5.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/1

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 28. februāris)

par to, lai parakstītu Savienības vārdā un provizoriski piemērotu Sadarbības memorandu NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību

(2011/209/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Komisija Savienības vārdā ir risinājusi sarunas par Sadarbības memorandu NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību (turpmāk “memorands”) civilās aviācijas pētniecības un izstrādes jomā un tā 1. pielikumu par SESAR-NEXTGEN sadarbību vispārējas sadarbspējas nodrošināšanai saskaņā ar Padomes Lēmumu (2009. gada 9. oktobris), ar ko Komisijai atļauj uzsākt sarunas.

(2)	Memorands un 1. pielikums tika parafēts 2010. gada 18. jūnijā.

(3)	Memorands un 1. pielikums būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras memoranda noslēgšanai.

(4)	Jānosaka reglaments Savienības dalībai Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar memorandu, domstarpību risināšanai un memoranda pielikumu un papildinājumu spēkā esamības izbeigšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo ir apstiprināta Sadarbības memoranda NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību un tā 1. pielikuma parakstīšana Savienības vārdā, ņemot vērā memoranda noslēgšanu.

Memoranda un 1. pielikuma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt memorandu un tā 1. pielikumu.

3. pants

Līdz tā spēkā stāšanās dienai Savienība memorandu piemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas.

4. pants

1. Apvienotajā komitejā, ko izveido saskaņā ar memoranda III pantu, Savienību pārstāv Komisija, piedaloties dalībvalstu pārstāvjiem.

2. Komisija, apspriedusies ar Padomes izraudzītu īpašo komiteju, nosaka to, kāda nostāja Apvienotajā komitejā jāieņem Savienībai, tostarp attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	memoranda papildu pielikumu un to papildinājumu pieņemšana;

b)	memoranda pielikumu un to papildinājumu grozījumu pieņemšana.

5. pants

Komisija var veikt visas attiecīgās darbības saskaņā ar memoranda II panta B punktu, IV, V, VII un VIII pantu.

6. pants

Komisija pārstāv Savienību apspriedēs saskaņā ar memoranda XI pantu.

7. pants

Komisija regulāri informē Padomi par memoranda īstenošanu.

Briselē, 2011. gada 28. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

FELLEGI T.

TULKOJUMS

SADARBĪBAS MEMORANDS

NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību

TĀ KĀ Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai ir kopējs mērķis veicināt un attīstīt sadarbību civilās aviācijas pētniecības un izstrādes jomā un

TĀ KĀ šāda sadarbība veicinās attīstību un drošību civilajā aeronautikā Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropas Savienībā,

TĀDĒĻ TAGAD Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība (kopā “puses” un atsevišķi “puse”) vienojas uzsākt kopīgas programmas saskaņā ar šādiem noteikumiem.

I pants

Mērķis

Šis sadarbības memorands, ietverot tā pielikumus un papildinājumus (“memorands”), izveido noteikumus savstarpējai sadarbībai, lai veicinātu civilās aviācijas pētniecības un izstrādes attīstību. Šajā nolūkā puses, ievērojot atvēlēto līdzekļu un citu nepieciešamo resursu pieejamību, nodrošina personālu, resursus un saistītos pakalpojumus, lai sadarbotos, ciktāl tās aicinātas šā memoranda pielikumos un papildinājumos.

Šā memoranda mērķi var sasniegt, sadarbojoties kādā no šādām jomām:

1.	Informācijas apmaiņa par programmām un projektiem, pētniecības rezultātiem vai publikācijām.

2.	Kopīgu analīžu veikšana.

3.	Pētniecības un izstrādes programmu un projektu koordinācija un to īstenošana kopīgām pūlēm.

4.	Zinātniskā un tehniskā personāla apmaiņa.

5.	Pētniecības darbības un savietojamības pētījumu īpaša aprīkojuma, programmatūras un sistēmu apmaiņa.

6.	Simpoziju vai konferenču kopīga organizācija.

7.	Savstarpējas konsultācijas ar mērķi saskaņot rīcību attiecīgās starptautiskajās organizācijās.

Ievērojot piemērojamos normatīvos aktus un politikas jomas, ko var papildināt vai grozīt, puses, ciktāl tas iespējams, veicina dalībnieku iesaistīšanos sadarbības pasākumos saskaņā ar šo memorandu, lai nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas dalībai pētniecības un izstrādes pasākumos. Puses iesaista dalībniekus sadarbības pasākumos, ko īsteno uz savstarpības pamata saskaņā ar šādiem principiem:

1.	Abpusējs labums.

2.	Līdzvērtīgas iespējas iesaistīties sadarbības pasākumos.

3.	Vienlīdzīga un taisnīga attieksme.

4.	Savlaicīga informācijas apmaiņa, kas varētu ietekmēt sadarbības pasākumus.

5.	Pārredzamība.

D.	Šādi sadarbības pasākumi notiek saskaņā ar II pantā noteiktajiem īpašajiem pielikumiem un papildinājumiem.

II pants

Īstenošana

Šo memorandu īsteno, izmantojot šā memoranda īpašos pielikumus un papildinājumus. Attiecīgajos pielikumos un papildinājumos pienācīgi norāda uz īpašu jomu vai mērķi, attiecīgas sadarbības raksturu un ilgumu, rīcību ar intelektuālo īpašumu, atbildību, finansējumu, izmaksu sadali un citus atbilstīgus jautājumus. Ja nav skaidri noteikts citādi, tad pretrunu gadījumā starp noteikumiem pielikumā vai papildinājumā un noteikumiem šajā memorandā prioritāte ir noteikumiem memorandā.

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības pārstāvji periodiski tiekas, lai:

1)	apspriestu jaunus sadarbības pasākumus; un

2)	pārskatītu to pašreizējo pasākumu statusu, kuri tiek īstenoti saskaņā ar šā memoranda pielikumu vai papildinājumu.

C.	Šajā memorandā ietverto sadarbības pasākumu saskaņošanu un sekmēšanu Amerikas Savienoto Valstu valdības vārdā veic Federālā aviācijas administrācija, bet Eiropas Savienības vārdā – Eiropas Komisija.

Šā memoranda koordinācijai un pārvaldībai izraudzītās iestādes, kam jāiesniedz visi pieprasījumi par pakalpojumiem saskaņā ar šo memorandu, ir šādas:

Amerikas Savienotajām Valstīm:

Federal Aviation Administration

Office of International Aviation

Wilbur Wright Bldg., 6th Floor, East

600 Independence Ave., SW

Washington DC 20591

USA

Tālrunis: +1 2023858900

Fakss: +1 2022675032

Eiropas Savienībai:

European Commission

Directorate-General for Mobility and Transport

Directorate for Air Transport

1040 Brussels

BELGIUM

Tālrunis: +32 22968430

Fakss: +32 22968353

E.	Tehnisko programmu koordinēšanu īpašām darbībām nosaka, kā norādīts šā memoranda pielikumos un papildinājumos.

III pants

Izpildes vadība

A.	Puses ar šo izveido Apvienoto komiteju, kas ir atbildīga par šā memoranda efektīvu darbību un kas regulāri tiekas, lai novērtētu tā īstenošanas efektivitāti.

Apvienotajā komitejā ir pārstāvji no:

1)	Amerikas Savienotajām Valstīm, proti, no Federālās aviācijas administrācijas (FAA, līdzpriekšsēdētājs); un

2)	Eiropas Savienības, ko pārstāv Eiropas Komisija (nodrošinot līdzpriekšsēdētāja funkciju), piedaloties pārstāvjiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Apvienotā komiteja konkrētam nolūkam var aicināt piedalīties jautājumā kompetentus ekspertus. Apvienotā komiteja var izveidot tehniskās darba grupas un uzraudzīt to darbu un komitejas un darba grupas, kas noteiktas īpašajos pielikumos un papildinājumos. Apvienotā komiteja izstrādā un pieņem iekšējo reglamentu.

D.	Visi Apvienotās komitejas lēmumi tiek pieņemti, vienojoties pusēm, kas veido Apvienoto komiteju. Lēmumi ir rakstiski, un tos paraksta Pušu pārstāvji Apvienotajā komitejā.

Apvienotā komiteja var izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar memoranda un tā pielikumu un papildinājumu darbību. Konkrēti, tās uzdevumi ir šādi:

Diskusiju foruma nodrošināšana šā memoranda un tā pielikumu un papildinājumu darbības jomā, lai apspriestu šādus jautājumus:

a)	problēmas, kas var rasties, un izmaiņas, kas var ietekmēt šo memorandu un tā pielikumus un papildinājumus;

b)	vienota pieeja jaunu tehnoloģiju un procedūru ieviešanai, pētniecības un novērtēšanas programmām, kā arī citām abpusēji interesējošām jomām; un

c)	kādas puses noteikumu projekti un tiesību akti, kas varētu ietekmēt otras puses intereses, kas attiecas uz šā memoranda un tā pielikumu un papildinājumu darbības jomu.

2.	Ja nepieciešams, pieņem šā memoranda papildu pielikumus un to papildinājumus.

3.	Ja nepieciešams, pieņem šā memoranda pielikumu un to papildinājumu grozījumus.

4.	Attiecīgā gadījumā ierosina pusēm veikt šā memoranda grozījumus.

IV pants

Personāla apmaiņa

Puses pēc vajadzības var apmainīties ar tehnisko personālu, lai veiktu darbības, kas aprakstītas šā memoranda pielikumā vai papildinājumā. Visas šādas apmaiņas ir saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā memorandā, tā pielikumos un papildinājumos. Tehniskais personāls, ar ko puses apmainās, veic darbu, kas noteikts pielikumā vai papildinājumā. Šāds tehniskais personāls pēc savstarpējas vienošanās var būt no Amerikas Savienoto Valstu vai Eiropas Savienības aģentūrām vai līgumslēdzējiem.

V pants

Iekārtu aizdošanas nosacījumi

Viena puse (“aizdevēja puse”) iekārtas var aizdot otrai pusei (“aizņēmēja puse”) saskaņā ar šā memoranda pielikumu vai papildinājumu. Ja pielikumā vai papildinājumā nav noteikts citādi, tad turpmāk minētos vispārīgos noteikumus piemēro visiem iekārtu aizdevumiem:

A.	Aizdevēja puse norāda aizdodamās iekārtas vērtību.

B.	Aizņēmēja puse uzņemas atbildību par iekārtu un tās glabāšanu aizdevējas puses telpās, kā puses norādījušas pielikumā vai papildinājumā. Iekārta paliek aizņēmējas puses atbildībā un glabāšanā, līdz kamēr to atdod aizdevējai pusei saskaņā ar H punktu.

C.	Aizņēmēja puse uz sava rēķina transportē visas iekārtas uz objektu, ko puses norāda pielikumā vai papildinājumā.

D.	Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visas eksporta licences un citus dokumentus, kas vajadzīgi iekārtu pārvadāšanai.

E.	Aizņēmēja puse atbild par visu iekārtu uzstādīšanu objektā, ko puses norāda pielikumā vai papildinājumā. Aizdevēja puse, ja nepieciešams, palīdz aizņēmējai pusei uzstādīt iekārtas, ko aizdod, pamatojoties uz noteikumiem, par kuriem puses ir vienojušās.

F.	Aizdevuma laikā aizņēmēja puse darbina un uztur iekārtas atbilstīgā stāvoklī, nodrošina turpmāku iekārtu sadarbspēju un ļauj aizdevējai pusei veikt pārbaudes jebkurā pieņemamā laikā.

G.	Aizdevēja puse palīdz aizņēmējai pusei atrast tādu parastu un īpašu detaļu piegādes avotus, kas nav viegli pieejamas aizņēmējai pusei.

H.	Beidzoties termiņam vai izbeidzot attiecīgo pielikumu vai papildinājumu vai šo memorandu, vai ja šīs iekārtas izmantošana ir pabeigta, aizņēmēja puse nodod iekārtas atpakaļ aizdevējai pusei uz aizņēmējas puses rēķina.

Ja jebkura saskaņā ar šo memorandu aizdotā iekārta, par kuru aizņēmēja puse uzņēmās atbildību un glabāšanu, tiek nozaudēta vai tai tiek nodarīts kaitējums, aizņēmēja puse pēc aizdevējas puses ieskatiem remontē vai kompensē nozaudētās vai bojātās iekārtas vērtību aizdevējai pusei (kā iepriekš noteikusi aizdevēja puse A punktā).

J.	Jebkura saskaņā ar šo memorandu apmainītā iekārta izmantojama vienīgi pētniecības, izstrādes un apstiprināšanas nolūkā, un to nedrīkst izmantot nekādā citā veidā aktīvai civilās aviācijas darbībai un citam operatīvam lietojumam.

K.	Jebkura tehnoloģiju, iekārtu vai citu priekšmetu nodošana saskaņā ar šo memorandu notiek saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un pušu politiku.

VI pants

Finansējums

A.	Ja vien šā memoranda pielikumā vai papildinājumā nav noteikts citādi, katra puse sedz izmaksas par darbību, ko tā veic saskaņā ar šo memorandu.

B.	Memoranda numuru NAT-I-9406 ir piešķīrušas ASV, lai identificētu šo sadarbības programmu, un to izmanto par atsauci visā sarakstē saistībā ar šo memorandu.

VII pants

Informācijas publiskošana

Izņemot gadījumus, ja to prasa piemērojamie tiesību akti, vai ar iepriekšēju rakstisku piekrišanu starp pusēm, neviena no pusēm nekādu informāciju vai materiālus, kas attiecas uz uzdevumu vai saistīti ar saskaņā ar šo memorandu un tā pielikumiem un papildinājumiem paredzētajām programmām, nepublisko trešām personām, kas nav i) līgumslēdzēji vai apakšuzņēmēji, kas veic uzdevumus vai piedalās programmās, ciktāl tie nepieciešami, lai īstenotu šo uzdevumus un programmas; vai ii) citas pušu valdības iestādes.

B.	Ja kāda no pusēm apzinās, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem tā nevarēs vai, pamatoti spriežot, varbūt nevarēs ievērot šajā pantā paredzētos neizpaušanas noteikumus, tā nekavējoties un pirms informācijas izpaušanas informē otru pusi. Puses pēc tam apspriežas, lai noteiktu atbilstīgu rīcības plānu.

VIII pants

Intelektuālā īpašuma tiesības

Puse, kas sniedz intelektuālo īpašumu (kas šā memoranda nolūkos ietver analīzes, ziņojumus, datubāzes, programmatūru, zinātību, tehnisko un komerciāli jutīgu informāciju, datus un uzskaiti, kā arī saistīto dokumentāciju un materiālus neatkarīgi no formas vai nesēja, uz kura to var ierakstīt) otrai pusei saskaņā ar šā memoranda pielikuma vai papildinājuma noteikumiem, saglabā tādas īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu, kā tas bija apmaiņas brīdī. Puse, kas sniedz dokumentu vai citu intelektuālo īpašumu saskaņā ar šā memoranda pielikumu vai papildinājumu, skaidri norāda dokumentu vai citu intelektuālo īpašumu kā konfidenciālu, ar īpašuma tiesībām aizsargātu vai tirdzniecības noslēpumu atkarībā no vajadzības.

Izņemot, ja šā memoranda pielikumā vai papildinājumā noteikts citādi, puse, kas saņem intelektuālo īpašumu no otras puses saskaņā ar šo memorandu:

1)	neiegūst īpašuma tiesības uz intelektuālo īpašumu, pamatojoties uz tā saņemšanu no otras puses; un

neizpauž intelektuālo īpašumu trešai personai, izņemot līgumslēdzēju vai apakšuzņēmēju, kas iesaistījies programmā, kura saistīta ar šā memoranda pielikumu vai papildinājumu, bez otras puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Ja informāciju atklāj līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam, kas iesaistījies programmā, puse, kura atklāj informāciju:

a)	ierobežo intelektuālā īpašuma izmantošanu līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam, ņemot vērā mērķus, kas norādīti attiecīgajā pielikumā vai papildinājumā; un

b)	līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam aizliedz intelektuālā īpašuma tālāku izpaušanu trešām personām, izņemot gadījumus, kad otra puse iepriekš un rakstiski piekrīt tālākai izpaušanai.

Izņemot, ja šā memoranda pielikumā vai papildinājumā var būt norādīts citādi, pusēm ir kopīgas īpašuma tiesības uz jebkuru saskaņā ar šo memorandu un tā pielikumiem vai papildinājumiem pušu kopīgi izstrādāto intelektuālo īpašumu.

Katrai pusei ir tiesības uz neekskluzīvām, neatsaucamām tiesībām visās valstīs reproducēt, sagatavot atvasinātus darbus, publiski izplatīt un tulkot šādu intelektuālo īpašumu, ja šāda reproducēšana, sagatavošana, izplatīšana un tulkošana neietekmē otras puses intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Katrai pusei vai tās īstenošanas iestādēm ir tiesības pārskatīt tulkojumu, pirms to izplata publiski.

2.	Visi publiski izplatītie zinātnes un tehnikas žurnālu rakstu eksemplāri, kas nav patentēti zinātniski ziņojumi un grāmatas, kas tieši izriet no sadarbības saistībā ar šo memorandu un tā pielikumiem vai papildinājumiem, norāda autoru vārdus, ja vien autors nav skaidri noteicis to nedarīt.

Ja kāda puse nepiekrīt dokumentu vai citu intelektuālo īpašumu, ko sniedz otra puse saskaņā ar šā memoranda pielikumu vai papildinājumu, apzīmēt kā konfidenciālu, ar īpašuma tiesībām aizsargātu vai tirdzniecības noslēpumu, tad tā puse, kura nepiekrīt apzīmējumam, pieprasa apspriedes ar otru pusi, lai risinātu šo jautājumu. Apspriedes var rīkot kopā ar Apvienotās komitejas vai citas līdzīgas komitejas sanāksmi, kā to var noteikt saskaņā ar šā memoranda pielikumu vai papildinājumu.

IX pants

Imunitāte un atbildība

A.	Puses atbilstīgi rīkojas attiecībā uz imunitātes un atbildības jautājumiem, kas saistīti ar pasākumiem saskaņā ar šā memoranda attiecīgo pielikumu vai papildinājumu.

B.	Puses vienojas, ka visas darbības, ko veic saskaņā ar šo memorandu un tā pielikumiem vai papildinājumiem, veic ar pienācīgu profesionālo rūpību un ka pieliek visas iespējamās pūles, lai samazinātu varbūtējos riskus trešām personām un lai izpildītu visas drošības un uzraudzības prasības.

X pants

Grozījumi

A.	Puses var grozīt šo memorandu, tā pielikumus vai papildinājumus. Puses dokumentē jebkura šāda grozījuma detaļas ar rakstisku nolīgumu, ko parakstījušas abas puses.

B.	Šā memoranda pielikumu vai papildinājumu grozījumi, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, stājas spēkā pēc Apvienotās komitejas lēmuma saskaņā ar šā memoranda III panta D punktu, ko pušu vārdā paraksta Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāji.

XI pants

Domstarpību atrisināšana

Visas domstarpības attiecībā uz šā memoranda vai tā pielikumu vai papildinājumu interpretāciju vai piemērošanu puses risina, savstarpēji apspriežoties. Puses šādas domstarpības neiesniedz risināšanai starptautiskajā tiesā vai trešai personai.

XII pants

Stāšanās spēkā un darbības izbeigšana

A.	Līdz spēkā stāšanās dienai šo memorandu piemēro provizoriski, sākot no tā parakstīšanas dienas.

B.	Šis memorands stājas spēkā, kad puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas, ka ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras, lai memorands stātos spēkā, un tas paliek spēkā līdz tā izbeigšanai.

C.	Katrs atsevišķs pielikums vai papildinājums, ko pēc šā memoranda stāšanās spēkā pieņēmusi Apvienotā komiteja, stājas spēkā pēc Apvienotās komitejas lēmuma saskaņā ar šā memoranda III panta D punktu, ko pušu vārdā paraksta Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāji.

Katra puse var izbeigt šo memorandu vai tā pielikumus vai papildinājumus jebkurā laikā, sešdesmit (60) dienas iepriekš rakstiski paziņojot to otrai pusei. Šā memoranda izbeigšana neietekmē pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar V, VII, VIII un IX pantu. Katrai pusei ir simt divdesmit (120) dienu laika izbeigt savu darbību pēc šā memoranda vai tā pielikumu vai papildinājumu izbeigšanas. Šā memoranda izbeigšana izbeidz arī visus pielikumus un papildinājumus, kurus noslēgušas puses saskaņā ar šo memorandu.

XIII pants

Pilnvaras

Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība vienojas par šā memoranda noteikumiem, apliecinot to ar attiecīgi pilnvarotu pārstāvju parakstiem.

Budapeštā, divtūkstoš vienpadsmitā gada trešajā martā

Amerikas Savienoto Valstu vārdā –

Eiropas Savienības vārdā –

1. PIELIKUMS

SADARBĪBAS MEMORANDAM NAT-I-9406 STARP AMERIKAS SAVIENOTAJĀM VALSTĪM UN EIROPAS SAVIENĪBU SESAR–NEXTGEN SADARBĪBA VISPĀRĒJAI SADARBSPĒJAI

TĀ KĀ SESAR un NextGen ir attiecīgi Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu programmas jaunas paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmu attīstīšanai,

TĀ KĀ SESAR kopuzņēmumu izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris), lai pārvaldītu SESAR attīstības posmu,

TĀDĒĻ TAGAD Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība (kopā sauktas “puses” un atsevišķi – “puse”) ir vienojušās šādi.

I pants

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir īstenot sadarbības memorandu NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību (memorands), nosakot noteikumus, ar kādiem puses veido sadarbību, lai nodrošinātu vispārēju savstarpēju sadarbspēju starp to gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) modernizācijas programmām, NextGen un SESAR, ņemot vērā civilo un militāro gaisa telpas izmantotāju intereses.

II pants

Definīcijas

Šajā pielikumā termins “apstiprināšana” nozīmē visā aprites ciklā apstiprināt, ka ierosinātais risinājums, tostarp koncepcija, sistēmas un procedūras, atbilst ieinteresēto personu vajadzībām.

III pants

Principi

NextGen un SESAR programmu satvarā un saskaņā ar principiem, kas izklāstīti memoranda I panta C punktā, puses:

A)	vajadzības gadījumā ļauj piedalīties otras puses valsts un nozares pārstāvjiem savās attiecīgo konsultatīvo struktūru un nozares iniciatīvās saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem un šādu struktūru un iniciatīvu reglamentējošiem noteikumiem;

B)	cenšas otras puses nozares ieinteresētajām personām dot iespēju veicināt darba programmas un piekļūt attiecīgo pētniecības un izstrādes programmu un projektu informācijai un rezultātiem; un

Augsta līmeņa komitejā, kas izveidota saskaņā ar šā pielikuma V pantu, šim pielikumam pievienotajos dokumentos (“pievienotie dokumenti”) savstarpēji identificē jomas, kas sniedz īpašas līdzdalības iespējas katras puses konsultatīvajās struktūrās, iniciatīvās un pētniecības programmās un projektos, jo īpaši tajās jomās, kas paredz ieguldījumu augsta līmeņa sistēmas plānošanā, piemēram, savstarpējai sadarbspējai, arhitektūras definīcijai un tehniskajai bāzei.

Augsta līmeņa komiteja uzrauga šā panta īstenošanu un pēc vajadzības atjaunina pievienotos dokumentus.

IV pants

Darbības joma

A. Darbības joma ir veicināt ATM pētniecību, izstrādi un apstiprināšanu attiecībā uz vispārēju savstarpēju savietojamību. Darbības var ietvert, bet neaprobežojas ar darbībām, kas izklāstītas šā panta 1. līdz 5. punktā.

1. Transversālās darbības

Transversālās darbības aptver tos uzdevumus, kas nav raksturīgi tikai kādai konkrētai darbībai vai tehnikas izstrādei, bet mijiedarbojas ar SESAR un NextGen programmām. Šīs darbības ir īpaši svarīgas sadarbībai, jo atšķirīgas pieejas potenciāli plaši un būtiski ietekmē harmonizāciju un sadarbspēju. Šajā jomā puses plāno risināt šādus jautājumus:

a)	darbības koncepcija un ceļveži;

b)	distancēšanas nodrošināšana;

c)	ceļveži, ietverot standartizāciju un regulējumu, lai atvieglotu īstenošanas sinhronizāciju;

d)	uzņēmējdarbības un investīciju plānošana;

vide;

f)	tehnisko centienu koordinācija, lai atbalstītu ATM modernizācijas standartizāciju pasaules un ICAO mērogā;

g)	aviācijas ceļvežu sinhronizācija un konsekvence, lai gaisa telpas izmantotājiem nodrošinātu lielāko ekonomisko efektivitāti; un

h)	koordinēta tehnisko un darbības izmaiņu ieviešana, ar kurām sasniegtu/saglabātu netraucētu darbību no gaisa telpas lietotāju viedokļa.

2. Informācijas vadība

Galvenā uzmanība tiek pievērsta informācijas pārvaldībai, lai nodrošinātu precīzas un atbilstīgas ar ATM saistītas informācijas savlaicīgu piegādi visām iesaistītajām personām tādā veidā, kas ir vienots (savietojams), drošs un atbalsta lēmumu kopēju pieņemšanu. Šajā jomā puses plāno risināt šādus jautājumus:

a)	Sistēmu aptverošas informācijas vadības (System Wide Information Management – SWIM) sadarbspēja;

b)	Aeronavigācijas informācijas vadības (Aeronautical Information Management – AIM) sadarbspēja; un

c)	meteoroloģiskās informācijas apmaiņa.

3. Trajektoriju vadība

Trajektoriju vadība ietver četrdimensiju (4D) trajektoriju gaiss/gaiss un gaiss/zeme apmaiņu, kas prasa konsekventu pieeju terminoloģijai, definīcijām un lidojumu informācijas apmaiņai jebkurā laikā un visos lidojuma posmos. Šajā jomā puses plāno risināt šādus jautājumus:

a)	kopēja trajektorijas noteikšana un apmaiņa;

b)	lidojumu plānošana un dinamiska lidojuma plānu atjaunināšana;

c)	satiksmes vadība (ietverot trajektoriju integrāciju un prognozes);

d)	bezpilota gaisa kuģu sistēmu (Unmanned Aircraft Systems – UAS) integrācija ATM; un

e)	SESAR un NextGen darbības koncepciju, pakalpojumu definīciju un to lietojumprogrammu, tostarp 4D trajektorijas noteikšanas un apmaiņas formātu, darbības konverģence.

4. Komunikācija, navigācija, novērošana (CNS) un sadarbspēja gaisā

CNS un sadarbspēja gaisā ietver gaisa aprīkojuma plānošanu un savstarpēji savietojamu gaiss/gaiss un gaiss/zeme lietojumprogrammu un sistēmu izstrādi. Šajā jomā puses plāno risināt šādus jautājumus:

sadarbspēja gaisā, tostarp:

i)	lidmašīnu sadursmes novēršanas sistēma (ACAS);

ii)	aviācijas ceļvedis; un

iii)	lidmašīnu distancēšanas palīdzības sistēmas (ASAS) gaiss/gaiss un gaiss/zeme distancēšanas palīdzībai;

komunikācija, tostarp:

i)	datu pārsūtīšanas pakalpojumi un tehnoloģijas; un

ii)	elastīga komunikācijas arhitektūra;

navigācija, tostarp:

i)	noteiktas precizitātes navigācija; un

ii)	globālā satelītnavigācijas sistēma (GNSS) maršrutā un pieejai, tostarp pieejai ar vertikālu vadību;

novērošana, tostarp:

i)	automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) pakalpojumi un tehnoloģija; un

ii)	novērošana uz zemes.

5. Kopīgi projekti

Kopīgi projekti ietver ad hoc projektus, par kuriem puses vienojas, ka ir nepieciešama fokusēta koordinācija un sadarbība. Šajā jomā puses plāno risināt šādus jautājumus:

a)	Atlantijas sadarbspējas iniciatīva, lai samazinātu emisijas (AIRE); un

b)	gaisa kuģu atrašanās vietas virs okeāna un attāliem reģioniem izsekojamības un pārraudzības uzlabošana.

B. Puses, ja nepieciešams, uz savstarpības pamata, individuāli vai kopā sagatavo apmaiņai ziņojumus, kuros aprakstītas izmantošanas koncepcijas, modeļi, prototipi, novērtējumi, apstiprināšanas procedūras un salīdzinošie pētījumi, kas saistīti ar ATM tehniskajiem un ekspluatācijas aspektiem. Izvērtēšanai un apstiprināšanai var izmantot dažādus instrumentus, piemēram, modelēšanu un izmēģinājumus.

V pants

Pārvaldība

Atkarībā no līdzekļu pieejamības puses izveido un vada projektus un pasākumus un nodrošina, ka veicamais darbs ir pragmatisks, savlaicīgs un orientēts uz rezultātu. Šajā nolūkā ir izveidoti šādi pārvaldības līmeņi:

Augsta līmeņa komiteja, kurā ir vienāds skaits dalībnieku no Eiropas Komisijas, kam var palīdzēt SESAR kopuzņēmums, un no Federālās aviācijas administrācijas (FAA).

Augsta līmeņa komiteju kopīgi vada pa vienam pārstāvim no Eiropas Komisijas un FAA. Augsta līmeņa komiteja tiekas vismaz reizi gadā ar mērķi:

a)	pārskatīt SESAR–NextGen sadarbību;

b)	novērtēt sasniegtos rezultātus;

c)	lemt par jaunu projektu un pasākumu uzsākšanu pēc turpmāk definētās koordinācijas komitejas priekšlikuma;

d)	lemt par jaunu papildinājumu vai grozījumu priekšlikumiem spēkā esošajos šā pielikuma papildinājumos, ko tā iesniedz apstiprināšanai Apvienotajā komitejā saskaņā ar memoranda III panta D punktu;

e)	dot norādījumus koordinācijas komitejai, kas definēta turpmāk; un

f)	uzraudzīt šā pielikuma III panta īstenošanu un, ja nepieciešams, konsultēties par nozaru līdzdalības mehānismiem vai uzdot jautājumus Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā ar memorandu.

2.	Augsta līmeņa komiteja nosaka darba kārtību un visus lēmumus pieņem, līdzpriekšsēdētājiem vienojoties.

3.	Augsta līmeņa komiteja pakļauta Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā ar memoranda III pantu.

Koordinācijas komiteja, kas sastāv no piemērota un ierobežota skaita dalībnieku no SESAR kopuzņēmuma un no FAA Gaisa satiksmes organizācijas, kuriem abiem var palīdzēt eksperti.

Koordinācijas komiteju kopīgi vada pa vienam pārstāvim no SESAR kopuzņēmuma un no FAA Gaisa satiksmes organizācijas. Komiteja sanāk vismaz divreiz gadā ar mērķi:

a)	uzraudzīt izstrādē esošo kopīgo projektu un darbību progresu, kā noteikts papildinājumos;

b)	nodrošināt papildinājumu efektīvu īstenošanu, izmantojot turpmāk definētās darba grupas;

c)	nodrošināt šā pielikuma III panta efektīvu izpildi;

d)	sagatavot ziņojumus Augsta līmeņa komitejai; vai

e)	izskatīt priekšlikumus iesniegšanai Augsta līmeņa komitejai, tostarp priekšlikumus jauniem papildinājumiem vai grozījumiem spēkā esošajos šā pielikuma papildinājumos.

2.	Koordinācijas komiteja nosaka darba kārtību un visus lēmumus pieņem, līdzpriekšsēdētājiem vienojoties.

C.	Konkrētiem projektiem un darbībām veltītas darba grupas aprakstītas papildinājumos. Katrā darba grupā ir piemērots un ierobežots dalībnieku skaits. Darba grupas sanāk pēc vajadzības, tās ievēro Koordinācijas komitejas norādījumus un regulāri atskaitās tai.

VI pants

Imunitāte un atbildība

Attiecībā uz imunitātes un atbildības jautājumiem, kas saistīti ar pasākumiem saskaņā ar šo pielikumu vai attiecīgu papildinājumu, puses rīkojas atbilstīgi.

VII pants

Īstenošana

A. Viss darbs, kas veikts saskaņā ar šo pielikumu, tiek aprakstīts papildinājumos, kuri pēc to stāšanās spēkā kļūst par šā pielikuma daļu.

B. Katru papildinājumu numurē pēc kārtas un tajā norāda darba aprakstu, kas jāveic pusēm vai vienībām, ko tās norīko veikt darbu, tostarp darba veikšanas vietu un plānoto laiku, personālu un citus resursus, kas nepieciešami darba veikšanai, aplēstās izmaksas un jebkādu citu noderīgu informāciju, kas attiecas uz darbu.

VIII pants

Finanšu noteikumi

Saskaņā ar šo pielikumu veicamajiem darbiem finansējumu nodrošina saskaņā ar memoranda VI pantu.

IX pants

Kontaktpunkti

A. Šā pielikuma koordinācijai un pārvaldībai izraudzītās iestādes ir:

Amerikas Savienotajām Valstīm:

Africa, Europe & Middle East Office, AEU-10

Federal Aviation Administration

Wilbur Wright Bldg., 6th Floor, East

600 Independence Avenue, SW

Washington DC 20591

USA

Tālrunis: +1 2023858905

Fakss: +1 2022675032

Eiropas Savienībai:

Single European Sky and ATC Modernisation Unit

Directorate-General for Mobility and Transport

Directorate for Air Transport

European Commission

Rue De Mot 24

1040 Brussels

BELGIUM

Tālrunis: +32 22968430

Fakss: +32 22968353

B. Tehnisko programmu kontaktpunktus īpašām darbībām nosaka, kā norādīts šā pielikuma papildinājumos.

X pants

Stāšanās spēkā un darbības izbeigšana

A. Līdz spēkā stāšanās dienai šo pielikumu piemēro provizoriski, sākot no tā parakstīšanas dienas.

B. Šis pielikums stājas spēkā, kad puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas, ka to attiecīgās iekšējās procedūras, lai tas stātos spēkā, ir pabeigtas, un paliek spēkā līdz tā izbeigšanai saskaņā ar memoranda XII pantu. Šā pielikuma darbības izbeigšana izbeidz darbību arī visiem papildinājumiem, kurus noslēgušas puses saskaņā ar šo pielikumu.

XI pants

Pilnvaras

Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība vienojas par šā pielikuma noteikumiem, apliecinot to ar attiecīgi pilnvarotu pārstāvju parakstiem.

Budapeštā, divtūkstoš vienpadsmitā gada trešajā martā

Amerikas Savienoto Valstu vārdā –

Eiropas Savienības vārdā –

5.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/17

PADOMES LĒMUMS 2011/210/KĀDP

(2011. gada 1. aprīlis)

par Eiropas Savienības militāro operāciju, lai atbalstītu humānās palīdzības operācijas, reaģējot uz krīzes situāciju Lībijā (“EUFOR Libya”)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (Drošības padome) 2011. gada 26. februārī pieņemtajā Rezolūcijā par mieru un drošību Āfrikā (ANODPR 1970 (2011)) pauda dziļas bažas par situāciju Lībijā un nosodīja vardarbību un spēka pielietošanu pret civiliedzīvotājiem. Turklāt Drošības padome aicināja visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis darīt pieejamu humāno palīdzību un ar to saistītu palīdzību Lībijā.

(2)

Drošības padome 2011. gada 17. martā pieņemtajā Rezolūcijā par situāciju Lībijā (ANODPR 1973 (2011)) atgādināja par ANODPR 1970 (2011) un pauda apņēmību nodrošināt gan civiliedzīvotāju, gan civiliedzīvotāju apdzīvoto apgabalu aizsardzību, kā arī ātru un netraucētu humānās palīdzības pieejamību un humānās palīdzības personāla drošību. Tā arī pauda gandarījumu par kaimiņvalstu, it īpaši Tunisijas un Ēģiptes, atsaucību, lai ņemtu vērā bēgļu un ārvalstu darba ņēmēju vajadzības, un aicināja starptautisko sabiedrību šos centienus atbalstīt.

(3)

Turklāt Drošības padome pilnvaroja dalībvalstis, kas ir attiecīgi informējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru un rīkojas valsts vārdā vai izmantojot reģionālas organizācijas vai mehānismus, kā arī sadarbībā ar ANO ģenerālsekretāru un ar Arābu līgas dalībvalstīm, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un civiliedzīvotāju apdzīvotos apgabalus, kuri ir pakļauti uzbrukumu briesmām Lībijā, vienlaikus nepieļaujot nekāda ārvalstu okupācijas spēka pielietojumu nevienā Lībijas teritorijas daļā.

(4)

Padome savos 2011. gada 21. marta secinājumos pauda bažas par stāvokli Lībijā un nosodīja rupjos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, vardarbību un nežēlīgo apspiešanu, ko režīms vērš pret Lībijas tautu. Padome pauda gandarījumu par to, ka ir pieņemta ANODPR 1973 (2011), un uzsvēra Savienības apņēmību veicināt tās īstenošanu un šajā ziņā rīkoties apvienoti un izlēmīgi kopā ar visiem starptautiskajiem partneriem, it īpaši Arābu valstu līgu un citiem reģionāliem dalībniekiem. Padome apstiprināja, ka Savienības galvenais mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un atbalsts tam, lai Lībijas tauta varētu īstenot centienus pēc demokrātiskas sabiedrības.

Padome arī apliecināja Savienības gatavību sniegt kopējās drošības un aizsardzības politikas atbalstu humānajai palīdzībai, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) lūgumu un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas veikto koordināciju.

(5)

Padome 2011. gada 24. martā apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju, reaģējot uz krīzi Lībijā. Turpmākajos plānos uzmanība būtu jāpievērš humānās palīdzības atbalstam. Jo īpaši operācija neietekmēs humānās palīdzības sniedzēju neitralitāti un objektivitāti. Pirms katra lēmuma par operācijas sākšanu ir jābūt OCHA lūgumam un lēmums ir jāpieņem, ņemot vērā esošā riska un draudu novērtējumu.

(6)	Notiek cieša sadarbība ar Ēģiptes un Tunisijas valdībām, lai nodrošinātu to atļauju iespējamai Savienības militārai klātbūtnei attiecīgajās valstīs.

(7)

Politikas un drošības komitejai (PDK) Padomes un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) uzdevumā būtu jāveic Savienības militārās operācijas politiskā kontrole, jānodrošina tai stratēģiskā vadība un jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. panta trešo daļu.

(8)	Ir jāpanāk vienošanās un jānoslēdz starptautiski nolīgumi par trešo valstu dalību Savienības operācijās un par Savienības spēku un to personāla statusu.

(9)

Darbības izdevumi, kas izriet no šā lēmuma un attiecas uz militāro vai aizsardzības jomu, būtu jāsedz dalībvalstīm saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu un atbilstīgi Padomes Lēmumam 2008/975/KĀDP (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (“ATHENA”) (1).

(10)

LES 28. panta 1. punkts pilnvaro Padomi pieņemt lēmumus, nosakot līdzekļus, ko Savienība var izmantot. Eiropas Savienības militārās operācijas kopējo izmaksu finanšu atsauces summa sākotnējam četru mēnešu laikposmam ir labākā pašreizējā aplēse, un tā neskar galīgās summas, ko iekļaus budžetā, kuru apstiprina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ATHENA.

(11)	Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un ieviešanā. Tādēļ Dānija nepiedalās šīs operācijas finansēšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Misija

1. Lai īstenotu pilnvaras, kas piešķirtas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijām 1970 un 1973 (2011), Savienība, ja tiks saņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) lūgums, veiks uz kopējās drošības un aizsardzības politikas pamatotu militāru operāciju, turpmāk “EUFOR Libya”, lai atbalstītu humāno palīdzību reģionā. Operācijā pilnībā ievēro Pamatnostādnes par militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas humānās palīdzības darbības sarežģītās ārkārtas situācijās, un Ieteikumus ārzemju bruņoto līdzekļu izmantošanai, lai atbalstītu humānās palīdzības operācijas, ņemot vērā esošo krīzi Ziemeļāfrikā.

2. Lai atbalstītu šo politisko mērķi, ja tiks saņemts OCHA lūgums, EUFOR Libya, pilnībā ievērojot 1. punktā minētās pamatnostādnes un ieteikumus:

—	veicina pārvietoto personu drošu pārvietošanos un evakuāciju,

—	ar īpašām spējām atbalsta humānās palīdzības aģentūras to darbībā.

2. pants

ES operācijas komandiera iecelšana

Viceadmirāli Claudio GAUDIOSI ar šo ieceļ par Eiropas Savienības operācijas EUFOR Libya komandieri.

3. pants

ES operācijas štāba izraudzīšanās

EUFOR Libya operācijas štābs atrodas Romā.

4. pants

Operācijas plānošana un sākšana

Lēmumu par Eiropas Savienības militārās operācijas sākšanu pieņem Padome, ņemot vērā esošā riska un draudu novērtējumu, pēc tam, kad apstiprināts operācijas plāns un noteikumi par spēka pielietošanu.

5. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā vadība

1. Padomes un Augstā pārstāvja uzdevumā PDK veic EUFOR Libya politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt atbilstīgus lēmumus saskaņā ar LES 38. panta trešo daļu. Šis pilnvarojums ietver tiesības grozīt plānošanas dokumentus, tostarp operācijas plānu, komandķēdi un noteikumus par spēka pielietošanu. Tas ietver arī tiesības pieņemt lēmumus par Eiropas Savienības operācijas komandiera vai Eiropas Savienības spēku komandiera iecelšanu. Tiesības pieņemt lēmumus par EUFOR Libya mērķiem un izbeigšanu saglabā Padome.

2. PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.

3. PDK regulāri saņem ziņojumus no Eiropas Savienības Militārās komitejas (ESMK) priekšsēdētāja par EUFOR Libya norisi. Vajadzības gadījumā PDK var uzaicināt Eiropas Savienības operācijas komandieri vai Eiropas Savienības spēku komandieri uz savām sanāksmēm.

6. pants

Militārā vadība

1. ESMK uzrauga EUFOR Libya pareizu gaitu, kas norit Eiropas Savienības operācijas komandiera pārraudzībā.

2. ESMK regulāri saņem ziņojumus no Eiropas Savienības operācijas komandiera. Tā vajadzības gadījumā var uzaicināt viņu vai Eiropas Savienības spēku komandieri uz savām sanāksmēm.

3. ESMK priekšsēdētājs darbojas kā galvenais kontaktpunkts sakariem ar Eiropas Savienības operācijas komandieri.

7. pants

Savienības rīcības īstenošana un konsekvence

1. Augstais pārstāvis nodrošina šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar Savienības ārējo darbību kopumā, tostarp ar Savienības humānās palīdzības pasākumiem.

2. Eiropas Savienības operācijas komandieris palīdz Augstajam pārstāvim šā lēmuma īstenošanā.

8. pants

Sadarbība ar pārējiem dalībniekiem

1. Operācijas plānošanu un vadīšanu veic ciešā sadarbībā un kopdarbībā ar OCHA, kurš koordinē vispārējās humānās palīdzības sniegšanu, ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un pārējiem dalībniekiem.

2. EUFOR Libya cieši sadarbojas ar norīkoto(-ajiem) Apvienoto Nāciju Organizācijas koordinatoru(-iem), kā arī ar Arābu valstu līgas norīkoto(-ajiem) koordinatoru(-iem) un tās dalībvalstīm.

3. Vajadzības gadījumā notiek apspriedes ar Āfrikas Savienību.

9. pants

Trešo valstu dalība

1. Neskarot Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju un vienoto iestāžu sistēmu, kā arī saskaņā ar attiecīgajām Eiropadomes pamatnostādnēm, operācijā var aicināt piedalīties trešās valstis, jo īpaši Arābu valstu līgas dalībvalstis.

2. Ar šo Padome pilnvaro PDK aicināt trešās valstis sniegt palīdzību un pēc Eiropas Savienības operācijas komandiera un ESMK ieteikuma pieņemt attiecīgos lēmumus par piedāvātās palīdzības pieņemšanu.

3. Sīki izstrādātu kārtību trešo valstu dalībai nosaka, pamatojoties uz nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar LES 37. pantu un atbilstīgi LESD 218. pantā paredzētajai kārtībai. Ja Savienība un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko paredz kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo operāciju.

4. Trešām valstīm, kas sniedz būtisku militāro palīdzību EUFOR Libya, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operācijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm, kuras piedalās operācijā.

5. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus attiecībā uz Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi gadījumā, ja trešās valstis sniedz būtisku militāro palīdzību.

10. pants

Savienības vadīto spēku un personāla statuss

Savienības vadīto spēku un to personāla statusu, tostarp privilēģijas, imunitātes un citas garantijas, kas nepieciešamas to misijas īstenošanai un netraucētai darbībai, var paredzēt nolīgumos, ko noslēdz saskaņā ar LES 37. pantu un atbilstīgi LESD 218. panta 3. punktā paredzētajai kārtībai.

11. pants

Finanšu noteikumi

1. EUFOR Libya kopējās izmaksas pārvalda saskaņā ar Lēmumu 2008/975/KĀDP.

2. EUFOR Libya kopējo izmaksu finanšu atsauces summa ir EUR 7 900 000. Lēmuma 2008/975/KĀDP 25. panta 1. punktā minētais finanšu atsauces summas koeficients ir noteikts 30 % apmērā.

12. pants

Informācijas izpaušana trešām pusēm

1. Ar šo Augstais pārstāvis tiek pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai, Arābu līgai, Āfrikas Savienībai, Ēģiptei, Tunisijai un citām trešām pusēm, kas saistītas ar minēto lēmumu, klasificētu Savienības informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti EUFOR Libya vajadzībām, atbilstīgi katrai pusei piemērojamam klasifikācijas līmenim un saskaņā ar Padomes drošības reglamentu (2).

2. Ar šo Augstais pārstāvis ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai, Arābu līgai, Āfrikas Savienībai, Ēģiptei, Tunisijai un citām trešām pusēm, kas saistītas ar minēto lēmumu, tādus Savienības dokumentus par Padomes apspriedēm saistībā ar ES militāro operāciju, kuri nav klasificēti un uz kuriem attiecas dienesta noslēpums saskaņā ar Padomes reglamenta (3) 6. panta 1. punktu.

13. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2. Ja vien Padome nenolemj savādāk, EUFOR Libya beidzas ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc sākotnējās operatīvās spējas sasniegšanas.

3. Saskaņā ar apstiprinātiem EUFOR Libya izbeigšanas plāniem un neskarot attiecīgo EUFOR Libya revīzijas un pārskatu iesniegšanas kārtību, kā noteikts Lēmumā 2008/975/KĀDP, šo lēmumu atceļ dienā, kad slēdz Eiropas Savienības operācijas galveno mītni vai bruņoto spēku štābu – atkarībā no tā, kura ir vēlāk.

Briselē, 2011. gada 1. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

MARTONYI J.

(1) OV L 345, 23.12.2008., 96. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (OV L 101, 11.4.2004., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).

5.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/21

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 31. marts),

piemērojot Padomes Direktīvas 89/686/EEK 7. pantu Apvienotās Karalistes iestāžu pieņemtajam aizliegumam attiecībā uz HACA Leitern 0529.7102 vadāma tipa kritiena aizturētājiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2010)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/211/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 7. panta 1. punktu Direktīvā 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL), ja dalībvalsts konstatē, ka individuālie aizsardzības līdzekļi ar CE zīmi, ko lieto atbilstīgi paredzētajam mērķim, varētu apdraudēt cilvēku, mājdzīvnieku vai īpašuma drošību, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šos individuālos aizsardzības līdzekļus izņemtu no tirgus un aizliegtu to laišanu tirgū vai brīvu apriti.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 89/686/EEK 7. panta 2. punktu Komisijai pēc apspriešanās ar iesaistītajām personām jāpaziņo, vai tā atzīst šādu pasākumu par pamatotu. Ja pasākums atzīts par pamatotu, Komisija informē dalībvalstis, lai tās atbilstīgi Direktīvas 89/686/EEK 2. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus saistībā ar attiecīgo individuālās aizsardzības līdzekli.

(3)

Apvienotās Karalistes iestādes 2008. gada 31. janvārī paziņoja Komisijai par aizliegumu laist tirgū HACA Leitern 0529.7102 vadāma tipa kritiena aizturētājus, ko ražojis uzņēmums HACA Leitern – Lorenz Hasenbach GmbH u. Co. KG, Diesselstrasse 12, 65520 Bad Camberg, Vācija. (HACA). Saskaņā ar Komisijai iesniegtajiem dokumentiem šim aizsardzības līdzeklim piemēroja atbilstības novērtēšanas procedūru, kas noteikta direktīvas 11. panta A punktā, ko pamatoja EXAM BBG Prüf- und Zertifizier GmbH (tagad DEKRA EXAM GmbH; pilnvarotā iestāde Nr. 0158) izsniegtie dokumenti:

—	Nr. ZQ/B 212/06,

—	Nr. ZQ/B 212/07.

(4)

Apvienotās Karalistes iestādes norādīja, ka to pasākums balstīts uz faktu, ka attiecīgais vadāma tipa kritiena aizturētājs neatbilst Direktīvas 89/686/EEK 3. pantā un jo īpaši II pielikuma 3.1.2.2. punktā un 1. un 1.1.1. punktā minētajām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām (VADP). Lai pamatotu konstatētos faktus, Apvienotās Karalistes iestādes iesniedza TUV NEL Ltd veiktā testa ziņojumu.

(5)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestādēm aizsardzības līdzekļi nenodrošināja atbilstošu aizsardzību pret visiem sastaptajiem riskiem, kā tas noteikts VADP 1. (2), jo īpaši paredzamā situācijā, kad persona pirms nokrišanas krita atmuguriski (kritiens atmuguriski). Tādēļ vadāma tipa kritiena aizturētāji neatbilst VADP 1.1.1. (3), kurās noteikts, ka lietotājs var normāli veikt ar risku saistītas darbības, baudot piemērotu aizsardzību pēc iespējas augstākā līmenī. Turklāt Apvienotās Karalistes iestādes paskaidroja, ka aizsardzības līdzeklis neatbilst VADP 3.1.2.2. (4), jo testi liecina, ka paredzamajos lietošanas apstākļos netika samazināta lietotāja vertikālas krišanas iespēja, novēršot saduršanos ar šķēršļiem, un bremzētājspēks pārsniedza robežvērtību, kad var rasties fiziskas traumas.

Apvienotās Karalistes iestādes arī norādīja, ka tās saskaņā ar direktīvas 6. pantu paredz iesniegt oficiālu iebildumu pret standartu EN 353-1 “Individuālie aizsarglīdzekļi pret kritieniem no augstuma – 1. daļa: Vadāma tipa kritiena aizturētāji uz cietas noenkurojamas līnijas”, kurā ir atsauce uz standartu EN 364 “Individuālie aizsarglīdzekļi pret kritieniem no augstuma – testa metodes”.

(6)	Komisija 2008. gada 1. augustā rakstiski informēja ražotāju un 2008. gada 26. septembrī – pilnvaroto iestādi, kura piedalījās ražošanas kontroles posmā saskaņā ar Direktīvas 89/686/EEK 11. panta A punktu, aicinot paziņot apsvērumus attiecībā uz Apvienotās Karalistes iestāžu pieņemto pasākumu.

(7)

HACA2008. gada 28. oktobra atbildē apstrīdēja konstatētos faktus par testiem, ko TUV NEL veica Apvienotās Karalistes iestādēm. Jo īpaši tika uzsvērts, ka tā ražotais aprīkojums ir drošs lietošanai un aizsargā no kritiena no augstuma, tostarp no kritiena atmuguriski, ja to izmanto ar pareiza tipa jostu. Turklāt HACA norādīja, ka TUV NEL veiktais tests neatbilst standarta EN 364 prasībām, kuras neparedz izmantot antropomorfu manekenu.

(8)

DEKRA EXAM2008. gada 15. oktobra atbildē apstiprināja, ka tā ir izsniegusi attiecīgos 11. panta A punktā paredzētos dokumentus. DEKRA EXAM uzsvēra, ka testi ir veikti atbilstoši standartam EN 353-1 un testētie paraugi atbilda visām šā standarta prasībām. Tā paskaidroja, ka testa standartā EN 364 atļauts izmantot tērauda svaru vai smilšu maisu dinamiskās darbības testam. Testa laikā tika izmantots smilšu maiss, lai izmērītu bremzētājspēku, kas vienmēr bija zem atļautās vērtības. Tika novērots, ka TUV NEL izmantojis tērauda svaru, kura bremzētājspēks, pēc iestādes domām, ir lielāks nekā smilšu maisam.

Attiecībā uz atmuguriska kritiena testiem, izmantojot antropomorfu manekenu, DEKRA EXAM atgādināja, ka šāds tests nav paredzēts standartā EN 353-1. Tā piekrita, ka, izmantojot šādus vadāma tipa kritiena aizturētājus, ir iespējams kritiens atmuguriski. Tomēr šāda situācija nav minēta standartā EN 353-1. Nelaimes gadījumi var rasties atkarībā no lietotāja izmantotā kritiena aizturētāja veida un ķermeņa drošības jostas modeļa. Tādēļ uzmanība bija jāpievērš pareizam kritiena aizturētāja un ķermeņa drošības jostas apvienojumam, kas ražotājam būtu jānorāda lietotājam sniegtajā informācijā.

(9)

Dokumentācijas sarežģītības dēļ Komisija izmantoja neatkarīga speciālista palīdzību. Komisija tikās ar Apvienotās Karalistes iestādēm. Apvienotās Karalistes iestādes izskaidroja precīzas metodes, uz kurām tās pamatojās, un parādīja testu videoierakstus.

TUV NEL ir veicis divas testu sērijas Apvienotās Karalistes iestāžu uzdevumā. Otrajā testu sērijā piedalījās ražotāja pārstāvis. Katrā sērijā tika veikts dinamiskās darbības tests, izmantojot tērauda svaru, un atmuguriska kritiena tests, izmantojot antropomorfu manekenu. HACA kritiena aizturētājs neizturēja nevienu no šiem testiem.

Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka tērauda svara izmantošana dinamiskās darbības testā deva ticamākus rezultātus nekā smilšu maisa izmantošana, un tas var izskaidrot TUV NEL un DEKRA EXAM iegūto rezultātu atšķirību.

Attiecībā uz atmuguriska kritiena testu Apvienotā Karaliste veica testus, izmantojot antropomorfu manekenu, lai pēc iespējas precīzāk simulētu paredzamo atmuguriska kritiena situāciju. Šo testu rezultāti liecināja, ka HACA kritiena aizturētāji šādā situācijā nenodrošināja pienācīgu aizsardzību pret kritienu. Turklāt šie rezultāti atklāja trūkumus attiecīgajā saskaņotajā standartā EN 353-1, jo standartā nav ņemta vērā atmuguriska kritiena situācija. Šis bija galvenais pamatojums oficiālajā iebildumā, ko Apvienotā Karaliste iesniedza pret šo standartu.

(10)	Neatkarīgā speciālista ziņojumā (5) secināts, ka kritiens atmuguriski gan no stāvus, gan no sēdus stāvokļa ir paredzama situācija, kas nav ņemta vērā standartā EN 353-1.

(11)	Pēc pastāvīgās komitejas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34/EK (6) 5. pantu, pozitīva atzinuma 2010. gada 19. martā Komisija pieņēma lēmumu atsaukt norādi uz standartu EN 353-1 no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša.

(12)

Ņemot vērā pieejamo dokumentāciju, iesaistīto personu piezīmes un neatkarīgā speciālista ziņojumu, Komisija uzskata, ka HACA Leitern 0529.7102 vadāma tipa kritiena aizturētāji neatbilst Direktīvas 89/686/EEK II pielikuma 1., 1.1.1. un 3.1.2.2. punkta VADP, jo tie atmuguriska kritiena situācijā nenodrošina atbilstošu aizsardzību pret kritieniem un šī neatbilstība rada nopietnu apdraudējumu lietotājiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Apvienotās Karalistes aizliegums attiecībā uz HACA Leitern – Lorenz Hasenbach GmbH ražoto HACA Leitern 0529.7102 vadāma tipa kritiena aizturētāju laišanu tirgū ir pamatots.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 31. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1) OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.

(2) VADP 1. – Vispārējās prasības, kas piemērojamas visiem IAL.

(3) VADP 1.1.1. – Ergonomika.

(4) VADP 3.1.2.2. – Kritienu no augstuma novēršana.

(5) Atsauce Nr. P804674.

(6) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.089.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 89

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 5. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2011/209/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 28. februāris) par to, lai parakstītu Savienības vārdā un provizoriski piemērotu Sadarbības memorandu NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību	1
		Sadarbības memorands NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību	3
		REGULAS
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 325/2011 (2011. gada 4. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	13
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 326/2011 (2011. gada 4. aprīlis), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	15
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2011/210/KĀDP (2011. gada 1. aprīlis) par Eiropas Savienības militāro operāciju, lai atbalstītu humānās palīdzības operācijas, reaģējot uz krīzes situāciju Lībijā (EUFOR Libya)	17
		2011/211/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 31. marts), piemērojot Padomes Direktīvas 89/686/EEK 7. pantu Apvienotās Karalistes iestāžu pieņemtajam aizliegumam attiecībā uz HACA Leitern 0529.7102 vadāma tipa kritiena aizturētājiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2010) ( 1 )	21
		2011/212/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 4. aprīlis), ar ko groza Komisijas Lēmumu 2009/996/ES par Kopienas finanšu iemaksām 2009. gadā, lai segtu Vācijas, Spānijas, Itālijas, Maltas, Nīderlandes, Portugāles un Slovēnijas izdevumus par tādu organismu apkarošanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2126)	24

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	61,9
	JO	68,6
	MA	51,0
	TN	102,0
	TR	84,7
	ZZ	73,6
0707 00 05	EG	158,2
	TR	144,9
	ZZ	151,6
0709 90 70	MA	37,5
	TR	115,1
	ZA	28,9
	ZZ	60,5
0805 10 20	EG	61,7
	IL	75,9
	MA	54,3
	TN	48,7
	TR	74,2
	US	49,1
	ZZ	60,7
0805 50 10	TR	56,6
0805 50 10	ZZ	56,6
0808 10 80	AR	85,6
	BR	80,5
	CA	87,6
	CL	95,0
	CN	119,0
	MK	50,2
	US	131,1
	UY	70,6
	ZA	83,7
	ZZ	89,3
0808 20 50	AR	84,8
	CL	110,4
	CN	85,8
	ZA	92,1
	ZZ	93,3

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	51,50	0,00
1701 11 90 (1)	51,50	0,00
1701 12 10 (1)	51,50	0,00
1701 12 90 (1)	51,50	0,00
1701 91 00 (2)	49,96	2,48
1701 99 10 (2)	49,96	0,00
1701 99 90 (2)	49,96	0,00
1702 90 95 (3)	0,50	0,22


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ