kompetentā drošības iestāde apakšlīguma gadījumā) nekavējoties par to paziņo tās dalībvalsts VDI/IDI vai jebkurai citai kompetentajai drošības iestādei, kurā līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs reģistrēts.

17.	Parasti līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam jāatgriežas pie līgumslēdzējas iestādes, ja pēc klasificēta līguma vai apakšlīguma beigšanas viņu rīcībā ir ESKI.

18.	Drošības aspektu vēstulē noteikti konkrēti noteikumi attiecībā uz ESKI iznīcināšanu līguma darbības laikā vai pēc tā darbības beigšanās.

19.	Ja līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam ir atļauts saglabāt ESKI pēc līguma darbības beigām, viņam joprojām ir jāievēro šajā lēmumā noteiktie minimuma standarti un jāsargā ESKI konfidencialitāte.

20.	Nosacījumus par kārtību, kādā līgumslēdzējs var slēgt apakšlīgumu, definē gan izsludinātajā konkursā, gan līgumā.

21.

Pirms līgumslēdzējs atsevišķas klasificēta līguma daļas nodod apakšlīgumslēdzējam, tas saņem atļauju no PĢS kā līgumslēdzējas iestādes. Nedrīkst piešķirt apakšlīgumu rūpniecības vai citām struktūrām, kas reģistrētas valstī, kura nav ES dalībvalsts, ja tā nav noslēgusi informācijas drošības nolīgumu ar ES.

22.	Līgumslēdzējs ir atbildīgs par to, lai visas apakšlīgumslēdzēja darbības tiktu veiktas saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajiem minimuma standartiem un lai viņš pārsūta ESKI vai citu materiālu apakšlīgumslēdzējam tikai ar iepriekšēju rakstisku līgumslēdzējas iestādes piekrišanu.

23.	Attiecībā uz ESKI, ko sagatavo vai apstrādā līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs, līgumslēdzēja iestāde piemēro informācijas sagatavotāja tiesības.

V. AR KLASIFICĒTIEM LĪGUMIEM SAISTĪTI APMEKLĒJUMI

24.

Ja PĢS, līgumslēdzēji vai apakšlīgumslēdzēji lūdz piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, viens otra telpās klasificēta līguma darbības laikā, apmeklējumus organizē saiknē ar VDI/IDI vai jebkuru citu attiecīgo kompetento drošības iestādi. Tomēr konkrētu projektu gadījumā VDI/IDI var vienoties arī par kārtību, ar ko tādus apmeklējumus var organizēt tieši.

25.	Visiem apmeklētājiem ir attiecīgā PDP, un tie atbilst vajadzības principam attiecībā uz ESKI, kas saistīta ar PĢS līgumu.

26.	Apmeklētājiem nodrošina piekļuvi tikai tai ESKI, kura saistīta ar apmeklējuma mērķi.

VI. ESKI NOSŪTĪŠANA UN PĀRVIETOŠANA

27.	Attiecībā uz ESKI elektronisku nosūtīšanu piemēro 10. panta un IV pielikuma attiecīgos noteikumus.

28.	Attiecībā uz ESKI pārvietošanu piemēro III pielikuma attiecīgos noteikumus atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem.

29.

Nosakot drošības pasākumus klasificēto materiālu pārvietošanai ar kravu pārvadājumiem, piemēro šādus principus:

a)	drošību garantē visos posmos sūtīšanas laikā no sagatavošanas vietas līdz galamērķim;

b)	sūtījumam piešķirto drošības līmeni nosaka augstākais iekļauto materiālu klasifikācijas līmenis;

c)	uzņēmumiem, kas nodrošina sūtīšanu, veic piemērotā līmeņa IDP. Šajos gadījumos personālam, kas apstrādā sūtījumu, veic drošības pārbaudi atbilstīgi I pielikumam;

d)	pirms materiālu, kas klasificēts kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, pārvieto pāri robežām, sūtītājs sagatavo pārsūtīšanas plānu, un iesaistītā VDI/IDI vai kāda cita attiecīgā kompetentā drošības iestāde to apstiprina;

e)	maršruti, cik vien iespējams, ir tieši no izcelsmes vietas līdz galamērķim, un tos veic tik ātri, cik to apstākļi pieļauj;

f)	ja iespējams, maršruti ved tikai caur ES dalībvalstīm. Maršruti caur valstīm, kas nav ES dalībvalstis, būtu jāizvēlas tikai tad, kad ir saņemta atļauja gan no sūtītāja, gan no saņēmēja dalībvalsts VDI/IDI vai kādas citas attiecīgās kompetentās drošības iestādes.

VII. ESKI PĀRSŪTĪŠANA LĪGUMSLĒDZĒJIEM TREŠĀS VALSTĪS

30.	ESKI pārsūta līgumslēdzējiem vai apakšlīgumslēdzējiem, kas atrodas trešās valstīs, atbilstīgi drošības pasākumiem, par kuriem vienojies PĢS kā līgumslēdzēja iestāde un tās trešās valsts VDI/IDI, kurā līgumslēdzējs reģistrēts.

VIII. RESTREINT UE/EU RESTRICTED KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APSTRĀDE UN GLABĀŠANA

31.

Sadarbībā ar, vajadzības gadījumā, dalībvalsts VDI/IDI PĢS kā līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz līguma noteikumiem, var apmeklēt līgumslēdzēja/apakšlīgumslēdzēja telpas, lai pārbaudītu, vai tiek īstenoti līgumā noteiktie vajadzīgie drošības pasākumi, lai aizsargātu ESKI, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

32.	Ciktāl tas vajadzīgs atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde informē VDI/IDI vai jebkuru citu kompetento drošības iestādi par līgumiem vai apakšlīgumiem, kuros ir iekļauta RESTREINT UE/EU RESTRICTED klasificēta informācija.

33.	Līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam un viņu personālam nav vajadzīga IDP vai PDP attiecībā uz līgumiem, kurus piešķīris PĢS un kuros iekļauta informācija, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

34.	PĢS kā līgumslēdzēja iestāde izskata iesniegtos pieteikumus līgumiem, kuros vajadzīga piekļuve RESTREINT UE/EU RESTRICTED klasificētai informācijai, neskarot prasības saistībā ar IDP vai PDP, kas var būt noteiktas valsts normatīvajos aktos.

35.	Nosacījumus par kārtību, kādā līgumslēdzējs var slēgt apakšlīgumu, definē saskaņā ar 21. punktu.

36.

Ja līgumslēdzēja izmantotās komunikāciju un informācijas sistēmās ir ar līgumu saistīta informācija, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, tad PĢS kā līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka līgumā vai katrā apakšlīgumā ir noteiktas nepieciešamās tehniskās un administratīvās prasības attiecībā uz KIS akreditāciju, kas ir samērīgas ar novērtēto apdraudējumu, ņemot vērā visus atbilstīgos faktorus. Līgumslēdzēja iestāde un attiecīgā VDI/IDI savstarpēji vienojas par tādu KIS akreditācijas darbības jomu.

VI PIELIKUMS

KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APMAIŅA AR TREŠĀM VALSTĪM UN STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 12. panta īstenošanas noteikumi.

II. KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APMAIŅAS SISTĒMAS

Ja Padome uzskata, ka pastāv ilgtermiņa vajadzība apmainīties ar klasificētu informāciju:

—	noslēdz informācijas drošības nolīgumu vai

—	vienojas par administratīviem pasākumiem

saskaņā ar 12. panta 2. punktu un šā pielikuma III un IV iedaļu un pamatojoties uz Drošības komitejas ieteikumu.

Ja ESKI, kas izstrādāta KDAP operācijas vajadzībām, ir jānodod trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kas piedalās šādā operācijā, un ja neviena no 2. punktā minētajām sistēmām nepastāv, ESKI nodošanu šādai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai atbilstīgi V iedaļai reglamentē saskaņā ar:

—	līdzdalības pamatnolīgumu,

—	ad hoc līdzdalības nolīgumu vai

—	ja nav neviena no iepriekšminētajiem – ad hoc administratīviem pasākumiem.

Ja nav 2. un 3. punktā minētās sistēmas un ja ir pieņemts lēmums nodot ESKI trešai valstij vai starptautiskai organizācijai izņēmuma ad hoc kārtā atbilstīgi VI iedaļai, šo trešo valsti vai starptautisko organizāciju lūdz rakstiski apliecināt, ka tā nodrošina viņai nodotās ESKI aizsardzību saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem pamatprincipiem un minimuma standartiem.

III. INFORMĀCIJAS DROŠĪBAS NOLĪGUMI

5.	Informācijas drošības nolīgumos paredz pamatprincipus un minimuma standartus, ar ko regulē klasificētas informācijas apmaiņu starp ES un trešo valsti vai starptautisku organizāciju.

Informācijas drošības nolīgumos nosaka arī tehniskos īstenošanas pasākumus, par kuriem jāvienojas PĢS Drošības birojam, EKDD un trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas drošības iestādei. Šādos nolīgumos ņem vērā aizsardzības līmeni, kas noteikts trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas drošības noteikumos, struktūrās un procedūrās. Tos apstiprina Drošības komiteja.

7.	ESKI elektronisku apmaiņu atļauts veikt tikai tad, ja tas skaidri noteikts informācijas drošības nolīgumā vai tehniskas īstenošanas pasākumos.

8.	Informācijas drošības nolīgumos paredz, ka pirms attiecīgajā līgumā paredzētās klasificētās informācijas apmaiņas PĢS Drošības birojs un EKDD vienojas, ka saņemošā puse var aizsargāt informāciju, kas tai iesniegta atbilstīgā veidā.

9.	Ja Padome noslēdz informācijas drošības nolīgumu, katrā pusē nosaka reģistru par galveno punktu klasificētas informācijas saņemšanai un sniegšanai.

10.

Lai izvērtētu attiecīgo trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas drošības noteikumu, struktūru un procedūru efektivitāti, PĢS Drošības birojs sadarbībā ar EKDD veic izvērtējuma apmeklējumus, savstarpēji vienojoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju. Minētos izvērtējuma apmeklējumus veic saskaņā ar attiecīgajiem III pielikuma noteikumiem un tajos izvērtē:

a)	normatīvos aktus, ko piemēro klasificētas informācijas aizsardzībai;

b)	drošības politikas īpašos rādītājus un veidu, kā organizē drošību trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kas varētu ietekmēt tādas klasificētas informācijas līmeni, ar kuru var apmainīties;

c)	spēkā esošos drošības pasākumus un procedūras; un

d)	drošības pielaides procedūras tāda līmeņa ESKI, kura jānodod.

11.	Grupa, kas veic izvērtējuma apmeklējumu ES vārdā, izvērtē to, vai attiecīgie drošības noteikumi un procedūras trešā valstī vai starptautiskā organizācijā atbilst ESKI zināma līmeņa aizsardzībai.

12.

Šādos apmeklējumos izdarītos secinājumus ietver ziņojumā – pamatojoties uz šo ziņojumu, Drošības komiteja nosaka maksimālo līmeni ESKI, ko attiecīgai trešai pusei var izsniegt papīra veidā vai attiecīgā gadījumā elektroniskā formātā, kā arī visus pārējos īpašos noteikumus, ko piemēro informācijas apmaiņai ar minēto trešo pusi.

13.

Veic visas pūles, lai izpildītu pilnīgus drošības izvērtējuma apmeklējumus trešā valstī vai attiecīgā starptautiskā organizācijā, pirms Drošības komiteja ir apstiprinājusi īstenošanas pasākumus, lai noteiktu pastāvošās drošības sistēmas veidu un efektivitāti. Tomēr, ja tas nav iespējams, Drošības komiteja no PĢS Drošības biroja saņem pēc iespējas pilnīgāku ziņojumu, pamatojoties uz tam pieejamo informāciju, ar ko Drošības komiteja tiek informēta par piemērojamiem drošības noteikumiem un drošības pasākumu organizēšanu attiecīgajā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā.

14.

Drošības komiteja var pieņemt lēmumu, ka pirms izvērtējuma apmeklējuma rezultātu izskatīšanas ESKI nevar nodot vai var nodot tikai konkrēta līmeņa ESKI, vai tā var noteikt citus īpašus noteikumus, kas reglamentē ESKI nodošanu attiecīgajai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. PĢS Drošības birojs par to informē attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju.

15.	Savstarpēji vienojoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, PĢS Drošības birojs regulāri veic izvērtējuma apmeklējumus, lai pārbaudītu, vai spēkā esošie pasākumi joprojām atbilst sākotnēji apstiprinātajiem minimuma standartiem.

16.

Pēc tam, kad informācijas drošības nolīgums ir stājies spēkā un ir notikusi klasificētas informācijas apmaiņa ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, Drošības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt maksimālo tādas ESKI līmeni, ar ko var mainīties izdrukātā vai elektroniskā veidā, jo īpaši ņemot vērā turpmākus izvērtējuma apmeklējumus.

IV. ADMINISTRATĪVI PASĀKUMI

17.

Ja pastāv ilgtermiņa vajadzība organizēt tādas klasificētas informācijas apmaiņu ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, kura parasti nav klasificēta augstāk kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, un ja Drošības komiteja konstatējusi, ka iesaistītajai pusei nav pietiekami attīstītas drošības sistēmas, lai tā varētu noslēgt informācijas drošības nolīgumu, ģenerālsekretārs ar Padomes piekrišanu var noslēgt administratīvu vienošanos ar attiecīgām trešās valsts iestādēm vai starptautisko organizāciju.

18.	Taču, ja steidzamu operatīvu iemeslu dēļ klasificētas informācijas apmaiņas sistēma ir jāizveido ātri, izņēmuma kārtā Padome var nolemt noslēgt administratīvu vienošanos par augstāka klasifikācijas līmeņa informācijas apmaiņu.

19.	Administratīvās vienošanās parasti noslēdz vēstuļu apmaiņas veidā.

20.

Drošības komiteja veic 10. punktā minēto izvērtējuma apmeklējumu un ziņojumu nosūta un novērtē kā apmierinošu pirms ESKI faktiskas nodošanas attiecīgajai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. Taču, ja pastāv ārkārtas iemesli tādas klasificētas informācijas steidzamai apmaiņai, uz kuru vērš Padomes uzmanību, ESKI var nodot, ja tiek darīts viss iespējamais, lai minēto izvērtējuma apmeklējumu veiktu pēc iespējas drīz.

21.	ESKI elektronisku apmaiņu atļauts veikt tikai tad, ja tas ir skaidri noteikts administratīvās vienošanās tekstā.

V. KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APMAIŅA SAISTĪBĀ AR KDAP OPERĀCIJĀM

22.

Ar līdzdalības pamatnolīgumiem regulē trešo valstu vai starptautisku organizāciju dalību KDAP operācijās. Šādos nolīgumos iekļauj noteikumus par tādas ESKI nodošanu operācijas dalībniecēm trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kura sagatavota KDAP operāciju vajadzībām. Maksimālais klasifikācijas līmenis ESKI, ar kuru var apmainīties, ir RESTREINT UE/EU RESTRICTED civilo KDAP operāciju vajadzībām un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL militāro KDAP operāciju vajadzībām, ja vien lēmumā, ar ko izveido katru KDAP operāciju, nav noteikts citādi.

23.

Ad hoc līdzdalības nolīgumos, kas noslēgti attiecībā uz konkrētu KDAP operāciju, iekļauj noteikumus par tādas ESKI nodošanu operācijas dalībniecēm trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kura sagatavota attiecīgās operācijas vajadzībām. Maksimālais klasifikācijas līmenis ESKI, ar kuru var apmainīties, ir RESTREINT UE/EU RESTRICTED civilo KDAP operāciju vajadzībām un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL militāro KDAP operāciju vajadzībām, ja vien lēmumā, ar ko izveido katru KDAP operāciju, nav noteikts citādi.

24.

Ad hoc administratīvās vienošanās par trešās valsts vai starptautiskās organizācijas dalību konkrētā KDAP operācijā var, inter alia, attiekties uz tādas ESKI nodošanu, kas sagatavota attiecīgās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas operācijai. Tādas ad hoc administratīvās vienošanās noslēdz saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas IV iedaļas 17. un 18. punktā. Maksimālais klasifikācijas līmenis ESKI, ar kuru var apmainīties, ir RESTREINT UE/EU RESTRICTED civilo KDAP operāciju vajadzībām un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL militāro KDAP operāciju vajadzībām, ja vien lēmumā, ar ko izveido katru KDAP operāciju, nav noteikts citādi.

25.	Nav vajadzīgi īstenošanas pasākumi vai izvērtējuma apmeklējumi, pirms nav īstenoti noteikumi par ESKI nodošanu saistībā ar 22., 23. un 24. punktu.

26.

Ja uzņēmējvalstij, kuras teritorijā veic KDAP operāciju, nav ar ES parakstīta informācijas drošības nolīguma vai administratīvas vienošanās klasificētas informācijas apmaiņas veikšanai, bet ir konkrēta un tūlītēja operatīva vajadzība, var noslēgt ad hoc administratīvu vienošanos. Šo iespēju paredz lēmumā, ar ko izveido KDAP operāciju. Šādos apstākļos nodod tikai tādu ESKI, kura sagatavota KDAP operācijas vajadzībām un kuras klasifikācija nav augstāka kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Saskaņā ar tādas ad hoc administratīvās vienošanās tekstu uzņēmējvalsts apņemas aizsargāt ESKI atbilstīgi minimuma standartiem, kas nav vājāki par šajā lēmumā noteiktajiem.

27.

Noteikumos par klasificētas informācijas ietveršanu līdzdalības pamatnolīgumos, ad hoc līdzdalības nolīgumos un ad hoc administratīvajās vienošanās, kas minētas 22. līdz 24. punktā, paredz, ka attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina, ka tās personāls, kas norīkots operācijas veikšanai, aizsargās ESKI saskaņā ar Padomes drošības noteikumiem un ar turpmākām kompetento iestāžu, tostarp operācijas komandķēdes, norādēm.

28.	Ja attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija pēc tam noslēdz informācijas drošības nolīgumu ar ES, informācijas drošības nolīgums, ciktāl tas attiecas uz ESKI apstrādi, aizstāj jebkuru līdzdalības pamatnolīgumu, ad hoc līdzdalības nolīgumu vai ad hoc administratīvo vienošanos.

29.	Saskaņā ar trešo valsti vai starptautisko organizāciju noslēgto līdzdalības pamatnolīgumu, ad hoc līdzdalības nolīgumu vai ad hoc administratīvo vienošanos nav atļauts veikt ESKI elektronisku apmaiņu, ja vien tas nav skaidri noteikts attiecīgā nolīguma vai vienošanās tekstā.

30.

ESKI, kas izstrādāta KDAP operācijas vajadzībām, var atklāt personālam, ko trešās valstis vai starptautiskas organizācijas ir norīkojušas darbam minētajā operācijā, saskaņā ar 22. līdz 29. punktu. Sniedzot tādam personālam atļauju piekļūt ESKI KDAP operācijas telpās vai komunikāciju un informācijas sistēmā, ir jāpiemēro pasākumi (tostarp atklātās ESKI reģistrācija), lai mazinātu zuduma vai apdraudējuma iespēju. Tādus pasākumus definē attiecīgos plānošanas vai misijas dokumentos.

VI. ESKI ĀRKĀRTĒJA AD HOC NODOŠANA

31.

Ja nav nekādas sistēmas atbilstīgi III līdz V iedaļai un ja Padomei vai vienai no tās sagatavošanas struktūrām rodas ārkārtēja vajadzība nodot ESKI trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, PĢS:

cik vien iespējams konsultējas ar attiecīgās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas drošības iestādēm par to, vai tās drošības noteikumi, struktūras un procedūras garantē, ka ESKI, kas tai tiktu nodota, būtu aizsargāta pēc standartiem, kas nav mazāk stingri par šajā lēmumā norādītajiem standartiem;

b)	lūdz Drošības komiteju, pamatojoties uz pieejamo informāciju, izsniegt ieteikumu par uzticēšanos drošības regulām, struktūrām un procedūrām tajā trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā, kurām ESKI nodos.

32.	Ja Drošības komiteja pieņem ieteikumu par labu ESKI nodošanai, attiecīgo lietu nosūta Pastāvīgo pārstāvju komitejai (COREPER), kura pieņem lēmumu par informācijas nodošanu.

33.

Ja Drošības komitejas ieteikumā nav atbalstīta ESKI nodošana:

a)	ar KĀDP/KDAP saistītās lietās Politikas un drošības komiteja attiecīgo lietu pārrunā un formulē ieteikumu Pastāvīgo pārstāvju komitejas lēmumam;

b)	visās pārējās lietās Pastāvīgo pārstāvju komiteja attiecīgo lietu pārrunā un pieņem lēmumu.

34.

Ja to uzskata par piemērotu un ja attiecīgā gadījumā ir rakstiski piekritis dokumenta sagatavotājs, Pastāvīgo pārstāvju komiteja var pieņemt lēmumu, ka klasificētu informāciju var nodot tikai daļēji vai tikai tad, ja tās klasifikācijas līmenis ir pamazināts vai tā ir deklasificēta vai ja nododamo informāciju gatavo, nenorādot avotu vai sākotnējo ES klasifikācijas līmeni.

35.

PĢS saskaņā ar lēmumu nodot ESKI nosūta attiecīgo dokumentu ar norādi par trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kurai tā ir nodota. Pirms vai pēc faktiskās nodošanas attiecīgā trešā puse rakstiski apņemas aizsargāt saņemto ESKI saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem pamatprincipiem un minimuma standartiem.

VII. IESTĀDE, KAS NODOD ESKI TREŠĀM VALSTĪM VAI STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

36.

Ja saskaņā ar 2. punktu pastāv sistēma klasificētas informācijas apmaiņai ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, Padome pieņem lēmumu atļaut ģenerālsekretāram saskaņā ar principu par informācijas sagatavotāja piekrišanu nodot ESKI attiecīgai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai.

37.	Ja saskaņā ar 3. punktu pastāv sistēma klasificētas informācijas apmaiņai ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, ģenerālsekretārs ļauj nodot ESKI saskaņā ar lēmumu, ar ko izveido KDAP operāciju, un ar principu par informācijas sagatavotāja piekrišanu.

38.	Ģenerālsekretārs var šīs pilnvaras nodot augstākajām PĢS amatpersonām vai citām to pakļautībā esošām personām.

Papildinājumi

A Papildinājums

Definīcijas

B Papildinājums

Drošības klasifikāciju atbilstība

C Papildinājums

Valsts drošības iestāžu (VDI) saraksts

D Papildinājums

Akronīmu saraksts

A papildinājums

DEFINĪCIJAS

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

“akreditācija” ir process, kura rezultāts ir drošības akreditācijas iestādes (DAI) oficiāla deklarācija, ka sistēma ir apstiprināta konkrētas klasifikācijas līmeņa darbam īpašā drošības režīmā savā darbības vidē un pieņemamā apdraudējuma līmenī, balstoties uz pieņēmumu, ka ir īstenots apstiprināts tehnisku, fizisku, organizatorisku un procedūras drošības pasākumu kopums;

“apdraudējums” ir iespējams nevēlama pārkāpuma cēlonis, kura rezultātā var tikt izdarīts kaitējums organizācijai vai jebkurai sistēmai, ko tajā izmato; tādi apdraudējumi var būt nejauši vai apzināti (ļaunprātīgi), un tiem ir raksturīgi draudu elementi, iespējami mērķi un uzbrukuma metodes;

“apdraudējums” ir iespēja, ka ar kādu apdraudējumu izmantos iekšēju vai ārēju organizācijas vai kādas tās sistēmas vājo vietu un tādējādi radīs kaitējumu organizācijai un tās materiāliem un nemateriāliem aktīviem. To izsaka kā apdraudējumu iespējamības un to ietekmes apvienojumu:

—	“apdraudējuma pieņemšana” ir lēmums pēc apdraudējuma risinājuma vienoties par neapzināta apdraudējuma turpmāko pastāvēšanu,

—	“apdraudējuma izvērtējums” ir apdraudējumu un ietekmējamības noteikšana un saistītu apdraudējumu analīzes veikšana, t. i., iespējas un ietekmes analīze,

—	“ziņojums par apdraudējumu” ir KIS lietotāju kopienu informētības veidošana, informējot apstiprināšanas iestādes par tādiem apdraudējumiem un ziņojot par tiem rīcības iestādēm,

—	“apdraudējuma risinājums” ir apdraudējuma ietekmes pavājināšana, tā likvidēšana vai mazināšana (izmantojot atbilstīgu tehnisku, fizisku, pārvaldes vai procedūras pasākumu apvienojumu), apdraudējuma pārvietošana vai pārraudzība;

“deklasifikācija” ir jebkādas drošības klasifikācijas noņemšana;

“dokuments” ir jebkura ierakstīta informācija neatkarīgi no tās fiziskā veidola vai iezīmēm;

“drošības aspektu vēstule” (DAV) ir līgumslēdzējas iestādes izdots īpašu līguma nosacījumu kopums, kas ir tāda klasificēta līguma neatņemama sastāvdaļa, kurš saistīts ar piekļuvi ESKI vai ar ESKI sagatavošanu un kurā identificē drošības prasības vai tos līguma elementus, kam vajadzīga drošības aizsardzība;

“drošības darbības režīms” ir to nosacījumu definēšana, saskaņā ar kuriem darbojas KIS, pamatojoties uz apstrādātās informācijas klasifikāciju un pielaides līmeņiem, oficiāliem piekļuves apstiprinājumiem un tās lietotāju vajadzību pēc informācijas. Klasificētas informācijas apstrādei un pārsūtīšanai pastāv četri darbības režīmi – paredzētais, sistēmiskais, nodalītais un daudzlīmeņu režīms:

—	“paredzētais režīms” ir darbības režīms, kurā visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir atļauja piekļūt augstākās klasifikācijas informācijai, kuru apstrādā KIS, kā arī kopīga nepieciešamība zināt visu informāciju, ko apstrādā KIS,

—

“sistēmiskais režīms” ir darbības režīms, kurā visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir atļauja piekļūt augstākās klasifikācijas informācijai, kuru apstrādā KIS, bet ne visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir kopīga nepieciešamība pēc KIS apstrādātās informācijas; apstiprinājumu par piekļuvi informācijai var piešķirt atsevišķa persona,

—

“nodalītais režīms” ir darbības režīms, kurā visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir atļauja piekļūt augstākās klasifikācijas informācijai, kuru apstrādā KIS, bet ne visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir oficiāla atļauja piekļūt visai informācijai, ko apstrādā KIS; atšķirībā no piekļuves, ko var piešķirt atsevišķa persona, tam, lai piešķirtu oficiālu atļauju, ir vajadzīga oficiāla centrāla piekļuves kontroles pārvaldība,

—	“daudzlīmeņu režīms” ir darbības režīms, kurā ne visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir atļauja piekļūt augstākās klasifikācijas informācijai, kuru apstrādā KIS, un ne visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir kopīga nepieciešamība pēc KIS apstrādātās informācijas;

“drošības izmeklēšana” ir izmeklēšanas procedūras, ko saskaņā ar spēkā esošiem valsts normatīvajiem aktiem veic kompetentā dalībvalsts iestāde, lai pārliecinātos, ka nav nekādas nelabvēlīgas informācijas, kas varētu liegt konkrētai personai saņemt ES PDP, lai viņa varētu piekļūt ESKI līdz konkrētam līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk);

“drošības klasifikācijas rokasgrāmata” (DKR) ir dokuments, kurā aprakstīti klasificētie programmas vai līguma elementi, precizējot piemērojamos drošības klasifikācijas līmeņus. DKR var paplašināt visā programmas vai līguma darbības laikā un informācijas elementus var pārklasificēt vai klasificēt zemākā kategorijā; ja pastāv DKR, tas ietilpst drošības aspektu vēstulē;

“drošības riska pārvaldības process” ir viss process, kurā ietilpst tādu neparedzētu notikumu apzināšana, kontrole un ietekmes samazināšana, kuri var ietekmēt drošību organizācijā vai jebkurā no sistēmām, ko tā izmanto. Tas attiecas uz visām darbībām, kas saistītas ar apdraudējumu, tostarp tā izvērtēšanu, apstrādi, pieņemšanu un izziņošanu;

“ES klasificēta informācija” (ESKI) – skatīt 2. panta 1. punktu;

ESKI “apstrāde” ir visu veidu darbības, ko ar ESKI veic tās aprites laikā. Tajā ietilpst izstrāde, pārstrāde, pārvietošana, klasifikācijas līmeņa pazemināšana, deklasifikācija un iznīcināšana. Saistībā ar KIS tajā ietilpst arī ievākšana, uzrādīšana, pārsūtīšana un glabāšana;

“fiziskā drošība” – skatīt 8. panta 1. punktu;

“iestādes drošības pielaide” (IDP) ir IDI vai VDI administratīvs konstatējums, ka no drošības viedokļa iestāde spēj nodrošināt pietiekamu ESKI aizsardzību konkrētā drošības klasifikācijas līmenī, kā arī to, ka attiecībā uz visiem tās darbiniekiem, kam vajadzīga piekļuve ESKI, ir pienācīgi veikta drošības pārbaude un viņi ir informēti par attiecīgām drošības prasībām, lai piekļūtu ESKI un to aizsargātu;

“ietekmējamība” ir jebkura vājā vieta, ko varētu izmantot vienā vai vairākos apdraudējuma gadījumos. Ietekmējamība var būt kāda posma iztrūkums vai var būt saistīta ar vāju vietu kontrolē attiecībā uz tās stiprumu, pilnīgumu vai konsekvenci, un tai var būt tehnisks, procedūras, fizisks, organizatorisks vai operatīvs raksturs;

“industriālā drošība” – skatīt 11. panta 1. punktu;

“informācijas aizsardzība” – skatīt 10. panta 1. punktu;

“izraudzītā drošības iestāde” (IDI) ir iestāde, kas pakļauta dalībvalsts valsts drošības iestādei (VDI) un ir atbildīga par to, ka rūpniecības vai citas struktūras ir informētas par valsts politiku visā industriālās drošības jomā, kā arī par virzību un palīdzību tās īstenošanā. IDI uzdevumus var veikt VDI vai jebkura cita kompetentā iestāde;

“KDAP operācija” ir krīžu militāras vai civilas pārvarēšanas operācija saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu;

“KIS aprites cikls” ir viss KIS pastāvēšanas laiks kopā, kurā ietilpst ierosināšana, koncepcijas izstrāde, plānošana, prasību analīze, projektēšana, izstrāde, testēšana, īstenošana, darbība, uzturēšana un likvidēšana;

“klasificētas informācijas pārvaldība” – skatīt 9. panta 1. punktu;

“klasificēts apakšlīgums” ir līgums par ražojumu piegādi, darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru PĢS līgumslēdzējs slēdz ar citu līgumslēdzēju (t. i., apakšlīgumslēdzēju) un kura izpilde prasa vai ir saistīta ar piekļuvi ESKI vai tās sagatavošanu;

“klasificēts līgums” ir līgums, kuru PĢS slēdz ar līgumslēdzēju par ražojumu piegādi, darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu un kura izpilde prasa vai ir saistīta ar piekļuvi ESKI vai tās sagatavošanu;

“klasifikācijas līmeņa pazemināšana” ir klasificēšana zemākā drošības pakāpē;

“komunikāciju un informācijas sistēma” (KIS) – skatīt 10. panta 2. punktu;

“kriptogrāfijas materiāls” ir kriptogrāfijas algoritmi, kriptogrāfijas aparatūras un programmatūras moduļi un produkti, tostarp īstenošanas informācija un ar to saistītā dokumentācija un atslēgu materiāls;

“līgumslēdzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir tiesīga slēgt līgumus;

“materiāli” ir jebkurš dokuments vai iekārtas vai ierīces daļa, kas jau ir izstrādāta vai vēl tiek izstrādāta;

“neapzinātais apdraudējums” ir apdraudējums, kas pastāv pēc drošības pasākumu īstenošanas, ņemot vērā to, ka ne pret visiem apdraudējumiem var cīnīties un ne visu ietekmējamību var likvidēt;

“padziļināta aizsardzība” ir dažādu drošības pasākumu piemērošana, izveidojot daudzslāņainu aizsardzību;

“personāla drošība” – skatīt 7. panta 1. punktu;

“personāla drošības pielaide” (PDP) ir viena vai abas no turpmāk aprakstītajām pielaidēm:

—

“ES personāla drošības pielaide” (ES PDP) piekļuvei ESKI ir PĢS iecēlējinstitūcijas atļauja, kas pieņemta atbilstīgi šim lēmumam pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes veikušas drošības izmeklēšanu, un ar ko apliecina, ka personai, ja ir apzināta viņas vajadzība pēc informācijas, līdz konkrētam datumam var sniegt piekļuvi ESKI līdz konkrētam līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk); var uzskatīt, ka tāda persona ir saņēmusi drošības pielaidi,

—

“valsts personāla drošības pielaide” (valsts PDP) piekļuvei ESKI ir dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kas pieņemta pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes veikušas drošības izmeklēšanu, un ar ko apliecina, ka personai, ja ir apzināta viņas vajadzība pēc informācijas, līdz konkrētam datumam var sniegt piekļuvi ESKI līdz konkrētam līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk); var uzskatīt, ka tāda persona ir saņēmusi drošības pielaidi;

“personāla drošības pielaides apliecība” (PDPA) ir kompetentās drošības iestādes izdota apliecība, ar kuru nosaka, ka persona ir saņēmusi drošības pielaidi un tai ir derīga valsts vai ES PDP, un kurā norāda to ESKI klasifikācijas līmeni, līdz kuram personai var sniegt piekļuvi (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk), attiecīgās PDP derīguma termiņu un apliecības derīguma termiņu;

“programmas/projekta drošības instrukcijas” (PDI) ir to drošības procedūru saraksts, kuras piemēro konkrētai programmai/projektam, lai standartizētu drošības procedūras. To var pārskatīt visā programmas/projekta darbības laikā;

“reģistrācija” – skatīt III pielikuma 18. punktu;

“resursi” ir jebkas, ko organizācija uzskata par vērtīgu savās saimnieciskajās darbībās un to nepārtrauktības nodrošināšanā, tostarp informācijas resursi, kas vajadzīgi organizācijas uzdevuma pildīšanai;

“rūpniecības vai cita struktūra” ir struktūra, kas piegādā ražojumus, veic darbu vai sniedz pakalpojumus; tās var būt rūpniecības, komerciālas, pakalpojumu sniedzēju, zinātniskas, pētniecības, izglītības vai attīstības struktūras vai pašnodarbināta persona;

“sagatavotājs” ir ES iestāde, aģentūra vai struktūra, dalībvalsts, trešā valsts vai starptautiska organizācija, kuras pakļautībā klasificēta informācija ir sagatavota un/vai nodota ES struktūrām;

“savstarpējs savienojums” – skatīt IV pielikuma 31. punktu;

“TEMPEST” ir apdraudošu elektromagnētisku emisiju izmeklēšana, izpēte un kontrole un pasākumi to novēršanai;

“turētājs” ir pienācīgi sertificēta persona, kurai ir oficiāli pierādīta vajadzība pēc informācijas un kuras rīcībā ir ESKI, kas tādējādi dara viņu atbildīgu par aizsardzību.

B papildinājums

DROŠĪBAS KLASIFIKĀCIJU ATBILSTĪBA

ES	TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET	SECRET UE/EU SECRET	CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL	RESTREINT UE/EU RESTRICTED
Beļģija	Très Secret (Loi 11.12.1998.) Zeer Geheim (Wet 11.12.1998.)	Secret (Loi 11.12.1998.) Geheim (Wet 11.12.1998.)	Confidentiel (Loi 11.12.1998.) Vertrouwelijk (Wet 11.12.1998.)	zemsvītras piezīme (1)
Bulgārija	Cтpoгo ceкретно	Ceкретно	Поверително	За служебно ползване
Čehijas Republika	Přísně tajné	Tajné	Důvěrné	Vyhrazené
Dānija	Yderst hemmeligt	Hemmeligt	Fortroligt	Til tjenestebrug
Vācija	STRENG GEHEIM	GEHEIM	VS (2) – VERTRAULICH	VS – NUR FÜR DEN DIENSTGEBRAUCH
Igaunija	Täiesti salajane	Salajane	Konfidentsiaalne	Piiratud
Īrija	Top Secret	Secret	Confidential	Restricted
Grieķija	Άκρως Απόρρητο Saīsin.: ΑΑΠ	Απόρρητο Saīsin.: (ΑΠ)	Εμπιστευτικό Saīsin.: (ΕΜ)	Περιορισμένης Χρήσης Saīsin.: (ΠΧ)
Spānija	SECRETO	RESERVADO	CONFIDENCIAL	DIFUSIÓN LIMITADA
Francija	Très Secret Défense	Secret Défense	Confidentiel Défense	zemsvītras piezīme (3)
Itālija	Segretissimo	Segreto	Riservatissimo	Riservato
Kipra	Άκρως Απόρρητο Saīsin.: (AΑΠ)	Απόρρητο Saīsin.: (ΑΠ)	Εμπιστευτικό Saīsin.: (ΕΜ)	Περιορισμένης Χρήσης Saīsin.: (ΠΧ)
Latvija	Sevišķi slepeni	Slepeni	Konfidenciāli	Dienesta vajadzībām
Lietuva	Visiškai slaptai	Slaptai	Konfidencialiai	Riboto naudojimo
Luksemburga	Très Secret Lux	Secret Lux	Confidentiel Lux	Restreint Lux
Ungārija	Szigorúan titkos!	Titkos!	Bizalmas!	Korlátozott terjesztésű!
Malta	L-Ogħla Segretezza	Sigriet	Kunfidenzjali	Ristrett
Nīderlande	Stg. ZEER GEHEIM	Stg. GEHEIM	Stg. CONFIDENTIEEL	Dep. VERTROUWELIJK
Austrija	Streng Geheim	Geheim	Vertraulich	Eingeschränkt
Polija	Ściśle Tajne	Tajne	Poufne	Zastrzeżone
Portugāle	Muito Secreto	Secreto	Confidencial	Reservado
Rumānija	Strict secret de importanță deosebită	Strict secret	Secret	Secret de serviciu
Slovēnija	Strogo tajno	Tajno	Zaupno	Interno
Slovākija	Prísne tajné	Tajné	Dôverné	Vyhradené
Somija	ERITTÄIN SALAINEN YTTERST HEMLIG	SALAINEN HEMLIG	LUOTTAMUKSELLINEN KONFIDENTIELL	KÄYTTÖ RAJOITETTU BEGRÄNSAD TILLGÅNG
Zviedrija (4)	HEMLIG/TOP SECRET HEMLIG AV SYNNERLIG BETYDELSE FÖR RIKETS SÄKERHET	HEMLIG/SECRET HEMLIG	HEMLIG/CONFIDENTIAL HEMLIG	HEMLIG/RESTRICTED HEMLIG
Apvienotā Karaliste	Top Secret	Secret	Confidential	Restricted

(1) Diffusion Restreinte/Beperkte Verspreiding Beļģijā nav drošības klasifikācija. Beļģija “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” informāciju apstrādā un aizsargā tikpat stingri, kā noteikts Eiropas Savienības Padomes drošības noteikumu standartos un procedūrās.

(2) Vācija: VS = Verschlusssache.

(3) Francija savā valsts sistēmā nelieto klasifikāciju “RESTREINT”. Francija “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” informāciju apstrādā un aizsargā tikpat stingri, kā noteikts Eiropas Savienības Padomes drošības noteikumu standartos un procedūrās.

(4) Zviedrija: drošības klasifikācijas marķējumu augšējā rindā izmanto aizsardzības iestādes un marķējumu apakšējā rindā – pārējās iestādes.

C papildinājums

VALSTS DROŠĪBAS IESTĀŽU (VDI) SARAKSTS

BEĻĢIJA

Autorité nationale de Sécurité

SPF Affaires étrangères, Commerce extérieur et Coopération au Développement

15, rue des Petits Carmes

1000 Bruxelles

BELGIQUE

Sekretariāta tālr.: +32 25014542

Fakss: + 32 25014596

E-pasts: nvo-ans@diplobel.fed.be

DĀNIJA

Politiets Efterretningstjeneste

(Danish Security Intelligence Service)

Klausdalsbrovej 1

2860 Søborg

DANMARK

Tālr.: +45 33148888

Fakss: +45 33430190

Forsvarets Efterretningstjeneste

(Danish Defence Intelligence Service)

Kastellet 30

2100 Copenhagen Ø DANMARK

Tālr.: +45 33325566

Fakss: +45 33931320

BULGĀRIJA

State Commission on Information Security

90 Cherkovna Str.

1505 Sofia

BULGARIA

Tālr.: +359 29215911

Fakss: +359 29873750

E-pasts: dksi@government.bg

Tīmekļa vietne: www.dksi.bg

VĀCIJA

Bundesministerium des Innern

Referat ÖS III 3

Alt-Moabit 101 D

11014 Berlin

DEUTSCHLAND

Tālr.: +49 30186810

Fakss: +49 30186811441

E-pasts: oesIII3@bmi.bund.de

ČEHIJAS REPUBLIKA

Národní bezpečnostní úřad

(National Security Authority)

Na Popelce 2/16

150 06 Praha 56

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.: +420 257283335

Fakss: +420 257283110

E-pasts: czech.nsa@nbu.cz

Tīmekļa vietne: www.nbu.cz

IGAUNIJA

National Security Authority Department

Estonian Ministry of Defence

Sakala 1

15094 Tallinn

EESTI/ESTONIA

Tālr.: +372 7170113, +372 7170117

Fakss: +372 7170213

E-pasts: nsa@kmin.ee

ĪRIJA

National Security Authority

Department of Foreign Affairs

76–78 Harcourt Street

Dublin 2

IRELAND

Tālr.: +353 14780822

Fakss: +353 14082959

SPĀNIJA

Autoridad Nacional de Seguridad

Oficina Nacional de Seguridad

Avenida Padre Huidobro s/n

28023 Madrid

ESPAÑA

Tālr.: +34 913725000

Fakss: +34 913725808

E-pasts: nsa-sp@areatec.com

GRIEĶIJA

Γενικό Επιτελείο Εθνικής Άμυνας (ΓΕΕΘΑ)

Διακλαδική Διεύθυνση Στρατιωτικών Πληροφοριών (ΔΔΣΠ)

Διεύθυνση Ασφαλείας και Αντιπληροφοριών

ΣΤΓ 1020 -Χολαργός (Αθήνα)

ΕΛΛΑΔΑ/GREECE

Τηλέφωνα: +30 2106572045 (ώρες γραφείου),

+ 30 2106572009 (ώρες γραφείου)

Φαξ: +30 2106536279,

+ 30 2106577612

Hellenic National Defence General Staff (HNDGS)

Military Intelligence Sectoral Directorate

Security Counterintelligence Directorate

STG 1020 Holargos – Athens

GREECE

Tālr.: +30 2106572045,

+30 2106572009

Fakss: +30 2106536279,

+30 2106577612

FRANCIJA

Secrétariat général de la défense et de la sécurité nationale

Sous-direction Protection du secret (SGDSN/PSD)

51 Boulevard de la Tour-Maubourg

75700 Paris 07 SP

FRANCE

Tālr.: +33 171758177

Fakss: +33 171758200

ITĀLIJA

Presidenza del Consiglio dei Ministri

Autorità Nazionale per la Sicurezza

D.I.S. - U.C.Se.

Via di Santa Susanna, 15

00187 Roma

ITALIA

Tālr.: +39 0661174266

Fakss: +39 064885273

LATVIJA

National Security Authority

Constitution Protection Bureau of the Republic of Latvia

P.O. Box 286

Rīga, LV-1001

LATVIJA

Tālr.: +371 67025418

Fakss: +371 67025454

E-pasts: ndi@sab.gov.lv

KIPRA

ΥΠΟΥΡΓΕΙΟ ΑΜΥΝΑΣ

ΣΤΡΑΤΙΩΤΙΚΟ ΕΠΙΤΕΛΕΙΟ ΤΟΥ ΥΠΟΥΡΓΟΥ

Εθνική Αρχή Ασφάλειας (ΕΑΑ)

Υπουργείο Άμυνας

Λεωφόρος Εμμανουήλ Ροΐδη 4

1432 Λευκωσία

ΚΥΠΡΟΣ/CYPRUS

Τηλέφωνα: +357 22807569, +357 22807643, +357 22807764

Τηλεομοιότυπο: +357 22302351

Ministry of Defence

Minister's Military Staff

National Security Authority (NSA)

4 Emanuel Roidi street

1432 Nicosia

CYPRUS

Tālr.: +357 22807569, +357 22807643, +357 22807764

Fakss: +357 22302351

E-pasts: cynsa@mod.gov.cy

LIETUVA

Lietuvos Respublikos paslapčių apsaugos koordinavimo komisija

(The Commission for Secrets Protection Coordination of the Republic of Lithuania

National Security Authority)

Gedimino 40/1

LT-01110 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Tālr.: +370 52663201, +370 52663202

Fakss: +370 52663200

E-pasts: nsa@vsd.lt

LUKSEMBURGA

Autorité nationale de Sécurité

Boîte postale 2379

1023 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr.: +352 24782210 central,

+352 24782253 direct

Fakss: +352 24782243

NĪDERLANDE

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

Postbus 20010

2500 EA Den Haag

NEDERLAND

Tālr.: +31 703204400

Fakss: +31 703200733

Ministerie van Defensie

Beveiligingsautoriteit

Postbus 20701

2500 ES Den Haag

NEDERLAND

Tālr.: +31 703187060

Fakss: +31 703187522

UNGĀRIJA

Nemzeti Biztonsági Felügyelet

(National Security Authority)

P.O. Box 2

1357 Budapest

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tālr.: +361 3469652

Fakss: +361 3469658

E-pasts: nbf@nbf.hu

Tīmekļa vietne: www.nbf.hu

MALTA

Ministry of Justice and Home Affairs

P.O. Box 146

Valletta

MALTA

Tālr.: +356 21249844

Fakss: +356 25695321

AUSTRIJA

Informationssicherheitskommission

Bundeskanzleramt

Ballhausplatz 2

1014 Wien

ÖSTERREICH

Tālr.: +43 1531152594

Fakss: +43 1531152615

E-pasts: ISK@bka.gv.at

POLIJA

Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego – ABW

(Internal Security Agency)

2A Rakowiecka St.

00-993 Warszawa

POLSKA/POLAND

Tālr.: +48 225857360

Fakss: +48 /225858509

E-pasts: nsa@abw.gov.pl

Tīmekļa vietne: www.abw.gov.pl

Służba Kontrwywiadu Wojskowego

(Military Counter-Intelligence Service)

Classified Information Protection Bureau

Oczki 102-007 Warszawa

POLSKA/POLAND

Tālr.: +48 226841247

Fakss: +48 226841076

E-pasts: skw@skw.gov.pl

RUMĀNIJA

Oficiul Registrului Național al Informațiilor Secrete de Stat

(Romanian NSA – ORNISS

National Registry Office for Classified Information)

4 Mures Street

012275 Bucharest

ROMÂNIA

Tālr.: +40 212245830

Fakss: +40/21/ 224 07 14

E-pasts: nsa.romania@nsa.ro

Tīmekļa vietne: www.orniss.ro

PORTUGĀLE

Presidência do Conselho de Ministros

Autoridade Nacional de Segurança

Rua da Junqueira, 69

1300-342 Lisboa

PORTUGAL

Tālr.: +351 213031710

Fakss: +351 213031711

SLOVĒNIJA

Urad Vlade RS za varovanje tajnih podatkov

Gregorčičeva 27

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tālr.: +386 14781390

Fakss: +386 14781399

SLOVĀKIJA

Národný bezpečnostný úrad

(National Security Authority)

Budatínska 30

P.O. Box 16

850 07 Bratislava

SLOVENSKO/SLOVAKIA

Tālr.: +421 268692314

Fakss: +421 263824005

Tīmekļa vietne: www.nbusr.sk

ZVIEDRIJA

Utrikesdepartementet

(Ministry for Foreign Affairs)

SSSB

SE-103 39 Stockholm

SVERIGE

Tālr.: +46 84051000

Fakss: +46 87231176

E-pasts: ud-nsa@foreign.ministry.se

SOMIJA

National Security Authority

Ministry for Foreign Affairs

P.O. Box 453

FI-00023 Government

SUOMI/FINLAND

1. tālr.: +358 916056487

2. tālr.: +358 916056484

Fakss: +358 916055140

E-pasts: NSA@formin.fi

APVIENOTĀ KARALISTE

UK National Security Authority

Room 335, 3rd Floor

70 Whitehall

London

SW1A 2AS

UNITED KINGDOM

1. tālr.: +44 2072765649

2. tālr.: +44 2072765497

Fakss: +44 2072765651

E-pasts: UK-NSA@cabinet-office.x.gsi.gov.uk

D papildinājums

AKRONĪMU SARAKSTS

Akronīms	Skaidrojums
AQUA	Appropriately Qualified Authority
BPS	Boundary Protection Services
CAA	Crypto Approval Authority
CCTV	Closed Circuit Television
CDA	Crypto Distribution Authority
CFSP	Common Foreign and Security Policy
CIS	Communication and Information Systems handling EUCI
COREPER	Committee of Permanent Representatives
CSDP	Common Security and Defence Policy
DSA	Designated Security Authority
ECSD	European Commission Security Directorate
EUCI	EU Classified Information
EUSR	EU Special Representative
FSC	Facility Security Clearance
GSC	General Secretariat of the Council
IA	Information Assurance
IAA	Information Assurance Authority
IDS	Intrusion Detection System
IT	Information Technology
NSA	National Security Authority
PSC	Personnel Security Clearance
PSCC	Personnel Security Clearance Certificate
PSI	Programme/Project Security Instructions
SAA	Security Accreditation Authority
SAB	Security Accreditation Board
SAL	Security Aspects Letter
SecOPs	Security Operating Procedures
SCG	Security Classification Guide
SSRS	System-Specific Security Requirement Statement
TA	TEMPEST Authority

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

27.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/66

ES UN MAROKAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2011

(2011. gada 30. marts),

ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, 4. protokola II pielikumu, kurā ietverts saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes izejvielām, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

(2011/293/ES)

ES UN MAROKAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (1) (turpmāk “nolīgums”), un jo īpaši tā 4. protokola 39. pantu,

tā kā:

(1)	Grozījumi nomenklatūrā, ko reglamentē Pasaules Muitas organizācijas Konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk “Harmonizētā sistēma”), stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

(2)	Tādēļ, ņemot vērā nolīguma 4. protokola II pielikumā (turpmāk “II pielikums”) ietvertajā sarakstā veicamo izmaiņu skaitu, skaidrības labad minētais saraksts jāaizstāj pilnībā.

(3)	Tā kā Harmonizētās sistēmas grozījumu nolūks nebija izmainīt izcelsmes noteikumus, II pielikumu attiecībā uz tiem turpina piemērot, un minētā pielikuma grozījumi būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2007. gada 1. janvāra.

(4)	Tādēļ būtu jāgroza II pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma 4. protokola II pielikumu, kurā ietverts saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes izejvielām, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu, aizstāj ar šim lēmumam pievienoto pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē, 2011. gada 30. martā

ES un Marokas Asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

SARAKSTS AR APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBĀM, KAS JĀVEIC NENOTEIKTAS IZCELSMES IZEJVIELĀM, LAI RAŽOTAIS IZSTRĀDĀJUMS IEGŪTU NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU

Nolīgums var neattiekties uz visiem šajā sarakstā minētajiem izstrādājumiem. Tāpēc jāapspriežas ar pārējām nolīguma Pusēm.

HS pozīcija

Izstrādājuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3) vai (4)

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnībā iegūti

2. nodaļa

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visas izmantotās 1. un 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Ražošana, kurā visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 4. nodaļa

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabīgais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

Ražošana, kurā:

–	visas izmantotās 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas,

–	visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima vai greipfrūta), kas minēta 2009. pozīcijā, ir noteiktas izcelsmes un

–	izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 5. nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav citur minēti vai iekļauti, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 5. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex ex 0502

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva

Saru un spalvas mazgāšana, dezinficēšana, šķirošana un iztaisnošana

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes u. tml. augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā:

–	visas izmantotās 6. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas un

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7. nodaļa

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

Ražošana, kurā visas izmantotās 7. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

8. nodaļa

Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu un meloņu miza

Ražošana, kurā:

–	visi izmantotie augļi un rieksti ir pilnībā iegūti un

–	visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 9. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

0901

Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji ar kafijas saturu jebkurā samērā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

0902

Tēja, arī aromatizēta

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

ex ex 0910

Garšvielu maisījumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

10. nodaļa

Graudaugu produkti

Ražošana, kurā visas izmantotās 10. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 11. nodaļa

Miltrūpniecības izstrādājumi; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis, izņemot:

Ražošana, kurā visi graudaugi, ēdamie dārzeņi, saknes un bumbuļi, kas minēti 0714. pozīcijā, vai augļi ir pilnībā iegūti

ex ex 1106

Milti, rupja maluma milti un pulveris no kaltētiem, izlobītiem pākšu dārzeņiem, kas minēti 0713. pozīcijā

0708. pozīcijā minēto pākšu dārzeņu žāvēšana un malšana

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

Ražošana, kurā visas izmantotās 12. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

1301

Šellaka; dabiskie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami)

Ražošana, kurā visu izmantoto 1301. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

–	no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, modificēti

Ražošana no nemodificētiem recinātājiem un biezinātājiem

–

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

14. nodaļa

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti

Ražošana, kurā visas izmantotās 14. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 15. nodaļa

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1501

Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot 0209. vai 1503. pozīcijā minētos:

–	no kauliem vai atkritumiem iegūti tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 0203., 0206. vai 0207. pozīcijā minētās izejvielas vai 0506. pozīcijā minētos kaulus

–

citādi

Ražošana no cūkgaļas vai cūkgaļas subproduktiem, kas minēti 0203. vai 0206. pozīcijā, vai no mājputnu gaļas vai mājputnu gaļas subproduktiem, kas minēti 0207. pozīcijā

1502

Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot 1503. pozīcijā minētos:

–	no kauliem un atkritumiem iegūti tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 0201., 0202., 0204. vai 0206. pozīcijā minētās izejvielas vai 0506. pozīcijā minētos kaulus

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

1504

Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

–	cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā citām 1504. pozīcijas izejvielām

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex ex 1505

Rafinēts lanolīns

Ražošana no nepārstrādātiem vilnas taukiem, kas minēti 1505. pozīcijā

1506

Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

–	cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā citām 1506. pozīcijas izejvielām

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

1507 līdz 1515

Augu eļļas un to frakcijas:

–	sojas, zemesriekstu, palmu, kopras, palmu kodolu, babasū, tungas koka eļļa un oitisiku eļļa, miršu vasks un sumahu (Japānas) vasks, jojobas eļļas frakcijas un eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

–	cietās frakcijas, izņemot jojobas eļļas cietās frakcijas

Ražošana no citām 1507. līdz 1515. pozīcijas izejvielām

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās augu izcelsmes izejvielas ir pilnībā iegūtas

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kas ir pilnībā vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas

Ražošana, kurā:

–	visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas un

–	visas izmantotās augu izejvielas ir pilnībā iegūtas. Tomēr var izmantot 1507., 1508., 1511. un 1513. pozīcijas izejvielas

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas 1516. pozīcijā

Ražošana, kurā:

–	visas izmantotās 2. un 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas un

–	visas izmantotās augu izejvielas ir pilnībā iegūtas. Tomēr var izmantot 1507., 1508., 1511. un 1513. pozīcijas izejvielas

16. nodaļa

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Ražošana:

–	no 1. nodaļas dzīvniekiem un/vai

–	kurā visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 17. nodaļa

Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1702

Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

–	ķīmiski tīra maltoze un fruktoze

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā citām 1702. pozīcijas izejvielām

–	citādi cukuri cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes

ex ex 1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru, ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no 0401.–0404. pozīcijas precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

–	iesala ekstrakts

Ražošana no 10. nodaļas graudaugu produktiem

–

citādi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem) vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

–	kura sastāvā ir 20 % vai mazāk no svara gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugu produkti un to atvasinājumi (izņemot cietos kviešus un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti

–	kura sastāvā ir 20 % vai vairāk gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā:

–	visi izmantotie graudaugu produkti un to atvasinājumi (izņemot cietos kviešus un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti un

–	visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgās veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 1108. pozīcijā minēto kartupeļu cieti

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citādi apstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 1806. pozīcijas izejvielas,

–	kurā visi izmantotie graudaugi un milti (izņemot cietos kviešus un Zea indurata kukurūzu, un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 11. nodaļas izejvielas

ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi, izņemot:

Ražošana, kurā visi izmantotie augļi, rieksti vai dārzeņi ir pilnībā iegūti

ex ex 2001

Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes un ir sagatavotas vai konservētas ar etiķi vai etiķskābi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 2004 un ex ex 2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2006

Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas)

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2008

–	rieksti bez cukura vai spirta piedevas

Ražošana, kurā visu izmantoto noteiktas izcelsmes 0801., 0802. un 1202. līdz 1207. pozīcijas riekstu un eļļas augu sēklu vērtība pārsniedz 60 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	zemesriekstu sviests; maisījumi, kuru pamatā ir graudaugi; palmu kodoli; kukurūza

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

–	citādi saldēti, bez cukura piedevas, izņemot augļus un riekstus, kas pagatavoti, netvaicējot vai nevārot ūdenī

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2009

Augļu sulas (tajā skaitā vīnogu misa) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2101

Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visi izmantotie cigoriņi ir pilnībā iegūti

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

–	gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu un pikanto garšvielu maisījumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot sinepju miltus vai rupja maluma miltus, vai gatavas sinepes

–	sinepju milti un rupja maluma milti, un gatavas sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

ex ex 2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 2002. līdz 2005. pozīcijas sagatavotus vai konservētus dārzeņus

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 22. nodaļa

Dzērieni, alkoholiskie šķidrumi un etiķis, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visas vīnogas vai no vīnogām atvasinātās izejvielas ir pilnībā iegūtas

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas 2009. pozīcijā

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	kurā visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima un greipfrūtu) ir ar noteiktu izcelsmi

2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 2207. vai 2208. pozīcijas izejvielas, un

–	kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātās izejvielas ir pilnībā iegūtas vai, ja visas citas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku

2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiskie dzērieni

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 2207. vai 2208. pozīcijas izejvielas, un

–	kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātās izejvielas ir pilnībā iegūtas vai, ja visas citas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku

ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atlikumi un atkritumi; gatava lopbarība, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 2301

Vaļu milti, rupja maluma vaļu milti; zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas, kas nederīgas lietošanai pārtikā

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex ex 2303

Kukurūzas cietes ražošanas atlikumi (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus), kuros proteīnu saturs sausnā vairāk par 40 % no svara

Ražošana, kurā visa izmantotā kukurūza ir pilnībā iegūta

ex ex 2306

Eļļas rauši un citādi olīveļļas ekstrakcijas cietie atlikumi, kuros olīveļļas saturs pārsniedz 3 %

Ražošana, kurā visas izmantotās olīvas ir pilnībā iegūtas

2309

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībai

Ražošana, kurā:

–	visi izmantotie graudaugu produkti, cukurs vai melase, gaļa vai piens ir noteiktas izcelsmes un

–	visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 24. nodaļa

Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 24. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai no tabakas aizstājējiem

Ražošana, kurā vismaz 70 % no svara izmanto 2401. pozīcijā minēto neapstrādāto tabaku vai tabakas atkritumus ar noteiktu izcelsmi

ex ex 2403

Smēķējamā tabaka

Ražošana, kurā vismaz 70 % no svara izmanto 2401. pozīcijā minēto neapstrādāto tabaku vai tabakas atkritumus ar noteiktu izcelsmi

ex 25. nodaļa

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 2504

Attīrīts un malts dabiskais kristāliskais grafīts ar bagātinātu oglekļa saturu

Neattīrīta kristāliskā grafīta oglekļa satura bagātināšana, attīrīšana un malšana

ex ex 2515

Marmors, tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, ne biezāks par 25 cm

Marmora (pat jau sazāģēta), kura biezums pārsniedz 25 cm, sazāģēšana vai sadalīšana citā veidā

ex ex 2516

Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citādi akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai, kas sazāģēti vai nesazāģēti citādi sadalīti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, kas nav biezāks par 25 cm

Akmeņu (pat jau sazāģētu), kuru biezums pārsniedz 25 cm, sazāģēšana vai sadalīšana citā veidā

ex ex 2518

Kalcinēts dolomīts

Nekalcinēta dolomīta kalcinēšana (karsēšana)

ex ex 2519

Drupināts dabīgais magnija karbonāts (magnezīts) hermētiski noslēgtos konteineros un magnija oksīds, ar vai bez piemaisījumiem, un citi (piemēram, kausētais magnēzijs vai pārdedzinātais (aglomerētais) magnēzijs)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot dabīgo magnija karbonātu (magnezītu)

ex ex 2520

Ģipsis, īpaši sagatavots zobārstniecībai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2524

Dabiskās azbesta šķiedras

Ražošana no azbesta koncentrāta

ex ex 2525

Vizlas pulveris

Vizlas vai vizlas atkritumu malšana

ex ex 2530

Krāszemes, kalcinētas vai pulverizētas

Krāszemju kalcinēšana vai malšana

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 2707

Eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, analoģiskas minerāleļļām, kas iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaices rezultātā, no kura tilpuma vairāk par 65 % destilē 250 °C (to skaitā naftas spirtu un benzola maisījumi) izmantošanai kā motoru degvielu un apkurei

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas pozīcijā, kas nav paša izstrādājuma pozīcija. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2709

Naftas eļļa, kas iegūta no bitumenminerāliem

Destruktīva bitumenminerālu destilācija

2710

Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminēti vai neiekļauti pārstrādes produkti, kas satur 70 % no svara vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (2)

vai

2711

Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (2)

vai

2712

Vazelīns; parafīna vasks, mikrokristāliskais naftas vasks, ogļu putekļu vasks, ozokerīts, lignītvasks, kūdras vasks, citādi minerālvaski un tamlīdzīgi produkti, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsoti vai nekrāsoti

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

2713

Naftas kokss, naftas bitumens un citādi naftas eļļu vai no bitumenmateriāliem iegūtu eļļu pārstrādes atlikumi

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

2714

Dabiskais bitums un asfalts; bitumena vai naftas slāneklis un darvas smiltis; asfaltīti un asfalta ieži

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

2715

Bitumena maisījumi uz dabiskā asfalta, dabiskā bituma, naftas bitumena, minerāldarvu vai minerāldarvu piķa bāzes (piemēram, bitumena mastikas, asfalta/bitumena lakas)

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

ex 28. nodaļa

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2805

Mischmetall

Ražošana, kurā izmanto elektrolīzi vai termisku apstrādi un kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2811

Sēra trioksīds

Ražošana no sēra dioksīda

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2833

Alumīnija sulfāts

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2840

Nātrija perborāts

Ražošana no dinātrija tetraborāta pentahidrāta

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2852

Iekšējo ēteru dzīvsudraba savienojumi un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2909. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Nukleīnskābju un to sāļu dzīvsudraba savienojumi, ķīmiski definēti vai nedefinēti; citādi heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2852., 2932., 2933. un 2934. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 29. nodaļa

Organiskie ķīmiskie savienojumi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2901

Acikliskie ogļūdeņraži, kurus lieto enerģijai vai kā kurināmo

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

ex ex 2902

Ciklāni un ciklēni (kas nav azulēni), benzols, toluols, ksiloli, kurus izmanto enerģijai vai kā kurināmo

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

ex ex 2905

Šīs pozīcijas spirtu un etilspirta metālu alkoholāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 2905. pozīcijas izejvielām. Tomēr šīs pozīcijas metālu alkoholātus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2915

Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; šo savienojumu halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2915. un 2916. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2932

–	cikliskie ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitridētie un nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2909. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	cikliskie acetāti un cikliskie pusacetāti, kā arī to halogenētie, sulfētie, nitridētie un nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2933

Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(-us)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2932. un 2933. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2934

Nukleīnskābes un to sāļi, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; citādi heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2932., 2933. un 2934. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2939

Magoņu stiebru koncentrāti, kuru svars satur ne mazāk kā 50 % alkaloīdu

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 30. nodaļa

Farmaceitiskie produkti, izņemot:

3002

Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi un citādas asins frakcijas un modificēti imūnpreparāti, kuri ir vai nav iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti:

–	izstrādājumi, kuri sastāv no divām vai vairākām sastāvdaļām, kas sajauktas ārstniecības vai profilakses vajadzībām, vai nejaukti izstrādājumi tām pašām vajadzībām, kas safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 3002. pozīcijas izejvielām. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

– –	cilvēka asinis

– –	dzīvnieku asinis, kas sagatavotas terapijas vai profilakses vajadzībām

– –	asins frakcijas, citas nekā imūnserumi, hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni

– –	hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni

– –

citādi

3003 un 3004

Medikamenti (izņemot 3002., 3005. vai 3006. pozīcijā minētos):

–	iegūti no 2941. pozīcijā minētā amikacīna

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr 3003. un 3004. pozīcijas izejvielas var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr 3003. un 3004. pozīcijas izejvielas var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3006

–	farmaceitiskie atkritumi, kas precizēti šīs nodaļas 4.k piezīmē

Saglabā izstrādājuma izcelsmi tā sākotnējā klasifikācijā

–	sterilas ķirurģijā un zobārstniecībā izmantojamās adhēzijas barjeras, absorbējamas un neabsorbējamas:

–	izgatavotas no plastmasas

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (3)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	izgatavotas no auduma

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskās štāpeļšķiedras, nekārstas, neķemmētas vai citādi nesagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

–	ierīces, kas paredzētas stomas šķidruma ievākšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 31. nodaļa

Mēslošanas līdzekļi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3105

Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu un kāliju; citādi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētās preces tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsniedz 10 kg, izņemot:

–	nātrija nitrātu

–	kalcija ciānamīdu

–	kālija sulfātu

–	magnija kālija sulfātu

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 32. nodaļa

Miecvielu vai krāsvielu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3201

Tanīni un to sāļi, ēteri, esteri un citādi atvasinājumi

Ražošana no augu izcelsmes tanīnu ekstraktiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3205

Lakas; uz to bāzes izgatavotie preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē (5)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3203., 3204. un 3205. pozīcijas izejvielas. Tomēr var izmantot 3205. pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3301

Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ieskaitot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā šajā pozīcijā iekļautām citas “grupas” (6) izejvielām. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma grupas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 34. nodaļa

Ziepes, virsmaktīvās organiskās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavie vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3403

Eļļošanas līdzekļi, kas satur līdz 70 % vai mazāk naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

3404

Mākslīgie un gatavie vaski:

–	uz parafīna, naftas vasku, no bitumena minerāliem iegūto vasku bāzes, ogļu putekļu vasks vai zvīņparafīns

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot:

–	hidrogenizētas eļļas, kam ir 1516. pozīcijā minēto vasku īpašības,

–	taukskābes ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu vai rūpnieciskos taukspirtus, kam ir 3823. pozīcijā minēto vasku īpašības, un

–	3404. pozīcijas izejvielas

Tomēr minētās izejvielas var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 35. nodaļa

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3505

Dekstrīni un citādas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:

–	cietes ēteri un esteri

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 3505. pozīcijas izejvielām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 1108. pozīcijas izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3507

Gatavi fermenti, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehnikas izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; daži degmaisījumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 37. nodaļa

Fotopreces un kinopreces, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3701

Neeksponētas gaismjutīgas plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkuriem materiāliem, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētās gaismjutīgas plakanās filmas momentfotogrāfijai, iepakotas vai neiepakotas:

–	iesaiņotas neeksponētas gaismjutīgas filmas krāsu momentfotogrāfijai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3701. un 3702. pozīcijas izejvielas. Tomēr var izmantot 3702. pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3701. un 3702. pozīcijas izejvielas. Tomēr var izmantot 3701. un 3702. pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3702

Gaismjutīgas neeksponētas fotofilmas ruļļos no jebkura materiāla, izņemot papīru, kartonu un tekstilmateriālu; gaismjutīgas neeksponētas filmas momentfotogrāfijai ruļļos

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3701. un 3702. pozīcijas izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3704

Fotoplates, fotofilmas, fotopapīrs, kartons un tekstilmateriāli, eksponēti, bet neattīstīti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3701. līdz 3704. pozīcijas izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 38. nodaļa

Dažādi ķīmiskie izstrādājumi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3801

–	koloīdais grafīts eļļas suspensijā un puskoloīdais grafīts; oglekļa pastas elektrodiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	grafīta pasta, kurā ir vairāk nekā 30 % no svara grafīta maisījuma ar minerāleļļām

Ražošana, kurā visu izmantoto 3403. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3803

Rafinēta taleļļa

Neapstrādātas taleļļas rafinēšana

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3805

Attīrīti sulfātterpentīna spirti

Sulfātterpentīna jēlspirtu attīrīšana ar destilāciju vai rafinēšanu

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3806

Esteru sveķi

Ražošana no sveķus saturošām skābēm

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3807

Koka darva (koka darvas piķis)

Koka darvas destilācija

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3808

Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti, iepakojumā vai safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu un izstrādājumu veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3809

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3810

Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai; pastas un pulveri mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kuri sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā serdeņus vai pārklājumus metināšanas elektrodiem vai stieņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3811

Gatavi antidetonatori, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas līdzekļi un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ieskaitot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas:

–	gatavas piedevas smēreļļai, kas satur naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas

Ražošana, kurā visu izmantoto 3811. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3812

Gatavi kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji; kaučuka vai plastmasas plastificēšanas savienojumi, kas nav minēti vai iekļauti citur; antioksidanti un citi kaučuka un plastmasas stabilizēšanas savienojumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3813

Ugunsdzēšamo aparātu maisījumi un lādiņi; uzpildīti ugunsdzēšamie aparāti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3814

Jaukti organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas nav minēti vai iekļauti citur; gatavi sastāvi krāsu un laku noņemšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3818

Leģēti ķīmiskie elementi, kurus izmanto elektronikā, disku, plātņu vai tamlīdzīgās formās; leģēti ķīmiskie savienojumi, kurus izmanto elektronikā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3819

Bremžu šķidrumi un citādi gatavie šķidrumi hidrauliskajiem pārvadiem, kas nesatur vai satur mazāk par 70 % no kopējās masas naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3820

Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3821

Gatavas barotnes mikroorganismu (tajā skaitā vīrusu un tamlīdzīgu) vai augu, cilvēku vai dzīvnieku šūnu audzēšanai (attīstīšanai un uzturēšanai)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3822

Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti 3002. vai 3006. pozīcijā; sertificēti standarta materiāli

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti:

–	rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes, rafinējot iegūtās skābās eļļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

–	rūpnieciskie alifātiskie spirti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 3823. pozīcijas izejvielām

3824

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

–

šādi šīs pozīcijas izstrādājumi:

– –	gatavas saistvielas lietņu veidnēm vai serdeņiem uz dabisko sveķu pamata

– –	naftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un to esteri

– –	sorbīts, izņemot 2905. pozīcijā minēto

– –	Naftas sulfonāti, izņemot sārmu metālu, amonija vai etanolamīnu naftas sulfonātus; tiofenētas sulfonskābes no eļļām, kas iegūtas no bitumenminerāliem, un to sāļi

– –	jonu apmaiņas sveķi

– –	vakuumlampu gāzu absorbētāji

– –	sārmains dzelzs oksīds gāzu attīrīšanai

– –	amonjaka šķīdums ūdenī un izlietotais oksīds, kas iegūts akmeņogļu gāzes attīrīšanas procesā

– –	naftēnsulfoskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un to esteri

– –	sīveļļa un kaulu eļļa

– –	sāļu maisījumi, kam ir dažādi anjoni

– –	kopējošās pastas uz želatīna bāzes, uz papīra vai tekstila pamatnes vai ne

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3901 līdz 3915

Plastmasas pirmformās, plastmasas atkritumi, atgriezumi un atlūzas, izņemot ex ex 3907. un 3912. pozīciju, kam noteikumi izklāstīti turpmāk:

–	papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (3)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

pārējie

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (3)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3907

–	kopolimēri, kas izgatavoti no polikarbonātiem un akrilnitrila-butadiēna-stirola kopolimēra (ABS)

–	poliesteris

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas, un/vai ražošana no tetrabrom(bisfenola A) polikarbonāta

3912

Celuloze un tās ķīmiskie atvasinājumi pirmformās, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu, kuras ietilpst paša izstrādājuma pozīcijā, vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3916 līdz 3921

Plastmasas pusfabrikāti un izstrādājumi, izņemot ex ex 3916., ex ex 3917., ex ex 3920. un ex ex 3921. pozīciju, kam noteikumi izklāstīti turpmāk:

–	plakani izstrādājumi, kas pakļauti tālākai apstrādei, ne tikai virsmu apstrādei vai sagriešanai formās, citās nekā taisnstūros (tajā skaitā kvadrātveida); citādi izstrādājumi, kas pakļauti tālākai apstrādei, ne tikai virsmu apstrādei

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi:

– –	papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (3)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

– –

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (3)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3916 un ex ex 3917

Fasonprofili un caurules

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	minētajās robežās visu izmantoto paša izstrādājuma pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3920

–	jonomēru loksnes vai plēves

Ražošana no daļēja termoplastiskā sāls, kas ir etilēna un metaakrilskābes kopolimērs, daļēji neitralizēts ar metāla joniem, galvenokārt cinka un nātrija joniem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	reģenerētās celulozes, poliamīdu vai polietilēna loksnes

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu, kuras ietilpst paša izstrādājuma pozīcijā, vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3921

Metalizēta plastmasas folija

Ražošana no ārkārtīgi caurspīdīgas poliesteru folijas, kuras biezums ir mazāks nekā 23 mikroni (7)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3922 līdz 3926

Plastmasas izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 40. nodaļa

Kaučuks un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 4001

Laminētas rievotā kaučuka loksnes apaviem

Dabīgā kaučuka lokšņu laminēšana

4005

Kombinētais, nevulkanizētais kaučuks pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu, izņemot dabīgo kaučuku, vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

4012

Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas; gumijas cietās vai pildītās riepas, protektori un loka lentes:

–	atjaunotas gumijas pneimatiskās riepas, cietās vai pildītās riepas

Lietotu riepu atjaunošana

–

citādas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 4011. un 4012. pozīcijas izejvielas

ex ex 4017

Cietā kaučuka izstrādājumi

Ražošana no cietā kaučuka

ex 41. nodaļa

Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 4102

Aitu vai jēru jēlādas bez vilnas

Apmatojuma noņemšana no aitu vai jēru ādām

4104 līdz 4106

Miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas

Iepriekš miecētu ādu atkārtota miecēšana

vai

ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

4107, 4112 un 4113

Pēc miecēšanas vai miecēšanas un izžāvēšanas tālāk apstrādāta āda, ieskaitot pergamentētu ādu bez apmatojuma, šķelta vai nešķelta, izņemot ādu, kas iekļauta 4114. pozīcijā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 4104. līdz 4113. pozīcijas izejvielas

ex ex 4114

Lakāda un lakādas imitācija; metalizēta āda

Ražošana no 4104. līdz 4106., 4107., 4112. vai 4113. pozīcijas izejvielām, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

42. nodaļa

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 43. nodaļa

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 4302

Miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas:

–	plāksnes, krusti un tamlīdzīgas formas

Nesašūtu miecētu vai apdarinātu ādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai

–

pārējās

Ražošana no nesašūtām, miecētām vai apdarinātām zvērādām

4303

Apģērba gabali, apģērba piederumi un citi izstrādājumi no kažokādām

Ražošana no nesašūtām miecētām vai apdarinātām 4302. pozīcijā minētajām zvērādām

ex 44. nodaļa

Koksne un koka izstrādājumi; kokogles, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 4403

Četrskaldņu brusas

Ražošana no neapstrādātiem kokmateriāliem, arī bez mizas vai aplievas vai rupji tēstiem

ex ex 4407

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, kas ir drāzti vai lobīti, kuru biezums pārsniedz 6 mm un kuri ir ēvelēti, slīpēti vai saaudzēti

Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex ex 4408

Loksnes finierim (tajā skaitā loksnes, ko iegūst, šķeļot laminētu koksni) un saplāksnim, kuru biezums nepārsniedz 6 mm, savienotas, un citi garumā sazāģēti, drāzti vai lobīti kokmateriāli, kuru biezums nepārsniedz 6 mm un kuri ir ēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti

Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex ex 4409

Kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti:

–	slīpēti vai saaudzēti

Slīpēšana vai saaudzēšana

–	noapaļoti un fasonēti

Noapaļošana un fasonēšana

ex ex 4410 līdz ex ex 4413

Noapaļoti un fasonēti izstrādājumi, tajā skaitā grīdlīstes un citi fasonēti dēļi

Noapaļošana un fasonēšana

ex ex 4415

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara

Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem

ex ex 4416

Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka

Ražošana no skaldītiem mucu dēlīšiem, kas nav citādāk apstrādāti kā tikai zāģēti divās pamatvirsmās

ex ex 4418

–	namdaru un būvgaldnieku darinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus (šķindeļus) un jumta dēlīšus

–	noapaļoti un fasonēti

Noapaļošana un fasonēšana

ex ex 4421

Sērkociņu skaliņi, koka tapas vai apavu tapas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 4409. pozīcijā minētos savienotos kokmateriālus

ex 45. nodaļa

Korķis un korķa izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

4503

Dabiskā korķa izstrādājumi

Ražošana no 4501. pozīcijā minētā korķa

46. nodaļa

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

47. nodaļa

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 48. nodaļa

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 4811

Papīrs un kartons ruļļos, loksnēs vai vienīgi sagriezts

Ražošana no 47. nodaļā minētajām papīra izejvielām

4816

Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru 4809. pozīcijā), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm:

Ražošana no 47. nodaļā minētajām papīra izejvielām

4817

Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējumiem un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 4818

Tualetes papīrs

Ražošana no 47. nodaļā minētajām papīra izejvielām

ex ex 4819

Kastes, kārbas, kastītes, somas un citāda tara no papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 4820

Vēstuļu bloki

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 4823

Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas

Ražošana no 47. nodaļā minētajām papīra izejvielām

ex 49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

4909

Iespiestas vai ilustrētas pastkartes; iespiestas kartītes ar personīgiem sveicieniem, vēstījumiem vai paziņojumiem, ilustrētas vai neilustrētas, ar aploksnēm vai bez tām, ar izrotājumiem vai bez tiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 4909. un 4911. pozīcijas izejvielas

4910

Visādi iespiesti kalendāri, ieskaitot kalendāru blokus (noplēšamie kalendāri):

–	pārliekamie kalendāri vai kalendāri ar nomaināmiem blokiem, kurus nostiprina uz pamatnēm, kas nav gatavotas no papīra vai kartona

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 4909. un 4911. pozīcijas izejvielas

ex 50. nodaļa

Zīds, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 5003

Kārstas vai ķemmētas zīda atlikas (tajā skaitā tīšanai nepiemēroti kokoni, pavedienu atlikas un plucinātas šķiedras)

Zīda atliku kāršana vai ķemmēšana

5004 līdz ex ex 5006

Zīda dzija un no zīda atlikām vērpta dzija

Ražošana no (4):

–	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	citām dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5007

Audumi no zīda vai zīda atlikām:

–	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (4)

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–

papīra

vai

apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrāde pret saraušanos, galaapdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un apcirpšana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 51. nodaļa

Vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5106 līdz 5110

Vilnas dzija no smalkiem un rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem

Ražošana no (4):

–	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5111 līdz 5113

Vilnas audumi no smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai no zirgu astriem:

–	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (4)

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–

papīra

vai

ex 52. nodaļa

Kokvilna, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5204 līdz 5207

Kokvilnas dzija un diegi

Ražošana no (4):

–	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5208 līdz 5212

Kokvilnas audumi:

–	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (4)

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–

papīra

vai

ex 53. nodaļa

Citādas augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5306 līdz 5308

Dzija no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavedieni

Ražošana no (4):

–	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5309 līdz 5311

Audumi no citām augu tekstilšķiedrām; audumi no papīra dzijas:

–	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (4)

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	džutas dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–

papīra

vai

5401 līdz 5406

Dzija, monopavediens un diegi no ķīmiskajiem pavedieniem

Ražošana no (4):

–	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5407 un 5408

Audumi no sintētiskās šķiedras pavedieniem:

–	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (4)

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–

papīra

vai

5501 līdz 5507

Ķīmiskās štāpeļšķiedras

Ražošana no ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

5508 līdz 5511

Ķīmiskās štāpeļšķiedras dzija un diegi šūšanai

Ražošana no (4):

–	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5512 līdz 5516

Audumi no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām:

–	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (4)

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–

papīra

vai

ex 56. nodaļa

Vate, filcs un neaustas drānas; speciāla dzija; auklas, tauvas, virves, troses un to izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5602

Tūba un filcs, impregnēts vai neimpregnēts, ar pārklājumu vai bez tā, laminēts vai nelaminēts:

–	adatota tūba un filcs

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

Tomēr pieļaujama arī:

–	5402. pozīcijā minētā polipropilēna pavediena,

–	5503. vai 5506. pozīcijā minēto polipropilēna šķiedru vai

–	5501. pozīcijā minētās polipropilēna pavedienu grīstes

lietošana, ja, izmantojot vienkārtas pavedienus vai šķiedras, to lineārais blīvums ir mazāks par 9 deciteksiem un to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	mākslīgajām kazeīna šķiedrām vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

5604

Gumijas pavedieni un kordi ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedieni, lentes un tamlīdzīgi 5404. vai 5405. pozīcijas izstrādājumi, impregnēti, apvalkoti, ar pārklājumu vai caurslāņoti ar gumiju vai plastmasām:

–	gumijas pavedieni un kordi ar tekstilmateriālu pārklājumu

Ražošana no gumijas pavedieniem vai kordiem, kas nav pārklāti ar tekstilmateriāliem

–

citādi

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5605

Metalizēti pavedieni, dekoratīvi vai nedekoratīvi, derīgi kā tekstilpavedieni, lentes vai tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti 5404. vai 5405. pozīcijā, kombinēti ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklāti ar metālu

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

5606

Pozamenta pavedieni, lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti 5404. vai 5405. pozīcijā, dekoratīvie pavedieni (izņemot 5605. pozīcijā minētos un dekoratīvos pavedienus no zirgu astriem); šenilpavedieni (arī šenilpavedieni no pūkām); cilpainie pavedieni

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas, vai

–	papīra izejvielām

57. nodaļa

Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas:

–	no adatotas tūbas un filca

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

Tomēr pieļaujama arī:

–	5402. pozīcijā minētā polipropilēna pavediena,

–	5503. vai 5506. pozīcijā minēto polipropilēna šķiedru vai

–	5501. pozīcijā minētās polipropilēna pavedienu grīstes

lietošana, ja, izmantojot vienkārtas pavedienus vai šķiedras, to lineārais blīvums ir mazāks par 9 deciteksiem un to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Džutas audumu var izmantot kā oderējumu

–	no cita filca

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas vai džutas dzijas,

–	sintētiskā vai mākslīgā pavediena dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām vai

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai

Džutas audumu var izmantot kā oderējumu

ex 58. nodaļa

Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izšuvumi, izņemot:

–	savienojumā ar gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (4)

–

pārējie

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

vai

5805

Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un izšūti gobelēni (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarināti vai neapdarināti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5810

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5901

Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

Ražošana no dzijas

5902

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem:

–	kur tekstilmateriālu svars nav lielāks par 90 %

Ražošana no dzijas

–

citādi

Ražošana no ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

5903

Tekstilmateriāli, izņemot 5902. pozīcijā iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām

Ražošana no dzijas

vai

5904

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti

Ražošana no dzijas (4)

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem:

–	impregnētas, ar gumiju, plastmasu vai citiem materiāliem pārklātas vai laminētas

Ražošana no dzijas

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

vai

5906

Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot 5902. pozīcijā iekļautos:

–

trikotāža

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

–	pārējie audumi, kuri izgatavoti no sintētisko pavedienu dzijas un kuros tekstilmateriālu svars ir lielāks nekā 90 %

Ražošana no ķīmiskajām izejvielām

–

citādi

Ražošana no dzijas

5907

Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, mākslas studiju prospekti un tamlīdzīgi

Ražošana no dzijas

vai

5908

Tekstildaktis, austas, pītas vai adītas lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti:

–	gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti

Ražošana no cauruļveida trikotāžas gāzes degļiem

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5909 līdz 5911

Tekstilizstrādājumi rūpnieciskai lietošanai:

–	pulēšanas diski vai gredzeni, izņemot 5911. pozīcijā minēto filcu

Ražošana no 6310. pozīcijas dzijas, auduma atlikumiem vai lupatām

–

audumi, ko parasti izmanto papīra ražošanā vai citiem tehniskiem nolūkiem, savelti vai nesavelti, impregnēti vai neimpregnēti, pārklāti vai nepārklāti, cauruļveida vai vienā gabalā ar vienkārtas vai daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, vai arī gludi austie audumi ar daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, kas minēti 5911. pozīcijā

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–

šādām izejvielām:

– –	politetrafluoretilēna dzijas (8),

– –	poliamīda daudzkārtu dzijas, kas apvalkota, impregnēta vai pārklāta ar fenolsveķiem,

– –	aromātisko poliamīdu sintētiskās tekstilšķiedras dzijas, kas iegūta no m-fenilīndiamīna un izoftālskābes polikondensācijas,

– –	politetrafluoretilēna monopavediena (8),

– –	poli(p-fenilīna tereftalamīda) sintētiskās tekstilšķiedras dzijas,

– –	stiklšķiedras dzijas, kas apvalkota ar fenolsveķiem un dekorēta ar akrila dziju (8),

– –	kopoliestera monopavedieniem, kas iegūti no poliestera un tereftalskābes sveķiem un no 1,4-cikloheksāndietanola un izoftalskābes,

– –	dabīgajām šķiedrām,

– –	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

– –	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

–

citādi

Ražošana no (4):

–	kokosšķiedras dzijas,

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

60. nodaļa

Trikotāžas drānas

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

61. nodaļa

Trikotāžas apģērbi un apģērba piederumi:

–	iegūti, sašujot kopā vai citādi sastiprinot divus vai vairākus trikotāžas auduma gabalus, kas ir vai nu sagriezts formās, vai ražots tieši nepieciešamajā formā

Ražošana no dzijas (4) (9)

–

citādi

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

ex 62. nodaļa

Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav no trikotāžas, izņemot:

Ražošana no dzijas (4) (9)

ex ex 6202, ex ex 6204, ex ex 6206, ex ex 6209 un ex ex 6211

Izšūti sieviešu, meiteņu un bērnu apģērbi un apģērbu piederumi

Ražošana no dzijas (9)

vai

ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas (9)

ex ex 6210 un ex ex 6216

Ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

Ražošana no dzijas (9)

vai

ražošana, kurā tiek izmantoti audumi bez pārklājuma ar noteikumu, ka šo audumu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas (9)

6213 un 6214

Kabatlakati, šalles, lakati, kašnē, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi:

–

izšūti

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (4) (9)

vai

ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas (9)

–

citādi

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (4) (9)

vai

apdarināšana, kam seko apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apstrādes darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, galaapdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka visu izmantoto 6213. un 6214. pozīcijas neapdrukāto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

6217

Citādi gatavie apģērba piederumi; apģērba gabalu vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas 6212. pozīcijā:

–

izšūti

Ražošana no dzijas (9)

vai

ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas (9)

–	ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

Ražošana no dzijas (9)

vai

ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas (9)

–	piegrieztas starpoderes apkaklēm un aprocēm

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana no dzijas (9)

ex 63. nodaļa

Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

6301 līdz 6304

Segas, pledi, gultasveļa u. c.; aizkari u. c.; citi izstrādājumi mājas aprīkojumam:

–	no filca, neaustām drānām

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

–

citādi:

– –

izšūti

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (9) (10)

vai

ražošana no neizšūta auduma (izņemot trikotāžas), ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

– –

pārējie

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (9) (10)

6305

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

6306

Nojumes, markīzes un sauljumi; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumi:

–	no neaustām drānām

Ražošana no (9) (4):

–	dabīgajām šķiedrām vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

–

citādi

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (9) (4)

6307

Citādi gatavie izstrādājumi, ieskaitot apģērba piegrieztnes

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

6308

Komplekti, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu, salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakoti mazumtirdzniecībai

Visiem komplekta priekšmetiem jāatbilst tādiem noteikumiem, kādus šiem priekšmetiem piemērotu, ja tie nebūtu komplekta sastāvā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu iekļaušana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 64. nodaļa

Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; tādu izstrādājumu daļas, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 6406. pozīcijā minētās virsas daļas, kas piestiprinātas saistzolēm vai citām zoļu sastāvdaļām

6406

Apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi, kā arī to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 65. nodaļa

Galvassegas un to daļas, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

6505

Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; dažāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares

Ražošana no dzijas vai tekstilšķiedrām (9)

ex 66. nodaļa

Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

6601

Lietussargi un saulessargi (ieskaitot spieķveida lietussargus, dārza saulessargus un tamlīdzīgus izstrādājumus)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

67. nodaļa

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 68. nodaļa

Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas vai tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 6803

Dabiskā vai aglomerētā slānekļa izstrādājumi

Ražošana no apstrādāta slānekļa

ex ex 6812

Izstrādājumi no azbesta; izstrādājumi no maisījumiem uz azbesta vai azbesta un magnija karbonāta bāzes

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

ex ex 6814

Izstrādājumi no vizlas, tajā skaitā aglomerētas vai reģenerētas vizlas, uz papīra, kartona vai cita materiāla pamatnes

Ražošana no apstrādātas vizlas (tajā skaitā aglomerētas vai reģenerētas vizlas)

69. nodaļa

Keramikas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 70. nodaļa

Stikls un stikla izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 7003, ex ex 7004 un ex ex 7005

Stikls ar neatstarojošu virsmu

Ražošana no 7001. pozīcijas izejvielām

7006

Stikls, kas minēts 7003., 7004. vai 7005. pozīcijā, izliekts, slīpētām malām, gravēts, urbts, emaljēts vai citādi apstrādāts, bet bez ietvara un citu materiālu apdares:

–	stikla plāksne, kas pārklāta ar dielektrisku pārklājumu, pusvadītāju kategorija atbilstoši SEMII standartiem (11)

Ražošana no 7006. pozīcijā minētās stikla plākšņu pamatnes bez pārklājuma

–

citādi

Ražošana no 7001. pozīcijas izejvielām

7007

Neplīstošs stikls, kas sastāv no rūdītā stikla vai laminēta stikla

Ražošana no 7001. pozīcijas izejvielām

7008

Daudzkārtaini stikla izolatori

Ražošana no 7001. pozīcijas izejvielām

7009

Stikla spoguļi, ierāmēti vai neierāmēti, ieskaitot atpakaļskata spoguļus

Ražošana no 7001. pozīcijas izejvielām

7010

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

vai

stikla izstrādājumu griešana, ja izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7013

Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti 7010. vai 7018. pozīcijā):

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

vai

stikla izstrādājumu griešana, ja izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas,

vai

roku darba dekorācijas (izņemot apdrukāšanu zīdspiedes tehnikā), ko izgatavojis stikla pūtējs, ja tādu izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 7019

Stiklšķiedru izstrādājumi (izņemot dziju)

Ražošana no:

–	bezkrāsainām lentēm, cirstām stiklšķiedrām, dzijas vai kapātiem diegiem, vai

–	stikla vates

ex 71. nodaļa

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 7101

Dabiskas vai kultivētas pērles, šķirotas, uz laiku savērtas ērtākai pārvadāšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 7102, ex ex 7103 un ex ex 7104

Apstrādāti dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (dabīgie, sintētiskie vai reģenerētie)

Ražošana no neapstrādātiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem

7106, 7108 un 7110

Dārgmetāli:

–	neapstrādāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 7106., 7108. un 7110. pozīcijā minētās izejvielas,

vai

elektrolītiska, termiska vai ķīmiska 7106., 7108. vai 7110. pozīcijā minēto dārgmetālu atdalīšana,

vai

7106., 7108. vai 7110. pozīcijā minēto dārgmetālu sakausēšana savā starpā vai ar parastajiem metāliem

–	daļēji apstrādāti vai pulverveidā

Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem

ex ex 7107, ex ex 7109 un ex ex 7111

Ar dārgmetāliem plaķētu metālu pusfabrikāti

Ražošana no neapstrādātiem metāliem, kas plaķēti ar dārgmetāliem

7116

Izstrādājumi no dabiskām vai kultivētām pērlēm, dabiskiem, sintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7117

Bižutērija

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

vai

ražošana no parasto metālu daļām, kas nav plaķētas vai pārklātas ar dārgmetāliem, ja visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 72. nodaļa

Dzelzs un tērauds, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7207

Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti

Ražošana no 7201., 7202., 7203., 7204. vai 7205. pozīcijas izejvielām

7208 līdz 7216

Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi, stieņi, leņķi, fasonprofili un speciālie profili

Ražošana no 7206. pozīcijā minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7217

Dzelzs vai neleģētā tērauda stieples

Ražošana no 7207. pozīcijā minētajiem pusfabrikātiem

ex ex 7218, 7219 līdz 7222

Nerūsējošā tērauda pusfabrikāti, plakanie velmējumi, stieņi, leņķi, fasonprofili un speciālie profili

Ražošana no 7218. pozīcijā minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7223

Nerūsējošā tērauda stieples

Ražošana no 7218. pozīcijā minētajiem pusfabrikātiem

ex ex 7224, 7225 līdz 7228

Leģēto tēraudu pusfabrikāti, plakani velmējumi, karstā velmējuma stieņi brīvi tītos saišķos; leņķi, fasonprofili un speciālie profili; dobi leģētā vai neleģētā tērauda stieņi

Ražošana no 7206., 7218. vai 7224. pozīcijā minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7229

Pārējo leģēto tēraudu stieples

Ražošana no 7224. pozīcijā minētajiem pusfabrikātiem

ex 73. nodaļa

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 7301

Rievkonstrukcijas

Ražošana no 7206. pozīcijas izejvielām

7302

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpaliktņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Ražošana no 7206. pozīcijas izejvielām

7304, 7305 un 7306

Dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda lielu un mazu izmēru caurules un dobie profili

Ražošana no 7206., 7207., 7218. vai 7224. pozīcijas izejvielām

ex ex 7307

Nerūsējošā tērauda cauruļu savienotājelementi (ISO Nr. X5CrNiMo 1712), kas sastāv no vairākām daļām

Katlu sagatavju virpošana, urbšana, izvēršana, vītņošana, atskarpju noņemšana un smilšstrūklošana, ja izmantoto kalto sagatavju vērtība nepārsniedz 35 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7308

Metālkonstrukcijas (izņemot 9406. pozīcijā iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr nedrīkst izmantot 7301. pozīcijā minētos metinātos leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus

ex ex 7315

Pretslīdes ķēde

Ražošana, kurā visu izmantoto 7315. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 74. nodaļa

Varš un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7401

Vara kušņi; cementvarš (nogulsnēts varš)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7402

Nerafinēts varš; vara anodi elektrolītiskai rafinēšanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7403

Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti:

–	rafinēts varš

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

–	vara sakausējumi un rafinēts varš, kas satur citus elementus

Ražošana no neapstrādāta rafinēta vara vai vara atgriezumiem un lūžņiem

7404

Vara atgriezumi un lūžņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7405

Vara ligatūras

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 75. nodaļa

Niķelis un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7501 līdz 7503

Niķeļa kušņi, niķeļa oksīda aglomerāti un citādi niķeļa metalurģijas starpprodukti; neapstrādāts niķelis; niķeļa atgriezumi un lūžņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 76. nodaļa

Alumīnijs un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7601

Neapstrādāts alumīnijs

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

ražošana, termiski vai elektrolītiski apstrādājot neleģēto alumīniju vai alumīnija atgriezumus un lūžņus

7602

Alumīnija atgriezumi vai lūžņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 7616

Alumīnija izstrādājumi, izņemot stiepļu pinumus, režģus, sietus, žogus, armatūras audumus un līdzīgus izstrādājumus (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, un valcēts alumīnijs

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama stiepļu pinumu, režģu, sietu, žogu, armatūras audumu un līdzīgu izejvielu (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, vai arī valcēta alumīnija izmantošana, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

77. nodaļa

Rezervēta iespējamiem HS papildinājumiem nākotnē

ex 78. nodaļa

Svins un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7801

Neapstrādāts svins:

–	rafinēts svins

Ražošana no jēlsvina lietņos vai cita negatava svina

–

pārējie

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr 7802. pozīcijā minētos atkritumus un lūžņus nedrīkst izmantot

7802

Svina atkritumi un lūžņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 79. nodaļa

Cinks un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7901

Neapstrādāts cinks

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr 7902. pozīcijā minētos atkritumus un lūžņus nedrīkst izmantot

7902

Cinka atkritumi un lūžņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 80. nodaļa

Alva un tās izstrādājumi, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8001

Neapstrādāta alva

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr 8002. pozīcijā minētos atlikumus un lūžņus nedrīkst izmantot

8002 un 8007

Alvas atkritumi un lūžņi; citādi alvas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

81. nodaļa

Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi:

–	pārējie apstrādātie parastie metāli; to izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto paša izstrādājuma pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 82. nodaļa

Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

8206

Divu vai vairāku nosaukumu darbarīku, kas iekļauti 8202. līdz 8205. pozīcijā, komplekti, iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 8202. līdz 8205. pozīcijas izejvielas. Tomēr pieļaujama 8202. līdz 8205. pozīcijā minēto darbarīku pievienošana komplektiem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

8207

Maināmie instrumenti (ar mehānisku piedziņu vai bez tās) rokas darbarīkiem vai darbmašīnām (piemēram, presēšanai, štancēšanai, caurumošanai, vītņgriešanai, vītņurbšanai, urbšanai, izvirpošanai, caurvilkšanai, frēzēšanai, virpošanai vai skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot presformas metālu vilkšanai vai presēšanai, un instrumenti klinšu vai grunts urbšanai

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8208

Naži un asmeņi mašīnām vai mehāniskām ierīcēm

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8211

Naži ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem (tajā skaitā potējamie naži), izņemot 8208. pozīcijā minētos nažus

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot asmeņus un rokturus no parastajiem metāliem

8214

Citādi griezējizstrādājumi (piemēram, matu griešanas mašīnas, lieli miesnieku naži vai virtuves naži gaļas griešanai, kapājamie naži, papīrnaži); manikīra un pedikīra komplekti un instrumenti (ieskaitot nagu vīles)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem

8215

Karotes, dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu lāpstiņas, zivju naži, sviesta naži, cukura standziņas un tamlīdzīgi virtuves un galda piederumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem

ex 83. nodaļa

Dažādi parasto metālu izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 8302

Citādas pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi izstrādājumi, ko izmanto ēkās un automātiskos durvju aizvērējos

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot citas 8302. pozīcijā minētās izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotājas cenas

ex ex 8306

Parastā metāla statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot citas 8306. pozīcijā minētās izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotājas cenas

ex 84. nodaļa

Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskās ierīces; to detaļas, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8401

Kodoldegvielas elementi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8402

Ūdens tvaika vai citādi tvaika katli (izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus, kas spēj ražot arī zemspiediena tvaiku); ūdens pārkarsēšanas katli

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8403 un ex ex 8404

Centrālapkures katli, izņemot 8402. pozīcijā minētos katlus, un centrālapkures katlu palīgiekārtas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 8403. un 8404. pozīcijas izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8406

Ūdens tvaika turbīnas un citas tvaika turbīnas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8407

Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8408

Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi vai pusdīzeļi)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8409

Detaļas, kuras paredzētas vienīgi vai galvenokārt dzinējiem, kas iekļauti 8407. un 8408. pozīcijā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8411

Turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzes turbīnas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8412

Citādi dzinēji un motori

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8413

Rotorsūkņi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8414

Rūpniecībā izmantojamie ventilatori, gaisa pūtēji un tamlīdzīgi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8415

Gaisa kondicionēšanas iekārtas, kam ir ventilators ar motoru un ierīces gaisa mitruma un temperatūras mainīšanai; ieskaitot aparātus, kuros mitrumu atsevišķi neregulē

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8418

Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai cita veida; siltumsūkņi, izņemot gaisa kondicionēšanas iekārtas 8415. pozīcijā

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8419

Iekārtas kokapstrādes, celulozes, papīra un kartona ražotnēm

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša izstrādājuma pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8420

Kalandri un citādas velmju (ruļļu) mašīnas, izņemot mašīnas metālam un stiklam, un to cilindri

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša izstrādājuma pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8423

Iekārtas svēršanai (izņemot svarus ar 0,05 g un lielāku precizitāti), arī svari, kas apgādāti ar ierīcēm masas kontrolei un aprēķināšanai; jebkura veida svaru atsvari

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8425 līdz 8428

Iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8431. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8429

Pašgājēji buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri, planētāji, skrēperi, mehāniskās lāpstas, ekskavatori, vienkausa krāvēji, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņi:

–	ceļa veltņi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8431. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8430

Citas mašīnas un mehānismi grunts, minerālu un rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai un urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arkli un sniega rotortīrītāji

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8431. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8431

Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt ceļa veltņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8439

Iekārtas papīra masas ražošanai no celulozes šķiedrmateriāliem vai papīra un kartona ražošanai un apdarei

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša izstrādājuma pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8441

Citas iekārtas papīra masas, papīra un kartona izstrādājumu ražošanai, ieskaitot visdažādākās mašīnas papīra un kartona griešanai

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša izstrādājuma pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8443

Printeri biroja tehnikai (piemēram, automātiskās datu apstrādes iekārtām, teksta apstrādes iekārtām u. c.)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8444 līdz 8447

Šajās pozīcijās minētās iekārtas izmantošanai tekstilrūpniecībā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8448

Palīgierīces izmantošanai 8444. un 8445. pozīcijā minētajās iekārtās

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8452

Šujmašīnas, izņemot 8440. pozīcijas brošēšanas mašīnas; skapīši, pamatnes un pārsegi, kas īpaši paredzēti šujmašīnām; šujmašīnu adatas:

–	šujmašīnas (tikai slēgdūrienam), kuru masa nepārsniedz 16 kg bez motora vai 17 kg ar motoru

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas,

–	visu to izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība, kuras izmantotas galviņu (bez motora) salikšanā, nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību un

–	diega nostiepuma regulētājam, izšūšanas un zigzaga mehānismiem ir noteikta izcelsme

–

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8456 līdz 8466

Darbgaldi un iekārtas, kā arī to detaļas un piederumi, kas minēti 8456. līdz 8466. pozīcijā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8469 līdz 8472

Biroja iekārtas (piemēram, rakstāmmašīnas, kalkulatori, automātiskās datu apstrādes iekārtas, kopēšanas un pavairošanas, skavošanas iekārtas)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8480

Metālliešanas veidkastes; kokiļu plātnes; liešanas veiduļi; veidnes metālam (izņemot lietņu veidnes), metālu karbīdiem, stiklam, neorganiskiem materiāliem, gumijai vai plastmasai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8482

Lodīšu vai rullīšu gultņi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8484

Starplikas un salaidumi no metāla loksnēm savienojumā ar citu materiālu vai no divām un vairākām metāla kārtām; starpliku un tamlīdzīgu savienojumu komplekti un sortimenti ar atšķirīgu sastāvu, kas iesaiņoti maisiņos, aploksnēs vai citā līdzīgā iesaiņojumā; mehāniskie blīvslēgi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8486

–	darbgaldi dažādu materiālu apstrādei, noņemot tos ar lāzeru vai citu gaismas vai fotonu staru kūli, ultraskaņu, elektrisko izlādi, elektroķīmiskos, jonu stara vai plazmas loka procesos, un to detaļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	metāla liekšanas, locīšanas, iztaisnošanas, saplacināšanas mašīnas, to detaļas un piederumi

–	darbgaldi akmens, keramikas, betona, azbestcementa un tamlīdzīgu minerālmateriālu, kā arī stikla aukstajai apstrādei, to detaļas un piederumi

–	izzīmēšanas instrumenti, kas pieskaitāmi pie attēlu ģenerēšanas aparatūras, kuru izmanto masku vai tīklu ražošanai no substrātiem ar fotorezista pārklājumu; to detaļas un piederumi

–	iesmidzināšanas un kompresijas tipa veidnes

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8431. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8487

Dažādu mašīnu un mehānismu daļas, kam nav elektrotehnisko kabeļuzmavu, izolatoru, spoļu, kontaktu vai citādu elektrotehnisko detaļu un kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 85. nodaļa

Elektriskās mašīnas un iekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un tādu izstrādājumu detaļas un piederumi, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8501

Elektromotori un ģeneratori (izņemot ģeneratoriekārtas)

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8503. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8502

Elektroģeneratoru iekārtas un rotējošie pārveidotāji

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8501. un 8503. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8504

Strāvas padeves ierīces automātiskajām datu apstrādes iekārtām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8517

Cita aparatūra balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, arī bezvadu tīklos (piemēram, vietējos tīklos vai tīklos plašā teritorijā), izņemot pārraides vai uztveršanas aparatūru, kas minēta 8443., 8525., 8527. vai 8528. pozīcijā

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8518

Mikrofoni un to statīvi; korpusos iemontēti vai neiemontēti skaļruņi; zemfrekvences signāla elektropastiprinātāji; skaņas pastiprināšanas elektroierīces

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8519

Skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8521

Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8522

Detaļas un piederumi, kas derīgi izmantošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar 8519. līdz 8521. pozīcijā minēto aparatūru

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8523

–	neierakstīti diski, lentes, cietvielas ierīces un citi informācijas nesēji ar energoneatkarīgu atmiņu skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	ierakstīti diski, lentes, cietvielas ierīces un citi informācijas nesēji ar energoneatkarīgu atmiņu skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8523. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	matricas un pirmatņi (veidnes) disku ražošanai, izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8523. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	bezkontakta kartes – radiokartes un “viedkartes” ar divām vai vairākām elektroniskām integrālajām shēmām

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	“viedkartes” ar vienu elektronisku integrālo shēmu

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8541. un 8542. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāja substrāta, selektīvi ievadot vajadzīgo leģējošo piedevu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstīs, kas nav minētas 3. un 4. pantā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8525

Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokamera

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8526

Radiolokācijas, radionavigācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8527

Radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūra, kas atrodas vai neatrodas vienā korpusā ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru vai pulksteni

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8528

–	monitori un projektori bez televīzijas uztvērējierīces, kas derīgi izmantošanai vienīgi vai galvenokārt 8471. pozīcijā minētajās automātiskās datu apstrādes iekārtās

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	pārējie monitori un projektori bez televīzijas uztvērējierīces; televīzijas uztvērējierīce, kurā ietilpst vai neietilpst radiouztvērēji, skaņu vai video ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūra

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8529

Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar aparatūru 8525.–8528. pozīcijā:

–	derīgas izmantošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	derīgas izmantošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar monitoriem un projektoriem bez televīzijas uztvērējierīces, kurus izmanto vienīgi vai galvenokārt 8471. pozīcijā minētajās automātiskās datu apstrādes sistēmās

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8535

Elektroaparāti elektrisko ķēžu pārslēgšanai vai aizsardzībai, vai pieslēgšanai pie elektriskajām ķēdēm vai ieslēgšanai tajās spriegumam, kas pārsniedz 1 000 V

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8538. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8536

–	elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, izslēgšanai un aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajām ķēdēm spriegumam, kas pārsniedz 1 000 V

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8538. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	savienotājspailes optiskajām šķiedrām, optisko šķiedru kūļiem vai optiskajiem kabeļiem:

– –	no plastmasas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

– –	no keramikas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

– –

no vara

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8537

Elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi, korpusi un citas pamatnes, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem 8535. un 8536. pozīcijas aparātiem, ieskaitot tās ierīces vai aparātus, kas minēti 90. nodaļā, un ciparu kontroles aparātus, kas ir citādi nekā 8517. pozīcijas komutācijas aparāti

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8538. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8541

Diodes, tranzistori un analoģiskas pusvadītāju ierīces, izņemot kristālos nesagrieztas pusvadītāju plāksnes

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8542

Elektroniskās integrālās shēmas

–	monolītas integrālās shēmas

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8541. un 8542. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	daudzelementu integrālās shēmas, kas ir iekārtu vai aparātu sastāvdaļas, kuras citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8541. un 8542. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8544

Izolēti vadi (ieskaitot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, vai ar kabeļuzmavām vai bez tām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8545

Ogles elektrodi, ogles sukas, loka lampas ogle, ogle baterijām un citādi elektrotehnikā lietojamie izstrādājumi no grafīta vai citiem oglekļa veidiem, ar metālu vai bez tā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8546

Elektroizolatori no jebkura materiāla

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8547

Vienīgi no izolācijas materiāla izgatavoti elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumi, neskaitot montāžai paredzētās metāla daļas (piemēram, vītņotas ligzdas), izņemot izolatorus, kas iekļauti 8546. pozīcijā; ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8548

–	galvanisko elementu, galvanisko bateriju un elektrisko akumulatoru atkritumi un lūžņi; izlietoti galvaniskie elementi, izlietotas galvaniskās baterijas un izlietoti elektriskie akumulatori; mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	elektroniskās mikroshēmas

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 8541. un 8542. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 86. nodaļa

Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un t daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8608

Dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) signalizācijas iekārtas, iekārtas kustības drošības vai vadības nodrošināšanai uz dzelzceļa, tramvaju ceļiem, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, stāvvietās, ostās vai lidlaukos; to daļas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 87. nodaļa

Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8709

Ar pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm neaprīkoti pašgājēji kravas transportētāji, kurus izmanto rūpnīcās, noliktavās, ostās vai lidostās kravu pārvadāšanai nelielos attālumos; vilcēji, kurus izmanto uz dzelzceļa staciju peroniem; iepriekš minēto transportlīdzekļu detaļas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8710

Tanki un citas pašgājējas kaujas bruņumašīnas ar bruņojumu vai bez tā, to detaļas un piederumi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8711

Motocikli (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; blakusvāģi:

–	ar abvirzienu iekšdedzes virzuļdzinēju, kura cilindra (darba) tilpums:

– –	nepārsniedz 50 cm3

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

– –	pārsniedz 50 cm3

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8712

Velosipēdi bez lodīšu gultņiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 8714. pozīcijā minētās izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8715

Bērnu ratiņi un to daļas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8716

Piekabes un puspiekabes; pārējie transportlīdzekļi, kas nav pašgājēji, to detaļas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 88. nodaļa

Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 8804

Rotējošie izpletņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 8804. pozīcijā minētajām izejvielām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8805

Aparatūra un ierīces gaisa kuģu palaišanai; ierīces gaisa kuģu uztveršanai uz klāja un tamlīdzīgs aprīkojums; lidotāju zemes trenažieri; iepriekš minēto izstrādājumu daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

89. nodaļa

Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr 8906. pozīcijā minētos korpusus nedrīkst izmantot

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 90. nodaļa

Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9001

Optiskās šķiedras un optisko šķiedru kūļi; optiskās šķiedras kabeļi, izņemot tos, kas iekļauti 8544. pozīcijā; loksnes un plātnes no polarizācijas materiāla; lēcas (ieskaitot kontaktlēcas), prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no dažādiem materiāliem, nesamontēti, izņemot šādus elementus no optiski neapstrādāta stikla

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9002

Lēcas, prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no jebkura materiāla, iestiprināti, ja tie ir instrumentu vai ierīču daļas vai piederumi, izņemot tamlīdzīgus elementus no optiski neapstrādāta stikla

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9004

Brilles, aizsargbrilles un tamlīdzīgi koriģējoši, aizsargājoši vai citādi izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 9005

Binokļi, monokulāri, citādi optiskie teleskopi un to stiprinājumi; citas astronomijā izmantojamas ierīces un to stiprinājumi, izņemot ierīces, ko izmanto radioastronomijā

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 9006

Fotoaparāti (izņemot kinokameras); zibspuldzes, izņemot elektriskās dzirksteļaizdedzes zibspuldzes

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9007

Kinokameras un kinoprojektori ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas iekārtām vai bez tām

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9011

Kombinēti optiskie mikroskopi, ieskaitot mikroskopus mikrofotogrāfijai, mikrofilmēšanai vai mikroprojicēšanai

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 9014

Pārējie navigācijas instrumenti un ierīces

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9015

Kartogrāfijas (ieskaitot fotogrammetriju), hidrogrāfijas, okeanogrāfijas, hidroloģijas, meteoroloģijas vai ģeofizikas ierīces un instrumenti, izņemot kompasus; tālmēri

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9016

Svari ar 0,05 g vai lielāku jutību, ar atsvariem vai bez tiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9017

Rasēšanas, iezīmēšanas vai skaitļošanas instrumenti un ierīces (piemēram, rasēšanas mašīnas, pantogrāfi, transportētāji, rasetnes, logaritmiskie lineāli, diska kalkulatori u. c.); rokas instrumenti lineāro izmēru mērīšanai (piemēram, mērlatas, mērlentes, mikrometri, kalibri), kas citur šajā nodaļā nav minēti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9018

Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces, ieskaitot scintigrāfijas aparatūru, citāda elektriskā medicīnas aparatūra un ierīces redzes pārbaudei:

–	zobārstniecības krēsli, kuros iestrādāts zobārstniecības aprīkojums vai spļaujamtrauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 9018. pozīcijā minētajām izejvielām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9019

Mehanoterapijas ierīces; masāžas aparāti; psiholoģisko testu aparatūra profesionalitātes noteikšanai; ozona terapijas, skābekļa terapijas, aerosolterapijas, mākslīgās elpināšanas aparatūra vai citāda ārstnieciskā aparatūra elpošanas ceļu ārstēšanai

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9020

Citādi elpošanas aparāti un gāzmaskas, izņemot aizsargmaskas bez mehāniskām detaļām un maināmiem filtriem

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9024

Mašīnas un ierīces materiālu (piemēram, metālu, koksnes, tekstilmateriālu, papīra, plastmasu) cietības, stiprības, saspiežamības, elastības vai citu mehānisko īpašību pārbaudei

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9025

Blīvummēri un tamlīdzīgas šķidrumā iegremdējamas ierīces, termometri, pirometri, barometri, higrometri un psihrometri ar reģistrācijas kontrolierīcēm vai bez tām, kā arī jebkuri šo ierīču apvienojumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9026

Ierīces un aparatūra šķidrumu vai gāzu patēriņa, līmeņa, spiediena vai citu mainīgo lielumu mērīšanai vai kontrolei (piemēram, patēriņa mērītāji, līmeņa rādītāji, manometri, siltuma skaitītāji), izņemot instrumentus un aparatūru, kas iekļauti 9014., 9015., 9028. vai 9032. pozīcijā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9027

Fizikālās vai ķīmiskās analīzes ierīces un aparatūra (piemēram, polarimetri, refraktometri, spektrometri, gāzes vai dūmu analizatori); ierīces un aparatūra viskozitātes, porainības, izplešanās, virsmas spraiguma u. tml. mērīšanai vai kontrolei; ierīces un aparatūra siltuma, skaņas vai apgaismojuma mērīšanai vai kontrolei (ieskaitot eksponometrus); mikrotomi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9028

Saražotās vai patērējamās gāzes, šķidruma vai elektrības skaitītāji, ieskaitot attiecīgos kalibrējošos skaitītājus:

–	detaļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9029

Apgriezienu mērītāji, ieguves mērītāji, taksometri, hodometri, pedometri un tamlīdzīgas ierīces; spidometri un tahometri, izņemot tos, kas iekļauti 9014. vai 9015. pozīcijā; stroboskopi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9030

Osciloskopi, spektrometri un citi instrumenti un aparāti elektrisko lielumu mērīšanai vai kontrolei, izņemot 9028. pozīcijas ierīces; ierīces un aparatūra α, β, γ, rentgena, kosmiskā vai cita jonizējošā starojuma mērīšanai vai konstatēšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9031

Mērīšanas vai kontroles ierīces, palīgierīces un iekārtas, kas citur šajā nodaļā nav minētas vai iekļautas; profilprojektori

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9032

Automātiskās regulēšanas vai vadības ierīces un aparatūra

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9033

90. nodaļā minēto mašīnu, ierīču, instrumentu vai aparatūras daļas vai piederumi, kas nav minēti citur šajā nodaļā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 91. nodaļa

Pulksteņi un to detaļas, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9105

Citādi pulksteņi

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9109

Sakomplektēti un samontēti pulksteņmehānismi, kas nav līdznēsājami

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9110

Nesamontēti vai daļēji samontēti sakomplektēti pulksteņmehānismi; nenokomplektēti stacionāro vai līdznēsājamo pulksteņu mehānismi, samontēti; pulksteņu vai rokas pulksteņu mehānismu sagataves

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 9114. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9111

Līdznēsājamo pulksteņu korpusi un to detaļas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9112

Korpusi stacionāriem pulksteņiem un tamlīdzīgi korpusi citiem šīs nodaļas izstrādājumiem un to daļas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9113

Līdznēsājamo pulksteņu siksniņas, lentes, rokassprādzes un to detaļas:

–	no parastā metāla ar sudraba vai zelta pārklājumu vai bez tā vai no metāla, kas plaķēts ar dārgmetālu

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

92. nodaļa

Mūzikas instrumenti, to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

93. nodaļa

Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 94. nodaļa

Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas nav minēti vai iekļauti citur; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 9401 un ex ex 9403

Parasto metālu mēbeles ar nepolsterētu kokvilnas audumu, kura svars ir 300 g/m2 vai mazāk

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

vai

ražošana no kokvilnas auduma, kas jau ir gatavs lietošanai kopā ar 9401. vai 9403. pozīcijā minētajiem materiāliem, ja:

–	auduma vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	visas pārējās izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes un ir klasificētas citā, nevis 9401. vai 9403. pozīcijā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9405

Lampas un apgaismes piederumi, ieskaitot prožektorus, starmešus un to daļas, kas nav minētas vai iekļautas citur; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi, kuros iemontēts stacionārs gaismas avots, to daļas, kas nav minētas citur

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9406

Saliekamās būvkonstrukcijas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 95. nodaļa

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 9503

Citas rotaļlietas; samazināti modeļi (“mērogā”) un tamlīdzīgi izklaidei paredzēti modeļi, kustīgi vai nekustīgi; visu veidu mozaīkmīklas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 9506

Golfa nūjas un to detaļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot rupji apstrādātas sagataves golfa nūju galviņu izgatavošanai

ex 96. nodaļa

Dažādi izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 9601 un ex ex 9602

No dzīvnieku, augu vai minerālu izcelsmes materiāliem grieztie izstrādājumi

Ražošana, kurā tiek izmantotas “apstrādātās” izejvielas griešanai, kas ietilpst tajā pašā pozīcijā, kurā izstrādājums

ex ex 9603

Slotas un sukas (izņemot zaru slotas un tamlīdzīgas birstītes, kā arī otas, kas izgatavotas no caunu vai vāveru sariem), mehāniskās sukas bez dzinēja grīdu kopšanai, krāsotāju spilventiņi un rullīši, gumijas skrāpji un beržamās sukas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9605

Ceļojuma komplekti, ko izmanto personiskajai higiēnai, šūšanai, apģērba vai apavu tīrīšanai

Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr var iekļaut nenoteiktas izcelsmes izstrādājumus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

9606

Pogas, spiedpogas, spraudpogas, pogu veidnes un citas šo izstrādājumu daļas; pogu sagataves

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9608

Lodīšu pildspalvas; rakstāmie un marķieri ar filca vai cita poraina materiāla smaili; pildspalvas un tamlīdzīgi rakstāmpiederumi; kopēšanas spalvas; pildzīmuļi ar spiežot vai skrūvējot izbīdāmu serdi; spalvaskāti, zīmuļturi un tamlīdzīgas preces; to detaļas (arī uzgaļi un piespraudes), izņemot tās, kas iekļautas 9609. pozīcijā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot rakstāmspalvas vai to smailos galus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā

9612

Rakstāmmašīnu lentes vai tamlīdzīgas lentes, piesūcinātas ar tinti vai citādi apstrādātas nospiedumu iegūšanai, spolēs, kasetēs vai bez tām; zīmogspilveni, ar tinti piesūcināti vai nepiesūcināti, kārbiņās vai bez tām

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 9613

Šķiltavas ar pjezo aizdedzi

Ražošana, kurā visu izmantoto 9613. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 9614

Pīpes un pīpju galviņas

Ražošana no rupji apstrādātām sagatavēm

97. nodaļa

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

(1) Īpašos nosacījumus attiecībā uz “specifiskiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievada piezīmē.

(2) Īpašos nosacījumus attiecībā uz “specifiskiem procesiem” skatīt 7.2. ievada piezīmē.

(3) Ja izstrādājumi sastāv no izejvielām, kas klasificētas gan 3901. līdz 3906. pozīcijā, gan 3907. līdz 3911. pozīcijā, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to izejvielu grupu, kas izstrādājumā svara ziņā ir dominējošā.

(4) Īpašos nosacījumus attiecībā uz izstrādājumiem, kas izgatavoti no tekstilmateriālu maisījumiem, skatīt 5. ievada piezīmē.

(5) 32. nodaļas 3. piezīmē ir noteikts, ka minētie preparāti ir tie, ko izmanto jebkuru izejvielu krāsošanai vai kā sastāvdaļas krāsu preparātu ražošanā, ja vien tie nav klasificēti kādā citā 32. nodaļas pozīcijā.

(6) “Grupa” ir jebkura pozīcijas daļa, kas no pārējām atdalīta ar semikolu.

(7) Par ļoti caurspīdīgām uzskata šādas folijas: folijas, kuru optiskais blāvums – to mērot ar ASTM-D 1003-16 Gardnera nefelometru (t. i., blāvuma koeficients) – ir mazāks nekā 2 %.

(8) Šo izejvielu var izmantot tikai tāda auduma izgatavošanai, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.

(9) Skatīt 6. ievada piezīmi.

(10) Noteikumus attiecībā uz adītiem vai tamborētiem trikotāžas izstrādājumiem, kas nav elastīgi vai gumijoti un kas iegūti, sašujot vai citādi savienojot adītus vai tamborētus trikotāžas audumu gabalus (piegrieztus vai jau attiecīgā formā darinātus), skatīt 6. ievada piezīmē.

(11) SEMII – Pusvadītāju iekārtu un materiālu institūts (Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated).”

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.141.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 141

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 27. maijs

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 493/2011 (2011. gada 5. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā	13

Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 312/76 (OV L 39, 14.2.1976., 2. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.)	tikai 38. panta 1. punkts

Regula (EEK) Nr. 1612/68	Šī regula
Pirmā daļa	I nodaļa
I sadaļa	1. iedaļa
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. panta 1. punkta pirmā daļa	3. panta 1. punkta pirmā daļa
3. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums	3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts
3. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums	3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts
3. panta 1. punkta otrā daļa	3. panta 1. punkta otrā daļa
3. panta 2. punkts	3. panta 2. punkts
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
II sadaļa	2. iedaļa
7. pants	7. pants
8. panta 1. punkts	8. pants
9. pants	9. pants
III sadaļa	3. iedaļa
12. pants	10. pants
II daļa	II nodaļa
I sadaļa	1. iedaļa
13. pants	11. pants
14. pants	12. pants
II sadaļa	2. iedaļa
15. pants	13. pants
16. pants	14. pants
17. pants	15. pants
18. pants	16. pants
III daļa	3. iedaļa
19. pants	17. pants
IV daļa	4. iedaļa
21. pants	18. pants
22. pants	19. pants
23. pants	20. pants
III daļa	III nodaļa
I sadaļa	1. iedaļa
24. pants	21. pants
25. pants	22. pants
26. pants	23. pants
27. pants	24. pants
28. pants	25. pants
29. pants	26. pants
30. pants	27. pants
31. pants	28. pants
II sadaļa	2. iedaļa
32. pants	29. pants
33. pants	30. pants
34. pants	31. pants
35. pants	32. pants
36. pants	33. pants
37. pants	34. pants
IV daļa	IV nodaļa
I daļa	—
38. pants	—
39. pants	35. pants
40. pants	—
41. pants	—
II daļa	—
42. panta 1. punkts	36. panta 1. punkts
42. panta 2. punkts	36. panta 2. punkts
42. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums	36. panta 3. punkta pirmā daļa
42. panta 3. punkta otrā daļa	36. panta 3. punkta otrā daļa
43. pants	37. pants
44. pants	38. pants
45. pants	—
46. pants	39. pants
47. pants	40. pants
—	41. pants
48. pants	42. pants
—	I pielikums
—	II pielikums

	II Neleģislatīvi akti
	LĒMUMI
	2011/292/ES
*	Padomes Lēmums (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai	17
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	2011/293/ES
*	ES un Marokas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2011 (2011. gada 30. marts), ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, 4. protokola II pielikumu, kurā ietverts saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes izejvielām, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu	66


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ