5.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/1

I SADAĻA

1. NODAĻA

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

2. NODAĻA

12. pants

13. pants

14. pants

15. pants

16. pants

17. pants

18. pants

19. pants

3. NODAĻA

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

24. pants

25. pants

26. pants

27. pants

28. pants

29. pants

4. NODAĻA

30. pants

31. pants

32. pants

33. pants

34. pants

II SADAĻA

1. NODAĻA

35. pants

36. pants

37. pants

37.a pants

38. pants

38.a pants

39. pants

40. pants

41. pants

42. pants

43. pants

44. pants

2. NODAĻA

45. pants

46. pants

47. pants

48. pants

49. pants

50. pants

51. pants

52. pants

3. NODAĻA

53. pants

54. pants

55. pants

56. pants

57. pants

58. pants

59. pants

60. pants

4. NODAĻA

61. pants

62. pants

63. pants

64. pants

65. pants

66. pants

5. NODAĻA

67. pants

68. pants

69. pants

6. NODAĻA

70. pants

71. pants

72. pants

73. pants

74. pants

6.a NODAĻA

74.a pants

74.b pants

74.c pants

74.d pants

74.e pants

74.f pants

74.g pants

7. NODAĻA

75. pants

75.a pants

75.b pants

75.c pants

75.d pants

75.e pants

75.f pants

76. pants

77. pants

78. pants

8. NODAĻA

79. pants

79.a pants

80. pants

9. NODAĻA

81. pants

10. NODAĻA

82. pants

11. NODAĻA

83. pants

84. pants

85. pants

86. pants

87. pants

87.a pants

88. pants

IIa SADAĻA

12. NODAĻA

89. pants

90. pants

91. pants

13. NODAĻA

92. pants

93. pants

94. pants

95. pants

96. pants

97. pants

98. pants

14. NODAĻA

99. pants

100. pants

101. pants

15. NODAĻA

102. pants

III SADAĻA

103. pants

104. pants

IV SADAĻA

1. NODAĻA

105. pants

106. pants

107. pants

107.a pants

108. pants

109. pants

2. NODAĻA

110. pants

111. pants

112. pants

113. pants

114. pants

3. NODAĻA

115. pants

116. pants

117. pants

118. pants

4. NODAĻA

119. pants

5. NODAĻA

120. pants

121. pants

122. pants

123. pants

124. pants

125. pants

126. pants

6. NODAĻA

127. pants

7. NODAĻA

128. pants

129. pants

V SADAĻA

130. pants

131. pants

132. pants

VI SADAĻA

1. NODAĻA

133. pants

134. pants

135. pants

136. pants

2. NODAĻA

137. pants

138. pants

139. pants

140. pants

141. pants

142. pants

143. pants

144. pants

3. NODAĻA

145. pants

146. pants

147. pants

148. pants

149. pants

150. pants

151. pants

4. NODAĻA

152. pants

153. pants

154. pants

5. NODAĻA

155. pants

156. pants

157. pants

158. pants

159. pants

160. pants

161. pants

162. pants

163. pants

164. pants

165. pants

166. pants

167. pants

168. pants

169. pants

170. pants

171. pants

6. NODAĻA

172. pants

173. pants

174. pants

175. pants

176. pants

177. pants

178. pants

7. NODAĻA

179. pants

180. pants

181. pants

182. pants

VII SADAĻA

1. NODAĻA

183. pants

184. pants

185. pants

186. pants

187. pants

188. pants

189. pants

190. pants

191. pants

192. pants

2. NODAĻA

193. pants

194. pants

195. pants

196. pants

197. pants

3. NODAĻA

198. pants

199. pants

200. pants

VIII SADAĻA

201. pants

202. pants

203. pants

IX SADAĻA

204. pants

205. pants

206. pants

X SADAĻA

207. pants

XI SADAĻA

208. pants

209. pants

210. pants

XII SADAĻA

211. pants

212. pants

XIII SADAĻA

213. pants

214. pants

215. pants

216. pants

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

V PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

VII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

IX PIELIKUMS

X PIELIKUMS

XI PIELIKUMS

XII PIELIKUMS

XIII PIELIKUMS

XIV PIELIKUMS

XV PIELIKUMS

XVI PIELIKUMS

XVII PIELIKUMS

XVIII PIELIKUMS

XIX PIELIKUMS

XX PIELIKUMS

XXI PIELIKUMS

1.

Eiropas Parlaments ir asambleja, kas ievēlēta saskaņā ar Līgumiem, ar 1976. gada 20. septembra Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās un saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kuri pieņemti atbilstoši Līgumiem.

2.

Parlamentā ievēlētos pārstāvjus dēvē šādi:

1.

Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlamenta priekšsēdētājs aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties darīt zināmus ievēlēto deputātu vārdus, lai visi deputāti varētu sākt darbību Parlamentā jau pirmās sasaukuma sēdes atklāšanā.

Tajā pašā laikā Parlamenta priekšsēdētājs vērš šo iestāžu uzmanību uz attiecīgajiem 1976. gada 20. septembra akta noteikumiem un aicina tās veikt vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no jebkādas neatbilstības Eiropas Parlamenta deputāta mandātam.

2.

Katrs deputāts, par kura ievēlēšanu ir paziņots Parlamentam, pirms viņš sāk darbu Parlamentā, iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apliecina, ka viņš neieņem nevienu amatu, kurš 1976. gada 20. septembra akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu. Pēc vispārīgajām vēlēšanām šo deklarāciju iesniedz, ja vien tas iespējams, ne vēlāk kā sešas dienas pirms Parlamenta sasaukuma konstitutīvās sēdes. Kamēr deputāta pilnvaras nav pārbaudītas vai kamēr nav pieņemts lēmums par domstarpībām un ar noteikumu, ka deputāts pirms tam ir parakstījis minēto rakstisko deklarāciju, viņš darbojas Parlamentā un tā struktūrvienībās un uz viņu attiecas visas ar šo darbību saistītās tiesības.

Ja fakti, ko pierāda publiski pieejami avoti, apstiprina, ka deputāts ieņem amatu, kurš 1976. gada 20. septembra akta 7. panta 1. un 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, Parlaments, pamatojoties uz priekšsēdētāja sniegto informāciju, paziņo par brīvu deputāta vietu.

3.

Pamatojoties uz komitejas, kurai uzdots pārbaudīt pilnvaras, ziņojumu, Parlaments nekavējoties pārbauda pilnvaras un nosaka, vai katra jaunievēlētā deputāta mandāts ir derīgs, kā arī izskata iespējamās domstarpības, kas var rasties saistībā ar 1976. gada 20. septembra akta noteikumiem, izņemot tās domstarpības, kuras rodas saistībā ar dalībvalstu vēlēšanu likumiem.

4.

Atbildīgās komitejas ziņojums ir balstīts uz katras dalībvalsts oficiālu paziņojumu par vēlēšanu rezultātiem, minot ievēlēto kandidātu vārdus, kā arī iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā.

Deputāta mandātu var apstiprināt tikai pēc tam, kad deputāts ir iesniedzis rakstisku deklarāciju saskaņā ar šo pantu un Reglamenta I pielikumu.

Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par domstarpībām saistībā ar kāda deputāta mandāta derīgumu.

5.

Ja kādu deputātu ieceļ tāpēc, ka tajā pašā vēlēšanu sarakstā esošie kandidāti ir atteikušies, atbildīgā komiteja nodrošina, lai atteikšanās noritētu saskaņā ar 1976. gada 20. septembra akta burtu un garu, kā arī saskaņā ar Reglamenta 4. panta 3. punktu.

6.

Atbildīgā komiteja nodrošina, lai dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes nekavējoties paziņotu Parlamentam visu informāciju, kas var ietekmēt deputāta pienākumu pildīšanu Eiropas Parlamentā vai aizvietotāju secību, minot dienu, kad pilnvaras stājas spēkā, ja deputātu ieceļ.

Ja dalībvalstu kompetentās iestādes uzsāk procedūru, kas var beigties ar deputāta pilnvaru atņemšanu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai viņu regulāri informē par procedūras virzību, un viņš nodod šo jautājumu atbildīgajai komitejai, pēc kuras priekšlikuma Parlaments var pieņemt nostāju šajā jautājumā.

1.

Deputāta pilnvaru laiks sākas un beidzas saskaņā ar 1976. gada 20. septembra akta noteikumiem. Pilnvaru laiks beidzas arī tad, ja deputāts ir miris vai atkāpjas.

2.

Deputāti turpina pildīt savus pienākumus līdz Parlamenta pirmās sēdes atklāšanai pēc vēlēšanām.

3.

Deputāti, kuri atkāpjas, paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par savu atkāpšanos un norāda dienu, kad tā stājas spēkā, kas nedrīkst būt vēlāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas. Paziņojums ir jānoformē kā protokols, ko sagatavo ģenerālsekretāra vai viņa pārstāvja klātbūtnē, paraksta ģenerālsekretārs vai viņa pārstāvis un attiecīgais deputāts un ko nekavējoties iesniedz atbildīgajai komitejai, kura to iekļauj savā darba kārtībā pirmajā sanāksmē pēc šā dokumenta saņemšanas.

Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka atkāpšanās nav savienojama ar 1976. gada 20. septembra akta burtu vai garu, tā informē Parlamentu, lai tas izlemj, vai ir brīva deputāta vieta.

Pretējā gadījumā paziņo, ka vieta ir brīva, sākot ar dienu, kuru deputāts norādījis protokolā par atkāpšanos. Par šo jautājumu Parlamentā nebalso.

Ir ieviesta vienkāršota procedūra dažos ārkārtas gadījumos, kad viena vai vairākas sesijas notiek laikā starp deputāta atkāpšanos un atbildīgās komitejas pirmo sanāksmi un kad politiskā grupa, pie kuras piederējis deputāts, kas ir atkāpies, nevar dabūt aizstājēju, jo nav bijis paziņojuma par vietas atbrīvošanos. Atbildīgās komitejas referentam, kuram šie jautājumi ir uzticēti, šī procedūra piešķir pilnvaras nekavējoties izskatīt atbilstoši noformētu atkāpšanās paziņojumu un gadījumos, kad kavēšanās lietas izskatīšanā varētu radīt negatīvas sekas, griezties pie komitejas priekšsēdētāja, prasot, lai saskaņā ar 3. punktu viņš:

4.

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem ziņo Parlamenta priekšsēdētājam par Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru laika izbeigšanos, kas saistīta vai nu ar neatbilstību 1976. gada 20. septembra akta 7. panta 3. punkta izpratnē, vai ar deputāta mandāta atsaukšanu saskaņā ar minētā akta 13. panta 3. punktu, Parlamenta priekšsēdētājs informē Parlamentu, ka deputāta pilnvaru laiks beidzies dalībvalsts paziņotajā datumā, un aicina dalībvalsti brīvo vietu nekavējoties aizpildīt.

Ja dalībvalstu vai Eiropas Savienības kompetentās iestādes vai attiecīgais deputāts paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par iecelšanu vai ievēlēšanu amatā, kas 1976. gada 20. septembra akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu, kurš paziņo, ka ir brīva vieta.

5.

Dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes informē Parlamenta priekšsēdētāju par visiem uzdevumiem, ko tās ir paredzējušas deputātam uzticēt. Parlamenta priekšsēdētājs uzdod atbildīgajai komitejai izskatīt, vai paredzamais uzdevums ir savienojams ar 1976. gada 20. septembra akta burtu un garu, un par minētās komitejas secinājumiem informē Parlamentu, deputātus un attiecīgās iestādes.

6.

Par deputāta pilnvaru izbeigšanās un brīvas vietas parādīšanās dienu uzskata:

7.

Kad Parlaments paziņo, ka ir radusies brīva vieta, par to informē attiecīgo dalībvalsti un aicina nekavējoties šo vietu aizpildīt.

8.

Ja apstrīd tāda deputāta mandāta derīgumu, kura pilnvaras ir pārbaudītas, šo jautājumu nodod atbildīgajai komitejai, kuras uzdevums ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās sesijas sākumā sagatavot ziņojumu Parlamentam.

9.

Parlaments patur sev tiesības izskatīto mandātu pasludināt par nederīgu vai atbrīvojušos deputāta vietu neizsludināt, ja deputāta mandāta apstiprināšana vai atkāpšanās ir notikusi būtiskas kļūdas vai maldības dēļ.

1.

Deputāti izmanto privilēģijas un imunitāti atbilstoši Protokolam par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

2.

Kad Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis oficiālu paziņojumu par deputātu ievēlēšanu, viņš izsniedz viņiem ceļošanas atļauju, kas ļauj brīvi pārvietoties dalībvalstīs.

3.

Deputātiem ir tiesības iepazīties ar jebkuriem dokumentiem, kas ir Parlamenta vai kādas komitejas rīcībā, izņemot personas lietas un privātos kontus, kuri pieejami tikai attiecīgajiem deputātiem. Atkāpes no šiem noteikumiem attiecībā uz dokumentiem, kuriem var liegt publisku piekļuvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir izklāstītas Reglamenta VIII pielikumā.

1.

Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlamenta mērķis ir pirmām kārtām saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus.

2.

Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

3.

Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem deputātu vai bijušo deputātu pieprasījumiem aizstāvēt deputāta imunitāti un privilēģijas paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

Deputātu vai bijušo deputātu var pārstāvēt cits deputāts. Cits deputāts nevar to pieprasīt bez attiecīgā deputāta piekrišanas.

4.

Ja deputāts ir aizturēts vai viņam ir liegta pārvietošanās brīvība, acīm redzami pārkāpjot viņa privilēģijas un imunitāti, Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un referentu var steidzamā kārtā uzņemties iniciatīvu apstiprināt attiecīgā deputāta privilēģijas un imunitāti. Par savu iniciatīvu Parlamenta priekšsēdētājs paziņo komitejai un informē Parlamentu.

1.

Atbildīgā komiteja nekavējoties un iesniegšanas secībā izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

2.

Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

3.

Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. Attiecīgajam deputātam dod iespēju sniegt paskaidrojumus, un viņš var iesniegt tik daudz dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, cik viņš uzskata par vajadzīgu. Viņu var pārstāvēt cits deputāts.

4.

Ja pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz vairākiem apsūdzības punktiem, par katru no tiem var pieņemt atsevišķu lēmumu. Izņēmuma kārtā komiteja savā ziņojumā var ierosināt, lai imunitātes atcelšana attiecas vienīgi uz kriminālvajāšanu un ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras.

5.

Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja:

6.

Privilēģiju vai imunitātes aizstāvēšanas gadījumos komiteja precizē, vai šie apstākļi rada administratīva vai citāda veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, vai deputāta viedokļa paušanai vai balsošanai savu pienākumu pildīšanas laikā vai arī tie ir pielīdzināmi Protokola par privilēģijām un imunitāti 10. panta aspektiem, ko nenosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, un iesniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumu izdarīt vajadzīgos secinājumus.

7.

Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

8.

Komitejas ziņojumu iekļauj darba kārtības sākumā pirmajā sēdē pēc pieprasījuma iesniegšanas. Par lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem grozījumus neiesniedz.

Debatēs min vienīgi tos apsvērumus, kuri liek pieņemt vai noraidīt katru priekšlikumu atcelt, saglabāt vai aizstāvēt privilēģiju vai imunitāti.

Neskarot 151. pantu, deputāts, par kura privilēģijām un imunitāti spriež, debatēs nepiedalās.

Par ziņojumā iekļauto lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem balso uzreiz pēc debatēm.

Kad Parlaments šo jautājumu ir izskatījis, notiek balsošana par katru ziņojumā iekļauto priekšlikumu atsevišķi. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.

9.

Parlamenta pieņemto lēmumu Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties dara zināmu attiecīgajam deputātam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un prasa informāciju par lietas virzību un par visiem no tās izrietošajiem tiesas lēmumiem. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis šādu informāciju, viņš to paziņo Parlamentam tādā veidā, kādu uzskata par vispiemērotāko, vajadzības gadījumā – pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju.

10.

Ja Parlamenta priekšsēdētājs īsteno tiesības, kas viņam piešķirtas ar 6. panta 4. punktu, atbildīgā komiteja Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvu ņem vērā nākamās sanāksmes laikā. Vajadzības gadījumā komiteja var sagatavot ziņojumu iesniegšanai Parlamentā.

11.

Komiteja šos jautājumus risina un visus saņemtos dokumentus izskata, ievērojot visstingrākās konfidencialitātes prasības.

12.

Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm komiteja var sagatavot indikatīvu sarakstu ar tām dalībvalstu iestādēm, kuras ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu par deputāta imunitātes atcelšanu.

13.

Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi kompetenta iestāde, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.

1.

Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, kuri pievienoti šim Reglamentam kā pielikums (1).

Šie noteikumi nekādā ziņā nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.

2.

Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Eiropas Savienības pamattekstos noteiktās vērtības un principus, aizsargājot Parlamenta cieņu un netraucējot ne Parlamenta darba norisi, ne arī kārtību Parlamenta ēkās. Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju.

Šo standartu un noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot pasākumus saskaņā ar 152., 153. un 154. pantu.

3.

Šā panta piemērošana nekādā veidā nemazina Parlamenta debašu sparu un neietekmē deputātu vārda brīvību.

Tā balstīta uz pilnīgu to deputāta pilnvaru ievērošanu, kuras noteiktas primārajos tiesību aktos un deputātiem piemērojamā nolikumā.

Piemērošana ir balstīta uz atklātības principu, un tā nodrošina, ka deputātiem noteikumi ir izskaidroti; deputātus individuāli informē par viņu tiesībām un pienākumiem.

4.

Kvestori ir atbildīgi par personīgu caurlaižu izsniegšanu personām, kas vēlas bieži apmeklēt Parlamentu, lai deputātiem sniegtu informāciju saistībā ar viņu pilnvarām vai nu pašu deputātu, vai trešo personu interesēs, un tās ir derīgas ne ilgāk kā gadu.

Šīm personām savukārt:

Šis reģistrs ir publiski pieejams pēc pieprasījuma visās Parlamenta darba vietās un – kvestoru noteiktajā formā – Parlamenta informācijas birojos dalībvalstīs.

Šā punkta piemērošanas noteikumi ir izklāstīti Reglamenta pielikumā (3).

5.

Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi.

1.

Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, Parlamenta priekšsēdētājs, saņēmis Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts parlamentu no savu deputātu vidus iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo deputātu vietu Eiropas Parlamentā ir piešķirts šai valstij.

2.

Šie novērotāji piedalās Parlamenta darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties komitejās un politiskajās grupās. Viņiem nav tiesību balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Parlamenta amatiem. Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Parlamenta darbu.

3.

Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Parlamenta deputātam attiecībā uz Parlamenta administratīvo nodrošinājumu un to izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem.

4.

Šā panta 1. punktu piemēro pēc analoģijas tik ilgi, līdz stājas spēkā vienošanās (5), saskaņā ar kuru atsevišķām dalībvalstīm līdz Parlamenta septītā sasaukuma beigām piešķir papildu vietas. Attiecīgās dalībvalstis ir aicinātas izraudzīties novērotājus saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem.

1.

Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 134. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējais priekšsēdētājs vai, ja viņa nav klāt, kāds no iepriekšējiem priekšsēdētāja vietniekiem vecākuma secībā, vai, ja viņu nav klāt, deputāts, kas visilgāk bijis amatā.

2.

Kad sēdi vada deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu un deputātu pilnvaru pārbaudi.

Deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, īsteno 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētās priekšsēdētāja pilnvaras. Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, kuru viņš vada, nodod komitejai, kas ir atbildīga par pilnvaru pārbaudi.

1.

Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus ievēlē aizklātā balsošanā saskaņā ar 169. panta noteikumiem. Kandidatūras izvirza tikai ar kandidātu piekrišanu. Kandidātus drīkst izvirzīt tikai politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti. Tomēr, ja izvirzīto kandidātu skaits nepārsniedz brīvo vietu skaitu, kandidātus var ievēlēt ar aklamāciju.

2.

Ievēlot Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus, jānodrošina, lai dalībvalstis un politiskie uzskati būtu vienlīdz taisnīgi pārstāvēti.

1.

Pirmo ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju. Pirms katras balsošanas kārtas kandidātu vārdus iesniedz deputātam, kurš saskaņā ar 12. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus un kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.

2.

Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir ievēlēts, deputāts, kurš saskaņā ar 12. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs.

1.

Pēc tam ar vienu vēlēšanu zīmi ievēlē priekšsēdētāja vietniekus. Tos četrpadsmit, kuri pirmajā kārtā saņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ievēlē par viņiem nodoto balsu skaita secībā. Ja ievēlēto kandidātu skaits ir mazāks nekā brīvo vietu skaits, notiek balsošanas otrā kārta saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, līdz aizpilda atlikušās vietas. Ja ir nepieciešama trešā balsošanas kārta, kandidātus atlikušajās brīvajās vietās ievēlē ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.

Lai gan šis pants atšķirībā no 14. panta 1. punkta skaidri nenosaka jaunu priekšsēdētāja vietnieku kandidātu izvirzīšanu starp balsošanas kārtām, šāda rīcība ir pieļaujama, jo Parlamentam kā suverēnai iestādei jādod iespēja izskatīt visas iespējamās kandidatūras, it īpaši tāpēc, ka vēlēšanu sekmīga norise būtu traucēta, ja Parlamentam šādas iespējas nebūtu.

2.

Ņemot vērā 18. panta 1. punkta noteikumus, priekšsēdētāja vietnieku vecākuma kārtību nosaka par viņiem nodoto balsu skaits; ja balsu skaits ir vienāds, to nosaka vecums.

Ja ievēlēšana nenotiek aizklātā balsošanā, vecākums atbilst secībai, kādā Parlamenta priekšsēdētājs nosauc priekšsēdētāja vietniekus.

1.

Parlamenta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un kvestoru amata pilnvaru laiks ir divarpus gadu.

Ja kāds deputāts pāriet no vienas politiskās grupas uz citu, viņš saglabā amatu Prezidijā vai Kvestoru kolēģijā uz divarpus gadu ilgā amata pilnvaru laika atlikušo periodu.

2.

Ja pirms šā laika beigām rodas kāda brīva vieta, deputāts, kuru ievēlē kā aizstājēju, pilda amata pienākumus tikai līdz priekšgājēja amata pilnvaru laika beigām.

1.

Ja jāaizstāj Parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai kvestors, viņus ievēlē saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem noteikumiem.

Jaunievēlētais priekšsēdētāja vietnieks vecākuma kārtībā stājas iepriekšējā priekšsēdētāja vietnieka vietā.

2.

Ja atbrīvojas Parlamenta priekšsēdētāja vieta, līdz jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai priekšsēdētāja funkcijas pilda pirmais priekšsēdētāja vietnieks.

1.

Parlamenta priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu saskaņā ar šajā reglamentā noteikto kārtību, un viņš ir pilnvarots vadīt Parlamenta apspriedes un nodrošināt to pienācīgu norisi.

Šo noteikumu var interpretēt tā, ka ar to piešķirtās pilnvaras ietver tiesības aizliegt iesniegt pārmērīgi daudz priekšlikumu, piemēram, attiecībā uz Reglamenta neievērošanu, procedūru, balsojuma skaidrojumiem, atsevišķu balsošanu, balsošanu pa daļām vai balsošanu pēc saraksta, ja priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka šo priekšlikumu mērķis nepārprotami ir ilgstoši un nopietni traucēt Parlamenta darbu vai ierobežot citu deputātu tiesības.

Ar šo noteikumu piešķirtās pilnvaras ietver tiesības izvirzīt balsošanai tekstus citā secībā, nekā tie parādās dokumentā, par kuru jābalso. Pēc analoģijas ar 161. panta 7. punktu Parlamenta priekšsēdētājs pirms tam var lūgt Parlamenta piekrišanu.

2.

Parlamenta priekšsēdētājs atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes. Viņš lemj par grozījumu pieņemamību, par jautājumiem, kas adresēti Padomei un Komisijai, un par ziņojumu atbilstību Reglamentam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina Reglamenta ievērošanu, uztur kārtību, dod vārdu, paziņo par debašu slēgšanu, izvirza jautājumus balsošanai un paziņo balsošanas rezultātus. Viņš nodod komitejām paziņojumus, kas uz tām attiecas.

3.

Parlamenta priekšsēdētājs var izteikties debatēs, tikai lai sniegtu kopsavilkumu par jautājumu vai lai aicinātu nenovirzīties no temata; ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņam jāatstāj sēdes vadītāja vieta, un viņš tajā var atgriezties tikai tad, kad debates par šo jautājumu ir beigušās.

4.

Parlamenta priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās un finansiālās darbībās, un šo pienākumu veikšanai viņš var savas pilnvaras deleģēt.

1.

Parlamenta priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai citā aizņemtības gadījumā vai arī ja viņš vēlas piedalīties debatēs saskaņā ar 20. panta 3. punktā noteikto kārtību, viņu aizvieto viens no priekšsēdētāja vietniekiem saskaņā ar 15. panta 2. punktu.

2.

Priekšsēdētāja vietnieki pilda arī tos pienākumus, kas noteikti 23. pantā, 25. panta 3. un 5. punktā un 68. panta 3. punktā.

3.

Parlamenta priekšsēdētājs var uzdot saviem vietniekiem pildīt jebkurus pienākumus, piemēram, pārstāvēt Parlamentu svinīgos pasākumos vai veikt noteiktas darbības. Parlamenta priekšsēdētājs var it īpaši pilnvarot vienu priekšsēdētāja vietnieku, lai viņš pildītu tos Parlamenta priekšsēdētāja pienākumus, kuri noteikti 116. panta 3. punktā un 117. panta 2. punktā.

1.

Prezidiju veido Parlamenta priekšsēdētājs un 14 priekšsēdētāja vietnieki.

2.

Kvestori ir Prezidija locekļi ar padomdevēja tiesībām.

3.

Ja, pieņemot lēmumus Prezidijā, ir vienāds balsu sadalījums, Parlamenta priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.

1.

Prezidijs veic Reglamentā noteiktos pienākumus.

2.

Prezidijs pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus par Parlamenta iekšējo organizāciju, Ģenerālsekretariātu un struktūrvienībām.

3.

Prezidijs pēc ģenerālsekretāra vai politiskās grupas priekšlikuma pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus jautājumos, kas attiecas uz deputātiem.

4.

Prezidijs lemj par jautājumiem, kas attiecas uz sēžu norisi.

Uz sēžu norisi attiecas arī jautājumi par deputātu rīcību visās Parlamenta telpās.

5.

Prezidijs pieņem 33. pantā minētos noteikumus par deputātiem, kas nepieder ne pie vienas politiskās grupas.

6.

Prezidijs sagatavo Ģenerālsekretariāta amatu sarakstu un izstrādā noteikumus par ierēdņu un pārējo darbinieku administratīvo statusu un atalgojumu.

7.

Prezidijs sagatavo Parlamenta provizorisko budžeta tāmes projektu.

8.

Prezidijs pieņem pamatnostādnes par kvestoru darbību saskaņā ar 26. pantu.

9.

Prezidijs ir pilnvarots atļaut rīkot komiteju sanāksmes ārpus parastajām darba vietām, veikt uzklausīšanas, kā arī referentu izpētes un faktu vākšanas braucienus.

Ja ir atļauts rīkot šādas sanāksmes, noteikumus par valodu lietošanu nosaka, ņemot vērā tās oficiālās valodas, kuras lieto un pieprasa attiecīgās komitejas locekļi un aizstājēji.

Tas pats attiecas uz delegācijām, izņemot gadījumus, kad attiecīgie deputāti un aizstājēji vienojas citādi.

10.

Prezidijs ieceļ ģenerālsekretāru saskaņā ar 207. pantu.

11.

Prezidijs nosaka īstenošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu. Īstenojot šo regulu, Prezidijs uzņemas Parlamenta Reglamentā noteiktos pienākumus.

12.

Prezidijs pieņem noteikumus par to, kā Parlamentam un tā struktūrvienībām, amatpersonām un citiem deputātiem rīkoties ar konfidenciālu informāciju, ņemot vērā visus noslēgtos iestāžu nolīgumus par šādiem jautājumiem. Šos noteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pievieno šim reglamentam.

13.

Parlamenta priekšsēdētājs un/vai Prezidijs var uzdot vienam vai vairākiem Prezidija locekļiem vispārīgus vai konkrētus pienākumus, kas ietilpst Parlamenta priekšsēdētāja un/vai Prezidija kompetencē. Vienlaikus sniedz norādījumus par to, kā šie uzdevumi veicami.

14.

Prezidijs ieceļ divus priekšsēdētāja vietniekus, kas ir atbildīgi par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem.

Priekšsēdētāja vietnieki regulāri iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei par savu darbību šajā jomā.

15.

Kad ievēlē jaunu Parlamenta sastāvu, iepriekšējā sasaukuma Prezidijs turpina pildīt savus pienākumus līdz jaunievēlētā Parlamenta pirmajai sēdei.

1.

Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Politisko grupu priekšsēdētājus var pārstāvēt kāds cits viņu grupas loceklis.

2.

Parlamenta priekšsēdētājs uzaicina vienu deputātu, kas pārstāv pie politiskajām grupām nepiederošos deputātus, piedalīties Priekšsēdētāju konferences sanāksmēs, kurās viņš piedalās bez balsstiesībām.

3.

Priekšsēdētāju konference cenšas panākt konsensu jautājumos, kurus tā izskata.

Ja nav iespējams panākt konsensu, jautājumu izvirza svērtajai balsošanai atbilstoši katras politiskās grupas lielumam.

1.

Priekšsēdētāju konference veic Reglamentā noteiktos pienākumus.

2.

Priekšsēdētāju konference lemj par Parlamenta darba organizēšanu un par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu.

3.

Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī ar dalībvalstu parlamentiem.

4.

Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar trešām valstīm un ārpuskopienas iestādēm un organizācijām.

5.

Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par konstruktīvu apspriešanos organizēšanu ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par galvenajiem tematiem. Tas var ietvert tādu publisku diskusiju organizēšanu, kurās var piedalīties ieinteresēti pilsoņi un kuras notiek par vispārējiem Eiropas nozīmes tematiem. Prezidijs ieceļ priekšsēdētāja vietnieku, kas atbildīgs par šādu apspriešanos īstenošanu un kas iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei.

6.

Priekšsēdētāju konference sagatavo Parlamenta sesiju darba kārtības projektus.

7.

Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par komiteju, izmeklēšanas komiteju, apvienoto parlamentāro komiteju, pastāvīgo delegāciju un ad hoc delegāciju sastāvu un to pārziņā esošo jautājumu loku.

8.

Priekšsēdētāju konference saskaņā ar 34. pantu lemj par vietu sadalījumu sēžu zālē.

9.

Priekšsēdētāju konference ir tiesīga dot atļauju sagatavot patstāvīgus ziņojumus.

10.

Priekšsēdētāju konference iesniedz Prezidijam priekšlikumus saistībā ar politisko grupu administratīvajiem un budžeta jautājumiem.

1.

Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo vai īpašo komiteju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.

Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais konferences loceklis vai – ja tas nevar veikt šo pienākumu – gados vecākais klātesošais konferences loceklis.

2.

Komiteju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par komiteju darbu un par sesiju darba kārtību sagatavošanu.

3.

Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Komiteju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.

1.

Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo parlamentu sadarbības delegāciju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.

Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais konferences loceklis vai – ja tas nevar veikt šo pienākumu – gados vecākais klātesošais konferences loceklis.

2.

Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu.

3.

Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Delegāciju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.

1.

Prezidija un Priekšsēdētāju konferences sanāksmju protokolus tulko oficiālajās valodās, drukā un izdala visiem deputātiem, un nodrošina tiem publisku piekļuvi, izņemot atsevišķus gadījumus, kad konfidencialitātes apsvērumu dēļ Prezidijs vai Priekšsēdētāju konference saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 4. punktu lemj citādi attiecībā uz atsevišķiem protokola punktiem.

2.

Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru darbību. Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, dara zināmus deputātiem un 30 dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta tīmekļa vietnē kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas.

1.

Deputāti var apvienoties politiskajās grupās saskaņā ar savu politisko pārliecību.

Parasti Parlaments neizvērtē politiskās grupas locekļu politisko uzskatu līdzību. Izveidojot politisko grupu saskaņā ar šo pantu, attiecīgie deputāti pēc definīcijas pieņem, ka viņiem ir līdzīgi politiskie uzskati. Vienīgi tad, kad attiecīgie deputāti noliedz, ka viņiem būtu līdzīgi politiskie uzskati, Parlamentam jāizvērtē, vai politiskā grupa ir izveidota saskaņā ar Reglamentu.

2.

Politiskajā grupā apvienojas deputāti, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu. Minimālais deputātu skaits, lai izveidotu politisko grupu, ir 25 deputāti.

3.

Ja grupas locekļu skaits nesasniedz obligāto minimumu, Parlamenta priekšsēdētājs, saņemot Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var atļaut tās darbības turpināšanu līdz Parlamenta nākamajai konstitutīvajai sēdei, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Parlamenta priekšsēdētājs šo atkāpi nepiemēro, ja ir pietiekami pierādījumi aizdomām par to ļaunprātīgu izmantošanu.

4.

Deputāts var darboties tikai vienā politiskajā grupā.

5.

Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Šajā paziņojumā norāda politiskās grupas nosaukumu, locekļu vārdus un prezidija sastāvu.

6.

Paziņojumu par politiskās grupas izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.

Politiskās grupas pilda savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Savienības darbību, tostarp veic Reglamentā noteiktos uzdevumus. Politiskajām grupām ir sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Ģenerālsekretariāta noteikto amatu sarakstu, administratīvais nodrošinājums un šim nolūkam Parlamenta budžetā iekļautās apropriācijas.

2.

Prezidijs pieņem noteikumus par administratīvā nodrošinājuma un apropriāciju piešķiršanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī noteikumus par budžeta izpildes pilnvaru deleģēšanu.

3.

Šie noteikumi nosaka administratīvās un finansiālās sekas politiskās grupas likvidēšanas gadījumā.

1.

Atsevišķi deputāti var veidot sadarbības grupas vai citus neoficiālus deputātu grupējumus, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.

2.

Šādi grupējumi nevar iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu. Šādi grupējumi saskaņā ar I pielikumu deklarē jebkādu ārēju atbalstu.

1.

Deputātiem, kuri nepieder ne pie vienas politiskās grupas, ir sekretariāts. Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma paredz sīki izstrādātus noteikumus.

2.

Prezidijs nosaka šo deputātu statusu un parlamentārās tiesības.

3.

Prezidijs nosaka to apropriāciju piešķiršanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumus, kas iekļautas Parlamenta budžetā, lai segtu pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu sekretariāta izdevumus un izdevumus par administratīvo nodrošinājumu.

1.

Parlaments kopā ar Komisiju un Padomi nosaka Eiropas Savienības likumdošanas programmu.

Parlaments un Komisija sadarbojas, sagatavojot Komisijas darba programmu, kas ir Komisijas ieguldījums Savienības ikgadējās un daudzgadu programmas izstrādē, saskaņā ar grafiku un metodēm, par kurām abas iestādes ir vienojušās un kuras ir izklāstītas pielikumā (6).

2.

Steidzamos un neparedzētos gadījumos iestāde pēc savas iniciatīvas un saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām var ierosināt kāda likumdošanas pasākuma pievienošanu tiem, kas Komisijas darba programmā jau ir iekļauti.

3.

Parlamenta pieņemto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta pārējām iestādēm, kas piedalās Eiropas Savienības likumdošanas procedūrā, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Padomi sniegt atzinumu par Komisijas darba programmu un par Parlamenta rezolūciju.

4.

Ja kāda no iestādēm nespēj ievērot noteikto grafiku, tā informē pārējās iestādes par kavēšanās iemesliem un ierosina jaunu grafiku.

1.

Parlaments visā savā darbībā pilnībā ievēro pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Parlaments arī pilnībā ievēro tiesības un principus, kas ietverti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un 6. panta 2. un 3. punktā.

2.

Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti uzskata, ka tiesību akta priekšlikums vai tā daļas neatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētajām tiesībām, jautājumu pēc par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas, grupas vai deputātu pieprasījuma nodod komitejai, kura atbildīga par hartas interpretāciju. Šīs komitejas atzinumu pievieno par jautājuma izskatīšanu atbildīgās komitejas ziņojumam.

1.

Visu tiesību aktu priekšlikumu vai citu normatīva rakstura dokumentu juridisko pamatu vispirms pārbauda par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja.

2.

Ja minētā komiteja apstrīd juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību – tas attiecas arī uz Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto kritēriju pārbaudi –, tā prasa komitejai, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, sniegt atzinumu.

3.

Komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var arī pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumu par tiesību aktu priekšlikumu juridisko pamatu. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

4.

Ja komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, nolemj apstrīdēt juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam. Parlaments par tiem balso pirms balsojuma par priekšlikumu pēc būtības.

5.

Grozījumi, kuru mērķis ir mainīt tiesību akta priekšlikuma juridisko pamatu un kuri ir iesniegti plenārsēdes laikā, ir pieņemami tikai tad, ja pirms tam par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja vai komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, ir apstrīdējusi juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību.

6.

Ja Komisija nepiekrīt grozīt savu priekšlikumu, lai tas atbilstu Parlamenta apstiprinātajam juridiskajam pamatam, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas vai par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas referents vai priekšsēdētājs var ierosināt, lai balsojumu par priekšlikumu pēc būtības pārceļ uz nākamo sēdi.

1.

Izvērtējot priekšlikumu tiesību aktam, ar kuru Komisijai deleģē pilnvaras, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā, Parlaments īpašu uzmanību pievērš šādas deleģēšanas mērķiem, saturam, apjomam un ilgumam, kā arī nosacījumiem, ar kādiem notiek deleģēšana.

2.

Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja jebkurā laikā var pieprasīt komitejai, kas atbildīga par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu, sniegt atzinumu.

3.

Par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu atbildīgā komiteja jautājumus par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu var arī izskatīt pēc savas ierosmes. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

1.

Ja tiesību akta priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments pārliecinās, vai ir paredzēti pietiekami finanšu resursi.

2.

Neskarot 43. pantu, par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja pārbauda visu tiesību akta priekšlikumu vai citu normatīva rakstura dokumentu finansiālo atbilstību daudzgadu finanšu shēmai.

3.

Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja groza izskatāmā tiesību akta finansējumu, tā prasa, lai par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja sniedz atzinumu.

4.

Par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja var arī pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumus par tiesību aktu priekšlikumu finansiālo atbilstību. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

5.

Ja par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja nolemj apstrīdēt tiesību akta finansiālo atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam, kurš par tiem balso.

6.

Parlaments var pieņemt par finansiāli neatbilstošu atzītu tiesību aktu, ja budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

1.

Tiesību akta priekšlikuma izskatīšanas laikā Parlaments īpašu uzmanību pievērš subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanai.

2.

Par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ieteikumus atbildīgajai komitejai par jebkuru tiesību akta priekšlikumu.

3.

Ja valsts parlaments saskaņā ar Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 3. pantu un Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam pamatotu atzinumu, šo dokumentu nodod par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai un informēšanas nolūkā nosūta komitejai, kas atbildīga par subsidiaritātes principa ievērošanu.

4.

Izņemot steidzamos gadījumus, kas minēti Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā, par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā galīgo balsojumu veic ne agrāk kā pēc astoņu nedēļu termiņa, kas noteikts Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantā.

5.

Ja pamatoti atzinumi par tiesību akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz trešo daļu no visām balsīm, kas piešķirtas valstu parlamentiem, vai ceturto daļu no šīm balsīm gadījumā, kad tiesību akta priekšlikums ir iesniegts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantu, Parlaments nepieņem lēmumu, pirms priekšlikuma iesniedzējs nav paziņojis, kā paredzējis rīkoties.

6.

Ja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pamatoti atzinumi par tiesību akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz vienkāršo vairākumu no valstu parlamentiem piešķirtajām balsīm, tad par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, ņemot vērā valstu parlamentu un Komisijas iesniegtos pamatotos atzinumus un uzklausījusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgo komiteju, var ieteikt Parlamentam noraidīt priekšlikumu tāpēc, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips, vai arī iesniegt Parlamentam citu ieteikumu, kurā var būt iekļauti ierosinājumi izdarīt grozījumus saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanu. Jebkuram šādam ieteikumam pievieno atzinumu, ko sniegusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja.

Ieteikumu iesniedz Parlamentam apspriešanai un balsošanai. Ja ieteikums noraidīt priekšlikumu ir pieņemts ar nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta. Ja Parlaments priekšlikumu nenoraida, procedūra tiek turpināta, ņemot vērā visus Parlamenta apstiprinātos ieteikumus.

1.

Likumdošanas procesā Parlaments un tā komitejas prasa, lai tiem būtu pieejami visi uz tiesību aktu priekšlikumiem attiecīgie dokumenti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padomei un tās darba grupām.

2.

Tiesību akta priekšlikuma izskatīšanas laikā atbildīgā komiteja prasa, lai Komisija un Padome to informē par priekšlikuma virzību Padomē un tās darba grupās, it īpaši par iespējamiem kompromisiem, kuri būtiski grozītu sākotnējo priekšlikumu, kā arī par autora nodomu priekšlikumu atsaukt.

a)

rezolūcijas priekšlikums;

b)

vajadzības gadījumā lēmuma vai priekšlikuma projekts;

c)

paskaidrojums, kurā, ja vajadzīgs, ietver finanšu pārskatu.

1.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozīšanu, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu, kurš sagatavots saskaņā ar 48. pantu. Rezolūciju galīgajā balsojumā pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai.

2.

Jebkurš deputāts var iesniegt Eiropas Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta iniciatīvas tiesībām atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantam.

3.

Priekšlikumu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, un viņš to nosūta izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Pirms šādas nosūtīšanas priekšlikumu iztulko tajās oficiālajās valodās, kuras komitejas priekšsēdētājs uzskata par nepieciešamu īsai izskatīšanai. Komiteja lemj par turpmāko procedūru trīs mēnešu laikā pēc nosūtīšanas un pēc priekšlikuma sagatavotāja uzklausīšanas.

Ja komiteja nolemj Parlamentam iesniegt priekšlikumu saskaņā ar 48. pantā paredzēto procedūru, priekšlikuma sagatavotāja vārdu min ziņojuma virsrakstā.

4.

Parlamenta rezolūcijā norāda attiecīgo juridisko pamatu un tai pievieno sīki izstrādātus ieteikumus par pieprasītā priekšlikuma saturu, ievērojot pamattiesības un subsidiaritātes principu.

5.

Ja pieprasītajam priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments norāda, kā nodrošināt vajadzīgos finanšu resursus.

6.

Atbildīgā komiteja uzrauga pēc Parlamenta īpašā pieprasījuma sagatavotā tiesību akta priekšlikuma izstrādi.

1.

Tiesību aktu priekšlikumus un citus normatīva rakstura dokumentus Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

Ja rodas šaubas, Parlamenta priekšsēdētājs var piemērot 188. panta 2. punktu, pirms paziņo Parlamentam, ka jautājumu nodod atbildīgajai komitejai.

Ja kāds priekšlikums ir iekļauts Komisijas darba programmā, atbildīgā komiteja var iecelt referentu, kurš pārraudzīs priekšlikuma sagatavošanu.

Padomes izteiktos viedokļus vai Komisijas iesniegtos atzinumu pieprasījumus Parlamenta priekšsēdētājs nodod komitejai, kura ir atbildīga par konkrētā priekšlikuma izskatīšanu.

Reglamenta 36. līdz 42. panta, 53. līdz 59. panta un 71. panta noteikumus par pirmo lasījumu piemēro arī tiesību aktu priekšlikumiem neatkarīgi no tā, vai tiem vajadzīgs viens, divi vai trīs lasījumi.

2.

Padomes nostājas nodod atbildīgajai komitejai izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Padomes nostājām piemēro 61. līdz 66. panta un 72. panta noteikumus par otro lasījumu.

3.

Parlamenta un Padomes samierināšanas procedūras laikā pēc otrā lasījuma [tiesību aktu] nevar nodot atpakaļ komitejai.

Samierināšanas procedūrai piemēro 67., 68. un 69. panta noteikumus par trešo lasījumu.

4.

Otrajam un trešajam lasījumam nepiemēro 45., 46., 49. pantu, 55. panta 1. un 3. punktu, 56., 57. un 175. pantu.

5.

Ja kāds noteikums, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu, ir pretrunā ar kādu citu Reglamenta noteikumu, piemēro noteikumu, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu.

1.

Ierosinājumus, ko dalībvalstis ir izteikušas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantu, izskata saskaņā ar šo Reglamenta pantu, kā arī 36. līdz 39. pantu, 43. un 55. pantu.

2.

Atbildīgā komiteja var uzaicināt pārstāvjus no dalībvalstīm, kas izteikušas ierosinājumu, ar to iepazīstināt komiteju. Šos pārstāvjus var pavadīt Padomes prezidentvalsts pārstāvis.

3.

Pirms balsošanas atbildīgā komiteja noskaidro, vai Komisija gatavo atzinumu par ierosinājumu. Ja Komisijas atbilde ir apstiprinoša, tad komiteja nepieņem ziņojumu, pirms tā nav saņēmusi Komisijas atzinumu par šo ierosmi.

4.

Ja Komisija vai kāda dalībvalsts vienlaikus vai ar nelielu laika atstarpi iesniedz Parlamentam divus vai vairākus priekšlikumus ar vienu un to pašu likumdošanas mērķi, par tiem sagatavo vienu ziņojumu. Atbildīgā komiteja ziņojumā norāda, uz kuru tekstu ierosinātie grozījumi attiecas, un normatīvajā rezolūcijā sniedz atsauces arī uz visiem pārējiem tekstiem.

1.

Tās komitejas priekšsēdētājs, kurai nosūtīts tiesību akta priekšlikums, ierosina komiteju, kurai procedūra jāpiemēro.

2.

Kad ir pieņemts lēmums par to, kuru procedūru piemērot, un ja nepiemēro 46. pantu, komiteja no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus ieceļ referentu ziņojuma sagatavošanai par tiesību akta priekšlikumu, ja vien referents jau nav iecelts, pamatojoties uz darba Komisijas programmu saskaņā ar 35. pantu.

3.

Komitejas ziņojumā iekļauj:

1.

Pēc pirmajām debatēm par tiesību akta priekšlikumu priekšsēdētājs var ierosināt, lai šo likumdošanas priekšlikumu apstiprina bez grozījumiem. Komitejas priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam ziņojumu, kurā izteikta piekrišana priekšlikumam, ja vien vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu pret to neiebilst. Piemēro 138. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.

2.

Priekšsēdētājs var arī ierosināt, ka viņš pats vai referents sagatavo grozījumu kopumu, kuri atspoguļo debates komitejā. Ja komiteja šādu ierosinājumu apstiprina, šos grozījumus nosūta komitejas locekļiem. Ja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks kā 21 diena no grozījumu saņemšanas, vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu nav izteikusi iebildumus, uzskata, ka komiteja ziņojumu ir pieņēmusi. Šādā gadījumā Parlamentam iesniedz normatīvās rezolūcijas projektu un grozījumus apstiprināšanai bez debatēm saskaņā ar 138. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.

3.

Ja vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu iebilst, par grozījumiem balso nākamajā komitejas sanāksmē.

4.

Šā panta 1. punkta pirmais un otrais teikums, 2. punkta pirmais, otrais un trešais teikums un 3. punkts pēc analoģijas attiecas uz komiteju atzinumiem 49. panta nozīmē.

1.

Ja komiteja izstrādā nenormatīvu ziņojumu, tā ieceļ referentu no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus.

2.

Referenta uzdevums ir sagatavot komitejas ziņojumu un komitejas vārdā ar to iepazīstināt Parlamentu.

3.

Komitejas ziņojumā iekļauj:

1.

Ja komiteja, ar kuru neapspriedās un kurai nelūdza sniegt Parlamentam atzinumu saskaņā ar 188. panta 1. punktu, ir paredzējusi sagatavot ziņojumu par jautājumu, kas ietilpst tās kompetencē, un iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par šo jautājumu, tai pirms šāda ziņojuma sagatavošanas jāprasa Priekšsēdētāju konferences atļauja. Ja Priekšsēdētāju konference šādu atļauju nedod, atteikumam vienmēr jābūt pamatotam. Ja ziņojums ir par priekšlikumu, ko iesniedzis Parlamenta deputāts saskaņā ar 42. panta 2. punktu, tam var nedot atļauju tika tad, ja tas neatbilst Deputātu nolikuma 5. pantā vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu attiecībā uz atļaujas pieprasījumiem par ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar 1. punktu, ievērojot īstenošanas noteikumus, ko tā pati nosaka. Ja tiek apstrīdēta tās komitejas kompetence, kura vēlas izstrādāt ziņojumu, Priekšsēdētāju konference sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu, pamatojoties uz ieteikumu, ko sniegusi Komiteju priekšsēdētāju konference vai, ja vajadzīgs, šīs konferences priekšsēdētājs. Ja Priekšsēdētāju konference šajā laikā nav pieņēmusi lēmumu, ieteikumu uzskata par apstiprinātu.

2.

Rezolūciju priekšlikumi, kas iekļauti patstāvīgajos ziņojumos, Parlamentam jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 139. pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus pieņem izskatīšanai plenārsēdē tikai tad, ja tos ir iesniedzis referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu. Politiskās grupas var iesniegt alternatīvus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar 157. panta 4. punktu. Šo punktu nepiemēro, ja ziņojuma temats plenārsēdes debatēs var tikt iekļauts kā prioritārs, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 41. vai 42. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai to var uzskatīt par stratēģisku ziņojumu saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences noteiktajiem kritērijiem (7).

3.

Ja uz ziņojuma tematu attiecas 41. pantā minētās iniciatīvas tiesības, atļauju var nedot tikai tad, ja nav izpildīti Līgumos paredzētie nosacījumi.

4.

Gadījumos, kas minēti 41. un 42. pantā, Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu divu mēnešu laikā.

1.

Ja komiteja, kurai sākotnēji nodots kāds jautājums, vēlas saņemt citas komitejas atzinumu vai ja cita komiteja vēlas sniegt savu atzinumu par ziņojumu, ko sagatavojusi komiteja, kurai jautājums sākotnēji bija nodots, tās var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 188. panta 3. punktu ieceļ atbildīgo komiteju, bet otru lūdz sniegt atzinumu.

2.

Ja izskata normatīva rakstura dokumentus 43. panta 1. punkta nozīmē, atzinumā ietver grozījumu projektus tekstam, kurš nodots komitejai, un, ja vajadzīgs, tiem pievieno īsus pamatojumus. Par šiem pamatojumiem ir atbildīgs atzinuma sagatavotājs, un par tiem nebalso. Vajadzības gadījumā komiteja, kurai lūdz sniegt atzinumu, var iesniegt īsu rakstisku pamatojumu par atzinumu kopumā.

Ja izskata nenormatīvus tekstus, atzinumā ietver ieteikumus rezolūcijas priekšlikumam, ko iesniegusi atbildīgā komiteja.

Atbildīgā komiteja grozījumus vai ieteikumus izvirza balsošanai.

Atzinumi attiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ietilpst tās komitejas kompetencē, kurai lūdz sniegt atzinumu.

3.

Atbildīgā komiteja nosaka termiņu, kurā par atzinuma sniegšanu atbildīgajai komitejai tas jāsniedz, lai atbildīgā komiteja to varētu ņemt vērā. Atbildīgā komiteja nekavējoties paziņo izmaiņas apstiprinātajos termiņos komitejai(-ām), kurai(-ām) lūdz sniegt atzinumu. Atbildīgā komiteja neizsaka secinājumus pirms noteiktā termiņa beigām.

4.

Visus pieņemtos atzinumus pievieno atbildīgās komitejas ziņojumam.

5.

Tikai atbildīgajai komitejai ir tiesības plenārsēdē iesniegt grozījumus.

6.

Tās komitejas priekšsēdētāju un atzinuma sagatavotāju, kurai lūdz sniegt atzinumu, aicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs ar padomdevēja tiesībām, ciktāl šīs sanāksmes attiecas uz kopīgi izskatāmo jautājumu.

—

grafiku attiecīgās komitejas pieņem kopīgi,

—

attiecīgie referenti cits citu informē un cenšas vienoties par tekstiem, kurus tie iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem,

—

attiecīgie priekšsēdētāji un referenti kopīgi nosaka teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai kopīgajā kompetencē, un vienojas par konkrētu sadarbības kārtību. Ja nav vienprātības par kompetenču norobežošanu, pēc vienas iesaistītās komitejas pieprasījuma jautājumu iesniedz Priekšsēdētāju konferencei, kura var pieņemt lēmumu par attiecīgajām kompetencēm vai nolemt, ka jāpiemēro komiteju apvienoto sanāksmju procedūra saskaņā ar 51. pantu; pēc analoģijas piemēro 188. panta 2. punkta otro daļu,

—

atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē. Ja atbildīgā komiteja noraida grozījumus par aspektiem, kas ir atbildīgās komitejas un iesaistītās komitejas kopīgajā kompetencē, iesaistītā komiteja var šos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē,

—

ja priekšlikumu izskata samierināšanas procedūrā, Parlamenta delegācijā iekļauj jebkuras iesaistītās komitejas referentu.

1.

Par paskaidrojuma sagatavošanu ir atbildīgs referents, un par to nebalso. Tomēr paskaidrojumam jāatbilst pieņemtajam rezolūcijas priekšlikuma tekstam un iespējamiem komitejas ierosinātajiem grozījumiem; pretējā gadījumā komitejas priekšsēdētājs var paskaidrojumu svītrot.

2.

Ziņojumā iekļauj balsošanas rezultātus par ziņojumu kopumā. Turklāt, ja balsošanas laikā to prasa vismaz trešdaļa no klātesošajiem komitejas locekļiem, ziņojumā norāda arī katra locekļa balsojumu.

3.

Ja komitejas viedoklis nav vienprātīgs, ziņojumā sniedz arī kopsavilkumu par mazākuma viedokļiem. Mazākuma viedokļi, kas izteikti, balsojot par tekstu kopumā, pēc to izteicēju pieprasījuma var būt par pamatu ne vairāk kā divsimt vārdu garai rakstiskai deklarācijai, ko pievieno paskaidrojumam.

Komitejas priekšsēdētājs izšķir strīdus, kas var rasties šo noteikumu piemērošanas rezultātā.

4.

Komiteja pēc tās prezidija priekšlikuma var noteikt termiņu, kurā referentam tai jāiesniedz ziņojuma projekts. Šo termiņu var pagarināt vai var iecelt jaunu referentu.

5.

Kad noteiktais termiņš ir beidzies, komiteja var uzdot priekšsēdētājam, lai viņš prasa komitejai nodoto jautājumu iekļaut kādā no nākamo Parlamenta sēžu darba kārtībā. Šādā gadījumā debates var notikt par attiecīgās komitejas nolasīto ziņojumu.

1.

Ja Komisija informē Parlamentu par nodomu savu priekšlikumu grozīt vai ja atbildīgā komiteja par to uzzina kādā citā veidā, atbildīgā komiteja atliek jautājuma izskatīšanu līdz jaunā priekšlikuma vai Komisijas grozījumu saņemšanai.

2.

Ja Padome būtiski groza tiesību akta priekšlikumu, piemēro 59. panta noteikumus.

1.

Pirms galīgā balsojuma par tiesību akta priekšlikumu atbildīgā komiteja prasa, lai Komisija dara zināmu savu nostāju par visiem komitejas pieņemtajiem grozījumiem un lai Padome sniedz komentārus.

2.

Ja Komisija nevar darīt zināmu savu nostāju vai paziņo, ka tā vēl nav gatava pieņemt visus atbildīgās komitejas pieņemtos grozījumus, komiteja var galīgo balsojumu atlikt.

3.

Vajadzības gadījumā Komisijas nostāju iekļauj ziņojumā.

1.

Parlaments izskata tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 45. pantu.

2.

Vispirms Parlaments balso par tiem grozījumiem priekšlikumā, kas ir atbildīgās komitejas ziņojuma pamatā, pēc tam – par priekšlikumu ar iespējamiem grozījumiem, tad – par normatīvās rezolūcijas projekta grozījumiem un, visbeidzot, – par normatīvās rezolūcijas projektu kopumā, kurā ietverts tikai paziņojums par to, vai Parlaments apstiprina vai noraida tiesību akta priekšlikumu vai iesaka to grozīt un vai Parlaments apstiprina vai noraida pieprasījumus attiecībā uz piemērojamo procedūru.

Līdz ar normatīvās rezolūcijas projekta pieņemšanu beidzas pirmais lasījums. Ja Parlaments normatīvo rezolūciju nepieņem, priekšlikumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai.

Visiem ziņojumiem, kas iesniegti likumdošanas procedūras laikā, jāatbilst 37., 43. un 45. pantu. Ja kāda komiteja iesniedz nenormatīvu rezolūciju, tas jādara saskaņā ar 48. vai 188. pantā paredzēto procedūru.

3.

Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komitejai kā Parlamenta nostāju.

1.

Ja Komisijas priekšlikums nav saņēmis nodoto balsu vairākumu vai ir pieņemts priekšlikums to noraidīt, kuru var būt iesniegusi atbildīgā komiteja vai vismaz 40 deputāti, Parlamenta priekšsēdētājs pirms Parlamenta balsojuma par normatīvās rezolūcijas projektu lūdz Komisiju savu priekšlikumu atsaukt.

2.

Ja Komisija priekšlikumu atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta, un par to informē Padomi.

3.

Ja Komisija priekšlikumu neatsauc, Parlaments to nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai bez balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu, izņemot gadījumus, kad Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja, referenta, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma balso par normatīvās rezolūcijas projektu.

Ja priekšlikums ir nodots atpakaļ, atbildīgā komiteja lemj par procedūru, kas jāievēro, un sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.

Pēc tam, kad priekšlikums nodots atpakaļ komitejai saskaņā ar 3. punktu, vadošā atbildīgā komiteja, pirms tā pieņem lēmumu par procedūru, ļauj saskaņā ar 50. pantu iesaistītajai komitejai izdarīt izvēli attiecībā uz grozījumiem, kuri ietilpst tās ekskluzīvā kompetencē, proti, izvēlēties grozījumus, kuri jāiesniedz Parlamentam no jauna.

Uz kompetentās komitejas rakstveida ziņojuma iesniegšanu vai tā mutisku izklāstīšanu attiecas 3. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš. Tas neattiecas uz Parlamenta lēmumu par piemērotu laiku attiecīgās procedūras izskatīšanai.

4.

Ja atbildīgā komiteja nevar ievērot norādīto termiņu, tā prasa, lai jautājumu nodod atpakaļ komitejai saskaņā ar 175. panta 1. punktu. Vajadzības gadījumā Parlaments var noteikt jaunu termiņu saskaņā ar 175. panta 5. punktu. Ja komitejas pieprasījumu noraida, Parlaments normatīvās rezolūcijas projektu izvirza balsošanai.

1.

Ja Komisijas priekšlikumu apstiprina kopumā, ņemot vērā pieņemtos grozījumus, balsošanu par normatīvās rezolūcijas projektu atliek, līdz Komisija dara zināmu savu nostāju par katru no Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem.

Ja Komisija nevar paziņot savu nostāju pēc tam, kad Parlaments ir nobalsojis par tās priekšlikumu, Komisija informē Parlamenta priekšsēdētāju vai atbildīgo komiteju par to, kad tā varēs paziņot savu nostāju; pēc tam priekšlikumu iekļauj nākamās sesijas darba kārtības projektā.

2.

Ja Komisija paziņo, ka tā nav paredzējusi pieņemt Parlamenta izdarītos grozījumus, atbildīgās komitejas referents vai viņa aizņemtības gadījumā – komitejas priekšsēdētājs izsaka Parlamentam oficiālu priekšlikumu par to, vai pāriet pie balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu. Pirms oficiālā priekšlikuma izteikšanas referents vai atbildīgās komitejas pārstāvis var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs pārtrauc jautājuma izskatīšanu.

Ja Parlaments nolemj atlikt balsošanu uz vēlāku laiku, jautājumu nodod atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

Šādā gadījumā atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.

Ja atbildīgā komiteja nevar ievērot norādīto termiņu, piemēro 56. panta 4. punktā paredzēto procedūru.

Šajā posmā pieņem izskatīšanai vienīgi tos grozījumus, kurus iesniedz atbildīgā komiteja un kuri ir virzīti uz kompromisa panākšanu ar Komisiju.

3.

Šā panta 2. punkta piemērošana neizslēdz to, ka ikviens deputāts var iesniegt prasību nodot jautājumu atpakaļ saskaņā ar 175. pantu.

Ja jautājumu nodod atpakaļ saskaņā ar 2. punktu, atbildīgās komitejas galvenais uzdevums saskaņā ar noteikto procedūru ir sagatavot ziņojumu norādītajā termiņā un vajadzības gadījumā iesniegt grozījumus, kas virzīti uz kompromisa panākšanu ar Komisiju, nevis pārskatīt visus Parlamenta apstiprinātos noteikumus.

Tomēr, tā kā nodošana atpakaļ aptur grozījumu pieņemšanas procedūru, komitejai ir liela rīcības brīvība, un tā var ierosināt pārskatīt tos noteikumus, par kuriem plenārsēdes laikā bija pozitīvs balsojums, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs kompromisa panākšanai.

Šādā gadījumā, tā kā pieņem izskatīšanai vienīgi uz kompromisu virzītus komitejas ieteiktos grozījumus un lai saglabātu Parlamenta suverenitāti, 2. punktā minētajā ziņojumā skaidri jānorāda, kurus no jau pieņemtajiem noteikumiem svītros, ja ierosinātos grozījumus pieņems.

1.

Pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis nostāju par Komisijas priekšlikumu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents pārrauga, kā virzās priekšlikuma pieņemšana Padomē, it īpaši, lai pārliecinātos, ka pienācīgi ievēro saistības, kuras Padome vai Komisija ir uzņēmusies pret Parlamentu attiecībā uz tā nostāju.

2.

Atbildīgā komiteja var lūgt, lai Komisija un Padome šo jautājumu apspriež ar komiteju.

3.

Jebkurā pārraudzības procedūras posmā atbildīgā komiteja, ja tā uzskata par vajadzīgu, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu saskaņā ar šo pantu, iesakot Parlamentam:

Šo priekšlikumu ieraksta darba kārtības projektā tajā sesijā, kas notiek pēc tam, kad komiteja ir pieņēmusi lēmumu.

1.

Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Komisija vēlreiz iesniedz Parlamentam savu priekšlikumu:

2.

Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlaments prasa, lai Padome tam vēlreiz iesniedz priekšlikumu, kuru Komisija sagatavojusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu, ja Padome ir nolēmusi grozīt minētā priekšlikuma juridisko pamatu tādējādi, ka parastā likumdošanas procedūra vairs nebūs piemērojama.

3.

Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī tad, ja Padome groza vai ir nolēmusi būtiski grozīt sākotnējo priekšlikumu, par kuru Parlaments ir sniedzis atzinumu, ja vien šo grozījumu mērķis nav iekļaut Parlamenta grozījumus.

4.

Parlamenta priekšsēdētājs prasa arī, lai tiesību akta priekšlikumu vēlreiz iesniedz Parlamentam šajā pantā paredzētajos gadījumos, ja Parlaments tā ir nolēmis pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma.

1.

Padomes nostāju dara zināmu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu tad, kad Parlamenta priekšsēdētājs par to paziņo plenārsēdē. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju pēc tam, kad ir saņēmis visus dokumentus – nostāju, visas deklarācijas, kas ietvertas Padomes protokolos, kad tā pieņēma nostāju, iemeslus, kuri likuši Padomei to pieņemt, un Komisijas nostāju –, kuri ir pienācīgi iztulkoti visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju nākamajā sesijā pēc minēto dokumentu saņemšanas.

Pirms nostājas paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs, apspriedies ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un/vai referentu, pārbauda, vai iesniegtais teksts patiešām ir Padomes nostājas teksts pirmajā lasījumā un vai nav jāņem vērā kāds no 59. pantā paredzētajiem apstākļiem. Pretējā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar atbildīgo komiteju un, ja iespējams, arī ar Padomi, meklē piemērotu risinājumu.

2.

Šādu paziņojumu sarakstu publicē Parlamenta sēdes protokolā kopā ar atbildīgās komitejas nosaukumu.

1.

Ja atbildīgās komitejas priekšsēdētājs lūdz pagarināt otrā lasījuma termiņu vai ja Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā lūdz pagarināt samierināšanas termiņu, Parlamenta priekšsēdētājs pagarina šos termiņus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.

2.

Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam par visiem Parlamenta vai Padomes ierosinātiem termiņa pagarinājumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.

1.

Dienā, kad Parlamentam saskaņā ar 61. panta 1. punktu paziņo Padomes nostāju, uzskata, ka to automātiski nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai un citām komitejām, kurām lūdza sniegt atzinumu pirmajā lasījumā.

2.

Padomes nostāju iekļauj kā pirmo darba kārtības jautājumu atbildīgās komitejas pirmajā sēdē pēc nostājas paziņošanas. Padomei var lūgt iesniegt tās nostāju.

3.

Ja vien nav nolemts citādi, referents otrajā lasījumā ir tas pats, kurš pirmajā lasījumā.

4.

Reglamenta 66. panta 2., 3. un 5. punkta noteikumus par Parlamenta otrā lasījuma procedūru piemēro atbildīgās komitejas apspriedēm; vienīgi šīs komitejas locekļi un pastāvīgie aizstājēji var iesniegt priekšlikumus par noraidīšanu vai grozījumus. Komiteja pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu.

5.

Pirms balsošanas komiteja var lūgt, lai priekšsēdētājs un referents kopā ar Padomes priekšsēdētāju vai viņa pārstāvi un klātesošo atbildīgo komisāru apspriež komitejā iesniegtos grozījumus. Pēc šādas apspriešanās referents var iesniegt kompromisa grozījumus.

6.

Komiteja iesniedz ieteikumu otrajam lasījumam, ierosinot pieņemt, grozīt vai noraidīt Padomes pieņemto nostāju. Ieteikumā ietver īsu ierosinātā lēmuma pamatojumu.

1.

Padomes nostāju un, ja tas ir pieejams, tad arī atbildīgās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam automātiski iekļauj tās sesijas darba kārtības projektā, kuras trešdiena ir pirms un vistuvāk triju mēnešu termiņa beigām vai, ja termiņš ir pagarināts saskaņā ar 62. pantu, – četru mēnešu termiņa beigām, ja vien šis jautājums nav jau izskatīts kādā iepriekšējā sesijā.

Tā kā ieteikumi otrajam lasījumam ir pielīdzināmi paskaidrojumam, kurā Parlamenta komiteja skaidro savu attieksmi pret Padomes nostāju, par tiem nebalso.

2.

Otro lasījumu pabeidz, tiklīdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantā paredzētajos termiņos un saskaņā ar šajos pantos minētajiem noteikumiem Parlaments pieņem, groza vai noraida Padomes nostāju.

1.

Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā var iesniegt rakstisku priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju. Lai pieņemtu šo priekšlikumu, tam jāsaņem Parlamenta deputātu balsu vairākums. Par priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju balso pirms balsošanas par citiem grozījumiem nostājā.

2.

Arī tad, ja Parlaments ir nobalsojis pret priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju, tas pēc referenta ieteikuma var izskatīt jaunu priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju pēc tam, kad ir notikusi balsošana par grozījumiem un kad saskaņā ar 66. panta 5. punktu ir uzklausīts Komisijas paziņojums.

3.

Ja Padomes nostāju noraida, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka likumdošanas procedūra ir pabeigta.

1.

Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt grozījumus Padomes nostājā, lai tos izskatītu plenārsēdē.

2.

Grozījumi Padomes nostājā ir pieņemami, ja tie atbilst 156. un 157. panta noteikumiem un ja to mērķis ir:

Parlamenta priekšsēdētāja lēmums par grozījumu pieņemamību ir galīgs.

3.

Ja laikā pēc pirmā lasījuma ir notikušas jaunas vēlēšanas, taču 59. pants nav piemērots, Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt 2. punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz pieņemamību atcelt.

4.

Grozījumus pieņem tikai tad, ja par tiem ir nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums.

5.

Pirms balsošanas par grozījumiem Parlamenta priekšsēdētājs var prasīt, lai Komisija dara zināmu savu nostāju un lai Padome sniedz komentārus.

1.

Parlamenta delegācijai un Padomes delegācijai Samierināšanas komitejā ir vienāds locekļu skaits.

2.

Delegācijas politiskais sastāvs atbilst Parlamenta dalījumam politiskajās grupās. Priekšsēdētāju konference nosaka, cik katras politiskās grupas deputātu būs delegācijā.

3.

Politiskās grupas izvirza delegācijas locekļus katram samierināšanas gadījumam, vēlams no attiecīgo komiteju locekļu vidus, izņemot tos trīs locekļus, kurus ieceļ par pastāvīgajiem locekļiem kārtējās delegācijās uz 12 mēnešiem. Politiskās grupas izraugās trīs pastāvīgos locekļus no priekšsēdētāja vietnieku vidus, un tiem jāpārstāv vismaz divas dažādas politiskās grupas. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents vienmēr ir delegācijas locekļi.

4.

Delegācijā pārstāvētās politiskās grupas ieceļ aizstājējus.

5.

Politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti, kuri nav pārstāvēti delegācijā, katrs var nosūtīt vienu pārstāvi uz jebkuru delegācijas iekšējo sagatavošanās sanāksmi.

6.

Delegācijas darbu vada Parlamenta priekšsēdētājs vai viens no trijiem pastāvīgajiem locekļiem.

7.

Delegācija pieņem lēmumu ar locekļu balsu vairākumu. Tās debates nav publiskas.

Priekšsēdētāju konference nosaka papildu procesuālās pamatnostādnes par delegācijas darbu Samierināšanas komitejā.

8.

Delegācija paziņo Parlamentam samierināšanas rezultātus.

1.

Kad Samierināšanas komiteja ir vienojusies par kopīgu dokumentu, to ieraksta tās plenārsēdes darba kārtībā, kurai jānotiek pēc sešām nedēļām vai, ja termiņš ir pagarināts, pēc astoņām nedēļām kopš dienas, kad Samierināšanas komiteja ir apstiprinājusi kopīgo dokumentu.

2.

Delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu par kopīgo dokumentu, kuram pievieno ziņojumu.

3.

Kopīgajam dokumentam nevar iesniegt grozījumus.

4.

Par visu kopīgo dokumentu kopumā ir viens balsojums. To apstiprina, ja tas saņem nodoto balsu vairākumu.

5.

Ja Samierināšanas komitejā nav izdevies panākt vienošanos par kopīgo dokumentu, Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu. Paziņojumam seko debates.

1.

Sarunas ar pārējām iestādēm, lai likumdošanas procedūras gaitā panāktu vienošanos, notiek, ņemot vērā Rīcības kodeksu sarunām par parastās likumdošanas procedūru (8).

2.

Pirms sākt šādas sarunas, atbildīgajai komitejai principā būtu jāpieņem lēmums ar tās locekļu balsu vairākumu un jāapstiprina pilnvaras, nostādnes vai prioritātes.

3.

Ja atbildīgajā komitejā ziņojums ir pieņemts un pēc tam sarunās tiek panākts kompromiss ar Padomi, ar šo komiteju jebkurā gadījumā vēlreiz apspriežas pirms balsošanas plenārsēdē.

1.

Tiesību aktos, kurus Parlaments un Padome ir pieņēmuši kopīgi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, norāda attiecīgā tiesību akta veidu, kārtas numuru, pieņemšanas datumu un tēmu.

2.

Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtajos tiesību aktos ir:

3.

Tiesību akti ir sadalīti pantos, kurus var grupēt nodaļās un iedaļās.

4.

Pēdējā tiesību akta pantā norāda spēkā stāšanās dienu, ja tā ir pirms vai pēc divdesmitās dienas pēc publicēšanas.

5.

Pēc pēdējā tiesību akta panta raksta:

1.

Saskaņā ar 41. un 48. pantu atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam ziņojumu ar Padomei domātiem priekšlikumiem grozīt Līgumus.

2.

Ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 3. punktu ar Parlamentu apspriežas par priekšlikumu Eiropadomes lēmumam par labu ierosināto Līgumu grozījumu izskatīšanai, jautājumu nodod atbildīgajai komitejai. Atbildīgā komiteja izstrādā ziņojumu, kurā ietver:

3.

Ja Eiropadome nolemj sasaukt Konventu, Parlaments savus pārstāvjus ieceļ pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma.

Parlamenta delegācija ievēlē savu vadītāju un kandidātus jebkuras Konventa izveidotas koordinācijas grupas vai Prezidija locekļu amatiem.

4.

Ja Eiropadome prasa Parlamenta piekrišanu saistībā ar lēmumu nesasaukt Konventu Līgumu grozījumu priekšlikumu izskatīšanai, jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 81. pantu.

1.

Saskaņā ar Reglamenta 41. un 48. pantu atbildīgā komiteja atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 6. punktā noteiktajai procedūrai var iesniegt Parlamentam ziņojumu, kurā iekļauti Eiropadomei paredzēti priekšlikumi pilnībā vai daļēji pārskatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību trešo daļu.

2.

Ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 6. punktu ar Parlamentu apspriežas par priekšlikumu Eiropadomes lēmumam, ar ko groza Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas noteikumus, pēc analoģijas piemēro Reglamenta 74.a panta 2. punktu. Šādā gadījumā rezolūcijas priekšlikumā var būt iekļauti priekšlikumi grozījumiem tikai Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas noteikumos.

1.

Visus kādas Eiropas valsts pieteikumus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

2.

Pamatojoties uz atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikumu, Parlaments var nolemt uzaicināt Komisiju vai Padomi piedalīties debatēs pirms sarunu uzsākšanas ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu.

3.

Visā sarunu gaitā Komisija un Padome regulāri un vispusīgi informē atbildīgo komiteju, vajadzības gadījumā konfidenciāli, par sarunu virzību.

4.

Jebkurā sarunu posmā Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, var pieņemt ieteikumus un prasīt, lai tos ņem vērā, pirms ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, paraksta līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai.

5.

Kad sarunas ir beigušās, taču pirms jebkāda līguma parakstīšanas, līguma projektu iesniedz Parlamentam, lai tas dod piekrišanu saskaņā ar 81. pantu.

1.

Pamatojoties uz īpašo ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 41. un 48. pantu, Parlaments var:

2.

Visus Padomes pieprasījumus sniegt piekrišanu saistībā ar priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. un 2. punktu, kopā ar attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem paziņo Parlamentam un jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 81. pantu. Izņemot steidzamus un pamatotus gadījumus, Parlaments pieņem lēmumu par atbildīgās komitejas priekšlikumu.

3.

Šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pieņem ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas veido Parlamenta deputātu vairākumu.

4.

Ar Priekšsēdētāju konferences atļauju atbildīgā komiteja var iesniegt pievienotu rezolūcijas priekšlikumu. Šāds rezolūcijas priekšlikums atspoguļo Parlamenta viedokli par smagu pārkāpumu dalībvalstī, kā arī par attiecīgām sankcijām un to maiņu vai atcelšanu.

5.

Atbildīgā komiteja nodrošina, ka Parlaments ir pilnībā informēts un ka vajadzības gadījumā ir notikusi apspriešanās par visiem pārraudzības pasākumiem, kas seko Parlamenta piekrišanai, kura dota saskaņā ar 3. punktu. Padomi aicina ziņot par notikumu attīstību. Pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma, kas izstrādāts ar Priekšsēdētāju konferences atļauju, Parlaments var pieņemt ieteikumus Padomei.

1.

Pieprasījumus ieviest ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 20. pantu Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Vajadzības gadījumā piemēro Reglamenta 37., 38., 39., 43., 53. līdz 59. un 81. pantu.

2.

Atbildīgā komiteja pārbauda, vai ir ievērots Līguma par Eiropas Savienību 20. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 326. līdz 334. pants.

3.

Turpmākos tiesību aktus, kuri ierosināti, pamatojoties uz ciešāku sadarbību pēc tās iedibināšanas, izskata Parlamentā saskaņā ar tām pašām procedūrām kā gadījumos, kad ciešāku sadarbību nepiemēro. Piemēro 43. pantu.

1.

Deputātiem ir pieejami šādi dokumenti:

2.

Šos dokumentus nodod atbildīgajai komitejai. Visas attiecīgās komitejas var sniegt atzinumus.

3.

Ja citas komitejas vēlas sniegt atzinumus, Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā šīm komitejām tas jādara zināms atbildīgajai komitejai.

1.

Ikviens deputāts saskaņā ar turpmāk noteikto kārtību var iesniegt budžeta projekta grozījumu projektus un izteikties par tiem.

2.

Grozījumu projekti ir pieņemami, ja tie ir iesniegti rakstiski, ja tos ir parakstījuši vismaz 40 deputāti vai ja tie ir iesniegti politiskās grupas vai komitejas vārdā, norādot, uz kuru budžeta pozīciju tie attiecas, un ja ir ievērots ieņēmumu un izdevumu līdzsvara princips. Grozījumu projektos ir visi vajadzīgie norādījumi attiecībā uz paskaidrojumiem, kuri jāpievieno attiecīgajai budžeta pozīcijai.

Visi budžeta projekta grozījumu projekti jāpamato rakstiski.

3.

Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu projektu iesniegšanas termiņu.

4.

Atbildīgā komiteja sniedz atzinumu par iesniegtajiem tekstiem, pirms tos apspriež plenārsēdē.

Par tiem grozījumu projektiem, kurus atbildīgā komiteja ir noraidījusi, plenārsēdē balso tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā to rakstiski pieprasa kāda komiteja vai vismaz 40 deputāti; šis termiņš jebkurā gadījumā ir vismaz divdesmit četras stundas pirms balsošanas sākuma.

5.

Parlamenta tāmes grozījumu projektus, kas līdzīgi tiem, kurus Parlaments ir noraidījis šīs tāmes sastādīšanas laikā, apspriež tikai tad, ja atbildīgā komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu.

6.

Atkāpjoties no 55. panta 2. punkta noteikumiem, Parlaments balso atsevišķi un secīgi par:

Tomēr piemēro 161. panta 4. līdz 8. punkta noteikumus.

7.

Tos budžeta projekta pantus, nodaļas, sadaļas un iedaļas, par kuriem nav iesniegti grozījumu projekti, uzskata par pieņemtiem.

8.

Lai grozījumu projektus pieņemtu, par tiem jānobalso Parlamenta deputātu vairākumam.

9.

Ja Parlaments ir grozījis budžeta projektu, šādi grozīto budžeta projektu kopā ar pamatojumu nosūta Padomei un Komisijai.

10.

Tās sēdes protokolu, kuras laikā Parlaments ir sniedzis atzinumu par budžeta projektu, nosūta Padomei un Komisijai.

1.

Priekšsēdētājs sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punktu.

2.

Delegācijā, kas Parlamentu pārstāv Samierināšanas komitejas sanāksmēs budžeta procedūrā, ir tikpat locekļu, cik attiecīgajā Padomes delegācijā.

3.

Katru gadu pirms balsošanas Parlamentā par Padomes nostāju politiskās grupas ieceļ delegācijas locekļus, vēlams no tās komitejas locekļu vidus, kura atbildīga par budžeta jautājumiem, un no citām attiecīgajām komitejām. Delegācijas darbu vada Parlamenta priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs var uzticēt šo lomu priekšsēdētāja vietniekam, kam ir pieredze budžeta jautājumos, vai par budžeta jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājam.

4.

Piemēro 68. panta 2., 4., 5., 7. un 8. punktu.

5.

Kad Samierināšanas komiteja ir vienojusies par kopīgu dokumentu, šo jautājumu iekļauj tās Parlamenta plenārsēdes darba kārtībā, kurai jānotiek 14 dienu laikā no dienas, kad panākta vienošanās. Kopīgais dokuments ir pieejams visiem deputātiem. Piemēro 69. panta 2. un 3. punktu.

6.

Par visu kopīgo dokumentu ir viens balsojums. Balsošana notiek pēc saraksta. Kopīgo dokumentu uzskata par apstiprinātu, ja vien to nenoraida ar Parlamenta deputātu balsu vairākumu.

7.

Ja Parlaments kopīgo dokumentu apstiprina, taču Padome to noraida, atbildīgā komiteja visus vai dažus Parlamenta grozījumus Padomes nostājā var iesniegt apstiprināšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 7. punkta d) apakšpunktu.

Balsošanu par apstiprināšanu iekļauj tās Parlamenta plenārsēdes darba kārtībā, kurai jānotiek 14 dienu laikā no dienas, kad Padome ir paziņojusi, ka noraida kopīgo dokumentu.

Grozījumus uzskata par apstiprinātiem, ja tos apstiprina ar Parlamenta deputātu balsu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu.

1.

Visus Padomes lēmumus, ar kuriem tiek atļauts izdevumiem iztērēt vairāk nekā provizorisko divpadsmitdaļu, nodod atbildīgajai komitejai.

2.

Atbildīgā komiteja var iesniegt projektu lēmumam, kurā paredzēts samazināt 1. punktā minētos izdevumus. Parlaments par šo projektu lemj 30 dienu laikā no dienas, kad Padome pieņēmusi lēmumu.

3.

Parlaments pieņem lēmumu ar deputātu balsu vairākumu.

—

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam sniedz apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi,

—

atbildīgajiem darbiniekiem sniedz apstiprinājumu par citu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru, piemēram, Padomes (attiecībā uz tās kā izpildiestādes darbību), Eiropas Savienības Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, attiecīgo budžetu izpildi,

—

Komisijai sniedz apstiprinājumu par Eiropas Attīstības fonda budžetu,

—

apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz struktūrām, kas ir atbildīgas par to juridiski neatkarīgo vienību budžeta pārvaldību, kuras veic Eiropas Savienības uzdevumus, ciktāl uz to darbību attiecas tiesību normas, kas prasa budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlamentā.

1.

Parlaments uzrauga kārtējā gada budžeta izpildi. Šo uzdevumu tas uzdod veikt par budžetu un par budžeta izpildes kontroli atbildīgajām komitejām, kā arī pārējām attiecīgajām komitejām.

2.

Katru gadu pirms nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas pirmajā lasījumā Parlaments izskata kārtējā budžeta izpildes grūtības un vajadzības gadījumā to veic, pamatojoties uz atbildīgās komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu.

1.

Pamatojoties uz ģenerālsekretāra sagatavotu ziņojumu, Prezidijs sagatavo provizorisko tāmes projektu.

2.

Šo provizorisko tāmes projektu Parlamenta priekšsēdētājs iesniedz atbildīgajai komitejai, kas sagatavo tāmes projektu un iesniedz ziņojumu Parlamentam.

3.

Parlamenta priekšsēdētājs nosaka tāmes projekta grozījumu iesniegšanas termiņus.

Atbildīgā komiteja par šiem grozījumiem sniedz atzinumu.

4.

Parlaments pieņem tāmi.

5.

Parlamenta priekšsēdētājs tāmi nosūta Komisijai un Padomei.

6.

Iepriekšminētie noteikumi attiecas arī uz tāmi budžeta grozījumiem.

1.

Lēmumus par Parlamenta budžetu Prezidijs un par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja pieņem šādā secībā:

2.

Lēmumus par amatu sarakstu pieņem saskaņā ar šādu procedūru:

3.

Attiecībā uz pašu tāmi tās izstrādāšanas procedūra sākas uzreiz pēc tam, kad Prezidijs ir pieņēmis galīgo lēmumu par amatu sarakstu. Šīs procedūras posmi ir tādi, kā izklāstīti Reglamenta 79. pantā. Saskaņošanas procedūru piemēro gadījumos, kad par budžeta jautājumiem atbildīgās komitejas un Prezidija nostājas ir ļoti atšķirīgas.

1.

Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju uzņemas un sedz vai liek uzņemties un segt izdevumus atbilstoši Prezidija pieņemtajiem iekšējiem finanšu noteikumiem.

2.

Parlamenta priekšsēdētājs nosūta atbildīgajai komitejai gada pārskatu projektu.

3.

Pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, Parlaments apstiprina pārskatus un lemj par budžeta izpildes apstiprināšanu.

1.

Ja Parlamentu lūdz dot piekrišanu ierosinātam tiesību aktam, Parlaments pieņem lēmumu, pamatojoties uz atbildīgās komitejas sagatavotu ieteikumu pieņemt vai noraidīt attiecīgo tiesību aktu.

Parlaments pieņem lēmumu ar vienu balsojumu par tiesību aktu, kuram saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību vai Līgumu par Eiropas Savienības darbību vajadzīga Parlamenta piekrišana, un nevar iesniegt nekādus grozījumus. Vajadzīgo vairākumu, lai piekrišanu pieņemtu, nosaka saskaņā ar to Līguma par Eiropas Savienību vai Līguma par Eiropas Savienības darbību pantu, kurš veido ierosinātā tiesību akta juridisko pamatu.

2.

Attiecībā uz pievienošanās līgumiem, starptautiskiem nolīgumiem un gadījumā, ja konstatē, ka dalībvalsts ir vairākkārt nopietni pārkāpusi kopīgos principus, piemēro attiecīgi 74.c, 74.e un 90. pantu. Ja vajadzīga ciešāka sadarbība jomā, uz kuru attiecas parastā likumdošanas procedūra, piemēro Reglamenta 74.g pantu.

3.

Ja ir vajadzīga Parlamenta piekrišana ierosinātam tiesību aktam vai paredzētam starptautiskam nolīgumam, atbildīgā komiteja, lai veicinātu pozitīvu procedūras iznākumu, var pieņemt lēmumu iesniegt Parlamentam starpposma ziņojumu par Komisijas priekšlikumu kopā ar rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir ieteikumi par ierosinātā akta grozīšanu vai īstenošanu.

1.

Ja Parlamentu aicina sniegt atzinumu par Padomes ieteikumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, Parlaments pēc tam, kad Padome plenārsēdē ir iepazīstinājusi ar saviem ieteikumiem, apspriežas, pamatojoties uz atbildīgās Parlamenta komitejas rakstiski vai mutiski iesniegto priekšlikumu pieņemt vai noraidīt ieteikumus, par kuriem Parlamentam jāsniedz atzinums.

2.

Pēc tam Parlaments balso par ieteikumiem kopumā, un tiem nevar iesniegt nekādus grozījumus.

1.

Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā visus dokumentus, ko Komisija ir izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu, vai visas vienošanās, kuras sociālie partneri noslēguši, ņemot vērā Līguma 155. panta 1. punktu, kā arī priekšlikumus, ko Komisija ir iesniegusi saskaņā ar Līguma 155. panta 2. punktu.

2.

Ja sociālie partneri informē Komisiju par nodomu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 155. pantā paredzēto procedūru, atbildīgā komiteja var sagatavot ziņojumu par problēmas būtību.

3.

Ja sociālie partneri ir noslēguši vienošanos un kopīgi prasa, lai to ievieš ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 155. panta 2. punktu, atbildīgā komiteja iesniedz rezolūcijas priekšlikumu ar ieteikumu pieņemt vai noraidīt šo pieprasījumu.

1.

Ja Komisija informē Parlamentu par nodomu izskatīt iespēju slēgt brīvprātīgas vienošanās, nevis pieņemt tiesību aktus, atbildīgā komiteja var sagatavot ziņojumu par attiecīgā jautājuma būtību saskaņā ar 48. pantu.

2.

Ja Komiteja paziņo par nodomu slēgt brīvprātīgu vienošanos, atbildīgā komiteja var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu ar ieteikumu pieņemt vai noraidīt priekšlikumu, norādot, ar kādiem nosacījumiem priekšlikums jāpieņem vai jānoraida.

1.

Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par kāda Eiropas Savienības tiesību akta kodifikāciju, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā. Tā izskata priekšlikumu saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem (10), lai pārliecinātos, ka tas attiecas tikai uz kodifikāciju un neietver citus būtiskus grozījumus.

2.

Komitejai, kas bija atbildīga par kodificējamajiem dokumentiem, pēc pašas vai tās komitejas pieprasījuma, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var lūgt atzinumu par kodifikācijas piemērotību.

3.

Grozījumi priekšlikuma redakcijā nav pieņemami.

Tomēr pēc referenta pieprasījuma par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājs saistībā ar tehniskiem pielāgojumiem var iesniegt minētajai komitejai grozījumus apstiprināšanai ar nosacījumu, ka tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu priekšlikuma atbilstību kodifikācijas noteikumiem, un neietver nekādus būtiskus grozījumus priekšlikumā.

4.

Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja secina, ka priekšlikumā nav iekļauti nekādi būtiski grozījumi Eiropas Savienības tiesību aktā, tā iesniedz to Parlamentā apstiprināšanai.

Ja komiteja secina, ka priekšlikums ietver kādus būtiskus grozījumus, tā iesaka Parlamentam šo priekšlikumu noraidīt.

Abos šajos gadījumos Parlaments piemēro viena balsojuma procedūru – bez grozījumiem un debatēm.

1.

Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par Eiropas Savienības tiesību aktu pārstrādāšanu, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā un par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā.

2.

Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja to izskata saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem (11), lai pārliecinātos, ka tas neietver nekādus citus būtiskus grozījumus un tajā ir vienīgi tie grozījumi, kuri skaidri norādīti pašā priekšlikumā.

Saistībā ar šo izskatīšanu priekšlikuma teksta grozījumi nav pieņemami. Tomēr 86. panta 3. punkta otro daļu piemēro tām daļām pārstrādājamā priekšlikumā, kas paliek iepriekšējā redakcijā.

3.

Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 156. un 157. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām, tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai, un Komisijas pienākums, pirms notiek balsošana saskaņā ar 54. pantu, ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu.

4.

Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums ietver ne tikai tajā skaidri norādītos grozījumus, bet arī citus būtiskus grozījumus, tā ierosina Parlamentam priekšlikumu noraidīt un par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija atsauc priekšlikumu, priekšsēdētājs konstatē, ka procedūrai nav objekta, un par to informē Padomi. Ja Komisija neatsauc priekšlikumu, Parlaments nosūta to par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai, kas to izskata saskaņā ar parasto procedūru.

—

izskata visus deleģēto aktu projektus, ja tie ir atsūtīti Parlamentam pārbaudes veikšanai,

—

var Parlamentam ar rezolūcijas priekšlikumu iesniegt jebkādu piemērotu priekšlikumu saskaņā ar leģislatīvā akta noteikumiem.

1.

Ja Komisija iesniedz Parlamentam īstenošanas pasākumu projektu, Parlamenta priekšsēdētājs nodod šo pasākumu projektu izskatīšanai komitejā, kuras kompetencē ietilpst tiesību akts, no kura izriet īstenošanas pasākumi. Ja pamata tiesību akta izskatīšanā bija piemērota komiteju iesaistīšanas procedūra, atbildīgā komiteja aicina visas iesaistītās komitejas paziņot savu viedokli mutiski vai vēstules veidā.

2.

Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs nosaka komitejas locekļiem termiņu, kurā komiteja var izteikt iebildumus par pasākumu projektu. Komiteja var lemt par referenta iecelšanu no savu locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus, ja tā uzskata, ka tas ir lietderīgi. Ja komitejai ir iebildumi pret pasākumu projektu, tā iesniedz rezolūcijas priekšlikumu, kurā pauž iebildumu pret pasākumu projekta pieņemšanu un kurā var arī norādīt izmaiņas, kas būtu jāveic pasākumu projektā.

Ja Parlaments attiecīgajā termiņā, skaitot no pasākumu projekta saņemšanas dienas, šādu rezolūciju pieņem, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Komisija šo pasākumu projektu atsauc vai groza, vai arī iesniedz priekšlikumu saskaņā ar atbilstošu likumdošanas procedūru.

3.

Ja pirms attiecīgā termiņa beigām nenotiek neviena sesija, uzskata, ka tiesības uz atbildi ir uzticētas atbildīgajai komitejai. Šo atbildi vēstules veidā komitejas priekšsēdētājs sniedz atbildīgajam Komisijas loceklim, un par to paziņo visiem Parlamenta deputātiem.

4.

Ja uz Komisijas paredzētajiem īstenošanas pasākumiem attiecas regulatīvā kontroles procedūra, 3. punktu nepiemēro, bet 1. un 2. punktu papildina šādi: