8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/1

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 31. marts),

ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Starptautiskajā Cukura padomē attiecībā uz 1992. gada Starptautiskā nolīguma par cukuru termiņa pagarināšanu

(2011/223/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā sākotnēji 1992. gada Starptautiskais nolīgums par cukuru, ko Kopienas vārdā noslēdza Padome ar Lēmumu 92/580/EEK (1), bija spēkā līdz 1995. gada 31. decembrim. Kopš tā laika nolīguma termiņš regulāri tika pagarināts uz turpmākiem divu gadu laikposmiem. Pēdējo reizi to pagarināja ar Starptautiskās Cukura padomes lēmumu 2009. gada 28. maijā, un tas ir spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim. Savienības interesēs ir atkārtoti pagarināt nolīguma termiņu. Tāpēc Komisija, kas pārstāv Savienību Starptautiskajā Cukura padomē, būtu jāpilnvaro balsot par šādu pagarinājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienībai jāieņem Starptautiskajā Cukura padomē, ir balsot par 1992. gada Starptautiskā nolīguma par cukuru termiņa pagarināšanu uz laikposmu līdz diviem gadiem.

Ar šo Komisija tiek pilnvarota paust šo nostāju Starptautiskajā Cukura padomē.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

VÖLNER P.

(1) OV L 379, 23.12.1992., 15. lpp.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/2

PADOMES REGULA (ES) Nr. 333/2011

(2011. gada 31. marts),

ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc ierosināto pasākumu iesniegšanas Eiropas Parlamentam,

tā kā:

(1)

Novērtējot vairākas atkritumu plūsmas, var secināt, ka tādu īpašu kritēriju izstrāde, kas ļautu noteikt, kad no atkritumiem iegūtie metāllūžņi vairs nav atkritumi, dotu labumu metāllūžņu pārstrādes tirgum. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina augsts vides aizsardzības līmenis. Tie neskar trešo valstu veikto metāllūžņu kā atkritumu klasifikāciju.

(2)

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumos ir pierādīts, ka attiecībā uz tādiem dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņiem, kas tiks izmantoti kā izejvielas tērauda rūpniecībā, lietuvēs, kā arī alumīnija rūpnīcās un pārkausēšanai metālu ražošanai, pastāv gan tirgus, gan pieprasījums. Tāpēc dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņiem vajadzētu būt pietiekami tīriem un tiem būtu jāatbilst metālrūpniecības nozarē noteiktajiem lūžņu standartiem vai specifikācijām.

(3)

Kritērijiem, kas nosaka, kad dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņi vairs nav atkritumi, būtu jānodrošina, ka dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņi pēc reģenerācijas atbilst metālrūpniecības nozares tehniskajām prasībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem un ražojumiem piemērojamajiem standartiem un ka tie kopumā nelabvēlīgi neietekmē vidi un cilvēka veselību. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumi liecina, ka ierosinātie kritēriji attiecībā uz atkritumiem, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, uz apstrādes procesiem un metodēm, kā arī uz metāllūžņiem, kas rodas reģenerācijā, atbilst šiem mērķiem, kā rezultātā saražotajiem dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņiem nepiemīt bīstamas īpašības, un tajos nav pārāk daudz nemetāla savienojumu.

(4)	Lai nodrošinātu atbilstību kritērijiem, ir lietderīgi paredzēt, ka jāsniedz informācija par metāllūžņiem, kas vairs nav atkritumi, un jāizveido kvalitātes vadības sistēma.

(5)

Ja, pamatojoties uz dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņu tirgus apstākļu attīstības monitoringu, ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņu otrreizējās pārstrādes tirgu, jo īpaši attiecībā uz šādu metāllūžņu pieejamību un piekļuvi tiem, iespējams, šie kritēriji būs jāpārskata.

(6)	Lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties kritērijiem, kas nosaka, kad metāllūžņi vairs nav atkritumi, ir lietderīgi paredzēt samērīgu laikposmu, pirms šo regulu sāk piemērot.

(7)	Ar Direktīvas 2008/98/EK 39. panta 1. punktu izveidotā komiteja nav sniegusi atzinumu par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, un tāpēc Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par minētajiem pasākumiem un nosūtīja to Eiropas Parlamentam.

(8)	Eiropas Parlaments nav iebildis pret ierosinātajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti kritēriji, kas nosaka, kad dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņi, tostarp alumīnija sakausējuma lūžņi, vairs nav atkritumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto Direktīvā 2008/98/EK noteiktās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)	“dzelzs un tērauda lūžņi” ir metāllūžņi, kas sastāv galvenokārt no dzelzs un tērauda;

b)	“alumīnija lūžņi” ir metāllūžņi, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un alumīnija sakausējuma;

c)	“īpašnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā atrodas metāllūžņi;

d)	“ražotājs” ir īpašnieks, kas citam īpašniekam nodod metāllūžņus, kuri par tādiem atzīti pirmo reizi un vairs nav atkritumi;

e)	“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas Savienības muitas teritorijā ieved metāllūžņus, kuri vairs nav atkritumi;

f)	“kvalificēti darbinieki” ir darbinieki, kuriem ir atbilstīga pieredze vai kuri ir atbilstīgi apmācīti, lai novērtētu metāllūžņu īpašības un veiktu to monitoringu;

g)	“vizuāla apskate” ir metāllūžņu pārbaude, ko veic visam sūtījumam, izmantojot cilvēka maņas vai nespecializētas iekārtas;

h)	“sūtījums” ir metāllūžņu partija, ko paredzēts nogādāt no ražotāja citam īpašniekam un kas var atrasties vienā vai vairākās transporta vienībās, piemēram, konteineros.

3. pants

Kritēriji dzelzs un tērauda lūžņiem

Dzelzs un tērauda lūžņi vairs nav atkritumi, ja pēc to nodošanas no ražotāja citam īpašniekam ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, atbilst kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 2. iedaļā;

b)	atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, ir apstrādāti saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 3. iedaļā;

c)	reģenerācijā radušies dzelzs un tērauda lūžņi atbilst kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 1. iedaļā;

d)	ražotājs ir izpildījis prasības, kas noteiktas 5. un 6. pantā.

4. pants

Kritēriji alumīnija lūžņiem

Alumīnija lūžņi, tostarp alumīnija sakausējuma lūžņi, vairs nav atkritumi, ja pēc to nodošanas no ražotāja citam īpašniekam ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, atbilst II pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem kritērijiem;

b)	atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, ir apstrādāti saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļā noteiktajiem kritērijiem;

c)	reģenerācijā radušies alumīnija lūžņi atbilst II pielikuma 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem;

d)	ražotājs ir izpildījis 5. un 6. pantā noteiktās prasības.

5. pants

Atbilstības apliecinājums

1. Ražotājs vai importētājs par katru metāllūžņu sūtījumu izsniedz atbilstības apliecinājumu, kas atbilst III pielikumā iekļautajam paraugam.

2. Ražotājs vai importētājs nosūta nākamajam metāllūžņu sūtījuma īpašniekam atbilstības apliecinājumu. Ražotājs vai importētājs glabā atbilstības apliecinājuma eksemplāru vismaz vienu gadu pēc tā izdošanas dienas un pēc pieprasījuma dara to pieejamu kompetentajām iestādēm.

3. Atbilstības apliecinājums var būt elektroniskā formā.

6. pants

Kvalitātes vadība

1. Ražotājs ievieš kvalitātes vadības sistēmu, kas ir piemērota, lai pierādītu atbilstību kritērijiem, kas minēti attiecīgi 3. un 4. pantā.

2. Kvalitātes vadības sistēma ietver dokumentētu procedūru kopumu par katru no šādiem aspektiem:

a)	tādu atkritumu pieņemšanas kontrole, kurus izmanto kā izejvielas reģenerācijā, kā noteikts I un II pielikuma 2. iedaļā;

b)	apstrādes procesu un metožu monitorings, kā noteikts I un II pielikuma 3.3. iedaļā;

c)	reģenerācijā radušos metāllūžņu kvalitātes uzraudzība, kā noteikts I un II pielikuma 1. iedaļā (tostarp paraugu ņemšana un analīze);

d)	radiācijas monitoringa efektivitāte, kā noteikts attiecīgi I un II pielikuma 1.5. iedaļā;

e)	atsauksmes no klientiem par metāllūžņu kvalitātes atbilstību;

f)	saskaņā ar a) līdz d) apakšpunkta prasībām veiktā monitoringa rezultātu reģistrēšana;

g)	kvalitātes vadības sistēmas pārskatīšana un pilnveidošana;

h)	darbinieku apmācība.

3. Kvalitātes vadības sistēma paredz arī īpašas monitoringa prasības, kas attiecībā uz katru kritēriju noteiktas I un II pielikumā.

4. Ja kādu no apstrādes veidiem, kas minēti I pielikuma 3.3. iedaļā vai II pielikuma 3.3. iedaļā, veic iepriekšējais īpašnieks, ražotājs nodrošina, ka piegādātājs uztur kvalitātes vadības sistēmu, kura atbilst šā panta prasībām.

5. Atbilstības novērtēšanas iestāde, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (2), kura ir ieguvusi akreditāciju saskaņā ar minēto regulu, vai cits “vides verificētājs”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (3) 2. panta 20. punkta b) apakšpunktā, pārbauda, vai kvalitātes vadības sistēma atbilst šā panta prasībām. Pārbaude būtu jāveic reizi trijos gados.

6. Importētājs prasa saviem piegādātājiem, lai viņi uzturētu kvalitātes vadības sistēmu, kas atbilst šā panta 1., 2. un 3. punktā ietvertajām prasībām un ko pārbaudījis neatkarīgs ārējais verificētājs.

7. Ražotājs pēc kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošina tām piekļuvi kvalitātes vadības sistēmai.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 9. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

VÖLNER P.

(1) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(2) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(3) OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Kritēriji dzelzs un tērauda lūžņiem

Kritēriji

Paškontroles prasības

1. Reģenerācijā radušos lūžņu kvalitāte

1.1.	Lūžņus šķiro saskaņā ar klienta specifikāciju, rūpniecisko specifikāciju vai standartu tiešai izmantošanai metāla rūpnīcās vai lietuvēs metāla vai tērauda objektu ražošanā.

Kvalificēti darbinieki šķiro katru sūtījumu.

1.2.

Piejaukumu (piemaisījumu) kopējais daudzums ir ≤ 2 % pēc masas.

Piejaukumi ir:

1)	krāsainie metāli (izņemot leģējošos elementus jebkurā melnā metāla substrātā) un nemetāla materiāli, piemēram, zeme, putekļi, izolācijas materiāli un stikls;

2)	degtspējīgi nemetāla materiāli, piemēram, gumija, plastmasa, audums, koksne un citas ķīmiskās vai bioloģiskās vielas;

3)	lielāki gabali (ķieģeļa izmērā), kas nevada elektrību, piemēram, riepas, ar cementu pildītas caurules, koksne vai betons;

4)	atlikumi, kas rodas tērauda kausēšanā, karsēšanā, virsmas sagatavošanā (tostarp defektu izdedzināšanā), slīpēšanā, zāģēšanā, gāzgriešanā, piemēram, sārņi, plāva, gaisa filtru putekļi, smalcinātāju putekļi, dūņas;

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

Reprezentatīvus piejaukumu paraugus regulāri (vismaz ik pēc sešiem mēnešiem) analizē, sverot pēc magnētiskas vai manuālas (atkarībā no lietderības) dzelzs un tērauda detaļu un objektu atdalīšanas, veicot rūpīgu vizuālo apskati.

Nosaka atbilstošu paraugu ņemšanas pārbaužu biežumu, ņemot vērā šādus faktorus:

1)	paredzamais mainīgums (piemēram, ņemot vērā iepriekšējos rezultātus);

2)	reģenerācijā un turpmākajā apstrādē par izejvielām izmantoto atkritumu kvalitātes mainīguma raksturīgais risks;

3)	monitoringa metodes raksturīgā precizitāte; kā arī

4)	tas, cik lielā mērā rezultāti atšķiras no piejaukumu satura robežvērtības – līdz 2 % pēc masas.

Monitoringa biežuma noteikšanas process būtu jādokumentē kā daļa no kvalitātes vadības sistēmas, un šai dokumentācijai vajadzētu būt pieejamai revīzijai.

1.3.	Lūžņi nesatur pārmērīgi daudz dzelzs oksīda jebkādā veidā, izņemot tik, cik tas rodas dabiski, uzglabājot sagatavotos metāllūžņus ārpus telpām normālos atmosfēras apstākļos.

Kvalificēti darbinieki veic vizuālo apskati, lai atklātu oksīdu klātbūtni.

1.4.	Lūžņi nesatur pamanāmus daudzumus eļļas, eļļas emulsiju, eļļošanas līdzekļu un smērvielu, izņemot nenozīmīgus daudzumus, kas nevar izraisīt pilēšanu.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati, īpašu uzmanību pievēršot tām daļām, kurās visvairāk iespējama eļļas pilēšana.

1.5.

Radioaktivitāte. Nav nepieciešams rīkoties saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par uzraudzības un reaģēšanas procedūrām attiecībā uz radioaktīvajiem metāllūžņiem.

Šī prasība neskar darba ņēmēju un sabiedrības locekļu veselības aizsardzības pamatstandartus, kas pieņemti ar tiesību aktiem, uz kuriem attiecas Euratom līguma III nodaļa, konkrēti, ar Direktīvu 96/29/Euratom (1).

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma radioaktivitātes monitoringu.

Katram lūžņu sūtījumam pievieno sertifikātu, kas izdots saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par monitoringu un reaģēšanas procedūrām attiecībā uz radioaktīvajiem metāllūžņiem. Sertifikātu var iekļaut citos dokumentos, kas pievienoti sūtījumam.

1.6.

Lūžņiem nepiemīt neviena no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām bīstamajām īpašībām. Lūžņi atbilst robežkoncentrācijai, kas noteikta Lēmumā 2000/532/EK (2) un nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 850/2004 (3) IV pielikumā noteikto robežkoncentrāciju.

Šī prasība neattiecas uz tādu atsevišķu elementu īpašībām, kas ir dzelzs un tērauda sakausējumu sastāvā.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati. Ja, veicot vizuālo apskati, rodas jebkādas aizdomas par iespējamām bīstamām īpašībām, veic turpmākus piemērotus monitoringa pasākumus, piemēram, paraugu ņemšanu un testēšanu.

Darbinieki saņēmuši apmācību par iespējamām kaitīgām īpašībām, kas var būt saistītas ar dzelzs un tērauda lūžņiem, un par materiālu detaļām vai pazīmēm, kas ļauj noteikt bīstamās īpašības.

Bīstamo materiālu noteikšanas procedūru dokumentē saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmu.

1.7.	Lūžņi nesatur paaugstināta spiediena slēgtus vai nepietiekami atvērtus konteinerus, kas var izraisīt sprādzienu metalurģiskajās krāsnīs.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

2. Atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā

2.1.	Tikai tos atkritumus, kas satur reģenerējamu dzelzi vai tēraudu, var izmantot kā izejvielas.

2.2.	Bīstamos atkritumus neizmanto kā izejvielas, izņemot tad, ja ir iesniegti pierādījumi, ka ir piemēroti procesi un metodes, kā norādīts šā pielikuma 3. iedaļā, lai novērstu visas bīstamās īpašības.

2.3.

Šādus atkritumus nedrīkst izmantot kā izejvielas:

a)	slīpēšanas un virpošanas procesā radušās skaidas, kas satur šķidrumus, piemēram, naftas vai naftas emulsijas; un

b)	mucas un konteinerus, izņemot iekārtas no nolietotiem transportlīdzekļiem, kas satur vai ir saturējušas eļļas vai krāsas.

Visu saņemto atkritumu pieņemšanas (ar vizuālo apskati) un ar to saistītās dokumentācijas kontroli veic kvalificēti darbinieki, kas ir apmācīti noteikt šajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem neatbilstošus atkritumus.

3. Apstrādes procesi un metodes

3.1.	Dzelzs vai tērauda lūžņiem jābūt sadalītiem izcelsmes vietā vai vācot, un tiem jābūt uzglabātiem atsevišķi, vai arī par izejvielām izmantojamiem atkritumiem jābūt apstrādātiem, atdalot dzelzs un tērauda metāllūžņus no nemetāla un krāsainā metāla sastāvdaļām.

3.2.	Ir jābūt pabeigtai visa veida mehāniskajai apstrādei (piemēram, griešanai, lokšņu griešanai, sasmalcināšanai vai sadrupināšanai, šķirošanai, sadalīšanai, tīrīšanai, atsārņošanai, iztukšošanai), kas nepieciešama, lai sagatavotu metāllūžņus tiešai izmantošanai galīgajā pielietojumā.

3.3.

Atkritumiem, kas satur bīstamās sastāvdaļas, piemēro šādas īpašās prasības:

izejmateriāliem, kas iegūti no nolietotām elektriskām vai elektroniskām iekārtām vai no nolietotiem transportlīdzekļiem, ir jābūt veiktai visa veida apstrādei, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/96/EK (4) 6. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK (5) 6. pantā;

b)	hlorfluorogļūdeņražiem no nolietotām iekārtām ir jābūt savāktiem procesā, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes;

c)	kabeļiem ir jābūt ar notīrītu apvalku vai sagrieztiem. Ja kabelis satur organisku pārklājumu (plastmasas), tam jābūt atdalītam, izmantojot labākās pieejamās metodes;

d)	mucām un konteineriem jābūt iztukšotiem un iztīrītiem;

e)	bīstamajām vielām atkritumos, kas nav minēti a) apakšpunktā, jābūt efektīvi likvidētām procesā, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.

(1) Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.).

(2) Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

(4) OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(5) OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

II PIELIKUMS

Kritēriji alumīnija lūžņiem

Kritēriji

Paškontroles prasības

1. Lūžņu kvalitāte

1.1.	Lūžņus šķiro saskaņā ar klienta specifikāciju, rūpniecisko specifikāciju vai standartu tiešai izmantošanai metāla rūpnīcās vai lietuvēs metāla vai tērauda objektu ražošanā.

Kvalificēti darbinieki šķiro katru sūtījumu.

1.2.

Piejaukumu kopējais apjoms ir ≤ 5 % pēc masas vai arī metāla iznākums ir ≥ 90 %.

Piejaukumi ir:

1)	metāli, kas nav alumīnijs un alumīnija sakausējumi;

2)	nemetāla materiāli, piemēram, zeme, putekļi, izolācijas materiāli un stikls;

3)	degtspējīgi nemetāla materiāli, piemēram, gumija, plastmasa, audums, koksne un citas ķīmiskās vai bioloģiskās vielas;

4)	lielāki gabali (ķieģeļa izmērā), kas nevada elektrību, piemēram, riepas, ar cementu pildītas caurules, koksne vai betons; vai

5)	atlikumi, kas rodas alumīnija vai alumīnija sakausējumu kausēšanā, karsēšanā, virsmas sagatavošanā (tostarp defektu izdedzināšanā), slīpēšanā, zāģēšanā, gāzgriešanā, piemēram, sārņi, plāva, gaisa filtru putekļi, smalcinātāju putekļi, dūņas.

Alumīnija metāllūžņu ražotājs pārbauda atbilstību, nosakot piejaukumu apjomu vai metāla iznākumu.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

Reprezentatīvus visu marku alumīnija lūžņu paraugus regulāri (vismaz ik pēc sešiem mēnešiem) analizē, lai noteiktu piejaukumu apjomu vai metāla iznākumu.

Reprezentatīvos paraugus iegūst saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām, kas aprakstītas standartā EN 13920 (1).

Piejaukumu kopējo daudzumu nosaka pēc masas, kad alumīnija metāla daļiņas un priekšmeti ir manuālā šķirošanā vai kā citādi (piemēram, ar magnētu vai pēc blīvuma) atdalīti no piejaukumu daļiņām vai priekšmetiem.

Metāla iznākumu nosaka saskaņā ar šādu procedūru:

1)	masas noteikšana (m1) pēc mitruma novēršanas un noteikšanas (saskaņā ar standarta EN 13920-1:2002 7.1. punktu);

2)	brīvās dzelzs atdalīšana un noteikšana (saskaņā ar standarta EN 13920-1:2002 standarta 7.2. punktu);

3)	metāla masas noteikšana pēc kausēšanas un sacietēšanas (m2), ievērojot metāla iznākuma noteikšanas procedūru saskaņā ar standarta EN 13920-1:2002 7.3. punktu;

4)	metāla iznākuma aprēķināšana m [%] = (m2/m1) × 100.

To, cik bieži jāveic reprezentatīvo paraugu analīze, nosaka, ņemot vērā šādus faktorus:

1)	paredzamais mainīgums (ņemot vērā iepriekšējos rezultātus);

2)	reģenerācijā par izejvielām izmantoto atkritumu kvalitātes mainīguma un apstrādes procesa rezultātu mainīguma raksturīgais risks;

3)	monitoringa metodes raksturīgā precizitāte; kā arī

4)	tas, cik lielā mērā rezultāti atšķiras no robežvērtībām, kas noteiktas kopējam piejaukumu daudzumam vai metāla iznākumam.

1.3.	Lūžņi nesatur polivinilhlorīdu (PVC) pārklājumu, krāsu, plastmasas veidā.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

1.4.	Lūžņi nesatur pamanāmus daudzumus eļļas, eļļas emulsiju, eļļošanas līdzekļu un smērvielu, izņemot nenozīmīgus daudzumus, kas nevar izraisīt pilēšanu.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati, īpašu uzmanību pievēršot tām daļām, kurās visvairāk iespējama eļļas pilēšana.

1.5.

Radioaktivitāte. Nav nepieciešams rīkoties saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par monitoringa un reaģēšanas procedūrām attiecībā uz radioaktīvajiem metāllūžņiem.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma radioaktivitātes monitoringu. Katram lūžņu sūtījumam pievieno sertifikātu, kas izdots saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par radioaktīvo metāllūžņu monitoringa un reaģēšanas procedūrām. Sertifikātu var iekļaut citos dokumentos, kas pievienoti sūtījumam.

1.6.

Lūžņiem nepiemīt neviena no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām bīstamajām īpašībām. Lūžņi atbilst robežkoncentrācijai, kas noteikta Komisijas Lēmumā 2000/532/EK (3) un nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 850/2004 (4) IV pielikumā noteikto robežkoncentrāciju.

Šī prasība neattiecas uz tādu atsevišķu elementu īpašībām, kas ir alumīnija sakausējumu sastāvā.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati. Ja, to veicot, rodas aizdomas par iespējamām bīstamām īpašībām, veic turpmākos atbilstošos monitoringa pasākumus, piemēram, paraugu ņemšanu un testēšanu.

Darbinieki ir apmācīti, kā rīkoties saskarē ar iespējamām kaitīgām īpašībām, kas var piemist alumīnija lūžņiem, un kā atpazīt materiālu detaļas vai pazīmes, kas ļauj noteikt to bīstamās īpašības.

Bīstamo materiālu noteikšanas procedūru dokumentē saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmu.

1.7.	Lūžņi nesatur paaugstināta spiediena slēgtus vai nepietiekami atvērtus konteinerus, kas var izraisīt sprādzienus metalurģiskajās krāsnīs.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

2. Atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā

2.1.	Tikai tos atkritumus, kas satur reģenerējamu alumīniju vai alumīnija sakausējumus, var izmantot kā izejvielas.

2.2.	Bīstamos atkritumus nedrīkst izmantot kā izejvielas, izņemot tad, ja ir iesniegti pierādījumi, ka ir piemēroti procesi un metodes, kā norādīts šā pielikuma 3. iedaļā, lai likvidētu visas bīstamās īpašības.

2.3.

Šādus atkritumus nedrīkst izmantot kā izejvielas:

a)	slīpēšanas un virpošanas procesā radušās skaidas, kas satur šķidrumus, piemēram, naftu vai naftas emulsijas; kā arī

b)	mucas un konteinerus, izņemot iekārtas no nolietotiem transportlīdzekļiem, kas satur vai ir saturējušas eļļas vai krāsas.

Visu saņemto atkritumu kontroli (ar vizuālo apskati) un visu ar tiem saistītās dokumentācijas pieņemšanas pārbaudi veic kvalificēti darbinieki, kas ir apmācīti, kā noteikt atkritumus, kas neatbilst šajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem.

3. Apstrādes procesi un metodes

3.1.	Alumīnija lūžņiem jābūt atdalītiem izcelsmes vietā vai vācot, un tiem jābūt uzglabātiem atsevišķi, vai arī par izejvielām izmantojamiem atkritumiem ir jātiek apstrādātiem, lai atdalītu alumīnija lūžņus no nemetāla un metāla, kas nav alumīnijs, sastāvdaļām.

3.2.	Ir jābūt pabeigtai visa veida mehāniskajai apstrādei (piemēram, griešanai, lokšņu griešanai, sasmalcināšanai vai sadrupināšanai, šķirošanai, sadalīšanai, tīrīšanai, atsārņošanai, iztukšošanai), kas nepieciešama, lai sagatavotu metāllūžņus tiešai izmantošanai galīgajā pielietojumā.

3.3.

Atkritumiem, kas satur bīstamās sastāvdaļas, piemēro šādas īpašās prasības:

izejmateriāliem, kas iegūti no nolietotām elektriskām vai elektroniskām iekārtām vai no nolietotiem transportlīdzekļiem, ir jābūt veiktai visa veida apstrādei, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/96/EK (5) 6. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK (6) 6. pantā;

b)	hlorfluorogļūdeņražiem no nolietotām iekārtām ir jābūt savāktiem procesā, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes;

c)	kabeļiem ir jābūt ar notīrītu apvalku vai sagrieztiem. Ja kabelis satur organisku pārklājumu (plastmasas), tam jābūt atdalītam, izmantojot labākās pieejamās metodes;

d)	mucām un konteineriem jābūt iztukšotiem un iztīrītiem;

e)	bīstamo vielu atkritumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, jābūt efektīvi likvidētiem procesā, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.

(1) EN 13920-1:2002; Alumīnijs un tā sakausējumi – Lūžņi – 1.daļa: Vispārīgās prasības, paraugošana un testēšana. CEN 2002.

(2) OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

(3) OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.

(4) OV L 229, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(6) OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

III PIELIKUMS

Paziņojums par atbilstību 5. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kas nosaka, kad atkritumi vairs nav atkritumi

Metāllūžņu ražotājs/importētājs:

Nosaukums:

Adrese:

Kontaktpersona

Tālr.:

Fakss:

E-pasts:

a)	Metāllūžņu kategorijas nosaukums vai kods saskaņā ar nozares specifikāciju vai standartu:

b)	Ja nepieciešams, klienta specifikācijas galvenās tehniskās prasības, piemēram, sastāvs, izmērs, tips, īpašības:

Metāllūžņu sūtījums atbilst specifikācijai vai standartam, kas minēti 2. punktā:

Sūtījuma daudzums tonnās:

Radioaktivitātes pārbaudes sertifikāts ir izveidots saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par radioaktīvo metāllūžņu monitoringa un reaģēšanas procedūrām:

Metāllūžņu ražotāji piemēro kvalitātes vadības sistēmu, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 333/2011 (1) 6. pantā minētajām prasībām, ko ir pārbaudījis akreditēts verificētājs vai arī neatkarīgs verificētājs, ja metāllūžņi, kas vairs nav atkritumi, ir ievesti Savienības muitas teritorijā:

Metāllūžņu sūtījums atbilst Regulas (ES) Nr. 333/2011 (1) 3. un 4. panta no a) līdz c) punktā minētajiem kritērijiem:

Metāllūžņu ražotāja/importētāja paziņojums: apliecinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza.

Nosaukums/vārds:

Datums:

Paraksts:

(1) Padomes 2011. gada 31. marta Regula (ES) Nr. 333/2011, ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 94, 8.4.2011., 2. lpp.).

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/12

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 334/2011

(2011. gada 7. aprīlis),

ar kuru groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Ierobežojumi attiecībā uz līdzpaņemtajiem šķidrumiem, aerosoliem un gēliem pasažieriem, kuri ielido no trešām valstīm un pārsēžas Savienības lidostās, rada zināmas grūtības šo lidostu darbā, kā arī rada neērtības pašiem pasažieriem.

(2)

Komisijas 2010. gada 23. aprīļa Regula (ES) Nr. 358/2010, ar kuru groza Komisijas 2010. gada 4. marta Regulu (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (2), paredz atbrīvojumus, lai atļautu pasažieriem līdzi ņemt šķidrumus, aerosolus un gēlus, kas iegādāti konkrētās trešo valstu lidostās. Šo atbrīvojumu darbības laiks beidzas 2011. gada 29. aprīlī.

(3)

Šie atbrīvojumi ir uzlabojuši darbību un ērtību attiecībā uz tranzīta pasažieriem, kuri līdzi paņēmuši šķidrumus, aerosolus un gēlus un kuri ielido no trešām valstīm un pārsēžas Savienības lidostās, vienlaikus saglabājot augstu aviācijas drošības līmeni. Ja trešo valstu lidostās turpina ievērot nosacījumus, saskaņā ar kuriem tika piešķirti šie atbrīvojumi, šīs priekšrocības ir jāsaglabā.

(4)	Tādēļ Komisijas 2010. gada 4. marta Regula (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (3), ir attiecīgi jāgroza.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar 19. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 300/2008 izveidotā Civilās aviācijas drošības komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(2) OV L 105, 27.4.2010., 12. lpp.

(3) OV L 55, 5.3.2010., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikuma 4. nodaļas 4.1.3.4. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“g)

iegādāti kādā no trešo valstu lidostām, kas minētas 4.D papildinājumā, – ar nosacījumu, ka šis šķidrums, aerosols vai gēls ir ievietots aizzīmogotā drošības maisiņā un ir uzskatāmi redzams pietiekams pierādījums par to, ka pirkums veikts attiecīgās lidostas kontrolējamajā teritorijā iepriekšējo 36 stundu laikā. Šajā punktā paredzētā atbrīvojuma darbības laiks beidzas 2013. gada 29. aprīlī.”

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/14

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 335/2011

(2011. gada 7. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1091/2009 attiecībā uz endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparāta, kas iegūts no Trichoderma reesei (MUCL 49755), un endo-1,3(4)-beta-glikanāzes fermentu preparāta, kas iegūts no Trichoderma reesei (MUCL 49754), minimālo saturu lopbarības piedevā gaļas cāļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2009. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1091/2009 par atļauju izmantot no Trichoderma reesei (MUCL 49755) iegūtu endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātu un no Trichoderma reesei (MUCL 49754) iegūtu endo-1,3(4)-beta-glikanāzes fermentu preparātu kā lopbarības piedevu gaļas cāļiem (atļaujas turētājs Aveve NV) (2) uz desmit gadiem tika atļauta no Trichoderma reesei (MUCL 49755) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Trichoderma reesei (MUCL 49754) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes lietošana gaļas cāļiem.

(2)

Atļaujas turētājs iesniedza pieteikumu mainīt atļaujas nosacījumus šai lopbarības piedevai, ja to lieto gaļas cāļiem, samazinot no Trichoderma reesei (MUCL 49755) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Trichoderma reesei (MUCL 49754) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes minimālo ieteicamo devu no 4 000 XU (3)/kg un 900 BGU (4)/kg uz 2 000 XU/kg un 450 BGU/kg. Pieteikumam bija pievienoti attiecīgie dati, kas pamato izmaiņu pieprasījumu.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2010. gada 10. novembra atzinumā secināja, ka dati, kas iesniegti par trim izmēģinājumiem ar gaļas cāļiem, nepamato minimālās ieteicamās devas samazinājumu no 4 000 XU un 900 BGU/kg barības uz 2 000 XU un 450 BGU/kg barības, jo barības analīze liecināja, ka paredzētās devas tika ievērojami pārsniegtas. Tomēr no datiem varēja secināt, ka produkts ir iedarbīgs pie zemākas devas nekā patlaban atļautā. Saskaņā ar Iestādes viedokli dati liecina, ka potenciāls uzlabot augšanas ātrumu un barības patēriņa rādītāju gaļas cāļiem ir jau 3 000 XU un 600 BU/kg (aptuvenas vērtības) devai (5).

(4)	Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta nosacījumi ir izpildīti.

(5)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1091/2009.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1091/2009 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) OV L 299, 14.11.2009., 6. lpp.

(3) 1 XU ir fermenta daudzums, kas no auzu pelavu ksilāna vienā minūtē pie pH 5,0 un 50 °C izdala 1 μmol reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalentos).

(4) 1 BGU ir fermenta daudzums, kas no miežu beta-glikāna vienā minūtē pie pH 4,8 un 50 °C izdala 1 μmol reducējošo cukuru (celobiozes ekvivalentos).

(5) EFSA Journal 2010; 8(12):1919.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētājs

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku sugas vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktivitātes vienības/kg kompleksās barības ar 12 % mitrumu

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji.

4a9

Aveve NV

Endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8

Endo-1,3(4)-beta-glikanāze

EC 3.2.1.6

Piedevas sastāvs

No Trichoderma reesei (MUCL 49755) iegūts endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Trichoderma reesei (MUCL 49754) iegūts endo-1,3(4)-beta-glikanāzes preparāts

ar šādu minimālo aktivitāti: 40 000 XU/g un 9 000 BGU/g

Aktīvās vielas raksturojums

No Trichoderma reesei (MUCL 49755) iegūta endo-1,4-beta-ksilanāze un no Trichoderma reesei (MUCL 49754) iegūta endo-1,3(4)-beta-glikanāze

Analīzes metode (1)

Piedevā iekļautās aktīvās vielas raksturojums:

—	kolorimetriskā metode, kas balstīta uz dinitrosalicilskābes reakciju ar reducējošo cukuru, kas izdalās endo-1,4-beta-ksilanāzes reakcijā ar ksilānu saturošu substrātu;

—	kolorimetriskā metode, kas balstīta uz dinitrosalicilskābes reakciju ar reducējošo cukuru, kas izdalās endo-1,3(4)-beta-glikanāzes reakcijā ar beta-glikānu saturošu substrātu.

Lopbrarībā iekļauto aktīvo vielu raksturojums:

—	kolorimetriskā metode, ar ko nosaka ūdenī šķīstošas krāsvielas daudzumu, kuru endo-1,4-beta-ksilanāze izdala no kviešu arabinoksilāna substrāta, kas saistīts ar krāsvielu,

—	kolorimetriskā metode, ar ko nosaka ūdenī šķīstošas krāsvielas daudzumu, kuru endo-1,3(4)-beta-glikanāze izdala no miežu betaglikāna substrāta, kas saistīts ar krāsvielu.

Gaļas cāļi

—

3 000 XU

675 BGU

1.	Piedevas un premiksa lietošanas instrukcijā jānorāda glabāšanas temperatūra, glabāšanas laiks un stabilitāte pēc granulēšanas.

2.	Izmantošanai barībā, kurā ir daudz cieti nesaturošu polisaharīdu (galvenokārt beta-glikānu un arabinoksilānu), piemēram, tādā, kas satur vairāk nekā 30 % kviešu, miežu, rudzu un/vai tritikāli.

3.	Drošības apsvērumi: darbā ar piedevu, jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2019. gada 4. decembris

(1) Sīkāka informācija par analīzes metodēm ir pieejama Eiropas Savienības references laboratorijas tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/crl-feed-additives.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/17

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 336/2011

(2011. gada 7. aprīlis),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1292/2008 attiecībā uz barības piedevas Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 izmantošanu barībā, kura satur diklazurilu, monenzīnnātriju un nikarbazīnu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un procedūras.

(2)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir paredzēta iespēja barības piedevas atļauju grozīt pēc atļaujas turētāja pieprasījuma un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) atzinuma saņemšanas.

(3)	Ar Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1292/2008 par atļauju kā barības piedevu lietot Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 (Ecobiol un Ecobiol plus) (2) uz desmit gadiem mikroorganismu preparātu Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 atļāva lietot gaļas cāļiem.

(4)

Atļaujas turētājs iesniedza pieprasījumu mainīt minētās piedevas atļaujas nosacījumus, lai šo piedevu varētu izmantot gaļas cāļiem paredzētā barībā, kas satur tādus kokcidiostatus kā monenzīnnātrijs, diklazurils, nikarbazīns, robenidīna hidrohlorīds, salinomicīnnātrijs, lazalocīdnātrijs, narazīns/nikarbazīns, maduramicīnamonijs, dekokvināts vai semduramicīnnātrijs. Atļaujas turētājs iesniedza attiecīgos datus, lai pamatotu savu pieprasījumu.

(5)	Iestāde 2010. gada 9. novembra atzinumā secināja, ka piedeva Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 ir savienojama ar diklazurilu, monenzīnnātriju un nikarbazīnu (3).

(6)	Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta nosacījumi ir izpildīti.

(7)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1292/2008.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1292/2008 pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) OV L 340, 19.12.2008., 36. lpp.

(3) EFSA Journal 2010; 8(12):1918.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1292/2008 pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“PIELIKUMS

Piedevas identifikā-cijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV/kg no kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori

4b1822

NOREL S.A.

Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940

Piedevas sastāvs

Preparāts Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940, kas satur vismaz 1 × 109 CFU/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 sporas

Analīzes metodes (1)

Skaitīšanas metode, kurā izmanto triptonsojas agaru pēc termiskas apstrādes un saskaita izvietojumu uz plāksnītes.

Identifikācija, izmantojot lauka gela elektroforēzes (PFGE) metodi.

Gaļas cāļi

—

1 × 109

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

2.	Var izmantot barībā, kas satur atļautos kokcidiostatus: diklazurilu, monenzīnnātriju vai nikarbazīnu.

3.	Drošības apsvērumi: rīkojoties ar piedevu, jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi; aizsargbrilles un cimdi.

8.1.2019.

(1) Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Eiropas Savienības references laboratorijas tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/crl-feed-additives.”

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/19

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 337/2011

(2011. gada 7. aprīlis)

par atļauju izmantot endo-1,4-beta-ksilanāzes un endo-1,3(4)-beta-glikanāzes fermentu preparātu kā barības piedevu mājputniem, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs ir Danisco Animal Nutrition)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku barībā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā noteiktās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļaujas saņemšanu pielikumā minētajam preparātam kā dzīvnieku barības piedevai mājputniem, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām, ko klasificē kā dzīvnieku barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2010. gada 10. novembra atzinumā (2) secināja, ka ierosinātajos lietošanas apstākļos pielikumā raksturotais preparāts kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka šī piedeva var uzlabot mērķa sugu zootehniskos parametrus. Iestāde uzskata, ka nav nepieciešamas īpašas prasības pēcpārdošanas uzraudzības veikšanai. Tā arī pārbaudīja ziņojumu par barības piedevas analīzes metodi barībā, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Eiropas Savienības references laboratorija barības piedevu jomā.

(5)	Pielikumā raksturotā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā raksturoto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) EFSA Journal (2010); 8(12):1916.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku sugas vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktivitātes vienības/kg kompleksās barības ar 12 % mitrumu

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a15

Danisco Animal Nutrition

Endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8.

Endo-1,3(4)-beta-glikanāze

EC 3.2.1.6.

Piedevas sastāvs

No Trichoderma reesei (ATCC PTA 5588) iegūts endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts (cietā un šķidrā veidā) un no Trichoderma reesei (ATCC SD 2106) iegūta endo-1,3(4)-beta-glikanāze ar minimuma aktivitāti attiecīgi 12 200 U (1)/g un 1 520 U (2)/g.

Darbīgās vielas raksturojums

No Trichoderma reesei (ATCC PTA 5588) iegūta endo-1,4-beta-ksilanāze un no Trichoderma reesei (ATCC SD 2106) iegūta endo-1,3(4)-beta-glikanāze.

Analīžu metodes (3)

Piedevā, premiksos un barības vielās iekļautās darbīgās vielas raksturojums:

—	kolorimetriskā metode, ar ko nosaka ūdenī šķīstošas krāsvielas daudzumu, kuru endo-1,4-β-ksilanāze izdala no kviešu arabinoksilāna substrātiem, kas saistīti ar azurīnu,

—	kolorimetriskā metode, ar ko nosaka ūdenī šķīstošas krāsvielas daudzumu, kuru endo-1,3(4)-β-glikanāze izdala no miežu betaglikāna substrātiem, kas saistīti ar azurīnu.

Gaļas tītari un vaislas tītari

Dējējvistas

—

endo-1,4-beta-ksilanāze

1 220 U

endo-1,3(4)-beta-glikanāze

152 U

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

2.	Izmantošanai lopbarībā, kurā ir daudz cieti nesaturošu polisaharīdu (galvenokārt beta-glikānu un arabinoksilānu), piemēram, tādā, kas satur vairāk nekā 30 % kviešu, miežu, rudzu un/vai tritikāli.

3.	Drošības apsvērumi: rīkojoties ar piedevu, jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

4.	Atšķirtiem sivēniem līdz 35 kg.

2021. gada 28. aprīlis

Pārējie mājputni

Sivēni (atšķirti)

Nobarojamās cūkas

endo-1,4-beta-ksilanāze

610 U

endo-1,3(4)-beta-glikanāze

76 U

(1) 1 U ir fermenta daudzums, kas no kviešu arabinoksilāna vienā minūtē pie pH 4,2 un 50 °C izdala 0,48 μmol reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalentos).

(2) 1 U ir fermenta daudzums, kas no miežu glikāna vienā minūtē pie pH 5,0 un 50 °C izdala 2,4 μmol reducējošo cukuru (glikozes ekvivalentos).

(3) Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Eiropas Savienības references laboratorijas barības piedevu jomā tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/crl-feed-additives.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 338/2011

(2011. gada 7. aprīlis)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Magiun de prune Topoloveni (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Rumānijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Magiun de prune Topoloveni ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV C 241, 8.9.2010., 3. lpp.

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

RUMĀNIJA

Magiun de prune Topoloveni (AĢIN)

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 339/2011

(2011. gada 7. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 8. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	68,6
	MA	45,5
	TN	104,8
	TR	79,5
	ZZ	74,6
0707 00 05	EG	152,2
	TR	144,9
	ZZ	148,6
0709 90 70	MA	82,8
	TR	117,4
	ZA	15,5
	ZZ	71,9
0805 10 20	EG	52,9
	IL	71,2
	MA	51,4
	TN	47,3
	TR	73,5
	US	49,1
	ZZ	57,6
0805 50 10	TR	62,0
0805 50 10	ZZ	62,0
0808 10 80	AR	107,5
	BR	79,2
	CA	107,4
	CL	92,8
	CN	93,2
	MK	50,2
	NZ	121,3
	US	145,1
	UY	74,1
	ZA	80,7
	ZZ	95,2
0808 20 50	AR	99,9
	CL	112,0
	CN	72,6
	US	72,1
	ZA	98,5
	ZZ	91,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/25

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 340/2011

(2011. gada 7. aprīlis),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 326/2011 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 8. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4) OV L 89, 5.4.2011., 15. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2011. gada 8. aprīļa piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	47,82	0,00
1701 11 90 (1)	47,82	0,56
1701 12 10 (1)	47,82	0,00
1701 12 90 (1)	47,82	0,26
1701 91 00 (2)	49,96	2,48
1701 99 10 (2)	49,96	0,00
1701 99 90 (2)	49,96	0,00
1702 90 95 (3)	0,50	0,22

(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 341/2011

(2011. gada 7. aprīlis)

par minimālās pārdošanas cenas nenoteikšanu deviņpadsmitajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 447/2010 (2) ir uzsākta konkursa procedūra sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3).

(2)	Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1272/2009 46. panta 1. punktu Komisijai ir jānosaka minimālā pārdošanas cena vai jānolemj minimālo pārdošanas cenu nenoteikt.

(3)	Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti deviņpadsmitajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu, minimālā pārdošanas cena nav jānosaka.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deviņpadsmitajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010 un kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2011. gada 5. aprīlis, sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu nenosaka.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 8. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 126, 22.5.2010., 19. lpp.

(3) OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/28

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 31. marts),

ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Starptautiskajā Graudu padomē attiecībā uz 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu

(2011/224/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas, ko Kopienas vārdā noslēdza Padome ar Lēmumu 96/88/EK (1), termiņš regulāri tika pagarināts uz turpmākiem divu gadu laikposmiem. Pēdējo reizi konvencijas termiņu ar Starptautiskās Graudu padomes lēmumu pagarināja 2009. gada 8. jūnijā, un tā būs spēkā līdz 2011. gada 30. jūnijam. Savienības interesēs ir atkārtoti pagarināt konvencijas termiņu. Tāpēc Komisija, kas pārstāv Savienību Starptautiskajā Graudu padomē, būtu jāpilnvaro balsot par šādu pagarinājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienībai jāieņem Starptautiskajā Graudu padomē, ir balsot par 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa turpmāku pagarināšanu uz laikposmu līdz diviem gadiem.

Ar šo Komisija tiek pilnvarota paust šo nostāju Starptautiskajā Graudu padomē.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

VÖLNER P.

(1) OV L 21, 27.1.1996., 47. lpp.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/29

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2011. gada 6. aprīlis)

par pagaidu aizliegumu laist Vācijas tirgū mazgāšanas līdzekli POR-ÇÖZ

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2290)

(2011/225/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 15. pantu un 12. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2) un jo īpaši tā 5. pantu,

tā kā:

(1)

Vācijas Federālā vides aģentūra 2010. gada 29. oktobrī paziņoja pārējām dalībvalstīm un Komisijai par noteikto pagaidu aizliegumu laist Vācijas tirgū tīrīšanas līdzekli POR-ÇÖZ ar slāpekļskābes saturu 20 % vai vairāk, pamatojoties uz kodīguma un bīstamu izgarojumu risku, ko izraisa tā sastāvā esošā slāpekļskābe (3).

(2)

Turklāt saskaņā ar 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (4) Vācijas iestādes par POR-ÇÖZ pagaidu aizliegumu paziņoja arī RAPEX sistēmā (5). Kā papildu risks tika minēts tas, ka POR-ÇÖZ iepakojumu vāciņi nav pietiekami droši bērniem.

(3)	POR-ÇÖZ ražo reģistrēts uzņēmums Levent Kimya Turcijā, un Vācijā to importē uzņēmums Karakus Handels GmbH, kura juridiskā adrese ir D-58638 Iserlohn.

(4)	POR-ÇÖZ satur 20–30 % slāpekļskābes ūdens šķīdumā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (6) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu slāpekļskābe tiek klasificēta kā 1. kategorijas kodīga ādai viela.

(5)	POR-ÇÖZ plašai sabiedrībai tiek tirgots kā kaļķa nosēdumus un rūsu notīrošs līdzeklis. Tas ir tīrīšanai paredzēts maisījums, un tādējādi saskaņā ar regulas 2. pantu uzskatāms par mazgāšanas līdzekli.

(6)

Pamatojoties uz Vācijas RAPEX ziņojumā minētajiem faktiem, līdzeklim POR-ÇÖZ nav atbilstīgas, bērniem nepieejamas aizdares. Attiecīgi minētais mazgāšanas līdzeklis neatbilst 11. panta 1. punktam Regulā (EK) Nr. 648/2004 kombinācijā ar 9. panta 1.3. punktu un IV pielikuma A daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/45/EK (7) par bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, un tas nav Regulas (EK) Nr. 648/2004 15. panta 1. punkta darbības jomā, jo regula attiecas tikai uz produktiem, kas “atbilst šīs regulas prasībām”.

(7)

Mazgāšanas līdzekļu darba grupas 2010. gada 14. decembra sanāksmē Vācija mutiski paskaidroja faktus. Vācija minēja, ka ar tirdzniecības nosaukumu POR-ÇÖZ Vācijas tirgū tika laisti divi produkti. Tīrīšanas līdzeklis, kas minēts Komisijas 2010. gada 29. oktobra ziņojumā un ko importējis Karakus Handels GmbH, bija marķēts pareizi un tam bija bērniem nepieejama aizdare. Tā paša ražotāja otrs produkts POR-ÇÖZ tika nelikumīgi importēts pa nezināmiem tirdzniecības kanāliem. Produkta marķējums bija turku valodā, un tam nebija bērniem pietiekami nepieejamas aizdares.

(8)

Vācija ar 2010. gada 22. decembra vēstuli apstiprināja, ka produkts, uz kuru attiecās Vācijas 2010. gada 29. oktobra paziņojums (un ko ražojis uzņēmums Levent Kimya un importējis uzņēmums Karakus Handels GmbH), bija atbilstīgs mazgāšanas līdzekļu regulai, proti, noteiktajām marķējuma un iepakojuma prasībām, jo tam bija etiķete vācu valodā un bērniem nepieejama aizdare. Tika grozīts RAPEX paziņojums Nr. 1760/10, un 2010. gada 16. decembrī Komisijai tika iesniegta pārskatītā redakcija, kurā minēts, ka aizlieguma iemesls ir nevis neatbilstība juridiskām prasībām, bet gan augsts produkta risks cilvēku veselībai.

(9)	Pamatojoties uz šiem faktiem, ir jāpiemēro Regulas(EK) Nr. 648/2004 15. pants, jo Vācijas paziņojumā minētais produkts POR-ÇÖZ ir mazgāšanas līdzeklis, kas atbilst minētās regulas prasībām.

(10)

Vācija ir sniegusi pamatotus pierādījumus, lai varētu apgalvot, ka produkts POR-ÇÖZ rada risku cilvēku drošībai vai veselībai. Vācija ziņoja, ka saistībā ar POR-ÇÖZ lietošanu Vācijā ir reģistrēts viens bērnu traumas gadījums. Turklāt laikposmā no 1999. līdz 2010. gadam Vācijas toksikoloģijas centros ir reģistrēti 134 gadījumi, kad kaļķa nosēdumus un rūsu tīrošu līdzekļu, kuru sastāvā ir slāpekļskābe, lietošana mājsaimniecībā ir nopietni kaitējusi veselībai. Beļģijas (vienīgā dalībvalsts, kuras tirgū tika konstatēts turku valodā marķētā POR-ÇÖZ variants) toksikoloģijas centros ir reģistrēti trīs gadījumi, kad kaļķa nosēdumus tīrošu līdzekļu, kuru sastāvā ir 30 % slāpekļskābes, profesionāla lietošana ir radījusi nopietnas elpošanas problēmas. Pamatojoties uz to veselības risku novērtējumu, ko rada tīrīšanas līdzekļu ar 20–30 % slāpekļskābes saturu lietošana, Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts 2010. gada 28. septembrī ieteica nelaist tirgū plašai sabiedrībai paredzētus tīrīšanas līdzekļus, kas satur vairāk nekā 20 % slāpekļskābes (8).

(11)

Komisija ir apspriedusies ar dalībvalstīm, izmantojot aptaujas anketas, kas tika izsūtītas 2010. gada 15. novembrī, un Mazgāšanas līdzekļu darba grupas sanāksmē 2010. gada 14. decembrī. Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar dalībvalstu viedokli, kas sniegts Komitejas 2011. gada 14. marta atzinumā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vācijas Federatīvā Republika uz vienu gadu no šā lēmuma pieņemšanas dienas var saglabāt pagaidu aizliegumu laist tirgū tīrīšanas līdzekli POR-ÇÖZ ar slāpekļskābes saturu 20 % vai vairāk.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3) Vācijas Vides pārvaldes (Umweltbundesamt) 2010. gada 25. oktobra Lēmums (Allgemeinverfügung zum vorläufigen Verbot des Inverkehrbringens des Reinigungsmittels Por Cöz nach § 14(2) des Wasch- und Reinigungsmittelgesetztes und §8(4) des Geräte- und Produktsicherheitsgesetztes, Bundesanzeiger Ausgabe Nr. 164 vom 28. Oktober 2010 ).

(4) RAPEX paziņojums Nr. 1760/10.

(5) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(6) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(7) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

(8) Bundesinstitut für Risikobewertung atzinums Nr. 041/2010, 6.9.2010.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/31

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 7. aprīlis),

ar ko pagarina pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi Latvijā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/226/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā VIII pielikuma 3. nodaļu,

ņemot vērā Latvijas lūgumu,

tā kā:

(1)

2003. gada Pievienošanās aktā ir paredzēts, ka saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem septiņus gadus pēc pievienošanās, t. i., līdz 2011. gada 30. aprīlim, Latvija var paturēt spēkā aizliegumu iegādāties zemi citu ES dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām, kas nav nedz dibinātas, nedz reģistrētas Latvijā un kam nav filiāles vai aģentūras Latvijā. Tas ir pagaidu izņēmums attiecībā uz kapitāla brīvu apriti, kas nodrošināta ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. līdz 66. pantu. Šo pārējas periodu var pagarināt vienu reizi par ne vairāk kā trim gadiem.

(2)	Latvija 2010. gada 6. decembrī lūdza par trīs gadiem pagarināt pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi.

(3)

Galvenais pārejas perioda iemesls bija nepieciešamība saglabāt sociālekonomiskos apstākļus lauksaimnieciskās darbības veikšanai pēc vienotā tirgus ieviešanas un pārejas uz kopējo lauksaimniecības politiku Latvijā. Jo īpaši tā mērķis bija kliedēt bažas par iespējamo ietekmi, kādu uz lauksaimniecības nozari varētu izraisīt lauksaimniecības zemes iegādes liberalizācija saistībā ar sākotnējo lielo atšķirību zemes cenās un ienākumu līmenī salīdzinājumā ar Beļģiju, Dāniju, Vāciju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, (turpmāk ES-15 dalībvalstis). Pārejas periods tika iecerēts arī tāpēc, lai lauksaimniekiem atvieglotu lauksaimniecības zemes atgūšanu un privatizāciju. Komisija 2008. gada 16. jūlija ziņojumā “Pārskats par 2003. gada Pievienošanās līgumā paredzētajiem pagaidu pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības nekustāmā īpašuma iegādi” (turpmāk “2008. gada starpposma pārskats”) jau uzsvēra iepriekšminētās lauksaimniecības reformas pabeigšanas svarīgumu līdz paredzētā pārejas perioda beigām (1).

(4)

Saskaņā ar Eurostat rīcībā esošajiem datiem lauksaimniecības zemes cenas Latvijā ir zemākas par lauksaimniecības zemes cenām ES. Pilnīga lauksaimniecības zemes pārdošanas konverģence nebija nedz gaidāma, nedz tika uzskatīta par svarīgu priekšnosacījumu pārejas perioda izbeigšanai. Tomēr lauksaimniecības zemes cenu atšķirības starp Latviju un ES-15 ir tik lielas, ka var kavēt sekmīgu virzību uz cenu konverģenci.

(5)	Līdzīgi kā lauksaimniecības zemes cenu līmeņa gadījumā Eurostat dati liecina, ka joprojām pastāv ievērojama atšķirība starp IKP uz vienu iedzīvotāju un pirktspēju Latvijā un ES-15. Tādējādi pašreizējās lauksaimniecības zemes cenas Latvijā ir augstas salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

(6)

Latvijas lauksaimniecības nozares zemā konkurētspēja salīdzinājumā ar ES-15 lauksaimniecības nozari joprojām pastāv, un šo problēmu vēl sarežģītāku padara grūtības saistībā ar piekļuvi finanšu resursiem un augstām procentu likmēm, ko piemēro komerciālām kredītlīnijām lauksaimniecības zemes iegādei (15 % gadā saskaņā ar Latvijas iestāžu sniegto informāciju par 2009. gadu).

(7)

Turklāt saskaņā ar Latvijas iestāžu sniegtajiem Valsts zemes dienesta datiem 2010. gada 1. janvārī lauksaimniecības zeme veidoja 37,7 % no valsts kopējās teritorijas, un 45,8 % teritorijas klāj meži. 2007. gadā 62 % lauksaimniecības zemes bija lauksaimnieku īpašumā un 26,6 % tika nomāti. Lai gan lauksaimniecības zeme Latvijā jau tagad galvenokārt ir privātpersonu īpašumā, īpašumtiesību atgūšanas process un zemes reforma lauku apvidos vēl nav pabeigta.

(8)

Skaidrības trūkums par īpašumtiesībām nenovēršami apgrūtina zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus un lauksaimniecības īpašumu konsolidāciju. Zemes platību fragmentācija savukārt vēl vairāk pazemina konkurētspēju, radot situāciju, ka saimniecības ir mazāk orientētas uz tirgu. Šajā kontekstā Eurostat dati liecina, ka, lai gan turpinās pakāpeniska zemes konsolidācija un laikposmā no 2001. līdz 2007. gadam lauksaimniecībā izmantotās zemes platība uz vienu saimniecību Latvijā vidēji pieauga no 10 līdz 16 ha, šis rādītājs joprojām ir zemāks salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, tādām kā Dānija, Vācija un Zviedrija, kurās šis vidējais rādītājs 2007. gadā attiecīgi sasniedza 60 ha, 46 ha un 43 ha.

(9)

Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēja arī nesenā globālā finanšu un ekonomikas krīze. Pieprasījuma trūkums, kam sekoja straujš lauksaimniecības produktu iepirkuma cenu samazinājums laikā, kad izejvielu cenas saglabājās augstā 2008. gada līmenī, vēl vairāk pasliktināja Latvijas lauksaimnieku jau tā nelabvēlīgo stāvokli salīdzinājumā ar ES-15 valstu lauksaimniekiem.

(10)	Šajos apstākļos var paredzēt, kā jau secinājušas Latvijas iestādes, ka ierobežojumu atcelšana 2011. gada 1. maijā izraisītu spiedienu uz zemes cenām Latvijā. Tāpēc pastāv liels risks, ka pēc pārejas perioda beigām Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū radīsies nopietni traucējumi.

(11)	Tāpēc ir jāpiešķir 2003. gada Pievienošanās akta VIII pielikuma 3. nodaļā minētā pārejas perioda trīs gadu pagarinājums.

(12)

Lai pilnībā sagatavotos tirgus liberalizācijai, joprojām ir ļoti svarīgi pat visnelabvēlīgākajos ekonomiskajos apstākļos vairāk uzlabot kredītu un apdrošināšanas iespēju pieejamību lauksaimniekiem, kā arī pabeigt lauksaimniecības strukturālo reformu pārejas perioda laikā, kā jau uzsvērts 2008. gada starpposma pārskatā.

(13)

Ņemot vērā, ka atklāts vienotais tirgus vienmēr bijis Eiropas labklājības centrā, lielāks ārvalstu kapitāla pieplūdums radītu potenciālus ieguvumus arī lauksaimniecības tirgum Latvijā. Kā uzsvērts 2008. gada starpposma pārskatā, ārvalstu ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē būtu svarīga ilglaicīga ietekme uz kapitāla un zinātības nodrošināšanu, zemes tirgu funkcionēšanu un lauksaimniecības ražīgumu. Pakāpeniska ierobežojumu samazināšana pārejas perioda laikā attiecībā uz ārvalstu īpašumtiesībām veicinātu arī tirgus sagatavošanu pilnīgai liberalizācijai.

(14)	Tiesiskās noteiktības labad un lai novērstu tiesisko vakuumu Latvijas tiesību sistēmā pēc pašreizējā pārejas perioda beigām, šim lēmumam jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2003. gada Pievienošanās akta VIII pielikuma 3. nodaļā minēto pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi Latvijā pagarina līdz 2014. gada 30. aprīlim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) COM(2008) 461 galīgā redakcija, 2008. gada 16. jūlijs.

8.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/33

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2011. gada 31. marts)

par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Īrijas valdības emitētu vai garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību

(ECB/2011/4)

(2011/227/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (turpmāk – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 12.1. pantu un 34.1. panta otro ievilkumu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu un 18.2. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 18.1. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro, var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas monetārās politikas operāciju mērķiem, noteikti I pielikumā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnei ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) (turpmāk – “Vispārējā dokumentācija”).

(2)

Saskaņā ar Vispārējās dokumentācijas 1.6. sadaļu ECB Padome jebkurā laikā var mainīt Eurosistēmas monetārās politikas operāciju instrumentus, nosacījumus, kritērijus un procedūras. Saskaņā ar Vispārējās dokumentācijas 6.3.1. sadaļu Eurosistēma patur sev tiesības noteikt, vai kāda emisija, emitents, debitors vai garantijas devējs atbilst augstu kredītstandartu prasībām, pamatojoties uz jebkādu informāciju, ko tā varētu uzskatīt par būtisku.

(3)

Finanšu tirgū valda ārkārtas apstākļi, kas izveidojušies saistībā ar Īrijas valdības fiskālo situāciju euro zonas dalībvalstu un Starptautiskā Valūtas fonda atbalstītā korekcijas plāna kontekstā, un ir traucēts Īrijas valdības emitēto vērtspapīru normāls vērtējums tirgū, kas negatīvi ietekmē finanšu sistēmas stabilitāti. Šī ārkārtas situācija prasa nekavējoties uz laiku pielāgot Eurosistēmas monetārās politikas regulējumu.

(4)

ECB Padome novērtējusi apstākli, ka Īrijas valdība apstiprinājusi ekonomikas un finanšu korekcijas programmu, par ko tā vienojusies ar Eiropas Komisiju, ECB un Starptautisko Valūtas fondu, kā arī Īrijas valdības stingro apņemšanos pilnībā īstenot šo programmu. ECB Padome arī novērtējusi un līdz šim apstiprinājusi Īrijas valdības veikto šīs programmas īstenošanu. ECB Padome no Eurosistēmas kredītriska pārvaldības perspektīvas novērtējusi arī šādas programmas ietekmi uz Īrijas valdības emitētajiem vērtspapīriem. ECB Padome uzskata, ka programma ir atbilstoša tam, lai no kredītriska pārvaldības perspektīvas Īrijas valdības emitētiem vai garantētiem tirgojamiem parāda instrumentiem saglabātos kvalitātes standarts, kas ir pietiekams, lai tie turpinātu būt atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operācijās neatkarīgi no jebkāda ārējā kredītnovērtējuma. Uz šiem pozitīvajiem novērtējumiem balstās uz laiku noteiktā prasību piemērošanas ārkārtas apturēšana, kuras mērķis ir veicināt finanšu iestāžu darbības drošību, nostiprinot visas finanšu sistēmas stabilitāti un aizsargājot šo iestāžu klientus. Tomēr ECB cieši uzraudzīs Īrijas valdības stingro apņemšanos arī turpmāk pilnībā īstenot šo pasākumu pamatā esošo ekonomikas un finanšu korekcijas programmu.

(5)	Šis lēmums tiks piemērots uz laiku, līdz ECB Padome uzskatīs, ka finanšu sistēmas stabilitāte ļauj Eurosistēmas monetārās politikas operāciju regulējumu piemērot kā parasti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dažu Vispārējās dokumentācijas noteikumu piemērošanas apturēšana

1. Saskaņā ar šī lēmuma 2. un 3. pantu tiek apturētas Eurosistēmas obligātās prasības kredītspējas slieksnim, kas Vispārējās dokumentācijas 6.3.2. sadaļā izklāstītas Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmas noteikumos attiecībā uz tirgojamiem aktīviem.

2. Jebkuru pretrunu gadījumā starp šo lēmumu un Vispārējo dokumentāciju noteicošais ir šis lēmums.

2. pants

Īrijas valdības emitētu tirgojamo parāda instrumentu turpmākā atbilstība nodrošinājumam

Eurosistēmas kredītspējas slieksni nepiemēro Īrijas valdības emitētiem tirgojamiem parāda instrumentiem. Šādi aktīvi ir atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operāciju mērķiem neatkarīgi no to ārējā kredītnovērtējuma.

3. pants

Īrijas valdības garantētu tirgojamo parāda instrumentu turpmākā atbilstība nodrošinājumam

Eurosistēmas kredītspējas slieksni nepiemēro Īrijā reģistrētu iestāžu emitētiem un Īrijas valdības pilnībā garantētiem tirgojamiem parāda instrumentiem. Uz Īrijas valdības sniegto garantiju turpina attiekties Vispārējās dokumentācijas 6.3.2. sadaļas prasības. Šādi aktīvi ir atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operāciju mērķiem neatkarīgi no to ārējā kredītnovērtējuma.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2011. gada 1. aprīlī.

Frankfurtē pie Mainas, 2011. gada 31. martā

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.094.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 94

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. gadagājums 2011. gada 8. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2011/223/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 31. marts), ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Starptautiskajā Cukura padomē attiecībā uz 1992. gada Starptautiskā nolīguma par cukuru termiņa pagarināšanu	1
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 333/2011 (2011. gada 31. marts), ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK	2
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 334/2011 (2011. gada 7. aprīlis), ar kuru groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā ( 1 )	12
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 335/2011 (2011. gada 7. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1091/2009 attiecībā uz endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparāta, kas iegūts no Trichoderma reesei (MUCL 49755), un endo-1,3(4)-beta-glikanāzes fermentu preparāta, kas iegūts no Trichoderma reesei (MUCL 49754), minimālo saturu lopbarības piedevā gaļas cāļiem ( 1 )	14
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 336/2011 (2011. gada 7. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1292/2008 attiecībā uz barības piedevas Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 izmantošanu barībā, kura satur diklazurilu, monenzīnnātriju un nikarbazīnu ( 1 )	17
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 337/2011 (2011. gada 7. aprīlis) par atļauju izmantot endo-1,4-beta-ksilanāzes un endo-1,3(4)-beta-glikanāzes fermentu preparātu kā barības piedevu mājputniem, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs ir Danisco Animal Nutrition) ( 1 )	19
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 338/2011 (2011. gada 7. aprīlis) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Magiun de prune Topoloveni (AĢIN))	21
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 339/2011 (2011. gada 7. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	23
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 340/2011 (2011. gada 7. aprīlis), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	25
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 341/2011 (2011. gada 7. aprīlis) par minimālās pārdošanas cenas nenoteikšanu deviņpadsmitajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010	27
		LĒMUMI
		2011/224/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 31. marts), ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Starptautiskajā Graudu padomē attiecībā uz 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu	28
		2011/225/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 6. aprīlis) par pagaidu aizliegumu laist Vācijas tirgū mazgāšanas līdzekli POR-ÇÖZ (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2290)	29
		2011/226/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 7. aprīlis), ar ko pagarina pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi Latvijā ( 1 )	31
		2011/227/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2011. gada 31. marts) par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Īrijas valdības emitētu vai garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību (ECB/2011/4)	33


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ