(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1036/2010 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam.

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad 2010. gada 4. janvārīIndustrias Quimicas del Ebro SA, MAL Magyar Aluminium, PQ Silicas BV, Silkem d.o.o. un Zeolite Mira Srl Unipersonale (“sūdzības iesniedzēji”) iesniedza sūdzību; sūdzības iesniedzēji ražo nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no kopējā ceolīta A pulvera ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par dempingu un tā nodarītu būtisku kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja būt uzklausītām.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem.

(5)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laiku no 2005. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem Komisija plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas varēja izteikt iebildumus.

(7)

Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Tā kā nav citu piezīmju par šiem jautājumiem, ar šo apstiprina pagaidu regulas 12. līdz 15. apsvērumu.

(9)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgais secinājums ir, ka visi ceolīta A pulvera veidi, kas definēti iepriekš tekstā, ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(10)

Bosnijas ražotāju eksportētāju grupa (“Birac”) atgriezās pie sava apgalvojuma, ko tā pauda izmeklēšanas pagaidu posmā, ka Savienības ražotājs, ko neiekļāva atlasē, (“Silkem d.o.o.” vai “Silkem”) būtu pilnīgi jāiekļauj atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras sniedza atlasē iekļautais Savienības ražotājs (“MAL Magyar Aluminium” vai “MAL”), jo abi uzņēmumi ir saistīti. Tika apgalvots, ka gadījumā, ja minēto izlaidumu novērstu, tiktu konstatēta diskriminācija starp Savienības ražotājiem un eksportētājiem, kā gadījumos, kuros ir saistītie ražotāji eksportētāji, kas atrodas valstīs, kurās veic antidempinga izmeklēšanu; šādos gadījumos visas personas aizpilda anketas. Turklāt Birac apgalvoja, ka gan MAL, gan Silkem būtu jādeklarē kā uzņēmumi, kas nav sadarbojušies.

(11)

Šādi apgalvojumi nav pieņemami. Ievērojot pagaidu regulas 19. apsvērumā minētos iemeslus, gan MAL, gan Silkem ir pilnība sadarbojušies izmeklēšanas gaitā. Atgādina, ka Silkem ir sniedzis informāciju, atbildot uz atlases anketu, un makrodatu rādītājos dati par Silkem tika iekļauti. Tomēr uzņēmumu neiekļāva atlasīto uzņēmumu sarakstā, jo tas bija pārāk mazs. Tāpēc Silkem nevajadzēja iesniegt t. s. mikrodatus, un a fortiori tie nav pārbaudīti. Tā kā Silkem attiecīgā ražojuma pārdevumi salīdzinājumā ar MAL pārdevumiem ir relatīvi mazi, nekas neliecina, ka, ietverot Silkem datus MAL datos, tiktu konstatētas atšķirības.

(12)

Turklāt apgalvojums par diskrimināciju starp ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem ir pavisam nepamatots, jo situācijas ir atšķirīgas. No vienas puses, izmeklēšanu par dempinga esamību parasti veic uzņēmuma līmenī, kuram Komisijas dienesti aprēķina dempinga starpību, kas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Turklāt ražotāju eksportētāju grupa ir jāaplūko kā kopums, jo citādi pastāv risks, ka eksportu novirzīs caur grupas struktūru, kurai ir zemākā likme. No otras puses, kaitējuma izmeklēšanas mērķis ir pārbaudīt, vai Savienības nozare kā veselums cieš būtisku kaitējumu. Šajā gadījumā uzskatīja, ka atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā izmeklēšanā pārstāv visu Savienības ražošanas nozari attiecībā uz konkrētiem kaitējuma rādītājiem (mikrorādītāji). Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

(13)

Turklāt Birac apgalvoja, ka Bosnijas ieguves uzņēmumam, kas saistīts ar MAL un kas veic sākotnējas izejvielas (tas ir, boksīta) piegādes šīm konkrētajam Savienības ražotājam, arī būtu jāsadarbojas izmeklēšanas gaitā. Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka ieguves uzņēmums tikai uzskaitīts MAL atbildēs uz anketas jautājumiem. Izmaksas, kas ir saistītas ar boksīta ieguvi un tā pārstrādi alumīnija trihidrātā, tika pilnībā aplūkotas MAL ražošanas izmaksās. Tāpēc MAL grupa ir pilnībā ievērojusi ziņošanas prasības, kuras paredzējuši Komisijas dienesti. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

(14)

Ņemot vērā to, ka nav saņemtas citas piezīmes par šiem jautājumiem, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 16. līdz 20. apsvērumu.

(15)

Atgādina, ka normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, jo vietējā tirgū nebija reprezentatīvu pārdevumu.

(16)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, radušās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko katrs no sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem guvis no līdzīgā ražojuma pārdevumiem vietējā tirgū izmeklēšanas periodā, izmantojot parasto tirdzniecības apriti, pieskaitīja pašu vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā nav atsevišķu attiecīgā ražojuma vai līdzīga ražojuma veidu, izmantoja vidējo svērto peļņu. Ražošanas izmaksas un PVA izmaksas pirms izmantošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā vajadzības gadījumā tika koriģētas.

(17)

Turklāt pēc provizorisko secinājumu atklāšanas Birac sniedza piezīmes par peļņas normas noteikšanu, ko izmantoja normālās vērtības noteikšanai. Saskaņā ar Birac izmantotā metodika neatbilst pamatregulas 2. panta 3. punktam, jo šajā konkrētajā gadījumā peļņas normas izmantošana nereprezentatīviem pārdevumiem vietējā tirgū, lai noteiktu normālo vērtību, ir tieši tas pats, ja tiktu izmantotas nereprezentatīvo pārdevumu cenas vietējā tirgū. Birac apgalvoja, ka šāda nekonsekventa pieeja nav pamatregulas 2. panta 3. punkta un 2. panta 6. punkta kombinētas izmantošanas nozīmē. Birac uzskatīja, ka izmantotā peļņas norma ir nepamatota un nesamērīga, īpaši salīdzinājumā ar mērķa izmantoto peļņu, ko izmantoja cenu samazinājuma aprēķināšanai.

(18)

Turklāt Birac apgalvoja, ka pārdevumus vietējā tirgū, ievērojot to specifiskumu, nevajadzētu aplūkot kā tādus, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, un tādējādi tos nevajadzētu izmantot, lai noteiktu normālo vērtību.

(19)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu tiek atzīmēts, ka piemērotā metode ir saskaņā ar pamatregulas noteikumiem un tiesu praksi, kas izriet no PTO nolēmumiem, saskaņā ar kuru, nosakot normālo vērtību, ir jāizmanto vietējo pārdevumu peļņa parastajā tirdzniecības apritē pat tad, ja šie pārdevumi nav reprezentatīvi. Šajā konkrētajā gadījumā tiek atzīmēts, ka, tā kā visi vietējie pārdevumi bija ienesīgi, nosakot normālo vērtību, tik tiešām ieguva tādu pašu rezultātu kā gadījumā, ja normālo vērtību balstītu uz pārdevumu cenām vietējā tirgū. Pirmkārt, jāatzīmē, ka peļņas un PVA datus balstīja uz paša uzņēmuma vietējiem pārdevumiem, par kuriem uzskatīja, ka tie ir veikti parastajā tirdzniecības apritē. Turklāt tiek atzīmēts, ka “pamatotību” nevar mērīt pret mērķa peļņu, ko izmanto cenu samazinājuma aprēķināšanai, jo šī peļņa atspoguļo situāciju ES tirgū, kad nav importa par dempinga cenām, tāpēc tā nevar būt atbilstoša robežvērtība, lai noteiktu peļņu, kas izmantojama, nosakot normālo vērtību. Tāpēc šī prasība būtu jānoraida.

(20)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka pārdevumus vietējā tirgū nevajadzētu uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē, izmeklēšanā konstatēja, ka dati un pierādījumi, kurus iesniedza Birac, ir uzticams pamats normālās vērtības noteikšanai. Tāpēc šis apgalvojums netika uzskatīts par pamatotu un to noraidīja.

(21)

Tā kā nav citu piezīmju par normālās vērtības noteikšanu, ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 21. un 26. apsvērumā aprakstītā metode.

(22)

Tā kā piezīmes par eksporta cenu netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 27. un 28. apsvērums.

(23)

Tā kā piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 29. apsvērums.

(24)

Tā kā par dempinga starpību netika saņemtas citas piezīmes, kas ietekmētu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 30. līdz 32. apsvērumu.

(25)

Piezīmes par konstatējumiem attiecībā uz kaitējumu tika saņemtas no dažiem Savienības ražotājiem, diviem lietotājiem ES un no vienīgā Bosnijas ražotāja eksportētāja.

(26)

Tā kā argumenti ir pilnībā aplūkoti pagaidu regulā, tos šajā regulā neatkārtos.

(27)

Pagaidu regulas 45. un 68. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka jēdziens “Savienības nozare” šajā izmeklēšanā aptver visus ražotājus Savienībā. Turklāt kaitējuma faktori, kuri pamato konstatējuma izdarīšanu par kaitējumu, parasti balstās uz datiem, kas attiecas uz Savienības nozari. Ja ir izmantoti dati, kas attiecas uz Savienības nozari, pagaidu regulas 5.4. iedaļā tos definē kā “makrodatus”. Tomēr, ja informācija par visu Savienības nozari nebija pieejama, izmantoja Savienības ražotāju reprezentatīvas atlases datus. Par šiem jautājumiem piezīmes nav saņemtas, un ar šo galīgi apstiprina pagaidu konstatējumus.

(28)

Tomēr pagaidu regulas 34. apsvērumā ir izteikts kļūdains apgalvojums. Šis apsvērums jālasa šādi: “Visi Savienības ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē un turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari””.

(29)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 52. līdz 56. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(30)

Piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 35. līdz 38. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(31)

Piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 39. līdz 43. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(32)

2010. gada oktobrī vienā no Savienības ražotājiem notika rūpnieciska avārija. Tomēr uzņēmuma sniegtie rādītāji liecina, ka līdz 2011. gada janvārim attiecīgā ražojuma piegādes atguvās. Tādējādi ir skaidrs, ka šī avārija neradīja nopietnas piegādes problēmas ES tirgū.

(33)

Birac apgalvoja, ka, ņemot vērā apstākli, ka iepriekš minētais Bosnijas ieguves uzņēmums, kas saistīts ar MAL, IP laikā ir guvis peļņu, Komisijai būtu jāpielāgo MAL peļņa pirms nodokļiem un peļņa, aprēķinot ekonomiskos rādītājus, jo MAL peļņa esot samazinājusies, jo ar to saistītais ieguves uzņēmums Bosnijā un Hercegovinā guva lielu peļņu.

(34)

Attiecībā uz iepriekš minēto apgalvojumu tiek atzīmēts, ka boksīta iepirkumi no saistītā uzņēmuma tika veikti par tirgus cenām. Šo jautājumu aplūkoja pārbaudē uz vietas. Tā kā MAL IP iegādājās boksītu gan no saistītajiem uzņēmumiem, gan no nesaistītajiem uzņēmumiem par aptuveni tādām pašām vidējām cenām, Komisija pieņem, ka boksītu iepirkumus veica par tirgus cenām un tādējādi nav jāpielāgo MAL rentabilitāte, ko izmantoja pagaidu regulas 52. apsvērumā izklāstītās tendences aprēķinam. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(35)

Birac arī apgalvoja, ka, ņemot vērā apstākli, ka tas ieguvis konkrētas izejvielas tieši no savas alumīnija ražošanas, tam ir būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar lielāko daļu Savienības ražotāju, un tas ir jāatspoguļo kaitējuma līmeņos. Šim argumentam nevar piekrist. Ja uzņēmumam ir konkurences priekšrocības, tas parasti ietekmē kopējo dempinga aprēķināšanu zemāku izmaksu un tādējādi arī zemākas normālās vērtības ziņā. Šāda veida konkurences priekšrocība teorētiski neattiecas uz kaitējuma līmeni. Vērtējot kaitējuma līmeni, pārbauda, vai maksājuma līmenis, kas ir zemāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(36)

Savienības lietotāji apgalvoja, ka Komisijas pagaidu novērtējumā (rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem) nav ņemti vērā dažu kaitējuma faktoru pozitīvās tendences, norādot, ka ir jāanalizē visi faktori. Tomēr kaitējuma novērtējumā šīs pozitīvās tendences ir pilnībā analizētas. Tās ir ņemtas vērā, bet šajā gadījumā netika uzskatītas par izšķirošām pagaidu regulā izklāstīto iemeslu dēļ (52. līdz 60. apsvērums). Tāpēc minēto apgalvojumu noraidīja.

(37)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 44. līdz 64. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(38)

Attiecīgi, un tā kā nav citu piezīmju šajā sakarā, ar šo apstiprina pagaidu regulā izdarītos secinājumus (65. līdz 69. apsvērums).

(39)

Viens lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka cēloņsakarības analīze ir kļūdaina, jo Komisija norāda, ka IP (2009. gads) dažos kaitējuma faktoros ir novērots pagaidu uzlabojums. Minētais lietotājs nepiekrīt Komisijas veiktajam novērtējumam, ka lielāka rentabilitāte 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir radusies īstermiņa pagaidu tendenču rezultātā, kas neatkārtosies 2010. gadā.

(40)

Attiecībā uz iepriekš minēto apgalvojumu, tiek atzīmēts, ka personas argumenti ir vienkārši apgalvojumi, kas nav pamatoti ar jauniem pierādījumiem. Pretstatā Komisijas viedoklis ir pamatots ar Savienības ražotāju informāciju, ko tie snieguši izmeklēšanas laikā, gan pagaidu, gan galīgajā posmā. Pirms pārbaudes vizītēm iesniegto informāciju pārbaudīja arī uz vietas. Komisijas paredzētā peļņas normas samazināšanās pēc IP ir arī apstiprināta ar divu Savienības ražotāju sniegtajiem datiem par visu 2010. gadu. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(41)

Birac apstrīdēja pagaidu konstatējumu attiecībā uz importa ietekmi no trešām valstīm. Tomēr Komisijas analīze pagaidu regulā (77. apsvērums) liecina, ka Birac bija vienīgais lielais eksportētājs ES tirgū. Citas izcelsmes importa praktiski nebija. Birac nesniedza jaunus pierādījumus šajā sakarā, un tāpēc tā apgalvojumu noraida.

(42)

Viens lietotājs, kas sadarbojās, apstrīdēja analīzi pagaidu regulā attiecībā uz patēriņa samazināšanos, norādot uz krāsaino televizoru katodstaru lampu antidempinga izmeklēšanu kā precedentu attiecībā uz pieprasījuma samazināšanos (3). Tika apgalvots, ka minētajā izmeklēšanā pieprasījuma samazināšanās rezultātā procedūru izbeidza. Tomēr krāsaino televizoru katodstaru lampu lieta un pašreizējā izmeklēšana nav līdzīgas. Attiecībā uz krāsaino televizoru katodstaru lampu lietu patēriņš ievērojami samazinājās, jo attiecīgo ražojumu aizstāja citi ražojumi. Turpretim patēriņa samazinājums pašreizējā izmeklēšanā ir ļoti mērens (7 %, kā minēts pagaidu regulas 37. un 38. apsvērumā). Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka patēriņa tendences sīkāk aplūkoja pagaidu regulas 78. līdz 80. apsvērumā, bet attiecīgais lietotājs, kas sadarbojās, nespēja sniegt pierādījumus, lai atspēkotu Komisijas konstatējumus. Tāpēc minētos apgalvojumus noraida.

(43)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 70. līdz 92. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, tas ir, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām.

(44)

Viens lietotājs apgalvoja, ka Komisija sniedza maldinošu informāciju par ceolīta izmaksu nozīmi tā kopējās izmaksās (pagaidu regulas 104. apsvērums). Īpaši tika apgalvots, ka ceolīta izmaksas ir lielākas par 5 % no minētajā apsvērumā norādītajām kopējām izmaksām. Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka šī persona nav sniegusi jaunus datus, lai pamatotu savu apgalvojumu, turpretim Komisijas konstatējumi ir balstīti uz pabaudītu informāciju no lietotājiem, kas sadarbojās. Jāatzīmē, ka attiecībā uz terminu “kopējās izmaksas”, ko izmanto pagaidu regulas 104. apsvērumā, ietver ražošanas izmaksas plus pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas. Turklāt apgalvojums “mazāk nekā 5 %” ir vidējais svērtais lielums, kas kopā aptver gan mazgāšanas līdzekļu, gan ūdens mīkstinātāju izstrādājumus. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka ceolīta izmaksas ūdens mīkstinātājiem ir lielākas nekā mazgāšanas līdzekļiem, tomēr ceolīts daudz vairāk tiek izmantots mazgāšanas līdzekļos. Tik tiešām šim konkrētajam lietotājam, kas sadarbojās, ūdens mīkstinātāju īpatsvars tādu pakārtoto ražojumu apgrozījumā, kuros izmanto ceolītu, bija neliels. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(45)

Viens lietotājs, kas sadarbojās, apstrīdēja pagaidu konstatējumu pagaidu regulas 102. apsvērumā, ka Ķīna ir potenciālais alternatīvais piegādes avots. Ņemot vērā attiecīgās piezīmes, Komisija apstiprina, ka, lai gan daži Ķīnas tirgotāji IP ir ienākuši ES tirgū, visticamāk, Ķīna nekļūs par lielu piegādātāju tuvākajā nākotnē (sk. iepriekš 41. apsvērumu). Tomēr, ņemot vērā jaudas izmantošanas rādītājus Eiropas Savienībā attiecībā uz attiecīgo ražojumu, Komisija joprojām uzskata, ka saistībā ar attiecīgo ražojumu nav piegādes problēmu. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(46)

Viens lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, ja šīs izmeklēšanas rezultātā noteiktu maksājumu, ceolīta izmaksas palielinātos tiktāl, ka tā mazgāšanas līdzekļu un ūdens mīkstinātāju cenas arī palielinātos, tādējādi pieaugot patēriņa cenām. Šis apgalvojums balstās uz pieņēmumu, ka lietotāji novirzīs ceolīta cenas kāpumu šā antidempinga maksājuma rezultātā. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Savienības ražotāji gūs priekšrocības no apjomu palielinājuma, nevis no cenu pieauguma (sk. pagaidu regulas 108. un 111. apsvērumu). Visbeidzot, kā minēts iepriekš, ar ceolītu saistīto izmaksu īpatsvars kopējās pakārtoto ražojumu ražošanas izmaksās ir mazs, tādējādi jebkādas maksājuma noteikšanas konsekvences (lai arī mazticamas) neliek apšaubīt pagaidu secinājumu, ka nav prevalējošu Savienības interešu, kas pamatotu pasākumu nenoteikšanu. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(47)

Viens lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tas var pāriet uz tādām mazgāšanas līdzekļu formulām, kuras nesatur ceolītu, kas negatīvi ietekmētu Savienības ceolīta ražotājus. Savienības ražotāji, iegūstot informāciju no dokumentācijas “Open for Inspection by Interested Parties” , apzinās, ka šāds risks to uzņēmējdarbībai pastāv. Tomēr nav konkrētu pierādījumu, lai novērtētu šo hipotētisko pārmaiņu domājamo ietekmi uz Savienības nozari. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(48)

Iepriekš minētie apgalvojumi ir ņemti vērā izmeklēšanas beigu posmā, tomēr tie neietekmē galvenos secinājumus. Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 93. līdz 112. apsvērumā izklāstītie konstatējumi. Tādējādi secina, ka nav izvirzīti argumenti, kas liecinātu, ka pasākumu noteikšana šīs izmeklēšanas rezultātā nav Savienības interesēs.

(49)

Piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 114. līdz 116. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(50)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgais antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā maksājuma likme attiecīgi būtu jānosaka konstatētā dempinga līmenī. To aprēķināja 28,1 % apmērā.

(51)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likme attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu ir 28,1 %.

(52)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot šajā regulā noteiktā galīgā maksājuma apmēru.

(53)

Šīs izmeklēšanas gaitā Bosnijas ražotājs eksportētājs Alumina d.o.o. Zvornik kopā ar saistīto uzņēmumu Savienībā Kauno Tiekimas AB, kas atrodas Kauņā, Lietuvā, saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu piedāvāja cenu saistības. Jāatgādina, ka nesen Fabrica glinice “Birac” kļuva par holdinga sabiedrību un Alumina d.o.o, kas atrodas Zvornikā, joprojām bija vienīgais ražotājs eksportētājs grupā.

(54)

Komisija apsvēra piedāvājumu. Attiecīgais ražojums ir pamatizstrādājums, kas ir tikai vienā ražojuma veidā un specifikācijā, tādējādi tiek izslēgts iespējamais risks saistībā ar cenu kompensāciju, izmantojot dažādus ražojumu veidus. Izmeklēšanā konstatēja, ka par eksportu uz Savienību rēķinus izrakstīja caur saistīto uzņēmumu Savienībā (tas ir, Kauno Tiekimas AB, Kauņa, Lietuva). Šis saistītais uzņēmums tirgo arī citus Birac grupas ražojumus. Tomēr ceolīta A pulvera tirgus ir precīzi definēts, un klienti, kas iegādājas ceolīta A pulveri, pēc būtības neiegādātos citus ražojumus, ko ražo Birac grupa. Tādējādi secināja, ka šķērskompensācijas risks, kas varētu rasties, tirgojot citus produktus tiem pašiem klientiem, ir ļoti zems.

(55)

Ar Lēmumu 2011/279/ES (4) Komisija ir apstiprinājusi Alumina d.o.o. Zvornik un ar to saistītā uzņēmuma Kauno Tiekimas saistību piedāvājumu. Padome atzīst, ka cenas saistību piedāvājums nepieļauj kaitējumu nodarošu dempingu un pietiekami ierobežo pasākumu apiešanas risku.

(56)

Lai Komisija un muitas iestādes turpmāk varētu efektīvi uzraudzīt, kā Alumina d.o.o. Zvornik un ar to saistītais uzņēmums pilda saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei ticis iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no maksājuma piešķirs ar nosacījumu, ka i) ir iesniegts saistību rēķins, proti, rēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija un ietverta deklarācija, kas ir minēta pielikumā; ii) importētās preces ir ražojis, piegādājis un pārdevis tieši Alumina d.o.o. Zvornik pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā vai rēķinu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā izrakstījis tieši Kauno Tiekimas, un iii) muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja iepriekš minētie nosacījumi nav ievēroti, apstiprinot deklarāciju laišanai brīva apgrozībā, piemērojams antidempinga maksājums.

(57)

Ja saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu Komisija pēc pārkāpuma atsauc savu saistību apstiprinājumu, norādot konkrētus darījumus, un attiecīgos saistību rēķinus pasludina par nederīgiem, muitas parāds rodas brīdī, kad apstiprina deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā.

(58)

Importētājiem jāņem vērā tas, ka muitas parāds, apstiprinot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, kā aprakstīts 56. un 57. apsvērumā, var rasties pat tad, ja Komisija ir apstiprinājusi tāda ražotāja piedāvātas saistības, ar kuru importētājiem bijuši tieši vai netieši iegādes darījumi, un tas uzskatāms par normālu tirdzniecības risku.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 7. punktu muitas iestādēm nekavējoties jāinformē Komisija gadījumā, ja konstatēti fakti, kas norāda uz saistību pārkāpumu.

(60)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata Alumina d.o.o. Zvornik un Kauno Tiekimas piedāvātās saistības par pieņemamām. Attiecīgie uzņēmumi ir informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, uz kuriem balstās saistību apstiprinājums vai atteikums.

(61)

Saistību pārkāpuma vai anulēšanas gadījumā vai tad, ja Komisija anulē saistību apstiprinājumu, antidempinga maksājumu, ko Padome noteikusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, piemēro automātiski, izmantojot pamatregulas 8. panta 9. punktu,

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1036/2010 (2) Komisija noteica antidempinga pagaidu maksājumu Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam Savienībā.

(2)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšanas Komisija turpināja izmeklēšanu par dempingu, kaitējumu un Savienības interesēm. Izmeklēšanā tika apstiprināti pagaidu konstatējumi par kaitējumu radošu dempingu saistībā ar minēto importu.

(3)

Izmeklēšanas galīgie konstatējumi un secinājumi ir izklāstīti Padomes 2011. gada 11. maija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 464/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam (3) (“attiecīgais ražojums”).

(4)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšanas ražotājs eksportētājs Bosnijā un Hercegovinā, kas sadarbojās, proti, Alumina d.o.o. Zvornik, kopā ar tā saistīto uzņēmumu Savienībā AB Kauno Tiekimas filialas “Kauno Tiekimas” , kurš atrodas Kauņā Lietuvā, piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Minētajā saistību piedāvājumā abi uzņēmumi ierosināja pārdot attiecīgo ražojumu par tādu cenu vai lielāku cenu, kas novērš izmeklēšanā konstatētā dempinga kaitīgo ietekmi.

(5)

Šo uzņēmumu piedāvātā minimālā importa cena (“MIC”) pamatojās uz normālo vērtību, ko aprēķināja izmeklēšanas periodam.

(6)

Šis saistību piedāvājums ietvēra arī nosacījumu, ka Alumina d.o.o. Zvornik veiks visu attiecīgā ražojuma pārdevumu piegādes pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā un par to izrakstīs rēķinu vai nu Alumina d.o.o. Zvornik, vai arī rēķinu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā izrakstīs tieši uzņēmums Kauno Tiekimas. Uzņēmumi piedāvāja izveidot saikni starp attiecīgā ražojuma pārveduma rēķiniem, ko uzņēmums Alumina d.o.o. Zvornik izrakstījis uzņēmumam Kauno Tiekimas, un atkārtotās pārdošanas rēķiniem pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā, ko izrakstījis Kauno Tiekimas.

(7)

Turklāt abi uzņēmumi apņēmās regulāri sniegt Komisijai sīku informāciju par uzņēmuma pārdevumiem uz Savienību, lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt saistību izpildi.

(8)

Savienības ražošanas nozare norādīja, ka tā nepiekrīt saistību piedāvājumam, jo īpaši noteiktai minimālai importa cenai (“MIC”). Tika apgalvots, ka ceolīta A pulvera cenas ir atkarīgas no izejvielu cenām, jo īpaši no kodīgā nātrija un enerģijas cenām, un ka ir sagaidāms tirgus cenu kāpums. Šai sakarā jāatzīmē, ka pieejamā informācija par ražošanas izmaksu izmaiņām (kurās ietvertas izejvielu un enerģijas izmaksas) apstiprina to, ka šīs izmaiņas ir lineāras. Izmeklēšanas laikā ievāktā informācija liecina, ka galveno izejvielu cenas nav krasi mainījušās, izņemot kodīgā nātrija cenu 2009. gada vidū, tomēr šī tendence mainījās uz pretējo 2009. gada beigās, un cenas atgriezās ilgtermiņa vidējā līmenī. Turklāt enerģija nav izejmateriālu ielaide, un to nevar saistīt ar MIC. Savienības ražošanas nozare apstrīdēja, ka ražotāju eksportētāju Bosnijā un tā saistīto uzņēmumu Savienībā var uzskatīt par uzticamu, ņemot vērā abu uzņēmumu finanšu stāvokli. Tomēr netika iesniegta konkrēta un pārbaudāma informācija, kas varētu šo argumentu apstiprināt. Tika apšaubīta minēto ieinteresēto personu uzticamība, apgalvojot, ka, importējot attiecīgo ražojumu, tās ir deklarējušas to ar dažādiem KN kodiem. Šai sakarā ir jāatzīmē, ka attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2842 10 00  un ka muitas deklarāciju neaizpilda uzņēmumi, kas piedāvā saistības. Tika arī apgalvots, ka Bosnijas ražotājs eksportētājs Savienībā var pārdot citus ražojumus, tādējādi palielinot šķērskompensācijas risku, un ka saistītais uzņēmums Savienībā var sniegt kompensāciju tā klientiem Savienībā, pārdodot ražojumu pēc MIC. Šai sakarā jāatzīmē, ka Komisija nav konstatējusi sistēmisku šķērskompensācijas risku, jo īpaši tādēļ, ka ceolīta A pulvera tirgus un klienti ir skaidri definēti. Klienti, kas iegādājas ceolīta A pulveri, neiegādājas citus ražojumus, ko ražo Alumina d.o.o. Zvornik, jo tie darbojas pilnīgi dažādos tirgos nekā citu ražojumu pircēji. Šai sakarā jāuzsver, ka visas ieinteresētās personas, uz kurām attiecas šis saistību piedāvājums, tiks stingri kontrolētas. Savienības ražošanas nozare atzīmēja arī, ka saistību piedāvājums netika iesniegts pamatregulā paredzētajā termiņā. Šai sakarā jāatzīmē, ka piedāvājumus patiešām tika iesniegts termiņā, kas paredzēts pamatregulas 8. panta 2. punktā. Savienības ražošanas nozare iesniedza dažus papildkomentārus saistībā ar MIC aprēķina metodi un saistību izpildes novērtēšanu, kurus tomēr neuzskatīja par būtiskiem vai noderīgiem, ņemot vērā to, ka Komisija nodrošinājusi ierosināto MIC atbilstību tās administratīvajai praksei attiecībā uz saistību piedāvājumiem.

(9)

Ņemot vērā iepriekš minēto, abu uzņēmumu piedāvātās saistības ir pieņemamas.

(10)

Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt to, kā uzņēmumi ievēro saistības, kad attiecīgajam muitas dienestam tiek iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā atbilstīgi saistībām, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saņem ar noteikumu, ka i) ir iesniegts saistību rēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija, kas minēta Regulas (ES) Nr. 464/2011 pielikumā; ii) importētos ražojumus ir ražojis Alumina d.o.o. Zvornik un nosūtījis un par tiem izrakstījis rēķinu pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā vai rēķinu izrakstījis uzņēmums Kauno Tiekimas; un iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja šāds rēķins netiek iesniegts vai tas neatbilst muitā uzrādītajiem ražojumiem, ir jāmaksā antidempinga maksājuma attiecīgā likme.

(11)

Lai nodrošinātu saistību ievērošanu, importētājiem ar 3. apsvērumā minēto Padomes regulu ir darīts zināms, ka minētajā regulā paredzēto nosacījumu neizpilde vai tas, ka Komisija atsauc saistību pieņemšanu, var radīt muitas parādu par attiecīgajiem darījumiem.

(12)

Saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā vai tad, ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu automātiski piemēro pamatregulas 9. panta 4. punktā noteikto antidempinga maksājumu,