13.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/1

13.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/2

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1035/2010 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes melamīna importam. Pagaidu antidempinga maksājumi bija no 44,9 % līdz 65,2 %.

(2)

Sūdzību 2010. gada 4. janvārī iesniedza ES ražotāji Borealis Agrolinz Melamine GmbH, DSM Melamine B.V. un Zakłady Azotowe Puławy (“sūdzības iesniedzējs”), kuri ražo lielu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no Savienības kopējās melamīna produkcijas.

(3)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Pārbaude attiecībā uz tendencēm, kuras bija svarīgas kaitējuma novērtēšanai, ilga no 2006. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga pasākumus (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personu iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Šim nolūkam pārbaudes apmeklējumu, kura mērķis bija izvērtēt galīgu antidempinga pasākumu noteikšanas iespējamo ietekmi, veica šādā lietotāja uzņēmumā:

(6)

Pēc tam visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu par ĶTR izcelsmes melamīna importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt komentārus saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu.

(7)

Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Tā kā attiecībā uz procedūrā iesaistītajām personām nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina pagaidu regulas 4. līdz 10. apsvērumu.

(9)

Jāatgādina, ka saskaņā ar pagaidu regulas 12. apsvērumu attiecīgais ražojums ir melamīns, ko pašlaik klasificē ar KN kodu 2933 61 00 un kura izcelsme ir ĶTR.

(10)

Melamīns ir balts kristālisks pulveris, ko iegūst no urīnvielas. Melamīnu galvenokārt izmanto grīdas laminātā, prespulveros, koksnes plātnēs un sveķu pārklājumos.

(11)

Viens ražotājs eksportētājs atkārtoja apgalvojumu, kas izteikts pagaidu regulas 65. apsvērumā, par to, ka melamīnam, kas ražots ĶTR un eksportēts no šīs valsts, salīdzinājumā ar melamīnu, ko ražo Savienības nozare, kopumā raksturīga sliktāka kvalitāte un ka ĶTR melamīns nav izmantojams dažos lietojumos uz virsmām. Argumentu par atšķirīgo kvalitāti izteica arī vairāki lietotāji, kas atrodas Savienībā.

(12)

Izmeklēšana liecina, ka melamīnam gan var būt nedaudz atšķirīga krāsa, bet to gan iekšzemes tirgū, gan eksporta tirgos pārdod, vadoties pēc vieniem un tiem pašiem kvalitātes standartiem. Nav sniegti pierādījumi tam, ka nelielās melamīna variācijas nozīmētu arī atšķirīgas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un gala lietojumu. Citi ražotāji eksportētāji šo jautājumu nekomentēja. Turklāt izmeklēšana liecināja, ka minētais ražotājs eksportētājs izmanto līdzīgu ražošanas procesu kā Savienības ražošanas nozare.

(13)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasību noraidīja un ar šo apstiprina, ka melamīns, ko Savienības ražošanas nozare ir saražojusi un pārdod Savienībā, melamīns, kas ražots un pārdots ĶTR iekšzemes tirgū, un melamīns, kas no ĶTR importēts Savienībā, tāpat kā melamīns, kas ražots un pārdots Indonēzijā, ko izmantoja par analogo valsti, pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē ir uzskatāms par analogu ražojumu.

(14)

Tā kā nav saņemti citi komentāri par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 12. līdz 15. apsvērumu.

(15)

Sākotnēji tirgus ekonomikas režīms (“TER”) visiem ražotājiem eksportētājiem, kas to pieprasīja, tika atteikts ar pamatojumu, ka galveno izejvielu izmaksas nepietiekami atspoguļo tirgus vērtības, kā prasīts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Kā izklāstīts pagaidu regulas 20. līdz 24. apsvērumā, TER izmeklēšanā konstatēja, ka tam par iemeslu ir valsts iejaukšanās gan dabasgāzes, gan urīnvielas tirgū ĶTR. Papildus šai vispārīgajai situācijai TER atteikumam bija arī ar uzņēmumu saistīti iemesli, kā izklāstīts pagaidu regulas 25. līdz 28. apsvērumā.

(16)

Viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka urīnvielas cena ĶTR atbilst cenai citās pasaules daļās, piemēram, Indonēzijā vai Vidējos Austrumos, tādēļ secinājums, ka galveno izejvielu cenas ir atšķirīgas, nav pareizs.

(17)

Tomēr sākotnējais secinājums, ka urīnvielas tirgū ĶTR bija raksturīga valsts iejaukšanās, kā izklāstīts pagaidu regulas 23. un 24. apsvērumā, netika apstrīdēts. Šī informācija vien bija pietiekama, lai secinātu, ka nav izpildīts 1. kritērijs pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Šo secinājumu neskar fakts, ka noteiktā laikposmā urīnvielas cenas ĶTR un citās pasaules daļās varētu būt bijušas apmēram vienā līmenī.

(18)

Viena eksportētāju grupa nepiekrita atteikumam piešķirt TER un atsevišķu režīmu (“AR”), pamatojoties uz to, ka Komisija nebija saņēmusi aizpildītas TER prasības veidlapas par visiem saistītajiem uzņēmumiem. Savos komentāros par informācijas izpaušanu grupa piedāvāja pilnībā sadarboties, bet neapstrīdēja faktu, ka viens no tā saistītajiem uzņēmumiem nav iesniedzis TER prasības veidlapu vienlaikus ar pārējiem grupas uzņēmumiem. Tāpēc šo iebildumu noraidīja.

(19)

Tā kā nav saņemti citi komentāri par TER, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 16. līdz 32. apsvērums.

(20)

Provizoriski tika konstatēts, ka trīs no pieciem ĶTR ražotājiem eksportētājiem - uzņēmumiem vai to grupām - atbilst visām AR piešķiršanas prasībām.

(21)

Savienības ražošanas nozare apstrīdēja lēmumu par to, ka AR piešķirams trim uzņēmumu grupām, iebilstot, ka viens ražotājs eksportētājs pieder Ķīnas valstij un citam ražotājam eksportētājam vadības līmenī ir sakari ar uzņēmumiem, ko pilnībā kontrolē valsts. Turklāt valsts iejaukšanās esot tik liela, ka tā darītu iespējamu pasākumu apiešanu attiecībā uz visiem trim ražotājiem eksportētājiem.

(22)

Izmeklēšana liecināja, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kam sākotnēji piešķirts AR, nebija valsts īpašumā. Turklāt iebildums par to, ka viena ražotāja eksportētāja vadība esot saistīta ar valsts kontrolētiem uzņēmumiem, nebija pamatots. Attiecībā uz iespējamu pasākumu apiešanas risku jāmin, ka saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem eksporta cenas, daudzumi, nosacījumi un pārdošanas noteikumi tika brīvi noteikti un apspriesti un ka ražotāji eksportētāji ne bija valsts īpašumā, ne arī kādā citā veidā bija pakļauti stiprai valsts ietekmei vadības līmenī. Tādējādi var secināt, ka valsts iejaukšanās nav tāda, lai būtu iespējama pasākumu apiešana.

(23)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības ražošanas nozares iebildumus noraidīja. Tādēļ tiek apstiprināts sākotnējais secinājums, ka trīs no pieciem ražotājiem eksportētājiem atbilst visiem AR piešķiršanas kritērijiem.

(24)

Par analogo valsti izraudzījās Indonēziju. Ziņas, kuras aizpildītajā anketā bija sniedzis Indonēzijas ražotājs, kurš sadarbojās, tika pārbaudītas uz vietas, un atzītas par ticamu informāciju un par piemērotu normālās vērtības pamatu.

(25)

Viens ražotājs eksportētājs apšaubīja Indonēzijas izvēli par analogo valsti, pamatojoties uz to, ka ieinteresētajām personām neesot dota iespēja komentēt šo izvēli. Bet kopš 2010. gada maija pārbaudēm pieejamajā dokumentācijā bija iekļauta informācija ar paskaidrojumiem par to, kāpēc Indonēzija ir izraudzīta par analogo valsti. Tādējādi personām bija visas iespējas izteikt komentārus par šo izvēli, un to procesuālās tiesības ir pilnībā ievērotas. Citi komentāri par analogās valsts izvēli nav saņemti.

(26)

Tādēļ tiek apstiprināts, ka Indonēzija ir piemērota un pamatota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(27)

Jāatgādina, ka normālā vērtība tika aprēķināta, izmantojot Indonēzijas ražotāja ražošanas izmaksas un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PV un A izmaksas) un peļņu iekšzemes tirgū.

(28)

Viens ražotājs eksportētājs apšaubīja aprēķinātās normālās vērtības apmēru, jo īpaši PV un A izmaksas un peļņu, kas balstītas uz Savienības ražošanas nozares izmaksām. Tomēr šī metode ir saskaņā ar 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu un ir uzskatāma par piemērotu. Citi dati, ko varētu izmantot par pamatu PV un A izmaksu un peļņas apmēram, nebija pieejami, jo analogajā valstī nav citu ražotāju vai eksportētāju, uz kuriem attiektos izmeklēšana, un ražotājs, uz kuru attiecas izmeklēšana, izmeklēšanas periodā nepārdeva citas ražojumu kategorijas.

(29)

Tāpēc šo iebildumu noraida. Ar šo apstiprina 35. līdz 45. apsvērumu attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu.

(30)

Tā kā nav saņemti komentāri par eksporta cenas noteikšanu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 46. apsvērums.

(31)

Viens ražotājs eksportētājs apšaubīja normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu attiecībā uz PVN jautājumu. Bet normālā vērtība un eksporta cena ir salīdzinātas ar vienādi uzliktiem netiešajiem nodokļiem, proti, ieskaitot PVN, saskaņā ar 2. panta 10. punkta c) apakšpunktu, un šajā metodē nav nepieciešams izmaiņas. Tādēļ ar šo apstiprina pagaidu regulas 47. līdz 48. apsvērumu.

(32)

Tā kā nav saņemti komentāri attiecībā uz dempinga starpībām, ar šo apstiprina pagaidu regulas 49. apsvērumu.

(33)

Tādējādi galīgā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(34)

Tā kā nav saņemti komentāri attiecībā uz dempinga starpībām, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 51. līdz 52. apsvērums.

Tādējādi valsts mēroga dempinga starpību nosaka 65,6 % apmērā no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, un ar šo apstiprina pagaidu regulas 53. apsvērumu.

(35)

Tā kā nav komentāru par Savienības produkciju un Savienības ražošanas nozari, ar šo apstiprina pagaidu regulas 54. līdz 56. apsvērumu.

(36)

Dažas personas iebilda, ka Eurostat dati par melamīna importa apjomiem no ĶTR nav ticami. PārbaudotEurostat datus, tika nedaudz mainīti importa rādītāji un tādējādi arī Savienības patēriņš, kā redzams turpmākajās tabulās. Šīs izmaiņas neietekmē analīzi par Savienības patēriņu, kas noteikta pagaidu regulas 57. līdz 59. apsvērumā, un tādējādi minēto analīzi var apstiprināt.

1.   tabula

(37)

Iepriekš minētās izmaiņas attiecīgo valstu importa apjomos neietekmē secinājumus pagaidu regulas 61. un 62. apsvērumā, un minētos secinājumus var apstiprināt.

(38)

Vairāki lietotāji iebilda, ka tie 2009. un 2010. gadā neimportēja melamīnu no ĶTR, jo Ķīnas cenas salīdzinājumā ar ES raksturīgajām cenām bija pārāk augstas. Tādēļ tie apšaubīja to, ka izmeklēšanas periodā Ķīnas eksportētājiem konstatētas mazākas cenas.

(39)

Kā minēts pagaidu regulas 63. un 64. apsvērumā, Ķīnas eksportētāju sadarbība nebija aktīva. Tādēļ cenu samazinājuma noteikšanai izmantoja informāciju, ko pārbaudīja uz vietas sadarbībā iesaistītajos Ķīnas uzņēmumos. Kā minēts pagaidu regulas 66. un 67. apsvērumā, sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju cenas izmeklēšanas periodā bija par 10,3 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Nav saņemti jauni pierādījumi salīdzinājumā ar tiem, kas bija pieejami pagaidu pasākumu ieviešanas laikā, tādēļ šo iebildumu noraidīja.

(40)

Daži lietotāji iebilda, ka jāņem vērā papildu darbs, kas saistīts ar ĶTR importa melamīna kravu apstrādi. Tie apgalvoja, ka Ķīnas melamīna iepirkšanas cenā šāda veida izdevumi nav iekļauti.

(41)

Pārbaudot šo iebildumu, bija redzams, ka trūkst ticama pamatojuma konstatējumiem par melamīna importa no ĶTR nosacījumiem un par iespējamo izmaksu apmēru, kas varētu būt radies papildus iepirkšanas cenai. Turklāt iepriekš minētās personas nesniedza pierādījumus, tādēļ iebildums tika noraidīts.

(42)

Tāpat kā pagaidu pasākumu ieviešanas laikā, dažas personas iebilda, ka samazinājuma aprēķini jābalsta uz Eurostat datiem, nevis uz apstiprinātajiem datiem, ko snieguši vien 30 % Ķīnas uzņēmumu.

(43)

Kā minēts pagaidu regulas 66. apsvērumā, samazinājuma aprēķinos tika izmantoti sadarbībā iesaistīto eksportētāju dati. Šie dati tika pārbaudīti un tādēļ ir uzskatāmi par ticamākiem nekā Eurostat dati. Tāpēc šis iebildums tika noraidīts.

(44)

Tā kā nav saņemti citi komentāri par cenu samazinājumu, ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 66. un 67. apsvērumā aprakstītā cenu samazinājuma noteikšanas metodika.

(45)

Tā kā nav nekādu komentāru par Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 68. līdz 82. apsvērumu.

(46)

Tā kā nav nekādu komentāru attiecībā uz secinājumu par kaitējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 83. līdz 86. apsvērumu.

(47)

Kā minēts pagaidu regulas 87. apsvērumā, tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis tik lielu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ka to varētu uzskatīt par būtisku. Turklāt, lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu citu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izvērtēja arī citus zināmos faktorus.

(48)

Pamatojoties uz koriģētajiem importa datiem, kas redzami iepriekš 2. tabulā, joprojām paliek spēkā komentāri pagaidu regulas 88. līdz 95. apsvērumā. Kopumā pārskata periodā imports no ĶTR būtiski samazinājās - par 31 % - saistībā ar to, ka samazinājās Savienības patēriņš (– 28 %). Kas attiecas uz cenām, eksporta cena, kas pārbaudīta uz vietas sadarbībā iesaistīto Ķīnas ražotāju telpās, bija mazāka nekā vidējā importa cena pēc Eurostat datiem. Par sadarbībā iesaistītajiem un pārbaudītajiem Ķīnas eksportētājiem, kas importē apmēram 30 % no visa ĶTR importa apjoma, tika konstatēts, ka to cenas izmeklēšanas periodā bijušas par 10,3 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(49)

Izmeklēšanā konstatēja, ka dažos izmeklēšanas perioda mēnešos, kad cenas bija izdevīgas, Ķīnas eksportētāji pārdeva savu pārprodukciju Savienības tirgū, savukārt, kad cenas sāka pazemināties, tie pārtrauca šos pārdevumus. Šādai mērķtiecīgu cenu politikai izmeklēšanas periodā bija nelabvēlīga ietekme uz Savienības tirgu, jo nemainīgas cenas var noteikt uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. Tādējādi apstiprinās tas, ka imports par dempinga cenām Savienības tirgū vēl vairāk pasliktināja pārdošanas cenu nelabvēlīgās tendences vidējā termiņā pēc tam, kad pārdevumi beidzās. Pārdošanas cenu zemais līmenis ietekmēja milzīgo zaudējumu apmēru, kurš radās Savienības ražošanas nozarei, un ir uzskatāms par būtisku konstatētā būtiskā kaitējuma iemeslu.

(50)

Tādējādi var noteikt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(51)

Attiecībā uz šo jautājumu ieinteresētās personas pamatā atkārtoja lielāko daļu komentāru, kas bija izteikti sākotnējā posmā. Kas attiecas uz importa par dempinga cenām ietekmi, dažas personas vēlreiz iebilda, ka jāizmanto Eurostat rādītāji, nevis dati, kas pārbaudīti sadarbībā iesaistīto ražotāju telpās. Šo iebildumu nevarēja pieņemt, jo pretējā gadījumā pārbaudēm uz vietas nebūtu nekādas jēgas. Netika sniegti pierādījumi tam, ka uz šajā izmeklēšanā izmantotajiem datiem nevar paļauties. Tāpēc šis iebildums tiek noraidīts.

(52)

Dažas personas iebilda, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis nav vis ĶTR imports, bet gan pasaules ekonomikas krīze. Tomēr šīs personas nesniedza pierādījumus tam, ka uz šajā izmeklēšanā izmantotajiem datiem nevar paļauties. Turklāt imports par dempinga cenām pastiprināja ekonomikas krīzes ietekmi un tādējādi vēl vairāk pasliktināja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tāpēc šis iebildums tiek noraidīts.

(53)

Saņemtie komentāri un sniegtie pierādījumi par citiem faktoriem nebija pietiekami, lai grozītu pagaidu regulas 108. līdz 110. apsvērumā izdarīto secinājumu par to, ka neviens no šiem faktoriem nevarētu grozīt sakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei izdarīto kaitējumu. Tādēļ apstiprina pagaidu konstatējumu, ka imports par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei radījis būtisku kaitējumu.

(54)

Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozari veido trīs ražotāji, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un ar melamīnu saistītā darbā tieši nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku.

(55)

Daži lietotāji iebilda, ka sūdzības iesniedzēju nodarbināto personu skaits ir pārspīlēts. Netika sniegti pierādījumi tam, ka šajā izmeklēšanā izmantotie pārbaudītie dati nebūtu ticami, tādēļ šis iebildums tiek noraidīts.

(56)

Viens lietotājs iebilda, ka Savienības ražošanas nozare ražotnes ir slēgusi tehnisku problēmu dēļ, nevis importa par dempinga cenām dēļ, kā tiek apgalvots.

(57)

Dažas Savienības ražošanas nozares ražotnes patiesi saskārās ar zināmām grūtībām, bet tas galvenokārt notika pēc IP. Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus tam, ka ražotnes, kuru darbība bija pārtraukta importa par dempinga cenām dēļ, ir atsākušas darbu. Tas liecina, ka pagaidu pasākumi jau ir labvēlīgi ietekmējuši Savienības ražošanas nozari.

(58)

Gaidāms, ka labvēlīgā ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, ko rada galīgā antidempinga maksājuma noteikšana ĶTR izcelsmes importam, turpināsies un ļaus vismaz daļēji atgūt zaudēto rentabilitāti.

(59)

Tā kā nav saņemti citi komentāri par Savienības ražošanas nozares interesēm, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 112. līdz 115. apsvērums.

(60)

Tā kā par importētāju interesēm nebija komentāru, tika secināts, ka galīgo pasākumu ieviešana ĶTR izcelsmes melamīna importam nebūtu pretrunā importētāju interesēm.

(61)

Sākumposmā lietotāju sadarbība nebija aktīva. Tika aizsūtītas 44 anketas un saņemtas vien 7 atbildes, kuras būtu uzskatāmas par vērā ņemamām. Sadarbībā iesaistītie lietotāji pārstāv apmēram 10 % no melamīna patēriņa Savienībā. Tobrīd tika secināts, ka ierosināto pasākumu ietekme būtu nebūtiska.

(62)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas veica pārbaudes apmeklējumu galvenā sadarbībā iesaistītā lietotāja telpās Savienībā. Izmeklēšana liecināja, ka melamīna īpatsvars tā ražošanas izmaksās ir no 8–15 % atkarībā no darbības jomas. Tādēļ pasākumu iespējamā ietekme var būt diezgan būtiska atkarībā no melamīna īpatsvara izmaksās un no rentabilitātes, kas bija salīdzinoši zema.

(63)

Vairāki lietotāji savos iesniegumos iebilda, ka pēc pagaidu pasākumu ieviešanas Savienības tirgū trūcis melamīna un tas radījis būtisku un nemainīgu cenu pieaugumu. Izmeklēšanas periodā melamīna pārdošanas cena bija apmēram EUR 900 par tonnu, bet pēc IP cenas svārstījās starp EUR 1 200 un 1 500 par tonnu.

(64)

Sadarbībā iesaistītā lietotāja telpās veiktais pārbaudes apmeklējums apstiprināja, ka pagaidu pasākumi ir ietekmējuši tā darbu un turklāt Savienības ražošanas nozare melamīnam paaugstinājusi cenu. Patiesi, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienības tirgū ir 85 %, un tādējādi gandrīz visi lietotāji lielu daļu melamīna iepērk no Savienības ražotājiem.

(65)

Izmeklēšanas laikā savāktā informācija turklāt liek domāt, ka pēc IP joprojām gaidāms cenu pieaugums. Tādējādi, šķiet, būtu pamatoti un Savienības interesēs mainīt sākotnējo pasākumu formu, lai ierobežotu turpmāku melamīna cenu pieaugumu, kas būtiski ietekmētu visu lietotāju uzņēmējdarbību.

(66)

Daži lietotāji iebilst, ka 2010. gadā tirgū radies melamīna trūkums, ka ES ražotāji nav varējuši apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū un ka pagaidu pasākumu ieviešana vēl pastiprinājusi šo trūkumu.

(67)

Pieejamo datu analīze liecina, ka īsu brīdi tirgū patiesi trūka melamīna, bet tam par iemeslu nebija pagaidu nodokļi, bet gan pasaules tirgus attīstība.

(68)

Daži lietotāji iebilst, ka ES ražotāji nespēja piegādāt melamīnu pietiekamā daudzumā, lai uzturētu to ražošanas procesu.

(69)

Pieejamo datu analīze liecina, ka trūkums skāra vienīgi neplānoto iepirkumu tirgu, bet līgumos noteiktie apjomi tika piegādāti bez problēmām.

(70)

Turklāt ES un trešo valstu ražotāji tiešsaistē piedāvāja papildu ražošanas apjomu, tādējādi Savienības lietotājiem nodrošinot stabilas melamīna piegādes.

(71)

Viens lietotājs iebilda, ka tas pārtraucis lielas ražotnes būvniecību, jo konstatējis, ka ar spēkā esošajiem pagaidu pasākumiem viņu ražojumi galvenajos eksporta tirgos vairs nebūs konkurētspējīgi.

(72)

Daži lietotāji apgalvoja, ka gadījumā, ja tiktu apstiprināti pagaidu pasākumi, nākamo posmu ražojumi Savienībā vairs nebūtu konkurētspējīgi salīdzinājumā ar importētiem nākamo posmu ražojumu analogiem no ĶTR. Tādēļ šie lietotāji savas ražotnes vai nu slēgs, vai pārvietos ārpus Savienības.

(73)

Viena lietotāju apvienība iebilda, ka koksnes plātņu nozare vien dod tūkstošiem darba vietu, proti, daudz vairāk nekā ES melamīna ražotnes. Tādējādi galīgo pasākumu ieviešana neesot Savienības interesēs.

(74)

Iepriekš minētie iebildumi netika pamatoti ar pārliecinošiem pierādījumiem, kas tos apstiprinātu, tādēļ ar šo apstiprina pagaidu regulas 116. līdz 121. apsvērumu.

(75)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liktu atteikties no galīgo antidempinga maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes melamīna importam.

(76)

Tomēr, pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka Savienības interesēs būtu mainīt ierosināto pasākumu veidu, lai novērstu iespējamo būtisko ietekmi uz visu lietotāju uzņēmējdarbību, kas ir lielā mērā atkarīga no melamīna piegādēm.

(77)

Tā kā netika saņemti pamatoti komentāri, kas mainītu secinājumus par kaitējuma novēršanas pakāpi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 123. līdz 127. apsvērumu.

(78)

Ņemot vērā iepriekš minēto, secinājums ir tāds, ka jāmaina pasākumu veids, sadarbībā iesaistītajiem eksportētājiem, kam piešķirts AR, nosakot galīgos pasākumus ar minimālo importa cenu (MIP), bet visiem pārējiem - fiksētu maksājumu EUR 415,00 par ražojuma neto svara tonnu. Sadarbībā iesaistītajiem eksportētājiem, kam piešķirts AR, piemērojamā MIP ir EUR 1 153 par ražojuma neto svara tonnu.

(79)

Minētās MIP pamatā ir normālā vērtība, kas noteikta analogajā valstī, palielināta atbilstīgi CIF cenai pie Savienības robežas, izmantojot sadarbībā iesaistīto Ķīnas eksportētāju eksporta datus, un pēc tam izteikta EUR par ražojuma neto svara tonnu.

(80)

Ja importa cena būs CIF cena līdz Savienības robežai, kas nav mazāka par noteikto minimālo importa cenu, nodoklis nebūs jāmaksā. Ja importa cena būs zemāka, būs jāmaksā starpība starp faktisko cenu un noteikto minimālo importa cenu.

(81)

Uz sadarbībā neiesaistītajiem eksportētājiem un uz eksportētājiem, kam nav piešķirts AR, tiks attiecināts atlikušais maksājums EUR 415 par ražojuma neto svara tonnu (pamatojoties uz starpību starp kaitējumu neizraisošo cenu, kas minēta pagaidu regulas 126. apsvērumā, un sadarbībā iesaistītā eksportētāja darījumu cenu IP ar vislielāko kaitējumu), neatkarīgi no importa cenas.

(82)

Pasākumu veids ļautu ES ražotājiem atgūties no kaitējumu izraisošā dempinga sekām un ļautu turklāt novērst nepamatotus cenu pieaugumus, kas varētu ļoti nelabvēlīgi ietekmēt lietotāju uzņēmējdarbību.

(83)

Visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Turklāt tām noteica laikposmu, kurā pēc minētās izpaušanas iesniedzami paskaidrojumi. Savienības ražošanas nozare pēc tam apstrīdēja lietotāju apgalvojumus par attiecīgā ražojuma trūkumu, kā arī cenu izmaiņas Savienības tirgū pēc IP. Attiecībā uz ražojuma trūkumu Savienības ražošanas nozare iebilda, ka tās ražošana ir cikliska un ka bija pieejami citi piegādes avoti, piemēram, Trinidāda un Katara. Attiecībā uz cenu tendenci tā apgalvoja, ka pieaugums sācies jau labu laiku pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Tomēr nevar noliegt, ka kopš pagaidu pasākumu noteikšanas cenu pieaugums ir turpinājies un ka importa apjoms no citiem avotiem nav bijis būtisks. Citu personu iesniegtos komentārus pilnībā ņēma vēra, bet tie negrozīja secinājumus.

(84)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās antidempinga maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā, piemēro tikai attiecīgā ražojuma importam, ko ražo šie uzņēmumi un attiecīgi konkrēti nosaukti tiesību subjekti. Citi 1. pantā konkrēti nenosaukti (ar adresi un nosaukumu) uzņēmumi, tostarp ar tādiem uzņēmumiem saistīti subjekti, importējot attiecīgo ražojumu, nevar izmantot šīs likmes, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(85)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējama Komisijai (3) kopā ar visu attiecīgo informāciju, it īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksporta pārdošanu, kuras, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Pēc tam vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(86)

Lai samazinātu apiešanas risku, tika nolemts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi: derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikuma prasībām un kurš jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(87)

Ja pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski pieaugtu eksporta apjomi kādam no uzņēmumiem, kuriem tiek piemērotas zemākas MIP, varētu uzskatīt, ka šāds importa apjoma pieaugums liecina par tirdzniecības modeļa pārmaiņām pasākumu piemērošanas dēļ pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu saistībā ar pasākumu apiešanu. Tajā cita starpā var pārbaudīt, vai ir jāatceļ MIP un pēc tam jāpiemēro maksājums.

(88)

Ja pēc galīgo pasākumu ieviešanas būtiski mainās tirgus apstākļi, Komisija pēc savas iniciatīvas var pārskatīt pasākumu veidu, lai izvērtētu to, vai ar pasākumiem tiek sasniegti plānotie rezultāti kaitējuma novēršanā un vai pasākumu veida maiņa ir pamatota.

(89)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pakāpi, uzskata, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto antidempinga pagaidu maksājumu, galīgi jāiekasē tādā apjomā, kas vienāds ar piemēroto galīgo maksājumu. Ja galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, summas, kas provizoriski nodrošinātas un pārsniedz galīgos antidempinga maksājumus, anulē. Ja galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, galīgi iekasē tikai tās summas, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumiem,

13.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/11

(1)

Regula (EK) Nr. 661/2009 ir atsevišķā regula saistībā ar tipa apstiprinājuma procedūru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (2).

(2)

Regula (EK) Nr. 661/2009 atceļ Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvu 92/23/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžu (3). Prasības, kas izklāstītas minētajā direktīvā, jāpārņem šajā regulā, un pēc vajadzības tās jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai.

(3)

Šīs regulas darbības jomai jābūt saskaņā ar Direktīvas 92/23/EEK darbības jomu. Tādēļ regulā jāietver M, N un O transportlīdzekļu kategorija.

(4)

Regulā (EK) Nr. 661/2009 ir paredzēti pamatnoteikumi prasībām par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu saistībā ar riepu uzstādīšanu. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklim uzstādītās riepas ir piemērotas minētā transportlīdzekļa kravas, ātruma un ekspluatācijas parametriem, šāda tipa apstiprināšanai nepieciešams izstrādāt konkrētas procedūras, testus un prasības.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

1)

“transportlīdzekļa tips attiecībā uz tā riepu uzstādīšanu” ir transportlīdzekļi, kuru tādi būtiskākie elementi kā riepu tips, minimālie un maksimālie riepu izmēru apzīmējumi, riteņu izmēri un iznesumi, kā arī ātrums un kravnesība attiecībā uz riepām un dubļusargu raksturlielumi neatšķiras;

2)

“riepu tips” ir riepu kopa, kurām neatšķiras šādi galvenie parametri:

3)

“riepu izmēra apzīmējums” ir apzīmējums ANO EEK Noteikumu Nr. 30 2.17. punkta nozīmē C1 klases riepām un ANO EEK Noteikumu Nr. 54 2.17. punkta nozīmē C2 un C3 klases riepām;

4)

“riteņa iznesums” ir attālums starp riteņa rumbas plakni un loka centrālo līniju;

5)

“pneimatiskās riepas konstrukcija” ir riepas karkasa tehniskās īpašības;

6)

“parasta riepa” ir riepa vai nulles spiediena riepa, kas paredzēta parastai lietošanai uz ceļiem;

7)

“nulles spiediena riepa” ir riepa, kas definēta ANO EEK Noteikumu Nr. 64 (6) 2.4.3. punktā;

8)

“pagaidu lietošanas rezerves riepa” atšķiras no citiem riepu veidiem, kas paredzēti jebkuram transportlīdzeklim parastos braukšanas apstākļos, un ir paredzēta tikai pagaidu lietošanai ierobežotos braukšanas apstākļos;

9)

“ritenis” ir komplektēts ritenis, kas sastāv no loka un riteņa diska;

10)

“pagaidu lietošanas rezerves ritenis” atšķiras no parastiem riteņiem pēc transportlīdzekļa tipa;

11)

“bloks” sastāv no riteņa un riepas;

12)

“standarta bloks” ir bloks, ko parastai darbībai iespējams montēt transportlīdzeklim;

13)

“rezerves bloks” ir bloks standarta bloka maiņai tā darbības traucējumu gadījumā un var būt viens no šiem:

14)

“standarta rezerves bloks” ir ritenis un riepa, kam riteņa un riepas izmēra apzīmējumi, riteņa iznesums un riepas konstrukcija ir identiska riepai, kas montēta tādā pašā ass pozīcijā, un konkrētajam transportlīdzekļa variantam un versijai parastai darbībai, ieskaitot riteņus, kuri izgatavoti no citādāka materiāla un kuriem var izmantot citādāku stiprināšanas uzgriezni vai skrūvi, bet kuri citādi ir identiski ar riteni, kas paredzēts parastai darbībai;

15)

“pagaidu lietošanas rezerves bloks” ir jebkāda riteņa un riepas bloks, kas neatbilst standarta rezerves bloka definīcijai un atbilst kādam no pagaidu lietošanas rezerves bloka tipa raksturojumam ANO EEK Noteikumu Nr. 64 2.10. punktā;

16)

“ātruma kategorijas simbols” ir simbols, kas C1 klases riepām definēts ANO EEK Noteikumu Nr. 30 2.29. punktā un C2 un C3 klases riepām – ANO EEK Noteikumu Nr. 54 2.28. punktā;

17)

“kravnesības indekss” ir ar riepas maksimālo kravnesību saistīts lielums, kas attiecas uz definīciju C1 klases riepām ANO EEK Noteikumu Nr. 30 2.28. punktā un C2 un C3 klases riepām – ANO EEK Noteikumu Nr. 54 2.27. punktā;

18)

“maksimālais slodzes indekss” ir masa, ko riepa var izturēt, to noslogojot saskaņā ar ekspluatācijas prasībām, kuras precizējis riepas izgatavotājs.

13.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/21

(1)

Ar Komisijas 2009. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 631/2009, ar ko nosaka detalizētus I pielikuma īstenošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 78/2009 par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu saistībā ar gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību, groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 2003/102/EK un 2005/66/EK (2), paredzēti detalizēti īstenošanas noteikumi Regulas (EK) Nr. 78/2009 I pielikumam, kas ir atsevišķs tiesību akts tipa apstiprināšanas procedūras nolūkos, kura ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (3).

(2)

Tehniskajām prasībām, kas vajadzīgas, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 78/2009 prasības, jābalstās uz specifikācijām, kuras sniegtas Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmumā 2004/90/EK par tehniskajām prasībām attiecībā uz to, kā īstenot 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/102/EK, kas attiecas uz gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību pirms sadursmes ar transportlīdzekli un sadursmes gadījumā un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK (4).

(3)

Balstoties uz pieredzi, kas gūta sākotnējos novērtējumos, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 631/2009 veikuši transportlīdzekļu ražotāji un tehniskie dienesti, tika noteiktas četras dažādas jomas, kurās konkrētās prasības vēl ir jāprecizē. Grozāmie noteikumi attiecas uz vispārīgām prasībām, kuras balstās uz pašreizējām pirmās fāzes prasībām, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/102/EK (5). Daži nozīmīgi novērtējuma robežnosacījumi, kas ietverti vispārīgajās prasībās, ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību un lai saskaņotu Regulas (EK) Nr. 78/2009 pirmās fāzes prasības ar prasībām, kas paredzētas attiecībā uz pirmo fāzi Direktīvā 2003/102/EK.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

13.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/23

(1)

Hlorantraniliprola (DPX E-2Y45) MAL tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā.

(2)

Saskaņā ar 8. panta 4. punktu Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (2) Francija 2010. gada 23. augustā paziņoja Komisijai, ka uz laiku ir atļauts lietot augu aizsardzības līdzekli, kas satur hlorantraniliprolu (DPX E-2Y45), lai to izmantotu uz burkāniem nolūkā kontrolēt burkānu mušu radīto apdraudējumu, ko iepriekš prognozēt un citiem līdzekļiem ierobežot nevarēja. Tāpēc Francija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 4. punktu informēja pārējās dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk “iestāde”) par to, ka tās teritorijā ir atļauts laist tirgū burkānus, kas satur pesticīda atliekas augstākā koncentrācijā nekā piemērojamais MAL. Francija arī iesniedza atbilstošu riska novērtējumu, kurā secināts, ka šādi burkāni nerada nepieļaujamu apdraudējumu, konkrēti, ka ierosinātais augstāks atlieku līmenis patērētājus neapdraud.

(3)

Iestāde Francijas iesniegto riska novērtējumu izvērtēja, konkrētāk pārbaudot, vai patērētāji un attiecīgā gadījumā dzīvnieki ir apdraudēti. Iestāde sniedza pamatotu atzinumu par ierosināto MAL (3). Iestāde atzinumā konstatē, ka, balstoties uz iedarbības novērtējumu uz 27 konkrētām patērētāju grupām Eiropā, ierosinātais MAL patērētāju drošuma ziņā ir pieņemams.

(4)

Balstoties uz iestādes pamatoto ziņojumu un ņemot vērā ar aplūkojamo jautājumu saistītos faktorus, ierosinātais MAL atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 4. punkta prasībām.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 396/2005.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

13.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/41

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 61. panta pirmās daļas d) punktu tirdzniecības gadā saražoto cukura daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 56. pantā paredzēto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)

Sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi par ārpuskvotas eksportu, jo īpaši par eksporta licenču izdošanu, ir noteikti Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2). Tomēr kvantitatīvais ierobežojums būtu jānosaka katram tirdzniecības gadam, ņemot vērā varbūtējās iespējas eksporta tirgos.

(3)

Komisijas 2010. gada 7. maija Regulā (ES) Nr. 397/2010, ar ko nosaka kvantitatīvos ierobežojumus ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksportam līdz 2010./2011. tirdzniecības gada beigām (3), ir noteikts, ka kvantitatīvais ierobežojums ārpuskvotas cukura eksportam ir 650 000 tonnu. Šis daudzums tika strauji izlietots. Pašreizējās augstās cukura cenas stimulē audzētājus 2011. gadā apstādīt ar cukurbietēm papildu platības. Ievērojot to, ka PTO noteiktais maksimālais apjoms eksportam 2010./2011. tirdzniecības gadā nav pilnībā izlietots, ir lietderīgi kvantitatīvos ierobežojumus eksportam palielināt par 700 000 tonnām, lai izmantotu visas šā produkta noieta iespējas. Šis pasākums nodrošinās Savienības cukura nozarei papildu komerciespējas, ieskaitot perspektīvas iespējas audzētājiem attiecībā uz pašreizējām cukurbiešu platībām, un tam vajadzētu nodrošināt arī turpmāku tirgus stabilizāciju.

(4)

Lai ekonomikas dalībnieki varētu attiecīgi saplānot savu darbību, eksporta licenču pieprasījumus ir jāatļauj iesniegt no jūlija pirmās nedēļas. Lai šis pasākums attiektos vienīgi uz cukuru, kas iegūts no jaunās septembra ražas, ir lietderīgi noteikt, ka minēto licenču derīguma termiņš ir no 2011. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. decembrim.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 397/2010.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ārpuskvotas baltajam cukuram, kuru eksportē bez kompensācijas un kurš atbilst KN kodam 1701 99, 2010./2011. tirdzniecības gadam no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim kvantitatīvais ierobežojums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 61. panta pirmās daļas d) punktā, ir 1 350 000 tonnu.”;

2)

regulā iekļauj šādu 2.a pantu:

“2.a pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 951/2006 8.a panta, eksporta licences, kas 1. pantā noteiktajiem daudzumiem izdotas no 2011. gada 4. jūlija, ir derīgas no 2011. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. decembrim.”

13.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/43

13.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/45

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 456/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,